Sveicam Latvijas valsts svētkos – Latvijas Republikas ......3 Noslēgt zemes nomas līgumu par zemes īpašumu Pļavas iela 7, ar kadastra Nr.4256 006 0205 – 0,1284 ha platībā

11 (248) 2018. gada novembris Jaunpiebalgas novada izdevums

Novembris 17.11. Latvijas Republikas

proklamēšanas 100. gadadienassvinības Jaunpiebalgas novadā.

18. 11. Latvijas Republikasproklamēšanas 100. gadadiena.

Decembris02. 12. Pirmā Advente. Plkst. 16.00 Lielās egles

iedegšana kopā ar Rūķu TRIO no BlueberryGarden.

22. 12. Ziemas sākums pulksten 00.23.

Pieliec delnu pie acīm un skaties:līdz pat pēdējam olim viss tavs.

Neatdod, dzirdi, neatdodmazo Latviju – lielākas nav!

/L. Briedis/

Sveicam Latvijas valsts svētkos –Latvijas Republikas proklamēšanas

100.gadadienā!

Jaunpiebalgas novada dome

2

-PārdomasReiz, pirms 100 gadiem, piedzima

Latvija. Tā bija pavisam maza unneaizsargāta. Tā spītējās pretī lie-lajām, varaskārajām valstīm. Armilzīgu apņēmību darīja visu, laibūtu. Bet, kas gan bija šīs lielās ap-ņemšanās un cerību radītāji? Tiebija cilvēki, tie bija paši latvieši.Latvijas spēks bija, ir un būs cil-vēki – gan toreiz, gan tagad.

Latvija tika dibināta, pateico-ties cilvēku cerībām. Līdz pat šaidienai, visus 100 gadus, mūsuvalsts ir pastāvējusi, cilvēkiLatviju nav aizmirsuši vai pa-zaudējuši, lai arī kādā varas pa-kļautībā mēs bijām šos gadu des-mitus. Katra īsta latvieša sirdīvienmēr bija cerība par brīvu val-sti.

Mēs esam tikai nepilni divi mil-joni, taču mums ir izdevies sa-glabāt savu valsti, savu valodu,svētkus, paražas. Nav nevienas tā-das pašas tautas kā mēs, mēs esamvienīgie un unikālie. Un, kas no-tiks, ja mēs to visu pazaudēsim?Mūsu vairs nebūs! Mēs būsim ti-kai kāda neliela daļa kādā citā,svešā tautā.

Mums ir jāmīl sava valsts no vi-sas sirds, jo tā ir mūsu! Nevienscits, izņemot mūs, to nemīlēs.Mums ir jāsvin katra Latvijasdzimšanas diena, jo katrs gads, kasapritējis, sper soli tālāk mūsu brī-vībā. Daudz laimes, Latvija, dzim-šanas dienā!

Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,Valdi pār Latvijas pakalniem

brīviem.Sēsties, saulīte, skaidrības

kalnā,Aizdzen miglu no birzīm

un druvām,Susini purvus, susini dangas,Rādi tautai skaidrības ceļu!

(Kārlis Skalbe)

Aija Ķīķere

2018. gada 25. septembra novada domessēdē nolemts

Apstiprināt aktualizēto “Jaunpiebalgas novada attīstības programma2014. – 2020.gadam” uzraudzības plānu un investīciju plānu.

Ar 2018.gada 31.decembri likvidēt Jaunpiebalgas novada domes iestā-di “Jaunpiebalgas novada bāriņtiesa”, ar 2019.gada 1.janvāri izveidot ie-stādi “Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Raunas unVecpiebalgas novadu bāriņtiesa”.

Apstiprināt precizējumus 2018.gada 10.jūlija Saistošajos noteikumos Nr.10“Par ēku, ielu nosaukumu un numerācijas plākšņu izvietošanas kārtībuJaunpiebalgas novadā”.

Apstiprināt grozījumus Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolasNolikumā.

Apstiprināt ar 2018.gada 1.oktobri mācību maksu Jaunpiebalgas Mūzikasun mākslas skolā interešu izglītības programmas „Sagatavošanas klase”novirzienā „Mūzika”. Ja viens izglītojamais papildus grupu nodarbībāmvēlas apgūt instrumenta spēli 1 mācību stundu (30 min) nedēļā, noteiktmācību maksu par vienu izglītojamo 20. 00 EUR (divdesmit euro, 00 cen-ti) mēnesī.

Apstiprināt Jaunpiebalgas vidusskolā interešu izglītības un ārpuskla-ses programmas 2018./2019.m.g. ar 2018.gada 1.septembri.

Apstiprināt Jaunpiebalgas novada domes vispārējās izglītības iestāžuizdevumu tāmi uz vienu audzēkni ar 2018.gada 1.septembri pašvaldībusavstarpējiem norēķiniem par Jaunpiebalgas novada domes izglītības ie-stāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Iznomāt SIA “Tavai un manai veselībai’, reģ. Nr.44103028109, juridiskāadrese Purva iela 2A, Gulbene, LV- 4401, telpu, ar kopējo platību 13.4 m2sociālo pakalpojumu punktā Dārza iela 4 -14, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgasnovads, fizioterapeita pakalpojumu veikšanai.

Apstiprināt Jaunpiebalgas novada domes 2018.gada 25.septemba Saistošosnoteikumus Nr.15 „Par grozījumiem Jaunpiebalgas novada domes 2018.gada22.janvāra Saistošo noteikumu Nr.1 “Jaunpiebalgas novada domes pa-matbudžets, speciālais budžets un ziedojumu budžets 2018.gadam””ap-stiprināšanu.

Likvidēt adresi “Kalniņi”, Zosēnu pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV-4133, neapbūvētai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4298 004 0051.

Atļaut sadalīt zemesgrāmatā nereģistrētu īpašumu “Lejas Jaunzemi”,kadastra Nr.4256 003 0056, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads,atdalot zemes gabalu 2,0 ha platībā.

Atļaut izstrādāt zemes ierīcības projektu īpašuma “Lejas Pūķi” ar ka-dastra numuru 4256 008 0036, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas no-vads, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4256 008 0036 – 28,6 haplatībā sadalīšanai, atdalot zemes gabalu 10,0 ha platībā.

Apstiprināt zemes ierīcības projektu nekustamam īpašumam „KalnaMelnbārži” ar kadastra Nr.4298 003 0074, zemes vienībai ar kadastra ap-zīmējumu 4298 003 0251, Zosēnu pagasts, Jaunpiebalgas novads, saska-ņā ar izstrādāto zemes ierīcības projektu, no zemes vienības atdalot ne-apbūvētu zemes vienību un izveidojot jaunu nekustamo īpašumu.

Jaunpiebalgas novada domes 02.05.2016. lēmuma Nr.83 “Par atļaujusadalīt nekustamo īpašumu “Mazrudgalvji”, kadastra Nr.4256 005 0016,Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, atdalot atsevišķas zemesvienību” 3.punktu izteikt jaunā redakcijā.

Dzēst nekustamā īpašumā “Mazdzirkstiņi”, kadastra Nr.4256 011 0070,Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, no zemes robežu plāna pro-jektēto, zemesgrāmatā nereģistrēto apgrūtinājumu 3. – servitūta ceļš – 6 mplats, 0,06 ha platībā, pamatojoties uz ceļa servitūta līgumu, ar kuru izvei-dots jaunas apgrūtinājums 4. - servitūta ceļš – 4,5m plats, 0,026 ha platība.

Atļaut izstrādāt zemes ierīcības projektu īpašuma “Siliņi” ar kadastranumuru 4256 006 0148, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, ze-mes vienības ar kadastra apzīmējumu 4256 006 0148 – 15,5 ha platībā sa-dalīšanai, atdalot zemes gabalu 3,7 ha platībā.

Novada domē

3

Noslēgt zemes nomas līgumu par zemes īpašumuPļavas iela 7, ar kadastra Nr.4256 006 0205 – 0,1284ha platībā ar ēku mantiniecēm L. A., personas kods dzēstsun K. A., personas kods dzēsts.

Atzīt 2018.gada 9.augusta, nekustamā īpašuma – dzī-vokļa Nr.14, “Dzelmes”, Melnbārži, Zosēnu pagastā,Jaunpiebalgas novadā, ar kadastra Nr.4298 900 0013,kopīpašuma domājamās daļas no būves ar kadastra ap-zīmējumu 4298 003 0161 018 un kopīpašuma domāja-mās daļas no būves ar kadastra apzīmējumu 4298 0030161 019, izsludināto trešo izsoli par nenotikušu, jo navpieteicies neviens pretendents. Turpmāk nekustamā īpa-šuma – dzīvokļa Nr.14, “Dzelmes”, Melnbārži, Zosēnupagastā, Jaunpiebalgas novadā, ar kadastra Nr.4298 9000013, izsoles piedāvāt rakstiskas vai mutiskas izsolesceļā, pamatojoties uz izsoles pretendenta ierosinājumu.

Atzīt 2018.gada 9.augusta nekustamā īpašuma – ze-mesgabala ar kadastra apzīmējumu 4256 006 0260,“Zīles”, Jaunpiebalgas pag., Jaunpiebalgas nov., izslu-dināto izsoli par nenotikušu, jo nav pieteicies nevienspretendents. Pārdot nekustamo īpašumu – zemesgabaluar kadastra apzīmējumu 4256 006 0260, “Zīles”,Jaunpiebalgas pag., Jaunpiebalgas nov., par brīvu cenu,kas nav zemāka par nosacīto cenu.

Noraidīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstībasministrijas izteikto ierosinājumu iegūt tās valdījumā eso-šo nekustamo īpašumu ar kadastra Nr.4298 900 0008– nedzīvojamās telpas 136,2 m2 platībā četru dzīvokļumājā “Straumes”-1, Zosēnu pagastā, Jaunpiebalgas no-vadā.

Veikt izmaiņas sekojošā amata vienībā ar 2018.gada1.septembri - Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas sko-las direktore; veikt izmaiņas sekojošā amata vienībā ar2018.gada 1.oktobri - koncertmeistare Jaunpiebalgas vi-dusskolā, izveidot sekojošas amata vienības ar2018.gada 1.oktobri - remontstrādnieki Jaunpiebalgasvidusskolā, kopētājs, pirmskolas deju skolotājaJaunpiebalgas vidusskolā; likvidēt sekojošas amata vie-nības ar 2018.gada 1.novembri - saimniecības pārzinisJaunpiebalgas vidusskolas filiālē Pētera pamatskolā, ap-kopēja Jaunpiebalgas vidusskola Pētera pamatskolā,pirmskolas skolotāja palīgs.

Mainīt konkursa “Latvijas Lauku attīstības pro-grammas 2014. – 2020.gadam apakšpasākuma: 19.2”Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītasattīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 “Vietas poten-ciāla iniciatīvas” projekta” (turpmāk – projekts) ie-sniegumā norādīto projekta realizācijas (izpildes) vie-tu, nosakot to Jaunpiebalgas vidusskolas telpās Gaujasielā 41, Jaunpiebalgā, Jaunpiebalgas pag., Jaunpiebalgasnovads.

2018. gada 15. oktobranovada domes sēdē nolemtsAtļaut sadalīt nekustamo īpašumu “Maznaudēļi”, ka-

dastra Nr.4256 003 0010, Jaunpiebalgas pagasts,Jaunpiebalgas novads, atdalot zemesgrāmatā nereģist -rētas atsevišķas zemes vienības - zemes vienība ar ka-dastra apzīmējumu 4256 003 0070 - 7,0 ha platībā unzemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4256 003 0071– 0,4 ha platībā, uz kuras atrodas ēkas.

Dzēst 100% privatizēto nekustamo īpašumu - dzīvo-jamo māju ierakstus uz Jaunpiebalgas novada domesvārda Jaunpiebalgas pagasta zemesgrāmatā šādiem īpa-

šumiem: Gaujas iela 36, kadastra numurs 4256 506 0013,Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts; Gaujas iela 27A,kadastra numurs 4256 506 0017, Jaunpiebalga,Jaunpiebalgas pagasts; Gaujas iela 35, kadastra numurs4256 006 0105, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts.

Apstiprināt tarifu par siltumenerģijas un karstā ūdenspiegādi Jaunpiebalgas ciema daudzdzīvokļu mājām Br.Kaudzīšu ielā 3 ar 2019.gada 1.janvāri:

par vienu MWh 52,86 EUR (summa bez PVN), pluslikumā noteiktais PVN.

par 1m3 ūdens uzsildīšanu 4,49 EUR (summa bezPVN), plus likumā noteiktais PVN.







Apstiprināt tarifu par siltumenerģijas un karstā ūdenspiegādi Jaunpiebalgas ciema daudzdzīvokļu mājām Br.Kaudzīšu ielā 7A ar 2019.gada 1.janvāri:



Apstiprināt tarifu par siltumenerģijas un karstā ūdenspiegādi Jaunpiebalgas ciema daudzdzīvokļu mājām Dārzaielā 2 ar 2019.gada 1.janvāri:



Apstiprināt tarifu par siltumenerģijas un karstā ūdenspiegādi Jaunpiebalgas ciema daudzdzīvokļu mājām Dārzaielā 4 ar 2019.gada 1.janvāri:



Ārpus apkures sezonas 1m3 ūdens uzsildīšana pēc fak-tiski patērētām MWh.

Apstiprināt tarifu Jaunpiebalgas vidusskolā par 1m3ūdens uzsildīšanu 4,14 EUR (summa bez PVN), plus li-kumā noteiktais PVN.

Likvidēt amata vienību apkures iekārtu operators BrāļuKaudzīšu ielā 9 ar 2018.gada 1.novembri.

Apstiprināt Jaunpiebalgas novada domes 2018.gada15.oktobra Saistošos noteikumus Nr.16 „Par grozījumiemJaunpiebalgas novada domes 2018.gada 22.janvāraSaistošo noteikumu Nr.1 “Jaunpiebalgas novada domespamatbudžetu, speciālo budžetu un ziedojumu budže-tu 2018.gadam””apstiprināšanu”.

Izdarīt Jaunpiebalgas novada domes 2009.gada 20.jū-lija nolikumā „Nolikums “Par kases operāciju veikša-nu Jaunpiebalgas novada domē”” grozījumus.

Apstiprināt nolikumu “Kārtība, kādā JaunpiebalgasMūzikas un mākslas skolā tiek noteikta pedagoga dar-

4

ba slodze, mēneša darba algas likme, piešķirtas pie-maksas par papildus pedagoģisko darbu un palielinā-ta pedagoga mēneša darba algas likme”.

Ievēlēt pašvaldības iestādes “Amatas, Jaunpiebalgas,Līgatnes, Pārgaujas, Raunas un Vecpiebalgas novadabāriņtiesa” locekļus uz pieciem gadiem no 2019.gada1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim šādā sastāvā:Pilna laika loceklis – Rita Lekse, personas kods dzēsts:

Nepilna laika loceklis – Ilze Cīrule, personas kods dzēsts.Iecelt Jaunpiebalgas novada domes izpilddirektori Daci

Bišeri -Valdemieri par Jaunpiebalgas novada domes ie-stādes “Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas,Raunas un Vecpiebalgas novada bāriņtiesa” Uzraudzībaspadomes locekli.

Sagatavoja Anita Auziņa.

Apstiprināti ar Jaunpiebalgas novada domes sēdes 2018.gada 10.jūlija lēmumu Nr.120 (prot. Nr.7 9.§)

Saistošie noteikumi Nr.10 “Par ēku, ielu nosaukumu un numerācijas

plākšņu izvietošanas kārtībuJaunpiebalgas novadā”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas

5.punktu

I. Vispārīgie jautājumi1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosa-

ka vienotu kārtību (atbilstoši noteikumu pielikumos no-teiktajiem paraugiem), kādā Jaunpiebalgas novada ad-ministratīvajā teritorijā (turpmāk – Jaunpiebalgas no-vads) noformējamas un izvietojamas ielu nosaukumuun nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku numuru vainosaukumu plāksnes un dzīvokļu numuru plāksnes (turp -māk – norādes).

2. Norādes plāksnes izvietojamas pie visiemJaunpiebalgas novadā esošajiem adresācijas objektiemneatkarīgi no to piederības un neatkarīgi no uz apbū-vējamiem zemesgabaliem esošo ēku būvniecības stadijas.

3. Norādes plāksnes saglabājamas un uzturamas labātehniskā stāvoklī ar skaidri salasāmiem uzrakstiemvalsts valodā, kuri atbilst Valsts adrešu reģistra in-formācijas sistēmā reģistrētajām ziņām.

II. Ielu nosaukumu norādes un virziena rādītāji uz infrastruktūras, kultūras

vai tūrisma objektiem4. Ielu norādes izvietojamas ielu krustojumos uz ie-

las stūra. Informējot nekustamā īpašuma īpašnieku,Jaunpiebalgas novada dome (turpmāk – dome), var iz-vietot ielu norādes uz nekustamā īpašuma žoga ielas pusē.

5. Dome ielu krustojumos ciemu teritorijās pie īpa-ši uzstādīta norāžu staba izvieto ielu nosaukumu no-rādes un, ja nepieciešams, virziena rādītājus uz in-frastruktūras, kultūras vai tūrisma objektiem. Norāžustaba augstums ir 3,0 m un diametrs – 50 līdz 100 mm.

6. Ielu nosaukumu plāksnes izgatavo, izvieto, uzturun ielas nosaukuma maiņas gadījumā nomaina domepar budžeta līdzekļiem.

7. Ielu nosaukumu norādes atbilst šādām prasībām:7.1. ielu nosaukumu norādes (atbilstoši noteikumu

1.pielikuma paraugam) izmēri ir: 160x420 mm,160x640 mm vai 160x840 mm atkarībā no ielas no-saukuma burtu zīmju skaita;

7.2. ielu nosaukumu norādes fona krāsa ir tumši zaļa,bet burti balti.

8. Virziena rādītāji uz infrastruktūras, kultūras vaitūrisma objektiem atbilst šādām prasībām:

8.1. virziena rādītāju izmēri (atbilstoši noteikumu 1.pie-likuma paraugam) ir: 160x640mm vai 160x840 mm at-

karībā no infrastruktūras, kultūras vai tūrisma objek-ta nosaukuma burtu zīmju skaita;

8.2. virziena rādītāju fona krāsa ir brūna, bet burti balti;8.3. izvietotā informācija uz norāžu plāksnes ietver

nosaukumu latviešu valodā, attālumu līdz objektam unikonu, kas raksturo objektu.

9. Pie viena ielu nosaukumu norāžu staba atļauts iz-vietot ne vairāk kā piecus virziena rādītājus uz infra -struktūras, kultūras vai tūrisma objektiem.

10. Dome lemj par virziena rādītāju uz infrastruktūras,kultūras vai tūrisma objektiem izvietošanas nepiecie-šamību un skaitu, nodrošina to izgatavošanu un uz-stādīšanu, izvērtējot:

10.1. katra jauna virziena rādītāja atbilstību normatīvoaktu prasībām un iederību pilsētvidē;

10.2. objekta, uz kuru vērsts virziena rādītājs, sa-biedrisko nozīmi;

10.3. attālumu no virziena rādītāja līdz objektam;10.4. esošo virziena rādītāju daudzumu pie ielu un

laukumu nosaukuma norāžu stabiem10.5. vai tas nerada apdraudējumu satiksmes drošī-

bai, aizsedzot ceļa zīmes, netraucē transportlīdzekļu vaigājēju redzamību.

Nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku numu-ru vai nosaukumu plāksnes

11. Ēku numuru vai nosaukumu norādes tiek izga-tavotas, ievērojot šādus noteikumus:

11.1. ēkas numura plāksnes izmēri ir: 320x220 mmun 320x280 mm;

11.2. plāksnes fona krāsa ir zila, teksts uz plāksnesrakstīts baltiem burtiem;

11.3. uz ēkas numura plāksnes Jaunpiebalgas unMelnbāržu ciemā (atbilstoši 2.pielikuma 2.1.punkta pa-raugam) norāda:

11.3.1. ielas nosaukumu;11.3.2. mājas numuru;11.3.3. norādi par ēkas piederību:11.3.4. vārdu „privātīpašums“;11.3.5. vārdus „valsts īpašums“, ja ēkas īpašniece ir

valsts;11.3.6. vārdus „pašvaldības īpašums“, ja ēkas īpaš-

niece ir pašvaldība;11.3.7. vārdu „kopīpašums“, ja ēka ir valsts un paš -

valdības, valsts un privātpersonas, pašvaldības un pri-vātpersonas īpašumā.

11.4. uz ēkas numura plāksnes, ja ēka atrodas ap-dzīvotas vietas teritorijā un ielai nav piešķirts no-saukums (atbilstoši 2.pielikuma 2.2.punkta paraugam),norāda:

11.4.1. mājas nosaukumu;11.4.2. norādi par ēkas piederību - vārdu „privāt -

īpašums“.11.5. uz ēkas numura plāksnes, ja ēka atrodas cie-

ma teritorijā un ielai ir piešķirts nosaukums (atbilsto-ši 2.pielikuma 2.3.punkta paraugam), norāda:

11.5.1. mājas nosaukumu;

5

11.5.2. norādi par ēkas piederību - vārdu „privāt -īpašums“;

11.5.3. vārdus „valsts īpašums“, ja ēkas īpašniece ir valsts;11.5.4. vārdus „pašvaldības īpašums“, ja ēkas īpaš-

niece ir pašvaldība;11.5.5. vārdu „kopīpašums“, ja ēka ir valsts un paš -

valdības, valsts un privātpersonas, pašvaldības un pri-vātpersonas īpašumā.

12. Nekustamā īpašuma un ēkas nosaukuma plāk-snes (atbilstoši 3.pielikuma paraugam) izmēri ir: 160x420mm, 160x640 mm vai 160x840 mm atkarībā no ne-kustamā īpašuma nosaukuma burtu zīmju skaita:

12.1. plāksnes fona krāsa ir tumši zaļa, teksts uz plāk-snes rakstīts baltiem burtiem;

12.2. uz nekustamā īpašuma un mājas nosaukuma plāk-snes tiek rakstīts nekustamā īpašuma vai mājas nosaukums.

13. Plāksne novietojama pie ēkas fasādes vai žoga ie-las pusē tā, lai uzraksts uz tās būtu labi saskatāms. Uzēkas fasādes plāksne izvietojama ne zemāk kā 2,5 m aug-stumā no zemes un ne augstāk kā 3,0 m no zemes, uzžoga ne zemāk kā 1,4 m augstumā no zemes.

14. Vietās, kur ēkas fasāde vai žogs nav piemēroti (re-dzamību apgrūtina koki vai krūmi, ēka vai žogs atro-das tālāk par 10 m no braucamās daļas u.tml. gadīju-mi) plāksnes izvietošanai, plāksne piestiprināma šimnolūkam piemērotam statnim, kas izvietots nekustamāīpašuma robežās pie nobrauktuves no ielas vai no ceļa.

15. Ja piekļūšanai zemes vienībai noteikts ceļa servitūts,tad mājas numura zīmi, nekustamā īpašuma nosaukumaplāksni uzstāda tā, lai tā būtu redzama no ielas.

16. Aizliegts stiprināt plāksnes pie žoga kustīgajāmdaļām – vērtnēm.

17. Par nekustamā īpašuma nosaukuma, ēkas numuravai nosaukuma plāksnes izvietošanu atbilstoši notei-kumiem ir atbildīgs attiecīgā nekustamā īpašuma īpaš-nieks vai tiesiskais valdītājs.

18. Vietās, kur nav māju numerācijas, zemes vienī-bas īpašniekam jānodrošina, lai uz ceļa pie iebrauktu-ves būtu uzstādīts mājas nosaukums.

IV. Daudzdzīvokļu dzīvojamo namu dzīvokļunumuru plāksnes

19. Daudzdzīvokļu dzīvojamo namu kāpņu telpā eso-šo telpu grupu numura zīmes izvieto:

19.1. ēkas ārpusē virs ieejas kāpņu telpā – plāksni,uz kuras norādīti dzīvokļu numuri attiecīgajā kāpņu tel-pā. Plāksnes izmēri ir: 100x300 mm;

19.2. uz katra dzīvokļa ārdurvīm – individuālais dzī-vokļa numurs.

20. Kāpņu telpā esošo telpu grupu numura zīmes ēkasārpusē fona krāsa ir zila, bet numuri rakstīti ar baltiemarābu cipariem (atbilstoši 4.pielikuma paraugam).

21. Ja ēkai ir divas vai vairākas ieejas, dzīvokļu nu-muru plāksnes ārpusē tiek izvietotas pie visām ieejāmkāpņu telpās.

22. Par dzīvokļu numuru plāksnes izvietošanu ēkasārpusē ir atbildīgs nama apsaimniekotājs.

23. Par individuālo dzīvokļa numura izvietošanu uzdzīvokļa ārdurvīm atbilstoši noteikumiem ir atbildīgsdzīvokļa īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

V. Administratīvā atbildība par noteikumuneievērošanu

24. Noteikumu izpildi kontrolēt un sagatavot admi-nistratīvos protokolus savas kompetences robežās ir tie-sīgas pašvaldības policijas amatpersonas vai amatper-sonas, kurām pašvaldība ir deleģējusi veikt pašvaldī-bas policijas funkciju izpildi.

25. Par noteikumu prasībām neatbilstošas plāksnesizvietošanu un uzturēšanu nekustamā īpašuma īpaš-niekam vai tiesiskajam valdītājam tiek izteikts rakstisksbrīdinājums un noteikts termiņš pārkāpuma novērša-nai, atkārtota pārkāpuma gadījumā tiek piemērots nau-das sods – no 10,00 euro līdz 100,00 euro.

26. Par nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku numuruvai nosaukumu plāksnes un dzīvokļu numuru plāksnesneesamību nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesis-kajam valdītājam tiek izteikts rakstisks brīdinājums unnoteikts termiņš pārkāpuma novēršanai. Atkārtota pār-kāpuma gadījumā tiek piemērots naudas sods – no 10,00euro līdz 100,00 euro.

27. Nekustamā īpašuma nosaukuma vai numurs mai-ņas gadījumā precizētās plāksnes jānomaina divu mē-nešu laikā. Šī noteikuma neievērošanas gadījumā ne-kustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītā-jam tiek izteikts brīdinājums. Atkārtota pārkāpuma ga-dījumā tiek piemērots naudas sods – 25,00 euro.

28. Administratīvo protokolu izskata un lēmumu pie-ņem Jaunpiebalgas novada domes Administratīvā komisija.

VI. Noslēguma jautājumi29. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais val-

dītājs trīs gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanāsdienas demontē noteikumiem neatbilstošas vai neat-bilstoši izvietotas norādes un izvieto noteikumiem at-bilstošas norādes saskaņā ar noteikumu prasībām.

30. Noteikumiem neatbilstošas daudzdzīvokļu dzī-vojamo namu telpu grupu numuru plāksnes ēkas ārpusē(virs ieejas kāpņu telpā) nama apsaimniekotājs nomainauz noteikumiem atbilstošām plāksnēm trīs gadu laikā.

31. Dome trīs gadu laikā no šo noteikumu spēkā stā-šanās dienas veic noteikumiem neatbilstošu ielu un lau-kumu nosaukuma zīmju uz norāžu stabiem un virzie-na rādītāju uz infrastruktūras, kultūras vai tūrisma ob-jektiem nomaiņu.

32. Noteikumi stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī.

Novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs

1.pielikumsJaunpiebalgas novada domes

2018.gada 10.jūlija saistošajiem noteikumiem Nr.10

6

1. Materiāls un apdareCinkots skārds (1mm), presēts reljefs, četri urbumi

Ø 4mm2. KrāsasPamatne – krāsu kods RAL 6002 LEAF GREENApmale, teksts (RAL 9010 PURE WHITE) – balta at-

starojoša līmplēve (3M Scotchlite)3. FontsHelvetica Condended Bold (horizontal scale 85%)Lielo burtu augstums 26 mmCiparu augstums 122 mm



2.1. Ēkas numura plāksnes Jaunpiebalgas unMelnbāržu ciemā

2.2. Ēkas numura plāksnes, ja ēka atrodas cie-ma teritorijā un ēkai nav piešķirts nosaukums

2.3. Ēkas numura plāksnes, ja ēkas atrodas cie-ma teritorijā un ēkai ir piešķirts nosaukums


Ø 4mm

2. KrāsasPamatne – krāsu kods RAL 5013 DARK COBALT

BLUEApmale, teksts (RAL 9010 PURE WHITE) – balta at-

starojoša līmplēve (3M Scotchlite)

3. FontsNeue Helvetica 77 (horizontal scale 85%)Lielo burtu augstums 42 mmCiparu augstums 192 mm




Ø 4mm

2. KrāsasPamatne – krāsu kods RAL 6002 LEAF GREENApmale, teksts (RAL 9010 PURE WHITE) – balta at-


3. FontsHelvetica Condended Bold (horizontal scale 85%)Lielo burtu augstums 42 mmCiparu augstums 192 mm




Ø 4mm

2. KrāsasPamatne – krāsu kods RAL 5013 DARK COBALT

BLUEApmale, teksts (RAL 9010 PURE WHITE) – balta at-


3. FontsHelvetica Condended Bold (horizontal scale 85%)Ciparu augstums 192 mm

7

Saruna ar novada domes priekšsēdētājuIepriekšējā avīzē jau runājām par to, kā rit dar-

bi pie ielu apgaismojuma. Kas pa mēnesi mainī-jies?

Bažas joprojām ir pamatotas, darbi nerit tik ātri, kāvēlētos, ceram, ka elektriķu brigādes strādās visu no-vembri, protams, cik to atļaus klimatiskie apstākļi. Nekodaudz nevaram ietekmēt, jo ziemā būvdarbos ir teh-noloģiskais pārtraukums, bet visi būvdarbi objektā (t.sk.arī ielas apgaismojums) jāpabeidz līdz nākamā gada au-gustam. Elektroapgaismojuma vadības punkti ir – viensiepretī tirgus laukumam, kas nosedz posmu no alus brū-ža līdz Rūpniecības ielai, kā arī šķērsielas, otrs – pie vi-dusskolas, kas nosedz atlikušo – no Mācītājmuižas krus-tojuma līdz Rūpniecības ielai un arī attiecīgās šķērsielas.

Gaujas ielas remontdarbi šogad tiek pabeigti?Jā, šonedēļ (līdz 2. novembrim) Gaujas iela tiek sa-

kārtota tādā kārtībā, lai Valsts akciju sabiedrība „Latvijasautoceļu uzturētājs“ to pieņemtu uzturēšanai ziemas pe-riodā. Vietās, kur paliek grants segums un laika gaitāvarētu rasties kādi bojājumi, tās paši būvnieki arī sa-labos.

Visvairāk grants seguma ceļi bojājas mitrajā lai-kā un pavasarī pēc sniega kušanas. Kādā stāvoklīir ceļš uz Zosēniem?

Pašreiz tas ir apmierinošs, bet domājam un kopā arpārējiem bijušā Cēsu rajona novadiem esam iesniegu-ši priekšlikumus Vidzemes plānošanas reģiona admi-nistrācijai un LVC, lai nākamajā trīs gadu plānošanasperiodā Zosēnu ceļš V299 posmā Abrupe -Zosēni un V304Zosēni - Melnbārži būtu iekļauts remontējamo skaitā,ceram, ka tas izdosies. Te nu ir iespēja, kur arī sabiedrībavar izpausties. Ja ceļa stāvoklis būs tikpat slikts kā ie-priekšējās ziemās vai rudeņos un pavasaros, tad te ie-dzīvotāju aktivitāte var daudz ko līdzēt, lai panāktu āt-rāku un pozitīvu risinājumu. Šim ceļam nepieciešamagrants seguma atjaunošana, ietverot grāvju rakšanu,profilēšanu u.t.t. Svarīga ir arī ceļu pareiza uzturēša-na, kur atkal problēmas sagādā cilvēku trūkums autoceļuuzturētājā, kas var profesionāli veikt attiecīgos darbus.

Pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gada vasarāIzglītības, kultūras un sporta komitejā bija sarunapieminekļu sakarā. Sagaidot Latvijas 100 gadi,LR Jaunsardzes centrs kopā ar Aizsardzības mi-

nistriju bija aicinājis visos Latvijas pagastos, kurir apglabāti Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, uz-stādīt piemiņas stēlas ( stēla – stāvus novietota ak-mens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai infor-matīvu uzrakstu, reljefu attēlu).Deputāti toreizlēma atbalstīt šo visas valsts pasākumu un risi-nāt jautājumu par vietas izvēli kapos, nepieciešamolīdzfinansējumu uzstādīšanai un labiekārtošanai(apmēram 5 - 8 tūkstoši eiro 2018.gadā). Ir pagā-jis vairāk nekā gads, iedzīvotāji vēlas zināt, vaiun kas ir darīts šajā lietā.

Tas tomēr no deputātu puses netika atbalstīts un ie-kļauts šī gada budžetā, cik zinu, arī citās pašvaldībāsšis jautājums nerisinājās. Ir atsevišķas vietas, kur stē-las tika uzstādītas. Jā, sākumā bija domāts, ka finan-sēs no Aizsardzības ministrijas budžeta, pēc tam vissmainījās – akmens - jā, bet pārējais – no pašvaldībasbudžeta. Joprojām uzskatu, ka mums ir brīnišķīgs pie-mineklis pie Jaunpiebalgas baznīcas ne tikai1919./1920. gada brīvības cīņās kritušajiem, bet visiempiebaldzēniem, kas krituši cīņās par Latviju. Katramno Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem ir sava piemiņasplāksne kapos. Kas attiecas uz šo kapu kopiņu kopša-nu, tad nevar teikt, ka tās netiek koptas, ja ir konsta-tēta nekoptība, tad, lūdzu, konkrētu informāciju par to.

Kāds būtu domes priekšsēdētāja apsveikums ie-dzīvotājiem valsts simtgades svētkos?

Man ir prieks, ka mūsu mazajā novadā ir daudz cil-vēku, kas negaužas par grūtībām, bet grib un prot strā-dāt - zemnieki, aldari, mēbeļu ražotāji, mežkopji, uz-ņēmumu un iestāžu vadītāji, speciālisti, strādnieki, sko-lotāji, kultūras darbinieki, pensionāri, amatnieki un paš -darbnieki, visi, kas neprasa, kas par to tiks dots pretī,bet zina, ka katrs darbs, ko darām, spodrinaJaunpiebalgas novada vārdu Latvijā.

Šajā svētku reizē novēlu izdarīt ieplānoto, sasniegtizvirzītos mērķus, nezaudēt ticību saviem spēkiem. Mumsir ar ko lepoties, mums vēsturē ir cilvēki, kuriem lī-dzināties. Lai mūsu valsts un novads zeļ un plaukst!

Lai jums jauki svētki, un būsim kopā arī turpmāk šeit– Latvijā, Piebalgā, Gaujmalā!

Paldies par sarunu!Aija Ķīķere

Pārskats par bišu saimēm

Pārskats par bišu saimēm medusbišu saimju īpašniekiem vai turētā-jiem Lauksaimniecības datu centramir jāsniedz informācija par bišu saim -ju skaitu uz 1. novembri. Pārskatsir jāiesniedz no 01.11.2018. līdz 30.11.2018. Visērtāk pārskatu ir ievadītelektroniski LDC mājas lapas auto-rizētajā sadaļā. Lai saņemtu datu ie-vades tiesības Elektronisko ziņoju-mu ievades sistēmā, ar Datu centrujānoslēdz līgums. Kamēr nav noslēgts

datu ievades līgums, spēkā ir veid-lapa, to var sūtīt pa pastu vai iesniegtklātienē.

Kvalifikācijaspaaugstināšana

piena pārraudzībāKvalifikācijas paaugstināšanai

govju pārraudzībā sertificētām per-sonām un personām, kuras ir saņē-mušas apliecību govju pārraudzībasveikšanai vienā ganāmpulkā, piecugadu periodā ir jāapmeklē kvalifi-

kācijas paaugstināšanas pasākumipiena pārraudzībā – 8 mācību stun-das teorijas apguvē un 8 mācību stun-das praktiskās nodarbības (kopā – 16mācību stundas).

Siguldas CMAS (Ciltslietu unmākslīgās apsēklošanas stacija) kāapmācību pasākuma organizators pēcfiziskās personas kvalifikācijas pa-sākuma apmeklēšanas informācijupar pasākumu un stundu skaitu ie-kļauj Lauksaimniecības datu centra(LDC) sertifikātu un apliecību ie-guvušo fizisko personu reģistrā(turpmāk – reģistrs) septiņu darbadienu laikā. Saņemto stundu skai-

Lauku ziòas

8

tu apkopo reģistrā, un derīguma termiņa beigās aplie-cība tiek automātiski pagarināta.

Ja piecu gadu laikā kopš apliecības/sertifikāta sa-ņemšanas persona nav paaugstinājusi kvalifikāciju savādarbības jomā (apmeklējis seminārus, lekcijas, kursus− kopskaitā 16 mācību stundas), apliecības derīgumsuz laiku tiek apturēts.

Izpildot nepieciešamās prasības kvalifikācijas celšanaiun iesniedzot attiecīgos dokumentus, un atkārtoti no-kārtojot pārbaudes testu, apliecības/sertifikāta darbī-ba tiks atjaunota.

Š.g. 21.novembrī Gulbenē, Ābeļu ielā 2, 3.stāva zālē,Siguldas CMAS rīko semināru piena lopkopībā zem-niekiem, pārraugiem, MA pakalpojumu sniedzējiem uncitiem interesentiem. Semināra sākums plkst. 10.00 (re-ģistrācija no plkst. 9.30).

Tēmas:1. Aktualitātes lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā

un likumdošanā.2. Aktualitātes lauksaimniecības dzīvnieku pārrau-

dzībā.3. Govju neauglības cēloņi un noteikšanas metodes.4. Dažādi jautājumi.Piedalās:LDC reģistru uzturēšanas nodaļas vadītāja Mairita

Elbrete.LDC ciltsdarba nodaļas vadītāja Daina Lodiņa.

LLKC konsultants - eksperts veterinārmedicīnā DainisArbidāns.

AS Siguldas CMAS speciālistiMaksa par dalību 15 EUR. Iespējams saņemt aplie-

cinājumu par noklausītajām stundām!Pieteikšanās un sīkāku informāciju par semināra no-

risi var saņemt, zvanot Initai Bedrītei, mob. 29413277,vai izmantojot e-pastu: [email protected]

Krotāliju pasūtīšanaGanāmpulki, kuri izmanto LDC elektronisko ziņojumu

ievades sistēmu, identifikācijas līdzekļus liellopiem, ai-tām, kazām un cūkām var pasūtīt LDC mājas lapas au-torizētajā sadaļā.

Krotālijas var pasūtīt arī pa telefonu. Pasūtot jāzi-na ganāmpulka numurs, informācija par pasūtījumu,saņemšanas veids. Krotāliju pasūtījumusLauksaimniecības datu centrs pieņem no pirmdienas līdzpiektdienai no 8.30 līdz 17.00 .

Krotāliju pasūtīšanai, piegādes veidu un saņemša-nas gaitas noskaidrošanai zvanīt darba dienās:

tel. 67095064,mob. 26352914 LMTmob. 28891636 TELE2

Dace Vējiņa Jaunpiebalgas novada

lauku attīstības konsultante mob. tel. 29131170

Mūzikas un mākslas skolā

Skolas ziòasVidzemes patriotiskās jaunrades dzejas kon-

kursā “Mūs vieno Latvijas svētais vārds” piedalījāsDiāna Ozoliņa (9.kl.) – 3.vieta, Dārta Berķe (8.kl.),

Elizabete Zariņa (9.kl.). Skolotāja Z. Althabere.

Latvijas Olimpiskās komitejas izsludinātajā ra-došo darbu konkursā piedalījās

Viktorija Brikmane (12.kl.). Skolotāja J. Glāzere.Apvienoto novadu dzejas runas konkursā

Latvijas 100 - gadei “Tava elpa dzejā” piedalījās

Justīne Skutāne (9.kl.) – 1.vieta. Skolotāja Z.Althabere.

Apvienoto novadu angļu valodas olimpiādē vi-dusskolai piedalījās

Aleksandrs Grigorjevs (10.kl.) – 2.vieta, AdriansVīķelis (10.kl.), Liene Zaķe (11.kl.), Nora MarijaMisiņa (11.kl.), Kaspars Žēpers (12.kl.), KristīneBaltkaula (12.kl.). Skolotāja G. Kundrate.

Ieva Ciekurzne

Mākslu duets CarnikavāLai veicinātu mūzikas un vizuāli plastiskās mākslas

sintēzi Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņuvidū, Carnikavas Mūzikas un mākslas skola sadarbī-bā ar Carnikavas novada domes Izglītības un kultūrasnodaļu jau otro reizi organizēja Jauno mūziķu un māk-slinieku konkursu „Mākslu duets“. Tajā varēja pieda-līties Latvijas mūzikas un mākslas skolu mūzikas no-daļu jebkuru specialitāšu audzēkņi un vizuāli plastis-kās mākslas nodaļu audzēkņi.

Vienmēr ir interesanti izbaudīt nebijušas sajūtas uniegūt jaunu pieredzi, tāpēc aicinājumam atsaucās arījaunpiebaldzēni - mākslinieces Ance Dārziņa, GerdaJohansone (ped. Zanda Liedskalniņa) un flautiste TīnaRukmane (ped. Aija Silakalne).

Konkursa dalībnieki tika sadalīti pa pāriem, lai tan-dēmā viens būtu mūzikas, bet otrs - mākslas pārstāvis.

Konkursa norises dienā jaunajiem māksliniekiem īsālaika posmā, 2 stundu laikā, vajadzēja uzgleznot māk-slas darbu A2 formātā un prezentēt savu skatījumu žū-rijai par viņa partnera - mūziķa atskaņoto skaņdarbuun tā būtību, noskaņu atveidojot krāsās. Savukārt, vēr-tējot mūziķus, kopvērtējumā tika iekļauts tehniskais unmākslinieciskais izpildījums, kā arī radošums un talants.

Konkursa žūrijai šogad bija sarežģīts uzdevums, jono 45 dalībniekiem jaunākajā grupā un 40 dalībniekiemvecākajā grupā katru dalībnieku vajadzēja izvērtēt in-dividuāli. Turklāt Latvijas mūzikas un mākslas izglī-tības iestāžu skaits, kas piedalījās konkursā, bija teju30, kas norāda uz Carnikavā izveidotā konkursa nozī-mīgumu republikas līmenī un tā nozīmi jauno izpildī-tāju un mākslinieku profesionālajā izaugsmē.

Jaunpiebalgas meitenes godam pārstāvēja skolu unnoteikti pilnveidoja savu profesionālo meistarību.Skolotājas jums visām saka lielu paldies un lepojas!Jautājot par iespaidiem: “Man ļoti patika sadarbība ar

9

nezināmu mākslinieku, kuru iepa-zinu tikai pēc izlozes. Šī bija pirmāreize, kad konkursā skolotājs ne-drīkstēja būt kopā ar savu audzēk-ni, lai palīdzētu. Darbu paveicām pārīar mākslinieku, kurš savu darbu zī-mēja, iespaidojoties no manis spēlētaskaņdarba.” (Tīna) “Iespaidi jauki.Patika uzņemšana, sākuma izloze.Konkurss izdomāts interesanti - māk-slinieks glezno mūziķa izpildīto skaņ-darbu. Satraukums, šķiet, abiem.

Garš dienas plāns. Kopumā konkurssnopietns, gūtā pieredze noderīga unnoteikti brauktu vēl.” (Ance) “Mankonkurss patika, visvairāk - kon-kursa ideja par abu mākslu sasais-tīšanu. Diena gan bija gara. Noteiktivēlētos piedalīties vēlreiz.” (Gerda)

Jāpiekrīt meitenēm, daudziemkonkursa dalībniekiem, arī mums,rīts iesākās ļoti agri, mājās bijāmvēlu, taču jāatzīst, ka konkursā val-dīja jauka gaisotne, bija patīkami iz-dzīvot dienu krāsu un skaņu virpu-lī. Pēc diviem gadiem noteiktibrauksim vēl.

Lai mums katram izdodas atrastsavu krāsu un skaņu ikdienas solī!

Zanda LiedskalniņaJaunpiebalgas Mūzikas

un māksla skolas skolotāja

Attēlos: mākslinieces (no labās)Ance Dārziņa un Gerda Johansone,flautiste Tīna Rukmane konkursā“Mākslu duets”.

Jauno mūziķu un māksliniekukonkursā „Mākslu duets“ Carnikavā.

Latvija simts gados2018.gads – Latvijas simtgades gads. Kas šajos simts gadosir noticis? Ļoti daudz un dažādi bijuši notikumi. Šoreiz noslēdzošais - notikumu pārskats no 2006. gada līdz

2008. gadam.Līdz ar to noslēdzas svarīga, nozīmīga ēra Latvijas

jaunāko laiku vēsturē. Kāds politiķis ir atzinis, ka “pēc 2009. gada

13. janvāra notikumiem Rīgā Latvija nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija agrāk”.

Zīmīgākie notikumi Latvijasvēsturē

2006. - 2008. gads2006. gadsl Starptautiskie eksperti brīdina, ka Latvijas eko-

nomikai draud “pārkaršana”. Starptautiskais valūtasfonds iesaka – ierobežot darba algu kāpumu, samazi-

nāt valsts izdevumus, ierobežot nekustamā īpašuma pār-došanu un ierobežot kreditēšanu. Diemžēl ieteikumi ne-atrod dzirdīgas ausis ne valsts, ne privātajā sektorā.

l Treknie gadi ir acīm redzami. Kāds ministrs māca:“Gāzi grīdā!”

l Liepājas Karostas cietums aicina ikvienu izbaudītreālas cietuma ainas – pratināšanu, kratīšanu un nak-ti aiz restēm. Tas kļūst par vienu no iecienītākajiem tū-risma objektiem Liepājā, īpaši ārzemniekiem.

l Turīnas (Itālija) ziemas olimpisko spēļu noslēgumaceremonijā pārsteidz cilvēki, kuri “lidinās” gaisā – tā irmūsu, latviešu, kompānija – “Aerodium”. Skatās visapasaule un brīnās par viņu veikumu.

l Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freibergakandidē uz ANO ģenerālsekretāra amatu. Izredzes irniecīgas, bet fakts, ka viņas kandidatūra tiek izvirzī-ta, ir ievērības cienīgs.

l 18. februārī atklāj „Arēna Rīga“ daudzfunkcionā-lo halli Rīgā – notiek grandiozs koncerts ar MaestroRaimonda Paula piedalīšanos. Tie ir īsti tautas svētki.

l Rīga maijā uzņem Pasaules hokeja čempionāta da-lībniekus. Latvijas izlase šajā čempionātā piedzīvo sa-grāvi no Kanādas izlases – 11:0.

l Latvija arvien vairāk domā par videi draudzīgu ku-rināmo.

2007. gadsl Jaunās ES dalībvalstis pievienojas Šengenas zonai-

pase uz robežas vairs netiks prasīta. Savukārt robež-kontrole uz Latvijas – Krievijas robežas, kas ir arī ESgalējā austrumu robeža, kļūst stingrāka. Veidojas mil-zīgas automašīnu rindas lēnā krievu muitnieku darbadēļ. Ceļmalas robežas tuvumā – kā izgāztuves. Tikai pēc

10

laika Latvijas valdība attopas, ka jāveido speciāli stāv-laukumi, kur auto šoferi var gaidīt, atpūsties, izman-tot labierīcības u.tt.

l Pēc vairāk nekā 10 gadu “gatavošanās” A. Kalvīšavaldība noslēdz robežlīgumu ar Krieviju. Līdz ar to at-sakāmies no Abrenes rajona.

l Latvijā ekonomika zeļ un plaukst, ir īsts celtniecī-bas bums.

l Aug arī nekustamo īpašumu cena un inflācija. Gadalaikā inflācija pieaug par 14 %, un galu kāpumam ne-redz. Izskan brīdinājumi par notiekošo valstī, bet atkaltas nerod dzirdīgas ausis.

l Iepirkšanās bums ir kā mānija, cilvēki tērē milzunaudu jaunu automašīnu iegādei, pērk visdārgākās.

l Modē nāk ātrās uzkodas. Sekas – pusei Latvijas ie-dzīvotāju pieaug liekais svars.

l Dejo visi! Pateicoties šovam “Dejo ar zvaigzni!”, de-jošana un deju kursi nāk arvien vairāk modē.

l Latvijai jauns Valsts prezidents – ārsts Valdis Zatlers.Ne visi par viņu sajūsmā, pārmetot pateicību pieņem-šanu no pacientiem, arī esot vājas oratora prasmes.

l Rīga arvien vairāk tiek iekļauta slavenu ārzemjurokmūziķu koncertturneju maršrutā.

2008. gadsl Pasauli pārņem plaša ekonomiskā krīze.l Daudziem cilvēkiem Latvijā rodas problēmas ar aiz-

ņemtās naudas atdošanu. Bankas kredītus vairs nedod,krītas ražošanas apjomi, cilvēkiem nav lieku līdzekļutēriņiem. ES domā, kā palīdzēt krīzes visvairāk skar-tajām valstīm.

l Latvijā – ne vien ekonomiskā, bet arī politiskā krī-ze. Plaisa starp sabiedrību un politiku kļūst lielāka.

l Tiek rīkotas vairākas tautas nobalsošanas – sākasreferendumu laiks. Gada laikā – veseli trīs.

l Valsts ekonomika grimst, premjers I. Godmanis pauž,ka būs vēl sliktāk. Valdība ievieš taupības režīmu, ap-griežot valsts iestāžu ienākumus un darbinieku algas.Latvija lūdz palīdzību ES un Starptautiskajam valūtasfondam. Naudu Latvijai dod, bet ar noteikumu, ka jā-veic vairākas reformas.

l Uz bankrota robežas nonāk viena no Latvijas lie-lākajām bankām – “Parex”. Valsts nolemj to glābt, at-pērkot par smiekla naudu – Ls 2. Bankā tiek investē-ti 837 miljoni nodokļu maksātāju naudas.

l Valsts ķeras pie gadsimta būvprojekta realizēšanas– liek pamatakmeni Latvijas Nacionālās bibliotēkas celt -niecībai, toties aptur koncertzāles projektēšanuDaugavas malā Rīgā.

l ASV atceļ vīzu režīmu ar Latviju, jo mēs atbalstāmASV politiku.

l Finanšu ministrs A. Slakteris intervijā ārzemju žur-nālistam par notiekošajiem satraucošajiem procesiemLatvijā atbild ar vēlāk par spārnoto teicienu kļuvušo:“Nothing special” (nekas īpašs).

2006. – 2008. gads – nauda, un ko par to varēja nopirkt

ã Vidējā alga valstī – Ls 360 jeb EUR 515ã Auto VAZ 2108 – EUR 200ã Litrs 95 markas benzīna – Ls 0,65ã Litrs piena – Ls 0,55ã Dzīvoklis Zolitūdē Rīgā – EUR 110 000

Jaunumi veikalu plauktos šajā laikā

ã Ļaudis cenšas vairumā iepirkt parastās spuldzī-tes, jo nākotnē paredzams, ka tiks lietotas tikaiekonomiskās.

ã Modē nāk ekoloģiski tīri produkti, dārzeņi, augļi,ievērību gūst vietējā produkcija.

ã Papīra maisiņi – zaļā domāšana – ienāk arī veikalā.ã Popularitāti gūst “Madaras” kosmētika – dabiska,

draudzīga cilvēkam un videi.(Izmantoti materiāli no “Atgriešanās Eiropā”

(2006. – 2008.))

Jaunpiebalgas novadavēsturisko un

kultūrvēsturisko notikumuhronika

2006 – 20112006. gada 1. jūlijs – Jaunpiebalgas vidusskolai 60,

absolventu salidojums.2006. gada 14. decembris – Ingrīda Pētersone ar bēr-

niem viesojas daudzbērnu ģimeņu saietā pie Valsts pre-zidentes Vairas Vīķes – Freibergas.

2007. gada 10. marts – Jaunpiebalgas Mūzikas unmākslas skolas 20 gadu darba jubilejas koncerts.

2007. gada 8. aprīlis – koru sadziedāšanās Jaunpiebalgaskultūras nama jauktā kora 120 gadu svētku reizē.

2007. gada 20. maijs – pirmais Jaunpiebalgas māk-slas skolas izlaidums.

2007. gada 4. septembris – Jaunpiebalgas vidussko-lā atklāj jauno piebūvi – sporta zāles savienojumu arveco skolas ēku.

2008. gada vasara – sāk atjaunot kapsētas mūri.2008. gada decembris – sāk īstenot vairāk nekā 3 mil-

jonus latu vērtu ES Kohēzijas fonda līdzfinansētu pro-jektu (2008 – 2010) “Jaunpiebalgas ūdenssaimniecībasattīstība I kārta”. Šis ir ne tikai apjomīgs un dārgs, betarī vērtīgs un ļoti nepieciešams projekts infrastruktū-ras sakārtošanai Jaunpiebalgā.

2009. gada 21. janvāris – Jaunpiebalgas novada do-mes vēlēšanas un 1. sēde pēc pagastu apvienošanās. Sēdivada Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lie-tu ministrs E. Zalāns. Par novada domes priekšsēdētājuievēl L. Šāvēju, vietnieks – K. Dravants.

2009. gada 23. janvāris – barikāžu dalībniekuPiemiņas zīmes saņem jaunpiebaldzēni, zosenieši, drus-tēnieši, kuri piedalījušies barikādēs Rīgā 1991. gadā.

2009. gada 28. janvāris – Jānis Ozers saņem DraudzīgāAicinājuma kustības balvu “Mecenāts” par ilglaicīgu fi-nansiālu ieguldījumu Jaunpiebalgas vidusskolas ma-teriāli tehniskās bāzes uzlabošanā un tās modernizē-šanā.

2009. gada 23. marts – 1.sēde, kuru vada LZA vi-ceprezidents Tālavs Jundzis, kurš ierosina uzsākt zie-dojuma fonda dibināšanu un juridisko noformēšanu (sta-tūti, padome, valde, bankas konts) Jaunpiebalgas SvētāToma baznīcas un pieminekļa restaurēšanai.

2009. gada 16. aprīlis – Tautskolai 10. Visā pastā-vēšanas laikā tautskolu vada V. Dolmane.

2009. gada 24. aprīlis – mākslinieka J. Strupuļa me-daļu izstādes atklāšana Pēterskolā un klavesīnistes A.Kalnciemas koncerts Zosēnu pagasta kultūras namā.

11

2009. gada aprīlis – Eiropas projektu desmitgade, kopšpiedalās Jaunpiebalgas vidusskola. Skolā viesojasLielbritānijas vēstnieks Latvijā R. Mūns un Latvijas Godakonsuls Velsā A. Tauriņš. Projektus vada skolas direktoreU. Logina.

2009. gada 31. augusts – Pētera pamatskolas reor-ganizācija. Ar 2009. gada 1. septembri skolēni mācāsJaunpiebalgas vidusskolā un citās skolās, Pēterskolā dar-bojas viena bērnudārza grupa.

2009. gada augusts – Jaunpiebalgas kultūras namarekonstrukcijas uzsākšana.

2009. gada janvāris – septembris – izcilus panāku-mus rallijsprintā ar automašīnu W Golf II izcīna auto-sportisti Atis un Nauris Bruņinieki. Viņi startē 1600 m3klasē septiņos posmos, no tiem sešos posmos savā gru-pā ir pirmie, vienu reizi izstājas tehnisku iemeslu dēļ.

2010. gada janvāris – atklāj dzeramā ūdens atdzel-žošanas staciju. Piedalās Vides aizsardzības ministrsR. Vējonis.

2010. gada 23. aprīlis – atjaunotā kultūras nama at-klāšana. Par kultūras nama vadītāju strādā L. Skutāne,mākslinieciskās daļas vadītāja – I. Stolere.

2010. gada 3. jūlijs – 80. gadadienas svinības K. Zālesveidotajam piemineklim Jaunpiebalgā Brīvības cīņās kri-tušajiem. Valsts prezidenta V. Zatlera un viņa kundzesviesošanās Jaunpiebalgā. Prezidenta tikšanās ar novadadeputātiem, uzņēmējiem, kā arī piedalīšanās svinīgā ce-remonijā, kas veltīta K. Zāles pieminekļa astoņdes-mitgadei un aizlūgumam baznīcā.

2010. gada 26. novembris – reģistrēta PiebalgasLatviešu biedrība. Vadītājs – J. Mājenieks.

2011. gada 13. februāris – Jaunpiebalgas ev. lut. drau-dzē par mācītājiem sāk kalpot A. Eglītis un I. Jonītis. Arsapratni un patiesu interesi mācītāji iesaistās baznīcasatbalsta fonda aktivitātēs un novada domes darbā.

2011. gada 2. jūlijs – pasaules jaunpiebaldzēnu sali-dojums. Jaunpiebalgas novada ģerboņa un karoga iesvē-tīšana (autors – L. Šēnbergs). Piemiņas brīdis pie Brīvībaspieminekļa baznīcas dārzā, svētku koncerts baznīcā, visuskolu absolventu tikšanās, ekskursijas pa novadu.

Laika posmā no 2006. gada līdz 2011. gadammūsu novadā ļoti daudz dažādu pasākumu,

notikumu. Par pārējiem varat lasīt V. Johansones veidotajā grāmatā

“No Viņķu kalna līdz Skrāģu krogam”.

(No rakstu krājuma “No Viņķu kalna līdzSkrāģu krogam”)

Latvijas jubilejas gadasarunas

Jaunpiebalga ir mana īstāpiedzimšanas vieta

Tālavs Jundzis – dzimis Gulbenē, taču vēlāk ģimenepārceļas uz Jaunpiebalgu, te arī kopā ar māsu un brā-ļiem un aizvadījis skolas gadus. 1970. gadā pabeidzisJaunpiebalgas vidusskolu, pēc četriem gadiem absol-vējis Latvijas Valsts Universitātes Juridisko fakultā-ti, aizstāvējis disertāciju kriminoloģijā, 1986. gadā ie-guvis juridisko zinātņu kandidāta grādu, 1993. gadā -tiesību zinātņu doktora grādu.

Ir vairāk nekā 80 zinātnisku rakstu un grāmatu, toskaitā monogrāfiju „Latvijas drošība un aizsardzība“(1995. gads) autors. Kopš 1993. gada specializējies starp-tautisko attiecību un drošības jautājumos,1999. gadāaizstāvējis habilitētā politoloģijas doktora grādu. 1998.gadā ievēlēts par LZA korespondētājlocekli. 2016. gadāsaņēmis LZA Lielo medaļu par pētījumiem Latvijas ne-atkarības atjaunošanas vēsturē.

Papildus izglītību apguvis Londonas Karaliskās koledžasKara departamentā (1995. gadā), NATO Aizsardzības ko-ledžā Romā (1996. gadā). Bijis NATO stipendiāts pētī-jumam par Baltijas valstu drošību.

2000. gadā piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu orde-nis, bet 2005. gadā – I šķiras Viestura ordenis. 2016.gadā - Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa.

Patiesi iespaidīga viena cilvēka biogrāfija! Darbs, kasarī attiecīgi novērtēts ar valsts augstākajiem apbalvo-jumiem.

Spēka vārdi, kas, manuprāt, raksturo, iepazīstot no-vadnieku Tālavu Jundzi no attāluma. Vēlēties un sa-sniegt! Mērķtiecība, zināšanas, darba spējas, plānvei-dīgums! Līdz ar to uzticēšanās un iegūtā autoritāte dar-bā ar daudziem cilvēkiem.

Jaunpiebaldzēni Jūs uzskata par savējo, lai gandzimis esat Gulbenē. Jums pašam šķiet: vairāk esatgulbenietis vai jaunpiebaldzēns?

Esmu dzimis Gulbenē un dzīvojis tur līdz kādu 5-6gadu vecumam. Gulbene man saistās ar “Margām”, kurkopā ar brāļiem un māsu skraidījām pa pagalmu, kā-pām kokos, sestdienās kurinājām pirtiņu, kaimiņi daž -kārt pavizināja ar motociklu. Mamma strādājaGulbenes maizes ceptuvē, un baltmaizes klaipiņi dažkārtsasniedza arī mājas, bet vienmēr tas bija par maz dau-dzajiem ēdājiem. Spilgti atceros to 1955.gada rudens agrorītu, kad pirmo reizi ieraudzīju onkuli ar lielu garu bār-du - tas bija mans tēvs – tikko atgriezies no Vorkutaslēģeriem.

12

Gulbenē tēvam pēc atbrīvošanas no izsūtījuma ne-ļāva strādāt, bet viņam Baznīcas virsvalde piedāvājaJaunpiebalgas draudzi. Atkal prātā saulaina rudens die-na, smagā kravas mašīna ar visu iedzīvi, kabīnē vec-mamma un turpat pie kājām balti melnā Leda. Drausmīgigrumbuļains un putekļains ceļš, un pirmā pieturaJaunpiebalgā pie kultūras nama (cita starpā Gulbenējoprojām dzīvo tas pats šoferis, kurš arī labi atceras šopārbraucienu), kur jau mūs sagaidīja brāļi un mamma.

Jaunpiebalga ir manas bērnības turpinājums un jau-nība, visa vidusskola no pirmās līdz pēdējai klasei, manalielā mīlestība, kura jau vairāk nekā 40 gadus ir kopā armani un kuru ieskatīju jau skolas otrajā klasē, kad dažāduklašu bērni kopā spēlējām pasaku par lielā rāceņa raušanu.Mani izcilie klases audzinātāji dažādos gados – Marija Apineun Pēteris Knāķis! Tam visam Gulbene līdzi netiek, unJaunpiebalga ir mana īstā piedzimšanas vieta!

Iepazīstoties ar Jūsu biogrāfiju, var tikai apbrī-not, kā to visu var savienot viens cilvēks. Milzīgs spēks,darba mīlestība, plānveidība, disciplīna, komuni-kācijas prasmes… un droši vien daudzi palīgi – la-bie gariņi, kas ir nenovērtējams atbalsts itin visā…

Mērķtiecība un plānveidība ir tiešām manas nozī-mīgākās rakstura un darbošanās iezīmes. Ik gadu espasūtu Dienu kalendāru no ASV - tikai tāpēc, ka turir dienas trim nākamajiem gadiem, kuras visas jau sā-kumā apaug ar rimbulīšiem un darāmajiem darbiem.Godīgi sakot, citādi arī nevar, jo es reizē daru desmi-tiem darbu un brīnos par saviem dažiem kolēģiem, kurineķeras pie nākamā darba, iekams iepriekšējais nav pa-beigts. Tā tālu netiksi – īpaši šodienas straujajā pasaulē.Cita starpā, esmu četros maizes darbos jau gandrīz div-desmit gadus: pamatdarbs man ir Latvijas Universitātē,lai arī lekcijas studentiem lasu vien uz ceturtdaļslodzi– starptautiskās tiesības un pasaules drošība. Lielākolaiku aizņem divi mani amati Latvijas Zinātņu akadē-mijā – jau 25 gadus esmu Baltijas stratēģisko pētīju-mu centra direktors, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijasārlietu sekretārs ar viceprezidenta tiesībām. Kopš2000.gada vadu kopā ar divām partnerēm dibinātoJuridisko koledžu, kur arī lasu lekcijas studentiem.Koledžai ir filiāles Valmierā, Gulbenē, Ventspilī unLiepājā, kurās arī regulāri nākas būt. Vēl kādi desmitsabiedriski pienākumi. To visu nevar izdarīt, neplāno-jot darbu. Labais gariņš ir Jautrīte, kura mani atslogono mājas darbiem, bet katrā no darba vietām ir kolek-tīvs, kas ir spējīgs strādāt – arī tad, ja esmu ilgstošā-kā komandējumā vai atvaļinājumā.

No barikāžu laika jau pagājuši 27 gadi. Tolaikbijāt Augstākās Padomes Aizsardzības štābā, tadarī atjaunotās Latvijas Aizsardzības ministrs. Kotolaik uzskatījāt par savu galveno uzdevumu?

Mana izpratne par dzīvi kardināli mainījās burtis-ki un nepārprotami dienas laikā – piedaloties Radošosavienību vēsturiskajā plēnumā 1988.gada 1. un 2.jū-nijā, kur M. Vulfsons otrajā dienā nāca klajā ar publiskuLatvijas okupācijas fakta atzīšanu, runājot par1940.gada notikumiem. Man viss bija skaidrs jau pir-majā dienā – nešaubījos, kurā barikāžu pusē esmu!

Barikāžu laikā kopā ar Andreju Krastiņu un OdisejuKostandu vadīju štābu, kas bija atbildīgs par AugstākāsPadomes un visas Vecrīgas aizsardzību. Doma bija ti-kai viena – nosargāt Latvijas neatkarību un, ja tas ne-būtu iespējams acīmredzamā padomju pārspēka priek-šā, tad parādīt nepārprotami visai pasaulei, kas ir uz-brucējs un okupants un kas ir tie, kuri gatavi atdot visu

par savu brīvību un valsts neatkarību. Vīri pie uguns-kuriem naktīs uzmundrināja ar savu pārliecību –1940.gada atkārtošanos nepieļausim – pretosimies arvisiem līdzekļiem!

Aizsardzības ministra amatā bija pilnīgi skaidrs mansuzdevums – radīt no jauna Latvijas valsts aizsardzībassistēmu – sauszemes, jūras un gaisa spēkus.Apbrīnojami no šodienas viedokļa, ka tas arī izdevās pir-majos divos gados. Grūtākais bija pārvarēt lielo skep-si, kas tajā laikā izteikti valdīja daļā sabiedrības pretarmijas veidošanu.

2016. gadā saņēmāt Latvijas Zinātņu akadēmijasLielo medaļu par pētījumiem Latvijas neatkarī-bas atjaunošanas vēsturē.

No jurista esmu kļuvis arī par vēsturnieku un poli-tologu, bet kurš gan cits labāk par mani spētu izanali-zēt neatkarības atgūšanas notikumus. 90. gadu vidū sa-rakstīju grāmatu par Latvijas valsts drošību un aiz-sardzību, nedaudz vēlāk jau papildus tiesību zinātņudoktora grādam man Latvijas Universitāte piešķīra ha-bilitēto politikas zinātnes doktora grādu, drīz kļuvu parLatvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli un2000.gadā – par tās īsteno locekli un vēlāk - viceprezi-dentu. Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa ir aug-stākais tās novērtējums, un es to pielīdzinu Trīs Zvaigžņuordenim, ar ko ļoti lepojos. Manuprāt, zinātniekam tasir kā mūža mērķu sasnieguma augstākais novērtējums.

Jūsu biogrāfijā rakstīts, ka papildus izglītību esatapguvis Londonas Karaliskās koledžas Kara depar-tamentā un NATO Aizsardzības koledžā Romā. Mazliettuvāk par to. Vai kārtība līdzīga armijas dzīvei?

Nē, armijas kārtība tur nebija gan! Kara departamentsir Londonas Universitātēs struktūra – faktiski fakul-tāte, kur mācās arī bakalauri un maģistri. Mēs 1995.gadātur bijām speciāli izveidota pieredzējušu militārpoliti-ķu starptautiska grupa, kurā bija speciālisti noLielbritānijas, Brazīlijas, Krievijas un vēl dažām val-stīm, lai kopīgi analizētu pasaules drošības problēmas.

NATO Aizsardzības koledža ir augstākā līmeņa NATOmilitāra mācību iestāde, kas joprojām atrodas Romā,kur pusgada kursu veidā tiek celta kvalifikācija NATOvadošajiem virsniekiem (faktiski tikai ģenerāļiem), dip-lomātiem un militārās politikas vadītājiem no dalīb-valstīm. Man kā NATO kandidātvalsts pārstāvim bijaliels pagodinājums tur būt, un tā tiešām bija vērtīgā-kā manas dzīves izglītība. Interesanti, ka šajā koledžānav pastāvīgu docētāju, bet katru lekciju lasa vieslek-tors, kas ir atzītākais pasaulē speciālists savā jomā unierodas no tās vai citas pasaules valsts, lai nolasītu ti-kai vienu vai divas lekcijas un, protams, atbildētu uzjautājumiem, un iesaistītos diskusijās, kurās arī klau-sītājiem parasti bija daudz ko teikt. Katrs rīts tur sā-kās ar tasīti kafijas koledžas kafejnīcā. Tasītē bija ti-kai viens neliels malks kafijas, kas pamodināja tā, kavarēja kaut pa sienu augšā rāpties. Labākā kafija pa-saulē, ko jebkad esmu baudījis!

Vai Jums ir tuvāks pētniecības darbs vai darbsar studentiem? Pasniedzat lekcijas ne tikai Latvijā?

Abi vienlīdz interesanti un labi papildina viens otru.Toties man nepatīk zinātnes administrēšana, un tāpēcarī neesmu kļuvis par Akadēmijas prezidentu un nekadtāds nebūšu. Lieta tāda, ka zinātnieki ir tik radoši un brī-vi, ka administrēt viņu darbu ir gandrīz neiespējami.

Regulāri esmu ārzemēs un lielākoties uzstājos starp-tautiskās konferencēs: apmēram divdesmit valstīs tasir darīts šo gadu laikā.

13

Kādas ir Jūsu domas par uzsākto reformu iz-glītības jomā?

Neesmu liels speciālists šajā jomā, taču tādam arī ne-būtu jābūt, lai redzētu, ka esošā izglītības sistēma ir pil-nīgi neatbilstoša mūsdienu laikam un nākotnes attīstī-bai. Tomēr kompetencēs balstīta izglītība, kas kā mērķisbūtu atbalstāma noteikti, prasa pilnīgi citus resursus unsagatavotību, kam, manuprāt, Latvijā neesam gatavi.

Kādas jomas pētījumi pašlaik ir zinātniekuredzeslokā?

Latvijā ir vairāk nekā 3000 zinātnieku visdažādākajāsjomās, un katrā ir kaut kas izcils, interesants, bieži vien arpasaules elpu. Strādājam pasaules līmenī pie jaunām zā-lēm, nākotnes kvantu datoriem, enerģijas jauniem avotiem,arī daudzām ļoti praktiskām problēmām, kuru risinājumusgaida ļaudis tepat, Latvijā. Zinātne Latvijā ar vismazākofinansējumu Eiropas Savienībā faktiski jau dod un varētudot jūtamu ieguldījumu sabiedrības labklājības celšanā.

Kādi pašlaik ir Latvijas un pasaules drošībasjautājumi, vai Amerika ir vienīgais Latvijas dro-šības garants? Ādažu bāzē nogādāti helikopteri,lidmašīnas, tanki… Viss taču mūsu valsts drošī-bas stiprināšanai. Ko pašlaik uzskatāt kā karstākopunktu Latvijas ārpolitikā?

Protams, Krievija ar tās agresīvo un grūti progno-zējamo ārpolitiku ir Latvijas lielākais apdraudējums undrošības risks. NATO ir labākais glābiņš, taču būtu vai-rāk jāstrādā pie Eiropas Savienības drošības politikassasaistes ar NATO.

Joprojām nenovērtējams ir Jūsu ģimenes ie-guldījums pieminekļa un Jaunpiebalgas baznīcasrestaurācijā. Turpinās darbi pie baznīcas ap-kārtnes labiekārtošanas, saprotam, ka arī te irJūsu iesāktā sadarbība ar Pētera Avena labdarībasfondu “Paaudze”.

Esam abi ar Jautrīti gandarīti par veikumu un lie-lo atbalstu, ko sniedza paši piebaldzēni. Pētera Avenafonds bija lielākais sponsors, kam neesam izteikuši vēlpienācīgu atzinību, bet faktiski tas nosedza vien lielā-ko pusi līdzekļu no nepieciešamajiem. Pēteris Avens tur-pina atbalstīt baznīcu un droši vien darīs to turpmāk,ja jutīs, ka arī paši piebaldzēni rūpējas par baznīcu. Laiksatkal ieguldīt līdzekļus baznīcas fasādes sakārtošanā,un pienāks brīdis, kad būs jāmaina jumta segums.

Jūsu domas par patriotismu šodien?Patriotisms mūsu valstī ir atstāts otrajā plānā gan

valsts, gan novadu līmenī un, pirmām kārtām, skolās.Ilgu laiku neatkarību atguvušajā Latvijā uzskatīja, kapatriotisms ir padomju un pagātnes palieka un tāds jau-najā Latvijā ir lieks. Situācija mainās, bet ļoti lēnām.

Kāda Jums būs Latvijas simtgade? Ko gribat no-vēlēt Latvijai nākamajos gados? Ko - piebaldzēniemun savai skolai?

Latvijas simtgade maz ar ko atšķiras no iepriekšē-jiem gadiem, ja vien tagad darītos darbus nu varam vel-tīt simtgadei. Es lepojos ar jauno akadēmisko rakstu krā-jumu divos sējumos “Latvija un latvieši”, kas pavasa-rī iznāca atsevišķi latviešu un angļu valodā.

Latvijai gribu vēlēt mieru un saprātīgus politiķus, kasto pārvalda. Piebalzēniem – būt sava novada patriotiemun nestāvēt malā!

Skolai – izdzīvot kā vidusskolai un tiešām pāriet uzefektīvu jaunas izglītības sistēmu! Lai mums katramizdodas!

Sirsnīgs paldies, ka tik ļoti aizņemtajā ikdienāatradāt iespēju sniegt interviju!

Aija ĶīķereVēsma Johansone

Attēlā: kopā ar vecākiem Edgaru un Hildu Jundžiem.

Attēlā: Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācijasparakstīšana par Latvijas Republikas neatkarības at-jaunošanu 1990. gada 4. maijā.

Attēlā: tikšanās ar Romas pāvestu Jāni Pāvilu II.

Attēlā: 2013. gada 12. jūlijā Jaunpiebalgas Svētā Tomabaznīcas atjaunošanas svinīgajā pasākumā; pa labi –mecenāts Pēteris Avens.

14

Ko jums nozīmē Latvijassimtgade un kāda ir jūsu

svētku sajūta?Sagaidot valsts svētkus, mums katram ir savas pār-

domas par šodienas Latviju, par ikdienu, sadzīvi, dar-bu. Bieži vien gaužamies, cik daudz kā mums trūkst,cik viss ir slikti. Jā, var jau piekrist, taču tomēr, par spī-ti tam visam, lepojamies ar savu valsti, mīlam to. Tikaišai vietai Baltijas jūras krastā tā pa īstam mēs katrsesam piederīgi, te ir mūsu īstās mājas, te paaudžu pa-audzēs dzīvojuši mūsu senči, te dzīvo mūsu valoda. Tikaišī ir tā maģiskā vieta, uz kuru tik ļoti gribas atgriez-ties, kad esi kādu laiku prom bijis.

Dažādu vecumu un profesiju ļaudīm uzdevu jautā-jumu – ko jums nozīmē Latvijas simtgade un kāda irjūsu svētku sajūta.

Liels paldies visiem, kuri bija atsaucīgi un laipni, laidalītos savās pārdomās un sajūtās mūsu valsts simt-gades laikā, neskatoties uz ikdienas steigu un aizņemtību.

Jānis Mājenieks , pensionāru klubiņš“Harmonija”.

Mana Latvijas hronikaMana Latvija nāk no senatnes miglas laukiem. Cauri

mežiem, pa purviem un dumbrājiem brien ļaudis, lai dzī-ves vietas rastos jūras, upju un ezeru krastos. Tie lat-gaļi, zemgaļi, kurši, sēļi un līvi ceļ pakalnos savas pi-lis un apmetas šeit uz dzīvi. Viņi nezina neko, kas Latvijatāda, tomēr tā dzīvo viņos un ceļu rāda. Tur kārtību no-teica Pērkons un Jods, likteni lēma Laima un Dēkla,bet iztiku vēlēja Ūsiņš un Jumis. Ciltis šīs sargāja unloloja Meža, Jūras, Zemes un Vēja mātes. Svēts kokstiem bija ozols un liepa - vietas, kur ziedot saviem die-viem. Kad rudens vakari vēli un migla pār laukiem klā-jās, tie veļus uz mielastu sauca savās mājās. Par Latvijuviņi neko nezināja, bet viņa turpat jau vien bija.

Kad svešas varas tos pakļāva un savu ticību deva,tad latgaļi, zemgaļi, kurši, sēļi un līvi saprata, ka, ti-kai kopā sanākot, kādreiz būs brīvi. Tā radās tauta lat-vieši, kalpībā gāja, bet nesaprata to, ka Latvija tiem māja.Līdzi nāca latvju kareivji, un Latvija tur bija, vēl ne-atzīta, nesaprasta, bet daudzos prātos izsapņota, tau-tas sirdī izlolota. Tā atnāca tumšā novembra vakarā,tai daudz kā tolaik trūka, tik ticība un cerība...

Tad cēlās brīves kareivji, lai tumsu projām veltu, unLatviju tie iznesa, lai saulītē to celtu. Nu auga brīvaLatvija par prieku tautai savai, kas, gadu simtos plo-sīta, nu vienota reiz tapa. Līdz naidnieks austrumosar viltus varu tautu atkal pakļāva un Latviju nicinā-ja. Tad atkal karos vīri gāja un leģionā stāties nācās,kur viņu Latvija bija vairodziņš sarkanbaltsarkanās krā-sās. Un reizēm tiem pretī stāvēja, kuri tādā pat valo-dā runāja. Tā šajā karā tautieši viens otru nīcināja.

Un atkal, pārspēka nomākta, Latvija pusgadsimtuverdzībā nīka, kur tauta locījās, klanījās, zem svešas va-ras līka. No Dieva vārda tos spieda atteikties un sar-kanam sātanam padoties. Tik ticību savai Latvijai tātautas dvēselē izdzēst nespēja. Šī ticība deva tautai spē-ku vergu važas raut, brīves ceļus atkal iet un Latvijugodā celt. Nu Latvija var brīvi zelt un tauta dziesmās,

dejās prieku teikt. Var svinēt gadadienu simto, kopšLatviju par valsti mina, un visa pasaule to zina.

Kaut vienā valodā runāt nu protam, tik reizēm ne-saprotam, ko sakām viens otram. Vairs nezinām, kurmājas mūsu, kur senči takas mina, kur līdumus līda,kur smagā darbā svīda. Pie bagāti klāta svešzemju gal-da piesēsties dažiem neliekas par grūtu, kaut arī kā vie-sis vai kalps viņš tur būtu. Daudz grūtāk ir pašam uz-klāt galdu, sēsties saimnieka galā, un pārējie ciemiņibūtu jebkurā galda malā.

Ir jābūt katram latvietim Latvijā zemei un mājai,tad tā nekad nebūs vāja. Ar Dieva svētību Latvija nā-kamos gadsimtos plauks, kur latvietis latvietim vien-mēr būs draugs!

Vija Leimane, pensionēta skolotāja.“Pasaulē nācu un bērnību pavadīju Brīvajā Latvijā,

te veidojās manas dzīves pamatatziņas. Uz jautājumu,ko man nozīmē Latvijas simtgade, varu atbildēt: „Visu”.Tas ir mans mūžs, kas izdzīvots kopā ar mūsu tautassarežģītajiem likteņiem.

Kad likās, ka nekas vairs nevar iedragāt svešās va-ras pamatus, notika brīnums – kļuvām atkal neatka-rīga valsts. Tāpēc pratīsim to novērtēt, neprasot, lai vissmums tiktu „pasniegts gatavā veidā uz paplātes”, betgan mācoties, godprātīgi dzīvojot un strādājot, savu spē-ju robežas veidojot labāku Latviju!”

Daumants Lūsa, Latvijas izlases biatlonists,Smiltenes SIA “8 CBR” enerģētiķis.

“Latvijas 100 gadi man nozīmē to, ka varu būt es pats,ka drīkstu izvirzīt mērķus un tos īstenot, startējot sa-censībās zem Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga.

Pašlaik strādāju specialitātē, mācos maģistrantūrāRTU, startēju dažādās sacensībās un turpinu treniņusbiatlonā. Šogad esmu paspējis izjust, cik ļoti svarīga irstipra veselība, cik ļoti svarīgs ir atbalsts no sev tuviemcilvēkiem un arī sporta faniem. Esmu ieguvis jaunus drau-gus, kļuvis par krusttēvu mazai radu meitenītei, līdz arto iepazinis attālākus radiniekus un piepildījis senu sap-ni – kā jaunpiebaldzēnam uzkāpt Eiropas augstākajā vir-sotnē Monblānā, kura augstums ir 4810 metri.

To paveicu viens pats 2.septembrī, notikums ilga 15stundas, tika noieti, uzkāpti, nokāpti 43 km. Tā bija ie-dvesma, azarts, neatlaidība, grūtības un to pārvarēša-na, riska izvērtēšana un drosme. Ir nepieciešams mil-zīgs gribasspēks, lai ne tikai uzkāptu kalnā, bet arī laisāktu kāpt no kalna lejā. Virsotnē jau ļoti izjūti vārdus– “Es esmu Latvija!”

Nākamajos gados, gadu desmitos turpināsim visi šautpa mazajiem mērķīšiem un lai piepildās lielie mērķi!Sirsnīgs sveiciens visiem Latvijas svētkos!”

Andra Annemarija Krūmiņa , LatvijasUniversitātes studiju programmas “Dabaszinātņuun IT skolotājs” 2. kursa studente.

„Par patriotu nekļūst, par patriotu piedzimst. Esmuno sirds pateicīga visiem tiem, kuri ir par savu valsti,savu zemi un savu valodu, jo es nesaprotu, kā tas ir, katu esi patriots tikai uz svētkiem. Man tās ir īpašas sa-jūtas staigāt pa brīvu zemi, kuru izcīnīja mūsu senči.

Tieši tāpēc vēl jo saviļņojošāk jūtos par doto iespējukopā ar Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas unoptometrijas fakultātes jaukto kori “Aura” uzstāties svēt-ku koncertā pie Brīvības pieminekļa.”

15

Elīna Millere, Jaunpiebalgas vidusskolas 12. kla-ses skolniece.

“Man kā 12. klases skolniecei Latvijas simtgade ir īpa-ša, jo šis ir pēdējais mācību gads Jaunpiebalgas vidus-skolā. Skatoties no praktiskās puses, tas ir labvēlīgs gads,jo, piemēram, latviešu valodas eksāmena rakstīšanasdaļā var tikt iekļauta tēma par kādu no simtgades fil-mām, un es varu sagatavoties kam konkrētam, kā arīir iespēja iegūt simtgades stipendiju.”

Helēna Jansone – Ķirse, Jaunpiebalgas vidus-skolas 1. klases skolniece.

“Latvija ir mūsu dzimtene – vieta, kur mēs visi esamdzimuši. Un ir tik labi, ka te varam justies droši.

Vēlos, lai Latvija zied zaļa un krāsaina! Uz dzimša-nas dienu tai uzcepsim kūku!”

Edžus Kalnačs, Jaunpiebalgas vidusskolas 1. kla-ses skolnieks.

“Es mīlu Latviju, mīlestību pret Latviju jūtu ceļojot.Esmu apciemojis Sprīdīti Tērvetes dabas parkā un

redzējis, kā līcis satiekas ar jūru Kolkas ragā. Es uz-kāpu augstākajā Latvijas kalnā – Gaiziņā. Ar tēti bijupārgājienā uz Raipala ezeru. Ar vectētiņu izstaigājuKuldīgas ieliņas.

Latvija ir manas mājas un mana dzimtene.Dzimšanas dienu svinēšu priecīgs, skatīšos svētku sa-lūtu un parādi.”

Irene Prīse, Zosēnu pagasta bibliotēkas vadītāja.“Ko man nozīmē Latvijas simtgade? Pirmkārt, jau ma-

nas mājas, ģimene, bērni un mazbērni. Darbs, kas manļoti patīk. Varu strādāt ar cilvēkiem - veidot dažādasradošās darbnīcas, kur iesaistās bērni un citi bibliotē-kas apmeklētāji. Pēc saviem ieskatiem veidoju un izliekudažādas radošu cilvēku izstādes, iepriecinot apmeklē-tājus un dodot idejas pamēģināt pašiem kaut ko veidot.Mēģinu radīt interesi uz grāmatu pašiem mazākajiemlasītājiem.

Mums ir dotas visas iespējas sevi pilnveidot, attīstīt,priecāties un strādāt brīvā Latvijā. Pie mums ir tik skais-ta daba ar visiem četriem gadalaikiem, sauli, mēnesiun zvaigznēm. Mums ir dota iespēja to visu izmantotun dalīties ar līdzcilvēkiem. Izmantosim visas šīs brī-nišķīgas iespējas un dzīvosim laimīgi brīvā Latvijā!”

Baiba Logina, Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkasvadītāja.

“Manas Latvijas 100 - gadē priecājos par to, kaJaunpiebalgas pagasta bibliotēka ir plaša un tajā pie-tiek vietas gan Raiņa un Annas Brigaderes Kopotajiemrakstiem, gan jaunākajai literatūrai, ka piebaldzēni grā-matas mīl un lasa, ka ir izveidojies grāmatu draugu klu-biņš “Lasītprieks”, ka pasākumu ciklam “Piebalgas dzim-tu stāsti” plānojam jau sesto tikšanās reizi.

Mani priecē arī kultūras pasākumu daudzveidībamūsu novadā - iespēja skatīties 100 - gades filmas, ap-meklēt brīnišķīgus koncertus baznīcā, baudīt teātra iz-rādes…

Mani priecē latvju ornamenti gan izadītajos pulsa sil-dītājos un rakstainajos cimdos, gan Piebalgas vīru tau-tastērpa zīļu jostu krāšņums, ko es pati centos iemū-žināt izšujot.

Lai piebaldzēniem ir neizsīkstošs radītpieks un da-rītpieks, tad mūsu novads plauks un attīstīsies!”

Mediķes – ārste Evita Pundure, ārsta palīdzesIlva Grauze un Liesma Ozola.

“Jebkuram cilvēkam noteikti ir vajadzīgi svētki, kon-certi (galvenais – tos arī apmeklēt!), vajadzīgs salūts,pati svētku sajūta. Kā zinām, pozitīvās emocijas arī uz-labo veselību.

Ja runājam par to, kādu redzam mūsu valsts simt-gadi veselības jomā, tad mūsu novada ļaudis ir patei-cīgi, ka tepat, uz vietas, ir sasniedzams ārsts un ārstapalīgi. Cerīgi raugāmies uz pozitīvu risinājumu mūsuģimenes ārsta praksē arī turpmāk.

Simtgades svētku sajūtu aizēno sasteigtās, ne līdz ga-lam pārdomātās reformas veselības jomā – gan trūku-mi e – veselībā, gan jaunā apdrošināšanas sistēma. Tāpatlielu problēmu sagādā jauno ārstu nevēlēšanās uzsāktģimenes ārsta praksi laukos. Gaidīsim, ko un kā lemsjaunā valdība.”

Aija Ķīķere

Dievs LatvijaiDievs Latvijai dāvāja vasaru jauku

Ar simtgades svētkiem kā ziedošu lauku.Šeit tautu viņš glābis ar savu varuUn sūtījis latviešiem dievišķo garu.

Nu šodien Latvijā cilvēks ir brīvs,Tas latgalis, zemgalis, kursis vai līvs.

Par Dieva zemi tie dzimteni sauc,Kaut tagad svešumā projām brauc.

Vēl gadsimti aizies un gadsimti nāks,Vai svešas tautas šeit dzīvot sāks?

Ja latviešiem zeme un mājas te būs,Tad viņu vietā cits nenokļūs.

Mums Latvijas valsts un karogs ir svēts,Mums darba tikums šūpulī sēts.

Vēl saule pār Latviju gaismu lies,Ar ticību pasaulē latvietis ies.

Slēģu Jānis

Jaunpiebalgas kultūras nama izstāžu zālē “Velves”arvien skatāmas izstādes, kuru autori ir mūsu vietējiemākslinieki – gleznotāji, pērļotāji, šuvēji, audēji u.c. Taspriecē gan pašus, gan arī ir iemesls palepoties atbrau-cējiem. Oktobra sākumā interesentus pulcēja kārtējāEgila Johansona gleznu izstādes atklāšana. Par šīsizstādes atklāšanas pasākumu, par iedvesmu, kāda va-

jadzīga, lai gleznas taptu, iztaujāju pašu autoru.Šoruden ikvienu interesentu priecēja kārtējā tava glez-

nu izstāde ar nosaukumu “Gadalaiki krāsās”. Vai esi skai-tījis – kura pēc kārtas tā bija? Ar ko neparasta, salīdzinotar iepriekšējām?

Kā ierasts, kopš esmu saslimis ar gleznošanu, kat-ru rudeni man atvēl „Velvju” zāli izstādei. Šī ir jau tre-

Ar interesi, pacietību un aizrautību

16

šā pēc kārtas. Šogad personālizstādes bijušas arī Drustos,Cesvainē, Cēsīs, esmu aicināts uz Ranku, Bausku.Jaunpiebalgā savējiem atrādu visu, ko pa gadu esmupaveicis – gan to, ar ko pats esmu puslīdz apmierināts,gan – ar ko nu tā..., bet paradoksāli – kas nepatīk vie-nam, otram – jā, t.sk. autoritatīviem vērtētājiem. Navjēgas iespringt un šaustīties ar paškritiku.

Smokinga man nav un nevajag. Sadomāju izstādesatklāšanā saņemt apsveikumus darba drēbēs. Tas, ie-spējams, dažus nošokēja. Sevi izbrīnīja izklaidība, katādā nozīmīgā brīdī katrā kājā biju uzvilcis citādas krā-sas zeķi, pie tam diezgan kontrastējošās krāsās. Lai taspieder pie ekšena... Dominante bija radību procesā rai-binātās bikses, kuru krāsu gamma virzās līdzi gada-laikiem. O, ar biksēm atsevišķi amizanti atgadījumi –tas cits stāsts.

Jaunums šajā rudens izstādē bija šovs – perfor-mance, kad katrs izstādes atklāšanas dalībnieks tikaaicināts uz kopēja kartona atstāt arī savu otas trie-pienu, līniju, iekrāsot laukumu, ļauties abstrakcijaivai papildināt sižetu, lai sagaidītu pārsteigumu – vē-lāk izlozē vienam no viņiem uzdāvināju savu glez-nu. Tā aizceļoja uz Vecpiebalgu. Jā, starp citu, kop-darbs būs skatāms nākamajā izstādē. Latvijā pa-zīstamie mūziķi – dziedātāja Endija Rezgale (biju-si visās iepriekšējās izstādēs) un taustiņinstru-mentālists Vilnis Daņiļevičs, atšķirībā no iepriekšējārudens ekspromta, sniedza mini koncertu. Un brīvībai,bohēmai vīns kā arvien...

Aplūkojot tavas gleznas, redzama daba – ziedi, koki,arī ainavas, ir klusā daba. Kas no tā tev visvairāk pa-tīk un ko tu labprātāk glezno?

Patikšanā notiek zināma mijiedarbība. Apnīk viens,ķeros pie nākamā. Klusās dabas ziemā, kad laukā glez-not ir ekstrēmi, ja vienīgi sēdi automašīnas salonā,kurā, neraugoties uz piesardzību, tomēr kaut ko pa-veicas noķēpāt. Vasarā viss pārāk zaļš, lai gan ir garadiena un ēnas/gaismas mainās lēnām, nav jāsteidzas,tomēr spožā saule traucē un žilbina. Apstākļi labvē-līgi, bet tas zaļums ir apnicīgs. Man vislabāk patīk glez-not pavasari, kad mostas daba, un rudenī koki krāš-ņā rotā. Puķes vienmēr ir skaistas, pat, ieskatoties vis-sīkākajā ziediņā, to redzi, bet mana eksplozīvā glez-nošanas maniere tām reizēm nodara pāri. Funktierētun knibināties varu, gleznojot uzstādījumus. Portretusneesmu mēģinājis, jo baidos, ka nepagūtu pamukt noportretējamā...

Kad tev kā māksliniekam rodas iedvesma, kādos brī-žos, kad jūti - ir jāņem rokā otas, krāsas un jāiet strā-dāt?

Vārds „mākslinieks”, attiecināts uz mani, mulsina.Aija, neesi gan vienīgā, kas tā godā – pirmais bija manssola biedrs Zvaigznes Indulis vidusskolā. Tas nu tā.

Otrdienās mākslas skolā pie studijas vadītājas TalitasTipukas mēs, dalībnieki, ierodamies uz nodarbībām.Pulciņš nav liels, bet cenšamies braši turēties.Iedvesmai un veicamā uzdevuma sajūtai jābūt.Citkārt iznāk paņemt krāsas un otas, redzot ko inte-resantu, neparastu, skaistu dabā. Tad, ja saproti, ka tur,tajā vietā un apstākļos, nevarēsi atgriezties, cenšos ska-tu paturēt atmiņā, it kā ar aci nofotografēt, lai gleznāto realizētu vēlāk mājās. Reizēm ļaujos savām ilūzijām,jo dabā mēdz būt tādas pasakainas krāsas un noska-ņas, kurām mana fantāzija un mācēšana netiek līdzi.

Zinu, ka rīkojat arī gleznošanas plenērus – kā iz-raugāties tiem vietu?

Plenērus rīkojam pie studijas dalībniekiem un tur,kur aicina. Studijā vasara ir tukšais laiks, nekas nenotiek,jo esam pielīdzināti skolēniem un palaisti brīvā vaļā.Šovasar otro gadu biju uz nedēļu Cesvainē plenērā, kuruvadīja Ērika Dogana. Starp pārdesmit dalībniekiem ama-tieri, tādi kā es, bijām tikai daži, pārējie profesionāļi arakadēmisku izglītību. Līdzās gleznotājiem no Vidzemes,Rīgas, arī mākslinieki no Jaroslavļas, Maskavas unBaltkrievijas. Tomēr atšķirīga skola no latviešiem. Pēcnedēļas atkal uz nedēļu Tirzā plenērā pie IlvijasJuškevičas. Ir interesanti – var padiskutēt, vērot, kā dar-bojas citi, apgūt kādu jaunu tehnisku paņēmienu, ie-klausīties padomos. Arī mazmeitas Gerda un Sofija pā-ris dienas pavadīja Cesvaines plenērā, bet mazdēlu Alenuiesaistījām mālēšanā tepat, savā dārzā, un kopīgi iz-braucot netālā apkārtnē.

Vai tagad, rudenī, un vēlāk ziemā arī taps jaunasgleznas?

Gleznas top joprojām. Ceru, ka neapniks, kaut ganšis vaļasprieks nav gluži lēts.

Egil, vai tavos senčos kāds ir bijis mākslinieks? Vairedzi mākslinieka talanta iezīmes arī savos mazbērnos?

Ar gleznošanu bijuši saistīti vairāki tuvinieki. Tādsbijis mana vectēva brālis, avangardists KārlisJohansons, kuru kopā ar latviešu strēlniekiem dzīvesgaitas aizvedušas uz Krieviju. Pirms dažiem gadiem viņadarbi, t.sk. kinētisko modeļu kopijas, bija skatāmas ganRīgā, gan Cēsu Izstāžu namā. Rados Biruta Goģe ar vīruArtūru Lapiņu (tolaik vadošiem Rīgas operas sceno -grāfiem). Arī akvareliste un multiplikācijas filmu māk-sliniece Gina Slapiņa (Bastejkalnā nošautā kinooperatoraAndra Slapiņa dzīvesbiedre) ar dēlu Didzi. Visi jau viņ-saulē.

17

Par mazbērniem un gleznošanu. Kamēr tā ir savaveida rotaļa... Ejot šo ceļu, vajadzīga neatslābstoša in-terese, pacietība, aizrautība, lai diendienā to darītu. Irjābūt raksturam, lai piespiestu sevi pārvarēt neveiksmes,negribēšanu, lai soli pa solītim tiktu pie varēšanas unmācēšanas.

Paldies, Egil, par stāstīto, lai tev radošas idejas at-kal jaunām gleznām!

Aija Ķīķere

Attēlos: Egila Johansona izstādes “Gadalaiki krāsās”atklāšanā.

Foto: Baiba Kalniņa – Eglīte, Vēsma Johansone

Viena no 100!Rudens šogad jo īpaši izgreznojis mūsu skaisto Latviju,

jo viņa mums ir visskaistākā jebkurā gadalaikā, dāvā-jot siltāko un garāko vasaru, kā arī ar brīnišķīgu krā-sainu rudeni.

Mums, pašdarbības kolektīviem, viss sākas rudenī -līdzīgi, kā pumpurs, kas veras pretī pirmajiem saulesglāstiem.

Tieši tādēļ, kad beidzas ikdienas darbi un vasaras stei-ga, esam apņēmības pilni un nākam kopā, lai, uzsākotjauno sezonu, sajustu drauga plecu, ļautos kolektīviemsmiekliem un piedzīvojumiem, kurus sākām krāt jau to-vakar. Deju kopa “Vēlais pīlādzis’’ skaita ziņā ir maza,taču dāmas ir drošas, enerģiskas un izdomas bagātas.

Dejot - tas nozīmē kopt prieku. Ja runājam par sie-vietēm, viņām visvairāk ir nepieciešams dejot, jo tās iraktīvākas nekā vīrieši. Dejā šo enerģiju var rast un rea-lizēt. Protams, ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēks nāk de-jot. Ne vienmēr tas ir tikai sevis harmonizēšanai.

Mēs katra un katrs esam viens no 100. Latvija jauir dāvājusi šo gadu neparastāku laika apstākļu ziņā.Vienojoties kopīgā dejā, izdejojām ‘’Es mīlu Latviju savu’’- to bezgalīgo sirds mīlestību, ko guvām visas dienas ga-rumā un koncertā. Lai mūžam dzīvo Latvija un drau-dzība! Deja arī todien bija saliedējusi un radījusi drau-dzīgu domubiedru kopu.Attēlā: zemnieku saimniecībā “Mazvieķi”.

Attēlā: “Vidzemes ceriņi” Zosēnu zeme, z/s“Stādaudzētava”.

18

Koncertā tika pārstāvēti 8 pagasti - Zosēni, Vestiena,Mazsalacas k/c, Braslava, Matīši, Ineši, Barkavas k/n- no 6 novadiem – Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas,Madonas, Mazsalacas, Alojas, Burtniekiem.

Turpat astoņdesmit sievas iepazina Zosēnu pagastu,apmeklējot Skrāģu krogu, “Vidzemes ceriņus”, z/s“Mazvieķi”, kur mūs garšīgi pabaroja ar jēra zupu, PiebalgasMākslas darbu krātuvi, iepriecināja un tika rasta iespē-ja iegādāties Ilzes Šeinfišas austos darbiņus. Un visiembija prieks un pozitīvas emocijas par šo dienu, ka ir tādaneskarta vieta kā Zosēni - ar kalniem un lejām.

Izskanēja vīzija - kāpēc gan 2020. gadā Zosēnos ne-varētu notikt 6. Sieviešu deju kopu festivāls, kas līdzšim noticis Lubānas pusē? Laiks rādīs.

Dzidra PrūseAttēlā: koncertā bija pārstāvēti astoņi pagasti no se-

šiem novadiem.

Nenogurdināmais ceļotājs Pēteris Strubergs

11. oktobrī Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā vieso-jās rakstnieks, ceļotājs un Pasaules latviešu klaidoņubrālības prezidents Pēteris Strubergs. Pasākuma vie-sus un apmeklētājus sagaidījām ar grāmatu izstādi, kurāiekļautas viņa ceļojumiem veltītās grāmatas – “Ceļojumumozaīka” divās daļās, “Tuvie Austrumi”, “Trīs pērlesĀzijas kaklarotā”, “Dienvidamerikas odiseja”, “Sapņuzeme Austrālija” un “Āfrika”, kas ļoti spilgti atklāj da-žādu valstu kultūru, dabu, tradīcijas, cilvēkus un no-tikumus.

Ja pasaules karti noklātu ar atzīmītēm vietās, kurpabijis ceļotājs, brīvu vietu nemaz nebūtu tik daudz: ap-ceļotas 84 valstis un pabūts pilnīgi visos kontinentos.P. Strubergs dalījās iespaidos par daudzām valstīm, īpa-ši izceļot Papua - Jaungvineju un Keniju, kuru ap-meklējums vēl svaigā atmiņā. Stāstījumu lieliski pa-pildināja fotogrāfijas un līdzi paņemtā priekšmetu ko-lekcija.

Ceļošana ir Pētera liekākais hobijs un, varētu teikt,pat dzīvesveids. Savus ārvalstu braucienus viņš aizsā-cis, strādājot Latvijas Olimpiskajā komitejā. Darbs pa-līdzējis nokļūt valstīs, kurās tobrīd norisinājusies olim-piāde. Taču ceļojumu garšu viņš izjutis jau agrā bērnībā,lasot ceļotāju piedzīvojumus žurnālā “Atpūta”. Sapņiemir spēja piepildīties, ja vien tie ir īsti. Viņš pats par savuvaļasprieku saka tā: „Ceļošana man sagādā prieku unpapildina zināšanas par svešu zemju cilvēkiem, dabu,vēsturi un kultūru. Spilgtie ceļojuma laikā gūtie iespaidipastāvīgi nodarbina manu prātu līdz brīdim, kad tie iraprakstīti kārtējā grāmatā, dodot iespēju arī citiem cil-vēkiem iepazīt tālas un eksotiskas zemes.”

Kad mūsu viesim taujājām par viņa mundruma un

enerģijas noslēpumu, saņēmām atbildi, ka ir 3 svarīgaslietas: ticība Dievam, pateicība savam ķermenim, ka taslabi funkcionē, un spēja piedot. Visiem pasākuma ap-meklētājiem P. Strubergs dāvināja viegli pagatavoja-mu Tibetas “Jaunības eliksīra” recepti.

Pētera Struberga grāmatas atrodas arī Jaunpiebalgaspagasta bibliotēkas krājumā un ir pieejamas ikvienaminteresentam. Ar nepacietību gaidīsim nākamo autoragrāmatu par piedzīvojumiem eksotiskajā PapuaJaungvinejā.

Baiba Logina

Attēlā: rakstnieks, ceļotājs un Pasaules latviešu klai-doņu brālības prezidents Pēteris Strubergs.

2.novembrī jau piekto reizi tikāmies “Piebalgas dzim-tu stāstu” pasākumā. Šoreiz par saviem senčiem - Brantudzimtu no “Mazbriciem” - stāstīja Rudīte Dobele (dzim.Daldere). Pasākuma apmeklētāji varēja iepazīties ar ar-hīva izziņām un citiem dokumentiem, kuri vēsta pardzimtai svarīgiem notikumiem. Liels paldies Rudītes mei-tai Elīnai Judinai par prezentācijas veidošanu!

Vairākas dienas bija apskatāma Brantu dzimtas sie-viešu darināto rokdarbu izstāde. Tā priecēja ar daudz-

veidību un krāsu bagātību, iedvesmojot apmeklētājusmeklēt un pārcilāt savu skapju saturu vai arī šajā zie-mā radīt pašiem ko jaunu un skaistu. Gandrīz par kat-ru priekšmetu Rudītei bija, ko pastāstīt, jo ar šīm dzim-tas relikvijām saista mīļas, siltas atmiņas. Īpašs ek-sponāts ir Piebalgas tautas tērpa vainadziņš, izšūts arļoti, ļoti smalkām pērlītēm.

Paldies Rudītei par izsmeļošo stāstījumu un padomu,kā un kur meklēt informāciju! Tas var noderēt arī ci-

Piebalgas dzimtu stāsti

19

tiem interesentiem. Dzimtas izpētes avoti ir dažādi:– fotogrāfijas;– cilvēku atmiņas;– avīžu raksti; – grāmatas;– dokumenti;– draudzes grāmatas;– dvēseļu revīzijas;– arhīva izziņas;– kapu pieminekļi;– kartes;– māju un vietu apskate dabā.Mūsdienās meklēšanu atvieglo tas, ka daudzas grā-

matas un preses izdevumi, kā arī draudzes grāmatasun dvēseļu revīziju grāmatas ir digitalizētas un atro-damas internetā portālos www.periodika.lv, http://gra-matas.lndb.lv/ , http://ciltskoki.lv/ u.c.

Pasākumā piedalījās arī vairāki attāli Brantu dzim-tas radinieki,

Documents

Sveicam Latvijas valsts svētkos – Latvijas Republikas ......3 Noslēgt zemes nomas līgumu par zemes īpašumu Pļavas iela 7, ar kadastra Nr.4256 006 0205 – 0,1284 ha platībā