SKAISTAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2009. · pielāgota zāle Tautas namā. Tur ar sporta aktivitātēm var nodarboties arī pagasta iedzīvotāji. Skaistas centrā ir Tautas

Skaistas pagasta teritorijas plānojums.

- 2 -

SKAISTAS PAGASTA PĀRVALDE

SKAISTAS PAGASTA

TERITORIJAS PLĀNOJUMS

2009. – 2021.

1.REDAKCIJA

Skaistas pagasts, 2009.


- 3 -

SKAISTAS PAGASTA PADOME

Teritorijas plānojuma 1.redakcija pieľemta ar

Skaistas pagasta padomes

Lēmumu Nr.1§2 2009.gada 22.janvārī

Krāslavas rajona

Skaistas pagasta padomes

priekšsēdētājas vietnieks

_________________

/V.Skrebelis/

Skaistā, 2009.gada 26.janvāris

SKAISTAS PAGASTA

TERITORIJAS PLĀNOJUMS

2008.- 2020.

1.REDAKCIJA


- 4 -

SATURS

I daļa

IEVADS

I TERITORIJAS PLĀNOJUMA PASKAIDROJUMA RAKSTS

II GRAFISKĀ DAĻA

III TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI

II daļa

PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRADI

I daļa

IEVADS

Skaistas pagasta teritorijas plānojums ir pagasta teritorijas turpmākās attīstības

un zemes izmantošanas politika laika posmam no 2009.gada līdz 2021.gadam.

Skaistas pagasta teritorijas plānojums ir izstrādāts saskaľā ar 2005.gada

27.janvāra izsludināto “Teritorijas plānošanas likumu” un 2004.gada 19.oktobra

Ministru Kabineta noteikumiem Nr 883 “ Vietējās pašvaldības teritorijas

plānojuma noteikumi” un to grozījumiem.

Plānojums izstrādāts pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

o Skaistas pagasta padomes 2008.gada 23.februāra lēmumu ( sēdes prot.nr. 2

§5) par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu;

o Darba uzdevumu;

o Skaistas, Aulejas un Kombuļu pagastu attīstības koncepsiju, 1999.gads;

o Skaistas, Aulejas un Kombuļu pagastu attīstības stratēģiju,1999.gads;

o Institūciju iesniegtajiem nosacījumiem un informāciju;

o Iedzīvotāju un ieinteresēto personu priekšlikumiem;

o Spēkā esošajiem citiem teritorijas plānojumiem ( rajona, reģiona,

nacionālais).

Teritorijas plānojums ietver teksta un kartogrāfisko materiālu par teritorijas

pašreizējo un plānoto ( atļauto) izmantošanu, atsevišķu Valsts aģentūras Latvijas

ģeotelpiskās informācijas aģentūra izstrādātu pielikumu kartei „Skaistas

pašreizējā izmantošana” kā arī Skaistas pagasta apbūves noteikumus. Teritorijas

plānojums sastāv no Paskaidrojuma raksta, saistošās daļas (Skaistas pagasta

pašreizējā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskais materiāls)

un pārskata par plānojuma izstrādi.

Paskaidrojuma rakstā atainota Skaistas pagasta attīstības vīzija, ģeogrāfiskais

novietojums un vēsturiskā attīstība, teritorijas telpiskās struktūras, kā arī teritorija

turpmākās izmantošanas risinājumu priekšlikumi, kas noteikti atbilstoši Skaistas


- 5 -

pagasta attīstības prioritātēm, tiesisko aktu un izsniegto valsts institūciju

nosacījumu prasībām, kā ar iedzīvotāju un ieinteresēto personu priekšlikumiem.

Kartogrāfiskais materiāls gan digitālā, gan izdrukas veidā sastāv no sekojošām

kartēm:

Skaistas pagasta pašreizējā izmantošana – mērogs 1: 10 000.

Skaistas pagasta plānotā ( atļautā) izmantošana – mērogs 1:10 000.

Skaistas pagasta vienkāršota topogrāfiskā karte – mērogs 1:10 000.

Skaistas pagasta teritorijas plānojumu ir izstrādājusi darba grupa sekojošā

sastāvā:

Gundega Grišāne, pagasta padomes priekšsēdētāja;

Viktorija Lene, pagasta padomes deputāte, lauksaimniecības konsultante;

Ināra Dzergača, pagasta padomes deputāte;

Marija Zvidriľa, pagasta padomes deputāte;

Edvīns Vecelis, pagasta padomes deputāts, skolas direktors;

Vladislavs Skrebelis, pagasta padomes deputāts;

Vladimirs Grigorjevs, pagasta padomes deputāts. kā arī konsultējoties ar valsts

institūciju un citu iestāžu speciālistiem.

Plānojuma kartogrāfisko materiālu, pamatojoties uz darba grupas norādījumiem,

sagatavoja v/a “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” saskaľā ar noslēgto

līgumu.

1.Paskaidrojuma raksts. 1.1.Teritorijas pašreizējā izmantošana.

1.1.1.Skaistas pagasta attīstības vīzija. Skaistas pagasts iekļaujas Latvijas valsts un Krāslavas rajona kopējā attīstības

sistēmā kā teritorija ar savu kultūrvidi, attīstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību

un zivsaimniecības sistēmu, sakārtotu infrastruktūru, ar attīstītu tūrismu un

uzľēmējdarbību, kā arī ar nepiesārľotu un sakoptu vidi, kas nodrošina gan

iedzīvotāju, gan uzľēmēju labklājību un dod iespēju realizēt jaunās ieceres.

1.1.2.Plānojuma pamatprincipi. Skaistas pagasta teritorijas plānojums ir izstrādāts pamatojoties uz

vairākiem pamatprincipiem:

ilgtspējības princips nodrošina nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi,

līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo

resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu;

daudzveidības princips nozīmē to, ka tiek ľemta vērā dabas, kultūrvides,

cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība;

detalizācijas princips paredz plānot ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi atsevišķas

teritorijas;

nepārtrauktības un pēctecības princips paredz mainīties spēkā esošajam

plānojuma pamatojumam;

atklātības princips paredz iesaistīt sabiedrību plānojuma izstrādē, nodrošinot

informācijas un lēmumu pieľemšanas atklātumu.


- 6 -

1.1.3.Skaistas pagasta attīstības mērķis un uzdevumi.

Mērķis – radīt pamatu pagasta ilgstošai un stabilai sociālekonomiskai attīstībai,

balstoties uz ilgtspējīgas attīstības principiem, saskaľojot ekonomiskos, sociālos

un vides jautājumus, lai saniegtu augstāku iedzīvotāju dzīves līmeni.

Uzdevumi:

Attīstīt un veicināt saimniecisko un tehnisko, sociālo un kultūras sadarbību

ar citām pašvaldībām tuvākos kaimiľos.

Nodrošināt labas un konkurētspējīgas izglītības iespējas un pieejamību –

saľemt kvalitatīvu un efektīvu pirmskolas, pamata un vidējo izglītību

dzīves vietas tuvumā, kā arī profesionālās un tālākizglītības iespējas, tai

skaitā pieaugušajiem.

Nodrošināt veselības un sociālās aprūpes kvalitatīvu pakalpojumu

sniegšanu, sabiedrisko drošību, kā arī nodarbinātības jautājumu risināšanu.

Atbalstīt esošos mazos un vidējos uzľēmumus, veicināt jaunu uzľēmumu

rašanos, pagastam perspektīvajos darbības virzienos: zivsaimniecības,

lauksaimniecības, tūrisma un atpūtas organizēšanas un pakalpojumu

sniegšanas sfērās.

Pamatojoties uz ezeru ekspluatācijas noteikumiem un apsaimniekošanas

plāniem, attīstīt un veidot kompleksu ezeru apsaimniekošanas sistēmu,

iekļaujot ezeru hidroekoloģisko un krastu apsaimniekošanu,

zivsaimniecības attīstību, t.sk. zivju resursu audzēšanu un aizsardzību,

zvejas un makšķerēšanas organizēšanu un licencēšanu, ar to saistītā servisa

un pakalpojumu sfēras attīsību, ezeru pārvaldes pilnveidošanu.

Attīstīt un veicināt lauksaimniecības pamata uzľēmējdarbības veidus,

attīstīt bioloģiski dinamisko un netradicionālo lauksaimniecību, vienlaicīgi

saglabājot raksturīgo lauku dzīves vidi: nepiesārľotu, tīru augsni,

atmosfēru un ūdeľus.

Attīstīt tūrismu t.sk. ūdenstūrismu un makšķerēšanas tūrismu, kā

tautsaimniecības nozari uz apjomīgā dabas resursu potenciāla bāzes.

Uzlabot ceļu infrastruktūru, nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīviem

komunālajiem paklpojumiem.

Saglabāt bioloģisko daudzveidību un racionāli izmantot dabas resursus,

kultūrvēsturisko mantojumu, ainaviskās vērtības un vides kvalitāti.

Samazināt notekūdeľu noplūdi virszemes un pazemes ūdeľos, atjaunot

ūdeľu ekoloģisko līdzsvaru un kvalitāti.

Saskaľā ar Civilās aizsardzības likuma 11.panta 8.p. kopā ar Valsts

ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas struktūrvienību izstrādāt

civilās aizsardzības pasākumu plānu, kā arī avārijas un glābšanas darbu

teritoriālos plānus un kontrolēt to izpildi.

2.Pārskats par esošo situāciju.

2.1.Ģeogrāfiskais novietojums. Skaistas pagasts atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Krāslavas rajona centrālajā

daļā. Skaistas pagasts ietilpst Latgales augstienes dienviddaļā, kas ir tiešs

Augšzemes augstienes turpinājums. Atbilstoši Latvijas fizģeogrāfiskās

rajonēšanas shēmai, pagasts iekļaujas Dagdas paugurainē, kura DR –ZA virzienā

stiepjas 100 km garumā, tās maksimālais platums vidusdaļā nepārsniedz 40 km.

Šī ir Latvijā visblīvāk nosegtā teritorija ar ezeriem, kura izceļas arī uz Latgales ,

kas tiek saukta par Zilo Ezeru Zemi, fona. Kopējā Skaistas pašvaldības platība ir

117 km² vai kopplatība 11698,8 ha, no tās zem ūdeľiem ir 2034,4 ha, kas sastāda

17,37% no pagasta platības.


- 7 -

Pagasts robežojas ar Aulejas, Kombuļu, Konstantinovas, Robežnieku, Kalniešu

pagastiem un Krāslavas novadu.

.

2.2. Teritorijas vēsturiskā attīstība

Skaistas pagasts (Izabelinas pag.) dibināts 1861. gadā. 1945.gadā Skaistas

pagastā izveidoja Baltiľu, Ezeriľu, Kalniešu, Kazinču, Niedrītes un Skaistas

ciemus, bet pagastu 1949.gadā likvidēja. Tagadējā Skaistas pagasta teritorijas

veidošanās saistāma ar Ezeriľu ciemu. 1954.gadā tam pievienoja likvidēto

Skaistas ciemu, 1962.gadā - Kazinču ciemu. 1964.gadā. Ezeriľu ciemu pārdēvēja

par Skaistas ciemu. 1990.gadā Skaistas ciema teritorijā nodibināts Skaistas

pagasts. Tajā ietilpst bijušā Skaistas pagasta Z daļa, bet bijušajā Skaistas pagasta

D daļā izveidots Kalniešu pagasts.

2.3. Teritorijas pašreizējas izmantošanas apraksts Dabas apstakļi, pagasta vēsturiskā attīstība muižu un sovhozu - kolhozu laikos,

kā arī sociālās infrastruktūras attīstība pagasta teritorijā ir galvenie faktori, kas

ietekmējuši Skaistas pagasta teritorijas pašreizējo izmantošanu.

Skaistas pagasta iedzīvotaju blīvums ir 6.4 iedz./km2. Blīvāk apdzīvots ir

Skaistas pagasta centrs Skaista.


- 8 -

Skaistas pagastā darbojas Skaistas pamatskola. Skolā darbojas arī pirmsskolas

bērnu grupa. Skolā mācās skolēni gan no vietējās pašvaldības, gan arī no

apkārtējiem pagastiem. Skolai sporta vajadzībām iekārtots sporta laukums un

pielāgota zāle Tautas namā. Tur ar sporta aktivitātēm var nodarboties arī pagasta

iedzīvotāji.

Skaistas centrā ir Tautas nams un bibliotēka. Tautas namā darbojas folkloras

kopa “Rauduvīte”, sieviešu vokālais ansamblis un dramatiskais pulciľš.

Bibliotēkā atvērts publiskais interneta pieslēguma punkts.

Centrā ir pašvaldība, bāriľtiesa, sociālais dienests. Apmeklētājus pieľem arī

Skaistas feldšeru un akušieru punkts, kurā reizi nedēļā pieľem ģimenes un bērnu

ārsts no Krāslavas.

Pagastā darbojas divas katoļu draudzes – Romas katoļu Svētā Antona draudze

Skaistā un Romas katoļu Svētās Agates draudze Ļudvikovā.

Pagatā atrodas vairākas kapsētas- Skaistas, Vēveru, Čenčupu. Lūľu, Stolu,

Romulišķu, Ludvikovas, Bebrišu, Bogdānu, Skradaļu. Ir divas kapsētas Skradaļos

un Skaistā II, kur apbedījumi vairs netiek veikti.

Pagasta zemes kopplatība ir 11698,8ha. No visas pagasta platības 47,635%,

aizľem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 22,6% aizľem meži, 0,85% purvi,

ūdeľi 17,37%., meliorētas ir 2198,8 ha pagasta zemes jeb 18,8% no pagasta

kopplatības. Pagastā kopumā ir 523 īpašumu, kas sastāda 8128,1ha, kā arī 302

lietojumu 3188,3ha platībā.

2.4. Zemes izmantošanas struktūra.

Saskaľā ar 12.09.2003. MK noteikumiem Nr. 684 „Noteikumi par nacionālās

nozīmes lauksaimniecības teritorijām” nacionālās vai reģionālās nozīmes

lauksaimniecības teritoriju un polderu Skaistas pagastā nav. Vidējais zemes

novērtējums. –201,4 Ls/ha (1,9 rudzu vienības).

Skaistas pagasta kopējā zemes platība ir 11698,8ha, no tās 9078,1ha –

lauksaimniecībā izmantojamā zeme 2145,8ha sastāda meliorētās lauksaimniecībā

izmantojamās zemes. Vidējā lauksaimniecības zemju vērtība pagasta teritorijā ir

27 balles.

Saskaľā ar VZD Dienvidlatgales reģionālās nodaļas datiem uz 01.01.2008. ir

sekojošs Skaistas pagasta zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas

mērķu grupām

Zemes sadalījums pa nekustama īpašuma lietošanas mērķu grupām (uz

01.01.2008.)

Nr.p.

k.

Zemes lietošanas mērķis

Īpašuma vai

lietojumu

skaits

Platība

( ha)

1. Lauksaimniecības zeme (kopplatība)

t. sk. l/s izmantojamā zeme:

-aramzeme

-augļu dārzi

-pļavas

-ganības

Meži

Krūmāji

Purvi

Zem ūdeľiem

Pagalmi

626 9078,1

5422,7

4363,4

43,1

186,0

830,2

2119,9

555,0

368,6

312,8

80,0


- 9 -

Ceļi

Pārējās zemes

57,9

161,2

2. Mežsaimniecības zeme un īpaši

aizsargājamās dabas teritorijas, kurās

saimnieciskā darbība ir aizliegta ar

normatīvo aktu

83 575,3

3. Ūdens objektu zeme 30 1651,6

4. Derīgo izrakteľu ieguves teritorijas 1 3,1

5. Dabas pamatnes un rekreācijas

nozīmes zeme

1 0,5

6. Individuālo dzīvojamo māju apbūves

zeme

19 6,2

7. Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 4 1,0

8. Komercdarbības objektu apbūves

zeme

4 0,6

9. Sabiedriskas nozīmes objektu

apbūves zemes

19 133,2

10. Ražošanas objektu apbūves zeme 12 63,6

11. Satiksmes infrastruktūras objektu

apbūves zeme

36 184,8

12. Inženiertehniskās apgādes tīklu un

objektu apbūves zeme

1 0,8

Zemes īpašumu struktūra (uz 01.01.2008.)

Nr.p.k. Īpašnieks vai lietotājs Īpašumu vai

lietojumu skaits Platība (ha)

1. Fizisko personu īpašumi 475 6385,4

2. Juridisko personu īpašumi 42 1689,9

3. Pašvaldību īpašumi 3 4,4

4. Valsts īpašumi 2 48,2

5. Jaukta statusa īpašumi 1 0,2

6. Fizisko personu lietojumi 191 1836,1

7. Juridisko personu lietojumi 6 31,5

8. Pašvaldību lietojumi 94 242,4

9. Valsts pārvaldes institūciju

lietojumi

13 1042,0

11. Zeme zemes reformas

pabeigšanai un valstij vai

pašvaldībai piekritīgā zeme

11 382.4

2.5. DABAS PAMATNES TERITORIJAS

Par Dabas pamatnes teritorijām noteiktas tās teritorijas, kuras ir cilvēka

nepārveidotas vai mazpārveidotas, neapbūvētas, ar daļēji vai pilnīgi dabisku

veģetāciju, ko virspusē klāj augsne, kūdra vai ūdens. Izľēmums ir mākslīgi radītas

ūdenskrātuves (uzpludināti vai rakti diķi u.c.) vai arī ieverojami parveidotas

ūdensteces (taisnotas, bagarētas upes un strauti), kuras arī pieskaitāmas pie šīm


- 10 -

teritorijām. Šajās teritorijās neietilpst kapsētas, karjēri un inženierkomunikāciju

trases un teritorijas. Dabas pamatnes ir izmantojamas ilgtspējīgi, nenoplicinot to

vērtību un kvalitāti, jo ikviena šī teritorija ir saistīta un var ietekmēt viena otru.

Kā dabas pamatnes teritorijas Skaistas pagasta Teritorijas plānojumā izdalītas

purvu un virszemes ūdensobjektu teritorijas (ūdenstilpes un ūdensteces).

2.5.1.PURVU TERITORIJAS

Saskaľā ar “Aizsargjoslu likumu‟‟ (05.02.1997.), Purvi ir ekosistēmas uz

kudras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par

septiľiem metriem.

Pašreizējais izvietojums:

Lielākais purvs-

Vigorka - Luľu sādžā, uz DR no Margauča ezera. Purvā ir 2 pacēlumi: Lielā

un Mazā Skudru ostravas. Platība 25 ha. Purvs bagāts ar dzērvenēm.

Mazākie purvi -

Ižiuna – arī Ļudvikovas purvs. Atrodas Ļudvikovas sādžā Ižiuna ezera DA

malā. Platība ~15 ha. Purvs bagāts ar dzērvenēm un mellenēm.

Mohovka – aizaudzis ar krūmāju. Atrodas Skradaļos 1km uz A no Ildza ezera.

Platība ~14 ha.

Kapustas pūrs – arī Lielais purvs. Atrodas 1km uz A no Geibiem. Platība ~15

ha. Purvs bagāts ar mellenēm.

Kopūrs – atrodas starp Stoliem un Glagačiem, 400m uz DA no Teneisa ezera,

uz R no Stolu kapiem, Geibu – Kaziľču ceļa kreisajā pusē. Platība ~ 6 ha.

Pašreizeja izmantošana

Purvi pašlaik netiek saimnieciski izmantoti.

2.5.2.. VIRSZEMES ŪDENSOBJEKTU TERITORIJAS

Pie Virszemes ūdensobjektu teritorijām pieskaitāmas ūdenstilpes un

ūdensteces.

Par Ūdenstilpju teritorijām Skaistas pagastā noteikti dažādas izcelsmes ezeri,

dīķi un citas mākslīgās ūdenstilpes, ka arī to palienes.

Par Ūdensteču teritorijām Skaistas pagastā noteiktas upes, strauti un

meliorācijas grāvji.

Pašreizejais izvietojums

Skaistas pagastā ir 19 ezeri, no tiem 15 lielāki par 10 ha, un četras upes. Kopā

zem ūdeľiem 1651.6 ha

Ezeri un to raksturojums

N.p.

k.

Nosaukums

(varianti)

Platība,

ha

Atrašanās vieta, raksturojums

1. Sīvera ez.

Publiskais

ezers

961

(1759)

Maksimālais dziļums - 24,5 m, vidējais dziļums

6,3 m. Ezeram ir vairākas (20 gab.) salas.

Ezerā dzīvo zuši, zandarti. Ūdens tīrs, kurā

atļauts peldēties.

2. Dridzis

Publiskais

ezers

414

(753,0)

Maks. dziļums: 65,1m, vid. Dziļums 12,8 m.

Ezerā dzīvo zuši. Ezers ietilpst kompleksajā

dabas liegumā. Ūdens tīrs, kurā atļauts peldēties.


- 11 -

3. Indras 205 Maks. dziļums 7,6m, vid. Dziļums 4,3 m.

Ūdens tīrs, kurā atļauts peldēties.

4. Ižunas ez. 101 Maks. dziļums 2,4m, vid. Dziļums 1,6m.

Ezers sāk aizaugt. Ūdens tīrs.

5. L. Ažuknis 90 Maks. dziļums 3,5 m, vid. Dziļums 2,0 m.

Ūdens tīrs, kurā atļauts peldēties.

6. Kulis 36 Ūdens tīrs, kurā atļauts peldēties.

7. Soma 34

8. Ildza 26 Maksimālais dziļums 6,9 m.

9. Kausiľš 14 Ezers aizaugošs.

10. Tenisa 12 Ezers aizaugošs.

11. Robežnieku 11

12. Plaudiľš 11

13. Dūľu 11 Aizaugošs ezers, malas pārpurvojušās,

apgrūtināta piekļūšana.

14. Margavcis 11 Aizaugošs ezers, malas pārpurvojušās, kas

apgrūtina piekļūšanu.

15. M.Ažuknis 10 Malas pārpurvojušās, kas apgrūtina piekļūšanu

ezeram.

16. Lubānas 7 Malas pārpurvojušās, kas apgrūtina piekļūšanu

ezeram.

17. Lenoks 4 Ezers aizaugošs.

18. Mazais 2,0 Ezers aizaugošs.

19. Lotas 0,5 Ezers aizaugošs.

1998.gadā Valsts Zivsaimniecības pārvaldes iekšējo ūdeľu problēmu

laboratorija ir izstrādājusi zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus Sīvera un

Dridža ezeriem, bet 1999.gadā Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts

izstrādājis Indras ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Pagastā ir četras upes: Dzegūze, Indrica un Iuzupe (Dubna), Čenčupīte.

Lielākā no tām ir Indrica (Indra, Robežnieku upīte, Niedrica), kas iztek no

Indras ezera un līkumodama veic tecējumu pa Skaistas un Robežnieku pagasta

robežu uz Daugavu , ap 30km gara.

Iuzupe iztek no Ļutes ezeriľa, tek cauri Teneisa ezeram, ietek Sīverī., ap 5 km

gara. Tā tiek uzskatīta par Dubnas upes sākumu.

Dzeguze (Malnupe) – apmēram 22 km gara, iztek caur Ižūna ezeram un ir

Indricas augštece, tek cauri pagastam no ZR līdz D robežai un ietek Indras ezerā.

Čenčupu upīte tek Skaistas pagasta R starp Čenčupiem un Orupiem. Savieno

Lielo Ožukni un Dridza ezeru, apmēram 1,2 km gara.

Mazas upītes ir Povarišku upīte, kas iztek no Lubāna ezera un Skradaļu upīte, kas

ietek Kuļa ezerā.

Pagasta ir arī valsts nozīmes ūdensnoteka:

ŪSI

kods

Nosaukums

pēc VZD

Baseina

platība,

Kopējais

garums,

t.sk.reg.raj.,

km

Gads,

kurā

Piezīmes


- 12 -

datu bāzes km2

km regul.

4374 Indrica 242,5 32 5.1 1975

Pašreizēja izmantošana

Ūdenstilpju piekrastēs intensīva saimnieciskā darbība nenotiek. Virszemes

ūdeľi tiek izmantoti lauksaimniecības, saimnieciskajām un citām vajadzībām.

VA „‟Sabiedrības veselības aģentūra‟‟ Sivera ezerā veic ūdens kvalitātes

pārbaudes saskaľā ar aģentūras realizēto programmu „‟Peldūdeľu kvalitātes

monitorings‟‟.

Sīvera, Dridzas un Indras ezeriem Skaistas pagastā ir izstrādāti

zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi.

Pagastā esošā Dridža ezera krastos ir izveidoti vairāki tūrisma objekti. Tūristi

iecienījuši atpūtas kompleksu “Dridži” un “Skaistkalni”. Tur tiek piedāvāta

makšķerēšana, ir peldvietas un pirts.

Skaistas pagastā ir pietiekoši daudz tūrisma aktivitātēm piemērotu teritoriju, kas

lielākoties varētu saistīties ar lauku tūrismu - pagastā ir mazāki un lielāki ezeri, arī

mežu platības ir salīdzinoši lielas. Ja to pieļauj ezeru ūdens kvalitāte, pie

atseviškiem ezeriem būtu ierīkojamas labiekārtotas peldvietas.

Skaistas pagastā nav nevienas mazās hidroelektrostacijas.

Lielu problēmu pagastā rada bebri, kuri veidojot sev mājokļus, appludina

teritorijas. Gan ierobežoto finansu līdzekļu dēļ, gan citu iemeslu dēļ, ir grūti

atrisināt šo problēmu, teritorijas pārpurvojas.

Meliorācijas sistēmas ir novecojušas. Melioracijas grāvju tīkls tika veidots

pagājušā gadsimta 60. - 80.gados. Veidoto sistēmu darbībai un uzturēšanai, pēc to

izveides, netika veltīta pietiekoša uzmanība un tās pašreizējā situācijā netiek

intensīvi apsaimniekotas. Skaistas pagasta nav lielu meliorēto lauksaimniecības

zemju teritoriju, tāpēc finansu līdzekļu ieguldīšana pastāvošo meliorācijas sistēmu

uzturēšanā un pilnveidošanā netiek uzskatīta par primāro lietu pagasta zemju

sakartošanā un attīstībā.

Turpmākās izmantošanas plānojuma risinājumi un priekšlikumi.

Teritoriju izmantošana saistīta ar ekstensīvu brīvdabas atpūtu, dabas tūrismu, kā

arī atbilstoši ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un ūdeľu

piederības vai valdījuma tiesībām - zivsaimnieciskai izmantošanai. Dabas

pamatnes ūdeľu teritoriju izmantošanas nosacījumi atkarīgi no ūdenstilpnes vai

ūdensteces piederības saskaľā ar LR Civillikumu, kā arī atbilstoši pastāvošajai

likumdošanai (Zvejniecības likums un Aizsargjoslu likums)

Pie ūdeľu teritorijām kā atsevišķi atļautās izmantošanas objekti tiek izdalītas

peldvietas, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātnes.

2.6. INTENSĪVI APSAIMNIEKOJAMĀS DABAS TERITORIJAS

Kā Intensīvi apsaimniekojamās dabas teritorijas Skaistas pagastā Teritorijas

plānojumā izdalītas mežsaimniecībā un lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Galvenā atšķirība no dabas pamatnes teritorijām ir tā, ka šis teritorijas ir regulāri

jāapsaimnieko un jākopj, lai tās neaizaugtu un nezaudētu savu saimniecisko

vertību.

2.6.1. MEŢSAIMNIECIBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS


- 13 -

Par Mežsaimniecības teritorijām uzskatāmas teritorijas, kas klātas ar mežu, kā

arī mežu izcirtumi un jaunaudzes. Izľēmums ir aizsargājamie meži, kas tiek

saglabāti kā vērtīgi dabas pamatnes biotopi.


Skaistas pagasta teritorijā 2633,7ha jeb 22,51 % no kopējās pagasta teritorijas

aizľem meži. Lielākie kompaktākie mežu masīvi atrodas Kazinčos, Bogdānos.


Lielākā daļa no pagasta teritorijā esošajiem mežiem ir privātā lietošanā, ieskaitot

mežus, kuri ir zemnieku saimniecību, piemājas saimniecību un Skaistas pagasta

padomes īpašumā vai lietošanā. Pēdējos gados stipri sarucis egļu un bērzu

īpatsvars, sakarā ar masveida izzāģēšanu.

Skaistas pagastā neatrodas AS „‟Latvijas Valsts meži‟‟ piederoši meži.

Teritorijas plānojuma izstrādes laikā saľemti vairāki iesniegumi ar vēlmi

apmežot pagasta teritorijā esošu aizaugošu vai citās saimniecības nozarēs

neizmantojamo zemi.


Meţu teritorijas izdalītas ar mērķi attēlot mežaudzes, kuru primārā

izmantošana ir mežsaimniecība, mežizstrāde, ar to saistītas produkcijas

pirmapstrāde.

Mežu apsaimniekošnu regulē Meža likums (24.09.2000.)

Meža zemes transformācija jebkurā gadījumā var tikt veikta tikai likumdošanas

noteiktajā kārtībā.

Fizisko un juridisko personu un pašvaldības esošo mežu izmantošanas un

apsaimniekošanas tiesiskais pamats ir īpašuma tiesības, likumdošana un meža

inventarizācijas materiāli.

Fiziskajām un juridiskajām personām piederošās mežu teritorijas var tikt

iznomātas mednieku formējumiem.

Meža teritorijā netiek liegta brīva pieeja jebkuram apmeklētājam mežā – ogojot,

sēľojot, atpūšoties, pie nosacījuma, ka tiek ievēroti visi saistošie vides

aizsardzības un meža apsaimniekošanas normatīvie akti.

2.6.2. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS

Pašreizējais izvietojums

Skaistas pagasta Teritorijas plānojumā lauksaimniecībā izmantojamās

teritorijas ir izdalītas kā lauksaimniecības zemes, ganības, pļavas, tīrumi, augļu

dārzi, kā arī piemājas dārzu un palīgsaimniecību teritorijas.


Lauksaimniecībā izmantojamā zeme pagastā netiek vērtēta kā īpaši auglīga.

Meliorētas ir 2198,8ha zemes.

Saskaľā ar 12.09.2003. MK noteikumiem Nr. 684 “ Noteikumi par nacionālās

nozīmes lauksaimniecības teritorijām”, Skaistas pagastā nav nacionālās vai

reģionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju.

Skaistas pagasta zemes īpašnieki galvenokārt nodarbojas ar graudkopību un

lopkopību. 25 saimniecības nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.

Lielākās un spēcīgākās zemnieku saimniecības ir “Malaine”, “Druviľi” un

“Ozoli”.

Pagasta teritorijā lauksaimniecības zemes netiek intensīvi mēslotas ar

neorganiskās izcelsmes līdzekļiem, lielākoties iedzīvotāji izmanto bioloģisko

mēslojumu, tajā skaitā arī bioloģiskās dūľas no notekūdeľu attīrīšanas iekārtām.

Lauksaimniecības zemju apsaimniekošana ir būtisks resurss pagasta iedzīvotāju


- 14 -

ekonomiskajai darbībai. Skaistas pagastā intensīvi nenodarbojas ar rūpniecisko

ražošanu.

Pārskats par saimniecībām uz 2008.gada 1.janvāri

Pagastā ir 278 liellopu ganāmpulki, ar kopējo skaitu 1258, no tiem

Govju - 521

Teles līdz 29 mēnešiem - 37

Līdz gadam – 201

No 12-29 mēnešiem - 212

Buļļi līdz gadam – 282

Buļļi no 12-29 mēnešiem – 85

Lielākās saimniecības:

Saimniecība Govju skaits Liellopu skaits

kopā

īpašnieks

Druviľi 80 181 E.Miļevskis

Ozoli 67 116 V.Markevičs

Malaine 69 151 R.Lenis

P/s Zemenīte 12 18 L.Dmitrijeva

Radze 14 33 P.Ungurs

Rozītes 10 23 A.Petunova

Pagastā vēl ir

o 42 aitu ganāmpulki ar kopējo aitu skaitu 878

o 9 kazu ganāmpulki ar kopējo skaitu 38

o 53 zirgi

Vairākas bišu dravas, lielākās no tām

p/s “Trani” – 50 bišu saimes (P.Konošonoks)

p/s “Kļavas” – 32 bišu saimes ( J.Grišāns)

Z/s “Rūķīši” – 10 bišu saimes ( O.Bebrišs)

Ar augļkopību nodarbojas z/s “Rozītes” (A.Petunova ir augļkopju asociācijas

biedre). Ir iestādīts 1 ha ķiršu un 2 ha bumbieru.


Lauksaimniecības zemju teritorijas izdalītas ar mērķi lauksaimniecības

turpmākai attīstībai, lauku viensētu saglabāšanu, bioloģiskās lauksaimniecības

tālākai attīstībai, netradicionālās lauksaimniecības attīstībai, kā arī lauku tūrisma

attīstībai.

Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijās atļauta zemes transformācija saskaľā

ar LR MK 20.07.2004. noteikumiem Nr.619 „Kārtība, kādā lauksaimniecībā

izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un

izsniedz zemes transformācijas atļaujas”, kas nosaka:

II. Zemes transformācijas kārtība 4. Zemes transformācija atļauta saskaņā ar spēkā esošu vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumu vai detālplānojumu.

5. Zemes transformācija ir aizliegta:

5.1. valsts nozīmes lauksaimniecības teritorijās, izņemot gadījumu, ja par to ir

izdots Ministru kabineta rīkojums;


- 15 -

5.2. teritorijās, kurās, transformējot zemes nogabalu, tiek ierobežota servitūtu vai

citu apgrūtinājumu izmantošana, ja nav saņemts rakstisks saskaņojums ar

servitūtu vai apgrūtinājumu lietotājiem.

6. Platībās, kas ir mazākas par 0,1 ha, vienā viensētā ar saimniecības ēkām par

zemes transformāciju neuzskata šādas darbības (IZŅEMOT Dridža ezera dabas

parka teritoriju):

6.1. ceļu ierīkošana saimniecības vajadzībām;

6.2. būvniecība (izņemot būvniecību meliorētajās lauksaimniecībā izmantojamās

zemēs);

6.3. ūdenstilpju ierīkošana (izņemot ūdenstilpju ierīkošanu meliorētajās

lauksaimniecībā izmantojamās zemēs).

7. Šo noteikumu 6.punkta nosacījumi neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām un mikroliegumiem. Minētajās teritorijās šīs darbības regulē saskaņā

ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgajiem un individuālajiem

aizsardzības un izmantošanas noteikumiem vai mikroliegumu aizsardzības un

apsaimniekošanas noteikumiem.

Jaunu dzīvnieku novietņu plānošanā un projektēšanā lauksaimniecībā

izmantojamajās teritorijās nepieciešams ievērot LR MK 27.07.2004. noteikumu

Nr. 628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku

novietnēs” prasības.

2.6.3. APBŪVES TERITORIJAS

Skaistas pagastā apbūve iedalāma divās grupās - viensētas un pārējā apbūve.

Viensētas jeb zemnieku sētas (sādžas) ir izveidojušās vēsturiski izklaidus pa

visu pagasta teritoriju. Daļa pagasta apbūves izveidojusies Padomju Savienības

gados - daudzdzīvokļu mājas, savrupmājas, skolas ēkas, pagasta administratīvā

ēka un citas ēkas.


Viensētas izveitojušās izklaidus pa pagasta teritoriju, tomēr kompaktāk– pagasta

centrālajā daļā. Blīvāka apbūve izveidojusies pagasta centrā Skaistā. Lielākā daļa

pagasta centra apbūves izveidojusies 20.gs. 70 - 80-tajos gados - daudzdzīvokļu

mājas, savrupmājas un citas ēkas. Daudzstāvu dzīvojamo apbūvi veido četras

trīsstavu daudzdzīvokļu mājas.

Sabiedriskās nozīmes apbūves teritorijas Skaistas pagastā veido Skaistas pagasta

padomes, pasta nodaļas, bibliotekas, skolas, Tautas nama un veikalu ēkas.

Kā tehniskās apbūves teritorijas Skaistas pagasta Teritorijas plānojumā

izdalītas garāžu ēkas un noliktavu būves, notekūdeľu attīrīšanas iekārtas un sūkľu

stacijas, artēziskie urbumi, ūdenstorľi, ka arī transformātoru būves.


Lielākā daļa pagasta teritorijā esošās ēkas tiek izmantotas tās paredzētajiem

mērķiem. Aktīva saimnieciskā darbība vairs nenotiek daļā no lauksaimnieciskās

ražošanas apbūves ēkām. Lai veicinātu un sekmētu šo teritoriju sakopšanu un

saglabāšanu, atbilstoši ilgtspējīgās attīstības principiem, jauna lauksaimnieciskās

ražošanas darbība tiek paredzēta šajās, jau agrāk izmantotajās teritorijās.

Salīdzinoši liela daļa viensētu ir pamestas. Padomju Savienības laikā Skaistas

centrā tika uzbuvētas četras trīsstavu daudzdzīvoklu dzīvojamās ēkas. Perspektīvā

kā kompakti apdzīvotu vietu paredzams attīstīt Skaistu. Lai veicinātu šīs

apdzīvotās vietas attīstību, pagasta Teritorijas planojumā šai vietai tiek noteikts

ciema statuss.


- 16 -

Gan Skaistas, gan pārējo apdzīvoto vietu attīstība ir skatāma kontekstā ar

Skaistas pagasta spēju uzturēt un sekmīgi pārvaldīt padomju laikos uzcelto sociālo

infrastruktūru, sevišķi Skaistas administratīvo centru, un spēju saglabāt kultūras

un izglītības tradīcijas pagastā.


Ľemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences, kā arī asfaltētu ceļu

trūkumu un neapmierinošo ceļu kvalitāti līdz pagasta lielākajām

apdzīvotajām vietām, īpašas izmaiľas pagasta apdzīvojuma struktūrā nav

paredzamas.

Teritorijas plānojuma risinājumos ir paredzama jaunu apbūves teritoriju

veidošana - individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes, gan esošo

ciemu ietvaros, gan atjaunojot sen neapdzīvotas viensētas, gan pilnīgi

jaunas apbūves veidošanu.

individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes izmantojama esošās

dzīvojamās apbūves uzturēšanai un paplašināšanai, labiekārtošanas

pasākumu veikšanai, kā arī saimnieciskām vajadzībām – saimniecības ēku

uzturēšanai un celtniecībai, lopkopības, zemkopības un dārzeľkopības

produkcijas ražošanai, lai ģimenes nodrošinātu ar ikdienā

nepieciešamajiem pārtikas produktiem.

Būvniecība

Projektējot un būvējot ēkas un būves, jāievēro pagasta apbūves

noteikumi un spēkā esošie būvnormatīvi.

Skaistas pagasta teritorijas plānojumā daudzdzīvokļu māju apbūves

zeme izdalīta atbilstoši esošajai situācijai ar mērķi nodrošināt

pagasta iedzīvotājus ar dzīvojamo platību un sociālajiem

pakalpojumiem;

Primārais zemes izmantošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve ar trīs

stāvu daudzdzīvokļu namiem ar īres vai privātajiem dzīvokļiem,

bet sekundārais – citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas, kas

parasti izvietojamas dzīvojamo namu pirmajos stāvos un nerada

dzīvojamajai videi diskomfortu;

Jaunas daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas Skaistas pagasta

teritorijas plānojumā nav paredzētas.

Esošajai apdzīvojuma struktūrai tiek piesaistītas arī plānojamās

raţošanas apbūves teritorijas, kas ietver esošos ražošanas

objektus un noliktavu teritorijas, kā arī esošās un perspektīvās

ražošanas attīstības iespējamās teritorijas lauku apvidū, piemēram,

kokapstrādes gateri. Esošajās ražošanas un noliktavu apbūves

teritorijās tiek saglabātas esošās ražotnes un pašreizējā noliktavu

izmantošana.

Paredzot ražošanas virziena, apjomu un noliktavu izmantošanas

maiľas, visos gadījumos nepieciešams pagasta pašvaldības

saskaľojums, savukārt VVD Reģionālās vides pārvaldes un Vides

Veselības Aģentūras saskaľojums nepieciešams atbilstoši

pastāvošajiem normatīvajiem aktiem;

Jaunu objektu būvniecības veikšanai esošajās un perspektīvajās

ražošanas objektu teritorijās nepieciešams izstrādāt šo teritoriju

detālos plānojumus.

Projektējot jaunas un rekonstruējot esošās ražošanas un noliktavu

ēkas, paaugstinātas arhitektoniskās kompozīcijas un apdares


- 17 -

prasības tiek noteiktas objektiem, kuri skatāmi no valsts nozīmes

ceļiem, izľemot gadījumu, ja tiek ierīkoti skatu aizsedzoši koku un

krūmu stādījumi;

Ražošanas un noliktavu apbūves teritorijā aizliegts celt dzīvojamās

ēkas.

2.6.4. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAS OBJEKTU APBŪVES ZEMES


Skaistas pagasta Teritorijas plānojumā valsts autoceļi parādīti atbilstoši esošajai

situācijai. Pagasta teritorijā ir viens 1.šķiras Valsts autocelš un četri 2.šķiras

autoceļi.

Pašvaldības ceļu kopgarums ir 65,250 km, bet ielu garums Skaistā ir 2.920 km,

ko sastāda piecas ielas.

Skaistas pagasta teritorijā esošie valsts autoceļi. N.p.

k. Klasifikācija Posms

Autoceļa šķira.

Seguma veids.

Garums

pašvaldības

teritorijā , km

1. Valsts nozīmes 1..šķiras

autoceļi (asfaltēti)

Krāslava – Dagda (P

61)

asfalta

14

(kopā 30km)

2. Valsts nozīmes 2.šķiras

autoceļi (grants segums gar

Dridzas un Sivera ezeriem,

melnais segums 0,525km

Skaistas centrā)

Konstantinova – Skaista

(V632)

grants

12

(kopā 13,710km)


autoceļi (grants segums gar

Indras karstu)

Veceļi – Robežnieki

(V626)

grants

12

(kopā 15,130

km)


autoceļi

Romulišķi – Kazinči

(V654)

grants

3,055

kopā 3,055)


autoceļi

Veceļi – Baltiľi (V643)

asfaltbetons

7

(kopā 10.400)

Skaistas ciema ielas

Nr

.p.

k.

Ielas

nosaukum

s

Adrese Svarīgākie ielu parametri

Kadastra numurs

no

līdz Garums

(km)

seguma veids

1. Miera 0 1.400 1.400 Melnais,

100m grants

60880063038

2. Liepu 0 0.480 0.480 Grants 60880063029

3. Skolas 0 0.110 0.110 70m melnais,

40m - grants

60880063045

4. Ezera 0 0.420 0.420 melnais 60880063046 5. Jaunatnes 0 0.510 0.510 grunts 60880063027


- 18 -

Skaistas pagasta pašvaldības ceļi

N

r.

p.

k.

Autoceļa nosaukums

Adrese Svarīgākie autoceļu

parametri

Kadastra

numurs

no

līdz

Garums

(km)

seguma

veids

1. Vanagiški –

Konstantinovas

pagasta robeža

0 1,800 1,800 Grunts 60880023011

2. Ļudviki - Vanagiški 0 2,650 2,650 Grants 60880023012 3. Nemčinova - Valteri 0 5,300 5,300 Grants 60880033008;

60880073024 4. Indrica - Ļaksi 0 4,850 4,850 Grunts 60880073025 5. Ļaksi - Ornicāni 0 2,100 2,100 Grunts 60880093002 6. Ļaksi – Podlesica -

Valteri

0 1,240 1,240 Grants 60880073026

7. Kazinči - Smildiški 0 5,000 5,000 Grunts 60880023010 8. Čenčupi -Ludzītis –

Grundāni – Bebriši

0 5,600 5,600 Grunts 60880053006;

60880063037 9. Čenčupi – Ezeriľi -

Vēveri

0 5,050 5,050 Grants 60880053005;

60880063034 10. Seikaļi - Bogdāni 0 1,320 1,320 Grunts 60880063033

60880083028 11. Vainiški - Otrā

Skaista

0 2,600 2,600 Grants 60880063035;

60880083027 12. Bogdāni - Ornicāni 0 3,820 3,820 Grants 60880083014 13. Bogdāni - Bogdāni 0 1,210 1,210 Grunts 60880083013 14. Skradeļi - Skradeļi 0 1,500 1,500 Grants 60880083015

15. Traptiški – Luľi –

Traptiški

0 8,700 8,700 4,300/4,400

grunts,

grants

60880043010;

60880043012 16. Luľi – Glagači 0 2,950 2,950 Grunts 60880043011 17. Tenismuiža -

Tenismuiža

0 1,900 1,900 Grunts 60880023009

18. Stoli - Kuliniški 0 3,090 3,090 Grants 60880063036;

60880043019 19. Traptiški – Traptiški 0 0,920 0,920 Grunts 60880043020 20. Vēveri - Grundāni 0 1,300 1,300 Grants 60880053008 21. Puncuļi - Veceļi 0 1,400 1,400 Grunts 60880063030 22. Luľi – Kombuļu pag.

robeža

0 0,950 0,950 Grunts 60880043021

Kopā;

Grants

grunts

65,250

30,950

34,300


Kopā:

Melnais

Grants

grunts

2,920


- 19 -

Tikai divas no Skaistas ielām ir daļēji asfaltētas. Ceļu kvalitāte netiek vērtēta kā

īpaši laba. Pašvaldības autoceļu remontam finansējumu saľem no rajona autoceļu

fonda, bet ceļu remontdarbus un apsaimniekošanu nodrošina ar SIA „‟Valmeks‟‟

noslēgtais sadarbības līgums. Ziemas sezonā ceļu attīrīšanu no sniega veic z/s

“Apskalnes” un p/s “Kopdarbs”. Skaistas ielas pašreizējā situācijā netiek

apgaismotas. Skaistas pagasta centrā ielām gājēju celiľi ierīkoti tikai Miera ielai.

Nav brauktuves speciāli velosipēdu satiksmei.

Neskatoties uz to, ka lielākā daļa pagasta iedzīvotaju lieto personīgās

automašīnas, daudziem iedzīvotājiem liela nozīme ir arī sabiedriskā transporta

pakalpojumiem. Skaistas pagasta teritorijā regulāros pasažieru pārvadājumus ar

autobusiem rajona robežās nodrošina SIA ‟‟Daugavpils AP‟‟. Trīs reizes nedēļā

caur pašvaldības teritoriju kursē Robežnieku pašvaldības autobuss, veicot

pasažieru pārvadājumus.


Valsts un pašvaldību pašvaldības autoceļi un ielas, servitūtu ceļi t.sk. māju

pievadceļi, kā arī autobusu pieturas Skaistas pagastā tiek uzskatītas kā satiksmes

infrastruktūras objektu apbūves teritorijas.

Skaistas pagasta teritorijas plānojumā satiksmes teritorijas paredzētas autoceļu

aizsardzības nodrošināšanai un apkalpes objektu izvietošanai. Tās izdalītas

atbilstoši esošajai situācijai, lai skaidri parādītu to rezervēto teritoriju, ieskaitot

ceļa nodalījuma joslu un aizsargjoslu, līdzās citiem zemes izmantošanas veidiem.

Saskaľā ar likumu „Par autoceļiem” valsts autoceļi un to zemes ar visām šo

autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, kas

nodots valsts ceļu dienesta īpašumā un izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar

noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem. Valsts autoceļu

izmantošanas kārtību nosaka likums „Par autoceļiem”, „Ceļu satiksmes likums”.

Valsts autoceļu aizsargjoslas paliek zemju lietotāju rīcībā un tiek izmantotas,

ievērojot likuma „Par autoceļiem” un „Aizsargjoslu likuma” noteikumus

Saskaľā ar likumu „Par autoceļiem”, pašvaldību ceļi un to zemes ar visām šo

autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Skaistas pagasta īpašums un

izmantojams transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos

paredzētajām slodzēm un gabarītiem.

Pašvaldības ceļu un ielu uzturēšanas un izmantošanas kārtību nosaka likums

„Par autoceļiem” un „Ceļu satiksmes likums”, kā arī MK noteikumi Nr.446

„Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā”.

Pašvaldības ceļu un ielu zemes nodalījuma joslas zeme ir pašvaldības īpašumā

un šajā joslā aizliegts veikt jebkādus darbus bez pašvaldības atļaujas.

Gadījumā, ja nepieciešama jaunu piebraucamo ceļu izbūve, Skaistas pagasta

padome var ierosināt izstrādāt detālplānojumu.

Valsts autoceļu zemes nodalījuma joslas zemes ir valsts ceļu dienesta lietojumā.

Šajā ceļu zemes nodalījuma joslā ir aizliegts veikt jebkādus darbus bez valsts ceļu

dienesta atļaujas

Jaunas teritorijas valsts un pašvaldību autoceļiem plānojumā netiek paredzētas,

jo esošo ceļu tīkls atbilst esošajām un plānotajām aktivitātēm Skaistas pagastā.

Nepieciešama tikai ceļu kvalitātes uzlabošana.

2.6.5. INŢENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLU UN OBJEKTU ZEMES


1)Elektroapgāde un gāzes apgāde

Iedzīvotājiem elektroenerģiju nodrošina AET (Austrumu elektriskie tīkli)

Krāslavas rajona elektrotīklu rajons.


- 20 -

Dabas un sašķidrinātās gāzes piegādi pagasta iedzīvotājiem nodrošina

„‟Latvijas Gāze‟‟ Krāslavas filiāle un SIA „‟Intergaz‟‟.

2)Siltumenerģijas apgāde

Skaistas pagastā centralizēta siltumapgāde pieejama pašvaldības iestādēs,

pārejie pagasta iedzīvotāji izmanto autonomo apkures sistēmu, kur kā kurināmo

pārsvarā izmanto koksni.

3)Ūdensapgādes sistēma

Pagasta teritorija ir centralizēta ūdensapgāde (gan Skaist as ciemā, gan

Veterovkas ciemā). Pagastā kopumā ir 22 (pēc Latvijas vides, ģeoloģijas un

meteroloģijas aģentūras datiem) artēziskie urbumi. Pašvaldības vajadzībām

darbojas divi (Skaistā un Veterovkā), viens iekonservēts. Tiek plānots jauns

urbums ciema Skaista vajadzībām. Pārējie urbumi atrodas privātos

īpašumos.Daudzi no tiem veidoti kolhozu gados un tagad vairs nedarbojas.

Pārskats par Skaistas pagastā esošajiem artēziskajiem urbumiem.

Nr. p.k.

Urbuma Nr. DB„Urbumi”

Akas atrašanās vie-ta

Urbuma vai zemes īpašnieks

Urbšanas gads

Urbuma dziļums (m)

Piezīmes

1

7301

Ciems „Skaista”

(Geibi)

Pašvaldība

1990

160

Darbojas

2

13558

Ciems „Skaista”

(Geibi)

Pašvaldība

1986

160

Nedarboja

s (rezervē

3

Ciems „Skaista”

(Miera 6))

Pašvaldība

2008

Jauns,

plānota

atdelžošan

as stacijas

būvniecīb

a

4

23901

Ferma „Vēveri”

J.Vēveris

1976

150

nedarboja

s

5

13616

Ciems Veterovka

Pašvaldība

1991

205

darbojas

6

24822

Saimn. „Kalmes”

SIA „Skaistas

dārzi”

A.Igaunis

2008

101

darbojas

7

8914

Atp. mājiľu

komplekss

„Pamales”

A.Bimbiruls

R.Jevsejevs

2003

76

Darbojas

8

24141

Apdz. vieta

„Kuliniški”

V.Kazimirjon

oks

1996

90

Darbojas

9

21278

Mājas „Jaunzemi”,

z.s. „Druviľi”

E.Miļevskis

2005

140

Darbojas

10

8659

Kaziľči „Neibādes”

I.Muskare

2002

50

darbojas

11

Atpūtas centrs

I.Silkāns darbojas


- 21 -

„Pasaciľas”

12

Atpūtas bāze

Kazinčos

Skaistas pagasta ūdensapgādes sistēmu izmanto lielākoties apdzīvoto vietu

Skaistas un Veterovkas iedzīvotāji, bet pārējie izmanto akas un urbumus.

Pagasta īpašumā atrodas divi ūdenstorľi, kuri būvēti vēl kolhoza laikā, līdz ar to

tehniskais stāvoklis vairs nav vērtējams kā pietiekoši labs.

4)Saimnieciskās kanalizācijas sistēma, notekūdeľu attīrīšanas iekārtas

Skaistas pagastā ir centralizēta notekūdeľu savākšana. Kanalizācijas tīklā

tiek savākti notekūdeľi un novadīti uz notekūdeľu atklātajām bioloģiskajām

attīrīšanas iekārtām (NAI). Pagastā atrodas viena notekūdeľu attīrīšanas iekārtas

Skaistas ciemā. Notekūdeľu attīrīšanas iekartas Skaistas ciemā tehniskais

stavoklis ir vērtējams kā neapmierinošs. Iekārtas ir nolietojušās un tās netiek

nodarbinātas uz pilnu slodzi, bet finansu līdzekļu trūkuma dēļ, pašlaik nav

iespējama to rekonstrukcija.

Māju īpašnieki, kuri izmanto izsmeļamās bedres, paši organizē notekūdeľu

savākšanu un izvešanu. Datu par to tehnisko stāvokli un radīto piesārľojumu nav,

bet, lai tiktu nodrošināta šo notekūdeľu attīrīšana, tiek slēgti līgumi ar pašvaldību

par notekūdeľu nogādāšanu uz pašvaldības attīrīšanas iekārtām. Skaistas pagasta

padomei ir noslēgti līgumi ar zemniekiem par to, ka bioloģisko attīrīšanas iekārtu

dūľas tiek izmantotas lauksaimniecības zemju mēslošanai.

5)Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas

Skaistas pagastā fiksētos publiskos telekomunikāciju pakalpojumus piedāva

SIA “Lattelecom”. Skaistas pagastā ir pieejami mobilie sakari, lai gan vērojamas

problēmas, ko varētu ietekmēt pagasta reljefs. Tos nodrošina Latvijas Mobilais

Telefons un Tele 2. Pagastā nav nevienas mobilo sakaru stacijas (torľa).

Sabiedriskie interneta pieejas punkti pašreiz darbojas pagasta bibliotēka,

pamatskolā un pašvaldībā. Arī pagasta iedzīvotāji savos mājokļos izmanto iespēju

izveidot interneta pieeju.


Lai uzlabotu ūdensapgāde sistēmas un kanalizācijas sistēmas un notekūdeľu

sistēmas darbību tiek izstrādāts Tehniski ekonomiskais pamatojums projektsm

„Ūdenssaimniecības attīstība Skaistas ciemā”, lai varētu piesaistīt Eiropas

Savienības līdzekļus.

Atbilstoši esošajai situācijai, paredzot teritorijas esošo un plānoto

inženiertehnisko objektu izvietošanai, kas ietver maģistrāli inženiertehniskās

apgādes tīklu - elektrotīklu un sadales objektu, transformatoru apakšstaciju,

elektronisko sakaru tīklu un objektu (mobilo sakaru torľi), ūdensapgādes un

kanalizācijas tīklu izvietošanai nepieciešamās teritorijas – plānojumā tiek izdalītas

inţeniertehniskās apgādes tīklu un objektu zemes.

Tehniskās apbūves teritorijas izmantojamas, ievērojot vides un dabas resursu

aizsardzības aizsargjoslas un ekspluatācijas aizsargjoslas atbilstoši

„Aizsargjosu likuma” prasībām.

Jaunu inženierkomunikāciju objektu plānošana un izbūve veicama saskaľā ar

MK 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1069 „Noteikumi par ārējo

inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”

2.8. PĀRĒJĀS TERITORIJAS


- 22 -

2.8.1.. KULTURVĒSTURISKAIS MANTOJUMS


Pagasta teritorijā atrodas 12 valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi.

Kultūrvēsturisko pieminekļu saraksts Skaistas pagastā

Arh

eolo

ģij

as

pie

m.

no

sau

kum

s

Val

sts

aizs

ard

zīb

as N

r.

Pie

min

ekļu

vei

ds

Pie

min

ekļu

vēr

tīb

as g

rup

a

Atr

ašan

ās v

ieta

Īpaš

nie

ks,

zem

es

liet

otā

js

Zem

es k

adas

tra

nu

mu

rs.

apg

rūti

nāj

um

i

Čenčupu senkapi

(Kara kalns)

1176

.

Arheol

oģija

Valsts

nozīmes

Skaistas pag.

Čenčupu

sādžā

Andris

Litaunieks

6088-005-0141

Ir ZG, nav kā

apgrūtinājums

Ekšu pilskalns

(Gorodok) ar

apmetni

1177

.

Valsts

nozīmes

Skaistas pag.

Ekšu sādžā

Inga Kriviľš

6088-008-0258

ir ZG, ir kā

apgrūtinājums

Ekšu pilskalniņš-

pilskalns

1178

.

Valsts

nozīmes

Skaistas pag.

Ekšu sādžā

Stirnu ezera

Z krastā

Grundānu

pilskalns ar

apmetni

1179

.

Valsts

nozīmes

Skaistas pag.

R

Grundānos

uz Z no

Ezeriľiem

A.un S. Kursīši

Grundāni,.

6088-005-0010

ir ZG, nav kā

apgrūtinājums

Ļaksu pilskalns

(Piļisovka)

1180

.

Valsts

nozīmes

Skaistas pag.

Ļaksu sādžā

Oļuss Piciļevičs

Kazimirova,

6088-007-0044

nav ZG

nomas līgums ar

pašvaldību

Katoļnieku

viduslaiku

kapsēta (Turku

kapi) un apmetne

1181

.

Vietējās

nozīmes

Skaistas pag.

Katoļniekos

Dridza ez. Z

krastā

Donāts Evarts

Katoļnieki

6088-006-0239

nav ZG

Kulinišķu

senkapi I

1182

.

Valsts

nozīmes

Skaistas pag.

Kulinišķu

sādžā

Gints Muskars

.

6088-006-0253

ir ZG, nav kā

apgrūtinājums

Kulinišķu

senkapi II

1183

.

Vietējās

nozīmes

Skaistas pag.

Kulinišķu

sādžā Dridza

ez. A krastā

Arvīds

Reinholds

6088-006-0039

ir ZG, nav kā

apgrūtinājums

Skaistas senkapi 1184

. Valsts

nozīmes

Skaistas pag.

Pie

bij.Skaistas

muižas

Raimonds Baško

6088-008-0122

ir ZG, nav kā

apgrūtinājums

Tenīsa senkapi 1185

. Valsts

nozīmes

Skaistas pag.

Tenīsa ez. Z

krastā

Arvīds

Markevičs

6088-002-0014

ir ZG, nav kā

apgrūtinājums

Vanagišku

senkapi

(Franču kapi)

1186

. Valsts

nozīmes

Skaistas pag.

Vanagišku

sādžā

Antoľina

Kromāne

Romulišķi,.

6088-002-0021

ir ZG, nav kā

apgrūtinājums


- 23 -

Pašreizējā izmantošana

Arheoloģiskie pieminekļi, galvenokārt pilskalni un senkapi, lielākoties ir

apauguši ar krūmiem un tiem ir grūti piekļūt vai pat pamanīt.


Plānojot teritorijas izmantošanu vai paredzot jebkādu saimniecisko darbību

kultūras pieminekļa vai aizsardz;ibas zonā, saistoši sekojoši normatīvie akti:

- likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību;

-MK 26.08.2003. noteikumi Nr.474 „‟Noteikumi par kultūras pieminekļu

aizsardzību. Izmantošanu, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša

objekta statusa piešķiršanu‟‟;

-citi normatīvie akti, kuros ietverti kultūras pieminekļu aizsardzības jautājumi.

2.8.2. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI

Saskaľā ar likumu „‟Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām‟‟ (1993.03.02., ar

grozījumiem, kas izsludināti līdz 2005.gada 30.septembrim), Īpaši aizsargājamas

dabas teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts

aizsardzībā saskaľā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu

un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā:

• aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas,

aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas

ainavas, ģeologiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.);

• nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;

• saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

Pašreizejais izviā ir noteikta 1 NATURA 2000 (Eiropas Savienības īpaši

aizsargājamā dabas teritorija) – dabas parks “Dridža ezers”.

Krāslavas rajona Skaistas pagasta īpaši aizsargājamo teritoriju saraksts (ATK=6000)

Dabas parki

Teritorijas

kods

Teritorijas

nosaukums

Kate

gorija Pagasti

ATK

kods

Platība

(ha)

No kura

gada

aizsardzībā

Tiesību

akts, kas

nosaka

aizsardzību

3009 Dridża

ezers

Dabas

parks

Kombuļu

pagasts

Skaistas

pagasts Krāslavas

pagasts

6074

6088

6078

2627 1977

Noteikumi

Nr.83 par dabas

parkiem (LR

MK, 1999 g.)

Zemes īpašnieki un lietotāji dabas parka teritorijā

Kadastra numurs

Platība ha

Zemes īpašnieks

Nosaukums

Piezīmes

Zukulišku

senkapi

(Ķešiņu, Franču

kapi)

1187

. Valsts

nozīmes

Skaistas pag.

Zukulišku

sādžā

Andrejs Igaunis

6088-006-0267

ir ZG, nav kā

apgrūtinājums

http://vdc2.vdc.lv:8998/free/nt$nt.queryview?p_nt_id=3009&z_chk=3021

http://vdc2.vdc.lv:8998/free/nt$nt.queryview?p_nt_id=3009&z_chk=3021


- 24 -

60880040017 21,2 Ļuta Andrejs Mālkalni

60880040020 22,8 Lenis Roberts Malaines

60880040023 12,3 Laksa Arnolds Šauras

60880040024 2,0 Kurtiša Janīna Dreimaņi nav tiešas robeţas

60880040032 13,8 Kargins Valērijs Remuļi

60880040036 2,4 SIA "BŪVE INTEX" Griestiņi

60880040052 22,3 Vēveris Ernests Arinkas

60880040053 6,1 Vēveris Ernests Arinkas nav tiešas robeţas

60880040066 7,1 Kārkliņš Aivars Liepkalni nav tiešas robeţas

60880040078 6,9 Kārkliņš Aivars Liepkalni

60880040092 1 Laksa Arnolds Šauras

60880040096 12,1 Jurovska Kolete Jurovski

60880040122 1,2 Vītola Lidija Lazdiņas

60880040123 5,83 Litvinskis Viktors Pussaliņa

60880040124 1,7 Škutāns Jāzeps Krastmalas

60880040128 2,3 Laksa Arnolds Šauras

60880040132 5,7 Ignatovičs Juris Saules krasti

60880040134 0,6 Kargins Valērijs Remuļi

60880040157 1,3 Gratkovska Marija Ezerkoņi

60880040165 1,9 Ignatovičs Juris Saules krasti nav tiešas robeţas

60880040167 2,6 Lenis Roberts Malaines nav tiešas robeţas

60880040169 3,79 Giruckis Oļegs Meţstepes nav tiešas robeţas

60880050003 8,6 Graţulis Antons Darbslava nav tiešas robeţas

60880050005 18,1 Graţulis Vitolds Jurīši

60880050009 2,3 Dzindulis Paulis Laši

60880050010 9,4 Kursītis Stanislavs Ezerci nav tiešas robeţas

60880050010 9,4 Kursītis Antons Ezerci

60880050012 20,8 Tračums Juris Bernatu salas sala



60880050022 5,4 Vēvers Antons Bitītes nav tiešas robeţas

60880050029 2,06 Grundāns Viktors Veldzes

60880050033 9,3 Pētersone Silvija Saules

60880050038 2,8 Moiseja Valentīna Jāņu mājas

60880050043 0,15 Bogdanovičs Genādijs Turaidas

60880050043 0,15 Krumpāns Aleksandrs Turaidas

60880050045 2,7 Moiseja Longina Orupi nav tiešas robeţas

60880050046 20,9 Ţura Bronislava Galiņi

60880050051 11,2 Janīna Runkovska Ezerbebri

60880050052 1,7 Erdmane-Hermane Antija Saulespuķes nav tiešas robeţas

60880050054 14,5 Grundāne Lūcija Austras

60880050066 18,4 Krumpāne Anna Meţābeles

60880050068 15,8 Runkovska Janīna Ezerbebri

60880050071 12 Ozoliņš Andrejs

60880050081 8,3 Vēvers Jānis Strautiņi

60880050083 1,8 Ludzītis Vladislavs Brekši nav tiešas robeţas

60880050084 0,4 Sokolovska Malvīne nav tiešas robeţas

60880050121 7,1 Feldmanis Artūrs Krasti

60880050126 2,0 Dzindulis Paulis Māras

60880050127 1,6 Moisejs Viktors Dridţi

60880050137 21,5 Bernate Ingrīda Dridzas kalns


- 25 -

60880050141 18,9 Litavnieks Andris Kalnavoti

60880050158 0,535 Kampāns Kristaps Dūnas nav tiešas robeţas

60880050142 6,03 Kumpiņa Sanita Venteri

60880050144 4,3 Kozlovskis Dainis Skaistkalni

60880050148 1,3 Krumpāne Alla Namiņi

60880050150 1,78 Dzindulis Paulis Māras

60880050151 14,34 Silkāns Ivars Pasaciņas

60880050155 1,9 Moisejs Viktors Dridţi nav tiešas robeţas

60880050156 0,1881 Runkovska Janīna Ezerbebri nav tiešas robeţas

60880050157 1,19 Erdmane-Hermane Antija Saulespuķes nav tiešas robeţas

60880050158 0,535 Kampāns Kārlis Dūnas nav tiešas robeţas

60880060019 24,1 Miļevskis Ernests Druviņi

60880060028 2,1 Bimbiruls Alfrēds Pamales

60880060032 9,2 Antonovs Andrejs Jāņa sētas nav tiešas robeţas

60880060053 3,1 Antonovs Andrejs Andreja osta nav tiešas robeţas

60880060069 2,8 Plivčs Vladislavs Sarmas

60880060070 1,2 Krasikova Irina Pie ezera nav tiešas robeţas

60880060089 2,7 Ļuta Bonifacijs

60880060102 15,1 Evarts Donats Kļavkalni

60880060106 0,2 Punculis Andris Bebriši nav tiešas robeţas

60880060123 0,2 Jacina Pēteris Lācīši

60880060142 0,4 Kazimirjonoks Viktors Gabaliņi nav tiešas robeţas

60880060145 3,05 Bogdanova Laura Indrāni

60880060145 3,05 Dzene Silva Indrāni

60880060145 3,05 Kalniņa Baiba Indrāni

60880060145 3,05 Vainovska Guna Indrāni

60880060153 12,9 Podskočija Zoja Ziedlapas

60880060184 21,8 SIA "AGROLATS" Jaunzemi

60880060266 3,95 Punenovs Kaspars Atpūtnieki

60880060192 4,1 Dzergača Ināra Rītausmas nav tiešas robeţas

60880060237 5,14 Punculis Andris Bebriši nav tiešas robeţas

60880060239 1,1 Vladimirovs Aleksandrs Krustceles nav tiešas robeţas

60880060240 3,3 Poţidajeva Silvija Jurģi nav tiešas robeţas

60880060266 3,95 Punenovs Kaspars Atpūtnieki

60880060266 3,95 Paplavskis Jānis Atpūtnieki

60880060267 7,6 Igaunis Andrejs Uplejas

60880060269 0,5 Reinholds Arvīds Dzidras gals

60880060298 2,0 Bimbiruls Alfrēds Saules kalni nav tiešas robeţas

60880060327 3,26 Lene Viktorija Jasmīni nav tiešas robeţas


Īpaši aizsragājamā dabas teritorijas dabas parks „Dridža ezers” teritorijas

plānojumā tiek izdalīta, lai akcentētu dabas parka aizsardzības statusu, kas jāľem

vērā paralēli citām atļautām izmantošanām, ka arī aizsargātu šīs teritorijas

ainaviskās vērtības.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās zemes izmantošana notiek atbilstoši

pastāvošajiem MK noteikumiem Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (22.07.2003.):

4. Aizsargājamās teritorijās aizliegts:

4.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus un izgāztuves;

4.2. veicot kopšanas cirti, izcirst valdaudzes valdošās koku sugas kokus (izľemot

augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos

kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz:


- 26 -

4.2.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

4.2.2. egļu, bērzu, melnalkšľu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;

4.2.3. apšu audzēm - 30 gadus;

4.3. bez attiecīgas atļaujas vai iepriekšējas rakstiskas saskaľošanas ar

aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides

pārvaldi:

4.3.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeľu, gruntsūdeľu un virszemes ūdeľu

līmeľa maiľu;

4.3.2. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

4.3.3. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci).

20. Dabas parku teritorijā aizliegts:

20.1. veikt jebkādas darbības, kas būtiski pārveido raksturīgo ainavu;

20.2. uzstādīt vēja ģeneratorus;

20.3. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem,

mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja

tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

20.4. bez rakstiskas saskaľošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja

tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi ierīkot izziľas, atpūtas un tūrisma

infrastruktūras objektus.

23. Dabas pieminekļu teritorijā un 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem

(mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) un akmeľiem

aizliegts:

23.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kuras rezultātā tiek vai

var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā

nozīme;

23.2. iegūt derīgos izrakteľus;

23.3. ierīkot atpūtas vietas un nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus

īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

23.4. bez rakstiskas saskaľošanas ar aizsargājamās teritorijas (kurā ietilpst dabas

pieminekļa teritorija) administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:

23.4.1. ierīkot izziľas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

23.4.2. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai

aizsardzībai un saglabāšanai, ja šie pasākumi nav paredzēti dabas aizsardzības

plānā;

23.4.3. veikt tādu pazemes būvju celtniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas

ar derīgo izrakteľu ieguvi;

23.4.4. mainīt zemes lietošanas mērķi.

Lai saglābātu dabas parku tiek izstrādātsDabas parka”Dridža ezers” dabas

aizsardzības plāns.

2.8.2.. LABIEKARTOTĀS ĀRTELPAS TERITORIJAS


Kā labiekārtota ārtelpas teritorija Teritorijas planojumā izdalīta parku teritorija

Skaistas pagasta centrā, kura atrodas centra Z daļā pie vecās skolas 3,8 hektāru

platībā un ir pašvaldības īpašumā.


Inventarizācija vecajā parka teritorijā nav veikta, tāpat neskaidra ir tā vērtība un

aizsardzības statuss.

Teritoriju labiekartošana tiek veikta galvenokārt pagasta centrā Skaistā. Pagasta

ārtelpas teritorijas, pašvaldības iespēju robežās, tiek apsaimniekotas.



- 27 -

Apzināt parka bioloģisko vērtību. Ar laiku parks varētu veidoties kā vietējās

nozīmes aizsargājama dabas teritorija.

2.8.3. KAPSĒTU TERITORIJAS


Latgale jau no senatnes ir ievērojama ar to, ka pagastu teritorijās atrodas

salīdzinoši liels skaits kapsētu, kuras ir izvietojušās izklaidus pa visu teritoriju.

Arī Skaistas pagasta teritorija nav izľēmums - tajā atrodas 11 kapsētas no kurām

joprojam darbojas 9 kapsētas:

Pagasta teritorijā nav nevienas dzīvnieku kapsētas, arī tuvākajā perspektīvā nav

plānots šādu kapsētu ierīkot. Zemnieku saimniecībās nobeigušies lopi tiek vesti uz

Dobeli, kur tie tiek attiecīgi apglabāti.

Kapsētas Skaistas pagastā.

n.p.k. Kadastra numurs Nosaukums, atrašanās

vieta

Platība

(ha)

1. 6088 008 3017 Bogdānu kapi

Bogdānu ciemā 0,2

2. 6088 005 3003 Čenčupu kapi

Čenčupu ciems 0,2

3. 6088 006 3017 Vecticībnieku kapi ,

Skaista II (apbedījumi

netiek veikti) 0,3

4. 6088 008 3012 Šalajeva dzimtas kapi

Skradeļos (apbedījumi

netiek veikti) 0,2

5. 6088 008 3011 Skradeļu kapi

Skradeļu ciemā 0,2

6. 6088 002 3013 Ļudviku kapi

Ļudviku ciemā 0,6

7. 6088 002 3014 Romulišķu kapi

Romulišķu ciemā

8. 6088 007 3016 Bebrišu kapi

Kazimirovas ciemā 0,3

9. 6088 004 3014 Stolu kapi

Stolu ciemā 0,5

10. 6088 005 3007 Vēveru kapi

Vēveru ciemā 0,4

11. 6088 006 3012 Skaistas kapi

Skaistas ciemā


Kapsētas Skaistas pagasta pašvaldības iespēju robežās tiek sakoptas, taču

lielākoties par to rūpējas paši pagasta iedzīvotāji.


Atbilstoši esošajai situācijai teritorijas plānojumā tiek izdalītas kapsētu

teritorijas

Kapsētu teritorijas atļauts paplašināt esošo zemesgabalu robežās

Kapsētu teritorijas izmantojamas, ievērojot sanitārās aizsargjoslas,

atbilstoši „Aizsargjoslu likuma” prasībām un saskaľā ar LR MK


- 28 -

29.12.1998. noteikumu Nr. 502 „Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas

metodika” prasībām:

III. Kapsētu ekspluatācijas un drošības prasības 7. Kapsētas apsaimniekotājs nodrošina kapsētas piebraucamā ceļa uzturēšanu

tehniskā kārtībā.

8. Jaunas kapsētas ierīkošanai jāizvēlas viegli pieejams, paaugstināts zemesgabals

ar slīpumu, kas vērsts uz pretējo pusi no apdzīvotās vietas un atklātām

ūdenstilpēm. Minētajam zemesgabalam jābūt pilnīgi pasargātam no pārplūšanas,

un to nedrīkst šķērsot upītes vai strautiľi.

9. Zemesgabalā, kur ierīko kapsētu, jābūt sausai, porainai augsnei (smilts,

mālsmilts vai smilšmāls), kas nodrošina gaisa caurlaidību un ātru izžūšanu.

Zemesgabalus, kuros ir melnzemes, kūdras vai smagas māla augsnes, kapsētas

ierīkošanai neizmanto.

10. Kapsētu ierīko teritorijā, kur gruntsūdens līmenis nav augstāks par diviem

metriem.

IV. Vides un cilvēka aizsardzības prasības 11. Lai nodrošinātu vides un cilvēka sanitāro aizsardzību, aizsargjoslās aizliegts:

11.1. būvēt jaunas rūpnieciskās, saimnieciskās, sabiedriskās un dzīvojamās ēkas,

izľemot kapsētas saimniecībai nepieciešamās ēkas un ēkas pilsētās, ja tās

harmoniski papildina esošo apbūvi. Rekonstruējot esošās ēkas, jānovērtē to

ietekme uz vidi;

11.2. ierīkot jaunas dzeramā ūdens ľemšanas vietas.

2.8.4.. KARJERU TERITORIJA


Pagasta teritorijā atrodas trīs grants - smilts karjeri. Karjerus vēl līdz pagajušā

gadsimta 90.-tajiem gadiem intensīvi izmantoja smilts un grants ieguvei.

Pašreizējā situacijā divi karjeri ir īpašumā, bet viens – pašvaldības valdījumā.


Joprojam tiek izmantoti, galvenokārt pašu vajadzībām. Karjeri nav sīkāk pētīti

un derīgo izrakteľu krājumi tajos nav akceptēti, arī attiecīgā dokumentācija nav

sakārtota.


Arī turpmāk smilts, smilts-grants atradnes varēs izmantot būvniecībai,

ceļu būvei un remontam.

Zemes īpašniekiem un lietotājiem savā īpašuma robežās atļauts veikt

ģeoloģiskus izmeklējumus, topogrāfiju, izstrādāt detālplānojumus un izmantot

krājumus esošo likumu noteiktā kārtībā.

2.8.5.DEGRADĒTĀS UN POTENCIĀLI PIESARĽOTĀS TERITORIJAS

Par Degradētu teritoriju tiek uzskatīta teritorija, kur ir radies piesārľojums no

saimnieciskās darbības. Potenciāli piesarņotas vietas ir augsne, zemes dzīles,

ūdens, dūľas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas

informācijas, satur vai var saturēt piesārľojošas vielas. Potenciali piesārľotas

vietas ir izveidojušās cilveka darbības rezultātā - ražojot, uzglabājot indīgas

vielas, veidojot izgāztuves.


Pašreizējā situācijā kā degradēta teritorija Skaistas pagasta teritorijā noteikta

atkritumu izgāztuve “Glagačos”.Uz doto brīdi tā jau ir rekultivēta.


- 29 -

Kā degradētas teritorijas pašreizējā situacijā noteiktas arī agrāk pastāvošās

fermas Skaistas pagastā, kuras beidzot pastāvēt kolhoziem vairs netika izmantotas

un pašlaik ir sabrukšanas stadijā, veidojot nepievilcīgu un degradētu ainavu

Kā degradētas teritorijas tiek noteiktas arī pussabrukušas dzīvojamās ēkas.

Potenciāli piesārľotas teritorijas Skaistas pagastā.nav.


Skaistas pagasta atkritumu apsaimniekošanai ir noslēgts līgums ar SIA

“DOVA”, kas nodrošina cieto sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu pagasta

teritorijā. Šim nolūkam Skaistas un Veterovkas ciemos ir izvietoti 7 atkritumu

konteineri. Problemātiska ir atkritumu apsaimniekošana lauku teritorijā, kur nav

uzstādīti atkritumu konteineri. Atkritumi vai nu tiek noglabāti uz vietas

saimniecībās vai arī atvesti uz ciema konteineriem, kas tiek regulāri pārpildīti.

Pēdējā laikā vērojamas pazitīvas tendences, kad viensētu īpašnieki slēdz līgumus

ar atkritumu apsaimniekotājiem.

Iedzīvotājiem grūtības arī nodot otrreizējai lietošanai vai pārstrādei stikla taru,

makulatūru, metāla un plastmasas atkritumus.

Latvijā aktīvi tiek īstenota MK apstiprināta „‟Sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas stratēģija Latvijā‟‟ 1998. - 2010.gadam un „‟Atkritumu

apsaimniekošanas valsts plāns‟‟ 2003. - 2013.gadam, samazinot darbojošos

izgāztuvju skaitu. Lai sasniegtu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas

izvirzītos mērķus, Latvijā uzsākta sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu

īstenošana, saskaľā ar kuru, Skaistas pagasts ir iekļauts Dienvidlatgales reģionā.

Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. - 2025.gadam paredz, ka

projekta realizācijas gaitā, kā arī pašvaldībai jānodrošina atkritumu savākšanas

sistēma, paredzot arī dalītās vākšanas attīstību (pašlaik dalītā atkritumu vākšana

un šķirošana pagasta iedzīvotajiem netiek piedāvāta).

II GRAFISKĀ DAĻA Skaistas pagasta Teritorijas plānojuma 2008 - 2020 Grafiskā daļa karšu

mēroga dēļ noformēta uz atsevišķām lapam. Grafiskajā daļā ietilpst šādas kartes:

1. karte

Skaistas pagasta Teritorijas plānojums 2008 - 2020

Skaistas pagasta pašreizējā teritorijas izmantošana M 1:10 000

2. karte


Skaistas pašreizējā teritorijas izmantošana M 1:5000

3. karte


Skaistas pagasta plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana M 1:10 000

4. karte



- 30 -

Skaistas ciema plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana M 1:5000

Skaistas pagasta topografiskā karte M 1:10 000

SKAISTAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA ATBILSTĪBA

AUGSTĀKA PLĀNOŠANAS LĪMEĽA PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM.

Skaistas pagasta teritorijas plānojuma atbilstība nacionālajam plānojumam

Nacionālais plānojums ir dokumentu kopums, kas sastāv no trim daļām -

Latvijas telpiskās attīstības perspektīvas, nacionālā plānojuma saistošajām daļām

un nacionālā plānojuma vadlīnijām, kā arī nosaka Nacionālā plānojuma izstrādes,

sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas un uzraudzības kārtību.

Izvērtējot Skaistas pagasta teritorijas plānojuma atbilstību nacionālajam

plānojumam tika ľemti vērā 09.12.2008. MK noteikumi Nr. 684 „Noteikumi par

nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijām”. Skaistas pagastā šādu teritoriju

nav.

Skaistas pagasta teritorijas plānojuma atbilstība Latgales plānošanas reģiona

teritorijas plānojumam 2006.-2026.gadam

Saskaľā ar Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma telpiskās attīstības

perspektīvu, Skaistas pagasta teritorijas telpiskās attīstības kontekstā ir būtiski

sekojoši elementi:

Vietējas nozīmes centri.

Tie ir lauku apdzīvotās vietas – ciemi, kuru funkcijas un apkalpes zonas

nozīmīgas vairākām pašvaldībām. Reģiona teritorijas plānojumā tās nenosaka, jo

tas ir rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu uzdevums, kas jābalsta uz

visu apdzīvoto vietu potenciāla izvērtējumu, rajona administratīvās reformas

izpētes materiāliem un projektiem.

Pārējās apdzīvotās vietas.

Pārējo apdzīvoto vietu – ciemu, viensētu un viensētu grupu – attīstība reģiona

plānojumā netiek prognozēta. Reģiona plānojums atbalsta to attīstību un paredz,

ka nākotnē tiem būs vietējās ekonomiskās attīstības atbalsta centru loma.

Piedāvājot daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, tie darbosies kā nozīmīgs pilsētu

un lauku partnerības posms. Taču konkrēto vietu potenciāla izvērtēšanā un lomas

noteikšanā ir katras vietējās pašvaldības kompetencē.

Ciemi būs kā papildus centri ar ierobežotu funkciju skaitu un apkārtējo lauku

teritoriju atbalsta punkti. Tur tiks koncentrētas arī ekonomiskās aktivitātes un

dažādi pakalpojumi. Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jārod risinājumi, lai

šo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem būtu nodrošināta pieeja pamata izglītībai,

neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, lai būtu iespējas saľemt vismaz

minimālo ikdienas pakalpojumu un preču klāstu, kā arī tiktu nodrošinātas

satiksmes iespējas līdz tuvākajam lielajam centram.

Viensētu un to grupu pastāvēšana reģiona plānojumā atbalstīta, lai tiktu

saglabāts tradicionālais lauku apdzīvojuma veids, veicināta vienmērīga lauku

apdzīvotība, saglabāta kultūrainava un tradīcijas. Viensētu loma palielināsies,

attīstoties lauku tūrismam, tāpat arī to izmantošana par brīvdienu un vasaras

mājokli pilsētniekiem

Latgales reģiona teritorijas plānojumā ir noteiktas arī lauku teritoriju attīstības

prioritātes, kas ir ľemtas vērā arī izstrādājot Skaistas pagasta teritorija plānojumu:


- 31 -

reģiona identitātes saglabāšana, izkopjot un attīstot latgalisko kultūrvidi un

vērtības;

kultūras mantojuma saglabāšana, dabas un kultūrvēsturisko vērtību

saprātīga izmantošana;

tradicionālo un alternatīvo nodarbes veidu atbalstīšana, jaunu darbavietu

radīšana;

daudzveidīga tūrisma (dabas, sakrālā, kultūras, sporta, medību) atbalsts un

attīstības veicināšana;

vienota reģiona tūrisma attīstības stratēģijas veidošana – attīstot

pakalpojumu infrastruktūru, integrētus tūrisma maršrutus un informācijas

tīklus, veidojot mārketinga stratēģiju.

Pamatojoties uz Latgales reģiona teritorijas plānojumā definētajām teritorijas

plānojumu vadlīnijām,Skaistas pagasta teritorijas plānojumā ir iestrādāti sekojoši

būtiski nosacījumi:

o Ciemu apbūves teritorijās jāizvieto dzīvojamā apbūve, ražošanas,

apkalpes, sabiedriskās, sociālās un tehniskās infrastruktūras

objekti, kā arī jānodrošina dabas un apzaļumotās teritorijas

iedzīvotāju rekreācijai;

o ciemu teritorijās jaunapbūvējamā zemesgabala minimālā platība ir

2500 m2;

o Jaunā apbūve maksimāli kompakti koncentrējama jau esošo ciemu

robežās. Paredzot jaunās apbūves teritorijas, jāizstrādā detalizēti

ūdensapgādes un notekūdeľu savākšanas risinājumi;

o Nav pieļaujama jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju plānošana

cieši gar transporta koridoriem un valsts galvenajiem autoceļiem;

o Jāsaglabā brīva pieeja ūdeľiem, nav pieļaujama blīvas apbūves

veidošana cieši gar upju un ezeru krastmalām;

o Apbūve jāplāno tādā attālumā no ceļiem, kas neprasa papildus

pasākumus aizsardzībai pret autotransporta radīto troksni, izplūdes

gāzēm un citu negatīvo ietekmi;

o Apdzīvotajās vietās jānodrošina netraucētas piekļūšanas iespējas

tehnikai, kas veic glābšanas darbus, paredzot optimālu ielu un ceļu

tīklu, kā arī ūdens ľemšanas vietas atbilstoši normatīvo aktu

prasībām;

o Attīstības plānošana jābalsta uz dabas un kultūras mantojuma

saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;

o Jānodrošina vēsturiski, estētiski un ekoloģiski nozīmīgo

kultūrainavu saglabāšana un uzturēšana;

o jāatbalsta un jāveicina ainavu, kultūras un dabas mantojuma

izmantošana videi draudzīga tūrisma attīstībai;

o Jāsaglabā Latgalei raksturīgā lauku apdzīvojuma struktūra un

jāpaaugstina lauku apdzīvoto vietu dzīvotspēja;

o Jāstiprina mazie lauku centri kā lauku ekonomiskās, sociālās un

kultūras dzīves atbalsta punkti un jāveicina to attīstība;

o Vietējo pašvaldību plānojumos jānosaka argumentētas kompakti

apdzīvoto vietu – ciemu robežas, neiekļaujot apdzīvotajās vietās

lauksaimniecības zemju un mežu masīvus;

o Apbūve jākoncentrē esošo apdzīvoto vietu un jau apbūvēto

teritoriju robežās, pēc iespējas izvairoties no jaunu mājokļu

teritoriju veidošanas atvērtajā telpā;


- 32 -

o Plānojot jaunas mājokļu teritorijas, jānosaka prasības vides un

ainavu aizsardzībai, jāparedz visa nepieciešamā

inženierinfrastruktūra, kā arī jānodrošina optimālas sasniedzamības

iespējas ar sabiedrisko transportu;

o Jāatbalsta viensētu saglabāšana un attīstība gan zemnieku, gan

piemājas saimniecību statusā;

o Ūdeľi, meži un ainavas uzskatāmi par nacionālu vērtību, kuru

attīstīšanā un saglabāšanā ieinteresēta visa sabiedrība, tāpēc visu

līmeľu plānojumos jānodrošina to publiska pieejamība. Nav

pieļaujama publiskās teritorijas – upju un ezeru piekrastes joslas –

izmantošanas ierobežošana, apbūve, mežu iznīcināšana;

o Bez pamatotas vajadzības neparedzēt lauksaimniecībā

izmantojamo un meža zemju transformēšanu citos zemes

izmantošanas veidos;

o minimālā nedalāmā zemesgabala platība – lauksaimniecībā

izmantojamām zemēm un meža zemēm ne mazāk kā 2 ha.

Skaistas pagasta teritorijas plānojuma atbilstība Krāslavas rajona teritorijas

plānojumam.

Izvērtējot Skaistas pagasta plānojuma atbilstību Krāslavas rajona teritorijas

plānojumam, tika izvērtēts rajona teritorijas zonējums, zonējuma un apbūves

vadlīnijas un teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana.

Saskaľā ar Krāslavas rajona teritorijas plānoto un atļauto izmantošanu

(30.01.2007.saistošie noteikumi Nr.2Skaistas pagasts ietilpst Krāslavas rajona

centrālā daļā, ko raksturo augsts ezeru blīvums, to rekreatīvā un ainaviskā

kvalitāte, labi attīstīts ceļu tīkls, apmierinoši attīstīts tūrisma servisa līmenis.

Kopumā Skaistas pagasta teritorijas plānojums nav pretrunā ar Krāslavas rajona

teritorijas plānojumu.

Documents

SKAISTAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2009. · pielāgota zāle Tautas namā. Tur ar sporta aktivitātēm var nodarboties arī pagasta iedzīvotāji. Skaistas centrā ir Tautas