Rīga, 2009

PĒTĪJUMA IZSTRĀDE PAR ZEMGALES UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAS

PROGRAMMAS IEVIEŠANU

1.FĀZES NOSLĒGUMA DISKUSIJA

Pasūtītājs:Zemgales plānošanas reģions

Projekta izstrādātājs:

SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”

Rīga, 2009

Uzņēmējdarbības attīstību veicinājušie faktori

36

17

16

14

12

9

8

7

6

5

5

Pieprasījuma pieaugums

Tehnikas modernizācija, tehnikas iegāde

Kredītu pieejamība, kredītu izmantošana

ES naudas piesaiste

Profesionāli, kvalificēti darbinieki

Daudz valsts iepirkumu

Pašvaldības atbalsts

Klientu uzticība

Būvniecības, celtniecības attīstība

Investīciju piesaiste

Iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās

Kādi faktori pēdējo 3 gadu laikā ir veicinājuši uzņēmuma attīstību (aptaujāto Zemgales uzņēmēju atbildes)

Kas patiesībā ir nodrošinājis uzņēmumu attīstību?: oriģināla,

dzīvotspējīga biznesa ideja vai ārēji apstākļi (liels patēriņš uz jebko,

daudz valsts un pašvaldību iepirkumu, viegla naudas/ kredītu

pieejamība).

DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Uzņēmēju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

Galvenās problēmas uzņēmēju ikdienā

50

26

20

19

16

8

7

7

6

6

5

5

5

4

Samazinās produkcijas noiets, pieprasījums

Apgrozāmo līdzekļu trūkums, naudas nepietiekamība

Lieli nodokļi

Pieaug ražošanas izmaksas

Klientu un partneru nespēja norēķināties, maksātnespēja

Neziņa par nākotni

Valsts atbalsta trūkums

Kvalificētu darbinieku trūkums

Neelastīga kredītpolitika, kredītu nepieejamība, augstie procenti

Liela konkurence

Pārāk liela birokrātija

Nespēja atmaksāt kredītus

VID agresīva attieksme, neiecietība

Nesakārtoti likumi, likumu biežā mainība

Galvenās problēmas uzņēmumu ikdienas darbā(aptaujāto Zemgales uzņēmēju atbildes)

Vai attīstību/ izdzīvošanu nodrošinātu nodokļu

samazinājums, finansu līdzekļu pieejamība, ja vienlaikus nav vairs

pieprasījuma?

UN: Kā risināt pieprasījuma samazinājuma problēmas?


Faktori, kas kavē uzņēmējdarbību

88

73

72

65

55

52

52

38

37

34

30

29

27

25

20

-12

-27

-28

-35

-45

-48

-48

-62

-63

-66

-70

-71

-73

-75

-80

Nodokļu likmes

Birokrātija

Apgrozāmo līdzekļu trūkums

Nepietiekama piekļuve finanšu resursiem (t.sk., starta un riska kapitālam)

Negodīga konkurence

Augstas mārketinga izmaksas

Augstas ražošanas izmaksas

Ierobežotas ražošanas jaudas

Kvalificēta, apmācīta darbaspēka trūkums

Nepietiekami strauja moderno tehnoloģiju ieviešana

Informācijas trūkums par potenciālajiem tirgiem

Zems investīciju ieguldījums pētniecībā un attīstībā

Nepietiekama sadarbība starp izglītības, pētniecības institūcijām un uzņēmējiem

Pārāk mazs pieprasījums ārvalstu tirgos

Eksporta garantiju trūkums

Faktori, kas kavē uzņēmējdarbību(aptaujāto Zemgales uzņēmēju atbildes)

Būtisks kavēklis Nebūtisks kavēklis

Eksportā un investīcijās R&D nesaskata attīstības/

izdzīvošanas perspektīvas?

Ja šos faktorus “novērš”, vai tiešām uzņēmējdarbība

uzreiz Zemgalē attīstīsies? T.i., vai aiz šiem

“redzamajiem” kavēkļiem nav vēl kādi citi, nenosaukti

(kurus nevēlas atzīt)?


Uzņēmējdarbības attīstībai svarīgākie faktori

99

98

98

95

94

91

91

90

89

82

80

66

Produktivitāte

Darba ražīgums

Zināšanas

Izglītība

Investīcijas

Konkurētspēja

Sadarbība

Radošums

Inovācijas

Iedzīvotāju aktivitāte, līdzdalība

Tūristiem pievilcīga vide

Pētniecība

Uzņēmējdarbības attīstībai Zemgales reģionā svarīgākie faktori tuvāko gadu laikā

(aptaujāto Zemgales uzņēmēju atbildes)

Vai augšējo sekmīgums ir iespējams bez apakšējiem? UN:

Vai apakšējie patiesībā nav primāri?


Uzņēmējdarbības attīstību veicinājušie faktori

CITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM:

“MŪSU UZŅĒMĒJIEM PATIESĪBĀ NAV NEKĀDU SPĪDOŠU BIZNESA IDEJU, NAV PATIESAS TIRGUS

IZPRATNES UN SAVU UZŅĒMUMU ATTĪSTĪBAS PLĀNU. LIELĀKĀ DAĻA PĒDĒJOS GADOS IR

ATTĪSTĪJUŠIES TIKAI PATEICOTIES NEPRĀTĪGAJAM PATĒRIŅA BUMAM, KAD VARĒJA PĀRDOT

JEBKO, PAT NESKATOTIES UZ KVALITĀTI. TAGAD LIELA DAĻA ATTAPUSIES, KA VIŅU

PRODUKTU VAI PAKALPOJUMU VAIRS NEPĒRK, BET IDEJU, KĀ PĀRDZĪVOT KRĪZI NAV, JO

JAU PAŠĀ UZŅĒMĒJDARBĪBAS SĀKUMĀ PĒC BŪTĪBAS NAV BIJUŠAS DZĪVOTSPĒJĪGAS

IDEJAS.”


Galvenās uzņēmumu konkurētspējīgās priekšrocības

43

39

28

14

13

12

11

9

6

5

4

4

Zinoši, profesionāli, kvalificēti darbinieki

Kvalitatīva produkcija

Pieejamas, konkurētspējīgas cenas

Laba, stratēģiski izdevīga atrašanās vieta

Modernas tehnoloģijas

Ātra, operatīva pasūtījumu izpilde

Iegūta klientu uzticība

Individuāla pieeja katram klientam

Liela pieredze, zināšanas, kompetence

Ir sava tirgus niša specifiska

Konkurētspējīgs atalgojums

Vietējās situācijas, tirgus pārzināšana

Galvenās uzņēmumu konkurētspējīgās priekšrocības(aptaujāto Zemgales uzņēmēju atbildes)

Kontekstā ar esošo ekonomisko situāciju – vai notiekošo procesu

ietekmē uzņēmēji Zemgalē nezaudēs šīs konkurētspējīgās priekšrocības (piemēram, vai

kvalificētie darbinieki neaizbrauks? Vai konkurētspējīgās cenas netiks

izkonkurētas? Utt.) un kādus izaicinājumus šādā kontekstā var

paredzēt?


Pasākumi, kuru kompleksa realizācija ļautu veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību Zemgalē

Uzņēmēju aptaujā kā 7 visbūtiskākie kompleksi risināmie pasākumi tiek minēti:

1.Nodokļu samazināšana, nodokļu atlaides

2. Elastīgāka kredītpolitika

3. Birokrātijas samazināšana

4.Finansu resursu pieejamības nodrošināšana

5.Lielāks valsts atbalsts vidējiem un maziem uzņēmumiem (netiek konkretizēts)

6.ES finansējuma pieejamības nodrošināšana

7.Valsts pasūtījumu nodrošināšana

Vai šo pasākumu kompleksa izpilde būtu pietiekamais minimums, lai atdzīvinātu uzņēmējdarbību/ attīstītu uzņēmējdarbību Zemgalē?


Zemgales iedzīvotāju apmierinātība ar iespējām

DATI: “Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu: Iedzīvotāju aptauja.” SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, Rīga, 2008-2009. Provizoriskie rezultāti.

-13

-27

-40

-25

-25

-37

-33

-51

-35

-38

-45

-65

51

47

40

39

38

36

31

25

23

22

12

12

Iegūt izglītību

Apmeklēt kultūras pasākumus

Strādāt darbu, kurš pašam patīk

Apgūt jaunas zināšanas un prasmes

Papildināt savas zināšanas, kompetences, profesionalitāti

Izklaidēties, pavadīt brīvo laiku

Uzsākt individuālo komercdarbību

Atrast savai kvalifikācijai atbilstošu darbu

Uzsākt uzņēmējdarbību

Pārkvalificēties

Ietekmēt pašvaldībā aktuālu jautājumu risināšanu

Atrast darbu ar Jūs apmierinošu atalgojumu

Iedzīvotāju apmierinātība ar pieejamajām iespējām(aptaujāto Zemgales iedzīvotāju atbildes)

Nav apmierināts Ir apmierināts

Ko šie dati liecina par dzīves un darba vidi

Zemgalē? UN: Kā šos datus var attiecināt uz uzņēmējdarbības vidi?

Uzņēmējdarbības integrēšana izglītībā


“ILGTERMIŅĀ SKATOTIES BŪTU NEPIECIEŠAMS UZŅĒMĒJDARBĪBU NOPIETNI INTEGRĒT

IZGLĪTĪBAS PROGRAMMĀS – LAI JAU NO MAZĀM KLASĒM BĒRNI UN JAUNIEŠI TIEK

ORIENTĒTI UZ PATSTĀVĪGU DARBOŠANOS, SAVU IDEJU IZSTRĀDI, AIZSTĀVĒŠANU,

ATTĪSTĪŠANU. ŠOBRĪD IZGLĪTĪBAS SISTĒMA RADA TIKAI “KALPUS”, KAS VAR STRĀDĀT

PAKĻAUTĪBĀ, BET BAIDĀS IZVIRZĪT SAVAS IDEJAS, PLĀNUS. NAV PAR SEVI PĀRLIECINĀTU,

AMBICIOZU CILVĒKU MUMS UN ES TO SAISTU AR IZGLĪTĪBAS SISTĒMU.”


Pašvaldību un valsts loma uzņēmējdarbībāCITĀTS NO UZŅĒMĒJU INTERVIJĀM:

“RUNĀJOT PAR PAŠVALDĪBU UN VALSTS ATBALSTU, DOMĀJU, KA – JO MAZĀK IEJAUKSIES, JO

LABĀK. NAV NEPIECIEŠAMS SNIEGT NEKĀDU ĪPAŠU SPECIĀLU ATBALSTU UZŅĒMĒJIEM –

TAS RADA SILTUMNĪCAS APSTĀKĻUS, KAD PAŠIEM NEVAJAG NEKO DOMĀT UN DARĪT, BET

VISU NODROŠINA NO MALAS. VIENĪGAIS VALSTS UN PAŠVALDĪBAS UZDEVUMS BŪTU

SAKĀRTOT UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI – NODOKĻUS, BIROKRĀTISKO SISTĒMU UTT. – BET

UZŅĒMĒJAM PAŠAM JĀTIEK GALĀ AR PROBLĒMĀM IKDIENAS DARBĀ. UN TIKAI TIE, KAS

SPĒJ PROBLĒMAS RISINĀT, IR DZĪVOTSPĒJĪGI, BET KURI GAIDA TIKAI ATBALSTU NO MALAS

– TIEM NAV PERSPEKTĪVAS JEBKURĀ GADĪJUMĀ. DABISKĀ ATLASE TIRGŪ.”

DATI: “DnB Nord Latvijas Barometrs Nr.8.”, SKDS, Rīga, 2009.

Latvijā ražoto preču iespējas


Vai šādā kontekstā Latvijas produktam ir

nākotne vispār?

Uzņēmēja tēls/ uztvere sabiedrībā


Tikai 2% uzskata, ka ražotāji/ tirgotāji necenšas pārāk daudz nopelnīt! Tas liecina, ka sabiedrībā

uzņēmējs asociējas pamatā ar negatīvām lietām? Kā to mainīt? Un – vai vajag to mainīt?

Lielie vs mazie uzņēmumi


“LIELĀKĀ NELAIME UZŅĒMĒJDARBĪBĀ IR PĀRĀK AGRESĪVĀ LIELO UZŅĒMUMU DARBĪBA.

DOMĀJU, KA PAŠVALDĪBĀM DRĪZĀK BŪTU NEVIS JĀATBALSTA ŠIE UZŅĒMUMI, BET

JĀBREMZĒ TO DARBĪBA, LAI VARĒTU ATTĪSTĪTIES MAZIE UZŅĒMUMI AR SAVĀM NELIELĀM

RAŽOTNĒM, VEIKALIŅIEM U.TML. PRETĒJĀ GADĪJUMĀ – TUR, KUR IENĀK LIELAIS RAŽOTĀJS,

VISS CITS NOMIRST UN BEIGĀS LIELAIS DIKTĒ SAVUS NOTEIKUMUS, CENAS, ALGAS UTT.

ILGĀKĀ LAIKA PERSPEKTĪVĀ TIKAI MAZAJIEM UN VIDĒJIEM UZŅĒMUMIEM IR JĒGA UN

NOZĪME ATTĪSTĪBĀ. LIELOS IR JĀIEROBEŽO.”


Zemgales reģiona uzņēmējdarbības perspektīvas


“MANUPRĀT, IR PILNĪGI NEPAREIZI SKATĪTIES UZŅĒMĒJDARBĪBU TIKAI REĢIONA KONTEKSTĀ!

TĀ MĒS NONĀKAM LĪDZ TAM, KA VISI REĢIONI KĻŪST PAR KONKURENTIEM UN TAD NU

SANĀK, KA ZEMGALEI IR JĀKARO AR KURZEMI UN VIDZEMI. SVARĪGI BŪTU SKATĪTIES

TOMĒR PLAŠĀK – UZ UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI VISĀ VALSTĪ KOPUMĀ UN REĢIONĀ VARAM

RUNĀT TIKAI PAR KĀDĀM SPECIFISKĀM ĪPATNĪBĀM, NOZARĒM, PROBLĒMĀM. TURPRETĪ, JA

MĒS SĀKAM RUNĀT PAR KATRU REĢIONU KĀ ATSEVIŠĶU UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDI, TAD

REZULTĀTA NEKĀDA NEBŪS, JO NEVAR TIK MAZĀ TERITORIJĀ KĀ LATVIJA KATRS MAZAIS

RAJONIŅŠ VAI REĢIONS DARĪT KAUT KO KATRS PA SAVAM – VIENNOZĪMĪGI IR

NEPIECIEŠAMA SADARBĪBA.”


Dzīves telpa/ cilvēkresursu pieejamība


“PIRMAIS UN SVARĪGĀKAIS JAUTĀJUMS IR – VAI ŠEIT VISPĀR BŪS CILVĒKU, KURI GRIBĒS UN

VARĒS ŠEIT STRĀDĀT? PIE ESOŠĀS SITUĀCIJAS, KĀDA IR LATVIJĀ, DAUDZI NOTEIKTI

GRIBĒS DOTIES UZ CITĀM VALSTĪM. LĪDZ AR TO MĒS NEVARAM RUNĀT TIKAI PAR

UZŅĒMĒJDARBĪBU KĀ ATSEVIŠĶU ASPEKTU, JĀVĒRTĒ VISS KOPUMĀ – ARĪ, KĀDAS ŠEIT IR

IESPĒJAS JAUNIEM CILVĒKIEM, KĀDAS PERSPEKTĪVAS ZINĀTNIEKIEM, STUDENTIEM. JA

ŠEIT NEVIENS NEGRIBĒS DZĪVOT UN STRĀDĀT, TAD ARĪ ĻOTI LIELAM VALSTS VAI

PAŠVALDĪBU ATBALSTAM UZŅĒMĒJDARBĪBAI NEKĀDAS NOZĪMES NEBŪS.”


Perspektīvās jomas


Devalvācija

DATI: Dienas Bizness, 30.01.2009., 4.lpp.

Uzņēmējdarbības attīstības programmā minētie būtiskākie mērķi

Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmā (2005.gada redakcija) izdalīti 6 būtiskākie

mērķi:

1.Cilvēkresursu pieejamība

2.Valsts un pašvaldību atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai

3.ES un nacionālo normatīvo aktu nepilnību novēršana

4.Valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku labvēlīgas un kompetentas attieksmes pret uzņēmējiem

veicināšana

5.Kvalitatīvas infrastruktūras uzņēmējdarbības attīstībai nodrošināšana

6.Reģiona uzņēmumu un to ražoto produktu un pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana

Kas no šiem joprojām ir saglabājams kā prioritāte un kas papildus pievienojams?

Vai visa uzņēmējdarbība ir laba?Kuri ir veiksmīgākie Latvijas uzņēmēji?

Kam Latvijas iedzīvotāji vēlas līdzināties un ko apskauž? Top 5: Aivars Lembergs, Andris Šķēle, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Pauls un Ainārs Šlesers (SKDS 2008).

Pēc 2002. gada Saeimas vēlēšanām, kurās “Latvijas Ceļš” Saeimā neiekļuva, uzņēmumiem, kuri bija ziedojuši “Latvijas Ceļa” priekšvēlēšanu kampaņai, pēc vēlēšanu gadā salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem būtiski samazinājās apgrozījums. Savukārt “Latvijas Pirmās partijas” atbalstītāju apgrozījums palielinājās (Dombrovskis 2008).

Vai vajag lobēt uzņēmēju intereses?

Produktīva un neproduktīva uzņēmējdarbība

Produktīva uzņēmējdarbība

Šumpētera novatori un “radošie postītāji”, kuri, ieviešot dažādus jauninājumus, vairo ne tikai savu peļņu, bet veicina arī ekonomikas attīstību un ceļ visas sabiedrības labklājības līmeni (Schumpeter 1911).

Rent-seeking (spekulatīva peļņa) uzņēmējdarbība

Novatoriski (bieži arī nelegāli) paņēmieni, kas ļauj uzņēmējam savā īpašumā iegūt kādu aktīvu, kuru vēlāk izīrējot vai pārdodot uzņēmējs gūst ievērojamu peļņu. Tā kā šajā procesā nekas jauns netiek radīts, bet tikai tiek pārdalīti aktīvi, sabiedrība kopumā no šāda veida uzņēmējdarbības neko neiegūst (Baumol 1990).

Postoša uzņēmējdarbība

Karadarbība, kuras rezultātā pretiniekiem aktīvi vienkārši tiek atņemti, daļu notiem neizbēgami iznīcinot (Baumol 1990). Postoša uzņēmējdarbība vairāk saistīta ar pagātni, taču arī mūsdienās pirāti, kas darbojas Indijas okeānā pie Somālijas krastiem, kā arī citi bandītiski grupējumi var tikt klasificēti kā postoši uzņēmēji.

Uzņēmēja tēls

“Latviešu sabiedrībā nekad nav bijuši populāri naratīvi par latvieti kā tirgotāju, rūpnieku, fabrikantu, jo latvietis sevi sliktāk juta un apzinājās pilsētā. Ja latvietis bija pilsētā, tad galvenokārt tas bija strādnieks, kurš strādāja tik pat smagi kā teiksim zemnieks vai arī pat zemes īpašnieks laukos, tikai pilsētā viņam nekas nepiederēja. Bagātie pilsētnieki latvieši nebija viegli atpazīstami, jo tie bija Bergs, Morbergs, Neibergs u.c. (pārvācošanas rezultāts tiem, kuri ieradās pilsētā, bet pārgāja nelatviešu stratās).” (Beitnere 2003)

Kā viņi sevi pārbauda?

Kādi ir šie uzņēmējdarbības konsultantu darbības rezultāti? Kā viņi zina, ka savu darbu padarījuši labi un kā viņi var noteikt, ka viņu darbība nav efektīva un kaut kas ir jāmaina?

Uzņēmējdarbības politikas struktūra

Pieprasījums(uzņēmējdarbības iespējas)

AvotiIzgudrojumi

Relatīvās cenasSociālā sistēma

Ārējie šokiu.c.

ResursiCilvēkresursi (darbinieki)

KapitālsIzejvielas

Piedāvājums(potenciālie uzņēmēji)

Sociālā struktūraDemogrāfija

Kultūra

G1

G2

G3

G4

G5

Izvēles iespējasProduktīva uzņēmējdarbība

Neproduktīva uzņēmējdarbībaAlgots darbs

Bezdarbsu.c.

E

Ieeja

Izeja

Produktīvauzņēmējdarbība

(potenciālaneatbilstība)

E (E-E*) E*

G6 G0

Documents

Rīga, 2009