PĻAVIŅU NOVADA IETALVAS PAGASTA TERITORIJAS … · PĻAVIŅU NOVADA VIETALVAS PAGASTA TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI AR GROZĪJUMIEM SIA “Reģionālie projekti”

APSTIPRINĀTS

Pļaviņu novada domes 2010. gada 22. decembra sēdē, prot. Nr.25.

Pļaviņu novada Domes priekšsēdētāja ________________ (G. Žilde)

PĻAVIŅU NOVADA VIETALVAS PAGASTA

TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2008. - 2020.GADAM

„TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN

APBŪVES NOTEIKUMI” AR GROZĪJUMIEM.

„GROZĪJUMU PASKAIDROJUMA RAKSTS”.

Pasūtītājs: Pļaviņu novada dome

Izstrādātājs: SIA „Reģionālie projekti”

2010

PĻAVIŅU NOVADA VIETALVAS PAGASTA TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI AR GROZĪJUMIEM

SIA “Reģionālie projekti” 2

SATURS

1. nodaļa. DEFINĪCIJAS UN LIETOTIE TERMINI............................................................................................................4 2. nodaļa. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI .................................................................................................................................8 3. nodaļa. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM...............................................................................................................9 4. nodaļa. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI TERITORIJU APBŪVEI.....................................................................................12 5. nodaļa. PRASĪBAS TEHNISKAJĀM BŪVĒM .............................................................................................................21 6. nodaļa. NOTEIKUMI INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM ................................................................................................24 7. nodaļa. NOTEIKUMI SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAI.........................................................................................27 8. nodaļa. NOTEIKUMI CITĀM TERITORIJĀM UN OBJEKTIEM ...............................................................................30 9.nodaļa. ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI........................................................................34

80. ŪDEŅI (Ū)................................................................................................................................................................37 81. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS (L)........................................................................................................38 82. MEŽSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS (M) .........................................................................................................41 83. PARKU UN REKREĀCIJAS TERITORIJAS (P) ..............................................................................................42 84. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJAS (DZS) ............................................................................................44 85. SABIEDRISKO IESTĀŽU APBŪVES TERITORIJAS (S)................................................................................47 86. JAUKTAS DZĪVOJAMĀS UN DARĪJUMU IESTĀŽU APBŪVES TERITORIJAS (JDZD) .......................49 87. RAŽOŠANAS OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (R) ................................................................................51 88. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVES KARJERU TERITORIJAS (RK) .............................................................53 89. KOMUNĀLĀS UN TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (T)....................................................................54 90. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJAS (ST) ..............................................................................55 91. KAPSĒTU TERITORIJAS (K)..............................................................................................................................57

10. nodaļa. KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA ................................................................................................59 11. nodaļa. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS ......................................................................................60 12. nodaļa. AIZSARGJOSLAS UN APGRŪTINĀJUMI...................................................................................................62 13.nodaļa. PRASĪBAS IZSTRĀDĀJAMIEM DETĀLPLĀNOJUMIEM..........................................................................68 14. nodaļa. BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA....................................................................................................69 15. nodaļa. SPĒKĀ ESOŠO DETĀLPLĀNOJUMU SARAKSTS.....................................................................................70

PĻAVIŅU NOVADA VIETALVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA 2008.-2020.G. GROZĪJUMU PASKAIDROJUMA RAKSTS...................................................................................................................71



Lietotie saīsinājumi AN - teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi AS - akciju sabiedrība Būvvalde - pašvaldības pārraudzībā esoša institūcija, kuras uzdevums ir regulēt būvniecības procesus konkrētā teritorijā, pārzināt būvniecību visās tās stadijās DzS - savrupmāju apbūves teritorija HES - hidroelektrostacija EPL - elektropārvades līnija JDzD - jauktas dzīvojamās un darījumu apbūves teritorija L - lauksaimniecības teritorija K - kapsētu teritorijas ST - satiksmes infrastruktūras teritorija LR - Latvijas Republika M - mežsaimniecības teritorija Mp - purvs MK - Ministru kabinets NAI - notekūdeņu attīrīšanas ietaises NILM - nekustamā īpašuma lietošanas mērķis P - parku un rekreācijas teritorijas PAU - plānošanas un arhitektūras uzdevums R - ražošanas objektu apbūves teritorijas Rk - derīgo izrakteņu karjeru teritorijas SIA - sabiedrība ar ierobežotu atbildību T - komunālās un tehniskās apbūves teritorija VAS - valsts akciju sabiedrība VKPAI - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija VUGD - Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ū - ūdeņi



1. nodaļa. DEFINĪCIJAS UN LIETOTIE TERMINI 1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk - Apbūves noteikumi) lietotas

sekojošas definīcijas un termini: 1.1. Aizmugures pagalms - zemesgabala daļa starp zemesgabala sānpagalmiem no zemesgabala aizmugures

robežas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves aizmugures fasādes sienai.

1.2. Aizmugures pagalma dziļums - mazākais horizontālais attālums starp zemesgabala aizmugures robežu un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu.

1.3. Apbūves blīvums - procentos izteikta zemesgabala visu ēku apbūves laukumu summas attiecība pret zemesgabala platību.

1.4. Apbūves intensitāte - procentos izteikta virszemes stāvu platības summa attiecība pret zemesgabala platību.

1.5. Apbūves laukums - zemesgabala visas ar būvēm apbūvētās platības summa, izņemot pazemes būves, piebraucamos ceļus un labiekārtojumu.

1.6. Apbūves līnija - līnija, kas nosaka minimālo attālumu no zemesgabala robežas, sākot no kura atļauts izvietot ēkas un būves.

1.7. Apbūves teritorija - izbūves teritorija, kas teritorijas plānojumā paredzēta apbūvei.

1.8. Applūstošās teritorijas - teritorijas ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi 10 gados (10% plūdu varbūtības teritorijas), kas noteiktas izmantojot inženiertehnisko aprēķinu metodi.

1.9. Ārējais sānpagalms - sānpagalmu, kas tieši robežojas ar ielu.

1.10. Arhitektonisks akcents/būves ar arhitektonisku akcentu - būves arhitektoniskajam veidolam nozīmīgs elements, kurš parasti neveido izmantojamu telpu un atrodas ārpus galvenās būvmasas un tās silueta.

1.11. Atklāta autostāvvieta - automašīnu novietošanas veids un nozīmē autostāvvietu, kas nav iekļauta ēkā vai tās daļā un kas ir nodalīta (arī nožogota) automašīnu novietošanai uz laiku.

1.12. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču vai produkcijas uzglabāšanai brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās un neietver autostāvvietas, nozīmē palīgizmantošanu, kas ietver preču uzglabāšanu brīvā dabā un atklātās, ēkā vai tās daļā neiekļautās platībās, bet kas nav autostāvvieta.

1.13. Atļautā izmantošana - zemes, ēkas, būves vai tās daļas izmantošana, saskaņā ar teritorijas plānojumu.

1.14. Autostāvvieta ir automašīnu novietošanas veids un nozīmē izmantošanu, kas ietver vienas vai vairāku automašīnu novietošanu uz laiku, arī stāvvietas, piebraucamos ceļus un vertikālās komunikācijas.

1.15. Brīvā (zaļā) teritorija - zemesgabala neapbūvētā platība, no kā atskaitīta autostāvvietu un piebraucamo ceļu platība. To raksturo brīvās teritorijas platība procentos no zemesgabala platības.

1.16. Buferzona - detālplānojumā vai būvprojektā noteikta zaļo aizsargstādījumu josla vai dabiska meža josla, kuras galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.

1.17. Būtisks piesārņojums ir valsts kompetentu institūciju noteikta jebkādas kaitīgas vielas koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, kā arī skaņas līmenis, ko nav atļauts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā.

1.18. Būvlaide nozīmē līniju zemesgabala iekšpusē, kas parasti noteikta paralēli ielas sarkanajai līnijai vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežai un kas iedibina minimālo attālumu starp ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu un jebkuru virszemes būvi, ko drīkst ierīkot.

1.19. Ciems (blīvi apdzīvota vieta) nozīmē juridisku statusu teritorijai, kurā dominē atļautās izmantošanas ar apbūves raksturu. Ciema robežas noteiktas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā.



1.20. Darījumu iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu, moteli, biroju, kantori, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, kā arī citu komerciāla rakstura iestādi, bet neietver rūpniecību vai vairumtirdzniecību.

1.21. Dārza māja (vasarnīca) nozīmē zemi un brīvstāvošu būvi, kas plānota, izmantota vai nodomāta rekreācijas nolūkiem vienai ģimenei.

1.22. Degvielas uzpildes stacija nozīmē izmantošanu, kas ietver degvielas (arī gāzes), eļļas un smērvielu pārdošanu, kā arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektu un automašīnu mazgāšanu kā palīgizmantošanas. Degvielas uzpildes stacijas izvietošanas iespēju ielas sarkanajās līnijās pamato ar detālplānojumu.

1.23. Dzīvoklis kā palīgizmantošana nozīmē palīgizmantošanu, kas ietver atsevišķu dzīvokli un kas sastāv no istabas vai istabām, virtuves un palīgtelpām, un ko izmanto kā īpašnieka, īpašuma pārvaldnieka, dārznieka vai cita, īpašnieka nolīgta, darbinieka mājokli.

1.24. Ēka (nams, māja) nozīmē atsevišķu arhitektonisku, tehnisku un konstruktīvu virszemes, arī daļēji pazemes būvi.

1.25. Ēkas augstums ir attālums no zemes virsmas projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū ielas vai ceļa pusē līdz tai augstākajai ēkas daļai (dzegas vai parapeta virsmalai, jumta malai, mansarda jumtam, kā arī jumta čukuram, ja jumts stāvāks par 45o), kas aiztur gaismas plūsmu 45o leņķī. Pagalma ēkas augstumu mēra ēkas vidū no pagalma virsmas projektētā vidējā līmeņa.

1.26. Ferma nozīmē izmantošanu, kas ietver atsevišķu specializētu, rūpnieciska rakstura lopkopības vai putnkopības saimniecību, arī pastaigu laukumus, bet neietver ganības.

1.27. Galvenā būve nozīmē būvi, ēku, kas plānota, izmantota vai nodomāta galvenajai izmantošanai vai izmantošanām uz zemesgabala.

1.28. Galvenā izmantošana šo Apbūves noteikumu izpratnē nozīmē konkrētā teritorijā noteikto atļauto izmantošanas kopumu, kas tieši atbilst teritorijas izmantošanas veidam.

1.29. Garāža nozīmē būvi vai tās daļu, kas ietver pastāvīgu automašīnas vai automašīnu novietošanu, un kas var būt gan privātā, gan sabiedriskā garāža. Garāža privātas garāžas nozīmē netiek lietota, jo ir ietverta dzīvojamajā vai saimniecības ēkā.

1.30. Grāvis - mākslīgi veidota ūdenstece virsūdeņu uztveršanai un novadīšanai, kas iekļauta vienotā noteces sistēmā.

1.31. Iedibināta būvlaide ir esošās apbūves frontes veidotā līnija, ja kvartāla robežās vismaz piecos zemesgabalos galvenās būves pie ielas atrodas uz vienas līnijas.

1.32. Iela - zeme, būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai paredzēta satiksmes nodrošināšanai apdzīvotās vietās – ciemos, un vietējās satiksmes pievadīšanai autoceļiem. Iela ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar ielām un piebrauktuvēm.

1.33. Iekšējais sānpagalms nozīmē to sānpagalmu, kas nerobežojas ar ielu.

1.34. Insolācija (izsauļojums) - rādītājs, kas norāda iekštelpu nepieciešamo izsauļojuma ilgumu. To nosaka attiecīgi būvnormatīvi.

1.35. Inženiertehniskās apgādes tīkli un būves - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai paredzēta virszemes un pazemes inženiertīkliem un būvēm, lai nodrošinātu apbūves vai citu apbūves teritoriju pieslēgšanu centralizētām apgādes sistēmām (ūdensvads, kanalizācija, elektroapgāde, siltumapgāde, telekomunikācijas), kas pašas ir šie tīkli un būves.

1.36. Inženierkomunikāciju objekts - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai paredzēta valsts vai pašvaldības inženiertehniskās apgādes un infrastruktūras objektu, (elektroapakšstacijas, katlumājas, gāzes sadales stacijas, automātiskās telefonu stacijas, kanalizācijas un lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas) un transporta sistēmas objektu (ceļu, ielu, un dzelzceļa) izvietošanai.

1.37. Izbūve - kopīgs nosaukums plānotai, izmantotai vai paredzēta visu veidu teritorijas izmantošanai un attīstības pasākumiem, apbūvei, labiekārtojumam un ainavu veidošanai.



1.38. Izmantošana - tāda plānota, esoša vai nodomāta zemes un būvju vai to daļas izmantošana, kas atbilst Apbūves noteikumu plānam (atļautā izmantošana) vai neatbilst Apbūves noteikumu plānam (aizliegtā izmantošana).

1.39. Kapsēta - izmantošana, kas ietver mirušo apbedīšanu un ar to saistītās būves un pasākumus.

1.40. Lauksaimnieciska izmantošana nozīmē izmantošanu, kas ietver augkopību, dārzeņkopību, dārzkopību, lopkopību, putnkopību, zivsaimniecību un ar to saistītos pakalpojumus, izņemot veterināro darbību, kā arī medniecību, un var ietvert arī dzīvnieku kopšanu, kažokzvēru audzēšanu, ogu krūmu un augļu koku audzēšanu un ražas novākšanu, siltumnīcas, velēnu audzēšanu un sēņu audzēšanu, bet neietver fermu.

1.41. Laukums nozīmē izmantošanu satiksmes infrastruktūras objektu apbūves teritorijā ielai līdzīgiem nolūkiem, ko iezīmē sarkanās līnijas.

1.42. Maģistrālā iela nozīmē izmantošanu, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp blīvi apdzīvoto vietu daļām, kā arī nodrošina transporta izvadīšanu uz pašvaldības ceļiem un valsts autoceļiem. Maģistrālā iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējās nozīmes ielām.

1.43. Maģistrālā inženierkomunikācija nozīmē izmantošanu, kas ietver valsts vai pašvaldības inženiertehniskās apgādes (infrastruktūras) maģistrālos tīklus, arī maģistrālo transportvadu un līdzīgu būvi, kas nepieciešama apgādei ar izejvielām, sakariem, enerģētiskajiem un citiem resursiem, kā arī slēgtu notekūdeņu novadīšanu.

1.44. Māju ceļi - ceļi, kas nesavieno citus augstāka līmeņa ceļus.

1.45. Mazstāvu daudzdzīvokļu nams nozīmē izmantošanu, kas ietver ēku vai tās daļu līdz diviem stāviem ar dzīvokļiem, kam ir kopīga ieeja no zemes līmeņa. Nama iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes un palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, kā arī pagalmus uz zemesgabala.

1.46. Mežsaimnieciska izmantošana nozīmē izmantošanu, kas ietver mežsaimniecību, kokmateriālu sagatavošanu un ar to saistītos pakalpojumus, un var ietvert arī malkas meža, celulozes meža, lietaskoku, Ziemassvētku eglīšu un citu meža produktu audzēšanu un ciršanu.

1.47. Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts nozīmē izmantošanu, kas ietver preču pirkšanu un pārdošanu tieši patērētājam vai sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanu, arī tirdzniecības centru, universālveikalu, tirgu, veikalu, salonu, aptieku, restorānu, bāru, kafejnīcu, pakalpojumu darbnīcu, bet neietver nekādu rūpniecību, montēšanu, pārstrādi vai vairumtirdzniecību.

1.48. Meliorācijas būves nozīmē izmantošanu, kas ietver pasākumu sistēmu augsnes radikālai uzlabošanai, galvenokārt tās ūdens režīma regulēšana (nosusinot, apūdeņojot, stādot kokus) un augsnes erozijas novēršana.

1.49. Palīgizmantošana nozīmē plānotu, esošu vai nodomātu zemes un būvju vai to daļas izmantošanu, pie šādiem nosacījumiem - tā ir pakārtota galvenajai izmantošanai un papildina to un ir izvietota tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana.

1.50. Parcele ir ar detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu noteikta teritorijas pamatvienība līdz tās ierakstīšanai Zemesgrāmatā.

1.51. Pludmale - ezera vai upes krasta teritorija starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.

1.52. Priekšpagalma dziļums nozīmē mazāko horizontālo attālumu starp zemesgabala fronti (sarkano līniju) un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu.

1.53. Sabiedriskā garāža nozīmē izmantošanu, kas ietver kooperatīvu vai privātu būvi vai tās daļu pastāvīgai automašīnu novietošanai, kā arī automašīnu apkopi.

1.54. Sabiedriskie apstādījumi nozīmē izmantošanu tādas sabiedrības ērtības, veselības un labklājības labā apzaļumotas un labiekārtotas teritorijas ierīkošanai un uzturēšanai, kas ir brīvi pieejama sabiedrībai, un ietver parku, dārzu, mežaparku, skvēru, bulvāru, aleju, ielu un ceļu stādījumus.

1.55. Saimniecības ēka nozīmē palīgizmantošanu, un var ietvert privātu garāžu, nojumi automašīnas novietošanai, darbnīcu, siltumnīcu, kā arī dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanu



u.c. Ja šāda ēka piebūvēta vai iebūvēta galvenajā būvē, tā jāuzskata par daļu no galvenās būves, nevis par saimniecības ēku.

1.56. Sānpagalma platums nozīmē mazāko horizontālo attālumu starp zemesgabala sānu robežu un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu.

1.57. Sarkanā līnija ir plānota vai esoša, teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta ielas, laukuma, atklātas autostāvvietas vai inženierkomunikāciju koridora robeža.

1.58. Savrupmāja (ģimenes māja) nozīmē izmantošanu, kas ietver brīvstāvošu vienas ģimenes dzīvojamo māju.

1.59. Stāvu platība - zemesgabala kapitālās apbūves visu stāvu, izņemot pagrabstāvus, platību summa. Stāva platība ir platība, ko ierobežo ēkas ārējā kontūra, ietverot ēkas iekšējās un ārējās sienas. Gaisa telpa (atvērumi pārsegumā) netiek ieskaitīti stāva platībā.

1.60. Stāvu skaits - ēkas visu virszemes stāvu skaits, kas ietver pagrabstāvu, ja vairāk kā puse no pagraba augstuma starp pabeigtām griestu un grīdas virsmām ir virs pieguļošās teritorijas virsmas (pagalma ēkai – virs pagalma virsmas) projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū ielas vai ceļa pusē. Stāvu skaitā ieskaita arī atļautās izmantošanas vajadzībām izbūvētu jumta stāvu, ja jumta izbūves platība ar 1,6 m un lielāku augstumu pārsniedz 66% no ēkas apbūves laukuma.

1.61. Viensēta nozīmē izmantošanu, kas ietver vienu dzīvojamo vienģimenes, divģimeņu māju ar saimniecības ēkām un citām būvēm saimniecībā.

1.62. Vietējās nozīmes iela nozīmē izmantošanu, kas ietver ielu, gājēju ielu un ceļu (gatvi), parka ceļu, piebrauktuvi un veloceliņu un nodrošina transporta izvadīšanu uz maģistrālajām ielām. Vietējās nozīmes iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās, bet neietver krustojumus ar maģistrālajām ielām.

1.63. Vispārīgās rūpniecības uzņēmums nozīmē izmantošanu, kas ietver ražošanu, montēšanu, pārstrādāšanu, remontēšanu, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču, vielu un lietu glabāšanu, uzkrāšanu, komplektēšanu, iesaiņošanu un nosūtīšanu.

1.64. Zemesgabala fronte nozīmē horizontālu attālumu pa ielas sarkano līniju starp zemesgabala sānu robežām.



2. nodaļa. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI 2. Pamatprincipi: 2.1. “Pļaviņu novada Vietalvas pagasta Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk

Apbūves noteikumi) nosaka prasības zemesgabalu, būvju un ēku izmantošanai; 2.2. Apbūves noteikumi attiecas uz visu Pļaviņu novada Vietalvas pagasta administratīvo teritoriju

un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuru zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu, ēku, būvju un zemes ierīcības projektēšanu, detālplānojumu izstrādi, veicot būvdarbus, ēku rekonstrukciju, modernizāciju, nojaukšanu vai citu saimniecisko darbību;

2.3. Apbūves noteikumi tiek precizēti detālplānojumos atbilstoši to detalizācijas pakāpei un mēroga precizitātei;

2.4. tie Apbūves noteikumu punkti, kuros ir atsauce uz iespēju noteikt, detalizēt vai precizēt, veicot papildus darbības, piemēram, izstrādājot detālplānojumu, uzskatāmi par nosacījumiem un nav klasificējami kā teritorijas plānojuma un Apbūves noteikumu grozījumi;

2.5. ja kādai teritorijai jau ir izstrādāts un spēkā esošs detālplānojums, jāievēro detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

2.6. Apbūves noteikumi regulāri jāaktualizē (jāpapildina) ar informāciju par spēkā esošajiem detālplānojumiem, norādot to robežas (15.nodaļa);

2.7. ar jautājumiem par Apbūves noteikumu prasībām jāgriežas Pļaviņu novada pašvaldībā. 3. Pārkāpumi un sodi: 3.1. par Apbūves noteikumu pārkāpšanu pašvaldības administratīvā komisija, pamatojoties uz

Būvvaldes sastādītu aktu, pieņem lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, vienlaicīgi nosakot termiņu pārkāpuma novēršanai;

3.2. ja noteiktajā termiņā neatbilstība Apbūves noteikumiem netiek novērsta, pašvaldības administratīvā komisija pieņem lēmumu par atkārtotu administratīvā soda piemērošanu;

3.3. pārsūdzība par pieņemtā lēmuma atbilstību veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;



3. nodaļa. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM 4. Pielietojums: 4.1. šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visām teritorijām Pļaviņu novada Vietalvas pagasta

administratīvajās robežās, izņemot gadījumus, kad Apbūves noteikumos noteikts citādi; 4.2. izstrādājot detālplānojumus, zemes ierīcības projektus un būvprojektus ir jāņem vērā šīs

nodaļas noteikumi, ja detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta darba uzdevumā, vai būvprojekta plānošanas un arhitektūras uzdevumā nav noteiktas speciālas prasības.

5. Visās teritorijās atļautās izmantošanas: 5.1. visās pagasta teritorijās, ievērojot Apbūves noteikumus, atļauts izmantot ēku un būvju

izvietošanai atbilstoši attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī: 5.1.1. apstādījumu ierīkošanai, 5.1.2. automašīnu novietošanai (ja tas nenonāk pretrunā ar vides aizsardzības prasībām), 5.1.3. inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietošanai, ja to paredz detālplānojums, zemes ierīcības projekts, būvprojekts vai inženiertehniskās apgādes shēma, 5.1.4. ielas, ceļa vai piebrauktuves izbūvei, 5.1.5. atļautajai palīgizmantošanai.

6. Visās teritorijās aizliegtās izmantošanas: 6.1. nevienā teritorijā netiek atļauta tāda zemes, ēku, būvju vai kādas to daļas izmantošana, kas rada

augstāku iedzīvotāju apdraudējuma līmeni par maksimāli pieļaujamo vai būtisku piesārņojumu – nepieļaujami augstu risku un neatbilstību vides aizsardzības un sabiedrības veselības institūciju vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām;

6.2. ja Apbūves noteikumos nav noteikts citādi, pagasta teritorijā nav atļauts: 6.2.1. izvietot ēkas un būves aizsargjoslās un tauvas joslā, ja tas ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, 6.2.2. veikt būvniecību piesārņotās teritorijās, ja nav veikta to rekultivācija un/vai sanācija, kā arī izmantot ēkas un būves pirms nav novērsts esošais piesārņojums, izņemot pagaidu lietošanas būves teritorijas rekultivācijai un/vai sanācijai, 6.2.3. veikt darbus būvmateriālu, melnzemes un derīgo izrakteņu ieguvei komercnolūkos, 6.2.4. novietot, savākt un glabāt neizmantojamus, pamestus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā zeme nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota to savāktuvei vai ietverta ēkā, 6.2.5. vākt, uzkrāt un glabāt krāvumos vai laukumos atkritumus, metāllūžņus un būvgružus, ja vien šim nolūkam izmantotā zeme nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota to savāktuvei vai ietverta ēkā. Šī prasība neattiecas uz atkritumu savākšanu speciālās noteikta parauga atkritumu tvertnēs, 6.2.6. izmantot jebkādus ceļojumu treilerus un vagonus kā ilglaicīgas lietošanas (vairāk kā trīs kalendārie mēneši) dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss.

7. Palīgizmantošana: 7.1. palīgizmantošanai ir jābūt pakārtotai galvenajai izmantošanai, šīs izmantošanas ēkai vai būvei,

lai to nodrošinātu un papildinātu un jābūt izvietotai tajā pašā zemesgabalā, uz kuras atrodas galvenās izmantošanas ēka vai būve;

7.2. palīgizmantošana nevar aizņemt vairāk kā 30% no galvenās izmantošanas platības, un tā nav izmantojama dzīvojamajai apbūvei, ja Apbūves noteikumos nav noteikts citādi;

7.3. dzīvoklim kā palīgizmantošanai ir jāatrodas galvenajā būvē vai ar to jāsaskaras. Jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas lielākajā daļā jābūt vismaz



2,5 m, arī tad, ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa. Dzīvoklis jāizmanto kā galvenās būves īpašnieka vai pārvaldnieka, vai viņu darbinieka mājoklis.

8. Neatbilstoša izmantojuma statuss: 8.1. ja zemesgabala izmantošana tiesiski iesākta pirms stājies spēkā Vietalvas pagasta teritorijas

plānojums, kas nosaka zemesgabalam citu izmantošanas veidu, attiecīgajam zemesgabalam ir neatbilstoša izmantojuma statuss;

8.2. neatbilstoša izmantojuma statusa zemesgabala īpašnieks vai lietotājs ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība, esošo ēku pārbūve vai nojaukšana, vai cita saimnieciskā darbība jāuzsāk un jāveic atbilstoši Apbūves noteikumu prasībām;

8.3. ja zemesgabala īpašniekam vai lietotājam līdz Apbūves noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir saskaņots būvprojekts vai izsniegta būvatļauja un to derīguma termiņi nav beigušies, tad zemesgabalam ir neatbilstoša izmantojuma statuss un īpašnieks vai lietotājs ir tiesīgs turpināt iesākto darbību;

8.4. visos gadījumos, kad mainās zemesgabala īpašnieks, zemesgabals zaudē neatbilstoša izmantojuma statusu un jaunajam īpašniekam jāievēro Apbūves noteikumu prasības;

8.5. ja saskaņā ar Apbūves noteikumiem jāgroza nekustamā īpašuma lietošanas mērķis (turpmāk NĪLM), to veic ar brīdi, kad tiek uzsākta jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība, vai arī, kad mainās zemesgabala īpašnieks.

9. Piekļūšanas noteikumi: 9.1. drīkst izveidot tikai tādu zemesgabalu, kuram ir nodrošināta piebraukšana, t.i., zemesgabals

robežojas ar ceļu, ielu vai laukumu vai piekļūšanu tam nodrošina ceļa servitūts; 9.2. būvniecības process nav uzsākams, kamēr nav nodrošināta piebraukšana no zemesgabala līdz

pašvaldības ceļam, ielai vai valsts autoceļam; 9.3. ciemu teritorijās un teritorijās, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, izstrādājot

detālplānojumus un zemes ierīcības projektus, būvēm un ēkām jāparedz piebrauktuves vai caurbrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

9.4. jebkuram dzīvoklim (arī dzīvoklim kā palīgizmantošanai), darījumu vai pakalpojumu objektam ir jānodrošina piekļūšana atsevišķi no citām izmantošanām;

9.5. publiskajiem ūdeņiem jānodrošina piekļūšana gājējiem un velosipēdistiem. Piekļūšanas risinājumi jānosaka detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā, atbilstoši pašvaldības prasībām, kas noteiktas attiecīgajā darba uzdevumā.

10. Vides pieejamība: 10.1. izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus, jāparedz speciāli pasākumi un speciāls

aprīkojums, lai nodrošinātu pieejamu vidi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sabiedriskajos un apkalpes objektos, daudzdzīvokļu mājās un publiskajā ārtelpā - ielās, laukumos, parkos u.c.;

10.2. esošajās sabiedriskajās un darījumu ēkās, kurās tehniski nav iespējams nodrošināt iekļūšanu personām ar īpašām vajadzībām, ir jābūt iespējai attiecīgās iestādes pakalpojumus saņemt citā veidā (piemēram, ierīkojot zvana pogu pie ieejas vai veicot citus pasākumus).

11. Jaunu zemesgabalu veidošana: 11.1. nekustamo īpašumu (zemes vienību) sadala, apvieno, vai pārkārto zemesgabala robežas,

pamatojoties uz zemes ierīcības projektu vai detālplānojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11.2. jaunizveidotā nekustamā īpašumam (zemes vienībai) jāatbilst Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma prasībām;

11.3. pašvaldība var pieņemt lēmumu neizstrādāt detālplānojumu gadījumos, kad paredzēta zemes vienības sadalīšana, apvienošana, zemes robežu pārkārtošana, piebraucamo ceļu un/vai



inženierkomunikāciju koridoru noteikšana un detālplānojuma izstrādes nepieciešamību nenosaka citi normatīvie akti;

11.4. atļauts veidot tikai tādu jaunu zemesgabalu apbūvei: 11.4.1. kuram nodrošināta tiešas piekļūšanas iespējas no ceļa vai ielas un kuram ielas vai ceļa

fronte nav mazāka par 15 m, izņemot rindu māju apbūvi; 11.4.2. kas pieejams pa ne mazāk kā 5 m platu piebraucamo ceļu (minimālais brauktuves platums

3,5 m) līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam, ja zemesgabals tieši nerobežojas ar ceļu, ielu vai laukumu;

11.5. nav pieļaujama zemesgabala dalīšana vai apvienošana: 11.5.1. ja to neakceptē visi kopīpašnieki; 11.5.2. ja nav iespējams reāli sadalīt kopīpašumā esošās būves atbilstoši normatīvu prasībām; 11.5.3. ja sadalīšanas rezultātā jaunveidojamo zemesgabalu platība būs mazāka par Apbūves

noteikumos attiecīgajā teritorijā atļauto; 11.5.4. ja sadalīšanas rezultātā jaunveidojamos zemesgabalos tiek pārsniegts attiecīgajā teritorijā

atļautais maksimālais apbūves blīvums un/vai intensitāte; 11.6. zemesgabalus apvienojot, sadalot vai pārkārtojot zemesgabalu robežas, nav pieļaujama esošo

pašvaldības ceļus, ielu, laukumu, piebraucamo ceļu slēgšana; 11.7. prasības detālplānojumiem skatīt 13.nodaļā „Prasības izstrādājamiem detālplānojumiem”. 12. Jaunveidojama zemesgabala platība: 12.1. atļauts veidot jaunus zemesgabalus ievērojot noteiktos minimālos zemesgabalu lielumus

attiecīgajā teritorijā, atbilstoši Apbūves noteikumu 9.nodaļā noteiktajiem rādītājiem; 12.2. atsevišķos gadījumos, izstrādājot zemes ierīcības projektu vai detālplānojumu, ņemot vērā

zemes lietderības izmantošanas iespējas, apkārtējo zemesgabalu un apbūves struktūru un dabisko robežu elementus, pieļaujama atsevišķu zemesgabalu platības samazināšana, bet ne vairāk par 5% no 9.nodaļā atļautās minimālās platības attiecīgajā teritorijā;

12.3. gadījumos, kad zemesgabala atdalīšana tiek veikta nacionālas un reģionālas nozīmes satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei vai rekonstrukcijai, atļauta Apbūves noteikumi 9.nodaļā noteikto jaunveidojamo minimālo zemesgabalu lielumu samazināšana;

12.4. satiksmes infrastruktūras (ceļu, ielu u.c.) un inženierkomunikāciju objektu izbūvei zemesgabala minimālā platība ir jānosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai;

12.5. zemesgabala daļa, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, nevar tikt uzskatīta par ietilpstošu noteiktajā minimālajā zemesgabala platībā.

13. Teritoriju izmantošanas veidu maiņa: 13.1. lai mainītu teritorijas plānojumā noteikto plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanu uz citu,

nepieciešams izstrādāt teritorijas plānojuma grozījumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 13.2. mainot teritorijas izmantošanas veidu no neapbūvētas uz apbūvētu, pašvaldība, izvērtējot

konkrēto gadījumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīga pieprasīt izstrādāt detālplānojumu.



4. nodaļa. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI TERITORIJU APBŪVEI 14. Apbūves blīvuma, intensitātes un brīvās teritorijas rādītāji: 14.1. apbūves blīvuma, intensitātes un brīvās teritorijas rādītāji atsevišķām apbūves teritorijām

noteikti Apbūves noteikumu 9.nodaļā „Atsevišķu teritoriju izmantošanas noteikumi” atbilstoši plānotajai (atļautajai) teritorijas izmantošanai;

14.2. apbūves intensitātes, brīvās teritorijas un apbūves blīvuma rādītāji, ja tie Apbūves noteikumos noteikti attiecīgās apbūves teritorijas zemesgabaliem, neattiecas uz tiem zemesgabaliem, kas paredzēti tikai transportlīdzekļu novietošanai, tehniskās apbūves un satiksmes infrastruktūras teritorijas objektiem;

14.3. apbūves blīvuma rādītāju aprēķina ar šādu formulu:Z

LA 100×= , kur L – visu apbūvēto

laukumu summa (neieskaitot ar apstādījumiem labiekārtotu un apzaļumotu pazemes apjomu); Z – zemes gabala platība;

14.4. apbūves intensitāti aprēķina ar formulu:Z

SI 100×= , kur S – stāvu platība, Z – zemes gabala

platība;

14.5. brīvās teritorijas rādītāju aprēķina ar formulu:Z

LLLZB 100)( 321 ×−−−= , kur: L1– apbūves

laukums zemesgabalā (neieskaitot ar apstādījumiem labiekārtotu un apzaļumotu pazemes apjomu); L2– piebraucamo ceļu laukums zemesgabalā; L3 – autostāvvietu laukums zemesgabalā; Z – zemes gabala platība;

14.6. ja zemesgabala daļa atrodas ielas sarkanajās līnijās vai ceļa nodalījuma joslā, tad, aprēķinot apbūves intensitāti, brīvās teritorijas un apbūves blīvuma rādītājus, to neskaita zemesgabala platībā;

14.7. stāvu platību nosaka, summējot visām ēkām uz zemes gabala katra atsevišķa stāva (izņemot pazemes stāvus un jumta stāvu) uz zemes projicēto laukumu, kuru ierobežo ēkas ārsienu ārējā kontūra.

15. Ēku un būvju augstums: 15.1. Ēku un būvju augstumu mēra ielas vai piebraucamā ceļa pusē (galvenajā fasādē) no plānotā

zemes līmeņa zemesgabalā līdz jumta korei vai līdz plakanā jumta parapetam (skatīt 1.attēlu); 15.2. Apbūves noteikumu 9. nodaļā „Atsevišķu teritoriju izmantošanas noteikumi” noteiktie ēku un

būvju augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku vai tehnisku izbūvi - virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu, sakaru torņu, vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu, ja tas nepieciešams konkrētās funkcijas izvietošanai.



1.attēls.Ēku un būvju augstums

16. Stāvu skaits: 16.1. nosakot stāvu skaitu, pieņemts, ka stāva augstums dzīvojamām ēkām ir ekvivalents 3,5 m; 16.2. atļauto stāvu skaitu nosaka detālplānojumos vai būvprojektos, atbilstoši 9.nodaļā „Atsevišķu

teritoriju izmantošanas noteikumi” noteiktajai konkrētajai teritorijai atļautajai izmantošanai. 17. Būvlaide: 17.1. galvenās ēkas novietnei zemes gabalā iedibinātas (esošas) būvlaides gadījumā, ja tā nav

spēkā esošajās sarkanajās līnijās, neskatoties uz jebkādiem citiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, jāievēro šī iedibinātā būvlaide;

17.2. galvenās ēkas novietnei zemes gabalā, kur nav iedibināta būvlaide un/vai nav izveidots ielu tīkls, jāievēro starp sarkano līniju un būvlaidi šādi minimālie attālumi: 17.2.1. maģistrālajai ielai - 6 m; 17.2.2. vietējai ielai - 3 m.

18. Pagalma noteikumi: 18.1. galvenajai ēkai uz zemesgabala ir viens vai vairāki pagalmi - priekšpagalms, iekšējais

sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms; 18.2. pagalmu ārējā sānpagalmā un priekšpagalmā aizliegts izvietot ēku un būvju virszemes daļas,

izņemot: 18.2.1. arhitektoniskas detaļas - sliekšņus, starpdzegas, dzegas, teknes, pilastrus, jumta balstus utt., kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk 0,5 m;



18.2.2. funkcionālas un/vai dekoratīvas būves - nolaižamus saulessargus, markīzes, strūklakas, skulptūras, žogus un citus labiekārtojuma elementus; 18.2.3. kāpnes, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk 1,5 m; 18.2.4. erkerus, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk 1 m; 18.2.5. balkonus, segtas un nesegtas terases, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk 1,8 m;

18.3. zemesgabala īpašniekam pagalmi jāuztur kārtībā, tīri un sausi, jānodrošina lietus ūdeņu novadīšana esošā zemesgabala robežās vai jārisina kompleksi apkārtējā teritorijā;

18.4. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmos atļauts izvietot tikai bērnu rotaļu laukumus, atpūtas vietas, laukumus atkritumu konteineru izvietošanai un stāvvietas iedzīvotāju automašīnām.

19. Priekšpagalms - priekšdārzs: 19.1. priekšpagalmu - zemesgabala daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nedrīkst apbūvēt,

nekādas būves virszemes daļā nedrīkst atrasties, izņemot 18.2.punktā noteiktos gadījumus; 19.2. ja būvlaide nesakrīt ar ielas sarkano līniju, zemesgabala daļā - priekšpagalmā, veidojams

priekšdārzs. 20. Ēku un būvju novietojums pret zemesgabala robežām: 20.1. Jebkurai ēkai, būvei un to daļām ir jāatrodas attiecīgā zemesgabala robežās; 20.2. Ēkas vai būves neviena daļa nedrīkst projicēties ārpus tā zemesgabala robežas, uz kura tā

atrodas, izņemot: 20.2.1. Apbūves noteikumos paredzēto gadījumu, ja būvlaide sakrīt ar sarkano līniju. Šādā gadījumā ēkas vai būves daļa nedrīkst projicēties brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un tās apakšējai malai ir jābūt vismaz 3 m virs ietves; 20.2.2. ja ēka vai būve ir žogs starp zemesgabaliem; 20.2.3. ja kaimiņu zemesgabala īpašnieks piekrīt grozīt zemesgabala robežu pa vertikāli. Tādā gadījumā to jāieraksta Zemesgrāmatā;

20.3. būvju novietojuma attālumu līdz ielai nosaka būvlaide; 20.4. jebkura būvniecība, kas atrodas tuvāk par 3 m bez logiem un durvīm un 4 m ar logiem un

durvīm no kaimiņu zemesgabala robežām ir jāsaskaņo ar kaimiņu zemesgabala īpašnieku normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

20.5. galvenās būves novietnei zemesgabalā, iedibinātas būvlaides gadījumā, ja tā nav spēkā esošajās sarkanajās līnijās, neskatoties uz jebkādām citām Apbūves noteikumu normām, jāievēro šī iedibinātā būvlaide;

20.6. ja ēka vai būve izvietota tieši pie kaimiņa zemesgabala robežas, tad ēkas vai būves sienai, kas atrodas uz robežas, jābūt veidotai kā ugunsdrošai sienai ar iespēju kaimiņam piebūvēt pie tās savu ēku vai būvi. Tādā gadījumā jumts jāveido ar kritumu uz sava zemesgabala pusi.



2.attēls. Pagalmi

21. Prasības ēkas, būves vai to daļu funkcionalitātes maiņai: 21.1. jebkuru ēku, būvju vai to daļu funkciju maiņu ir nepieciešams saskaņot Būvvaldē; 21.2. ieplānotajai jaunajai funkcijai ir jāatbilst Apbūves noteikumu atļautās izmantošanas prasībām; 21.3. nav pieļaujama tādu funkciju paredzēšana, kas pasliktina apstākļus blakus zemesgabalos,

apgrūtina to piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu un ēku ekspluatāciju, vai pasliktina vides stāvokli.



22. Prasības ēku un būvju rekonstrukcijai, restaurācijai un remontam: 22.1. ēku un būvju rekonstrukcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieļaujama, lai uzlabotu

plānojuma kvalitāti, paaugstinātu labiekārtojuma tehnisko līmeni, veiktu konstruktīvos uzlabojumus, vai arī pielāgotu tās citai atļautai izmantošanai;

22.2. pārbūvējot kultūrvēsturiski nozīmīgas ēkas un būves, nav atļauta to fasāžu arhitektūras vienkāršošana un redzamo arhitektonisko veidojumu (ailu aizpildījums, restojums, portāli, vitrīnas, logu apmales, sandviki, lizēnas, pilastri, dzegas, jumta logi u.c.) daļēja vai pilnīga likvidēšana vai pārveidošana. Nav atļauts izmainīt vēsturisko ēku logu un iestikloto ieejas durvju vērtņu dalījumu;

22.3. kultūras pieminekļu restaurācija veicama saskaņā ar Būvvaldē apstiprinātu restaurācijas projektu, kas izstrādāts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

23. Prasības ēku un būvju elementiem: 23.1. katra zemesgabala īpašniekam, valdītājam vai apsaimniekotājam ir pienākums uzturēt kārtībā

ēkas un būvju fasādes, jumtu un lietus ūdens novadīšanas sistēmas; jumti un notekcaurules jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemesgabalos;

23.2. atļauta esošo ēku un būvju jumta stāva izbūve, ja tā atbilst Apbūves noteikumu prasībām un ja jumta gabarīti, ēkas novietojums un tehniskais stāvoklis atbilst ugunsdrošības prasībām. Jumta stāva izbūve uzskatāma par rekonstrukciju;

23.3. daudzdzīvokļu mājām nav atļauta patvaļīga lodžiju un balkonu pārbūvēšana un aizstiklošana. Lodžiju un balkonu pārbūvēšana jāveic saskaņā ar apstiprinātu projektu, kas izstrādāts vismaz vienai kāpņutelpas sekcijai.

24. Redzamības trīsstūri: 24.1. apbūvējot jebkuru zemesgabalu, kas piekļaujas ceļiem vai ielām, jāievēro normatīvajos aktos

noteikto pārredzamības zonu – redzamības trijstūri, ko nedrīkst apbūvēt (skatīt 3.attēlu); 24.2. ja esošā kapitālā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un

transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.



3.attēls. Redzamības trīsstūri ielu un ceļu krustojumos

25. Attālumi starp ēkām un būvēm: 25.1. attālumi starp dzīvojamām ēkām, dzīvojamām un sabiedriskām, kā arī ražošanas ēkām

jāpieņem saskaņā ar insolācijas, apgaismojuma un ugunsdrošības prasībām. 26. Insolācijas (izsauļojuma) prasības: 26.1. izsauļojuma prasības jāpieņem saskaņā ar spēkā esošo būvnormatīvu prasībām; 26.2. aprēķinot attālumus starp būvēm, jāņem vērā, ka laika posmā no 22. marta līdz 22. septembrim

jānodrošina sekojošas insolācijas prasības: 26.1.1. dzīvojamo un sabiedrisko ēku izvietojumam un orientācijai (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes un izglītības iestādes) jānodrošina dzīvojamo telpu un teritoriju nepārtraukta insolācija ne īsāka par 2,5 stundas dienā; 26.1.2. izvietojot izglītības, pirmsskolas izglītības, ārstniecības un atpūtas iestādes, atbilstoši būvnormatīviem jānodrošina nepārtraukta 3 stundu ilga šo telpu insolācija.

27. Apgaismojuma prasības: 27.1. teritoriju, ēku un būvju dabiskais un mākslīgais apgaismojuma ir jānodrošina atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 28. Ugunsdrošības attālumu prasības: 28.1. ugunsdrošības attālumi starp dzīvojamām ēkām, publiskām ēkām, kā arī rūpniecības

uzņēmumu saimniecības ēkām jāparedz atbilstoši ugunsdrošības normatīvo aktu prasībām, bet



starp rūpnīcu un lauksaimniecības nozīmes ražošanas ēkām - atbilstoši šo ēku vai šo uzņēmumu projektēšanas normatīviem;

28.2. nosakot ugunsdrošības attālumus starp ēkām un būvēm, jāievēro ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

29. Aizsardzība pret trokšņiem: 29.1. akustiskā trokšņa pieļaujamie normatīvi dzīvojamo un publisko ēku telpām un teritorijām

jāpieņem atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 29.2. trokšņa samazināšanas līdzekļi (prettrokšņa pasākumi) projektējami atbilstoši normatīvo aktu

prasībām; 29.3. trokšņa līmeņa rādītāji galvenajiem trokšņa avotiem nosakāmi pēc to novietnei atbilstošām

trokšņa kartēm, bet, ja to nav, akustisko mērījumu vai aprēķinu rezultātā. 30. Žogi un prettrokšņa sienas: 30.1. Žogiem un vārtiem gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu

zemesgabalu žogu arhitektūru; 30.2. Žogus atļauts ierīkot:

31.2.1. ielas vai ceļa pusē – pa ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu; 31.2.2. stūra zemesgabalos – pa redzamības trīsstūra līniju; 31.2.3. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm – pa tauvas joslas robežu; 31.2.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.

30.3. robežžogi abiem kaimiņiem jāizbūvē un jāuztur kārtībā kopīgi, bet ja nav iespējams vienoties, katram jāizbūvē un jāuztur kārtībā tā žoga puse, kas, skatoties no zemesgabala uz robežu, atrodas pa labi, turklāt žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienā veidā. Gadījumos, ja uz robežas ir būves, kaimiņiem uz pusēm jāizbūvē un jāuztur atlikušās robežžoga daļas;

30.4. žogu minimālā caurredzamība atkarībā no žoga augstuma ir šāda: 30.4.1. līdz 1m augstam žogam - bez ierobežojumiem; 30.4.2. līdz 1,50 m - 30%; 30.4.3. līdz 1,80 m - 50%; 30.4.4. virs 1,80 m - 80%;

30.5. žogiem gar ielām un ceļiem jābūt ne augstākiem par 1,60 m, izņemot teritorijas, kuru žogu augstumi noteikti saskaņā ar teritorijas specifisko izmantošanu;

30.6. žogiem rūpnieciskās apbūves, tehniskās apbūves zonās jābūt ne augstākiem par 2,5 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai;

30.7. žogu konstrukcijām gar meliorācijas novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamiem un nojaucamiem, ja tie atrodas tuvākā attālumā kā ekspluatācijas aizsargjoslas platums;

30.8. nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā;

30.9. aizliegts nožogot daudzdzīvokļu dzīvojamo namu koplietošanas pagalmu teritorijas; 30.10. prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato tehniskajā projektā. Īpašos gadījumos par

prettrokšņa sienu drīkst izmantot žogu. Prettrokšņa sienas ierīko ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijām.

31. Skatlogi, reklāmas, markīzes: 31.1. nav atļauta patvaļīga jaunu skatlogu ierīkošana esošajās ēkās; 31.2. izvietojot reklāmu, izkārtnes un citus informatīvos materiālus jāievēro normatīvo aktu

prasības un tā jāsaskaņo pašvaldībā. Ja reklāmu stendi robežojas ar autoceļu zemes nodalījuma joslu, vai arī atrodas autoceļa zemes nodalījuma joslā, nepieciešams arī VAS „Latvijas Valsts ceļi” saskaņojums;



31.3. virs skatlogiem atļauts izbūvēt markīzes, ja tās neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un to apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves.

32. Apgaismes ķermeņi: 32.1. ielu un ceļu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām un ceļiem iekārtus vai arī pie stabiem

piestiprinātus apgaismes ķermeņus; 32.2. apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem, katram vizuāli vienlaicīgi

uztveramam ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās; 32.3. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm

piestiprinātus apgaismes ķermeņus; 32.4. laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts

dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās;

32.5. apgaismes ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami būvju fasādēs;

32.6. saskaņojot ar būves īpašnieku, atbilstošiem pašvaldības dienestiem ir tiesības piestiprināt pie būvju fasādēm apgaismes ķermeņu, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites.

33. Kioski, nojumes, paviljoni un citi ārtelpas elementi: 33.1. stacionārus, arī sezonas, tirdzniecības punktus (kioskus, nojumes, stendus, paviljonus un

citus), neatkarīgi no to piederības, atļauts būvēt vai novietot gatavus tikai ar Būvvaldes akceptu un ņemot vērā ugunsdrošības attālumus. Ja minētie objekti robežojas ar ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslu vai atrodas ielas sarkanajās līnijās vai ceļa zemes nodalījuma joslā, nepieciešams arī saskaņojums ar VAS „Latvijas valsts ceļi” attiecīgā reģiona nodaļu;

33.2. teritorijās, kur ir māju numerācija, zemesgabala īpašniekam jānodrošina, lai pie katras galvenās būves galvenās ieejas uz sienas būtu piestiprināta, pēc pašvaldības noteiktas formas izgatavota, mājas numura zīme. To piestiprina pie būves fasādes 2,5 līdz 3,0 m augstumā. Ja tā no ielas nav skaidri saskatāma, numura zīmei jābūt arī pie žoga pie ieejas vārtiņiem zemesgabalā. Zīmei ar mājas numuru jābūt arī pie citām ieejām ielas pusē;

33.3. teritorijās, kur nav māju numerācijas, zemesgabala īpašniekam jānodrošina, lai uz ceļa pie iebrauktuves zemesgabalā būtu uzstādīts mājas nosaukums, kas izgatavots pēc pašvaldības noteiktas formas;

33.4. teritorijās, kur ielām ir nosaukumi, stūra zemesgabala īpašniekam jānodrošina, lai uz žoga vai būves stūra būtu piestiprināta pēc pašvaldības noteiktas formas izgatavota plāksnīte ar ielas (laukuma) nosaukumu valsts valodā. Plāksnītes attālumam no žoga vai būves stūra jābūt 0,1 līdz 1,0 m. Pie būves fasādes plāksnīti piestiprina 2,5 līdz 3,0 m augstumā no zemes līmeņa;

33.5. zemes lietotājiem – uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām jānovieto atkritumu tvertnes šim nolūkam speciāli iekārtotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi uz atkritumu tvertnēm un jānodrošina pie tām brīva pieeja;

33.6. tiem zemesgabalu īpašniekiem, kuriem uz zemesgabala izvietots mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts, darījumu iestāde, pārvaldes iestāde, ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, kultūras iestāde, zinātnes iestāde, nevalstiskas organizācijas iestāde, reliģiska iestāde, sporta un atpūtas objekts vai daudzdzīvokļu nams, jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā iestādē būtu uzstādīta atkritumu urna, kā arī jānodrošina, lai tā vienmēr būtu tīra, savlaicīgi nokrāsota un salabota. Atbilstoši saistošajiem noteikumiem sadzīves atkritumi regulāri jāizved;

33.7. zemesgabala īpašnieka pienākums ir pie būves galvenās fasādes piestiprināt karoga turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu, balti krāsotu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai.



34. Esošas ēkas un būves un uzsākta projektēšana un būvniecība: 34.1. esošus zemesgabalus ar platību, ielas fronti, dziļumu vai citiem rādītājiem, kas mazāks par

Apbūves noteikumos noteikto, drīkst apbūvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves atbilstoši attiecīgās apbūves teritorijas noteikumiem, ja:

34.1.1. zemesgabalos tiek nodrošināta būvnormatīvos noteiktā inženiertehniskā apgāde; 34.1.2. visas citas Apbūves noteikumu prasības ir ievērotas; 34.2. ja esošās ēkas vai būves ir likumīgi uzbūvētas vai tiek likumīgi projektētas, būvētas,

pārbūvētas vai ierīkotas Apbūves noteikumu spēkā stāšanās brīdī, taču daži raksturlielumi neatbilst Apbūves noteikumiem, bet esošais zemesgabala izmantošanas veids atbilst Apbūves noteikumiem, tad:

34.2.1. esošās ēkas un būves drīkst pārbūvēt vai atjaunot ar nosacījumu, ka pārbūvētas vai atjaunotas tās atbildīs visiem tiem Apbūves noteikumu, kam atbilda esošās ēkas un būves un nekādas pārbūves, nepalielinās neatbilstību spēkā esošajiem AN;

34.2.2. esošās ēkas un būves drīkst paplašināt ar nosacījumu, ka jebkura ēkas un būves paplašināšana atbilst Apbūves noteikumiem un paplašināšana nepalielina neatbilstību Apbūves noteikumu prasībām;

34.2.3. ja pašvaldība nekompensē zaudējumus, likumīgi iesāktos projektēšanas, būvēšanas, pārbūvēšanas vai ierīkošanas darbus ir tiesības turpināt.

35. Ēku un būvju nojaukšana: 35.1. ēku un būvju nojaukšanai ir nepieciešama Būvvaldes izsniegta būvatļauja; 35.2. nojaukto ēku un citu būvju vietas jānotīra un jānolīdzina. Ja nojauktās ēkas vai būves vietā 6

mēnešu laikā netiek uzsākta jauna būvniecība, teritorija jārekultivē un jāapzaļumo; 35.3. ja ēka vai būve atrodas avārijas stāvoklī, apdraud cilvēkus vai būtiski degradē ainavu un vidi,

pašvaldība var uzdot tās īpašniekam ēku nojaukt. Ja īpašnieks neņem vērā atkārtotus brīdinājumus, pašvaldība ir tiesīga tādu ēku vai būvi nojaukt, piedzenot no īpašnieka darbu izdevumus.



5. nodaļa. PRASĪBAS TEHNISKAJĀM BŪVĒM 36. Vispārīgās prasības transportlīdzekļu novietnēm: 36.1. ēka vai būve ar automašīnu, motociklu un velosipēdu novietnēm jānodrošina tajā brīdī, kad

ēka vai būve ir pabeigta vai paplašināta, pirms nodošanas ekspluatācijā; 36.2. minimālo stāvvietu skaitu daudzdzīvokļu dzīvojamiem namiem, sabiedriskajām iestādēm,

darījuma un ražošanas objektiem jānosaka detālplānojumos vai būvprojektos atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām;

36.3. Apbūves noteikumu prasības transportlīdzekļu novietošanai neattiecas uz esošu ēku vai citu būvi līdz brīdim, kad tās platība tiek palielināta vai mainīta izmantošana, vai pieaug nodarbināto skaits, dzīvokļu skaits, vai kāds cits raksturojošs lielums, kas prasītu palielināt transporta līdzekļu novietošanai nepieciešamo laukumu. Tad šāds laukums ir jānodrošina līdz atbilstošam lielumam;

36.4. attālumi no virszemes un daļēji ieraktām (iegremdētām) garāžām, atklātām autostāvvietām pastāvīgai un īslaicīgai glabāšanai līdz dzīvojamām un sabiedriskām ēkām, kā arī līdz skolu, pirmskolas izglītības iestāžu, stacionāru ārstniecības iestāžu zemesgabaliem ir jāpieņem atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

36.5. transportlīdzekļu stāvvietu segumiem, atbilstoši iespējām, jāpielieto ekoloģiski risinājumi, un šajā gadījumā 30% no stāvvietas aizņemtās platības ir tiesības ieskaitīt brīvajā teritorijā.

37. Noteikumi atklātām autostāvvietām: 37.1. autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemesgabala, vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai

stāvvietas nepieciešamas; 37.2. atklātas autostāvvietas no dzīvojamām teritorijām norobežo ar apstādījumu joslu; 37.3. pēc iespējas jānodrošina, lai lietus ūdeni varētu savākt un novadīt lietus ūdens kanalizācijas

sistēmā; 37.4. zaļie stādījumi iežogotās autostāvvietās jākopj gan iekšpus, gan ārpus iežogojuma

zemesgabala robežās. 38. Autostāvvietu un garāžu piebraucamie ceļi: 38.1. autostāvvietu un garāžu piebraucamajiem ceļiem jābūt vismaz 3 m platiem (katrai braukšanas

joslai), izņemot gadījumus, ja Apbūves noteikumos noteikts citādi; 38.2. attālums no iebrauktuves garāžā vai izbrauktuves no tās jāpieņem ne mazāks par:

38.2.1. 50 m no krustojuma ar valsts autoceļu; 38.2.2. 20 m no krustojuma ar vietējas nozīmes ielu; 38.2.3. 30 m no sabiedriskā pasažieru transporta pieturvietas.

39. Prasības velosipēdu novietošanai: 39.1. tiem zemesgabalu īpašniekiem, kuriem uz zemesgabala ir izvietots mazumtirdzniecības un

pakalpojumu objekts, darījumu iestāde, pārvaldes iestāde, izglītības iestāde, pirmsskolas izglītības iestāde, ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, kultūras iestāde, nevalstiskas organizācijas iestāde, reliģiska iestāde, sporta un atpūtas objekts vai daudzdzīvokļu nams, jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā iestādē vai ēkā būtu nodrošināta iespēja novietot velosipēdus;

39.2. zemesgabala lielums viena velosipēda novietošanai virszemes stāvvietā jāpieņem 0,5 m2. 40. Degvielas uzpildes stacijas (DUS) un gāzes uzpildes stacijas (GUS): 40.1. degvielas un gāzes uzpildes staciju projektēšana, būvniecība un ekspluatācija nav pieļaujama:

40.1.1. īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, augu un dzīvnieku sugu atradņu teritorijās, 40.1.2. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 10 m platā joslā;



40.1.3. aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām; 40.1.4. valsts hidrometeoroloģisko novērojumu staciju, posteņu un stacionāro valsts nozīmes

monitoringa punktu aizsargjoslās; 40.1.5. elektrisko tīklu, siltumtīklu, ūdensvadu tīklu aizsargjoslās; 40.1.6. valsts ģeodēzisko atbalsta punktu aizsargjoslās;

40.2. atļauts ekspluatēt un būvēt tikai stacionāra tipa DUS un GUS, kas izvietojamas speciālos laukumos;

40.3. DUS un GUS ierīko sabiedriskās tualetes; 40.4. degvielas uzpildes vietām jābūt segtām; 40.5. jāparedz lietus notekūdeņu un izlijušās degvielas savākšana un attīrīšana, kā arī novērojumu

tīkla izveide pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei; 40.6. jāparedz atgāzu savākšanas sistēma; 40.7. jebkuros tehnoloģiskos procesos kaitīgo vielu izmešu koncentrācija DUS teritorijā, uz robežas

un ārpus tās nedrīkst pārsniegt šo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas apdzīvotās vietās;

40.8. attālums no DUS ar pazemes rezervuāriem šķidrās degvielas glabāšanai līdz pirmsskolas izglītības iestāžu, vispārizglītojošu skolu, internātskolu, ārstniecības iestāžu ar stacionāru zemesgabalu robežām vai līdz dzīvojamo un sabiedrisko ēku un būvju sienām jāpieņem ne mazāk par 50 m. Šis attālums jānosaka no degvielas pildnēm un degvielas pazemes rezervuāriem;

40.9. DUS tvertnes un pildnes jāizvieto speciālos laukumos ne tuvāk par 50 m no dzīvojamām, sabiedriskām un administratīvām ēkām, 30 m no skuju koku mežu masīviem, 25 m no lapu koku masīviem, 40 m no gaisa elektropārvades līnijām;

40.10. degvielas tvertnes jāizvieto ne tuvāk par 15 m no valsts un pašvaldību ceļiem, 10 m no vadības pults būves un 9 m no pildnēm. Ja tvertnes ir apakšzemes, tad šos attālumus var samazināt par 50 %;

40.11. DUS būvniecībā ir pieļaujami tikai plastificēti apakšzemes degvielas rezervuāri. Rezervuāru atrašanās daļēji vai pilnīgi virs zemes pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, ja nav iespējami citi risinājumi. Šādos gadījumos nepieciešams veikt īpašus drošību pastiprinošus pasākumus, kas projektēšanas paredzami projektā;

40.12. lai novērstu iespējamo degvielas noplūdi, degvielas uzpildes staciju rezervuāru pārbaudi periodiski jāveic licencētai firmai.

41. Saimniecības ēkas: 41.1. ja vien Apbūves noteikumos nav noteikts citādi, saimniecības ēku nedrīkst:

41.1.1. ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā; 41.1.2. ierīkot tuvāk par 4 m no zemesgabala iekšējās sānu vai aizmugures robežas. Ar sānu, aizmugures vai, ja nepieciešams, abu kaimiņu zemesgabalu īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz ģenerālā plānojuma lapas, minimālo attālumu līdz zemesgabala robežām drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no saimniecības ēkas līdz dzīvojamo telpu logiem kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6 m. Ja kaimiņš vai kaimiņi atļauj būvēt uz sava zemesgabala robežas, to jāieraksta Zemesgrāmatā.

42. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana: 42.1. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana kā palīgizmantošana nav atļauta:

42.1.1. priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā; 42.1.2. tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas; 42.1.3. nevienā autostāvvietā.



43. Pazemes telpas: Vietās, kur vietējo apstākļu un ekonomisko apsvērumu dēļ ir lietderīgi izmantot pazemes telpu (pazemi), var paredzēt tās kompleksu izmantošanu, izvietojot pazemes būves.



6. nodaļa. NOTEIKUMI INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM 44. Inženiertehniskās apgādes nodrošinājums: 44.1. visās apbūves teritorijās jānodrošina atļauto objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar

normatīvajiem aktiem, būvnormatīviem un tehniskajiem noteikumiem, kas izriet no teritorijas plānojuma, detālplānojuma, zemes ierīcības projekta vai inženierkomunikāciju attīstības shēmas;

44.2. vietās, kur iespējama pieslēgšanās jau esošajiem centralizētajiem inženierkomunikāciju tīkliem un objektiem, pēc iespējas tā jāizmanto;

44.3. pēc detālplānojuma apstiprināšanas, apbūvei paredzētajām teritorijām izstrādā inženierkomunikāciju tehniskos projektus. Teritoriju drīkst apbūvēt atbilstoši detālplānojuma dokumentācijas sastāvā iekļautajai „Īstenošanas kārtībai”, kurā noteikta galveno inženierkomunikāciju izbūves secība un atbildība par inženierkomunikāciju izbūvi;

44.4. inženierkomunikācijas ciemu teritorijās primāri jāizvieto ielu sarkano līniju koridoros, vēlams joslā starp sarkano līniju un būvlaidi (apbūves līniju), vai arī ar detālplānojumos vai tehniskajos projektos noteiktajos inženierkomunikāciju koridoros;

44.5. inženierkomunikācijas, kuras nav iespējams izvietot 44.4.punktā noteiktajās teritorijās, pieļaujams projektēt citur normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

44.6. inženierkomunikāciju maģistrālās būves un objektus primāri jāizvieto komunālās un tehniskās un satiksmes infrastruktūras apbūves teritorijās;

44.7. zemesgabala iekšējās komunikācijas izvietojamas zemesgabalā saskaņā ar tehnisko projektu vai tehniskajiem noteikumiem;

44.8. detālplānojuma ierosinātājs nodrošina galveno inženierkomunikāciju projektēšanu un izbūvi ielu sarkanajās līnijās vai inženierkomunikāciju koridoros, atbilstoši detālplānojuma dokumentācijas sastāvā iekļautajai „Īstenošanas kārtībai”, bet ēkas īpašnieks vai lietotājs nodrošina pieslēguma izbūvi līdz ēkai;

44.9. inženierkomunikāciju izbūves pasūtītājs nodrošina iebūvēto inženierkomunikāciju uzmērīšanu un iesniedz Būvvaldē topogrāfisko plānu un izbūvēto tīklu izpildshēmu elektroniski un izdrukas veidā;

44.10. inženierkomunikāciju būvniecības darbos ietilpst arī teritorijas sakārtošana un ceļu, ielu, ietves seguma un zaļo stādījumu atjaunošana, kas nozīmē, ka būvniecības pasūtītājs ir atbildīgs par teritorijas sakārtošanu un seguma atjaunošanu;

44.11. par inženierkomunikāciju uzturēšanu ir atbildīgs šo tīklu īpašnieks vai nomātājs saskaņā ar noslēgto līgumu. Ja avāriju gadījumā radušās sekas, kas skar trešās personas un to īpašumus, inženierkomunikāciju turētāja pienākums ir novērst visas sekas un kompensēt zaudējumus;

44.12. pēc inženierkomunikāciju pārbūves vai rekonstrukcijas neizmantojamās inženierkomunikāciju sistēmas daļas (izņemot kabeļus) tiek demontētas, ko veic būvniecības ierosinātājs;

44.13. ciemu teritorijās, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, pēc iespējas jāparedz pašvaldībai piederošo inženierkomunikāciju pārvietošana ārpus privātās apbūves teritorijas un to izvietošana ielu sarkanajās līnijās, vienlaicīgi nodrošinot ērtu piekļūšanu un ekspluatāciju;

44.14. inženierkomunikāciju objektu izvietošanai nepieciešamo zemes platību nosaka katrā atsevišķā gadījumā, atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai.



45. Ūdensapgāde: 45.1. ciemos jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, ja

tas ir ekonomiski un tehniski pamatots, jāparedz centralizētas ūdensapgādes sistēmas ierīkošana vai pieslēgšanās esošajiem centralizētās ūdensapgādes tīkliem;

45.2. atsevišķi novietotām ēkām ārpus ciemu robežām pieļaujama lokālu ūdens ieguves vietu ierīkošana atbilstoši vides aizsardzības un vides veselības normatīviem un saskaņojot atbildīgajās valsts un pašvaldības institūcijās;

45.3. lokālās ūdens ieguves vietas (grodu un cauruļveida akas, u.c.) nav atļauts izvietot tuvāk par 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem (izsmeļamām tualetes bedrēm, komposta kaudzēm u.c.), tajā skaitā no kaimiņu zemesgabalos novietotajiem.

46. Kanalizācija: 46.1. ciemos jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, ja

tas ir ekonomiski un tehniski pamatots, jāparedz centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīkošana. Citos gadījumos jāparedz lokālu notekūdeņu attīrīšanas ietaišu vai izsmeļamo bedru ierīkošana ar regulāru izvešanu;

46.2. atsevišķi novietotām ēkām ārpus ciemiem ar notekūdeņu daudzumu līdz 1m3/dnn atļauta izsmeļamo tualetes bedru un sauso tualešu ierīkošana. Tualetes bedru sienām un grīdai jābūt no ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem.

47. Elektroapgāde: 47.1. izbūvējot jaunas vai rekonstruējot esošās elektroapgādes sistēmas, trases galvenokārt iebūvē

pazemes kabeļu līnijās; 47.2. detālplānojumos un būvprojektos ciemu teritorijās ir jāparedz ielu apgaismojuma ierīkošana. 48. Siltumapgāde: 48.1. siltumapgādes risinājumi tiek paredzēti detālplānojumos, būvprojektos un tehniskajos

projektos atbilstoši normatīviem un saskaņojot atbildīgajās valsts un pašvaldības institūcijās; 48.2. jaunbūvējamās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, sabiedriskie un darījuma objekti, kas tiek

plānoti centralizētas siltumtrases vai katlu mājas tuvumā, pēc iespējas jāpieslēdz centralizētai siltumapgādes sistēmai;

48.3. lokālās katlu mājas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. 49. Lietus ūdens novadīšanas sistēmas: 49.1. jaunveidojamās apbūves teritorijas jānodrošina ar lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Vietās,

kur nav iespējams lietus ūdens kanalizācijas sistēmu pieslēgt pie centralizētiem tīkliem, jāierīko vietējo lietus ūdens savākšanu, nodrošinot lietus ūdens novadīšanu speciāli veidotā sistēmā vai filtrējošā slānī esošajā zemesgabalā;

49.2. jaunu lietus ūdens sistēmu izbūve vai rekonstrukcija tiek veikta pamatojoties uz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju izsniegtajiem tehniskajiem nosacījumiem;

49.3. aizliegts aizbērt esošus maģistrālus grāvjus un dabīgas ūdensnoteces, izņemot, ja tiek nodrošināta cita vienota ūdens savākšanas un novadīšanas sistēma, kas saskaņota ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām;

49.4. zemesgabalu nedrīkst apbūvēt tuvāk par 1,5 m no grāvja malas (ja grāvis atrodas zemesgabala robežās);

49.5. veicot zemesgabala apbūvi, maģistrālo novadgrāvju profila izmaiņas, kā arī caurteku vai ūdens novadīšanas sistēmu izbūve veicama atbilstoši saskaņotam tehniskajam projektam.



50. Citas komunikācijas: 50.1. izbūvējot jaunas vai rekonstruējot esošās komunikāciju sistēmas (sakaru, kabeļtelevīzijas

u.c.), to trases jāiebūvē pazemes kabeļu līnijās; 50.2. rekonstruējot esošo sakaru kabeļu tīklu vai izbūvējot jaunu sakaru kabeļu tīklu jāparedz

iespēja savstarpēji savienot visas valsts un pašvaldības iestādes. 51. Attālumi no inženierkomunikācijām līdz ēkām un būvēm: 51.1. attālumi no inženierkomunikācijām līdz ēkām un būvēm un horizontālie attālumi starp paralēlām blakus izvietotām pazemes inženierkomunikācijām jāpieņem pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, precizējot tos detālplānojumā vai būvprojektā.



7. nodaļa. NOTEIKUMI SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAI

52. Ceļu un ielu piederība: 52.1. ceļi un ielas var būt valsts, pašvaldības vai privātā īpašumā. 53. Ceļu zemes nodalījuma joslas un ielu sarkanās līnijas: 53.1. autoceļu un ielu būvniecībai, uzturēšanai, aizsardzībai un inženierkomunikāciju izvietošanai

tiek noteiktas ceļu zemes nodalījuma joslas un ielu sarkanās līnijas, kuras tiek precizētas izstrādājot detālplānojumus un/vai zemes ierīcības projektus;

53.2. jaunu ceļu un ielu izveidei nepieciešamo zemes platību nosaka katrā atsevišķā gadījumā, atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai.

54. Prasības satiksmes infrastruktūras nodrošināšanai: 54.1. jaunu jebkuras nozīmes ceļu, ielu, laukumu, gājēju ceļu un veloceliņu u.c. satiksmes

infrastruktūras objektu izbūvei izstrādā detālplānojumu, vai zemes ierīcības projektu un/vai tehnisko projektu saskaņā ar teritorijas plānojumu un projektēšanas normatīvu prasībām;

54.2. jaunveidojamajās apbūves teritorijās, zemes ierīcības projektos vai detālplānojumos jāplāno racionāls un loģisks ielu un ceļu tīkls, veidojot vienotu transporta sistēmu kopā ar kaimiņu zemes gabaliem. Strupceļu veidošana pieļaujama tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos;

54.3. ielas, ielu pārejas un sabiedriskā transporta pieturas projektē un izbūvē tā, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

54.4. pieslēgumus valsts autoceļiem jāveido ievērojot hierarhiju: māju vai komersantu ceļš/pašvaldības ceļš – valsts vietējais autoceļš – valsts reģionālais autoceļš – valsts galvenais autoceļš;

54.5. veidojot jauno apbūvi teritorijās, kuras sabiedriskais transports neapkalpo, pēc iespējas jāparedz risinājumi šī pakalpojuma nodrošināšanai;

54.6. plānojot normatīvu prasībām neatbilstošo ielu, ceļu un citu satiksmes infrastruktūras objektu rekonstrukciju, nepieciešamības gadījumā, to izbūvei nepieciešamās zemes platības var tikt atsavinātas, kompensējot zaudējumus zemes īpašniekiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

54.7. piebrauktuves pieslēdz ielām ne tuvāk kā 50 m no krustojuma, izņemot gadījumus, ja zemesgabala platums gar ielu ir mazāks par šo attālumu;

54.8. jaunbūvējamiem apkalpes objektiem vēlams izveidot apvienotu piebrauktuvi, lai samazinātu jaunveidojamo krustojumu skaitu;

54.9. visām jaunbūvējamām un rekonstruējamām ielām, ietvēm un stāvlaukumiem ierīko apgaismojumu.

55. Ietves, strupceļi un laukumi: 55.1. no jauna izbūvējamām ietvēm jābūt vismaz 1,5 m platām. Ietvju platumu drīkst samazināt, ja

to paredz detālplānojums vai tehniskais projekts, bet ne mazāk par 1 m platumu; 55.2. ietvju ierīkošanā pielietojamas normatīvo aktu un valsts standartu prasības; 55.3. ietvju augstums pie ielas braucamās daļas nedrīkst būt mazāks par 15 cm. Ielu pārejās jāveido

uzbrauktuves uz ietves bērnu un invalīdu ratiņiem (arī velosipēdiem veloceliņos) ar ielas apmales vertikālo daļu ne augstāku par 2,5 cm;

55.4. ja iela veido strupceļu, tad brauktuves galā jāveido autotransporta apgriešanās laukums ar iekšējo diametru ne mazāku kā 12 m vai loks ar minimālo diametru 16 m, un ne mazāku kā



30 m, ja jāierīko apgriešanās laukums sabiedriskajam pasažieru transportam. Apgriešanās laukumi nav izmantojami autostāvvietām;

55.5. piebraucamā ceļa (strupceļa) garums ciemu teritorijās nedrīkst pārsniegt 150 m; 55.6. laukumu robežās var tik ierīkoti apstādījumi, pieminekļi, strūklakas un citas ar rekreāciju

saistītas būves, pazemes un virszemes autonovietnes, ja to ierīkošana netraucē satiksmei, kā arī citas šajā apbūves teritorijā atļautās izmantošanas.

56. Veloceliņi un gājēju pārejas: 56.1. veloceliņi drīkst būt ar vienvirziena un divvirzienu kustību ar ne mazāk par 0,5 m platām

drošības joslām sānos. Šauros apstākļos drošības joslu vietā pieļaujams ierīkot 0,75 m augstas norobežojošas barjeras;

56.2. pieļaujams ierīkot velosipēdu joslas ielu un ceļu brauktuvju malās, atdalot tās ar dubultlīnijas marķējumu. Joslas platumam jābūt ne mazākam par 1,2 m transporta plūsmas kustības virzienā un ne mazākam par 1,5 m – pretējā virzienā. Joslas platumam, ko ierīko gar ietvi, jābūt ne mazākam par 1 m;

56.3. neregulējamu ielu un ceļu krustojumiem un gājēju pārējām jābūt pārredzamām. Tas jāpanāk veidojot redzamības trijstūri. Ciemu robežās regulējamas kustības autoceļiem un ielām jāparedz gājēju pārejas vienā līmenī ar intervālu 200 - 300 m;

56.4. gājēju pārejās jāparedz: 56.4.1. kontrastējošās krāsas marķējums; 56.4.2. atšķirīgus segumus bīstamās vietās cilvēkiem ar redzes traucējumiem; 56.4.3. ietves slīpumu ne lielāku par 3%; 56.4.4. atbilstoša slīpuma uzbrauktuves trotuāra apmalē vienā līmenī ar brauktuves segumu; 56.4.5. ietves apmales paaugstinājumu pie brauktuves malas; 56.4.6. telefonu, bankomātu un citu iespējamo šķēršļu novietojums tā, lai tie netraucētu gājēju un ratiņkrēslu lietotāju pārvietošanos.

57. Brauktuvju noapaļojumu rādiusi: 57.1. ielu un ceļu brauktuvju noapaļojumu rādiusi krustojumos un pieslēgumos ar regulējamas

kustības autoceļiem un pašvaldības ceļiem jāpieņem ne mazāki par 8 m, bet transporta laukumos - ne mazāki par 12 m;

57.2. rekonstrukcijas apstākļos un vietējās nozīmes ielu krustojumos un pieslēgumos pieļaujams samazināt minētos lielumus attiecīgi līdz 5 un 8 m;

57.3. ja brauktuve nav norobežota ar apmales akmeņiem, pagriezienos brauktuves platums abās pusēs jāpaplašina par 2 m.

58. Inženierkomunikācijas zem ielu brauktuvēm: 58.1. ja paredzēts rekonstruēt ielas, zem kuru brauktuvēm izvietotas pazemes

inženierkomunikācijas, un ierīkot kapitālu ielas segumu, tad tehnisko iespēju robežās jāparedz šo komunikāciju pārlikšana zem ietvēm un sadalošām joslām.

58.2. Esošo komunikāciju saglabāšana, kā arī jaunu komunikāciju izvietošana kanālos un tuneļos zem brauktuvēm pieļaujama, ja tas ir attiecīgi pamatots. Esošajās ielās, kurām nav sadalošo joslu, pieļaujama jaunu inženierkomunikāciju izvietošana zem brauktuvēm ar nosacījumu, ka tās izvietotas tunelī vai kanālā. Gāzes vadu izvietošana zem ielu brauktuvēm pieļaujama tikai tad, ja tas nepieciešams tehnisku grūtību dēļ.

59. Klātne (segums): 59.1. ceļu, ielu, laukumu, ietvju un atklātu autostāvvietu klātnēm jābūt ar cietu segumu (asfaltu,

betonu, bitumenu, bruģakmeni, šķembu, grants, grants-smilts, klinkeri u.tml.), kas izbūvējams pēc visu nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūves ielas vai ceļa robežās;

59.2. meža ceļu klātne var būt ar šķembu, grants vai smilts - grants segumu;



59.3. ierīkojot vai rekonstruējot ietves vai gājēju celiņus parku un rekreācijas teritorijās un citās teritorijās ar mazu gājēju intensitāti, pieļaujami dažādi segumu veidi, saskaņojot to ar pašvaldību;

59.4. atklātu autostāvvietu izbūvē pieļaujams atvieglotas konstrukcijas segums (stiprināts zāliens, blietētas grants vai akmens materiāla klājums), ja tas tiek paredzēts tehniskajā projektā.

60. Prasības satiksmes infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai: 60.1. pašvaldības dienestiem ir pienākums uzturēt kārtībā ielu, laukumu un pašvaldības ceļu

brauktuves, ierīkot un remontēt ielas un laukumus to sarkanajās līnijās, pašvaldības ceļus zemes nodalījuma joslas platumā, kā arī lietus ūdens novadīšanas sistēmas, pašvaldības grāvjus un caurtekas zem ielām un pašvaldības ceļiem;

60.2. zemesgabalu īpašniekiem jāuztur kārtībā ietves, ietvju pārbrauktuves un pašvaldības grāvjus gar zemesgabala ielas robežu, kā arī grāvji sava zemesgabala robežās atbilstoši pašvaldības izdotiem saistošajiem noteikumiem;

60.3. ja, veicot būvdarbus, nepieciešama ielas vai pašvaldības ceļa slēgšana, jāsaņem pašvaldības atļauja;

60.4. valsts autoceļu zemes nodalījuma joslas zemes ir valsts ceļu dienesta lietojumā. Šajā ceļu zemes nodalījuma joslā ir aizliegts veikt jebkādus darbus bez valsts ceļu dienesta atļaujas;

60.5. privātpersonām un juridiskajām personām ir pienākums remontēt un uzturēt viņu īpašumā esošus ceļus un/vai ielas.



8. nodaļa. NOTEIKUMI CITĀM TERITORIJĀM UN OBJEKTIEM

61. Ēkas un būves mājlopiem, sanitārie noteikumi fermām un mājlopiem: 61.1. mājlopiem paredzētas saimniecības ēkas un citas ēkas vai būves drīkst izvietot tikai tajās

teritorijās, kur mājlopu turēšana atļauta, ievērojot veterinārās prasības un sanitāri higiēniskās normas;

61.2. mājlopiem paredzētas saimniecības ēkas un citas ēkas vai būves nedrīkst: 61.2.1. ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, 61.2.2. ierīkot tuvāk par 6 m no zemesgabala robežām. Ar sānu, aizmugures vai abu kaimiņu zemesgabalu īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemesgabala plānojuma lapas, minimālo attālumu līdz zemesgabala robežām drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no mājlopiem paredzētas būves līdz dzīvojamo telpu logiem kaimiņu zemesgabalos nav mazāks par 15 m. Ja kaimiņš vai kaimiņi atļauj būvēt uz sava zemesgabala robežas, to jāieraksta Zemesgrāmatā;

61.3. minimālie sanitārie attālumus no ēkām un būvēm mājlopiem līdz citiem objektiem jāpieņem atbilstoši reglamentējošo būvnormatīvi un atbildīgo valsts pašvaldības institūciju prasībām;

61.4. zoohigiēnas prasībām atbilstošai fermai jābūt brīvai no lipīgo slimību ierosinātājiem. Fermas teritorijā nedrīkst atrasties purvāji un plūstoša smilts, gruntsūdens līmenim jābūt vismaz 1 m zem būvējamo ēku pamatiem, ēku būvniecībā jāizvēlas līdzena teritorija ar nelielu līdz 5% kritumu uz dienvidiem vai dienvidaustrumiem;

61.5. fermas teritorijā jāparedz ceļi, vieta dzīvnieku pastaigu aplokiem, palīgēkām, veterinārajiem objektiem un barības noliktavām. Fermas teritorijai jābūt normatīvajos aktos noteiktā attālumā no citām fermām, apdzīvotām vietām, ceļiem u.c. objektiem;

61.6. vircas bedrēm jābūt betonētām, tās jānosedz; 61.7. kūtsmēslu glabātuvēm jābūt betonētiem pamatiem ar 0,8-1 m augstām malām, apkārt jābūt

nobetonētam vircas grāvītim uz vircas bedres pusi. Kūtsmēslu glabātuvēm jābūt valdošo vēju virzienā no fermas un dzīvojamām ēkām un zemākā reljefa vietā. Nokrišņu ūdens un vircas uztveršanai apkārt krātuvei jāizveido 0,3-0,4 m plata un 0,3 m dziļa noteka. Mēslu krātuves abos galos jāizveido cieta seguma iebrauktuves;

61.8. kūtsmēslu kompostēšanas laukumu pie fermām var ierīkot pēc aukstās vai karstās uzglabāšanas metodes, atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

61.9. vircas bedru, kūtsmēslu glabātuvju un kompostēšanas laukumu izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;

61.10. vircas bedres, kūtsmēslu glabātuves un kompostēšanas laukumi nedrīkst atrasties tuvāk par 150 m no jebkuras zemesgabala robežas. Kūtsmēslu krātuves tilpums ir atkarīgs no dzīvnieku novietnē esošā mājlopu daudzuma.

62. Dīķu (mākslīgo ūdenskrātuvju) ierīkošana: 62.1. ierīkojot dīķus (mākslīgās ūdenskrātuves), to novietne jāsaskaņo pašvaldībā; 62.2. ierīkojot dīķus (mākslīgās ūdenskrātuves) meža zemēs, to novietne jāsaskaņo pašvaldībā un

Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecībā; 62.3. ierīkojot dīķus un citas mākslīgās ūdenstilpes jāievēro normatīvo aktu prasības; 62.4. ierīkojot dīķus un citas mākslīgās ūdenstilpes ar platību virs 0,1 ha, papildus ir jāizstrādā

būvprojekts; 62.5. mākslīgās ūdenstilpes nedrīkst atrasties tuvāk par 6 m kaimiņu zemes gabala robežas, izņemot

gadījumus, kad saņemta kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana.



63. Meliorācijas sistēmas un būves, grāvju un dabīgo noteču ierīkošana un saglabāšana: 63.1. lai novērstu pārpurvošanos un gruntsūdeņu līmeņa celšanos, esošie grāvji, ūdensnoteces un

dabīgās ūdensnoteces jāsaglabā vai jāpārkārto saskaņā ar meliorācijas sistēmas pārkārtošanas projektu, iekļaujot grāvjus un ūdensnoteces vienotā noteces sistēmā;

63.2. gadījumos, kad šķērsām atklātam grāvim vai ūdensnotekai tiek būvēta jauna iela vai piebraucamais ceļš, jāparedz caurtekas grāvju un ūdensnoteku saglabāšanai un/vai izveidošanai;

63.3. ja apbūvējot teritoriju nepieciešams grāvjus aizbērt, to vietā vispirms jāizveido jauni grāvji citā vietā. Ja grāvi nav iespējams izveidot, to var aizvietot ar cauruļvadu un nepieciešamības gadījumā izveidot papildus drenāžu, izstrādājot un saskaņojot meliorācijas sistēmas pārkārtošanas projektu;

63.4. būvprojekta izstrāde nav nepieciešama meliorācijas atklāto grāvju pieslēgšanai pie zemesgabaliem pievadītiem lietus kanalizācijas perspektīvo pieslēgumu atzariem mazstāvu dzīvojamas un savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijās, kā arī esošo grāvju tīrīšanai. Visos pārējos gadījumos ir jāizstrādā būvprojekts;

63.5. zemesgabalā ēkas nedrīkst būvēt tuvāk par 10 m no valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvju krotes (augšmalas);

63.6. zemesgabalā ēkas un būves nedrīkst būvēt tuvāk par 1,5 m no atklāta grāvja krants (augšmalas), ja tas atrodas zemesgabala robežās apbūves teritorijās;

63.7. ierīkojot vietējas nozīmes grāvjus, to augšmala nedrīkst atrasties tuvāk kaimiņu zemesgabala robežai par 2 m, izņemot, ja saņemta kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana;

63.8. grāvjus, ūdensnotekas un caurtekas un to ekspluatācijas aizsargjoslas uztur zemes īpašnieks. 64. Meži, apstādījumi un atsevišķi koki: 64.1. privāto, juridisko personu, un valsts mežu izmantošanas un apsaimniekošanas juridiskais

pamats ir meža apsaimniekošanu un vides aizsardzību regulējošie normatīvie akti; 64.2. meža zemesgabali nav nožogojami, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas nepieciešams

savvaļas dzīvnieku dārzu ierīkošanai vai citu specifisku funkciju pildīšanai, to saskaņojot ar pašvaldību un virsmežniecību;

64.3. pašvaldības īpašumā esošo apstādījumu apsaimniekošanu (ierīkošanu, kopšanu un uzraudzību) veic pašvaldības vai privāti uzņēmumi atbilstoši saviem statūtiem, pamatojoties uz līgumu ar pašvaldību. Apsaimniekojamās platības tiek nodotas šiem uzņēmumiem ar aktu, saskaņā ar topogrāfiskiem plāniem;

64.4. par apstādījumu platībām, kuras nav nodotas apstādījumu uzņēmumiem apsaimniekošanā, noslēdzot ar tiem atbilstošus līgumus par apstādījumu kopšanu, uzraudzību un apsaimniekošanu savās platībās, ir atbildīgi: 64.4.1. namu pārvaldnieks vai namu īpašnieks - par pagalmu, iekškvartālu teritorijām, 64.4.2. uzņēmuma, iestādes un organizācijas vadītājs - par apstādījumiem slēgtajās teritorijās un platībās ārpus tām, par apstādījumiem gar ielu un piestiprinātiem pievedceļiem, 64.4.3. zemes īpašnieks vai lietotājs - par apstādījumiem viņu zemes īpašumā vai lietojumā, 64.4.4. būvētājs - par apstādījumiem teritorijā, kur rit būvdarbi;

64.5. izbūvējot inženiertīklus un veicot būvdarbus koku tiešā tuvumā, jāievēro koku un to sakņu sistēmas aizsardzības noteikumi;

64.6. apdzīvotās vietās saglabājama kokiem raksturīgā zemsedze lapotnes rādiusa attālumā no koka stumbra;

64.7. apliecinājumu koku ciršanai meža zemēs un saskaņojumus koku ciršanai ārpus meža zemēm izsniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

64.8. minimālie attālumi no ēkām, būvēm, inženiertīkliem un labiekārtojuma elementiem līdz kokiem un krūmiem jāpieņem saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem.



65. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība: 65.1. izvietojot jebkādu atļauto izmantošanu zemesgabalā un veicot būvdarbus maksimāli jāsaglabā

augsnes virskārta un reljefs; 65.2. augsnes virskārta pēc būvniecības pabeigšanas jāatjauno; 65.3. zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana vairāk par 20 cm jāsaskaņo normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā, izstrādājot vertikālā plānojuma sadaļu detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtošanas projektā.

66. Stihiju postījumu atjaunošana: 66.1. īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēka vai dabas stihijas rezultātā nopostītu vai daļēji

nopostītu ēku vai būvi tajās pašās pamatdimensijās un tajā pašā novietnē, atbilstoši būvprojektam, pēc kura šī ēka vai būve būvēta;

66.2. ja būvprojekts nav saglabājies - izstrādājot atbilstoši būves jaunākajai inventarizācijas lietai jaunu būvprojektu.

67. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei: 67.1. lai uzsāktu derīgo izrakteņu ieguvi, nepieciešams veikt detālu ģeoloģisko izpēti. Derīgo

izrakteņu ieguvi drīkst veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 67.2. jebkura veida izpēte, projektēšana un būvniecība teritorijās, kur atrodas derīgie izrakteņi, ir

veicama, saskaņojot darbību ar valsts uzraudzības iestādēm un saņemot pašvaldības atļauju; 67.3. plānojot jaunus derīgo izrakteņu ieguves karjerus, jāizstrādā transporta shēma, lai novērstu

iespējamo negatīvo ietekmi uz apdzīvotajām vietām. Īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, kas ierobežo trokšņa un putekļu izplatību dzīvojamo māju tuvumā;

67.4. pēc derīgo izrakteņu karjeru ekspluatācijas beigām, tie jārekultivē saskaņā ar projektu. 68. Lauksaimniecības zemes un meža zemes lietošanas kategorijas maiņa un transformācija: 68.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņa veicama atbilstoši

normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai; 68.2. meža zemes transformācija veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 69. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana: 69.1. teritorijās, kuras nav piemērotas apbūvei, augsta gruntsūdens līmeņa, kūdras nogulu, grunts

piesārņojuma, nesagatavotas piekļūšanas, kā arī maģistrālo inženierkomunikāciju vai kādu citu apstākļu dēļ, pirms būvniecības ir jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana;

69.2. teritorijas inženiertehniskā sagatavošana var ietvert atsevišķus pasākumus – nosusināšanu, teritorijas uzbēršanu, grunts sanāciju, rekultivāciju, maģistrālo inženierkomunikāciju, ar piekļūšanu saistīto ceļu vai ielu izbūvi u.c., kas jāveic, lai būvniecībai nodomātajā teritorijā būtu iespējams veikt apbūvi.

70. Ģeoloģiskās riska teritorijas, sprādzienbīstamās un ugunsgrēka riska teritorijas: 70.1. gar upju krastiem katrā konkrētā gadījumā prasības krastu erozijas riska novēršanai nosaka

pašvaldība arhitektūras un plānošanas uzdevumā; 70.2. par sprādzienbīstamām un ugunsgrēka riska teritorijām ir uzskatāmas visas degvielas uzpildes

stacijas (DUS) un gāzes uzpildes stacijas (GUS); 70.3. plānojot apbūvi šo objektu tuvumā, ir jāievēro sanitārās normas un ugunsdrošības prasības, un

pēc iespējas jāveido norobežotajā zaļā zona.



71. Piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas: 71.1. saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Piesārņoto un potenciāli

piesārņoto vietu reģistru pagastā neatrodas neviena piesārņotā vieta, atrodas divas potenciāli iesārņotas vietas - slēgtā sadzīves atkritumu izgāztuve „Sidrabītes” un sadzīves atkritumu izgāztuve „Rūcēnkalns”.

72. Applūstošās teritorijas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu noteiktas Vesetas upei un attēlotas

Grafiskās daļas kartē. Potenciāli applūstošajās teritorijās jāievēro Aizsargjoslu likuma 37.pantā noteiktie ierobežojumi.

73. Mazās hidroelektrostacijas (HES): 73.1. nav atļauta jaunu mazo hidroelektrostaciju būvniecība, izņemot mazās hidroelektrostacijas

„Kalna Dzirnavas” būvniecība (atjaunošana); 73.2. mazās hidroelektrostacijas „Kalna Dzirnavas” būvniecībā (atjaunošanā) jāievēro VVD

Madonas reģionālās pārvaldes izdotajos tehniskajos noteikumos Nr. MA 09 TN 0212 noteiktās vides aizsardzības prasības.

74. Upju baseinu apsaimniekošanas plāni: 74.1. Vietalvas pagastā nevienai ūdenstilpei nav izstrādāts apsaimniekošanas plāns; 74.2. Vietalvas pagasts ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Ņemot vērā, ka Daugavas baseina

apgabala apsaimniekošanas plāns nav apstiprināts MK, šī plāna pasākumu programma nav iekļauta Apbūves noteikumos un tam ir rekomendējošs statuss.



9.nodaļa. ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

75. Teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidi (zonējums), to apzīmējumi: 75.1. grafiskās daļas kartē „Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana” (M 1: 10 000) attēlots Pļaviņu

novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojumā noteiktais teritorijas atļautās izmantošanas zonējums. (skatīt 1.tabulu)

1.tabula Apzīmējums

Galvenie nekustamā īpašuma lietošanas

mērķi (NILM)

Nr.p.k.

Plānotā (atļautā)

teritorijas izmantošana

Burtu Krāsas NILM kods

Definīcija

TERITORIJAS, KURĀS APBŪVE NAV PRIMĀRĀ ZEMES IZMANTOŠANA

0301 Publiskie ūdeņi 1.

Ūdeņu teritorijas

Ū

0302 Fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošana esošo ūdeņu teritorijas

0101 Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

1003 Lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve

1004 Zivsaimniecību un zivjaudzētavu apbūve

0303 Dīķsaimniecība 0502 Pagaidu atļautā zemes izmantošana

sakņu dārziem

2.

Lauksaimniecības teritorijas

L

0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 0201 Zeme, uz kuras galvenā

saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība

0503 Sportam un atpūtai aprīkotas dabas teritorijas

0303 Dīķsaimniecība

3.

Mežsaimniecības teritorijas

M

0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 0503 Sportam un atpūtai aprīkotas dabas

teritorijas 0801 Komercdarbības objektu apbūve

4.

Parku un rekreācijas teritorijas

P

0501 Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa



TERITORIJAS, KURĀS APBŪVE IR PRIMĀRĀ ZEMES IZMANTOŠANA

DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS 0601 Individuālo dzīvojamo māju apbūve 0701 Vienstāva vai divstāvu

daudzdzīvokļu māju apbūve

5.

5.1.

Savrupmāju apbūves teritorijas Savrupmāju dzīvojamās teritorijas ar pazeminātu apbūves augstumu

DzS

DzS1

0701 Vienstāva vai divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve

PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJAS 0901 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 0902 Ārstniecības, veselības un sociālās

aprūpes iestāžu apbūve 0903 Valsts un pašvaldību pārvaldes

iestāžu apbūve 0905 Reliģisko organizāciju ēku apbūve 0906 Valsts aizsardzības nozīmes objektu,

drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežapsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve

6. Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas

S

0908 Pārējo sabiedriskas nozīmes objektu apbūve

JAUKTAS DZĪVOJAMĀS UN PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJAS 0601 Individuālo dzīvojamo māju apbūve 0701 Vienstāva vai divstāvu

daudzdzīvokļu māju apbūve 0801 Komercdarbības objektu apbūve 0901 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 0902 Ārstniecības, veselības un sociālās

aprūpes iestāžu apbūve 0903 Valsts un pašvaldību pārvaldes

iestāžu apbūve 0905 Reliģisko organizāciju ēku apbūve 0906 Valsts aizsardzības nozīmes objektu,

drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežapsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve

7.

7.1.

7.2.

Jauktas dzīvojamās un darījumu apbūves teritorijas Jauktas dzīvojamās un darījumu apbūves teritorijas ar pazeminātu apbūves augstumu Jauktas dzīvojamās un darījumu apbūves teritorijas ar īpašiem nosacījumiem

JDzD

JDzD1

JDzD2

0908 Pārējo sabiedriskas nozīmes objektu apbūve

RAŽOŠANAS UN TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS 1001 Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu

apbūve 1002 Noliktavu apbūve 1003 Lauksaimnieciska rakstura

uzņēmumu apbūve 1004 Zivsaimniecību un zivjaudzētavu

apbūve 0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas

8.

Ražošanas objektu apbūves teritorijas

R

1005 Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apbūve

9. Derīgo izrakteņu karjeru teritorijas

Rk

0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas

10. Komunālās un T 1002 Noliktavu apbūve



1104 Transporta līdzekļu garāžu apbūve 0801 Komercdarbības objektu apbūve 0908 Pārējo sabiedriskas nozīmes objektu

apbūve

tehniskās apbūves teritorijas Komunālās un tehniskās apbūves teritorijas – mazā hidroelektrostacija (HES)

T1

1201 Ar maģistrālajiem elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve

1101 Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā

1105 Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas

1103 Zeme staciju, autoostu, civilo lidostu un upju ostu apbūve

1202 Upju un kanālu, ūdens uzkrāšanas, ūdens regulēšanas un krastu nostiprināšanas būvju apbūve

11. Satiksmes infrastruktūras teritorijas

ST

1201 Ar maģistrālajiem elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve

TERITORIJAS AR ĪPAŠU STATUSU 12. Kapsētu teritorijas K 0907 Kapsētu teritorijas ar tām saistīto

ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve

76. Apakšpunktā 75.1. noteiktie burtu un krāsu apzīmējumi lietoti, lai tekstā un grafiskajā

daļā attēlotu Apbūves noteikumos atļauto zemes, ēku un būvju izmantošanu. 77. Noteiktie teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidi ar burtiem ievērojami un

pielietojami detālplānojumu apzīmējumos un veicot teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi.

78. Noteiktie teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidu apzīmējumi ar krāsām un

NĪLM ir rekomendējoša rakstura. 79. Robežas: 79.1. ja rodas neskaidrības par plānos attēloto plānotās (atļautās) izmantošanas veidu vai to daļu

robežām, jāievēro, teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidu vai to daļu robežas ir esošo vai plānoto ceļu un ielu sarkanās līnijas, zemesgabalu robežas vai citas dabiskās robežas (grāvji, upes, strauti utt.);

79.2. ja teritorijas plānojuma grafiskajā daļā kādā zemesgabalā noteikti vairāki atšķirīgi zemes izmantošanas veidi, bet to robežas nav iespējams precīzi noteikt, tās jānosaka un jāprecizē detālplānojumā.



80. ŪDEŅI (Ū)

80.1. Definīcija „Ūdeņi (Ū)” ir dabiskas vai mākslīgas ūdensteces un ūdenstilpnes.

80.2. Atļautā izmantošana 80.2.1. Galvenā izmantošana: a) ūdens uzkrāšana un novadīšana, b) zivsaimniecība, zvejniecība un makšķerēšana, c) rekreācija, d) enerģētika, e) ūdenstransports, f) laivu un jahtu piestātnes, g) peldvieta, h) glābšanas stacija, i) būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai. 80.2.2.Palīgizmantošana: a) inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti.

80.3. Citi izmantošanas noteikumi

1) Detalizētākus teritorijas atļautās izmantošanas noteikumus var noteikt ar attiecīgās teritorijas detālplānojumu, būvprojektu, teritorijas labiekārtošanas projektu vai apsaimniekošanas noteikumiem, atkarībā no ekoloģiskajiem apstākļiem. 2) Virszemes ūdens objektu izmantošanai apbūvei (t.sk. dažādas būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, organizētas peldvietas, glābšanas stacijas un citas ar sportu un rekreāciju saistītās būves), ja nodomātā izmantošana nav saistīta ar tauvas joslā atļautajām būvēm obligāti izstrādājams detālplānojums vai būvprojekts, veicot būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu. 3) Ūdensteču un ūdenstilpju krasta līniju atļauts nebūtiski izmainīt krastu nostiprināšanai, lai novērstu ūdensteču un ūdenstilpju krasta līniju tālāku eroziju, normatīvajos aktos noteiktajā kartībā krastu nostiprināšanai izstrādājot būvprojektu. Krastu nostiprināšanu atļauts veikt bez krasta līnijas izvirzīšanas, pārvietošanas ūdensteces vai ūdenstilpes virzienā. 4) Krasta līnijai jābūt brīvi pieejamai, bez žogiem un citām būvēm, nodrošinot piekrastes tauvas joslu 10 m platumā, bet gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m.

80.4. Galvenie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi

1) Publiskie ūdeņi (0301). 2) Fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošo ūdeņu teritorijas(0302)



81. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS (L) 81.1. Definīcija „Lauksaimniecības teritorijas (L)” nozīmē teritorijas, kur

galvenais zemes, ēku un būvju izmantošanas veids ir augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība, lopkopība, biškopība, dīķsaimniecība un ar to saistītie pakalpojumi - lauku tūrisms, lauksaimniecības produkcijas pārstrāde.

81.2. Atļautā izmantošana 81.2.1. Galvenā izmantošana: a) viensēta, b) savrupmāja, c) viesu māja, d) lauksaimnieciska izmantošana, e) lauku tūrisms un rekreācija, un ar to saistītās ēkas un būves, f) lopkopības ferma (liellopu ferma līdz 500 dzīvniekiem, cūku

ferma līdz 700 dzīvniekiem), g) vistu ferma, h) biškopība, i) sēņu audzētava, j) dīķsaimniecība, k) zivsaimniecība, l) savvaļas dzīvnieku audzēšanas dārzs, m) lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums, n) mežsaimnieciska izmantošana, veicot zemes lietošanas

kategorijas maiņu (saskaņojot ar Lauku atbalsta dienests Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvaldi),

o) vieglās ražošanas uzņēmums, ja tas nerada būtisku piesārņojumu un nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām,

p) vietējas nozīmes izglītības, pārvaldes, ārstniecības un veselības iestāde,

q) derīgo izrakteņu ieguve, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām,

r) zemes gabalos, kas robežojas ar valsts autoceļiem vai pašvaldības ceļiem - transporta un loģistikas centri, saimniecības ēkas un palīgēkas.

81.2.2. Palīgizmantošana: a) piebraucamie ceļi, gājēju ceļi, laukumi; b) inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti; c) pie valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem - vietējas nozīmes

tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts; d) pie valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem - ceļa apkalpes

objekts - degvielas uzpildes stacija vai gāzes uzpildes stacija, autoremonta darbnīca u.c.;

e) telpas individuālā darba vajadzībām; f) dzīvoklis.

81.3. Jaunveidojama zemesgabala minimālā platība

2 ha.

81.4. Maksimālais apbūves 1) Nedrīkst pārsniegt 10%.



blīvums 2) Siltumnīcas, lecektis un piebraucamie ceļi netiek ieskaitīti zemesgabala maksimālajā apbūves blīvumā.

81.5. Ēku un būvju skaits uz zemesgabala

1) Divas dzīvojamās mājas. 2) Pārējo ēku un būvju skaits - ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

81.6. Maksimālas stāvu skaits 2 stāvi un bēniņu izbūve.

81.7. Apbūves maksimālais augstums

12 m.

81.8. Jaunveidojamā zemesgabala minimālā fronte

1) 30 m. 2) Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar detālplānojumu, zemesgabala minimālo fronti var samazināt.

81.9. Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide)

1) 25 m. 2) Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar detālplānojumu, priekšpagalma minimālo dziļumu var samazināt.

81.10. Sānpagalma minimālais platums un aizmugures pagalma minimālais dziļums

1) 30 m. 2) Ar blakus zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš paraksta uz ģenplāna lapas, sānpagalma (ja tas nav ārējais sānpagalms) platumu un aizmugures pagalma minimālo dziļumu var samazināt līdz 4 m vai būvēt uz robežas.

81.11. Lopkopības fermu izvietošanas noteikumi

1) Lopkopības fermām un kūtīm jābūt normatīvajos aktos noteiktajā attālumā no citām fermām, apdzīvotām vietām, ceļiem un citiem objektiem.

2) Ierīkojot lopkopības fermas, to teritorijai ir jābūt brīvai no lipīgo slimību ierosinātājiem. Teritorijā nedrīkst atrasties purvāji un plūstoša smilts, gruntsūdens līmenim jābūt vismaz 1 m zem ceļamo ēku pamatiem, ēku celtniecībā jāizvēlas līdzena teritorija ar nelielu līdz 5% kritumu uz dienvidiem vai dienvidaustrumiem. 3) Fermas teritorijā jāparedz ceļi, vieta dzīvnieku pastaigu aplokiem, palīgēkām, veterinārajiem objektiem un barības noliktavām. 4) Ja tiek izmantotas tikai savas ganības, vienlaikus atļautais mājdzīvnieku skaits lopkopības fermā vai zemnieku saimniecības kūtī nedrīkst pārsniegt maksimālo pieļaujamo mājdzīvnieku skaitu uz lauksaimniecības teritorijas platību: a) 1 govs (ar teļu) – 1,5 ha, b) 1 bullis – 1,5 ha, c) 1 zirgs – 1,5 ha,



d) 1 nobarojams liellops – 0,5 ha, e) 10 aitas (ar jēriem) – 1 ha, f) 40 aitas (ar jēriem) – 1 ha kultivētas ganības, g) uz 20 cnt. cūku kopējās dzīvmasas – 1 ha.

5) Ierīkojot vircas bedres un kūtsmēslu krātuves, ievērot 61. punkta prasības.

81.12.Citi izmantošanas noteikumi

1) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņa veicama tikai zem ēkām, pagalmiem, būvēm un ceļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 2) Mežsaimnieciskas izmantošanas un derīgo izrakteņu ieguves gadījumā, zemes lietošanas kategorijas maiņa atļauta. 3) Mežsaimnieciskas izmantošana nav atļauta meliorētajās lauksaimniecības zemēs. 4) Mežsaimnieciskas izmantošanas gadījumā, pēc zemes lietošanas kategorijas maiņas, atļauto izmantošanu nosaka 82.punkts. 5) Lai uzsāktu derīgo izrakteņu ieguvi, nepieciešams veikt detālu to ģeoloģisko izpēti. Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 6) Derīgo izrakteņu ieguves gadījumā, pēc zemes lietošanas kategorijas maiņas, atļauto izmantošanu nosaka 88.punkts. 7) Dīķi un mākslīgas ūdenskrātuves ierīkojamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ierīkojot dīķus un ūdenskrātuves ar platību virs 0,1 ha (meliorētajās lauksaimniecības zemēs visos gadījumos) ir jāizstrādā tehniskais projekts, kas saskaņojams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 8) Meliorētajās lauksaimniecības zemēs būvniecība ir jāsaskaņo ar Lauku atbalsts dienesta Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvaldi.

81.13.Galvenie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi

1) Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (0101).

2) Zivsaimniecību un zivjaudzētavu apbūve (1004). 3) Dīķsaimniecība (0303). 4) Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas (0401). 5) Lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve (1003).



82. MEŽSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS (M) 82.1. Definīcija „Mežsaimniecības teritorijas (M)” nozīmē teritorijas, kur

galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir mežsaimniecība un kokmateriālu sagatavošana, kā arī ar mežsaimniecību un kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi.

82.2. Atļautā izmantošana 82.2.1. Galvenā izmantošana: a) mežsaimnieciska izmantošana, b) ar mežsaimniecisko darbību, medību saimniecību un medību

tūrismu saistītas ēkas un būves, c) ar tūrismu un rekreāciju saistītas būves un ēkas, d) savvaļas dzīvnieku audzēšanas dārzs, e) būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, t.sk. ceļi,

skatu un novērošanas torņi, meliorācijas sistēmas u.c. objekti,

f) slēpošanas un slaloma trases, g) derīgo izrakteņu iegūšana, ja tas nav pretrunā citu normatīvo

aktu prasībām. 82.2.2. Palīgizmantošana: a) piebraucamie ceļi, gājēju ceļi, laukumi, b) inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti, c) pie valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem - tirdzniecības

un/vai pakalpojumu objekts, ceļu apkalpes objekts, d) savrupmāja, e) palīgēkas.

82.3. Jaunveidojama zemesgabala minimālā platība

2 ha.

82.4. Maksimālais apbūves blīvums

Precizējama detālplānojumā vai būvprojektā, bet ne vairāk par 5%.

82.5. Maksimālā apbūves intensitāte

AN netiek noteikta, nosakāma detālplānojumā vai ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

82.6. Minimālā brīvā teritorija AN netiek noteikta, nosakāma detālplānojumā vai ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

82.7. Ēku un būvju skaits Nepārsniedzot atļautos apbūves rādītājus.

82.8. Maksimālas stāvu skaits 2 stāvi un bēniņu izbūve.


10 m, izņemot skatu un novērošanas torņus.


1) Mežsaimniecības teritoriju izmantošanu detalizē meža ierīcības un apsaimniekošanas plāni, kas izstrādājami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.



2) Atļauta meža infrastruktūras, kas iekļauj meža ceļus un meža meliorācijas sistēmu uzturēšanu, būvniecību un rekonstrukciju. 3) Lauksaimnieciskas izmantošanas gadījumā, pēc zemes transformācijas, atļauto izmantošanu nosaka 81.punkts. 4) Lai uzsāktu derīgo izrakteņu ieguvi, nepieciešams veikt detālu to ģeoloģisko izpēti. Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 5) Derīgo izrakteņu ieguves gadījumā, pēc zemes transformācijas, atļauto izmantošanu nosaka 88.punkts.

82.11. Galvenie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi:

1) Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (0201). 2) Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas (0401).

83. PARKU UN REKREĀCIJAS TERITORIJAS (P) 83.1. Definīcija „Parku un rekreācijas teritorijas (P)” nozīmē teritorijas, kuru

izmantošana saistīta ar rekreāciju, sportu un tūrismu, kā arī kvalitatīvas dabas vides nodrošināšanu.

83.2. Atļautā izmantošana

83.2.1. Galvenā izmantošana: a) dārzi, parki, skvēri (sabiedriskie zaļumi), b) mežaparki, c) sezonas rakstura tūrisma un sporta infrastruktūras objekti, d) viesu māja, e) lauku tūrismam izmantojama māja, f) kempingi, g) teritorijas labiekārtojums un ar rekreāciju saistītās būves, h) organizētas peldvietas, i) laivu un jahtu piestātnes, j) glābšanas stacijas, k) specifiskas atrakciju izbūves, l) brīvdabas estrādes, m) skatu torņi, n) spēļu laukumi, o) slēpošanas, slaloma trases, p) auto un mototrases, q) golfa laukums, r) piemiņas vietas.

83.2.2. Palīgizmantošana: a) piebraucamie ceļi, gājēju ceļi, laukumi, b) inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti, c) autostāvvietu izbūve, pamatojot ar detālplānojumu, d) savrupmāja, e) vietējas nozīmes tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, ja to



paredz detālplānojums vai veikta būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana,

f) dzīvoklis.

83.3. Jaunveidojamā zemes gabala minimālā platība

0,5 ha.

83.4. Maksimālais apbūves blīvums

20%.


Jānosaka detālplānojumā vai ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

83.6. Minimālā brīvā teritorija Jānosaka detālplānojumā vai ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

83.7. Ēku un būvju skaits

AN netiek noteikts, ievērojami atļautie apbūves rādītāji.

83.8. Maksimālas stāvu skaits 2 stāvi.


1) 10 m. 2) Noteiktais apbūves maksimālais augstums neattiecas uz skatu torņiem un specifiskām atrakcijām.

83.10. Minimālā ielas fronte jaunveidojamiem zemes gabaliem

15 m.

83.11. Priekšpagalma minimālais platums (būvlaide)

1) Pie maģistrālajām ielām - 6 m, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus. 2) Pie vietējas nozīmes ielām - 3 m, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus.

83.12. Sānpagalma minimālais platums

1) 4 m, ja tas ir iekšējais sānpagalms. 2) 3 m, ja tas ir ārējais sānpagalms pie vietējas nozīmes ielas un tā platuma palielināšanu vai samazināšanu neprasa sānielas iedibinātā būvlaide. 3) 6 m, ja tas ir ārējais sānpagalms pie maģistrālās ielas un tā platuma palielināšanu vai samazināšanu neprasa sānielas iedibinātā būvlaide. 4) Ar blakus zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš paraksta uz ģenplāna lapas, sānpagalma minimālo platumu var samazināt vai būvēt uz robežas.

83.13. Aizmugures pagalma minimālais dziļums

1) 4 m. 2) Ar blakus zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko

viņš paraksta uz ģenplāna lapas, aizmugures pagalma



minimālo dziļumu var samazināt vai būvēt uz robežas.


1) Jāparedz autostāvvietas, nosakot nepieciešamo stāvvietu skaitu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 2) Potenciālā vietējas nozīmes kultūras pieminekļa - Odzienas muižas kompleksa apbūves atjaunošana (rekonstrukcija) ir jāveic saglabājot vēsturiskās apbūves mērogu un izvirzot augstas prasības gan telpiskajiem risinājumiem, gan arhitektoniskajām kvalitātēm, saskaņā ar Būvvaldē apstiprinātu restaurācijas projektu, izstrādātu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Nav pieļaujama jaunas vēsturiskajai Odzienas muižas kompleksa apbūves funkcijai nepiemērotas apbūves veidošana. 3) Tiek rekomendēts izstrādāt Odzienas muižas kompleksa apbūves detālplānojumu.


1) Sportam un atpūtai aprīkotas dabas teritorijas (0503). 2) Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa (0501). 3) Komercdarbības objektu apbūve (0801).

84. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJAS (DzS) 84.1. Definīcija „Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS)” nozīmē

zemesgabalu, kur primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāju, dvīņu māju un rindu māju dzīvojamā apbūve, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.

84.2. Apakšzonējums DzS1 - savrupmāju apbūves teritorijas ar pazeminātu apbūves augstumu

84.3. Atļautā izmantošana

84.3.1. Galvenā izmantošana: b) savrupmāja, c) dvīņu māja, d) rindu māja, e) ja zemes gabals robežojas ar ielu - vietējas nozīmes

tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, vai sabiedriskā iestāde, ja to paredz detālplānojums vai veikta būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana.

84.3.2. Palīgizmantošana: a) piebraucamie ceļi, gājēju ceļi, laukumi, b) inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti, c) apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi, d) saimniecības ēkas, palīgēkas, e) telpas individuālā darba vajadzībām,



f) pirmskolas bērnu izglītības iestāde, g) dzīvoklis.

84.4. Jaunveidojamā zemes gabala minimālā platība

1) Savrupmājām - 2500 m2. 2) Katrai no dvīņu mājām - 1250 m2. 3) Rindu mājas vienai sekcijai - 300 m2 (ar obligātu pieslēgums centralizētiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem). 4) Sabiedriskajiem un darījumu objektiem - pēc funkcionālās nepieciešamības, bet ne mazāk kā 1200 m2.

84.5. Maksimālais apbūves blīvums 1) Savrupmāju un dvīņu māju apbūvei - 30%. 2) Rindu māju apbūvei - 35%.

84.6. Maksimālā apbūves intensitāte 1) Savrupmāju, dvīņu māju un rindu māju apbūvei šie AN nenosaka. 2) Sabiedriskajiem un darījumu objektiem atsevišķā zemesgabalā - 60%.

84.7. Minimālā brīvā teritorija 1) Savrupmājām, dvīņu mājām, rindu mājām - šie AN nenosaka. 2) Sabiedriskajiem un darījumu objektiem atsevišķā zemesgabalā - 100%.


Apbūves noteikumi nenosaka, ievērojami atļautie apbūves rādītāji.

84.9. Maksimālas stāvu skaits 2 stāvi (neieskaitot bēniņus, ja tiek izmantoti primārai izmantošanai).


1) DzS - 12 m. 2) DzS1 - 10 m.

84.11. Minimālā ielas fronte jaunveidojamiem zemes gabaliem

1) 15 m. 2) Rindu mājas vienai sekcijai - 6 m. 3) Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar detālplānojumu, zemesgabala minimālo fronti var samazināt.

84.12. Priekšpagalma minimālais platums (būvlaide)

1) Pie maģistrālajām ielām - 6 m, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus. 2) Pie vietējas nozīmes ielām - 3 m, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus.



84.13. Sānpagalma minimālais platums

1) 4 m, ja tas ir iekšējais sānpagalms. 2) 3 m, ja tas ir ārējais sānpagalms pie vietējas nozīmes ielas un tā platuma palielināšanu vai samazināšanu neprasa sānielas iedibinātā būvlaide. 3) 6 m, ja tas ir ārējais sānpagalms pie maģistrālās ielas un tā platuma palielināšanu vai samazināšanu neprasa sānielas iedibinātā būvlaide. 4) Ar blakus zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš paraksta uz ģenplāna lapas, sānpagalma minimālo platumu var samazināt vai būvēt uz robežas.

84.14. Aizmugures pagalma minimālais dziļums

1) 4 m. 2) Ar blakus zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu,

ko viņš paraksta uz ģenplāna lapas, aizmugures pagalma minimālo dziļumu var samazināt vai būvēt uz robežas.

84.15. Citi izmantošanas noteikumi 1) Katrā atsevišķā gadījumā pašvaldība izvērtē rindu māju

un mazstāvu apbūves atbilstību apkārtējo teritoriju apbūvei. 2) Jaunajās apbūves teritorijās ne mazāk kā 15% no teritorijas kopējās platības, izņemot gadījumus, ja tiek veidoti zemesgabali, kuriem jau ir nodrošināta tieša piekļūšana no esošas ielas vai ceļa, jāparedz publiskajai ārtelpai (ielām, apstādījumiem utt.) un sabiedrisko objektu izvietošanai. 3) Atsevišķos gadījumos, kad zemesgabali ir reāli sadalīti, bet nav izveidota vietējas nozīmes iela, atļauta zemesgabala minimālās platības samazināšana, lai nodrošinātu visiem zemesgabaliem piekļūšanas iespējas, ierīkojot ielu. 4) Izvērtējot konkrēto situāciju, Pļaviņu novada pašvaldība ir tiesīga pieprasīt rezervēt teritoriju sabiedrisko objektu izvietošanai (pirmskolas izglītības iestādei u.c.) vai citus nepieciešamos nosacījumus.


1) Individuālo dzīvojamo māju apbūve – 0601. 2) Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve – 0701.



85. SABIEDRISKO IESTĀŽU APBŪVES TERITORIJAS (S) 85.1. Definīcija „Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas (S)” nozīmē

teritoriju, kur primārais zemes, ēku un būvju izmantošanas veids ir sabiedriskas vai sociālas nozīmes objekti - valsts un pašvaldības pārvaldes, reliģijas, izglītības, kultūras, zinātnes, ārstniecības, sociālās aprūpes vai citas līdzīgas nekomerciālas iestādes.

85.2. Atļautā izmantošana 85.2.1. Galvenā izmantošana: a) valsts vai pašvaldības pārvaldes iestāde, b) kultūras iestāde, c) reliģijas un kulta celtne un/vai būve, d) ārstniecības iestāde, e) sociālās aprūpes iestāde, f) izglītības iestāde, g) pirmsskolas izglītības iestāde, h) sporta būve, i) ugunsdzēsēju depo. 85.2.2. Palīgizmantošana: a) piebraucamie ceļi, gājēju ceļi, laukumi, stāvvietas, b) inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti, c) apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi, d) sabiedriskā garāža, e) palīgēkas, f) telpas individuālā darba vajadzībām, g) dzīvoklis. 85.2.3. Papildizmantošana: a) vietējas nozīmes tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts,

ja tas ietilpst galvenajā ēkā un aizņem ne vairāk kā 10% no kopējā apjoma.

85.3.Minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība

1200 m2.


150%.

85.5. Minimālā brīvā teritorija 1) Nedrīkst būt mazāka par 10%. 2) Pirmskolas izglītības iestādei - ne mazāka par šīs iestādes stāvu platību.




1) 12 m.



2) Noteiktais apbūves maksimālais augstums neattiecas uz sakrālām būvēm.


85.9. Jaunveidojamo zemesgabala minimālā ielas fronte

15 m.

85.10. Priekšpagalma dziļums (būvlaide)

1) Pie maģistrālās ielas vai pašvaldības ceļa nedrīkst būt mazāks par 6 m. 2) Pie vietējas nozīmes ielas vai piebraucamā ceļa nedrīkst būt mazāks par 4 m, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus. 3) Pirmskolas izglītības iestādei – 25 m.


Jāparedz autostāvvietas, nosakot nepieciešamo stāvvietu skaitu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.


1) Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve - 0901. 2) Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve- 0902. 3) Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve - 0903. 4) Reliģisko organizāciju ēku apbūve - 0905. 5) Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas iestāžu apbūve - 0906. 6) Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve - 0908. 7) Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve - 0907.



86. JAUKTAS DZĪVOJAMĀS UN DARĪJUMU IESTĀŽU APBŪVES TERITORIJAS (JDzD) 86.1. Definīcija „Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves

teritorijas (JDzD)” nozīmē teritoriju, kur primārais zemes, ēku un būvju izmantošanas veids ir darījumu un sabiedriskās un iestādes, mazumtirdzniecības un pakalpojuma objekti, kā arī dzīvojamā apbūve, bet sekundārais - citas atļautās izmantošanas.

86.2. Apakšzonējums JDzD1 - jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas ar pazeminātu apbūves augstumu; JDzD2 - jauktas dzīvojamās apbūves teritorija ar īpašiem nosacījumiem

86.3. Atļautā izmantošana 86.3.1. Galvenā izmantošana: a) savrupmāja. b) dvīņu māja, c) rindu māja, d) darījumu iestāde, e) finansu iestāde, f) tirdzniecības un pakalpojumu objekts, g) viesnīca, viesu māja, pansija, h) sporta vai atpūtas objekts, i) autoserviss, j) ugunsdzēsēju depo, k) valsts vai pašvaldības pārvaldes iestāde, l) kultūras iestāde, m) reliģijas un kulta celtne un/vai būve, n) valsts aizsardzības nozīmes objekts, o) ārstniecības iestāde, p) sociālās aprūpes iestāde, q) izglītības iestāde, r) pirmsskolas izglītības iestāde, 86.3.2. Palīgizmantošana: a) piebraucamie ceļi, gājēju ceļi, laukumi, stāvvietas, b) inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti, c) apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi, d) sabiedriskā garāža, e) palīgēkas, f) telpas individuālā darba vajadzībām, g) alus brūzis JDzD2 teritorijā, ja to paredz detālplānojums vai

veikta būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana.

86.4. Minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība

1) Darījumu un sabiedriskajiem objektiem - 1200 m2. 2) Dzīvojamajai apbūvei atbilstoši 84.punkta nosacījumiem.

86.5. Maksimālais apbūves 1) Darījumu un sabiedriskajiem objektiem - 40%.



blīvums 2) Dzīvojamajai apbūvei atbilstoši 84.punkta nosacījumiem.


1) Darījumu un sabiedriskajiem objektiem - 150%. 2) Dzīvojamajai apbūvei šie AN nenosaka.

86.7. Minimālā brīvā teritorija 1) Darījumu un sabiedriskajiem objektiem - 10%. 2) Pirmskolas izglītības iestādei - ne mazāka par šīs iestādes stāvu platību. 3) Dzīvojamajai apbūvei šie AN nenosaka.




1) JDzD -12 m. 2) JDzD1 - 10 m. 3) Noteiktais apbūves maksimālais augstums neattiecas uz sakrālām būvēm.



Ne mazāka par 15 m.

86.12. Priekšpagalma dziļums (būvlaide)

1) Pie maģistrālās ielas vai pašvaldības ceļa nedrīkst būt mazāks par 6 m. 2) Pie vietējas nozīmes ielas vai piebraucamā ceļa nedrīkst būt mazāks par 4 m, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus. 3) Pirmskolas izglītības iestādei - 25 m.


1) Ja normatīvie akti teritorijā paredz detālplānojuma izstrādi, detālplānojumā jāprecizē plānotās apbūves teritorijas veids (darījumu, sabiedriskā vai dzīvojamās apbūves teritorija). 2) Jaunveidojamajās darījumu vai sabiedrisko objektu teritorijās jāveido publiski pieejama ārtelpa vismaz 15% no zemesgabala kopējās platības.


1) Komercdarbības objektu apbūve - 801. 2) Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve - 0901. 3) Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve - 0902. 4) Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve - 0903. 5) Reliģisko organizāciju ēku apbūve - 0905. 6) Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas iestāžu apbūve - 0906. 7) Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve - 0908.



87. RAŽOŠANAS OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (R) 87.1. Definīcija „Ražošanas objektu apbūves teritorijas (R)” nozīmē

zemesgabalu, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ražošanas uzņēmumi, vairumtirdzniecības iestādes, kā arī transporta un noliktavu apbūve, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana.

87.2. Atļautā izmantošana 87.2.1. Galvenā izmantošana: a) vispārīgās ražošanas uzņēmums (izņemot A kategorijas

piesārņojošas darbības uzņēmumus), b) vieglās rūpniecības uzņēmums, c) lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, d) pārtikas ražošanas uzņēmums, e) kokapstrādes uzņēmums, f) vairumtirdzniecības iestāde, g) veterinārā iestāde, h) transporta un loģistikas centri, i) biznesa inkubators, j) noliktava, k) ferma vai specializēts lauksaimnieciska rakstura ražošanas

uzņēmums, ja to paredz detālplānojums vai veikta būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana,

l) publiskā autonovietne, m) sabiedriska garāža, n) darbnīca, o) kravu stacija, p) tehniskās apkopes stacija, q) degvielas un gāzes uzpildes stacijas, ja to paredz

detālplānojums vai veikta būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana,

r) hidrotehniska būve, ja to paredz detālplānojums vai veikta būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana,

s) atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas, t) atklāta uzglabāšana. 87.2.2. Palīgizmantošana: a) piebraucamie ceļi, gājēju ceļi, laukumi, stāvvietas, b) inženiertehniskās apgādes (ūdensapgādes, kanalizācijas,

gāzes, elektroapgādes, siltumapgādes u.c.) tīkli un to objekti, c) mazumtirdzniecības vai pakalpojumu objekts, d) palīgēkas, e) dzīvoklis.

87.3. Minimālā platība 1200 m2.


150%.



87.5. Minimālā brīvā teritorija Nedrīkst būt mazāka par 10%, precizējot to ar detālplānojumu vai izstrādājot būvprojektu ar sabiedriskās apspriešanas procedūru.




Nedrīkst pārsniegt 16 m, izņemot tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai nepieciešamās konstrukcijas (skursteņus, silosus utml.).


1) 15 m. 2) Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar detālplānojumu, zemesgabala minimālo fronti var samazināt.


1) Vismaz 10% no zemesgabala kopējās platības jāparedz apstādījumiem. Izstrādājot detālplānojumu vai būvprojektā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu - prettrokšņu sienas, aizsargstādījumus un tml. 2) Ja ražošanas teritorija robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, ražotājs sev piederošajā teritorijā gar zemesgabala robežu ierīko buferzonu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no ražošanas uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. Sanitārās vai citas aizsargjoslas jaunveidojamajiem ražošanas, komunālajiem un noliktavu objektiem nedrīkst pārsniegt zemesgabala robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemesgabalu īpašnieku un ierakstīts Zemesgrāmatā. 3) Objektiem, kuru darbība rada rūpniecisko risku, jāveic tā novērtējums. Novērtējuma rezultāti jāiesniedz atbildīgajai institūcijai pamatota lēmuma pieņemšanai par objekta izvietojuma nosacījumiem un nepieciešamajiem darbības ierobežojumiem, kā arī par riska samazināšanas programmas izstrādāšanu. 4) Mazumtirdzniecības vai pakalpojumu objekts kā palīgizmantošana jāizvieto galvenajā ēkā.

87.10. Izņēmumi un papildinājumi

1) Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā nav atļauti atklāti izejvielu, ražošanas atlikumu, būvgružu un citu atkritumu uzglabāšanas laukumi. 2) Atklāta uzglabāšana nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas un ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.


1) Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve - 1001. 2) Noliktavu apbūve -1002. 3) Lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve - 1003.



4) Transportlīdzekļu garāžu apbūve - 1004. 88. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVES KARJERU TERITORIJAS (Rk) 88.1. Definīcija Derīgo izrakteņu ieguves karjeru teritorijas (Rk) nozīmē

zemesgabalu, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir rūpnieciskie derīgo izrakteņu ieguves karjeri un ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīta apbūve.

88.2. Atļautā izmantošana 88.2.1. Galvenā izmantošana: a) derīgo izrakteņu ieguves karjeri, b) būves, kas nodrošina karjeru izmantošanu, c) vispārīgās ražošanas uzņēmums, d) noliktava, e) inženiertehnisko komunikāciju objekts. 88.2.2. Palīgizmantošana: a) piebraucamie ceļi, laukumi, stāvvietas; b) palīgēkas.

88.3. Minimālā platība Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

88.4. Maksimālā apbūves blīvums AN netiek noteikts. Nosakāms detālplānojumā vai ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

88.5. Maksimālā apbūves intensitāte AN netiek noteikts. Nosakāma detālplānojumā vai ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

88.6. Minimālā brīvā teritorija Nosakāma detālplānojumā vai ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu, bet ne mazāk par 20%.




Nedrīkst pārsniegt 12 m, izņemot tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai nepieciešamās konstrukcijas.

88.9. Citi izmantošanas noteikumi 1) Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 2) Pēc derīgo izrakteņu karjeru ekspluatācijas beigām, tie jārekultivē saskaņā ar projektu. 3) Jaunu darbību teritorijā drīkst uzsākt tikai pēc teritorijas rekultivācijas. 4) Karjeru teritorijās nav atļauta atkritumu izgāšana.


Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas – 0401.



89. KOMUNĀLĀS UN TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (T) 89.1. Definīcija „Komunālās un tehniskās apbūves teritorijas (T)” nozīmē

zemesgabalu, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir valsts un pašvaldības inženiertehniskie tīkli un objekti, kā arī transporta un noliktavu apbūve.

89.2. Apakšzonējums T1 - tehniskās un komunālās apbūves teritorija, kurā atļauta mazās hidroelektrostacijas (HES) būvniecība.

89.3. Atļautā izmantošana 89.3.1. Galvenā izmantošana: a) inženiertehniskās apgādes (ūdensapgādes, kanalizācijas,

gāzes, elektroapgādes, siltumapgādes u.c.) tīkli un to objekti, b) noliktava, c) darbnīca, d) kravu stacija, e) tehniskās apkopes stacija, f) degvielas un gāzes uzpildes stacija, g) atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas, h) sabiedriska garāža, i) atklāta uzglabāšana, j) zaļo atkritumu kompostrēšanas laukumi, k) administratīva ēka, l) ugunsdzēsības depo, m) mazā hidroelektrostacija (HES) - T1 teritorijā; n) koģenerācijas stacija, ja to paredz detālplānojums vai veikta

būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana. 89.3.2. Palīgizmantošana: a) piebraucamie ceļi, gājēju ceļi, laukumi, stāvvietas, b) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts, c) palīgēka, d) dzīvoklis.


89.5. Apbūves rādītāji (maksimālais apbūves blīvums, maksimālā apbūves intensitāte, minimālā brīvā teritorija)

Šie AN nenosaka. Nosakāmi detālplānojumā vai ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu.




Nedrīkst pārsniegt 16 m, izņemot tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai nepieciešamās konstrukcijas (skursteņus, silosus, torņus, antenas un tml.).


1) Jānodrošina zemesgabalu ārpus tehniskās apbūves teritorijām aizsardzība pret tehniskās apbūves radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem, ja šie zemes gabali nav ražošanas



teritorijās. 2) Atklāta uzglabāšana ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu un tā nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, un tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas. 3) Mazumtirdzniecības un pakalpojuma objekts jāizvieto galvenās ēkas iekšpusē.


1) Noliktavu apbūve (1002). 2) Transportlīdzekļu garāžu apbūve (1004). 3) Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas (1005). 4) Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve (1201).

90. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJAS (ST)

90.1. Definīcija „Satiksmes infrastruktūras teritorijas (ST)” nozīmē apbūves teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir autotransporta, dzelzceļa, gājēju un velosipēdistu satiksme, kā arī maģistrālo inženierkomunikāciju izvietošana.

90.2. Atļautā izmantošana: 90.2.1. Galvenā izmantošana: a) valsts autoceļš, b) pašvaldības ceļš, c) komersantu ceļš, d) māju ceļš, e) gājēju iela/ceļš, f) veloceliņš, g) maģistrāla un vietējas nozīmes iela,’ h) dzelzceļa līnija, i) laukums kā izbūves teritorija, j) auto stāvlaukums un atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas, k) tilti, estakādes, tuneļi, l) dambji un hidrobūves, m) satiksmes un sakaru ēkas, n) inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti.

90.3. Minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība

Jānosaka pēc funkcionālās nepieciešamības detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā.

90.4. Ceļu klasifikācija 1) Valsts reģionālais autoceļš - P78 Pļaviņas - Ērgļi. 2) Valsts vietējie autoceļi - V915 Koknese - Odziena - Jāņukalns - Bērzaune, V916 Jaunbebri - Odziena - Vietalva - Indrāni, V917 Vietalva - Sausnēja-Irši, V923 Alunāni - Bites - Salānieši, V942 Alunāni - Irši.



3) Pašvaldības ceļi (saskaņā ar apstiprināto pašvaldības ceļu sarakstu). 4) Komersantu ( tajā skaitā meža ceļi) un māju ceļi. 5) Velosipēdistu un gājēju ceļi.

90.5. Ielu klasifikācija

1) Maģistrālās ielas 2) Vietējas nozīmes ielas (tajā skaitā piebrauktuves).

90.6. Valsts autoceļu nodalījuma joslas

1) P78 Pļaviņas - Ērgļi – 11 m no autoceļa ass uz katru pusi. 2) V915 Koknese - Odziena - Jāņukalns - Bērzaune, V916 Jaunbebri - Odziena - Vietalva - Indrāni, V917 Vietalva - Sausnēja-Irši, V923 Alunāni - Bites - Salānieši, V942 Alunāni - Irši – 9,5 m no autoceļa ass uz katru pusi.

90.7. Ielu sarkanās līnijas Ielu platumu sarkanajām līnijām nosaka un precizē detālplānojumos, zemes ierīcības projektos un tehniskajos projektos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un atbilstoši ielu klasifikācijai: a) maģistrālajām ielām - 15 - 19 m, b) vietējas nozīmes ielām - 10 – 12 m, c) piebrauktuvēm atsevišķām mājām - 5 - 9 m.

90.8. Ielu un ceļu šķērsprofili Ielu ceļu un šķērsprofili jāprecizē vai jānosaka attiecīgā objekta būvprojektā vai detālplānojumā, vai zemes ierīcības projektā, paredzot iespēju nodrošināt gājēju un transporta satiksmi, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietojumu saskaņā ar atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju nosacījumiem un tehniskajiem noteikumiem, ievērojot transporta būvju un inženierkomunikāciju projektēšanas normatīvu prasības.


1) Izstrādājot zemes ierīcības projektus un detālplānojumus ceļi un ielas jāizdala kā atsevišķas zemes vienības (neattiecas uz piebrauktuvēm atsevišķām mājām). 2) Izstrādājot detālplānojumus un tehniskos projektus, ielu un ceļu šķērsprofilos jāuzrāda esošās un jāparedz vieta perspektīvajām inženierkomunikācijām (ūdensapgāde, kanalizācija, lietus ūdeņu kanalizācija, elektroapgāde, gāzes apgāde, telekomunikācijas, centralizētas siltumapgādes gadījumā – siltumapgāde u.c.). 3) Izbūvējot jaunas ielas vai rekonstruējot esošās, jāparedz apstādījumu joslu izveide ielu sarkano līniju robežās. 4) Atļauto objektu (ceļu apkalpes u.c.) būvniecību jaunbūvējamajiem ceļiem noteiktajās satiksmes infrastruktūras objektu teritorijās drīkst uzsākt tikai pēc autoceļa būvniecības pilnīgas pabeigšanas. 5) Tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un citus pakalpojumu



objektus, kā arī reklāmu gar valsts autoceļiem ceļu zemes nodalījuma joslā vai aizsargjoslā atļauts izvietot ar VAS „Latvijas valsts ceļi” atļauju. 6) Laukumu teritorijās atļauts izvietot rekreācijas objektus un ar tiem saistīto labiekārtojumu (apstādījumus, soliņus u.c.). 7) Ielu tirdzniecība atļauta tikai šim nolūkam paredzētajās vietās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.


1) Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā - 1101. 2) Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve - 1201. 3) Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas - 1005.

91. KAPSĒTU TERITORIJAS (K)

91.1. Definīcija „Kapsētu teritorijas (K)” - Vietalvas jaunā kapsēta - nozīmē teritoriju mirušo apbedīšanai un ar to saistīts labiekārtojums, būves un ēkas - kapličas ar izvadīšanas telpām, iežogojušās sētas, ēkas vai telpas saimnieciskiem mērķiem, apstādījumi un teritorijas labiekārtojums (atkritumu savākšanas laukums u.c.), publiskās tualetes.

91.2. Atļautā izmantošana 91.2.1. Galvenā izmantošana: a) kapliča ar izvadīšanas telpām, b) apbedījumi, c) pieminekļi, d) kolumbārijs, e) piemiņas vietas, f) apstādījumi un teritorijas labiekārtojums. 91.2.2. Palīgizmantošana: a) piebraucamie ceļi, laukumi, b) autostāvvietas, c) palīgēkas, d) ziedu un citu ar apbedījumiem saistītu tirdzniecības vieta, e) publiskā tualete.


91.4. Apbūves rādītāji (maksimālais apbūves blīvums, maksimālā apbūves intensitāte, minimālā brīvā teritorija)

AN netiek noteikts. Nosakāms detālplānojumā vai ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu.


Apbūves noteikumos netiek noteikts, ievērojami atļautie apbūves rādītāji.



91.6. Stāvu skaits un apbūves maksimālais augstums

1) 1 stāvs. 2) Maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 10 m.

91.7. Citi izmantošanas noteikumi: 1) Atļauts ierīkot tikai kapsētas teritorijas apkalpei un apmeklētājiem nepieciešamās autostāvvietas. 2) Kapu vietas zemes gabaliņu iežogošanai parasti izmantojams tikai dzīvžogs. Izņēmuma gadījumā Būvvaldē saskaņotu ne mazāk kā 90% caurredzamu žogu ne augstāku par 0,7 m no zemes virsmas. 3) Būvvaldē jāsaskaņo kapu pieminekļu uzstādīšana ar kapitālu – betonētu pamatu dziļāk kā 0,5m no zemes virsmas un lielāku apjomu kā 1,2(h) x1,2(b) x 0,8 (a), kur h-augstums no zemes virsmas, b un a gabarīti.

91.8.Galvenie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi:

1) Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve (0907).



10. nodaļa. KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA

92. Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijā neatrodas valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, kā arī pagasta teritoriju nepārklāj citu tuvumā esošu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsardzības zonas. 93. Pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, var noteikt vietējas nozīmes kultūrvēsturiskus objektus (kultūras pieminekļus) un prasības to aizsardzībai un izmantošanai. 94. Teritorijas plānojuma grozījumi rekomendē noteikt Odzienas muižas apbūves kompleksu kā vietējas nozīmes kultūras pieminekli.



11. nodaļa. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS

TERITORIJAS 95. Vispārīgie noteikumi: 95.1. šīs nodaļas noteikumi attiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un objektiem; 95.2. vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus

nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību regulējošie normatīvie akti. 96. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti: 96.1. Dabas liegums „Vesetas palienes purvs” (Natura 2000 teritorija); 96.2. valsts nozīmes aizsargājamie dižkoki: (skatīt 2. tabulā); 96.3. meža mikroliegums Nr.61001 īpaši aizsargājamai sugai laksis (mežloki) - Allium ursinum

Pļaviņu mežniecības AS „Latvijas valsts meži” teritorijā 317.kvartālā 17-1.,14.,18. nogabalos (skatīt Grafiskajā daļas kartē „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”).

2. tabula. Dižkoki

Nr. p.k.

Dižkoks Atrašanās vieta

1. Parastā kļava (Acer platanoides L.)

Pļaviņu novads, Vietalvas pagasts, „Adamoviči” bijušās mājas vietā


Pļaviņu novads, Vietalvas pagasts, rietumos no „Kalēni” mājas, pie iebraucamā ceļa


Pļaviņu novads, Vietalvas pagasts, pie „Kalēni” mājas

4. Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)

Pļaviņu novads, Vietalvas pagasts, Odzienas parks, 100 m uz austrumiem no pils, ceļa malā

5. Parastais ozols (Quercus robur L.)

Pļaviņu novads, Vietalvas pagasts, Jaunāmuiža, „Klētnieki”


Pļaviņu novads, Vietalvas pagasts, Jaunāmuiža, „Klētnieki”, 50 m no mājām, krūmājā


Pļaviņu novads, Vietalvas pagasts, Jaunāmuiža, „Bišudravas”, 200 m uz austrumiem no mājām, otrā gravas malā


Pļaviņu novads, Vietalvas pagasts, Jaunāmuiža, „Klētnieki”, 300 m uz rietumiem no mājām

97. Citi izmantošanas noteikumi: 97.1.visiem izsargājamajiem kokiem tiek noteikta 10 m aizsargjosla (mērot no koka vainaga

projekcijas ārējās malas), kas jāprecizē detālplānojumā vai būvprojekta situācijas plānā (ģenplānā). Šajā aizsargjoslā nav atļauts: 97.1.1. veikt apbūvi, 97.1.2. veikt zemes lietošanas kategoriju maiņu (meža zemēs - transformāciju), 97.1.3. apkraut aizsargājamos kokus, mainīt vides apstākļus - ūdens un barošanās režīmu, iznīcināt vai būtiski mainīt zemsedzi vai veikt jebkādas citas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

97.2.zemes īpašnieka un/vai lietotāja pienākums ir nodrošināt aizsargājamo teritoriju un objektu aizsardzības noteikumu ievērošanu un veikt nepieciešamos aizsardzības un kopšanas pasākumus;



97.3.veicot saimniecisko darbību nedrīkst traumēt koku sakņu sistēmu vai stumbru. Nepieciešamības gadījumā aizsargājamais koks ir jānorobežo ar žogu;

97.4.Pļaviņu novada pašvaldībai jānoslēdz līgumi ar zemes īpašniekiem par dižkoku saglabāšanu; 97.5.aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams -

apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus, pirms tam obligāti ir jāsaņem Madonas reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja;

97.6.meža mikroliegumā un tā buferzonā nedrīkst notikt nekādi meža materiālu transportēšanas darbi, kā arī jebkādas citas darbības, kas ir pretrunā ar regulējošo normatīvo aktu prasībām;

97.7.Pļaviņu novada pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, var noteikt vietējas nozīmes aizsargājamās teritorijas objektus un specifiskas prasības to aizsardzībai un izmantošanai;

97.8.visi aizsargājamie augi Pļaviņu novada pašvaldības teritorijā ir aizsargājams augu fonds. 98. Pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, var noteikt vietējas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas un objektus un prasības to aizsardzībai un izmantošanai.



12. nodaļa. AIZSARGJOSLAS UN APGRŪTINĀJUMI 99. Vispārīgie jautājumi: 99.1. teritorijas izmantošanā jāievēro teritorijas plānojumā noteiktās visu veidu aizsargjoslas un ar

normatīvajiem aktiem tajās noteiktie apgrūtinājumi; 99.2.Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma grafiskajā daļā mēroga noteiktības dēļ attēlotas

aizsargjoslas, kuru platums ir lielāks par 10 m; 99.3. visa veida aizsargjoslas jāprecizē un jāuzrāda detālplānojumos, zemes ierīcības projektos un

būvprojektos, atbilstoši to mēroga noteiktībai; 99.4. aizsargjoslas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstāmas zemesgrāmatās un zemes robežu

plānos; 99.5. gadījumos, kad pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais

minimālais platums; 99.6. visu veidu saimnieciskā darbība aizsargjoslās jāsaskaņo ar atbildīgajām valsts un Pļaviņu

novada pašvaldības institūcijām; 99.7. visiem jaunveidojamajiem objektiem visa veida aizsargjoslas ir jānosaka un jāuzrāda

detālplānojumos, zemes ierīcības projektos un būvprojektos atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 99.8. ja esošā vai paredzamā objekta darbības un izmantošanas process un/vai ekspluatācija saistīta ar

aizsargjoslas izveidošanu, kas ietekmē kaimiņu pašvaldību teritorijā esošo nekustamo īpašumu izmantošanu, tas ir jāsaskaņo ar attiecīgo kaimiņu pašvaldību.

100. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas: 100.1.virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (skatīt 3. un 4.tabulā):

3.tabula. Ūdensteču aizsargjoslas Ūdenstece

Garums,

km Aizsargjosla lauku

teritorijā Aizsargjosla

ciemu teritorijās Veseta 56 100 m plata josla

katrā krastā -

Pērse 50 100 metrus plata josla katrā krastā

20 m plata josla katrā krastā

Pelava 22 50 m plata josla katrā krastā

-

pārējām ūdenstecēm

līdz 10 10 metrus plata josla katrā krastā

10 metrus plata josla katrā krastā

4.tabula. Ūdenstilpņu aizsargjoslas

Ūdenstilpe Platība, ha

Aizsargjosla

Alvīšezers 14 ne mazāk kā 100 m plata josla pārējām ūdenstilpēm līdz 10 10 m plata josla

mākslīgiem ūdensobjektiem

lielākiem par 0,1

10 m plata josla

100.1.1. ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā pavasara palu maksimālos ūdens līmeņus ar 10% ikgadējo pārsniegšanas varbūtību. Ūdenstecei ar applūstošo teritoriju aizsargjosla tiek noteikta ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim, neatkarīgi no 100.1.apakšpunktā noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma,



100.1.2. visi ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu;

100.2. aizsargjoslas ap purviem:

100.2.1. 10 līdz 100 ha lielām platībām - 20 m josla, 100.2.2. par 100 ha lielākām platībām - 50 m josla meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm un vismaz 100 m josla meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm;

100.3. aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām:

100.3.1. aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām ir noteiktas (aprēķinātas) sekojošiem centralizētās ūdensapgādes urbumiem (skatīt 5.tabulā):

5.tabula. Ūdensapgādes urbumu aizsargjoslas Ūdensapgādes urbums

LVĢMC DB nr.

Stingra režīma aizsargjosla (m)

Bakterioloģiskā aizsargjosla (m)

Ķīmiskā aizsargjosla (m)

Odzienas pils 14242 30 - - ciem. Vietalva - centrs 2 13947 50 - - ciem. Vietalva - centrs 1 14058 50 - - ciem. Vietalva, centrs Noras 13946 50 - - Odzienas 8-gad. skola 6866 30 - - „Randēni” 23405 30 - - „Eglītes” 6871 30 - - ciem. Odziena, „Nākotnes” 21484 30 - - Vietalvas pag. rūpn. Veseta 13274 30 - - ciem. Alunēni 16077 30 - - „Siljāņi” 23404 30 - - „Kaļumi” (Vēres) 23406 30 - - „Vija” 24237 30 - -

100.3.2. visiem pārējiem ūdensapgādes urbumiem tiek noteikta 10 m stingrā režīma aizsargjosla, 100.3.3. ap akām, urbumiem un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nav noteiktas.

101. Ekspluatācijas aizsargjoslas: 101.1. aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem:

101.1.1. aizsargjoslas gar valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem (skatīt 5.tabulā): 6.tabula. Autoceļu aizsargjoslas

Autoceļš

Aizsargjoslas platums uz

katru pusi no ceļa ass

Būvlaides platums uz

katru pusi no ceļa ass

Nodalījuma joslas

minimālais platums

Valsts reģionālais autoceļš

P78 Pļaviņas - Ērgļi 60 m 60 m 22 m



Valsts vietējie autoceļi

V915 Koknese-Odziena-Jāņukalns-Bērzaune V916 Jaunbebri-Odziena-Vietalva -Indrāni V917 Vietalva-Sausnēja-Irši V923 Alunāni-Bites-Salānieši V942 Alunāni-Irši

30 m 50 m 19 m

Pašvaldības ceļi

Saskaņā ar apstiprināto pašvaldības ceļu sarakstu

30 m 10 m 11 – 13,5 m

101.1.2. ciemu teritorijās gar ielām un valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem aizsargjosla tiek noteikta kā sarkanā līnija (esošā vai projektētā ielas robeža) un būvlaide (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei):

101.1.2.1. maģistrālo ielu platums sarkanajās līnijās - 15-19 m saskaņā ar teritorijas plānojuma Grafisko daļu, 101.1.2.2. vietējas nozīmes ielu platums sarkanajās līnijās - 10-12 m, 101.1.2.3. piebrauktuvju atsevišķām mājām platums sarkanajās līnijās - 5-9 m, būvlaide - no maģistrālās ielas sarkanajām līnijām - 6 m, no vietējas nozīmes ielas sarkanajām līnijām - 3 m,

101.1.3. ielu sarkanās līnijas ir jānosaka vai jāprecizē detālplānojumos, zemes ierīcības projektos un/vai būvprojektos; 101.1.4. tiek noteikta ekspluatācijas aizsargjosla dzelzceļa pievadceļam „Jaunkalsnava - Veseta” (uz Vesetas smilts-grants atradni) - 50 m katrā pusē no galvenā ceļa malējās sliedes. 101.2. aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem:

102.2.1. gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 m attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas; 101.2.2. gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa zemes nodalījuma joslā un tuvāk par 1 m no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai; 101.2.3. gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkano līniju robežās un tuvāk par 1 m no sarkanās līnijas,— šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanajai līnijai; 101.2.4. gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas tuvāk par 1 m no ēkas vai būves, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ēkas vai būves pamatiem; 101.2.5. gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanās līnijas robežās un tuvāk par 1 m gan no sarkanās līnijas, gan no ēkas vai būves pamatiem, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz sarkanajai līnijai vai ēkas vai būves pamatiem (atkarībā no tā, kas atrodas tuvāk); 101.2.6. gar elektronisko sakaru tīklu kabeļu līnijām, kuras šķērso kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 m attālumā no kabeļa (katrā tā pusē) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos;



101.2.7. ap ārējiem virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, ārējiem kabeļu sadales skapjiem un kastēm ar ieraktu pamatni vai skapjiem un kastēm, kas uzstādītas uz atsevišķas pamatnes, kabeļu kanalizācijas akām un optisko kabeļu uzmavām gruntī - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 m attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kastes, kabeļu kanalizācijas akas un optisko kabeļu uzmavas ārējās malas; 101.2.8. ap elektronisko sakaru iekārtu ārējiem skapjiem un konteineriem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 m attālumā no elektronisko sakaru iekārtu skapja vai konteinera nožogojuma (norobežojuma) vai tālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas; 101.2.9. gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 m attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass; 101.2.10. ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido:

101.2.10.1. ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem - zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 m attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 m attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots; 101.2.10.2. ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm - zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 m attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā.

101.3. aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem:

7.tabula Platums

Elektriskie tīkli un objekti Ciemu teritorijā Lauku teritorijā gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kV

zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai 2,5 m attālumā no līnijas ass

zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai 6,5 m attālumā no līnijas ass

gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kV

zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai 7 m attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas

zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas

gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām

zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1m attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1m no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves

zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1m attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1m no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves



pamatiem pamatiem gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus

ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 m attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass

ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 m attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass

ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām

zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 m attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.

zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 m attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.

101.4. siltumtīklu aizsargjoslas:

101.4.1. gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm - zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 2 m attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, tuneļa vai citas būves ārmalas; 101.4.2. ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem - zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 1 m attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.

101.5. aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm:

101.5.1. ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - ūdensnotekas abās pusēs 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes; 101.5.2. regulētām ūdensnotekām (maģistrālajiem kanāliem) meža zemēs - atbērtnes pusē 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes; 101.5.3. liela diametra (30 cm vai lielāks) kolektoram - 8 m attālumā uz katru pusi no kolektora ass līnijas.

101.6. aizsargjoslas gar ūdensvadu tīkliem:

102.6.1. gar ūdensvadiem, ja tie atrodas līdz 2 m dziļumam - 3 m katrā pusē no cauruļvada ārējās malas; 102.6.2. gar ūdensvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 m - 5 m katrā pusē no cauruļvada ārējās malas.

101.7. aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem:

101.7.1. 5 m rādiusā no ģeodēziskā punkta centra - pārējiem ģeodēziskā tīkla punktiem. 101.8. aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm:

101.8.1. aizsargjosla ap aizsprosta drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm plānotajai mazajai hidroelektrostacijai „Kalna Dzirnavas” jānosaka atbilstoši normatīvo aktu un VVD Madonas reģionālās vides pārvaldes izdoto tehnisko noteikumu Nr. MA 09 TN 0212 prasībām pirms objekta nodošanas ekspluatācijā.



102. Sanitārās aizsargjoslas: 102.1. aizsargjoslas ap kapsētām:

102.1.1. ap Vietalvas jauno kapsētu - 300 m no kapsētu teritoriju robežu ārējās malas; 102.1.2. kapsētas aizsargjoslas teritorijā aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, ja ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka iespējams nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni;

102.2. aizsargjosla ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm:

102.2.1. ap Vietalvas ciema bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm BioDRY-S-50 ar slēgtu uzglabāšanu - 100 m no ārējās robežas vai ārējās malas, 102.2.2. ap Odzienas ciema bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm BioDRY-S-25 ar slēgtu uzglabāšanu - 100 m no ārējās robežas vai ārējās malas, 102.2.3 ap Odzienas ciema mehāniskajām notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm MEH-6 - 50 m no ārējās robežas vai ārējās malas.

102.3. aizsargjoslas ap atkritumu izgāztuvēm:

102.3.1.ap atkritumu izgāztuvi „Rūcēnkalns” - 100 m. 103. Drošības aizsargjoslas: 103.1.drošības aizsargjosla ap aizsprostiem plānotajai mazajai hidroelektrostacijai „Kalna Dzirnavas”

jānosaka atbilstoši normatīvo aktu un VVD Madonas reģionālās vides pārvaldes izdoto tehnisko noteikumu Nr. MA 09 TN 0212 prasībām pirms objekta nodošanas ekspluatācijā.

104. Tauvas josla: 104.1. dabiskās tauvas joslas platums gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m, gar publisko ūdeņu krastiem - 10 m; 104.2. mākslīgi veidota ūdensobjekta tauvas joslas platums jānosaka būvprojektā; 104.3. tauvas joslas platība neietilpst zemesgabala minimālajā platībā.



13.nodaļa. PRASĪBAS IZSTRĀDĀJAMIEM DETĀLPLĀNOJUMIEM

105. Vispārīgi jautājumi 105.1. detālplānojumi tiek izstrādāti pamatojoties uz pašvaldības lēmumu un saskaņā ar spēkā esošo

teritorijas plānojumu; 105.2. detālplānojumi tiek izstrādāti visos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī citos

gadījumos, ja to izstrādes nepieciešamību, pieņemot lēmumu, pamato pašvaldība; 105.3.detālplānojumi izstrādājami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 106. Prasības detālplānojumu izstrādei: 106.1. izstrādājot detālplānojumus konkrētai teritorijai, jānosaka un/vai jāprecizē:

106.1.1. jaunveidojamo zemesgabalu robežas, 106.1.2. ielu sarkanās līnijas, 106.1.3. zemesgabala apbūves rādītājus, 106.1.4. minimālos attālumus no zemesgabala robežām līdz ēkām un citām būvēm, 106.1.5. ēku un citu būvju skaitu, to stāvu skaitu un augstumu, 106.1.6. inženiertehnisko apgādi, 106.1.7. transportlīdzekļu novietnes (ja nepieciešams), 106.1.8. visa veida aizsargjoslas un apgrūtinājumus, 106.1.9. prasības teritorijas inženiertehniskajai sagatavošanai (ja nepieciešams), 106.1.10. būvju un ēku izvietojumu (orientējoši), 106.1.11. piekļūšanu jaunveidojamajiem zemesgabaliem, 106.1.12. detālplānojuma īstenošanas kārtību, 106.1.13. citi rādītāji atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam darba uzdevumam detālplānojuma izstrādei, 106.1.14. pašvaldība detālplānojuma darba uzdevumā var noteikt papildus prasības;

106.2.izstrādājot detālplānojumus, jāveido vienots ceļu tīkls ar kaimiņu zemesgabaliem - strupceļu veidošana pieļaujama tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos.

107. Detālplānojuma īstenošanas kārtība: 107.1. detālplānojuma īstenošanas kārtībā izvirza nosacījumus secīgai darbu kārtībai (ielu un ceļu,

inženierkomunikāciju, būvju un ēku būvniecībai. u.c.), un to saskaņo ar pašvaldību; 107.2. detālplānojuma īstenošanas kārtība jāiekļauj detālplānojuma dokumentācijas sastāvā.



14. nodaļa. BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA 108. Visu veidu būvju projektēšanas sagatavošanas, būvprojekta izstrādāšanas, būvatļaujas saņemšanas, būvniecības un būvju nodošanas ekspluatācijā, kā arī rekonstrukcijas, renovācijas un būvju nojaukšanas procesa kārtību nosaka normatīvie akti būvniecībā.



15. nodaļa. SPĒKĀ ESOŠO DETĀLPLĀNOJUMU SARAKSTS

Nosaukums Kadastra Nr. Spēkā stāšanās datums

Saistošo noteikumu Nr.



PĻAVIŅU NOVADA VIETALVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMU PASKAIDROJUMA RAKSTS

IEVADS

Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumi ir Pļaviņu novada Vietalvas pagasta administratīvajā teritorijā noteiktās plānotās (atļautās) teritorijas izmantošanas aprobežojumu izmaiņas. Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.gadam grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz Aizkraukles rajona Vietalvas pagasta padomes 26.02.2009. sēdes lēmumu (sēdes protokols Nr.2, #9) „Par Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2007.-2019. gadiem 2009. gada grozījumu un grozījumu Vietalvas pagasta padomes 03.04.2008. saistošos noteikumos Nr.3 „Vietalvas teritorijas plānojuma 2008.-2020. gadiem grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” izstrādes uzsākšanu, izstrādes vadītāja un darba uzdevuma apstiprināšanu”, Pļaviņu novada domes 26.11.2009. sēdes lēmumu (sēdes protokols Nr.15, 30.§) „Par grozījumiem Vietalvas pagasta teritorijas plānojumā”, Pļaviņu novada domes 25.03.2010. sēdes lēmumu (sēdes protokols Nr.6, 45.§) „Par Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritoriālā plānojuma grozījumu veikšanas izstrādes vadītāja noteikšanu” un Pļaviņu novada domes 27.05.2010. sēdes lēmumu (sēdes protokols Nr.11, 35.§) „Par Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritoriālā plānojuma 2008.-2020. gada grozījumu 1.redakcijas projekta iesniegšanu izskatīšanu”. Darba uzdevums Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020. gadam grozījumu izstrādei apstiprināts Pļaviņu novada domes 26.11.2009. sēdē (protokola izraksts Nr.15, 30.§). Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020. gadam grozījumi izstrādāti saskaņā ar MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem teritorijas plānošanā. Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.gadam grozījumi sastāv no sekojošiem sējumiem: 1.SĒJUMS. PASKAIDROJUMA RAKSTS: • Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumu pamatojums un

izstrādes mērķis, • Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumu apraksts

(Tehniski pievienots 3.sējumam „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”); 2.SĒJUMS. GRAFISKĀ DAĻA: • karte (plāns), kurā parādīta Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānotā (atļautā)

izmantošana ar grozījumiem M 1:15 000 (izstrādes precizitāte M 1:10 000), Vietalvas ciema un Odzienas ciema teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana ar grozījumiem M 1: 5 000 (izstrādes precizitāte M 1:10 000), nosakot plānoto maģistrālo inženiertehnisko komunikāciju izvietojumu un aizsargjoslas (aizsardzības zonas), kuru attēlošana iespējama izvēlētajā kartes (plāna) mērogā;

3.SĒJUMS. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI AR GROZĪJUMIEM;



4.SĒJUMS PĀRSKATS PAR PĻAVIŅU NOVADA VIETALVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA 2008.-2020.G. GROZĪJUMU IZSTRĀDI: • Pļaviņu novada domes lēmumi par Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma

2008.-2020.g. grozījumu izstādes uzsākšanu, Darba uzdevumu apstiprināšanu, sabiedriskās apspriešanas organizēšanu un Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumu apstiprināšanu,

• sabiedriskās apspriešanas materiāli (ietverot priekšlikumus, kas saņemti, uzsākot Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumu izstrādi, kā arī grozījumu izstrādes otrā posma sabiedriskās apspriešanas rezultātus),

• ziņojums par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem,

• institūciju sniegtā informācija, nosacījumi un atzinumi, • ziņojums par institūciju nosacījumu ievērošanu, • ziņojums par Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumu

atbilstību augstāka plānošanas līmeņa teritorijas plānojuma prasībām, • cita informācija, kas izmantota Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-

2020.g. grozījumu izstrādei.



1. PĻAVIŅU NOVADA VIETALVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA 2008.-2020.G. GROZĪJUMU PAMATOJUMS UN IZSTRĀDES MĒRĶIS

1.1. Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu pamatojums

1.1.1. 26.11.2009. apstiprinātais Darba uzdevums teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei

Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumu pamatojums noteikts ar Pļaviņu novada domes 26.11.2009. lēmumu apstiprinātajā Darba uzdevumā teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei: 1) Pļaviņu novada domes 2009. gada 26. novembra lēmums „Par grozījumiem Vietalvas pagasta

teritorijas plānojumā” (sēdes protokola izraksts Nr.15, 30§), 2) Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas

plānošanas noteikumi”, 3) Latvijas Republikas Aizsargjoslu likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti. Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumos iekļauti: 1) fizisko un juridisko personu iesniegumi, kas galvenokārt saistīti derīgo izrakteņu ieguves karjeru

izveidošanu/paplašināšanu, mazās hidroelektrostacijas būvniecību, tūrisma un rekreācijas attīstību un lauksaimniecības teritoriju apmežošanu;

2) Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes Darba grupas priekšlikumi un Pļaviņu novada domes lēmumi.

1.1.2. Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.-2026.g.

Saskaņā ar 06.10.2009. MK noteikumu Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 30.punkta 30.5.apakšpunktu.

1.1.3. Grozījumi LR normatīvajos aktos 06.03.2008.grozījumi 05.02.1997. Aizsargjoslu likumā nosaka, ka vietējo pašvaldību domes (padomes) izvērtē savus teritorijas plānojumus un, ja nepieciešams, ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi Aizsargjoslu likuma 1., 7. un 37.pantā, izstrādā un apstiprina nepieciešamos grozījumus teritoriju plānojumos, lai nodrošinātu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas noteikšanu atbilstoši likumā paredzētajam. 1.2. Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumu izstrādes mērķis Noteikt atsevišķu Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas daļu plānotās (atļautās) izmantošanas un izmantošanas aprobežojumu izmaiņas un Veikt tehniskus uzlabojumus Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”, padarot karti viegli uztveramu un lietojamu un izdalot ciemu - Odzienas un Vietalvas teritorijas kā atsevišķas kartes (ar mēroga noteiktību 1: 10 000)1.

1 ar Pļaviņu novada domes 20.01.2010. lēmumu (sēdes protokols Nr.15., §30., apstiprinātā Darba uzdevuma teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei 2.1. un 2.2. apakšpunkts



1.3. Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g grozījumu izstrādes uzdevumi

1.1.1. pamatojoties uz Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes

Darba grupas lēmumiem un/vai pašvaldības lēmumiem, veicot labojumus Vietalvas pagasta Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos un grafiskajā daļā, kas attēlo Vietalvas pagasta un ciemu plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanu un aizsargjoslas;

1.1.2. pamatojoties uz grozījumiem normatīvajos aktos; 1.1.3. pamatojoties uz aktualizētu nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informāciju un

Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS 92 izstrādātu Vietalvas pagasta vienkāršoto topogrāfisko karti (ne vecāku par pieciem gadiem) ar mēroga noteiktību 1: 10 000;

1.1.4. pamatojoties uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sagatavotiem datiem par Vietalvas pagastā izpētītām derīgo izrakteņu ieguves teritorijām;

1.1.5. vienlaicīgi paredzot izstrādāt Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu jeb Vides pārskatu, pamatojoties uz Pļaviņu novada domes Vietalvas pagasta pārvaldes 2009.gada 17.septembra vēstuli Nr.3-11/278 un tai pievienoto iesniegumu par Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu un Vides pārraudzības valsts biroja 2009.gada 22.septembra lēmumu Nr.31 Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma grozījumiem2.

1.4. Citi precizējumi un papildinājumi, kā arī tehnisko kļūdu novēršana, izstrādājot Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g grozījumus Citi precizējumi un papildinājumi, kas veikti Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumos, aprakstīti I sējuma Paskaidrojuma raksts 2.punktā.

2 ar Pļaviņu novada domes 20.01.2010. lēmumu (sēdes protokols Nr.15., §30., apstiprinātā Darba uzdevuma teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei 2.1.1- un 2.1.5. apakšpunkti



2. PĻAVIŅU NOVADA VIETALVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA 2008.-2020.G. GROZĪJUMU APRAKSTS

2.1. Grozījumi, pamatojoties uz Pļaviņu novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes

Darba grupas un Pļaviņu novada domes lēmumiem 22.04.2010. plkst.11.00 un 20.05.2010. plkst.13.00 Pļaviņu novada domes telpās notika Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumu izstrādes Darba grupas sanāksmes, kurās tika sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. plānotās (atļautās) izmantošanas kartē un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. 27.05.2010. notika Pļaviņu novada domes sēdē, kurā tika pieņemts lēmums (sēdes protokola izraksts nr.11) iekļaut Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumu izstrādes Darba grupas priekšlikumus teritorijas plānojuma grozījumu 1.redakcijā. (Sanāksmju protokolus skatīt IV sējumā „Pārskats par Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumu izstrādi”). Pamatojoties uz 22.04.2010. Darba grupas lēmumiem, spēkā esošajā teritorijas plānojumā tika veikti šādi grozījumi:

2.1.1. Ņemot vērā fizisko un juridisko personu priekšlikumus:

Nr.p.k.

Kadastra Nr.

Plānotā (atļautā) teritorijas

izmantošana

Ar grozījumiem noteiktā plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana/paskaidrojumi

1. 32920110064

„Lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas” (DL)

„Lauksaimniecības teritorija” (L). Atbilstoši AN 81.2.p-tam tajā ir atļauta arī „mežsaimnieciska izmantošana”, veicot zemes lietošanas kategorijas maiņu (saskaņojot ar Lauku atbalsta dienests Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvaldi). Mežsaimnieciskas izmantošana nav atļauta meliorētajās lauksaimniecības zemēs.

2. 32920100024


„Lauksaimniecības teritorija” (L). Atbilstoši AN 62.p-tam, ierīkojot dīķus (mākslīgās ūdenskrātuves) jāievēro normatīvo aktu prasības un to novietne jāsaskaņo pašvaldībā. Ierīkojot dīķus un citas mākslīgās ūdenstilpes ar platību virs 0,1 ha, papildus ir jāizstrādā būvprojekts.

3. 32920060086 „Mežu teritorija” (DM) „Derīgo izrakteņu ieguves karjeru teritorijas” (Rk). Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

4. 32920050139


„Lauksaimniecības teritorija” (L). Atrodas Vesetas upes 10% plūdu varbūtības zonā.

5. 32920110041 „Zariņi”


„Lauksaimniecības teritorija” (L). Atbilstoši AN 62.p-tam, ierīkojot



dīķus (mākslīgās ūdenskrātuves) jāievēro normatīvo aktu prasības un to novietne jāsaskaņo pašvaldībā. Ierīkojot dīķus un citas mākslīgās ūdenstilpes ar platību virs 0,1 ha, papildus ir jāizstrādā būvprojekts.

6. 32920090035

„Derīgo izrakteņu ieguves karjeru teritorijas” (Rk); „Mežu teritorija” (DM)

„Derīgo izrakteņu ieguves karjeru teritorijas” (Rk). Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

7. 32920110041



8. 32920080043

„Derīgo izrakteņu ieguves karjeru teritorijas” (Rk); „Mežu teritorija” (DM)

„Derīgo izrakteņu ieguves karjeru teritorijas” (Rk). Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

9. 32920110009



10. 32920060040 „Lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas” (DL)

„Lauksaimniecības teritorija” (L). Atbilstoši AN 81.2.p-tam tajā ir atļauta arī „mežsaimnieciska izmantošana”, veicot zemes lietošanas kategorijas maiņu (saskaņojot ar Lauku atbalsta dienests Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvaldi). Mežsaimnieciskas izmantošana nav atļauta meliorētajās lauksaimniecības zemēs.

11. 32920040012



12. 32920050088

„Lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas” (DL); „Mežu teritorija” (DM)

„Lauksaimniecības teritorija” (L); „Mežsaimniecības teritorija” (M). Atbilstoši AN 62.p-tam, ierīkojot dīķus (mākslīgās ūdenskrātuves) jāievēro normatīvo aktu prasības un to novietne jāsaskaņo pašvaldībā. Ierīkojot dīķus un citas mākslīgās



ūdenstilpes ar platību virs 0,1 ha, papildus ir jāizstrādā būvprojekts.

13. 32920020019


„Lauksaimniecības teritorija” (L); „Mežsaimniecības teritorija” (M). Atbilstoši AN 81.2.p-tam tajā ir atļauta arī „mežsaimnieciska izmantošana”, veicot zemes lietošanas kategorijas maiņu (saskaņojot ar Lauku atbalsta dienests Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvaldi). Mežsaimnieciskas izmantošana nav atļauta meliorētajās lauksaimniecības zemēs.

14. 32920060171 “Kalna

dzirnavas”


„Komunālās un tehniskās apbūves teritorija - mazā hidroelektrostacija (HES)” (T1). Jāievēro Madonas reģionālās vides pārvaldes 30.04.2009. izdoto tehnisko noteikumu Nr.MA 09 TN 0212 prasības.


„Lauksaimniecības teritorija” (L) Zemes gabals atrodas lauku teritorijā (ārpus Vietalvas un Odzienas ciemu robežām), kur netiek plānotas blīvas apbūves (250 m2) teritorijas. Atbilstoši AN „lauksaimniecības teritorijās” (L) atļauta savrupmājas būvniecība, bet jaunveidojamā zemes gabala minimālā platība - 2 ha.

16. 32920110057


„Lauksaimniecības teritorija” (L); „Mežsaimniecības teritorija” (M). Atbilstoši AN 62.p-tam, ierīkojot dīķus (mākslīgās ūdenskrātuves) jāievēro normatīvo aktu prasības un to novietne jāsaskaņo pašvaldībā. Ierīkojot dīķus un citas mākslīgās ūdenstilpes ar platību virs 0,1 ha, papildus ir jāizstrādā būvprojekts.


„Lauksaimniecības teritorija” (L) Zemesgabals atrodas tiešā Odzienas ciema tuvumā, kur atrodas Odzienas muižas komplekss, kura teritoriju AN ierosināts noteikt kā vietējas nozīmes kultūras pieminekli. Kokogļu ražotnes izvietošana šajā teritorijā ir pretrunā ar Odzienas muižas kompleksa rekonstrukcijas un attīstīšanas kā tūrisma un rekreācijas teritorijas mērķiem.


„Lauksaimniecības teritorija” (L). Atbilstoši AN 81.2.p-tam tajā ir atļauta arī „mežsaimnieciska



izmantošana”, veicot zemes lietošanas kategorijas maiņu (saskaņojot ar Lauku atbalsta dienests Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvaldi). Mežsaimnieciskas izmantošana nav atļauta meliorētajās lauksaimniecības zemēs.

2.1.2. Novērstas pretrunas starp Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (turpmāk AN) un Grafiskās daļas karti „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” (turpmāk „Karte”) - dubultais zonējums, zonējuma veidu neatbilstību „AN – Karte” u.c., samazināti un loģiski sagrupētas plānotās (atļautās) izmantošanas veidus, atbilstoši Pļaviņu novada Vietalvas pagasta administratīvās lauku teritorijas nepieciešamībai; 2.1.3. Grafiskās daļas teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas Kartē samazinātas Vietalvas pagasta teritorijas plānojumā 2008.-2020.g. noteiktās nepamatoti lielās blīvās apbūves teritorijas - Vietalvas ciema un Odzienas ciema robežas; 2.1.4. Teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas Kartē un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt sekojošus teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidus - ūdeņu teritorijas (Ū), lauksaimniecības teritorijas (L), mežsaimniecības teritorijas (M), parku un rekreācijas teritorijas (P), savrupmāju apbūves teritorijas (DzS), sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas (S), jauktas dzīvojamās un darījumu apbūves teritorijas (JDzD), ražošanas objektu apbūves teritorijas (R), derīgo izrakteņu karjeru teritorijas (Rk), komunālās un tehniskās apbūves teritorijas (T), satiksmes infrastruktūras teritorijas (ST), kapsētu teritorijas (K); 2.1.5. Ņemot vērā Odzienas muižas kompleksa teritorijas Odzienas ciemā kultūrvēsturisko nozīmīgumu un ainavisko dominanci, tiek ierosināts noteikt to kā vietējas nozīmes kultūras pieminekli, kā arī AN izvirzītas prasības Odzienas muižas kompleksa kultūrvēsturiskās apbūves autentiskai atjaunošanai, kā arī nosacījumus apkārtējai apbūvei; 2.1.6. Vietalvas pagasta teritorijas plānojumā 2008.-2020.g. „Kopējie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” un „Atsevišķie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” apvienoti vienā sējumā „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” un izteikti jaunā redakcijā; 2.1.7. Teritorijas izmantošanas apbūves un noteikumos iekļauta norma, ka lauksaimniecības teritorijās (L) un mežsaimniecības teritorijās (M) atļauta derīgo izrakteņu ieguve atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pirms tam veicot detālu ģeoloģisko izpēti un saskaņojot darbību ar valsts uzraudzības iestādēm, kā arī saņemot Pļaviņu novada domes atļauju; 2.1.8. Teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas Kartē izslēgtas „apmežojamās teritorijas”, bet Teritorijas izmantošanas apbūves un noteikumos iekļauta norma, ka lauksaimniecības teritorijās (L) atļauta „mežsaimnieciska izmantošana”, saskaņojot to ar atbildīgajām institūcijām un veicot zemes lietošanas veidu maiņu; 2.1.9. Palielinātas minimālās jaunveidojamo zemes gabalu platības. Teritorijas izmantošanas apbūves un noteikumu 9. nodaļā „Atsevišķu teritoriju izmantošanas noteikumi” noteikts, ka minimālais jaunveidojamo zemes gabalu lielums ciemu teritorijās dzīvojamai apbūvei ir 2500 m2, sabiedriskajiem un darījumu objektiem – 1200 m2, lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijās – 2 ha, komunālās un tehniskās apbūves teritorijās un satiksmes infrastruktūras objektu teritorijās – pēc funkcionālās nepieciešamības, maksimālais apbūves augstums Odzienas ciemā - 10 m, Vietalvas ciemā un pārējā Vietalvas pagasta teritorijā - 12 m;



2.1.10. Teritorijas izmantošanas apbūves un noteikumos iekļauta norma, ka nav atļauta jaunu mazstāvu un daudzstāvu daudzdzīvokļu namu būvniecība; 2.1.11. Veicot tehniskas korekcijas un precizējumus:

a) precizēta plānotās (atļautās) izmantošanas kartē atbilstoši izmaiņām LR normatīvajos

aktos, tajā skaitā precizēt visa veida aizsargjoslas atbilstoši grozījumiem Aizsargjoslu likumā;

b) precizēta plānotās (atļautās) izmantošanas kartē, atbilstoši aktualizētajai kadastra kartei; c) ņemot vērā, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir ilgtermiņa plānošanas

dokuments, „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” dzēstas atsauces uz konkrētiem normatīvajiem aktiem, norādot, ka attiecīgo jautājumu jārisina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

d) ņemot vērā, ka būvju projektēšanas sagatavošanas, būvprojekta izstrādāšanas, būvatļaujas saņemšanas, būvniecību un būvju nodošanu ekspluatācijā, kā arī būvju nojaukšanas procesa kārtību nosaka citi normatīvie akti būvniecībā, „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” nav iekļautas normas, kas nosaka būvtiesību īstenošanas kārtību;

2.2. Grozījumi, pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos aktos 06.03.2008. grozījumi Aizsargjoslu likumā (spēkā ar 01.04.2008.) nosaka, ka applūstošā teritorija likuma izpratnē ir ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši Ministru kabineta izdotai virszemes ūdensobjekta aizsargjoslu noteikšanas metodikai.

2.2.1. Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g.” grozījumi:

„Grafiskajā daļā”: 1) Kartē „Pļaviņu novada Vietalvas pagasta plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana” grozīta

Vesetas upes aizsargjoslu, nosakot Vesetas upes applūstošās teritorijas ar 10% varbūtību, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālistu veiktajiem aprēķiniem atbilstoši 03.06.2008. MK noteikumiem Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”;

2) precizēta 110 kV elektropārvades augstsprieguma līnijas aizsargjosla no 20 m uz 30 m, atbilstoši

izmaiņām Aizsargjoslu likumā.

„Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos”: 1) 100.1.1. apakšpunkts izteikts redakcijā „ūdenstilpņu un ūdensteču aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā pavasara palu maksimālos ūdens līmeņus ar 10% ikgadējo pārsniegšanas varbūtību. Ūdenstecei ar applūstošo teritoriju aizsargjosla tiek noteikta ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim, neatkarīgi no 100.1.apakšpunktā noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma”; 3) 12.nodaļā „Aizsargjoslas un apgrūtinājumi” noteiktas un precizēta visu veida aizsargjoslas atbilstoši izmaiņām Aizsargjoslu likumā un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes mēroga (1: 10 000) precizitātei.



3. Grozījumi spēkā esošā teritorijas plānojuma I daļā Paskaidrojuma raksts

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes sniegtajiem nosacījumiem un informāciju (14.05.2009.) Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei, tiek papildināta Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. I daļa. Paskaidrojuma raksts (izstrādātājs SIA „NAGLA IF”, 2007) 5.punkta 5.5.apakšpunkts „Meliorācija”.

5.5. MELIORĀCIJA

Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020.g. grozījumu

papildinājumi:

I daļa. Paskaidrojuma raksts:

Pēc meliorācijas kadastra datiem Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijā nosusināti 2874 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tai skaitā ar drenāžu 2819 ha, vaļējiem grāvjiem - 55 ha. Koplietošanas meliorācijas novadgrāvju kopgarums pagasta teritorijā ir 45,7 km, susinātājgrāvju - 79 km.

Pļaviņu novada Vietalvas pagasta valsts nozīmes ūdensnotekas: Nr.p.k. Nosaukums ŪSIK kods

1. Pērse 416:01 2. Veseta 4214:01 3. Pelava 7,6 km 4164:01 4. Samala 7,5 km 41644:01 5. Labonīte 6,3 km 421472:01

Valsts nozīmes ūdensnoteku uzturēšanu valsts budžeta līdzekļa ietvaros nodrošina valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. Lai novērtētu meliorācijas sistēmu stāvokli, nepieciešams veikt meliorācijas sistēmu inventarizāciju. 5.21. ELEKTROAPGĀDE Pļaviņu novada Vietalvas pagasta teritorijā AS „Sadales tīkls” Ziemeļaustrumu reģiona pārziņā ir 64,394 km 20 kV elektropārvades līnijas un 0,4 kV elektropārvades līnijas. Pagasta teritorijā atrodas 41 transformators. Pagastu šķērso augstsprieguma – 110 kV līnija. Darbu veikšana vidēja sprieguma (20, 10 kV) un zemsprieguma (0,4 kV) EPL aizsargjoslā jāsaskaņo ar AS „Sadales tīkls” Ziemeļaustrumu reģiona Aizkraukles nodaļas vecāko meistaru A.Lakstīgalu (Pļaviņas, Vietalvas iela 5 tālr. 65110565). Lai veiksmīgāk plānotu AS „Sadales tīkls” elektrotīkla attīstību, būsim pateicīgi par savlaicīgi sniegtu informāciju par plānotajiem inženierkomunikāciju remonta un rekonstrukcijas darbiem vai iespējamajiem investīciju projektiem Jūsu „Vietalvas pagasta” teritorijā, kas varētu skart AS „Sadales tīkls” īpašumā esošās inženierkomunikācijas. 5.26. RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI Gandrīz pusi Vietalvas pagasta teritorijas aizņem meži, kas ir ugunsbīstamas teritorijas. Meža ugunsgrēkus ierobežo un dzēš VMD Sēlijas virsmežniecība. Papildus palīdzību iespējams saņemt no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Documents

PĻAVIŅU NOVADA IETALVAS PAGASTA TERITORIJAS … · PĻAVIŅU NOVADA VIETALVAS PAGASTA TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI AR GROZĪJUMIEM SIA “Reģionālie projekti”