ALBERTA KOLEDŽA

Sabiedriskās attiecības

LĪGA SUDARE

Kvalifikācijas darbs

SSAABBIIEEDDRRIISSKKOO AATTTTIIEECCĪĪBBUU

IINNSSTTRRUUMMEENNTTUU IIZZMMAANNTTOOŠŠAANNAASS

PPIILLNNVVEEIIDDEE JJAAUUNNAA PPRROODDUUKKTTAA

VVIIRRZZĪĪBBAAII MMEEDDIIJJUU TTIIRRGGŪŪ

Rīga-2012

6

Darba izpildes un novērtējuma lapa

Kvalifikācijas darbs kvalifikācijas iegūšanai

________________________________________________________________kvalifikācijas darba nosaukums

izstrādāts saskaņā ar studiju programmu ________________________________(studiju programmas nosaukums)

Ar savu parakstu apliecinu, ka darbs izstrādāts patstāvīgi.Darba autors (-e): students (-e) ______________________ _______________

(Vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Iesaku darbu aizstāvēšanai.Darba vadītājs (-a):_______________________________________ ___________________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Atļaut aizstāvēt studiju programmas _________________________________(studiju programmas nosaukums)

kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijā.

Studiju programmas vadītājs (-a):_______________________________________ ____________________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Kvalifikācijas darbs aizstāvēts Alberta koledžas kvalifikācijas darbuaizstāvēšanas komisijas201_.gada _________________ sēdē un novērtēts ar atzīmi ________________

Kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijassekretārs(-e) _____________________________

(paraksts un tā atšifrējums)

7

ANOTĀCIJA

Kvalifikācijas darba tēma - „Sabiedrisko attiecību instrumentu izmantošanas

pilnveide jauna produkta virzībai mediju tirgū”. Darba mērķis ir izpētīt nedēļas žurnāla

„Ir” kampaņās izmantotos sabiedrisko attiecību instrumentus un izstrādāt priekšlikumus

to pilnveidei.

Darba teorētiskajā daļā tiek sniegts raksturojums sabiedrisko attiecību būtībai un

mērķim, kā arī aprakstīti priekšnosacījumi un izmantojamie instrumenti kampaņu

veidošanā. Tāpat tiek raksturotas mediju tirgus īpatnības un iezīmēta žurnālu vieta

Latvijas mediju tirgū, lai izvērtētu sabiedrisko attiecību nozīmi medija popularizēšanā.

Darba empīriskajā daļā tiek aprakstītas žurnāla „Ir” veiktās sabiedrisko attiecību

un mārketinga integrētās kampaņas, kā arī apkopoti un analizēti anketā iegūtās žurnāla

lasītāju atbildes par realizēto kampaņu atpazīstamību un ietekmi. Līdzās iegūtajiem

datiem tiek piedāvāta autores interpertācija un skaidrojumi.

Pētījumā izmantotās metodes – literatūras analīze, sekundārā datu analīze,

empīriskās metode – anketēšana internetā.

Pētījuma rezultātā autore ir izdarīti 19 secinājumi un izstrādāti pieci priekšlikumi

sabiedrisko attiecību instrumentu izmantošanas pilnveidei jauna produkta virzībai mediju

tirgū.

Kvalifikācijas darbs sastāv no 53 lapām, kur iekļauti 4 attēli un četriem

pielikumiem, kopumā aizņemot 65 lapaspuses. Darba izstrādes gaitā izmantotas 20

grāmatas un elektroniskie informācijas nesēji latviešu un angļu valodā.

Kvalifikācijas darba atslēgas vārdi: sabiedrisko attiecību kampaņas, mediji,

žurnāls „Ir”.

8

ANNOTATION

The theme of this Qualification Thesis is „Improvement of using public relations

methods in order to promote a new product in the mass media market”. The objective is

to explore public relations (PR) instruments which are used in campaigns made by

weekly journal „Ir” and according to observation develop some proposals for

improvements.

In the part of theory studies description of the public relation’s purpose is given,

as well as a description of PR instruments which are used to create the public relations

campaign. Also there is a mass media market functions and features described and a little

insight into the journals place in the mass media market of Latvia to evaluate the

importance of the public relations to promote mass media

In the part of an empirical study author summarises integrated PR and marketing

campaigns done by the „Ir” and analysis the result from the authors survey about the

recognition and effect of the realized campaigns among the journal readers. Alongside

there are interpretation and explanation of data made by the author.

Methods that were used in the empirical study were – literature analysis,

secondary data analysis, as well as empirical study methods –internet survey.

In the result of the study the author came to 19 conclusions and 5 suggestions how

to improve the usage of PR instruments in order to promote a new product in the mass

media market.

The Qualification Thesis consists of 53 pages, including 4 pictures, graphical part

and 4 attachments taking 65 pages in total. During the development of this thesis 20

books and electronically published documents were used in Latvian and English

languages.

The keywords of the theses are: PR campaigns, mass media, journal „Ir”.

9

SATURS

IEVADS.....................................................................................................10

1. SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS, TO BŪTĪBA UN MĒRĶIS...........121.1. Sabiedrisko attiecību kampaņu būtība un mērķi ......................................................14

1.2. Sabiedrisko attiecību instrumenti, to izmantošanas iespējas kampaņu realizēšanā ...17

2. MEDIJU FUNKCIJU RAKSTUROJUMS..........................................222.1. Žurnālu raksturojums Latvijas mediju tirgū.............................................................23

3. ŽURNĀLA „IR” RAKSTUROJUMS..................................................253.1. Žurnāla „Ir” realizētās kampaņas ............................................................................28

4. DARBĀ IZMANTOTĀS PĒTĪJUMA METODES.............................354.1. Pētījuma rezultāti....................................................................................................36

SECINĀJUMI...........................................................................................48

PRIEKŠLIKUMI......................................................................................50

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS ........................................................51

GRAFISKĀ DAĻA ...................................................................................54

PIELIKUMI..............................................................................................621. pieikums. 8.aprīlī nāk klajā jaunais medijs Ir .............................................................63

2. pielikums. Konkursa „Ko Tev nozīmē panākumi?” vizuālais noformējums................65

3. pielikums. „Ir” radošo risinājumu konkursa nolikums................................................66

4. pielikums. Anketa.....................................................................................................64

10

IEVADS

Lai novērtētu un saprastu sabiedrisko attiecību instrumentu nozīmi, virzot jaunu

produktu mediju tirgū, ir jāsaprot šī brīža mediju tirgus situācija un tas, cik

labvēlīgs/nelabvēlīgs jaunu produktu ieviešanai tas ir.

Šobrīd Latvijā pēc Latvijas Pasta datiem iespējams abonēt 128 žurnālus un 92

laikrakstus latviešu valodā, kas nebūt nav maz laikā, kad dažāda veida informācija ir brīvi

pieejama internetā. Vēl jo vairāk, gan nozares speciālisti, gan ASV „Harris Polls” veiktā

aptauja prognozē, ka jau tuvāko desmit gadu laikā drukāto mediju ēra beigsies, dodot

priekšroku interneta medijiem. [20] Arī Latvijas mediju eksperte Anda Rožkalne intevijā

laikrakstam „Diena” atzīst: „Man tikai atliek piekrist jau iepriekš ekspertu izteiktajam

viedoklim, ka mūsu dzīves laikā avīzes beigs pastāvēt papīra formātā un pāries pilnībā uz

internetu. Šo procesu veicina gan interneta izplatība caur mobilajiem pieslēgumiem, gan

arī krietni lētākās medija uzturēšanas izmaksas.” [8]

Šāda nākotnes perspektīva liek padomāt, kāpēc vispār mēģināt laist tirgū jaunu

drukāto mediju? Vēl jo vairāk tāpēc, ka pagātnē jau bijuši mēģinājumi izdot analītisku

nedēļas žurnālu, kura pamattēmas bija politika un ekonomika, bet tā dzīvotspēja izrādījās

vāja (piemēram, žurnāls „Nedēļa”, kas beidza savu pastāvēšanu 2009.gadā, jo nesniedza

plānotos rezultātus).

Neskatoties uz drukāto mediju nākotnes pesimistiskajām prognozēm, par labu

jauna medija ienākšanai tirgū liecināja ziņas, kas arvien vairāk parādījās informācijas

telpā, par Latvijas lielāko laikrakstu mīklainajiem īpašniekiem un tiešu atkarību no

konkrētiem cilvēkiem, kas liek apšaubīt sniegtās informācijas objektivitāti. Tādēļ aktuāls

kļuva jautājums par jauna neatkarīga medija ienākšanu tirgū. To prasīja ne tikai lasītāji,

bet arī paši žurnālisti, kuri atteicās turpināt darbu šādā situācijā un izveidoja interneta

portālu www.citadiena.lv, kas kalpoja kā platforma jaunā nedēļas žurnāla „Ir” radīšanai.

Balstoties uz veiktajiem pētījumiem, kas tika prezentēti potenciālajiem

akcionāriem, un sabiedrībā valdošo atbalstu, žurnāla radošais kodols izstrādāja tā

konceptu, mēģinot savienot ideoloģiju ar veiksmīgu biznesu. Jaunais žurnāls „Ir” tika

veidots kā analītisks nedēļas drukātais medjs ar sabalansētu informācijas daudzumu par

politiku, kultūru, ekonomiku, interesantiem dzīves stāstiem un aktuāliem notikumiem

11

Latvijā un ārvalstīs [7], kas popularizē sevi, izmantojot inovatīvus un neordinārus

risinājumus reklāmā, mārketingā un sabiedriskajās attiecībās.

Žurnāla divu gadu pastāvēšanas laikā ir veiktas visdažādākā veida pārdošanas

veicināšanas un sabiedrisko attiecību kampaņas, kas ir gan pārsteigušas ar saviem

rezultātiem, gan nedevušas cerēto efektu. Diemžēl šobrīd apkopotā veidā nav pieejama

informācija par realizētajām kampaņām, kas sniegtu ieskatu par metodēm, kas izmantotas

un kādu uzdevumu tās veikušas. Vēl jo būtiskāk ir tas, ka, ierobežoto resursu dēļ, nav

noskaidrota žurnāla lasītāju attieksme pret veiktajām kampaņām. Vairākas no žurnāla

„Ir” veiktajām kampaņām ir saņēmušas apbalvojumus jomas profesionālajos konkursos,

bet vai paši žurnāla lasītāji tās ir pamanījuši? Vai tās ir ietekmējušas viņu lēmumu

žurnālu turpināt abonēt vai pirkt? Vai lasītāji ir iesaistījušies kādā no kampaņām? Vai

viņiem tās vispār ir būtiskas? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem ir svarīgas

mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļai, jo var gadīties, ka dažas akcijas ir augstu

novērtētas no reklāmas, mārketinga un sabiedrisko attiecību sfēras profesonāļu puses, bet

žurnāla lasītāju tās atstāj pilnīgi vienaldzīgu. Tādēļ darba autore izvirza mērķi: izpētīt

nedēļas žurnāla „Ir” kampaņās izmantotos sabiedrisko attiecību instrumentus un izstrādāt

priekšlikumus to pilnveidei. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti šādi uzdevumi:

1. Teorētiski noskaidrot sabiedrisko attiecību jēdzienu un aprakstīt instrumentus, kas

tiek izmantoti jauna produkta virzībai tirgū.

2. Raksturot žurnālu „Ir” un tā veiktās kampaņas.

3. Izpētīt un novērtēt žurnāla „Ir” pastāvīgo lasītāju attieksmi pret veiktajām

sabiedrisko attiecību aktivitātēm periodā no žurnāla pirmā līdz simtajam

numuram.

4. Izdarīt secinājumus un sniegt priekšlikumus sabiedrisko attiecību instrumentu

izmantošanas pilnveidei.

Darba autores iecerētais pētījums, analizējot veiktās sabiedrisko attiecību un

mārketinga integrētās aktivitātes un to, cik tās ir atpazīstamas, sniegs ne tikai ieskatu par

to, kādi ir priekšnosacījumi sabiedrisko attiecību mērķu sasniegšanai, bet arī ļaus apkopot

netradicionālās sabiedrisko attiecību metodes, kas attiecīgajos apstākļos tikušas veiksmīgi

izmantotas dažādu mērķauditoriju sasniegšanai, tāpēc var kalpot par iedvesmas avotu

citiem uzņēmumiem.

12

1. SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS, TO BŪTĪBA UN MĒRĶIS

Dinamiskas, straujas, nemitīgā attīstībā un notikumu centrā – tā Anne Gregorija

raksturo sabiedriskās attiecības 21.gadsimtā savas grāmatas „Sabiedriskās attiecības

praksē” pirmajā nodaļā. [1, 15.lpp.] Tāda ir sabiedrisko attiecību trauksmainā daba, taču

tas nemaina to galveno funkciju – harmonizēt vidi starp uzņēmumiem, organizācijām,

atsevišķiem indivīdiem un pārējo sabiedrību.

Sabiedriskās attiecības ir salīdzinoši jauna parādība sociālo zinību vidū, jo par

oficiālu zinātni tā tika atzīta tikai 20.gadsimta otrajā pusē. Kā savas grāmatas „Publiskās

attiecības PR teorija un prakse” ievadā norāda žurnāliste un mediju eksperte Sandra

Veinberga - sabiedrisko attiecību pētnieciskā joma ir samērā jauna, līdz ar to prakse

turpina veidot zinātniski teorētisko platforumu [15, 4.lpp.]

To pierāda vienprātības trūkums jau paša sabiedrisko attiecību jēdziena

formulējuma un izskaidrojuma jautājumā. Starptautiskajā praksē lietotais jēdziens

sabiedriskās attiecības (turpmāk tekstā - PR) neapmierina ne vairumu pētnieku, nedz arī

pretendē uz izpētes objekta reālu atspoguļošanu. Šo iemeslu dēļ likumsakarīgs ir

rezultāts, ka vienota jēdziena definīcija ir gandrīz vai neiespējams mērķis, kas vēl jo

vairāk ļauj to interpretēt katram pēc savas saprašanas, uzturot gandrīz vai mītu par

sabiedrisko attiecību specialitāti, ko daudzi neizprot, citi nicina, bet tās nozīmīgums tiek

uzsvērts daudzu sabiedrībai svarīgu procesu norisē.

2012. gada sākumā Public Relations Society of America (PRSA) izveidoja mājas

lapu „Sabiedrisko attiecību definēšana – moderna definīcija sabiedrisko attiecību jaunajai

ērai” („Public realtions defined – a modern definition for the new era of public

relations”), kur jomas speciālistiem no visas pasaules bija iespēja iesūtīt savu definīciju

sabiedriskajām attiecībām, lai no visa kopējā izkristalizētos vienojošs kopsaucējs. Šobrīd

ir atlasītas trīs definīcijas, kas kandidē uz PRSA oficiālo PR definīciju, raisot plašas

diskusijas mājas lapas komentāru sadaļā.

Potenicālās sabiedrisko attiecību definīcijas no PRSA:

1. Sabiedriskās attiecības ir menedžmenta funkcijas, kas ētiskā veidā pēta, apvieno,

komunicē un sadarbojas ar ieinteresētajām personām, lai veidotu savstarpēji izdevīgas

attiecības un gūtu rezultātus.

13

2. Sabiedriskās attiecības ir stratēģisks komunikācijas process, kas attīsta un uztur

savstarpēji izdevīgas attiecības starp organizāciju un to mērķauditorijām.

3. Sabiedriskās attiecības ir saistības starp organizācijām un indivīdiem, lai sasniegtu

savstarpēju sapratni un realizētu stratēģiskos mērķus. [17]

Lai vai cik definīcijas un viedokļu par sabiedriskajām attiecībām nebūtu,

nemainīgi paliek faktori, kuru dēļ tās ir būtiskas gan organizācijām, gan indivīdiem, gan

sabiedrībai kopumā. Dažas no tām savā grāmatā „Sabiedriskās attiecības praksē” uzskaita

Anne Gregorija, norādot arī uz iemesliem, kāpēc sabiedriskās attiecības ir būtiskas šajos

procesos:

· Globalizācija – nepieciešamība komunicēt ar dažādu nāciju, rasu, reliģiju kultūru

pārstāvjiem. „Svarīgi ir būt globāli zinošiem”

· Informācija un informācijas tehnoloģijas – sabiedrisko attiecību nozares iespējas attīstās

līdzi tehnoloģiju sasniegumiem, tos efekīvi izmanotojot, lai ātri un jebkurā laikā ar

komunikācijas palīdzību ristinātu krīzes, sadarbības un realizētu kampaņas, taču vienmēr

jāpatur prātā, ka ne visa pasaule attīstās vienādā tempā, un dažas interešu grupas nav

sasniedzamas ar jauno tehnoloģiju palīdzību.

· Savstarpējā atkarība – kā pagātnē, tā arī vēl izteiktāk mūsdienās, ikviena kompānija ir

savtarpēji atkarīga no klientiem, piegādātājiem, vietējās kopienas, darbiniekiem u.t.t.

„Tagad tas sniedz milzīgas iespējas sabiedrisko attiecību profesionāļiem, jo visās stadījās

– augšup un lejup pa savstrarpējās atkarības ķēdi - ir kontaktu punkti, kas ir iespējamie

konfliktu un/vai sadarbības avoti.”

· Plurālisms – vērtību un ideālu apvienošana, kas saistīta ar sabiedrības spēju vai nespēju

pieņemt deviantus, kas tik un tā ir neizstrūkstoša jebkuras sabiedrības sastāvdaļa.

Tolerances veidošanā noteicošā loma ir tieši komunikācijai, kas var veicināt atšķirīgu

sabiedrības daļu saliedēšanu vai tieši otrādi – sašķelt to.

· Patērētājsabiedrība un individuālisms – mūsdienās, kad tik liels uzsvars tiek likts tieši uz

cilvēktiesībām un individuālismu, sabiedrībā vairāk nekā jebkad ir tendence dibināt īpašu

interešu, domubiedru klubus un biedrības, kas no mārketinga viedokļa uzskatāmas par

dažādām patērētāju vai sabiedriskās domas ietekmēšanas grupām. Ja senāk valdīja

uzskats, ka ģeogrāfiski saistīta kopiena vienādi risina esošās problēmas, tad mūsdienās

tas vairs nav tik viennozīmīgi, un visu nosaka attiecīgās grupas viedoklis, kurai indivīds

14

ir piederīgs. Tas nozīmē, ka ne tikai dažādu peļņas organizāciju komunikāciju

speciālistiem ir jāmāk „pareizi” runāt ar attiecīgās grupas klientiem, bet arī risinot

sociālas problēmas, ļoti būtiski ir atrast saikni ar katru kopienu vai indivīdu, kurš

mūsdienās ir daudz pašpārliecinātāks. [1, 21.lpp.]

Augstākminētie faktori ir tikai neliela daļa no visiem, kur sabiedriskajām attiecībām ir

nozīme. Iespējams, tas ir arī iemesls, kāpēc rodas problēmas šo jēdzienu īsi definēt un

ierobežot, jo tas var izpausties ļoti dažādos veidos, cilvēkiem pat neapzinoties, ka, piemēram,

pusdienām izvēlētais restorāns jau veido publisko tēlu un Ziemassvētku kartiņu izsūtīšana

uzņēmuma sadarbības parneriem jau ir neliela daļa no sabiedrisko attiecību funkcijām.

1.1. Sabiedrisko attiecību kampaņu būtība un mērķi

Sabiedrisko attiecību kampaņas plānošana var raksturot kā procesu, kura ietvaros

tiek pieņemti galvenie stratēģiskie lēmumi attiecībā uz to, kas un kādā secībā jādara, lai

atrisinātu problēmu. Kampaņas var būt liela mēroga vai ļoti sīkas, bet jebkurā gadījumā

tās sevī ietver veicamos uzdevumus un plānošanas procesu.

Sabiedriskās attiecības ir jāplāno, jo tikai mērķtiecīgu darbību kopums noved pie

rezultāta un, atšķirībā no nejaušām veiksmēm vai gadījuma pēc iegūtas labas reputācijas,

sabiedriskās attiecības gādā par ilgstošu komunikācijas procesa iniciēšanu un uzturēšanu.

Savā grāmatā „Sabiedrisko attiecību kampaņu plānošana un vadīšana” Anne Gregorija šo

procesu raksturo šādi: „Skaidrs ir viens, ka tie, kas praktizē sabiedriskās attiecības,

uzmanīgi apsver to, kā šādu programmu sākt un kā strukturētā veidā to turpināt, lai

labumu gūtu gan orgazinācija, gan sabiedrības, ar kurām šī organizācija savstarpēji

mijiedarbojas.” [2, 11.lpp.]

Lai apvienotu un strukturētu konkrētajam mērķim nepieciešamos instrumentus,

taktiskos soļus, resursus un izmantojamās metodes, tiek izstrādāta kampaņa, kas iezīmē

risināmo problēmu, visus veicamos darbus un ļauj koncentrēties uz mērķa sasniegšanu.

Vēl jo vairāk – viena pati preses relīze vai viens sponsorēšanas pasākums nespēj sniegt

tādu rezultātu, kā šādu aktivitāšu kopums, kas ir taktiski izplānots un mērķtiecīgi

realizēts. Līdz ar to iespējams secināt, ka sabiedrisko attiecību kampaņa vienlaicīgi ir ļoti

fundamentāla un sīkumaina – iekšienē tā sastāv no dauzām sīkām darbībām, uzdevumiem

un izmantotajiem instrumentiem, bet tiem visiem ir jākalpo vienam kopīgam kampaņas

15

mērķim. Turklāt kļūda, kas pieļauta vienā kampaņas „sastāvdaļā” var padarīt neefektīvas

pārējās vai tieši otrādi – viens pareizs solis kampaņas ietvaros var pievērst visu uzmanību

arī pārējām aktivitātēm. Svarīgs ir arī plašāks redzējums, jo kampaņa nedrīkst kļūt par

pašmērķi, aizmirstot, ka tā darbojas kādas organizācijas mērķu sasniegšanas nolūkā,

nevis kā neatkarīgs projekts, kas reklamē tikai pats sevi.

Kāda sabiedrisko attiecību aģentūra, kampaņu definē īsi, bet izmantojot plašus

jēdzienus: „Sabiedrisko attiecību kampaņu organizēšana ir komunikācijas darbību

kopums, kas tiek realizēts, lai palīdzētu sasniegt uzņēmuma vai organizācijas nospraustos

uzdevumus un mērķus.(..) Īsi sakot – gandrīz visu, ko jūs sistemātiski un mērķtiecīgi

darāt vai gribat darīt komunikācijas lauciņā var nosaukt par sabiedrisko attiecību

kampaņu.” [5]

Lai izstrādātu veiksmīgu un reālu kampaņu, ļoti būtisks ir sākuma posms, kurā

jānoskaidro atbildes uz pieciem pamatjautājumiem, kas turpmāk kalpos kā vadlīnijas,

izstrādājot konkrētus uzdevumus un pieņemot jebkuru ar kampaņu saistītu lēmumu. A.

Gregorijas grāmatā „Sabiedrisko attiecību kampaņu plānošana un vadīšana” šie pieci

jautājumi ir formulēti šādi:

1. Ko es vēlos sasniegt? (Kādi ir mani mērķi?)

2. Ko es vēlos uzrunāt (Kas ir mana mērķa auditorija?)

3. Ko es vēlos pateikt? (Kādu vēstījumu es vēlos izplatīt?)

4. Kādā veidā to pateikt? (Kādus līdzekļus izmantot vēstījuma izplatīšanai?)

5. Kā lai es zinu, ka esmu visu pareizi sapratis? (Kā es novērtēšu savu darbu?)

Šo jautājumu atbildēšana, pirmkārt, prasa skaidri formulēt mērķi, kas nedrīkst būt

abstrakts vai vispārīgs – tam jābūt specifiskam, izmērāmam, sasniedzamam, reālam un

ierobežotam laikā. Otrkārt, šie jautājumi palīdz izprast tālāk veicamos uzdevumus, kā arī

prasa veikt situācijas analīzi, skaidri noforumlēt esošo problēmu, izpētīt visu pieejamo

informāciju un, balstoties uz visu augstāk minēto, izstrādāt stratēģiju tālākai darbībai. [2,

49.lpp.]

Jēdziens „kampaņa” sabiedrisko attiecību plaknē nav nošķirams no stratēģijas, jo

tieši tā veido kampaņas karkasu un ir definējama kā „plāns, ar nodomu iecerēts darbības

veids.” [9, 20.lpp.] Pareiza stratēģija ir atslēga uz nosprausto mērķu sasniegšanu, taču gan

sabiedrisko attiecību aģentūras, gan konkrētas organizācijas sabiedrisko attiecību

16

speciālists nedrīkst aizmirst, ka jebkurā uzņēmumā ir vēl citi stratēģiskie plāni, kas saistīti

ar citām uzņēmuma daļām – pārdošanu, attīstību, darbaspēku, resursiem u.tml., tāpēc

vienmēr jācenšas šīs stratēģijas ja ne saskaņot, tad vismaz novērst to pretrunas vai

disonansi. Šī iemesla dēļ sabiedrisko attiecību speciālitam svarīga ir arī vadības funkcija,

kas palīdz turēt līdzsvarā visus notiekošos procesus.

Stratēģiskajai plānošanai teorijā ir vairāki modeļi, piemēram, Vilkoksa un

Kamerona modelis 2009 (Wilcox and Cameron Model 2009), Gregorijas modelis 2010

(Gregory model 2010) vai Kutlipa, Sentera un Brūma „Stratēģiskās komunikācijas

plānošanas modelis” (Cutlip, Center and Broom, 2000.), pēc kuriem vadoties iespējams

izstrādāt konkrētu stratēģiju, pielāgojot to konkrētajai kampaņai. Katrs no modeļiem

piedāvā plašāku vai šaurāku interpretāciju stratēģijas plānošanai, bet pamatlietas

nemainās: mērķis, situācijas analīze, stratēģija, taktika, auditorija, laika grafiks un

budžeta plānošana.

Taktika ir konkrētu darbību veikšana kādā situācijā, tā parasti ir daļa no lielāka

plāna vai stratēģijas. Anne Gregorija to definē šādi: „Īsumā – stratēģija ir tas, kā

sasniegsiet mērķi, bet taktika ir tas, ko darīsiet.” [2, 131.lpp.]

Viena stratēģiskā plāna ietvaros mēdz būt vairākas taktikas, kas paredzētas dažādu

uzdevumu realizācijai. Attīstoties tehnoloģijām, mainoties cilvēku ieradumiem un

sabiedrisko attiecību sfērai pielāgojoties, mūsdienās plašāk izmantojamās taktikas krasi

atšķirās no tām, kas tika izmantotas apmēram desmit gadus iepriekš. PR blogā „EndGame

Public Relations” tās uzskaitītas ar nosaukumu „10 jaundzimušās PR taktikas”, kas

iezīmē gan visas PR sfēras virzienu, gan tipiskākos stratēģiju elementus, piemēram, video

un audio relīzes (podcasting), virālais mārketings, mājas lapu dizains, korporatīvie blogi,

attiecību veidošana ar blogeriem, SEO PR (meklēšanas programmu optimizācija) u.c. [16]

No visa augstāk minētā iespējams secināt, ka kampaņas ir aktivitāšu kopumus, ko

vieno kāds konkrēts mērķis, iemesls, kāpēc viss tiek darīts. Stratēģija ir struktūra, kas

nosaka veicamos uzdevumus kampaņas ietvaros, taktiku un novērtēšanas mehānismus, lai

izdarītu secinājumus par kampaņas mērķu sasniegšanu. Stratēģijai obligāti nav jāatbilst

kādam no teorētiskajiem modeļiem, jo, kampaņas realizēšanā, stratēģijas pamatpunkti

iztirzāšana ir neizbēgama plānošanas procesa laikā pat tādā gadījumā, ja tie nav konkrēti

definēti.

17

1.2. Sabiedrisko attiecību instrumenti, toizmantošanas iespējas kampaņu realizēšanā

Sabiedrisko attiecību instrumenti ir visdažādākās aktivitātes, kas izmantojamas

sabiedrisko attiecību mērķu sasniegšanai. Daļa no instrumentiem ir sabiedrisko attiecību

speciālista ikdienas pienākumu sarakstā (piemēram, iekšējā un ārējā komunikācija, krīzes

komunikācijas plānošana, preses monitorings u.c.), bet citi izmantojami tieši kampaņu

realizēšanas procesā vai arī abos gadījumos.

No kampaņās izmantojamajiem sabiedrisko attiecību instrumentiem populārākie

ir – preses relīzes/video relīzes, preses konferences, prezentācijas, intervijas, pasākumu

organizēšana, konkursi un interaktīvas akcijas, sponsorēšanas pasākumi, komunikācija

sociālajos tīklos, kā arī dažnedažādi netradicionālie sabiedrisko attiecību instrumenti.

Turpmākajās rindkopās tiks sīkāk paskaidrots katrs no tiem, norādot, kā tie izmantojami

kampaņu realizēšanā.

Preses relīze ir informācija masu medijiem par būtiskiem uzņēmuma vai

organizācijas jaunumiem, viedokli par notiekošo savā jomā un valstī, par plānotu

notikumu, kas var pārvērsties ziņā. [6] Sūtot ziņojumu presei, ir jāņem vērā vairāki

aspekti, kas ietekmē ziņas publicēšanu. Pirmkārt, ziņas svarīgums, vērtīgums, aktualitāte

– vai tas, ko vēlaties pateikt būs saistoši mediju lasītājam.

Otrkārt, preses relīze nevar būt vispārīga un nekonkrēta, tur jābūt notikumam – ja

tiek informēts par kādu notikušu pasākumu, tad informācija nedrīkst būt pārāk

novecojusi. Ja relīze vēsta par gaidāmu notikumu, tā nedrīkst būt pārāk agri pirms

gaidāmā notikuma. Nevajadzētu aizmirst arī par mērķgrupu, kam relīze ir domāta, tāpēc

ieteicamos izmantot vārdus un izteicienus, kas šai grupai nebūs sveši, tomēr nekā ziņā

nevajadzētu aizrauties ar īpašības vārdu un vispārākās pakāpes lietošanu tekstā un,

protams, pirms ziņojuma nosūtīšanas presei, rūpīgi jāpārbauda pareizrakstība. [3,

179.lpp.]

Sabiedrisko attiecību jomas blogeri aktualizē šos preses relīzes noteikumus,

pielāgojot tos 21.gadsimta virtuālo mediju videi, jo mūsdienās vairs nepietiek ar relīzes

izsūtīšanu un cerēšanu, ka tā tiks publicēta. Public Relations Princess un End Game

Public Relations iesaka šādas alternatīvas:

18

1. Pievienot personalizētu e-pastu ar indivduālu reportiera uzrunu, ievadrinkopu un īsu

aprakstu, kurā izcelti svarīgākie relīzes fakti.

2. Ielikt „atslēgas ziņu” Twittter kontā, adresējot to pat konkrētu reportieru Twitter kontiem.

3. Izveidot bloga ierakstu par attiecīgo tēmu uzņēmuma mājas lapā vai saistītā blogā.

Izmantot saistošu sarunvalodu, nevis standartizēto preses relīzes stilu, atzīmēt visus

atslēgvārdus un saites uz attiecīgu vietni, kur pieejama plašāka informācija.

4. Izsūtīt ziņu lokālo un nacionālo mediju reportieriem Facebook lapā – personīgu ziņu ar

linku uz rakstu vai fotogrāfijām. [19]

Šie padomi palīdz komunikāciju padarīt personīgāku, tādējādi radot interesi un

aktualizējot preses relīzes objektu. Vēl jo vairāk – tieši šāda pieeja ir noderīga, izsūtot

relīzes par topošu kampaņu un tās aktivitātēm, jo būtiski panākt mediju pārstāvju

personīgu ieinteresētību, kad relīzes materiāls tiešām tiek izvērsts rakstā, nevis vienkārši

pārpublicēts kādā sadaļā kopā ar visām citām bezpersoniskajām relīzēm.

Video relīze ir multimediju produkts - video sižets, kas izskatās kā ziņu

reportāža, bet patiesībā ir radīts kādā PR, reklāmas vai mārketinga aģentūrā pēc kādas

organizācijas vai projekta pasūtījuma. [18] Video relīzes mērķis un koncepts ir līdzīgs kā

preses relīzei, izmantoti tikai citi izteiksmies veidi, padarot ziņu atraktīvāku – vizuāli un

audiāli uztveramu, tātad, saistošāku interneta lietotājiem. Šāda pieeja kampaņu

realizēšanā mūsdienās tiek izmantota arvien plašāk, jo sniedz daudz vairāk iespēju, kā

interesanti atspoguļot veiktās aktivitātes vai informēt par gaidāmo kampaņu.

Preses konferences un prezentācijas ir mediju aktivitātes, kas paredzētas, lai

paziņotu ko svarīgu, aktuālu un sabiedrībai svarīgu, tāpēc tiek bieži izmantotas kampaņu

realizācijas sākuma posmā, lai informētu par kampaņas sākumu, tās iemesliem un

mērķiem. Ja prezentācijas mērķis ir vienkārši ko atklāt un izskaidrot, tādējādi radot

jaunumu, tad preses konference ir plašāka un tendēta uz skaidrojošu dialogu starp

uzņēmumu, ekspertiem un žurnālistiem.

Preses konferencei jābūt samērā īsai (maksimāli 30 min.), to mēdz vadīt PR

speciālists, tālāk dodot vārdu direktoram vai citām atbildīgajām personām. Pēc

ievadvārdiem seko jautājumu uzdošana, ko koordinē sabiedrisko attiecību speciālists,

sekojot līdzi jauntājumu uzdošanas kārtībai. „Preses konferences vadītājam jāizvēlas

jautājumu atlses princips tēmu attīstībai, nepieļaujot atsevišķu žurnālistu solo

19

priekšnesuma attīstīšanu. Ideālajā variantā mēdz izdoties atbilžu secības dramaturģija,

kas veido noslēgtu loku.” [15, 226.lpp.]

Intervijas ir ne tikai datu vākšanas metode socioloģijā un žurnālistu darbības

žanrs, bet arī efektīvs sabiedrisko attiecību instruments, kas saistošā veidā palīdz izcelt

vajadzīgos notikumus, ievirza lasītāju domas vēlamajā virzienā un nepiespiestā veidā,

caur personības prizmu, pauž vērtības, ko pārstāv attiecīgā kampaņa vai organizācija.

Saprotams, ka šādās intervijās netiek iztaujāts sabiedrisko attiecību speciālists, bet gan

kāda cita reprezentatīva persona. Sabiedrisko attiecību speciālista pienākums ir šo

personu pienācīgi sagatavot, lai intervija pilnveidotu, nevis sagrautu vēlamo iespaidu.

Nereti intervijas tiek izmantotas priekšvēlēšanu kampaņās, bet arī citās jomās tā ir

pierasta prakse uzmanības radīšanai un noturēšani.

Pasākumu organizēšana ir klasiska disciplīna sabiedrisko attiecību kampaņu

realizēšanā, jo tā dod iespēju piesaistīt uzmanību un atstāt vēlamo iespaidu, taču tā kā

ikvienu pasākumu apmeklē ierobežota publika, tad ļoti svarīgi panākt, lai pasākums gūst

atspoguļojumu medijos. Pasākuma plānošanā nepieciešamas spēcīgas organizatora

prasmes un pieredze, tās paņem arī ļoti daudz laika, tāpēc liela mēroga kampaņās

sabiedrisko attiecību speciālists šos pienākumus var uzticēt kompānijām, kas nodarbojas

ar pasākuma organizēšanu.

Pasākumu spektrs var būt ļoti plašs – sākot no sporta spēlēm, koncertiem vai

jauna rekorda uzstādīšanas, beidzot ar brīvdabas kino vai cirka izrādi. Būtiski nepazaudēt

mērķi pasākuma norisē, lai tas vestu pie vēlamā rezultāta, kā arī atcrēties, ka visa

sabiedrības masa un nav auditorija vai mērķgrupa. Auditorija ir sašaurināta publika, tie ir

reālie patērētāji, kas apzināti uztver informāciju, ko tiem dod, turpretī masa ir pasīva

savās reakcijās un nostādnēs. [15, 100.lpp.]

Konkursi un interaktīvas akcijas ir labs veids, kā piesaistīt nevis masu, bet

katru indivīdu atsevišķi, jo sniedz iespēju individuāli vai pašorganizētās nelielās grupās

piedalīties kādā aktivitātē ar mēķi gūt kādu pašlabumu. Kampaņu ietvaros tas ir lielisks

veids kā likt cilvēkiem līdzdarboties un popularizēt kampaņu savu draugu un paziņu lokā,

kas, savukārt, var šo ziņu padot vēl tālāk.

Sponsorēšanas pasākumi sniedz ļoti plašu darbības lauku, jo ikvienā vietā,

ikvienā laikā, iekvienā jomā būs kaut kas, ko iespējams sponsorēt. Sabiedrisko attiecību

20

speciālista mērķis ir izvērtēt šīs iespējas, lai no tām gūtu arī labumu sevis pārstāvētajai

organizācijai. Šī iemesla dēļ, sponsorēšana ir cieši saistīta ar mediju attiecībām, jo

stratēģiski no tās nav nekāda labuma, ja par to neuzzina mediji un sabiedrība. „Tā kā

sponsorēšana ir darījums, tam jābūt izdevīgam abām pusēm, t.i., ne tikai naudas vai

pakalpojuma saņēmējam, bet arī devējam.” [15, 274.lpp.] Sponsorēšanas kampaņas

parasti arī dod lielāku efektu nekā vienkāršas reklāmas aktivitātes, un šāds efekts ir tieši

mediju ieinteresētības, kā arī sabiedrības pozitīvās attieksmes dēļ.

Komunikācija sociālajos tīklos ir svarīga gan uzņēmuma ikdienā, nodrošinot

saiti ar auditoriju, gan popularizējot kādu konkrētu kampaņu, jo mūsdienu tehnoloģiju

attīstība ir tendēta tādā virzienā, lai jebkurā laikā un vietā nodrošinātu indivīda sasaisti ar

kādu no sociālajiem tīkliem – Facebook.com, Twitter.com, draugiem.lv, instragram.com

u.c.

Netradicionālo metožu nozīmei sabiedrisko attiecību, mārketinga un reklāmas

jomā ir tendence pieaugt ar katru dienu, tāpēc ikvienam uzņēmumam būtu jāsaprot, ka

jaunus klientus nevar iegūt ar vecajām metodēm. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī citās

nozīmīgās jomās (tehnoloģijās, masu komunikācijā, veselības aprūpē u.c.) viss balstās uz

inovācijām, līdz ar to, tādām disciplīnām kā mārketings, sabiedriskās attiecības un

reklāma ir jācenšas būt soli priekšā, lai sasniegtu jaunās paaudzes klientu tam

visinteresantākajā veidā.

Netradicionālo metožu vērtība pieaug ne tikai tāpēc, ka tas iet roku rokā ar

inovācijām citās jomās, bet vēl divu citu, savstarpēji saistītu, būtisku iemeslu dēļ –

pirmkārt, kā to norāda komunikāciju aģentūras “Edelman Affiliate” valdes priekšēdētāja,

patērētājs ir noguris un pārsātināts ar informācijas gūzmu, kas tiek „iebarota” ar

visdažādākajām mārketinga metodēm. Viņš kļūst imūns un vienīgais veids, kā viņu

sasniegt, ir meklējot alternatīvus veidus viņa uzrunāšani. [10]

Otrkārt, netradicionālās metodes finansiālajā ziņā ļoti bieži mēdz būt daudz

lētākas par reklāmas laukumiem interneta un drukātajos medijos vai televīzijas klipiem,

toties spēj būt daudz efektīvākas. Ļoti bieži pati netradicionālās metodes ideja ir dārgāka

par izpildījumam nepieciešamajiem resursiem.

Deivids Mērmans Skots savā grāmatā „Jaunie mārketinga un sabiedrisko attiecību

likumi” to apraksta šādi: „(..) Grobe un Volcs uzņēma video ar vēl ekstrēmāku

21

eksperimentu, lai atbildētu uz šādu jautājumu: „Kas notiek, ja savieno 200 litrus Diet

Coke un vairāk nekā 500 Mentos konfekšu?” Rezultāti apbūra interneta auditoriju –tas ir

neprāts- un izraisīja klasisku epidēmijas fenomenu. (..) Iedomājieties Mentos mārketinga

biroja sajūsmu, kad video parādījās tiešsaitē -, miljoniem Mentos tika izrādīts par baltu

velti. Cena, kas būtu jāmaksā, lai šādus rezultātus panāktu ar tradicionālajām mārketinga

metodēm, būtu mērama desmitos, ja ne pat simtos miljonu dolāru.” [13, 120.lpp.]

Netradiconālās metodes ir īstais instruments, ar ko darbojas uzņēmumi, kas sevi

vēlas reprezentēt kā inovatīvi, asprātīgi un mūsdienīgi. Tā kā šādu kompāniju

mērķauditorija visbiežāk atbilst pašas kompānijas pašportretam, tad šīs ir īstais veids, kā

uzrunāt savus domubiedrus.

22

2. MEDIJU FUNKCIJU RAKSTUROJUMS

Mūsdienu cilvēka ikdiena vairs nav iedomājama bez mediju ietekmes uz to,

mediji lielā mērā nosaka mūsu vērtības un paradumus, tiem ir neaizstājama loma

politisko peripētiju izspēlēšanā un masu komunikāciju speciālistu starpā arvien nopietnāk

tiek diskutēts par to, vai mediju lietotāji nosaka to saturu vai arī mediju saturs daudz

lielākā mērā manipulē ar auditoriju. [11, 5.lpp.]

Sabiedriskie un komerciālie mediji, interneta un drukātie laikraksti, radio un

televīzija, kuri digitalizācijas procesā arvien vairāk saplūst ar datora funkcijām un

interneta sniegtajām iespējām – tie visi ir mūsdienu mediji, kas savā starpā gan konkurē,

gan papildina viens otru, gan cenšas būt universāli un neaizstājami jebkurā sitācijā.

Tehnoloģiju attīstības dēļ mainās mediju lietošanas paradumi, bet nemainās iemesli,

kāpēc mums mediji vispār ir vajadzīgi (iespējams, mainās tikai prioritārais iemeslu

izkārtojums). Demokrātiskā sabiedrībā medijiem ir četri galvenie uzdevumi:

1. informēt – medijiem jāziņo sabiedrībai par to, kas notiek;

2. komentēt – medijiem analītiski jākomentē un jāanalizē notiekošais;

3. vērtēt – mediji novērtē varas pārstāvju rīcību, darba rezultātus un kontrolē to ar

savu ziņojumu palīdzību

4. nodrošināt grupu komunikāciju – mediji gādā par informācijas apmaiņu starp

dažādām sabiedrības grupām. [14, 85.lpp.]

Šie četri nostādītie uzdevumi skaidri parāda, ka masu mediji nav vienkāršs

valdošās varas rupors, un sabiedrības informēšana ir tikai viena daļa no mediju funkcijām

un, ja nebūtu pārējo, tad medijiem netiktu piedēvēts „ceturtās varas” apzīmējums.

Medijem ir ļoti liela nozīme sabiedriskās domas veidošanā un ietekmēšanā, to

analizēšanai un pētniecībai pastāv vairākas masu komunikāciju teorijas, piemēram

„Klusuma spirāles teorija”, „Vārtsarga teorija” un citas.

Protams, runājot par masu mediju funkcijām, nedrīkst aizmirst arī par izklaides

funkciju – neskatoties uz laiku, politisko iekārtu maiņām un neskaitāmām vērtību

pārvērtēšanām sabiedrībā, vajadzība pēc izklaides materiāla nav mazinājusies, bet

interneta dēļ tai ir pat tendence pieaugt. Te gan uzreiz jāpiezīmē, ka „internets nav

23

medijs, bet gan saziņas līdzeklis, jo nodrošina dialogu un komunikāciju, nevis mediālu

(..)” [14, 5.lpp.]

Pateicoties internetam, mediji ir kļuvuši daudz interaktīvāki, kā arī internacionālāki,

mobilāki un ātrāki – mūsdienās mēs pāris minūtēs varam uzzināt par traģēdiju, kas

notikusi kādā citā valstī, pie tam mēs paši varam būt tie, kuri ar sabiedrisko mediju

palīdzību no notikuma vietas sniedz informāciju. Ja vēl pāris gadus atpakaļ neviens

nejuta vajadzību ar telefona palīdzību nepārtraukti sekot līdzi vairākiem interneta

portāliem, tādējādi „turot roku uz pasaules pulsa”, un nekavējoties iegūstot visas jaunākās

ziņas, tad šobrīd tā ir kļuvusi par neiztrūkstošu dzīves daļu daudziem cilvēkiem. Pie tam,

katra nākamā paaudze šādas lietas pieņem vēl vairāk kā pašsaprotamas, raidot

brīdinājumus tradicionālo mediju virzienā un liekot jau laicīgi domāt, kā piesaistīt un

nepazaudēt jauno auditoriju.

2.1. Žurnālu raksturojums Latvijas mediju tirgū

Izceļot tieši žurnālu vietu raibaijā mediju tirgū, jāatzīmē, ka Latvija tiek uzskatīta

par žurnālu lasītāju valsti, tāpēc žurnālu izvēle ir ļoti plaša un cenšas ko piedāvāt ikviena

interesēm. Tā ir arī galvenā žurnālu atšķirība no avīzēm – žurnāli lielākoties uzmanību

pievērš kādai konkrētai jomai un visupusīgi atspoguļo tieši šīs jomas tēmas. „Būtiski, ka

žurnāls vienmēr vēršas pie noteiktas, īpašas lasītāju grupas. Turpretī avīze vienmēr

uzrunā ļoti plašu un neierobežotu publiku, neņemot vērā lasītāja dzimumu, vecumu,

interešu loku vai piederību pie kādas organizācijas.” [14, 152.lpp.]

Šī brīža žurnālu tirgus ir uzskatāms par neviendabīgu, tajā dominē populārie un

komerciāli izdevīgie žurnāli, bet līdzās tiem pastāv arī neskaitāmi nekomerciāli izdevumi,

kas domāti kādai atsevišķai sabiedrības grupai. Žurnālus var sistematizēt pēc dažādiem

kritērijiem, bet pirmais solis ir populāro un nozaru žurnālu nodalīšana, jo pirmie pie sava

lasītāja vēršas kā pie patērētāja, bet otrie – kā pie profesionālās jomas darbinieka.

Populāros žurnālus tradicionāli iedala četrās grupās: izklaides un reportāžu žurnāli,

specializētie žurnāli, sēriju žurnāli (komiksi) un pornogrāfiskie žurnāli. [14, 153.lpp.] Šo

žurnālus var dalīt grupās, atkarībā no auditorijas, kam pie tie domāti. Mūsdienās līdzās

šiem dalījumiem jāparedz vieta arī interneta žurnāliem.

24

Šobrīd Latvijā visplašāk pārstāvētā niša ir sieviešu žurnāli. Arī populārākais

preses izdevums ir tieši sievietēm dotmātais žurnāls „Ieva”, kura auditorija pārsniedz pat

dienas avīzes, tiražēto eksemplārus apm. 75 000 apmerā. [4] Tā kā mūsdienās sieviešu

dzīves stils, vērtīborientācija un intereses mēdz būt ļoti dažādas un krasi atšķirīgas, tad arī

sieviešu žurnāli ir ļoti atšķirīgi, stingri nodalot savu mērķauditoriju – jaunas meitenes,

mājsaimnieces, kosmopolītas karjeristas, mātes u.tml.

Uzplaukumu piedzīvo arī speciālie žurnāli, kas piedāvā populārzinātniskus

rakstus par kādu jomu, nekļūst pārāk sarežģīti, tādējādi piesaistot interesentus, kuri nav

jomas profesionāļi. Tādu žurnāli kā „Ilustrētā zintāne”, „Leģendas”, „Mūsmājas” tirāža ir

vidēji 20 000, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā, ka tie piedāvā tikai konkrētu un nemainīgu

tēmu loku.

Žurnālu, kas pievērstos politikai ekonomikai, kultūrai un vispārīgām aktualitātēm,

šobrīd Latvijā nav daudz. Vienu reizi mēnesī vai retāk iznāk tādi žurnāli kā „Forbes” un

„Intellegent life”, no kuriem pirmais vairāk apskata uzņēmējdarbību starptautiskā

kontekstā, bet otrais – iznāk četras reizes gadā un vairāk pievēršas intelektuālu izklaižu

apcerēšanai. Līdzīgs ir arī žurnāls „Rīgas laiks”, kas visai attālināti pieskaras

aktualitātēm, vairāk publicējot rakstus, kuriem tā brīža ārējais konteksts nav būtisks.

Reizi nedēļā iznāk tikai divi žurnāli, kas piedāvā aktuālo tēmu apskatu Latvijā un

pasaulē, intervijas, sabiedrības procesu analīzes un izklaides sadaļas. Šie žurnāli –

„Sestdiena” un „Ir” - vienmēr reaģē uz tieši tajā brīdī svarīgākajiem notikumiem, vai tie

būtu politikā, kultūras dzīvē vai sportā. Ja žurnālā „Sestdiena” lielākais uzsvars tomēr ir

uz atpūtas un izklaides rakstiem, tad žurnāls „Ir” uzskatāms par nedaudz nopietnāka

satura izdevumu, jo katrā numurā piedāvā izvērstus komentārus par Latvijas un pasaules

aktuālajiem politikas problēmjautājumiem. Pēc SIA „Dienas žurnāli” datiem, žurnālam

„Sestdiena” šobrīd tirāža ir 34 000 [12], bet žurnāls „Ir”, lai arī konkrētus skaitļus par

savu tirāžu un auditorijas apjomiem izpaust atsakās, tomēr savu tirāža esot lielāka par 20

000.

25

3. ŽURNĀLA „IR” RAKSTUROJUMS

Faktori, kas noteica žurnāla radīšanu, vislielākajā mērā nosaka tā ideoloģiju,

tapšanas laiku un pat redakcijas sastāvu. Ja 2009.gada jūlijā līdzšinējais vairākuma

akcionārs - skandināvu mediju koncerns "Bonnier" - nebūtu pārdevis akciju sabiedrību

„Diena” Luksemburgā reģistrētai kompānijai "Nedela S.A.", iespējams, žurnāls „Ir”

nekad nebūtu tapis.

Problēmas laikraksta „Diena” redakcijā sākās pēc tam, kad izrādījās, ka nav īsti

iespējams noskaidrot kompānijas "Nedela S.A." patiesos īpašniekus, un toreizējais A/S

„Diena” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Tralmaks atteicās to paskaidrot laikraksta

redakcijas darbiniekiem. Iekšējā krīze savu kulmināciju sasniedza 2009. gada 10.oktobrī,

kad pēc savstarpējas neuzticības izrādīšanas, darbu uzteica izdevniecības „Dienas mediji”

galvenā redaktore Nellija Ločmele un laikraksta „Diena” galvenā redaktore Anita

Brauna, kurām sekoja vairāk kā desmit žurnālisti un citi redakcijas darbinieki. Toreiz

sniegtajās intervijās N. Ločmele izteicās, ka laikraksts „Diena” kā kvalitatīvs un

neatkarīgs medijs vairs nepastāv un izteica cerību, ka nākotnē varētu radīt jaunu mediju,

kas pārstāvētu vērtbas, ko senāk par savām deklarēja laikraksts „Diena”.

Pavisam neilgi pēc laikraksta „Diena” pamešanas, internetā tika izveidota mājas

lapa www.citadiena.lv, kas kalpoja kā sākuma platforma jaunā žurnāla „Ir” izveidei. Līdz

žurnāla iznākšanai, bijušie „Dienas” žurnālisti turpināja savu darbu, rakstot par dažādām

tēmām šajā portālā. Lapas sadaļā „Par mums” skaidri arī tika norādīts: „Šeit Jūs turpmāk

atradīsiet “Dienas” “aizgājējus” – mūsu ziņas, plānus, komentārus.”

Mājas lapā arī tika ievietoti vairāki video, kur vadošie žurnālisti – Nellija

Ločmele, Aivars Ozoliņš, Pauls Raudseps – komentē radušos situāciju un skaidro, kāpēc

vēlas veidot jaunu mediju. Šajā stadijā tika veikta rūpīga mediju tirgus analīze, piesaistīti

investori un lemts par to, kādā formātā būs jaunais medijs – kā interneta portāls vai

drukātais medijs.

Lai gan jaunā medija realizācija aizkavējās ilgāk, nekā sākumā tika plānots, tomēr

jau 2010.gada 8.aprīlī iznāca žurnāla „Ir” pirmais numurs, ko bez maksas savās

pastkastītēs varēja saņemt visi tie, kuri mājas lapā citadiena.lv bija reģistrējuši savu e-

pastu. Pirmā numura tirāža bija 20 000, kas nekavējoties tika izpārdoti. Neskatoties uz

26

mediju ekspertu pesimistikajām prognozēm un faktu, ka šis bija jau ceturtais mēģinājums

neatkarīgās Latvijas laikā izdot sabiedriski un politiski aktīvu iknedēļas žurnālu, tā

redaktore Nellija Ločmele bija optimisma pilna un izteica cerību, ka ar laiku žurnāla

tirāža varētu aug.

Žurnāla un interneta portāla www.ir.lv īpašnieks ir A/S „Cits medijs”. Šī akciju

sabiedrība tika dibināta ar mērķi radīt jaunu un kvalitatīvu mediju Latvijas sabiedrībai.

Uzņēmuma akcionārus, kuru vidū ir gan trimdas latvieši, gan advokāti, gan liela daļa

pašu žurnālistu, vieno mērķis veidot politiski un ekonomiski neatkarīgu mediju, tāpēc

visu akcionāru saraksts ir publiski pieejams ikvienam interesentam un nevienam no

ieguldītājiem nepieder noteicošā ietekme uzņēmumā. Akciju sabiedrības padomes

priekšsēdētājs ir Pauls Raudseps, bet valdes priekšsēdētāja ir Guna Spurava.

Interneta mājas lapa kalpo ne tikai kā jaunāko ziņu portāls, bet arī kā sarunu

terminālis un platforma žurnāla lasītāju kopienai. Drukātais žurnāls ir domāts ļoti plašai

auditorijai, jo cenšas aizsniegt tēmas, kas svarīgas Latvijas sabiedrībai. Kā vairākkārt

uzsvērsi žurnāla vadība, interneta medijs nekonkurē ar drukāto mediju, katram ir sava

vieta, tie lieliski papildina viens otru, tāpēc nevajag tos pretnostatīt, bet uztvert abas daļas

kā papildinošus elementus.

„Ir” medija galvenā ideja ir savienot kvalitatīvu žurnālistiku ar cilvēku līdzdalību,

radīt vienotu kopienu ar aktīvu savstarpējo komunikāciju. Savus lasītājus žurnāls definē

kā aktīvus un enerģiskus cilvēkus ar karjeru, kuriem ir savs bizness vai darbs, un kuri

vēlas saprast, kas notiek Latvijā un citur pasaulē. Lai šo vēlmi apmierinātu, žurnāls

mēģina savienot analītisko un pētniecisko daļu ar iedvesmu un radošiem risinājumiem.

Uzņēmuma mērķis ir radīt žurnālu kā labu, aizraujošu lasāmvielu, kas izskaidro,

iedvesmo un izklaidē. Tas saskan ar žurnāla moto: „Interesanti par svarīgo” un atbilst „Ir”

pašraksturojumum: atvērts, godīgs un pozitīvi dumpiniecisks medijs. Žurnāla izvirzītās

pamatvērtības ir: indivīdu pamattiesības, vārda brīvība, demokrātija, tiesiskums, brīvā

tirgus principi un ilgtspējīga valsts attīstība, kas nodrošina cilvēku dzīves kvalitātes

uzlabošanos un stiprina neatkarību un drošību. [7]

Žurnāla un mājas lapas saturu veido pieredzējusi un spēcīga žurnālistu komanda,

no kuriem liela daļa ir laikraksta „Diena” bijušie žurnālisti, bet laika gaitā piesaistīti arī

27

daudzi citi jomas profesionāļi. Žurnāla redaktore Nellija Ločmele atzīst, ka rakstu autori

ir primārā „Ir” vērtība.

Drukātais žurnāls iznāk reizi nedēļā – ceturtdienās, tā piedāvātais saturs aptver

diezgan plašu tematu loku – informatīvas ziņas par aktuālo Latvijā un pasaulē, analītiskus

rakstus par pašmāju un ārvalstu politikas peripetījām, statistiskus pētījumus ekonomikas

un tautsaimniecības nozarēs, atmaskojošus un sabiedrībai svarīgus atklājumus, recenzijas

par notikumiem kultūrā, populārzinātniskus un izklaidējošus faktus par visdažādākajām

norisēm, cilvēku personību, veiksmes un bēdu stāstus, anekdotes, kā arī katrā žurnālā ir

vismaz viens raksts par kāda latviešu uzņēmuma panākumiem, kas iedvesmo un sniedz

padomus arī citiem.

Interneta portāls Ir.lv funkcionē divos līmeņos – pirmkārt, kā no drukātā žurnāla

„Ir” neatkarīgs interneta medijs, kas piedāvā savu ziņu saturu, iespēju lasītājiem izteikt

savas domas, lasīt sabiedrībā populāru cilvēku blogus un viedokļus (piemēram, deputātes

Lolitas Čigānes, uzņēmēja Aivara Lemberga u.c.), foto galerijas, info grafikas, aktuālas

karikatūras, aptaujas un video sižetus.

Otrkārt, kā drukātā žurnāla digitālā versija, ko žurnāla abonamenti, kuri ir

reģistrējušies, var skatīt bez maksas, bet pārējie – par Ls 2.00 mēnesī var abonēt, iegūstot

autentisku saturu, kas pieejams žurnāla drukātajā versijā. Digitālās versijas pluss -

iespēju lasīt komentārus un paust savu viedokli interneta vidē.

Žurnāla divu gadu pastāvēšanas laikā tas ir vairākkārt nācis klajā ar dažādiem

skandaloziem atklājumiem dažādās ar valsts struktūrām saistītās jomās, publicējis

vairākas ekskluzīvas intervijas (piemēram, vienīgo prezidenta Andra Bērziņa sievas

interviju u.c.), kā arī pārsteidzis ar šokējošām fotokolāžām uz pirmā vāka.

Žurnāla satura pamattēmas un proporcionālais sadalījums laika gaitā nav īpaši

mainījies, arī komunikācija ar žurnāla lasītājiem netiek pazaudēta, tāpat arī regulāri tiek

piedāvāti izdevīgi abonēšanas piedāvājumi, ko nodrošina veiksmīga sadarbība ar citiem

uzņēmumiem. Pēdējā gada laikā žurnāls ir sācis pievērst arvienu lielāku uzmanību

dažādām netradicionālām mārketinga un sabiedrisko attiecību aktivitātēm, tādējādi

vairojot savu atpazīstamību un palielinot atbalstītāju skaitu. Iespējams šo augstākminēto

iemeslu dēļ, žurnāls veiksmīgi turpina darbu jau vairāk nekā divus gadus, arvien

palielinot savus tirgošanas rādītājus un turpinot attīstību.

28

3.1. Žurnāla „Ir” realizētās kampaņas

Jau no žurnāla pastāvēšanas sākuma, īpaša uzmanība ir tikusi pievērsta dažādu

tradicionālu, bet lielākoties netradicionālu kampaņu realizēšanai, tādējādi veicinot

žurnāla pārdošanu, abonentu skaita pieaugumu un žurnāla zīmola atpazīstamību, mēģinot

nodrošināt inovatīva un orģināla žurnāla reputāciju. Lai arī veiktās aktivitātes ir ļoti

dažādas un viena no otras neatkarīgas, tās visas vieno žurnāla „Ir” nospraustais mērķis

būt interesantiem un nodrošināt cilvēku līdzdalību ikvienā kampaņā.

Lai nodrošinātu šo dzīvo komunikāciju ar domubiedriem, žurnāls ļoti prasmīgi

izmanto sociālo tīklu „Twitter” kā mārketinga un sabiedrisko attiecību instrumentu,

iesaistoties kopienas diskusijās, informējot par jaunumiem portālā, izplatot ziņas par

savām kampaņām un rosinot savus sekotājus līdzdarboties jau pašā Twitter tīklā. Šobrīd

žurnāla „Ir” Twitter kontam @irLV ir 19437 sekotāji, kas ir lielākais sekotāju skaits

Latvijas mediju starpā, pārspējot pat tādus Twitter aktīvos lietotājus kā Radio 101 (šobrīd

16968 sekotāji) un laikrakstu „Diena” (šobrīd 10969 sekotāji). Te, protams, jāatzīmē, ka

Twitter sekotāju skaits neatspoguļo reālo žurnāla lasītāju, pircēju vai abonentu skaitu, jo

ne visi Twitter kopienas sekotāji reāli interesējas arī par pašu žurnālu un ne visi žurnāla

lasītāji ir Twitter lietotāji. Neskatoties uz to, Twitter konts veiksmīgi pilda savas

funkcijas, popularizējot „Ir” atpazīstamību.

Sava kvalifikācijas darba ietvaros autore izvēlējās 11 žurnāla „Ir” realizētās

mārketinga un sabiedrisko attiecību kampaņas, periodā no 1. līdz 100. numuram. Lai

nodrošinātu analizējamo kampaņu dažādību, tās tika atlasītas pēc vairākiem kritērijiem:

1. žurnāla 1. Un 100. numura kampaņas (iespēja pirmo žurnāla numuru saņemt bez maksas

un „Ir puķe” 8.martā);

2. kampaņas, kas ieguvušas apbalvojumus dažādos radošo risinājumu konkursos gan

Latvijā, gan ārpus tās („Ir zīlīte”, žurnāla video vāki, „Dulluma simulators”, „Ir balons”

žurnāla gada jubilejā)

3. kampaņas, kas saistītas ar tiešo mārketingu (abonēšanas kampaņas ar iespēju saņemt

„Valmiermuižas” un „Madara Cosmetics” dāvānu karti, abonējot žurnālu);

29

4. Kampaņas, kas nav tiešā veidā saistītas ar pārdošanu, bet gan ar pozitīva tēla veidošanu –

„Ir domubiedri”, Twitter sekotāju profila bildīšu publicēšanu uz Vecā gada pēdējā

žurnāla vāka);

5. kampaņas, kas no tās dalībniekim prasa piepūli, laika un radošās enerģijas izmantošanu

(konkurss „Ko tev nozīmē panākumi” un radošo risinājumu konkurss, sadarbībā ar

„Golden hammer”).

Žurnāla pirmā un simtā numura kampaņas ir ļoti atšķirīgas realizācijas un

koncepta ziņā, tāpat arī to realizēšanā izmantoti atšķirīgi sabiedrisko attiecību

instrumenti. Ja pirmā numura kampaņu noteica paša žurnāla tapšanas procesa konteksts,

tad 100.numura kampaņu ietekmēja ārējās vide – Sieviešu dienas atzīmēšana 8.martā.

Pirmā žurnāla numura kampaņā tika izmantoti gan tradicionālie, gan

netradicionālie sabiedrisko attiecību instrumenti. Sākuma stadijā tika izsūtīta relīze citiem

medijiem, kas 3 dienas pirms „Ir” iznākšanas, informēja par gaidāmo mediju, tam veltīto

preses konferenci un atklāšanas pasākumu žurnāla iznākšanas priekšvakarā (skat.

pielikumu nr.1).

Tātad, tika izmantoti trīs tradicionālie sabiedrisko attiecību instrumenti – preses

relīze, pasākuma un preses konferences organizēšana. Tāpat tika izmantoti arī

netradicionālie paņēmieni – žurnāla bezmaksas piegāde visiem, kuri bija norādījuši savu

mājas un e-pasta adresi portālā www.citadiena.lv. Šāda aktivitāte ne tikai deva iespēju

piegādāt žurnālu tiem cilvēkiem, kuri tiešām bija sekojuši līdzi žurnāla tapšanas

procesam, bet arī sagādāja žurnāla abonēšanas daļai datu bāzi ar potenciālajiem žurnāla

abonentiem, kuriem personīgā telefonzvanā piedāvāt iespēju žurnālu abonēt arī turpmāk.

Ņemot vērā žurnāla tapšanas procesu, kā instruments, kas paspilgtina žurnāla

pozitīvo tēlu darbojās arī pirmā numura vāka foto – dziedātājs Renārs Kaupers saskatās

ar rakstnieku Imantu Ziedoni. Latviešu kulturālajā apziņā šīs abas personas ir cieši

saistītas ar pozitīvo un gaišo; cilvēki, ar kuriem var lepoties un kurus tauta ļoti mīl un

ciena. Viņu kopīgais foto uz pirmā vāka kalpo kā apstiprinājums tam, ka žurnāls solās būt

labs un godīgs.

Žurnāla 100. numura kampaņa tika pakārtota 8.martam – Starptautiskajai Sieviešu

dienai, tādēļ likumsakarīgs šķiet rezultāts, kas saistītas ar puķēm. Kampaņas realizēšanai

tika izmantota komunikācija sociālajos tīklos, kā arī vairākas netradicionālās sabiedrisko

30

attiecību metodes. Simtajam eksemplāram tika radīts dizains, kas ar vienu papildus detaļu

palīdz pārvērst žurnālu papīra puķē. Šī elementa dēļ, žurnāla eksemplāri bija jāiesaiņo

papildus plēvē, ceļot žurnāla ražošanas cenu. Ierobežotā budžeta dēļ, puķes detaļa tika

iepakota līdzi tikai pārdodamajiem žurnāliem un abonenti to nesaņēma. Lai šo kampaņu

padarītu pamanāmāku, dienu pirms žurnāla parādīšanās veikalu plauktos, ar kurjeru

palīdzību pa vienam ekspemplāram slēgtās, baltās aploksnēs ar uzrakstu „Draudzīgs

sveiciens no žurnāla „Ir” tika uzdāvināti vairākiem plašsaziņas medijiem – LNT, Latvijas

radio, TV3, Radio 101 u.c., kā rezultātā žurnāls ne tikai uzlaboja savu tēlu, bet arī ieguva

plašu bezmaksas reklāmu, jo TV3 raidījuma „Bez tabu” vadītājs Juris Šteinbergs tiešajā

ēterā uzdāvināja „Ir” puķi savai kolēģei.

Jo interesantāku šo risinājumu darīja fakts, ka, iegādājoties plastmasas plēvītē

iepakoto žurnālu, cauri kartona ziedam bija redzama cilvēka acs, bet iepakojumu atverot

bija redzmams bijušā politiķa Einara Repšes portrets ar virsrakstu „Repše runā caur

puķēm”, tādējādi radot asprātīgu spēli ar frazeoloģismu.

Paralēli šīm darbībām, vairāki desmiti žurnāli-puķes tika bez maksas piegādāti arī

piecām dažādām kafejnīcām Rīgas centrā, piedāvājot kafejnīcām šādu darījumu – bez

maksas dāvināt savām kafejnīcas apmeklētājām Sieviešu dienā „Ir puķes” un ievietot

bildes vai video no šīs dāvināšanas akcijas sociālajos tīklos Twitter vai Facebook. Tā

rezultātā tika gādāts par pozitīvām emocijām Sieviešu dienā un bezmaksas reklāmu

sociālajos tīklos.

Šī gada radošās izcilības festivālā „Adwards 2012” tika apbalvoti žurnāla „Ir

video vāki, „Dulluma simulators” un „Balona pūšana” par godu žurnāla gada jubilejai, kā

arī „Ir zīlīte”, kas guva panākumus arī 16th Annual Webby Awards festivālā šī gada

maija sākumā. Šo kampaņu panākumi ir ne tikai svarīgi, lai popularizētu pašu žurnālu,

bet arī lai piesaistītu reklāmas devējus, kas vēlas realizēt orģinālas un ekstraordināras

idejas.

„Ir” žurnāla video vāki ir nelieli video klipiņi portāla ir.lv augšējā labajā stūrī, kas

asprātīgā veidā apspēlē nedēļas žurnāla galveno tēmu, radot intrigu un piesaistot

uzmanību. Šī kampaņa, kas norisinās ik nedēļu, saņēma festivāla „ADwards 2012”

pirmās pakāpes meistarības ordeni par radošo izcilību. Tiesa, portāla komentāru sadaļā

tiek pausti vairāki viedokļi, ka šie video klipiņi mēdz būt traucējoši un pat kaitinoši,

31

tomēr no komentāriem izrietošā kopsaucēja var secināt, ka vairāk ir tādu, kuri

ieinteresējas par žurnālu video vāku dēļ, nekā tādu, kuri no žūrnāla atsakās šīs kampaņas

dēļ.

„Dulluma simulators” bija kampaņa priekšvēlēšanu laikā, kas bija vērsta uz to, lai

motivētu cilvēkus piedalīties vēlēšanās. Izmantojot digitālos un jauno tehnoloģiju

risinājumus, ikviens sociālo tīklu lietotājs, nospiežot pogu varēja „nobalsot uz dullo” –

Pie griestiem piestiprināts termoprinteris izdrukā dalībnieka datus un lapiņa ar šiem

datiem nokrīt u grīdas, kur to iesūc viens no pieciem Irobot putekļsūcējiem, kas

reprezentē piecas vadošās partijas. Lai nebalsotu „uz dullo”, kampaņa iesaka lasīt žurnālu

„Ir”, kas ļoti aktīvi analizēja partiju solījumus un politiskās programmas. Nedēļu pirms

vēlēšanām „Dulluma simulatoru” jau bija izmēģinājuši 6000 cilvēku un „Adwards 2012”

festivālā šīs kampaņa tika apbalvota par labāko risinājumu sociālajos tīklos un tās

veidotājs Voldemārs Dūdums ieguva otrās pakāpes meistarības ordeni.

Turpretī „Balona pūšanas” kampaņa par godu žurnāla gada jubilejai, saņēma

radošo risinājumu festivāla balvu kategorijā „Tirdzniecības veicināšanas pasākumi”. Šīs

netradicionālās kampaņas ietvaros, izmantojot autrorizāciju caur sociālajiem tīkliem vai

ierodoties kādā no „Narvesen” kioskiem, bija iespēja „iepūst gaisu” žurnāla jubilejas

balonā un interneta tiešraidē vērot, kā tas notiek. Žurnāla jubilejas dienā, milzīgais balons

tika taisīts vaļā un radītā gaisa plūsma nodzēsa gada jubilejas svecīti uz dzimšanas dienas

tortes. Kampaņas veidotāji skaidro, ka šai akcijai bija divi uzdevumi – iepriecināt esošos

lasītājus un piesaistīt jaunus.

Kamapņa „Ir zīlīte” ļoti plaši tika pamanīta šī gada aprīlī, kad tā tika nominēta tā

saucamajam „interneta Oskaram” – 16th Annual Webby Awards kategorijā

„Netradicionālais mārketings un inovācijas”. Tā kā nomināciju uzvarētājus nosaka

skatītāju balsojums, tad žurnāls „Ir” sociālajos tīklos ļoti aktīvi aicināja ikvienu nobalsot

par šo darbu, tādējādi pierādot, ka arī maza valsts ar savām idejām un darbu spēj

konkurēt ar lielvalstīm. Šīs kampaņas ietvaros tika pielietots arī tradicionālais sabiedrisko

attiecību instruments – intervijas publicēšana žurnālā „Ir” ar idejas autoru un realizētāju

Voldemāru Dūdumu. Šī pati kampaņa arī saņēma pērnā gada „Adwards 2011” digitālo

risinājumu otrās pakāpes ordeni.

32

Projekta idejas autors, reklāmas speciālists un žurnāla „Ir” radošais direktors

Voldemārs Dūdums pie savas lauku mājas novietoja datora klaviatūru, kas pieslēgta

„Twitter” konta lietotājam @ir_zilite un „apvilkta” ar speķi, ko zīlītēm knābāt, tādējādi

rakstot ziņas sociālajā tīklā. Mārketinga daļas vadītājs Rolands Puhovs atzīst, ka sākumā

bijušas šaubas par idejas izdošanos, vēl jo vairāk - no pašu organizatoru puses tā netika

radīta kā mārketinga aktivitāte, jo zīlītes konts nevienā brīdī nav reklamējis žurnālu,

retvītojis kādas žurnāla konta @irLV ziņas vai kā citādi ziņojis jebko citu, izņemot burtu

un simbolu rindas, ko saspiedušas zīlītes. R.Puhovs neuzskata, ka šī akcija kādā tiešā

veidā būtu ietekmējusi žurnāla pārdošanas vai abonēšanas rezultātus, taču tā pavisam

noteikti gādāja par žurnāla tēlu sociālajā tīklā un panāca tā atpazīstamību pasaules

mērogā.

Tiešās mārketinga kampaņas ir uzskatāmas par tradicionālām, jo tiek izmantota

pierastā stratēģija motivēt pārdošanu ar kādu izdevīgu bonusu. Taču arī tik ierastu

kampaņu realizēšanā, ļoti kvalitatīvi tiek izmantoti sabiedrisko attiecību instrumenti,

gādājot par to, ka šīs akcijas nekādā veidā nepazemina žurnāla vērtības. Pirmkārt, divreiz

gadā tiek realizētas abonēšanas kampaņas, kas piedāvā abonēt žurnālu trīs mēnešiem par

Ls 10.00 bonusā saņemto Ls 10.00 dāvanu karti no „Madara Cosmetics” (uz

Māmiņdienu) vai „Valmiermuižas alus” (uz Jāņiem). Nav nejaušība, ka par saviem

sadarbības partneriem žurnāls izvēlējies tieši šos uzņēmumus – gan „Madara Cosmetics”,

gan „Valmiermuižas alus” ir jauni uzņēmumi, kas sākumā savu produkciju piedāvāja ļoti

nelielos apmēros, bet uzmanību izpelnījās tieši dēļ savas kvalitātes, pretnostatot to

lielajiem kosmētikas un alus ražotājiem, kuri vairāk koncentrējas uz kvantitāti. Ņemot

vērā žurnāla „Ir” tapšanas vēsturi, šāds nostatījums ir ideoloģiski tuvs žurnālam, tāpēc

uzņēmumu sadarbošanās ir kā lielisks piemērs tam, kā labām idejām vienai otru atbalstīt.

Otrais solis, kas tiek stratēģiski īstenots no sabiedrisko attiecību viedokļa, ir esošo

un bijušo žurnālu abnonentu apzvanīšana. Lai gan pati zvanīšanas taktika ir mārketinga

aktivitāte, veids, kā tiek runāts ar potenciālo klientu, jau atspoguļo visa žurnāla „Ir”

attieksmi. Telefona zvani ir ļoti draudzīgi un personīgi, abonents tiek informēts, līdz

kuram datumam žurnāls ir abonēts, tad tiek izskaidrota akcija un ieteikts, ka šāda dāvanu

karte un žurnāls var būt ļoti laba un izdevīga dāvana. Šāda komunikācija abonentam

33

tiešām palīdz justies kā piederīgam žurnāla lasītāju kopienai, kas ir viens no izvirzītajiem

pamatmērķiem.

Pretējas tiešā mārketinga kampaņām ir tās, kas tiešā veidā pārstāv sabiedrisko

attiecību mērķus, nodrošinot komunikāciju starp žurnālu un tā lasītājiem un gādājot par

žurnāla tēlu. Vērienīgākā no šādām kampaņām ir „Ir domubiedri”, ko pirmām kārtām

minēja žurnāla Twitter konta sekotāji, atbildot uz jautājumu, kura no žurnāla „Ir”

veiktajām kapaņām tiem patikusi vislabāk.

„Ir domubiedri” – tie ir žurnāla abonenti, kuriem tika piedāvāta iespēja bez

maksas apmeklēt grupas „Instrumenti” koncertu un filmas „Marta īdas” seansu. Žurnāla

abonenti kā ieejas biļeti saņēma „Ir” uzlīmi, ko ieteica uzlīmēt vai nu uz telefona vai kādā

citā redzamā vietā, lai tā kalpotu kā „Ir” lasītāju atpazīšanās zīme. Sava ierašānaš uz

koncertu vai kino seanssu bija jāreģistrē internetā. Tiesa, kampaņas veidotāji – žurnāla

mārketinga nodaļa – nebija rēķinājušies ar tik lielu ieinteresētību no lasītāju puses un jau

pirmajās divās dienās, kad bija iespējams reģistrēties uz koncertu tika aizpildītas visas

vietas zālē (apm.1600 cilvēki), līdz ar to daudzi lasītāji piedzīvoja vilšanos, ko žurnāls

centās labot, piedāvājot šiem cilvēkiem rezervētas vietas uz filmas „Marta īdas”

seansiem.

Koncerta sākumā žurnāla vadība uzrunāja savus lasītājus un vakara gaitā

ikvienam bija iespēja neformālā gaisotnē satikt lielāko daļu no žurnāla komandas, kas

stiprināja savstarpējo komunikāciju un piederības sajūtu. Pēc pāris nedēļām notikušajos

filmu seansos arī bija iespēja satikt žurnāla redaktori Nelliju Ločmeli, kura pēc filmas

aicināja skatītājus palikt uz diskusiju par filmā redzēto un politisko situāciju Latvijā. Pēc

filmas katrs tās apmeklētājs saņēma žurnāla „Ir” laika plānotāju, kas arī ir viens no

sabiedrisko attiecību instrumentiem, lai radītu vienotas kopienas sajūtu.

Vēl viena akcija, kas demonstrēja žurnāla „Ir” īpašo attieksmi pret saviem

atbalstītājiem, bija Twitter konta sekotāju bildīšu publicēšana uz 2010.gada pēdējā

numura preikšējā un aizmugurējā vāka. Visi, kuri bija retvītojuši vienu @irLV ziņu,

varēja ieraudzīt savas profila bildītes miniatūru uz drukātā žurnāla vāka. Ar šo kampaņu

žurnāls vēlējās parādīt, ka žurnāls „Ir” - tie ir visi cilvēki, kas to atbalsta, bet, protams, tas

nostrādāja arī uz žurnālu pārdošanas rādīājiem, jo daudzi, kuri parasti žurnālu nepērk,

tagad vēlējās to iegādāties, jo atrada uz vāka arī savu mazo bildīti.

34

Paralēli digitalizētajām un ekstraordinārām kamapņām, žurnāls „Ir” mēdz

iesaistīties arī klasisku kampaņu realizēšanā, kas arī sevī ietver cilvēku interaktivitāti,

taču prasa vairāk piepūles, nekā tikai vienas pogas nospiešana žurnāla mājas lapā.

2011.gada pavasarī tika izziņots konkurss „Ko Tev nozīmē panākumi?”. Tas tika

piedāvāts sadarbībā ar NOKIA - uzvarētājiem balvā tika piešķirti NOKIA viedtālruņu

aksesuāri un žurnāla „Ir” abonaments uz vienu gadu. Sociālajos tīklos par šo kampaņu

nekas īpaši netika ziņots, arī pēc vizuālā noformējuma un paziņojumu teksta, tā vairāk

atgādināja NOKIA reklāmu (skat. pielikumu nr.2), nevis žurnāla „Ir” sabiedrisko

attiecību aktivitāti. Taču, neskatoties uz to, konkursa noslēgumā tika apbalvoti trīs

uzvarētāji, kas bija dalījušies savās pārdomās, un informācija par tiem vēl joprojām ir

atrodama portālā ir.lv.

Popularizējot sevi kā vienmēr jaunu un inovatīvu ideju meklētājus, žurnāls

2011.gada vasarā izsludināja radošo risinājumu konkursu, kas norisinājās sadarbībā ar

reklāmas festivālu „Golden Hammer” un no pretendentiem prasīja labāko „Print +

Internets” ideju (konkursa nolikumu skatīt pielikumā nr.3). Konkursa balvu fonds bija Ls

5000 un no pretendentiem tika prasīta dalības maksa Ls 150.00 apmērā, tādējādi atlasot

tikai nopietnus pretendentus, kuru konkursa darbs tika publicēts pa visu žurnāla lapu,

tādējādi nodrošinot reklāmas laukumu konkrētajam idejas autoras, kas citādi būtu

maksājusi apm. 800.00 LVL (cena par reklāmas laukumu, kas aizņem visu lapu). Par šo

konkursu bija pieejama informācija gan sociālajos tīklos, gan citos portālos, kas paredzēti

reklāmas jomas profesionāļiem, piemāram www.7guru.lv. Konkursa noslēgumā tika

apbalvotas piecas kampaņas, taču sakarā ar to, ka žurnālam „Ir” mainījās mārketinga

daļas vadība, informācija par kampaņu turpmāko realizāciju nav pieejama, un arī šī brīža

mārketinga daļas vadītājs sīkākus komentārus par to nesniedz.

Aprakstītās kampaņas ir tikai daļa no visām, kas tikušas realizētas, taču tās sniedz

ieskatu to dažādībā un parāda diferencētos uzdevumus, ko katra no tām centusies veikt.

Protams, pagaidām paliek neatbildēti jautājumu par veikto kampaņu efektivitāti, par to

nepieciešamību un pašmērķību, taču skaidrs ir viens – tās parāda, kā ar vieniem un tiem

pašiem sabiedrisko attiecību un mārketinga instrumentiem, ņemot palīgā tehnoloģiju

iespējas un orģinālas idejas, var nonākt pie simtiem atšķirīgu risinājumu, ar ko pārsteigt,

piesaistīt un iedvesmot.

35

4. DARBĀ IZMANTOTĀS PĒTĪJUMA METODES

Lai sasniegtu kvalifikācijas darbā izvirzīto mērķi, darba autore veica ne tikai

literatūras analīzi, kuras laikā tika pētītas teorētiskās nostādnes par kampaņās

izmantojamajiem sabiedrisko attiecību instrumentiem, bet arī pievērsās pašu žurnāla „Ir”

lasītāju aptaujāšanai, lai noskaidrotu viņu viedokli par realizētajām kampaņām. Pētījums

par žurnāla „Ir” veiktajām kampaņām un to atpazīstamību plānots vairākos posmos:

1. pētījuma plānošana;

2. pētījuma instrumentārija – anketas izveide;

3. aptaujas veikšana;

4. aptaujas anketās iegūto datu apkopošana un analizēšana;

5. rezultātu interpretācija, secinājumu izdarīšana un priekšlikumu izstrāde.

Datu savākšanas metode – anketēšana - ir sociālo zinību kvantitatīvais

instruments, kas palīdz dot priekšstatu par sabiedrisko domu attiecīgajā jautājumā, taču

nesniedz dziļāku ieskatu problēmās, nedod atbildes uz specifiskiem jautājumiem un

neizskaidro, kāpēc respondenti atbild tā vai savādāk. Lai izmantotu anketēšanas procesā

iegūtos datus, ir jāveic to analīze un sintēze, kas palīdz likumsakarību noteikšanā.

Pētījuma sākumā darba autore izvirzīja hipotēzi, ka par žurnāla „Ir” veiktajām

kampaņām labāk informēti ir tie žurnāla lasītāji, kuri seko žurnāla Twitter kontem

@irLV, tāpat arī autore pieņēma, ka respondenti, kuri dzīvo ārpus Rīgas būs daudz

mazāk informēti par realizētajām kampaņām, nekā tie, kuri dzīvo Rīgā.

Lai pārbaudītu šo hipotēzi un gūtu atbildes arī uz citiem jautājmiem, tika

izstrādāta anketa ar 11 dažāda tipa jautājumiem (slēgti, atvērti, atlasoši). Anketa tika

paredzēta tikai tiem, kuri kaut reizi ir iegādājušies vai abonējuši žurnāla drukāto vai

digitālo versiju.

Anketa tika izveidota mājas lapā www.zettool.lv un tika izplatīta ar interneta

starpniecību, publicējot linku uz to gan žurnāla „Ir” Twitter kontā, gan autores sociālo

tīklu profilos (aptaujas instrumentu, lūdzu, skatīt 4.pielikumā). Piedalīties anketas

aizpildīšanā bija iespējams laika posmā no 28.05.2012. līdz 08.06.2012.

36

4.1. Pētījuma rezultāti

Turpmākajā nodaļā tiks atspoguļoti anketā iegūtie rezultāti, piedāvājot autores

interpretāciju datu skaidrojumam. Tiek apskatīti visi anketas jautājumi un raksturots

atbilžu procentoālais sadalījums, taču nav iekļautas visas brīvā teksta atbildes, ja tās

atkārtojas tikai vienu reizi. Netiek arī veikts atbilžu salīdzinājums starp dažādām vecuma

vai dzimuma grupām, ja pēc autores domām, tas nav pietiekami būtiski derīgu secinājumu

izdarīšanai.

1. jautājums: Vai Jūs mēdzat iegādāties iknedēļas žurnālu "Ir"? Kopumā uz

anketas pirmo atlases jautājumu atbildi sniedza 96 cilvēki, bet tā kā 12 (12%) no tiem

atbildēja, ka žurnālu nekad nav iegādājušies vai abonējuši, tad viņi tika izslēgti no

turpmākās anketas aizpildīšanas, lai iegūtu tikai to cilvēku viedokli, kuri jau ir žurnāla

patērētāji un lemj par tā iegādi. Tātad, atbildes uz pārējiem jautājumiem tika iegūtas no 83

respondentiem, jo anketa bija paredzēta tikai tiem, kuri kaut reizi ir iegādājušies kādu

žurnāla „Ir” numuru.

Pirmā jautājuma atbildes parādīja, ka visvairāk respondentu žurnālu nopērk

reizēm - 41%, tam seko 18% žurnāla abonenti un 16% tie, kuri žurnālu kādreiz ir pirkuši

vai abonējuši, bet šobrīd to nedara. Žurnālu regulāri pērk 10%, bet žurnāla digitālo versiju

abonē tikai 3% no aptaujātajiem, kuri atbildējuši uz pirmo jautājumu. Žurnāla iegādes

paradumu attēlojumu skatīt 4.1. att.

4.1.att. Respondentu žurnāla „Ir” iegādes paradumi

37

2. jautājums: Lūdzu, norādiet savu dzimumu! No 83 respondentiem, kuri tālāk

aizpildīja anketu, 29 bija vīrieši un 54 sievieties (procentuāli 35,48 % vīriešu un 64,52%

sieviešu). Šāds sadalījums šķiet diezgan loģisks divu iemeslu dēļ – pirmkārt, sievietes

parasti ir atsaucīgākas, ja tiek aicinātas piedalīties kādā aptaujā. Otrkārt, sievietes ir ļoti

aktīvas žurnālu lasītājas, kā tika aprakstīts šī darba 2.1. nodaļā „Žurnālu raksturojums

Latvijas mediju tirgū”.

3. jautājums: Lūdzu norādiet savu vecumu! Respondenti ir vecumā no 18 – 71

gadam un vairāk. Visvairāk ir atbildējuši 23 līdz 26 gadus veci cilvēki - 29,03%, tiem

seko 20,97% respondent 27 līdz 33 gadu vecumā un 19,35% 18-22 gadus veci

respondenti. Vecumā no 34 līdz 40 gadiem ir tikai 10%, bet no 41 gada līdz 56 gadiem

15% no 83 respondentiem. 71 gadu vecs vai vecāks ir tikai viens respondents, bet

vecumā no 57 līdz 70 gadiem ir atbildējuši tikai 3 cilvēki, kopumā sastādot 2% no

kopējā respondentu skaita. Šis rezultāts varētu būt skaidrojams ar to, ka anketa tika

izvietota Twitter kontā, kur pārsvarā uzturās tieši publika no 18 līdz 35 gadiem un autores

sociālā tīkla draugiem.lv profilā, tādējādi sasniedzot savu vienaudžu auditoriju (23 – 26

gadi). Vidējo vecumu sastāvs attēlots 4.2.att.

4.2.att. Respondentu vecumu sastāvs

4. jautājums: Lūdzu, norādiet savu dzīves vietu (pilsētu, pagastu vai

apdzīvotu vietu!) Atbildot uz atvērtā tipa jautājumu, kurā jānorāda sava dzīves vieta,

atklājās, ka anketa ir vienlīdzīgi aptvērusi gan Rīgas iedzīvotājus, gan tos, kas

38

galvaspilsētā nedzīvo, jo no visa kopējā respondentu skaita, 48 % ir rīdzinieki, bet pārējie

52% kā savu dzīves vietu ir norādījuši pilsētas un pagastus Vidzemes, Kurzemes un

Zemgales novados (Aizkraukles, Kokneses, Valmieras, Talsiem, Menģeles, Liepājas,

Jelgavas u.c.). Šāds vienmērīgs respondentu sadalījums starp Rīgu un pārējo Latviju

skaidrojams ar to, ka mūsdienās interneta tīkls vienlīdzīgi pārklāj gandrīz visu Latvijas

teritoriju. No Latgales novada nav atbildējis neviens respondents.

No rīdziniekiem žurnālu abonē 22% lasītāju un tikai 8,4% no aptaujātajiem

žurnālu pērk regulāri, pārējie lielākoties žurnālu nopērk reizēm. No tiem, kas dzīvo ārpus

Rīgas, žurnālu abonē 16,67% respondentu un tieši tikpat cilvēku žurnālu pērk arī regulāri,

bet pārējie 66,66% žurnālu iegādājas reizēm vai arī kādreiz to ir darījuši. Tas, ka Rīgā ir tik

maz cilvēku, kas žurnālu pērk reguāli, iespējams, apstiprina mītu par galvaspilsētas

steidzīgo ritmu, kur ļoti maz laika paliek regulārām darbībām, tāpēc, ja žurnāls nav

abonēts, tad bieži paliek nenopirkts pat, ja būtu bijusi tāda vēlme. Turpretī cilvēki, kuri dod

priekšroku dzīvei ārpus Rīgas ir vairāk tendēti uz paradumu izstrādāšanu un regulāra

žurnāla iegāde varētu būt daļa no tā.

5. jautājums: Lūdzu, norādiet sfēru, kurā darbojaties! Atbildēs uz šo

jautājumu, atklājās, ka pārstāvētas visdažādākās dzīves jomas - sākot no studentiem, PR un

reklāmas darbiniekiem, beidzot ar mājsaimniecēm, celtniecības, flortistikas jomā

strādājošiem u.c. Šis jautājums ir būtisks, lai analizētu to kontekstā ar atbildēm uz citiem

jautājumiem un iezīmētu tendences, piemēram, vai mārketinga, sabiedrisko attiecību un

reklāmas jomās strādājošie piešķir lielāku vērību dažādām realizētajām kampaņām un

komunikācijai sociālajos tīklos.

6. jautājums: Vai Jūs sekojat žurnāla "Ir" Twitter kontam @irLV?

Sniegtajās atbildēs noskaidrojās, ka 66,13% neseko žurnāla „Ir” Twitter kontam un

attiecīgi 33,87 % aptaujāto lasa žurnāla tviterziņas. Četri no pieciem respondentiem, kuri

bija norādījuši, ka darbojas sabiedrisko attiecību, mārketinga vai reklāmas sfērā, ir

Twitter lietotāji un seko žurnāla „Ir” kontam @irLV.

No žurnāla abonentiem nedaudz vairāk kā puse seko līdzi Twitter kontam, tāda

pati proporcija ir arī starp tiem, kuri abonē žurnāla digitālo versiju un tiem, kuri žurnālu

pērk regulāri. Savukārt no tiem, kuri žurnālu iegādājas reti, tikai viena ceturtdaļa seko līdzi

39

„Ir” ziņām Twitterkontā. No tiem, kuri kādreiz ir pirkuši vai abonējuši žurnālu, bet to vairs

nedara, žurnāla Twitter kontam seko viena trešdaļa aptaujāto.

Žurnāla Twitter konta lietotāju vecums iezīmējas ļoti skaidri – lielākā daļa no

tiem ir vecumā no 18 līdz 33 gadiem, īpaši intervālā no 23 līdz 26 gadiem. Pēc 34 gadu

vecuma ir ļoti straujš kritums Twitter konta sekotāju vidū – no 34 līdz 40 gadiem ir divi

Twitter konta sekotāji, bet no 41 līdz 56 gadiem un no 57 līdz 70 gadiem, tikai viens

Twitter sekotājs katrā vecuma posmā. Šie dati pierāda, ka, lai arī Twitter popularitāte ir ļoti

liela un pat valsts pārvaldes personālijas tur mēdz aktīvi iesaistīties diskusijās, tomēr šī

tīkla auditorija neaptver visas interneta lietotāju grupas, koncentrējoties vairāk uz

jauniešiem. Jāņem vērā fakts, ka pieaugot cilvēka vecumam, nereti samazinās vēlme apgūt

ko jaunu un cilvēks arvien vairāk, arī interneta vidē, turās pie vecajiem ieradumiem. Jāņem

vērā arī fakts, ka reģistrēšanaš Twitter kontam un visa tīkla informācija šobrīd nav

pieejama latviešu vai krievu valodās, līdz ar to apgrūtinot vēl vairāk apgrūtinot iespēju

pievienoties Twitter kopienai cilvēkus, kuri ir uzauguši PSRS laikos, kad angļu valodas

apgūšana nebija prioritāte citu valodu starpā. Šie varētu būt iemesli, kas vērā ņemami

sašaurina auditoriju, ja to uzrunā tikai ar Twitter konta starpniecību.

Attiecībā pret respondentu dzīves vietu, no iegūtajiem datiem iespējams secināt,

ka rīdzinieki daudz aktīvāk seko līdzi informācijai Twitter kontā, jo vairāk kā puse seko

līdzi žurnāla „Ir” Twitter kontam, kamēr no respondentiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas, Twitter

kontam seko līdzi tikai viena ceturtdaļa. Tas liecina, ka interneta lietošanas paradumi tomēr

ir gana atšķirīgi starp rīdziniekiem un tiem, kuri dzīvo ārpus galvaspilsētas, neskatoties uz

faktu, ka interneta pieejamība ir vienāda. Tas ir būtisks fakts, kas jāņem vērā, ja vēlas

kampaņai piesaistīt cilvēkus no visas Latvijas.

7. jautājums: Kas Jums visvairāk patīk žurnālā "Ir"? Šajā jautājuma bija

iespēja atzīmēt vairākus no dotajiem variantiem, kā arī pievienot savējo. Atbildes

sakārtotas prioritārā secībā, sākot ar biežāk minēto:

1. Interesē kāda konkrēta žurnāla saturā apskatīta joma (politika, kultūra, analītiskie

pētījumi vai tml.) – minēts 31 reizi;

2. Patīk žurnāla stils - vizuālais noformējums, bildes, infografikas, vāka dizains u.tml. –

minēts 27 reizes;

3. Patīk, ka žurnāls sniedz atklātu un objektīvu informāciju - minēts 24 reizes;

40

4. Interesē gandrīz viss piedāvātais žurnāla saturs – minēts 18 reizes;

5. Interesē konkrētu žurnālistu darbs – minēts 13 reizes;

6. Patīk, ja ir izdevīgs abonēšanas piedāvājums – minēts 9 reizes;

7./8. Patīk, ka žurnāls ir interaktīvs, iesaistoties komunikācijā gan mājas lapā, gan Twitter

kontā – minets 8 reizes;

7./8. Patīk žurnāla realizētās kampaņas – minēts 8 reizes;

9. Patīk žurnāla mājas lapas tehnoloģiskie risinājumi un/vai kvalitatīvā žurnāla mobilā

versija – minēts 6 reizes;

10. Nekas īpaši nepatīk – minēts 5 reizes;

11. Cits variants: „Bišofa karikatūras” – minēts 1 reizi.

No iegūtajām atbildēm izriet, ka cilvēkiem interesē kādas noteiktas tēmas, ko

piedāvā žurnāls, bet tūlīt aiz tā ļoti būtisks ir vizuālais noformējums un žurnāla stils. No

pirmajām piecām prioritātēm četras ir tiešā mērā saistītas ar žurnāla saturu, uzreiz pēc

tam seko izdevīgs abonēšanas piedāvājums. Vērtības, kas saistītas ar sabiedrisko attiecību

un mārketinga kampaņām un komunikāciju sociālajos tīklos, vairumam nav noteicošās,

kas padara žurnālu patīkamu, taču visi tie, kuri dabojas sabiedrisko attiecību un

mārketinga jomā un seko žurnāla Twitter kontam, ir atzīmējuši, ka šīs lietas patīk.

8. jautājums: Kuras no uzskaitītajām kampaņām esat pamanījis

/pamanījusi? Jautājumā iekļautas 11 kampaņas, kas realizētas periodā no žurnāla 1. līdz

100. numuram, tās ir sakārtotas hronoloģiskā secībā, sākot ar vecāko (1.kampaņa) un

beidzot ar jaunāko (11. kampaņa). Uz šo jautājumu atbildes ir snieguši tikai 66

respondenti, tātad apmēram 80% no tiem, kuri bija atbildējuši uz pirmajiem 7 anketas

jautājumiem. Katrai minētajai kampaņai bija jānorāda viens no trijiem atbildes

variantiem: 1. Pamanīju šādu akciju un tajā piedalījos VAI dalījos ar to soc.tīklos, VAI

izmanotoju piedāvājumu. 2. Pamanīju šādu akciju, bet nepiedalījos, nedalījos ar to soc.

tīklos un neizmantoju piedāvājumu. 3. Neko neesmu dzirdējis par šādu akciju.

Tātad, pirmie divi atbilžu varianti liecina, ka kampaņa ir atpazīta, atšķiras tikai

respondenta aktivitāte vai pasivitāte pēc tam, kad kampaņa ir pamanīta. Rezultāti katrai

kampaņai ir ļoti atšķirīgi, tie skaidri pierāda, ka ne visas realizētās kampaņas žurnāla

patērētāju vidū ir vienlīdz labi ievērotas, taču dažas atsevišķas kampaņas izceļas ar ļoti

41

labiem rādītājiem. Zemāk, lūdzu, skatīt procentuālo atbilžu sadalījumu katrai no

kampaņām, kā arī pamanīto kampaņu atainojumu grafikā 4.3.att.

1. kampaņa „Iespēja pirmo žurnāla numuru saņemt bez maksas” – kopā pamanījuši

38,7% no respondentiem, no tiem piedāvājumu izmanotjuši 25,91%.

2. kampaņa „Konkurss sadarbībā ar NOKIA Ko Tev nozīmē panākumi?" – kopā

pamanījuši 13, 84% no respondentiem, bet konkursā iesaistījušies tikai 1,77% no tiem.

3. kamapaņa „Ir zīlīte Twitterī @ir_zilite” - kopā pamanījuši 50,05%, no respondentiem,

no tiem iesaistījušies 17,29%.

4. kampaņa "Dulluma simulators - putekļsūcēji pirms vēlēšanām” – kopā pamanījuši

29,35% no respondentiem, bet iesaistījušies 8,67%.

5. kampaņa "Ir balona pūšana par godu žurnāla gada jubilejai” – kopā pamanījuši

44,88% no respondentiem un 19,02% no tiem arī iesaistījušies.

6. kampaņa „Abonēšanas akcijas ar iespēju saņemt "Madaras" vai "Valmiermuižas"

dāvanu karti” – kopā pamanījuši 51,77 % no respondentiem, no tiem iesaistījušies

20,74%.

7. kampaņa "Ir jaunākā numura video vāki žurnāla mājas lapā” – kopā pamanījuši

25,91% no respondentiem, bet iesaistījušies tikai 3,5%.

8. kampaņa „Twitter sekotāju profila bildīšu publicēšana uz žurnāla Vecgada numura

vāka” – kopā pamanījuši 44,88% no respondentiem un 15,57% no tiem kampaņā

iesaistījušies.

9. kampaņa „Radošo risinājumu konkurss sadarbībā ar „Golden Hammer" – kopā

pamanījuši 31,09% no respondentiem, bet iesaistījušies 3,5%.

10. kampaņa „"Ir domubiedru pasākumi (ielūgumi uz grupas "Instrumenti" koncertu un

filmas "Marta īdas" seansu)” – kopā pamanījuši 51,77% no respondentiem, no tiem

iesaistījušies 13,84%.

11. kampaņa "Ir puķe 100. žurnāla numuram un Sieviešu dienai par godu” – kopā

pamanījuši 53,49% no respondentiem un iesaistījušies 22,46% no tiem.

Nevienu kampaņu nav pamanījuši 16% respondentu. Tos visus vieno fakts, ka

viņi neseko žurnāla Twitter kontam un lielākā daļa no tiem žurnālu iegādājas reizēm. Tie,

kuri seko Twitter kontam vidēji ir pamanījuši četras līdz piecas akcijas, bet deviņi no

respondentiem (13,6%) ir pamanījuši pilnīgi visas minētās kampaņas. Divi respondenti ir

42

tādi (3,03%), kuri neseko Twitter kontam, bet ir pamanījuši 8 kampaņas. Tas gan ir

vienīgais, kas šos cilvēkus vieno pēc atzīmētajiem kritērijiem.

Respondentus, kuri žurnālu abonē un sekot arī Twitter kontam varētu dēvēt par

lojālajiem žurnāla lasītājiem, no aptaujātajiem tādi ir apm. 9%. No minētajām

kamapaņām tie ir pamanījuši vismaz piecas kampaņas un katrs vismaz vienā ir

piedalījies.

4.3.att. Pamanītās žurnāla „Ir” realizētās kampaņas

Visvairāk pamanīta ir 11.kampaņa – „Ir puķe” uz 8.martu. Tam varētu būt vairāk

skaidrojumi. Pirmkārt, tā ir pati pēdējā no visām minētajām kampaņām, tāpēc vēl labi

saglabājusies atmiņā. Otrkārt, mārketinga nodaļa bija piestrādājusi pie preventīvajiem

pasākumiem – nogādājot žurnālu dažādās kafejnīcās, medijos, informējot par to žurnāla

lappusēs jau nedēļu pirms 8.marta, ievietojot mājas lapā video ar puķes meistarošanu

u.tml. Treškārt, žurnālu iespējams tā arī atstāt puķes formā, tāpēc to var pamanīt arī tie,

kuri to neizdarīja ne sociālajos tīklos, ne realitātē 8.martā. Tas, ka lielākā daļa tomēr nav

43

šajā kampaņā iesaistījusies, bet ir to pamanījusi, varētu būt saistīts ar šādiem faktoriem –

puķes izveidošanai nepieciešamā detaļa bija pievienota tikai preses tirdzniecības vietās

nopērkamajiem žurnāliem, tātad, tie, kuri žurnālu abonē, varēja par to izlasīt, bet pašu

puķi nesaņēma. Taču varbūt iemesls ir daudz triviālāks – Sieviešu dienā sievietes pašas

sev nepirks puķi, bet no respondentiem, kas ir atbildējuši uz šo jautājumu, apmēram 60%

ir tieši sievietes.

Vismazāk pamanītās akcijas ir konkursi – 2.kampaņa (to pamanījuši tikai 13,98%)

un 9.kampaņa (to pamanījuši 31,09%), kā arī žurnāla video vāki (7.kampaņa) mājas lapā

www.ir.lv, ko pamanījuši nedaudz vairāk kā 25% respondentu. Konkursu mazā

atpazīstamība, iespējams, skaidrojama ar to, ka sava dizaina dēļ žurnālā tie vairāk

atgādināja tipiskus reklāmas laukumus, tāpēc citu reklāmu starpā varēja palikt

nepamanīti. Rakstu konkurss par panākuma stāstiem nav specifiski grūts, bet tik un tā

prasa laiku un iedziļināšanos, tāpēc būtu jābūt nopietniem iemesliem, lai cilvēks tam

veltītu laiku. Iespējams, ka šajā gadījumā piedāvātā balva - mobilā telefona aksesuāri no

NOKIA un žurnāla abonaments nebija gana motivējoši.

Turpretī radošo risinājumu konkurss sadarbībā ar „Golden Hammer” uzrunāja

salīdzinoši šauru profesionāļu loku, tāpēc fakts, ka to pamanījuši nedaudz vairāk kā 30%

ir pat pārsteidzoši labs rādītājs. Tā kā informācija par konkursu bija pieejama arī citās

mājas lapās, tad tā noteikti sasniedza savu mērķauditoriju. Šajā gadījumā konkurss

kalpoja vairāk kā žurnāla sevis pozicionēšana reklāmas profesionāļu lokā, lai piesaistītu

tieši jaunus, radošus māksliniekus, jo attiecīgās jomas darboņi, visticamāk, pievērsīs

konkursam lielāku uzmanību, ja tas notiek sadarbībā ar „Golden Hammer”, kas ir ļoti

prestižs un internacionāls reklāmas festivāls.

Fakts, ka nav pamanīti žurnāla „Ir” video vāki, kas izpelnījušies profesionāļu

novērtējumu un apbalvojumu, visticamāk ir skaidrojams ar to, ka mājas lapas www.ir.lv

apemklētāji viekārši nezina, ka nelielais video klipiņš lapas kreisajā stūrī tiek dēvēts par

„video vākiem”. Ņemot vērā, ka ļoti bieži mājas lapas ir pārsātinātas ar dažādiem

kustīgiem reklāmas baneriem, tad interneta lietotājs arvien vairāk pierod tos ignorēt,

tāpēc darba autore pieļauj, ka nereti mājas lapas apmeklētāji šos video vākus ir redzējuši,

bet nav piefiksējuši un pievērsuši tiem uzmanību.

44

4.3.att. uzskatāmi redzams, tikai viena kampaņa ir tāda, kur no visiem, kas to ir

pamanījuši, vairāk ir tādu, kas tajā ir piedalījušies – tā ir pati pirmā kampaņa, kas

piedāvāja pastkastītē saņemt žurnāla pirmo eksemplāru bez maksas. Salīdzinoši liela

aktivitāte ir arī abonēšanas kampaņai (6. kampaņa), balona pūšanas kampaņai (5.

kampaņa) un 100.numura kampaņai „Ir puķe” (11. kampaņa).

Pētījuma autore īpaši vēlētos izcelt 3. kampaņas „Ir zīlītes” rezultātus, jo pati

kampaņa aizsākās 2011.gada ziemā un darbojās arī šoziem kā neatkarīgs Twitter konts.

No aptaujas datiem šobrīd izriet, ka Twitter zīlīti ir pamanījuši vairāk kā 50% no

aptaujātajiem, bet žurnāla Twitter kontam seko apmēram 33% respondentu, tātad, par

Twitter zīlīti šie cilvēki ir uzzinājuši citā veidā, nevis Twitter kontā. Pētījuma autore

izsaka pieļāvumu, ka tas ir saistīts ar žurnālā „Ir” publicēto interviju maija sākumā, kur

idejas autors un realizētājs V.Dūdums stāsta par šīs kampaņas tapšanu un izpildījumu. Ja

ņem vērā iegūtos datus, ka žurnāla tekstuālajam saturam tiešām aptaujātie pievērš lielu

uzmanību, par šo kampaņu uzzināja arī visi tie, kuri nepavada daudz laika sociālajos

tīklos un neinteresējas par šāda veida kampaņām.

9. jautājums: Vai kāda no žurnāla veiktajām kampaņām ir pozitīvi

ietekmējusi Jūsu lēmumu pirkt vai abonēt žurnālu? Ar šī jautājuma palīdzību tika

noskaidrots, ka no visiem respondentiem, 41,07% tiešām ir izlēmuši pirkt vai abonēt

žurnālu, pateicoties kādai no kampaņām. Autore uzskata, ka tas ir labs rādītājs un atbilst

kampaņu veidošanas izvirzītajiem mērķiem.

Respondenti, kuri bija atbildējuši apstiprinoši uz šo jautājumu, tika novirzīti uz

jautājumu 9.a: Lūdzu, norādiet, kura tieši kampaņa ir pozitīvi ietekmējusi Jūsu

lēmumu iegādāties žurnālu (var minēt vairākas kampaņas)! Apskatot brīvā teksta

atbildes uz šo jautājumu, autore secina, ka 35% no atlasītajiem respondentiem ir pozitīvi

reaģējuši uz abonēšanas kampaņu piedāvājumiem, tiekot pie „Valmiermuižas” vai

„Madara Cosmetics” dāvanu kartēm. Tas nozīmē, ka šīs kampaņas patiešām žurnāla

auditorijai šķiet izdevīgas un pareizi piedāvātas. Vēl jo vairāk, arī žurnālam tas nodrošina

garantētos lasītājus vismaz 3 mēnešus, un tas ir pietiekams laiks, lai žurnāla lasītājiem

izveidotos pieradums ceturtdienās pastkastītē saņemt šo žurnālu un ļoti iespējams, viņi

turpinās to pasūtīt arī turpmāk.

45

30% no aptaujātajiem apgalvo, ka viņu lēmumu iegādāties žurnālu ir ietekmējusi

tieši 100.numura kampaņa „Ir puķe”. Tiesa, pāris respondenti piebilst - pastāv reāla

varbūtība, ka viņi šo žurnāla numuru būtu iegādājušies tik un tā, pat,ja tur nebūtu puķes,

jo interesē jau pats žurnāls. Tas lielā mērā atbilst mārketinga nodaļas vadītāja R.Puhova

teiktajam, ka pārdošanas rādītāji 100.numuram nepalielinājās, taču par to bija atrodamas

daudz vairāk atsauksmes un komentāri interneta vidē, nekā tas ir par citiem numuriem.

No tā var secināt, ka šī netradicionālā kampaņa ir izpildījusi atpazīstamības

veicināšanas uzdevumu, bet nav zināms, vai tiešā veidā ir piesaistījusi kādus pastāvīgos

žurnālu pircējus. Lai izvērtētu šīs akcijas lietderīgumu, jāņem vērā arī fakts, ka

finansiālajā ziņā tā prasīja daudz vairāk ieguldījumu, nekā, piemēram, „Ir zīlīte”,

„Dulluma simulators” un citas akcijas, jo te vajadzēja klāt pasūtīt kartona puķu trafaretus,

plēves iepakojumu žurnāliem un arī tirāža šim numuram bija pasūtīta lielāka. No visa

augstāk minētā izriet, ka šī kampaņa ir nesusi uzņēmumam finansiālus zaudējumus, taču

mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs šo minējumu nedz apstiprina, nedz

noliedz.

10% no aptaujātajiem apgalvo, ka visas akcijas kopā ietekmē viņu lēmumu

izvēlēties tieši žurnālu „Ir” par savu lasāmvielu. Interesanti, ka tikai 5% apgalvo, ka

pirmā bezmakas numura saņemšana ir ietekmējusi viņu lēmumu turpmāk iegādāties

žurnālu. Šis fakts ir grūti interpretējams, nezinot citus apstākļus, bet tā kā 25% izmantoja

iespēju saņemt žurnālu bez maksas un pēc tam vēl ir to abonējuši vai pirkuši, tad rādītājs,

ko ietekmējusi pirmā žurnāla kampaņa, varētu būt lielāks. Detalizētu attēlojumu par

kampaņām, kuras ietekmējušas respondentu lēmumu žurnālu iegādāties, lūdzu, skatīt

4.4.att.

Interesanti, ka „Ir balona” kampaņa, kas reklāmas festivālā ir ieguvusi balvu

kategorijā „Tirdzniecības veicināšanas pasākumi” aptaujā ir uzrādījusi tik niecīgus

rezultātus un tikai 5% no aptaujātajiem tā ir ietekmējusi žurnālu iegādāties. Diemžēl

darba autorei neizdevās noskaidrot kritērijus pēc kādiem tieši tiek piešķirta šī „ADwards”

balva, taču lai tā būtu tiešām pelnīta, tai jābalstās uz kādiem konkrētiem tirdzniecības

pieauguma rādītājiem, kas ir bijuši vairāk par vidējo rādītāju. Šī iemesla dēļ autore izsaka

pieņēmumu, ka visu žurnāla „Ir” lasītāju vidū, tā ir bijusi vairāk pamanīta un sniegusi

apmierinošu rezultātu.

46

4.4.att. Kampaņas, kas pozitīvi ietekmējušas lēmumu iegādāties žurnālu „Ir”

10. jautājums: Kā Jūs trīs vārdos raksturotu žurnāla "Ir" veiktās

kampaņas? Šis brīvā teksta jautājums ļāva apkopot žurnāla lasītātāju redzējumu par

žurnāla veiktajām kampaņām, lai secinātu, vai tas, kā lasītāji šīs kampaņas raksturo,

saskan ar to, kā žurnāla kampaņu veidotāji to ir domājuši un redz.

Žurnāla „Ir” veiktās kampaņas respondenti ir apzīmējuši ar 43 atšķirīgiem

pozitītvas nozīmes īpašības vārdiem. Visbiežāk atkārtojas šādi vārdi: interesantas -

minēts 18 reizes, orģinālas - minēts 9 reizes, radošas - minēts 7 reizes, mūsdienīgas -

minēts 5 reizes, izklaidējošas - minēts 4 reizes un citi īpašības vārdi ar līdzīgu nozīmi.

Protams, tiek izteikts arī viedoklis, ka kampaņas ir klusas (minēts 3 reizes), normālas,

labas, „ne priekš manis” u.tml. Vairāki respondenti nav ievērojuši jautājuma prasību un ir

vienkārši pauduši savu viedokli par žurnāla „Ir” kampaņām, piemēram:

„Aicinu tām būt pamanāmākām, ar lielāku ietekmi uz sabiedrību pozitīvā veidā.”

„Žēl, ka nevarēju apmeklēt domubiedru pasākumus, jo viss Rīgā un darba dienās, bet

doma jau laba.”

„Saistošas regulāriem lasītājiem.”

„Neesmu tās pamanījis.”

47

„Dažreiz neiet kopā ar žurnāla saturu.”

„Iespējams interesanti, bet ne visiem abonentiem saistoši. Mani principā kaitina

pārspīlētā sociālo tīklu aktivitāte.”

Kopumā ir 18 atsauksmes ar negatīvu vai vienaldzīgu attieksmi un 48 pozitīvas

vai neitrālas atsauksmes, kas ir pārdomu vērts rezultāts, jo godīgi parāda ne tikai

pozitīvās lietas, bet arī negatīvās, izgaismojot faktu, ka aptuveni viena ceturtā daļa no

žurnāla lasītājiem vispār nav pamanījuši kampaņas un uzskata, ka tās ir domātas tikai ļoti

regulāriem lasītājiem.

Kopsavilkumā iespējams secināt, ka autores veiktā anketa un tās analīze nesniedz

viennozīmīgas atbildes uz jautājumiem, kāda veida kampaņas nodrošina visplašāko

atpazīstamību un vai garantē pārdošanas rādītāju pieaugumu, taču tā iezīmē tendences,

kam būtu jāpievērš uzmanība nākotnē, lai veicinātu žurnāla popularitāti un gūtu apbrīnu

ne tikai konkursos, bet arī no savu lasītāju puses.

48

SECINĀJUMI

1. Sabiedriskās attiecības ir disciplīna, kas atrodas nemitīgā attīstībā, tāpēc

nepieciešams regulāri sekot līdzi jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm,

kā arī pašam tās jārada.

2. Sabiedrisko attiecību kampaņas realizēšanā ļoti būtiska ir mērķtiecīga un konkrēta

stratēģija – tieši tā nekonkrētas idejas un rīcību pārvērš par reālu kampaņu.

3. Instrumenti, kādus organizācija izmanto savu kampaņu realizācijā, jau parāda

kāda stila kompānija tā ir – tradicionāla, inovatīva u.tml.

4. Laika gaitā mediju pamantfunkcijas nemainās, bet būtiski mainās kanāli, caur

kuriem sasniegt auditoriju.

5. Latvijas mediju tirgū žurnāli vairāk pilda izklaides funkciju, tāpēc satura ziņā

žurnāls „Ir” vairāk konkurē ar laikrakstiem, nevis citiem žurnāliem.

6. Interneta medijiem nav jākonkurē ar drukātajiem – tie viens otru neapdraud, bet

gan papildina.

7. Ar interviju var uzrunāt un ieinteresēt to auditoriju, kas nepavada daudz laika

sociālajos tīklos, bet rūpīgi pievērš uzmanību masu mediju saturam.

8. Modernās tehnoloģijas un inovācijas ir ļoti spēcīgs instruments arī sabiedrisko

attiecību jomā.

9. Žurnāla galvenā vērtība ir tā saturs, taču stilam un dizainam arī ir būtiska nozīme.

10. Ne vienmēr tās kampaņas, kas ir atzinīgi novērtētas no jomas profesonāļiem ir tās,

ko visvairāk pamana pārējie žurnāla lasītāji.

11. Twitter konts ietekmē kampaņu atpazīstamību Twitter lietotāju vidē, taču jāpatur

prātā, ka ir sabiedrības grupas, kuras ar šo instrumetnu sasniegt nav iespējams.

12. Cilvēki aktīvāk piedalās tādās kampaņās, kas neprasa lielu laika patēriņu un kur

iespējams gūt kādu papildus labumu.

13. Konkursi, kas prasa nopietnāku iesaistīšanos un garīgu darbu, nav noderīgi

atpazīstamības veicināšanai, jo mūsdienās nepiesaista pat lojālo lasītāju

uzmanību.

49

14. Neskatoties uz ekspertu izteikumiem, tradicionālās kampaņas vēl joprojām ir gana

efektīvas uzmanības piesaistīšanai, nereti izkonkurējot netradicionālās sabiedrisko

attiecību kampaņas.

15. Interneta lietošanas paradumi ir atškirīgi starp rīdziniekiem un tiem, kuri dzīvo

ārpus Rīgas, tāpēc atšķiras arī instrumenti, ko ieteicams lietot, šo grupu

sasniegšanai.

16. Ne vienmēr lielāki finansiāli ieguldījumu kampaņas veidošanā garantē lielākus

panākumus.

17. Sabiedrisko attiecību kampaņu rezultāti ļoti bieži nav tieši izmērāmi un par to

nozīmi var spriest tikai vērtējot zīmola reputāciju ilgtermiņā.

18. Lasītāju raksturojums par veiktajām kampaņām, saskan ar žurnāla pausto sevis

pozicionēšanu – interesants un vērsts uz inovācijām.

19. Kvalifikācijas darba izvirzītais mērķis ir sasniegts, kas ir izdevies sistemātiski

realizējot visus izvirzītos darba uzdevumus.

50

PRIEKŠLIKUMI

1. Tā kā žurnāla lietotāji kā būtiskāko novērtē žurnāla saturu, tad ar sabiedrisko attiecību

kampaņu palīdzību informēt esošos un potenciālos lasītājus tieši par žurnāla saturu,

nevis citām, nesaistītām lietām.

2. Virzīt kamapaņas uz to, lai cilvēki jūt no tām kādu izdevīgumu (gan finansiālu, gan

garīgu), nevis tikai demonstrē jauno tehnoloģiju iespējas un orģinālās idejas.

3. Meklēt alternatīvas aktivitātēm Twitter kontā, lai ar realizētajām kampaņām sasniegtu

arī gados vecāku auditoriju.

4. Ņemot vērā atšķirīgos interneta lietošanas paradumus starp rīdziniekiem un žurnāla

lasītājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, cilvēku iesaistīšanā un informēšanā lietot ne tikai

Twitter sociālo tīklu, bet arī informācijas izvietošanu drukātajā žurnālā.

5. Realizējot kampaņas, pievērst lielāku uzmanību balvu fondam, ietverot tajās

attiecīgajai mērķauditorijai interesējošas lietas (piemēram, mobilo telefonu NOKIA,

nevis telefona aksesuārus).

51

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS

1. Gregorija, A. Sabiedriskās attiecības praksē. – Rīga: PR sērija, 2007. - 242 lpp.

2. Gregorija, A. Sabiedrisko attiecību kampaņu plānošana un vadīšana. – Rīga: PR

sērija, 2007. – 199 lpp.

3. Herbsts D., „Sabiedriskās attiecības”. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. – 184 lpp.

4. Izdevniecības ŽURNĀLS SANTA žurnāli un vēsture [Elektroniskais resurss]. –

Tiešsaites pakalpojums. –Rīga : Mani Žurnāli, 2012. – Nosaukums no tīmekļa lapas –

Resurss apskatīts 2012.g. 05.jūnijā. Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL:

http://www.manizurnali.lv/par_izdevniecibu/

5. Kampaņu organizēšana [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites pakalpojums. –Rīga : PR

holding, 2012. – Nosaukums no tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 29.maijā.

Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: http://prholding.lv/sabiedriskas-attiecibas-un-

komunikacijas-vadiba/kampanu-organizesana/

6. Kas ir preses relīze [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites pakalpojums. –Rīga : PR

service, 2012. – Nosaukums no tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 09.maijā.

Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: http://prservice.lv/pr-pamati/ieteikumi-rakstot-

preses-relizi/kas-ir-preses-relize/

7. Manifests [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites pakalpojums. –Rīga : Ir.lv, 2012. –

Nosaukums no tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 09.maijā. Pieejas veids:

tīmeklis WWW.URL: http://www.ir.lv/manifests/

8. No drukātajiem medijiem nenovēršas [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites

pakalpojums. –Rīga : European Journalism Observatory, 2012. – Nosaukums no

tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 09.maijā. Pieejas veids: tīmeklis

WWW.URL: http://lv.ejo-online.eu/514/mediju-ekonomika/no-drukatajiem-

medijiem-nenoversas

9. Olivera, S. Sabiedrisko attiecību stratēģija. – Rīga: PR sērija, 2009. – 231 lpp

52

10. Pieaug ideju vērtība sabiedrisko attiecību pakalpojumu tirgū [Elektroniskais resurss].

–Tiešsaites pakalpojums. –Rīga : Reklāmas katalogs, 2012. – Nosaukums no tīmekļa

lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 09.maijā. Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL:

http://www.reklamaskatalogs.lv/?id=reklamas_mediju_un_rp_agenturas&template=vi

ewarticle&article=Pieaug_ideju_vertiba_sabiedrisko_attiecibu_pakalpo

11. Rožkalne, A. Kas? Kur? Kāda? Mūsdienu mediju auditorija. – Rīga: Biznesa

augstskola Turība, 2011. – 352 lpp.

12. Sestdiena [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites pakalpojums. –Rīga : Dienas mediji,

2012. – Nosaukums no tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 05.jūnijā. Pieejas

veids: tīmeklis WWW.URL: http://www.dienasmediji.lv/produkti/zurnali/sestdiena

13. Skots, D.,M. Jaunie mārketinga un sabiedrisko attiecību likumi. – Rīga: Lietišķās

informācijas dienests, 2009. – 295 lpp.

14. Veinberga, S. Masmediji Prese, radio un televīzija. - Rīga: Zvaigzne ABC, - 358 lpp

15. Veinberga, S. Publiskās attiecības PR Teorija un prakse. –Rīga: Zvaigzne ABC, - 327

lpp.

16. 10 Newborn PR Tactics [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites pakalpojums. –

EndGame Public Relations– Nosaukums no tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g.

03.jūnijā. Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL:

http://www.endgamepr.com/blog/2009/03/25/10-newborn-pr-tactics/

17. Final Candidates for a Modern Definition of Public Relations [Elektroniskais resurss].

–Tiešsaites pakalpojums. –PUBLIC RELATIONS DEFINED. – Nosaukums no

tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 27.maijā. Pieejas veids: tīmeklis

WWW.URL: http://prdefinition.prsa.org/index.php/2012/02/09/final-candidates-for-

a-modern-definition-of-public-relations/

18. Focus on video news releases [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites pakalpojums. –

MEDIA EDUCATION FOUNDATION , 2012 – Nosaukums no tīmekļa lapas –

Resurss apskatīts 2012.g. 29.maijā. Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL:

http://www.mediaed.org/Handouts/VNRhandout.pdf

19. Six Alternatives to Sending a Press Release [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites

pakalpojums. – Public Relations Princess , 2012 – Nosaukums no tīmekļa lapas –

Resurss apskatīts 2012.g. 29.maijā. Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL:

53

http://www.publicrelationsprincess.com/2011/05/six-alternatives-to-sending-a-press-

release.html

20. Troubles for Traditional Media - Both Print and Television [Elektroniskais resurss]. –

Tiešsaites pakalpojums. –Harris interactive. – Nosaukums no tīmekļa lapas – Resurss

apskatīts 2012.g. 09.maijā. Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL:

http://www.harrisinteractive.com/NewsRoom/HarrisPolls/tabid/447/ctl/ReadCustom

%20Default/mid/1508/ArticleId/604/Default.aspx

54

ALBERTA KOLEDŽAStudiju programmas

Sabiedriskās attiecības

SABIEDRISKO ATTIECĪBU INSTRUMENTU IZMANTOŠANAS PILNVEIDEJAUNA PRODUKTA VIRZĪBAI MEDIJU TIRGŪ

GRAFISKĀ DAĻA

Specializācija: sabiedriskās attiecības

Students/-e: _________________________________________________ (paraksts, datums)

55

Alberta koledžaProgramma “Sabiedriskās attiecības”

Līga Sudare

KVALIFIKĀCIJAS DARBS„Sabiedrisko attiecību instrumentu

izmantošanas pilnveide jaunaprodukta virzībai mediju tirgū”

1. Tēmas aktualitāte

• Mediju tirgus situācija

• Inovatīvas un orģinālas kampaņas

• Ko par kampaņām domā lasītāji?

• Netradicionālo SA instrumentu

Apkopojums2.

56

2. Izmantotās pētījuma metodes

à Literatūras analīze

àRealizēto kampaņu raksturojums unanalīze

àAptauja par žurnāla kampaņuatpazīstamību žurnāla lasītāju vidū

3.

3. Mērķis un uzdevumi

• Mērķis – izpētīt un izstrādāt priekšlikumus!

• Uzdevumi:

1. Teorētiski izpētīt un aprakstīt SA instrumentus

2. Raksturot žurnālu un tā veiktās kampaņas

3. Izpētīt lasītāju attieksmi

4. Izdarīt secinājumus, izstrādāt priekšlikumus

4.

57

4. SA būtība un mērķis

• Jauna zinātne

• Dinamiska, strauja, nemitīgā attīstībā

• Kāpēc SA ir svarīga?

• SA kampaņas, to būtība un struktūra

• Stratēģija = visa pamats!

5.

5. SA instrumenti kampaņās

üSA instrumentu definīcija

üPopulārākie instrumenti kampaņu realizēšanā:

ØPreses/ video relīze

ØPreses konference

ØKonkursi un interaktīvas akcijas

ØSociālie tīkli

ØNetradicionālās metodes

6.

58

6. Mediju tirgus īpatnības

• Funkciju raksturojums –

informēt, komentēt, vērtēt, nodrošināt grupu

komunikāciju un izklaidēt

• Žurnālu raksturojums LV mediju tirgū –

izklaides un reportāžu žurnāli, specializētie

žurnāli, sēriju žurnāli un porno žurnāli

7.

7. Žurnāla “Ir” raksturojums

• Žurnāla rašanās trauksmainā vēsture

• “Ir” vērtības, mērķis, ideoloģija

• Drukātā žurnāla apraksts

• Interneta portāla apraksts

8.

59

8. Žurnāla kampaņu raksturojums

1. 1. un 100. kampaņa

2. Kampaņas, kas ieguvušas apbalvojumus

reklāmas festivālos

3. Kampaņas ar mārketinga mērķiem

4. Kampaņas ar SA mērķiem

5. Kampaņas, kas prasa piepūli no dalībnieka9.

9. Pētījums un tā rezultāti

1. Aptauja – 83 respondenti

2. Žurnāla lielākā vērtība - SATURS

3. Pamanītākās kampaņas

4. Vismazāk pamanītās kampaņas

5. Kampaņas, kas pozitīvi ietekmējušas lēmumu

žurnālu iegādāties10.

60

10. Secinājumi1. Ne vienmēr tās kampaņas, kas ir atzinīgi

novērtētas no jomas profesonāļu puses ir tās, ko

visvairāk pamana pārējie žurnāla lasītāji.

2. Twitter konts ir labs kanāls, kā sasniegt gados

jaunu publiku un rīdziniekus.

3. Cilvēki aktīvāk piedalās tādās kampaņās, kas

neprasa neko sarežģītu un kur iespējams gūt

kādu papildus bonusu.11.

11. Priekšlikumi1. Meklēt alternatīvas aktivitātēm Twitter kontā, lai

sasniegtu, popularizējot kamapņas, sasniegtuarī gados vecāku auditoriju.

2. Atteikties no tādu kampaņu organizēšanas, kasprasa piepūli no dalībnieku puses, bet navpietiekami motivējošas, lai ieinteresētu.

3. Tā kā žurnāla lietotāji kā būtiskāko novērtēžurnāla saturu, tad ar kampaņu palīdzībuinformēt esošos un potenciālos lasītājus tieši paržurnāla saturu, nevis citām, nesaistītām lietām.

12.

61

PALDIES!

13.

62

PIELIKUMI

63

1. pielikums

8.aprīlī nāk klajā jaunais medijs IrRīgā, 2010.gada 5.aprīlī

Ar moto Interesanti par svarīgo ceturtdien, 8.aprīlī, nāks klajā jaunā nedēļas žurnāla Ir

pirmais numurs un darbu sāks sarunu terminālis ir.lv.

Neatkarīgais, atvērtais un pozitīvi dumpinieciskais medijs apvienos kvalitatīvu

žurnālistiku un tiešu lietotāju līdzdalību, veidojot kopienu, kas saturīgi diskutē un rosina

pozitīvas pārmaiņas.

«Kāpēc Ir? Ik dienas dzirdam, kā Latvijā nav. Trūkst uzticēšanās, nepietiek naudas, nav

darba, nav drošības. Mūsu mērķis — līdzvērtīga saruna par to, kas ir! Jo Latvijā ir daudz

talantīgu un uzņēmīgu cilvēku, kas nenolaiž rokas. Ir biznesa veiksmes un iedvesmojošas

idejas. Ir unikāli dzīvesstāsti un vērtīga pieredze. Ir spilgti mākslas un kultūras fakti, kas

aizkustina un liek domāt,» uzsver medija galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Žurnāls veidots kā krāsaina mozaīka par svarīgo un interesanto, plašais tematu klāsts ērti

pasniegts četros blokos — ir svarīgi par sabiedrības aktualitātēm, ir kultūra par mākslu

pasauli, ir cilvēki iedvesmos ar izcilām personībām, ir viss kaut kas sagādās gudru atpūtu.

Kā svarīgāko žurnālā ik nedēļu atradīsit pētniecību, vērtīgus komentārus par politikas un

ekonomikas norisēm, aktuālo nedēļas notikumu apskatu un pasaules pieredzi. Kultūras

blokā — intervijas ar spilgtām personībām, recenzijas, esejas. Cilvēku sadaļā Latvijas

portreti —veiksmes stāsti, personības, kas ar saviem darbiem iekarojušas daudzu prātus

un sirdis, atklāsim arī jaunos talantus un unikālo šķietami parastos līdzcilvēkos.

Žurnāls iznāks reizi nedēļā — ceturtdienās, drukātā un elektroniskā formātā. Izdevums

maksās 70 santīmu, savukārt mēneša abonementa cena būs Ls 2,98.

Inovatīvais sarunu terminālis ir.lv piedāvās vidi, kur ne tikai uzzināt pašus svarīgākos

jaunumus līdz ar pazīstamo žurnālistu komentāriem, bet arī apmainīties viedokļiem —

uzklausīt un izteikties. Lasītāji varēs tieši sazināties ar visiem rakstu autoriem, saviem

64

1. pielikuma turpinājums

domubiedriem un citiem ir.lv apmeklētājiem. Ir.lv aicina uz patiesi atvērtu komunikāciju

un viedokļu apmaiņu, kur vārds tiek dots tikai reģistrētiem lietotājiem un Ir abonentiem.

Medija saturu veidos spēcīga žurnālistu komanda — pieredzējušie komentētāji Aivars

Ozoliņš, Pauls Raudseps, Laila Pakalniņa, Askolds Rodins, pētnieciskās žurnālistes

Sanita Jemberga un Anita Brauna, dzīvesstila žurnālistes Anda Burve–Rozīte un Ieva

Alberte, karikatūristi Ernests Kļaviņš un Māris Bišofs. Žurnāla izpildredaktori būs Dace

Smildziņa un Māris Diņģelis, radošais direktors Armands Leitis, tehniskais redaktors

Jānis Kulmanis. Portālu veidos redaktori Jānis Juzefovičs, Pauls Bankovskis, žurnāliste

Indra Sprance, dizaineris Miķelis Baštiks. Mediju vadīs galvenā redaktore Nellija

Ločmele.

Ir izdos a/s Cits medijs. Trešdien, 7.aprīlī, tiks paplašināts uzņēmuma akcionāru loks un

apstiprināta vadība. Par lēmumiem informēsim preses konferencē. Tāpat 7.aprīlī, plkst.19

Spīķeros notiks jaunā medija atklāšanas pasākums.

A/s Cits medijs

Uzziņām: Nellija Ločmele, mob.t. 29473690, e-pasts redakcija@ir.lv

65

2. pielikums

Konkursa „Ko Tev nozīmē panākumi?” vizuālaisnoformējums

66

3. pielikums

„Ir” radošo risinājumu konkursa nolikums

Žurnāls "Ir", portāls Ir.lv un iedvesmojošās reklāmas festivāls GOLDEN HAMMER

vasarā izsludina konkursu par radošāko "Print + Internets" ideju.

Balvu fonds 5000 LVL

Galvenā balva — reklāmas izvietošana žurnālā "Ir" un portālā Ir.lv 3000 LVL vērtībā.

Piesaki savu radošo risinājumu "Print + internets", sūtot uz anna.andersone@ir.lv.

Konkursā var iesniegt gan komerciāla, gan nekomerciāla veida reklāmas un dizaina

idejas, kuras var realizēt žurnālā un portālā. Tām nav jābūt iepriekš publicētām vai

izmantotām un tās var būt ar brīvu saturu, ko ir vēlme paust plašākai sabiedrībai.

Balvas

Galvenā balva — iespēja savu radošo risinājumu izvietot žurnālā "Ir" un portālā Ir.lv

3000 LVL vērtībā. (Par šo summu var izvietot divas pilnas lappuses un lielo ekrāna

baneri divas nedēļas.)

Pārējos 2000 LVL "Ir" un žūrija izvērtēs un piešķirs diviem vai vairāk risinājumiem, kas

neiegūs pirmo vietu.

Darbu iesniegšana

2011.gada 15.jūnijs—15.jūlijs

Radošais risinājums jāiesniedz elektroniskā veidā 205x250 mm izmērā ar 5 mm

pārlaidēm. (detalizētus iesniegšanas noteikumus, lūdzu skatīt www.ir.lv/konkurss)

Visi iesniegtie risinājumi tiks publicēti žurnālā "Ir" vasaras laikā. Katru žurnālu lasa 41

000 lasītāju (TNS pavasara dati).

Dalības maksa 150 LVL + PVN.

Par dalības maksu konkursa dalībnieka ideja tiek publicēta žurnālā "Ir" pa vienu lappusi

un ievietota portālā Ir.lv sadaļā "Konkurss". Žurnāla "Ir" auditorija saskaņā ar TNS

67

3. pielikuma turpinājums

pavasara pētijumu sasniedz 77 000 lasītāju, savukārt portālu Ir.lv ik mēnesī apmeklē ap

100 000 unikālo lietotāju.

Darbu vērtēšana

Uzvarētāju noteikšana notiks divos posmos:

1. Katram nodrukātajam risinājuma būs pievienots "Ir" aicinājums balsot par to Ir.lv.

Pirmo kārtu veidos "Ir" un Ir.lv lasītāju balsojums.

2. Otrajā kārtā 10 visaugstāk novērtētos risinājumus izvērtēs īpaša "Ir" žūrija un piešķirs

galveno balvu un citus apbalvojumus.

Uzvarētāju paziņošana

2011.gada 5.septembrī

Kampaņu varēs izvietot žurnālā un portālā gada laikā.

68

4. pielikums

Anketa

1. Vai Jūs mēdzat iegādāties iknedēļas žurnālu "Ir"?

· Abonēju žurnāla drukāto versiju· Abonēju tikai žurnāla virtuālo versiju· Pērku žurnālu regulāri· Reizēm nopērku kādu žurnāla numuru· Žurnālu kādreiz esmu pircis vai abonējis, bet to vairs nedaru· Nekad neesmu iegādājies ne žurnāla drukāto, ne virtuālo versiju

2. Lūdzu, norādiet savu dzimumu!· Vīrietis· Sieviete

3. Lūdz, norādiet savu vecumu!

· 8-17 gadi· 18-22 gadi· 23-26 gadi· 27-33 gadi· 34-40 gadi· 41-56 gadi· 57-70 gadi· 71 gads un vairāk

4. Lūdzu, norādiet savu dzīves vietu (pilsētu, pagastu vai apdzīvotu vietu)! Atbildes brīvā tekstā

5. Lūdzu, norādiet sfēru, kurā darbojaties! Atbildes brīvā tekstā6. Vai Jūs sekojat žurnāla "Ir" Twitter kontam @irLV?

· jā· nē

7. Kas Jums visvairāk patīk žurnālā "IR"? (vairākas atbildes iespējamas)· Interesē gandrīz viss piedāvātais žurnāla saturs· Interesē kāda konkrēta žurnāla saturā apskatīta joma (politika, kultūra, analītiskie

pētījumi vai tml.)· Interesē konkrētu žurnālistu darbs· Patīk, ka žurnāls sniedz atklātu un objektīvu informāciju· Patīk, ka žurnāls ir interaktīvs, iesaistoties komunikācijā gan mājas lapā, gan Twitter

kontā· Patīk, ka žurnāla mājas lapas tehnoloģiskie risinājumi un/vai kvalitatīvā žurnāla mobilā

versija· Patīk žurnāla realizētās kampaņas· Patīk žurnāla stils - vizuālais noformējums, bildes, infografikas, vāka dizains u.tml.

69

· Patīk, ja ir izdevīgs abonēšanas piedāvājums· Nekas īpaši nepatīk· Cits variants

8. Kuras no uzskaitītajām žurnāla "Ir" veiktajām kampaņām esat pamanījis/pamanījusi?

9. Vai kāda no žurnāla veiktajām kampaņām ir pozitīvi ietekmējusi Jūsu lēmumu pirkt vaiabonēt ˛urnālu?

· jā· nē

10. Lūdzu, norādiet, kura tieši kampaņa ir pozitīvi ietekmējusi Jūsu lēmumu iegādātiesžurnālu (jautājums tikai tiem, kuri uz 9.jautājumu atbildēja „jā”)

Atbildes brīvā tekstā11. Kā Jūs trīs vārdos raksturotu žurnāla "IR" veiktās kampaņas?

Atbildes brīvā tekstā

Nr.p.k

.Kampaņas nosaukums

Pamanīju šāduakciju un tajāpiedalījos VAI

dalījos ar tosoc.tīklos VAI

izmanotojupiedāvājumu

Pamanīju šāduakciju, bet

nepiedalījos, nedalījosar to soc. tīklos un

neizmantojupiedāvājumu

Neko neesmudzirdējis par šādu

akciju

1. Iespēja pirmo žurnāla numurusaņemt bez maksas

2. Konkurss sadarbībā ar NOKIA"Ko Tev nozīmē panākumi?"

3."Ir" zīlīte Twitterī @ir_zilite

4. "Dulluma simulators" -putekļsūcēji pirms vēlēšanām

5. "Ir balona pūšana" par godužurnāla gada jubilejai

6. Abonēšanas akcijas ar iespējusaņemt "Madaras" vai

"Valmiermuižas" dāvanu karti7. "Ir" jaunākā numura video vāki

žurnāla mājas lapā

8. Twitter sekotāju profila bildīšupublicēšana uz žurnāla Vecgada

numura vāka9. Radošo risinājumu konkurss

sadarbībā ar "Golden Hammer"

10."Ir" domubiedru pasākumi

(ielūgumi uz grupas"Instrumenti" koncertu un filmas

"Marta īdas" seansu)11. "Ir puķe" 100. ˛urnāla numuram

un Sieviešu dienai par godu