1

Teorētiska izpratne par lauku Teorētiska izpratne par lauku un reģionu attīstību: un reģionu attīstību:

ES ETUDE projekta rezultāti un ES ETUDE projekta rezultāti un politikas ieteikumipolitikas ieteikumi

Tālis Tisenkopfs un Ilze LāceLU

SatursSaturs• Par projektu• Teorētiskā izpratne: Lauku un reģionālās

attīstības (L&RA) tīkls un vietu tipoloģija• Gadījumu studijas: Smiltenes novads un

Abavas ieleja• Secinājumi un politikas jautājumi

2

3

ETUDEETUDE, 6. Ietvara zinātniskais projekts, 6. Ietvara zinātniskais projekts

Uzdevums: Ilgtspējīgas un integrētas lauku attīstības konceptuāla analīze

Konceptuālais modelis:

1) Lauku ekonomikas endogenitāte

2) Teritoriju spēja radīt ´jaunumus´

3) Spēja radīt jaunus tirgus

4) Institucionālā sadarbība un pārvaldība

5) Efektīvi un elastīgi ilgtspējas risinājumi

6) Sociālais kapitāls

http://www.etuderd.eu

4

Attīstības tīkli un teritoriju tipoloģijaAttīstības tīkli un teritoriju tipoloģija

Piepilsēta

Jaunās lauku teritorijas

AttīstībaRegresija

Perifērās teritorijas

Specializētas lauksaimniecī-bas teritorijas

Segmentētas teritorijas

Lauksaimnie-cības nozīme

Relatīvi augsta

Relatīvi zema

‘Sapņu zeme’

5

Abavas Abavas ielejaieleja

Reģionālās gadījumu studijas Reģionālās gadījumu studijas

Smiltenes novads•Pilsēta un 8 pagasti•Iedzīvotāji – 5911 + 8718 •Teritorija –7.2 + 941.8 km2•Tipoloģija – ‘jaunie lauki”Abavas ieleja

•Ģeogrāfiska nevis administratīva vienība•7 novadi un pagasti •Iedzīvotāji – apmēram 9000•Teritorija – apmēram 360 km2•Tipoloģija – segmentētie lauki

6

Smiltenes stāsts: novada attīstībaSmiltenes stāsts: novada attīstībaVietas raksturojums: KAPITĀLI • Dabas kapitāls: Reljefs, meži, ezeri,

bioloģiskā daudzveidība, vides kvalitāte, izmanto mežsaimniecībā, pārtikas ražošanā, lauku tūrismā

• Ekonomiskais kapitāls: Mežsaimniecība un kokapstrāde, ceļu būve, lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde, tirdzniecība

• Sociālais kapitāls: Rosīga sabiedriskā dzīve, sports, kultūra, pašdarbība, pasākumi, savstarpējā uzticēšanās vietējais patriotisms

• Cilvēkkapitāls: Iedzīvotāji, migrācija, izglītības iestādes, jaunieši, līdzsvarota paaudžu situācija

• Kultūras kapitāls: Tradīcijas, vēsture, Smiltenes noslēpums, piederības izjūta

• Institucionālais kapitāls: Sadarbības vēsture, pašvaldības spēja, organizāciju sadarbība

Teritorijas dinamika: RĪCĪBA• Uzņēmējdarbības aktivitāte un • daudzveidība• Lauku un pilsētas mijiedarbība: vienota

dzīves, darba un pakalpojumu telpa• Apvienošanās (administratīvi teritoriālā

reforma) • Savas politiskās kapacitātes veidošana• Konsekvents vietējais attīstības plāns• Starptautiskas sadarbības pieaugums • Ikdienas kontakti un neformālais

komunikāciju tīkls• Iedzīvotāju piedalīšanās kultūrā, sportā,

sabiedrības dzīvē• Uzņēmēju un organizāciju sadarbība• Jauna institucionālā organizācija

REZULTĀTS• Smiltenes attīstība sekmīga gandrīz visās jomās – uzņēmējdarbībā, kultūrā,

izglītībā, infrastruktūras ziņā. Attīstības indekss viens no augstākajiem Vidzemē

• Izmantojot vietējos resursus, sociālo kapitālu un veidojot jaunu institucionālo ietvaru, Smiltene kļuvusi par veiksmīgu „jauno lauku teritoriju”

7

Smiltenes attīstības tīkla konfigurācijaSmiltenes attīstības tīkla konfigurācija

Sociālais kapitāls Iniciators

J auns institucionālais ietvars Rezultāts

Endogēnie resursi (cilvēkresursi)

Iniciators

I lgtspējība (sociālā, ekonomiskā, vides)

Rezultāts

Tirgus pārvaldība

Rezultāts

J auninājumu radīšana Rezultāts

Sociālais kapitāls Saistītājs

Ssadarbība starp pašvaldību un uzņēmējiem; uzņēmēju klubs; topošā publiskā un privātā partnerība; saikne starp pilsētu un lauku pašvaldībām; lauku partnerības; novada veidošana; iekšējais institūciju tīkls; iekļaušanās reģionālās politikas tīklā

300 aktīvu uzņēmumu; lielie, vidējie, mazie; uzņēmumu sadarbība; sociālā atbildība; vietējais, Latvijas un starptautiskais tirgus; uzņēmumu modernizācija; uzņēmējdarbības talants; personības

Sporta klubi, komandas; kultūras iestādes; pašdarbība; kori; deju kolektīvi; amatierteātris; iedzīvotāju iesaistīšanāsJaunatnes organizācijas

Vietējais patriotisms; sadarbības gars; identitāte; atbildības kultūra; sabiedriskā dzīve; ļauj pārvarēt barjeras arī politisko partiju starpā

Atzinība jaunām idejām; investīcijas ražošanas tehnoloģijās; pieci augsto tehnoloģiju uzņēmumi; multifunkcionāla lauksaimniecība; tūrisma pakalpojumi; novitātes sportā un kultūrā

8

Tīkls darbībā: iniciatīvas tā stiprināšanaiTīkls darbībā: iniciatīvas tā stiprināšanai

UzņēmējdarbībaLEADER grupa (Palsmane, Variņi)Kultūras aktivitātes un jaunumi

Smiltenes amatierteātrisKultūras jaunumiLokālā identitāte un patriotisms

Smiltenes sporta centrsInstitucionāli risinājumi Komandu sports

Uzņēmēju klubsInstitucionāli risinājumiUzņēmējdarbība un kultūraUzņēmēju sporta komandas

Ceļu inovatīvais centrsIzglītība un darba tirgust

Kultūra un sports

Piena pārstrādes uzņēmums Smiltenes piensReģiona tēla veidošana ar produkciju un pasākumiem (“Piena festivālsl”)

Izglītība

9

Tīkla ietekme uz Smiltenes konkurētspējuTīkla ietekme uz Smiltenes konkurētspēju Kā iesaistītās puses raksturo Smiltenes konkurētspēju?

Cilvēku kapitāls (izglītība un cilvēki) (4)

- Tirdzniecības centrs - Mājvietas - Aktīvais tūrisms - Tūrisma un rekreācijas iespējas - Tūrisma objekti - Labs ceļu tīkls - Ceļi

- Kultūra (3) - Sports (3) - Sporta aktivitātes - Aktīva kultūras dzīve - Sakopta, estētiska vide - Latviska (kultūras izpratnē) vide

Pakalpojumi, tūrisms, infrastruktūra(7)

Vides, ainavas un ģeogrāfiskais novietojums (5)

Kultūra un sports (10)

Uzņēmējdarbība un ražošana (6)

- Skaistas ainavas - Nepiesārņota vide - Daba - Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums

- Efektīva ražošana - Uzņēmējdarbība - Stabila ekonomiskā attīstība - Attīstīta lauksaimniecība - Darba iespējas - Spējīgi uzņēmēji

Konkurētspēja

Kāda ir tīkla ietekme uz konkurētspēju?

Endogenitāte: daudzveidīga daba, vēsturiski veidojušās sporta un kultūras tradīcijas, mīkla par “veiksmes stāstu”, cilvēku kapitāls, izteikta identificēšanās ar vietu, “lokalpatriotisms”

Jaunais institucionālais ietvars: attīstīta pakalpojumu sfēra, institucionalizēta kultūras un sporta dzīve, pozitīvas un funkcionējošas attiecības starp pilsētu un kaimiņpagastiem

Tirgus pārvalde: attīstītas un labi iesakņojušās biznesa tradīcijas, ar vietējiem resursiem saistīta ražošana, sociāli atbildīgi uzņēmumi, kas iesaistās sabiedriskajā dzīvē

Socialais kapitāls: institucionālā sadarbība, sociālā kapitāla izplatība (lobiji galvaspilsētā), aktīva kultūras un sporta dzīve, “komandas gars”, kas vēlāk transformējas individuālā un organizatoriskā konkurētspējā

10

Tīkla ietekme uz dzīves kvalitātiTīkla ietekme uz dzīves kvalitātiKā iesaistītās puses raksturo dzīves kvalitāti Smiltenē?

- Darba iespējas (2) - Konkurētspējīgs atalgojums (2) - Nodokļu nomaksa - Pirktspēja - Profesionāļi

- Izglītības iespējas (2) - Daudzpusīgi pakalpojumi - Mājokļu politika - Sociālo pakalpojumu pieejamība

Darba tirgus un atalgojums (7)

Daba, vide (2)

Publiskie pakalpojumi (5)

Kultūra un sports (4)

- Nepiesārņota vide - Vides kvalitāte

- Kultūra - Kultūras un sporta pasākumi - Pievilcīgi cilvēki - Sakoptas mājas

Dzīves kvalitāte

Kāda ir tīkla ietekme uz dzīves kvalitāti?

Endogenitāte: ģeogrāfiskā atrašanās vieta, pievilcīga daba, bioloģiskā daudzveidība, lepnums, “lokālpatriotisms”

Tirgus pārvaldība: sadarbība un konkurence, nodarbinātības iespējas, uzņēmumu iesaiste sabiedriskajā dzīvē

Sociālais kapitāls: piedalīšanās kultūras un sporta dzīvē, aktīva sabiedriskā dzīve, izteikts “komandas gars”, iesakņotība, institucionālā sadarbība pakalpojumu nodrošināšanā

Novitātes: kultūras un sporta pasākumi, uzņēmēju attiecības problēmu risināšanā un sporta un kultūras dzīves organizēšanā

11

Tīkla ietekme uz vietas attīstībuTīkla ietekme uz vietas attīstību

Sociālais kapitālsIniciators

Jauns institucionālais ietvarsRezultāts

Endogēnie resursi (cilvēkresursi)Iniciators

IlgtspējībaRezultāts

Tirgus pārvaldībaRezultāts

Jauninājumu radīšanaRezultāts

Sociālais kapitālsEļļotājs

1) Pakalpojumi, funkcionāls centrs apkārtējām pašvaldībām2) Darba tirgus iespējas un jauni profesionāļi

1) Resursi ražošanai un inovācijām (arī lauksaimniecībā)2) Cilvēkresursi, komandas darbs

1) Saikņu un tīklu veidošana sociālā kapitāla ietvaros ar kultūras un sporta pastarpinājumu vēlāk sekmē attīstību (komandas gars, lobēšana)2) Lokālpatriotisms, spēja pārvarēt politisko partiju sāncensību3) Individuāls un kolektīvs

1) Lielāki sadarbības tīkli, tīklu un teritoriju apvienošanās2) Vairāk resursu attīstībai

1) Stabila ekonomiskā izaugsme2) Veselīga konkurence

1) Pašvaldības atbalsts jaunām uzņēmējdarbības idejām2) Kultūras un sporta inovācijas3) Tehnoloģiskās inovācijas

12

Tīklojuma potenciāls: saistīt un veicināt attīstību, uzlabot Tīklojuma potenciāls: saistīt un veicināt attīstību, uzlabot

dzīves kvalitāti un konkurētspējudzīves kvalitāti un konkurētspēju SmiltenēSmiltenē

Konkurētspēja

Dzīves kvalitāte

Kultūra un sports

Cilvēku kapitāls (izglītība un cilvēki)

Uzņēmejdarbība un ražošana

Pakalpojumi, tūrisms, infrastruktūra

Vide, ainava, novietojums

Darba tirgus un atalgojums

Kultūra un sports

Publiskie pakalpojumi

Kultūra un sports

Izglītība un darba devēji

Kultūra, sports, uzņēmējdarbība

13

Secinājumi par SmilteniSecinājumi par Smilteni• Smiltenes veiksmes pamatā ir sociālā kapitāla, institucionālās

organizācijas un tirgus tīklojums• Kultūra un sociālais kapitāls veido vienojošu platformu institucionālai

organizācijai un pārvaldei• Sociālais kapitāls ir nozīmīgs visu faktoru mijiedarbībā• Turpmāk svarīga būs organizacionālā spēja nostiprināt esošos

tīklus un veidot jaunus• Galvenais izaicinājums ir tīkla gatavība iekļaut jaunus uzdevumus:

– Kā tīkls varēs nodrošināt jaunās vajadzības un pakalpojumus pēc administratīvi teritoriālās reformas?

– Kā tīkls risinās jauniešu un cilvēkresursu piesaistīšanu novadam? – Kā tiks veicināta dzīves kvalitātes uzlabošana, veselības aprūpe, vides

infrastruktūra, nodrošinot privāto un publisko partnerību? – Kā tiks sekmēta vietējā ekonomika, inovācijas?

14

Abavas ielejas stāsts: jaunie lauku pakalpojumiAbavas ielejas stāsts: jaunie lauku pakalpojumi

Sociālais kapitālsL&RA saistītājs

Jaunais institucionālais ietvars(formālais/neformālais) L&RA saistītājs

Jauninājuma radīšana

IlgtspējaRezultāts

Tirgus pārvaldeL&RA saistītājs

Endogēnie resursi

L&RA iniciatori

Abavas ielejas lauku/reģionālais tīkls

15

Vecsīmaņi (Viesu nams) Upeslīči

(izjādes)

Indāni (bioloģiskā saimniecība, naktsmītnes)

Biernes (saimniecība, pirts)

Drubazas (botāniskā taka, kempings)

Tīkla attiecības

Sadarbība mārketingā

Informācija

Zviedru cepure

(rodeļtrase50 000 clientu)

Kandavas Tūrisma informācijas centrs

Kopīgi projekti

Abava valley development centre

Nav tiešas sadarbības

Imulas (viesu nams, restorāns, meža taka)

Pedvāles brīvdabas skulptūru muzejs

Plosti(sporta un atpūtas nometnes)

Pakalpojumu uzņēmumu tīkls Abavas ielejāPakalpojumu uzņēmumu tīkls Abavas ielejā

16

Tīkla ietekme uz vietas attīstībuTīkla ietekme uz vietas attīstību

Sociālais kapitālsR&D saistītājs

Jaunais institucionālais ietvars (formālais/neform.)

R&D saistītājs

Jauninājuma radīšana

IlgtspējībaRezultātse

Tirgus pārvaldeR&D saistītājs

Vietējie resursi

RD initiators

1) Endogēno resursu mobilizēšana (ainava+ kultūras + vēsturiskais mantojums)2) Lauksaimniecības, dzīvesveida un dabas resursu integrācija

1) Inovācijas un jauni lauku pakalpojumi pilsētas klientiem 2) Vietējo resursu novērtēšana un izmantošana pa jaunam (jaunpienācēju devums)

1) Sadarbība starp ģeogrāfiski vienotiem pakalpojumu sniedzējiem 2) Pakalpojumu daudzveidība un papildinātība, uzņēmumu ‘klāsteris’

1) Lauku ekonomikas daudzveidība2) Dabas aizsardzība

1) Pieaugoša sadarbība starp pakalpojumu sniedzējiem2) Informācijas un zināšanu apmaiņa

1) Ielejas, dabas resursu pārvalde 2) Tūrisma attīstības potenciāla novērtējums un attīstība 3) Kopīgas ielejas identitātes attīstība4) Abavas ielejas attīstības centrs

17

Tīkla ietekme uz konkurētspēju un dzīves kvalitāti Abavas ielejāTīkla ietekme uz konkurētspēju un dzīves kvalitāti Abavas ielejā Konkurētspēja

Endogenitāte: Ainavas vērtība, dabas resursi,

vēsturiskas tūrisma tradīcijas, reģionālais “brends”

Jauninājumi: Jauns lauku pakalpojumu nodrošinājums un organizācija, jauna pieeja

dabas un kultūras lieguma zonu pārvaldē (starppašvaldību NVO)

Jaunais institucionālais ietvars: NVO, kas vērsts uz sadarbību ielejas attīstībā,

profesionālo organizāciju ( un sociālo tīklu) loma pakalpojumu attīstībā

Tirgus pārvalde: Lauku pakalpojumu tīklu rašanās/

“klāsteri”, lauku pakalpojumu piedāvājuma dažādošanās un

piesātināšanās

Dzīves kvalitāte

Endogenitāte: Pievilcīga un daudzveidīga ainava,

biodaudzveidība, vēsturiskais un kultūras mantojums

Ilgtspēja: Ielejas pārvaldība, biodaudzveidībaTirgus pārvalde: sadarbība un

konkurence, ienākumi un nodarbinātība, ielejas

pārvaldība

Sociālais kapitāls: biznesa sadarbība, institucionālā sadarbība, dabas resursu apzināšanās ar kopīgām

darbībām

18

Tīklojuma potenciāls: saistīt un veicināt attīstību, Tīklojuma potenciāls: saistīt un veicināt attīstību,

uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspējuuzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspēju Abavas ielejāAbavas ielejā

Konkurētspēja Dzīves kvalitāte

Cilvēku kapitāls (uzņēmēji, inovatori, ārējais cilvēku kapitāls)

Tūrisma jaunie lauku pakalpojumi (viesu mājas, atrakcijas, aktivitātes u.c.)

Vide, ainava

Darba tirgus un atalgojums

Vēsturiskais un kultūras mantojums, tradīcijas

Ielejas pārvalde un attīstība

Biznesa(tirgus, inovācijas) dimensija

Endogenitātes dimensija

19

Secinājumi par Abavas ielejuSecinājumi par Abavas ieleju• Abavas ieleja ir ‘segmentēta’ lauku teritorija,

ekonomika pārstrukturējas• Attīstība balstīta uz vietējo resursu izmantošanu

inovācijā – jaunu lauku pakalpojumu radīšanā• Sociālais kapitāls veidojas uzņēmēju vidū, bet

mazāk droši un ilgtspējīgi – vietējā kopienā un pārvaldībā

• Veidojas aizmetņi integrētam teritorijas attīstības tīklam, taču to apgrūtina administratīvās barjeras un sociālā kapitāla vājums

20

Kopēji secinājumi par LatvijuKopēji secinājumi par Latviju• L&RA tīkliem ir pozitīva ietekme uz vietu konkurētspēju un dzīves

kvalitāti• Latvijā ‘stiprie’ tīkli balstīti uz:

– Ekonomiku, uzņēmēju sadarbību– Kultūru un sportu

• ‘Vājāki’ ir:– Izglītības tīkli– Teritoriālās pārvaldības tīkli

• Jāveicina dažādi novadu un pārnovadu attīstības tīklojumi:– Sadarbība (starp dažādiem aģentiem, organizācijām, pašvaldībām,

pilsētām un laukiem)– Partnerības – Vietējas un reģionālas inovāciju platformas– Attīstības alianses – Jaunu zināšanu un prakses kopienas – Vietu, novadu, teritoriju zīmološana

21

Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: vietējais/ reģionu līmenisvietējais/ reģionu līmenis

• Pašreizējais lauku un reģionālās politikas budžeta sadalījums ir nevienlīdzīgs un bloķē lauku un reģionālās attīstības tīklojumu

• Par LA publisko finansējumu jālemj, iesaistot visus lauku tīkla dalībniekus, šim nolūkam jāveido reģionālus forumus

• Lauku tīklu ietekmē dažādas politikas; tās jāvērtē no tīkla perspektīvas – cik lielā mērā tās ņem vērā visu lauku tīkla dalībnieku intereses

• Reģionālajā līmenī vajadzētu veidot vienojošu institūciju – platformu, kas koordinētu reģionālo sadarbību

• Līdzdalības process lauku attīstībā jāreformē un jāpadara patiesi atvērts visiem lauku un reģionālās attīstības tīkla dalībniekiem: zemniekiem, lauciniekiem, pašvaldībām, zinātniekiem, pilsētniekiem, patērētājiem uc. jārada iespēja iesaistīties

22

Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: nacionālais līmenisnacionālais līmenis

• Jāstiprina vietējās attīstības instrumenti• Tīklošanās un sadarbība prasa uzticēšanos un prasmes, jāmāca un

jāatbalsta tīklošanās prasmes• Jāatbalsta zemnieku saimniecības kā daudzveidīgu aktivitāšu un

daudzfunkcionālas lauksaimniecības vietas• Tirgus panākumi ir svarīgs LA iniciatīvu mērķis; ir jāizmanto

prasmīga tirgus pārvaldība, lai efektīvi izmantotu lauksaimniecību un lauku teritorijas

• Ir jārada ‘telpa’, kur rasties jaunumiem: piemēram – riska fondi jaunu iniciatīvu sācējiem laukos un mazpilsētās

Kopēji Eiropas secinājumi un politikas Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: nacionālais līmenisjautājumi: nacionālais līmenis

• Kuram pārvaldes līmenim Latvijā vajadzētu “iekustināt” un intensificēt L&RA tīklu? Pagastiem? Novadiem? RAA?

NVO – Lauku tīklam? RAPLM?

• No šaura uz plašu politikas skatījumu?

• No atbalsta individuāliem labumu guvējiem uz sistēmisku pieeju un atbalstu tīkliem

• No lauku uz lauku-pilsētas politiku?

24

Kopēji Eiropas secinājumi un politikas Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: ES līmenisjautājumi: ES līmenis

• KLP reforma un LA pīlāra stiprināšana – vai LA virzīšana Kohēzijas politikas virzienā?

• Pašreiz ES LA programmā vienpusīgs iedalījums: lauksaimniecība – ne-lauksaimniecība?

• Jāveic KLP ‘veselības pārbaude” – pārāk mazs uzsvars un lauku tīklu, sevišķi cilvēka aspektiem?

• ES jāveic valsts atbalsta pārbaude – vai pašreizējā atbalsta sistēma laukiem nebremzē uz vietējiem resursiem balstītu un

integrētu attīstību?

25

Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!

Tālis Tisenkopfs, Talis.Tisenkopfs@lu.lv

http://www.etuderd.eu