Upload
dinhkien
View
411
Download
36
Embed Size (px)
Citation preview
Relatóriu Anual 2016
Provedoria Direitus Humanus no Justisa
Relatóriu Anual 2016
Provedoria Direitus Humanus no Justisa
Dili, Juñu 2017
1
Abreviasaun
AOA Asian Ombudsman Association
APF Asia Pacific Forum
ADN Ajênsia Dezenvolvimentu Nasional
AP Avaliasaun Preliminar
BG Boa Governasaun
CAT Convention Against Torture
CEDAW Convention to End Discrimination Against Women
CMS Case Management System
CNE Comissões Nacional da Eleições
CPD-RDTL Konselhu Popular Defeza ba Repúblika Demokrátika Timór-Leste
CPLP Comunidade Paises da Língua Portuguesa
CRC Convention on the Rights of the Child
DAP Diresaun Asistênsia Públika
DESK Direitu Ekonómiku, Sosial no Kultural
DH Direitos Humanos
DNASE Diresaun Nasional Asaun Sosiál Eskolár
DT Delegasaun Teritorial
DUDU Deklarasaun Universal Direitus Humanus
eCMS Electronic Case Management System
FDCH Fundo Desenvolvimento Capital Humano
F-FDTL Falentil-Forsa Defeza Timor-Leste
G2G Government to Government
GANHRI Global Alliance of National Human Rights Institutions
GFL Grupu Fornesedor Lokál
ICC International Coordinating Committee for Human Rights Protection
ICCPR International Convention on Civil and Political Rights
IJE Inspetur Jeral Estadu
INAP Instituto Nasional Administrasaun Públika
INDU Instituisaun Nasional Direitus Humanus
IT Information Technology
KJK Komite Jestaun Keixas
KJM Komite Jestaun Monitorizasaun
KMS Knowledge Management System
KN Kesar Na’in
KOMNAS HAM Komisi Nasional Hak Azasi Manusia
MAE Ministériu Administrasaun Estatal
MS Ministériu Saúde
MSS Ministériu Solidaridade Sosial
MKIA Ministériu Komérsiu, Indústria no Ambiente
PAA Planu Asaun Anual
PDHJ Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça
PGR Procuradoria Geral da República
PN Parlamentu Nasional
2
PNTL Polísia Nasional Timor-Leste
POA Pacific Ombudsman Alliance
RA Relatóriu Anual
RAEOA Rejiaun Administrativa Espesial Oecusse-Ambeno
RBM Results Based Management
RDTL Repúblika Demokrátika Timor-Leste
RIF Relatóriu Investigasaun Final
SAMES Servisu Autónomu ba Medikamentus no Equipamentus Saúde
SEANF South-East Asia National Human Rights Institution Forum
SEO Senior Executive Officer
SOP Standard Operating Procedures
STAE Sekretáriadu Tékniku Administrasaun Eleitoral
UNTL Universidade Nasional Timor-Loro’sae
USA United States of America
USAID United States Agency for International Development
WFP World Food Program
VBG Violasaun Boa Governasaun
ZEESM Zonas Especiais de Economia Social do Mercado de Timor-Leste
3
ÍNDISE Abreviasaun .............................................................................................................................................. 1
Prefásiu ..................................................................................................................................................... 4
Vizaun no Misaun ...................................................................................................................................... 5
Sumáriu Ezekutivu ..................................................................................................................................... 6
Deskrisaun husi Objetivu Jerál ................................................................................................................ 11
1). Asegura atu entidades públikas sira bele hatene di-di’ak kona-ba papél PDHJ nian, direitus
humanus no boa-governasaun iha nivel institusional. ....................................................................... 11
2). Garante katak instituisoens sira realiza ka hala’o duni Prevensaun no Koresaun hasoru
Violasoens Prinsípius Direitus Humanus no Boa Governasaun. ......................................................... 24
3). Garante katak autoridades sira realiza ka hala’o duni Prevensaun no Koresaun hasoru
Violasoens Prinsípius Direitus Humanus no Boa Governasaun. ......................................................... 32
4). Hasa’e númeru komunidade ne’ebé uza benefísiu servisus PDHJ nian .................................. 63
Atividade Adisionál Sira Ne’ebé Hala’o Iha Tinan 2016 .......................................................................... 65
1). Atividades Adisionál Asisténsia Públika nian .......................................................................... 65
2). Atividades Adisionál Investigasaun nian ................................................................................. 65
3). Atividades Adisionál Promosaun nian ..................................................................................... 65
4). Atividades Adisionál Unidade de Asisténsia Jurídika, Administrativa no Peskiza (UAJAP) ..... 66
Dezafiu no Difikuldade Sira Ne’ebé PDHJ Infrenta iha Tinan 2016 ......................................................... 68
Rekomendasaun ..................................................................................................................................... 70
1). Rekomendasaun Jerál; ............................................................................................................ 70
2). Rekomendasaun Espesífiku; ................................................................................................... 70
Konkluzaun .............................................................................................................................................. 75
Aneksu 1: Planu Asaun Anual 2016......................................................................................................... 76
Aneksu 2 Mapa Pesoál PDHJ ................................................................................................................. 103
Aneksu 3 Estrutura PDHJ ....................................................................................................................... 109
Aneksu 4 Despezas 2016 ....................................................................................................................... 110
Aneksu 5 Keixas ..................................................................................................................................... 112
Aneksu 6 Lista Patrimóniu .................................................................................................................... 129
4
Prefásiu
Relatóriu Anual tinan 2016 konaba atividades Provedor Direitus Umanus no Justisa nian ba
Parlamentu Nasional sai hanesan observánsia formal husi obrigasaun normativa ida nebeé
hakerek iha artigu 46º husi Lei nú: 07/2004 konaba Estatutu Provedor Direitus Umanus no
Justisa katak: “Toó loron 30 fulan Juñu tinantinan, Provedor Direitus Umanus no Justisa sei
submete ba Parlamentu Nasional relatóriu ida detalladu konaba ninia atividade no inisiativa
sira inklui estatístika konaba kazu no rezultadu sira nebeé hetan ona durante tinan ida nia laran,
tuir kalendáriu sivil, nebeé remata iha loron 31 fulan Dezembru”.
Tanba neé hau sente orgullu no kontente tebtebes, nudar Provedor de Direitus Umanus no Justisa
hamutuk ho kolaborador sira husi Provedoria de Direitus Umanus no Justisa bele kumpri no
aprezenta a tempu no regularmente ba Parlamentu Nasional atividades no asaun sira hotu nebeé
implementa ona durante tinan 2016 nia laran.
Relatóriu Anual 2016 ida neé ninia konteúdu no kompozisaun bazeia ba objetivu jerál haat (4)
hanesan tuir mai ne’e: 1. Autoridade públika iha konesimentu diak konaba direitus umanus no
boa governasaun, 2. Asegura PDHJ nia kapasidade no independénsia hodi garante
implementasaun ba nia mandatu ho diak, 3. Ema vulnerável sira iha protesaun hasoru abuzu
direitus umanus no bele hetan asesu diak ba atendimentu públiku nebeé diak, no 4. Autoridade
sira bele halo prevensaun no koresaun ba violasaun ba prinsípius Direitus Umanus no Boa
Governasaun.
Atividades hotuhotu nebeé implementa husi Provedor de Direitus Umanus no Justisa sertamente
la sés husi objetivu fundamental ida neé: protesaun no promosaun direitus umanus no promosaun
governasaun diak. Tanba neé iha nia atendimentu ba públiku, PDHJ buka atu progride no
mellora diak liu tan nia vizaun no misaun de servisu nebeé define ona iha ninia estatutu orgániku
sira.
Iha oportunidade ida neé, nudar Provedor de Direitus Umanus no Justisa, hau la haluha hatoó
agradesimentu wain ba Parlamentu Nasional no Governu, nuneé mós ba entidades sivil, parseirus
nasional no internasional nebeé fó apoiu finanseiru, material no rekursus umanus ba servisu
PDHJ durante tinan 2016 nian.
Pur últimu, hau dezeja Relatóriu Anual 2016 ida neé bele sai kontributu de informasaun ba
Parlamentu Nasional konaba lalaok servisu kada tinan PDHJ nian.
Díli, 30 de Junho de 2017
Dr. Silvério Pinto Baptista
Provedor
5
Vizaun no Misaun
Vizaun
Proteje direitus humanus, hametin integridade no promove boa governasaun iha Timor-Leste.
Misaun
PDHJ nuudár institusaun nasionál direitus humanus Timor-Leste nian, orgaun independente
ne’ebé harii atu proteje direitus humanus no promove boa governasaun sei alkansa nia objetivu
liu husi :
Edukasaun: konsiensializasaun públika liu husi promosaun ba kultura ida ne’ebé respeita direitus
humanus, estadu de direito no prinsípius boa governasaun;
Promove kooperasaun: PDHJ iha nia dever atu promove kooperasaun no servisu hamutuk ho
instituisoens públikas no privadas hot-hotu no linhas ministeriais relevantes.
Rezolusaun: Rezolve efetivamente kazus violasaun direitus humanus no mal administrasaun liu
husi prosesamentu efetivu ba keixas no prosesu seluk liu husi mediasaun no konsiliasaun;
Investigasaun, Peskiza no Monitorizasaun: Hato’o rekomendasaun kona-ba formas no meius atu
proteje direitus humanus no promove boa governasaun, bazeia ba rezultadu husi investigasaun,
peskiza no monitorizasaun hodi asegura katak atividades sira ne’e halo duni ka lae, tuir lei
haruka.
6
Sumáriu Ezekutivu
Bazeia ba Lei Nú.7/2004 kona-ba Estutu Provedor nian, artigu 46 pontu 1 ne’ebé mensiona katak
“Iha loron 30, fulan-Juñu, tinatinan, Provedór Direitus Umanus no Justisa nian sei hatada
relatóriu ida kompletu kona-ba ninia atividade no inisiativa sira inklui estatístika kona-ba kazu
no solusaun sira-ne‟ebé hetan ona durante tinan ida nia laran haktuir kalendáriu sivíl nian
ne’ebé ramata iha loron 31, fulan-Dezembru, ba Parlamentu Nasionál” Nune’e, Provedor
Direitus Umanus no Justisa (PDHJ) aprezenta Relatóriu Anual 2016 nian ba Parlamentu
Nasional kona-ba atividade sira ezekutadu tuir duni Planu Asaun Anual 2016, ne’ebé hahú husi
1 Janeiru 2016 to’o 31 Dezembru 2016.
Iha relatóriu ida ne’e, PDHJ hakarak aprezenta deskrisaun detalladu sobre rezultadu atividade
sira ne’ebé implementa iha tinan 2016 tuir duni Planu Asaun Anuál (PAA) 2016. Nune’e, bazeia
ba PAA 2016, PDHJ iha Objetivu Jerál Ha’at (4) mak hanesan;
1. Asegura atu entidades públikas sira bele hatene di-di’ak kona-ba papél PDHJ nian,
direitus humanus no boa-governasaun iha nivel institusional. Objetivu jerál ne’e PDHJ
realiza ho programa rua;
a. Fó formasaun ba membrus PNTL, F-FDTL no líderes komunitários kona-ba papél
PDHJ nian, direitus humanus no sistema jestaun keixas.
b. Estabelese formasaun ba entidades públikas, no mos ba funsionárius kargus
Diresaun no Xefia no ba profisionais saúde husi instituisoens relevantes, kona-ba
papél PDHJ nian, prinsípius no violasoens boa Governasaun nian
2. Garante katak instituisoens sira realiza ka hala’o duni Prevensaun no Koresaun hasoru
Violasoens Prinsípius Direitus Humanus no Boa Governasaun. Objetivu jerál ne’e PDHJ
realiza ho programa rua;
a. Realizasaun investigasaun husi PDHJ kona-ba kazus violasoens Direitus Humanus.
b. PDHJ hala’o investigasoens kona-ba kazus violasoens hasoru prinsípius Boa-
Governasaun.
3. Garante katak autoridades sira realiza ka hala’o duni Prevensaun no Koresaun hasoru
Violasoens Prinsípius Direitus Humanus no Boa Governasaun. Objetivu jerál ne’e PDHJ
realiza ho programa hitu;
a. Hala’o monitorizasaun konjunta ho KOMNAS HAM atu bele identifika Timoroan sira
ne’ebé nakfahe malu ho sira nia familia durante okupasaun no estabelese
monitorizasaun konjunta ba iha areas fronteiras entre Timor-Leste no Indonésia
b. PDHJ koordena no prepara relatóriu ida ba komité CEDAW, CRC, CAT no UPR
c. Fiscalizasaun husi PDHJ ba sistema aprovizonamentu projeto PDID husi
Ministérius Administrasaun Estatal no Ministériu Agrikultura no Peskas
d. PDHJ fortalese relasoens institusionais iha nível nasional no internasonal
e. Oferese kapasitasaun profisionál ba funsionárius PDHJ atu bele hadi’a no hasa’e
sira nia dezempenhu.
f. Tuir lo-loos PDHJ tenke hetan apoiu máximu husi servisus Delegasoens Territoriais,
Relasoens Públikas, Assessoria Jurídika, Inspesaun Jerál no Rekursus Humanus
g. Akizisaun no sosa ekipamentus hodi fasilita servisus operasionais no hadi’a
kondisoens edifísiu PDHJ nian.
4. Hasa’e númeru komunidade ne’ebé uza benefísiu servisus PDHJ nian. Objetivu jerál
ne’e PDHJ realiza ho programa 1;
7
a. Estabelese revizoens no implementasaun ba sesaun sosializasaun.
Husi programa sanulu resin rua iha leten PDHJ konsege ezekuta totál atividade hamutuk iha
ualu-nulu resin sia (89) mak ne’ebé sai responsabilidade husi Gabinete 2 (Gabinete Relasaun
Públika no Koordenasaun Institusionál inklui Gabinete Inspesaun), Diresaun Nasionál hamutuk 6
(Diresaun Fizkalizasaun no Rekomendasaun, Diresaun Promosaun, Diresaun Investigasaun,
Diresaun Asisténsia Públika, Diresaun Administrasaun & Finansas, Diresaun Jestaun Rekursus
Umanus), Delegasaun Teritorial 9 (Baucau, Maliana, Oécusse no Same) nomós Unidade
Asisténsia Jurídika, Administrativa no Peskiza.
Iha tinan 2016, konsidera hanesan tinan restruturasaun institusionál bazeia ba alterasaun DL
25/2011 ba DL 31/2016, nune’e iha mudansa signifikativu ba estrutura ne’ebé eziste. Molok DL
31/2016 hetan promulgasaun, organograma PDHJ nia estrutura bazeia ba mandatu determinadu
(Direitus Umanus no Governasaun Di’ak) maibé depois alterasaun, estrutura PDHJ nian iha
mudansa bazeia ba funsaun Provedoria ne’ebé hatu’ur iha Estatutu PDHJ hodi bele servisu di’ak
liu tan iha área; Fiskalizasaun & Rekomendasaun, Promosaun nomós Investigasaun. Nune’e,
hanesan konsekuénsia ba mudansa ne’e, signifika iha atividade balun labele realiza ho 100%
Mezmu iha atividade balun la konsege realiza 100% maibé haree ba esforsu Diresaun hodi
kompleta tarefa responsabilidade bazeia ba komitmentu PAA 2016 ita bele konsidera maioria liu
husi 90% ba atividade hirak planeadu konsege implementa duni. Tuir mai deskrisaun jerál
progresu servisu kada diresaun bazeia ba PAA 2016;
1. Husi atividade hamutuk 89, iha 75 atividade mak PDHJ konsege realiza 100% tuir
komitmentu PAA 2016,
2. Iha atividade 11 mak realiza duni maibé la atinji 100% tanba totál partisipante ba
formasaun la konsege atinji númeru bazeia ba metas anuál,
3. Iha mos atividade hamutuk 3 mak seidauk/la realiza tanba seidauk estabelese manual
treinamentu no MoU ho instituisaun fornesedor.
Haree ba tarefa responsabilidade sei fahe tuir atividade ne’ebé atinji ona 100%, realiza no remata
ona atividade ne’e maibé la atinji 100% nomos atividade sira ne’ebé seidauk realiza bazeia ba
atinjimentu diresaun ida-idak nian;
0
20
40
60
80
Realiza 100% Realiza maibe la atinji 100%
Seidauk realiza
75
11 3
8
No. Diresaun Atinji
100%
Realiza
maibé la
atinji 100%
La
konsege
Realiza
Totál
Atividade
1. Diresaun Fiskalizasaun no Rekomendasaun 11 - - 11
2. Diresaun Promosaun 5 3 1 9
3. Diresaun Investigasaun 2 - - 2
4. Diresaun Asisténsia Públika 2 1 - 3
5. Diresaun Adm. & Finansas 32 1 - 33
6. Diresaun Jestaun Rekursus Umanus 7 - 2 9
7. Unidade Asisténsia Jurídika 1 2 - 3
8. Delegasaun Teritoriál 9 - - 9
9. Gabinete Relasaun Públika no Koordenasaun Institusionál 6 1 - 7
10. Gabinete Inspesaun - 3 - 3
Totál Atividade 75 11 3 89
1. Diresaun Fiskalizasaun no Rekomendasaun, responsabiliza ba atividade hamutuk 11;
atividade 11 ne’e konsege ezekuta 100%, no iha atividade adisionál 2 sobre
monitorizasaun ba programa merenda eskolár no atendementu Bilhete de Identidade
2. Diresaun Promosaun, responsabiliza ba atividade hamutuk 9; atividade 5 realiza 100%, 3
realiza maibé la atinji 100%, iha atividade 1 la konsege implementa tanba seidauk iha
manuál treinamentu ne’ebé própriu ba F-FDTL. Alem de aditividade regular ne’ebé
realiza tuir Planu Asaun Anuál, Diresaun Promosaun konsege implementa atividade
adisionál 7 hodi estabelese MoU ho instituisaun sira relevante hanesan; MSS, MAE,
CEPAD, no CODIVA
3. Diresaun Investigasaun, ne’ebé responsabiliza ba atividade hamutuk 2; Diresaun refere
konsege atinji metas anuál ho 100% kumpri ba manuál operativu investigasaun ho
númeru totál RAP hamutuk atinji 196 keixas. Iha tinan 2016, Diresaun Investigasaun
konsege mós realiza atividade adisionál 3 hanesan; treinamentu ba ofisiál investigasaun
sobre tékniku investigasaun, oinsá halo monitorizasaun no treinamentu oinsá halo RAP
ba ofisiál investigasaun husi edifísiu PDHJ iha rejionál 4.
4. Diresaun Asisténsia Públika, responsabiliza ba atividade hamutuk 3; Atividade 2 atinji
100% no atividade mediasaun & konsiliasaun la konsege atinji metas tanba falta rekursu
umanu. Diresaun refere implementa mós atividade adisionál 4 sobre formasaun tékniku
relasiona ho servisu asisténsia públika.
5. Diresaun Administrasaun & Finansas, responsabiliza ba atividade hamutuk 33; atividade
32 konsege realiza 100%, atividade 1 sobre inspesaun trimestral ba patrimóniu iha kada
DT realiza duni maibé la atinji 100% tanba kestaun orsamentu.
6. Diresaun Jestaun Rekursus Umanus, responsabiliza ba atividade hamutuk 9; husi
atividade 9 ne’e, iha atividade 7 konsege realiza 100% no 2 la konsege realiza tanba
kestaun seidauk iha akordu (MoU) ho instituisaun fornesedór ba formasaun refere
9
(treinamentu sobre Environment Impact on Human Rights Issues no Migrant Workers).
Diresaun refere implementa mós atividade adisionál 5 sobre prosesu rekrutamentu
funsionáriu, nsst.
7. Unidade Asisténsia Jurídika, Administrativu no Peskiza, responsabiliza ba atividade
hamutuk 3; iha atividade 1 mak konsege realiza 100%, atividade 1 konsege realiza duni
maibé la atinji 100% konforme PAA 2016 no atividade 1 seluk sobre monitorizasaun
konjunta iha area fronteira sei iha prosesu rekolla dadus. Iha mós atividade adisionál
hamutuk 9 mak ne’ebé sai komitmentu husi Unidade refere hodi finaliza iha tinan 2016.
8. Delegasaun Teritoriál, responsabiliza ba atividade hamutuk 9; atividade 9 realiza 100%,
inklui atividade enkontru públiku ho parseiru dezenvolvimentu.
9. Gabinete Relasaun Públika no Koordenasaun Institusionál, responsabiliza ba atividade
hamutuk 6; konforme dadus no dokumentasaun ne’ebé iha, GRPKI konsege realiza
atividade 5 ho 100% no ida deit mak la konsege atinji metas anuál tanba kestaun
orsamentu.
10. Gabinete Inspesaun, responsabiliza ba atividade hamutuk 3; iha atividade 3 mak sei iha
progresu nia laran.
Tabela percentagem atividade ne’ebé realizadu kada Diresaun hasoru PAA 2016
100% 89%
100% 100% 100% 78%
100% 100%
100%
50%
0%
20%
40%
60%
80%
100%
120%
10
Ilustrasaun fahe responsabilidade ba atividade husi servisu kada Diresaun
Atu finansia atividade sira ne’ebé hatama tiha ona iha Planu Asaun Anual, PDHJ iha tinan 2016
hetan dotasaun Orsamentu Estadu ho total $1,479.000.00 (um milhão quatrocentos setenta e
nove mil doláres Americano). Orsamentu refere aloka ba kategoria ha’at (4) hanesan Salário e
Vencimentos, Bens e Serviços, Capital Minor no Capital Desenvolvimento. Ezekusaun
orsamentu tuir rubrika ida-idak hanesan tuir mai ne’e:
Sumariu despezas ezekusaun orsamentu :
APPCAT Budget Balance Execution %
Salary & Wages $520,000.00 $6,899.63 98,7%
Goods & Services $661,000.00 $18,007.02 96.1%
Minor Capital $50,000.00 $1,960.00 96.1%
Capital & Development $248,000.00 $225,727.96 9.0%
Iha tinan ida ne’e husi fulan Janeiru to’o fulan Outubru 2016 PDHJ nia ezekusaun orsamentu tuir
rubrika ida-idak, rubrika Salário e Vencimentos atinji 98,7%, rubrika Bens e Serviços 96,1%,
rubrika Capital Minor 96,1% no rubrika Capital Desenvolvimento atinji 9 %
Nune’e husi fulan Janeiru to’o Dezembru 2016 PDHJ nia ezekusaun orsamentu hamutuk ho totál
$ 1,214,539.60 ka 82,4% husi $1,479,000.00. Husi total ida ne’e saldo ne’ebé mak la konsege
ezekuta ho montante $ 264,460.40, ka 17.6% husi Orsamentu Jerál Estadu 2016 nian.
Relatóriu Anual 2016 nian ne’e mos aprezenta dezafius no rekomendasaun atu nune’e
Parlamentu Nasional bele konsidera no foti medidas balun atu ajuda instituisaun ida ne’e
implementa nia kna’ar di’ak liu tan ho efisiênsia no efikásia hodi proteje direitus umanus no
promove prinsípius governasaun di’ak iha Timor Leste.
Diresaun Fiskalizasaun no Rekomendasaun
11% Diresaun Promosaun
10%
Diresaun Investigasaun
12% Diresaun Asistensia Publika
7% Diresaun Adm. &
Finansas 12%
Diresaun Jestaun Rekursus Umanus
9%
Unidade Asistensia Juridika,
Adminitrativu no Peskiza
12%
Delegasaun Teritorial
9%
Gabinete Relasaun Publika no Koordenasaun
Institusional 12%
Gabinete Inspesaun
6%
11
Deskrisaun husi Objetivu Jerál
1). Asegura atu entidades públikas sira bele hatene di-di’ak kona-ba papél PDHJ
nian, direitus humanus no boa-governasaun iha nivel institusional.
a. Fó formasaun ba membrus PNTL, F-FDTL no líderes komunitários kona-ba papél
PDHJ nian, direitus humanus no sistema jestaun keixas, programa ne’e kobre ba
atividade hamutuk iha 4 mak hanesan;
1. Treinamentu konjunta entre Instituisaun 3 (tolu), Provedoria Direitus Humanus
no Justisa (PDHJ), Inspeksaun Jeral Estadu (IJE) no Ministériu Saúde (MS),
atividade ne’e hanesan
Treinamentu ne’e halo ba funsionáriu Kargu Diresaun, Xefia, Servisu Personalizadu no
Profesionais Saúde iha Nasional, Munisipiu, no Rejiaun Administrativa Espesial Oe-
cusse-Ambeno (RAEOA) bazeia ba Memorando de Entendemento (MdE) ne’ebé asina
husi Instituisaun 3 (PDHJ, IJE no MS).
Tema espesífiku “Kapasita no hasa’e koñesimentu funsionalizmu públiku iha área
saúde hodi promove governasaun di’ak.
Objetivu:
- Atu hakbi’it koñesimentu lideransa sira Ministériu Saúde nian liu-liu kona-ba papel
instituisaun 3 (tolu), (PDHJ, IJE no MS), hodi dezempeña funsaun ho
responsabilidade, imparsialidade, transparansia, efisiensia no efikasia tuir lei
haruka;
- Atu asegura jestaun administrasaun ne’ebé efisiensia no efikasia hodi mantein
servisu administrasaun públika ida ne’ebé moos, transparente hodi halo ho
integridade no responsabilidade servisu nacional saúde sira iha territoriu tomak;
- Atu asegura prestasaun servisu saúde ho kualidade, lais no atendimentu exelente ba
públiku.
a) Treinamentu ba funsionáriu husi SAMES, INS no Laboratoriu Nasional Dili.
Treinamentu ne’e hala’o iha loron 11-14 Abril 2016, iha Salaun INS Comoro Dili, ho
total partisipante 27, (M): 19 no (F): 8.
Avalia partisipante sira nia koñesimentu molok treinamentu liu husi Pre-test hatudu
katak 40% husi Mane 25% no Feto 15% husi partisipante 27 mak hatene kona-ba
servisu husi instituisaun tolu (3), maibe depois treinamentu remata liu husi Post-test
hatudu katak 80%, Mane 45% no Feto 35% husi partisipante hamutuk 27 mak iha ona
koñesimentu di’ak liu kona-ba servisu Instituisaun tolu (3). Iha esperansa bo’ot katak
iha futuru husi partisipante ema nain 10 (sanulu) bele hatutan no fahe informasaun ne’e
ba maluk sira ne’ebé mak seidauk hetan oportunidade hodi partisipa iha treinamentu
ne’e.
12
b) Treinamentu ba funsionáriu husi Servisu Sentrais Ministériu Saúde.
Treinamentu ne’e hala’o iha loron 16-19 Maiu 2016, iha Salaun INS Comoro Dili, ho
total partisipante hamutuk 22, (M): 20 no (F): 2.
Avalia partisipante sira nia koñesimentu molok treinamentu liu husi Pre-test hatudu
katak 35% husi Mane 23% no Feto 12% husi partisipante 18 mak fó sira nia hanoin iha
Pre-test, maibe depois treinamentu remata liu husi Post-test hatudu katak 65%, Mane
48% no Feto 17% husi partisipante hamutuk 22 mak fó sira nia hanoin liu husi Post-
test, signifika katak sira iha ona koñesimentu di’ak liu kona-ba servisu Instituisaun tolu
(3). Iha esperansa bo’ot katak iha futuru husi partisipante ema nain 8 bele hatutan no
fahe informasaun ne’e ba maluk sira ne’ebé mak seidauk hetan oportunidade hodi
partisipa iha treinamentu ne’e.
c) Treinamentu ba funsionáriu husi Hospitál Referensia Maliana.
Treinamentu ne’e hala’o iha loron 7-10 Juñu 2016, iha Salaun Enkontru PDHJ DT
Maliana, ho total partisipante 28, (M): 20 no (F): 8.
Avalia partisipante sira nia koñesimentu molok treinamentu liu husi Pre-test hatudu
katak 55%, husi Mane 35% no Feto 20% husi partisipante 27 mak fó sira nia hanoin iha
Pre-test, maibe depois treinamentu remata liu husi Post-test hatudu katak 85%, Mane
45% no Feto 40% husi partisipante hamutuk 28 mak fó sira nia hanoin liu husi Post-
test, signifika katak sira iha ona koñesimentu di’ak liu kona-ba servisu Instituisaun 3
(tolu). Iha esperansa bo’ot katak iha futuru husi partisipante ema nain 12 bele hatutan
no fahe informasaun ne’e ba maluk sira ne’ebé mak seidauk hetan oportunidade hodi
partisipa iha treinamentu ne’e.
d) Treinamentu ba funsionáriu husi Hospitál Referensia Maubisse.
Treinamentu ne’e hala’o iha loron 20-23 Juñu 2016, iha Salaun enkontru Ospitál
Referral Maubisse, ho total partisipante 31, (M): 18 no (F): 13.
Avalia partisipante sira nia koñesimentu molok treinamentu liu husi Pre-test hatudu
katak 50%, husi Mane 27% no Feto 23% husi partisipante 27 mak fó sira nia hanoin iha
Pre-test, maibe depois treinamentu remata liu husi Post-test hatudu katak 80%, Mane
48% no Feto 32% husi partisipante hamutuk 28 mak fó sira nia hanoin liu husi Post-
test, signifika katak sira iha ona koñesimentu di’ak liu kona-ba servisu Instituisaun tolu
(3). Iha esperansa bo’ot katak iha futuru husi partisipante ema nain 12 bele hatutan no
fahe informasaun ne’e ba maluk sira ne’ebé mak seidauk hetan oportunidade hodi
partisipa iha treinamentu ne’e.
e) Treinamentu ba funsionáriu husi Hospitál Referensia Suai.
Treinamentu ne’e hala’o iha loron 23-26 Agostu 2016, iha Salaun enkontru Ospitál
Referral Suai, ho partisipante hamutuk 29, (M): 18 no (F): 11.
Avalia partisipante sira nia koñesimentu molok treinamentu liu husi Pre-test hatudu
katak 35%, husi Mane 20% no Feto 15% husi partisipante 28 mak fó sira nia hanoin iha
Pre-test, maibe depois treinamentu remata liu husi Post-test hatudu katak 80%, Mane
45% no Feto 35% husi partisipante hamutuk 28 mak fó sira nia hanoin liu husi Post-
13
test, signifika katak sira iha ona koñesimentu di’ak liu kona-ba servisu Instituisaun tolu
(3). Iha esperansa bo’ot katak iha futuru husi partisipante ema nain 14 bele hatutan no
fahe informasaun ne’e ba maluk sira ne’ebé mak seidauk hetan oportunidade hodi
partisipa iha treinamentu ne’e.
f) Treinamentu ba funsionáriu husi Hospitál Referensia Oe-cusse.
Treinamentu ne’e hala’o iha loron 5-8 Setembru 2016, iha Salaun armazen Saúde
RAEOA nian, ho partisipante hamutuk 31, (M): 15 no (F): 16.
Avalia partisipante sira nia koñesimentu molok treinamentu liu husi Pre-test hatudu
katak 43%, husi Mane 28% no Feto 15% husi partisipante 23 mak fó sira nia hanoin iha
Pre-test, maibe depois treinamentu remata liu husi Post-test hatudu katak 75%, Mane
37% no Feto 38% husi partisipante hamutuk 31 mak fó sira nia hanoin liu husi Post-
test, signifika katak sira iha ona koñesimentu di’ak liu kona-ba servisu Instituisaun tolu
(3). Iha esperansa bo’ot katak iha futuru husi partisipante ema nain 14 bele hatutan no
fahe informasaun ne’e ba maluk sira ne’ebé mak seidauk hetan oportunidade hodi
partisipa iha treinamentu ne’e.
g) Treinamentu ba funsionáriu husi Hospitál Referensia Baucau.
Treinamentu ne’e hala’o iha loron 13-16 Setembru 2016, iha Salaun Enkontru PDHJ
DT Baucau, ho total partisipante hamutuk 29, (M): 18 no (F): 11.
Avalia partisipante sira nia koñesimentu molok treinamentu liu husi Pre-test hatudu
katak 46%, husi Mane 30% no Feto 16% husi partisipante 24 mak fó sira nia hanoin iha
Pre-test, maibe depois treinamentu remata liu husi Post-test hatudu katak 85%, Mane
58% no Feto 27% husi partisipante hamutuk 29 mak fó sira nia hanoin liu husi Post-
test, signifika katak sira iha ona koñesimentu di’ak liu kona-ba servisu Instituisaun tolu
(3). Iha esperansa bo’ot katak iha futuru husi partisipante ema nain 12 bele hatutan no
fahe informasaun ne’e ba maluk sira ne’ebé mak seidauk hetan oportunidade hodi
partisipa iha treinamentu ne’e.
h) Treinamentu ba funsionáriu husi Hospitál Nasional Guido Valadares (HNGV) Dili.
Treinamentu ne’e hala’o iha loron 17, 19-21 Outubru 2016, iha Salaun Enkontru
HNGV, ho partisipante hamutuk 22, (M): 13 no (F): 9.
Avalia partisipante sira nia koñesimentu molok treinamentu liu husi Pre-test hatudu
katak 35%, husi Mane 19% no Feto 16% husi partisipante 24 mak fó sira nia hanoin iha
Pre-test, maibe depois treinamentu remata liu husi Post-test hatudu katak 73%, Mane
45% no Feto 28% husi partisipante hamutuk 29 mak fó sira nia hanoin liu husi Post-
test, signifika katak sira iha ona koñesimentu di’ak liu kona-ba servisu Instituisaun tolu
(3). Iha esperansa bo’ot katak iha futuru husi partisipante ema nain 12 bele hatutan no
fahe informasaun ne’e ba maluk sira ne’ebé mak seidauk hetan oportunidade hodi
partisipa iha treinamentu ne’e.
Total partisipante ne’ebé partisipa iha treinamentu konjunta ne’e hamutuk ema 219
kompostu husi Mane: 141 no Feto: 78
14
2. Treinamentu ba membru PNTL,
Treinamentu ne’e realiza tanba servisu hamutuk entre Provedória Direitus Humanus no Justisa
(PDHJ), Polisia Nasional Timor Leste (PNTL), Unidade Asesoria Direitus Umanus (UADU)
ONU iha Timor Leste no Coalition fór Diversity and Action (CODIVA).
Materia ne’ebé hato’o iha treinamentu ne’e mak hanesan; Papel PDHJ, Prinsípiu Governasaun
Di’ak, prosesu simu kesar, kna’ar Polisia no direitus humanus, Polisiamentu no uza fórsa,
Polisiamentu iha kapturasaun no detensaun, Polisiamentu no direitus humanus ba ema vulneravel
inklui mós Sexual Orientation, Gender and Identity (SOGI)
Objetivu:
- Atu hasa’e kuñesimentu no kapasidade membru PNTL sira nian kona-ba valór no
prinsipiu direitus humanus hodi hala’o kna’ar tuir lei nasional no internasional
direitus humanus;
- Atu hasa’e kuñesimentu membru PNTL sira nian hodi redus asaun violasaun direitus
humanus relasiona ba atuasaun no uza fórsa iha terrenu, nune’e bele hamenus keixa
hasoru PNTL husi komunidade ba PDHJ
Totál membru PNTL ne’ebé mak partisipa fórmasaun hamutuk ema 116, kompostu husi Mane:
98 no Feto: 18
Tabela 1.
Totál membru PNTL husi Munisipiu 5 ne’ebé tuir ona Treinamentu
No. Munisipiu Partisipante Totál
Partisipante Mane Feto
1. Manatuto 15 5 20
2. Baucau 15 10 25
3. Ermera 20 1 21
4 Ainaro 25 2 27
5. Dili (Unidade
BOP) 23 0 23
Totál 98 18 116
15
Gráfiku 1.
Persentajen Mane no Feto
Husi númeru partisipante ne’ebé atinji to’o 116, bele konsidera ultrapasa ona metas anuál ne’ebé
sai tarjetu iha planu asaun anuál 2016, signifika atividade fórmasaun ba membru PNTL iha
susesu boot bazeia ba númeru partisipasaun iha treinamentiu ne’ebé halo husi PDHJ.
Figura 1; Treinamentu ba membru PNTL
16%
84% Feto
16
3. Treinamentu ba lideransa komunitáriu
Treinamentu ne’e hala’o bazeia ba Nota de Entendimento entre Instituisaun 3 (tolu), Provedória
Direitus Humanus no Justisa (PDHJ), Ministériu Administrasaun Estatal (MAE) no Ministériu
Solidariedade Sosial (MSS).
Objetivu husi treinamentu mak:
- Atu hasa’e kuñesimentu no kapasidade Lideransa Komunitáriu sira nian kona-ba
valór no prinsipiu direitus humanus hodi hala’o kna’ar tuir lei nasional no
internasional direitus humanus
- Atu hasa’e Lideransa Komunitáriu sira nia kuñesimentu hodi análiza konflitu iha baze
no mós hala’o mediasaun ba kazu ne’ebé komunidade infrenta
Totál ema ne’ebé mak partisipa iha treinamentu ba Lideransa Komunitáriu hamutuk 85,
kompostu husi Mane: 62 no Feto: 23.
Tabela 2.
Totál partisipante husi Postu Administraivu 3 ne’ebé partisipa iha treinamentu Lideransa
Komunitáriu
No. Posto Administrativu Partisipante Totál
partisipante Mane Feto
1 Luro 17 13 30
2 Turiscai 20 7 27
3 Liquidoe 25 3 28
Totál 62 23 85
17
Gráfiku 2.
Persentajen Mane no Feto iha Treinamentu Lideransa Komunitáriu
Iha tinan 2016, PDHJ konsege realiza atividade treinamentu lideransa ba komunitáriu to’o dala 3
ho totál partisipante hamutuk 71% husi metas anuál 2016. Númeru ne’e la konsege atinji metas
anuál (120 partisipantes) tanba falta númeru rekursu umanu no finanseiru hodi kobre atividade
treinamentu ba lideransa komunitáriu.
4. Estabelese manuál treinamentu F-FDTL
Relasiona ho atividade estabelesementu manual treinamentu F-FDTL nian PDHJ halo ona ToR
ho Instituisaun F-FDTL hodi halo konsultasaun ho entidade relevante sira husi grupu referénsia
ne’ebé kompostu husi PDHJ, F-FDTL no UADU.
Agora iha prosesu hakerek ezbosu hodi kompleta komentáriu husi entidade sira husi Instituisaun
F-FDTL no Ministériu Defeza nian. Nune’e atividade ne’e sei kontinua ba iha tinan 2017.
5. Treinamentu ba membru F-FDTL
Treinamentu ba membru F-FDTL la konsege realiza iha tinan 2016 tanba manual treinamentu ba
F-FDTL seidauk remata.
73%
27% Mane
Feto
18
b. Estabelese formasaun ba entidades públikas, no mos ba funsionárius kargus Diresaun
no Xefia no ba profisionais saúde husi instituisoens relevantes, kona-ba papél PDHJ
nian, prinsípius no violasoens boa Governasaun nian, programa ne’e kobre ba
atividade hamutuk iha 5 mak hanesan;
1. Kontinuasaun Treinamentu konjunta entre Instituisaun tolu (3), Provedória
Direitus Humanus no Justisa (PDHJ), Inspeksaun Jerál Estadu (IJE) no
Ministériu Saúde (MS) ba funsionáriu Ministériu Saúde nian
Treinamentu ne’e halo ba funsionáriu Kargu Diresaun, Xefia, Servisu Personalizadu no
Profesionais Saúde iha Nasional, Munisipiu, no Rejiaun Administrativa Espesial Oe-cusse-
Ambeno (RAEOA) bazeia ba Memorando de Entendemento (MdE) ne’ebé asina husi
Instituisaun 3 (PDHJ, IJE no MS). Atividade ne’e realiza ho tema espesífiku “Kapasita no hasa’e
kuñesimentu funsionalizmu públiku iha área saúde hodi promove governasaun di’ak”.
Objetivu:
- Atu hakbi’it kuñesimentu lideransa sira Ministériu Saúde nian liu-liu kona-ba papel
instituisaun 3 (tolu), (PDHJ, IJE no MS), hodi dezempeña funsaun ho
responsabilidade, imparsialidade, transparansia, efisiensia no efikasia tuir lei haruka
- Atu asegura jestaun administrasaun ne’ebé efisiensia no efikasia hodi mantein servisu
administrasaun públika ida ne’ebé moos, transparente hodi halo ho integridade no
responsabilidade servisu nacional saúde sira iha territoriu tomak
- Atu asegura prestasaun servisu saúde ho kualidade, lais no atendimentu exelente ba
públiku
Totál partisipante ne’ebé partisipa iha treinamentu konjunta ne’e hamutuk ema 219 kompostu
husi Mane: 141 no Feto: 78
Tabela 3.
Dadus partisipante tuir klasifikasaun Instituisaun iha MS ne’ebé partisipa
treinamentu iha tinan 2016
No. Instituisaun
Partisipantes
Totál
Partisipantes Mane Feto
1 INS, SAMES, Lab. Nas 19 8 27
2 Servisu Sentrais 19 3 22
3 Hospital Referal Maliana 20 8 28
4 Hospital Referal Maubisse 18 13 31
5 Hospital Referal Suai 17 12 29
6 Hospital Referal RAEOA 15 16 31
7 Hospital Referal Baucau 18 11 29
8 Hospital Nasional Guido
Valadares 13 9 22
Totál 139 80 219
19
Gráfiku 3.
Persentajen Feto no Mane ne’ebé partisipa iha Treinamentu Hamutuk iha tinan 2016
Figura 2; Funsionáriu Ministériu Saúde partisipa iha formasaun ne’ebé halo husi PDHJ
Iha planu asaun anuál 2016, hamutuk iha 325 partisipante ne’ebé sai alvu hodi simu treinamentu
sobre papél PDHJ, IJE no Ministériu Saúde atu nune’e bele asegura jestaun administrasaun
ne’ebé efisiensia no efikasia hodi mantein servisu administrasaun públika ida ne’ebé moos,
transparente hodi halo ho integridade no responsabilidade servisu nasional saúde nian. Maibé iha
faze implementasaun, Diresaun Promosaun hala’o ona treinamentu dala 7 ho totál partisipante
hamutuk na’in 219 ho 37% partisipasaun mulheres. Depois treinamentu partisipante sira nia
kuñesimentu sa’e ba 77%. atividade refere fináliza ho Totál partisipante ne’ebé la tuir tarjeta iha
Planu Asaun Anuál 2016, tanba bazeia ba MoU ho Ministériu Saúde. Treinamentu ne’e sei halo
de’it ba servisu autonomia, servisu personalizadu no servisu sentrais. Nune’e fó impaktu ba totál
partisipante sei la to’o iha meta anuál 2016 nian.
Mane 64%
Feto 36%
20
2. Workshop ba funsionáriu públiku
Workshop ba Ministériu sira ne’e realiza hodi koresponde ba akordu ne’ebé asina liu husi
Memorando de Entendimento (MdE) entre Instituisaun 4 (ha’at) hanesan, Provedória Direitus
Humanus no Justisa (PDHJ), Commissão Anti Corrupção (CAC), Inspeksaun Jerál Estadu (IJE)
no Commissão da Função Pública (CFP). Iha tinan 2016 PDHJ konsege implementa atividade
workshop dala 3 iha instituisaun sira hanesan; Ministériu Administrasaun Estatal (MAE),
Ministériu Defeza (MdD) no Comissão Nacional da Eleições (CNE). Totál Funsionáriu ne’ebé
partisipa iha workshop husi Instituisaun 3 ne’e hamutuk iha ema na’in 216 kompostu husi Mane:
161 no Feto: 55
Tabela 4.
Totál funsionáriu husi Instituisaun 3 ne’ebé partisipa iha Workshop
No. Instituisaun Partisipante Totál
partisipante Mane Feto
1. MAE 59 18 77
2. Defeza 65 22 87
3. CNE 37 15 52
Totál 161 55 216
Gráfiku 4.
Persentajen Mane ho Feto
75%
25%
Mane
Feto
21
Figura 3; Workshop ba funsionáriu sira iha CNE
3. Monitorizasaun/avaliasaun ba funsionáriu selesionadu husi Ministériu
Edukasaun ne’ebé mak tuir ona treinamentu iha tinan 2013-2014 ne’ebé mak
hala’o husi Instituisaun tolu (3), Provedória Direitus Humanus no Justisa
(PDHJ), Inspeksaun Jerál Estadu (IJE) no Ministériu Edukasaun (ME)
Atividade ne’e realiza ho objetivu atu hatene fórmandu ne’ebé tuir ona fórmasaun konjunta iha
tinan 2013-2014, oinsá sira uza iha prátika ka implementa sira nia kuñesimentu depois tuir
treinamentu iha sira kna’ar fatin. Akompañamentu/Avaliasun ne’e halo ba direjente no
funsionáriu públiku husi Ministériu Edukasaun ne’ebé identifika ona iha Munisipiu 12 no
RAEOA ho parte datoluk (sasin).
22
Figura 4; Atividade entrevista ho funsionáriu selesionadu iha Ministériu Edukasaun
Totál partisipante alvu selesionadu (funsionáriu bai-bain) ne’ebé entrevistadu hamutuk 107, (M):
75 no (F): 32. Totál superior entrevistadu hamutuk 34, (M): 30 no (F): 4. Totál parte datoluk
entrevistadu hamutuk 97, (M): 53 no (F): 44.
23
Tabela 5.
Dadus Partisipantes alvu selesionadu tinan 2013 no 2014 ne’ebé hetan Entrevista
Gráfika 5.
Persentajen Partisipasaun Feto no Mane
Mane Feto Total Mane Feto Total
1 Aileu 4 0 4 3 2 5 9
2 Ainaro 2 1 3 4 1 5 8
3 Baucau 3 1 4 4 0 4 8
4 Bobonaro 1 2 3 5 0 5 8
5 Covalima 4 0 4 3 1 4 8
6 Dili 2 2 4 3 2 5 9
7 Ermera 3 1 4 3 1 4 8
8 Lautem 3 1 4 4 0 4 8
9 Liquica 3 1 4 3 2 5 9
10 Manatuto 2 2 4 2 2 4 8
11 Manufahi 2 2 4 2 2 4 8
12 Oecusse 2 3 5 3 0 3 8
13 Viqueque 3 1 4 2 2 4 8
34 17 51 41 15 56 107
Total Jeral2013 2014
Total Jeral
Nu. Munisipiu
Mane 70%
Feto 30%
24
4. Selebrasaun loron mundial direitus humanus
Selebrasaun loron mundial direitus humanus ba dala-68 hala’o ona iha loron 10 Dezembru 2016,
iha Suku Dilor, Posto Administrativu Lacluta, Munisipiu Viqueque. Iha momentu ne’ebá PDHJ
selebra loron mundial direitus umanus ho tópiku Promove Prinsípiu Governasaun Di’ak, Hodi
Tane Ema nia Direitu.
5. Atividade konjunta entre PDHJ, CAC, IGE no CFP
Atividade sira ne’e hanesan workshop, semináriu, treinamentu no investigasaun hodi halo
prevensaun iha servisu administrasaun públika. Programa ne’e tama ona iha atividade Workshop
no treinamentu ne’ebé temi ona iha leten.
Hodi asegura rezultadu servisu tuir duni meta finál ne’ebé planea iha Planu Asaun Anuál 2016,
PDHJ estabelese indikadór ba prestasaun servisu ne’ebé realiza. Nune’e atu sukat atinjimentu
progresu servisu husi obejtivu jerál dahuluk bele refere ba númeru persentajem entidade públiku
ne’ebé partisipa iha formasaun ne’ebé halo husi PDHJ hamutuk ho instituisaun relevante nomós
garante katak partisipante sira hetan duni kuñesimentu adekuadu sobre papél PDHJ, prinsípiu
Direitus Umanus no Governasaun Di’ak.
Iha tinan 2016, hamutuk iha 636 entidades públiku mak konsege tuir formasaun sobre papél
PDHJ, prinsípiu DH no BG. Husi númeru ne’e bele konsidera katak tinan-tinan iha kuaze 4%
husi entidades públiku mak tuir formasaun ne’ebé PDHJ halo. Progresu ne’e refleta iha planu
estratejiku PDHJ 2011-2020 no kontribui mós ba setór justisa iha Planu Estratéjiku
Dezenvolvimentu Nasionál 2011-2030 ne’ebé hakarak atinji sistema justisa ida nebé: a) Garante
direitu, dever, liberdade no garantia fundamental nebé hakerek ona iha Konstituisaun (Lei-Inan)
no, liu-liu, fo dalan ba timoroan tomak atu hetan justisa; b) Serve valor no lisan Timor-Leste
nian, no; c) Hetan fiar husi Timoroan.
2). Garante katak instituisoens sira realiza ka hala’o duni Prevensaun no
Koresaun hasoru Violasoens Prinsípius Direitus Humanus no Boa Governasaun.
a. Realizasaun investigasaun husi PDHJ kona-ba kazus violasoens Direitus Humanus,
b. PDHJ hala’o investigasoens kona-ba kazus violasoens hasoru prinsípius Boa-
Governasaun.
Programa ne’e kobre ba atividade hamutuk iha 5 mak hanesan;
1. PDHJ simu keixas husi komunidade territóriu tomak no diriji notifikasoens ba kesar
na’in sira.
Deskreve iha meta anual husi planu asaun anuál PDHJ 2016, hateten 60% kesar mak hato’o ba
PDHJ husi ema la’ós hela iha Dili. Nune’e, iha rezultadu hatudu iha tinan 2016, PDHJ rejista
keixa husi komunidade hamutuk iha 198 keixa. Iha kapital Dili hamutuk 130 keixa no keixa husi
komunidade ne’ebé la’ós hela iha Dili hamutuk iha 68 keixa ka 52% husi totál keixa. Keixa ho
25
natureza violasaun prinsípiu Boa Governasaun iha 113 keixa no keixa ba violasaun Direitus
Humanus hamutuk iha 85 keixa.
Gráfika 6.
Klasifikasaun keixa konfórme natureza violasaun (DH & BG)
Hanesan indikadór dezempeñu ida husi planu asaun anuál 2016 ejize to’o iha tinan 2017, keixa
ne’ebé mak la-tama iha mandatu PDHJ tun ba 20%, nune’e iha rezultadu hatudu husi 198 keixa
ne’ebé PDHJ simu iha tinan 2016, hamutuk iha 22% keixa mak taka tanba la-tama mandatu.
Signifika kuaze hetan susesu no tuir duni planu ne’ebé estabelese. Iha sorin seluk tuir
klasifikasaun jéneru, iha tinan 2016 hamutuk iha 25% kesar mak hato’o husi feto, enkuantu 147
keixa husi mane no keixa anónimu ka lahó identidade iha 2.
Gráfika 7.
Klasifikasaun ema hato’o keixa entre mane & feto
Keixa hotu-hotu ne’ebé PDHJ simu iha tinan 2016, konfórme Manual Operativu ne’ebé
estabelese, PDHJ tenke halo notifikasaun I no II ba keixa hotu. Nune’e husi 198 keixa ne’ebé
PDHJ simu konsege mós distribui notifikasaun ba Kesar Na’in (KN) hodi relata andamentu
keixa ne’ebé KN hato’o ba PDHJ.
Iha mós entidade públiku ne’ebé iha indikasaun viola prinsípiu sira DH no BG mak hanesan
gráfiku tuir mai ne’e;
43%
57%
Direitus Humanus
Boa Governasaun
74%
25%
1%
Mane
Feto
Anónimu
26
Gráfika 8.
Entidade públiku ne’ebé iha indikasaun komete hahalok violasaun ba kategoria DH
Gráfika 9.
Entidade públiku ne’ebé iha indikasaun viola prinsípiu sira ba Governasaun Di’ak
54
5 1 1 2 5 13
1 2 1 1 1 0
10
20
30
40
50
60
4
1 1 1
5 3
24
4
1
18
4
1 1
13
2
8
5
1 1
4
1 2 3 4
0
5
10
15
20
25
27
Iha tinan 2016, violasaun Direitus Humanus ba kategoria direitu ba liberdade no integridade mak
sai preukupasaun ba estadu RDTL tanba haree ba númeru violasaun ne’ebé akontese boot liu
kompara ho kategoria sira seluk. Iha sorin seluk, violasaun prinsípiu Boa Governasaun, dala
barak akontese ba kategoria administrasaun la di’ak, tuir mai ne’e gráfiku violasaun tuir
kategoria DH & BG;
Gráfiku 10.
Kategoria violasaun ba prinsípiu Direitus Humanus
Gráfiku 11.
Kategoria violasaun ba prinsípiu Boa Governasaun
2. Preparasaun Relatóriu Avaliasaun Preliminar (RAP) no submete konvokatórias no
relatórius investigasaun finál ho rekomendasoens
Iha tinan 2016, PDHJ liu husi Diresaun Investigasaun halo ona avaliasaun preliminár ba kesar ho
totál kesar hamutuk 198, tantu kesar ho natureza violasaun BG no DH. Signifika katak,
0
5
10
15
20
25
37 33
11 0 5
10 15 20 25 30 35 40
28
Investigador tenke kumpri ho manual operativu sobre prosesu keixa no hanesan indikadór
dezempeñu tuir planu asaun anuál tenke atinji 90% husi totál keixa ne’ebé simu. Konsidera ba
komitmentu tuir planu asaun anuál 2016, PDHJ esfórsu hodi atinji to’o 100% halo RAP ba keixa
hotu-hotu, nune’e 100% husi kazu ne’ebé liu ona husi desizaun KJK (Komite Jestaun Keixa)
submete ba estratejia investigasaun hodi fasilita ofisiál investigasaun halo servisu di’ak liu tan.
Nune’e iha prosesu avaliasaun preliminár, PDHJ halo klasifikasaun ba munisípiu ne’ebé mak
rejista ho númeru violasaun barak liu no uituan de’it. Hanesan tinan-tinan, munisípiu Dili mak
hetan rejista ho númeru violasaun tantu DH no BG barak liu kompara ho munisípiu sira seluk,
tuir mai gráfika klasifikasaun númeru violasaun tuir munisípiu;
Gráfiku 12.
Gráfiku violasasaun DH
Gráfiku 13.
Gráfiku violasasaun BG
4 4
9 11
1
26
4 5 3
11
5
1 0
5
10
15
20
25
4 7 8
2 3
42
2 3 4
13 18
6
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
29
3. PDHJ hala’o ka realiza mediasoens/konsiliasoens ba kazus apropriadus liu husi
Departamentu Mediasaun no Konsiliasaun
Iha tinan 2016, PDHJ liu husi Diresaun Asisténsia Públika simu keixa ho natureza violasaun
Direitus Humanus hamutuk iha 85 no keixa ho natureza violasaun ba prinsípiu Boa Governasaun
iha 113. Husi 198 keixa ne’ebé iha alegasaun ba violasaun tantu Direitus Humanus no Boa
Governasaun, iha keixa 105 mak hetan desizaun husi Provedór hodi loke ba investigasaun, iha
keixa 16 ne’ebé adia desizaun hodi rekolla tan infórmasaun, keixas 44 mak la-tama mandatu
Provedór, kazu 3 mak loke no refere ba instituisaun kompetente, kazus 30 mak hetan desizaun
husi Provedór hodi halo Mediasaun no Konsiliasaun.
4. Realiza investigasoens (Audiênsia ba respondent sira no entrevista ba kesar na’in sira
ho sasin sira)
Iha tinan 2016, ofisiál investigasaun hala’o prosesu investigasaun ba kazu DH no BG ne’ebé
hetan desizaun husi Provedor hodi loke ba investigasaun, tuir mai tabela realizasaun atividade
investigasaun tuir munisípiu sira;
Tabela 6.
Deskrisaun Totál kazu DH ne’ebé investiga iha Munisípiu sira iha tinan 2016
No. Deskrisaun Munisípiu Totál Kazu
DH
1 Trimestre I
Baucau 16 kazus
Manufahi 4 kazus
Liquiça 1 kazu
2 Trimestre II Oé-cusse 5 kazus
Manufahi 7 kazus
3 Trimestre III
Aileu 3 kazus
Manufahi 3 kazus
Suai, 2 kazus
Ainaro 1 kazus
Maliana 10 kazus
4 Trimestre IV Oé-cusse 4 kazus
Lospalos 5 kazus
Totál 61 Kazus
30
Tabela 7.
Deskrisaun Totál kazu BG ne’ebé investiga iha Munisípiu sira iha tinan 2016
No Deskrisaun Munisípiu Totál Kazu
BG
1 Trimestre I Ainaro 3 kazus
Viqueque 4 kazus
2 Trimestre II
Oé-cusse 3 kazus
Manufahi 2 kazus
Aileu 3 kazus
Liquiça 1 kazu
Ermera 2 kazus
3 Trimestre III
Aileu 1 kazu
Oé-cusse 2 kazus
Manufahi 2 kazus
Suai 1 kazu
Ermera 2 kazus
4 Trimestre IV
Oé-cusse 1 kazu
Lospalos 4 kazus
Manufahi 2 kazus
Totál 33 Kazus
Iha prosesu investigasaun iha tinan 2016 PDHJ konsege prodúz Relatóriu Investigasaun Finál no
Rekomendasaun hamutuk 41, Relatóriu Finál fó Sujestaun hamutuk 21, Relatóriu Badak
hamutuk 68 no esbosu relatóriu finál ne’ebé mak sei públika iha tinan 2017 hamutuk 39.
Tabela 8. Deskrisaun totál relatóriu investigasaun tinan 2016
No. Deskrisaun Totál relatóriu
1 Relatóriu finál no rekomendasaun (RIF) 41
2 Relatóriu fó sujestaun 21
3 Relatóriu badak 68
4 Esbosu Relatóriu 39
Totál 169
31
5. PDHJ hala’o monitoramento ba implementasoens husi instituisoens respondentes
kona-ba rekomendasoens husi investigasoens ne’ebé hala’o ona
Deskreve iha meta anuál husi planu asaun anuál PDHJ 2016 hateten katak 50% ba PDHJ nia
rekomendasaun husi investigasaun iha area governasaun di’ak hetan implementasaun husi
instituisaun respondente. Iha rezultado hatudu iha tinan 2016, PDHJ nia rekomendasaun husi
rezultadu investigasaun hamutuk iha 19. Rekomendasaun sira ne’e haruka tiha ona ba ministériu
kompetente sira ne’ebé identifika hanesan instituisaun respondente, rekomendasaun sira ne’e
hetan apresiasaun hodi implementa hamutuk iha 12, implementa ho parsiál iha 3, sei iha prosesu
haree tuir rekomendasaun iha 4.
PDHJ iha mós rekomendasaun husi rezultadu atividade fiskalizasaun nian hamutuk iha 7 no
haruka ona ba ministériu kompetente, rekomendasaun sira ne’e iha 2 mak konsege implementa
tuir rekomendasaun no sei iha 5 mak sei iha prosesu nia laran.
Bazeia ba deskrisaun jerál iha leten, signifika PDHJ haruka tiha ona rezultadu investigasaun no
fiskalizasaun ba instituisaun respondente sira hodi bele implementa rekomendasaun sira ne’e
tuir duni sira nia mandatu. Rezultadu hatudu iha tinan 2016, implementasaun rekomendasaun
tantu investigasaun ka fiskalizasaun hetan pursentu ne’ebé as tebes (78%) kompara ho (25%)
ne’ebé deskreve iha relatóriu tinan 2015 nian.
(esplikasaun sobre 25% das recomendações das investigações serão implementadas)
32
3). Garante katak autoridades sira realiza ka hala’o duni Prevensaun no
Koresaun hasoru Violasoens Prinsípius Direitus Humanus no Boa Governasaun.
a. Hala’o monitorizasaun konjunta ho KOMNAS HAM atu bele identifika Timoroan sira
ne’ebé nakfahe malu ho sira nia familia durante okupasaun no estabelese
monitorizasaun konjunta ba iha areas fronteiras entre Timor-Leste no Indonésia;
Programa ne’e refleta iha atividade sira hanesan; Distribuisaun kestionáriu hodi rekolla
infórmasaun sobre ema lakon durante okupasaun Indonezia, reunifikasaun no dezenvolve
relatóriu monitorizasaun, monitorizasaun konjunta iha area fronteira, nomós enkontru avaliasaun
entre PDHJ no KOMNAS HAM sobre ema lakon.
Hanesan indikadór dezempeñu ba atividade ida ne’e, to’o iha tinan 2017, PDHJ tenke rekolla
dadus no distribui 100 kestionáriu ba iha munisípiu 6. Nune’e, iha tinan 2016 PDHJ liu husi
Diresaun Fiskalizasaun & Monitorizasaun konsege rekolla infórmasaun no fahe kestionáriu iha
munisípiu sira hanesan; Lautem, Baucau, Manatuto, Manufahi, Ainaro no Aileu ho totál
kestionáriu hamutuk 521. Númeru ne’e konsege liu tiha ona husi meta anuál hanesan deskreve
iha planu asaun anuál 2016 tanba bainhira ekipa tun iha terenu hodi distribui kestionáriu, ekipa
deskobre katak númeru respondente ne’ebé separadu husi sira nia família barak tebes.
PDHJ implementa mós atividade reunifikasaun iha tinan 2016, atividade ne’e realiza dala rua
(2), iha parte primeiru realiza iha loron 15 to’o 25 fulan Maiu 2016 ba ema nain 13 no parte
segundu realiza iha loron 15 to’o 21 fulan Novembru tinan 2016 ba ema nain 13. Nune’e, iha
tinan 2016 PDHJ konsege realiza reunifikasaun ba totál ema nain 26.
b. PDHJ koordena no prepara relatóriu ida ba komité CEDAW, CRC, CAT no UPR,
programa ne’e kobre ba atividade hamutuk iha 5 mak hanesan;
1. Estabelese sekretariado ida ba ekipa servisus hamutuk/ conjuntos ho ONGs relevantes
atu realiza monitoramentu ba implementasoens husi rekomendasoens Komité
CEDAW no CRC.
Hodi hatán ba atividade ida ne’e, PDHJ estabelese tiha ona ekipa trabalho ne’ebé kompostu husi
ONG Rede Feto, Universidade sira nomós PDHJ rasik iha fulan Marsu 2016. Sede ba
sekretariadu ne’e iha ONG Rede Feto nia edifísiu. Ekipa ne’e rasik agora sei dezenvolve “tools”
oinsá atu halo monitorizasaun ba implementasaun rekomendasaun husi CEDAW.
2. Estabelese konsultas públikas no prepara relatóriu UPR (Universal Periodic Review =
Revizaun Periódika Universal.
Hanesan indikadór dezempeñu ba atividade ida ne’e, PDHJ tenke realiza Workshop ho sosiedade
sivíl no autoridade públiku ho objetivu atu rekolla dadus. Nune’e iha fulan Agostu 2016 PDHJ
konsege realiza enkontru públiku iha Dili no kompleta infórmasaun hotu-hotu relasiona ho
relatóriu ba revizaun periódika universal. Relatóriu ne’e rasik aprezenta ona iha Genebra, Suiza.
33
3. Hala’o konsultas públikas no prepara relatóriu CAT (Convention Against Torture =
konvensaun Hasoru Tortura)
Nu’udar Instituisaun Direitus Humanus, PDHJ iha nia papel ida mak submete relatóriu ba komite
sira relasiona ho tratadus hirak mak Timor Leste ratifika ona. Iha tinan 2016 PDHJ hahú realiza
consultasaun no rekolha dadus hodi prepara relatóriu ba CAT ho nia isu jerál mak tratamentu
husi guarda prizaun ba prizoneiru sira, kazu investigasaun violasaun DH ne’ebé envolve fórsa
seguransa sira (PNTL no F-FDTL) no halo estudu dokumentus ba kódigu penál no kódigu
prosesu penál hodi elabora esbosu relatóriu CAT. Esbosu relatóriu CAT finaliza ona, hein katak
iha tinan 2017 PDHJ sei submete nia relatóriu sombra ba Komite tuir oráriu ne’ebé komite
termina.
Figura 5; Enkontru ho entidade públiku; PNTL no Ministériu Interiór hodi rekolha dadus
adisionál
4. Estabelese monitorizasoens ba iha selas prizionais iha Dili no Ermera
Monitorizasaun ba prizaun sai nu’udar tópiku monitorizasaun ida-ne’ebé importante iha mundu,
tanba prizioneiru sira sai nu’udar populasaun ne’ebé vulneravel liu atu enfrenta violasaun
direitus umanus. Prizaun sira halakon ofensór sira-nia liberdade hosi ida husi direitus umanus
ne’ebé fundamentál liu hotu, mak direitu ba liberdade1, durante periodu tempu definidu. Durante
tempu ida-ne’e prizioneiru sira kompletamente hela iha autoridade Estadu nia liman no sai
dependente ba Estadu relasiona ho sira-nia nesesidade bázika sira, inklui hahán, bee-moos no
hela-fatin. Ho hatene katak ema umanu hotu-hotu iha direitus fundamentál inerente, maka Estadu
iha obrigasaun hodi asegura (garante) atu prizioneiru sira-nia direitus umanus hetan respeita
bainhira prizioneiru sira-ne’e iha hela iha Estadu nia tratamentu okos, no katak prizioneiru sira
labele sujeitu ba tratamentu ka kastigu ne’ebé kruél ka dezumanu.
Ho hala’o monitorizasaun ba fasilidade sira prizaun nian maka permite PDHJ hodi dokumenta
prizaun sira iha Timor-Leste no estabelese to’o iha-ne’ebé Estadu halo-tuir padraun sira direitus
umanus nasionál no internasionál. Aleinde ne’e, monitorizasaun bele kria baze ba diálogu ho
autoridade prizionál sira, ema sira-ne’ebé PDHJ bele kompartilla (fahe) sira-nia informasaun no
diretamente fó ninia rekomendasaun sira. Aspetu seluk ida ne’ebé importante husi
1 Deklarasaun Universál Direitus Umanus (tinan-1948), Artigu 3.
34
monitorizasaun ba prizaun mak ninia funsaun preventiva, tanba monitorizasaun ne’e promove
transparénsia, ne’ebé iha ninia vés, transparénsia ne’e promove atitude auto-reguladora sira husi
autoridade prizionál sira. Objetivu tomak husi sistema monitorizasaun mak atu promove no
monitoriza implementasaun ba direitus umanus no problema sira boa-governasaun nian, no hodi
asegura atu informasaun ne’ebé PDHJ rekolle (halibur) relasiona ho kondisaun sira prizaun nian
sai disponivel duni ba públiku no ba autoridade relevante hotu-hotu.
PDHJ hala’o monitorizasaun ba prizaun ho uza bloku (tablet) ida no kestionáriu, no foka ba
grupu prinsipál sira-ne’ebé envolvidu inklui Diretór Prizionál sira, Guarda Prizionál sira, no
prizioneiru sira rasik. Kestionáriu ne’e hetan harii ho tau iha konsiderasaun tantu kontestu
nasionál espesífiku iha Timor-Leste, lei internasionál no nasionál sira, no mós norma padraun
mínimu internasionál sira ba prizioneiru sira.
Agora daudaun iha prizaun hamutuk rua (2) iha Timor-Leste, prizaun Bekora iha Distritu Dili no
Gleno iha Distritu Ermera. Iha fulan-Jullu tinan-2016, Prizaun Bekora sulan prizioneiru mane
hamutuk na’in-555. Númeru ida-ne’e inklui prizioneiru kondenadu hamutuk na’in-395 no detidu
pré-julgamentu hamutuk na’in-160. Iha kategoria prinsipál rua (2) ne’e nia laran, mak iha
prizioneiru/detidu hamutuk na’in-31 mak menór mane no na’in-23 mak ema estranjeiru. Prizaun
Gleno sulan prizioneiru ho seksu (jéneru) misturadu hamutuk na’in-111. Númeru ida-ne’e inklui
prizioneiru mane hamutuk na’in-88 (detidu na’in-70 mak kondenadu no na’in-18 mak pré-
julgamentu), no prizioneira (feto) hamutuk na’in-23 (detidu na’in-19 mak kondenadu no na’in-4
mak pré-julgamentu). Agora daudaun iha prizioneira menór na’in-1 no prizioneiru estranjeiru
na’in-6.
METODOLOGIA
Kestionáriu ba monitorizasaun anuál
Tanba monitorizasaun prizionál sai nu’udar atividade kontínua (continuous) ida durante tinan
hirak nia laran, maka importante atu iha kestionáriu anuál ida hodi husu pergunta jerál sira-
ne’ebé la presiza atu repete tan iha kada vizita monitorizasaun. Pergunta jerál hirak ne’e kobre,
porezemplu, organizasaun kona-ba kompleksu sira prizaun nian no mós sela sira-nia kapasidade.
Parte ida-ne’e foka kona-ba komunikasaun entre entidade responsavel oioin no kona-ba dadus
relasiona ho prizioneiru sira iha fasilidade prizionál sira. Porezemplu: Prizioneiru na’in hira mak
agora daudaun hela iha Bloku A? Prizioneiru na’in hira mak agora daudaun simu edukasaun?
Kestionáriu monitorizasaun anuál inklui pergunta sira ba de’it diretór prizionál Bekora no Gleno.
Kestionáriu ba monitorizasaun regulár
Kestionáriu ba monitorizasaun semanál sei disponivel iha ODK tabs. Monitór ne’ebé
responsavel rekolle ona dadus liuhosi prenxe kestionáriu iha bloku (tablet) ida. Monitór depois
analiza dadus ne’e iha PDHJ nia eskritóriu iha Dili.
Kestionáriu ne’e hetan dezenvolve ho tau atensaun ba tantu kontestu nasionál espesífiku iha
Timor-Leste, lei internasionál no nasionál sira, no mós norma padraun mínimu internasionál sira
ba prizioneiru sira. Hodi hetan koñesimentu kona-ba aspetu relevante sira prizaun nian, maka
importante atu inklui seksaun oioin iha kestionáriu monitorizasaun. Ida-ne’e esplika tansá mak
kestionáriu ne’e fahe ba iha parte diferente lima (5).
35
Iha parte dahuluk (primeira), monitór ko’alia ho guarda prizionál ida. Pergunta sira-ne’ebé hetan
dezeña ba guarda sira mak ho foku kona-ba sira-nia esperiénsia bainhira hala’o serbisu durante
fulan rua ikus liubá nia laran. Ida-ne’e inklui treinu/formasaun ne’ebé guarda sira simu, kualkér
keixa/kesar ne’ebé prizioneiru sira hato’o, no seráke sira haree ka rona kona-ba violénsia ruma.
Iha parte daruak (segunda) husi kestionáriu ne’e, monitór ko’alia ho prizioneiru sira. Monitór
asegura atu sira ho aleatóriu hili prizioneiru sira no atu guarda prizionál sira ka pesoál seluk ruma
la lori-mai prizioneiru ruma ne’ebé sira mak hili rasik hodi ko’alia ho monitór. Monitór halo ida-
ne’e ho husu lista prizioneiru sira no hili ho aleatóriu ema ida iha lista. Monitór asegura atu
kategoria prizioneiru hotu-hotu hetan reprezentasaun iha dadus, inklui kategoria sira hanesan
prizioneiru iha detensaun preventiva, kondenadu, juveníl/menór, feto no estranjeiru. Parte husi
kestionáriu ida-ne’e foka kona-ba husu pergunta sira relasiona ho prizioneiru sira-nia direitus no
mós sira-nia tratamentu. Tanba difisil atu harii konfiansa ho prizioneiru sira ho simplesmente
husu de’it pergunta “sin” no “lae”, maka métodu kestionáriu ne’e sei muda no inkorpora pasajen
narrativa sira, iha-ne’ebé prizioneiru bele esplika ninia esperiénsia sein hetan orientasaun hosi
pergunta “sin’ no “lae”. Abordajen (approach) ida-ne’e halo prizioneiru sei nakloke liu hodi
ko’alia-sai kona-ba tratamentu-aat ka tortura ne’ebé nia hetan, ne’ebé aumenta xanse
(oportunidade) sira ba PDHJ hodi halibur dadus relevante kona-ba kestaun sira-ne’e.
Parte datoluk (terseira) konsiste husi pergunta sira ba pesoál médiku ne’ebé serbisu iha prizaun.
Pergunta sira-ne’e permite PDHJ atu identifika sá moras mak agora daudaun eziste iha prizaun
no seráke ai-moruk disponivel ne’e sufisiente ka lae.
Parte dahaat (kuarta) husi kestionáriu ne’e konsiste husi pergunta observasaun ba sela sira iha
prizaun laran. Pergunta hirak ne’e foka haleu padraun moris nian iha sela laran inklui
saneamentu no fasilidade sira hariis-fatin nian no, dala ida tan, bele fó vizaun-jerál sira kona-ba
violasaun potensiál hasoru prizioneiru sira-nia direitus umanus iha Timor-Leste.
Parte dalimak (kinta) no finál husi kestionáriu ne’e konsiste husi pergunta observasaun ba
dokumentu sira-ne’ebé uza iha prizaun. Monitór rekolle (halibur) dokumentu relevante sira-
ne’ebé iha, ne’ebé bele porezemplu: POP (SOP) sira, livru ba kesar nian ka livru estatístika
(registry book).
Hosi tinan 2015 – 2016, PDHJ hala’o ona monitorizasaun tuirmai ne’e:
Entrevista sira ba prizioneiru 111*
Entrevista sira ba guarda prizional 11
Entrevista sira ba Diretor Prizional 4
Verifikasaun ba sela 24
Verifikasaun ba dokumentu 1
* Entrevista sira ba prizioneiru inklui feto sira 30, juvenil 8, preventiva 37, estranjeiru sira 7 no
kondenadu 29.
36
Hosi tuku 8:30 dadeer – tuku 4:30 loro-kraik, prizioneiru sira pasa sira-nia loron iha laran no
haleu sira-nia bloku, no la hetan restrisaun iha sira-nia sela laran. Prizioneiru sira hetan
permisaun durante oras rua (2) loroloron, tantu iha tempu dadeer ka loro-kraik, hodi ho livre
la’o-halimar iha prizaun laran. Atividade sira diária (loroloron) mak inklui lee, halimar viola,
joga xadrés ka karta, haree/asiste televizaun no, ba feto sira iha Gleno, mak halo kostura (suku
roupa). Iha Bekora, prizioneiru sira bele joga futeból durante oras rua semana ida dala ida,
enkuantu prizaun Gleno iha kampu voleiból no meza pingeponge. Iha tuku 4:30 loro-kraik,
prizioneiru sira fila fali bá sira-nia bloku, iha-ne’ebé sira ko’alia no joga karta. Prizioneiru sira
ho konsistente simu refeisaun tolu loroloron, no bee-moos sufisiente hodi prizioneiru sira
mantein sira-nia saúde no ijiene. Iha permisaun hodi halo kontaktu ho ema sira iha li’ur no
família, advogadu no reprezentante sira Embaixada nian regularmente vizita prizaun rua ne’e.
Relasiona ho saúde, iha prizaun Bekora, médiku jerál ida vizita klínika prizaun nian loroloron,
no disponivel hodi fó konsulta ba kualkér prizioneiru ne’ebé reklama nia moras. Iha Gleno,
médiku ida halo vizita iha kada loron Kuarta-feira. Maske nune’e, iha mós médiku permanente
ida-ne’ebé prizaun destaka besik Ermera, ne’ebé bele vizita prizaun ne’e iha loron adisionál sira
bainhira nesesáriu. Karik médiku jerál sira iha klínika prizaun labele fó tratamentu ba prizioneiru
ka labele fó tratamentu própriu ba moras ne’ebé grave, maka prizioneiru sira sei hetan transfere
ba ospitál ka klínika lokál. Psikiatra ida iha oras konsulta kada loron Sesta-feira iha prizaun
Bekora maibé agora daudaun laiha iha prizaun Gleno.
Importante atu nota katak prizaun Bekora agora daudaun sulan prizioneiru barak demais, tanba
sela sira ki’ik demais ba númeru prizioneiru sira-ne’ebé atu hela iha laran. Prizaun ne’e iha
kapasidade másima mak atu akomoda prizioneiru hamutuk na’in-290, enkuantu agora daudaun
iha maizde (liu) prizioneiru na’in-500 mak sulan hela iha-ne’e. Agora daudaun, sobrelotasaun
(overcrowding) haree bá hanesan la’ós problema iha Gleno.
Observasaun Sela
PDHJ hetan katak konteúdu kúbiku ár no ventilasaun hotu sai adekuadu, ho janela nakloke iha
kada sela. Sela sira-ne’e moos ho adekuadu, tanba prizioneiru sira hamoos sira-nia sela
loroloron, no mantein atu sira bele nafatin hela iha kondisaun ne’ebé ijiéniku.
PDHJ hetan katak iha hariis-fatin (sentina) no fasilidade sira hariis/hamoos nian ne’ebé
lokalizadu iha bloku ida-idak, ne’ebé fasilmente asesivel ba prizioneiru sira iha kualkér momentu
durante loron no kalan. Relasiona ho materiál sira ba ijiene pesoál, maka prizioneiru ida-idak
hetan toalla ida. Iha kada fulan, prizioneiru ida-idak simu eskova nehan nian, pasta nehan nian,
materiál sanitáriu ba feto sira, sabonete no pó-deterjente (hodi fase roupa).
Preokupasaun prinsipál ne’ebé PDHJ nia pesoál monitorizasaun hetan bainhira hala’o
verifikasaun ba sela sira mak iha evidénsia klaru katak prizaun Bekora ne’e ema nakonu demais.
Sela sira nia kapasidade mak tuir númeru kolxaun sira-ne’ebé iha sela ida-idak, ho prizioneiru
balu ne’ebé tenke toba hamutuk iha kolxaun ida.
Governu presiza hatene kona-ba kestaun sobrelotasaun (overcrowding) iha prizaun Bekora.
Presiza fó prioridade hodi hahú harii Fasilidade Prizionál foun iha Suai, ka estabelese fasilidade
ketak ba prizioneiru juveníl no feto sira, ne’ebé bele hakmaan presaun balu ba prizaun Bekora.
37
Guarda ho Treinamentu
Guarda na’in-2 reporta (relata) katak sira durante ne’e la simu treinu ruma iha fulan rua (2) ikus
liubá molok sira simu entrevista ne’e. Hosi guarda na’in-9 seluk, entrevistadór simu informasaun
katak sira simu treinu/formasaun iha área sira tuirmai ne’e:
Treinu ne’ebé sira simu durante fulan rua ikus liubá kona-ba:
Sim
Lae
Uzu forsa 45% 55%
Tortura 63% 37%
Direitus husi prizioneiru 72% 28%
Sela sira-nia kondisaun 63% 37%
Rejistu / Estatístika 36% 64%
Violénsia husi Prizioneiru 36% 64%
Prosedimentu dixiplinár sira 36% 64%
Separasaun ba prizioneiru sira 36% 64%
Asisténsia médika 45% 55%
PDHJ konsidera katak presiza duni entrevista sira-ne’ebé kle’an liu ho guarda sira, tanba haree
bá hanesan surpriendente (=mengherankan) tanba treinu nivel aas ida-ne’e hetan hala’o ona iha
fulan ikus rua liubá molok entrevista sira-ne’e. Dala ruma guarda sira-ne’e interpreta pergunta
ne’e hanesan: “seráke Ita-Boot dala ruma simu ona treinu ruma kona-ba área sira tuirmai ne’e”,
ne’ebé sai kontráriu fali ho “simu treinu iha prazu balu nia laran”. Presiza duni monitorizasaun
tuirmai hodi determina seráke problema mak ida-ne’e duni ka lae.
Prizioneiru kontaktu ho Ema Li-ur
Nu’udar padraun mínimu nasionál no tuir Artigu 71.2 husi Lei Reforma Prizionál (14/2014),
vizita sira-nia durasaun mak mínimu oras rua (2) iha semana ida nia laran. Maske prizaun rua
ne’e simu vizita família sira-ne’ebé informál no konfortavel, PDHJ hetan katak durasaun tempu
ne’ebé aloka la sufisiente. Prizioneiru sira hatete katak sira-nia família bele vizita sira durante
tempu entre minutu 15 – 30 iha semana ida. Ida-ne’e klaru la to’o padraun sira-ne’ebé
nasionalmente ezije.
Hahán no Bee-moos
Prizioneiru hotu-hotu ne’ebé hetan entrevista reporta katak sira simu bee-moos sufisiente hodi
hemu no mantein limpeza no ijiene adekuadu (hariis no fase roupa).
Prizioneiru sira tenke ho konsistente simu refeisaun (hahán) tolu iha loron ida. Apezarde
regularidade no kualidade hahán, prizioneiru sira simu jantár iha tuku 4 loro-kraik. Evidénsia
anedótika hatudu katak tempu refeisaun (han) ne’e sedu demais iha loron ida nia laran, no
prizioneiru sira sente hamlaha iha kalan boot. Prizioneiru barak mak rai paun hosi sira-nia
matabixu hodi han durante tempu entre sira simu jantár (tuku 4 loro-kraik) no bainhira sira simu
matabixu iha dadeer loron tuirmai (tuku 8.30 dadeer).
38
Edukasaun
Iha edukasaun ho tipu posivel rua (2) ne’ebé prizioneiru sira bele simu: formál no naun-formál.
Edukasaun formál iha Bekora envolve aula (class) sira-ne’ebé hala’o durante oras 2 (rua) iha
kada loron Tersa-feira no Kinta-feira. Aula sira-ne’e konsiste husi matemátika, lian Tetun, lian
Portugés, istória nasionál no estudu ambientál sira. Iha Gleno, edukasaun formál envolve aula
sira-ne’ebé hala’o iha kada loron Segunda-feira no Sesta-feira, durante oras ida nia laran no
prizioneiru sira aprende kona-ba alfabetu no oinsá atu lee no hakerek. Númeru prizioneiru sira-
ne’ebé hetan entrevista ne’ebé reporta katak sira daudaun simu hela edukasaun formal: 53 simu
no 58 la simu.
Edukasaun naun-formál iha prizaun rua ne’e dala-balu kompostu husi aprendizajen kona-ba
oinsá atu halo dezeñu, toka viola no halo desportu no ioga. Aleinde ne’e, edukasaun naun-formál
ne’e hetan fornese liuhosi forma workshop husi ONG lokál sira, porezemplu workshop sira kona-
ba jere hirus, mudansa atitude (hahalok) no impaktu hosi droga no alkol. Númeru prizioneiru
sira-ne’ebé hetan entrevista ne’ebé reporta katak sira daudaun simu hela edukasaun naun-formál:
77 simu no 34 la simu.
Tenke fornese edukasaun ba prizioneiru hotu-hotu (inklui tantu kondenadu no mós prizioneiru
iha prizaun preventiva) ne’ebé hakarak hetan edukasaun ne’e, partikularmente juveníl no
analfabetu sira.
Servisu
Serbisu iha prizaun rua ne’e envolve karpintaria no prizioneiru sira aprende oinsá atu halo vazu
ai-funan nian hosi serámika, kadeira, meza no tijolu hosi simentu ne’ebé uza atu halo uma.
Serbisu tuirmai mak inklui kostura (suku roupa) no te’in (agora daudaun iha koziñeiru-xefe
hamutuk na’in-17 iha Bekora no na’in-4 iha Gleno). Servisu seluk envolve an iha laran, inklui
limpeza, jardinajen (gardening), kuda modo no mós ajuda iha Kapela. Númeru prizioneiru sira-
ne’ebé hetan entrevista husi PDHJ ne’ebé agora daudaun simu hela serbisu: 74 simu no 37 la
simu.
Tratamentu-aat
Tuirmai ne’e hatudu númeru prizioneiru sira-ne’ebé reporta ba PDHJ nia pesoál monitorizasaun
sira katak sira hetan tratamentu-aat (no sá tipu tratamentu-aat mak sira hetan).
Baku - Prizioneiru na’in-17 reporta katak sira hetan baku. Na’in-15 hetan insidénsia hirak ne’e
husi guarda ida, no na’in-2 reklama katak sira hetan baku husi guarda no prizioneiru sira seluk.
Baku ne’e envolve basa ho liman (10), liman no bastaun/stick (2), liman no ain (4) no tolu ne’e
hotu (1). Prizioneiru na’in-7 ne’e hotu reporta katak insidénsia hirak ne’e akontese bainhira sira
foufoun tama-mai prizaun, maibé durante ne’e nein ema ida hato’o kesar/reklamasaun. Parese
katak insidénsia ne’e sai nu’udar parte husi ritu inisiasaun (hahú) ne’ebé prizioneiru sira tenke
tuir bainhira tama prizaun. Esplikasaun tuirmai mak iha kraik ne’e.
Ritu inisiasaun - Evidénsia anedótika ho maka’as hatudu katak depoizde tama iha prizaun,
prizioneiru sira bá kedas iha sela izolamentu ne’ebé nakukun. Iha Bekora, prizioneiru sira, tuir
relatóriu, hela iha sela izolamentu ida-ne’e durante kalan rua (2) no loron tolu (3), enkuantu iha
Gleno, tuir relatóriu, semana ida – kalan neen (6) no loron hitu (7). Prizioneiru sira la hetan
39
kolxaun ka roupa atu troka, maibé sira simu refeisaun (hahán) dala-tolu loron ida no bee-moos
sufisiente. Parte ida husi tratamentu ne’e mak hetan baku ho regulár, porezemplu basa no tebe
iha isin parte leten, inklui iha hirus-matan no ulun ba sira-ne’ebé hela iha sela izolamentu.
Akontese duni kazu sira-ne’ebé hetan alegasaun husi prizioneiru hirak ne’ebé bá halo tratamentu
iha ospitál depoizde hetan baku.
Maske presiza monitorizasaun liután, sai klaru ona ba PDHJ nia pesoál monitorizasaun sira katak
prizioneiru hotu-hotu (mane no feto, juveníl no detidu sira pré-julgamentu ne’ebé seidauk klaru
katak sira sala ka lae) sai sujeitu ba tratamentu ida hanesan ne’e. Feto sira simu sira-nia
inisiasaun hosi guarda feminina (feto) sira.
Hakilar - Prizioneiru hamutuk na’in-3 relata katak ema hakilar sira; na’in-2 mak hetan hakilar
husi guarda sira no na’in-1 seluk hetan husi prizioneiru seluk. Insidénsia hirak ne’ebé envolve
guarda sira ne’e iha relasaun ho tanba prizioneiru sira la halo-tuir orden; no kazu hakilar ida-
ne’ebé prizioneiru seluk hetan ne’ebé envolve nia maluk prizioneiru sira-ne’ebé ameasa atu rega
ho bee no rasta-sai hosi nia bloku, bainhira ema dukur hela, karik nia la para halo orasaun (reza).
Ameasa fízika - Prizioneiru 1 (ida) reporta katak nia hetan ameasa fízika ne’ebé envolve guarda
ida no akontese bainhira prizioneiru ne’e hahú tama iha prizaun.
Hasai / kolu roupa - Prizioneiru na’in-7 reporta katak guarda sira obriga sira atu hasai / kolu sira-
nia roupa bainhira ema sira-ne’e hahú tama prizaun. Guarda sira la fó razaun ruma kona-ba tansá
mak sira halo aktu ne’e.
Autoridade relevante sira tenke foti asaun imediata hodi hakotu uzu izolamentu iha sela nakukun,
inklui ho porkerér sujeita prizioneiru sira ba violénsia nu’udar parte husi introdusaun ba moris
prizaun nian. Maneira ida-ne’e inklui fó treinu/formasaun ba guarda prizionál sira hodi hatene
kona-ba padraun mínimu direitus umanus nian.
Preventiva
Relasiona ho asesu ba asisténsia legál, padraun sira impoin atu permite vizita husi advogadu, no
apropriadu hodi fasilita rezolusaun kona-ba problema legál sira relasiona ho prizioneiru sira-nia
kazu. Vizita sira-ne’e tenke hala’o iha área privada iha-ne’ebé konversa bele sai konfidensiál.2.
Maske prizaun rua ne’e fasilita enkontru privadu ho advogadu sira, prizioneiru nai’n-16 reporta
katak sira-nia advogadu nunka hasoru sira bainhira sira iha prizaun laran. Enkoraja advogadu sira
hodi fó apoiu no asisténsia legál ne’ebé boot liu liuhosi vizita sira-nia kliente sira no fó
informasaun relevante kona-ba kazu.
Kestaun ida seluk relasiona ho detidu sira ba prizaun preventiva mak limitasaun tempu ne’ebé
sira atu legalmente hetan permisaun hodi hela iha prizaun molok atu enfrenta julgamentu iha
tribunál. Tuir Timor-Leste nia Kódigu ba Prosesu Penál (Dekretu-Lei Nú. 13/2005, Artigu 195),
detensaun preventiva, hosi hahú, labele liu:
(a) Tinan ida, kuandu akuzasaun la iha;
(b) Tinan rua, kuandu kondenasaun iha primeira instánsia la iha;
(c) Tinan tolu, kuandu kondenasaun ho tránzitu-em-julgadu la iha;
2 Artigu 68.1 husi Lei kona-ba Reforma Prizionál (14/2014)
40
PDHJ la hetan detidu ruma ba detensaun preventiva ne’ebé liu ona prazu tempu hirak ne’e.
Juvenil no kategoria seperasaun
PDHJ fó entrevista ba prizioneiru juveníl hamutuk na’in-8, hotu-hotu agora daudaun sulan iha
Bekora. Lei nasionál prevee katak foin-sa’e sira ho otas tinan 21 tenke haketak ho prizioneiru
adultu sira3. Ofensór foin-sa’e sira-ne’ebé hetan detensaun iha Bekora toba hamutuk iha bloku
separadu (ketak) ho prizaun ba ema adultu sira. Maske foin-sa’e sira-ne’e podia tau ketak hosi
detidu adultu sira, iha prátika ita haree bá katak, porezemplu durante distribuisaun hahán ka
desportu no iha atividade sosiál sira seluk, ofensór juveníl sira-ne’e kahur hamutuk no komunika
ho prizioneiru adultu sira.
Governu podia estabelese prizaun sira-ne’ebé separadu ba prizioneiru juveníl sira ho otas/idade
tinan 16-21, ferik-katuas no feto sira. Ho harii fasilidade espesializada sira, bele permite
autoridade prizionál sira hodi foka ba nesesidade espesifika husi prizioneiru juveníl no feto sira.
Iha fulan Setembru 2016 PDHJ, liu husi Diresaun Fiskalizasaun no Monitorizasaun halo
publikasaun ba relatóriu prizaun liu husi enkontru públiku iha Dili. Relatóriu refere entrega ona
ba instituisaun estadu relevante sira hodi implementa rekomendasaun PDHJ nian. Objetivu
prinsipal husi atividade ne’e mak atu halo dokumentasaun sistema prizional iha Timor Leste hodi
kria diálogu ho autoridade relevante sira relasiona ho faktus hirak mak identifika durante hala’o
monitorizasaun iha prizaun Becora no Gleno. Atividade monitorizasaun mós nu’udar asaun
preventiva atu labele mosu violasaun DH no BG husi autoridade sira hasoru prizioneirus iha
prizaun. Iha fulan Janeiru 2017, Diresaun Asisténsia Públiku liu husi ofisiál haree tuir
rekomendasaun realiza ona enkontru altu nivel tuir nia hakat atu serteza rekomendasaun hira
mak implementa no seidauk implementa. Rezultadu husi enkontru ne’e hatudu katak Ministériu
Justisa liu husi Diresaun Servisu Prizionais konsidera no simu rekomendasaun hotu hodi
implementa no hadia sistema prizional iha Timor Leste.
5. Realiza monitorizasoens ba eleisoens Xefes sukus iha munisipius 5
Iha Tinan 2016, PDHJ liu husi Diresaun Fiskalizasaun & Rekomendasaun realiza ona
monitorizasaun eleisaun suku tuir kalendariu ne’ebé fó sai husi STAE. Bazeia ba Lei nu. 9/2016
katak kandidatura ne’ebé mak la prienxe kriteria 50% + 1 sei kontinua ba segunda ronde eleisaun
suku. Nune’e, etapa primeira ronda iha fulan Outubru 2016 ofisiál monitorizasaun husi PDHJ
identifika Munisípiu alvu neen (Aileu, Covalima, Dili, Ermera, Lautem no Viqueque), Postu
Administrativu 12, Suku 24 no Aldeia hamutuk 48. Eleisaun ba segunda ronda iha loron 15 fulan
Novembru 2016, ekipa monitor sira halo monitorizasaun iha Munisipiu Dili de’it ho ninia Postu
Administrativu tolu mak hanesan; Cristo Rei, Nain Feto no Dom Aleixo. Grupu alvu
monitorizasaun mak Administrador Posto Administrativu, Autoridades Komunitária, Ofisiál
Polísia Suku (OPS), no husi parte komunidade kada Aldeia halo entrevista ba eleitores ema nain
10 kompostu husi eleitores jerál ho idade entre tinan 21-59, inklui eleitores espesífiku kompostu
husi ema ho defisiente, idozus, nova eleitores mak sira ne’ebé ho idade 17 to’o 20. Nune’e,
grupu alvu monitorizasaun ba área neen ne’e ho total ema nain 442.
Bazeia ba mandatu ne’ebé mak PDHJ iha, ninia kna’ar atu halo monitorizasaun iha teritóriu
tomak relasiona ho insidentes ne’ebé komete husi autoridades públiku kontra prinsipiu direitus
umanus no governasaun diak hasoru sidadaun sira. Nune’e sidadaun bele iha liberdade,
3 Artigu 18 husi Lei kona-ba Reforma Prizionál
41
seguransa no integridade durante prosesu kampaña no eleisaun. Rezultadu monitorizasaun
hatudu katak jeralmente eleisaun suku la’o ho diak no rezulta chefe suku hamutuk nain 441 mak
hetan tomada de posse husi MAE iha loron 2 Dezembru 2016. Husi rezultadu ne’e, komunidade
mos sente livre hodi hili kandidatura sira tuir ida-idak nia konsiensia no simu rezultadu eleisaun
ho diak. Frakeza ne’ebé identifika durante eleisaun xefe suku mak tempu ne’ebé limitadu ba
preparasaun eleisaun no maioria autoridade no komunidade seidauk iha koñesementu kona-ba
Lei nu.9/2016 no lalaok eleisaun nian.
c. Fiscalizasaun husi PDHJ ba sistema aprovizonamentu projeto PDID husi Ministérius
Administrasaun Estatal no Ministériu Agrikultura no Peskas, programa ne’e kobre
ba atividade hamutuk iha 3 mak hanesan; Rekolha dokumentus kona-ba projeto
PDID liu husi konvokasoens ba enkontrus ho instituisoens alvus. Hala’o fiskalizasaun
ba sistema aprovizionamentu instituisoens alvus no mós monitorizasaun ba
prosedimentus pagamentu ba idozus iha munisípiu 4 (Aileu, Lautêm, Liquiçáe Dili)
Monitorizasaun ba projetu PDID iha tinan 2016 sai mós hanesan atividade prinsipál hodi
implementa, PDHJ liu husi diresaun Fiskalizasaun no Rekomendasaun prepara tiha ona termu
referénsia hodi fasilita atividade refere. Hanesan hakat inísiu ba atividade ida ne’e, PDHJ rekolla
ona dokumentu sira relasiona ho projeitu PDID atu nune’e bele kompleta infórmasaun dahuluk
molok halo monitorizasaun iha tinan 2017. Alem de rekolla infórmasaun husi livru 3A no B,
PDHJ mós sei dezenvolve kestionáriu hodi halo monitorizasaun ba asuntu refere.
Iha tinan 2016, PDHJ hala’o monitorizasaun ba prosedimentu pagamentu idozu sira iha
munisípiu Bobonaro, Manufahi no Dili ho totál sample hamutuk ema na’in 68. Rezultadu husi
atividade ne’e sei manifesta iha relatóriu finál monitorizasaun ne’ebé sei prodúz iha trimestrál II
tinan 2017.
d. PDHJ fortalese relasoens institusionais iha nível nasional no internasonal, programa
ne’e refleta iha atividade sira hanesan tuir mai ne’e;
1. Enkontru Konselho Diretivo PDHJ ne’ebé hala’o fulan ida dala ida.
Iha tinan 2016, PDHJ realiza enkontru konsellu diretivu kada-fulan ho objetivu hodi bele atualiza
infórmasaun sobre atividade sira ne’ebé realiza tiha ona nomós ba atividade sira ne’ebé sei
implementa iha fulan tuir mai nian. Alem de diresaun sira bele hato’o progresu no planu servisu,
obstaklu no komentáriu nesesáriu, husi enkontru ne’e bele mós fasilita superior másimu
instituisaun hodi halo kontrolu no maximiza dezempeñu husi kada diresaun iha PDHJ. Membru
ba ekontru konsellu diretivu normalmente kompostu husi Provedór, Provedor Adjuntu sira,
Sekretáriu Ezekutivu, Xefe Gabinete, Inspetór Jerál PDHJ no kargus xefia sira iha PDHJ.
42
2. Enkontru ho membrus Konselho Konsultivu.
Iha tinan 2016, atividade ida ne’e la konsege realiza tamba sei halo aprosimasaun ba membru
fóun kompostu husi sosiedade sivil, Grupu vulneravel, média no Assosiasaun emprezarial. Iha
tinan 2016 halo deit esbosu ToR ba konsellu konsultivu nian.
3. PDHJ konvoka enkontro ba avaliasaun dezempenhu.
Iha fulan Dezembru 2016, depois Provedór konvoka enkontru jerál ba funsionáriu PDHJ,
kargus Diresaun no Xefia husi PDHJ, hahú husi Sekretáriu Ezekutivu, Diretóres Nasionais,
Diretóres Distritais no Xefi Departamentu sira, hala’o retiru anual durante loron 3 iha eskritóriu
PDHJ. Objetivu retiru ne’e atu halo reflesaun no avaliasaun ba susesu no obstáklu ne’ebé
instituisaun no funsionáriu sira hasoru iha realizasaun servisus durante 2016.
4. Koordena preparasaun livru ba Rede Provedores Justiça CPLP. Partisipasaun
iha enkontru anual Provedoria CPLP iha Brasil
Iha fulan Setembru tinan 2016, Brazil (membru CPLP) lidera Rede Provedores de Justisa no
Komisaun Nasional Direitus Umanus CPLP nian. Iha tinan ida née, Brazil ne’ebé ka’er
Prezidénsia Rede CPLP la konvoka reuniuan Rede refere. Rede CPLP halibur malu iha Maputo,
Mosambike iha loron 16 toó 17 fulan Fevereiru tinan 2017 hodi ko’alia hamutuk iha Primeiru
Semináriu Internasional Rede Provedores Justisa no Komisaun Direitus Umanus nian CPLP nian
ho tópiku Suporte da Defeza e Promosaun dos Direitus Umanus: Direitos dos Detidos e
Reclusos na Sociedade.
5. Partisipasaun iha enkontru anual Boa-Governasaun Pacific Ombudsman
Alliance (POA) iha Camberra, Austrália.
Iha loron 02 to’o 04 fulan Maiu tinan 2016, Provedora Adjunta Direitus Umanus no Justisa
partisipa iha enkontru Internasional Ombudsman Institute (IOI) no Australasia and Pacific
Ombudsman Region (APOR) ne’ebé hala’o iha Melbourne, Australia.
6. Partisipa iha FIO International Congress em Tenerife, Espanha.
Iha loron 23 fulan Novembru tinan 2016, Provedor Direitus Umanus no Justisa partisipa iha XXI
Kongresu Internasional Federasaun Ibero Amerikana Ombudsman nian (FIO) iha Tenerife,
Espanha. Iha Kongresu neé Provedor hato’o intervensaun ho tema Pobreza, Dignidade no
Direitus Umanus.
7. Partisipa iha Assembleia Jerál ho International Ombudsman Institute, iha
Banguecoque, Tailândia.
Iha fulan Novembru tinan 2016, Provedór hamutuk ho Provedora Adjunta no Ofisiál Tékniku
partisipa iha konferénsia mundiál IOI iha Thailándia. Iha momentu ne’e PDHJ hetan
oportunidade hodi fahe esperiensia no hetan mós informasaun valiosa relasiona ho servisu PDHJ
nian.
43
8. Partisipasaun iha enkontru SEO-Senior Executive Officer Meeting iha Sidney,
Austrália.
Iha Tinan 2016, laiha enkontru SEO tamba APF sei halo hela avaliasaun nune’e la konvida
membru sira hodi tuir enkontru ne’e.
e. Oferese kapasitasaun profisionál ba funsionárius PDHJ atu bele hadi’a no hasa’e sira
nia dezempenhu, programa ne’e refleta iha atividade sira hanesan tuir mai ne’e;
1. Treinamentu sobre Jestaun bazeia ba rezultadus ba funsionárius PDHJ nian iha
Timor-Leste
Rezultadu ne’ebé maka hein hela husi atividade treinamentu jestaun bazeia ba rezultadu maka
funsionárius ema nain 32 partisipa iha fórmasaun ne’e.
Atividade treinamentu ne’e hala’o ona iha trimestre datoluk (30) iha Casa Retiro Hermanas
Carmelitas Maubara. Durasaun ba fórmasaun durante loron 5 nia laran hahú husi loron 15-19
Agustu 2016. Benefisiariu iha fórmasaun ho total 32 kompostu husi Kargu Diretóres ema nain
13, Kargu Xefi Departamentu ema nain 3 no ofisiál sira ho total ema nain 16. Númeru
partisipantes ho ema nain 32 ne’e liu ona tarjetu ne’ebé hakerek iha Planu Asaun Anual.
Husi “pre-test” kuñesimentu inisial partisipante sira hatudu katak sira nia kuñesimentu inisial
mínimu tebes kona-ba matéria refere maioria ho notas husi 0-50. Enkuantu depois de
treinamentu, bazeia ba rezultadu individuál husi “post-test” hatudu katak ema nain 30 mak hetan
valór husi 51-100 iha ema nain 2 deit mak hetan 0-50. Ida ne’e hatudu katak, funsionáriu hetan
duni aproveitamentu husi trenamentu refere, no bele aplika matenek ne’ebé hetan ba sira nia
servisu loron-loron iha terenu.
Gráfiku 14.
Fórmandus fórmasaun jestaun bazeia ba rezultadu tuir pozisaun
13
3
16
Kargu Diresaun
Kargu xefias offisial sira
44
Gráfiku 15.
Fórmandus fórmasaun jestaun bazeia ba rezultadu tuir sexu
Gráfiku 16.
Komparasaun kuñesimentu fórmandus haree husi “pre-test no post-test”
2. Kursu Português ba funsionárius PDHJ iha Timor-Leste
Konfórme meta anual iha planu asaun anuál 2016, ne’ebé determina husi atividade kursu
Português iha Timor-Leste katak funsionáriu PDHJ na’in 20 maka partisipa iha kursu refere.
Nune’e iha tinan 2016 funsionárius Provedoria partisipa ona iha fórmasaun kona-ba lian
portugues hamutuk iha ema nain 17 ka 85 % husi totál alvu. Kursu ne’e realiza iha Escola
Portuguesa Ruy-Cinatti, Rua de Balide, Dili, Timor-Leste, ho durasaun tempu oras 150 hahú
husi fulan Abril to’o Jullu 2016 ho baze akordu kooperasaun entre PDHJ no Escola Portuguesa
Ruy-Cinatti iha Dili Timor Leste.
Iha inísiu fórmasaun lian Portuguesa kandidatu fórmandus ema 19 maka partisipa iha fórmasaun
ba kursu lian Portuguesa. Bainhira prosesu kursu la’o kandidatu fórmandu ema nain 2 maka la
konsege fináliza kursu ho razaun iha momentu ne’ebá sei partisipa kursu seluk relasiona ho
asuntu servisu ne’ebé maka tenke halo tanba funsionáriu limite tebes iha departamentu balun iha
PDHJ no funsionáriu seluk la konsege fináliza kursu ho razaun oan moras iha momentu fulan ida
ikus atu fináliza kursu. Benefisiairus maka konsege fináliza ona sira-nia fórmasaun hamutuk ema
Feto
Mane
11
21
32
2 0
30
0
5
10
15
20
25
30
35
Pre-test Post-test
0-50
51-100
45
nain 17 kompostu husi mane 6 no feto ema nain 11. Husi benefisiarius hirak ne’ebé iha tuir
pozisaun servisu iha ema nain 4 maka pozisaun nu’udar Diretóres no ema nain 13 maka pozisaun
hanesan ofisiais no asistente administrativu.
Benefísiu husi fórmasaun lian Portugues maka fórmandu sira iha ona abilidade nato’on hodi bele
halo komunikasaun ho ema seluk, hatene lee, hakerek, uza verbo tuir tempu. Bazeia ba rezultadu
ezame finál hatudu katak iha fórmandu ema nain 2 maka hetan valór media finál 90 ho
klasifikasaun muito bom, fórmandus ema nain 6 maka hetan valór 69-80 ho klasifikasaun Bom
no fórmandus ema nain 9 maka hetan valór 53-65 ho klasifikasaun sufisiente. Ida ne’e hatudu
rezultadu positivu tanba fórmandu sira-nia kuñesimentu nato’on ona hafóin partisipa iha kursu
lian Portuguesa.
Gráfiku 17.
Fórmandus fórmasaun lian Portugues tuir sexu
Gráfiku 18.
Fórmandus fórmasaun lian Portugues tuir pozisaun
0
2
4
6
8
10
12
Feto Mane
11
6
0
2
4
6
8
10
12
14
Diretores Ofisiais & Ajentes administrativos
4
13
46
Gráfiku 19.
Rezultadu avaliasaun finál husi fórmandus iha fórmasaun lian Portuguesa
3. Treinu kona-ba utilizasaun komputador (SPSS)
Implementasaun ba meta anual ne’ebé maka define hela iha planu asaun anuál 2016 sobre
atividade treinamentu komputadór ho matéria espesífiku la bele realiza ho razaun; bainhira loke
prosesu aprovisionamentu to’o dala 3 maibé la-iha kompañia/ema individu ne’ebé maka iha
espesializasaun iha area refere maka aplika. Nune’e PDHJ la konsege realiza fórmasaun SPSS
iha tinan 2016, maibé sei konsidera iha tinan 2017.
4. Treinu kona-ba Monitorizasaun Eleisoens
Iha períodu 2016 PDHJ realiza ona fórmasaun kona-ba monitorizasaun ba eleisaun ne’ebé hala’o
iha loron 22 to’o iha loron 25 Novembru 2016 iha Postu Administrativu Maliana. Treinamentu
refere hala’o durante loron 4, ho total benefisiariu hamutuk iha na’in 35 maka partisipa ona iha
fórmasaun refere. Fórmandu sira kompostu husi feto nain 14 no mane nain 21. Iha fórmasaun
ne’e, benefisiariu ema nain 8 maka asumi kargu nu’udar Diretóres no ema nain 27 mak ofisiál ho
pozisaun fiskalizador, investigador, promotor ne’ebé maka sei halo monitorizasaun ba eleisaun
jerál presidensial no parlamentar iha tinan 2017. Númeru partisipante ho ema hamutuk nain 35
ne’e hatudu atinjimentu liu ona 100% tuir meta anual ne’ebé planeia iha Planu Asaun Anual
2016.s
Avaliasaun rezultadu husi valór individuál “pre-test” no “post-test” hatudu fórmandu sira-nia
kuñesimentu sa’e ka hafóin treinamentu iha benefísiu ba funsionáriu sira-nia kuñesimentu.
Bazeia husi materia treinamentu ne’ebé fórmandu sira simu iha períodu fórmasaun fórmandu sira
kria ona fórmatu ba monitorizasaun eleisaun jerál Parlamentar no Presidensial iha 2017. Ida ne’e
hatudu katak matéria ne’ebé aprezenta ba fórmandu sira simu iha benefísiu nomós sai hanesan
bukae ba fórmandu sira hodi implementa iha sira-nia servisu tuir kompeténsia servisu ne’ebé iha.
Fórmasaun ne’e realiza tanba servisu hamutuk entre PDHJ no Unidade Assesoria Direitus
Umanus ONU iha Timor Leste.
La partisipa
kursu to'o hotu
Muito Bom
Bom Suficiente
2 2
6
9
47
Gráfika 20.
Fórmandus fórmasaun bazeia ba pozisaun bainhira tuir formasaun sobre monitorizasaun ba
eleisaun
Gráfika 21.
Fórmandus fórmasaun bazeia ba sexu
Gráfika 22.
Komparasaun rezultadu kuñesimentu “pre-test” no “post-test”
0
5
10
15
20
25
30
Diretores Ofisiais
8
27
0
5
10
15
20
25
Feto Mane
14
21
32
3
10
25
0
5
10
15
20
25
30
35
Pre-test Post-test
0-50
51-100
48
5. Treinu Direitus Humanus kona-ba asuntus trabalhadores migrantes
Rezultadu ne’ebé maka hein hela husi implementasaun ne’ebé maka determina ona iha meta
annual la konsege realiza kona-ba treinamentu assuntos trabalhadores migrantes ho total
fórmandus ema nain 15. Razaun katak orsamentu ne’ebé maka aloka ba fórmasaun refere ne’ebé
centraliza iha FDCH ho rekezitus barak, ida maka presiza iha akordu kontratu servisu hamutuk
entre Instituisaun benefisiairus ba fórmasaun no instituisaun fórnesedor fórmasaun espesifiku
kona-ba fórmasaun kona-ba assuntos trabalhadores migrantes.
Iha 2016 PDHJ seidauk iha akordu kooperasaun ho instituisaun relevantes maka iha area servisu
hanesan ho PDHJ hanesan RWI, APF, SEANF hodi fórnese treinamentu ba funsionariu PDHJ
iha area espesifiku kona-ba assuntos trabalhadores migrantes. Maske PDHJ halo kontaktu ho
instituisaun hirak ne’e nia disponiblidade ba implementasaun treinamentu refere, maibé
instituisaun hirak ne’e iha tinan 2016 sira la iha planu atu hala’o treinamentu relasiona ho topiku
refere. Nune’e orsamentu ne’ebé maka aloka husi FDCH ba kódigu atividade refere tranfere ona
ba kódigu treinamentu lei no análiza hodi aumenta númiru fórmandus.
6. Treinu kona-ba impaktu meio-ambiente ba Direitus Humanos ihaTimor-Leste
Implementasaun ba indikadores sira ne’ebé maka determina ona la konsege realiza 100% ba
treinamentu kona-ba inpaktu meiu ambiente ba direitus umanus ho total fórmandus ema nain 15.
Razaun katak orsamentu ne’ebé maka aloka ba fórmasaun refere ne’ebé centraliza iha FDCH ho
rekezitus katak bainhira implementa programa fórmasaun presiza iha akordu kontratu servisu
hamutuk entre Instituisaun benefisiairus ba fórmasaun no instituisaun fórnesedor fórmasaun
espesifiku kona-ba fórmasaun impaktu meio-ambiente ba Direitos Humanos. Maibé to’o iha
tinan 2016 PDHJ seidauk iha kontratu servisu hamutuk kona-ba fórmasaun iha area refere ho
instituisaun releventaes maka iha area servisu hanesan ho PDHJ hanesan APF no ICC.
Maibé PDHJ hanesan Instituisaun Nasional Direitus Humanus hanesan mos membru APF no
ICC iha direitu atu funsionariu sira husi PDHJ bele partisipa iha fórmasaun ruma ne’ebé maka
iha relasaun ho asuntu direitus humanus. Tan ne’e maka fórmasaun refere realiza husi APF
nune’e offisial husi PDHJ ema nain 2 maka partisipa iha iha tinan 2016 PDHJ hetan konvite husi
APF hodi nomeia nia funsionariu nain 2 tuir prosedimentu internal PDHJ partisipa ona iha
treinamentu kona-ba impaktu meio-ambiente ba Direitos Humanos. Kustu ba treinamentu refere
responsabliza tomak husi APF maibe PDHJ só selu de’it 15% ba funsionariu nain 2. Enkuantu
orsamentu ne’ebé aloka husi FDCH ba fórmasaun refere tranfere ona ba iha treinamentu
elaborasaun no analiza lei hodi aumenta númiru fórmandu sira. Tan ne’e atinjimentu rezultadu
esperadu atinji to’o 13 %.
7. Treinu ba funsionárius Mediasaun no Konsiliasaun iha Indonésia
Sasukat ne’ebé determina iha meta anual mak iha 2016 hala’o fórmasaun kona-ba Mediação no
Conciliação iha Indonésia hototal fórmandus ema nain 3.
Iha 2016 PDHJ implementasaun atividade fórmasaun mediasaun no konsiliasaun partisipa ona
husi fórmandus ema nain 5. Nune’e husi rezultadu ne’e hatudu katak liu ona 100% atinjimentu
husi Planu Asaun Anual. Fórmasaun hala’o ona iha loron 9 to’o13 fulan Maiu 2016 iha Jakarta-
Indonesia.
49
Fórmandu sira kompostu husi mane nain 3 no feto nain 2 nune’e fórmandu sira simu sertifikadu
hafóin treinamentu. Materia treinamentu kona-ba mediasaun ho nivel baziku ne’e iha benefisiu
tebes ba fórmandu sira tanba hetan ona materia ne’ebé fóun no bele hasa’e sira-nia koñesimentu
iha Mediasaun no konsiliasaun hodi sai mediador ida ho kualidade. Nune’e fórmandu sira aplika
ona materia treinamentu iha sira-nia servisu bainhira fasilita kazus ne’ebé Provedor desidi hodi
loke ba prosesu mediasaun no konsiliasaun.
Gráfika 23.
Fórmandus fórmasaun ba mediasaun & konsiliasaun tuir pozisaun
Gráfika 24.
Fórmandus fórmasaun ba mediasaun & konsiliasaun tuir sexu
8. Treinu kona-ba esbosu análize legal iha Indonézia
Sasukat ne’ebé determina iha meta anual husi planu asaun anuál 2016 deskreve katak iha tinan
2016 PDHJ hala’o fórmasaun kona-ba Elaborasaun Lei no Análiza iha Indonésia ho total
fórmandus ema nain 2. Bazeia ba rezultadu hatudu katak atijimentu númeru fórmandus hamutuk
ema nain 9 maka partisipa ona iha fórmasaun ne’e. Ida ne’e hatudu rezultadu atijimentu
fórmandu liu ona 100% ne’ebé planeia iha Planu Asaun Anual 2016. Treinamentu refere hala’o
iha loron 26 to’o 30 Setembru 2016 iha Jakarta Indonésia durante loron 5.
0
1
2
3
4
Diretor Ofisiais
1
4
0
1
2
3
Feto Mane
2 3
50
Liu husi fórmasaun refere rezulta benefísiu ba fórmandu sira tanba fórmandu sira simu matéria
ne’ebé fóun nune’e mos fórmandu sira iha ona kuñesimentu nato’on kona-ba oinsá atu halo
esbosu lei ida tenki hala’o uluk peskiza inklui giaun akadémiku (naskah akademik). Husi total
fórmandus ema nain 9 kompostu husi mane ema nain 4 no feto ema nain 5. Rezultadu seluk husi
fórmasaun refere maka fórmandu sira iha ona kuñesimentu oinsá lala’ok hakerek giaun
akadémiku, hatene kona-ba diferénsia entre konstituisaun husi Republika Indonésia nian no
konstituisaun husi Timor-Leste inklui hatene kona-ba kna’ar husi Mahkamah Konstitusi, DPR no
Komnas HAM Indonésia. Enkuantu bazeia ba rezultadu husi valores “pre-test” no “post test”
hatudu, fórmandu sira nia kuñesimentu iha progresu ne’ebé di’ak hafóin partisipa fórmasaun.
Gráfika 25.
Benefisiarius fórmasaun elaborasaun leis & analiza legal tuir sexu.
Gráfika 26.
Benefisiarius fórmasaun elaborasaun leis & analiza legal tuir pozisaun
0
1
2
3
4
5
Feto Mane
5 4
0
1
2
3
4
5
Provedor Adjuntu
Diretores Ofisiais
1
3
5
51
Gráfika 27.
Komparasaun rezultadu progresu kuñesimentu haree husi “pre-test” no “post-test”
9. Treinu kona-ba tékniku investigasaun
Sasukat ne’ebé determina iha meta anual husi planu asaun anuál 2016 deskreve katak iha tinan
2016, PDHJ hala’o fórmasaun kona-ba tékniku investigasaun ho total fórmandus ema na’in 2.
Maibé rezultadu hatudu katak atijimentu númeru fórmandus hamutuk iha ema nain 12 maka
partisipa ona iha fórmasaun ne’e. Ida ne’e hatudu rezultadu atijinmentu fórmandu liu ona 100%
ne’ebé planeia iha Planu Asaun Anual 2016. Treinamentu refere hala’o iha loron 26 to’o 30
Setembru 2016 iha Jakarta Indonésia durante loron 5. Razaun muda fórmasaun ne’ebé tuir planu
iha Malasya muda fali ba Indonésia tanba bele hamenus kustu hodi aumenta númeru
benefisiarius iha fórmasaun refere. Rezultadu husi fórmasaun hatudu katak benefiarius sira-nia
kuñesimentu aumenta liu-liu relasiona ho matéria oinsá atu planu investigasaun, tékniku
investigasaun ba kazus, halibur faktus no evidénsia inklui halo relatóriu rezultadu investigasaun.
Gráfika 28.
Benefisiarius fórmasaun tékniku investigasaun bazeia ba sexu
1 0
8 9
0
2
4
6
8
10
Pre-test Post-test
0-50
51-100
67%
33% Mane
Feto
52
Gráfika 29.
Komparasaun rezultadu progresu kuñesimentu haree husi “pre-test” no “post-test”
f. Tuir lo-loos PDHJ tenke hetan apoiu máximu husi servisus Delegasoens Territoriais,
Relasoens Públikas, Assessoria Jurídika, Inspesaun Jerál no Rekursus Humanus,
programa ne’e refleta iha atividade sira hanesan tuir mai ne’e;
1. Apoiu ba Servisu PDHJ iha Munisípiu Baucau, Bobonaro, Manufahi no RAEOA
Hodi koresponde ba polítika Governu RDTL hodi halo desentraliza sistema administrasaun
públika ba podér lokál, PDHJ konsege estabelese edifísiu rejionál iha Munisípiu 4 hanesan;
Baucau, Bobonaro, Manufahi no Oécusse. Iha tinan 2016, PDHJ realiza atividade
monitorizasaun ba programa merenda eskolár, atividade ida ne’e sei delega ba PDHJ rejionál
mak implementa. Hodi finansia monitorizasaun refere, atividade ne’e hetan apoiu husi fundu
G2G no ofisiál ne’ebé halo monitorizasaun mós hetan mentoria husi ofisiál monitorizasaun
prinsipál iha Dili. Atu sosializa rezultadu preliminár atividade programa merenda eskolár, PDHJ
konsege hala’o enkontru públiku iha munisípiu sira ne’ebé tama iha alvu monitorizasaun.
Enkontru públiku ne’e realiza ho objetivu atu infórma no halo konsultasaun ba stakeholders
(diretór eskola sira, reprezentante husi Ministériu Edukasaun iha kada munisípiu no autoridade
lokál) sobre rezultadu husi monitorizasaun ba programa merenda eskolár ne’ebé hala’o tiha ona.
Enkontru ne’ebé realiza sei aprezenta iha tabela iha kraik;
10
1 2
11
0
2
4
6
8
10
12
Pre-test Post-test
0-50
51-100
53
Tabela 9.
Atividade enkontru públiku ne’ebé hala’o husi servisu delegasaun teritorial iha tinan 2016
Fatin Data Partisipante husi PDHJ
Partisipante husi parte
relevante no komunidade
sira
Ermera 13 Jullu 2016
Provedór, Xefe
Monitorizasaun no Ofisiál
Prinsipál monitorizasaun
54
Viqueque 26 Jullu 2016
Provedór, Xefe
Monitorizasaun no Ofisiál
Prinsipál monitorizasaun 45
Ainaro 19 Jullu 2016
Provedór, Xefe
Monitorizasaun no Ofisiál
Prinsipál monitorizasaun 41
Oecusse 8 Setembru
2016
Provedór, Xefe
Monitorizasaun no Ofisiál
Prinsipál monitorizasaun 42
Dili 11 Agostu
2016
Provedór, Xefe
Monitorizasaun no Ofisiál
Prinsipál monitorizasaun 70
Durante enkontru públiku ne’e realiza, iha ísu importante no preukupasaun ne’ebé hato’o husi
partisipante sira. Preukupasaun no komentáriu sira ne’ebé hato’o husi partisipante sira hetan ona
konsiderasaun no sei aprezenta iha relatóriu;
Menu ne’ebé oferese iha programa merenda eskolár dala-barak la inklui modo ka na’an
ka ai-han adisionál seluk tuir padraun merenda eskolár nian.
Tenke iha kompensasaun ba eskola sira iha área remotas hodi bele diminui/redúz gastu ba
transporte hodi tula fós. Gastus ba fós la-hanesan entre eskola sira iha Dili no eskola sira
iha munisípiu.
Kontinua halo fórmasaun hodi hasa’e kapasidade diretór eskola sira no grupu Fónesedor
Lokál atu nune’e bele aumenta kualidade programa merenda eskolár.
Koko atu asegura utilizasaun produtu lokál sira ba programa merenda eskolár, inklui fós
Timor.
Tenke halo revizaun ba kontratu ne’ebé halo ho KONEKTIL hodi evita birokrásia ne’ebé
naruk no la fó vantajem di’ak ba programa merenda eskolár.
Programa merenda eskolár tenke iha kode orsamentu rasik atu nune’e bele asegura oráriu
implementasaun programa merenda eskolár bele hanesan ho kalendáriu anuál eskola
nian. Hanesan agora dadaun; programa merenda eskolár hahú tarde iha fulan Marsu,
balun hahú iha fulan Abríl bele liu tan to’o iha fulan Maiu tanba alokasaun orsamentu
ne’ebé tarde.
Ministériu Edukasaun no nia reprezentante iha kada munisípiu tenke garante katak
membru GFL bele le’e no hakerek atu nune’e sira bele halo tuir mata-dalan ne’ebé iha
sobre merenda eskolár nomós bele halo relatóriu ne’ebé di’ak.
54
Fatin rai fós iha eskola sira tenke higiene, atu nune’e bele garante kualidade husi fós
ne’ebé sei fó ba estudante sira.
Eskola hotu-hotu tenke limpu, tenke iha sintina ne’ebé adekuadu no tenke iha kuziña hodi
garante kualidade ai-han ne’ebé sei fó ba estudante sira.
Eskola hotu-hotu tenke iha manuál ba programa merenda eskolár, iha eskola barak mak
agora dadaun la iha ona livru (manuál) ba implementasaun programa merenda eskolár.
Eskola privadu sira la-dún hetan inspesaun husi Ministériu Edukasaun hodi bele garante
kualidade husi programa merenda eskolár.
Ministériu Edukasaun tenke kria sistema ne’ebé apropriadu hodi asegura utilizasaun
orsamentu ba programa merenda eskolár sei uza ho responsabilidade, efísien no efikás
tanba bazeia ba infórmasaun ne’ebé iha, sistema ne’ebé eziste la-iha transparénsia no
osan barak mak lakon sem justifikasaun.
Figura 6; Atividade enkontru públiku iha Munisípiu Ainaro
REALIZASAUN MONITORIZASAUN BA PROGRAMA MERENDA ESKOLÁR
Programa Merenda Eskolar núdar programa ida ne’ebe Guvernu kria hodi prepara aihan ba
estudante nivel baziku iha tempu eskola bainhira alunus sira hamlaha. No mos politika guvernu
nian hodi hamosu programa Merenda Eskolar bazeia ba survey husi organizasaun Internasional
no Nasional hatudu katak alunus sira konsentra iha sala de aula menus liu, estudante barak mak
hela do’ok husi eskola, valor izame laiha mudansa, estudante balun mak lakohi eskola/sai husi
eskola.
Governu Timór-Leste hahú implementa programa merenda eskolár (PME) nasionál iha kada
Munisípiu hotu iha Timór-Leste desde tinan-2012. Programa ida ne’e hatutan programa ida
ne’ebé hetan implementa hosi Programa Ai-han Mundiál (WFP) husi tinan 2005 to’o 2012.
Programa Merenda Eskolar nu’udar programa ida ne’ebé ho eskala relativamente tuir padraun
sira Timór-Leste nian, ho total orsamentu anual maizumenus USD$13 millaun iha tinan-2015 no
tinan-2016. PME nia objetivu prinsipál mak atu hasa’e asesu ba edukasaun liu husi insentiva
prezensa iha eskola no hamenus proporsaun ba abandonu eskolár. Objetivu sira seluk mak inklui
hadi’ak, hasa’e rezultadu nutritivu ba estudante sira, fornese enerjia ba estudante sira hodi
konsentra ba sira nia eskola, dezenvolve ekonomia lokál sira, no envolve komunidade sira hodi
jere programa edukasionál sira hamutuk ho eskola lokál sira.
55
PME uza modelu aprovizionamentu lokál. Eskola ida-idak hetan ninia alokasaun orsamentu
rasik, ne’ebé iguál ho USD$ 0,25 kada estudante no kada loron eskolár efetivu. Eskola ida-idak,
sai responsavel hodi engaja Grupu Fornesedór Lokál (GFL) ida no aloka orsamentu ba grupu
ne’e hodi sosa, te’in no serve hahán ba alunu sira. PME ne’e nia objetivu mak atu fornese
refeisaun ida ba kada estudante iha kada loron bainhira sira frekuenta eskola. Eskola ida-idak sei
sai responsavel hodi superviziona ezekusaun kona-ba ninia orsamentu no kona-ba
implementasaun ba PME, bazeia ba orientasaun sira ne’ebé hetan harii ona husi Diresaun
Nasionál ba Asaun Sosiál Eskolár (DNASE) iha Ministériu Edukasaun (ME) nia okos. Iha
sistema sira relatu, fiskalizasaun no monitorizasaun nian ne’ebé ho objetivu atu permite DNASE
hodi superviziona eskola sira hodi implementa PME.
Desentralizasaun ba responsabilidade, no liu-liu delegasaun kontrolu ba orsamentu Estadu nian,
hasa’e importánsia husi Boa-Governasaun no aumenta potensiál ba Violasaun sira hasoru Boa-
Governasaun. Tanba PME ne’e nia intensaun mak atu realiza Estadu nia obrigasaun sira hodi
respeita, proteje no realiza labarik sira nia direitus umanus, mak administrasaun no
implementasaun husi PME mós iha implikasaun sira direitus umanus nian. Tanba ne’e, mak
PDHJ deside hodi monitoriza PME ne’e nia administrasaun no implementasaun tuir ninia
mandatu jurídiku hodi monitoriza padraun sira governasaun no direitus umanus nian iha Timór-
Leste. Relatóriu ida ne’e aprezenta rezultadu sira husi monitorizasaun.
PME buka atu realiza Governu nia obrigasaun ho progresivu hodi hala’o buat balun relasiona ho
direitu ekonómiku, sosiál no kulturál iha área nutrisaun, edukasaun no saúde. Nia objetivu
prinsipál mak atu hasa’e asesibilidade ekonómika ba edukasaun eskola bázika hodi nune’e,
hasa’e inskrisaun no prezensa hodi hamenus proporsaun relasiona ho abandonu eskolár, Nune’e,
nia implementasaun efetiva mak kestaun tantu boa-governasaun no mós direitus umanus.
PME ne’e iha estrutura jerensiamentu ida ne’ebé desentralizadu, no multi nivel. Programa ne’e
ikus liu hetan jere husi Diresaun Nasionál ba Asaun Sosiál Eskolár (DNASE). Maske nune’e,
programa ne’e nia implementasaun hetan jere iha nivel local, hodi kobre mos kustu ba despeza
jerál sira seluk hanesan ekipamentu te’in nian, mina-rai atu te’in, materiál sira atu hamoos/fase
no ba sira nia remunerasaun rasik. Ministériu Edukasaun mós fornese foos ne’ebe hetan husi
Ministériu Komérsiu Indústria no Ambiente (MKIA) ne’ebé jere kona-ba programa importasaun
no distribuisaun foos ba eskola sira ne’ebé halao PME.
PDHJ identifika katak estrutura jerensiamentu multi-nivel ida ne’e impoin dezafiu barak hasoru
programa ne’e nia administrasaun ho potensiál atu hamosu violasaun sira hasoru Boa-
Governasaun iha nivel bara-barak. Ein-partikulár, PME desentraliza kontrolu ba orsamentu
governu nian ba iha nivel kraik no dependente ba prosesu aprovizionamentu sira ho eskala ki’ik,
ne’ebé iha posibilidade atu hamosu abuzu, karik la iha sistema kontrolu efikás sira ne’ebé
disponivel.
Durante tinan-2014, akontese insidente ho perfíl aas lubuk ida iha ne’ebé labarik barak hetan
moras grave depoizde konsumu refeisaun sira ne’ebé PME oferese. PDHJ mós durante ne’e simu
keixa lubuk ida husi komunidade sira relasiona ho administrasaun ba PME. Keixa sira ne’e barak
mak envolve prosesu aprovizionamentu kona-ba tenderizasaun hodi engaja GLF sira. Insidente
sira ne’e hamosu kestaun sira kona-ba jerensiamentu no administrasaun relasiona ho PME,
56
partikularmente kona-ba efetividade husi sistema kontrolu internu sira iha Ministériu Edukasaun
nia laran. WFP nia evaluasaun ida kona-ba PME ne’ebé uluk, WFP jere hamutuk ho Governu
Timór-Leste, mós identifika ona programa ne’e nia kestaun lubuk ida ne’ebé namkari iha fatin-
fatin relasiona ho nia administrasaun no posivel atu kestaun sira ne’e barak mak eziste nafatin.
Tanba ne’e, PDHJ deside ona atu monitoriza PME nia admisnistrasaun ho objetivu atu fornese
deskoberta sira ne’ebé relevante no rekomenda ba Governu hodi hasa’e no hadi’ak programa
ne’e ho nune’e, aumenta realizasaun ba labarik Timoroan sira nia direitus umanus ne’ebé
relevante.
METODOLOGIA
Fundamentasaun lójika legál no polítika ba programa merenda eskolár mak atu hadi’ak no hasa’e
asesibilidade ekonómika ba edukasaun, enkuantu hadi’ak no hasa’e dau-daun labarik sira nia
kondisaun nutritiva. Tuir fali mai, Lei Enkuadramentu ba Edukasaun ho espesífiku orienta
Governu atu foka polítika asaun sosiál eskolár sira ba iha ema sira ne’ebé ekonomikamente
karensiadu liu hotu (Artigu 40(1)). Tanba ne’e, PDHJ nia monitorizasaun foka kona-ba PME
ne’e estruturadu, hetan jere no implementa ka lae hodi prenxe nesesidade sira hosi labarik sira ho
otas eskola bázika ne’ebé ekonomikamente karensiadu liu hotu. Ida ne’e mós aliña ho PDHJ nia
mandatu atu monitoriza implementasaun kona-ba direitu ekonómiku, sosiál no kulturál, tanba
labarik sira ne’e mak presiza liu asisténsia husi Estadu direitu ne’ebé ho espesífiku hetan
identifika iha seksaun iha leten. Ikus liu, ida ne’e aliña ho prátika internasionál ne’ebé di’ak liu
hotu ba implementasaun ba programa merenda eskolár sira, ne’ebé hetan identifika iha peskiza
ne’ebé hetan diskute ona iha seksaun iha leten, ne’ebé espesifikamente identifika grupu
vulneravel alvu sira nu’udar parte esensiál ida husi polítika merenda eskolár ida ne’ebé di’ak,
partikularmente bainhira rekursus sai limitadu.
Klaru ona husi dadus katak labarik sira ne’ebé hela iha munisípiu mak ekonomikamente
karensiadu liu hotu hanesan; RAEOA, Ermera, Ainaro no Viqueque (munisipiu alvu sira). PDHJ
nia monitorizasaun ba programa merenda eskolár durante ne’e foka ba labarik sira ne’ebé hela
iha munisípiu haat ne’e. Amostra ida husi estudante sira hetan harii hodi reprezenta labarik ho
otas eskola bázika ne’ebé hela iha munisípiu hirak ne’e.
PDHJ selesiona eskola hamutuk 124 iha Munisípiu Alvu sira, ne’ebé reprezenta amostra
aleatória hosi eskola bázika hamutuk 377 iha munisípiu 4 ne’e. Hosi amostra ne’e, eskola 6 mak
la hetan vizita tanba sira nunka hala’o PME durante períodu monitorizasaun ne’e. Hosi eskola
hamutuk 118 ne’ebé resta, PDHJ labele observa diretamente PME ne’e nia implementasaun iha
eskola hamutuk 20 tanba, sá razaun de’it, eskola la fornese PME iha loron ne’ebé PDH halo
vizita. Tanba ne’e, mak amostra hosi eskola sira iha ne’ebé PDHJ observa diretamente PME ne’e
nia implementasaun mak iha eskola hamutuk 98. PDHJ hala’o inspesaun ida ba fasilidade sira
iha eskola hamutuk 115.
Ho oin-hanesan, hosi eskola 118 ne’ebé hetan vizita, PDHJ labele halo entrevista ho Xefe GFL
iha eskola 7, tanba Xefe GFL hirak ne’e la prezente iha eskola tanba faktu katak eskola la
fornese PME. Nune’e, hela de’it amostra husi Xefe GFL hamutuk na’in 111.
57
KONKLUZAUN;
Núdar sumáriu husi rezultadu monitorizasaun kona-ba implementasaun merenda eskolar iha
Munisipiu lima (5) detekta katak merenda eskolar ninia implementasaun hamosu prátika barak
mak la koresponde ho prosedimentus no objetivu iha manual merenda eskolar husi Ministeriu
Edukasaun nian nuneé hamosu violasaun ba prinsipius governasaun diák, no violasaun ba
prinsipiu direitus umanus ne’ebé ikus mai rezulta estudantes iha teritoriu la hetan atinjimentu
kona-ba nutrisaun laiha impaktu signifikante
PDHJ durante ne’e observa Violasaun lubuk ida hasoru Boa-Governsaun no Direitus Umanus iha
PME nia implementasaun. Ein-partikulár, PDHJ observa no identifika violasaun hirak hasoru
Boa-Governsaun mak hanesan tuir mai ne’e:
Má-administrasaun:
o Difikuldade atu asesu/Asede Servisus Públiku.
o Transparénsia no Partisipasaun ne’ebé La-sufisiente.
o Sistema Kontrolu sira ne’ebé La-efetivu.
Dézviu ba Podér:
o Sala uza Funsaun Públika.
Ilegalidade
o Ilegalidade Materiál
PDHJ durante ne’e mós observa no identifika mos violasaun ida hasoru prinsipiu direitus
umanus Artigu 3(3) hosi Konvensaun kona-ba Direitu ba Labarik no violasaun ida hasoru feto
sira nia direitu atu labele hetan diskriminasaun bazeia ba sira nia jéneru.
PROBLEMA PRINSIPÁL SIRA NE’EBÉ PDHJ IDENTIFIKA
PDHJ identifika tiha problema hirak tuir mai ne’e hanesan problema signifikativu liu hotu iha
PME nia administrasaun no implementasaun.
Falta polítika detallada no objetivu sira ne’ebé klaru
1) PME la iha polítika ho baze evidénsia ida ne’ebé sólida, ne’ebé korresponde ho WFP
nia prátika di’ak liu hotu internasionál sira ba PME. Nu’udar nia rezultadu mak iha
kestaun balun ne’ebé la hetan rezolve ho adekuadu iha PME nia planeamentu.
2) Objetivu sira husi PME la ho sufisiente klaru no mensurável, no la iha mekanizmu ida
atu sukat no relata kona-ba PME ne’e defaktu prenxe duni ninia objetivu sira ka lae.
3) Prosesu aprovizionamentu atu eskola sira uza hodi engaja GFL sira la tuir prosesu
ne’ebé lei aprovizionamentu relevante ezije no, nune’e, teknikamente sai ilegál.
4) La iha planu formál ida hodi monitoriza no avalia PME ne’e. La iha mós POP sira ba
ofisiál sira hodi tuir bainhira atu monitoriza PME ne’e.
Problema sira relasiona ho implementasaun ba PME
1) To’o fulan Abril (2015 no 2016), PME seidauk bele hahú iha maioria Munisípiu Alvu
sira tanba iha atrazu signifikativu ida iha aprovasaun orsamentál. Ida ne’e hatudu
problema grave ida ho prosesu orsamentu.
2) PDHJ nia prekupasaun mak rekursus balun ba PME ne’e hetan uza husi eskola sira ba
tantu atividade sira seluk ka mós sala uza tanba:
a) Eskola balun mak la prepara PME ne’e iha loron Sábadu, maske sira simu
orsamentu hodi implementa programa ne’e iha kada loron eskolár efetivu.
b) Eskola balun até la fornese liu PME, maske sira simu orsamentu substansiál hodi
implementa programa ne’e.
3) Partisipasaun husi APP sira iha PME nia implementasaun sai nu’udar programa ne’e
nia karakterístika importante ida. Maske nune’e, APP sira atualmente la partisipa iha
58
programa ne’e tuir saida mak Manuál PME ne’e rasik hakarak. Eskola balu até laiha
APP sira.
4) Eskola uitoan tebes mak atualmente uza hela prosedimentu lolos hodi selesiona no
engaja GFL. Tanba ne’e, bele akontese violasaun sira seluk hasoru Boa-Governasaun,
inklui Diretór Eskolár sira favorese nia membru família sira de’it, aktu ida ne’ebé
hatudu momoos konflitu interese.
5) Eskola sira la fornese merenda sira ne’ebé prenxe padraun nutritivu nesesáriu sira, iha
parte ida tanba sira la simu foos hosi MKIA.
6) Iha eskola balu, estudante sira tenke ajuda te’in no hamoos bikan ka kanuru. Iha
eskola balun, feto sira tenke ajuda te’in no hamoos (fase) enkuantu mane sira lae, aktu
ida ne’ebé hatudu diskriminasaun jéneru.
Falta fornesimentu treinamentu no informasaun ba PME nia partisipante sira
1) Proporsaun boot ida husi Diretór / Koordenadór Eskolár sira la simu trainamentu
kona-ba implementasaun ba PME, partikularmente iha Munisípiu Alvu sira.
Proporsaun boot ida husi Diretór / Koordenadór Eskolár sira mós la simu kópia ba
Manuál PME. Tanba ne’e, proporsaun boot ida husi Diretór / Koordenadór Eskolár
sira mak implementa hela PME ne’e sein koñesimentu kona-ba oinsá atu implementa
programa ne’e ho lolos.
2) Proporsaun boot ida husi GFL sira mak la simu trainamentu kona-ba implementasaun
ba PME, no partikularmente kona-ba padraun nutritivu sira no prátika ijiénika no
seguru hahán. Proporsaun boot ida hosi GFL sira mak la simu mós kópia kona-ba
Manuál PME ka WHO / Ministériu Saúde nia Manuál kona-ba Ijiene no Seguru
Hahán. Tanba ne’e mak GFL sira la hatene kona-ba ka la implementa prátika di’ak
sira sobre ijiene no seguru hahán.
Prátika sira ijiénika no seguru hahán ne’ebé ladún di’ak
1) GFL barak mak la implementa prátika ijiénika di’ak sira, partikularmente:
a) GFL nia membru sira la fase sira nia liman molok atu prepara/kaer hahán.
b) GFL sira la uza bee-moos bainhira prepara hela hahán.
c) GFL sira la ho adekuadu hamoos ekipamentu te’in nian, bikan ka kanuru no
utensiliu sira.
2) Eskola sira la iha POP sira hodi asegura atu ema tuir prátika lolos kona-ba ijiene no
seguru hahán, ka hodi asegura atu hahán ne’ebé atu serve ba estudante sira tenke
seguru. Eskola barak mak la inspesiona hahán molok atu te’in no molok atu serve ba
estudante sira.
3) Estudante uitoan tebes mak hatene kona-ba prátika sira fase liman nian.
4) Nu’udar rezultadu husi buat hirak iha leten ne’e mak akontese duni ona insidente sira
iha ne’ebé estudante sira sai moras tebes depoizde sira konsume merenda eskolár sira
ne’e.
Fasilidade sira ne’ebé ladún di’ak
1) Kondisaun atuál ba fasilidade sira no ekipamentu husi eskola sira iha Munisípiu Alvu
sira mak ladún di’ak.
2) La iha padraun mínimu ba fasilidade sira ne’ebé eskola sira tenke halo-tuir hodi
prenxe padraun mínimu sira kona-ba ijiene no seguru hahán.
3) La iha planu formál hodi hasa’e no hadi’ak fasilidade sira dapur nian ho prenxe
padraun mínimu.
59
Sistema kontrolu sira, supervizaun no dokumentasaun ne’ebé la efetivu
1) Eskola no Diresaun Edukasaun Munisipál sira la mantein dokumentasaun kona-ba
resibu no relatóriu hotu-hotu. Tanba ne’e, konserteza, imposivel atu hala’o auditoria
ida.
2) GFL sira la fornese resibu ba hahán ne’ebé sira sosa ba PME.
3) GFL no Eskola sira la halo tuir prosesu relatu ne’ebé Manuál PME ezije.
4) ME la iha sistema kontrolu efikás ida hodi asegura atu eskola sira halo tuir
prosedimentu aprovizionamentu ne’ebé lolos hodi engaja GFL sira.
5) Nu’udar rezultadu ida husi falta sistema kontrolu efikás sira, mak bele akontese tan
violasaun sira seluk ne’ebé grave. Porezemplu, PDHJ durante ne’e observa katak
eskola sira la implementa PME, maske sira simu ona orsamentu hodi hala’o. Posivel
atu iha violasaun seluk oin-hanesan barak-barak, maibé imposivel atu kontrola tanba
falta dokumentasaun.
Disparidade sira entre Dili no Munisípiu Alvu sira
Iha disparidade (diferensa) maka’as ida entre padraun administrasaun no kualidade husi
implementasaun ba PME iha Dili no iha Munisípiu Alvu sira. Munisípiu Alvu sira mak
munisípiu hirak iha ne’ebé labarik sira sai vulneravel liu hotu no karensiadu tiha ona. Tanba
ne’e, PDHJ konsidera katak labarik sira ne’e hetan diskriminasaun.
2. Servisu Relasaun Públika
Iha tinan 2016, husi fulan Janeiru to’o Dezembru vizitantes hamutuk ema nain 7.385 maka vizita
ona website PDHJ nian. Vizitante sira ne’e mai husi nasaun 10 mak hanesan;
Tabela 10. Totál vizitante sira ne’ebé vizita website PDHJ nian iha tinan 2016
Nasaun Kuantidade Persentajen (%)
Timor Leste 2.719 59.57 %
Estadu Unidos 394 8.57 %
United Kingdom 248 5.39 %
Indonesia 224 4.87 %
Rusia 148 3.22 %
Nasaun la temi (Not Set) 88 1.91 %
Portugal 81 1.76 %
Brazil 51 1.11 %
Australia 47 1.02 %
Malaysia 37 0.80 %
PDHJ kria ona Facebook rasik hodi atualiza notísias no fótografia relevantes ba atividade sira
ne’ebé PDHJ realiza ona. Hahú iha fulan Janeiru to’o iha fulan Dezembru 2016 kuaze ema nain
2,832 resin maka like/gosta notísias ne’ebé públika iha Facebook PDHJ nian.
Rezultadu refere hatudu katak liu ona tarjetu ne’ebé determina iha planu asaun anuál 2016. Atu
bele iha asesu ba website PDHJ, bele ba iha http://www.pdhj.tl
60
Figura 7; Provedór enkontru ho reprezentante ONG Forum
3. Servisu Asesoria Jurídika
Iha tinan 2016, PDHJ liu husi Unidade Asesoria Jurídika, Administrativu no Peskiza konsege
atualiza no habelar infórmasaun sobre Lei fóun sira ne’ebé Parlamentu Nasionál no Governu
halo. Atu nune’e bele garantia funsionáriu PDHJ hotu bele asesu no benefísia husi lei sira ne’e.
Nune’e iha tina 2016, Unidade Asesoria Jurídika halo ona sosializasaun kona-ba esbosu Lei Nu.
2/2009 ho Dekretu Lei Nu. 4/2006, 1 de Marsu ba funsionáriu PDHJ iha Dili inklui mós
funsionáriu PDHJ iha DT. Maliana, DT Same no DT Oecusse. Alem de sosializasaun ne’ebé
halo, hanesan indikadór dezempeñu ba UAJAP hodi halo komentáriu no fó pareser ba lei sira,
iha trimestrál II iha tinan 2016, UAJAP konsege fó komentáriu ba esbosu Lei hamutuk iha 5:
Halo komentáriu ba esbosu Lei Konselho Nasional ba ema ho difisiente, hato’o rekomendasaun
ba konselho ministrus atu halo lei/rezolusaun hodi fó kompesasaun ba rai ne’ebe maka afetadu
ba dezenvolvimentu iha Oécusse, halo Lei Orgániku PDHJ 31/2016, halo Diploma Provedor no
halo Regulamentu Internu Konselhu Diretivu. Iha mós pareser ne’ebé UAJAP halo ba relatóriu
investigasaun hamutuk iha 12 ho klasifikasaun tuir mai ne’e; RIF husi asuntu DH ne’ebé hato’o
rekomendasaun 5, fó sujestaun 2, komentáriu 2. RIF husi asuntu BG ne’ebé hato’o
rekomendasaun 1, fó sujestaun no Pareser 2. Fó pareser ba relatóriu Finál Monitorizasaun,
hamutuk iha 8; Asesu infórmasaun ho asistensia Saude Reprodutiva, Siguransa Fronteira,
Distribuisaun Medikamentu, Fasilidades Detensaun, Merenda Eskolár, Projeitu Alargamentu no
barazen Tono nia impaktu, Relatóriu KOK no relatóriu EOC.
4. Servisu Inspesaun Jerál
Gabinete Inspesaun Jerál no Auditoria nia misaun atu avalia no halo kontrolu ba atividades hotu
iha PDHJ inklui; rekursus umanus, rekursus patrimóniu no rekursus finanseiru. Atividade
inspesaun ne’ebé gabinete halo iha oin rua (inspesaun ordinária & extraordinária). Ba iha
atividade ordinária, Inspetór hala’o nia funsaun tuir duni atividade regular bazeia ba
planu asaun anuál 2016, atividade ne’e hala’o hanesan meius ida hodi prevene má
administrasaun no irrelgularidade sira. Iha parte seluk, Inspetór mós halo inspesaun
extraordinária. Atividade ne’e realiza bainhira iha inisiativa husi Provedór hodi loke
prosesu investigasaun ba kazu internál ne’ebé komete husi PDHJ nia funsionáriu rasik.
61
Iha tinan 2016, iha funsionáriu PDHJ na’in rua mak hetan prosesu dixiplinár tanba erru
ne’ebé funsionáriu refere halo. Provedór iha komitmentu sériu hodi promove prinsípiu
governasaun di’ak, nune’e sei la tolera hahalok no aktu sira ne’ebé viola prinsípiu sira
direitus humanus no governasaun di’ak. Hodi halo prosesu investigasaun internál,
Gabinete Inspesaun no Auditória Interna iha ona guia de orientação hodi sai mata-dalan
ba prosesu ne’ebé atu halo. Mezmu iha limitasaun ba númeru pessoál no orsamentu,
maibé Gabinete Inspesaun no Auditória konsege realiza atividade sira ne’ebé planea iha
planu asaun anuál 2016.
62
g. Akizisaun no sosa ekipamentus hodi fasilita servisus operasionais no hadi’a
kondisoens edifísiu PDHJ nian, programa ne’e refleta iha atividade sira hanesan tuir
mai ne’e;
Iha tinan 2016, konforme komitmentu bazeia ba planua asaun anuál 2016, PDHJ liu husi
Diresaun Administrasaun & Finansas konsege selebra kontratu balun hodi apoiu servisu diresaun
sira bele hala’o sira nia funsaun ho di’ak. Sasán sira ne’ebé PDHJ hola atu nune’e bele fasilita
ofisiál sira bele servisu ho di’ak mak hanesan; komputador 29, hardisk server no NAS 7, UPS
24, projetor/LCD 1, kámera dijitál 5, Cam Recorder/audio recorder 7 nomós pagamentu sira
seluk hanesan; (enkargas ba instalasaun, arendamentu proriedades, kombustiveis ba operasoens
veikulos, manutensaun veikulos, material no fornesimentus ba eskritórius, material no
fornesementus operasionais, pagamentu ba servisu manutensaun ekipamentus no edifísiu,
pagamento ba servisus operasionais, pagamentu ba sistênsia téknica (saláriu ba konsultores
nasionais no internasionais no apoiu tékniku no pagamentu ba servisus seluk-seluk tan)
63
4). Hasa’e númeru komunidade ne’ebé uza benefísiu servisus PDHJ nian
a. Estabelese revizoens no implementasaun ba sesaun sosializasaun
Iha tinan 2016, husi períodu Setembru 2015 to’o iha Setembru 2016, PDHJ liu husi servisu
delegasaun territorial konsege realiza atividade sosializasaun iha munisípiu sira hamutuk dala 60
ne’ebé bazeia duni ba Planu Asaun Anuál 2016 nian. Iha implementasaun atividade ida ne’e,
hamutuk iha 4341 partisipante husi komunidade mak hetan rejistu iha lista prezensa. Husi
númeru ne’e, iha 1634 (38,6%) partisipante feto no iha 10,5% partisipa ho ativu, iha mós keixa 9
mak konsege rekolla durante hala’o sosializasaun.
Gráfika 30; Partisipasaun Feto & Mane iha atividade sosializasaun ne’ebé halo husi PDHJ
Iha tinan 2016, relasiona ho projeitu G2G, númeru totál partisipante ne’ebé partisipa iha sesaun
sosializasaun hamutuk iha 4341. Númeru ne’e kuaze koresponde ho meta anuál ne’ebé identifika
4500 partisipante iha sesaun refere.
Mezmu iha ona esforsu makás husi PDHJ hodi hasa’e númeru partisipasaun feto iha sesaun
sosializasaun ida ne’e, maibé númeru partisipante feto kiik nafatin (39%). PDHJ sei esforsu
nafatin atu bele garante númeru partisipasaun entre feto no mane iha sesaun sosializasaun iha
future, ezemplu; fó esplikasaun sobre importánsia partisipasaun feto no husu ba autoridade lokál
sira atu fó espasu no korazem ba partisipante feto hodi bele tuir sesaun sosializasaun ne’ebé halo
husi PDHJ. Esforsu seluk ne’ebé PDHJ halo; sei kria sesaun sosializasaun ketak ba partisipante
feto de’it.
2665
1676
4341
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
4500
5000
Men Women Total
64
Gráfika 31; Totál persentajem partisipasaun bazeia ba sexu
Bainhira aprezenta mandatu PDHJ, sempre fó oportunidade ba partisipante sira hodi hat’o sira
nia opiniaun, komentáriu, sujestaun no rekomendasaun ba PDHJ hodi bele haree tuir. Bazeia ba
relatóriu husi Diretór rejionál sira, isu sira ne’ebé mosu bele haree iha tabela iha kraik;
Tabela 11. Diskusaun sobre isu spesífiku durante sesaun sosializasaun
SOP ba keixa 56
Direitus Umanus 51
PNTL 50 Infrastrutura (asesu ba dalan, be’e, eletrisidade)
46
Hatama keixa 42 PDHJ 42 Governasaun di’ak 40 FFDTL 38 Violénsia (inklui doméstiku/sexuál) 37 Asesu ba Justisa 23 Mandatu 22
Tráfiku Umanu 22 Mediasaun no Konsiliasaun 16 Aprovizionamentu 15 Relijiaun/Igreija 12 Edukasaun 11 Direitu ba Rai 11 Sesaun Sosializasaun 11 Sansaun Korporativu 8 Asuntu Sáude 5 Seluk 67 Total 625
39%
61%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
Men Women
65
Atividade Adisionál Sira Ne’ebé Hala’o Iha Tinan 2016
Alein de hala’o atividades bazeia ba Planu de Asaun Anual tinan 2016 nian no Planu Estratéjiku
tinan 2010-2020, Provedoria Direitus Umanus no Justisa hala’o mós atividades extra ka
adisionais hanesan parte inisiativa no situasional (depende ba situasaun) ida husi Provedor de
Direitus Umanus no Justisa.
Nuneé iha tinan 2016, atividades nebeé implementa fora de Planu Asaun Anual 2016 nian mak
enumeradu tuir mai neé:
1). Atividades Adisionál Asisténsia Públika nian
Iha tinan 2016, Oficial simu kesar tuir Preseption Survey. Organiza husi PDHJ no AUSAID
atu nunee bele produs relatoriu ho pursentu hira kona-ba públiku nia koinesimentu ba
mandatu PDHJ.
Iha tinan 2016, Oficial Simu Kesar no Oficial Monitoriza Rekomendasaun partisipa
treinamentu Monitorizasaun no Evaluasaun iha Municipio Liquisa-Maubara, treinamentu neé
tulun tebes Oficial sira hodi uza halo planu atividade, ho nia sasukat/indikador, no
output/meta annual.
Iha tinan 2016, official Mediasaun partisipa treinamentu mediasaun iha Jakarta-Indonesia.
Atividade nee benefisia ona oficial mediasaun rejolve kazu mediasaun ne’ebe desidi husi
Komite Jestaun Keixa(KJK) tuir PDHJ nia mandatu.
Iha tinan 2016, oficial husi diresaun asistensia publika partisipa mos treinamentu kona-ba
Eleisaun. Treinamentu neé objetivu hodi aumenta koinesimentu oficial sira nian nuneé iha
eleisaun Presidensial, Parlamentar bele halo monitorizasaun ba programa eleisaun refere.
2). Atividades Adisionál Investigasaun nian
Ofisial Investigador sira tuir treinamentu konaba teknika investigasaun durante semana ida
iha Jakarta-Indonezia.
Ofisial Investigador Nasional sira fó treinamentu ba Ofisial Investigador Delegasaun
Territorial sira konaba oinsa prosesu halo Avaliasaun Pre-liminar ba kesar sira.
Ofisial sira tuir treinamentu konaba, oinsa atu halo monitorizasaun ba eleisaun Prezidensial
no Parlamentar Tinan 2017.
3). Atividades Adisionál Promosaun nian
Renovasaun Memorando de Entendimento entre PDHJ, MSS no MAE kona-ba Treinamentu
ba Lideransa Komunitaria;
Estabelese Memorando de Entendimento entre PDHJ ho CEPAD iha Área Promosaun atu
Kombate Korrupsaun;
Estabelese Memorando de Entendimento entre PDHJ ho Organizasaun Naun Governamental
(ONG) CODIVA;
66
Workshop ba komunidade sira iha Posto Administrativu Liquidoe, Munisipiu Aileu;
Selebrasaun loron PDHJ;
Reprezenta Provedor no Adjuntos Provedores hodi aprezenta materia iha workshop ruma
wainhira hetan konvite husi Instituisaun seluk;
4). Atividades Adisionál Unidade de Asisténsia Jurídika, Administrativa no Peskiza (UAJAP)
Relasiona ho Estrutura foun PDHJ nian, tamba ne’e maka iha mos mudansas pozisaun ba kargo
de xefia nomós rekolokasaun ba funsionario hotu PDHJ nian, tamba ne’e maka iha tinan 2016,
hahu husi fulan Agostu oficial sira sei kontinua halo servisu anterior hodi nune’e bele finaliza.
Iha mos Servisu kontinuasaun bazeia ba despacho superior sira.
Servisu ou Aktividade refere mak iha tabela tuir mai ne’e:
Tipo de Servisu Rezultado Responsavel
1. Sei kolabora no atende
konsultasaun ho Sr. Jose
Goncalves, Novo Diretor
relasiona ho servisu Diresaun
Administrasaun no Finansas
Kontinuasaun karik presija
Ludovina das Neves
Santana
2. Monitorizasaun PAA 2014;
DIREITU SAUDE
REPRODUTIVA.
FINALIZA, Hasai ona
rekomendasaun iha fulan
Setembro tinan 2016.
Sra. Dircia F. Xavier
3. Pesquiza PAA 2015;
atendementu publiku ba sistema
emisaun Bilhete Identidade (BI)
iha Timor Leste
Faze esbosu, Hadia/Edit.
Halo ona aprezentasaun iha dia
11 de Janeiru 2017.
Sr. Abel dos Santos
4. Monitorizasaun ba Projetu
ZEESM bazeia ba despacho
Provedor.
Publika tiha ona relatorio no
Rekomendasaun, kontinua ho
faze monitorizasaun ba
implementasaun.
Sr. Valerio Magno
Ximenes no Sra. Dircia F.
Xavier.
5. Hamutuk ho equipa hodi produs
ona Lei Organik foun PDHJ.
Hetan ona aprovasaun husi
konselho Ministrus no
implementa ona.
Sr. Valerio ho Equipa.
6. Servisu hanesan mediador,
FINALIZA
Sra. Antónia Lam
67
tamba ne’e maka sei kontinua
kaer kazu mediasaun nian to’o
remata.
7. Sei kontinua akompanha iha
servisu hare tuir rekomendasaun
iha Diresaun Asisstensia
Publika.
FINALIZA
Sra. Francelina Tilman
8. Pesquiza PAA 2015; Sistema
Distribuisaun Medikamentus iha
Timor Leste
FINALIZA, Hasai ona
rekomendasaun iha fulan
Setembro tinan 2016 no iha mos
resposta husi instituisaun
relevante sira.
Sr. Abel dos Santos
68
Dezafiu no Difikuldade Sira Ne’ebé PDHJ Infrenta iha Tinan 2016
Atu realiza atividade ida, sempre sura ho rekursu ne’ebé iha, tantu rekursus umanus (kualidade &
kuantidade), rekursus finanseiru no rekursus patrimóniu. Loos duni, bainhira ezerse nia funsaun,
PDHJ mós infrenta obstakulu oin-oin hodi impede nia funsaun. tuir mai ne’e konsidera hanesan
difikuldade sira ne’ebé PDHJ hasoru iha tinan 2016;
1. Hanesan iha tinan 2015, iha tinan 2016 problema orsamentu sai nafatin obstakulu ba
PDHJ, katak orsamentu ne’ebé alokadu la sufisiente no adekuadu atu hala’o nia kna’ar ho
independênsia, imparsialidade no exelente hanesan Instituisaun Estadu nian ne’ebé iha
kbiit atu superviziona no fiskaliza servisu no kna’ar poder públiku sira nomos oinsá
proteje direitus fundamentais sidadaun sira nian ho di’ak no promove boa governasaun;
2. Prosesu atu hetan adiantamentu osan ba kada trimestral husi Ministériu Finansas tarde
liu, hela fulan ida atu remata trimestre ida mak osan foin sai, maibe pedidu tuir mai bele
hetan aprovasaun de’it bainhira relatóriu kona-ba utilizasaun osan husi pedidu dahuluk
hatama ona iha data 15 fulan tuir mai bazeia ba dekkretu Lei ezekusaun orsamentu
estadu nian. Ho prosedimentus hirak ne’e prejudika implementasaun aktividades ne’ebé
temi iha planu anual kada trimestre;
3. PDHJ hetan difikuldade interna realtivamente ho kódigu orsamentu rua deit nune’e
entre diresaun sira hein malu atu halo relatóriu adiantamentu osan molok atu hetan fali
adiantamentu foun ba aktividades trimestral;
4. PDHJ nia transporte limitadu atu fasilita diresaun sira nia aktividades investigasaun,
monitorizasaun, promosaun no edukasaun, mediasaun no konsiliasaun, fahe notifikasaun
I no II iha área diferente nune’e tenke hein malu no nia impaktu mak aktividades
planeadu balun la atinji. Hanesan informasaun, tanba menus veíkulu, kargu diresaun no
xefia balun iha PDHJ la hetan fasilidade transporte ne’ebé apropriadu hodi ezerse nia
funsaun hanesan Diretór/a, enkuantu iha instituisaun públika seluk bele iha fasilidade oin-
oin;
5. Númeru funsionáriu públiku la sufisiente iha Nasional no Sede Rejional atu hala’o nia
kna’ar hodi responde ejijénsia servisu tuir kna’ar no poder konstitusional atu defende
povu nia direitu no atu garante governasaun ida ne’ebé transparante no responsável ba
interese povu nian iha Timor-Leste;
6. Seidauk iha jurista ne’ebé bele fó pareser legal hodi PDHJ bele implementa nia
kompetênsia tuir KRDTL artigu 150 no 151 kona ba fiskalizasaun abstrata no
inkonstitusional;
7. Funsionáriu Públiku iha PDHJ nia kuñesimentu seidauk sufisiente atu halo análize legal
no hakerek Relatóriu tratadu internasional sira ne’ebé Esatdu Timor Leste ratifika;
8. Funsináriu enfrenta difikuldades iha língua Portuguêsa no Inglesa, nune’e sira ladún
kapasitadu atu interpreta leis nasional no tratadus internasionais ho di’ak;
69
9. Instituisaun respondente balun la fo resposta ba rekomendasaun ne’ebé mak PDHJ hato’o
ba sira;
10. Labele ezekuta planu ne’ebé planeia ona iha PAA tanba difikuldade iha transporte (falta
transporte), bainhira orsamentu iha, diresaun hot-hotu hala’o sira nia atividades dala ida
de’it ka simultâneamente ba tempu hanesan, nia impaktu la di’ak ba ezekusaun atividades
planeadas iha PAA tan labele realiza.
70
Rekomendasaun
1). Rekomendasaun Jerál;
a. Hanesan rekizitu prinsipál hodi bele hetan akreditasaun A husi International Coordinating
Committee fór Human Rights Protection (ICC), PDHJ nia orsamentu labele sai obstakulu
hodi implementa nia programa no atividade sira. Nune’e PDHJ husu ba Parlamentu
Nasionál atu iha submisaun orsamentu jeral estadu nian, Governu bele fó fleksibildade ba
PDHJ hodi hatama planu no orsamentu bazeia ba programa uluk, bainhira instituisaun
ne’e hamriik metin no bele kumpri ona nia kompromisu kona-ba protesaun direitus
humanus internasionalmente mak bele aplika pakote fiskal ba instituisaun ne’e.
b. PDHJ husu nafatin apoiu husi Parlamentu Nasionál atu alerta bebeik ba entidade públiku
hotu-hotu sobre importánsia husi papel PDHJ hanesan instituisaun independente hodi
garante harmonia no asegura koordenasaun ne’ebé efikás.
c. Falta rekursus umanus sai nafatin problema ne’ebé PDHJ infrenta, nune’e prejudika
servisu prinsipál sira PDHJ ninian iha area; Investigasaun, Fiskalizasaun no Promosaun.
Husu ba Parlamentu Nasionál no VI Governu Konstitusionál atu apoiu nafatin PDHJ no
estabelese polítika apropriadu sobre rekursus umanus hodi bele hatán ba nesesidade no
garante funsionalismu PDHJ hanesan instituisaun independente ne’ebé tau-matan ba area
Direitus umanus no Boa Governasaun.
d. Fó suporta nafatin ba PDHJ iha kapasitasaun ho kursus fórmal no infórmal ba nia
funsionárius liu husi Fundo Capital Desenvolvimento Humano (FDCH) hodi nune’e bele
hasa’e kapasidade institusional, kualidade prestasaun servisus no atendimentu exselente
ba públiku.
e. Provedoria rekomenda no husu nafatin ba Ministériu Finansas atu permite PDHJ loke tan
kódigu orsamentu fóun tuir diresaun ida-idak hodi bele fasilita ezekusaun orsamentu diak
liu tan.
2). Rekomendasaun Espesífiku;
Bazeia ba rezultadu monitorizasaun eleisaun prezidensial tinan 2017, Provedór rekomenda ba
Ministériu hirak tuir mai atu bele konsidera pontus ne’ebé hetan iha terrenu.
1. Ministériu Administrasaun Estatal (MAE)
a. Provedór husu ba Ministru Estadu Kordenador Asuntu Justisa no Administrasaun Estatal
presiza hametin liña koordenasaun ho diresaun tekniku sira iha MAE atu nune’e sira bele
responsbiliza no hadi’a sira nia servisu hodi apoiu eleisaun jeral iha futuru.
71
b. Provedór husu ba Ministru Estadu Koordenador Asuntu Justisa no Administrasaun
Estatal atu infórma ba Chefe Suku iha territóriu laran atu mantein imparsialidade hodi fó
apoiu ba eleisaun jeral parlamentar tuir mai;
c. Provedór husu ba Ministru Estadu Koordenador Asuntu Justisa no Administrasaun
Estatal atu iha instrusaun ba autoridade lokal no komunidade atu labele uza edifisiu
públiku ba atividade kampaña;
d. Provedor husu ba Ministru Estadu Koordenador Asuntu Justisa no Administrasaun
Estatal atu hafórsa sistema kontrolu ba funsionáriu ne’ebé uza patrimoniu estadu ba
interese grupo no partisipa ativu iha kampaña kandidatura;
e. Provedór husu Ministru Estadu Koordenador Asuntu Justisa no Administrasaun Estatal
atu uza mekanismu internal atu fóti medidas hasoru funsionáriu ne’ebé uza sala nia
funsaun.
f. Provedór husu ba Ministru Estadu Koordenador Asuntu Justisa no Administrasaun
Estatal atu konsidera no intrepreta lei ba vota liu-liu ba funsionáriu sira ne’ebé hala’o
knaar estadu nian iha sentru votasaun ida-idak, atu ne’e sira la bele lakon direitu ba vota;
2. STAE
a. Provedór rekomenda ba STAE iha futuru presiza hafórsa edukasaun votantes (edukasaun
civika) iha territoriu tomak antes tama ba iha eleisaun.
b. Provedór rekomenda ba STAE atu prepara kalendáriu ba eleisaun konsidera tempu ba
edukasaun votantes ho natón no garante leis sira hetan ona sosializasaun.
c. Provedór rekomenda atu fó treinamentu adekuadu ba ofisiais meza ne’ebé dirize eleisaun
atu kumpri regras eleisaun nian oras hahu eleisaun, oras taka no oras hahu kontazen.
d. Provedór rekomenda presiza kria baze dadus kona-ba ema ho defiseinsia sira atu nune’e
bele hetan tratamentu espesifiku ba sira
e. Provedór rekomenda selebrasaun eleisaun iha futuru presiza kria fasilidade adekuadu ba
ema ho defisiensia sira hanesan letra braille (ba defisiensia matan), defisiente tilun no
ibun no fatin votasaun asesivel ba kadeira roda
f. Provedor rekomenda iha mekanismu no treinamentu spesifiku ba ema defisiensia sira
nune’e sira bele ezerse nia direitu partisipasaun iha eleisaun parlamentar iha tinan 2017.
g. Provedor rekomenda ba STAE presiza estabelese mekanismu hato’o reklamasaun ou
keixa, laos deit ho fórmatu fórmulariu hodi reklamador sira prense maibe presiza
estabelese ekipa independente ida hodi simu keixa husi komunidade geral ne’ebé la
satisfaz ho prosesu eleisaun nian.
h. Provedor rekomenda ba orgaun STAE atu refórsa dizemina infórmasaun ba públiku
relasiona ho divulgasaun ba estabelesementu sentru votasaun fóun;
i. Provedor rekomenda presiza iha preparasaun adekuadu liu-liu liga ba distribuisaun urnas,
tanba iha urnas balun ne’ebé la kompletu ho pakote bulletin iha laran.
j. Provedor rekomenda presiza iha treinamentu adekuadu liga ba kna’ar brigada sira, atu
bele ezerse sira nia kna’ar hodi fasilita komunidade sira vota ho diak;
k. Provedor rekomenda halo edukasun sivika kobre área remotas ho tempu ne’ebé nato’on.
l. Provedor rekomenda presiza hadia sistema rekrutamentu ba brigada iha futuru.
m. Provedor rekomenda husu ba orgaun STAE atu prosesa brigada ou ofisiais eletorais
ne’ebe halo servisu la imparsial (hatais atributu wainhira halo kna’ar hanesan ofisiais
eleitores)
72
3. CNE
a. Provedór rekomenda ba CNE hodi asegura observador no monitor husi instituisaun
independente sira hodi garante eleisaun tuir lei no regras ne’ebé iha.
b. Provedór rekomenda atu CNE servisu hamutuk ho STAE kontinua halo akompañamentu
ba meza eleitoral iha prosesu antes, durante no depois eleisaun nune’e bele asegura
eleisaun realiza ho diak, seguru no respeitu prinsipiu sira Governasaun Diak no Direitus
Humanus.
c. Provedór rekomenda ba CNE atu analiza violasaun ba oráriu kampaña nian no atu estuda
posibilidade hodi estabelese mekanizmu ne’ebé bele hamenus violasaun ba regras iha
eleisaun hotu-hotu ba futuru;
d. Provedór rekomenda ba CNE atu hametin koñesimentu komunidade oinsá hato’o kesar
ba krimi eleitoral, inklui intimidasaun husi ekipa susesu kandidatura sira, PNTL,
Autoridade Munusipiu no Autoridade Suku sira;
e. Provedór rekomenda ba CNE atu hala’o edukasaun ba iha partidu polítiku sira atu
komprende didi’ak hahalok ne’ebé bele rezulta sentimentu intimidasaun husi
komunidade, liu-liu ba liafuan husi ekipa susesu kandidatura sira no kandidatu rasik;
f. Provedór rekomenda ba CNE atu estabelese regra katak fatin kampaña la bele besik liu
fatin públiku, hanesan eskola, klínika saúde, ospitál, no igreja.
g. Provedór rekomenda ba CNE atu hare’e servisu STAE ne’ebé ladun imparsial (refere ba
observasaun parte b pagina 52).
h. Provedór rekomenda ba CNE atu estabelese sistema ida ne’ebé la promove sira nia
militante no simpatizante atu uza patrimóniu estadu nian ba iha atividade partidu;
i. Provedór rekomenda ba CNE atu konsidera didi’ak partisipasaun labarik iha sira nia
kampaña, no estabelese sistema atu identifika karik labarik ne’ebé partisipa iha kampaña
la tuir sira-nia hakarak no karik partisipasaun husi labarik hala’o iha ninia oras eskola.
4. Komisaun Funsaun Públika
a. Provedór rekomenda ba Komisaun Funsaun Públika, atu halo sensibilizasaun ba
funsionáriu públiku sira kona-ba direitu no dever envolvementu iha atividade politika
antes tama ba iha prosesu kampaña eleisaun hanesan meus prevensaun.
b. Provedór rekomenda ba Komisaun Funsaun Públika, bainhira hetan funsionáriu públiku
falta servisu la iha justifikasaun, Komisaun Funsaun Públika tenke garante hala’o prosesu
dixiplinár no hatún sansaun tuir Estatutu Funsaun Públika;
c. Provedór rekomenda ba Komisaun Funsaun Públika, presiza servisu hamutuk ho
Ministériu relevante, garante katak funsionáriu públiku ne’ebé uza estadu nia patrimóniu
nu’udar kareta no motor sei hetan sansaun multa no suspensaun ba direitu atu uza
patrimóniu sira ne’e tuir estabelese iha lei.
d. Provedór rekomenda ba Komisaun Funsaun Públika, atu loke prosesu ba funsionáriu
públiku iha RAEOA, ne’ebé partisipa, sai ekipa susesu no uza patrimonio estadu iha
tempu kampaña no eleisaun la tuir regras ne’ebé vigór.
73
5. Liña Ministeriais
a. Provedór rekomenda ba Ministériu hotu atu dezemina sirkulár husi Funsaun Públika
kona-ba bandu funsionáriu públiku partisipa kampaña iha oras servisu, iha nasional to’o
iha Munisípiu sira.
b. Provedór rekomenda ba Ministériu hotu-hotu atu funsiona servisu Inspetur kada
Ministériu hodi halo inspesaun ba funsionáriu sira, inklui funsionáriu sira husi
reprezentasaun distritál nian, iha períodu kampaña eleitorál atu evita funsionáriu públiku
abandona servisu.
6. Ministériu Públiku
a. Provedór rekomenda ba Ministériu Públiku, atu hala’o prosesu investigasaun ba krimi
pekulatu ho uzu no abuzu poder, ka krimi seluk relevante, relasiona ba funsionáriu no
membru Governu ne’ebé uza kareta ka motorizada estadu nian ba interese grupu ou
privadu.
b. Provedór rekomenda ba Ministériu Públiku, atu loke prosesu ba autoridade no
funsionáriu públiku iha RAEOA, ne’ebé uza patrimonio estadu iha tempu kampaña no
eleisaun la tuir regras ne’ebé vigor.
7. PNTL
a. Provedór rekomenda ba Komando Jeral PNTL, atu halo atuasaun ba simpatizantes no
militantes kandidatura sira ne’ebé viola regras tranzitu (la uza kapasete, la uza xapa
matrikula, la respeitu sinais tranzitu no la uza kanu standar) durante kampaña.
b. Provedór rekomenda ba Komando Jeral PNTL, liu-liu ba CSP atu fó fasilidades (apoiu
logistika) ne’ebé adekuadu ba membru sira durante akompaña kandidatu sira iha tempu
kampaña.
8. Autoridade RAEOA
a. Provedór rekomenda ba autoridade RAEOA atu investiga ou instaura prosesu dixiplinár
no aplikasaun pena dixiplinár ba funsionáriu públiku no agente administrasaun públika
ne’ebé utiliza patrimóniu estadu no partisipa iha kampaña kandidatura prezidente iha oras
servisu.
b. Provedór rekomenda ba Autoridade RAEOA atu unifórmiza aplikasaun lisensa sira tenke
bazeia ba Manual Jestaun Rekursu Humanus Funsaun Públiku.
c. Provedór rekomenda ba Autoridade RAEOA hodi instaura prosesu dixiplinár ba
Funsionáriu Públiku ne’ebé komete eru iha tempu kampaña.
d. Provedór rekomenda ba autoridade RAEOA atu fórtifika kna’ar diretores eskolár no
reativa fila fali inspetur eskolár hodi halo kontrolu ba profesores sira durante hala’o
kna’ar tuir lei mak vigór.
e. Provedór rekomenda ba Autoridade RAEOA tenke funsiona mapa ferias lisensa annual
iha autoridade regional sira hodi fasilita superior sira halo kontrolu no jestaun ba rekursu
humanus nune’e funsionáriu sira labele fóti lisensa iha tempu hanesan hodi afeta ba
funsionamentu públiku.
74
f. Provedór rekomenda ba Autoridade RAEOA hodi fó instrusaun ba Diretor Funsaun
Públiku RAEOA no diretor sira atu labele autoriza pedidu lisensa anual funsionáriu
públiku ho objetivu atu partisipa atividade polítiku.
g. Provedór rekomenda ba autoridade RAEOA hodi anula no fó atensaun ba Diretor
Funsaun Públiku konaba nota inkna’arrmativu nú.31/RAEOA e ZEESM-TL/SRA-
DRFP/III/2017 ne’ebé iha indikasaun fó oportunidade ba Funsionáriu Públiku sira
partisipa iha atividade poltika.
h. Provedór rekomenda ba Autoridade RAEOA atu kna’ar instrusaun ba responsável
Komisaun Funsaun Públika hodi orienta Funsionáriu Públiku ne’ebé hala’o kna’ar
públiku bandu atu labele uza atributu kualker organizasaun ruma nune’e garante
independensia servisu administrasaun públika nian.
i. Provedór rekomenda ba autoridade RAEOA atu kna’ar orientasaun ba atendementu
primeiru sokoru ne’ebé hanesan ba kandidatura hotu ou partidu polítiku hotu bazeia ba
kalendáriu kampaña CNE, la persiza bazeia ba pedidu.
j. Provedór rekomenda ba autoridade RAEOA atu labele utiliza patrimóniu estadu ba
interese no atividade polítiku, esepsaun ba eis titulares sira.
75
Konkluzaun
Iha tinan 2016, PDHJ nu’udár instituisaun independente halo ona esforsu tomak hodi realiza
atividade sira ne’ebé tuir nia mandatu ho nia misaun atu habelar informasaun kona-ba área
protesaun direitus humanus no promosun prinsipíus boa governasaun iha instituisoens estadu nia
leet no hakbesik sidadaun ida-idak ba justisa.
Liu husi atividade promosaun, PDHJ konsege halo semináriu no formasaun kona-ba direitus
humanus no boa governasaun, hametin kooperasaun ho instituisoens públikas no privadas hotu-
hotu. Liu husi servisu asisténsia públika, PDHJ loke nia odamatan hodi bele fó asesu ne’ebé luan
ba komunidade hotu-hotu atu bele espresa ka hato’o sira nia ezijénsia hasoru entidade públiku
ne’ebé komete violasaun ba prinsípiu sira Direitus Umanus no Governasaun Di’ak. Liu husi
servisu investigasaun, PDHJ konsege realiza prosesu inkeritu ne’ebé adekuadu hodi resolve kazu
sira ho efikásia no efisiensia relasiona ho violasaun direitus umanus no prinsípiu governasaun
di’ak. Liu husi servisu Monitorizasaun, PDHJ hala’o nia mandatu tuir konstituisaun haruka atu
bele garante no asegura katak governu sei ezerse nia funsaun tuir duni lei sira no regulamentu
sira ne’ebé estabelese.
Iha tinan 2016, mezmu iha atividade balun la konsege realiza 100% tuir PAA 2016, maibé haree
ba esforsu PDHJ hodi kompleta tarefa responsabilidade konforme komitmentu ne’ebé iha, bele
konsidera iha atividade balun nia atinjimentu ultrapassa meta anuál ne’ebé deskreve iha PAA
2016.
Iha mós atividade adisionál, mezmu atividade hirak ne’e la deskreve iha PAA, maibé bazeia ba
mandatu PDHJ, Provedór tenke halo desizaun hodi estabelese ekipa tékniku hodi hatán ba
situasaun ne’ebé mosu. Bainhira PDHJ empeña ninia funsaun hanesan instituisaun independente
hodi proteje direitus humanus no promove governasaun di’ak, la sees husi obstakulu oin-oin,
tantu internalmente no esternalmente. Maibé ho korajem ne’ebé iha, bazeia ba konfiansa husi
komunidade no parte hotu-hotu ne’ebé sempre kolabora, PDHJ hamriik metin nafatin hodi
garante justisa ba ema hotu-hotu, liu-liu ba sira ne’ebé kbiit la’ek no vulneravel.
Hanesan rezultadu husi programa no atividade sira realizadu, iha espetasaun autoridade públika
sira iha kuñesimentu di’ak kona-ba direitus umanus no tane prinsípiu sira governasaun di’ak iha
rai ida ne’e, nune’e sei refleta iha sira nia servisu loron-loron. Atu integra ho Planu Estratéjiku
Dezenvolvimentu Nasionál, PDHJ esforsu atu bele kontribui ba prosesu dezenvolvimentu
nasionál iha area justisa hodi proteje direitus umanus no promove governasaun diak.
76
Aneksu 1: Planu Asaun Anual 2016
77
Programas / Atividades Indicadores de
Desempenho
Meio de
Verificação
Baseline
(Data)
Meta Anual
ER FF Divisão
Orçamento 2016 ($,000)
Categoria Orçamental Total
$ BS CM CD TP
Objetivo Geral 1: Assegurar um bom conhecimento das entidades públicas sobre o papel da PDHJ, os direitos humanos e a boa-governação a nível institucional.
Meta Final: Até 2017, metade das entidades públicas possuem bom conhecimento sobre o papel da PDHJ , os direitos humanos e a boa-governação
Indicador de Prestação de Serviços: % das entidades públicas participam na formação e possuem bom conhecimento sobre o papel da PDHJ, os direitos humanos e a boa-governação
Programa 1: Formação aos membros da PNTL, F-FDTL e Líderes comunitários sobre o papel da PDHJ, direitos humanos e o sistema de gestão de queixas
Objetivos específicos: Aumentar (melhorar) o conhecimento, a habilidade e a atitude dos membros da PNTL, F-FDTL e Líderes comunitários para o melhor desempenho das suas funções
Atividade 1: Providenciar
treinos aos oficiais da PNTL
sobre os Direitos Humanos e o
papel da PDHJ nos Municípios
de Baucau, Manatuto e
Ermera
- 5 atividades de treino
com cada atividade
composta por um mínimo
de 25 participantes
- Um mínimo de 25% do
total das oficiais
femininas da PNTL
participa no treino.
- Os membros da PNTL
que participam na
formação possuem no
mínimo um aumento de
conhecimento de 50%
depois do treino.
-Pré-teste e Pós-
teste
-Relatório
-Fotografia
O total de
participantes
foi de 125 em
2013 e 113 em
2014.
O total de
participantes nas
atividades de
treino é de 75.
DH, CFP e
Assessoria
da DHUN
- 750101
(PDHJ)
8.7 8.7
Atividade 2: Treino aos
sargentos das F-FDTL sobre
os direitos humanos e o papel
da PDHJ nos Centros de
Formacão de Metinaro e
- 2 atividades de treino
com cada atividade
composta por um mínimo
de 25 participantes
- Um mínimo de 25% do
-Pré-teste e Pós-
teste
O total de
participantes nas
atividades de
treino é de 50
pessoas.
DH - 750101
(PDHJ)
1.8 1.8
78
Baucau total de sargentos
femininos das F-FDTL
participa no treino.
- Os Membros das F-
FDTL participantes na
formação possuem no
mínimo um aumento de
conhecimento de 50%
depois do treino
-Relatório
-Fotografia
Atividade 3: Estabelecimento
de manual de treino para as F-
FDTL por uma equipa de
trabalho criada por entidades
relevantes.
Até ao ano de 2017, será
estabelecido um manual
de treino àsF-FDTL
- Relatório A PDHJ possui
um manual de
treino à PNTL
DH 750101
(PDHJ)
0.2 0.2
Atividade 4: Treino aos
Líderes Comunitários (Chefes
de Sucos, Concelhos de
Sucos, representantes da
juventude feminina e
masculino e líderes não-
formais) nos Municípios de
Lautem, Liquiçá, Ermera e
Aileu
- 5 atividades de treino a
cada município com
cada atividade composta
por um mínimo de 30
participantes
- Líderes Comunitários
participantes na
formação possuem no
mínimo um aumento de
conhecimento de 50%
depois do treino.
-Pré-teste e Pós-
teste
- Relatório
-Fotografia
- O total de
participantes
foi de 80
pessoas em
2013, e 20 em
2014.
- Relatório de
percepção do
ano de 2014.
O total de
participantes é de
120 pessoas.
DH - 750101
(PDHJ)
12.6 12.6
Atividade 5: Celebração do
Dia Internacional de Direitos
Humanos
- Atividade de celebração
durante 3 dias num suco
rural Delegaçao
Territorial de Baucau
DH 750101
(PDHJ)
16 20
Total Programa 1: $ 43.3
Programa 2: Estabelecimento de formação às entidades públicas, incluindo aos funcionários de cargos de direção e de chefia e aos profissionais de saúde das instituições relevantes, sobre o papel
da PDHJ, os princípios e violações de boa-governação.
79
Objetivos específicos: Melhorar o conhecimento, a habilidade e a atitude, assegurando uma eficaz e eficiente gestão administrativa no sentido de manter e criar uma administração pública transparente, com
integridade e responsabilidade no seio do funcionalismo e organismo público na promoção de boa-governação
Atividade 1: Continuação de
treino conjunto com o
Ministério da Saúde e
Inspeção Geral do Estado
sobre a boa-governação e o
papel da PDHJ estabelecido
aos funcionários do cargo de
direção e de chefia e aos
profissionais de saúde
oriundos de 13 municípios.
- Cada treino é composto
por um mínimo de 25
participantes oriundos de
cada município.
- Um mínimo de 30% das
mulheres participa no
treino.
- Os participantes do
treino possuem no
mínimo um aumento de
conhecimento de 50%
depois do treino.
-Pré-teste e pós-
teste
-Número de
queixas registadas
-Fotografia
-Relatório
O total dos
participantes
em 2013 foi de
401 e 404 em
2014
325 pessoas BG - 750102 21.30 18.8
Atividade 2: Estabelecimento
de workshop às entidades
públicas (funcionários
públicos) do Ministério da
Defesa, Ministério Estatal e
Ministério da Justiça
- Cada workshop é
composto por um mínimo
de 70 participantes
oriundos de cada
ministério.
- Um mínimo de 30% de
mulheres participa no
treino.
-Fotografia
-Relatório
Total de
participantes
em 2013: 256
(Mulheres: 64,
homens 201).
Em 2014: 220
(M=50 e H=
170)
210 pessoas BG, CAC e
IGE
- 750102 1.4 1.4
Atividade 3: Realização de
Monitorização e Avaliação aos
alvos participantes no treino
conjunto estabelecido pelo
Ministério da Educação e
Inspeção Geral em 2013 e
2014.
- Foram avaliados um
mínimo de 104 alvos
selecionados de 805
participantes no treino
oriundos de 13
municípios.
- Um mínimo de 50% de
mulheres participa na
avaliação.
-Questionário
-Entrevista
-Lista de Presença
-Relatório
- 52 BG - 750102 4.8 4.8
80
Atividade 4: As atividades
conjuntas entre a PDHJ, CAC,
IGE e KFP - workshops,
seminários, treinos e
investigações sobre as áreas
de prevenção nos serviços da
administração pública
O total dos participantes
nas atividades é de 115
pessoas durante 12 dias
Relatório e
fotografia
115 pessoas BG 750102 18.5 16
Total do Programa 2: $ 41
Objetivo Geral 2: Garantir que as Autoridades realizem a Prevenção e a Correção às Violações dos Princípios de Direitos Humanos e de Boa-Governação.
Meta Final: Até ao ano de 2017, um mínimo de 50% das queixas apresentadas à PDHJ serão submetidas a investigação.
Indicador de Prestação de Serviços: 25% das recomendações das investigações serão implementadas
Programa 1: Realização de investigações pela PDHJ sobre os casos de violações de Direitos Humanos
Objetivos específicos: Os queixosos podem acompanhar os progressos dos casos apresentados à PDHJ, a fim de identificar os tipos de violações de direitos humanos e reconhecer tanto as causas como
também os autores dessas violações.
Atividade 1: A PDHJ recebe
queixas das comunidades em
todo o território sobre as
violações de Direitos Humanos
e dirige notificações aos
queixosos.
60% das queixas
apresentadas à PDHJ
serão de pessoas não
habitantes de Díli.
Até 2017, 25% das
queixas apresentadas à
PDHJ são feitas por
mulheres
Até 2017, as queixas
apresentadas fora do
mandato da PDHJ
diminuem ao 20%
-Carta de
notificação
-Fotografia
-Gravação
-Relatório
- Em 2013 e
2014 as
queixas
apresentadas
sobre a
violação de
direitos
humanos foi
num total de
206.
- Em 2013 as
queixas
apresentadas
por mulheres
foram num
total de 93
alias 32% do
total das
Até 2017 a PDHJ
receberá da
comunidade 250
queixas.
DAP - 750101
(PDHJ)
3.3 3.3
81
Até 2017, a PDHJ realiza
classificações aos casos
urgentes das pessoas
vulneráveis.
queixas.
- Em 2014 as
queixas
apresentadas
por mulheres
foram 24% do
total de 113
queixas
Atividade 2. Preparação de
Relatório de Avaliação
Preliminar (RAP) e submissão
de convocatórias e relatórios
de investigação final e
recomendações
100% das queixas
recebidas possuem
Relatório de Avaliação
Preliminar (RAP)
100% dos Relatórios de
Investigações Finais
serão publicados
RAP O total dos
relatórios
preliminares
em 2013 e
2014 foi 222
O total dos
relatórios finais
de
investigações
em 2013 foi 14
e 20 em 2014.
RAP 100%
RIF 100%
DH - 750101
(PDHJ)
1.4 1.4
Atividade 3: A PDHJ realiza
mediações / conciliações aos
casos apropriados através do
Departamento de Mediação e
de Conciliação.
A PDHJ usará
mecanismos de
mediação / conciliação
aos 100% dos casos
decididos pelo Comité de
Gestão de Casos em
2016.
A PDHJ resolverá 50%
dos casos de mediação
por menos de 6 meses
- Fotografia
- Documentos de
mediação
-Relatório
3 100% DAP - 750101
(PDHJ)
2 2
Atividade 4: Realizar
investigações (Audiência aos
respondentes e entrevistas
aos queixosos e testemunhas)
O processo de 90% dos
casos admitidos pela
decisão da KJK deve
cumprir o manual
operativo.
-Gravação em
áudio e CCTV
-Fotografia
O total de
casos de
investigação
em 2013 foi de
56 e 72 em
45 DH - 750101
(PDHJ)
6.7 6.7
82
-Documentos
-Transcrição
-Formato de
audiência
2014
Atividade 5: A PDHJ realiza
seguimentos às
implementações pelas
instituições respondentes
sobre as recomendações das
investigações apresentadas.
50% das recomendações
sobre as investigações
feitas pela PDHJ são
implementadas pelas
instituições respondentes
-Relatórios de
Investigações
finais ou
recomendações
-Relatório
100% do total
de 15
recomenda-
ções de
investigações
sobre os DH
são
implementadas
50% do total de
casos
recomendados
são
implementados
DAP - 750101
(PDHJ)
2.6 2.6
Total do Programa 1: $ 16
Programa 2: A PDHJ realiza investigações sobre os casos de violações contra os princípios de Boa-Governação
Objetivos específicos: Os queixosos acompanham os progressos dos casos apresentados à PDHJ, a fim de identificar os tipos de violações de Boa-Governação e reconhecer tanto as causas como também os
autores dessas violações.
Atividade 1: A PDHJ recebe
queixas das comunidades em
todo o território sobre as
violações contra a boa-
governação
60% das queixas
apresentadas à PDHJ
são de pessoas não
habitantes de Dili.
Até 2017, 25% das
queixas apresentadas à
PDHJ são de mulheres
Até 2017, o total das
queixas apresentadas
fora do mandato da
PDHJ deve diminuir para
20%
Até 2017, a PDHJ
-Carta de
notificação
-Fotografia
-Gravação
-Relatório
- O total das
queixas sobre
as violações de
boa-
governacão em
2013 e 2014 foi
de 298 casos.
-De 145
queixas em
2013, 17%
foram
apresentadas
por mulheres
- E de 153
-Até 2017 a
PDHJ recebe
das comunidades
queixas num total
de 149
DAP - 750101
(PDHJ)
3.3 3.3
83
deverá estabelecer uma
classificação aos casos
urgentes das pessoas
vulneráveis.
queixas em
2014, 20%
foram
apresentadas
por mulheres.
Atividade 2: Preparação de
Relatórios de Avaliações
Preliminares (RAP) e envio de
convocatórias e relatórios de
investigações finais e
recomendações
Estabelecer relatórios de
avaliações preliminares
(RAP) aos 100% das
queixas recebidas
100% dos Relatórios de
investigações finais
serão publicados
RAP
RIF
Em 2013 e
2014 foram
concluídos um
total de 319
RAPs.
O total dos
relatórios finais
publicados em
2013 e 2014 é
de 76
RAP 100%
RIF 100%
BG - 750102
(Boa-
Governa
ção)
2.8 2.8
Atividade 3: A PDHJ realizará
mediação/conciliação aos
casos apropriados através do
Departamento de mediação e
conciliação
A PDHJ usará
mecanismos de
mediação/conciliação
aos 100% dos casos
decididos pelo Comité de
Gestão de Queixas em
2016
A PDHJ resolve 50% dos
casos de mediação num
prazo de menos de 6
meses.
- Fotografia
- Documentos de
mediação
- Relatório
5 100% DAP - 750101 2 2
Atividade 4: Estabelecer
investigações (audiência aos
respondentes e entrevistas
aos queixosos e testemunhas)
90% dos casos decididos
pelo CGC (KJK) são
submetidos aos
processos de
investigações e ao
cumprimento do manual
operativo.
-Gravação em
áudio e CCTV
-Fotografia de
-Transcrição
-Formato de
audiência
O total de
casos
investigados
em 2013 e
2014 foi de 182
40 BG - 750102
(Boa-
Governa
ção)
5.4 5.4
84
Atividade 5: A PDHJ realiza
seguimentos às
implementações pelas
instituições respondentes
sobre as recomendações das
investigações apresentadas.
- São implementados
pelas instituições
respondentes 50% do
total de casos
recomendados pela
PDHJ sobre as
investigações relativas a
boa-governação.
-O Relatório de
Investigação Final
ou recomendação
-Relatório
91% do total
de 23
recomendaçõe
s de
investigação
de BG são
implementadas
São
implementados
50% do total de
casos
recomendados
DAP - 750101 2.6 2.6
Total do Programa 2: $
16.1
Objetivo Geral 3: Garantir que as Autoridades realizam a Prevenção e a Correção às Violações de Direitos Humanos e Boa-Governação.
Meta Final: Até 2017, % das Instituições correspondentes trocam as suas políticas e ações com o sentido de cumprir as leis de direitos humanos e os princípios de boa-governação
Indicador de Prestação de Serviços: % da fiscalização e advocacia pela PDHJ às instituições respondentes a fim de respeitar as leis de direitos humanos e de boa-governação no desempenho dos seus
serviços.
Programa 1: Estabelecer uma monitorização conjunta com a KOMNAS HAM a fim de identificar os Timorenses separados das suas famílias durante a ocupação Indonésia e estabelecer
monitorizações conjuntas às áreas fronteiriças entre Timor-Leste e a Indonésia
Objetivos específicos: Reunificar as famílias separadas durante a ocupação Indonésia e identificar os problemas enfrentados pelo povo Timorense e Indonésio.
Atividade 1: Estabelecer
identificações aos 13
municípios por meio de
distribuição de questionários
às autoridades locais e o
preenchimento direto de
formulários e estabelecimento
de coordenação com a
Komnas Ham
- Até 2017 a PDHJ
realizará a recolha de
dados/ questionários em
6 municípios
- Questionário
- Entrevista
- Fotografia
18 dados 100
Questionários
DH - 750101
(PDHJ)
7 7
Atividade 2: Desenvolver
relatórios sobre os resultados
de monitorizações que serão
- Até 2017 a PDHJ, ao
mínimo, reunificará mais
-Fotografia Identificação
de 18 pessoas
separadas, e
20 pessoas DH,Komna
s Ham
- 750101
(PDHJ)
0.2 21.5
85
submetidos às Instituições
relevantes.
20 pessoas -Questionário
-Entrevista
reunificação de
15 pessoas às
suas famílias
Atividade 3: Estabelecer
monitorizações conjuntas nas
áreas fronteiriças terrestres
entre Timor-Leste e a
Indonésia, relativas aos
assuntos dos Timorenses
integrados à República da
Indonésia durante o conflito de
pós-referendo.
-Estabelecer
monitroizações às linhas
fronteiriças de Atambua
2x (duas vezes)
-Até 2017, a PDHJ
deverá produzir um
relatório de
monitorização em
conjunta com a Komnas
Ham relativa às
comunidades habitantes
nas áreas fronteiriças.
-Fotografia
- Questionário
-Entrevista
-Relatório
- 1 relatório DH,
Komnas
Ham
- 750101
(PDHJ)
10
Atividade 4: APDHJ e a
KOMNAS HAM covocarão
encontros de avaliacão sobre
as atividades de reunificação
relativa ás pessoas
desaparecidas e
monitorizações conjuntas nas
areas fronteiriças
3 participante com uma
duraçaão de 3 dias
Relatório e
fotografia
- 1 relatório DH,
Komnas
Ham
750101
(PDHJ)
5.6
Total do Programa 1: $ 44.10
Programa 2: A PDHJ coordena e prepara um relatório ao comité da CEDAW, CRC, CAT e UPR
Objetivos específicos: Garantir que o Estado de Timor-Leste implemente e cumpre as convenções já ratificadas
Atividade 1: Estabelecer um
secretariado de equipa de
serviços conjuntos com as
ONGs relevantes a fim de
realizar seguimentos às
- Estabelecer no 1o
trimestre de 2016, um
grupo de trabalho e
providenciar assistência
técnica à esse grupo a
- Minutas
- Fotografia
A PDHJ
submete 2
relatórios
sombra aos
comités da
1 Direção de
Direitos
Humanos,
Rede Feto,
Fokupers,
- 750101
(PDHJ)
0.2 0.2
86
implementações das
recomendações dos comités
da CEDAW e do CRC.
fim de fazer seguimentos
à implementação das
recomendações e à
distribuição de serviços
com as ONGs
relevantes.
- Até 2017, publicar
relatórios conjuntos, ao
mínimo de 1, sobre a
implementação da
Convenção da CEDAW e
CRC em Timor-Leste.
- Lista de presença
- Relatórios
públicos
CEDAW e
CRC no ano de
2015
Pradet,
Alola
Foundation,
Alfela, FTM
Atividade 2: Estabelecer
consultas públicas e preparar
o relatório da UPR (Universal
Periodic Review = Revisão
Periódica Universal)
- Workshops com as
ONGs e autoridades a
fim de recolher dados.
- Submissão de 1
relatório ao comité
- Relatório
- Fotografia
Em 2011: já foi
submetido 1
relatório de
UPR
1 DH - 750101
(PDHJ)
0.2 0.2
Atividade 3: Estabelecer
consultas públicas e preparar
o relatório da CAT (Convention
against torture = Convenção
Contra a Tortura)
Até 2017, a PDHJ
deverá submeter 1
relatório ao comité.
- Relatório
- Fotografia
Em 2011: já foi
submetido um
(1) relatório da
CAT
1 DH - 750101
(PDHJ)
0.2 0.2
Atividade 4: Estabelecer
monitorizações às celas
prisionais em Dili e Ermera
Estabelecer
monitorizações às celas
prisionais 1 vez por
trimestre
- Relatório
- Fotografia
4 DH 750101
(PDHJ)
1.6 1.6
Atividade 5: Realizar
monitorizações às eleições de
Chefes de sucos em 5
municipios
-Realizar monitorizações
às eleições de sucos em
2016 e publicar 1
relatório.
-Relatorio
-Fotografia
- 1 DH - 750101
(PDHJ)
2.8 2.8
Total do Programa 2: $ 5
87
Programa 3: Fiscalização pela PDHJ ao sistema de aprovisionamento do projeto de PDID dos Ministérios da Administração Estatal e Ministério da Agricultura e Pescas e Monitorização sobre os
procedimentos de pagamento aos idosos
Objetivos específicos: Garantir para que as autoridades implementam o andamento dos projectos em conformidade com o previsto na lei de aprovisionamento.
Atividade 1: Recolha de
documentos sobre o projeto
de PDID por meio de
convocações de encontros
com as instituições alvos
- Realização de 2
encontros com as
instituições alvos em
2016
- Questionário
- Fotografia
- Relatório
2 BG - 750102
(Boa
Governa
ção)
0.2 0.2
Atividade 2: Estabelecer
fiscalizações ao sistema de
aprovisionamento das
instituições alvo
A PDHJ deverá
estabelecer entrevistas
às autoridades
relevantes, contractores
/implementadores e
beneficiários num
mínimo de 75 pessoas a
cada ministério.
- Fotografia
- Relatório
Já
estabelecidas
5 fiscalizações
às instituições
em 2014.
2 BG - 750102
(Boa
Governa
ção)
4.8 4.8
Atividade 3: Monitorização
sobre os procedimentos de
pagamento aos idosos em 4
municípios (Aileu, Lautêm,
Liquiçáe Dili)
-Até 2017, providenciar
um relatório sobre os
procedimentos de
pagamento aos idosos.
- Questionário
Observação direta
- Fotografia
- Relatório
Preparação de
1 relatório em
2014
1 BG 5.7 5.7
Total do Programa 3: $
10.7
Programa 4: A PDHJ fortalece relações institucionais a nível nacional e internacional
Objetivos específicos: A PDHJ possui boas relações e cooperação com as instituições parceiras dentro do território e no estrangeiro
Atividade 1: Encontro do
Conselho Diretivo da PDHJ
convocado em cada mês.
- Encontro do Conselho
Diretivo da PDHJ
convocado em cada
mês, juntamente com a
-Minutas - 10 DAF 1.8 1.8
88
distribuição de minutas a
cada participante
Atividade 2: Encontro com os
membros do Conselho
Consultivo.
- Convocar encontros
com o Conselho
Consultivo e seus
parceiros num mínimo de
2 vezes em 2016
-Minutas - 1 DAF 1.1 1.1
Atividade 3: A PDHJ convoca
encontro de avaliação ao seu
desempenho
-No mínimo de uma vez
durante o ano de 2016
-Minutas - 2 DAF 1.9 1.9
Atividade 4: Coordenar a
preparação do livro de Rede
de Provedores de Justiça da
CPLP. Participação no
encontro anual da Provedoria
da CPLP no Brasil.
Participar no encontro
das Provedorias da
CPLP no Brasil com um
total de 3 participantes
3 DAF MoF/Dot
ação
todo do
Governo
Atividade 5: Participação no
encontro anual de Boa-
Governação com a Pacific
Ombudsman Alliance (POA)
em Camberra, Austrália.
Participar no encontro
com a POA 1 vez em
2016, por 2 participantes.
1 7.5 6.4
Atividade 6: Participar no
encontro anual de Boa-
Governação juntamente com a
Asian Ombudsman
Association (AOA) em
Banguecoque, Tailândia
Encontro com a AOA 1
vez em 2016, por 2
participantes
5.5 5.5
Atividade 7: Participar no
encontro anual de Boa-
Governação com International
Ombudsman Institute, em
Banguecoque, Tailândia.
Participar no encontro
com a IOI 1 vez em
2016, por 2 participantes.
1 5.9 5.9
89
Atividade 8: Participação no
encontro de SEO-Senior
Executive Officer Meeting em
Sidney, Austrália.
Participar no encontro 1
vez em 2016, por 1
participante.
1 0.9 8.9
Atividade 9: Participação no
encontro anual da International
Coordination Committe (ICC)
anual meeting na Suiça.
Participar no encontro 1
vez em 2016, por 1
participante.
1 4.4 4.4
Atividade 10: A PDHJ
participa no encontro anual
com a APF na Coreia do Sul
Participar no encontro 1
vez em 2016, por 2
participantes.
9.4 9.4
Atividade 11: A PDHJ
participa no encontro anual de
SEANF.
Participar no encontro 3
vezes em 2016, por 4
participantes em
Yangon, Myanmar.
3 12.9 12.9
Atividade 12: por noite em
Bali para participar encontro
de SEO, ICC, APF, e SEANF
16 16
Atividade 13: Pagamentos de
quota à APF, ICC, SEANF e
AOA.
MoF/Dot
ação
toda do
Governo
Total do programa 4: $
74.2
Programa 5: Providenciar capacitação profissional aos funcionários da PDHJ a fim de melhorar o seu desempenho.
Objetivos específicos: Os funcionários da PDHJ têm bom conhecimento e habilidade suficiente no desempenho das suas funções.
Atividade 1: Treino de Gestão
com base nos resultados aos
funcionários da PDHJ em
-Treinos à liderança da
PDHJ por trimestre: 10
trimestre ( 11
- - 22 DAF FDCH
90
Timor-Leste participantes), 20
trimestre (r 11
participantes)
Atividade 2: Curso de
Português em Timor-Leste
20 DAF FDCH
Atividade 3: Treino de
computador (SPSS)
10 DAF FDCH
Atividade 4: Treino sobre
Monitorização das Eleições na
Tailândia.
3 DAF FDCH
Atividade 5: Treino de Direitos
Humanos sobre os assuntos
de trabalhadores migrantes.
15 DAF FDCH
Atividade 6: Treino sobre o
impacto do meio-ambiente nos
Direitos Humanos em Timor-
Leste
15 DAF FDCH
Atividade 7: Treino dos
funcionários de Mediação e de
Conciliação na Indonésia
- - 3 DAF FDCH
Atividade 8: Treino sobre o
esboço e análise legal na
Indonésia
2 DAF FDCH
Atividade 9: Treino de
técnicas de investigação em
Malásia
2 DAF FDCH
Total do Programa 5:
91
Programa 6: A PDHJ deve obter um apoio máximo dos serviços das Delegações Territoriais, Relações Públicas, Assessoria Jurídica, Inspecção Geral dos Recursos Humanos.
Objetivos específicos: Assegurar um apoio máximo aos funcionários e à estrutura da PDHJ para a implementação eficaz do seu mandato.
Atividade 1: Estabelecer
monitorização às caixas de
queixas nas áreas de
Delegações Territoriais
(Baucau, Maliana, Same e
Oecusse)
- A PDHJ estabelece
monitorização cada mês
e recolha de queixa das
caixas de queixas.
-Carta de queixa 3 queixas em
2013
5 DT, DAP - 750101
(PDHJ)
3.8 3.8
Atividade 2: Apoio aos
serviços de investigação,
monitorização, promoção e
educação (DH e BG),
mediação e conciliação,
seguimento às
recomendações e notificações.
-Apoio qualitativo às
Direções de Boa-
Governação, Direitos
Humanos e Assistência
Pública nas suas
Atividades em
conformidade com os
planos das Direções de
DH, BG e DAP.
-Relatório - - Delegações
Territoriais
- 750101
(PDHJ)
1.3 7.9
Atividade 3: Convocar
encontros públicos com os
parceiros de desenvolvimento
e linhas ministeriais em cada
Delegação Territorial
A PDHJ por meio de DTs
convoca encontros no
mínimo de 2 vezes em
2016.
-Fotografia
-Relatório
-
Delegações
Territoriais
-
750101
(PDHJ)
0.5 0.5
Atividade 4: Participar nos
encontros do Conselho
Diretivo e nas demais
atividades da PDHJ (submeter
propostas e relatórios
financeiros e submeter os
ficheiros de queixas).
Os Diretores de DT
participam nos encontros
do Conselho Diretivo
cada mês em 2016.
-Minutas
-Relatório
- 12 Delegações
Territoriais
- 750101
(PDHJ)
5.6 5.6
Atividade 5: A PDHJ, através
do seu Departamento de
Relações Públicas, estabelece
coberturas às atividades de
promoção e de educação,
O Departamento de
Relações Públicas
estabelece ao mínimo 30
coberturas sobre os
Direitos Humanos e a
-Fotografia
-Boletim de
notícias
A PDHJ já
tinha
estabelecido
60 coberturas
às atividades
10 Direção de
Administraç
ão e de
Finanças
- 750101
(PDHJ)
3.8 3.8
92
monitorização e investigação
nas áreas de Direitos
Humanos e de Boa-
Governação.
Boa-Governação -Página de
Facebook da
PDHJ
-Website da PDHJ
-Relatório
de promoção e
educação em
2014 e 2015
Atividade 6: A PDHJ,através
do seu Departamento de
Relações Públicas, atualiza
informação por meio da
website e facebook
-Mais de 2.500 pessoas
visitam a website da
PDHJ.
- Mais de 2.000 pessoas
gostam da página de
facebook da PDHJ
-Relatório
-Notícias
-Fotografia
-Em 2014-
2015,300
pessoas
visitam a
website da
PDHJ
-Em 2014-
2015,1.418
pessoas é que
gostam da
página de
facebook da
PDHJ
-Mais de 2.500
pessoas visitam a
website da PDHJ
Mais de 2.000
pessoas gostam
da página de
facebook da
PDHJ
Direção de
Administra-
ção e de
Finanças
- 750101
(PDHJ)
0.6 0.6
Atividade 7: A PDHJ, através
do seu Departamento de
Relações Públicas, estabelece
contratos com a média de
imprensa em Timor-Leste na
publicação de informações
relativas aos serviços da
PDHJ.
-No primeiro trimestre o
contrato entre as duas
partes será claro e
assinado.
- A informação da PDHJ
é publicada nas páginas
específicas de 6 jornais
-Relatório
-Notícias
-Fotografia
A informação
foi publicada 1
vez na media
em 2015.
4 Direção de
Administraç
ão e de
Finanças
- 750101
(PDHJ)
2.4 2.4
93
Atividade 8: A PDHJ, através
da sua Direção de
Administração e de Finanças
(Logística, Finanças e
Aprovisionamento e Recursos
Humanos), estabelece
mentoria, manutenção,
inspeção e monitorização ao
património do Estado,
contratos e demais serviços a
nível nacional e regional
- O Departamento da
Logística estabelece
inspeções trimestrais ao
património do Estado a
cada Delegação
Territorial.
8 Direção de
Administraç
ão e de
Finanças
- 750101
(PDHJ)
3.6 3.6
Atividade 9: A PDHJ, através
do GAJ, providencia
comentários e pareceres sobre
os esboços de leis pelo
Parlamento Nacional e pelo
Conselho de Ministros, e
prepara relatório de
investigações antes da sua
publicação.
- No máximo, a PDHJ
providenciará 5
comentários aos esboços
de leis pelo Parlamento
Nacional e pelo Governo
em 2016.
- O mínimo de 20% dos
pareceres da PDHJ
deverá ser sobre as
mudanças das leis
atualmente
implementadas.
- Até 2017, a PDHJ
através do GAJ,
providencia comentários
a um mínimo de 5
relatórios de investigação
e 5 relatórios de
fiscalização.
-Relatório
-Jornal da
República
-Relatório final de
investigação
- Relatório final de
investigação
-Em 2013 a
PDHJ, através
do GAJ,
providenciou
comentários
aos 15
relatórios de
investigação.
-Em 2007 a
PDHJ
providenciou
comentários
sobre a lei de
manifestação a
qual é
atualmente
implementada
5 comentários
aos esboços de
leis
- 10 relatórios de
investigações
Gabinete
da
Assessoria
Jurídica e
administra-
tiva
- 750101
(PDHJ)
Atividade 10: Atualizar e
garantir aos funcionários da
PDHJ o acesso às novas leis
do Parlamento Nacional e do
Governo.
- Distribuição e
socialização sobre as
novas leis do Parlamento
Nacional e do Governo
através de um mínimo de
10 sessões de
apresentação.
-Jornal da
República
- 10 Gabinete
da
Assessoria
Jurídica e
administra-
tiva
- 750101
(PDHJ)
1 1
94
Atividade 11: O Inspetor-geral
recolhe dados e estabelece
inspeções e controlo às áreas
de serviços em conformidade
com o mandato da PDHJ,
especificamente com o artigo
12 do Decreto-Lei No.
25/2011.
- Avaliar atividades de
gestão administrativa,
financeira e patrimonial
da PDHJ em cada
trimestre aos serviços
centrais e regionais.
- Submeter relatórios de
recomendações ao
superior direto em cada
trimestre.
-Relatório - 16 Inspeção
Geral
- 750101
(PDHJ)
1.2 1.2
Atividade 12: Estabelecer
processos disciplinares aos
funcionários da PDHJ que
cometem irregularidades.
- Processar queixas em
conformidade com as leis
aplicáveis na PDHJ.
-Relatóriu - 100% Inspeção
Geral
- 750101
(PDHJ)
Atividade 13: Desenvolver um
manual de inspeção da PDHJ
-O esboço do manual de
inspeção será finalizado
num período de 6 meses.
-Esboço do manual
de inspeção
- 1 Inspeção
Geral
- 750101
(PDHJ)
0.2 0.2
Total do programa 6: $ 30.6
Programa 7: Compra de equipamentos para facilitar os serviços operacionais e melhorar as condições do edifício da PDHJ.
Objetivo Específico: Para facilitar os serviços operacionais
Atividade 1: Compra
computador/desktop com a
total de 29 unidades
29 unidades de
computador/desktop
29 29 29
Atividade 2: Compra o hardisk
server e NAS com a total de 7
7 hardisk server
adquiridos
7 7 7
Atividade 3: Compra UPS com
total de 24
24 UPS adquiridas 24 2.4 2.4
95
Atividade 4: compra 1 novo
projetor/LCD para PDHJ
1 novo projetor/LCD para
PDHJ
1 1.2 1.2
Atividade 5: Compra 5
câmaras digitais
5 câmaras digitais 5 1.8 1.8
Atividade 6: Compra 7 Cam
Recorder/audio recorder para
serviço investigação boa
governação e direitos
humanos
Compra 7 Cam
Recorder/audio recorder
para serviço investigação
boa governação e
direitos humanos
7 8.4 8.4
Atividade 7: Para finalizar o
novo construção da PDHJ
248 248
Atividade 8:Pagamento
encargas da instalação
58 58
Atividade 9: pagamento de
arendamento proriedades
15 15
Atividade 10: Pagamento
combustiveis de operações de
veiculos
35 35
Atividade 11: pagamento de
manutenção veiculos
27 27
Atividade 12: pagamento
material e fornecimentos de
escritorios
25 25
Atividade 13: pagamento
material e fornecimentos
operassionais
11 11
96
Atividade 14: pagamento ao
serviços manutenção de
equipamentos e edificio
29 29
Atividade 15: pagamento se
serviços operacionais
13 13
Atividade 16: pagamento ao
assistensia tecnica (salario do
consultan nacionais e
internacionais e apoiu tecnico)
149 149
Atividade 17: pagamento aos
outros servços diversos
18 18
Total programa: $ 677.8
Total SV: $520,000
Total BS: $661,000
Total CM: $50,000
Total CD: $ 248,000
Total PDHJ: $1,479,000
97
Objetivo Geral 4: Aumentar o número das comunidades que usam e beneficiam dos serviços da PDHJ.
Meta Final: Aumentar o conhecimento das comunidades sobre o papel da PDHJ e aumentar o número das pessoas que beneficiam dos serviços da PDHJ.
Indicador de Prestação de Serviços: % das pessoas com um melhor conhecimento sobre o papel da PDHJ, % dos queixosos oriundos das Sedes de Delegações Territoriais da PDHJ.
98
Programa 1: Estabelecer revisões e implementação de sessões de socialização.
Objetivos específicos: Aumentar (melhorar) o conhecimento e a atitude das comunidades sobre os direitos humanos e os princípios de boa-governação.
Atividade 1: Programar e
implementar as sessões de
socialização em todos os
Municípios de Timor-Leste
- Total de Sessões de
Socialização realizada
pela PDHJ em 2016 (60)
- Total de participantes
(% de homens, % de
mulheres) nas sessões
de socialização (5.000)
-Mudança na % das
pessoas que possuem
conhecimento sobre o
mandato da PDHJ (+2%)
- Base-de-dados
das sessões de
socialização
- Base de dados
das sessões de
socialização
- Survey de
Perceção Anual
Em 2014 a
PDHJ realizou
60 sessões de
socialização.
Um total de
4.242 pessoas
(1.721
mulheres)
participaram
nas Sessões
em 2014.
33% das
pessoas em
Timor-Leste
possuem
conhecimento
sobre o papel
da PDHJ.
Total de
participantes nas
sessões de
socialização foi
de 5.000
pessoas.
PDHJ(DN
no DT)
USAID &
NZ (G2G
Program)
42 42
99
Atividade 2: Desenvolvimento
e distribuição de materiais
educacionais e promocionais.
- O total de brochuras e
livros imprimidos pela
PDHJ (13.000)
O total dos demais
materiais promocionais
imprimidos pela PDHJ
(8.000 etiquetas, 360 t-
shirts, 900 notebooks)
- Total de brochuras e
livros distribuidos pela
PDHJ ao nível regional
- Total dos demais
materiais promocionais
(t-shirt, etiquetas, etc.)
distribuídos pela PDHJ
ao nível regional.
- Total de Filmes
produzidos e distribuídos
pela PDHJ.
- Total de Programas de
rádio produzidos pela
PDHJ.
Fatura
Um (1) filme sobre
os princípios de
direitos humanos e
um (1) sobre a boa
governação
-A PDHJ produziu
e transmitiu 2
programas de
radio.
Em 2014 foram
usados pela
PDHJ: 6.000
brochuras
sobre o
sistema de
gestão de caso
(CMS)
- 6,000
brochuras
sobre o
mandato da
PDHJ
- 1.000
brochuras
sobre o
processo de
mediação e
conciliação da
PDHJ.
O que falta:
- manual sobre
os princípios
de boa
governação
- Etiquetas
(sticker)
- T-shirts com
logotipo da
PDHJ
- Livros de
notas
- Filmes
A PDHJ
13.000 livros e
brochuras
DAF, DT USAID &
NZ (G2G
Program)
59 59
100
realizou 4
programas de
rádio em 2014
Atividade 3: O Programa
piloto de monitorização aos
direitos humanos e boa-
governação.
- Total de atividades de
monitorização (merenda
escolar e celas de
detenção) estabelecidas
pelas sedes regionais da
PDHJ (53 atividades de
monitorização às celas
de detenção, 12
atividades de
monitorização às prisões,
Informação obtida
da base-de-dados
de monitorizações
Relatório público
sobre as
condições das
celas de detenção
e programa de
As sedes
regionais da
PDHJ não
realizaram
atividades de
monitorização
em 2014.
As sedes
regionais
realizarão ao
mínimo 146
atividades de
monitorização
DH, BG USAID &
NZ (G2G
Program)
24 24
101
81 atividades de
monitorização às
escolas).
A PDHJ publicou dois
relatórios sobre as
atividades de
monitorização.
merenda escolar
Atividade 4: Descentralizar o
Sistema de Gestão de
Queixas/Casos (CMS) às
sedes regionais.
- As 4 sedes regionais
irão realizar 12
avaliações preliminares
em 2016.
- Relatório da
formação de CMS
- Relatório de
avaliação
preliminar
- As sedes
regionais não
realizaram
atividades de
investigação
em 2014.
Os funcionários
nas sedes
regionais
realizaram ao
mínimo 12
atividades em
2014.
DH, BG USAID &
NZ (G2G
Program)
USAID
13 13
Atividade 5: Estabelecimento
e implementação de um
Sistema de Gestão de
Conhecimento (KMS)
-Entre 1/16 no 12/16
todos os funcionários da
PDHJ já usarão o
sistema de gestão de
conhecimento.
- No sistema de
KMS da PDHJ
inclui:
-Website
-CMS
- Base de Dados
Formulário interno
(medidas de RBM)
Algumas
partes ja
possuem (e-
cms) mas a
sede nacional
só pode
aceder.
Estabelecimento
de KMS nas
sedes da PDHJ
em Díli, Baucau,
Maliana, Oecusse
e Same
DG USAID &
NZ (G2G
Program)
USAID
12 12
Atividade 6: Desenvolver a
estrutura de gestão baseando
nos resultados e no sistema de
coordenação às sedes
regionais.
O número dos relatórios
baseia-se nos resultados
enviados pelas sedes
regionais a Díli.
Cada uma de
todas as Sedes
Regionais
submeterá 5
relatórios à Sede
Nacional em 2016
Atualmente a
PDHJ não
possui sistema
de relatório.
Cada sede
regional produz
no mínimo 1
relatório por cada
trimestre.
DG USAID &
NZ (G2G
Program)
USAID
4 4
Total do Programa 1: $
154
102
Dili, 9 de Fevereiro de 2016
Aprovado pelo:
Dr. Silvério Pinto Baptista
Provedor
Total PDHJ: $ 1,633,000
103
Aneksu 2 Mapa Pesoál PDHJ Mapa Pesoál Rejime Jerál no Espesiál ba Instituisaun nian
Bazeia ba DL No.24/2016 (Segundu alterasaun ba DL 27/2008, Rejime Karreira Jeral iha Administrasaun Públika) iha Kapitulu VI Mapa de
Vagas e Pesosoal, artigu 30 Dispozisaun sira númeru 1, 2, & 3 no 31 Tramitação, forma e aprovaçã númeru 1,2,3,&4 no Dekretu Lei nú.25/2016,
rejime Kareira ba Kargu Diresaun no Xefia iha Administrasaun aneksu II liga ba Komisaun Funsaun Publika iha papél ida atu tau hamutuk
informasaun hotu kona ba forsa trabalhu no kuadru pesoál funsaun públika nian hodi aprezenta ba Konsellu Ministru. Ministeriu, Sekretaria
Estadu no Instituisaun Autónoma Estadu sira ida-idak tenke prienxe tabela formatu rejime idak-idak ho justifikasaun mudansa ba planu submisaun
mapa pesoal 2018 nian. Atu nune informasaun klaru kona ba forsa trabalhu no kuadru pesoal Instituisaun sira nian, no mos planu atividade
rekrutamentu Instituisaun sira nian tuir mapa pessoal, ne’ebé hetan aprovadu tuir livru nú. 2 OJE 2018. Planu mapa pesoal 2018 ne’ebé tenke
submete mai Sekretariadu Komisaun Funsaun Públika iha loron 31 de Marsu 2017 hanesan loron ikus.
A. Identidade Instituisaun
Naran Instituisaun PROVEDORIA DOS DIREITOS HUMANOS E JUSTIÇA (PDHJ)
Diresaun Jerál Sekretáriu Ezekutivu PDHJ
Gabinete Provedor Gabinete Relasaun Públikas e Co’ordenasaun Institusional do Provedor
Gabinete Inspesaun Gabinete de Inspesaun da PDHJ
Diresaun Nasionál Diresaun Investigasaun, Diresaun Promosaun, Diresaun Assistensia Públika, Diresaun
Fiskalizasaun no Rekomendasaun, Diresaun Jestaun Rekursos Humanus, Diresaun
Administrasaun no Finansas, Unidade Assistensia Juridiku Administrativa no Peskiza
Munisipiu (Delegasaun Teritorial) Delegasaun Territorial Baucau, Same, Maliana no Oe-Cusse
B. Mapa Forsa Trabalhu Instituisaun sira
B. 1. Númeru aktual funsionáriu públiku tuir grau, seksu no eskalaun (inklui kargu diresaun no xefia sira)
Númeru Funsionáriu
públiku Atuál
Kategoria Grau
TS Grau A TS Grau B TP Grau
C
TP Grau
D
TA Grau E Ass Grau F Ass Grau G Sub-Total Total
F M F M F M F M F M F M F M F M
Eskalaun sira
Eskalaun 1 2 1 1 2 1 2 2 1 1 1
104
Eskalaun 2 4 7 2 1 2
Eskalaun 3 1 1 6 11 7 6 10 5 5 1
Eskalaun 4 1 3 5 1
Eskalaun 5 1
Eskalaun 6
Eskalaun 7
Eskalaun 8
Total 3 3 35 25 18 8 2 44 50 94
B. 2. Númeru kargu Diresaun no Xefia funsionáriu Públiku iha Instituisaun ida-idak
Kategoria kargu Diresaun no
Xefia
Kargu Diresaun no Xefia Detalladu tuir grau no seksu
Total TS Grau A TS Grau B TP Grau
C
TP Grau
D
TA Grau
E
Ass Grau F Ass Grau G Sub-Total
F M F M F M F M F M F M F M F M
1. Diretur Jeral/Ekivalente 1 1 1
2. Xefe Gabinete
Provedor/Ekivalente Diretor
Jeral
1 1 1
3. Inspektur Jeral /Ekivalente
Diretur Jeral
1 1
4. Diretor/a Nasional 1 3 2 1 1 7
5. Diretor Munisipiu 2 1 1 4
6. Xefe Dep. Nasional 3 3
Total 17
105
Justifiksaun: Bazeia ba primeira alterasaun Dekretu lei Númeru 25/2011 kona-ba organiku PDHJ nia alteradu ba Decretu Lei
Númeru 31/2016 nune’e hamosu kargu diresaun no xefias foun. Iha diferente nivel no eskalaun tanba rezultadu husi selesaun por
meritu ne’ebé PDHJ hala’o iha fevereiru no remata ona fulan Abril 2017.
B.3. Númeru aktual Ajente Administrasaun Públika husi kada Instituisaun
Ajente
Administrasaun
públika
TS Grau A TS Grau B TP Grau C TP Grau D TA Grau E Ass Grau F Ass Grau G Sub-Total Total
F M F M F M F M F M F M F M F M
1 1 1 1 2 3
B.4. Númeru vagas orsamentu ezistensia ba promosaun grau
Númeru vagas
orsamentu ba
promosaun grau
TS Grau A TS Grau B TP Grau C TP Grau D TA Grau E Ass Grau F Ass Grau G Total
10 8 9 4 2 33
Justifikasaun :
Promosaun ne’e atu hala’o ba vagas maka ejisti ho modalidade konkursu internu. Promosaun refere kontinuasaun husi planu ne’ebé maka planeia
ona iha 2017 hodi kontinua ba 2018. Tanba orsamentu prevee no aprova ona iha 2017 maibe tuir lei konkursu internu tenke 1/3 nune’e PDHJ
kontinua planu atu bele halo promosaun ba nivel funsionariu ne’ebé maka agora eziste. razaun seluk mos funsionariu sira nia nivel ne’ebé agora
eziste barak maka servisu tinan 8 ba leten maibé seidauk halo promosaun, nune’e mak PDHJ kontinua planu ba iha tinan 2018 ho baze orsamentu
2017 ne’ebé aprova ona.
B.5. Númeru vagas orsamentu ezistensia ba konkursu públiku
Númeru vagas
orsamentu ezistensia
ba konkursu públika
TS Grau A TS Grau B TP Grau C TP Grau D TA Grau E Ass Grau F Ass Grau G Total
1 6 2 8
106
Justifikasaun:
Vagas ba konkursu públiku ida ne’e PDHJ preve nafatin tanba tuir mapa pessoal hahu iha 2011 maibé la konsege rekruta hotu, hafoin governu
konzela tiha konkursu públiku hahu iha 2015 to’o agora. Nune’e mos informa katak vagas hirak ba konkursu públiku orsamentu aprovadu ona iha
2017. Vagas ba konkursu públiku PDHJ presiza tebes tanba atu reforsa servisu PDHJ iha Delegasaun territorial 4 maka Baucau, Same, Maliana no
Oecusse ne’ebé area servisu kompleksu tebes no mos area geografika luan tebes maibé funsionariu kada Delegasaun Territorial so iha ema nain 4
ka ema nain 5. Ezemplu PDHJ iha Delegasaun Territorial Baucau iha funsionariu ema nain 4 maibé nia area servisu kompostu husi Baucau,
Manatutu, Lautem no Viqueque nune’e mos Delegasaun Territorial sira seluk.
B.6. Número Vagas dexadas e orcamentados (resignacao e demisao)
Númeru vagas
orsamentu ezistensia
ba konkursu públika
TS Grau A TS Grau B TP Grau C TP Grau D TA Grau E Ass Grau F Ass Grau G Total
1 1
B.7. Número Direção e Chefia Providos de Agente de Administração Pública (Lateral Entry)
Kategoria Kargu Diresaun no
Xefia (lateral Entry)
Seksu Total
F M
1. Diretur Jeral/Ekivlente
2. Inspektur Jeral.
3. Diretur Nasional/Ekivalente 1 1
4. Diretur Munisipiu
5. Xefe Departamentu
6. Xefe Seksaun
Total 1
Justifiksaun: Mudansa ba kargu diresaun no xefia ne’e akontese bazeia ba primeira alterasaun Dekretu lei Númeru 25/2011 kona-ba organiku PDHJ
nia ne’eb’e alteradu ba Dekretu Lei Númeru 31/2016 hodi hamosu kargu diresaun foun. Enkuantu PDHJ tuir planu atu halo selesaun
por meritu ho konkursu públiku tanba bazeia ba rezultadu husi selesaun por meritu ne’ebé PDHJ hala’o ona iha fulan abril 2017 iha
vagas ba Xefi Unidade Administrativa Juridiku no Peskiza la iha kandidatu ida maka prenxe kriteria hodi pasa iha konkursu refere.
Nune’e tuir planu PDHJ planeia ba iha tinan 2018 sei loke konkursu públiku.
107
B.8. Númeru Ajente Administrasaun Públika kontratu Termu Sertu laos ho grau/non grau
Kategoria Kargu Diresaun no
Xefia (lateral Entry)
Seksu Total
F M
1. Kontratadus Non Grau
2. Nomesaun Politika (Provedor
no Adjuntos)
1 2 3
3. Asesor Nasional 1 1 2
4. Asesor Internasional 1 1 2
Total 3 4 7
B.9. Númeru aktual kontratadus bazeia ba rejime kareira jeral iha Administrasaun Públika ka kontratadus ho grau
Kontratadustermu sertu maibe
ho kareira rejime jeral
Administrasaun Públika
Ketégoria/Grau
Total TS Grau A TS Grau B TP Grau
C
TP Grau
D
TA Grau
E
Ass Grau F Ass Grau G Sub-Total
F M F M F M F M F M F M F M F M
Kontratadus ho grau rejeme Jeral 1 3 6 1 9 3 5 10 18
28 Total 4 7 9 8
Justifikasaun
PDHJ propoin nafatin númeru kontratadus agentes administrativas ne’ebé agora ejiste bazeia ba rejime jeral iha administrasaun públika tanba
servisu PDHJ ne’ebé kompleksu tebes maibé funsionariu públikus permanentes iha PDHJ seidauk sufisiente atu hala’o servisu administrativas no
mos servisu operasional ho asuntu governasaun di’ak no direitus umanus.
Informa mos katak PDHJ nia sede iha delegasaun territorial sira nia area servisu luan tebes hanesan delegasaun territorial PDHJ iha Baucau iha
funsionariu ema nain 4 maibé nia area servisu kobre ba Munisipiu Baucau, Manatutu, Lautem no Viqueque, delegasaun territorial Same nia area
servisu kobre ba Munisipiu Manufahi, Ainaro no Aileu no delegasaun territorial Maliana area servisu kobre ba munisipiu Bobonaro, Ermera no
Covalima.
108
C. Dokumentu ne’ebé tenke aneksu iha Planu Submisaun Mapa Pessoal 2018:
1. Lista Funsionáriu, lista kargu diresaun, xefia, kontrtadu ho grau, kontratadus la ho grau ka non grau, lista asesor
Nasional no Internasional.
2. Kopia Estrutura ka Organograma
3. Kopia Lei Orgánika
Informasaun adisional
NB. Bainhira responsavel maximu asina tenke deklara katak informasaun sira ne’e los.
Dadus sira ne’ebé iha Mapa Pessoal ne’e mak sei aprova iha Livru Orsamentu Jeral Estadu ba tinan fiskal foun.
D. Responsavel ba fixa Mapa Pesoal mak Diretor Rekursu Umanu, Diretor Administrasaaun & Finasas no Xefe Departamentu Rekursu Umanu
husi Instituisaun
Prepara husi
Naran responsavel Rekursu Umanu Instituisaun Teresinha Ximenes
Pozisaun Diretora Gestão Recursos Humanos
Asinatura
Data
Númeru kontaktu Ofisial/indivídu 77304260
Data, __________/_______/2017
Aseita no aprova husi Sekretáriu Ezekutivu Interinu PDHJ.
(____________________________________________)
Vistu husi Provedor Interinu
(___________________________________________)
109
Aneksu 3 Estrutura PDHJ
110
Aneksu 4 Despezas 2016
SALARIO
ITEM Budget
Commitments Obligations Actual Balance Execution %
Salary $520,000.00 $.00 $.00 $513,100.37 $6,899.63 98.7%
BENS E SERVISOS
ITEM Budget
Commitments Obligations Actual Balance Execution %
Local Travel $110,000.00 $.00 $.00 $113,490.00 -$3,490.00 103.2%
Overseas Travel $63,000.00 $.00 $.00 $60,916.97 $2,083.03 96.7%
Training & Workshop $100,500.00 $.00 $.00 $48,599.57 $51,900.43 48.4%
Utilities $63,000.00 $.00 $2,651.46 $62,134.36 -$1,785.82 102.8%
Rental of Property $15,000.00 $.00 $330.00 $12,650.00 $2,020.00 86.5%
Vehicle Operation Fuel $37,500.00 $.00 $.00 $37,500.00 $.00 100.0%
Vehicle Maintenance $27,000.00 $3,048.33 $.00 $34,056.56 -$10,104.89 126.1%
Office Stationary & Supplies $25,000.00 $.00 $.00 $26,270.55 -$1,270.55 105.1%
Operational material & supplie $11,000.00 $.00 $.00 $11,977.50 -$977.50 108.9%
Maintenance of Euip & Building $29,000.00 $.00 $.00 $14,853.20 $14,146.80 51.2%
Operational Expenses $13,000.00 $382.00 $1,200.00 $15,593.15 -$4,175.15 129.2%
Professional Services $149,000.00 $3,350.00 $.00 $167,448.10 -$21,798.10 112.4%
Other miscellaneous services $18,000.00 $904.00 $.00 $25,058.08 -$7,962.08 139.2%
111
KAPITAL MINOR
ITEM Budget
Commitments Obligations Actual Balance Execution %
EDP Equipment $40,000.00 $.00 $.00 $39,565.00 $435.00 98.9%
Communication Equipment $2,000.00 $.00 $.00 $1,300.00 $700.00 65.0%
Other miscellaneous equipment $8,000.00 $.00 $.00 $7,175.00 $825.00 89.7%
Kapital Dezenvolvimentu
ITEM Budget
Commitments Obligations Actual Balance Execution %
Infrastructure Assets $248,000.00 $.00 $.00 $22,272.04 $225,727.96 9.0%
112
Aneksu 5 Keixas
Prosesu Keixas Fulan Janeiro-Dezembro 2016
Tipu Kazu Loke
INV
Refere MK T.Arkivu T.Haruka Adia S.AP Total
Vioalasaun
DH
44 6 9 7 6 3 10 85
Vioalasaun
BG
52 4 13 20 12 8 4 113
TOTAL 96 10 22 27 18 11 14 198
TOTAL KEIXA SIMU TUIR FULAN
JAN FEB MAR ABR MAI
U
JUN JUL AGUST SEPT OKT NOV DE
Z
TOTA
L
17 15 10 11 19 22 21 26 11 17 13 16 198
Tabela Keixa Tama Tuir Meius no Sexo
FULAN Nain
Rasik
Karta Telp. Kaixa
Keixa
IP Total
Keixa
Feto Mane Anonimu
Janeiro 8 8 3 13 1
FEB 11 3 1 6 7
MAR 7 2 2 7 1
ABRIL 5 6 1 10
MAIU 10 8 1 4 14
JUNHU 11 11 3 19
JULHU 11 10 3 18
AUGUST 14 10 1 1 10 13
September 3 6 1 1 0 8
OKT 13 4 3 14
NOV 10 3 1 12
113
DEZ 8 8 3 12
TOTAL 111 79 2 4 198 39 147 2
Tabela Simu Keixa Tuir DELEGASAUN TERITORIAL (DT)
DT JAN FEB MAR ABR MAI
U
JUN JUL AGUS SEPT OKT NOV DEZ TOTA
L
BAUCAU 1 2 0 0 2 1 3 2 0 3 2 0 16
SAME 1 2 1 3 1 1 3 5 0 5 0 1 23
BOBO 2 1 0 1 1 0 1 1 0 0 0 1 8
OECUSSE 2 1 0 1 2 3 4 3 0 2 1 2 21
DILI 11 9 9 6 13 17 10 15 11 7 10 12 130
TOTAL 17 15 10 11 19 22 21 26 11 17 13 15 198
INSTITUISAUN RESPONDENTE
No NARAN INSTITUISAUN TOTAL
1 Administrador Munisipiu Dili 2
2 PNTL 54
3 F-FDTL 8
4 MAE 33
5 MAP 6
6 ME 21
7 Min.Interior 2
8 Min.Justiça 18
9 Min.Saude 11
10 MSS 6
11 RAO-ZEESM 3
12 Inst.SAMES 1
13 Min.Rekursu Naturais 1
14 Sivil 12
114
15 KFP 5
16 MOP 1
17 Min.Financas 3
18 PN 2
19 MP 1
20 SEJD 1
21 Tribunal 4
22 Kompanhia Privadu 4
23 PDHJ 1
24 MCIA 1
Tabela mediasaun ka konsiliasaun tinan 2016
No
.
KAZU INSTITUISAU
N
RESPONDENT
E
KAZU KONA-BA MUNISIPIU REZULTADU
1. C.694/BG/16 Ministeriu
Administ.Estat
al
Kazu kona-ba rai Estadu atu
hari posto klinika
Akontese iha
Oecusse,Pante
Macassar,Nipa
ne
Rezolvido
2. C.687/ BG/16 Ministeriu
Justisa
Kazu kona-ba rai Estadu Dili, Dom
Aleixo,
Comoro,
Bebonuk,aldei
a 20 Setembro
Fasilita
mediasaun
maibe Taka
Arkiva
3. C. 663/16/DH Ministeriu de
Estadu,
Coordenador
Dos Asuntos da
Administ. Do
Estadu e da
Justisa, e
Ministro da
Kazu kona-ba deskonfia KN
faan rai no Autoridades sira
organiza komunidade sira
ataka ,sobu uma no atu oho
KN
Akontese iha
Haenaro,
Taitudak, Alas
Manufahi
Prosesu laran
115
Adminst.Estata
l
4. C.683/ BG/16 PNTL Kazu Kona-ba hadau malu,
uma lisan Bartai KN hakarak
uma lisan refere asina atu sai
nain kolektivu
Akontese iha
Aileu
Liurai,Bandeir
a Hun
Fasilita
mediasaun
maibeTaka
Arkiva
5. C.689/ DH/16 Ministeriu
Saude (MS)
Kazu kona-ba impresta osan
ho valor osan USD 1.500.00
no KN(subrinho) penhor
sertifikado rai ba R ( tiu) to
ikus KN entrega osan ho valor
USD 3.500.00 ba , maibe R
lakohi simu tanba hakarak foti
KN nia rai.
Akontese iha
Liquisa,Bazart
ete,Lauhata,Ka
malek- Houk
Prosesu laran
6. C.697/BG
/16
Ministeriu
Saude (MS)
Kazu kona-ba mudansa
servisu husi dezisaun diretora
Akontese iha
Dili
Prosesu laran
7. C. 671/
DH/16
Ministeriu de
Estado
Kazu kona-ba karau sobu KN
nia lutu
Akontese iha
manufahi
Fasilita
mediasaun
maibe(Taka
Arkiva
8. C. 664/16/DH F-FDTL Kazu kona-ba F-FDTL (R)
lakohi responsabiliza ba KN
no bebe
Akontese iha
Dili Rezolvido
9. C. 738/16/BG DNTPSC Kazu kona-ba KN okupa rai
estadu hodi halo negosiasaun
nebe halo aktividade bisnis
ho Sr.Huan Yuan. KN hetan
arendamentu husi Sr.Carlos
tanba Sr.Carlos mak arenda
direta ba estadu liu husi
DNTPSC la halo pagamentu
ba fatin refere.
Fatin ne’e
lokaliza iha
Kampung
Alor.Dili
Prosesu laran
10. C.714/16/BG DNTPSC -kazu kona-ba propriedade do Akontese iha Fasilita
116
Estadu(perumahan Dokter) aldeia marabia,
Lahane
oriental.Taibes
si
mediasaun
maibe Taka
Arkiva
11. C.729/16/BG KOMPANHIA
YOUNGJIN
-kazu kona-ba ofisial
agrikultura ho kompanhia
youngjin halo barrazem la
konsidera propriedade
ne’eb”e durante KN halo
to’os hodi kuda hare,
Akontese iha
Oecusse, Pante
Macassar,
Cunha,
Noeninen
Prosesu Laran
12. C.791/16/DH Ministerio
Interior
Kazu kona-ba Respondente la
responsabiliza ba KN nebe
hetan gravida tanba ninia
hahalok
Dili Rezolvido
13. C.760/16/BG PDHJ Kazu kona-ba respondente
empresta KN nia osan to’o
agora la fo fila
Oecusse, Pante
Macassar,
Costa, Sanane
Prosesu laran
14. C.776/16/DH Ministeriu
Saude
Kazu kona-ba respondente
hetan transferensia servisu ba
iha viqueque no nunka tau
matan ba fe’en ho oan nain
rua no iha tan feen kiik.
Dili Prosesu laran
15. C.695/16/DH PNTL, Unidade
BOP
Kazu kona-ba respondente
hakarak iha tan feen kiik
Aculaca ,
lahomea,
Bobonaro
Prosesu laran
16. C.752/16/DH PNTL Kazu kona-ba respondente
haruka KN (infermeiru) atu
sona nia ho aimoruk (injeksi)
Bobonaro,Oda
mau,Raimaten
Prosesu laran
17. C.754/16/BG Administrasau
n Munisipiu
Baucau
Kazu kona-ba KN hetan karta
hapara kontratu husi
sekretaria Administrasaun
munisipiu baucau
Lutumutu,
Trilolo,
Baucau
Fasilita
mediasaun
maibeTaka
Arkiva
18. C.822/16/DH PNTL Kazu kona-ba oho karau Baucau, Bahu , Prosesu laran
117
Macadai
19. C.845/16/BG Ministeriu
Obras
Publikas,
transportes no
komunikasaun.
Kazu kona-ba Kompania
Gafung ho Streviq
Dili Fasilita
mediasaun
maibeTaka
Arkiva
20. C.831/16/DH Ministeriu de
Eatado e
Koordenador
dos asuntos da
administrasaun
do estado e da
justisa
Kazu kona-ba estatua tama
iha uma kain maibe husi parte
balun la kohi simu estatua
refere.
Manufahi,
Fatuberlihu,
Fatukasi
Prosesu laran.
21. C.853?16/DH PNTL,
Eskuadra Aileu
Kazu kona- ba rai eransa Aileu, Laulara,
Fatisi
Prosesu laran
22. C.833/16/DH - Kazu kona-ba sobu uma Baucau,
Venilale,
Uailaha
Prosesu laran
23. C.807/16/BG DNTPSC Kazu kona-ba rai Becussei kraik,
Becora.
Fasilita
mediasaun
maibeTaka
Arkiva
24. C.860/16/BG MAE+ PNTL Kazu kona-ba Ambulante Largo-Dili Mediasaun
primeiru
fasilita ona
maibe seidauk
remata.
25. C.792/16/BG Kompania
Youngjin
Kazu kona-ba halo
konstrusaun barrazem iha
mota tono
Oecusse,
pantai
makassar,
Cunha
Prosesu laran
26. C.874/16/DH PNTL Kazu kona-ba abandona Viqueque,
Uma Uain
Prosesu laran
118
craic,
Baeboruk.
27. C.838/16/BG MSS Kazu kona-ba falsifikasaun
sertidaun
Dili, Bairro
Pite Rezolvido
28. C.714/16/DH DNTPSC Kazu kona ba despeijo
administrativo
Marabia,
lahane
Oriental,
Taibessi
Fasilita
mediasaun
maibe taka
arkiva
29. C.859/16/BG SEFOPE Kazu kona-ba kompania
Daicoli seidauk selu osan ba
KN sira.
Ermera,
Ponilala
Prosesu laran
TOTAL KAZU HUSI 2016 HAMUTUK 29
KAZU MEDIASAUN REZOLVE ONA HAMUTUK = 12
BG = 8
DH = 4
KAZU REZOLVIDU = 4
TAKA ARKIVA = 8
KAZU MEDIASAUN SEIDAUK REZOLVE HAMUTUK = 17
BG = 7
DH = 10
REZULTADO MONITORIZASAUN IMPLEMENTASAUN REKOMENDASAUN
I. INTRODUSAUN
Bazeia ba Estatutu PDHJ artigu 47, ne’ebé koalia konaba Rekomendasaun, Ofisial MdR (Monitora das
Recomendações) hanesan órgaun importante atu garante katak DAP iha informasaun kompletu konaba prosesu keixa; desde
keixa tama to’o rezultadu implementasaun rekomendasaun.
119
II. OBJETIVU HTR
1. Buka informasaun kona-ba realidade implementasaun rekomendasaun
2. Servisu PDHJ la remata bainhira Relatóriu Final haruka ona ba Instituisaun respondente no Kesar Nain (KN). PDHJ sei iha
knaar importante ida atu bele ‘’dada’’ prosesu rekomendasaun implementasaun sira.
Rezumu kona-ba faze ka hakat hirak ne’ebé servisu MdR iha maka hanesan :
1. Enkontru altu nível (loron 30)
Bainhira PDHJ haruka RIF ka Relatóriu Investigasaun Final (Violasaun iha no rekomendasaun) ba iha Instituisaun
Respondente no Kesar Nain, depois de liu prazu loron 30 (tolu nulu) nia laran, knaar prinsipál husi MdR atu prepara
no partisipa iha enkontru altu nível hare tuir rekomendasaun (entre Adjuntu no autoridade máximo husi Instituisaun
respondente).
Atu garante katak iha Enkontru altu nível neé sei la’o ho kualidade, ofisiál MdR hala’o atividade I (Primeiru) hodi
rekolla informasaun ho kesar nain atu buka identifika implementasaun rekomendasaun no importante atu halo ligasaun
ho autoridade iha nível distritu nomós autoridade públika, ho nuneé sai hanesan informasaun nato’on ka mata dalan ka
baze ida ba Adjuntu DH no Adjunta BG hodi bele hala’o diskusaun ho instituisaun respondente relasiona ho
rekomendasaun iha relatóriu investigasaun final.
2. Surat fó hanoin (loron 45)
Depois de halo enkontru altu nível, liu loron 15 (sanulu resin lima) tama ba iha loron 45 (hat nulu resin lima) nia laran,
Ofisial MdR mós iha knaar prinsipál atu prepara no haruka surat fó hanoin ba instituisaun respondente atu informa ba
PDHJ kona-ba asaun neebé foti atu implementa rekomendasaun sira.
3. Prazu remata ( loron 60)
Depois de instituisaun respondente simu surat fó hanoin husi PDHJ, liu loron 15 (sanulu resin lima) tama ba loron 60
(loron nen nulu), prazu legal ba instituisaun atu implementa ou fo informasaun ba PDHJ sei remata.
Maske instituisaun respondente haruka ona surat ida ba Provedor ho informasaun kona-ba implementasaun
rekomendasaun, ofisiál MdR sei nafatin buka informasaun kona-ba rekomendasaun ho instituisaun respondente atu bele
serteza katak rekomendasaun implementa duni.
Karik implementasaun iha ho satisfatóriu no instituisaun respondente informa ba PDHJ, rekomendasaun sei taka.
Karik implementasaun laiha, Provedor sei haruka relatóriu ba Parlamentu Nasional (PN) nu’udar reprezentante lejítimu
husi povu Timor Leste.
120
Husi fulan Janeiru to’o fulan Dezembru 2016, iha rekomendasaun 16 ne’ebé mak PDHJ rekomenda ba iha Instituisaun
respondente hanesan iha tabela tuir mai ne’e :
TOTAL REKOMENDASAUN FULAN JANEIRU-DEZEMBRU TINAN 2016 HAMUTUK 19.
IMPLEMENTA :17
IMPLEMENTA HO PARSIAL : 1
Sei iha prosesu : 1
121
TABELA IMPLEMENTASAUN REKOMENDASAUN TRIMESTRE IV, TINAN 2016
NO. KAZU INST.
RESP.
INST.
IMP.
DISKRISAUN REZULTADU
1. C.422/15/D
H
PNTL,
Seksaun
Justisa PNTL
-Entrega iha
loron 19/1/16
Implementa
Entrega convite encontro altu nivel iha loron
9/3/2016 ba loron 21/3/2016 maibe la konsege realiza
tamba PNTL sira okupado atu komemora loron
PNTL
Hala’o Enkontru Altu Nivel: 19/9/16
(Prazu 60 Dias:12/4/16)
2. 008/14/DH CFP, MAP,
MAP
Município
Viqueque,
-Entrega iha
loron 2/2/16
Minister
iu
Publiku
Municíp
io
Viquequ
e
Implementa
Hala’o inkontru Alto Nível ho MAP iha loron
10/6/2016
MP. Viq: arkivu tamba parte rua halo tiha ona
deklarasaun hodi tur hamutuk rezolve (20/7/16)
(Prazu 60 Dias:26/4/16)
3. 108/14/DH PNTL - Implementa
Resposta verbal: 14/9/16
Hala’o Enkontru Altu Nivel: 19/9/16
(Prazu 60 Dias:20/10/16)
4. C.423/DH/
15
PNTL, Dep
Just. PNTL
Manufahi
- Implementa
Resposta Verbal husi PNTL: 14/9/16
Hala’o Enkontru Altu Nivel: 19/9/16
Resposta por escrita husi Dep.Just. PNTL Manufahi :
122
6/10/2016
(Prazu 60 Dias:20/10/16)
5. 135/14/DH PNTL,
PNTL
Munic.
Ermera.
- Implementa
(Prazu 60 Dias:5/1/17)
6. C.432/15/D
H
PNTL,
PNTL
Munic.
Manufahi.
Minister
iu
Publiku
Suai
Implemeta
(Prazu 60 Dias:5/1/17)
7. C.
504/15/DH
PNTL, Kom.
PNTL
Ainaro
- Implementa ho Parsial
6/4/17: Kom. PNTL Ainaro hala’o prosesu
investigasaun no iha tempu badak atu haruka resposta
por escrita mai PDHJ.
(Prazu 60 Dias:10/3/17)
8. IP:011/14/
PDHJ
Primeiru
Ministru
RDTL,
Ministeriu
Finansas,
Ministeriu
Solidariedad
e Sosial,
Kom. Jeral
PNTL,
PDHJ,
MOPTK,
Administrad
or Delegadu
Timor
Implementa
Resposta Verbal husi PNTL: iha fulan Marsu
Resposta husi Primeiru Ministru RDTL ne’ebé
despacho ba Ministra Finansas atu analiza
rekomendasaun refere iha loron 26/1/2016
Resposta husi MSS iha loron 23/3/2016 katak
Dividas nebe temi iha RIF husi PDHJ ne’e, MSS selu
tiha ona iha tinan 2015.
Resposta husi MF iha
loron 12/5/2016 no hala’o inkontru Alto nível ho MF
iha loron 10/6/2016
Hala’o inkontru Alto Nível ho MOPTK iha loron
15/6/2016
123
Telecom
-Entrega iha
loron 21/1/16
Resposta verbal husi PDHJ iha fulan Fevereiru.
(Prazu 60 Dias:18/4/16)
9. C.507/15/B
G
Ministeriu
Finansas
Implementa
Hala’o inkontru Alto Nível ho M.Finansas iha loron
15/6/2016
Resposta por escrita husi M.Finansas iha loron
21/6/2016 ho nú. 505/VI/GMF/2016-06
(Prazu 60 Dias:28/4/16)
10. 539/15/BG MSS,MAE,
M. Justisa
Implementa
Resposta husi MSS iha loron 18/3/2016
Resposta husi MAE iha loron 14/2016
M.Justisa: rekomendasaun jeral deit.
(Prazu 60 Dias:28/4/16)
11. C.485/15/B
G
Prezidente
Autoridade
Zona
Especial
Ekonomia no
Sosial
Merkadu
(ZEESM),
MAE, MAP
Implementa
Hala’o inkontru Alto Nível ho MAP iha loron
10/6/2016
Hala’o Enkontru Altu Nível ho ZEESM iha loron
4/8/2016.
(Prazu 60 Dias: 23/5/16)
12. C.579/15/B
G
M.
Edukasaun
- Implementa
Monitora: 14/9/16, maibe IG laiha fatin
Monitora: 14/11/16, resposta verbal husi IG ME
124
(Prazu 60 Dias:31/8/16)
13. C.642/16/B
G
MAE, CFP - Implementa
Of. MdR ba hare tuir iha loron 11/11/2016 no CFP
loke prosesu Disiplinar iha loron 20/6/2016
(Prazu 60 Dias: 31/8/16)
14. C.658/16/B
G
M.Saude,
CFP
- Implementa
Resposta por ecrita husi M.Saúde iha loron 21/10/16
konaba implementasaun rekomendasaun.
(Prazu 60 Dias;16/11/16)
15. C.692/16/B
G
MOPTC,
MAE,
M.Palneame
ntu no
Dezenvolvim
entu
- Implementa
Resposta por escrita husi MAE iha loron 5/9/16
Resposta por escrita husi MPIE iha loron 6/9/16
(Prazu 60 Dias:16/11/16)
16. IP.C.639/1
6/BG
ME,
M.Saúde,
CFP
MP.
Ermera
Implementa
Resposta por escrita husi M.Saude iha loron
27/10/2016
Of. MdR ba hare tuir iha loron 11/11/2016 no CFP
loke prosesu Disiplinar iha loron 28/9/2016
Monitora: 14/11/16, resposta verbal husi IG ME
(Prazu 60 Dias:5/1/17)
17. C.648/16/B
G
ME, CFP MP. Dili Implementa
Of. MdR ba hare tuir iha loron 11/11/2016 no CFP
loke prosesu Disiplinar iha loron 2/3/2016
125
III.
KONKLUZAUN
- Rekomendasaun 19, husi DH 7, rekomendasaun husi BG 12.
- Resposta husi MAE iha loron 13/4/2016 ho nú. ref.: 59/Gab.MAE/IV/2016 konaba implementasaun rekomendasaun ba
kazu ho nú: C.431/15/BG nomós rekomendasaun sujestaun ba kazu nú: 469/15/BG.
- Resposta husi MAE iha loron 14/4/2016 ho nú. ref.: 62/Gab.MAE/IV/2016 konaba implementasaun rekomendasaun ba
kazu nú: C.431/15/BG nomós ba kazu nú: C539/15/BG.
- Resposta husi MAE iha loron 14/4/2016 ho nú. ref.: 63/Gab.MAE/IV/2016 konaba implementasaun rekomendasaun ba
kazu nú: C.431/15/BG nomós ba kazu nú: C.439/15/BG.
- Resposta husi M.Finansas iha loron 12/5/2016, ho nú: 423/VI/GMF/2016 konaba implementasaun rekomendasaun ba
kazu nú: IP.011/14/PDHJ
- Resposta husi Ministériu Edukasaun iha loron 23/5/2016, ho nú.ref.:98/DGESCT/ME/V/2016, konaba implementasaun
rekomendasaun tinan 2015 nian.
Monitora: 14/11/16, resposta verbal husi IG ME
(Prazu 60 Dias:28/1/17
18. C.563/15/B
G
MSS PJR-
MP.Viq
ueque
Implementa
17/2/2017: resposta por escrita husi MSS
8/3/17: No.NUK: 009/17/PDBCU – Delega ona ba
PSIK Nasional.
Ofisial Justisa MP. Viqueque: Sr. Simao Mendonsa
Neto- 77405079.
8/6/17: hasoru Procurador MP. Viqueque
19. C.768/16/B
G
Prezidente
Autoridade,
Secretario
SROTC
- Sei iha Prosesu
Rek. 2016-kontinua hare tuir iha 2017, tamba entrega
ba Of. HTR iha fulan Dezembru 2016.
(Prazu 60 Dias:10/3/17)
126
- Hala’o inkontru Altu Nível ho MAP iha loron 10/6/2016, deskuti konaba rekomendasaun ho nú.kazu: 008/14/DH no
C.485/15/BG
- Hala’o inkontru Altu Nível ho MOPTK iha loron 15/6/2016, deskuti konaba rekomendasaun ho
nú.kazu:IP.011/14/PDHJ.
- Hala’o inkontru Altu Nível ho M.Finansas iha loron 15/6/2016, deskuti konaba rekomendasaun ho nú.kazu:
C.507/15/BG.
- Resposta por escrita husi M.Finansas iha loron 21/6/2016, ho nú. 505/VI/GMF/2016-06 konaba rekomendasaun ho
nú.kazu: C.507/15/BG.
- Resposta por escrita husi Ministeriu Agrikultura Município Viqueque iha loron 3/8/2016 ho nú.:89/MAP-
DSAMV/DADM/I/2016 konaba implementasaun rekomendasaun ba kazu nú: C.485/15/BG.
- Resposta por escrita husi MAE iha loron 5/9/2016, ho nú. 43/Gab.MAE/VIII/2016, konaba implementasaun
rekomendasaun ba kazu nú: C-692/16/BG.
- Resposta por escrita husi MPIE iha loron 6/9/2016, ho nú. 509/GMPIE/VIII/2016, konaba implementasaun
rekomendasaun ba kazu nú: C-692/16/BG.
- Resposta por escrita husi Comando Distrital Polisia Manufahi iha loron 6/10/2016 ho nu.Ra/06/X/2016 – Dan, konaba
implementasaun rekomendasaun ho sujestaun ba kazu nu. 109/14/DH.
- Resposta por escrita husi Comando Distrital Manufahi
iha loron 6/10/2016 ho nu.Ra/07/X/2016 – Dan, konaba implementasaun rekomendasaun ba kazu nu. 423/15/DH.
- Resposta por escrita husi Ministériu Saúde iha loron 21/10/2016 ho nu.Ref: 296/MS/PDHJ/X/2016, konaba
implementasaun rekomendasaun ba kazu nu. C.658/16/BG.
- Iha loron 27/10/16: Resposta por escrita husi Ministeriu Saúde ho No. Ref: 288/Ms/PDHJ/X/2016.
- Iha loron 11/11/2016: Resposta husi CFP- Loke prosesu disiplinar iha loron 28/9/2016.
- Iha loron 11/11/2016: resposta husi CFP- Loke prosesu disiplinar : 2/3/2016.
- Iha loron 17/2/2017: resposta por escrita husi MSS.
- Iha loron 8/3/2017: Nu.Nuk: 009/17/PDBCU, Delega ona ba PSIK-Nasional.
- Rekomendasaun ho numeru: C.768/16/BG, kontinua hare tuir iha tinan 2017 tamba, entrega RIF ba Ofisial HTR iha
fulan Dezembru 2016.
127
Aneksu 6 Lista Patrimóniu
REPUBLICA DEMOCRATICA DE TIMOR LESTE
PROVEDORIA DOS DIREITOS HUMANOS E JUSTICA Estarada de Caicoli Dili,Telp,+670 3331030,3331070,3331071
Dadus Viaturas nebe mak existe iha PDHJ
NO
Description
Item Plata
Barcode
No Chasis No Ministry Divisaun
Condisaun
Geral Fontes User Remarks
1 Honda Supra X 5183G MH1JB8113AK519208 PDHJ Reg.Maliana Diak Orsamentu Zelazio
2 Honda M.Pro 5185G MH1KC1210AK239852 PDHJ Reg.Maliana Diak Orsamento Januario D.Pereira
3 Honda M.Pro 5184G MH1KC1219AK239789 PDHJ Admin & Finance Diak Orsamento Antonio M.Ximenes
4 Honda Mega Pro 3754G MH1KC11168K187980 PDHJ Reg.Maliana Diak Orsamento Antonio.da Costa
5 Honda Mega Pro 3752G MH1KC11148K184947 PDHJ Regional Oecuse Diak Orsamento Paulo Lafu
6 Honda Mega Pro 3753G MH1KC11178K187955 PDHJ Regional Baucau Diak Orsamento Cedelizo.Monteiro
Iha Compund
PDHJ
7 Honda Mega Pro 3440G MH1KC11109K219856 PDHJ Regional Baucau Diak Orsamento Agapito
8 Honda Mega Pro 3981G MH1KC111XX9K219203 PDHJ Admin & Finance Diak Orsamento Apolinario Afonso
9 Honda Mega Pro 3998G MH1KC11159K219903 PDHJ Regional Maliana Diak Orsamento Carvarinho
10 Honda Supra fit 3953G MH1HB3207K260489 PDHJ Relasaun Publica Diak Orsamento Jose Tefa
11 Honda Supra Fit 3960G MH1HB32177K260876 PDHJ Admin & Finance Diak Orsamento Roger Leong
12 Honda Supra X 3755G MH1JB81198K338852 PDHJ Boa governasaun Diak Orsamento Abel dos Santos
13 Honda Supra X 8999G MH1JB8117AK558853 PDHJ Reg.Same Diak Doasaun Antoninho da Silva
14 Honda Supra X125 3751G MH1JB81119K366520 PDHJ Admin & Finance Diak Orsamento Filomeno Martins
15 Yamaha Vega A.7931 PDHJ
Regional
Oecusse Diak Orsamento Joao da Cunha
16 Honda Mega pro
0659
G 02725/2015 MH1KC6116FK040406 PDHJ diak Diak Orsamento Xisto
17 Honda Mega Pro
0660
G 02726/2015 MH1KC6111FK040122 PDHJ Diak Diak Orsamento Acio dos Santos
18 Honda Supra X 0661 02269/2015 MH1JBP113FK323156 PDHJ Diak Diak Orsamento Moises
128
G
19 Honda s
0662
G 02268/2015 MH1JBP116FK313166 PDHJ Diak Diak Orsamento Dircia X
20 Honda Supra X
0663
G 02267/2015 MH1JBP111FK323169 PDHJ diak Diak Orsamento Laurentino da Costa
21 Honda Supra X
0664
G 02266/2015 MH1JBP112FK323133 PDHJ Diak Diak Orsamento Bartolomeu G.
22 Honda Supra X
0665
G 02724/2015 MH1JBP119FK323162 PDHJ Diak Diak Orsamento Silvino S.Pereira
23 Honda Supra X
0666
G 02723/2015 MH1JBP112FK323116 PDHJ Diak Diak Orsamento Celestino V.Moreira
24 Honda Supra X
0667
G 02722/2015 MH1JBP11XFK323168 PDHJ Diak Diak Orsamento Edilson F.Almeida
25 Honda Supra X
0668
G 02721/2015 MH1JBP119FK323145 PDHJ Diak Diak Orsamento Ana Elvira.Belo
26 Honda Supra X
0669
G 02270/2015 MH1JBP114FK323165 PDHJ Diak Diak Orsamento Domingas Quefi
27 Ford Ranger
03-
718G
MNBBSFE
409W770471 PDHJ Admin & Finance Diak OIM operasional
28 Mits.Triton
03-
157G
RDTL
02345/09 MMAJNKB40AD02675 PDHJ Uaajb Diak Orsamento operasional
29 Mits.Triton
03-
158G
RDTL
02262/09 MMAJNKB40AD02672 PDHJ Investigasaun Diak Orsamento Operasional
30 Toyota avanza
02-
549G NHFMIBA3J7K060772 PDHJ Gab.Provedor Diak Orsamento funsional
31 Toyota avanza
02-
550G
RDTL
04572/2011 MHFMIBA3J7K0620280 PDHJ
Rekursu
Humanos Diak Orsamento funsional
32 Toyota Avanza
03-
910G MHFM1BA2JBK040025 PDHJ Gab.inspeksaun Diak Orsamento Funsional
33 Toyota Hilux
02-
763G MROFR22G300536562 PDHJ Reg.Maliana Diak Orsamento operasional
34 Toyota Hilux
02-
762G MROFR22G200535810 PDHJ Reg.Baucau Diak Orsamento operasional
35 Toyota Hilux
03-
901G
RDTL
04331/2011 MROFR22G300598527 PDHJ Admin & Finance Diak Orsamento Operasional
36 Toyota Hilux
03-
900G
RDTL
04332/2011 MROFR22G700599082 PDHJ Reg.Same Diak Orsamento Operasional
37 Toyota Hilux
03-
899G
RDTL
04334/2011 MROFR22G700599471 Reg.Oecuse Diak Orsamento operasional
38 Toyota Prado
02-
548G KDJ950027821 PDHJ Adjunto DH Diak Orsamento VIP
39 Toyota prado
04-
576G JTEBK29J100025074 PDHJ Investigasaun diak UN funsional
129
40 Toyota prado
04-
548G JTEBK29J000026359 PDHJ Fiskalizasaun Diak UN operasional
41 Toyota Prado
04-
826G JTEBK29J300025030 PDHJ DAP Diak UN Operasional
42 Toyota Prado
04-
838G JTEBK29J300024297 PDHJ Promosaun Diak UN Operasional
43 Toyota Prado
03-
902G
RDTL
04333/2011 JTEBH3FJ30K015921 PDHJ Admin & Finance Diak Orsamento operasional
44 Toyota Rav
03-
222G JTMBD33V20D010334 PDHJ DAP Diak Orsamento Silvino S.Pereira
45 Toyota Rush
03-
064G MHFE2CJ3J9K018853 PDHJ Promosaun Diak Orsamento Sr.Jose Fereira
46 Toyota Rav-4
05-
412G
RDTL
10628/2014 JTMBFREV5000664950 PDHJ Admin & Finance Diak Orsamento Jose M Assis G
47 Toyota Prado
05-
411G 10629/2014 JTEBH3FJ50K146946 Provedor Diak Orsamento
Sr.Silveiro
P.Baptista
48 Toyota Prado
05-
410G 10630/2014 JTEBH3FJXOK150071 Adjunta Provedor Diak Orsamento
Sra.Jesuina M
Gomes
49 Toyota furtuner
05-
590G 00641/2015 MHFYZ59G304015997 Director Jeral Diak Orsamentu Aureo Jose A.Savio
Observasaun :
Kareta=23
Motorizadas=26
130
NU. BARCODE
DESKRISAUN ITEM NU. SERIAL/ CHASSIS
FONTES
MINISTERIU
DIVIZAUN DISTRITU KONDISAUN
UTILIZADOR
17454/2016
AC Panasonic ( 2 Pk ) O.G.E PDHJ Sala Administrasaun
Dili Diak Sala Administrasaun
AC ( 2 PK ) O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Sala UAJAP
17455/2016
AC 1 PK ( Panasonic ) O.G.E PDHJ Sala Administrasaun
Dili Diak Sala Sec Adjuntu
AC LG ( 2 Pk ) USAID
PDHJ Sala G.R.H Dili Diak Sala G.R.H
AC LG ( 2 Pk ) O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Sala Investigasaun
AC LG ( 2 Pk ) O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Sala Investigasaun
18381/2016
AC PANASONIC 12663356309 PDHJ DT Oe-Cusse Oe-Cusse Diak DT Oe-Cusse
19382/2016
AC PANASONIC 12663562144 PDHJ DT Oe-Cusse Oe-Cusse Diak DT Oe-Cusse
19383/2016
AC PANASONIC 12663562146 PDHJ DT Oe-Cusse Oe-Cusse Diak DT Oe-Cusse
19384/2016
AC PANASONIC 12663562142 PDHJ DT Oe-Cusse Oe-Cusse Diak DT Oe-Cusse
19385/2016
AC PANASONIC 3700786242 PDHJ DT Oe-Cusse Oe-Cusse Diak DT Oe-Cusse
19386/2016
AC PANASONIC 3700786220 PDHJ DT Oe-Cusse Oe-Cusse Diak DT Oe-Cusse
NIL AC AUX NIL PDHJ Ajt BG Diak Salaun adjunta BG
NIL AC AUX NIL PDHJ Logistik Diak Salaun lojistika
NIL AC AUX NIL PDHJ Salaun Investigasaun
Diak Salaun Investigasaun
NIL AC AUX NIL PDHJ Salaun Investigasaun
Diak Salaun Investigasaun
NIL AC AUX NIL PDHJ Armazem ATK Diak armazem ATK
131
NIL AC AUX NIL PDHJ IT Diak
NIL AC LG NIL PDHJ Adminitrasaun Diak Aureo J.A Savio
NIL AC LG NIL PDHJ Salaun Promosaun Diak Salaun Promosaun
NIL AC LG NIL PDHJ Salaun UAJAP Diak Salaun UAJAP
NIL AC LG NIL PDHJ Div.Adminitrasaun Diak Josefa Soares
NIL AC LG NIL PDHJ DPA Diak Josefa Soares
NIL AC LG NIL PDHJ Gab.Adjtu DH Diak Sekretaris DH
NIL AC LG NIL PDHJ Gab.Provedor Diak Provedor
AC LG PDHJ Biblioteca Diak
AC LG PDHJ Biblioteca Diak
AC LG PDHJ Biblioteca Diak
AC LG PDHJ Biblioteca Diak
NIL AC LG NIL PDHJ Sec.Provedor Diak
03093/2011
AR KONDISIUNADU LG 105HAB01370 PDHJ Diak
03094/2011
AR KONDISIUNADU LG 105HABZ01405
PDHJ Diak
03096/2011
AR KONDISIUNADU LG 105HABWS01353
PDHJ Diak
03095/2011
AR KONDISIUNADU LG 105HAGF00743
PDHJ Diak
00440/2014
AR KONDISIONADU 1 PK SN09LTG
305HALW03256
PDHJ Reg.sira Diak Antoninho Da Silva
00441/2014
AR KONDISIONADU 1 PK SN09LTG
305HABZ08429
PDHJ Reg.sira Diak Antoninho Da Silva
00442/2014
AR KONDISIONADU 1 PK SN09LTG
305HAYE06898
PDHJ Reg.sira Diak Cedelizio Monteiro
00443/2014
AR KONDISIONADU 1 PK SN09LTG
305HAKA06909
PDHJ Reg.sira Diak Cedelizio Monteiro
00444/201 AR KONDISIONADU 1 PK 304HALW0053 PDHJ Reg.sira Diak Carvarinho
132
4 SN09LTG 6 Cardoso
00445/2014
AR KONDISIONADU 1 PK SN09LTG
305HACQ06899
PDHJ Reg.sira Diak Carvarinho Cardoso
00446/2014
AR KONDISIONADU 2PK SN18LFG
211HAAL02440
PDHJ Salaun Promosaun Diak Salaun Promosaun
00447/2014
AR KONDISIONADU 2PK SN18LFG
211HARD02374
PDHJ Reg.sira Diak Carvarino Cardoso
00448/2014
AR KONDISIONADU 2PK SN18LFG
211HAER02508
PDHJ Reg.sira Diak Carvarino Cardoso
00449/2014
AR KONDISIONADU 2PK SN18LFG
211HAUJ02510
PDHJ Reg.sira Diak Cedelizio Monteiro
00450/2014
AR KONDISIONADU 2PK SN18LFG
211HADB02434
PDHJ Reg.sira Diak Cedelizio Monteiro
00451/2014
AR KONDISIONADU 2PK SN18LFG
211HAJT02372 PDHJ Reg.sira Diak Antoninho Da Silva
08588/2014
Camera Canon 34807715259 O.G.E PDHJ GAB. Provedor Dili Diak Jose Tefa
17291 / 2016
CAMERA CANON DIGITAL IXUS 285 HS
O.G.E PDHJ DAF / LOGISTIK Diak ARMAGEM
17292 / 2016
CAMERA CANON DIGITAL IXUS 285 HS
O.G.E PDHJ DAF / LOGISTIK Diak ARMAGEM
17293 / 2016
CAMERA CANON DIGITAL IXUS 285 HS
O.G.E PDHJ DAF / LOGISTIK Diak ARMAGEM
17294 / 2016
CAMERA CANON DIGITAL IXUS 285 HS
O.G.E PDHJ DAF / LOGISTIK Diak ARMAGEM
17295 / 2016
CAMERA CANON DIGITAL IXUS 285 HS
O.G.E PDHJ DAF / LOGISTIK Diak ARMAGEM
00774/2010
CAMERA SONY O.G.E PDHJ Reg.Oecuse Diak Oecuse
00771/2010
CAMERA SONY O.G.E PDHJ Boa Governasaun Diak Carvarinho Cardoso
00772/201 CAMERA SONY O.G.E PDHJ Reg.Baucau Diak Cedelizio
133
0
03429/2011
CAMERA CCTV ZOOM O.G.E PDHJ Diak Armazem
03430/2011
CAMERA CCTV ZOOM O.G.E PDHJ Diak Armazem
03431/2011
CAMERA CCTV ZOOM O.G.E PDHJ Diak Armazem
03432/2011
CAMERA CCTV ZOOM O.G.E PDHJ Diak Armazem
18738/2016
Voice Recorder 200118445 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
18742/2016
Voice Recorder 200118446 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
18741/2016
Voice Recorder 200118313 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
18740/2016
Voice Recorder 200118314 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
18743/2016
Voice Recorder 200118315 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
18744/2016
Voice Recorder 200118316 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
18745/2016
Voice Recorder 200118317 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
18746/2016
Voice Recorder 200118318 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
18735/2016
Voice Recorder 200112760 O.G.E PDHJ Gabinete Provedor
Diak Jose Tefa
18736/2016
Voice Recorder 200112761 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
18732/2016
Voice Recorder 200112757 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
134
18733/2016
Voice Recorder 200112758 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
18734/2016
Voice Recorder 200112759 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
18737/2016
Voice Recorder 200114402 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
18739/2016
Voice Recorder 200114545 O.G.E PDHJ Dep.Lojistika Diak Armazem
00698/2015
Copier Fuji Xerox 2060 804655 O.G.E PDHJ
00697/2015
Copier Fuji Xerox 2060 804331 O.G.E PDHJ
Dispenser ( Ucida ) 9010G352 Aiced PDHJ Sala Sec Adjuntu Dili Diak Sala Sec Adjuntu
Dispenser MIYAKO 2810081944 O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Sala Investigasaun
Dispenser Politron 29H00241 O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Sala UAJAP
13697/05-06
Dispenser 2409029527 O.G.E PDHJ DT Same Same Diak DT Same
13698/05-06
Dispenser 2409029515 O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak DT Maliana
00664/2012
EXTERNAL HARDISK WD ITB WXN1A81R6768
O.G.E PDHJ Diak Aryanto
00666/201 EXTERNAL HARDISK WD ITB WX51A9160149
O.G.E PDHJ Rekursu Humanos Dili Diak TEREZINA XIMENES
01764/2015
External Hardick Hp 500GB 1462TFYETSJ2 O.G.E PDHJ Relasaun Publica Dili Diak Jose Tefa
01765/2015
External Hardick Hp 500GB 147QCS9JTMC3
O.G.E PDHJ DT Baucau Baucau Diak Elsa do Rosario
01766/201 External Hardick Hp 500GB 1462TFWFTSJ2 O.G.E PDHJ DT Oe-Cuse Oe-Cuse Diak Rosalina Pires
135
5
01767/2015
External Hardick Hp 500GB 1451TA14TSJ2 O.G.E PDHJ Dili Diak Armazem
01768/2015
External Hardick Hp 500GB Z3GMPM10TRE8
O.G.E PDHJ Aprovisionamentu Dili Diak Edlison de Alemida
01769/2015
External Hardick Hp 500GB 145CTIWMTSJ2
O.G.E PDHJ Dili Diak Apolinario Afonso
Eksternal hardisk WXX1EC3CEVPZ
UNDP PDHJ Admin e Finansas Dili Diak Roger Leong
Eksternal hardisk WX21A465U790
O.G.E PDHJ Admin e Finansas Dili Diak Armazem
03433/2011
FINGERPRINT X400 O.G.E PDHJ Lojistika Diak Aryanto B Nahak
01549/2015
Finger Print Machine Solution X400
6530150500390
O.G.E PDHJ DT Baucau Baucau Diak Elsa do Rosario
01550/2015
Finger Print Machine Solution X400
6530050500475
O.G.E PDHJ DT Same Same Diak Januario P
01548/2015
Finger Print Machine Solution X400
6530150100232
O.G.E PDHJ Diak Aryanto B Nahak
01547/2015
Finger Print Machine Solution X400
6530144500139
O.G.E PDHJ Diak
00778/2010
Gerador 7000EXS ME09111414 O.G.E PDHJ DT Baucau Baucau Diak Elsa do Rosario
00777/2010
Gerador 7000EXS ME09111445 O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak Carvarino
00776/2010
Gerador 7000EXS ME09111415 O.G.E PDHJ DT Oe-Cuse Oe-Cuse Diak Paul lafu
00775/2010
Gerador 7000EXS ME09111568 O.G.E PDHJ DT Same Same Diak Martinho P
Gerador Starke 5533 O.G.E PDHJ Caicoli Dili
Jaleira ( General ) O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Sala
136
Administrasaun
17291-05-06
Jaleira ( UCHIDA ) Doasaun
PDHJ D.A.P Dili Diak Sala D.A.P
Jaleirra ( UCHIDA ) O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Sala UAJAP
Jeleira Uchida 28120502906 O.G.E PDHJ DT Same Same Diak DT Same
16831/2008
Jeleira Panasonic 05904845 O.G.E DT Maliana Maliana DT Maliana
Jaleira (Uchida) URG-168SEGY DT Oe-Cuse Oe-Cuse Diak DT Oe-Cusse
16834/2008
Jeleira Panasonic '05904003 DT Baucau Baucau DT Baucau
Jeleira Adjunta BG Dili Jesuina Gomes
Jeleira Provedor Dili Silverio P.Baptista
Jeleira SE Dili Aureo J.A Savio
16833/08 Jeleira Panasonic '05904832 Adjunto DH Dili Horacio de Almeida
16832/2008
Jeleira Panasonic 5904794 O.G.E PDHJ Investigasaun Dili Diak Investigasaun
Laptop HP CNF802821D Doasaun
PDHJ D.T. Baucau
Diak Elsa do Rosario
12701/2008
Laptop HP Compaq V3700 2CE8291KN2 O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Armazem
12703/2008
Laptop HP Compaq V3700 2CE82920RC O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Armazem
Laptop Hp Elitebook 8460p CZC2283JDN Doasaun
PDHJ Admi E finansas Dili Diak Armazem
03225/2011
Laptop HP g Series CNF112FHON O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Paulina da Costa
03226/2011
Laptop HP Pavilion g series CNF112HC2V O.G.E PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Bartolomeu
03228/201 Laptop HP Pavilion g series CNF1130QK4 O.G.E PDHJ Fiskalizasaun no Dili Diak Hendriana
137
1 Rekomendasun Sarmento
Laptop HP Mini CNF0182RRB Doasaun
PDHJ Promosaun Dili Diak Maria Andrade Xavier
Laptop HP Mini CNF0200F4J Doasaun
PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Sonia Fernandes
03224/2011
Laptop HP Pavilion g series CNF11HC2F O.G.E PDHJ Investigasaun Dili Diak Eugenio V.Martins
00673/2012
Laptop HP Pavilion g series 5CD1511MKP O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Jose Luis
00670/2012
Laptop HP Pavilion g series 5CD1511P6F O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Armazem
00672/2012
Laptop HP Pavilion g series 5CD1511MNW O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Armazem
03220/2011
Laptop HP Pavilion g series CNF112HBFO O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Armazem
03221/2011
Laptop HP Pavilion g series CNF112HCGQ O.G.E PDHJ Investigasaun Dili Diak Jose dos Santos
00676/2012
Laptop HP Pavilion g series 5CD1511PDJ O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Armazem
00680/2012
Laptop HP Pavilion g series 5CD1511MLC O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Armazem
00681/2012
Laptop HP Pavilion G4 5CD1511P76 O.G.E PDHJ Asesor Dili Diak Flavio Bonito
00682/2012
Laptop HP Pavilion G4 5CD1511MLD O.G.E PDHJ Juridico Dili Diak Dircia Xavier
00679/2012
Laptop HP Pavilion g series 5CD1511MNY O.G.E PDHJ Investigasaun Dili Diak Antonio Lopes
00677/2012
Laptop HP Pavilion G4 5CD1511MNN O.G.E PDHJ Juridico Dili Diak Ludovina Das N. Santana
00678/2012
Laptop HP Pavilion g series 5CD1511P5C O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Ariyanto Beredato Nahak
00671/2012
Laptop HP Pavilion G4 5CD1511NH9 O.G.E PDHJ Investigasaun Dili Diak Cidonio
138
00675/2012
Laptop HP Pavilion g series 5CD1511NH4 O.G.E PDHJ Investigasaun Dili Diak Terensia Nunes
00669/2012
Laptop HP Pavilion g series 5CD1511MMX O.G.E PDHJ D.T. Oe-cusse
Diak Domingas Quefi
00668/2012
Laptop HP Pavilion g series 5CD1511PHR O.G.E PDHJ Promosaun Dili Diak Moises N. Pareira
00674/2012
Laptop Hp Pavillon 9 Series 5CD1511NHS O.G.E PDHJ G.R.H Dili Diak Francisca Amaral
03227/2011
Laptop Hp Pavillon 9 Series CNF112FH08 O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Izaisa Meneses
03222/2011
Laptop Hp Pavillon G4 CNF112FFGP O.G.E PDHJ G.R.H Dili Diak Jean Simoes
00688/2012
Laptop Mac Book Air C02H638YDJWT
O.G.E PDHJ Provedor Diak Silveiro P. Babtista
11366/2008
Laptop Pavilion Entermen PC
CNF80261WX PDHJ Admi E finansas Dili A'at Armazem
11365/2008
Laptop Pavilion Entermen PC
CNF80261ZB PDHJ Admi E finansas Dili A'at Armazem
03219/2011
Laptop Pavillon 94 CNF1130S1Z O.G.E PDHJ GAB. Provedor Dili Diak Zenovia
03223/2011
Laptop Pavillon 94 Series CNF1130R8D O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Domingos Tavares
Laptop HP CZC2283JDO UNDP PDHJ Asesor IT Dili Diak Rishy
Laptop Dell 00186-114-353-228
PDHJ DAP Dili Diak Mateus
09821/2014
Makina koa duut Honda GX35-4
1060725 O.G.E DT Same Same Diak Martinho Pereira
09820/2014
Makina koa duut Honda GX35-4
1060721 O.G.E DT Baucau Baucau Diak DT Baucau
09819/2014
Makina koa duut Honda GX35-4
1060731 O.G.E DT Maliana Maliana Diak DT Maliana
09818/201 Makina koa duut Honda 1060707 O.G.E DT Oe-Cuse Oe-Cuse Diak DT Oe-Cusse
139
4 GX35-4
03216/2011
Monitor HP Omni 20 PC 4CS11003PD O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Edilson Marcal
12507/2016
Monitor 20XX KMC54509BF O.G.E PDHJ GAB. Provedor Dili Diak Jose Tefa
17490/2016
Monitor 20XX 3CM54509YP O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Nilza Berteni
17491/2016
Monitor 20XX 3CM54509DP O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Terensia Nunes
17494/2016
Monitor 20XX 3CM54509T2 O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Abel dos Santos
17500/2016
Monitor 20xx Slimline 3CM54509YD O.G.E PDHJ Inspetor Dili Diak Cladio Do Rego
Monitor Flostron 7051NTX2N897l177538
UNDP PDHJ D.A.P Dili Diak Acio dos Santos
01305/2010
Monitor Hp CNC951P37M O.G.E PDHJ G.R.H Dili A'at Evaliza Dos Reis Alves
01770/2010
Monitor HP 20 Pavilion 4CS9510D4Z O.G.E PDHJ Inspetor Dili Diak Casimirio
17495/2016
Monitor HP 20XX 3CM54509WM
O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Diana de Araujo
17497/2016
Monitor HP 20xx 3CM54509YG O.G.E PDHJ D.A.P Dili Diak Josefa
17503/2016
Monitor HP 20XX 3CM5450996K O.G.E PDHJ G.R.H Dili Diak Celestino Moreira
17489/2016
Monitor HP 20XX 3CM54509Y6 O.G.E PDHJ G.R.H Dili Diak Evaliza Dos Reis Alves
17499/2016
Monitor HP 20XX CM54509BM O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Ambrosio Graciano
17498/2016
Monitor HP 20XX 3 CM54509BX O.G.E PDHJ D.A.P Dili Diak Silvino Saldahna
01304/201 Monitor HP Compaq LE1711 3CQ00551TL O.G.E PDHJ D.A.P Dili Diak Sertoria F.C.
140
0 Reis
01301/2010
Monitor HP Compaq LE1711 3CQ005501N O.G.E PDHJ D.A.P Dili Diak Herminia Da Cruz
Monitor HP Compaq LE1711 CNC749SJ6N O.G.E PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Domingos soares
01294/2010
Monitor HP Compaq LE1711 3CQ005501X O.G.E PDHJ G.R.H Dili Diak Paulo Lemos Maia
01306/2010
Monitor HP Compaq LE1711 3CQ00540DY O.G.E PDHJ Promosaun Dili A'at Marina Gaio
01298/2010
Monitor HP Compaq LE1711 3CQ00540FL O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Ines Moreira
01293/2010
Monitor HP Compaq LE1711 3CQ00540DS O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Alarico Sequira
01292/2010
Monitor HP Compaq LE1711 3CQ00551VP O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Laurentino da Costa
01290/2010
Monitor HP Compaq LE1711 3CQ005408S O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Cesarina Ximenes
01291/2010
Monitor HP Compaq LE1711 3CQ00540F8 O.G.E PDHJ Sala Sec Adjuntu Dili Diak Rosalia
AICED1B11A3A2009
Monitor HP Pavilion ACS94102KT Doasaun
PDHJ D.A.P Dili Diak Laurina Nesi
01765/2010
Monitor Hp Pavilion 4CS9510D61 O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Valerio magno Ximenes
17532/2016
Monitor HP Slimline 20 VX 3CM54509DK O.G.E PDHJ Sec. Sekretaria Executivo
Dili Diak Doncilia M. Bareto da Cruz
17494/2016
Monitor HP Slimline 20 XX 3CM54509Z3 O.G.E PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Sonia Fernandes
Monitor HP W15E CNK8260B6G O.G.E PDHJ GAB. Provedor Dili Diak Aurelia Babo
Monitor HP W17e CNC751Q1NY O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Maria J. Pinto
Monitor HP W17e CNC751Q217 UNDP PDHJ D.A.P Dili Diak Cesar dos Santos
Monitor HP W17e CNC751Q1X1 O.G.E PDHJ GAB. Provedor Dili Diak Euzebio da Costa
141
Monitor HP W17e CNC751Q21Y O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Antonia alves Lam
Monitor HP W17e CNC808LNQD O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Francelina Tilman
05070/2013
Monitor Lenova V1LG354 Doasaun
PDHJ Admi E finansas Dili Diak Jaquilina Vieira
05062/2013
Monitor Lenova V1LG240 Doasaun
PDHJ Admi E finansas Dili Diak Ludovina Veira
04534/2013
Monitor Lenova V2DM456 Doasaun
PDHJ Admi E finansas Dili Diak Nelia Elvira Lay
05060/2013
Monitor Lenova 1S4431HE1V1LG123
Doasaun
PDHJ D.A.P Dili Diak Maria Vitoria
00448/2013
Monitor Lenova V1LG326 Doasaun
PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Maria De Jesus Soares
01256/2013
Monitor Lenova V1XKB47 Doasaun
PDHJ G.R.H Dili Diak Noemia dos Santos
04502/2013
Monitor Lenova V1LF270 Doasaun
PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Domimgos N. Lay
03217/2011
Monitor OMNI 200 PC 4CS11063MD O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Jose M. A. Goncalves
Monitor Q W185 Q CNT002D40P O.G.E PDHJ GAB. Provedor Dili Diak Joana da Cruz
17493/2016
Monitor Slimline 20 xx 3CM54509DC O.G.E PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Antonio da Silva
01300/2010
Monitor HP Compaq LE1711 3CQ00550SH O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Antonio Ximenes
17482 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509YN O.G.E PDHJ Diak
17483 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509YJ O.G.E PDHJ Diak
17484 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509YX O.G.E PDHJ Diak
17485 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509YQ O.G.E PDHJ Diak
142
17486 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM5450B1K O.G.E PDHJ Diak
17487 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509YR O.G.E PDHJ Diak
17488 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509Z4 O.G.E PDHJ Diak
17492 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509YH O.G.E PDHJ Diak
17493 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509DC O.G.E PDHJ Diak
17496 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509T2 O.G.E PDHJ Diak
17501 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509YS O.G.E PDHJ Diak
17502 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM545098B O.G.E PDHJ DT Same Same Diak Leila da Costa
17504 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509Z0 O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak Antonio da Costa
17505 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509Y9 O.G.E PDHJ DT Same Same Diak Flaviano Profiro
17506 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM5450B1L O.G.E PDHJ DT Same Same Diak Xisto Pinhero
17508 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509DW O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak Zelazio da C.Carvalho
17509 / 2016
MONITOR HP 20VX 3CM54509CK O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak Emilia da C.da Concencao
Monitor HP W17e CNC751Q2RN O.G.E PDHJ DT Same Same Diak Jose neno
15939/05-06
Monitor HP Compaq 5502 CMC63805ZK O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak Antonio
01307/2010
Monitor HP Compaq 3CQ00551L6 O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak Januario dos Santos
15950-05-06
Monitor HP 5502 CNC641213Q O.G.E PDHJ DT Oe-Cusse Oe-Cusse Diak Jose neno
143
Monitor HP W17e CNC751Q21W O.G.E PDHJ DT Oe-Cusse Oe-Cusse Diak Domingas Quefi
04513/2013
Monitor IBM R17BNC O.G.E PDHJ DT Oe-Cusse Oe-Cusse Diak Paul Lafu
Monitor HP W17e CNC749SKGL O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Roger Leong
07882/2016
Monitor Pavilion 4CS35006N4 O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Apolinario Afonso
PC compaq Presonio CNX94907BZ O.G.E PDHJ GAB. Provedor Dili Diak Aurelia Babo
00789/2010
PC compaq pro 200mt SGH011P6JQ O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Antonia alves Lam
17512/2016
PC Hp 4CE60507NP O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Diana de Araujo
17534/2016
PC HP 4CE60507S7 O.G.E PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Antonio da Silva
17513/2016
PC HP 4CE60507NT O.G.E PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Sonia Fernandes
17536/2016
PC HP 4CE60507NM1 O.G.E PDHJ G.R.H Dili Diak Celestino Moreira
17517/2016
PC HP 4CE60507QH O.G.E PDHJ G.R.H Dili Diak Evaliza Dos Reis Alves
17528/2016
PC HP 4CE60507NZ O.G.E PDHJ GAB. Provedor Dili Diak Jose Tefa
17539/2016
PC Hp 4CE60507XQ O.G.E PDHJ Inspetor Dili Diak Cladio Do Rego
17516/2016
PC Hp 4CE60507RQ O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Nilza Berteni
17515/2016
PC HP 4CE60507N8 O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Terensia Nunes
17511/2016
PC HP ACE60507S9 O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Abel dos Santos
17530/2016
PC HP 4CE60507RP O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Ambrosio Graciano
144
17531 / 2016
PC HP 4CE60507MN O.G.E Diak
17533 / 2016
PC HP 4CE60507SS O.G.E Diak
17535 / 2016
PC HP 4CE60507MX O.G.E DT Maliana Dili Diak Zelazio da C. Carvalho
17537 / 2016
PC HP 4CE60507SJ O.G.E Diak
17538 / 2016
PC HP 4CE60507MZ O.G.E Diak
17529 / 2016
PC HP 4CE60507R5 O.G.E DT Same Same Diak Xisto Pinheiro
17527 / 2016
PC HP 4CE60507N6 O.G.E Diak
17526 / 2016
PC HP 4CE60507N0 O.G.E DT Maliana Maliana Diak Emilia da C.Concencao
17525 / 2016
PC HP 4CE60507SF O.G.E DT Maliana Maliana Diak Antonio da Costa
17524 / 2016
PC HP 4CE60507N7 O.G.E Diak Leila da Costa
17523 / 2016
PC HP 4CE60507N2 O.G.E DT Same Same Diak Flaviano Profiro
17522 / 2016
PC HP 4CE60507NL O.G.E Diak
17521 / 2016
PC HP 4CE60507QN O.G.E Diak
17520 / 2016
PC HP 4CE60507NY O.G.E Diak
17519 / 2016
PC HP 4CE60507VT O.G.E Diak
17518 / 2016
PC HP 4CE60507W5 O.G.E Diak
17514 / 2016
PC HP 4CE60507MD O.G.E Diak
145
17510 / 2016
PC HP 4CE60507XK O.G.E Diak
12704/2008
PC HP Compaq CNX8241XMS O.G.E PDHJ G.R.H Dili Diak Noemia dos Santos
PC HP Compaq 200 MT SGH011P6HL O.G.E PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Domingos soares
PC HP Compaq dx 2000 SGH60909ZS UNDP PDHJ D.A.P Dili Diak Acio dos Santos
PC HP Compaq dx 2390 SGH003SMMYZ
UNDP PDHJ D.A.P Dili Diak Cesar dos Santos
PC HP Compaq dx 7300 SGH7430784 O.G.E PDHJ Promosaun Dili A'at Marina Gaio
11385/2008
PC HP compaq DX 7400 SGH80402W O.G.E PDHJ G.R.H Dili Diak Paulo Lemos Maia
PC HP Compaq dx2030 SGH7160BRY O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Ludovina Veira
00793/2010
PC HP Compaq Pro 200 MT SGH011P6K9 O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Maria J. Pinto
PC HP Compaq Pro 200 MT SGH011P6HP O.G.E PDHJ D.A.P Dili Diak Herminia Da Cruz
00797/2010
PC HP Compaq Pro 200 MT SGH011P6KD O.G.E PDHJ Sala Sec Adjuntu Dili Diak Rosalia
12706/2008
PC HP Compaq Pro 3330 CNX8241XR7 O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Cesarina Ximenes
PC HP Compaq Pro 3330 SGH201POVR O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Francelina Tilman
00796/2010
PC HP Pro 2000 MT SGH011P6JF O.G.E PDHJ D.A.P Dili Diak Sertoria F.C. Reis
PC HP Pro 2000 MT SGH00BRB95 O.G.E PDHJ D.A.P Dili Diak Maria Vitoria
00298/2010
PC HP Pro 2000 MT SGH011P6M4 O.G.E PDHJ G.R.H Dili A'at Evaliza Dos Reis Alves
00804/2010
PC HP Pro 2000 MT SGH011P6JG O.G.E PDHJ GAB. Provedor Dili Diak Euzebio da Costa
00785/2010
PC HP Pro 2000 MT SGH011P6L7 O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Ines Moreira
146
00790/2010
PC HP Pro 2000 MT SGH011P6K4 O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Alarico Sequira
00786/2010
PC HP Pro 2000 MT SGH011P6KY O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Laurentino da Costa
PC HP Slimline 4CE60507N6 O.G.E PDHJ D.A.P Dili Diak Silvino Saldahna
17510/2010
PC Hp Slimline 4CE605070XK O.G.E PDHJ D.A.P Dili Diak Josefa
17531/2016
PC HP Slimline 4CE60507MN O.G.E PDHJ Sec. Sekretaria Executivo
Dili Diak Doncilia M. Bareto da Cruz
02997/2013
PC Lenova IBM MJ01361 Doasaun
PDHJ Admi E finansas Dili Diak Jaquilina Vieira
02844/2013
PC Lenova IBM LKHFAZ8 Doasaun
PDHJ Admi E finansas Dili Diak Nelia Elvira Lay
03006/2013
PC Lenova IBM 8807A46 Doasaun
PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Maria De Jesus Soares
PC Lenova IBM LKKADP7 Doasaun
PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Domingos N. Lay
03024/2013
PC LenovaIBM LKHFAM5 O.G.E PDHJ GAB. Provedor Dili Diak Joana da Cruz
07884/2014
PC Pavilion 20 4CS35006X8 O.G.E PDHJ Gestaun Rekursu Humanus
Dili Diak Terezinha Ximenes
07880/2014
PC Pavilion 20 4CS34903DW O.G.E PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Filomena Dias
07877/2014
PC pavilion 20 4CS35006N5 DT Same Same Diak Martinho Pereira
PC HP Compaq SGH74306W PDHJ DT Same Same Diak Jose neno
07876/2012
PC HP Pavilion ACS35006MH PDHJ DT Maliana Maliana Diak Carvarino Cardoso
PC HP Compaq SGH6390275 O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Antonio
00799/2010
PC HP Compaq Pro SGH011P6GT O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Januario dos Santos
PC Compaq dx7300 SGH743078H O.G.E PDHJ DT Oe-Cuse Oe-Cuse Diak Jose neno
147
PC Hp Compaq dx2000mt SGH6080FJN O.G.E PDHJ DT Oe-Cuse Oe-Cuse Diak Domingas Quefi
00791/2010
PC Hp Pro 2000MT SGH011PGQW O.G.E PDHJ DT Oe-Cuse Oe-Cuse Diak Paul Lafu
11376/2008
PC HP SGH743076X O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Antonio Ximenes
12708/2008
PC HP CNX8241XMR O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Roger Leong
Printer HP 1020 CNCJM35203 O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Valerio magno Ximenes
Printer HP 1020 CNC0865309 UNDP PDHJ UAJAP Dili Diak Ludovina Das N. Santana
19380/2016
Printer HP MFP M176n CNG7HCS38M O.G.E PDHJ Sala Administrasaun
Dili Diak Sala Administrasaun
01545/2015
Printer HP MFP M177FW CNG6H2FD3Y O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Sala UAJAP
17527/2016
Printer HP P1005 VNF4804764 O.G.E PDHJ D.A.P Dili Diak Silvino Saldahna
01288/2010
Printer HP P1005 VNF4J33278 O.G.E PDHJ Inspetor Dili Diak Cladio Do Rego
01279/2010
Printer Hp P1005 VNF4J29288 O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Terensia Nunes
00685/2012
PRINTER HP L. JET CM1415FNW
CNH8CBRQCF5 PDHJ DT Maliana Maliana Diak Jeral
13102/2012
Printer HP laser jet P1005 VMF4J31134 PDHJ DT Maliana Maliana Diak Carvarino
00684/2012
PRINTER HP L. JET CM1415FNW
CNH8CBRQCJ PDHJ DT Same Same Jeral
Printer HP Lase Jet 1020 CNC2G59825 PDHJ DT Same Same Martinho Pereira
Printer HP P1020 CNC0522930 O.G.E PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Filomena Dias
148
Printer HP P1105 VNC3L13860 Aiced PDHJ Inspetor Dili Diak Casimirio
10546/2015
Printer HP Pro MFP M177FW
CNG6H2FG1N O.G.E PDHJ D.A.P Dili Diak Sala D.A.P
01286/2010
Printer P1005 VNF4J29123 O.G.E PDHJ Gestaun Rekursu Humanus
Dili Diak Terezinha Ximenes
01544/2015
Printer Pro MFP M177fw CND6G9LOVW O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Sala Investigasaun
00687/2012
PRINTER HP L. JET CM1415FNW
CNJ6D36Q03 O.G.E PDHJ DT .Oe-Cuse Oe-Cusse Diak DT Oe-Cusse
00686/2012
PRINTER HP L. JET CM1415FNW
CNH8CC6QF2 O.G.E PDHJ DT.Baucau Baucau Diak DT Baucau
11675/2008
Printer Hp P1006 VNC3515827 O.G.E PDHJ DT Oe-Cusse Oe-Cusse Diak DT Oe-Cusse
01543/2015
Printer Laserjet Pro MPF M177FW
CND6G8W8Y1 O.G.E PDHJ Asesor Dili Diak Filomena oliveira
19379/2016
Printer HP MFP M176n O.G.E PDHJ Armazem Dili Diak Armazem
Printer HP Laserjet CM1312nf1
CNF8BG6GRYG O.G.E PDHJ Admin e Finansas Dili Diak Roger Leong
01538/2015
Portable Wirwless P.A Amplifier
D778440 O.G.E PDHJ
01539/2015
Portable Wirwless P.A Amplifier
D778499 O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak DT Maliana
01540/2015
Portable Wirwless P.A Amplifier
D778500 O.G.E PDHJ
01541/2015
Portable Wirwless P.A Amplifier
D778617 O.G.E PDHJ
01542/2015
Portable Wirwless P.A Amplifier
D798750 O.G.E PDHJ DT Same Same Diak DT Same
17510/2016
Projector BENQ PDR3DG0000501L
O.G.E PDHJ Sala Bibleteka Dili Diak Sala Bibleteka
149
10372/2008
Projector INFOCUS AULC75003481
O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Armazem
Projector SONY 19698 USAID
PDHJ Admi E finansas Dili Diak Armazem
11507/2008
Projector SONY 7008589 O.G.E PDHJ Admi E finansas Dili Diak Armazem
04849/2014
Projector Thosiba X15E012411DQ
O.G.E DT Same Same Diak Martinho Pereira
04847/2014
Projector Thosiba X151E012368DQ
O.G.E PDHJ DT Oe-Cusse Oe-Cusse Diak DT Oe-Cuse
04848/2014
Projector Thosiba X15E012385DQ
O.G.E PDHJ DT Baucau Baucau Diak Baucau
04850/2014
Projector Thosiba X15E012415DQ
DT Maliana Maliana Diak DT Maliana
Scaner ( CANON ) KBNC32148 UNDP PDHJ Sala Administrasaun
Dili Diak Sala Administrasaun
RDTL 10631/2014
Server HP Pollinate DI 380P SGH417FK2B O.G.E PDHJ IT Dili Diak Aryanto B.Nahak
RDTL 10632/2014
Server HP Pollinate DI 380P SGH417FK29 O.G.E PDHJ IT Dili Diak Aryanto B.Nahak
00767/2010
TV Politron 29 Inch 10D00037 O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak DT Maliana
00768/2010
TV Politron 29 Inch 10D00234 O.G.E PDHJ DT Same Same Diak DT Same
00770/2010
TV Politron 29 Inch 10D00010 O.G.E PDHJ DT Baucau Baucau Diak DT Baucau
00769/201 TV Politron 29 Inch 10D00047 O.G.E PDHJ DT Oe-Cusse Oe-Cuse Diak DT Oe-Cusse
150
0
00928/2012
UPS APC 500 5B1150T09649 O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Terensia Nunes
00902/2010
UPS APC 500 5B1146T01349 O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Antonia alves Lam
00895/2012
UPS APC 500 5B1103T02846 O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Abel dos Santos
00919/2012
UPS APC 500 RS 5B1103T02973 O.G.E PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Domingos soares
UPS APC 500 RS 8B0732LR10561
UNDP PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Maria De Jesus Soares
00901/2012
UPS APC 500 RS 5B1046T42387 O.G.E PDHJ G.R.H Dili Diak Evaliza Dos Reis Alves
00909/2012
UPS APC 500 RS 5B1046T42327 O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Alarico Sequira
00911/2012
UPS APC 500 RS 5B1103T00132 O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili A'at Cesarina Ximenes
17469/2016
UPS APC 650 9B1610A09151
O.G.E PDHJ Sala Investigasaun Dili Diak Nilza Berteni
UPS APC RS 1000 UNDP PDHJ G.R.H Dili Diak Noemia dos Santos
00912/2012
UPS APC RS 500 ( Lexus ) 5B1102T02364 Doasaun
PDHJ D.A.P Dili A'at Sala D.A.P
UPS APC RS 800 5B1039T75583 UNDP PDHJ Admi E finansas Dili Diak Maria J. Pinto
UPS Nexus N050865SA1247
Doasaun
PDHJ Admi E finansas Dili Diak Diana de Araujo
UPS NEXUS N05044657SA0585
O.G.E PDHJ GAB. Provedor Dili Diak Jose Tefa
00814/2010
UPS PS 500 4B0945P31449 O.G.E PDHJ Fiskalizasaun no Rekomendasun
Dili Diak Sonia Fernandes
17470/2016
UPS RS 650 9B1609A04009
O.G.E PDHJ UAJAP Dili Diak Ambrosio Graciano
151
17472/2016
UPS RS 650 9B1609A04011
O.G.E PDHJ DT Same Same Diak Leila da Costa
00890/2012
UPS RS 500VA 5B1150T10041 O.G.E PDHJ DT Same Same Flaviano Profiro
17473/2016
UPS RS 650 9B1609A04012
O.G.E PDHJ DT Same Same Xisto Pinheiro
17471/2016
UPS RS 650 9B1609A04016
O.G.E PDHJ DT Same Same Diak Martinho Pereira
00925/2012
UPS RS 500VA 5B1147T01280 O.G.E PDHJ DT Same Same Diak Jose Tefa
17467/2016
UPS RS 650 9B161A09150 O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak Zelazio da C.Carvalho
17468/2016
UPS APC 650 9B1610A9149 O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak Emilia da C. Concencao
00907/2012
UPS RS 500VA 5B1150T09296 O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak Januario dos Santos
17466/2016
UPS RS 650 9B1610A09152
O.G.E PDHJ DT Maliana Maliana Diak Antonio da Costa
17481 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1610A08571
O.G.E PDHJ Diak
17482 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1610A08572
O.G.E PDHJ Diak
17479 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1610A08570
O.G.E PDHJ Diak
17478 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1610A08569
O.G.E PDHJ Biblioteka Dili Diak Jeral
17477 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1610A08643
O.G.E PDHJ Diak
17476 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1610A08644
O.G.E PDHJ Diak
17475 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1610A08642
O.G.E PDHJ Diak
17474 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1610A08641
O.G.E PDHJ Diak
152
17465 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1608A08116
O.G.E PDHJ Diak
17464 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1608A08113
O.G.E PDHJ Diak
17463 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1608A08115
O.G.E PDHJ Diak
17462 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1608A08114
O.G.E PDHJ Diak
17461 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1610A08578
O.G.E PDHJ Diak
17460 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1610A08577
O.G.E PDHJ Diak
17459 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1610A08580
O.G.E PDHJ Diak
17458 / 2016
UPS APC BX 650 LIMS 9B1610A08579
O.G.E PDHJ Diak
RDTL:06390/2011
Radio Samsung CSMJ6V3Z601020K
O.G.E PDHJ Sala IT Dili Diak Sala IT
RDTL: 06391/2011
Samsung syncmaster B2030 CV95HMCZ500342J
O.G.E PDHJ Sala IT Dili Diak Sala IT
RDTL:06392/2011
UHF iVM SST4 N/S 072901109160000
O.G.E PDHJ Sala IT Dili Diak Sala IT
RDTL: 06393/2011
Amplifier HA800 50905161185 O.G.E PDHJ Sala IT Dili Diak Sala IT
RDTL: 06394/2011
Mixer mackie 8021VLZ3 0025511AVDj0088
O.G.E PDHJ Sala IT Dili Diak Sala IT
153
Observasaun
Ar kondisionado=46
Camera=9
Mesin Copier=2 unit
Dispenser=5 unit
Eksternal Hardisk=9 unit
Finger Print=5 unit
Gerador =5 unit
Jeleira=12 Unit
Laptop =36 unit
Makina koa duut=4 unit
Komputador Desktop=70 Unit
Printer =22 Unit
Portable wirwless( Toa)= 5 Unit
Projektor=8 unit
Scaner Canon=1 Unit
Sever= 2 unit
TV=4 Unit
UPS =42 Unit
Radio Samsung=1 unit
Samsung syncmaster=1 unit
UHF iVM=1 unit
Amplifier=1 Unit
Mixer mackie=1 Unit