SKRUDALIENAS PAGASTA teritorijas plānojums · 2014. 3. 5. · Skrudalienas pagasta teritorijas plānojums 2005.-2017.gg. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 4 5.9.7.Dzeramā

SKRUDALIENAS PAGASTA teritorijas plānojums

2005. – 2017.gg.

2. SĒJUMS Teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumi

Silene 2005

1.REDAKCIJA

Skrudalienas pagasta teritorijas plānojums 2005.-2017.gg. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

2

SATURS

1. JĒDZIENU SKAIDROJUMS 8 2. VISPĀRĒJĀ DAĻA 24 2.1.Darbības lauks 24 2.2.Nolūks 24 2.3.Likumiskais pamats 24 2.4.Pārkāpumi un sodi 25 2.5.Spēkā stāšanās kārtība 25 2.6.Apbūves noteikumu grozīšanas un papildināšanas 26 2.7.Publiskums 26 3.TERITORIJAS ATĻAUTĀ (PLĀNOTĀ) IZMANTOŠANA 27 3.1.Teritorijas izmantošanas iedalījums (zonējums) 27 3.2.Robežas 28 4. PRASĪBAS ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAI 29 4.1.DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS 29 4.1.1.Vispārējās prasības 29 4.1.2.Savrupmāju apbūves teritorija 29 4.1.3.Daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijas 31 4.2.PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJAS 32 4.2.1. Darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 32 4.2.2.Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 34 4.2.3.Darījumu objektu apbūves teritorijas 36 4.3.RAŽOŠANAS APBŪVES TERITORIJAS 38 4.3.1.Ražošanas, darījumu un tehnisko objektu apbūves teritorijas 38 4.3.2.Ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijas 39 4.3.3. Darījumu un tehnisko objektu apbūves teritorijas 41 4.3.4.Tehnisko objektu apbūves teritorijas 42 4.4.TEHNISKO LĪNIJBŪVJU TERITORIJAS 44 4.4.1.Inženiertehniskās apgādes tīklu teritorijas 44 4.4.2.Satiksmes infrastruktūras teritorijas 45 4.5.NEAPBŪVĒTĀS TERITORIJAS UN TERITORIJAS AR ZEMU APBŪVES INTENSITĀTI

47

4.5.1.Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas 47 4.5.2.Mazdārziņu teritorijas 48 4.5.3.Mežsaimnieciskās teritorijas 49 4.5.4.Virszemes ūdensobjektu teritorijas 51 4.5.5. Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 52 4.5.6.Dabas teritorijas 53 4.5.7.Labiekārtotu apstādījumu teritorijas 54 4.6.TERITORIJAS, DARBĪBAS REALIZĒŠANAI KURĀS JĀVEIC IETEKMES UN VIDI NOVĒRTĒJUMU

56

4.7.TURPMĀKĀS IZPĒTES TERITORIJAS 56 4.8.REKULTIVĒJAMĀS TERITORIJAS 56 5.ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAS UN APBŪVES 57


3

NOTEIKUMI 5.1.VISĀS TERITORIJĀS AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 57 5.2.PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI 57 5.3.ZEMES VIENĪBU SADALĪŠANA, APVIENOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA

57

5.4.PAGALMA NOTEIKUMI 60 5.5.PRASĪBAS REDZAMĪBAS NODROŠINĀJUMAM 61 5.6.PRASĪBAS ATTĀLUMIEM STARP BŪVĒM, INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM

63

5.6.1.Attālums no lopkopības fermām 63 5.6.2.Attālums no ceļiem 63 5.6.3.Attālums notekūdeņu filtrācijas laukiem 63 5.6.4.Attālumi starp dzīvojamām ēkām, dzīvojamām un sabiedriskām, kā arī ražošanas ēkām

63

5.6.5.Attālums no ēkām, būvēm un inženiertīkliem līdz kokiem un krūmiem 63 5.6.6.Attālums no ēkas līdz ēku un būvju robežām 64 5.6.7.Attālums no grāvjiem un dabīgām notecēm 64 5.6.8.Attālums no maģistrālo ielu un no pārējo ielu sarkanajām līnijām 64 5.6.9.Attālums no zemesgabala robežas lauksaimniecības teritorijās 64 5.6.10.Attālums no dzīvojamām, sabiedriskām un ražošanas palīgēkām lauksaimniecības teritorijās

64

5.6.11.Attālums no ēkām, kas nosaka priekšpagalma dziļumu 65 5.6.12.Attālums no dzīvokļa logiem daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijās 65 5.6.13.Attālums no atkritumu konteineru novietnes daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijās

65

5.6.14.Attālums no saimnieciskiem mērķiem paredzētās teritorijas daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijās

65

5.6.15.Attālums no iebrauktuves garāžā 65 5.6.16.Attālums no degvielas uzpildes stacijām ar pazemes rezervuāriem šķidrās degvielas glabāšanai

66

5.6.17.Attālums no vienas dzīvojamā nama caurbrauktuves līdz otrai 66 5.6.18.Attālums no dzīvojamām un sabiedriska rakstura ēkām līdz filtrācijas drenu smilts–grunts filtru uzbēruma malas

66

5.6.19.Attālums no stipri iedarbīgu indīgu vielu noliktavas 66 5.6.20.Attālums no ēkām un būvēm līdz brauktuves tuvākajai malai 66 5.6.21.Attālums starp automašīnu iebrauktuvēm uzņēmumu teritorijā 67 5.6.22.Attālums starp dažādu ugunsdrošības pakāpju un funkcionālās nozīmes ēkām un būvēm

67

5.7.PRASĪBAS BŪVJU ATBILSTĪBAI ZEMES VIENĪBU ROBEŽĀM. BŪVLAIDE. APBŪVES PARAMETRI.

68

5.8.PRASĪBAS ĒKU UN BŪVJU KONSTRUK`TIVAJĀM DAĻĀM UN ELEMENTIEM

70

5.9. PRASĪBAS ELEMENTIEM, MAZĀS ARHITEKTŪRAS FORMĀM 72 5.9.1.Balkoni, lodžijas 72 5.9.2.Apgaismes ķermeņi 72 5.9.3.Stacionārie un sezona rakstura tirdzniecības punkti 72 5.9.4.Māju numura zīmes 72 5.9.5.Karoga masti 73 5.9.6.Žogi 73


4

5.9.7.Dzeramā ūdens akas 74 5.9.8.Piebraukšanas celiņi publisko ēku teritorijā 74 5.9.9.Vārti un caurbrauktuves 74 5.9.10.Prasības reklāmas izvietošanai 75 5.9.11.Izsmeļamās atejbedres 75 5.9.12.Saimniecības ēka, būve vai garāža 75 5.10. PRASĪBAS INŽENIERKOMUNIKĀCIJU BŪVNIECĪBAI, REKONSTRUKCIJAI, EKSPLUATĀCIJAI

76

5.10.1. Vispārējās prasības 76 5.10.2. Elektroapgades sistēmas objekti 76 5.10.3.Telekomunikācijas sistēmas objekti 77 5.10.4.Siltumapgādes sistēmas objekti 79 5.10.5. Ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmu objekti 79 5.11. PRASĪBAS JAUNAI SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAI UN ESOŠĀS INFRASTRUKTŪRAS REKONSTRUKCIJAI

81

5.11.1.Visparīgās prasības 81 5.11.2.Autoceļu šķērsprofili 81 5.11.3.Brauktuvju apmales noapaļojuma rādiusi 82 5.11.4.Strupceļš 82 5.11.5.Ietves 82 5.11.6.Veloceliņi 82 5.11.7.Automašīnu novietņu piebraucāmie ceļi 83 5.11.8.Iebrauktuves un caurbrauktuves 83 5.12. PRASĪBAS DEGVIELAS UZPILDES STACIJĀM 83 5.13. PRASĪBAS AUTOMAŠĪNU UN VELOSIPĒDU NOVIETOŠANAI 84 5.14. PRASĪBAS SAIMNIECĪBAS ĒKĀM UN BŪVĒM, KAS PAREDZĒTAS MĀJLOPIEM

86

5.15. PRASĪBAS ĒKU UN BŪVJU REKONSTRUKCIJAI, RESTAURĀCIJAI UN REMONTAM

87

5.16. PRASĪBAS TERITORIJAS, ĒKU UN BŪVJU UZTURĒŠANAI 88 5.17.PRASĪBAS ĒKAS UN BŪVES VAI TO DAĻU FUNKCIONALITĀTES MAIŅAI

88

5.18.PRASĪBAS DABAS TERITORIJU IZMANTOŠANAI UN APSTĀDĪJUMU IERĪKOŠANAI

89

5.18.1.Vispārējās prasības 89 5.18.2.Apstādījumi 89 5.18.3.Meži 90 5.18.4.Koku un to sakņu sistēmas aizsardzība 90 5.18.5.Koku ciršana 90 5.18.6.Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība 92 5.18.7.Grāvju un dabīgo noteču saglabāšana 93 5.18.8.Pazemes ūdeņu objektu teritorijās 93 5.18.9.Virszemes ūdeņu objektu teritorijās 94 5.18.10.Publiskie ūdeņi 95 5.18.11.Ūdenstilpnes un ūdensteces, kurās zvejas tiesības pieder valstij 95 5.18.12.Purvu teritorijās 96 5.19.PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM UN ELEMENTIEM, TO VIZUĀLAJAM UN MĀKSLINIECISKAJAM NOFORMĒJUMAM

96


5

5.20.PRASĪBAS ĪPAŠI AIZSARGĀJAMO KULTŪRVĒSTIRISKO TERITORIJU UN KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAI

97

5.20.1.Kultūras pieminekļu aizsardzība 97 5.20.2.Kultūras pieminekļu izmantošana 98

5.20.3.Kultūras pieminekļu remonts, konservācija, restaurācija un rekonstrukcija 99

5.20.4.Vidi degradējoša objekta statusa piešķiršana 99 5.20.5.Īpaši vērtīgie kultūrvēsturikā mantojuma objekti 100

5.20.6.Īpaši vērtīgo kultūrvēsturiskā mantojuma objektu īpašnieku (valdītāju) pienākumi

103

5.21.PRASĪBAS ĪPAŠI AIZSARGĀJAMO SUGU UN BIOTOPU ATRAŠANAS VIETU UN CITU ĪPAŠI AIZSARGĀJAMO DABAS TERITORIJU IZMANTOŠANAI

104

5.21.1. Vispārējās prasības 104 5.21.2.Zemes gabalos, uz kuriem attiecās īpaši aizsargājamo sugu, biotopu un migrējošo putnu sugu aizsardzības normatīvie akti

104

5.21.3.Visu veidu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 104 5.21.4.Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000) 105 5.21.5.Dabas liegumi “Ilgas” un “Glušonkas purvs” 105 5.21.6. Dabas parks “Silene” 106 5.21.7.Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” 107 5.21.8.Aizsargājamo koku atrašanas vietas 108 5.21.9.Īpaši aizsargājamie meža iecirkņi 109 5.22.PRASĪBAS LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMĒS UN MEŽA ZEMĒS, KURĀM NEPIECIEŠAMA TRANSFORMĀCIJA

110

5.22.1.Meža zemes transformācija 110 5.22.2. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija 110 5.22.3.Teritorijas, kur zemes transformācija ir aizliegta 111 5.23.DERĪGO IZRAKTEŅU UN ATRADŅU TERITORIJAS 111 5.23.1.Vispārējās prasības 111 5.23.2.Saldūdens atradnes 112 5.23.3.Teritorijas, kur derīgo izrakteņu ieguve ir aizliegta 112 5.22.4. Derīgo izrakteņu ieguvei nelabvēlīgas teritorijas 113 5.24.CIVILĀS AIZSARDZĪBAS OBJEKTI 114 5.25.MELIORĒTĀS ZEMES 115 5.26.TERITORIJAS, KAS RADA PAAUGSTINĀTU PIESĀRŅOJUMU VIDĒ, TROKSNI VAI CITA VEIDA TRAUCĒJUMUS, KAS KAITĪGI VIDEI UN CILVĒKIEM

117

5.26.1.Aizsardzība pret trokšņiem 117 5.26.2.Aizsardzība pret smakām 117 5.27.IZŅĒMUMI 118 5.28. VALSTS AIZSARDZĪBAS TERITORIJAS UN OBJEKTI 118 5.28.1.Valsts robežas joslas teritorija 118 5.28.2.Pierobežas režīma teritorija 118 5.28.3.Valsts pierobežas joslas teritorija 118 5.28.4.Robežkontroles punktu režīms 119 5.28.5.Aizliegumi valsts robežas joslas teritorija 119 5.28.6.Aizliegumi valsts pierobežas joslas teritorija 119 6.AIZSARGJOSLAS 120


6

6.1.AIZSARGJOSLU UZDEVUMS 120 6.2.AIZSARGJOSLU VEIDI 120 6.3.VIDES UN DABAS RESURSU AIZSARDZĪBAS AIZSARGJOSLAS 120 6.3.1.Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevums 120 4.3.2.Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi 120 6.3.3.Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas 121 6.3.4.Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem 123 6.3.5.Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām 124 6.3.6. Aizsargjoslas ap purviem 126 6.4.EKSPLUATĀCIJAS AIZSARGJOSLAS 127 6.4.1.Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi 127 6.4.2.Ekspluatācijas aizsargjoslu veidi 127 6.4.3.Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem 127 6.4.4.Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem 128 6.4.5.Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem 131 6.4.6.Siltumtīklu aizsargjoslas 133 6.4.7. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm 134 6.4.8. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem 135 6.4.9. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem 137 6.4.10. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

138

6.5.SANITĀRĀS AIZSARGJOSLAS 141 6.5.1.Sanitāro aizsargjoslu uzdevums 141 6.5.2. Sanitāro aizsargjoslu veidi 141 6.5.3.Aizsargjoslas ap kapsētām 141 6.5.4. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

142

6.5.5.Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām 142 6.6. DROŠĪBAS AIZSARGJOSLAS 145 6.6.1. Drošības aizsargjoslu uzdevums 145 6.6.2.Drošības aizsargjoslu veidi 145 6.3.3.Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem

145

6.6.4.Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām

148

6.7.VISPĀRĪGIE APROBEŽOJUMI AIZSARGJOSLĀS 149 6.7.1.Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās 149 6.7.2.Aizsargjoslu pārklāšanās 150 7.PRASĪBAS, KO NOSAKA DAUGAVAS BASEINA APGABALA APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA (2003.) PASĀKUMU PROGRAMMA UN KURAS VAR BŪT ATTIECINĀTAS UZ SKRUDALIENAS PAGASTA TERITORIJU

152


7

8.PRASĪBAS ZEMES VIENĪBĀM, UZ KURĀM IESĀKTĀ APBŪVE VAI SAIMNIECISKĀ DARBĪBA NAV ATBILSTOŠA SKRUDALIENAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOTAJAI (ATĻAUTAJAI) IZMANTOŠANAI

167

8.1.ZEMESGABALA NEATBILSTOŠA IZMANTOJUMA STATUSS 167 8.2.ESOŠIE NEATBILSTOŠA IZMANTOJUMA ZEMESGABALI 167 9.PRASĪBAS BŪVPROJEKTĒŠANAI, KAS ŪZSĀKTA LĪDZ SKRUDALIENAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENAI

168

10.BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA 169 10.1. BŪVNIECĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA 169 10.2. BŪVPROJEKTU IZSTRĀDĀŠANAS, AKCEPTĒŠANAS UN PIEŅEMŠANAS KĀRTĪBA

170

10.3. BŪVATĻAUJAS SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA 172 10.4. BŪVDARBU UZSĀKŠANAS UN UZRAUDZĪBAS KĀRTĪBA 173 10.5.ĒKU UN BŪVJU EKSPLUATĀCIJĀ NODOŠANAS KĀRTĪBA 174 10.6.ĒKU UN BŪVJU NOJAUKŠANAS KĀRTĪBA 174 11.PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMIEM 176 11.1.DEFINĪCIJAS 176 11.2.DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDĀŠANA 176 11.3.DETĀPLĀNOJUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ 177 11.4.PUBLICITĀTE 177 11.5. DETĀPLĀNOJUMA UN TO GROZĪJUMU IEVĒROŠANAS PĀRRAUDZĪBA

177

11.6.TERITORIJAS, KURĀM JĀIZSTRĀDĀ DETĀLPLĀNOJUMS 177 11.7. DETĀPLĀNOJUMA SATĀVDAĻAS 178 11.8.PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMIEM 179 11.9.SPĒKĀ ESOŠO DETĀLPLĀNOJUMU SARAKSTS, KURA PAPILDINĀJUMI NAV GROZĪJUMI SKRUDALIENAS PAGASTA TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMOS

181

12.SKRUDALIENAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS MONITORINGS

182

13.SAISTĪTIE DOKUMENTI 186


8

1. DEFINĪCIJAS UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS Šajā nodaļā ir definētas atsevišķu Skrudalienas pagasta atļautās izmantošanas, kā arī dots svarīgāko pielietoto jēdzienu skaidrojums. Aizmugures pagalms - zemesgabala daļa starp zemesgabala sānpagalmiem no zemesgabala aizmugures robežas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves aizmugures fasādes sienai. Aizmugures pagalma dziļums - mazākais horizontālais attālums starp zemesgabala aizmugures robežu un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu. Aizsargājami dabas objekti - izcili dabas veidojumi un teritorijas, kam ir sevišķa zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska un sociāla nozīme, un kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Aizsargājami koki - vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo LR Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem izmēriem). Aizsargjoslas - ar likumu noteiktas teritorijas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida objektus, (gan dabiskus, gan mākslīgus) no nevēlamas ārējas iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību, vai arī pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgas ietekmes. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm - nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes. Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus apjomos, kas pārsniedz 10 cisternas vai vagonus vienā dzelzceļa sastāvā - tās nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem avārijas gadījumā. Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām - tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm - tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām – tās nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā.


9

Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem – tās nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti. Aizsargjoslas ap kapsētām - tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem - tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm - tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību. Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem – tās nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā. Aizsargjoslas ap purviem - tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām – noteiktas teritorijas, kuras nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem). Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem - tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem - tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību. Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm - tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm - tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras būvju maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta elektronisko sakaru tīklu droša ekspluatācija, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij. Antropogēnā slodze – vielas, objekti un procesi, kas rada slodzes uz dabas komponentiem vai teritorijām un ir saistīti ar cilvēka saimniecisko un cita veida darbību. Apbūve — noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums.


10

Apbūves blīvums - procentos izteikta zemesgabala apbūves laukuma attiecība pret tā platību. Apbūves intensitāte - procentos izteikta visu stāvu platības attiecība pret zemesgabala platību. Apbūves laukums - zemesgabala visas ar būvēm apbūvētās platības summa, izņemot pazemes būves, piebraucamos ceļus un labiekārtojumu. Apbūves laukumu nosaka kvadrātmetros (m²) kā tāda laukuma projekciju cokola līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Publiskās ēkas apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkas un ēkas daļām, kuras izvietotas uz kolonnām, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm. Dzīvojamā nama apbūves laukumā ieskaita laukumus zem ēkām (vai to daļām), kuras izvietotas uz stabiem, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm. Apbūves noteikumi – administratīvās teritorijas plānojuma vai detālo plānojumu sastāvdaļa, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā un kuru izpildi kontrolē un nodrošina šī vietējā pašvaldība, šīm mērķim izveidojot būvvaldi. Apstādījumi - visas ar augiem apaudzētas un iekoptas dabas pamatnes teritorijas, kur neiegūst produkciju: parks, dārzs, skvērs, aleja, ielu un ceļu stādījumi, kas ir brīvi pieejami sabiedrībai, un var ietvert arī ar rekreāciju saistītas ēkas un būves. Apstāšanās redzamības attālums - attālums, kurā transporta vadītājs spēj apturēt ar atļauto ātrumu braucošu transportlīdzekli līdz ieraudzītajam objektam, kas atrodas uz brauktuves. Ārējais sānpagalms -sānpagalms, kas tieši robežojas ar ielu. Arheoloģiskie izrakumi – izpētes zemes darbi, ko veic profesionāla arheologa vadībā, lai izzinātu objekta raksturu, uzbūvi un hronoloģiju. Ārstniecības iestāde - zeme, ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta veselības aizsardzības un medicīnas prakses nolūkiem un ietver poliklīniku, slimnīcu, klīniku, ambulanci, sanatoriju vai citu iestādi šādiem nolūkiem. Ārtelpas - balkoni, lodžijas, lieveņi un terases utml. Ārtelpu platība - to nosaka kvadrātmetros (m²) kā laukumu, ko ierobežo norobežojošo konstrukciju iekšējās virsmas. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču vai produkcijas uzglabāšanai brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās un neietver autostāvvietas. Atļautā izmantošana - zemes, ēkas, būves vai tās daļas izmantošana, kas plānota, izmantota vai nodomāta saskaņā ar attīstības plānu (teritorijas plānojumu). Atmata - visas neapbūvētās un neapsaimniekotās lauksaimniecības teritorijas, ietverot neapstrādātu aramzemi, neizmantotas ganības un pļavas.


11

Augļkopība - augkopības nozare, kuras uzdevums ražot augļus, ogas, riekstus. Autobusu pieturvieta - izmantošana, kas ietver būves autobusu satiksmes apkalpes dienesta un pasažieru vajadzībām, kā arī pastāvīgu pieturas vietu autobusiem un to īslaicīgu novietošanu. Automašīnu novietošana - visi automašīnu novietošanas veidi to izmantošanas laikā, neatkarīgi no novietošanas ilguma un citiem apstākļiem, izņemot novietošanu apkopei un remontam. Autostāvvieta - zeme, ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta vienas vai vairāku automašīnu novietošanai uz laiku un ietver arī stāvvietas, piebrauktuves un vertikālās komunikācijas. Atklāta autostāvvieta - automašīnu novietošanas veids un nozīmē autostāvvietu, kas nav iekļauta ēkā vai tās daļā un kas ir nodalīta (arī nožogota) automašīnu novietošanai uz laiku. Auto tirdzniecības iestāde - izmantošana, kas ietver automašīnu, degvielas, eļļas, smērvielu, riepu, bateriju un rezerves daļu pārdošanu un automašīnu izīrēšanu vai uzglabāšanu izīrēšanas nolūkos, kā arī mazgāšanu, tīrīšanu un tādu nelielu remontdarbu veikšanu, kas ir svarīgi automašīnas aktuālai darbībai. Balkons – no fasādes plaknes uz āru izvirzīts vaļējs norobežots laukumiņš starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas. Bērnu un jaunatnes iestāde - zeme, ēka, būve vai tās daļa, kas plānota vai nodomāta mazbērnu novietnei, bērnudārzam vai citai bērnu un jaunatnes specializētai iestādei. Biotopi - dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeoloģiskas, abiotiskas un biotiskas pazīmes. Biroja ēkas – ēkas, kas tiek izmantotas darījumiem, lietvedības un administratīviem mērķiem, piemēram, banjas, pasta nodaļas, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes u.tml., t.sk. konferenču un kongresu centri, tiesu un parlamentu ēkas. Biškopība - mājas bišu audzēšana, kopšana un izmantošana medus u.c. biškopības produktu ( vasks, propolis, bišu inde, ziedputekšņi u.c.) ieguvei, kā arī kultūraugu ziedu apputeksnēšanai. Brīvā (zaļā) teritorija - zemesgabala neapbūvētā platība, no kā atskaitīta autostāvvietu un piebraucamo ceļu platība. To raksturo brīvās teritorijas platība procentos no stāvu platības. Buferzona (ap mikroliegumu) – platības, kurās nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai mazinātu intensīvās saimnieciskās darbības ietekmi uz īpaši aizsargajamu putnu sugu mikroliegumiem. Būvatļauja — Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt būvdarbus.


12

Būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana. Būve - arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens statisks darinājums, arī ēkas vai ēku kopums, kā arī attiecīgās tehniskās iekārtas. Būves mets — brīvas formas pirmsprojekta materiāls, kas uzskatāmi ilustrē būvniecības ieceri. Būvētājs - fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs ), kas veic būvniecību saviem spēkiem. Būvlaide – nosacīta līnija zemesgabala iekšpusē, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei, parasti paralēli sarkanajai līnijai. Būvlaukums — atbilstoši būvprojektam dabā nosprausta teritorija, kurā notiek būvdarbi. Būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Būvniecībai nelabvēlīgas teritorijas - teritorijas, kas prasa papildus inženiertehnisko sagatavošanu un darbības uzsākšanai kurās ir nepieciešams detālplānojuma izstrādāšana. Būvniecības dalībnieki — fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finansu līdzekļiem vai darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā. Būvnormatīvi – visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju. Būvobjekts — jaunbūve, kā arī renovējama, restaurējama, rekonstruējama vai remontējama ēka vai cita būve vai ēku un citu būvju kopums ar tam piederošo teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām. Būvprojekta akcepts — rakstisks lēmums uzskatīt būvprojektu par pieņemtu, ko izdevusi būvvalde vai cita institūcija Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā. Būvprojekts – būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums. Būvtilpums - to nosaka kubikmetros (m³), summējot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām. Būvvalde – pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Ceļu un ielu fronte - zemesgabala vai ainavas daļa, kas pavērsta pret ceļu vai ielu. Citas īslaicīgas apmešanas ēkas (kuras neietilpst viesnīcu ēku klasē) – citur neklasificētas īrējamas ēkas atpūtai un brīvdienu pavadīšanai, piemēram, jauniešu kopmītnes, kalnu tūristu apmetnes, brīvdienu apmetnes un bungalo. Dabas aizsardzība – dabas daudzveidības un pašatjaunošanās spēju saglabāšanai un dabas resursu aizsardzībai nepieciešamo pasākumu komplekss.


13

Dabas piemineklis - atsevišķs, savrups dabas veidojums: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļu un citu dabas retumu, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Dārza māja (vasarnīca) - zeme un sezonas rakstura būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta rekreācijas nolūkiem vienai ģimenei. Darījumu iestāde - zeme, ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu, moteļu, biroju, kantoru, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, kā arī citu komerciāla rakstura iestāžu izvietošanai, bet neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību. Daudzdzīvokļu nams – trīs un vairāk stāvu dzīvojamā māja, (neskaitot pagrabu), kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem, ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, kur iedzīvotājiem ir tiesības izmantot kopīgos pagalmus, priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī. Daudzsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamais nams - divu līdz divdesmit piecu stāvu ēkas, ja tajās ir vismaz trīs dzīvokļi ar ieeju no koplietošanas kāpņu telpas, koridora vai galerijas un ja visu dzīvokļu kopējā platība (ēkas dzīvojamā daļa) ir vismaz 50 % no ēkas virszemes stāvu kopējās lietderīgās platības. Degvielas uzpildes stacija - zeme, ēka vai būve uz zemesgabala, kas plānota, izmantota vai nodomāta degvielas, eļļas un smērvielu pārdošanai, kā palīgizmantošanu ietverot citu tirdzniecību un pakalpojumus; kafejnīcu, automašīnu mazgāšanu. Dvīņu māja - divas bloķētas dzīvojamās mājas, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas divu ģimeņu dzīvošanai (divām mājsaimniecībām). Drošības aizsargjoslas - to galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Dzīvojamā māja laukstrādniekiem - ēka, būve vai tās daļa, kas ietver dzīvokļus vai atsevišķas istabas, kas nodotas laukstrādniekiem pagaidu lietošanā uz līgumā noteiktu termiņu. Dzīvojamā mājas palīgēka – pie dzīvojamām mājam uzbūvētas un to iemītnieku vajadzībām lietojamas saimniecības ēkas, individuālās garāžas, siltumnīcas, pagrabi, kūtis, nojumes u.tml. Dzīvojamās telpas – dzīvojamā istaba, guļamistaba, ēdamistaba, darbistaba un līdzīgas nozīmes telpas. Dzīvoklis – ar ārsienām, iekšsienām un atsevišķu ieeju no kāpņu telpas, ielas vai pagalma norobežota ēkas daļa, kas aprīkota ar attiecīgajām inženierkomunikācijām un iekārtām un kurā ir dzīvojamās telpas un palīgtelpas. Dzīvoklis kā palīgizmantošana - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota, vai nodomāta kā atsevišķa norobežota dzīvojamā platība, kas sastāv no vienas vai vairākām istabām, virtuves un palīgtelpām uz tāda zemesgabala, kur dzīvojamā māja nav galvenais atļautais zemes izmantošanas veids.


14

Ēka - atsevišķa arhitektoniska, tehniska un konstruktīva virszemes, arī daļēji pazemes būve. Ēkas augstums - attālums no zemes virsmas projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū ielas vai ceļa pusē līdz tai augstākajai ēkas daļai (dzegas vai parapeta virsmalai, jumta malai, mansarda jumtam, kā arī jumta čukuram, ja jumts stāvāks par 45º), kas aiztur gaismas plūsmu 45º leņķī. Pagalma ēkas augstumu mēra ēkas vidū no pagalma virsmas projektētā vidējā līmeņa. Ekspluatācijas aizsargjoslas - tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Elektriskie tīkli - elektrisko tīklu gaisvadu elektrolīnijas, kabeļlīnijas, cilpu kastes, sadales iekārtas, sadales punkti un transformatoru apakšstacijas, kas nodrošina elektroenerģijas piegādi patērētājiem Galvenā būve - būve vai ēka, kas plānota, izmantota vai nodomāta galvenajai izmantošanai uz zemesgabala. Galvenā cirte – koksnes galvenās ražas ievākšana mežaudzē. Garāža - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta pastāvīgai vienas vai vairāku automašīnu novietošanai, un var būt gan privātā, gan sabiedriskā garāža. Ja garāža ir ietverta dzīvojamā vai saimniecības ēkā, tad šo apbūves noteikumu izpratnē tā netiek uzskatīta par privātu garāžu. Graudkopība - augkopības pamatnozare graudu ražošana pārtikai, sēklai, lopbarībai, rūpnieciskām izejvielām. Grāvis - mākslīgi veidots padziļinājums zemes virsmā virsūdeņu uztveršanai un novadīšanai, iekļaujoties vienotā noteces sistēmā. Ģimenes dārziņš - teritorija, kur pagaidu lietošanā uz līgumā noteiktu termiņu ir ierīkots sakņu dārzs ģimenes vajadzībām, ar vai bez pagaidu būvēm (dārza inventāra noliktavām). Ģimenes māja - ēka vai cita būve, kas ietver sevī dzīvojamo māju (1-2 ģimenēm), saimniecības ēku un inženierbūves. Hidrotehniska būve - inženiertehniska būve ūdens resursu izmantošanai vai ūdenslīmeņa regulēšanai. Iedibināta būvlaide - esošās apbūves frontes veidotā līnija, ja kvartāla robežās vismaz piecos zemesgabalos galvenās būves pie ielas atrodas uz vienas līnijas. Iekšējais sānpagalms - sānpagalms, kas nerobežojas ar ielu. Iela - zeme, būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta satiksmes


15

nodrošināšanai apdzīvotās vietās – ciemos, un vietējās satiksmes pievadīšanai lielceļiem. Iela ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējām ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar lielceļiem. Ierosinātājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas gatavojas veikt kādu darbību. Ietekme uz vidi — paredzētās darbības izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī floru, faunu, bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību. Ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī — ietekmes novērtējums) — procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai. Insolācija (izsauļojums) - saules radītais apgaismojums telpās; rādītājs, kas norāda iekštelpu nepieciešamo izsauļojuma ilgumu. To nosaka attiecīgi būvnormatīvi. Inženierkomunikācija – ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem. Inženiertehniskās apgādes tīkli un būves - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta virszemes un pazemes inženiertīkliem un būvēm, lai nodrošinātu apbūves vai citu izbūves teritoriju pieslēgšanu centralizētām apgādes sistēmām, (ūdensvads, kanalizācija, elektroapgāde, siltumapgāde, telekomunikācijas) kas pašas ir šie tīkli un būves. Inženiertehnisko komunikāciju objekts - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta valsts vai pagasta inženiertehniskās apgādes un infrastruktūras objektu, (elektroapakšstacijas, katlumājas, gāzes sadales stacijas, automātiskās telefonu stacijas, kanalizācijas un lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas) un transporta sistēmas objektu (ceļu, ielu, un dzelzceļa) izvietošanai. Īpaši aizsargājamās teritorijas - ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Īpaši aizsargājamie dabas objekti – par tādiem nosaka unikālas vai tipiskas dabas teritorijas un dabas veidojumus, kuriem ir liela nozīme dabas genofonda saglabašanā vai arī liela zinātniska, estētiska, kultūras vai rekreācijas vertība. Īpaši aizsargājamie meža iecirkņi, mikroliegumi (potenciālie) - teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina. Īslaicīgas lietošanas būve — būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām. Izbūve - kopīgs nosaukums plānotai, izmantotai vai nodomātai visu veidu teritorijas izmantošanai, un attīstības pasākumiem, apbūvei, labiekārtojumam un ainavu veidošanai.


16

Izglītības iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver iestādi pamata, vidējās un augstākās izglītības iegūšanai, tajā skaitā speciālās, profesionālās un pieaugušo izglītības iestādi, kā arī iestādi bērnu un jaunatnes brīvā laika nodarbībām. Kapsēta - zeme, kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem, ietverot arī ēkas un citas būves. Klēts - saimniecības ēka lauksaimniecības produktu, augļu, apģērba, saimniecības inventāra, sadzīves priekšmetu glabāšanai. Kokaudzētava - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta augļu koku, ogu krūmu, dekoratīvo augu un meža koku stādu audzēšanai un pavairošanai. Kopējā platība (publiskai ēkai) - to nosaka kvadrātmetros (m²), summējot visu telpu platību ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā. Kopējā platībā neieskaita bēniņu (arī tehnisko bēniņu), tehniskās pagrīdes, ārtelpu un ārējo atklāto kāpņu platību. Kāpņu telpas vai tās daļas platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup. Kopējo platība (dzīvojamam namam) - to nosaka, summējot visu ēkas stāvu, arī pagrabstāva un mansarda stāva platību starp ārsienu iekšējām virsmām, kā arī ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platību. Bēniņu (tehnisko bēniņu) un tehniskās pagrīdes platību nama kopējā platībā neieskaita Krautuve - laukums, vieta dažādu materiālu (būvmateriālu, kokmateriālu u.c.). nokraušanai un īslaicīgai uzglabāšanai. Kultūras iestāde - zeme, ēka vai būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta kultūras centram, teātrim, kinoteātrim, koncertzālei, universālas izmantošanas zālei, muzejam, bibliotēkai, mēdiju centram vai līdzīgai iestādei. Kultūras pieminekli ir kultūrvēsturiskā mantojuma dala — kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā ari atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Kultūras pieminekļa aizsardzības josla - noteikta teritorija ap kultūras pieminekli, kurā noliegta vai reglamentēta jauna būvniecība un ierobežota jebkura cita darbība, kas degradē kultūras pieminekļa vērtību vai traucē tā uztveri. Kultūrvide – vide, kas veidojusies cilvēka saimnieciskās darbības un dzīvesdarbības rezultātā un glabā šīs darbības pēdas (materiālus veidojumus, kultūras vērtības un garīgās veērtības). Kūts - saimniecības ēka mājlopu (aitu, cūku, govju, teļu, zirgu) un mājputnu izmitināšanai zemnieku saimniecībās. Kūtsmēslu glabātava - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kūtsmēslu savākšanai, uzkrāšanai, kompostēšanai, biotermiskai un bioloģiskai apstrādei. Lauksaimnieciska izmantošana - zemes apstrāde graudkopības, sakņkopības,


17

augļkopības, biškopības, lopkopības un citu pārtikas produktu ražošanai neierobežotā daudzumā, lai tos pārdotu ārpus ieguves vietas neapstrādātā vai daļēji apstrādātā veidā, bet neietverot lopkopības fermu. Lecekts - iedziļināta sakņu vai dārzeņu dobe ar koka vai betona malām un noņemamiem caurspīdīga materiāla pārsegiem. Lievenis – neliela vaļēja vai segta ēkas piebūve pie ārdurvīm. Lodžija – pārsegta un no trim pusēm norobežota (iedziļināta fasādes plaknē) ārtelpa starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas. Lopkopība - lauksaimnieciskās nozare kas ietver sevī cūkkopību, zirgkopību, aitkopību, piena lopkopību, lai ražotu pārtikas produktus (pienu, gaļu, olas), izejvielas vieglajai rūpniecībai (vilnu, ādas), nodrošinātu vilcējspēku (zirgus) un lopkopības ražošanas blakusproduktus (kūtsmēslus, vircu) zemes auglības palielināšanai. Mazēka — vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m².” Mazstāvu daudzdzīvokļu nams - dzīvojamā māja kas nepārsniedz trīs stāvus (neskaitot pagrabu), un ir plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, un pagalmus. Mežsaimnieciska izmantošana - izmantošana, kas ietver ar mežsaimniecību, mežizstrādi, kokmateriālu sagatavošanu saistītos pakalpojumus, un var ietvert arī Ziemassvētku eglīšu un citu meža produktu audzēšanu un izstrādi. Mežs - ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz 7 metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20% no mežaudzes aizņemtās platības. Meža zeme - zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces. Mikroliegums - teritorija, kas tiek noteikta tikai īpaši retu sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzībai. Līdzīgi kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos ir aizliegtas vai ierobežotas darbības, kas apdraud retās sugas vai biotopa pastāvēšanu. Tā kā mikroliegumos tiek aizsargātas īpaši retas sugas, tad dati par mikroliegumiem un tajos sastopamajām sugām netiek publiskoti.

Naftas un naftas produktu vadi, noliktavas un krātuves - cauruļvadu trases, tilpnes, pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijas, rezervuāru parki, iepildīšanas un izliešanas estakādes un naftas un naftas produktu uzsildīšanas punkti.

Neatbilstoša izmantojuma statuss – zemesgabala izmantošana, kas likumīgi iesākta, pirms teritorijas plānojumā tam noteikts cits izmantojums.


18

Noliktava – zeme, ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai paredzēta materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanai, glabāšanai vai saglabāšanai (saldēšanai). Pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā (par pagaidu būvēm netiek uzskatītas īslaicīgas lietošanas būves). Pagalms – ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums. Apbūves teritorijās, šo saistošo noteikumu nozīmē, termins izmantots arī zemesgabala daļu apzīmēšanai, piemēram, priekšpagalms, iekšējais vai ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms. Pagrabs – brīvstāvoša, zemē iedziļināta būve, vai arī telpas, kas izvietotas zem ēkas vai būves pirmā stāva. Pagrabstāvs – telpa vai telpu kopums, kas izvietoti zem ēkas vai būves pirmā stāva, un kur griesti atrodas ne augstāk kā 1 m virs zemes līmeņa. Palīgizmantošana (papildizmantošana) – atļautā izmantošana, kas papildina, uzlabo vai veicina atļauto izmantošanu tajā pašā zemesgabalā. Paredzētā darbība — aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, būvniecība, teritoriju plānojuma izstrādāšana, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi. Parks – dabiskas un cilvēku veidotas teritorijas, ko veido dabas elementu, ēku un citu būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība ar lielu estētisko, sanitāri higiēnisko un rekreācijas nozīmi, un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana. Pārvaldes iestāde – zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta nekomerciāliem nolūkiem un ietver valsts, pašvaldības un tās dienestu pārvaldes, militāro un sabiedrisko organizāciju, biedrību, vēstniecību, prokuratūras, tiesu, policijas, ugunsdzēsības un pasta iestādes. Patvaļīga būvniecība – būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispāsrīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus. Piebraucamais ceļš – jebkādas izbūves teritorijas daļa piekļūšanai pie zemesgabala vai atsevišķiem objektiem, arī servitūts vai apgrūtinājums. Piesārņojums – tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, rada vai var radīt kaitējumu videi, traucēt dabas resursu izmantošanu vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas. Piesārņota vieta – augsne, zeme dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekt, kas satur piesārņojošās vielas. Pilns stāvu skaits – ēkas un citas būves visu virszemes stāvu skaits, kur ieskaitīts:

• pagrabstāvs, ja tā griesti atrodas vairāk par 1,25 m virs zemes līmeņa; • jumta izbūve, ja tās platība 2,5 m vai lielākā augstumā ir vairāk par 66% no ēkas

pirmā stāva platības.


19

Pirmsskolas bērnu iestāde – zeme, ēka, būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta mazbērnu novietnei, bērnu dārzam vai citai specializētai bērnu iestādei, bet neietver privātu mājas bērnudārzu. Pirts – zeme, ēka vai būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ķermeņa mazgāšanai un citai sanitārai apkopei. Plānošanas un arhitektūras uzdevums — būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala plānojumam un apbūvei. Pļava – zeme, uz kuras aug pļaujama zāle. Potenciāli piesārņota vieta – augsne, zemes dzīles, ūdens, nogulsnes, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, par kuriem ir nepārbaudīta informācija, ka tie ir piesārņoti vai var saturēt piesārņojošās vielas. Priekšdārzs - zemesgabala daļa visā tā platumā no zemesgabala frontes (sarkanās līnijas) līdz jebkurai galvenās ēkas galvenās fasādes sienai pret ielu vai ceļu. Privāts mājas bērnudārzs – īslaicīgas bērnu aprūpes un uzraudzības nodrošināšana dzīvoklī vai dzīvojamā mājā ar pašvaldības piekrišanu, par atalgojumu vai atlīdzību uz laika periodu ne ilgāku par 24 stundām, ne vairāk par pieciem bērniem (neskaitot aprūpētāja bērnus) vecumā līdz 10 gadiem. Projektēšanas uzdevums - būvprojektēšanas līguma neatņemama sastāvdaļa, ko sastāda un paraksta pasūtītājs un projektētājs. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves galvenās funkcijas un parametrus, teritoriālplānojuma un inženierkomunikāciju projektēšanas prasības, kā arī to, cik būvprojektēšanas stadijās izstrādājams būvprojekts. Ja nepieciešams, norādāmi īpašie nosacījumi (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas un materiāli, tehnoloģija). Publiskie ūdeņi - publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv īpašuma tiesības privātai personai (pēc LR Civillikuma). Puķkopība – augkopības nozare, lai nodrošinātu apgādi ar ziediem, telpaugiem, stādāmo materiālu apzaļumošanai. Purvi - ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem. Putnkopība – lopkopības nozare mājputnu (vistu, pīļu , zosu, tītaru, fazānu, paipalu) audzēšanai, lai apgādātu iedzīvotājus ar pārtikas produktiem (olas, gaļa), kā arī vieglo rūpniecību ar izejvielām (dūnām, spalvām). Rekonstrukcija — būves pārbūve, izmainot tās apjomu un izmainot vai saglabājot tās funkcijas. Rekultivējamās teritorijas – vidi degradējošie objekti un/vai degradētās teritorijas (izstrādes karjeri, bijusās sadzīves atkritumu izgāztuves, bijušie ražošanas objekti, bijusie loku kapi utt.), kuros jāveic vides sanācija vai teritorijas sakartošana, pēc kā teritorija maina lietosanas mērķus.


20

Renovācija — būves remonts (kapitālais remonts), kas tiek veikts, lai to atjaunotu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, neizmainot tās apjomu. Restaurācija — būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti. Rindu māja – vertikāli sadalīta dzīvojamā māja, kas ietver vertikāli trīs un vairākos dzīvokļos sadalītu ēku uz kopīga, vai katru uz sava zemesgabala ar neatkarīgām izejām uz priekšpagalmu un aizmugures pagalmu, kas cieši piekļaujas katra dzīvokļa priekšējai un aizmugures sienai. Riska zona – teritorija, kuru var iespaidot nelaimes gadījuma nevēlamās izpausmes. Rūpnieciskās ražošanas ēkas – apjumtas ēkas, kas tiek izmantotas rūpnieciskai ražošanai (fabrikas, rūpnīcas, darbnīcas, kautuves, alus brūži u.tml. Saimniecības ēka – ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kādai saimnieciskai vajadzībai (šķūnis, klēts, kūts u.t.t. ). Ja šāda ēka piebūvēta vai iebūvēta galvenajā būvē, tā jāuzskata par daļu no galvenās būves, nevis par saimniecības ēku. Saimniecības ēka laukstrādniekiem – ēka, būve vai tās daļa, kur pagaidu lietošanā uz līgumā noteiktu termiņu ir saimniecības ēka vai tās daļa laukstrādniekiem. Sakņkopība – augkopības nozare un ietver sakņu audzēšanu pārtikai, lopbarībai un rūpnieciskām izejvielām. Sanācija – piesārņotas teritorijas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pak`pei, ka cilvēku veselība vai vide turpmāk netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju turpmāk iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai. Sanitārās aizsargjoslas - tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana. Sarkanā līnija – pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženiertehnisko komunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas (parasti no zemesgabala). Savrupmāja – brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja. Sezonas būves — nekapitālās, galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona. Siltumnīca – segta virszemes būve vai tās daļa no stikla, polietilēna vai cita caurspīdīga materiāla ar dabīgu vai mākslīgu mikroklimatu, kas plānota, izmantota vai nodomāta dārzeņu, puķu, to stādu un sēklas materiālu audzēšanai. Siltumtīkli - ūdens, tvaika vai kondensāta cauruļvadi, to balstu konstrukcijas, kanāli, tuneļi, kameras, sūkņu stacijas un centrālie siltumpunkti siltumenerģijas pārvadei, sadalei un pievadei no siltumenerģijas avota uz patērētāju.


21

Siltumtīklu aizsargjoslas - ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. Sociālās aprūpes iestāde – zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta sociālās aprūpes nolūkiem, un var ietvert sociālās aprūpes centru, internātu, pansionātu, invalīdu namu vai citu iestādi līdzīgiem nolūkiem. Specializēta lopkopības ferma – zeme, ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta atsevišķai specializētai rūpnieciska tipa lopkopības (govju, cūku, zirgu, putnu u.c.) saimniecībai, neietverot ganības, bet tikai pastaigu laukumus. Sporta būve – zeme, ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta sporta spēļu vai fizisko nodarbībām, ietverot sēdvietas skatītājiem, kā arī sporta būves dzīvojamās un citās teritorijās, kur tās kalpo kā palīgizmantošana. Šķūnis – ēka vai būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta lopbarības, darbarīku un citu saimniecības materiālu novietošanai. Tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām. Tauvas josla ir paredzēta arī kājāmgājējiem. Tauvas joslas platums gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m, gar publisko - 10 m. Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij. Tehniskās apkopes stacija – zeme, ēka, būve vai tās daļa, kas izmantota vai nodomāta transporta līdzekļu apkopei un labošanai, ietverot remontu, krāsošanu, mazgāšanu un tīrīšanu, kā arī eļļu, smērvielu, antifrīzu, riepu, aizdedzes sveču, akumulatoru un rezerves daļu pārdošanu. Tehniskie noteikumi – konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības. Telpas individuālā darba vajadzībām – savrupmājas vai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa daļa, kurā nodarbojas ar individuālo darbu un kura platība nepārsniedz 25% no savrupmājas vai dzīvokļa platības. Terase – no robežots vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas vai tās daļas. Turpmākās izpētes teritorijas – teritorijas, kuru izmantošanas veida un izmantošanas noteikumu definēšanai vai precizēšanai ir nepieciešama papildus izpēte. Veranda –neapkurināma telpa, kurā vairāk par 50 % no sienu laukuma ir logi (stiklojums). Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas - tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas. Vides aizsardzība – visas cilvēku dzīves vides saglabāšanai nepieciešamās darbības, arī dabas resursu aizsardzība, dabas daudzveidības un pašatjaunošanās spēju saglabāšana.


22

Vides monitorings – sistemātiski vides stāvokļa novērojumi (mērījumi, aprēķini), kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides pasākumu plānošanai un to efektivitates kontrolei. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas – tās nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Tīklu elementi - cauruļvadi, tuneļi, kanāli, drenas, atklāti grāvji, zemtekas, ūdeņu un notekūdeņu izlaides, ūdenstorņi, virszemes ūdens rezervuāri, ūdens spiediena paaugstināšanas sūkņu stacijas, ūdens apstrādes stacijas un kanalizācijas sūkņu stacij as. Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts – zeme, ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču mazumtirdzniecībai (tirdzniecības centrs, universālveikals, veikals, salons, aptieka u.c.) vai banku, viesnīcu, restorānu, bāru, kafejnīcu, izstāžu un konferenču, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanai, bet neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību. Turpmākas izpētes un plānošanas teritorijas - teritorijas, kurās jāveic izpēte, un par kuru izmantošanu jāpieņem atsevišķi pašvaldības lēmumi. Tūrisms - jebkura veida darbība un aktivitātes, kas ir saistīta ar cilvēku pagaidu ceļojumu (ne īsāku par 24 stundām un ne ilgāku par 1 gadu) ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas vai lietišķo darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar algotu darbu apmeklējuma vietā. Ūdenssporta būve – zeme, ēka, būve vai tās daļa, kā arī ūdens akvatorija daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta vienam vai vairākiem ūdenssporta veidiem (airēšanai, vindsērfingam, ūdensslēpošanai u.c.). Ūdensvadu tīkli - ūdens padeves maģistrāles, kas nodrošina ūdens padevi no ūdensgūtnes uz apdzīvotām vietām vai atsevišķiem objektiem. Vairumtirdzniecības iestāde – zeme, ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta materiālu, vielu, lietu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, uzkrāšanai un/vai glabāšanai vairumā, izslēdzot jebkādu preču ražošanu, montēšanu vai pārstrādāšanu. Valdošā koku suga - koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja. Veterinārā iestāde - izmantošana, kas ietver veterinārās prakses nolūkiem domātu iestādi lauksaimniecībai, rekreācijai vai hobijam turētu mājdzīvnieku (mājlopu, suņu, kaķu, putnu u.c.) aprūpei un var ietvert veterināro slimnīcu, konsultāciju, ķirurģisko kabinetu un citu stacionāru iestādi līdzīgiem nolūkiem. Vides pieejamība – iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai. Vides un dabas resursu aizsardzības joslas - tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To


23

galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas. Vieglās ražošanas uzņēmums – zeme, ēka, un cita būve vai tās daļa, kas izmantota vai nodomāta produkcijas ražošanai, montēšanai, lai iegūtu mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības vai pakalpojumu galaproduktus, kā arī preču, vielu vai lietu komplektēšanai, iesaiņošanai montāžai, izņemot tādas darbības, kas rada būtisku piesārņojumu, kā rezultātā ķīmiskie, fizikālie, radioloģiskie un bakterioloģiskie faktori pārsniedz pieļaujamos higiēnas normatīvus. Viesnīca un tām līdzīga lietojuma ēka – viesnīcas, moteļi, pansijas un līdzīgas īslaicīgas apmešanās vietas ar restorānu vai bez tā. Šajā klasē ietilps arī atsevišķi restorāni un bāri, ja tie neatrodas dzīvojamās mājās vai tirdzniecības centros. Šajā grupā neietilpst jauniešu kopmītnes, kalnu tūristu apmetnes, brīvdienu apmetnes un bungalo. Vietējās nozīmes iela nozīmē izmantošanu, kas ietver dzīvojamo ielu, kravas transporta ielu, gājēju ielu un ceļu (gatvi), parka ceļu, piebrauktuvi un veloceliņu un nodrošina transporta pieslēgumu maģistrālajām ielām. Vietējās nozīmes iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās, bet neietver krustojumus ar maģistrālajām ielām. Vircas (šķidro kūtsmēslu krātuve) – iedziļinātas, ūdensnecaurlaidīgas betona vai dzelzsbetona tvertnes, kur novada šķidros kūtsmēslus ar pneimatiskām iekārtam, sūkņiem vai pašteces ceļā no savākšanas kolektoriem. Vispārīgās ražošanas uzņēmums – zeme, ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ražošanas, montēšanas, pārstrādāšanas, remontēšanas, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču, vielu vai lietu glabāšanas, uzkrāšanas, komplektēšanas un iesaiņošanas nolūkos. Vispārīgie būvnoteikumi — Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka LR Būvniecības likums. Zemnieku sēta – zeme, ēkas vai būves, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas zemnieku saimniecībai un ietver ģimenes dzīvojamo māju ar saimniecības ēkām. Zemesgabala fronte – horizontālais attālums starp zemesgabala, vai parceles sānu robežām pa ielas vai ceļa sarkano līniju. Zemesgabals – juridiski noteikta, teritorijas pamatvienība, kas zemesgrāmatā ierakstīta kā īpašums.


24

2. VISPĀRĒJĀ DAĻA 2.1. Darbības lauks

1. Skrudalienas pagasta teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - “Noteikumi”) attiecas uz visu Skrudalienas pagasta teritoriju administratīvajās robežās un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām – nekustamā īpašuma īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuru zemesgabalu sadalīšanu, ēku un citu būvju un zemes ierīcības projektēšanu, būvdarbus, ēku rekonstrukciju, modernizāciju vai nojaukšanu.

2. Citas prasības un aprobežojumi, kas jāievēro, veicot zemes vienības apbūvi un cita veida izmantošanu, ir noteiktas likumos un Ministru kabinetu noteikumos.

2.2. Nolūks

1. Noteikumi ir līdzeklis Skrudalienas pagasta pašvaldības mērķu sasniegšanai saskaņā ar spēkā esošo teritorijas plānojumu, lai nosakot nekustamā īpašuma īpašnieku, lietotāju un nomnieku būvtiesības un pienākumus ēku un zemes izmantošanā, veicinātu pagasta iedzīvotāju vispārēju labklājību, nepazeminātu viņu īpašuma vērtības, sekmētu ilgspējīgai līdzsvarotai pagasta teritorijas attīstībai.

2. Apbūves noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot

spēkā esošo valsts likumu un citu likumdošanas aktu prasības. 2.3. Likumiskais pamats

1. Noteikumi ir izstrādāti kā pagasta saistošie noteikumi, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 44.pantu, kas nosaka, ka pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus par pagasta teritorijas apbūvi, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos.

2. Noteikumi ir pielietojami kopā ar Skrudalienas pagasta teritorijas plānojuma saistošās

daļas grafisko materiālu. 3. Ērtības labad, šie noteikumi ietver sevī atsauces uz valsts tiesību aktiem, kas ir spēkā uz

2005.gada 1.oktobri.


25

2.4. Pārkāpumi un sodi

1. Nedrīkst izsniegt nekādas pašvaldības vai valsts institūciju atļaujas, saskaņošanas vai licences nodomātai, paredzētai zemes izmantošanai vai nodomātai ēkas vai būves būvēšanai, pārbūvēšanai, ierīkošanai, paplašināšanai vai izmantošanai, ja ar to tiek pārkāpti jebkādi šo Noteikumu punkti.

2. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas pārkāpj Noteikumus, ir vainīga un sodāma

saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.

3. Par soda apjomu pieņem lēmumu Skrudalienas pagasta padome Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā, atkarībā no pārkāpuma veida.

4. Vainīgajai personai ir pienākums pārkāpumu novērst.

5. Ja fiziskā vai juridiskā persona nenovērš pārkāpumu, tad uzliekams atkārtots naudas sods.

6. Ja pārkāpums vēl netiek novērsts, iestājas kriminālatbildība

7. Skrudalienas pagasta padomes lēmumu atbilstību Noteikumiem var pārsūdzēt LR

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (turpmāk – RAPLM).

8. Ja RAPLM pārsūdzību noraida, jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības griezties tiesā.

2.5. Spēkā stāšanās kārtība

1. Saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumi Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (19.10.04.) 45. pantu, Skrudalienas pagasta padome apstiprina Skrudalienas pagasta teritorijas plānojumu un kā pašvaldības saistošos noteikumus izdod tā grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Lēmumu, ar kuru apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un izdoti pašvaldības saistošie noteikumi, publicē vietējā laikrakstā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, t.sk.Noteikumi, stājas spēkā ar dienu, kad minētais lēmums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

2. Attiecībā uz atsevišķu zemes vienību, noteikumi stājas spēkā pie sekojošiem

nosacījumiem: a. jauna būvniecība; b. zemes transformācijas; c. nekustamā īpašuma īpašnieku maiņa; d. jauna saimnieciskā darbība;


26

e. nekustamā īpašuma sadalīšana un apvienošana.

2.6. Apbūves noteikumu grozīšanas un papildināšanas kārtība

1. Apbūves noteikumu grozīšanu var pamatot un veikt ar teritorijas plānojuma grozījumiem.

2. Skrudalienas pagasta plānojuma grozījumus var ierosināt kārtībā, kā to paredz Skrudalienas pagasta padomes nolikums, ja grozījumi skar ne mazāk kā 20% no Skrudalienas pagasta teritorijas vai tie nepieciešami būtisku attīstības ieceru realizācijai.

3. Skrudalienas pagasta teritorijas plānojumā noteiktās teritorijas plānotās (atļautās)

izmantošanas un izmantošanas aprobežojumu izmaiņas izstrādā LR Ministru kabineta noteikumu Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (19.10.04.) III nodaļā noteiktajā kārtībā kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus. Savukārt ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānotās (atļautās) izmantošanas un izmantošanas aprobežojumu izmaiņas tiek uzskatītas par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiem.

4. Noteikumus papildina un precizē, izstrādājot detālplānojumus.

5. Grozījumi Noteikumos nedrīkst grozīt valsts likumu un citu likumdošanas aktu noteiktos.

2.7. Publiskums

1. Noteikumi brīvi pieejami jebkurai ieinteresētai personai. Ar Noteikumiem iespējams iepazīties Skrudalienas pagasta padomē.

2. Skrudalienas pagasta padome regulāri informē par pieņemtajiem Noteikumu

grozījumiem, kā arī tajos izdarītajiem izņēmumiem un papildinājumiem, publicējot likumdošanā paredzētajā kārtībā.


27

3. TERITORIJAS ATĻAUTĀ (PLĀNOTĀ) IZMANTOŠANA 3.1.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS IEDALĪJUMS (ZONĒJUMS)

1. Skrudalienas pagasta teritorijai ir noteikts šāds teritorijas izmantošanas iedalījums (zonējums):

(1) Dzīvojamās apbūves teritorijas:

a. savrupmāju apbūves teritorijas; b. daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijas;

(2) Publiskās apbūves teritorijas:

a. darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas; b. darījumu objektu apbūves teritorijas.

(3) Ražošanas apbūves teritorijas:

a. ražošanas, darījumu un tehnisko objektu apbūves teritorijas; b. ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijas; c. tehnisko objektu apbūves teritorijas.

(4) Tehnisko līnijbūvju teritorijas:

a. inženiertehniskās apgādes tīklu teritorija; b. satiksmes infrastruktūras teritorijas.

(5) Neapbūvētās teritorijas un teritorijas ar zemu apbūves intensitāti:

a. lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas; b. mazdārziņu teritorijas; c. mežsaimnieciskās teritorijas; d. virszemes ūdensobjektu teritorijas; e. derīgo izrakteņu ieguves teritorijas; f. dabas teritorijas; g. labiekārtotu apstādījumu teritorijas.

(6) Citas teritorijas:

a. turpmākās izpētes teritorijas; b. rekultivējamās teritorijas; c. apdzīvotās vietas jeb to robežas; d. piesārņotas vietas; e. teritorijas un objekti, kuriem noteiktas aizsargjoslas; f. neapsaimniekotās būves un teritorijas; g. vidi degradējošie objekti un degradētās teritorijas; h. riska objekti un teritorijas; i. civilās aizsardzības objekti un teritorijas; j. teritorijas, kurām jāizstrādā detālplānojums;


28

k. teritorijas, darbības realizēšanai kurās jāveic ietekmes uz vidi novērtējums 2. Prasības teritorijas izmantošanai katrā iedalījuma (zonējuma) robežās neatbrīvo fiziskās un

juridiskās personas no nepieciešamības ievērot citus šajos Apbūves noteikumos minētus Skrudalienas pagasta teritorijas izmantošanas nosacījumus un apbūves noteikumus.

3.2. ROBEŽAS

1. Ja rodas neskaidrības par plānojuma grafiskajā daļā attēlotajām teritoriju robežām, tad jāievēro, ka Skrudalienas pagasta teritorijas izmantošanas iedalījuma teritoriju (zonējuma) robežas ir noteiktas pa ceļu un ielu sarkano līniju, zemes vienības robežu, grāvju malu, virszemes ūdensobjekta krasta līniju vai citu dabā skaidri nolasāmu objektu robežām.


29

4. PRASĪBAS ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAI 4.1. DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS 4.1.1. Vispārējās prasības

1. Par dzīvojamās apbūves teritorijām aizliegts transformēt esošās un bijušās ražošanas, lauksaimniecības objektu teritorijas, kurās ir konstatējami cilvēka veselībai un apkārtējai videi kaitīgi faktori (piemēram, piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietās), kamēr nav veikti preventīvi pasākumi kaitīgās ietekmes novēršanai.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija

1. Skrudalienas pagasta teritorijai ir izvēlēta šāda savrupmāju apbūves teritorijas pamatatbilstība Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu (turpmāk – NĪLM) grupējumiem (LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 344 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība” (31.07.2001.)):

1.tabula

Teritorijas nosaukums NĪLM kods NĪLM grupas nosaukums Savrupmāju apbūves teritorijas

0601

0102

0801

Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve. Piemājas saimniecības, kuru ekonomiskā darbība ir lauksaimniecība. Darījuma iestāžu un komerciāla rakstura apbūve.

2. Pamatprasības savrupmāju apbūves teritoriju izmantošanai: 2.tabula

Primārais izmantošanas veids

Savrupmāju, dvīņu māju apbūve, kur katra no mājam izmantojama vienīgi kā vienas vai vairāku kopā dzīvojošu ģimeņu mājoklis; vietējas nozīmes inženierkomunikāciju un labiekārtošanas elementu izbūve

Sekundārais izmantošanas veids Augļu dārzs, ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, pirmsskolas bērnu iestāde (privāts mājas bērnudārzs), mazumtirdzniecības, pakalpojumu objekti

Palīgizmantošana Saimniecības ēkas, garāža (25 m2 ), sporta būve ģimenes

vajadzībām, telpas individuālā darba vajadzībām.

Minimālā jaunveidojamās zemes vienības platība

2500 m2 , ja ar detālplānojumu nav noteikts savādāk, bet nemazāk kā 1000 m2 , ciemu robežās – 600 m2

Apbūves blīvums 30% Minimālā brīvā teritorija 60%


30

Minimālā zemes vienības fronte Savrupmājai: 20 m; dvīņu mājai - 30 m (2 zemes vienības) Būvju maksimālais augstums 15 m, ciemu robežās – 9 m Būvlaide 6 m

Apbūves līnija 3 m

3. Citas prasības:

a) vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu dvīņu mājas daļu; b) ēku būvniecību jaunajās apbūves teritorijās atļauts uzsākt pēc ielu (vai ceļu) un

inženierkomunikāciju izbūves, ko izbūvē zemes vienības īpašnieks par saviem līdzekļiem. Skrudalienas pagasta padome var pārņemt savā apsaimniekošanā ielas vai ceļu pēc to izbūves;

c) ēkas galveno fasādi izvieto uz būvlaides;

d) jaunizbūvējamu ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta

segums saskaņojams Daugavpils rajona būvvaldē;

e) ja sarkanā līnija sakrīt ar apbūves līniju, tad ēkas pirmajā stāvā ielas pusē aizliegts izbūvēt dzīvojamās telpas;

f) minimālais vietu skaits vieglo automašīnu novietošanai zemes vienībā - 2 vietas;

g) jaunu apbūves teritoriju veidošanai izstrādā detālplānojumu;

h) veidojot jaunas savrupmāju apbūves teritorijas (vairāk nekā 10 māju grupa),

jāparedz neapbūvētas labiekārtotas teritorijas - apstādījumi, zaļās zonas, alejas u.c., kas neietilpst apbūvēto zemes gabalu teritorijās un ir brīvi pieejamas sabiedrībai. Šajās teritorijās neietilpst virszemes ūdens objekti ar aizsargjoslām, kā arī ceļu braucamās daļas;

i) jauna apbūve nav veidojama tuvāk par 60 m no valsts 1.škiras autoceļa un 30 m no

valsts 2.škiras autoceļa ass, ja ar detālplānojumu nav vai ar VAS “Latvijas valsts ceļi” saskaņojumu nav noteikts savādāk. Pārējās ciemu teritorijās apbūve plānojuma sarkanajās līnijās;

j) savrupmāju apbūves teritorijas nav paredzētas lopu ganāmpulku turēšanai. Nav

pieļaujama vairāk par 2 liellopu turēšanu, sīklopu turēšana netiek ierobežota.


31

4.1.3. Daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijas 1. Skrudalienas pagasta teritorijai ir izvelēta šāda daudzdzīvokļu ēku apbūves teritoriju

pamatatbilstība NĪLM grupējumiem:

3.tabula

Teritorijas nosaukums NĪLM kods NĪLM grupas nosaukums Daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijas

0701

0702

0801

Vienstāvu un divstāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju apbūve. 3 -5 stāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju apbūve. Darījuma iestāžu un komerciāla rakstura apbūve.

2. Pamatprasības daudzdzīvokļu ēku apbūves teritoriju izmantošanai:

4.tabula


Daudzdzīvokļu māju, rindu māju, dvīņu māj apbūve – dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem; vietējas nozīmes inženierkomunikāciju un labiekārtošanas elementu izbūve (t.sk. labiekārtotas apstādījumu teritorijas)

Sekundārais izmantošanas veids

Veselības, sociālās aprūpes, kultūras, sporta, pārvaldes, pirmsskolas bērnu iestāde, tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, kas pārsvarā atrodas pirmajā stāvā vai ēkas daļā, piebūvēts dzīvojamai mājai vai atrodas tajā pašā zemesgabalā un kas nerada videi būtisku piesārņojumu.

Palīgizmantošana

Saimniecības ēkas.

Minimālā zemes vienības platība Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

Apbūves blīvums

Daudzdzīvokļu mājas apbūvei - 40%; sporta būvei – 20%; pārvaldes, tirdzniecības un pakalpojumu iestādei – 40%

Minimālā brīvā teritorija 40% Minimālā zemes vienības fronte 20 m , ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Būvju maksimālais augstums 12 m Maksimālais ēku stāvu skaits 3 stāvi Būvlaide 6 m

Apbūves līnija 3 m 3. Citas prasības:


32

a) Daudzdzīvokļu māju teritorijās jāparedz autostāvvieta (vai garāža) vismaz vienai automašīnai uz katru dzīvokli.

b) Pie atkritumu konteineru novietnēm piekļūšanai jāparedz ceļš 3 m platumā.

c) Tirdzniecības un pakalpojumu objektus maksimāli jāizvieto galvenās ēkas

pirmajā stāvā. Var atļaut objekta vajadzībām izmantot zem tā esošo pagrabstāvu.

d) Ēku pagalmos jānodrošina apstādījumus un labiekārtošanu, saskaņojot

darbību ar Daugavpils rajona būvvaldi. Būvprojekta sastāva jāizstradā teritorijas labiekārtojuma projekts.

4.2. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJAS 4.2.1. Darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 1. Skrudalienas pagasta teritorijas ir izvēlēta šāda darījumu un sabiedrisko objektu apbūves

teritoriju pamatatbilstība NĪLM grupējumiem: 5.tabula

Teritorijas nosaukums NĪLM kods NĪLM grupas nosaukums


33

Darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorija

0901 0902

0903

0904

0905 0906

0908

0909

0910

0801

0601

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve. Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve. Ārzemju diplomātisko dienestu, starptautisko sabiedrisko organizāciju pārstāvniecību ēku apbūve Reliģisko iestāžu ēku apbūve Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdrošības un soda izciešanas iestāžu apbūve. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, parku, skvēru, meža parku, aleju, pludmaļu, krastmalu un citu koplietošanas un rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajā atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikatorā norādīta lietošanas mērķa. Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve. Pārējie sabiedriskās nozīmes objekti un to apbūve. Darījuma iestāžu un komerciāla rakstura apbūve. Vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve.

2. Pamatparsības darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritoriju izmantošanai:

6.tabula


Pārvaldes, izglītības, reliģijas, kultūras, ārstniecības, sociālās aprūpes, sporta, atpūtas, valsts aizsardzības un drošības iestāžu būves, ugunsdzēsēju depo u.c. – nekomerciālā rakstura iestāžu un uzņēmumu apbūve, kas kalpo sabiedriskiem un sociāliem nolūkiem. Darījumu iestādes, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve. Vietējas nozīmes inženierkomunikāciju un labiekārtošanas elementu izbūve


Mazumtirdzniecības, pakalpojumu objekts, saimniecības ēka, dzīvoklis Dzīvojamā apbūve, dzīvoklis, vieglās ražošanas uznēmums (kas rada tikai nebūtisku piesārņojumu)

Palīgizmantošana Dzīvoklis; saimniecības ēka; garāža; autostāvvieta

Minimālā zemes vienības platība Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai


34

Apbūves blīvums 50% Apbūves intensitāte 60 – 150%

Minimālā brīvā teritorija 20% (ja normatīvos aktos vai detālplānojumā nav noteikts citādi) Būvju maksimālais augstums 15 m Maksimālais ēku stāvu skaits 3 stāvi Būvlaide 6 m Apbūves līnija 3 m 3. Citas prasības:

a) Dzīvojamo ēku apbūvē jāievēro attiecīgo apbūves teritoriju noteikumi.

b) Ja ielai ir iedibināta būvlaide, ēku novieto uz tās.

c) Būvprojekta sastāva jāizstrādā teritorijas labiekārtojuma projekts.

d) Teritorijas aizliegts nožogot, izņemot būves, kam to nosaka būvnormatīvi, vai teritorijas labiekārtojuma projektā paredzēts dekoratīvs žodziņš ne augstāk par 1 metru.

e) Ēku būvniecību jaunajās apbūves teritorijās atļauts uzsākt pēc ielu (vai ceļu) un

inženierkomunikāciju izbūves, ko izbūvē zemes vienības īpašnieks par saviem līdzekļiem.

f) Skrudalienas pagasta padome var pārņemt savā apsaimniekošanā ielas vai ceļu

pēc to izbūves. 4.2.2.Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 1. Skrudalienas pagasta teritorijas iz izvēlēta šāda sabiedrisko objektu apbūves teritoriju

pamatatbilstība NĪLM grupējumiem: 7.tabula



35

Sabiedrisko objektu apbūves teritorija

0901 0902

0903

0904

0905 0906

0908

0909

0910

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve. Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve. Ārzemju diplomātisko dienestu, starptautisko sabiedrisko organizāciju pārstāvniecību ēku apbūve Reliģisko iestāžu ēku apbūve Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdrošības un soda izciešanas iestāžu apbūve. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, parku, skvēru, meža parku, aleju, pludmaļu, krastmalu un citu koplietošanas un rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajā atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikatorā norādīta lietošanas mērķa. Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve. Pārējie sabiedriskās nozīmes objekti un to apbūve.

2. Pamatprasības sabiedrisko objektu apbūves teritoriju izmantošanai:

8.tabula


Pārvaldes, izglītības, reliģijas, kultūras, ārstniecības, sociālās aprūpes, sporta, atpūtas, valsts aizsardzības un drošības iestāžu būves, ugunsdzēsēju depo u.c. – nekomerciālā rakstura iestāžu un uzņēmumu apbūve, kas kalpo sabiedriskiem un sociāliem nolūkiem. Vietējas nozīmes inženierkomunikāciju un labiekārtošanas elementu izbūve

Sekundārais izmantošanas veids Mazumtirdzniecības, pakalpojumu objekts, saimniecības ēka, biroja ēka


Minimālā zemes vienības platība Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai Apbūves blīvums 20% (ja normatīvajos aktos nav atrunāts citādi) Apbūves intensitāte 60 – 150%

Minimālā brīvā teritorija 20% (ja normatīvos aktos vai detālplānojumā nav noteikts citādi) Būvju maksimālais augstums 15 m Maksimālais ēku stāvu skaits 3 stāvi


36

Būvlaide 6 m Apbūves līnija 3 m 3. Citas prasības:

a) Dzīvojamo ēku apbūvē jāievēro attiecīgo apbūves teritoriju noteikumi. b) Ja ielai ir iedibināta būvlaide, ēku novieto uz tās. c) Būvprojekta sastāva jāizstrādā teritorijas labiekārtojuma projekts. d) Teritorijas aizliegts nožogot, izņemot būves, kam to nosaka būvnormatīvi, vai

teritorijas labiekārtojuma projektā paredzēts dekoratīvs žodziņš ne augstāk par 1 metru.

e) Ēku būvniecību jaunajās apbūves teritorijās atļauts uzsākt pēc ielu (vai ceļu) un

inženierkomunikāciju izbūves, ko izbūvē zemes vienības īpašnieks par saviem līdzekļiem. Skrudalienas pagasta padome var pārņemt savā apsaimniekošanā ielas vai ceļu pēc to izbūves.

4.2.3.Darījumu objektu apbūves teritorijas 1. Skrudalienas pagasta teritorijas ir izvēlēta šāda darījumu objektu apbūves teritoriju

pamatatbilstība NĪLM grupējumiem: 9.tabula


Darījumu objektu apbūves teritorija

0801

0601

1002

Darījuma iestāžu un komerciāla rakstura apbūve. Vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve. Noliktavu apbūve.

2. Pamatprasības darījumu objektu apbūves teritoriju izmantošanai: 10.tabula


Darījumu iestādes, mazumtirdzniecības, pakalpojumu objektu apbūve – autoservisa uznēmums (iznēmot degvielas uzpildes stacijas un gāzes uzpildes stacijas), tūrisma objekts, motelis, kempings, viesnīca, sporta objekts u.c. Vietējas nozīmes inženierkomunikāciju un labiekārtošanas elementu izbūve


37


Dzīvojamā apbūve, dzīvoklis, vieglās ražošanas uznēmums (kas rada tikai nebūtisku piesārņojumu), biroja telpas


Minimālā zemes vienības platība Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai Apbūves blīvums 50% Apbūves intensitāte 60 – 150%

Minimālā brīvā teritorija 20% (ja normatīvos aktos vai detālplānojumā nav noteikts citādi) Būvju maksimālais augstums 15 m Maksimālais ēku stāvu skaits 3 stāvi Būvlaide 6 m Apbūves līnija 3 m

3. Citas prasības:

a) Dzīvojamo ēku apbūvē jāievēro attiecīgo apbūves teritoriju noteikumi.

b) Ja ielai ir iedibināta būvlaide, ēku novieto uz tās.

c) Būvprojekta sastāva jāizstrādā teritorijas labiekārtojuma projekts.

d) Teritorijas aizliegts nožogot, izņemot būves, kam to nosaka būvnormatīvi, vai teritorijas labiekārtojuma projektā paredzēts dekoratīvs žodziņš ne augstāk par 1 metru.

e) Ēku būvniec

Documents

SKRUDALIENAS PAGASTA teritorijas plānojums · 2014. 3. 5. · Skrudalienas pagasta teritorijas plānojums 2005.-2017.gg. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 4 5.9.7.Dzeramā