1

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

Pētniecisko prasmju attīstība 4–5 gadu vecumā Rudens

svētki

Rudens mežā

Pasaka par cipariema

Pasākums Mana mīļākā dzejoļu grāmata

Rotaļnodarbība Kā zaķēns ciemos gāja

Valsts valodas apguves veicināšana mazākumtautību bērniem

Brīnumdaris ūdens

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Vāka Foto: LETA

2

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

saturs

3 Pētniecisko prasmju attīstība 4–5 gadu vecumā. Bērni 4–5 gadu vecumā ir ļoti zinātkāri, tāpēc viņi jau veic pirmos eksperimentus un novērojumus dabā, aizrautīgi meklē un atklāj cēloņsakarības, sāk uzdot vairāk jautājumu, un tas nozīmē, ka viņiem jau piemīt pētnie-ciskās prasmes, kuras vēl ir jāpilnveido, jāattīsta. Lai to veiksmīgāk izdarītu, jāņem vērā šī vecum-posma attīstības īpatnības un pedagogam ir jāattīsta prasmes attiecīgajā brīdī izmantot bērna pozitīvās emocijas, tās ievirzot nodarbības gaitā. Dabai piemīt audzinoša nozīme, bet pētnieciskās prasmes attīstās, izzinot dabu, tās burvību un likumsakarības. Stāsta Arita Berkmane, pirmsskolas izglītības pedagoģe.

Rudens svētki. Pasākuma mērķis: radīt bērniem pozitīvas emocijas, dodot iespēju aktīvi iesaistīties svētku norisē. Galvenie uzdevumi: papildināt zināšanas par dažādiem dārzeņiem, aug-ļiem un to vērtīgajām īpašībām, rosināt vēlmi dārzeņus, augļus biežāk izmantot ikdienas ēdien-kartē, veicināt radošo spēju attīstību. Pieredzē dalās Maija Tiltiņa, Bērzkalnes pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja.

Rudens mežā. Rotaļnodarbība ar runas attīstīšanas dominanti. Izglītojošie uzdevumi: vingrināt skaņas m artikulāciju (rotaļa ar kustībām Mūsu mežā), aktivizēt bērnu vārdu krājumā lietvārdus (koku, sēņu un dzīvnieku nosaukumus), rosināt veidot aprakstošo stāstījumu par meža dzīvnieku, vingrināties vārdu veidošanā ar izskaņām. Pieredzē dalās Alūksnes pirmsskolas izglī-tības iestādes Sprīdītis skolotāja Sanita Apšusala, pirmsskolas izglītības iestāžu Sprīdītis un Cālis logopēde Sandra Miezīte.

Pasaka par cipariem. Pasaku par cipariem izmantoju katru gadu septembra mēne-sī. Pirmajās mācību nodarbībās ar bērniem izrunāju kāpēc jāprot skaitīt, rakstīt ciparus, pazīt pulksteni, mērīt. Turpmāk iepazīstinu bērnus ar savu ciparu pasaku, bērni aplūko bildes. Pasaku izmantoju, mācot pareizu ciparu rakstību. Pievēršu uzmanību sarkanajam punktam – vieta, no ku-ras sākam rakstīt ciparu. Turpmākajā mācību procesā šo pasaku „apspēlēju” pāra un nepāra skaitļu apguvei, teksta uzdevumiem (piemēram, cipars „5” un „8”). Ar šo pasaku tiek iepazīstināti vecāki, lai ciparu apguve tiktu nostiprināta arī mājās. Pieredzē dalās Anita Rekmane, Raunas vidusskolas pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja.

Pasākums Mana mīļākā dzejoļu grāmata. Mūsu bērnudārza dzīvē liela nozī-me ir dzejai, jo mēs esam pārliecinājušies, ka dzejas lasīšana un runāšana daudz dod bērnu attīs-tībai – gan psihisko procesu attīstīšanā, gan sociālo prasmju nostiprināšanā. Tā veido pašapziņu un prasmi uzstāties publikas priekšā, bagātina bērnu iekšējo pasauli un vārdu krājumu. Pasākuma mērķis: rosināt interesi par dzeju. Pieredzē dalās Laila Ķimene, Cēsu 4. pirmsskolas izglītības iestā-des skolotāja.

Rotaļnodarbība Kā zaķēns ciemos gāja. Nodarbības mērķis: mācīt pozitīvu attieksmi pret latviešu valodu, piedāvājot bērniem dažādus attīstošus uzdevumus un aktivitātes. Pieredzē dalās Anita Laurena, Daugavpils pilsētas 9. speciālās pirmsskolas izglītības iestādes sko-lotāja.

Valsts valodas apguves veicināšana mazākumtautību bērniem. Šā gada septembrī tika pabeigta Eiropas Savienības Izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ finansētā projekta Reiz tikās 4 ceļotāji... Valsts valodas apguves veicināšana mazākumtautību bērniem īstenošana, kuru kā vadošais partneris veica Rīgas 252. pirmsskolas iz-glītības iestāde. Projektā piedalījās četri ceļotāji – četru valstu – Latvijas, Slovēnijas, Norvēģijas un Beļģijas – pirmsskolas izglītības iestādes. Stāsta Inessa Sapeško, Rīgas 224. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, projekta koordinatore.

Brīnumdaris ūdens. Integrētās nodarbības konspekts. Nodarbības mērķis: radīt priekš-status par ūdens īpašībām. Pieredzē dalās Gita Lingabērziņa, PII Sprīdītis pirmsskolas skolotāja.

810

11

16

1821

25

3

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

aktuāli

Arita Berkmane, pirmsskolas izglītības pedagoģe

Bērni 4–5 gadu vecumā ir ļoti zinātkāri, tāpēc viņi jau veic pirmos eksperimentus un no-vērojumus dabā, aizrautīgi meklē un atklāj cēloņsakarības, sāk uzdot vairāk jautājumu, un tas nozīmē, ka viņiem jau piemīt pētnieciskās prasmes, kuras vēl ir jāpilnveido, jāattīsta. Lai to veiksmīgāk izdarītu, jāņem vērā šī vecumposma attīstības īpatnības un pedagogam ir jā-attīsta prasmes attiecīgajā brīdī izmantot bērna pozitīvās emocijas, tās ievirzot nodarbības gaitā. Dabai piemīt audzinoša nozīme, bet pētnieciskās prasmes attīstās, izzinot dabu, tās burvību un likumsakarības.

SALĪDZINĀŠANA. Bērniem 4 līdz 5 gadu vecumā veidojas dzīves stils, pasaules uztveres modelis jeb dzīves scenārijs. Bērns izprot, ka viņa uzvedība ietekmē cilvēka domas par viņu, veidojas pašvēr-tējums. Bērns identificē sevi ar savu vārdu. Spēj salīdzināt savu uzvedību ar cita uzvedību, veidojas tieksme palīdzēt citiem. Visspilgtāk dominē uzskatāmi tēlainā domāšana. Pilnveidojas tādas domāšanas operācijas kā salīdzināšana, vispārināšana, abstrahēšana; bērns prot arī izdalīt priekšmetu kopīgās pazīmes. Saprot vienkāršas cēloņsakarības. Uzdevumu apgūšana notiek tikai darbībā.

SASKATA SAKARĪBAS. Bērniem šajā vecumā ir grūti veikt vienveidīgu darbību, jo uzmanības apjoms ir neliels, nepietiekams, lai at-šķirtu sarežģītus un ārēji maz atšķirīgus objektus. Šajā vecumā bērniem visnoturīgākā uzmanība ir rotaļā, bet grūtības sagādā klausīties savu vienau-džu stāstījumos. Lielāku saspringtību rada darbības verbālā formā (pārrunas, atbildes uz jautājumiem). Svarīgi bērna attīstībā šajā vecumā – viņi jau spēj atrast sakarību starp etalonu un pētāmā priekšme-ta formu.

PĒTA ĶERMENI. 4–5 gadu vecu-mā bērni aizvien vairāk sāk interesēties par savu un citu cilvēku ķermeni, viņi reizēm ilgi var pētīt kādu skrambu vai savainojumu. Izglītības konsultante Keita Bērka Volša apgalvo – lai arī četrgadnieki spēj noturēt uzmanību samērā īsu brīdi, viņi pamazām kļūst pieredzējuši problēmu risinātāji, turklāt, ja tēma šķiet viņiem īpaši interesanta, tie spēj kon-centrēties ilgāku laiku.

PĀREJA NO ATDARINĀŠANAS. Psihologs un filozofs Žans Piažē bērnu kognitīvo attīstību šajā vecumā saista ar intelektu, domāšanu, kas 4–7 gadu vecumā notiek kā pāreja no atdarināša-nas un turpina veidoties kopējā sistēmā, vienotos uztveres tēlos.

Kognitīvos psihes procesus Ž. Piažē saista ar: ▷ operācijām – bērniem attīstās spējas domāšanas procesā atgriezties atpakaļ pie iepriekš izdomātā

un paredzēt turpmāko darbību;

attīstība 4–5 gadu vecumāPētniecisko prasmju

Bērni šajā vecumā spraigi meklē cēloņsakarības – par to liecina viņu jautājumi,

kuri sākas ar kāpēc.

4

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

▷ asimilāciju – bērns spēj uztvert visu jauno, pēc tam salīdzināt ar jau esošo informāciju, kas viņam ir atmiņā, un pieņemt jeb asimilēt sev tuvāko pieņēmumu;

▷ akomodāciju – kad bērnam jaunā informācijas ir atšķirīga no iepriekš iegūtās; uzzinot jaunu vārdu, viņš paplašina savu vārdu krājumu. Kad bērns ir pieņēmis jauno informāciju, veco viņš aizstāj, un rodas līdzsvars.

MĀCĀS ATŠĶIRT SIMBOLUS. Ž. Piažē izdala vairākas kognitīvās attīstības stadijas: sensomotorā – no dzimšanas līdz 1,5 gadiem, pirmsoperacionālā – no 1,5 gadiem līdz 7 gadiem, konkrēto operāciju stadija – no 7 līdz 12 gadiem – un formālo operāciju stadija – no 12 gadiem.

Pirmsoperacionālajā stadijā bērni mācās atšķirt simbolus un to nozīmes. Šīs stadijas sākumā bērni ļoti pārdzīvo, ja kāds izjauc kādu viņu veidoto darbu, kas simbolizē viņu māju vai pili. Posma beigās bērni izprot atšķirību starp priekšmetiem un simboliem, saprot, ko tie apzīmē.

Psiholoģijas doktore Guna Svence raksta, ka bērni mācās veidot lietu kopsakarības, pazīt lietas un si-tuācijas pēc to svarīgākajām pazīmēm. Jo vecāks bērns, jo labāk viņš spēj izdalīt priekšmetus pēc dažādām pazīmēm un atšķirt jeb salīdzināt ar citām. Bērnam šajā vecumā jau jāmācās salīdzināt priekšmetus pēc to pazīmēm. Savukārt grūtības šajā periodā sagādā tas, ka bērnam saplūst kopā priekšmeta apraksts ar formu, viņš nevar atcerēties, ka tas ir, piemēram, kvadrāts, tāpēc citi saka pirmo asociāciju – māja, kaste, kubiks, jebkāda manta, kuru redz grupā vai ārpus pirmsskolas izglītības iestādes.

KĀPĒC? Interesanti, ka bērna domāšana šajā vecumā ir saistīta ar cēloņu un seku sakarību atklāšanu starp lietām un to gaitu. Četru gadu ve-cumā bērni atklāj, ka parādību cēloņi var slēpties lietu īpašībās. Par to, ka bērni šajā vecumā spraigi meklē cēloņsakarības, liecina viņu jautājumi, kuri sākas ar kāpēc. G. Svence izdala šādus bērnu do-māšanas veidus: uzskatāmi konkrētā, uzskatāmi tēlainā un verbāli loģiskā domāšana. Visa veida uz-devumus, ko veic bērns, viņš saista ar savu uzkrāto pieredzi. Šajā vecumā bērniem ir grūtības paturēt prātā lielu informācijas daudzumu, sistematizēt un klasificēt objektus, precīzi noteikt vecumu, laiku un attālumu.

EMOCIONALITĀTE. Bērna mā-cīšanas un audzināšanas gaita ir atkarīga no bērna emocijām un jūtām. Tāpēc ir ļoti svarīgi, kā bērns izturas pret sevi, pieaugušajiem, saviem vienau-džiem, kā pārdzīvo veiksmi vai neveiksmi. Pirms-skolas vecumā bērni ir raksturā grūtāk savaldāmi, viņi var būt gan dusmīgi, gan reizē priecīgi, viņiem ir raksturīgas garastāvokļa maiņas.

PATSTĀVĪBA. Bērniem 4–5 gadu vecumā raksturīgi pirmie mēģinājumi strādāt patstāvīgi. Pie-augušo līdzdalība nav tik svarīga, ja, protams, procedūra nav bīstama. Savukārt vizuālā kontrole no malas vēl ir nepieciešama – ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu eksperimenta drošību, bet arī morālā atbalsta dēļ. Bez pastāvīgas pieaugušā uzmundrināšanas vai atziņas 4 gadus veciem bērniem darbošanās noslāpst kā neuzvilkts pulkstenis. Vidēja vecuma grupā pirmo reizi tiek veikti eksperimenti, lai noskaidrotu noteiktu parādību cēloņus. Piemēram: „Kāpēc tas akmentiņš uzkarsa visātrāk?” – „Tāpēc, ka tas ir melns.”

FIKSĒ NOVĒROJUMUS. Bērni novērojumu fiksēšanā visbiežāk izmanto gatavas for-mas, bet gada beigās pakāpeniski sāk izmantot zīmējumus, kurus pieaugušais veido bērnu acu priekšā, kā arī to bērnu shematiskos darbus, kuriem tehniskas iemaņas attīstījušās vislabāk.

Rodas nepieciešamība pēc eksperimentāli iegūtām atbildēm. Tā kā bērniem

jau ir sava pieredze, viņu darbības kļūst mērķtiecīgākas un apdo-mīgākas, izveidojas individuālais bērna stils.

5

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

PIRMIE EKSPERIMENTI. 4–5 gadu vecumā bērni jau sāk mēģināt veikt pirmos ek-sperimentus, novērojumus dabā, viņi aizrautīgi meklē un atklāj cēloņsakarības, sāk uzdot vairāk jautājumu, un tas nozīmē, ka viņiem jau piemīt pētnieciskās prasmes, kuras vēl ir jāpilnveido, jāattīsta. Taču tās tiek attīstītas ar izziņas uzdevumiem, kuri attīsta atmiņu, iztēli, analītiskās spējas un runu. A. I. Ivanova novē-rojusi, ka bērniem šajā vecumā raksturīga nepieciešamība pēc eksperimentāli iegūtām atbildēm. Bērnu personīgās pieredzes dēļ bērnu darbības kļūst mērķtiecīgākas un apdomīgākas, izveidojas individuālais bērna stils. Ja līdz šim vecuma posmam pieaugušais spēs ieņemt vecākā drauga pozīciju, bērns arvien bie-žāk sāks uzdot jautājumus, kā to izdarīt. Tad viņš spēs uztvert ne tikai divus, bet arī trīs norādījumus, ja tie ir vienkārši un pazīstami.

ES DOMĀJU. Ir svarīgi mudināt bērnus, atbildot uz uzdevumā uzdotajiem jautājumiem, sākt atbildi ar vārdiem es domāju. Šo vārdu lietošana veido bērnu prasmes formulēt savas domas – gan parei-zas, gan neprecīzas – un padara uzdevumu apjēgtu, personīgi nozīmīgu, rada nepieciešamību uzdevumu attiecināt uz sevi, tādējādi palīdzot apgūt radošas darbības pieredzi (analīzes, sintēzes, salīdzinājuma un vispārinājuma veikšana, vērtējumu, secinājumu veidošanās).

Attīstot pētnieciskās prasmes mazajiem pētniekiem, pedagogs ar savu darbību spēs bērnā ieaudzināt mīlestību pret dabu, prasmes novērtēt, analizēt, kas tādējādi attīstīs domāšanu, bet visspēcīgāk – runas spēju. Pedagogam ir jābūt prasmei attiecīgajā brīdī izmantot bērna pozitīvās emocijas, kuras iesaista jeb ievirza nodarbības gaitā. Dabai piemīt audzinoša nozīme, bet pētnieciskās prasmes attīstās, izzinot dabu, tās burvību un likumsakarības.

Iemaņu formēšanas struktūrloģiskā shēma eksperimentēšanai vidējai vecuma grupai

Eksperimenta posmi Vidējā vecuma grupaProblēmas apzināšanās

Bieži uzdod jautājumus par tēmu, mēģina paši rast atbildes uz tiem.

Uzdevuma formulēšana

Veic pirmos mēģinājumus formulēt izpētes uzdevu-mu ar pedagoga palīdzību.

Metodikas pārdomāšana

Metodiku izskaidro pedagogs, bērni izdomā atseviš-ķas detaļas.

Instrukciju klausīšanās un rekomendācijas

Sāk izpildīt instrukcijas, kurās ir 2–3 uzdevumi vien-laicīgi.

Rezultātu prognozes Sāk izteikt minējumus, prognozes, kāds būs izpētes rezultāts, patīk atbildēt uz jautājumu uzmini, kas sanāks?.

Darba izpilde No sākuma strādā ar audzinātāju, pēc tam – audzinā-tājas uzraudzībā.

Drošības noteikumu noklausīšanās

Sāk izpildīt brīdinājumus, kas saistīti ar bīstamajiem aspektiem eksperimentēšanā. Dažreiz uzdod jautāju-mus – vai tā var darīt? Pieaugušā kontrole – obligāta.

Rezultātu novērošana Novērojuma ilgums palielinās no 304 min. Audzinā-tāja detalizēti komentē notiekošo eksperimenta jeb novērojuma gaitu. Tiek ieviesti vienkārši atkārtoti novērojumi.

Rezultātu fiksēšana Sāk patstāvīgi izpildīt vienkāršus eksperimentus.Iegūto datu analīze Sāk ievērot un atzīmēt atšķirības starp objektiem,

audzinātāja palīdzība rezultātu analīzei nepieciešama pastāvīgi.

Redzētā mutiska atskaite

Veido nelielus stāstus par redzēto. Ir nepieciešama palīdzība un morāls atbalsts.

Secinājumu formulēšana

Nosauc vienkāršākos novērojuma cēloņus un pētīju-ma rezultātus.

Izmantotie informācijas avoti:

Rīgas rajona pedagogu pie-redzes materiāli, Pirmsskolas vecumu bērnu raksturojums. 31. lpp. Hansena, K. A., Kaufmane, R. K., Volša, K. B. Bērncentrētu grupu veidošana. Rīgas Tautas bibliotēkas apvienība, 2002. 185 lpp. Svence, G. Attīstības psiholo-ģija. Rīga: Apgāds Zvaigzne, 1999. 158 lpp. Коннычева, О. В. (2005). Организация научно-исследовательской деятельности учащихся по истории. Pieejams: http://fes-tival.1september.ru/articles/subjects/20?page=145 Иванова, А. И. Методика организации экологических наьлюдений и экспериментов в детском саду. Москва, 2004. 5–29с

PS

6

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

ABONĒ IZGLĪTĪBAS E-ŽURNĀLUS 2018. GADAM!

Ikvienam, kurš strādā pirmsskolā! Žurnālā PIRMSSKOLĀ katru mēnesi var lasīt par  aktuālo, kas saistīts ar izglītību līdz skolas gaitu sākšanai. Psihologu ieteikumi, dažādu rotaļnodarbību apraksti, tematisku pasākumu scenāriji, praktiska pirmsskolu pieredze, metodiskie materiāli!Žurnāls iznāk no 2012. gada vienu reizi mēnesī elektroniskā formātā. 

Žurnālā SKOLAS PSIHOLOĢIJA mēs runājam par emocionālo vidi un attiecībām skolā. Par saskarsmi un komunikāciju starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Par bērnu uzvedību un skolotāja darbu, sevis iepazīšanu, apzināšanu un izprašanu.Dažādās nozarēs strādājošie psihologi, izaugsmes treneri, lektori un citi speciālisti atbild un skaidro aktuālus skolas emocionālās vides jautājumus.  Žurnālā var iepazīties ar praktiski izmantojamām tehnikām un metodēm.Žurnāls īpaši noderīgs skolu psihologiem un klašu audzinātājiem.Žurnāls iznāk no 2015. gada elektroniskā formātā vienu reizi mēnesī.

Žurnāls SKOLAS VĀRDS ir praktisks un ērts e-žurnāls izglītības profesionāļiem. Žurnāls iznāk katru otro nedēļu e-formātā. Žurnāls veltīts izglītības jautājumiem, kas saistoši gan skolu vadītājiem, gan skolotājiem. Žurnālā var lasīt analītiskus rakstus par aktuālām izglītības problēmām, profesionāļu pieredzi un komentārus, lēmumu skaidrojumus, skolu projektu pieredzi, skolotāju pieredzes materiālus,intervijas ar izciliem skolotājiem, skolu direktoriem, izglītības jomas speciālistiem, rakstus par mūžizglītību, tālākizglītību un iespējām profesionālajā pilnveidē, kā arī ārvalstu pieredzi.Redakcijas dāvana skolotājiem – katrā numurā  publicējam metodiskos materiālus dažādos mācību priekšmetos, ko skolotāji var praktiski izmantot savā darbā.Žurnāls iznāk katru otro nedēļu no 2012. gada oktobra.

Ikmēneša e-izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām izglītības jomāTiesību metodiskā materiāla galvenā mērķauditorija ir vispārējās izglītības iestāžu (tostarp pirmsskolu) un profesionālo skolu vadība, sniedzot ikdienas darbu regulējošo normatīvo aktu aktuālo izmaiņu pārskatu par attiecīgajā mēnesī valstī oficiāli publicētajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Galvenās informācijas jomas – izglītošana, bērnu tiesības, darba tiesiskās attiecības un drošība, lietvedība un iekšējā dokumentācija, datu aizsardzība, iestādes saimnieciskā darbība un publiskie iepirkumi, Eiropas Savienības fondu un citu projektu atbalsts, amatpersonu atbildība.Izdevums par  aktuālām normatīvo aktu izmaiņām izglītības jomā iznāk vienu reizi mēnesī elektroniskā formātā.

Lai abonētu jebkuru no e-žurnāliem vai žurnālu komplektu aizpildiet abonēšanas anketu www.skolasvards.lv sadaļā Abonēt vai arī uz e-pastu redakcija@skolasvards.lv atsūtiet maksātāja rekvizītus, vēlamo abonementa veidu un termiņu uz kādu vēlaties abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to pa e-pastu.

Jau esošie abonētāji aicināti atsūtīt tikai atbildes e-pastu uz redakcija@skolasvards.lv , kurā norādīts vēlamais abonementa veids un termiņš. Jūsu rekvizīti mūsu datu bāzē jau ir, tāpēc nosūtiet mums tikai ziņu, mēs nosutīsim jums rēķinu.

Kā abonēt žurnālus 2018.gadam

7

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

IZVĒLIES SAVU KOMPLEKTU!

Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums:

Redakcijas tālr.: 26002264 Redakcijas e-pasts: redakcija@skolasvards.lv

www.skolasvards.lvVairāk i

nformācijas

www.skolasvards.lv

Nr. Nosaukums Gads/Eur Pusgads / Eur 3 mēn. / Eur

1. SKOLAS VĀRDS 47.00 27.00 20.002. SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA 63.00 35.00 25.003. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ 69.00 43.00 25.004. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ+ SKOLAS PSIHOLOĢIJA 90.00 55.00 35.005. SKOLAS VĀRDS + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo

aktu izmaiņām64.00 43.00 25.00

6. SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām

78.00 52.00 35.00

7. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām

87.00 59.00 41.00

8. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ+ SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām

108.00 68.00 49.00

9. PIRMSSKOLĀ 39.00 25.00 20.0010. PIRMSSKOLĀ + SKOLAS PSIHOLOĢIJA 49.00 32.00 25.0011. PIRMSSKOLĀ + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo

aktu izmaiņām58.00 39.00 30.00

12. PIRMSSKOLĀ + SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām

69.00 48.00 39.00

Informācija abonētājiem!Ja abonētājs ir skola - 1 skolas abonements nodrošina individuālu pieeju žurnālu lasīšanai visiem

skolas skolotājiem! Ikviens skolas pedagogs izmantojot savu individuālo paroli var jebkurā laikā un vietā lasīt žurnālus un

izdrukāt sev interesējošās rubrikas vai arī visu žurnāla numuru! Jebkuram skolotājam ir arī pieejams visu iepriekš izdoto žurnālu numuru arhīvs sākot no 2012. gada!

Abonējot žurnālu komplektu nākamajam gadam jebkurš skolas skolotājs varēs izmantot arī apjomīgu metodisko materiālu datu bāzi (vairāk nekā 240 materiāli dažādos mācību priekšmetos), kas katru otro

nedēļu tiek papildināta.

Jau esošie abonētāji (tie, kuri žurnālus abonējuši iepriekšējos gados) un abonēs nākamajā 2018. gadā, turpina izmantot savas līdzšinējās paroles. Ja gadījumā parole tiek aizmirsta,

to vienkārši var atjaunot ienākot www.skolasvards.lv.

Informācija jaunajiem abonētājiem!Abonējot jebkuru no žurnāliem vai arī žurnālu komplektu jūs savā e-pastā saņemsiet individuālu pieejas

linku, reģistrējoties varēsiet izvēlēties sev ērtu paroli, kas dos jums iespēju jebkurā laikā ienākt žurnāla mājas lapā (www.skolasvards.lv) ielogoties un lasīt žurnālu jaunāko numuru, iepazīties ar iepriekšējiem

numuriem, kā arī izprintēt žurnālus.Jebkura skola abonējot žurnālu var iekļaut skolas skolotāju e-pastus un arī viņiem uz e-pastu tiek nosūtīts reģistrācijas links, katrs skolotājs var izvēlēties sev ērtu paroli, kas dod iespēju individuāli lasīt un printēt

žurnālu jebkurā laikā.

8

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

pasākuma scenārijs

Rudens svētki

Maija Tiltiņa, Bērzkalnes pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja

Mērķis: radīt bērniem pozitīvas emocijas, dodot iespēju aktīvi iesaistīties svētku norisē.

Uzdevumi:

o papildināt zināšanas par dažādiem dārzeņiem, augļiem un to vērtīgajām īpašībām,

o rosināt vēlmi dārzeņus, augļus biežāk izmantot ikdienas ēdienkartē,

o veicināt radošo spēju attīstību.

Piedalās jaukta vecuma grupas bērni (1,5–4 gadus veci).

Rudens svētku scenārijs

Bērni kopā ar zaķi Garausi (skolotāja) ienāk zālē un apsēžas uz soliņiem. Bērniem galvā vainadziņi no krāsainām kļavu lapām. Zālē guļ zaķis Īsļipis (skolotāja).

Zaķis Garausis: Zaķītim bij’ sapnis jauks: Apkārt – milzīgs kāpostlauks, Vidū – sārti burkāniņi, Tālāk – gurķi, salātiņi, Biešu dobes, redīsiņi... Šmiuks – šmauks! Kriuks – krauks! Sapnis bija tiešām jauks. (L. Pēlmanis. Zaķīša sapnis.)

Zaķis Īsļipis (mostas, izstaipās, izberzē acis, smaidīgs skatās apkārt, bet tad paliek arvien bēdīgāks un satrauktāks):

Nav... Nav... Garausi, es tikko sapnī redzēju mūsu sakņu dārzu! Kurš ir to novācis un aiznesis visus dārzeņus? Es zinu! Tie palaidņi ir šie bērni! (Rāda uz bērniem.) Tūlīt atdodiet manus kāpostus un burkānus! Zaķis Garausis: Īsļipi, nevaino bērnus! Kamēr tu gulēji, es novācu tos dārzeņus, kurus mēs nepaspējām aiznest uz pagrabu vakar. Zaķis Īsļipis: Garausi, kāpēc tad tu uzreiz to neteici?! Piedodiet, bērni, ka es jūs vainoju nedarbos, kurus jūs nemaz neesat pastrādājuši! Zaķis Garausis: Es ceru, ka bērni tev piedos un kopā ar mums pasmaidīs rotaļā Smiekls man.

Rotaļa Smiekls man (pēc rotaļas bērni puslokā apsēžas uz paklāja).

Zaķis Īsļipis: Ļoti jauka rotaļa! Bērni, vai jūs zināt, kurā gadalaikā viss, kas ir izaudzis dārzā, jānovāc un jānes uz pagrabu, lai arī ziemā būtu svaigi dārzeņi? (Bērni izsaka savas domas.)

9

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

Zaķis Garausis: Jā, rudens ir ražas novākšanas laiks. Bet tagad pamēģināsim pastāstīt, kādas rudens veltes paslēpušās manā groziņā. (Pārklātā grozā ielikti kastaņi, ozolzīles, āboli, bumbieri, sīpoli, kartupeļi, burkāni, bietes, gurķi, ķiploki... Bērni katrs izņem kaut ko no groziņa un pastāsta, kas tas ir, kādā krāsā tas ir.) Zaķis Īsļipis: Grozā bija paslēpušies arī āboli. Mēs varētu nodziedāt dziesmu un parādīt, kā tad īsti āboli

izskatās. Dziesma Ābolītis (Man ir apaļš ābolītis...).

Zaķis Garausis: Mēs zinām arī rotaļu par ābolīti. Igauņu bērnu rotaļa Ābolītis (Dārzā staigā...).

Zaķis Īsļipis: Rotaļāties kopā ar bērniem ir tik interesanti! Garausi, bet tu jau zini, ka man patīk ik pa laikam nosnausties. Zini, kā man vienreiz gadījās? Es gulēju zem ābeles, sapņoju jaukus sapnīšus, kad pēkšņi – paukš! – man kaut kas uzkrita uz galvas. Tas gan bija sāpīgi! Es tā nobijos, ka skrēju projām, cik vien ātri varēju. Varbūt jūs zināt, kas tad man īsti uzkrita uz galvas?

Zaķis Garausis: Bērni, varbūt jūs varat palīdzēt uzminēt, kas zaķim Īsļipim uzkrita uz galvas, kad viņš gulēja zem ābeles? (Bērni min.) Nu, protams, ka tas bija ābols! Bērni, jūs taču zināt dziesmiņu par āboliem, kas krīt no ābeles. Nodziedāsim to!

Dziesma Ābolīši krīt (M. Zelmenes mūz., Dz. Rinkules-Zemzares vārdi; „Paukš, paukš, paukš...”).

Zaķis Īsļipis: Ak, tad tas bija tikai ābols? Tad jau man nav jābaidās! Labi, tad nu es iešu pagulēt. Bet drošības pēc šoreiz paslēpšos.

Zaķis Garausis: Labi, tu varēsi iet nosnausties. Tikai varbūt vispirms tu vēlies kopā ar bērniem nākt rotaļā Zaķīt’s savā alā?

Vācu tautas rotaļa Zaķīt’s savā alā.

Zaķis Īsļipis: Tas nu gan bija jautri! Es vairs nemaz negribu iet gulēt. Ja jau visi dārzeņi sakņu dārzā ir novākti, došos uz mežu palēkāt un padraiskoties.

Zaķis Garausis: Nu, nu, Īsļipi, esi uzmanīgs un pārāk neaizraujies! Bērni, no kā zaķim Īsļipim mežā jāuzmanās? (Bērni min.) Protams, ka no vilka! Paskaties, Īsļipi, kā zaķēnam klājās rotaļā Zaķēn, zaķēn, piesargies!!

Dziesma – rotaļa Zaķēn, zaķēn, piesargies! (A. Ozolas mūzika un vārdi).

Zaķis Īsļipis: Es patiešām dažreiz esmu ļoti izklaidīgs. Paldies, bērni, par atgādinājumu, ka jāuzmanās no vilka! Es ļoti centīšos būt uzmanīgāks. Kopā ar jums šodien bija tik jauki! Tāpēc es jūs pacienāšu ar garšīgiem un sulīgiem burkāniem. (Cienā bērnus ar šķēlītēs sagrieztiem burkāniem.)

10

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

rotaļnodarbība

Rudens mežā

Skolotāja darba karte

Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes Sprīdītis skolotāja Sanita Apšusala, pirmsskolas izglītības iestāžu Sprīdītis un Cālis logopēde Sandra Miezīte

Attīstības pakāpe / bērnu vecums: 2. attīstības pakāpe, 4 gadi. Tēma: Rudens mežā. Aktivitāte/darbība: rotaļnodarbība ar runas attīstīšanas dominanti. Pakārtotie darbības veidi: dabas izzināšana, literatūra. Attīstošais uzdevums: vingrināt redzes, dzirdes uztveri. Izglītojošie uzdevumi: 1. vingrināt skaņas m artikulāciju (rotaļa ar kustībām Mūsu mežā), 2. aktivizēt bērnu vārdu krājumā lietvārdus (koku, sēņu un dzīvnieku nosaukumus), 3. rosināt veidot aprakstošo stāstījumu par meža dzīvnieku, 4. vingrināties vārdu veidošanā ar izskaņām, 5. vingrināt sīko pirkstu muskulatūru (no kastaņiem izveidot burtu m).

Iepriekš veiktais darbs: • bērni izveidojuši meža maketu, • notikušas sarunas ikdienā par to, kas notiek mežā rudenī, • literatūrā stāstīta pasaka Namiņš.

Nepieciešamie materiāli: • bērnu izveidotais meža makets, • burts m, muša, • meža dzīvnieku figūras, kartona pamatne, • kastaņi, • disks Skaņas mežā.

Nodarbības gaita • Pie bērniem atlidojusi muša ar savu burtiņu. (Noskaidro,

kāda burtam skaņa.) Muša aicina doties uz mežu. Taču braukt var tikai ar tādu transporta līdzekli, kura nosaukums sākas ar skaņu m (bērni nosauc dažādus transporta līdzekļus un izvēlas, ar ko brauks). Dziesma Braucu, traucu.

• Atbraucam uz mežu, kuru paši esam izveidojuši (meža makets). Rotaļa Mūsu mežā. • Pārrunājam, ko var saskatīt un ko var saklausīt mežā. • Bērni pamana mežā namiņu. Atceramies pasaku, ko stāstījusi skolotāja. Katrs bērns

paņem vienu meža dzīvnieku, un skolotāja rosina izveidot stāstījumu. Skolotāja piedāvā aprakstošā stāstījuma shēmu (kas tas ir? Kur dzīvo? Kādā krāsā kažoks? Ko ēd?).

• Mežā daži dzīvnieki jau noslēpušies – laikam gatavojas ziemas guļai... Bērni meklē un atrod ezi. Skolotāja rosina nosaukt, kas tas ir un kā vēl var pateikt. (Ezis, ežuks, ezītis, ežulis...)

• Ierauga vāveri, kura salasījusi kastaņus. Bērni stāsta, kas tā ir, kā vēl var pateikt (vāvere, vāverīte, vāverēns). Vāvere bēdīga, jo viņas vārdā nav skaņas m, burta m arī viņai nav. Bērni, lai iepriecinātu vāveri, no kastaņiem izveido burtu m. (Darbs pāros.)

• Visi kopā brauc atpakaļ uz bērnudārzu. Dziesma Braucu, traucu.

11

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

nodarbība

Pasaka par cipariemAnita Rekmane, Raunas vidusskolas pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja

Pasaku par cipariem izmantoju katru gadu septembra mēnesī. Pirmajās mācību nodarbībās ar bērniem izrunāju kāpēc jāprot skaitīt, rakstīt ciparus, pazīt pulksteni, mērīt.

Turpmāk iepazīstinu bērnus ar savu ciparu pasaku, bērni aplūko bildes. Pasaku izmantoju, mācot pareizu ciparu rakstību. Pievēršu uzmanību sarkanajam punktam – vieta, no

kuras sākam rakstīt ciparu. Turpmākajā mācību procesā šo pasaku „apspēlēju” pāra un nepāra skaitļu apgu-vei, teksta uzdevumiem (piemēram, cipars „5” un „8”)

Ar šo pasaku tiek iepazīstināti vecāki, lai ciparu apguve tiktu nostiprināta arī mājās.

12

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

13

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

14

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

15

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

16

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

pasākuma scenārijs

Pasākums Mana mīļākā dzejoļu grāmata

Laila Ķimene, Cēsu 4. pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja

Mūsu bērnudārza dzīvē liela nozīme ir dzejai, jo mēs esam pārliecinājušies, ka dzejas lasīšana un runā-šana daudz dod bērnu attīstībai – gan psihisko procesu attīstīšanā, gan sociālo prasmju nostiprināšanā. Tā veido pašapziņu un prasmi uzstāties publikas priekšā, bagātina bērnu iekšējo pasauli un vārdu krājumu.

Mērķis: rosināt interesi par dzeju.

Iepriekš veiktā sagatavošanāsKatra grupa izvēlējusies vienu dzejoļu grāmatu. Mēnesi katrā grupā bērni un audzinātājas darbojušies

ar grāmatu atbilstīgi bērnu vecumposmam – izpētīta grāmatas uzbūve, noskaidrots un iepazīts autors, izlasīti un apgūti dzejoļi, tie analizēti, ilustrēti un dramatizēti. Katra grupa sagatavojusi 3–5 minūšu prezen-tāciju par grāmatu.

Pasākuma norise Visas grupas (bērni no 2 līdz 7 gadu vecumam)

pulcējušās zālē, līdzi ņemot savu mīļāko dzejoļu grāmatu. Zāles vidū apklāts galdiņš ar grāmatām uz tā. No galdiņa apakšas ik pa brīdim pastiepjas roka un ievelk pagaldē kādu grāmatu, pēc brīža no-liek to atpakaļ. No galdapakšas izlien pele, izmisīgi pārlūko grāmatas: – Vai, manu dieniņ! Visas grāma-tas esmu izlasījusi! Atkal jādomā, kur ņemt jaunas.Skolotāja: – Varbūt tev, pelīt, noderētu mūsu mī-ļākās dzejoļu grāmatas? Mēs tās esam izlasījuši un varam tev ieteikt kā patiešām labas.Pele: – Jūs man varētu pastāstīt kaut ko par šīm grāmatām, un mēs – tūlīt un šeit! – sarīkotu dzejoļu grāmatu izstādi.

Skolotāja: – Pirmie par savu mīļāko grāmatu pastāstīs vismazākie – Zvirbuļu grupas – bērni.

Anita Emse – ŠŅUKURCŪKAZvirbuļu grupa: – Mēs jums visiem šodien uzdosim mīklu dzejolī. Jūs klausieties uzmanīgi un mēģiniet mūsu mīklu atminēt.

Audzinātājas kopā ar bērniem runā dzejoli Šņu-kurcūka.

– Kas tad īsti ir mūsu šņukurcūka?Pārējo grupu bērni atmin, tiek izvilkts putekļ-

sūcējs. Grāmatu Šņukurcūka pele novieto uz īpašā izstādes galdiņa.

Jānis Poruks – TRACIS

– Nu kārta Ābolīšu grupai. – Reiz, pirms daudziem gadiem, dzīvoja dzej-

nieks, ko sauca Jānis Poruks. Kādu dienu viņš lūko-jās pa logu un ieraudzīja savādu skatu – uz ceļa mā-jas priekšā satikās divi zvēriņi. Satikšanās beidzās ar traci, ko dzejnieks tūlīt pat aprakstīja dzejolī.

17

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

Grupas skolotājas – zaķis un kaķis – kopā ar bērniem runā dzejoli Tracis.

Maija Laukmane – KARŪSA ĶEMMĒ ŪSAS– Bet kas ir līdzi Lācēnu grupai?– Mēs esam atnākuši ar ķemmi un zivi, ko sauc karūsa. Tas tāpēc, ka mūsu mīļākā grāmata ir Maijas

Laukmanes Karūsa ķemmē ūsas. Šajā grāmatā dzejniece sarakstījusi dzejoļus par... (bērni sauc, par ko stāstīts dzejoļos). Bet mēs jums norunāsim dzejoli Abi labi.

– Es nevaru sagaidīt, kāda būs nākamā grāmata.

Uldis Auseklis – APAĻŠ MĒNESS, APAĻŠ RUNCIS– Mēs Puķuzirņu grupā esam atklājuši Ulda Ausekļa grāmatu Apaļš mēness, apaļš runcis. Bērni, izmantojot tēlus un kustības, demonstrē dzejoļus Apaļš mēness un Sarkanās kājas.

Uldis Auseklis – MAN IR RUNCIS FRANCIS– Mūsu mīļāko grāmatu arī sarakstījis Uldis Auseklis! – iesaucas Bitīšu grupa un, rādot pašu zīmētās ilus-

trācijas grāmatai Man ir runcis Francis, runā dzejoļus no šīs grāmatas.

Māra Cielēna – BĒRZU BALLĪTEMūzikas skolotāja: – Man mīļākā ir grāmatiņa ar dzejnieka Raiņa dzejoļiem, tāpēc aicinu visus kopā nodziedāt dziesmu ar Raiņa vārdiem.

Dziesma MĪKLA (Raiņa vārdi).– Ķiparu grupai šobrīd vismīļākā ir grāma-

ta Bērzu ballīte, un mēs aicinām jūs visus iesaistīties dzejoļu skaitīšanā.

Skolotāja, izmantojot uzskati, mudina runāt lī-dzi dzejoli Ķiršu skaitīšana un Miegalācis.

Margarita Stāraste – NĀC MEŽĀ CIEMOTIES

– Mēs, Rūķu grupas bērni, esam ieklausījušies latviešu tautasdziesmās par dzīvi mežā un esam grupā radījuši gandrīz īstu mežu, turklāt katrs ta-gad mākam vismaz vienu tautasdziesmu par meža iemītniekiem.

Pasākuma beigās visi aplūko kopīgi izveido-to grāmatu izstādi, bet pele rosina bērnus pie-dalīties dzejoļa sacerēšanā – bērniem jāpievie-no dzejolim katras rindiņas pēdējais vārds, kam jābūt tādam, lai veidotos atskaņas.

18

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

rotaļnodarbība

Rotaļnodarbība Kā zaķēns ciemos gāja

Anita Laurena, Daugavpils pilsētas 9. speciālās pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja

Bērnu vecums: 5–6 gadi.

Mērķis: mācīt pozitīvu attieksmi pret latviešu valodu, piedāvājot bērniem dažādus attīstošus uzdevumus un aktivitātes.

Uzdevumi: − Izglītojošie:

1. attīstīt prasmi veidot pareizu teikuma formu, lietojot īpašības vārdus, 2. artikulēt skaņu z un patskaņus a, ā, e, ē, i, ī.

− Attīstošie: 1. attīstīt redzes uztveri, 2. attīstīt lasītprasmi latviešu valodā, 3. attīstīt prasmi runāt dažādās intonācijās (skaļi, klusi, čukstus).

− Audzinošie: 1. attīstīt prasmi uzklausīt vienam otru.

− Koriģējošie: 1. attīstīt acs – roku koordināciju, 2. nodrošināt acs atpūtas režīmu.

Nodarbības gaita

1. Sasveicināšanās Labu rītu Labu rītu, actiņas (kustina katras rociņas pirkstiņu, atdarinot skropstiņas), Labu rītu, austiņas (samīļo savas austiņas), Labu rītu, rociņas (māj ar rociņām), Labu rītu, kājiņas (samīļo savas kājiņas)! Labrīt – tev (ar rokām rāda uz priekšu), Labrīt – man (ar rokām rāda uz sevi), Labrīt – visiem mums (izpleš rokas)!

2. Didaktiska spēle Kas tur paslēpies? Uz tāfeles redzamas sniegpārsliņas. Bērni pa vienam nāk un paņem vienu sniegpārsliņu, pasakot ziemas pazīmi (Ziemā snieg sniegs). Turpina tik ilgi, kamēr visas sniegpārsliņas ir noņemtas un redzams dzīvnieka attēls. Bērni atklāj, ka zaķim šodien ir dzimšanas diena.

19

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

3. Didaktiska spēle Stāsti par zaķēnu Dota rotaļlieta – zaķis. Bērni pa vienam stāsta par zaķa ķermeņa daļām pilnos teikumos, lietojot īpašības vārdus (Zaķim ir balts kažoks. Zaķim ir garas ausis. Zaķim ir garas ūsas. Utt.).

4. Acs atpūta Saules zaķēnu prieks Katram bērnam ir iedots saules zaķēns, kuru viņš uzliek uz labās rokas rādītājpirksta. Klausoties skolotājas norādījumos, bērni veic acs atpūtu, vērojot ar actiņām zaķīša virzību: pa labi, pa kreisi, uz augšu, uz leju, uz priekšu u.tml.

+ 5. Burta artikulācija Kopā ar burtiņu Z

Doti burti: Z, A, Ā, E, Ē, I, Ī. Bērni lasa zilbes un piemeklē attiecīgo attēlu, kas sākas ar šādu zilbi: ZA-ĶIS, ZĀ-BAKS, ZE-ME-NE, ZĒNS, ZILS, ZĪ-MU-LIS.

ZA- ZA – ZAĶIS ZĀ-ZĀ – ZĀBAKS ZE-ZE – ZEMENE ZĒ-ZĒ – ZĒNS ZI-ZI – ZILS ZĪ-ZĪ – ZĪMULIS

6. Aktivitāte Atpūta kopā ar zaķēnu Pirkstiņlelle – zaķis – aicina bērnus uz rotaļu. Bērni dzied kopā ar skolotāju un atdarina kustības. Zaķīt’s sēž uz kalniņa, Garas ausis kustina. (2x) Zaķim auksti sēdēt ir – Vajag ķepas sasildīt. (2x) Zaķim auksti stāvēt ir – Vajag jautri palēkāt. (2x)

7. Didaktiska spēle Cepam dzimšanas dienas torti Bērniem iedotas septiņas tortes daļas. Uz katras ir cipars no 1 līdz 7. Bērni liek attēlus augošā secībā. Izveidojas tortes attēls ar piecām svecītēm, kas parāda to, cik zaķim ir gadu. Bērni stāsta, cik viņiem ir gadu, pilnos teikumos (Man ir pieci gadi).

20

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

8. Didaktiska spēle Draugu foto Bērniem iedots foto rāmītis, kura centrā ir zaķa fotogrāfija. Ir četru dzīvnieku – vāveres, eža, lāča, lapsas – attēli. Skolotāja stāsta par katra dzīvnieka vietu fotogrāfijā (Vāvere ir augšējā labajā stūrī. Lācis ir apakšējā labajā stūrī). Bērns paņem attēlu un stāsta, kur tas ir, un piestiprina. Kad visi attēli ir salikti, sanāk kopēja fotogrāfija.

9. Vērtējošais uzdevums Pūšam balonus Doti divi mazi baloni – priecīgs un bēdīgs. Papildus ir dažāda lieluma baloni – priecīgi un bēdīgi (no mazāka uz lielāku). Bērni nāk pa vienam un stāsta par sevi (Es esmu priecīgs/-a. Es esmu bēdīgs/-a). Katrs paņem attiecīgo balonu un piestiprina. Kad visi bērni ir pastāstījuši par sevi, viņi salīdzina, kurš balons ir lielāks – priecīgais vai bēdīgais.

ZAĶIS

VĀVERE

LĀCIS

LAPSA

EZIS

21

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

10. Uz redzēšanos! Bērni nostājas aplī un saka viens otram uz redzēšanos!, skandina dzejoli, rādot ar kustībām. Uz redzēšanos, meitenes (māj ar rociņām uz labo pusi), Uz redzēšanos, zēni (māj ar rociņām uz kreiso pusi), Uz redzēšanos, skolotāja (māj ar rociņām uz priekšu), Es saku visiem jums (sasit plaukstiņas un rociņas vērš uz priekšu)!

Valsts valodas apguves veicināšana mazākumtautību bērniem

Erasmus+ projekta pieredze

Inessa Sapeško, Rīgas 224. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, projekta koordinatore

Šā gada septembrī tika pabeigta Eiropas Savienības Izglītības, mācību, jaunatnes un sporta program-mas Erasmus+ finansētā projekta Reiz tikās 4 ceļotāji... Valsts valodas apguves veicināšana mazākumtautī-bu bērniem īstenošana, kuru kā vadošais partneris veica Rīgas 252. pirmsskolas izglītības iestāde. Projektā piedalījās četri ceļotāji – četru valstu – Latvijas, Slovēnijas, Norvēģijas un Beļģijas – pirmsskolas izglītības iestādes.

Projekta mērķis bija veicināt valsts valodas apguvi pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem, uzlabot izglītības pieejamību un sagatavot pedagoģisko personālu ar etnisko dažādību un iekļaušanu saistīto problēmu risināšanai, veicināt pirmsskolas izglītības iestāžu sadarbību Eiropā un vecumam atbilstošu mā-cību metožu izstrādi valodas apguvē, kā arī stiprināt sadarbību ar vecākiem valsts valodas apguvē.

Projekta mērķa grupa bija pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģiskais personāls, kas īsteno mazākum-tautību programmu, mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi un vecāki, kuru bērni ap-meklē mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādes.

22

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

Projekta īstenošanas gaitā pedagogi ieguvuši jaunas zināšanas un metodes valsts valodas kā otrās valodas mācīšanā, kas veicinās mazākumtautību bērnu valsts valodas prasmes līmeņa uzlabošanos, un vecāki ieguvuši zināšanas par otrās valodas apguves nepieciešamību agrīnā vecumā. Turklāt pirmsskolas izglītības iestāde ir ieguvusi jaunu un neaizmirstamu pieredzi starptautisku projektu īstenošanā un jaunus sadarbības partnerus.

Vai šāds projekts bija nepieciešams? Noteikti! Projekta īstenošanas laikā notika noderīga pieredzes ap-maiņa: 12 pedagogiem bija iespēja veselu nedēļu uzturēties kādā no dalībvalstu izglītības iestādēm, pie-dalīties semināros, vērot nodarbības vai aktīvi tajās iesaistīties, tikties ar citu valstu pedagogiem, praksē iepazīt valsts valodas mācīšanas metodes, veiksmes stāstus, kā arī redzēt ne tik labi veidotus pasākumus, no kā var mācīties.

Rīgas 252. pirmsskolas izglītības iestāde projek-ta dalībvalstu pārstāvjus uzņēma pirmā, rādot savu pieredzi valsts valodas mācīšanas bilingvālās me-todes pielietošanā. Viesi piedalījās atklātajās no-darbībās dažāda vecuma bērnu (4 līdz 7 gadi) gru-pās, noskatījās muzikālo uzvedumu pēc pasakas Sniega karaliene motīviem (ar bērnu, vecāku un pe-dagogu piedalīšanos). Tika atzinīgi novērtēta pras-mīgā divu valodu (latviešu un krievu) izmantošana pedagogu saziņā ar bērniem bērnudārza ikdienas norisēs (mācībās, eksperimentos un novērojumos, latviešu tautas pasaku dramatizēšanā, praktiskajos darbos, pastaigās un sporta nodarbībās). Viesiem tika pastāstīts arī par citu Latvijas izglītības iestāžu darbu šajā jomā – Rīgas 252. pirmskolas izglītības iestāde aktīvi sadarbojas ar savu kaimiņu skolu,

Rīgas Klasisko ģimnāziju, domājot par pēctecību valsts valodas apguvē. Projekta dalībnieki varēja vērot atklātās stundas, kurās tiek izmantota bilingvālā metode. Viesojāmies vairākās Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās tiek īstenota mazākumtautību mācību programma, – Rīgas 182. PII, Rīgas 141. PII Kastanītis, Rīgas 264. PII Zelta atslēdziņa, kā arī Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolā – attīstības centrā.

Tomēr pati neaizmirstamākā un vērtīgākā pieredze tika iegūta, viesojoties projekta sadarbības valstu

izglītības iestādēs.

Pirmā valsts, kas uzņē-ma viesus, bija Slovēnija – Ļubļanas Nedzirdīgo skola, kurā arī ir pirmsskolas iz-glītības iestāde bērniem ar dzirdes un citām attīstības problēmām. Mēs daudz ru-nājām par valodas apguves svarīgumu agrīnā vecumā, par logopēdu darbu, par valodas mācīšanu bērniem ar dažādām attīstības prob-lēmām, par zīdaiņu valodu. Apmeklējām arī citas pirmsskolas izglītības iestādes. Slovēnijā nav lie-lu nacionālo minoritāšu, lielākā daļa mazākumtautību pārstāvju ir no bijušās Dienvidslāvijas, toties slovēņi lielu uzmanību pievērš angļu va-lodas mācīšanai agrīnā vecumā, kā vienu no metodēm izmantojot arī bilingvālo izglītošanu. Turklāt Slovēnijā, ja ir piemēroti laika apstākļi, nodarbības notiek svaigā gaisā bērnudārza teritorijā nelielās grupās,

Pasākums Rīgā.

Slovēnijā.

23

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

nodarbojoties ar veidošanu, izmantojot dabas materiālus. Liela nozīme pievērsta veselīgam dzīvesveidam, mācībās tiek izmantotas Montesori metodes.

Otrā valsts, kur viesojāmies, bija Norvēģija. Mūs uzņēma Kristiansandas bērnudārzs. Norvēģijas specifika – lielais iebraucēju skaits no Austrumu un Āfrikas valstīm, liela valodu dažādība, tāpēc pe-dagogiem ir jāspēj pielāgoties situācijai un atrast kontaktu ar bērniem un vecākiem, kas nerunā nor-vēģu valodā. Darbam ar jauniebraucēju bērniem Norvēģijā ir izstrādāti 8 pamatprincipi, no kuriem galvenie: pozitīva attieksme pret bērnu un bērna labajiem darbiem, palīdzība apgūt prasmes ar en-tuziasmu, centieni izveidot emocionālo saikni ar bērnu. Bērni ir ļoti atvērti, labprāt veido kontaktu. Viesojāmies vairākās pirmsskolas izglītības iestā-dēs, kurās bērni ir sadalīti nelielās grupās. Grupu telpas ir aprīkotas ar interaktīvajām tāfelēm, kas aktīvi tiek izmantotas valodas apguvē. Ir īpaša tel-pa mākslas nodarbībām ar atvērtajiem plauktiem. Tajos ir plastilīns, krāsainais māls, krāsas, otas un planšetdatori katram bērnam. Arī pedagogiem katram ir savs dators, ko izmantot, gatavojoties no-darbībām.

Bērnudārzā darbs orientēts uz pozitīvu attiecī-bu veidošanu ar bērnu, sociālo iemaņu apgūšanu un norvēģu sarunvalodas apguvi. Bērnudārzos ir nodrošināti tulki, kas sākumā palīdz pedagogiem. Grupās ir neliels bērnu skaits, un uz katriem 2–3 bērniem ir viens pedagogs.

Visus pārsteidza bērnudārzs brīvā dabā, kas ir uz salas, kurā cilvēki nokļūst ar laivu (jebkuros lai-ka apstākļos). Bērnudārzs darbojas no 8.00 rītā līdz 14.00 pēcpusdienā. Uz salas ir mežs, kurā arī uztu-ras bērni kopā ar pedagogiem. Bērni un pedagogi ir apģērbti īpašos mitrumizturīgos kombinezonos. Bērni pedagogu pavadībā dodas pārgājienos uz mežu. Mežā nav ierīkoti nekādi bērnu rotaļu lau-kumi, tiek izmantoti tikai dabā atrodamie materiāli, ar kuriem bērni rotaļājas. Tur ir izveidota nojume ar galdu un soliem, kur var apēst no mājām līdz-paņemtās uzkodas. Ir atsevišķas nojumes mantu uzglabāšanai un arī gulēšanai, ja ir nepieciešamība.

Trešā valsts, kas mūs uzņēma, bija Beļģija – Mal-degemas Kristīgā skola, kurā darbojas arī pirmssko-las izglītības iestāde. Šeit mums bija iespēja pieda-līties grupu nodarbībās, praktiski darboties kopā ar bērniem. Beļģijas specifika ir divas vadošās valsts valodas – flāmu un franču.

Mēs bijām flāmu daļā, un mums bija iespē-ja redzēt, kā bērniem tiek mācīta franču valoda interaktīvā veidā – ar tehnoloģiju palīdzību (pēc speciālas programmas, izmantojot datoru un in-

Dabas bērnudārzs Norvēģijā.

Dienas miegs ratiņos laukā Norvēģijā 1.6 gadīgiem bērniem.

Telpas bernudārzā Norvēģijā.

Grupu telpas Beļģijā mazas un pieblīvētas.

24

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

teraktīvo tāfeli). Valoda tiek mācīta ar dziesmas palīdzību, datorā redzamas dziesmas ilustrācijas, turklāt dziesmas varoņi attēloti uz kartītēm, kuras arī tika izmantotas. Jāpiebilst, ka ideju par kartīšu izmantošanu beļģu pedagogi bija aizguvuši no mums. Beļģu kolēģi bija pārņēmuši no mums un projekta īstenošanas laikā ieviesuši uzrakstus ar priekšmetu nosaukumiem grupas telpā (uz bērnu lietām un mācību materiāliem).

Beļģijā vēl ļoti iepatikās tas, ka valsts valodas ap-guvē ļoti aktīvi tiek iesaistīti vecāki, kas arī mācās šo valodu. Piemēram, uz grupu nāk vecmāmiņa, kas visiem bērniem lasa priekšā grāmatu. Tiek sekmēta bērnu un vecāku savstarpējā uzticība; reizi mēnesī vecāki tiek uzaicināti uz kafiju (kad arī tiek spriests par bērnu problēmām).

Par visām darba metodēm (īpaši tām, kas sais-tītas ar otrās valodas apguvi) tiek spriests ar visiem pedagogiem sanāksmēs, metodiskie materiāli at-bilstīgi tēmām ir sakārtoti kastēs, ko var izmantot visi pedagogi, kam tie nepieciešami. Turklāt šādas kastes ir sagatavotas arī vecākiem – viņi var tās ņemt mājās un turpināt valodas apguvi tur. Šādi tiek veicināta gan bērna, gan vecāku valodas ap-guve. Daudz tika runāts par vecāku nozīmību valo-das apguvē, cik svarīgi, lai vecāki arī savā ikdienas saziņā izmantotu valsts valodu, stimulējot bērna valodas apguvi. Tika runāts arī par valsts valodas prestižu, par tās reālo pielietojumu ikdienas dzīvē un saziņā, jo flāmu kopiena ir mazāka nekā franču un viņi izjūt franču valodas lielo ietekmi.

Kas vēl mums patika? Plānojot nedēļas tēmu, tiek ņemtas vērā arī bērna intereses. Ja tēma bērnu interesē, tad arī vārdiņu krājums papildinās daudz ātrāk.

Šajā bērnudārzā ir arī datorklase, kur bērni ar īpaši pieaicinātu pedagogu apgūst datorzinību pa-matus (ar 6 gadu vecumu).

Bērnudārza grupu telpās ir ļoti daudz dažādu rotaļu iekārtu – pat trenažieri – un visādi materiāli: lielas kastes ar zemi un podiņiem, kur iestādīt au-gus; maisiņi ar smiltīm, kur rotaļāties; kastes, kur meklēt dažādus pārsteigumus; grāmatu plaukti; galdiņi zīmēšanai ar pirkstiņkrāsām; leļļu virtuves; visdažādākie konstruktori un vēl daudz kas cits. Turklāt tas viss tiek izmantots, lai palīdzētu apgūt otro valodu (mijiedarbībā ar priekšmetiem).

Grupās ir 24 bērni, un ar viņiem strādā divi pedagogi. Nodarbībās grupas tiek sadalītas divās daļās – viens pedagogs vada nodarbību, otrs ar daļu grupas iet paspēlēties. Pedagoga palīgu nav.

Maldegemā mēs jutāmies ļoti gaidīti, un programma bija ļoti pārdomāta. Mums bija arī pieņemšana pie Maldegemas pilsētas mēra – par vizīti tika daudz rakstīts vietējos laikrakstos. Projekta īstenošanas bei-gās, 2017. gada aprīlī, Rīgā notika noslēguma konference, kurā par projekta rezultātiem tika informēti visu Rīgas pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvji – vadītāji, metodisti – un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji.

Aktivitātes Beļgijā.

Grupu telpas Beļģijā.

Grupiņu telpās pieejams aktīvo nodarbību aprīkojums.

25

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

Šis ir Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ KA2 Stratēģiskās partnerības skolu sektorā finansētais projekts Nr. 205-1-LV01-KA219-013421_1.

Šī publikācija atspoguļo tikai tās autoru vie-dokli, un Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas tapšanai nav uzskatāms par tās satura apstiprināju-mu, un Eiropas Komisija nekādā veidā neuzņemas atbildību par šeit ietvertās informācijas turpmāku izmantošanu.

PS

nodarbība

Brīnumdaris ūdensIntegrētās nodarbības konspekts

Gita Lingabērziņa, PII Sprīdītis pirmsskolas skolotāja

Integrētā nodarbība ar dabas dominanti

Tēma: Brīnumdaris ūdens.Pakārtotie darbības veidi: matemātika, zīmēšana, runas attīstība.Vecums: vidējā grupa.Mērķis: radīt priekšstatus par ūdens īpašībām.Uzdevumi:

⇒ attīstīt izglītojamo uzmanību;⇒ radīt izpratni par ūdeni, tā īpašībām (konsistence, smarža, krāsa);⇒ sniegt pirmos elementāros priekšstatus par ūdens cirkulāciju dabā un tā saudzēšanu;⇒ attīstīt bērnu zinātkāri, domāšanu, vēlmi darboties un gūt vienkāršus secinājumus;⇒ papildināt vārdu krājumu ar īpašības vārdiem – caurspīdīgs, bezgaršīgs, šķidrs, slapjš – un jauniem

lietvārdiem: eksperimenti, laboratorija;⇒ attīstīt spēju salīdzināt;⇒ radīt izpratni par skaitu (pa divi, pa trīs).

Uzskates materiāli: aploksne, caurspīdīgas glāzes, baltas plastmasas karotes, minerālūdens, piens, attēli ar ūdens īpašību attēlojumiem, salmiņi, lentītes, divi šabloni ar upes un jūras atveidojumu, trauks ar ūdeni, balts audums, pilītes formas šabloni ar dziju.

Nodarbības gaitaRīta aplis

Bērni sastājušies rīta aplī. Sasveicināšanās ar ciemiņiem: „Parādīsim īkšķus – kā mēs šodien jūtamies. Lai diena būtu jaukāka un

īkšķi visiem būtu uz augšu, sasveicināsimies ar mūsu ikrīta dziesmas palīdzību! Ir jau visi mūsu bērni Sanākuši te. Kājiņām(i) – taukš, taukš! –, Plaukstiņām(i) – plaukš, plaukš! Labu rītu tev, tev, Labu rītu sev, sev. Labu rītu vaidziņiem,

26

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

Labu rītu kājiņām! Labu rītu vienam draugam (samīļo draugu vienā pusē), Labu rītu otram draugam (samīļo otru draugu).”

Skolotāja no rīta saņēmusi vēstuli:„Šodien jūs, bērni, varēsiet uzzināt daudz interesanta par ūdeni, tā īpašībām, kā arī varēsiet eksperimen-

tēt un vērot. Ieklausieties! Ūdens ceļotājs ir liels:

Te tas upē, te tas strautā, Te tas mākoņos un krānos! Ūdens – burvis varen liels! Tas par ledu cietu top, Top par sniegu – baltu, vieglu – Un par lietu pārvēršas, Smalkās piles sijādams. Ūdens ceļotājs ir liels – Prot no manas tējkannas Pārvērsties par garaiņiem, Tad tas augstu debesīs Mākoņgubās paslēpjas, Lai pēc tam uz leju kristu Un pa peļķēm lai es bristu.”

Jautājumi izglītojamajiem: ⇒ Par ko ir stāstīts dzejolī? ⇒ Kur jūs, bērni, šodien esat redzējuši ūdeni? ⇒ Kam ir vajadzīgs ūdens? ⇒ Kur mēs to lietojam?

„Pirms mēs uzzināsim, kādas īpašības ir ūdenim, noskaitīsim dzejoli:Viena roka, otra roka,Abas dara tā.Viena kāja, otra kāja,Abas dara tā. Viena acs, otra acs,Abas skatās tur.Viena auss, otra auss,Abas klausās – kuš!”Izglītojamie ar skolotāju dodas uz eksperimentu laboratoriju. Šeit ir iespēja eksperimentēt, vērot un

secināt, kāds tad ūdens ir.

1. eksperimentsKatram izglītojamajam ir divas caurspīdīgas plastmasas glāzes. Vienā ūdens, otrā piens. Blakus noliktas

karotes, kuras liek iekšā glāzēs.Jautājums: „Ko mēs varētu teikt – kāds ir ūdens? Kāpēc?”Secinājums: „Ūdens ir caurspīdīgs, bet piens nav.” (Liek pie tāfeles attēlus ar ūdens īpašībām.)

2. eksperimentsJautājums: „Kad mamma vai vecmāmiņa jums kaut ko garšīgu gatavo, vai varat to sasmaržot? Ko vēl mēs varam sasmaržot? Bet tagad pasmaržojiet ūdeni! Kā smaržo ūdens?”Secinājums: „Ūdenim nav smaržas.”

3. eksperimentsDzer ūdeni ar salmiņu.

27

Nr. 8(48); 26. 09. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: pirmsskola@skolasvards.lv; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

Jautājums: „Kāda ūdenim ir garša?”Dod pagaršot arī pienu.

Secinājums: „Ūdenim nav garšas – tas ir bezgaršīgs.”

4. eksperimentsDivas glāzes – viena ar ūdeni, otra tukša. Pārlej ūdeni no vienas glāzes otrā.

Jautājums: „Kas notiek ar ūdeni? Kāpēc tas līst?”Secinājums: „Ūdens ir šķidrs un līst.”

Atkārto, raugoties uz attēliem, ka ūdens ir caurspīdīgs, bez smaržas, bez garšas, ir šķidrs un līst.

Skolotāja mudina mazliet atpūsties – pavingrot! Skaita skaitāmpantu un izpilda kustības: „Mēs pie upes nonācām, Iekšā dziļi iebridām, Rokas, muti mazgājām, Ausis tīras darījām. Viens un divi, Viens un divi! Visi tagad esam tīri! Tagad vajag peldēt drīz, Rokas reizē kustināt: Viena roka, otra roka, Viena roka, otra roka, Upē iekšā – žvīks!

Skolotājas jautājumi: „Kā jūs, bērni, domājat – no kurienes krānā rodas ūdens? Mēs katru dienu to lieto-jam, un tas tik tek un tek!”

„Ūdens nokrīt lietus veidā, uzkrājas ezeros un ūdenskrātuvēs. Tās pilītes, ar kurām mēs mazgājam rokas, ir veikušas tālu ceļu. No sākuma tās peldēja upē, pēc tam cilvēki tās nosūtīja uz lielām caurulēm.

Interesanti, bet kā rodas upe? Vēlaties uzzināt?Uz zemes ir daudz lielu un mazu upju. Visas uz kaut kurieni steidzas. Lielās upes izveidojas no daudzām

mazām upēm un strautiem. Saliksim zilās lentītes tā, lai mazās upītes tecētu lielajā. Bet lielās upes tecētu lielajās jūrās un okeānos.

Redzat, cik daudz zilās krāsas? Tas viss ir ūdens. Bet, lai tas nebeigtos, ūdens ir jāsaudzē, jātaupa.” Sarunas par to.

„Vienmēr aizgriezīsim krānus, lai ūdens lieki netecētu.”

Rotaļa Pile, pile, upīteVisi bērni ir pilītes. Sāk līt lietus, var dzirdēt, kā pil pilītes. Izglītojamie atdarina ar pirkstu galiem attiecī-

gās skaņas.„Satikās divas pilītes, sadevās kopā, un iznāca lielāka pile.” (Bērni sastājas pa divi.)„Sadevās rokās trīs mazas pilītes (bērni sastājas pa trim) un pārvērtās par mazu upīti. Sadevās visas ma-

zās upītes rokās, un izveidojās liela upe.”

„Par ūdeni mēs uzzinājām daudz jauna un interesanta. Bet kas notiks, ja mēs ūdenī ieliksim audumu?” „Un šis slapjais, baltais audums ir burvju audums. Mēs visi būsim gleznotāji un pamēģināsim zīmēt uz

tā!” Bērnu darbošanās.

NobeigumsPārrunas ar bērniem, ko jaunu viņi uzzinājuši par ūdeni? Kas patika visvairāk? Kas bija visgrūtāk?” Audzinātāja paslavē bērnus par labi veikto darbu, kā arī katrs iegūst pārsteiguma balvu – papīra ziedu

pumpurā, kas veras ūdenī vaļā.PS