TTEERRIITTOORRIIJJAASS IIZZMMAANNTTOOŠŠAANNAASS …€¦ · principus un projektēšanas un būvdarbu veikšanas kārtību. 3) Apbūves noteikumi ir pielietojami kopā ar Priekules

APSTIPRINĀTS ar Priekules novada domes

2009.gada 29.decembra sēdes Nr.17; 45§ lēmumu

domes priekšsēdētāja ____________/Vija Jablonska/

PPRRIIEEKKUULLEESS NNOOVVAADDAA

PPRRIIEEKKUULLEESS PPAAGGAASSTTAA

TTEERRIITTOORRIIJJAASS PPLLĀĀNNOOJJUUMMSS 22000099.. –– 22002211..

((44 ddaaļļāāss))

IIIIII ddaaļļaa

TTEERRIITTOORRIIJJAASS IIZZMMAANNTTOOŠŠAANNAASS

UUNN

AAPPBBŪŪVVEESS NNOOTTEEIIKKUUMMII

PPrriieekkuullee,, 22000099

Priekules pagasta teritorijas plānojums 2009. – 2021.

Priekules pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

2

SATURA RĀDĪTĀJS

I VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI ............................................................................................................................................................ 4

II NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI ............................................................................................................................................. 5

III. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI TERITORIJU IZMANTOŠANAI ....................................................................................................... 10

3.1.VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA................................................................................................................................. 10 3.2. VISĀS TERITORIJĀS AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA .......................................................................................................................... 10 3.3. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI UN VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA ............................................................................................ 10 3.4. ZEMES VIENĪBU NEATBILSTOŠA IZMANTOJUMA STATUSS ............................................................................................................ 11 3.5. PRASĪBAS JAUNVEIDOJAMO ZEMES VIENĪBU MINIMĀLAJĀM PRASĪBĀM .......................................................................................... 12 3.6. PRASĪBAS LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMĒS UN MEŢA ZEMĒS, KURĀM NEPIECIEŠAMA TRANSFORMĀCIJA ............................... 12 3.7. PRASĪBAS REDZAMĪBAS NODROŠINĀJUMAM ............................................................................................................................. 12 3.8. PRASĪBAS DABAS TERITORIJU IZMANTOŠANAI UN APSTĀDĪJUMU IERĪKOŠANAI ............................................................................... 12 3.9. PRASĪBAS AUTOMAŠĪNU UN VELOSIPĒDU NOVIETOŠANAI ........................................................................................................... 13 3.10. TAUVAS JOSLAS ................................................................................................................................................................ 13 3.11. AIZSARGJOSLAS ................................................................................................................................................................ 14

3.11.1. Vides un dabas resursu aizsargjoslas .................................................................................................................. 14 3.11.2. Ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas……………………………………………………………………………………18

3.11.3. Sanitārās aizsargjoslas ......................................................................................................................................... 20 3.12. PRASĪBAS ĪPAŠI AIZSARGĀJAMO DABAS TERITORIJU IZMANTOŠANAI ........................................................................................... 21 3.13. PRASĪBAS VALSTS AIZSARGĀJAMO KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAI ................................................................................... 21 3.14. PRASĪBAS KULTŪRVĒSTURISKO OBJEKTU SAGLABĀŠANAI ........................................................................................................ 23

IV VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI TERITORIJU APBŪVEI ................................................................................................................... 24

4.1. PRASĪBAS APBŪVES INTENSITĀTEI UN BLĪVUMA RĀDĪTĀJIEM ....................................................................................................... 24 4.2. PRASĪBAS BŪVPROJEKTĒŠANAI, KAS UZSĀKTA LĪDZ ŠĪ TERITORIJAS PLĀNOJUMA SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENAI ....................................... 24 4.3. PRASĪBAS ĒKAS UN BŪVES VAI TO DAĻU FUNKCIONALITĀTES MAIĽAI ............................................................................................ 24 4.4. PRASĪBAS ĒKU UN BŪVJU REKONSTRUKCIJAI, RESTAURĀCIJAI UN REMONTAM ............................................................................... 24 4.5. PAGALMU NOTEIKUMI ........................................................................................................................................................... 25 4.6. PRASĪBAS BŪVJU NOVIETOJUMAM ZEMES VIENĪBĀ, BŪVLAIDEI UN APBŪVES LĪNIJAI, ATTĀLUMIEM STARP BŪVĒM UN

INŢENIERKOMUNIKĀCIJĀM ............................................................................................................................................................ 25 4.7. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM UN ĀRTELPAS ELEMENTIEM, TO VIZUĀLAJAM UN NOFORMĒJUMAM .................................. 26 4.8. PRASĪBAS ĒKU UN BŪVJU KONSTRUKTĪVAJĀM DAĻĀM UN ELEMENTIEM ......................................................................................... 27 4.9. PRASĪBAS JAUNAI SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAI UN ESOŠĀS INFRASTRUKTŪRAS REKONSTRUKCIJAI ............................................... 28 4.10. PRASĪBAS DEGVIELAS UN GĀZES UZPILDES STACIJĀM UN CITIEM RISKA OBJEKTIEM ..................................................................... 29 4.11. PRASĪBAS SAIMNIECĪBAS ĒKĀM UN BŪVĒM, KAS PAREDZĒTAS MĀJLOPIEM .................................................................................. 30 4.12. PRASĪBAS INŢENIERKOMUNIKĀCIJU BŪVNIECĪBAI, REKONSTRUKCIJAI, EKSPLOATĀCIJAI ................................................................ 31

4.12.1. Vispārīgās prasības .............................................................................................................................................. 31 4.12.2. Ūdensapgāde un kanalizācija ............................................................................................................................... 32 4.12.4. Elektroapgāde ....................................................................................................................................................... 34 4.12.5. Sakaru komunikācijas ........................................................................................................................................... 34 4.12.6. Ugunsdrošības prasības ....................................................................................................................................... 34

V NOTEIKUMI ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI ................................................................................... 36

5.1. TERITORIJAS PLĀNOTĀS (ATĻAUTĀS) IZMANTOŠANAS VEIDI ........................................................................................................ 36 5.2. TERITORIJU ROBEŢAS .......................................................................................................................................................... 36 5.3. DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS ............................................................................................................... 36 5.4. SAVRUPMĀJU UN MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS ............................................................................................... 38

5.4.1. Galvenā izmantošana .............................................................................................................................................. 39 5.4.2. Palīgizmantošana .................................................................................................................................................... 39 5.4.3. Pieļaujamie apbūves rādītāji: .................................................................................................................................. 39 5.4.4. Citi noteikumi .......................................................................................................................................................... 40

5.5. DERĪGO IZRAKTEĽU IEGUVES TERITORIJAS ............................................................................................................................. 40 5.5.1. Galvenā izmantošana .............................................................................................................................................. 40 5.5.2. Citi noteikumi .......................................................................................................................................................... 41

5.6. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS ....................................................................................................................... 41



3

5.7. MEŢU TERITORIJAS .............................................................................................................................................................. 42 5.7.1. Atļautā izmantošana ............................................................................................................................................... 43 5.7.2. Pieļaujamie apbūves rādītāji ................................................................................................................................... 43

5.8. RAŢOŠANAS APBŪVES TERITORIJAS ....................................................................................................................................... 43 5.8.1. Galvenā izmantošana .............................................................................................................................................. 44

5.9. ATPŪTAS UN REKREĀCIJAS OBJEKTU TERITORIJAS ................................................................................................................... 45 5.9.1. Atļautā izmantošana ............................................................................................................................................... 45

5.10. SABIEDRISKĀS APBŪVES TERITORIJAS .................................................................................................................................. 45 5.10. 1. Galvenā izmantošana ........................................................................................................................................... 45 5.10.2. Palīgizmantošana .................................................................................................................................................. 46 5.10.3. Pieļaujamie apbūves rādītāji ................................................................................................................................. 46 5.10.4. Citi noteikumi ........................................................................................................................................................ 46

5.11. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJAS ......................................................................................................................... 47 5.11.1. Atļautā izmantošana.............................................................................................................................................. 47

5.12. INŢENIERTEHNISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS .............................................................................................................. 48 5.12.1. Galvenā izmantošana ............................................................................................................................................ 48 5.12.2. Palīgizmantošana .................................................................................................................................................. 48 5.12.3. Citi noteikumi ........................................................................................................................................................ 48

5.13. ŪDEĽU TERITORIJAS .......................................................................................................................................................... 49 5.13.1. Atļautā izmantošana.............................................................................................................................................. 49

5.14. KAPU TERITORIJAS ............................................................................................................................................................ 50 5.14.1. Atļautā izmantošana.............................................................................................................................................. 50 5.14.2. Citi noteikumi ........................................................................................................................................................ 50

VI TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA ......................................................................................................... 51

6.1. PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMIEM ............................................................................................................................................. 51 6.2. PRASĪBAS ZEMES IERĪCĪBAS PROJEKTU IZSTRĀDEI .................................................................................................................... 52 6.3. ZEMES VIENĪBU SADALĪŠANA, APVIENOŠANA UN ROBEŢU PĀRKĀRTOŠANA .................................................................................... 52 6.4. BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA ....................................................................................................................................... 53

6.4.1. Būvprojekta saskaņošana ...................................................................................................................................... 54 6.4.2. Būvatļaujas saņemšanas kārtība ............................................................................................................................ 54 6.4.3. Ēku un citu būvju nojaukšana ................................................................................................................................ 55 6.4.4. Rīcība patvaļīgas būvniecības novēršanai ............................................................................................................. 55

6.5. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS MĒRĶU NOTEIKŠANA ........................................................................................................... 55 6.6. PRASĪBAS TERITORIJAS, ĒKU UN BŪVJU UZTURĒŠANAI .............................................................................................................. 56 6.7. TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪŠANAS KĀRTĪBA ...................................................................................................................... 56 6.8. APBŪVES NOTEIKUMU KONTROLE UN IEVĒROŠANA ................................................................................................................... 56



4


Izdoti saskaľā ar ―Teritorijas plānošanas likuma‖ 7.panta sestās daļas 2.punktu,

likuma ―Par pašvaldībām‖ 43.panta pirmās daļas 1.punktu

un ―Būvniecības likuma‖ 7.panta pirmās daļas 1.punktu

I Vispārīgie jautājumi

1) Priekules pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk tekstā lietots saīsinājums „Apbūves noteikumi‖ ir „Priekules pagasta teritorijas plānojuma 2009. – 2021.‖ sastāvdaļa.

2) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka zemes īpašnieku vai valdītāju tiesības un pienākumus attiecībā uz viľu īpašumā vai lietojumā esošās zemes vienības izmantošanu. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi saskaľā ar pagasta teritorijas zonējumu nosaka apbūvēšanas principus un projektēšanas un būvdarbu veikšanas kārtību.

3) Apbūves noteikumi ir pielietojami kopā ar Priekules pagasta teritorijas plānojuma saistošās daļas Grafisko daļu (Priekules pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana) mērogā 1:10000;

4) Apbūves noteikumi attiecas uz visu pagasta administratīvo teritoriju un to prasības ir saistošas visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, detālplānojumu izstrādāšanu, zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu, būvju projektēšanu, būvdarbus, restaurāciju, rekonstrukciju, renovāciju vai nojaukšanu, kā arī tie neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības, ievērot spēkā esošo valsts likumu un citu normatīvo aktu prasības.

5) Mainoties normatīvajiem aktiem vai to nosacījumiem uz kuriem dotas atsauces šajos Apbūves noteikumos, praksē jāpiemēro aktuālās normatīvajaos aktos noteiktās prasības, ja vien šajos Apbūves noteikumos nav noteiktas stingrākas prasības.

6) Šo Noteikumu grozījumi sagatavojami teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanas ietvaros. 7) Ja tiesa kādu šo Noteikumu punktu vai prasību atzīst par spēkā neesošu, pārējā to daļa saglabā spēku. 8) Tie Noteikumu punkti, kuros ir atsauces uz iespēju noteikt, detalizēt vai precizēt, veicot papildus

plānošanas pasākumus, piemēram, izstrādājot detālplānojumu, uzskatāmi par nosacījumiem un nav klasificējami kā teritorijas plānojuma, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumi.



5

II Noteikumos lietotie termini

Aizliegtā izmantošana – izmantošana, kas neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam. Apbūves blīvums – zemes vienības vai tās daļas (teritorija ar vienu plānotās (atļautās) izmantošanas veidu) visu ēku apbūves laukumu summas attiecība pret zemes vienības vai tās attiecīgās daļas platību procentos (%). Apbūves intensitāte – visu ēku/būvju virszemes stāvu platības summas attiecība pret apbūvei paredzētas zemes vienības vai tās daļas (teritorija ar vienu plānotās (atļautās) izmantošanas veidu) platību procentos (%). Stāva platību nosaka kvadrātmetros ēkas ārējā perimetra robeţās. Apbūves laukums – tāda ēkas laukuma projekcija uz zemes, kuru ierobeţo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkas un ēkas daļām, kuras izvietotas uz kolonnām, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveľiem, terasēm un ārējām kāpnēm, kā arī atklātus peldbaseinus un pārkares (t.sk. balkonus), ja tie izvirzīti ārpus ēkas sienas vairāk par 1,5 metriem, izľemot teritorijas labiekārtojumu – piebraucamo ceļu laukumu, autostāvvietas, lecektis, neapkurinātas siltumnīcas u.tml. Apbūves līnija – attālums no zemes vienības robeţas, līdz kurai atļauts celt ēkas/ būves. Apstādījumi - visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu produkciju. Apstādījumi ietver parkus, dārzus, skvērus, alejas, kapsētas, nogāţu nostiprinājumus u.c. Apstādījumos ir koki, krūmi, vīteľaugi, puķu stādījumi, zālieni, ceļi, ūdenstilpes, takas un laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm, celtnes apstādījumu apkopei u.c. Arhitektonisks akcents - būves arhitektoniskajam veidolam nozīmīgs, kompozicionāls elements, kas parasti neveido izmantojamu telpu un atrodas ārpus galvenās būvmasas un tās silueta. Atļautā izmantošana – teritorijas plānojumā atļautie nosacījumi konkrētai teritorijai vai zemes vienībai, kā arī zemes, būves un ēkas vai to daļu izmantošana, kas plānota saskaľā ar teritorijas plānojumu. Pēc prioritātes nosaka šādu izmantošanu:

8) Galvenā izmantošana – plānota vai esoša zemes un būves vai tās daļas izmantošana, kas zemes vienībā vai tās daļā (teritorija ar vienu plānotās (atļautās) izmantošanas veidu) ir dominējoša.

8) Palīgizmantošana - plānota vai esoša zemes un būves vai tās daļas izmantošana, ja tā ir pakārtota zemes vienības vai tās daļas (teritorija ar vienu plānotās (atļautās) izmantošanas veidu) galvenajai izmantošanai un to papildina, uzlabo vai veicina, kā arī ir izvietota tajā pašā zemes vienībā, kur galvenā izmantošana, un aizľem ne vairāk kā 30% no galvenās izmantošanas platības.

Autostāvvieta – automašīnu novietošana, kas ietver šādus veidus: 8) Atklāta autostāvvieta – automašīnu novietošanas veids, kas nozīmē teritoriju uz ielas vai

laukumos marķētās novietnēs (arī noţogotās) un kas paredzēts vienas vai vairāku automašīnu novietošanu uz laiku.

8) Garāţa – ēka vai tās daļa, kas plānota vai izmantota pastāvīgai automašīnas vai automašīnu novietošanai. Tā var būt gan privāta, gan kopīpašums. Šajos Noteikumos garāţa ar privātas garāţas nozīmi netiek lietota, ja tā ir ietverta savrupmājā vai tās saimniecības ēkā.

8) Slēgta autostāvvieta – automašīnu novietošanas veids, kas ir iekļauta ēkā vai tās daļā automašīnu novietošanai uz laiku, bet nav garāţa.

Bēniņi – neapdzīvojama telpa starp jumta norobeţojošām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu (līdz siltinājuma virskārtai). Būve – būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums (arī ēka), kam ir noteikta funkcija. Šo Noteikumu izpratnē arī plānots, projektēts vai būvēšanā esošs veidojums. Būvlaide – teritorijas plānojumā zemes vienībai noteikta līnija, no kuras sākot, virzienā no ielas sarkanās līnijas uz zemes vienības dziļumu, drīkst izvietot galvenās ēkas. Atkarībā no nepieciešamajiem apbūves kompozicionālajiem risinājumiem šie Noteikumi nosaka šādus būvlaiţu veidus:



6

8) Atkāpes būvlaide – fasādei jāatrodas ne tuvāk ielai par noteikto minimālo būvlaides attālumu.

8) Iedibinātā būvlaide – esošās apbūves līnija, ja kvartāla robeţās vismaz 1/3 daļa galveno ēku atrodas uz vienas līnijas.

8) Obligātā būvlaide – būvlaide, kas nosaka, ka galvenās ēkas galvenajai fasādei obligāti jāsakrīt ar būvlaidi.

Ceļu / ielu cietais segums - nostiprināta pamatne un segums: asfalts, betons, bitumens, bruģakmens, klinkers. Daudzdzīvokļu māja – šo Apbūves noteikumu izpratnē ēka, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi ar ieeju no koplietošanas kāpľu telpas, koridora vai galerijas un kurā visu dzīvokļu kopējā platība (ēkas dzīvojamā daļa) ir vismaz 50% no ēkas virszemes stāvu kopējās platības. Nama iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes un palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, kā arī pagalmus uz zeme vienības. Degvielas uzpildes stacija – zemes un stacionāra būve, kas tiek izmantota degvielas, arī gāzes, eļļas un smērvielu pārdošanai un automašīnu mazgāšanai, kā palīgizmantošanu ietverot citu tirdzniecību un pakalpojumus. Dzega – sienu vainagojošā josla, kas atdala sienu no jumta. Dzīvojamā māja – būve (ēka), no kuras platības vismaz puse (50%) tiek izmantota dzīvošanai. Dzīvoklis – ar ārsienām, iekšsienām un atsevišķu ieeju no kāpľu telpas, ielas vai pagalma norobeţota ēkas daļa, kas aprīkota ar attiecīgajām inţenierkomunikācijām un iekārtām un kurā ir dzīvojamās telpas (dzīvojamā istaba, guļamistaba, ēdamistaba, darbistaba un līdzīgas nozīmes telpas) un palīgtelpas. Ēka (nams, māja) – atsevišķa arhitektoniska, tehniska un konstruktīva virszemes, arī daļēji pazemes būve. Ēkas augstums – attālums no ietves vai ielas (gadījumā, ja nav ietves) virsmas projektētā vidējā līmeľa ēkas vidū ielas pusē līdz galvenajai dzegai (dzegas vai parapeta virsmalai, jumta malai vai savienota jumta malai), ja jumts lēzenāks par 30°, vai līdz mansarda jumta starpdzegai, vai līdz jumta korei, ja jumts stāvāks par 30° . Pagalmā ēkas augstumu mēra ēkas vidū no pagalma virsmas projektētā vidējā līmeľa. Erkers - ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve, kas nesniedzas līdz zemei. Galvenā būve - būve, parasti ēka, kas plānota, izmantota vai nodomāta galvenajai izmantošanai uz zemes vienības. Grāvis – šo Apbūves noteikumu izpratnē meliorācijas būve, kas nodrošina atklātu virszemes ūdeľu noteci, iekļaujoties vienotā noteču sistēmā. Mazdārziņš - teritorija, kuras izmantošana domāta dārza ierīkošanai mājsaimniecības vajadzībām bez vai ar būvēm, kas paredzētas dārza apsaimniekošanai un nav lielākas par 25 m2, un ja būves ir saskaľotas ar zemes vienības īpašnieku (ja būvniecību neveic zemes vienības īpašnieks). Iekšpagalms – šo Apbūves noteikumu izpratnē ārtelpa apbūves teritorijā, kuru iezīmē brīvstāvošu vai savienotu namu izvietojums un kas paredzēta uz pagalmu attiecināmo iedzīvotāju un/vai darbinieku rekreācijas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai. Rekreācijas funkcijas ietver iedzīvotāju pasīvās un aktīvās atpūtas vietas (arī soliľus un bērnu rotaļu laukumus). Saimnieciskās funkcijas ietver piebraucamos ceļus ar autostāvvietām, atkritumu konteineru laukumus, nojumes veļas ţāvēšanai. Iela – šo Apbūves noteikumu izpratnē publiskās ārtelpas teritorija, ko teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā ierobeţo sarkanās līnijas, bet telpiski – apbūve vai apstādījumi, un kas paredzēta gājējiem, transporta satiksmei un inţeniertehniskās apgādes objektu (t.sk. inţenierkomunikāciju) izvietošanai. Ielu apstādījumi – speciāli veidoti un kopti apstādījumi ielas sarkano līniju robeţās vai sadalošā joslā. Insolācija (izsauļojums) – rādītājs, kas norāda iekštelpu nepieciešamo izsauļojuma ilgumu. Minimāli nepieciešamo normatīvo izsauļojuma ilgumu nosaka attiecīgie būvnormatīvi. Inţeniertehniskās apgādes tīkli un to objekti – virszemes, pazemes un zemūdens inţenierkomunikācijas (ūdensvads, kanalizācija, siltumapgāde, telekomunikācijas u.c.) un citas būves, kas paredzētas apbūves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem. Jumta tipi pēc to plakľu konstruktīvā slīpuma šo Apbūves noteikumu izpratnē:



7

8) Plakans jumts – jumta plaknes slīpums ≤5°. 8) Lēzens jumts – jumta plaknes slīpums 5° - 30°. 8) Stāvs jumts – jumta plaknes slīpums ≥30°.

Kore – šķautne jumta plakľu sadurvietā. Latvijas būvnormatīvi – normu un noteikumu kopums būvniecības jomā, kas saistoši jebkurai juridiskai vai fiziskai personai, veicot inţenierizpēti, projektēšanu un būvdarbus, kā arī ēku un citu būvju remontu, restaurāciju vai pārbūvi Latvijas Republikā. Lauksaimnieciska izmantošana – nozīmē teritoriju izmantošanu mērķi, kas ietver augkopību, dārzeľkopību, dārzkopību, lopkopību, lauksaimniecībai alternatīvos saimniekošanas veidus (dīķsaimniecība, brieţu dārzi, sēľu audzēšana u.c.) un ar to saistītos pakalpojumus. Lauku sēta – šo Apbūves noteikumu izpratnē savrupa, kompakta apbūves vienība zemes vienības vispiemērotākajā vietā, ko veido dzīvojamā (dzīvojamās) un saimniecības ēkas ar pagalmu (pagalmiem), koku stādījumiem un košumdārziem apbūves vienības robeţās. Lauku sēta ir mazākā apdzīvotā vieta. Laukums - šo Apbūves noteikumu izpratnē atklātā publiskā telpa, ko teritorijas un/vai detālplānojumā iezīmē ielu vai piebrauktuvju sarkanās līnijas, vai arī tā var būt no apbūves brīvās kvartālu teritorijas. Laukuma robeţās var būt arī apstādījumi, pieminekļi, strūklakas un citas ar rekreāciju saistītas būves, tai skaitā virszemes autostāvvietas, ja to ierīkošana netraucē satiksmei, kā arī citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas. Mazās arhitektūras formas – teritorijas labiekārtojuma elementi - soli, galdi, atkritumu urnas, apgaismes ķermeľi u.tml. Neatbilstoša izmantošana – izmantošana, kas neatbilst teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai, bet ir bijusi likumīga līdz teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim. Noliktava - zemes, būves vai tās daļas izmantošana materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanai, uzglabāšanai vai saglabāšanai (saldēšanai). Pagalma dziļums - mazākais horizontālais attālums starp zemes vienības fronti (sarkano līniju vai robeţu) un tuvāko jebkuras galvenās būves fasādi. Pagalms - ir apbūves zemes vienības daļa starp galveno būvi (ēku) un kādu no zemes vienības robeţām.

8) Aizmugures pagalms – zemes vienības daļa starp tās aizmugures robeţu un tuvāko jebkuras šīs zemes vienības galvenās būves aizmugures fasādes sienu, ko ierobeţo zemes vienības sānpagalmi.

8) Ārējais sānpagalms - pagalms, kas tieši robeţojas ar ielu, piebrauktuvi, servitūta ceļu vai ūdensteci, ūdenstilpi. Situācijā, kad ārējais sānpagalms robeţojas ar ielu, uz to attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz priekšpagalmu.

8) Iekšējais sānpagalms - sānpagalms, kas nerobeţojas ar ielu. 8) Priekšpagalms – zemes vienības daļa visā tās platumā no ielas sarkanās līnijas līdz

tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai. 8) Sānpagalms – zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz zemes vienības aizmugures

robeţai un no zemes vienības sānu robeţas līdz tuvākajai galvenās būves sānu ārsienai. Palīgēka - ēka vai būve, kas tiek izmantota zemes vienības atļautās izmantošanas jeb galvenās ēkas funkciju nodrošināšanai un ir ar to funkcionāli saistīta, piemēram, viesu nams, personāla dzīvojamā māja, auto garāţa, nojume, darbnīca, pirts, siltumnīca, saimniecības ēka, dārza inventāra noliktava, malkas šķūnis, pagrabs u.c. Ja šāda ēka savienota ar galveno ēku vai iebūvēta galvenajā ēkā, tā uzskatāma par galvenās ēkas daļu. Parcele - detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteikta zemes vienības daļa, kas var tikt ierakstīta Zemesgrāmatā kā jauna zemes vienība. Parapets – dekoratīvs un funkcionāls būves elements virs ēkas fasādes gar jumta malu, uz tiltiem u.tml., arī aizsargsēta, aizsargmargas, kas sargā no krišanas. Peldvieta – šo Noteikumu izpratnē atbilstoši normatīvo aktu prasībām labiekārtota vieta pie virszemes ūdensobjektiem, kas paredzēta peldēšanai.



8

Piebrauktuve, piebraucamais ceļš - teritorijas daļa piekļūšanai pie zemes vienības vai atsevišķiem objektiem, arī servitūts vai apgrūtinājums. Kultūrvēsturisks objekts – kultūrvēsturiskā mantojuma daļa (kultūrvēsturiskās ainavas un atsevišķi objekti), kurai ir vēsturiska, zinātniska vai citāda kultūrvēsturiska vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un/vai vietējām interesēm. Priekšdārzs – īpaši veidoti, ar ēkas arhitektūru kompozicionāli un stilistiski vienoti apstādījumi (norobeţoti vai nenorobeţoti ar ţogu) starp ēkas fasādi un ielas fronti priekšpagalmā, kas raksturā kopīgi visai ielai vai atsevišķam kvartālam. Raţošanas objekti un noliktavas – teritorijas, kas plānotas vai izmantotas rūpnieciskas raţošanas, montēšanas, pārstrādāšanas, remontēšanas, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču vielu vai lietu glabāšanas, uzkrāšanas, komplektēšanas un iesaiľošanas nolūkiem. Rekreācijas objekti – būves zaļumu teritorijās, kur ēkām un būvēm nav galvenā loma un kas ir izmantojamas atpūtai un brīvdienu pavadīšanai – cilvēka fiziskā un psihiskā stāvokļa atjaunošanai. Tie var būt: sporta būves, kempingi, tūristu un atpūtas mītnes un citas īslaicīgas apmešanās būves un vietas. Rindu māja – izmantošana, kas ietver vertikāli trīs un vairākos dzīvokļos sadalītu ēku uz kopīgas zemes vienības vai katru uz savas zemes vienības ar neatkarīgām ieejām un izejām uz priekšpagalmu un aizmugures pagalmu. Sabiedriskās iestādes – ēkas un būves vai to daļas, kas plānotas vai izmantotas valsts un pašvaldību iestādes, izglītības un zinātnes iestādes, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestādes, kultūras iestādes, kā arī citu līdzīga rakstura iestāţu izvietošanai. Saimniecības ēka – palīgēka, kas var ietvert garāţu, nojumi automašīnas novietošanai, siltumnīcu, darbnīcu, pirti, kā arī dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanu u.c. Ja šāda ēka piebūvēta vai iebūvēta galvenajā būvē, tā jāuzskata par daļu no galvenās būves, nevis par saimniecības ēku.

8) Būve mājlopiem - saimniecības ēka mājlopu un mājputnu izmitināšanai (aitu, cūku, govju, teļu, putnu kūtis un zirgu stallis) lauku saimniecībā, kā arī citas būves mājlopiem, arī kūtsmēslu glabātuves un vircas bedres.

8) Klēts - saimniecības ēka lauksaimniecības produktu, augļu, apģērba, saimniecības inventāra, sadzīves priekšmetu glabāšanai.

8) Nojume – būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kā palīgizmantošana (piemēram: automašīnu novietošanai, dārza inventāra, materiālu, sadzīves priekšmetu glabāšanai u.c.), kas konstruktīvi balstīta uz vertikāliem balstiem ar jumta pārsegumu un vismaz vienu vaļēju sienu.

8) Siltumnīca - segta (stikla, polietilēna vai cita sintētiska materiāla) virszemes būve vai tās daļa ar dabīgu vai mākslīgu mikroklimatu, kas plānota, izmantota vai nodomāta galvenokārt dārzeľu, puķu vai to dēstu un sēklas materiālu audzēšanai.

8) Šķūnis - ēka vai būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta lopbarības, darbarīku un citu saimniecības materiālu novietošanai.

Savrupmāja – šo Apbūves noteikumu izpratnē zemes un ēkas izmantošana brīvstāvošai dzīvojamai mājai. Savrupmājas tiek iedalītas:

8) Divu ģimeņu dzīvojamā māja – izmantošana, kas ietver divu ģimeľu dzīvošanu (divas mājturības).

8) Dvīņu māja – vienā zemes vienībā vai uz divu zemes vienību robeţas bloķētas ar kopēju sienu, divas viendzīvokļa dzīvojamās mājas, kas celtas zem viena kopēja jumta, saskaľotas ārējā izskatā un atdalītas ar pretuguns mūri.

8) Vienas ģimenes dzīvojamā māja – izmantošana, kas ietver vienas ģimenes dzīvošanu (vienu mājturību).

Sezonas rakstura tirdzniecības un/vai pakalpojumu iestāde – ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, būvēta vai izmantota ar pašvaldības atļauju preču pārdošanai tieši patērētājam pavasara, vasaras un rudens sezonā, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanai, un neietver nekādu raţošanu vai vairumtirdzniecību.



9

Skvērs - publiskā ārtelpa, ko veido neliels laukums, ar vai bez apstādījumiem, kas paredzēts galvenokārt gājējiem un to īslaicīgai atpūtai un ko neizmanto brauktuvēm. Sporta būve – zeme, ēka un citas būves vai to daļas, kas plānotas vai izmantotas sporta spēļu, f izisko nodarbību, sporta pasākumu norisei un ar to saistīto aprīkojumu skatītājiem un dalībniekiem, kā arī tādas sporta būves dzīvojamās un citās teritorijās, kas kalpo kā palīgizmantošana. Stāva augstums - attālums starp divām stāva norobeţojošo pārsegumu konstrukciju augšējām virsmām (grīdu virsmas līmeľiem). Stāvs - ēkas (būves) daļa – telpa starp telpas norobeţojošajām horizontālajām konstrukcijām vai horizontālo konstrukciju un jumta konstrukcijām.

8) Cokolstāvs - ēkas puspagrabstāvs, kas attiecībā pret esošās vai projektējamās ielas ass līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no stāva augstuma.

8) Jumta izbūve – jumta stāva telpas, kas ir piemērotas ēkas atļautajai izmantošanai un kuru kopējā platība 1,6 metru augstumā nepārsniedz 60% no stāva platības, kas atrodas zem tām. Šīs telpas ir izbūvētas, izmantojot slīpā jumta konstrukciju radīto telpu virs ēkas augšējā stāva pārseguma.

8) Jumta stāvs - plakanā jumta līmenī izbūvētas dzīvojamās, publiskās un tehniskās telpas vai palīgtelpas, kurām ir izeja uz jumta terasi vai staigājamu jumtu, un 1,6 metru augstumā no attiecīgā stāva virsmas tā apjumtā platība nepārsniedz 60% no stāva platības, kas atrodas zem tā.

8) Mansarda stāvs - starp jumta norobeţojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu (bēniľos) izbūvēts stāvs, kuram ir noteikts izmantošanas mērķis.

8) Pagrabstāvs - ēkas stāvs (vai tās daļa), kas attiecībā pret esošās vai projektējamās ielas ass līmeni iedziļināts vairāk nekā par pusi no stāva augstuma, ar nosacījumu, ka tā virszemes daļas augstums ir ne lielāks kā 1metru starp pirmā stāva grīdas un ielas ass līmeľu atzīmēm.

8) Tehniskais stāvs - stāvs inţenieriekārtu un komunikāciju izvietošanai, kas var atrasties ēkas apakšējā daļā (pagrabstāvs vai cokolstāvs), vidējā daļā vai augšējā daļā (jumta stāvs vai mansarda stāvs).

Stāvu platība – zemes vienības vai tās daļas (teritorija ar vienu plānotās (atļautās) izmantošanas veidu) visu ēku virszemes stāvu kopējās platības, izľemot pagrabstāvu, summa. Stāva platība ir platība, ko ierobeţo ēkas ārējā kontūra, ietverot ēkas iekšējās un ārējās sienas. Stāvu skaits – ēkas visu virszemes stāvu skaits, ieskaitot cokolstāvu, jumta stāvu, mansarda stāvu un tehnisko stāvu, izľemot šajos Noteikumos minētos izľēmuma gadījumus (skatīt šo Noteikumu 4.pielikumu). Ja ēkas daļām ir daţāds stāvu skaits, vai ēka izvietota slīpā reljefā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai. Tehniskās apkopes stacija (autoserviss) - šo Apbūves noteikumu izpratnē zemes, būves (arī ēkas) vai tās daļas (skaidri definētas telpas) izmantošana satiksmes līdzekļu apkopšanai un labošanai, ietverot pilnīgu to korpusa, rāmja, motora vai riepu remontu, krāsošanu, mazgāšanu un tīrīšanu, kā arī eļļu, smērvielu, antifrīzu, riepu, aizdedzes sveču, akumulatoru un rezerves daļu pārdošanu. Teritorijas inţeniertehniskā sagatavošana - inţeniertehnisko pasākumu komplekss, kas jāveic, lai būvniecībai nodomātajā teritorijā būtu iespējams veikt apbūvi. Pasākumu komplekss var ietvert teritorijas nosusināšanu, uzbēršanu, grunts nomaiľu, piesārľoto vietu sanāciju un rekultivāciju, kā arī ar maģistrālo inţeniertehnisko komunikāciju un ar piekļūšanas nodrošināšanu saistīto ielu vai ceļu izbūvi. Teritorijas izmantošanas veidi – pagasta teritorijas iedalījums pēc izmantošanas, kas noteikts teritorijas plānojumā. Vairumtirdzniecības iestāde - šo Apbūves noteikumu izpratnē zemes, būves (arī ēkas) vai tās daļas izmantošana materiālu, vielu, lietu un citu preču pirkšanai, komplektēšanai, iesaiľošanai, pārdošanai, uzkrāšanai un/vai uzglabāšanai vairumā, izslēdzot jebkādu preču raţošanu, montēšanu vai pārstrādāšanu. Viesnīca – šo Apbūves noteikumu izpratnē atbilstoši Latvijas valsts standartu prasībām izveidota izmantošana, kas ietver viesu (tūristu) īslaicīgas izmitināšanas un apkalpošanas mītni, kurā ir vismaz desmit



10

numuru, un ar to saistītās būves un labiekārtojumu. Viesu nams – šo Apbūves noteikumu izpratnē atbilstoši Latvijas valsts standartu prasībām izveidota izmantošana, kas ietver viesu (tūristu) īslaicīgas izmitināšanas un apkalpošanas mītni, kurā ir vismaz pieci numuri un ar to saistītās būves un labiekārtojumu. Zemes vienība - juridiski noteikta, Zemesgrāmatā ierakstīta teritorijas pamatvienība ar noteiktām robeţām, adresi un kadastra numuru. Ţogs – būve, kas izvietota uz zemes vienības robeţas vai uz ielu sarkanās līnijas, vai gar tām, ar mērķi norobeţot privāto no publiskās telpas, vai arī norobeţot teritorijas ar specifisku izmantošanas veidu.

III. Vispārīgie noteikumi teritoriju izmantošanai

(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visām pagasta plānotās (atļautās) izmantošanas teritorijām visiem būvniecības un zemes lietošanas, sadalīšanas un apvienošanas gadījumiem, izľemot konkrētus gadījumus, kad Apbūves noteikumos noteikts citādi.

3.1.Visā teritorijā atļautā izmantošana

(1) Visā pagasta teritorijā, atbilstoši teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartēm „Priekules pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana‖ (mēroga noteiktība M 1:10 000) un Apbūves noteikumiem, atļauts izmantot zemi un būves atbilstoši attiecīgajā teritorijā plānotajai izmantošanai, kā arī:

1) apzaļumotu teritoriju ierīkošanai un kopšanai; 2) inţeniertehnisko objektu, būvju un inţenierkomunikāciju (tīklu) izvietošanai, ja to paredz

teritorijas plānojums, detālplānojums (vai inţenierapgādes shēma) vai būvprojekts; 3) ceļa, ielas, laukuma un piebrauktuves izbūvei; 4) velosipēdu un auto stāvvietu ierīkošanai, bet ne vairāk kā 30% no zemes vienības platības, ja

atsevišķos šo Apbūves noteikumu punktos nav noteikts citādi un ja tas nenonāk pretrunā ar vides aizsardzības un sanitāri higēniskajām prasībām;

5) jaunas ūdens krātuves (dīķa) izveidošanai saskaľā ar detālplānojumu un/vai būvprojektu, izľemot meliorētu zemju teritorijas, kurās atļauta tikai tādu ūdens krātuves (dīķa) izveidošana, kuras platība nepārsniedz 0,1 ha, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pirms ūdens krātuves (dīķa) izveidošanas jāsniedz meliorācijas sistēmas karte (plāns) un jāsaľem Lauku atbalsts dienesta teritoriālās struktūrvienības rakstisks atzinums;

b) ūdens krātuves (dīķa) reţīms nedrīkst ietekmēt hidroloģiskos reţīmus blakus esošajās teritorijās.

3.2. Visās teritorijās aizliegtā izmantošana

(1) Netiek atļauta izmantošana, kas rada nepieļaujami augstu risku un/vai neatbilstību valsts vides aizsardzības un vides veselības institūciju, vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību ar uguns briesmām, troksni, smaku, pārmērīgu dūmu daudzumu u. tml.

(2) Aizliegts izmantot zemi, ēkas un citas būves, nenovēršot esošo vides piesārľojumu. Jauna būvniecība un teritorijas izmantošana pieļaujama tikai pēc teritorijas rekultivācijas.

3.3. Piekļūšanas noteikumi un vides pieejamības nodrošināšana

(1) Neviena fiziskā vai juridiskā persona nedrīkst ierīkot kādu ēku vai citu būvi un izmantot jebkādu būvi vai zemes vienību, ja zemes vienībai, kur nodomāts izvietot minēto ēku vai citu būvi, vai, kur šī būve atrodas, nav nodrošināta piebraukšana, t.i. zemes vienība nerobeţojas ar maģistrāli, ielu, piebraucamo ceļu (piebrauktuvi) vai tam piekļūšanu nenodrošina nodibināts servitūts.



11

(2) Apbūves teritorijās ēkām un citām būvēm jāparedz normatīviem atbilstošas piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai.

(3) Plānojot jaunas vai rekonstruējot esošās koplietošanas piebrauktuves, tās noslēdz ar apgriešanās laukumu, ja iela, ceļš vai piebrauktuve veido strupceļu.

(4) Nobrauktuvju izvietojums un ierīkošana no pagasta ceļiem apdzīvotās vietās jāsaskaľo ar Priekules novada domi.

(5) Piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgumus pie maģistrālo ielu brauktuvēm pieļaujams ne tuvāk par 50 m no krustojuma. Dzīvojamo ēku grupām, iestādēm, tirdzniecības un apkalpes centriem piebrauktuves jāparedz ar divām kustības joslām un ietvi, bet savrup izvietotām ēkām- ar vienu kustības joslu un ietvi.

(6) Paredzot pieslēgumus valsts autoceļiem, ievērot Latvijas Valsts standartus, 07.07.2008. MK noteikumus Nr. 505 „Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem‖ , citus ar autotransporta kustību saistītos normatīvos aktus, kā arī ievērojot tuvošanās redzamības brīvlauku (redzamības trīsstūri).

(7) Būvējot jaunas un rekonstruējot esošās publiskās un dzīvojamās ēkas, vides pieejamība jānodrošina atbilstoši likumdošanai.

3.4. Zemes vienību neatbilstoša izmantojuma statuss

(1) Ja kāda zemes gabala izmantojums likumīgi iesākts, pirms apstiprināts teritorijas plānojums un pieľemti Apbūves noteikumi, kas nosaka tam citu teritorijas izmantošanas veidu, tad šim zemes gabalam ir neatbilstoša izmantojuma statuss.

(2) Neatbilstoša izmantojuma statusa zemes vienības (nekustamā īpašuma) īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība jāuzsāk un jāveic atbilstoši „Priekules pagasta teritorijas plānojuma 2009. – 2021.‖ Paskaidrojuma raksta, šo Apbūves noteikumu un teritorijas plānojuma grafiskās daļas prasībām.

(3) Ja zemes gabala īpašniekam līdz teritorijas plānojuma apstiprināšanai un Apbūves noteikumu pieľemšanai ir izsniegta ēku vai būvju projektēšanas atļauja, akceptēts būvprojekts, izsniegta būvatļauja un nav beigušies to derīguma termiľi, tad, neskatoties uz neatbilstoša izmantojuma statusu zemes gabalam, īpašnieks ir tiesīgs turpināt iesākto darbību, ja pašvaldība nekompensē zaudējumus.

(4) Ja zemes vienība (nekustamais īpašums) tiek pārdota vai atdāvināta, zemes vienība zaudē neatbilstoša izmantojuma statusu, un jaunajam īpašniekam jāievēro šo Apbūves noteikumu prasības.

(5) Ja, saskaľā ar šiem Apbūves noteikumiem un teritorijas plānojuma grafisko daļu ir jāgroza nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, to veic ar brīdi, kad tiek uzsākta jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība atbilstoši Priekules pagasta teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiľu veic saskaľā ar normatīvajiem aktiem.

(6) Neskatoties uz jebkādām citām Apbūves noteikumu prasībām, īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēkā vai dabas stihiju rezultātā nopostītas vai daļēji nopostītas būves tajos pašos (identiskos) būvapjomos, atbilstoši to agrākajam veidolam un tajā pašā novietnē bez būvatļaujas saľemšanas saskaľā ar būvprojektu, pēc kura ēka vai būve būvēta, un, ja tā atbilst Apbūves noteikumu prasībām.

(7) Esošās zemes vienības, kuru platība, ielas fronte vai dziļums ir mazāki par noteikto, vai arī to platība ir mazāka par apbūves noteikumos noteikto platību, drīkst izmantot un tās drīkst apbūvēt, uz tām var ierīkot vai izmantot ēkas un citas būves atbilstoši attiecīgās apbūves teritorijas noteikumiem un šādiem nosacījumiem:

1) ja šādām zemes vienībām tiek nodrošināta būvnormatīvos noteiktā inţeniertehniskā apgāde; 2) ja ir ievēroti apbūves noteikumu prasības un visi citi nosacījumi, t.sk., būvnormatīvi.



12

3.5. Prasības jaunveidojamo zemes vienību minimālajām prasībām

(1) Precizētās zemes vienības minimālās platības zemes vienību sadalīšanai Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs , Meţu teritorijās un Savrupmāju un mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās noteiktas šo Apbūves noteikumu atbilstošajās nodaļās.

(2) Tiem teritorijas izmantošanas veidiem, kuriem šajos Apbūves noteikumos nav noteiktas minimālās jaunveidojamo zemes vienību platības, ľemot vērā plānoto (atļauto) izmantošanu, tās pieľem tādas, kas atbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un ievēro šo Apbūves noteikumu citas prasības.

(3) Zemes vienības daļa, kas atrodas ielu un ceļu sarkano līniju robeţās nevar tikt uzskatīta par ietilpstošu noteiktajā jaunveidojamā zemes vienības minimālajā platībā.

3.6. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meţa zemēs, kurām nepieciešama

transformācija

(1) Zemes transformācija citos izmantošanas veidos atļauta saskaľā ar teritorijas plānojumu un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Meţa zemju transformācija ir veicama atbilstoši Ministru kabineta 28.09.2004. noteikumiem Nr. 806 „Meţa zemes transformācijas noteikumi‖.

3.7. Prasības redzamības nodrošinājumam

(1) Apbūvējot jebkuru zemes vienību, kas piekļaujas autoceļam vai ielai, jāievēro normatīvajos aktos noteikto pārredzamības zonu, ko nedrīkst apbūvēt.

(2) Nevienā izbūves teritorijā nedrīkst būvēt, pārbūvēt vai ierīkot nekādu būvi tādā veidā, ka tā traucētu skatu starp 0,5 m un 3,0 m līmeľiem virs krustojošos ielu vai ceļu viduslīniju līmeľa trīsstūra teritorijā, ko ierobeţo stūra zemes vienības sarkanās līnijas un līnija, kas savieno punktus uz šīm sarkanajām līnijām attālumā, ko nosaka Latvijas standarts LVS 190-3:1999 „Ceļu vienlīmeľa mezgli‖ no minēto sarkano līniju krustpunkta (ievērojot ielu transporta intensitāti un kustības aprēķina ātrumu). Ja esošā kapitālā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.

(3) Redzamības trīsstūra robeţās nedrīkst atrasties ēkas, būves, mobili objekti (kioski, furgoni, reklāmas stendi un citi vidi veidojoši elementi), koki, krūmi augstāki par 0,5 m.

3.8. Prasības dabas teritoriju izmantošanai un apstādījumu ierīkošanai

(1) Dzīvojamo un sabiedrisko ēku apbūves teritorijās koku un krūmu stādījumi nedrīkst traucēt ēku izgaismošanu, kā arī radīt apgrūtinājumus kaimiľu teritorijām.

(2) Satiksmes infrastruktūras un tām pieguļošajās teritorijās koku un krūmu stādījumi nedrīkst apdraudēt satiksmes drošību, ierobeţot redzamību, kā arī apgrūtināt ceļu un ielu zemes nodalījuma joslas apkopi.

(3) Ierīkojot apstādījumus ir jāievēro noteiktie attālumi no kokiem un krūmiem līdz ēkām, būvēm, inţeniertīkliem un labiekārtojuma elementiem.

(4) Norādītie normatīvie attālumi attiecināmi uz kokiem ar lapotnes diametru līdz 5 metriem, kokiem ar platāku vainagu – attālumi ir jāpalielina.

(5) Par apstādījumu kopšanu, uzraudzību un apsaimniekošanu savās platībās, ir atbildīgi: 1) namu īpašnieks vai namu pārvaldnieks– par pagalmu, iekškvartālu teritorijām; 2) uzľēmuma, iestādes un organizācijas vadītājs – par apstādījumiem slēgtajās teritorijās un

platībās ārpus tām – par apstādījumiem gar ielu; 3) zemes īpašnieks, lietotājs vai tiesiskais valdītājs – par apstādījumiem viľu zemes īpašumā vai

lietojumā.



13

3.9. Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai

(1) Apbūves noteikumu prasības velosipēdu un automašīnu novietošanai neattiecas uz esošo ēku vai citu būvi līdz brīdim, kad tās platība tiek palielināta, vai mainīta izmantošana, vai pieaug nodarbināto skaits, dzīvokļu skaits, vai kāds cits raksturojošs lielums, kas prasītu palielināt transportlīdzekļu novietošanai nepieciešamo laukumu.

(2) Autostāvvietas jāizvieto uz tās pašas zemes vienības vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai stāvvietas nepieciešamas.

1) autostāvvietas viena objekta apkalpošanai nevar uzskatīt par autostāvvietu citam objektam, izľemot, ja kādam no objektiem nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas stāvvietu un lietošanas laiku iespējams savietot;

2) minimālo autostāvvietu skaitu sabiedriskajām iestādēm uz raţošanas objektiem nosaka, ievērojot šādus autostāvvietu vietējos normatīvus:

a) tirdzniecības objektos uz 100 m2 tirdzniecības zāles un izstāţu platības - 10 automašīnu vietas, tajā skaitā 2 autostāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

b) restorānos un kafejnīcās uz 10 vietām- 3, tajā skaitā 1 autostāvvieta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

c) pludmales, sporta un tūrisma bāzes uz 10 vienlaicīgo apmeklētāju skaitu- 0,5 stāvvietas vieglajām automašīnām, tajā skaitā 2 autostāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, 2- pasaţieru autobusiem;

d) kultūras iestādēs uz 100 skatītāju vietām vai uz vienlaikus 100 apmeklētājiem- 12, tajā skaitā 2 autostāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, 2- pasaţieru autobusiem;

e) viesnīcas uz desmit vietām- 2 autostāvvietas; f) raţošanas uzľēmumiem uz 1 strādājošo- 0,1 automašīnu vietas; g) pārvaldes, darījumu un zinātnes iestādēs- uz 1 strādājošo- 0,3 automašīnu

vietas. 3) Nepieciešamo velosipēdu novietľu, autostāvvietu un garāţu skaitu un to izvietojumu

nosaka attiecīgie LR būvnormatīvi un apbūves noteikumi. Ja tie paredz mazāku automašīnu novietľu skaitu kā šajos apbūves noteikumos, t.i., rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 stāvu platības, tad jāpieľem lielākais nodrošinājums.

4) Ja būve vai zemes vienība ietver vairāk kā vienu izmantošanu, tad nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai atsevišķi un summē.

5) Pie sabiedriskām un darījuma iestādēm izveido īpaši aprīkotas velosipēdu novietnes. 6) Autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, izbūvē un nodod

ekspluatācijā reizē ar pašu objektu. 7) Ieţogotas autostāvvietas ierīkojamas tikai tādās vietās, kur to paredz šie apbūves

noteikumi vai detālplānojums. 8) Attālums no iebrauktuves autostāvvietā vai izbrauktuves no tās, jāpieľem ne mazāki

par: a) 50m no krustojuma ar valsts autoceļiem; b) 20m no krustojuma ar pagasta autoceļu vai vietējas nozīmes ielu; c) 30m no sabiedriskā pasaţieru transporta pieturvietas.

3.10. Tauvas joslas

(1) Tauvas joslu nosakāmā saskaľā ar Zvejniecības likumu. (2) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaľošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:

1) kājāmgājējiem;



14

2) zivju resursu un ūdeľu uzraudzībai un izpētei; 3) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

(3) Tauvas josla netiek noteikta, ja privātie ūdeľi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeľos nepieder valstij.

(4) Dabiskās tauvas joslas platums ir: 1) gar privāto ūdeľu krastiem - 4 metri; 2) gar pārējo ūdeľu krastiem - 10 metri (upes - Ruľa, Virga, Birztala, Melnupe, Āģere,

Niedrupe, Dobeļupei, Kauliľupei, Remesei, Lašupītei, Čikstei). (5) Piekrastes zemes īpašniekiem ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl šīs tiesības neierobeţo Zvejniecības

likums, citi normatīvie akti un šie Apbūves noteikumi. (6) Mākslīgi veidotas (izbūvētas) ūdenstilpes tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā. (7) Tauvas joslas platums tiek skaitīts:

1) gar upju un ezeru lēzeniem krastiem - no normālās ūdenslīnijas; 2) gar upju un ezeru kraujiem krastiem - no krasta nogāţu augšmalas, turklāt tauvas joslas

platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeľa līdz krasta nogāzei un pati nogāze. (8) Ja dabiski mainās ūdenslīnija, atbilstoši jaunajai ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla. Gadījumos, kad upes

gultni groza ar mākslīgiem regulēšanas darbiem, ja nepieciešams, zemes gabali jaunām gultnēm un tauvas joslai atsavināmi uz vispārēja pamata saskaľā ar nekustamās mantas piespiedu atsavināšanas normām.

3.11. Aizsargjoslas

(1) Priekules pagastā aizsargjoslas tiek noteiktas saskaľā ar Aizsargjoslu likumu un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem. Teritorijas izmantošanā jāľem vērā visu veidu aizsargjoslas atbilstoši LR normatīvajiem aktiem, teritorijas plānojuma III sējuma Grafiskās daļas kartei „Priekules pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana‖ M 1: 10 000, kā arī šo Apbūves noteikumu atsevišķiem punktiem. Ľemot vērā mēroga noteiktību, katrtē attēlotas tikai tās aizsargjoslas, kuru platums lielāks vai vienāds ar 10 metriem.

(2) Apbūves noteikumos ir uzskaitītas visas Priekules pagastā esošās aizsargjoslas pēc Aizsargjoslu likuma prasībām uz 2009. gada 2. februāri. Jauniem objektiem tiek noteiktas pēc „Aizsargjoslu likuma‖ prasībām.

(3) Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaľo ar ieinteresētajām institūcijām.

(4) Īpašuma lietošanas tiesību aprobeţojumus aizsargjoslās nosaka Aizsargjoslu likums, citi normatīvie akti un šie Noteikumi. Īpašuma tiesību aprobeţojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esošas zemes vienības, ierakstāmi Zemesgrāmatā normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

3.11.1. Vides un dabas resursu aizsargjoslas

3.11.1.1. Virszemes ūdens objektu aizsargjoslas

(1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas tiek noteiktas ūdenstecēm, ūdenstilpnēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārľojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobeţotu saimniecisko darbību appludināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

(2) Priekules pagasta teritorijas plānojumā tiek noteiktas šādas aizsargjoslas ūdenstecēm gar katru krastu: 1) Virgai – 100 m; 2) Ruľai – 100 m; 3) Birztalai – 100 m; 4) Melnupei – 50 m; 5) Āģerei – 10 m; 6) Niedrupei – 10 m;



15

7) Dobeļupei – 10 m; 8) Kauliľupei – 10 m; 9) Remesei – 10 m; 10) Lašupei – 10 m; 11) Čikstei – 10 m; 12) Lībjupei – 10 m.

(3) Priekules pagasta teritorijas plānojumā tiek noteiktas šādas aizsargjoslas ūdenstilpnēm: 1) Reiľu ezeram – ne mazāk kā 50 m; 2) Blaţģu ezeram – 10 m.

(4) Mākslīgiem ūdens objektiem (izľemot gadījumus, kad tie atrodas fiziskās personas īpašuma robeţās vai kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas) – 10 metrus plata josla katrā krastā.

3.11.1.2. Aizsargjoslas ap purviem

(1) Priekules pagasta teritorijas plānojumā Priekules purvam ir noteikta — 20 metru aizsargjosla. (2) Purvu aizsargjoslās atbilstoši noteikumiem ir noteikti meţsaimnieciskās darbības ierobeţojumi un aizliegta

meţa kailcirte. 3.11.1.3. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

(1) Ap ūdens ľemšanas vietām nosaka stingra reţīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. (2) Urbumiem, akām un avotiem, kurus individuālie ūdens lietotāji izmanto savām vajadzībām aizsargjoslas

nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeľu infiltrācija un ūdens piesārľošana. (3) Priekules pagasta teritorijā esošie artēziskie urbumi un to noteiktās aizsargjoslas:

1) stingrā reţīma aizsargjoslas: 1.tabula

Valsts reģistra nr. Artēziskā urbuma nosaukums Aizsargjoslas rādiuss ap artēzisko urbumu

3000 Ozolbunči 30 m

3001 Centrs (Kalnenieki) 10 m

3003 Elekši 30 m

3004 Vecģibieši 30 m

3005 Saulaine 10 m

3012 Āboliľi 10 m

3013 Koss 30 m

3015 Sālavi 10 m

3017 Dārzi 30 m

3552 Altajs 10 m

3563 Audari 10 m

3569 Zeidaki 10 m

3599 Mucenieki 30 m

3782 Silenieki 30 m

3783 Knīveri 30 m

3784 Gūţas (Pauguri) 10 m

3785 Jauninieki 10 m

3894 Lāčplēši (Mazgramzda) 10 m

3955 Bezzobji 30 m

4140 Kaľepji 10 m

- Ezeri 30 m



16

- Urbums Kaľepju fermā 30 m

2) ķīmiskās aizsargjoslas rādiuss:

a) ūdensapgādes urbumam Nr. 3001– 274 m ap artēzisko urbumu; b) ūdensapgādes urbumam Nr. 3005 – 865 m ap artēzisko urbumu; c) ūdensapgādes urbumam Nr. 3552 – 78 - 830 m ap artēzisko urbumu; d) ūdensapgādes urbumam Nr. 3894 – 200 – 720 m ap artēzisko urbumu.

3) Bakterioloģiskās aizsargjoslas rādiuss Priekules pagastā esošajiem urbumiem: a) ūdensapgādes urbumam Nr. 3001– 33 m ap artēzisko urbumu; b) ūdensapgādes urbumam Nr. 3005 - nav nepieciešama; c) ūdensapgādes urbumam Nr. 3552 – nav nepieciešama; d) ūdensapgādes urbumam Nr. 3894 – nav nepieciešama.

(4) Aprobeţojumi aizsargjoslās ap ūdens ľemšanas vietām tiek noteikti atbilstoši Aizsargjoslu likuma 39.panta un MK 20.01.2004. noteikumu Nr. 43 ―Aizsargjoslu ap ūdens ľemšanas vietām noteikšanas metodika‖ prasībām.

3.11.1.4. Aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem

(1) Līdz individuālo aizsardzības zonu (aizsargjoslu) noteikšanai un apstiprināšanai, Priekules pagasta teritorijas plānojumā noteiktas 500 m aizsargjoslas ap šādiem valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem:

1) Asītes pilskalnam; 2) Ādamu senkapiem; 3) Beltēnu senkapiem; 4) Dārznieku senkapiem; 5) Elekšu dobumakmenim – kulta vietai; 6) Elkas – Ķezēnu senkapiem; 7) Garoţu senkapiem (Meitu kalns); 8) Gravas – Sudmaļu pilskalnam; 9) Ķerru pilskalnam; 10) Trekľu pilskalns; 11) Mazdrīviľu senkapiem; 12) Kaltes pilskalnam; 13) Pilspurva kalnam – nocietinātai vietai; 14) Elku kalns – pilskalns; 15) Upenieku senkapi; 16) Mazgramzdas senkapiem; 17) Prieţu kalva – senkapiem.

(2) Lai precizētu aizsargjoslu, visiem kultūras pieminekļiem atbilstoši likumam ir iespējams izstrādāt individuālās aizsardzības zonas projektu. Aizsardzības zonu projektus izstrādā pēc kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, pašvaldības, īpašnieka (valdītāja) vai citas ieinteresētās personas pasūtījuma. Aizsardzības zonu iekļauj teritorijas plānojumā un ja nepieciešams, precizē kultūras pieminekļa aizsardzības zonas robeţas kartogrāfiskajā materiālā.

3.11.1.5. Meţu aizsargjoslas ap pilsētām

(1) Priekules pagasta teritorijā atrodas meţu masīvs, kas atrodas Saulaines ciemā un ir Priekules pilsētas meţa aizsargjosla.



17

3.11.2. Ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas

(1) Eksploatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, elektronisko sakaru un citu objektu komunikāciju līnijām.

(2) Tādu eksploatācijas aizsargjoslu kā ielu sarkanās līnijas, ap inţeniertehniskās apgādes objektiem, maģistrālajām inţenierkomunikācijām, ap ģeodēziskajiem punktiem – to novietojums precizējams detālplānojumos, zemes ierīcības projektos, zemes vienību izmērījumos.

(3) Aprobeţojumus ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām noteikt saskaľā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajām prasībām.

3.11.2.1. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļu

(1) Teritorijas plānojumā tiek noteikta: 1) 60 m aizsargjosla no ceļa ass uz katru pusi valsts 1.šķiras autoceļam:

a)P114 Priekule – Lietuvas robeţa (Plūdoľi); b)P106 Ezere – Embūte – Grobiľa;

2) 30 m aizsargjosla no ceļa ass pašvaldības autoceļiem un valsts 2. šķiras autoceļiem: a) V1198 Ilmāja – Priekule; b) V1212 Priekule – Vaiľode; c) V1206 Durbe – Tadaiķi – Bunka – Priekule; d) V1210 Priekule – Paplaka – Virga; e) V1211 Priekule – Purmsāti – Kalēti.

3) Jaunas apbūves izveidošanas gadījumā apbūves līnija sakrīt ar konkrētās kategorijas autoceļa aizsargjoslu.

(2) Teritorijas plānojums nosaka, ka Priekules pagastā ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem slieţu ceļiem, izľemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju slieţu ceļus, speciālās nozīmes slieţu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 100 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem slieţu ceļiem — 50 metri.

(3) Saulaines, Kalnenieku, Mazgramzdas ciemos aizsargjoslas tiek noteiktas kā sarkanās līnijas (esoša vai projektēta ielas robeţa) un būvlaide (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei), ľemot vērā vietējas nozīmes ielu klasifikāciju - no 9 – 14 m.

3.11.2.2. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru līnijām, ap sakaru torņiem un antenām

(1) Priekules pagasta teritorijas plānojums paredz aizsargjoslu noteikšanu gar sakaru līnijām atbilstoš i Aizsargjoslu likumam.

(2) Aizsargjoslām gar elektronisko sakaru tīkliem ir šāds platums: 1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju – zemes gabals un gaisa

telpa, ko norobeţo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas;

2) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa zemes nodalījuma joslā un tuvāk par 1 metru no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robeţai;

3) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inţenierkomunikāciju koridoru) sarkano līniju robeţās un tuvāk par 1 metru no sarkanās līnijas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inţenierkomunikāciju koridoru) sarkanajai līnijai;



18

4) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ēkas vai būves pamatiem;

5) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inţenierkomunikāciju koridoru) sarkanās līnijas robeţās un tuvāk par 1 metru gan no sarkanās līnijas, gan no ēkas vai būves pamatiem, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz sarkanajai līnijai vai ēkas vai būves pamatiem (atkarībā no tā, kas atrodas tuvāk);

6) ap ārējiem virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, ārējiem kabeļu sadales skapjiem un kastēm ar ieraktu pamatni vai skapjiem un kastēm, kas uzstādītas uz atsevišķas pamatnes, kabeļu kanalizācijas akām un optisko kabeļu uzmavām gruntī — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeţo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kastes, kabeļu kanalizācijas akas un optisko kabeļu uzmavas ārējās malas;

7) ap elektronisko sakaru iekārtu ārējiem skapjiem un konteineriem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeţo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no elektronisko sakaru iekārtu skapja vai konteinera noţogojuma (norobeţojuma) vai tālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas;

8) gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeţo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass;

9) stigām meţu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem, - 2,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

10) stigām meţu masīvos un stādījumos, kur koku augstums ir lielāks par 4 metriem,- 3,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

11) vietās, kur iespējami bieţi koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par stādījumu vidējo augstumu katrā elektronisko sakaru tīkla līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malās, nocērtamas, ja to augstums ir lielāks nekā koku vidējais augstums.

(3) Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru torľiem un antenu mastiem veido zemes gabals un gaisa telpa torľa vai masta augstumā, ko norobeţo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to noţogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav noţogots.

(4) Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru torľu un antenu mastu atsaitēm veido zemes gabals un gaisa telpa torľa vai masta augstumā, ko norobeţo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā.

3.11.2.3. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

(1) Priekules pagasta teritorijas plānojums paredz aizsargjoslu noteikšanu gar elektriskajiem tīkliem atbilstoši Aizsargjoslu likuma 16. pantam.

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ciemos – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeţo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 2,5 metru attālumā no līnijas ass,

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovoltu – 7 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,



19

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovoltu – 12 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas.

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus ciemiem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeţo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 6,5 metru attālumā no līnijas ass;

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovoltu – 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovoltu – 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas.

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeţo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem;

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeľa šķērso virszemes ūdens objektus, – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobeţo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu noţogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.

(2) Paredzamā būvdarbu veikšana, meţistrādes darbi un apbūves plānošana elektropārvades līniju, kuru nominālais spriegums ir 0,4kV un 20kV, aizsargjoslā jāsaskaľo ar AS „Sadales tīkls‖ Rietumu reģionu.



20

3.11.2.4. Aizsargjoslas ap ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

(1) Priekules pagasta teritorijas plānojums paredz aizsargjoslu noteikšanu ap ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem atbilstoši Aizsargjoslu likuma 19. pantam.

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds platums: 1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, – 3

metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas; 2) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem, – 5 metri

katrā pusē no cauruļvada ārējās malas; 3) gar pašteces kanalizācijas vadiem – 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas.

3.11.2.5. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm

(1) Teritorijas plānojums nosaka šādas aizsargjoslas ap valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm:

1) ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs aizsargjoslas robeţa tiek noteikta ūdensnotekas abās pusēs 10 metru attālumā no ūdensnotekas krotes;

2) regulētām ūdensnotekām (maģistrālajiem novadgrāvjiem) meţa zemēs aizsargjoslas robeţa tiek noteikta atbērtnes pusē 8 – 10 metru attālumā (atkarībā no atbērtnes platuma) no ūdensnotekas krotes;

3) drenām un atklātiem grāvjiem – 3 metri uz katru pusi no drenas vai atklātā grāvja malas; 4) liela diametra (30 cm un lielākiem) kolektoram – 8 metri attālumā uz katru pusi no kolektora

ass līnijas.

3.11.2.6. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

(1) Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu 5 metru rādiusā no punkta centra.

3.11.2.7. Aizsargjosla ap gāzes noliktavām

(1) Aizsargjosla ap sašķidrinātās ogļūdeľraţu gāzes balonu noliktavām, tirdzniecības punktiem – 10 metru attālumā no minētajām būvēm.

3.11.2.8. Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem

(1) Aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja ģeneratoru maksimālais augstums. (2) Aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem papildus Aizsarjoslu likuma 35.pantā minētajiem aprobeţojumiem tiek

noteikti šādi aprobeţojumi: 1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām

mājām; 2) aizliegts būvēt jaunas ēkas un būves, kas var traucēt vēja ģeneratora darbību, vai esošās

ēkas rekonstruēt tā, ka tās traucē vēja ģeneratora darbību; 3) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas; 4) aizliegts rīkot publiskus pasākumus; 5) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un

produktu glabātavas.

3.11.3. Sanitārās aizsargjoslas



21

3.11.3.1. Aizsargjoslas ap kapsētām

(1) Atbilstoši Aizsargjoslu likumam, Priekules pagasta teritorijas plānojumā noteiktas 300 metru aizsargjoslas ap pagastā sekojošām kapsētām:

1) Mazgramzdas; 2) Judu; 3) Stervēnu; 4) Elku; 5) Nodegu.

3.11.3.2. Aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

(1) Atbilstoši Aizsargjoslu likumam, teritorijas plānojumā noteikta 100 m aizsargjosla ap būvniecības procesā esošajām Priekules pilsētas notekūdeľu attīrīšanas iekārtām.

3.12. Prasības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanai

(1) Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas ir teritorijas, kuras saskaľā ar tiesību aktiem ir noteiktas, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību, retas un izzūdošas dabas ekosistēmas, savvaļas augu atradnes un dzīvnieku dzīves vietas, raksturīgas ainavas, dabas un kultūras pieminekļus.

(2) Aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanu reglamentē 2003. gada 22.jūlija Ministra kabineta noteikumi Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi‖ (ar grozījumiem līdz 07.07.2009.) vai katras teritorijas individuālie izmantošanas un aizsardzības noteikumi pēc to apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Priekules pagasta teritorijā izveidoti pieci mikroliegumi un divu dabas liegumu daļas „Blaţģa ezers‖ un ―Ruľupes ieleja‖. Dabas liegumam „Blaţģa ezers‖ ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns teritorijas izmantošanai un aizsardzībai.

(4) Priekules pagasta teritorijā konstatēti šādi diţkoki: parastais ozols (apkārtmērs 7,28m, augstums – 24m) – atrodas pie Gravas-Sudmaļi mājām, parastā goba (apkārtmērs 4, 91m, augstums 31m) – atrodas pie Gravas-Sudmaļi mājām Mālupītes labajā krastā pretī mājai.

(5) Ap diţkokiem 10 metru rādiusā tiek noteikta aizsardzības josla, mērot no vainaga projekcijas ārējās malas, ko nosaka 22.07.2003. Ministru kabineta 22.07.2003. noteikumi Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi‖.

(6) Saimnieciskā darbība mikroliegumu teritorijā veicama saskaľā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi‖ prasībām, savukārt darbība mikrolieguma buferzonā - saskaľā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.189 „Dabas aizsardzības noteikumi meţa apsaimniekošanā‖ prasībām.

(7) Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, veikt aizsardzības un kopšanas pasākumus, kā arī ziľot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai, valsts vides aizsardzības institūcijai un pašvaldībai par izmaiľām dabas veidojumos, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.

3.13. Prasības valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsardzībai

(1) Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kuru apstiprinājusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija ar 29.10.1998. rīkojumu Nr.128, iekļauti 17 pagastā esoši pieminekļi:

1) valsts nozīmes arheoloģija Asītes pilskalns Audaru muiţā pie Bunģiem (valsts aizsardzības Nr.1383), piemineklis kartē atlikts 1,4 ha platībā;

2) vietējas nozīmes arheoloģija Ādamu senkapi pie Ādamiem (valsts aizsardzības Nr.1384), piemineklis kartē atlikts 0,1 ha platībā;

3) valsts nozīmes arheoloģija Beltēnu senkapi pie Beltēniem Dobeļu dīķa austrumu krastā (valsts aizsardzības Nr.1385), piemineklis kartē atlikts1,3 ha platībā;



22

4) valsts nozīmes arheoloģija Dārznieku senkapi pie Dārzniekiem (valsts aizsardzības Nr.1386), piemineklis kartē atlikts 1,1 ha platībā.;

5) valsts nozīmes arheoloģija Elekšu dobumakmens – kulta vieta pie Elekšiem (valsts aizsardzības Nr.1387), piemineklis kartē atlikts 0,01 ha platībā;

6) valsts nozīmes arheoloģija Elkas – Ķezēnu senkapi pie Elkas - Ķezēniem (valsts aizsardzības Nr.1388), piemineklis kartē atlikts 0,4 ha platībā;

7) vietējas nozīmes arheoloģija Garoţu senkapi (Meitu kalns) pie Garoţiem (valsts aizsardzības Nr.1389), piemineklis kartē atlikts 0,2 ha platībā;

8) valsts nozīmes arheoloģija Gravas – Sudmaļu pilskalns pie Gravas – Sudmaļiem (valsts aizsardzības Nr.1390), piemineklis kartē atlikts 0,4 ha platībā;

9) valsts nozīmes arheoloģija Ķerru pilskalns pie Ķerrām (valsts aizsardzības Nr.1391), piemineklis kartē atlikts 2,7 ha platībā;

10) valsts nozīmes arheoloģija Trekľu pilskalns pie Kraujām (Gobām) Ruľas un Spreceles upju satekā (valsts aizsardzības Nr.1392), piemineklis kartē atlikts 0,3 ha platībā;

11) valsts nozīmes arheoloģija Mazdrīviľu senkapi pie Mazdrīviľiem (valsts aizsardzības Nr.1393), piemineklis kartē atlikts 0,5 ha platībā;

12) valsts nozīmes arheoloģija Kaltes pilskalns pie Pilskalniem Ruľas upes kreisajā krastā (valsts aizsardzības Nr.1394), piemineklis kartē atlikts 1,2 ha platībā;

13) valsts nozīmes arheoloģija Pilspurva kalns – nocietināta senvieta pie Saulītēniem (valsts aizsardzības Nr.1395) piemineklis kartē atlikts 0,7 ha platībā;

14) valsts nozīmes arheoloģija Elku kalns – pilskalns pie Upeniekiem (valsts aizsardzības Nr. 1396), piemineklis kartē atlikts 0,1 ha platībā;

15) vietējas nozīmes arheoloģija Upenieku senkapi pie Upeniekiem Ruľas upes labajā krastā (valsts aizsardzības Nr.1397), piemineklis kartē atlikts 0,5 ha platībā;

16) valsts nozīmes arheoloģija Mazgramzdas senkapi Priekules – Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem (valsts aizsardzības Nr.1398), piemineklis kartē atlikts 0,1 ha platībā;

17) vietējas nozīmes arheoloģija Prieţu kalva - senkapi Priekules pagastā Lielā ielā 7 (valsts aizsardzības Nr.1399), piemineklis kartē atlikts 0,1 ha platībā;

(2) Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai nosaka likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību‖, Ministru kabineta 26.08.2003. noteikumi Nr.473 „Kārtību, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta‖ un Ministru kabineta 26.08.2003. noteikumi Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu‖.

(3) Jebkuri zemes darbi, kas skar arheoloģijas un vēstures pieminekļu kultūras slāni, veicami tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju un tās noteiktajā kārtībā.

(4) Kultūras pieminekļus un to kultūrvēsturisko vidi iespējams pārveidot tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

(5) Saimnieciska un cita veida darbība kultūras pieminekļos un to teritorijās atļauta tikai ar kultūras pieminekļa īpašnieka piekrišanu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

(6) Pirms celtniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteľu ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas šo darbu veicējam jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā. Fiziskajām un juridiskajām personām, kas saimnieciskās darbības rezultātā atklāj arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziľo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un turpmākie darbi jāpārtrauc.



23

3.14. Prasības kultūrvēsturisko objektu saglabāšanai

(1) Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā M 1: 10000 parādīti sekojoši perspektīvie (plānotie) valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi – 1 mākslas objekts (VKPAI Arhitektūras un mākslas ekspertu padomes sēdes protokols Nr.31 no 07.03.1997.) un 1 arheoloģijas objekts (VKPAI Arheoloģijas centrs, Arheoloģijas pieminekļa apraksts, J. Urtāns, 1991.g.) (skatīt II sējuma Grafiskās daļas karti „Priekules pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana‖ M 1:10 000):

1) piemineklis kritušajiem - vietējas nozīmes māksla, (1975.g.) Priekules pagasta brāļu kapos; 2) Mazgramzdas dobumakmens - vietējas nozīmes arheoloģija, Priekules pag. īpašumā

―Teikas‖. (2) Kultūrvēsturiskos objektus ir aizliegts iznīcināt. (3) Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti pagasta nozīmes kultūrvēsturiskie

objekti un pagasta nozīmes aizsargājamie koki, kas ir to īpašumā (valdījumā). (4) Kultūrvēsturisko objektu pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai

tad, ja tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt objektu, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās objekta kultūrvēsturiskā vērtība.



24

IV Vispārīgie noteikumi teritoriju apbūvei

4.1. Prasības apbūves intensitātei un blīvuma rādītājiem

(1) Apbūves rādītāji – apbūves augstums, blīvums un intensitāte tiek noteikti Apbūves noteikumos atbilstoši konkrētas teritorijas izmantošanai.

(2) Apbūves rādītāji, kas apbūves noteikumos ir noteikti attiecīgās apbūves teritorijas zemes vienībām, neattiecas uz tām zemes vienībām, kam atļautā izmantošana ir automašīnu novietošana, tehniskās apkopes stacija vai tehniskās apbūves objekts.

(3) Apbūves rādītāji un zemesvienības minimālā platība neattiecas uz inţeniertehniskiem objektiem un būvēm.

(4) Detalizēti perspektīvo apbūves teritoriju apbūves intensitātes un brīvās teritorijas rādītājus nosaka detālplānojumos.

(5) Ja nekustamā īpašuma teritorijā atrodas vienas saimniecības grāvis, zemes vienību nedrīkst apbūvēt tuvāk par 5 metriem no grāvja malas.

4.2. Prasības būvprojektēšanai, kas uzsākta līdz šī teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai

(4) Ja esošās būves ir likumīgi uzbūvētas vai tiek likumīgi (ar atļauju) projektētas, būvētas, pārbūvētas vai ierīkotas šo Noteikumu spēkā stāšanās brīdī, kā rezultātā daţi ēku vai būvju raks turlielumi neatbilst, bet esošais zemes vienības zemes izmantošanas veids atbilst šiem Noteikumiem, tad esošās būves drīkst pārbūvēt vai atjaunot ar noteikumu, ka:

1) pārbūvētas vai atjaunotas šīs būves atbildīs šo Noteikumu punktiem; 2) nekādas pārbūves, izľemot ēku renovācija un restaurācija, nedrīkst palielināt neatbilstību

šiem Apbūves noteikumiem. (5) Drīkst turpināt likumīgi iesāktos projektēšanas, būvēšanas, pārbūvēšanas vai ierīkošanas darbus, ja

pašvaldība nekompensē zaudējumus.

4.3. Prasības ēkas un būves vai to daļu funkcionalitātes maiņai

(1) Mainot ēku funkciju, tā nedrīkst būt pretrunā ar Apbūves noteikumu prasībām. (2) Jebkuru ēku, būvju vai to daļu funkcionalitātes maiľu ir nepieciešamas saskaľot Būvvaldē. Ieplānotajai

jaunajai funkcijai ir jāatbilst Apbūves noteikumu atļautās izmantošanas prasībām konkrētā teritorijā. (3) Nav pieļaujama tādu funkciju paredzēšana, kas pasliktina apstākļus blakus zemes vienībās, apgrūtina tur

piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu un ēku ekspluatāciju, vai pasliktina vides stāvokli.

4.4. Prasības ēku un būvju rekonstrukcijai, restaurācijai un remontam

(1) Visu veidu ēkas pārbūves (rekonstrukcija, renovācija, restaurācija) darbi, izľemot remonta darbus, kad netiek paredzēts izmanīt ēkas plānojumu, fasāţu risinājumus, mainīt vai nojaukt nesošās konstrukcijas ir jāpiesaka Būvvaldē, kura pozitīva atzinuma gadījumā, sastādot plānošanas un arhitektūras uzdevumu rekonstrukcijas ieceres realizēšanas projekta izstrādei, sniegs tam nepieciešamos nosacījumus.

(2) Būvprojekts nav nepieciešams interjera projektiem un kosmētiskā remonta darbiem, ja netiek izmainīts ēkas plānojums, fasāţu risinājums, netiek mainītas vai nojauktas nesošās konstrukcijas.

(3) Ēkas pārbūve ir pieļaujama, lai uzlabotu plānojuma kvalitāti, paaugstinātu labiekārtojuma tehnisko līmeni, veiktu konstruktīvos uzlabojumus, vai arī pielāgotu tās citai atļautajai izmantošanai.

(4) Jebkādas ēkas rekonstrukcija, arī paplašināšana, nedrīkst pasliktināt esošo ēku izsauļojumu. (5) Ja ēkas vai būves tehniskais stāvoklis ir pasliktinājies, tad īpašnieka vai lietotāja pienākums ir veikt ēkas

vai būves remontu.



25

(6) Restaurācijas (ēkas vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskas informācijas zinātnisku izpēti) projekts izstrādājams ēkām vai to daļām, kam ir noteikta vēsturiskā vai arhitektoniska vērtība. Prasības šī projekta sastāvam nosaka Plānošanas arhitektūras uzdevums un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izdotie tehniskie noteikumi.

4.5. Pagalmu noteikumi

(1) Galvenajai būvei vai būvēm uz zemes vienības atkarībā no apbūves veida ir viens vai vairāki pagalmi (priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms).

(2) Vienas zemes vienības pagalma daļu nedrīkst uzskatīt par otras zemes vienības pagalma daļu. (3) Prasītais pagalms ir minimālais pagalms, ko nosaka Apbūves noteikumu noteiktie attālumi no zemes

vienības robeţām līdz jebkuras galvenās būves virszemes daļai. Nekādu daļu no jebkura prasītā pagalma nedrīkst aizľemt kāda būves virszemes daļa, izľemot:

1) saimniecības ēkas, ja tās attiecīgajā pagalmā atļautas; 2) arhitektoniskas detaļas un veidojumi, arī sliekšľi, skursteľi, starpstāvu dzegas, jumta dzegas,

teknes, pilastri un jumta balsti, kas projicējas jebkurā prasītajā pagalmā ne vairāk par 0,5 m uz āru no sienas;

3) funkcionālas un dekoratīvas būves, arī nolaiţami saulessargi (markīzes), dekoratīvas strūklakas, skulptūras, piemiľas plāksnes un ţogi;

4) atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kam kāpľu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas jebkurā prasītajā pagalmā ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas;

5) erkeri, saulessargi, kas projicējas jebkurā minētajā pagalmā ne vairāk par 1,0 m uz āru no sienas;

6) balkoni, segtas un nesegtas terases, kas projicējas jebkurā minētajā pagalmā ne vairāk par 2,0 m uz āru no sienas.

(4) Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegts veidot jebkādas krautnes (būvmateriālu, kurināmā u.c.); (5) Pagalmus uztur kārtībā, tīrus un sausus, nodrošina lietus ūdens novadīšana no tiem; (6) Daudzdzīvokļu ēku pagalmos saglabā un izveido bērnu rotaļu laukumus, atpūtas vietas, laukumus

atkritumu konteineru izvietošanai un īslaicīgas stāvvietas iedzīvotāju automašīnām, kā arī ierīko teritorijas labiekārtojuma elementus.

4.6. Prasības būvju novietojumam zemes vienībā, būvlaidei un apbūves līnijai, attālumiem starp

būvēm un inţenierkomunikācijām

(1) Attālumi starp ēkām un būvēm jāprojektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšľu un inţenierkomunikāciju aizsardzības prasības.

(2) Būves attālumam no zemes vienības robeţām jāatbilst 11.12.2007. Ministru kabineta noteikumu Nr.866 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība‖ prasībām.

(3) Ja ēka ir izbūvēta uz zemes vienības robeţas, tai ir jāveido ugunsdroša siena (izľemot gadījumu, kad būvlaide sakrīt ar sarkano līniju atbilstoši ar Ministru kabineta 11.12.2007. noteikumiem Nr.866 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība‖ apstiprinātā Latvijas būvnormatīva LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība‖ prasībām.

(4) Ielai vai ceļam tuvāk novieto galveno ēku. Atbilstoši zemes vienības izmantošanas veidam tā ir dzīvojamā māja, sabiedriskā ēka, komerciestāde vai raţošanas apbūves administratīvā ēka. Palīgēkas novieto aiz galvenās ēkas zemes vienības dziļumā. Ja zemes vienība atrodas starp divām ielām vai ceļiem, galveno ēku izvieto pret augstākas kategorijas ielu vai ceļu.

(5) Nevienu ēku vai būvi lauku apvidū nedrīkst no jauna ierīkot tuvāk par pieļauto attālumu no ceļiem un tuvāk par 10 metriem no zemes vienības robeţas, ja citi normatīvie akti nenosaka savādāk.

(6) Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās būves/ēkas nedrīkst novietot tuvāk par 4 metriem no kaimiľu zemes vienības robeţas.



26

(7) Zemes vienības reljefa izmaiľas un piebraucamo ceļu izbūve jāparedz tā, lai lietus ūdeľi netecētu uz kaimiľu zemes vienībām kā virszemes notece.

(9) Raţošanas apbūves teritoriju būves/ēkas attālums no dzīvojamās apbūves zemes vienības robeţām nedrīkst būt mazāks kā 50 metriem, izľemot ceļus, laukumus, pazemes inţenierkomunikācijas un teritorijas labiekārtojuma elementus.

(10) Būvju novietojumu pret ielu vai ceļu nosaka būvlaide, bet attālumu no blakus esošās zemes vienības robeţas – apbūves līnija.

(11) Attālumi starp dzīvojamām ēkām, dzīvojamām un sabiedriskām, kā arī raţošanas ēkām jāpieľem saskaľā ar insolācijas, apgaismojuma un ugunsdrošības prasībām.

4.7. Prasības teritorijas labiekārtojumam un ārtelpas elementiem, to vizuālajam un noformējumam

(1) Labiekārtojuma elementu izvietošanai ciemu teritorijās ir nepieciešams pašvaldības arhitekta saskaľojums, izľemot ieţogotas privātas teritorijas.

(2) Arhitektūras mazās formas – lapenes, pergolas, soliľi, atbalsta sienas, strūklakas, autobusu pieturas, ar zemi saistīti reklāmas nesēji, karogu masti u.c. ir būves, un to izbūve vai uzstādīšana veicama saskaľā ar saskaľotu skici vai akceptētu būvprojektu, atbilstoši Būvvaldes izsniegtā plānošanas un arhitektūras uzdevumā noteiktajām prasībām.

(3) Uz visiem nekustamiem īpašumiem jābūt izvietotai numura zīmei vai māju nosaukumam. Plāksnītes ar ielu nosaukumu un mājas numura zīmi jāstiprina 2,5 – 3,0 metru augstumā pie ēkas fasādes ielas pusē vai pie ţoga. Ja piekļūšanai zemes vienībai noteikts ceļa servitūts, tad mājas numura zīmi uzstāda tā, lai tā būtu redzama no ielas.

(4) Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas galvenās ieejas neatrodas ielas pusē, otru mājas numura zīmi papildus piestiprina pagalma pusē.

(5) Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām virs katras kāpľu telpas ārdurvīm uzstāda informācijas zīmi ar dzīvokļu numuriem, kas izgatavota pēc vienota parauga.

(6) Pagasta lauku apvidū, kur nav māju numerācijas, zemes vienības īpašniekam jānodrošina, lai uz ceļa pie iebrauktuves būtu uzstādīts, pēc pašvaldībā noteiktas formas izgatavots, mājas nosaukums.

(7) Reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar autoceļiem nosaka saskaľā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 07.06.2005. noteikumu Nr.402 "Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaľojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana" prasībām.

(8) Ţogi uz robeţas kaimiľiem jāceļ un jāuztur kopīgi. Ja nav panākta vienošanās, tad katras zemes vienības īpašniekam jāceļ un jāuztur tā ţoga puse, kas, skatoties no zemes vienības, ir pa labi:

1) ţoga vārti nedrīkst būt verami uz ielas pusi, ja tie šķērso ielas brauktuves daļu, bet ietvi visā tās platumā;

2) ţogu krāsošanai jāizmanto krāsas, kas paredzētas āra darbiem. Nedrīkst krāsot dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu ţogos;

3) zemes vienības jāieţogo atbilstoši šiem Noteikumiem pa zemes vienību robeţām, ľemot vērā papildus nosacījumus:

a) ceļa pusē par ceļa zemes nodalījuma joslu; b) ielas pusē pa sarkano līniju vai pa vēsturiski iedibināto ţogu līniju; c) zemes vienībām pie ceļu vai ielu krustojumiem pa redzamības trīsstūriem; d) gar ūdenstilpnēm un ūdenstecēm pa aizsargjoslām un tauvas joslām, izľemot

Zvejniecības likumā noteiktos gadījumus, un, saglabājot kājāmgājējiem iespēju brīvi pārvietoties tauvas joslā;

e) lai nodrošinātu esošo inţeniertīklu darbību un to apkalpošanu; f) ţogu vārtu atvērums nedrīkst traucēt gājēju un transporta kustību.

(9) Ţogu augstums un caurredzamība:



27

1) ţogiem dzīvojamās apbūves teritorijās ir jābūt ne augstākiem par 1,6 metriem un 40% caurredzamiem (starp stabiem), perpendikulāri pret ţoga plakni. Ja ţoga caurredzamība pārsniedz 90%, pieļaujama ţoga paaugstināšana līdz 1,8 metriem;

2) ţogiem raţošanas apbūves teritorijās ir jābūt ne augstākiem par 2,0 metriem. Atļauts izvietot necaurredzamus ţogus, ja tas nepieciešams slēgtas raţošanas zonas nodrošināšanai;

3) ţoga augstums nosakāms pieľemot par 0.00 līmeni pašreizējo vai plānoto ietves līmeni ielas pusē. Ţogu „sadures‖ vietās zemes vienību robeţpunktos iekškvartālā ţoga 0.00 atzīme jānosaka kaimiľiem savstarpēji vienojoties.

(10) Ţogu stilistika: 1) ţogiem jābūt stilistiski saskaľotiem ar ēku, ievērojot vienotu ţogu augstumu kvartāla robeţās; 2) ţogiem publiskās apbūves teritorijās ir jābūt atbilstošiem to funkcionālajai izmantošanai,

maksimāli saglabājot publisko telpu un ēku pieejamību; 3) aizliegti dzeloľdrāšu ţogi, kā arī šī materiāla pielietošana ţogos.

(11) Aizliegts noţogot zemes vienības: 1) vairākstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās, sabiedrisko un komerciestāţu apbūves teritorijā,

izľemot tās, kuru noţogošanas nepieciešamību nosaka normatīvie akti. Izstrādājot teritorijas labiekārtojuma plānu un saskaľojot ar pašvaldību, zemes vienību juridiskās robeţas var iezīmēt ar dzīvţogiem;

2) meţa zemes vienības, izľemot savvaļas dzīvnieku dārzus. (12) Atkritumu tvertnes:

1) zemes īpašniekiem un valdītājiem īpašumu apsaimniekošanai jānovieto atkritumu tvertnes šim nolūkam speciāli iekārtotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi uz atkritumu tvertnēm un jānodrošina pie tām brīva pieeja;

2) publisko objektu un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas teritorijās sadzīves atkritumu tvertnes novietojamas tikai šim nolūkam speciāli iekārtotās, ar atkritumu apsaimniekotāju saskaľotās vietās.

(13) Apgaismojums un apgaismes ķermeľi: 1) ielu un laukumu apgaismošanai atļauts izmantot pie stabiem piestiprinātus vai virs ielām

iekārtus apgaismes ķermeľus; 2) rakstiski saskaľojot ar ēkas vai būves īpašnieku, valdītāju vai lietotāju, pie būvju sienām

pašvaldības darbinieki vai tās pilnvarotas institūcijas var izvietot apgaismes ķermeľus, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu konsoles vai stiprinājumus.

(14) Kioski, nojumes un citi īslaicīgi tirdzniecības objekti: 1) stacionārus, arī sezonas, tirdzniecības punktus (kioskus, nojumes, stendus, paviljonus un

citus), neatkarīgi no to piederības, atļauts būvēt vai novietot gatavus tikai ar Būvvaldes saskaľojumu. Ja minētie objekti robeţojas ar ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslu vai atrodas ielas sarkanajās līnijās vai ceļa zemes nodalījuma joslā, nepieciešams arī VAS „Latvijas Valsts ceļi‖ saskaľojums;

4.8. Prasības ēku un būvju konstruktīvajām daļām un elementiem

(1) Jebkurai ēkai un būvei, to daļām, konstrukcijām un elementiem jābūt projektētiem, izbūvētiem, ekspluatētiem tā, lai tie atbilstu Ministru kabineta 27.03.2001. noteikumu Nr.142 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 „Būtiskas prasības būvēm‖‖ prasībām, nodrošinot:

1) mehānisko stiprību un stabilitāti, ugunsdrošību, higiēniskumu, nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi;

2) lietošanas drošību; 3) aizsardzību pret trokšľiem; 4) enerģijas ekonomiju un siltuma izolāciju.



28

(2) Fasādes un jumti: 1) ēku īpašniekiem (lietotājiem) jāuztur kārtībā ēkas fasādes, jumti un lietus ūdens novadīšanas

sistēma. 2) fasādes krāsošanu veic atbilstoši akceptētā būvprojektā noteiktajam krāsu tonim. 3) jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiľu zemes vienībām. Jānovērš iespēja

ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiľu zemes vienībās. 4) atļauta esošo ēku jumta stāva izbūve, ja tā atbilst Apbūves noteikumiem un ja jumta gabarīti,

ēkas novietojums un tehniskais stāvoklis atbilst ugunsdrošības prasībām. Jumta stāva izbūve uzskatāma par rekonstrukciju.

5) katra nama ielas pusē gar ietvi jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurules jāizbeidz ne augstāk par 15 cm virs ietves.

6) ugunsdrošajām sienām jābūt augstākām par jumta segumu vismaz par 60 cm, ja kaut viens no savietotā jumta vai jumta elementiem (izľemot jumta segumu) būvēts no degošiem materiāliem, un vismaz par 30 cm, ja jumta vai savietotā jumta elementi (izľemot jumta segumu) būvēti no grūti degošiem materiāliem. Ugunsdrošās sienas var nebūt augstākas par jumta segumu, ja visi jumta vai savietotā jumta elementi (izľemot jumta segumu) būvēti no nedegošiem materiāliem.

(3) Logi, skatlogi, durvis, balkoni: 1) jaunu skatlogu un durvju ierīkošanu esošajās ēkās jāveic saskaľā ar Būvvaldē akceptētu

projektu; 2) logu dalījumu, aiļu lielumu un augstumu izmaiľu veic pēc izstrādāta un Būvvaldē akceptēta

vienota projekta visai ēkai; 3) nav atļauta patvaļīga lodţiju un balkonu pārbūvēšana. Lodţiju un balkonu pārbūvēšana jāveic

vienlaicīgi visai ēkai saskaľā ar Būvvaldē akceptētu projektu; 4) markīzes virs logiem izvieto tā, lai tās netraucētu gājēju un transporta kustību un kas

neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves vai laukuma.

4.9. Prasības jaunai satiksmes infrastruktūrai un esošās infrastruktūras rekonstrukcijai

(1) Rekomendējamie ciemu ielu šķērsprofili noteikti šo Noteikumu 7.pielikumā. Šķērsprofili jāprecizē detālplānojumā, paredzot iespēju nodrošināt gājēju un transporta satiksmi, inţeniertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietojumu, saskaľā ar ciemu transporta un inţenierkomunikāciju attīstības shēmām, atbildīgo institūciju nosacījumiem un tehniskajiem noteikumiem, un ievērojot transporta būvju un inţenierkomunikāciju projektēšanas normatīvu prasības.

(2) Tiek noteiktas prasības šādiem ielu elementiem: 1) Ietvēm jābūt vismaz 1,2 metru platām; 2) ietvju augstums pie ielas braucamās daļas nedrīkst būt mazāks par 12 cm. Ielu pārejās

jāveido uzbrauktuves uz ietves bērnu un invalīdu ratiľiem (arī velosipēdiem) ar ielas apmales vertikālo daļu ne lielāku par 2,5 cm;

3) ietvju ierīkošanā ľemt vērā Latvijas standarta LVS 190:1999 prasības; 4) veicot ielu rekonstrukciju vai jaunu veloceliľu izbūvi, ievērot Latvijas Republikas Satiksmes

ministrijas „Rekomendācijas veloceliľu projektēšanai" Nr.01-21/1 (15.05.2002.). Veloceliľi jāizbūvē atbilstoši izstrādātajai veloceliľu perspektīvās attīstības shēmai un pie ielu rekonstrukcijām;

5) veloceliľi var būt ar vienvirziena un divvirzienu kustību ar ne mazāk kā 0,5 metru platām drošības joslām sānos. Šauros apstākļos drošības joslu vietā pieļaujams ierīkot 0,75 metru augstas norobeţojošas barjeras;



29

6) pieļaujams ierīkot velosipēdu joslas ielu un ceļu brauktuvju malās, atdalot tās ar dubultlīnijas marķējumu. Joslas platumam jābūt ne mazākam par 1,2 metru transporta plūsmas kustības virzienā un ne mazākam par 1,5 metru - pretējā virzienā. Joslas platumam, ko ierīko gar gājēju ietvi, jābūt ne mazākam par 1 metru;

7) neregulējamu ielu un ceļu krustojumiem un gājēju pārejām jābūt pārredzamām. Gājēju pārejās paredzēt:

a) atšķirīgus segumus bīstamās vietās cilvēkiem ar redzes traucējumiem; b) kontrastējošas krāsas marķējumus; c) atbilstoša slīpuma uzbrauktuves trotuāra apmalē vienā līmenī ar brauktuves segumu; d) ietves apmales paaugstinājumu pie brauktuves malas; e) ietves slīpumu ne lielāku par 3%.

8) Ielu un ceļu brauktuvju noapaļojumu rādiusi krustojumos un pieslēgumos ar regulējamas kustības autoceļiem un pagasta ceļiem jāpieľem ne mazāki par 8 metriem, bet transporta laukumos - ne mazāki par 12 metriem. Rekonstrukcijas apstākļos pieļaujams samazināt minēto lielumu attiecīgi līdz 5 un 8 metriem;

9) valsts autoceļu, ceļu, ciemu ielu un piebraucamo ceļu, kā arī laukumu brauktuvēm un ietvēm jābūt ar cietu segumu. Gājēju un veloceliľu klātnei zaļumu teritorijās neizmantot cieto segumu.

(3) Ja ielas veido strupceļu, tad brauktuves galā jāveido autotransporta apgriešanās laukums ar iekšējo diametru ne mazāku kā 16 metri un ārējo – ne mazāku kā 30 metri, ja jāierīko apgriešanās laukums sabiedriskajam pasaţieru transportam. Apgriešanās laukumi nav izmantojami autostāvvietām.

(4) Nav pieļaujama esošo ielu un ceļu likvidēšana, slēgšana un citāda publiskās pieejas ierobeţošana.

(5) Izbūvējot jaunas ielas vai rekonstruējot esošās, jāparedz ielu stādījumu joslu izveide to sarkano līniju robeţās.

(6) Ja būvdarbu laikā nepieciešama pašvaldības ceļa vai ielas slēgšana, jāsaľem pašvaldības atļauja.

(7) Kārtību, kādā gar valsts un pašvaldību autoceļiem to aizsargjoslas robeţās izvietojamas degvielas uzpildes stacijas, transporta tehniskās apkopes dienesti, ēdināšanas un tirdzniecības uzľēmumi, viesnīcas, moteļi, viesu mājas, jaunatnes mītnes, tūrismam izmantojamās lauku mājas, kempingi, atpūtas un informācijas vietas jeb servisa objekti, kā arī kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas šo servisa objektu izvietošanai nosaka Ministru kabineta 30.03.1999. noteikumi Nr.126 „Kārtība, kādā gar autoceļiem izvietojami servisa objekti‖.

4.10. Prasības degvielas un gāzes uzpildes stacijām un citiem riska objektiem

(1) Degvielas un gāzes uzpildes staciju izvietojums (projektēšana, būvniecība, ekspluatācija) ir atļauta tikai teritorijas plānojumā atļautajās vietās.

(2) Degvielas un gāzes uzpildes staciju būvniecība nav pieļaujama: 1) bez Liepājas reģionālās vides pārvaldes tehnisko noteikumu saľemšanas un ekspertu

atzinuma par grunts, gruntsūdeľu un gaisa piesārľojuma līmeni attiecīgajā vietā; 2) kultūras pieminekļu aizsardzības zonās; 3) piemiľas vietu, pieminekļu un kulta celtľu tuvumā vai vizuālā saistībā ar tiem; 4) ūdenstilpľu un ūdensteču aizsargjoslās; 5) ūdens ľemšanas vietu aizsargjoslās, 6) valsts hidrometeoroloģisko novērojumu staciju, posteľu un stacionāro valsts nozīmes

monitoringa punktu aizsargjoslās; 7) elektrisko tīklu, siltumtīklu, ūdensvadu, kanalizācijas tīklu aizsargjoslās; 8) īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, augu un dzīvnieku sugu atradľu teritorijās;



30

9) teritorijās, kur tas nav paredzēts. (3) Degvielas uzpildes vietām jābūt segtām un nodrošinātām ar izlijušās degvielas, notekūdeľu savākšanas

un attīrīšanas iekārtām, kā arī gruntsūdens novērošanas aku tīklu pazemes ūdeľu un grunts kvalitātes kontrolei.

(4) Degvielas uzpildes staciju teritorijās jāparedz atgāzu savākšanas sistēma. (5) Attālums no degvielas uzpildes stacijām ar pazemes rezervuāriem šķidrās degvielas glabāšanai līdz

pirmskolas bērnu iestāţu un skolu zemes vienību robeţām vai līdz dzīvojamo un sabiedrisko ēku un būvju sienām jāpieľem ne mazāk par 100 m. Šis attālums jānosaka no degvielas pildnēm un degvielas pazemes rezervuāriem.

(6) Degvielas tvertnes jāizvieto ne tuvāk par 40 m no dzelzceļa malējās sliedes, 25 m no rūpniecības būvēm, 15 m no kopējās lietošanas ceļiem, 10 m no vadības pults būves un 9 m no pildnēm. Ja tvertnes ir apakšzemes, tad šos rādītājus var samazināt par 50 %.

(7) Uz DUS attiecas Ministru kabineta 16.05.2006. noteikumu Nr.400 ―Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām‖ prasības.

4.11. Prasības saimniecības ēkām un būvēm, kas paredzētas mājlopiem

(1) Saimniecības ēku vai būvi, nedrīkst: 1) ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemes vienības gadījumā, ārējā sānu priekšpagalmā; 2) uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamajai mājai vai iebūvēta tajā. 3) ierīkot tuvāk kā 3 m no zemes vienības sānu vai aizmugures robeţas. Ar blakus vai attiecīgi

ar aizmugures zemes vienības īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viľš apliecina ar parakstu uz zemes vienības plānojuma lapas, šo minimālo attālumu var samazināt vai būvēt uz robeţas, ar noteikumu, ka minimālais attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām blakus zemes vienībās nedrīkst būt mazāks par 6 m.

(2) Saimniecības ēkas un garāţas dzīvojamā apbūvē nedrīkst izvietot tuvāk par 4 metriem no zemes vienības iekšējās sānu un aizmugures robeţām un tuvāk kā 9 metrus no dzīvojamo telpu logiem kaimiľu zemes vienībās, ja citos normatīvos aktos nav noteikts savādāk.

(3) Mājlopu turēšanai paredzētas izmantojamas tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas vai būves, kuras drīkst ierīkot tikai tam atļautās teritorijās, ja ir ievērotas veterināro un sanitāri higiēnisko dienestu prasības.

(4) Zemes vienības, uz kuras atrodas mājlopu turēšanai paredzēta būve, robeţās jānodrošina pasākumi, lai netiktu ietekmēta apkārtējo teritoriju vides kvalitāte. Zemes vienības robeţās ir jānodrošina pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētiskām ainavām.

(5) Mājlopu turēšanai paredzētas ēkas izvieto atbilstoši veterinārajām prasībām un sanitāri higiēniskajām prasībām. Vircas bedres, kūtsmēslu glabātuves un organisko mēslu kompostēšanas laukumi jāiekārto atbilstoši Ministru kabineta 27.07.2004. noteikumu Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārľojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs‖ un šo Noteikumu šādām prasībām:

1) to izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā; 2) tām jābūt segtām un ventilējamām; 3) tās jānovieto valdošo vēju virzienā no fermas, kūts un dzīvojamām ēkām un zemākā reljefa

vietā; 4) tās nedrīkst atrasties tuvāk par 50 metriem no jebkuras zemes vienības robeţas.

(6) Mājlopu turēšanai paredzētās būves teritorijā nedrīkst atrasties purvāji un plūstoša smilts, gruntsūdens līmenim jābūt vismaz vienu metru zem ceļamo ēku pamatiem, ēku celtniecībā jāizvēlas līdzena teritorija ar nelielu līdz 5% kritumu. Šīs būves teritorijā jāparedz ceļi, vieta dzīvnieku pastaigu aplokiem, palīgēkām, veterinārajiem objektiem un barības noliktavām.



31

(7) Mājlopu turēšanai paredzētās ēkas (arī fermas) un citas būves nedrīkst ierīkot:

1) tuvāk par 50 metriem no apbūves teritorijas, kur mājlopu turēšana aizliegta; 2) tuvāk par 15 metriem no kaimiľu dzīvojamo telpu logiem. 3) ierīkot publiskās un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūves teritorijās; 4) priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā; 5) tuvāk par 50 metriem no dzīvojamo māju logiem (arī kaimiľu zemes vienībās), ja būve

paredzēta līdz 20 dzīvnieku vienību turēšanai, 6) tuvāk par 100 metriem no dzīvojamās mājas, ja būve paredzēta 21 līdz 50 dzīvnieku vienību

turēšanai;

7) tuvāk par šādiem attālumiem no dzīvojamām mājām citās zemes vienībās:

a) cūku fermām ar gada apgrozību līdz 12 tūkst. cūku gadā – 500 metri; b) 12 – 54 tūkst. cūku gadā – 1500 metri; c) govju fermām no 51 govs un vairāk – 300 metri; d) aitu fermām no 100 aitām un vairāk – 300 metri; e) specializētām kaţokzvēru fermām – 300 metri; f) specializētām putnu fermām – 300 metri; g) zirgu fermām no 20 zirgiem un vairāk – 100 metri; h) kūtsmēslu kompostēšanas laukuma – 100 metri.

8) tuvāk par 300 metriem no objektiem publiskajā apbūvē; 9) tuvāk par 20 metriem no meliorācijas novadgrāvjiem;

10) tuvāk par šādiem attālumiem no autoceļiem:

a) līdz valsts autoceļam – 100 metri; b) līdz pašvaldības ceļam – 50 metri.

4.12. Prasības inţenierkomunikāciju būvniecībai, rekonstrukcijai, eksploatācijai

4.12.1. Vispārīgās prasības

(1) Visās apbūves teritorijās jānodrošina atļauto apbūves objektu inţeniertehniskā apgāde. (2) Inţenierkomunikāciju līniju, būvju un objektu izbūve atļauta visās teritorijās. (3) Inţenierkomunikācijas, kas atrodas ārpus apdzīvotām vietām, pie autoceļiem jāizvieto aiz ceļa zemes

nodalījuma joslas. Ciemos inţenierkomunikācijas izvieto starp ielas (ceļa) brauktuvi un sarkano līniju. Apdzīvotu vietu apbūvētajās daļās inţenierkomunikāciju kolektorus, kanālus, tuneļus vai kabeļu kanalizāciju izvieto zem ietvēm. Ja ciemā inţenierkomunikācijas nav iespējams izvietot starp ielas (ceļa) brauktuvi un sarkano līniju, inţenierkomunikāciju izvietošana zem ielu (ceļu) brauktuvēm atļauta pēc inţenierkomunikāciju izvietojuma un būvniecības nosacījumu (piemēram, ielas seguma atjaunošana, būvdarbu veikšanas laiks un organizācija) saskaľošanas ar ielu (ceļa) īpašnieku vai valdītāju .

(4) Komunikāciju īpašnieks nodrošina plānveidīgu maģistrālo tīklu izbūvi. Ēkas īpašnieks vai lietotājs nodrošina pieslēguma izbūvi no maģistrālā vada līdz katrai izmantošanas vietai ēkā. Pēc būvniecības darbu veikšanas pasūtītājs ir atbildīgs par teritorijas sakārtošanu un seguma atjaunošanu.

(5) Plānotās dzīvojamās apbūves teritorijas apbūvē tikai pēc maģistrālo inţenierkomunikāciju izbūves attiecīgajā teritorijā. Šis punkts neattiecas uz savrupus esošām viensētām, šajos gadījumos inţenierkomunikāciju izbūvi veic saskaľā ar atsevišķu būvprojektu.

(6) Pēc inţenierkomunikāciju pārbūves, ekspluatācijā nelietojamās inţenierkomunikāciju sistēmas daļas nojauc.

(7) Inţenierkomunikāciju īpašnieks vai būvniecības pasūtītājs nodrošina iebūvētu inţenierkomunikāciju uzmērīšanu un iesniedz pašvaldībā topogrāfisko plānu izdrukas un digitālā veidā.



32

(8) Inţeniertehniskās apgādes objekti, tīkli un citas būves projektējamas, izbūvējamas un rekonstruējamas atbilstoši normatīvo aktu un šo Noteikumu prasībām.

(9) Projektējot un būvējot inţenierkomunikācijas, jāievēro Ministru kabineta 28.12.2004. noteikumos Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inţenierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās‖ noteiktie minimālie horizontālie attālumi no inţenierkomunikācijām līdz citām būvēm un objektiem, savstarpējie attālumi starp inţenierkomunikācijām, kā arī Aizsargjoslu likumā noteiktās ekspluatācijas aizsargjoslas un to minimālie attālumi.

(10) Visās apbūves teritorijās jānodrošina atļauto apbūves objektu inţeniertehniskā apgāde saskaľā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti ievērojot šos Noteikumus, detālplānojumu vai inţeniertehnisko komunikāciju attīstības shēmas.

(11) No jauna būvējamu un rekonstruējamu inţeniertehniskās apgādes objektu, t.sk. inţenierkomunikāciju, jauda nedrīkst būt mazāka par tādu raksturlielumu, kas nodrošina teritorijas plānojumā vai detālplānojumos plānotās izmantošanas funkcionēšanu.

(12) Maģistrālās inţenierkomunikācijas ciemos jāizvieto ielu sarkano līniju robeţās, ar detālplānojumu noteiktos inţenierkomunikāciju koridoros vai joslās starp ielas sarkano līniju un būvlaidi. Gadījumos, ja nav citas alternatīvas un tehniski un ekonomiski tiek pamatots, tās izbūvē ārpus ielu sarkanajām līnijām. Šādā gadījumā nepieciešams saľemt attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka, kura īpašumu paredzēts šķērsot, saskaľojums plānoto inţenierkomunikāciju izbūvei. Teritorijas, kas nepieciešamas inţenierbūvju izvietošanai, un inţenierkomunikāciju koridori ārpus ielu sarkanajām līnijām tiek noteikti kā servitūti. Šo teritoriju platību nosaka, atbilstoši inţenierkomunikāciju aizsargjoslu platībai.

(13) Gadījumos, ja piebraucamie ceļi (kuri nav ielas statusā) ir koplietošanā, vēlams inţenierkomunikāciju pievadus risināt kopīgi pa piebraucamā ceļa trasējumu.

(14) Inţenierkomunikāciju īpašnieks nodrošina plānveidīgu maģistrālo tīklu izbūvi ielu sarkano līniju un inţenierkomunikāciju koridoru robeţās, pievadot komunikāciju pieslēgumu atzarus līdz zemes vienības robeţām. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina pieslēguma izbūvi no zemes vienības robeţas līdz katrai izmantošanas vietai/patērētājam zemes vienībā, t.sk. esošajās ēkās/būvēs. Ja inţenierkomunikāciju īpašnieks objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt pieslēgumu atzaru izbūvi līdz zemes vienības robeţām, lēmumu par atļaujas izsniegšanu nekustamo īpašumu īpašniekiem inţenierkomunikāciju būvniecībai ielu sarkanajās līnijās pieľem pašvaldība. Pēc būvniecības darbu veikšanas pasūtītājs (būvētājs) ir atbildīgs par teritorijas sakārtošanu un seguma atjaunošanu.

(15) Inţenierkomunikāciju būvniecības darbos ietilpst teritorijas sakārtošana un ceļa, ielas un ietves seguma atjaunošana.

(16) Ciemos dzīvojamās, publiskās, raţošanas apbūves teritorijās jaunas apbūve pieļaujama tikai pēc maģistrālo inţenierkomunikāciju, ielu un piebraucamo ceļu izbūves. Būvniecības ierosinātājam ir tiesības pirms paredzēto plānveida maģistrālo tīklu izbūves, par saviem līdzekļiem izbūvēt nepieciešamos maģistrālos tīklus un nodot tos bez kompensācijas tīklu apsaimniekotājam.

(17) Galvenos objektus inţeniertehniskās apgādes nodrošināšanai (inţenierbūves) izvieto raţošanas un tehniskās apbūves teritorijās.

(18) Maģistrālo inţenierkomunikāciju pārbūvi ārpus nekustamā īpašuma vai to pārvietošanu uz citu vietu nekustamā īpašuma robeţās, ja to pieprasa nekustamā īpašuma īpašnieks, un ja tas ir tehniski iespējams, veic par ierosinātāja finansiālajiem līdzekļiem.

(19) Pēc inţenierkomunikāciju pārbūves, jādemontē nelietojamās inţenierkomunikāciju sistēmas daļas, pārbūves darbu pasūtītājam par saviem finansiālajiem līdzekļiem jāveic teritorijas sakārtošana, kā arī ceļu, ielu un laukumu segumu atjaunošana.

4.12.2. Ūdensapgāde un kanalizācija

(1) Esošajās apbūves teritorijās, vietās, kur nav centralizēta ūdensapgāde, pieļaujama lokālu artēzisko urbumu un aku ierīkošana. Šīs būves būvē saskaľā ar vides aizsardzības un vides veselības



33

normatīviem, Apbūves noteikumu prasībām un to būvniecību saskaľo attiecīgajās valsts un pašvaldības institūcijās. Jaunu ārējo ūdensapgādes sistēmu projektēšanu vai esošo rekonstrukciju veic atbilstoši Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām.

(2) Katram artēziskam urbumam ir jāsastāda urbuma tehniskā pase un jānosaka aizsargjoslas. (3) Neizmantotie artēziskie urbumi ir jātamponē. (4) Teritorijās, kur iespējams pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, plānoto ēku

būvprojektos jāparedz šo pieslēgumu risinājums. (5) Teritorijās, kur nav izbūvēti maģistrālie kanalizācijas kolektori, pieļaujama izsmeļamo kanalizācijas aku vai

lokālo bioloģisko attīrīšanas iekārtu izbūve (šīs sadaļas risinājums obligāti iekļaujams būvprojekta sastāvā) saskaľā ar Liepājas reģionālās vides pārvaldes un Sabiedrības veselības aģentūras nosacījumiem.

(6) Ārējos ūdensapgādes tīklus, kas paredzēti ugunsdzēsības vajadzībām ierīko saskaľā ar MK 01.02.2002. noteikumiem Nr. 38 „Noteikumi par būvnormatīvu LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves‖‖.

(7) Visām ūdensapgādes sistēmām (artēziskiem urbumiem, akām u.tml.) jāatbilst normatīvo aktu noteiktajām prasībām. Ūdensapgādes iekārtu remonts vai maiľa nedrīkst pasliktināt dzeramā ūdens kvalitāti vai radīt draudus patērētāju veselībai, un dzeramajam ūdenim jāatbilst Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.235 ‗‘Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība‘‘ prasībām.

(8) Ūdens ľemšanas vietu (artēzisko urbumu) apsaimniekošanā jāľem vērā urbuma turpmākās izmantošanas perspektīva, tehniskais stāvoklis, urbuma atveres un stingra reţīma aizsargjoslas sanitārais stāvoklis.

(9) Ūdens ieguves objektu (artēzisko urbumu) īpašniekiem: jāsakārto stingrā reţīma aizsargjosla, jānodrošina urbuma atveres hermetizācija un urbuma aizsardzība no fiziskas bojāšanas, jānovērš urbuma un stingra reţīma aizsargjoslas applūšana vai piegruţošana.

(10) Neizmantotie artēziskie urbumi ir jāaiztamponē. (11) Ciemos ierīkotajām centralizētās kanalizācijas sistēmām jāatbilst Ministru kabineta 22.01.2002.

noteikumiem Nr.34 „Noteikumi par piesārľojošo vielu emisiju ūdenī‖ un citu normatīvo aktu prasībām. (12) Pirms izlaides ūdenstecēs un ūdenstilpēs vai citas nozīmes kanalizācijas sistēmās paredz visu

notekūdeľu attīrīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību Ministru kabineta 22.01.2002. noteikumiem Nr.34 „Noteikumi par piesārľojošo vielu emisiju ūdenī‖ un atļauju nosacījumiem, kas izsniegtas saskaľā ar Ministru kabineta 09.07.2002. noteikumiem Nr.294 ―Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārľojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārľojošo darbību veikšanai‖.

(13) Apbūves teritorijās, kuras atrodas tālu no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, un kurās pieslēguma būvniecība nav ekonomiski attaisnojama vai arī tās būvniecība paredzēta vēlāk, nekā tiek plānots būvēt ēkas un būves, kā arī lauku sētās pieļaujama lokālu ūdensapgādes urbumu ierīkošana, kā arī grodu vai iedzīto aku ierīkošana. Grodu, iedzīto vai urbto aku būvniecība veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un to konstruktīvajam risinājumam ir jāatbilst normatīvo aktu prasībām un šādiem nosacījumiem:

1) darbībām, kas saistītas ar dziļurbumu izmantošanu un ierīkošanu, nepieciešams saľemt reģionālās vides pārvaldes tehniskos noteikumus.

2) urbto aku ierīkošanu atļauts veikt tikai atbilstoši licencētām uzľēmējsabiedrībām. 3) aku konstrukcijai jāatbilst šādām prasībām: to augšējai malai jāatrodas ne mazāk kā 0,8 metri

virs zemes līmeľa. Apkārt grodu un cauruļveida akām 1 – 2 metru platā joslā jāparedz betona vai bruģējuma apmale ar slīpumu ne mazāku kā 0,005 m/m no akas. Ap akām jāizveido māla aizsargkārta 0,5 metru platumā un 1,5 – 2 metru dziļumā no zemes virsmas.

4) grodu, urbtās un dzītās akas maksimāli jāattālina no iespējamiem ūdens piesārľojuma avotiem (ateju bedrēm, komposta kaudzēm u.c.), tajā skaitā no kaimiľu zemes vienībās novietotajiem, bet ne tuvāk par 20 metriem no tiem.

5) aku, kuras ir seklākas par 20 metriem, izbūvei nav nepieciešama būvniecības atļauja un būvprojekts.

(14) Kanalizācijas ārējie tīkli un būves jāizbūvē atbilstoši 15.06.1999. Ministru kabineta noteikumi Nr.214 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 „Kanalizācijas ārējie tīkli un būves‖‖ prasībām.



34

(15) Lauku sētās, kur nav izbūvēti maģistrālie kanalizācijas kolektori, pieļaujama hermētisko izsmeļamo krājrezervuāru vai lokālu bioloģisko attīrīšanas iekārtu izbūve. Tos izbūvē atbilstoši vides aizsardzības un sabiedrības veselības aizsardzības normatīvu prasībām, šo Noteikumu prasībām un akceptētam būvprojektam.

(16) Visi sadzīves kanalizācijas tīklos ievadītie notekūdeľi un tādi notekūdeľi, kas izsūknēti no hermētiskām, atsūknējamām krājtvertnēm un pārvietojamām tualetēm, jānogādā attīrīšanai uz bioloģiskajām notekūdeľu attīrīšanas ietaisēm. Nav pieļaujama neattīrītu sadzīves notekūdeľu ieplūdināšana vaļējās ūdenskrātuvēs, meliorācijas grāvjos, upēs, dīķos, kā arī to iesūcināšana gruntī.

4.12.4. Elektroapgāde

(1) Izbūvējot jaunas vai rekonstruējot vecās elektroapgādes sistēmas, pieļaujama elektropārvades gaisvada līniju vai pazemes kabeļlīniju izbūve.

(2) Zemes īpašniekiem ir jāievēro aprobeţojumi ekspluatācijas aizsargjoslās gar elektrolīnijām saskaľā ar Aizsargjoslu likumu

(3) Apbūves, būvdarbu veikšanas un meţizstrādes projekti augstsprieguma (330, 110 kV) elektropārvades līniju tuvumā jāsaskaľo ar A/S „Augstsprieguma tīkls‖, bet, veicot darbus vidējā sprieguma (20 kV) un zemsprieguma (0,4 kV) elektropārvades līniju tuvumā, tie jāsaskaľo ar AS „Sadales tīkls‖ Rietumu reģionu.

(4) Enerģijas raţošanas, pārvades un sadales būvju, jaunu elektroapgādes komersantu objektu projektēšana un būvniecība jāveic saskaľā ar Ministru kabineta 08.11.2005. noteikumu Nr.841 ‗‘Elektroapgādes būvju būvniecības kārtība‘‘ un citu atbilstošo normatīvo aktu prasībām.

(5) Elektroapgādes inţenierkomunikāciju uzturēšanā jāievēro Enerģētikas likumā noteiktās prasības, kā arī neatkarīgi no noteiktā aizsargjoslu platuma darbs ar celšanas mehānismiem 30 metru joslā no gaisvadu elektrolīnijas malējā vada pirms darba sākšanas jāsaskaľo ar attiecīgo elektrisko tīklu valdītāju, atbilstoši Ministru kabineta 20.10.1998. noteikumu Nr.415 "Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika" 10.punkta prasībām.

4.12.5. Sakaru komunikācijas

(1) Visās apbūves teritorijās jānodrošina atļauto apbūves objektu inţeniertehniskā apgāde saskaľā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izriet no teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai publisko mobilo elektronisko sakaru attīstības shēmām.

(2) Privātie un publiskie telekomunikāciju tīkli iekārtojami un izbūvējami atbilstoši MK 04.04.2006. noteikumiem Nr. 256 „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība‖, kā arī ievērojot Aizsargjoslu likuma prasības.

(3) Publiskā mobilo elektronisko sakaru tīkla iekārtas un ar to saistītās inţenierkomunikācijas iespēju robeţās izvietojamas esošo komunikāciju, elektroapgādes tīklu, autoceļu un ielu tuvumā (sarkano līniju robeţās).

4.12.6. Ugunsdrošības prasības

(1) Ugunsdrošības attālumi starp dzīvojamām ēkām, publiskām ēkām, kā arī rūpniecības uzľēmumu saimniecības ēkām un starp rūpnieciskās un lauksaimniecības nozīmes raţošanas ēkām jāpieľem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(2) Ārējā ūdensapgāde jānodrošina atbilstoši MK 01.02.2002. noteikumu Nr. 38 „Noteikumi par būvnormatīvu LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves‖‖ prasībām.

(3) Apbūves teritorijās paredzēt ugunsdzēsības ūdensapgādi saskaľā ar Ministru kabineta 01.02.2000. noteikumu Nr.38 ‗‘Par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 ‗‘Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves‘‘ noteiktajām prasībām. Projektējot ūdensapgādes ārējos tīklus un būves, jāievēro likumi, Ministru kabineta noteikumi, šis būvnormatīvs un citi būvnormatīvi.

http://www.likumi.lv/doc.php?id=110218

http://www.likumi.lv/doc.php?id=110218



35



36

V Noteikumi atsevišķu teritoriju izmantošanai un apbūvei

5.1. Teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidi

(1) Priekules pagasta teritorijas plānojuma 2008. - 2020.gadam II sējuma Grafiskās daļas karte „Priekules pagasta teritorijas pašreizējā izmantošana‖ mērogā 1:10 000 (mēroga noteiktība 1:10 000) ir faktisko jeb reālo teritorijas izmantošanu tās gatavošanas brīdī 2009.gada februārī.

(2) Būvvalde, gatavojot Arhitektūras un plānošanas nosacījumus konkrētai zemes vienībai, var izvirzīt stingrākas prasības apbūves izvietošanai un apjomam, pamatojoties uz apkārtējās vides raksturīgo apbūves un vides raksturu, saglabājot vienotu un harmonisku vidi.

(3) Ja rodas neskaidrības par teritorijas plānojumā attēlotajām teritoriju izmantošanas veidu robeţām, tad jāievēro, ka šo teritoriju robeţas ir ielu sarkanās līnijas, aizsargjoslu robeţas un/vai zemes vienību savstarpējās robeţas, ja vien acīmredzami nav attēlots citādi.

(4) Priekules pagasta teritorijā tiek noteikti šādi teritorijas izmantošanas veidi (funkcionālās zonas): 1) daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas; 2) savrupmāju un mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas; 3) derīgo izrakteľu ieguves teritorijas; 4) lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas; 5) meţu teritorijas; 6) raţošanas apbūves teritorijas; 7) atpūtas un rekreācijas objektu teritorijas; 8) sabiedriskās apbūves teritorijas; 9) satiksmes infrastruktūras teritorijas; 10) inţeniertehnisko objektu apbūves teritorijas; 11) ūdeľu teritorijas; 12) kapsētu teritorijas.

5.2. Teritoriju robeţas

(1) Ja rodas neskaidrības par teritorijas plānojumā attēlotajām teritoriju izmantošanas veidu robeţām, tad jāievēro, ka šo teritoriju robeţas ir ielu sarkanās līnijas, aizsargjoslu robeţas un/vai zemes vienību savstarpējās robeţas, ja vien acīmredzami nav attēlots citādi.

5.3. Daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas

(1) Daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas galvenā izmantošana ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar īres vai privātiem dzīvokļiem, bet palīgizmantošana – citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.

5.3.1. Galvenā izmantošana:

(1) Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu mājas; (2) Trīsstāvu daudzdzīvokļu mājas (tikai pašreizējās); (3) Atsevišķā zemes vienībā, pamatojot ar detālplānojumu vai veicot būvniecības ieceres publisko

apspriešanu, daudzdzīvokļu namu pirmajos stāvos (arī pagraba vai cokola stāvā): tirdzniecības, sadzīves pakalpojumu un ēdināšanas telpas, pārvaldes iestāde, ārstniecības un veselības aprūpes iestādes, telpas sporta nodarbībām, ja šo telpu ekspluatācija pēc pārbūves nepasliktina citu ēkas iedzīvotāju dzīves apstākļus, ir ievērotas skaľas izolācijas, higiēnas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības, kā arī atbilst normatīvo aktu prasībām un šo Noteikumu prasībām.



37

5.3.2. Palīgizmantošana:

(1) Telpas saimnieciskās darbības veikšanai mājamatniecības jomā, sociālajā un veselības aizsardzības jomā, sadzīves pakalpojumu jomā;

1) saimniecības ēkas un citas palīgēkas (garāţas, nojumes u.c.) 2) rotaļu laukumi; 3) atklātie sporta laukumi; 4) atpūtas vietas; 5) mazdārziľi; 6) dārzi; 7) koku grupas un citi apstādījumi.

5.3.3. Pieļaujamie apbūves rādītāji

(1) Zemes vienības maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 40% no zemes vienības platības. (2) Zemes vienības maksimālā apbūves intensitāte 1 – 2 stāvu daudzdzīvokļu un rindu māju apbūvē nedrīkst

pārsniegt 80%; (3) Zemes vienības minimālā brīvā zaļumu teritorija nedrīkst būt mazāka par 40%; (4) Maksimālais stāvu skaits, ieskaitot jumta stāvu vai jumta izbūvi, no jauna būvējamām ēkām nedrīkst

pārsniegt – 2 stāvus; (5) Maksimālais apbūves augstums, 1 – 2 stāvu apbūvē – 12 metri līdz jumta korei vai 10 metri līdz dzegas,

parapeta virsmalai vai jumta malai;

5.3.4. Ēku un būvju novietojums zemes vienībā

(1) Pagalmu veidošanā un izmantošanā jāľem vērā šo Noteikumu 4.5.apakšnodaļas prasības. (2) Ēku un būvju novietošanā zemes vienībā, attālumu noteikšanā starp ēkām un būvēm, kā arī telpu un

zemes vienību insolācijā jāľem vērā šo Noteikumu 4.6.apakšnodaļas un citu normatīvo aktu prasības. (3) Priekšpagalma (priekšdārza) dziļums nedrīkst būt mazāks par 5 metriem, izľemot esošas apbūves

gadījumus (iedibināta būvlaide). (4) Esošajos daudzdzīvokļu māju kvartālos jauna apbūve un tās izvietojums izvērtējams detālplānojumā,

ievērojot intensitātes un brīvās zaļumu teritorijas rādītājus, kā arī ugunsdrošības, insolācijas un izgaismojuma prasības, nepieļaujot mazāku attālumu par 30 metriem starp ēku garākajām fasādēm un logiem tajās.

(5) Attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamo namu logiem līdz attiecīgajai teritorijai nedrīkst būt mazāks par: 1) bērnu rotaļām – 12 metriem; 2) pieaugušo iedzīvotāju atpūtai – 10 metriem; 3) fizkultūras nodarbībām (atkarībā no trokšľu līmeľa un nodarbību veida) 10 – 40 metriem; 4) saimnieciskiem mērķiem (paklāju tīrīšanas, atkritumu konteineru vietai u.c.) – 20 metriem; 5) suľu pastaigai – 40 metriem; 6) atkritumu konteineru laukumam – 20 metriem (arī no atklātiem sporta laukumiem, rotaļu

laukumiem un pieaugušo atpūtas vietām), bet ne tālāk par 100 metriem no tālākās ieejas ēkā;

7) autostāvvietām – ja plānotais automašīnu skaits nav lielāks par 10 - 10 metriem. 8) rotaļu laukumi nedrīkst atrasties tuvāk par 10 metriem no atkritumu tvertnēm.

5.3.5. Citi noteikumi

(1) Jebkurai daudzdzīvokļu mājai, kā arī atļautajai publiskajai apbūvei jāparedz tāda minimālā zemes vienība, kas nodrošina normatīvo aktu prasību un šo Noteikumu prasību par konkrētās teritorijas apbūves rādītājiem un autostāvvietām izpildi.



38

(2) Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju rekonstrukcijā vai renovācijā jāievēro 03.02.2009. Ministru kabineta noteikumu Nr.102 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 „Daudzdzīvokļu dzīvojamie nami‖‖ un citu normatīvo aktu prasības.

(3) Dzīvojamām ēkām jābūt pieslēgtām pie centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. (4) Autostāvvietu skaits pie daudzdzīvokļu mājām jāparedz atbilstoši šo Noteikumu 3.9.nodaļas „Prasības

automašīnu un velosipēdu novietošanai‖ prasībām. (5) Papildus šajos Noteikumos noteiktajām prasībām uz tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves

pakalpojumu telpām, pārvaldes iestādes, ārstniecības un veselības aprūpes iestādēm attiecas šādi noteikumi:

1) tām jāatrodas ēkas galvenajā fasādē, tās pirmajā stāvā, kā arī tās var izvietot ēkas pagrabstāvā vai cokola stāvā, saskaľojot ar ēkas un zemes īpašniekiem, kā arī ievērojot normatīvo aktu prasības;

2) ierīkojot šos objektus dzīvojamās mājās, jānodrošina autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādātājiem, nesamazinot mājas iedzīvotājiem paredzēto autostāvvietu laukumu;

3) ierīkojot šos objektus dzīvojamās mājās, kurās to līdz šim nav bijis, būvprojekta sastāvā izstrādājams visas mājas fasādes rekonstrukcijas vai renovācijas arhitektoniskais risinājums.

(6) Teritorijās un ēkās jāparedz speciāli pasākumi, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar daţādām invaliditātēm atbilstoši normatīvo aktu un šo Noteikumu prasībām.

(7) Vairākstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā nedrīkst ierīkot ţogus, izľemot inţeniertehniskās apgādes objektiem.

(8) Dzīvojamā apbūves teritorijās jāparedz atsevišķi rotaļu laukumi. Rotaļu iekārtām jābūt drošām un stabilām, bez asiem stūriem un šķautnēm.

(9) Atkritumu konteineru laukumus jāierīko aizēnotās, labi vēdināmās vietās. Tie norobeţojami ar krūmu dzīvţogu vai atsevišķu koku stādījumiem. Pie atkritumu konteineru laukumiem jāparedz piebrauktuves.

(10) Daudzdzīvokļu mājās jāparedz viena kopīga telpa, kurā izvietot visas ēkas dzīvokļu elektroenerģijas skaitītājus. Tai jāatrodas maksimāli tuvu ēkas ievada kabelim un tā piesaistītajām komunikāciju sadalēm u.c.

(11) Vienlaicīgi ar daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un būvju rekonstrukcijas projektu izstrādāšanu jāizstrādā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pagalmu labiekārtojuma plāns, t.sk. sniedzot konceptuālo telpisko risinājumu pagalmam kopumā.

(12) Ja atsevišķas dzīvojamā nama daļas rekonstrukcijas vai renovācijas iecere būtiski ietekmē visas ēkas ekspluatācijas apstākļus (piemēram, izmaiľas koplietošanas telpu plānojumā, inţeniertīklu vai stāvvadu izvietojumā) vai ārējo izskatu (piemēram, atsevišķu logailu dalījuma izmaiľas, kas rada atšķirības no pārējiem ēkas fasādes elementiem), būvprojektu izstrādā, saskaľo un apstiprina visai ēkai kopumā saskaľā ar Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumiem Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" un šiem Noteikumiem.

(13) Vairākstāvu dzīvojamās apbūvē aizliegts: 1) izvietot noliktavas, raţotnes un palīgizmantošanas, kuras saistītas ar viegli uzliesmojošu un

sprādzienbīstamu vielu uzglabāšanu un izmantošanu, kā arī uzglabāt vielas, kuru kaitīgie izdalījumi pārsniedz normatīvos lielumus vai kuru daudzums var radīt sprādzienbīstamu koncentrāciju;

2) veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

5.4. Savrupmāju un mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas

(1) Savrupmāju un mazstāvu dzīvojamā apbūve, kur galvenā izmantošana ir dzīvojamā mājas, vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu mājas, bet palīgizmantošana - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.



39

5.4.1. Galvenā izmantošana

(1) Savrupmāja: vienas ģimenes dzīvojamā māja, divu ģimeľu dzīvojamā māja, dvīľu māja; (2) Vasarnīca; (3) Atsevišķā zemes vienībā, ja tam piekrīt blakus zemes vienību īpašnieki, pamatojot ar detālplānojumu vai

veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu: 1) viesu nams; 2) dzīvojamā mājas pirmajā stāvā (arī pagrabstāvā vai cokolstāvā) vai ar to bloķētā būvapjomā

tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu telpas, birojs, ārstniecības un veselības aprūpes iestādes, kā arī atklāts sporta laukums un sporta zāle, kas nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, šo telpu ekspluatācija pēc pārbūves nepasliktina citu ēkas iedzīvotāju dzīves apstākļus, ir ievērotas skaľas izolācijas, higiēnas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības, kā arī atbilst normatīvo aktu prasībām un šo Noteikumu prasībām.

(4) Atsevišķās zemes vienībās pie ciema galvenās un vietējās nozīmes ielām vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu mājas, ko precizē ar detālplānojumu, ievērojot šo Noteikumu atbilstošo punktu un normatīvo aktu prasības.

5.4.2. Palīgizmantošana

(1) Saimniecības ēkas un citas palīgēkas (garāţas, pagrabi ar kopējo platību līdz 40 m2, nojumes u.tml.); (2) Telpas saimnieciskās darbības veikšanai mājamatniecības jomā, sociālajā un veselības aizsardzības

jomā, sadzīves pakalpojumu jomā, izľemot pārtikas produktu izgatavošanu un pārstrādi, autotransporta līdzekļu remontu un apkopi, malkas zāģēšanu ar motorzāģi un akmens pieminekļu izgatavošanu, kas pieļaujamas tikai pēc publiskās apspriešanas procedūras veikšanas un tās pozitīva iznākuma gadījumā;

(3) Mazdārziľi; (4) Dārzi; (5) Jaunas ūdenskrātuves (dīķa) izveidošanai, bet ne tuvāk kā 10 metrus no blakus esošās zemes vienības

robeţas. (6) Koku grupas un citi apstādījumi.

5.4.3. Pieļaujamie apbūves rādītāji:

(1) Zemes vienības maksimālais apbūves blīvums: 1) savrupmāju un viesu namu apbūvē nedrīkst pārsniegt 30%; 2) blīvums vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu mājas, apbūvē nedrīkst pārsniegt 40%.

(2) Zemes vienības minimālā brīvā zaļumu teritorija: 1) savrupmāju un viesu namu apbūvē nedrīkst būt mazāka par 50%; 2) vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu mājas, apbūvē mājas nedrīkst būt mazāka par 40%.

(3) Zemes vienības maksimālā apbūves intensitāte: 1) savrupmāju un viesu namu apbūvē nedrīkst pārsniegt 60%; 2) vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu mājas, apbūvē nedrīkst pārsniegt 80%.

(4) Maksimālais stāvu skaits visai apbūvei teritorijā – 2 stāvi, ieskaitot jumta izbūvi. (5) Maksimālais apbūves augstums:

1) maksimālais ēku un būvju augstums – 12 metri līdz jumta korei vai 10 metri līdz dzegas, parapeta virsmalai vai jumta malai;

2) nevienā mājas punktā maksimālais ēku un būvju augstums nedrīkst pārsniegt pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta vertikālo projekciju uz zemes un robeţu ar kaimiľa zemes vienību;

3) ja ēka vai būve izvietota 4 metru no kaimiľa zemes vienības robeţām, tad tā jumta vai ēkas



40

sienas jebkura punkta augstums šajā zonā nedrīkst pārsniegt 6 metrus. (6) Ēku un būvju novietojums zemes vienībā:

1) pagalmu veidošanā un izmantošanā jāľem vērā šo Noteikumu 4.5.apakšnodaļas prasības; 2) ēku un būvju novietošanā zemes vienībā jāľem vērā šo Noteikumu 4.6.apakšnodaļas

prasībām un jebkura no jauna būvēta ēka nedrīkst atrasties tuvāk kā 4 metrus no zemes vienības robeţām;

3) izvietojot 1 – 2 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar garākajām fasādēm vienu otrai pretī, attālums starp šīm ēkām nedrīkst būt mazāks par 20 metriem.


(1) Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās nav pieļaujams dalīt zemes vienības mazākās īpašuma zemes vienībās kā 2000 m2, kā arī atlikusī zemes vienība nedrīkst palikt mazāka kā 2000 m2.

(2) Minimālā zemes vienības platība vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu mājai, kā arī atklātam sporta laukumam un sporta zālei, izstrādājot detālplānojumu, nosakāms tāds, kas nodrošina normatīvo aktu prasību un šo Noteikumu prasību par konkrētās teritorijas apbūves rādītājiem un autostāvvietām izpildi.

(3) No jauna veidojamas zemes vienības robeţai gar ielu vai laukumu jābūt vismaz 20 metru garai. (4) Vienā zemes vienībā nedrīkst būvēt vairāk kā vienu savrupmāju. (5) Maksimālais autostāvvietu skaits:

1) savrupmāju un vasarnīcu apbūvē – 3 autostāvvietas, bet, paredzot vienā zemes vienībā vairāk par 3 pastāvīgām autostāvvietām, jāievēro atklāto autostāvvietu izvietošanas noteikumi atbilstoši šo Noteikumu 3.13. „Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai‖ apakšnodaļas prasībām;

2) vienstāva un divstāvu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai, tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu telpām, birojs, ārstniecības un veselības aprūpes iestādei, atklātajam sporta laukumam un sporta zālei atbilstoši šo Noteikumu 3.13. „Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai‖ apakšnodaļas prasībām.

(6) Mazstāvu dzīvojamās apbūves zemes vienībā 10% no zemes vienības laukuma jāparedz dekoratīvo krūmu, koku, tai skaitā augļu koku, stādījumi.

(7) Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecībā pielietojami tikai individuāli izstrādāti dzīvojamo ēku projekti. Ēku arhitektoniskajam veidolam un pielietojamiem būvmateriāliem ir jābūt atbilstošiem apkārtējai videi.

(8) Mazstāvu dzīvojamās apbūvē aizliegts: 1) izvietot noliktavas, raţotnes un palīgizmantošanas, kuras saistītas ar viegli uzliesmojošu un

sprādzienbīstamu vielu uzglabāšanu un izmantošanu, kā arī uzglabāt vielas, kuru kaitīgie izdalījumi pārsniedz normatīvos lielumus vai kuru daudzums var radīt sprādzienbīstamu koncentrāciju;

2) veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

5.5. Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas

(1) Derīgo izrakteľu ieguves teritorijas izmantošanas galvenais mērķis ir grants, smilts, kūdras un sapropeļa ieguve.


(1) Nolūki, kādiem atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes: 1) derīgo izrakteľu ieguve; 2) būvju (pievedceļi u.c.) izbūve, kas nepieciešamas derīgo izrakteľu ieguvei; 3) citi izmantošanas veidi (izľemot apbūvi), līdz uzsākta derīgo izrakteľu ieguve.



41


(1) Derīgo izrakteľu ieguve atļauta Latvijas tiesību aktu noteiktajā kārtībā: 1) likums „Par zemes dzīlēm‖ – 2) Ministru kabineta 21.06.2005. noteikumi nr.448. ‖Noteikumi par valsts nozīmes derīgo

izrakteľu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteľu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību‖;

3) Ministru kabineta 24.04.2007. noteikumi Nr. 280 „Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieţi sastopamo derīgo izrakteľu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība‖;

4) Ministru kabineta 19.09.2006. noteikumi Nr. 779 „Derīgo izrakteľu ieguves kārtība‖. (2) Pēc derīgo izrakteľu izstrādes teritorija ir rekultivējama, atjaunojot kā dabas pamatnes teritori ju.

Rekultivācijas projektu izstrādā, nosakot karjera teritorijas izmantošanas mērķi pēc tā izmantošanas. (3) Jaunu darbību izstrādāto karjeru teritorijā nevar uzsākt, kamēr nav veikta teritorijas rekultivācija. (4) Plānotajās karjeru teritorijās, līdz likumīgas derīgo izrakteľu ieguves uzsākšanai ir spēkā esošā

izmantošana.

5.6. Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas

(1) Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas nozīmē zemes vienību, kur galvenais zemes izmantošanas veids ir lauksaimnieciska, meţsaimnieciska, amatnieciska darbība un lauku sēta, bet atļautā izmantošana ir arī publiskā apbūve, raţošana apbūve un tehniskā apbūve, kā arī savvaļas dzīvnieku turēšana un dīķsaimniecība nemeliorētās zemēs.

(2) Pašvaldības teritorijā nav nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju, kas atbilstu Ministru Kabineta 14.02.2006. noteikumiem Nr.142 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām‖ izvirzītajiem kritērijiem.

5.6.1. Atļautā izmantošana

(1) Daudzfunkcionālai lauksaimniecībai – lopkopībai, zemkopībai, lauku tūrismam, biškopībai, dārzeľkopībai, augļkopībai un netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm, kā arī meţsaimniecībai;

(2) Lauksaimniecības produktu raţošanai un glabāšanai nepieciešamās būves; (3) Pakalpojumu objekti, kas funkcionāli saistīti ar lauksaimniecisko raţošanu; (4) Lauku sēta (dzīvojamā ēka (ēkas)), saimniecības ēkas (kūts, klēts, šķūnis, nojume, pirts, siltumnīca,

pagrabs u.tml., dārzi, dīķi u.c.); (5) Tūristu un atpūtas mītne; (6) Amatnieku darbnīcas; (7) Telšu laukums; (8) Zemes vienībās pie ūdeľiem – peldvieta, atpūtas vieta; (9) Zemstikla kultūru audzēšana; (10) Dīķu saimniecība un zivsaimniecība nemeliorētās zemēs; (11) Jaunu bioloģiskās un ainavu daudzveidības elementu veidošana – koku, puduru, aleju u.c.; (12) Publiska, raţošanas un tehniska apbūve; (13) Urbumu izveide ogļūdeľraţa (naftas) ieguvei atbilstoši normatīvo aktu prasībām un izveidojot atbilstošu

infrastruktūru; (14) Zemes vienībās pie autoceļiem, ja pamato ar detālplānojumu, kā arī ievērojot citus šo Noteikumu punktus:

1) tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts; 2) degvielas un/vai gāzes uzpildes stacija.



42

5.6.2. Vispārējās prasības

(1) Meţus ieaudzē mazvērtīgās, lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var transformēt meţa zemē. To nosaka Ministru kabineta 06.03.2001.noteikumi Nr.108 „Meţa ieaudzēšanas un plantāciju meţu noteikumi‖. Ja transformējamā platība ir meliorēta, lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas pieteikums izsniedzams attiecīgajā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

(2) No jauna veidojamā minimālā zemes vienības platība, kā arī atlikusī zemes vienība – ne mazāka kā 2 hektāri, izľemot gadījumus, ja tiek atdalīta esošā lauku sēta. Izstrādājot detālplānojumu un/vai zemes ierīcības projektu, ľemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas un zemes vienības robeţu struktūru, kā arī dabiskos robeţu elementus (ceļus, dīķus, dabīgas ūdensteces un mākslīgi veidotas ūdensteces, kuru dziļums lielāks par 1,5 metriem) pieļaujama noteiktās minimālās zemes vienības platības samazināšana, bet ne mazāk kā 1 ha.

5.6.3. Prasības lauku sētas apbūves vienībām

(1) Lauku sētai paredzētā apbūves vienība (platība) nedrīkst pārsniegt 0,7 hektārus. Tajā neieskaita piebraucamo ceļu un siltumnīcu platību.

(2) Apbūves vienībā atļauts būvēt divas dzīvojamās ēkas. (3) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 25 metriem, bet ne mazāk kā konkrētā

autoceļa aizsargjoslas platums no ceļa ass. (4) Maksimālais ēkas vai būves stāvu skaits, izľemot ar lauksaimniecisko darbību saistītas būves – 1 stāvs

un jumta izbūve. Maksimālais ēkas un būves augstums līdz jumta korei – 9 metri no izbūvētās vai iekoptās virsmas vidējās augstuma atzīmes. Pieļaujams vertikāls arhitektonisks akcents ne augstāk par 12 metriem.

(5) Lauku sētā, izľemot ar lauksaimniecisko raţošanu saistītas būves, ēkas būvējamas ar divslīpu jumtiem (ar jumtu slīpumu robeţās no 30 - 45 grādiem), izmantojot tradicionālos materiālus (sienām – koks, akmens mūris, māla ķieģelis, apmetums u.tml; jumtiem – kas atdarina jumtu vēsturisko materiālu, formu, krāsu un faktūru).

(6) Vēsturiskajām lauku sētām saglabājami mājvietu nosaukumi. (7) Lauku zemēs ir atļauta jauna publiskā apbūve, raţošanas objekti un noliktavas un tehniskā apbūve, kuru

izmantošanai prasības noteiktas šo Noteikumu atbilstošajās apakšnodaļās „Sabiedriskās apbūves teritorijas‖, „Raţošanas apbūves teritorijas‖ un „Inţeniertehnisko objektu apbūves teritorijas‖.

(8) Attālums starp būvēm/ēkām lauku zemēs jānosaka atbilstoši šo Noteikumu 4.daļas un citu normatīvo aktu prasībām.

5.6.4. Prasības meliorēto lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju izmantošanai

(1) Zemes meliorāciju, meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ierīkošanu, izmantošanu, uzturēšanu, pārvaldi un aizsardzību nosaka spēkā esošie normatīvie akti.

(2) Zemes īpašniekiem jāveic meliorācijas sistēmu, t.sk. novadgrāvju renovācija, rekonstrukcija, uzturēšana un ekspluatācija.

(3) Meliorēto lauksaimniecības zemju teritorijā aizliegts bojāt, iznīcināt vai kultivēt palieľu, terašu un meţa pļavas, izmainīt reljefu un veikt jebkuru darbību, kas paātrinātu virszemes ūdeľu noteci līdz augsnes erozijas līmenim, bojāt vai pārvietot estētiski nozīmīgus ainavas elementus.

(4) Ceļu un transporta būvju remonts un ierīkošana nedrīkst izjaukt meliorācijas sistēmu darbību. (5) Nav pieļaujama šo teritoriju apmeţošana.

5.7. Meţu teritorijas

(1) Meţu teritorijas ir tās teritorijas, kurās atrodas gan meţs, gan zeme zem meţa infrastruktūras objektiem,



43

kā arī meţā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces, kā arī izcirtumi un atsevišķas no meţiem esošas platības, kuras apaugušas ar kokiem un ir lielākas par 0,1 hektāru.


(1) Meţu teritorijās saistīta ar to saimniecisko funkciju īstenošanu, kā arī vienlaicīgi nodrošinot meţu bioloģisko daudzveidību saglabāšanu, meţu sociālās un ekoloģiskās funkcijas sekmēšanu. Nolūki, kādos atļauts izmantot, uzturēt un pārvaldīt meţu teritorijas ir:

1) meţsaimnieciskā izmantošana un meţistrādes saskaľā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

2) apsaimniekošanas pasākumi, kas nepieciešami īpaši aizsargājamu sugu un biotopu, raksturīgās meţa ainavas saglabāšanai;

3) medniecība; 4) ceļu un citu inţeniertehniskās apgādes tīklu un būvju uzturēšana, renovācija, rekonstrukcija 5) savvaļas dzīvnieku audzēšanas dārzs; 6) telšu vietas, atpūtas vietas (soliľi, galdiľi, tualetes), kā arī izziľas, pastaigas un sporta taku,

veloceliľu ierīkošana, kas saistītas ar iezīmētiem pastaigu vai ceļojumu maršrutu tīkliem; 7) peldvietas; 8) novērošanas tornis; 9) lauksaimnieciska izmantošana; 10) lauku sēta atbilstoši šo Noteikumu attiecīgo punktu prasībām; 11) derīgo izrakteľu ieguve atbilstoši normatīvo aktu un šo Noteikumu attiecīgo punktu prasībām.

(2) Meţos nav pieļaujams dalīt zemes vienības mazākās īpašuma zemes vienībās kā 2 hektāri, kā arī atlikusī zemes vienība nedrīkst palikt mazāka kā 2 hektāri. Izstrādājot detālplānojumu un/vai zemes ierīcības projektu, ľemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas un zemes vienības robeţu struktūru, kā arī dabiskos robeţu elementus (ceļus, dīķus, dabīgas ūdensteces un mākslīgi veidotas ūdensteces, kuru dziļums lielāks par 1,5 metriem) pieļaujama noteiktās minimālās zemes vienības platības samazināšana, bet ne mazāk kā 1 ha.


(1) Zemes vienības maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 5%. (2) Zemes vienības minimālā brīvā zaļumu teritorija apbūvē nedrīkst būt mazāka par 90%. (3) Meţos aizliegts:

1) veikt darbības, kas veicina paātrinātu virszemes noteci un izraisa augsnes erozijas attīstību; 2) bojāt vai iznīcināt aizsargājamos un retos augus, kā arī to biotopus; 3) izgāzt vai izmest atkritumus; 4) bojāt vai iznīcināt teritorijas labiekārtojuma elementus un informācijas zīmes.

(4) Meţa izmantošanu nosaka un detalizē meţa ierīcības un apsaimniekošanas plāni, kas izstrādājami normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

(5) Meţa īpašniekiem vai lietotājiem jānodrošina brīva kontrolējošo institūciju pārstāvju piekļūšana tiem. (6) Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai purvu teritorijās ir prioritāte pret derīgo izrakteľu ieguvi. (7) Teritorijas plānojumā (Grafiskās daļas karti „Priekules pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana‖ M

1:10 000) norādītajās īpaši aizsargājamo meţu iecirkľu teritorijās atļautajā izmantošanā jāievēro Ministru kabineta noteikumos Nr.189 „Dabas aizsardzības noteikumi meţa apsaimniekošanā‖.

(8) Šī sadaļa neattiecas uz lauku sētām, kuru izmantošanā jāievēro šo Apbūves noteikumu sadaļā „Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas‖ attiecīgo punktu prasības:

5.8. Raţošanas apbūves teritorijas

(1) Raţošanas objekti un noliktavas – teritorijas, kurās paredzēts izvietot raţošanas, noliktavu objektus,



44

transporta uzľēmumus, vairumtirdzniecības iestādes, kā arī citus uzľēmumus vai iestādes.


(1) Atkarībā no būves perspektīvās funkcijas un novietojuma teritorijas struktūrā: 1) pārtikas raţošanas un pārstrādes ēkas; 2) lauksaimnieciskās raţošanas produkcijas noliktavas un glabātavas; 3) graudu, sēklu, dārzeľu un augļu pirmapstrādes ēkas; 4) rūpniecības, transporta un citu uzľēmumu noliktavas; 5) kokapstrādes ēkas; 6) būvmateriālu un sanitārtehnisko iekārtu raţošanas ēkas; 7) metāla izstrādājumu, mašīnu un iekārtu raţošanas un remonta ēkas; 8) daţādu uzľēmumu saldētavu ēkas; 9) tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu raţošanas ēkas; 10) transporta uzľēmumi; 11) poligrāfijas uzľēmumu raţošanas ēkas; 12) stiklotas siltumnīcas un apkalpes ēkas; 13) atkritumu šķirošana slēgtā telpā; 14) nojumes; 15) pagrabi ar kopējo platību virs 40 m2; 16) biogāzes raţošanas būves.


(1) Valsts un pašvaldības iestāde; (2) Komerciestādes: tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekti, biroji, tirdzniecības noliktavas,

vairumtirdzniecības iestādes, degvielas un gāzes uzpildes stacijas, automašīnu tehniskās apkopes un remonta ēkas, ievērojot citus šo Noteikumu punktus;

(3) Veterinārā iestāde; (4) Garāţas; (5) Dzīvoklis (kā ēkas daļa).


(1) Zemes vienības maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 60% no zemes vienības platības. (2) Zemes vienības minimālā brīvā zaļumu teritorija nedrīkst būt mazāka par 20%. (3) Maksimālā apbūves intensitāte un būvju augstums tiek noteikts detālplānojumā vai būvprojektā, izvērtējot

būves funkcionalitāti un sabiedriski nozīmīgām būvēm veicot sabiedriskās apspriešanas procedūru. (4) Ēku un būvju novietojums zemes vienībā:

1) pagalmu veidošanā un izmantošanā jāľem vērā šo Noteikumu 4.5.apakšnodaļas prasības. 2) ēku un būvju novietošanā zemes vienībā, attālumu noteikšanā starp ēkām un būvēm, kā arī

telpu un zemes vienību insolācijā jāľem vērā šo Noteikumu 4.6.apakšnodaļas un citu normatīvo aktu prasības.


(1) Jebkurai atļautajai izmantošanai jāparedz tāda minimālā zemes vienība, kas nodrošina normatīvo aktu prasību un šo Noteikumu prasību par konkrētās teritorijas apbūves rādītājiem un autostāvvietām izpildi.

(2) Veicot jebkādu saimniecisku darbību un uzsākot jaunu būvniecību ir jāparedz pasākumi visa veida potenciālā piesārľojuma novēršanai, vides atveseļošanai, ieskaitot pasākumus ainavas degradācijas novēršanai.



45

(3) Ēku un būvju izmantošanā un būvniecībā jāievēro Ministru kabineta 19.07.2005. noteikumi Nr.532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem" prasības.

(4) Raţošanas apbūvē nav pieļaujama pašreizējo objektu rekonstrukcija un jaunu objektu būvniecība: 1) bez reģionālās vides pārvaldes tehnisko noteikumu saľemšanas; 2) ja tas būtiski var ietekmēt vides kvalitāti.

(5) Ēku galvenās fasādes ir orientējamas pret ielu vai ceļu. (6) Gar zemes vienību robeţām, kas robeţojas ar dzīvojamo un publisko apbūvi papildus ierīkojami

aizsargstādījumi. (7) Raţošanas uzľēmumos tehniskām vajadzībām aizliegts izmantot dzeramo ūdeni no centralizētās

ūdensapgādes sistēmas, ja tādējādi tiek traucēta normāla dzeramā ūdens padeve pārējiem patērētājiem, un ja šādai darbībai atļauju nav devusi dome.

5.9. Atpūtas un rekreācijas objektu teritorijas

(1) Atpūtas un rekreācijas objektu teritorijas ir atklātas vietas, kur rekreācijai tiek izmantots dabas potenciāls un, kur būvēm ir tikai pakārtota nozīme. Tās ir teritorijas, kas var ietvert ar tūrismu un atpūtu saistītas ēkas un būves.


(1) Rekreācijas objekti; (2) Brīvdabas estrāde; (3) Labiekārtotas atpūtas vietas un skatu vietas (t.sk. mazās arhitektūras formas – soli, galdi, atkritumu

tvertnes, tualetes, apgaismes ķermeľi u.c), kas nodrošina apskatāmās teritorijas funkcionēšanu; (4) Būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdensbaseina izmantošanu un atpūtu brīvdabā; (5) Organizētas peldvietas; (6) Publiski pieejamas tualetes; (7) Meţu kopšana. (8) Pirms tūrisma un atpūtas objektu izveides jāizvērtē visi potenciālie vidi ietekmējošie faktori.

5.10. Sabiedriskās apbūves teritorijas

(1) Sabiedriskās apbūves teritorijām ir daţādas funkcijas, kas atšķiras pēc tā, kas ir tajās veikto darbību

galvenais mērķis – noteiktu pakalpojumu sniegšana vai peļľas gūšana.

5.10. 1. Galvenā izmantošana

(1) Atkarībā no būves perspektīvās funkcijas un novietojuma teritorijas struktūrā sabiedrisko (komerciestāţu) iestāţu apbūve:

1) pārvaldes ēkas (valsts un pašvaldību iestādes u.c.); 2) izglītības un zinātnes ēkas (pirmsskolas izglītības iestādes, mūzikas un mākslas skolas,

internātskolas, bērnunami u. c.); 3) ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes (ambulatorās

ārstniecības un fizioterapijas iestādes, pansionāti u.c.); 4) kultūras un izklaides iestādes (tautas nami, klubi, diskotēku zāles, kulta ēkas, muzeji, izstāţu

zāles, bibliotēkas u.c.); 5) sporta ēkas un būves (stadioni, sporta kompleksi, peldbaseini, sporta spēļu zāles u.c.); 6) sakaru un transporta ēkas un būves (pasts un citas sakaru iestādes, telefona centrāļu un

līniju pastiprināšanas punktu ēkas u.c.);



46

7) veterinārās iestādes; 8) biroji, konferenču ēkas un līdzīgas iestādes; 9) viesnīcas un citas īslaicīgas apmešanās mītnes (viesnīcas, viesu mājas, moteļi, hosteļi u.c.); 10) tirdzniecības ēkas (arī sezonas rakstura); 11) ēdināšanas ēkas (kafejnīcas, bāri un citi ēdināšanas uzľēmumi, t.sk. vasaras tipa kafejnīcas,

bufetes un bāri ar vaļējām verandām, terasēm,); 12) sadzīves pakalpojumu ēkas (pirtis, veļas mazgātavas u.c.); 13) aptiekas; 14) degvielas uzpildes staciju ēkas un citi ar komercdarbību saistīti objekti, ievērojot citus šo

Apbūves noteikumu punktus.


(1) Dzīvojamā funkcija, kas ir pakārtota galvenajai izmantošanai; (2) Garāţas (pazemes un virszemes, ar atsevišķām bloķētām telpām); (3) Mājamatnieku darbnīca; (4) Publisko tualešu būves; (5) Rotaļu laukumi; (6) Atklātie sporta laukumi, atpūtas vietas; (7) Koku grupas un citi apstādījumi.


(1) Zemes vienības maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 40% no zemes vienības platības. (2) Zemes vienības maksimālā apbūves intensitāte atsevišķā zemes vienībā nedrīkst pārsniegt 80%. (3) Zemes vienības minimālā brīvā zaļumu teritorija nedrīkst būt mazāka par 40%, bet pirmsskolas bērnu

iestādes zemes vienības brīvajai teritorijai jābūt ne mazākai par šīs iestādes stāvu kopējo platību. (4) Maksimālais stāvu skaits – 3 stāvi, ieskaitot jumta izbūvi. (5) Maksimālais apbūves augstums līdz jumta korei – 15 metri līdz jumta korei vai 12 metri līdz dzegas,

parapeta virsmalai vai jumta malai. (6) Ēku un būvju novietojums zemes vienībā:

1) pagalmu veidošanā un izmantošanā jāľem vērā šo Noteikumu 4.5.apakšnodaļas prasības; 2) ēku un būvju novietošanā zemes vienībā, attālumu noteikšanā starp ēkām un būvēm, kā arī

telpu un zemes vienību insolācijā jāľem vērā šo Noteikumu 4.6.apakšnodaļas un citu normatīvo aktu prasības;

3) priekšpagalma (priekšdārza) dziļums nedrīkst būt mazāks par 5 metriem, pie ciema galvenās ielas ne mazāks par 6 metriem, izľemot pašreizējas apbūves gadījumus (iedibināta būvlaide).


(1) Jebkurai atļautajai publiskajai apbūvei jāparedz tāda minimālā zemes vienība, kas nodrošina normatīvo aktu prasību un šo Noteikumu prasību par konkrētās teritorijas apbūves rādītājiem un autostāvvietām izpildi.

(2) Projektējot un būvējot publisko apbūvi jāievēro ar Ministru kabineta 21.07.2008. noteikumiem Nr.567 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves" (stājas spēkā 01.09.2008.) apstiprinātā Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves" un citu normatīvo aktu prasības.

(3) Publiskās apbūves teritorijās nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana (konteinera tipa, angāra tipa u.tml. būves). Arhitektoniskajam veidolam un pielietojamiem būvmateriāliem ir jābūt atbilstošiem apkārtējai videi un pašvaldības būvvaldes prasībām.



47

(4) Attālums no sabiedriskām iestādēm līdz autostāvvietām, garāţām un tehniskās apkopes stacijām nedrīkst būt mazāks par šo Noteikumu 9.pielikumā noteikto.

(5) Autostāvvietu skaits jāparedz atbilstoši šo Noteikumu 3.13. „Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai‖ apakšnodaļas prasībām.

(6) Teritorijās un ēkās jāparedz speciāli pasākumi, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar daţādām invaliditātēm atbilstoši normatīvo aktu un šo Noteikumu prasībām.

(7) Ja, projektējot publiskas telpas, atsevišķas ēkas daļas rekonstrukcijas vai renovācijas iecere un ar to saistītās funkcionālās pārmaiľas ietekmē visas ēkas ekspluatāciju un nepieciešams mainīt telpu plānojumu, ēkas inţeniertehniskās apgādes tīklu shēmu vai ēkas ārējo veidolu (piemēram, mainās atsevišķu logu aiļu dalījums, kas atšķiras no pārējiem ēkas fasādes elementiem), būvprojektu izstrādā, saskaľo un apstiprina visai ēkai kopumā saskaľā ar Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumiem Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" un šiem Apbūves noteikumiem.

5.11. Satiksmes infrastruktūras teritorijas

Satiksmes infrastruktūras teritorijas ir ceļu, ielu un laukumu teritorijas, kuras paredzētas autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksmei, kā arī maģistrālo inţenierkomunikāciju un transporta būvju izvietošanai.


(1) Atkarībā no būves perspektīvās funkcijas un novietojuma: 1) valsts autoceļi, pašvaldības ceļi, ielas, ceļi, laukumi un ar šīm būvēm saistītas mākslīgās

būves (tilti, ceļu pārvadi, tuneļi, estakādes, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas u.c.), ceļu inţenierbūves (autobusu pieturvietas un paviljoni, paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, pasaţieru atpūtas laukumi, sniega aizsargsētas, veloceliľi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas), valsts ceļu dienesta ēkas un būves (raţošanas bāzes, būvmateriālu un kaisāmā materiāla novietnes u. c.), ceļa aprīkojums (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiľi, aizsargbarjeras, vertikālais un horizontālais marķējums u.c.);

2) dzelzceļa infrastruktūra; 3) atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas; 4) transporta līdzekļu garāţu apbūve; 5) satiksmes un sakaru ēkas – pasta, sakaru nodaļu, radiostaciju un televīzijas centru – studiju

ēkas, telefona centrāļu un līniju pastiprināšanas punktu ēkas; 6) ar ceļiem, ielām, laukumiem saistīta zaļumvietu ierīkošana (aizsargstādījumi, koku rindas,

alejas u.c.) un labiekārtošana. (2) Tiek noteikta šāda ceļu un ielu klasifikācija:

1) valsts nozīmes 1.sķiras autoceļš – zemes nodalījuma joslas platumā; 2) valsts nozīmes 2.sķiras autoceļš – zemes nodalījuma joslas platumā; 3) pašvaldības ceļš – zemes nodalījuma joslas platumā; 4) pašvaldības iela - zemes nodalījuma joslas platumā; 5) komersantu ceļš – zemes nodalījuma joslas platumā; 6) māju ceļš – zemes nodalījuma joslas platumā;

(3) Ceļa nodalījuma josla (no ceļa ass uz abām pusēm) ir noteikta:

1) valsts 1.šķiras autoceļam Priekule – Lietuvas robeţa (Plūdoľi)(P114) – 11 metri; 2) valsts 1.šķiras autoceļam Ezere – Embūte – Grobiľa (P106) – 11 metri; 3) valsts 2.šķiras autoceļam – Ilmāja - Priekule (V1198) – 11 metri; 4) valsts 2.šķiras autoceļam Durbe – Tadaiķi – Bunka – Priekule (V1026) – 11 metri; 5) valsts 2.šķiras autoceļam Priekule – Paplaka – Virga (V1210) – 9,5 metri; 6) valsts 2.šķiras autoceļam Priekule – Kalēti (V1211) – 9,5 metri



48

7) valsts 2.šķiras autoceļam Priekule – Vaiľode (V1212) – 9,5 metri (4) Saskaľā ar Aizsargjoslu likumu tiek noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem. Ciemu

teritorijās aizsargjoslas tiek noteiktas kā sarkanās līnijas. (5) Prasības jaunai satiksmes infrastruktūrai un esošās infrastruktūras rekonstrukcijai tiek noteiktas šo

Apbūves noteikumu 4.9. apakšnodaļā „Prasības jaunai satiksmes infrastruktūrai un esošās infrastruktūras rekonstrukcijai‖.

5.12. Inţeniertehnisko objektu apbūves teritorijas

(1) Inţeniertehnisko objektu apbūves teritorijas ir paredzētas inţeniertehniskā apgādes būvju izvietošanai.


(1) Atkarībā no būves perspektīvās funkcijas un novietojuma teritorijas struktūrā, kā arī teritorijas izmantošanas:

1) maģistrālo elektropārvades un sakaru līniju būves; 2) maģistrālo naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes būves; 3) ar ūdens cauruļvadiem saistītās būves; 4) ūdens ľemšanas un notekūdeľu attīrīšanas būves; 5) atkritumu apsaimniekošanas uzľēmumu apbūve; 6) inţeniertehniskās un energoapgādes ēkas; 7) katlumājas; 8) elektroenerģijas apgādes ēkas; 9) zaļo atkritumu kompostēšanas laukumi; 10) bīstamo atkritumu savākšanas vieta; 11) sūkľu stacijas; 12) maģistrālās inţenierkomunikācijas; 13) vēja parki, ievērojot citus šo Noteikumu punktus.


(1) Raţošanas, transporta un citu uzľēmumu noliktavas un nojumes.


(1) Vispārīgās prasības inţeniertehniskās apgādes objektu, tīklu un citu būvju izmatošanai, būvniecībai un rekonstrukcijai noteiktas šo Noteikumu 4.15.apakšnodaļā „Prasības inţenierkomunikāciju būvniecībai, rekonstrukcijai un ekspluatācijai‖.

(2) Zemes vienību maksimālais apbūves blīvums, intensitāte, minimālā brīvā zaļumu teritorija un maksimālais ēkas un citas būves stāvu skaits un augstums tiek noteikts, ievērojot normatīvo aktu prasības un atkarībā no izmantotās tehnoloģijas.

(3) Notekūdeľu attīrīšanas ietaises, centralizētās siltumapgādes katlu mājas, 110/20 kV apakšstacijas u.tml., izvieto tehniskās apbūves teritorijās un raţošanas apbūves teritorijās. Savukārt kanalizācijas sūkľu stacijas, kompaktos transformatoru punktus 20/0,4 kV, var izvietot arī ielu sarkano līniju robeţās.

(4) Ja tiek veikta esošo ēku rekonstrukcija vai jaunu ēku būvniecība uz zemes vienības, kas robeţojas ar ielu, kurā ir izbūvēts ūdensvads un sadzīves kanalizācijas tīkli, tad obligāti jāizbūvē pieslēgums šīm inţenierkomunikācijām.

(5) Aizliegta jebkādu jaunu gaisvada kabeļu vai vadu vilkšana pāri ielām un starp ēkām, kā arī to izvietošana uz ēku galvenajām fasādēm.

(6) Nav pieļaujama virszemes, lietus un gruntsūdeľu novadīšana sadzīves kanalizācijas tīklā. Izbūvējot jaunus sadzīves kanalizācijas notekūdeľu savākšanas tīklus, vai rekonstruējot esošos, virszemes, lietus



49

un gruntsūdeľu savākšana jānodala no sadzīves kanalizācijas sistēmas. Nepieciešamības gadījumā veicama lietus ūdeľu attīrīšana pirms to ievadīšanas vaļējās ūdenskrātuvēs, meliorācijas grāvjos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Apbūvējot zemes vienības, aizliegts pārveidot esošo meliorācijas sistēmu ja tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās, un izjaukta virszemes, lietus un gruntsūdeľu dabiskā notece no tiem.

(8) Ja jaunbūvējamu vai rekonstruējamu objektu nepieciešamās jaudas nodrošināšanai vajadzīga jaunu transformatoru apakšstaciju uzstādīšana, tās novieto ielu sarkano līniju robeţās. Ja tehniski nav iespējams uzstādīt transformatoru apakšstaciju ielas sarkano līniju robeţās, tad to novieto zemes vienībā, ēkā vai būvē, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības šādu objektu būvniecībai, tam piekrīt nekustamā īpašuma īpašnieks, kā arī iespējams nodrošināt brīvu pieeju transformatoru apakšstacijai tās apkalpojošam dienestam.

(9) Jaunu elektronisko sakaru komunikāciju objektu (stabi, masti, torľi, konteineri, taksofonu kabīnes) uzstādīšanai konkrētā vietā ir jāsaľem pašvaldības atļauja.

(10) Tehnisko iekārtu precīza novietne (sadales, uzskaites skapju, vadu un kabeļu u.tml.) saskaľojama ar katru konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieku.

(11) Pagasta teritorijā atļauts uzstādīt vēja ģeneratorus mājsaimniecības vajadzībām, kuri nav augstāki par 20 metriem, un kuru jauda nav lielāka par 30 kilovatiem, izľemot dabas liegumu teritorijas „Blaţģa ezers‖ un ―Ruľupes ieleja‖ (skatīt Grafiskās daļas karti „Priekules pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana‖ M 1:10 000). Šos vēja ģeneratorus atļauts uzstādīt saskaľā ar spēkā esošo likumdošanu, tai skaitā ľemot vērā likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu‖, Ministru kabineta noteikumi Nr.87 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi‖ un 17.02.2004, kā arī Ministru kabineta Nr.91 „Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums‖, Aizsargjoslu likums‖.

(12) Priekules pagasta teritorijā vēja ģenerātorus ar lielāku jaudu lauksaimniecības zemēs ir atļauts uzstādīt ievērojot sekojošus nosacījumus:

1) gadījumā, ja būvniecība notiek meliorētās zemēs: a) ir jāizstrādā meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas projekts; b) jāiesniedz pašvaldībā attiecīgo zemju meliorācijas sistēmu izpildzīmējumi (projekts); c) jānoslēdz notariāli apstiprināta vienošanās ar visiem tiem zemju īpašniekiem, kuru

īpašumus šķērsos jaunas gaisvadu līnijas un pazemes kabeļi līdz pieslēguma vietai pie esošas elektro pārvades līnijas.

(13) Vēja ģeneratora atrašanās zemes vienībā jāplāno tā, lai ģeneratora masta pamats neatrastos tuvāk kā attālums, kas ir vienāds ar 2 masta augstumiem no blakus esošās zemes vienības.

(14) Vēja ģenerātorus ir atļauts uzstādīt ja ir notariāli apstipināta vienošanās ar tiem zemju īpašniekiem, kuru īpašumus šķērsos pazemes kabeļi.

(15) Vēja ģenerātoru aizsargjosla nedrīksts ieiet citu īpašumu teritorijās. (16) Vēja ģenerātori nedrīkst atrasties tuvāk, kā 2 mastu augstumu garumā no citu personu dzīvojamām

mājām.

5.13. Ūdeņu teritorijas

(1) Ūdeľu teritorijas ir akvatorijas, kas ietver virszemes ūdensobjektus - dabīgas vai mākslīgas ūdenstilpes un ūdensteces - upes, strautus u.c.


(1) Ūdeľu teritorijā saistīta ar rekreāciju, zivsaimniecību, ūdens transportu un virszemes ūdeľu noteces regulēšanu, kā arī būvju, kas saistītas ar attiecīgā ūdensobjekta izmantošanu un aizsardzību, ar nosacījumu, ka darbības tiek veiktas atbilstoši normatīvajos aktos un atļaujās noteiktajām prasībām:

1) ūdens uzkrāšana un novadīšana; 2) zivsaimniecība;



50

3) zvejošana; 4) peldvietas un cita ar atpūtu, sportu un tūrismu saistītā izmantošana; 5) krasta nostiprinājumi un citas inţenierbūves; 6) laivu piestātnes; 7) laipu un tiltiľu ierīkošana; 8) hidrotehniska būve; 9) ūdens ľemšana ugunsdzēsības un saimnieciskām vajadzībām.

(2) Ūdenstilpľu un ūdensteču krastos jāievēro tauvas joslu un aizsargjoslu noteikumi; (3) Upju un ezeru krasta līniju drīkst izmainīt tikai krastu nostiprināšanai, lai novērstu to tālāku eroziju; (4) Virszemes ūdensobjektu gultľu reljefa izmaiľa ir pieļaujama tikai aizsērējušo ūdens baseinu iztīrīšanai, ja

tā neizraisa nelabvēlīgas vides izmaiľas; (5) Nav pieļaujama upju un strautu iztaisnošana; (6) Mākslīgu ūdensobjektu vai noteku izveidošana valsts autoceļu aizsargjoslās saskaľojama ar valsts ceļu

pārvaldītāju. (7) Virszemes ūdensobjektos aizliegts iegūt bieţi sastopamos derīgos izrakteľus, izľemot gadījumus, ja

ūdensobjekts izveidojies derīgo izrakteľu ieguves rezultātā. (8) Jebkuras inţenierbūves būvniecība ir pieļaujama tikai saskaľā ar būvprojektu, kas saskaľots un akceptēts

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (9) Pirms rekreācijas un tūrisma objektu izveides jāizvērtē visi potenciālie vidi ietekmējošie faktori. (10) Iedzīvotāju un tūristu aktīvajai atpūtai ūdenstilpnēs un ūdenstecēs, kā arī dīķos un citās mākslīgi

izveidotajās ūdenskrātuvēs pieļaujams izmantot airu laivas un citus nemotorizētus ūdens braucamrīkus, kā arī laivas ar elektromotoriem, kuru izmantošanas regulācijai publiskajos ūdeľos pašvaldība izdod atsevišķus saistošos noteikumus, saskaľā ar likumu ―Par pašvaldībām‖. Nav pieļaujams izmantot motorizētos ūdens transporta līdzekļus (ūdensmotociklu, kuteru utml.), kuri var radīt vides piesārľojumu, kā arī nav pieļaujama to atrašanās un izmantošana peldvietās.

(11) Virszemes ūdensobjektu tīrīšanā un padziļināšana jāievēro 2006.gada 13.jūnija Ministru Kabineta noteikumos Nr.475 „Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība‖ noteiktās prasības.

5.14. Kapu teritorijas

(1) Kapsētas ir nodalītas teritorijas, kurās gan vēsturiski ir notikuši, gan pašlaik tiek veikti apbedījumi.


(1) Nolūki, kādiem atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes : 1) apbedījumu ierīkošana un uzturēšana; 2) ar apbedīšanu saistīto ceremoniālo ēku apbūve; 3) labiekārtojuma ierīkošana (pieminekļi, soliľi, celiľi, apstādījumi u.c.)


(1) Ap kapsētām tiek noteiktas aizsargjoslas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

(2) Kapiem pieguļošajā teritorijā ar apbedīšanu saistīto ceremoniālo un saimniecības ēku, būvju un autostāvvietu izvietošana.



51

VI Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Prasības detālplānojumiem

(1) Gadījumi, kad jāizstrādā detālplānojumi: 1) ja paredzēta kompleksa teritorijas apbūve, kurā nepieciešama jaunas transporta

infrastruktūras vai inţenierkomunikāciju izbūve; 2) ja paredzēta zemes vienību sadalīšana, apvienošana vai jauna būvniecība virszemes ūdens

objektu aizsargjoslās; 3) kad Priekules novada dome pieľem pamatotu lēmumu, kurā pieprasa detālplānojuma

izstrādi. (2) Pašvaldības izstrādātais darba uzdevums detālplānojuma izstrādei ir derīgs vienu gadu. Ja gada laikā nav

uzsākta detālplānojuma izstrāde normatīvo aktu noteiktajā kārtība, ir jāsaľem jauns darba uzdevums. (3) Izstrādājot konkrētai teritorijai detālplānojumu, jānosaka vai jāprecizē:

1) konkrētās prasības katrai parcelei - atļautā izmantošana, aizliegtā izmantošana, ierobeţojumi;

2) zemes vienības robeţas (proporcijas un izmēri); 3) zemes vienības apbūves blīvuma un brīvās (zaļās) teritorijas rādītāji; 4) zemes vienības minimālā ielas vai ceļa fronte; 5) nepieciešamie minimālie attālumi no zemes vienību robeţām līdz ēkām un citām būvēm; 6) ēku un citu būvju skaits, apjoma rādītāji un augstums, to izvietošanas teritorija; 7) inţeniertehniskā apgāde; 8) automašīnu novietošana un piebrauktuves; 9) visa veida aizsargjoslas; 10) ielu sarkanās līnijas, būvlaides; 11) labiekārtojuma nosacījumi; 12) adresācija; 13) detālplānojuma īstenošanas kārtība.

(4) Izstrādājot konkrētai teritorijai detālplānojumu var noteikt vai precizēt arī citas prasības.: 1) veikt ģeoloģisko izpēti; 2) noteikt palienas robeţu; 3) citas prasības atkarībā no konkrētās teritorijas specifikas.

(5) Līdz ar izstrādātā detālplānojuma stāšanos spēkā, Apbūves noteikumi ir regulāri jāprecizē, uzrādot 7.nodaļā „Spēkā esošo detālplānojumu saraksts‖ detālplānojumu nosaukumu, pieľemšanas un spēkā stāšanās datumus, kā arī precīzi aprakstot detālplānojumos risinātās teritorijas robeţas un norādot šajās robeţās ietvertās izbūves teritorija.

(6) Izstrādājot detālplānojumus un sadalot zemes vienību apbūvei jaunās apbūves teritorijās, kur nav izveidota ielu infrastruktūra un esoša apbūve, ne mazāk kā 20 % no sadalāmās zemes vienības teritorijas jāparedz publiskajai ārtelpai (ielām, publiskiem stādījumiem utml. vajadzībām) un sabiedrisko objektu izvietošanai. Ceļi un ielas ir izdalāmi kā atsevišķas zemes vienības.

(7) Izstrādājot detālplānojumu, ir jāveido vienots ceļu tīkls ar kaimiľu zemes vienībām- strupceļu veidošana pieļaujama tikai atsevišķos izľēmuma gadījumos. Strupceļa gadījumos jāparedz apgriešanās laukums.

(8) Izvērtējot konkrēto situāciju un nepieciešamību, Priekules novada domei un Būvvaldei ir tiesības pieprasīt izstrādāt kompleksus detālplānojumus, aptverot vairākus zemes īpašumus, kā arī iekļaut tajā vienotus risinājumus (ceļu un ielu tīklam, inţenierkomunikācijām u.c.)

(9) Detālplānojuma dokumentācijas sastāvā ir jāiekļauj detālplānojumu īstenošanas kārtība, ko parakstījis detālplānojuma ierosinātājs, apliecinot saistības un atbildību par detālplānojuma teritorijas attīstību un izbūves termiľiem.

(10) Minētie precizējumi nav uzskatāmi par Apbūves noteikumu grozījumiem.



52

6.2. Prasības zemes ierīcības projektu izstrādei

(1) Zemes ierīcības projekti izstrādājami saskaľā ar spēkā normatīvo aktu un šo Apbūves noteikumu

prasībām.

6.3. Zemes vienību sadalīšana, apvienošana un robeţu pārkārtošana

(1) Nekustamā īpašuma sadalīšanu vai apvienošanu atļauts veikt tikai nekustamajiem īpašumiem, kas nostiprināti Zemesgrāmatā.

(2) Nekustamo īpašumu (zemes vienību) drīkst sadalīt vai apvienot ar kādu citu nekustamo īpašumu (zemes vienību), ja jaunveidojamās zemes vienības atbilst pagasta teritorijas plānojumam un Apbūves noteikumu prasībām.

(3) Atļauts veidot tikai tādu jaunu zemes vienību apbūves teritorijās: 1) kam ir tieša piekļūšana no valstij vai pašvaldībai piederoša autoceļa, servitūta ceļa, ielas vai

laukuma, kuram ielas vai laukuma fronte nav mazāka par 15 m, izľemot rindu māju apbūves gadījumā, kur ceļa vai ielas fronti nosaka detālplānojumā/ būvprojektā.

2) kas nerobeţojas ar ceļu, ielu vai laukumu, bet ir pieejams no tiem pa 4,5 m platu piebraucamo servitūta ceļu (piebrauktuvi), kas jāuztur kārtībā zemes vienības īpašniekam;

3) kura minimālais platums atļauj izvietot apbūvi, ievērojot sānpagalmu prasības. (4) Aizliegts sadalīt zemes vienību, ja kāda no jaunveidojamām zemes vienībām ir mazāka par konkrētajā

Priekules pagasta teritorijas daļā noteikto minimālo zemes vienību. (5) Sadalot vai apvienojot zemes vienības, jāsaglabā esošie satiksmes infrastruktūras objekti, kas ir

nodrošinājuši piekļūšanu nekustamajiem īpašumiem (zemes vienībām). (6) Pirms plānotās nekustamo īpašumu sadalīšanas vai apvienošanas, nekustamā īpašuma īpašnieks

iesniedz pašvaldībā iesniegumu par nekustamā īpašuma sadalīšanu (apvienošanu). Iesniegumam pievieno zemesgrāmatas apliecības kopiju, zemes robeţu plānu, nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) priekšlikumu.

(7) Izskatot nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) iesniegumu, pašvaldības pieľem vienu no šādiem lēmumiem:

1) pieľem pozitīvu lēmumu un uzdod īpašniekam izstrādāt: a)nekustamā īpašuma zemes ierīcības projektu („Zemes ierīcības likuma‖ (03.10.2006.)

8. pantā, un MK 11.12.2007. noteikumos Nr.867 „Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi‖ noteiktajos gadījumos);

b)detālplānojumu (MK 19.1.2004. Nr. 883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi‖ 54. un 55. punktā noteiktajos gadījumos‖);

2) atteikt sadalīt (apvienot) zemes vienību (-as) un sagatavot atteikuma pamatojumu. (8) Pēc 2.3. sadaļas (7).punkta a) apakšpunktā minētā uzdevuma saľemšanas nekustamā īpašuma

īpašnieks veic pasūtījumu licencētai organizācijai vai zvērinātam mērniekam par uzmērīšanu un zemes robeţu plānu izgatavošanu vai detālplānojuma izstrādi jaunizveidotajiem zemes īpašumiem saskaľā ar izstrādāto projektu.

(9) Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana vai apvienošana: 1) ja to neakceptē visi kopīpašnieki; 2) ja zemes vienība sadalīšanas rezultātā būs mazāka par attiecīgajā teritorijā minimālo

pieļaujamo; 3) ja reāli nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošās būves atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 4) ja zemes vienības esošais apbūves blīvums vai intensitāte pārsniedz attiecīgajā teritorijā

pieļaujamo;



53

5) ja valsts nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis un tā aizsargjosla pieder vienam īpašniekam.

(10) Zemes vienības sadalījuma vai apvienojuma detālplānojums, zemes ierīcības projekts tiek apstiprināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6.4. Būvtiesību īstenošanas kārtība

(1) Būvtiesības ir ar Teritorijas plānojumu noteiktas, ar Apbūves noteikumiem nodrošinātas un aizsargātas fizisku un juridisku personu tiesības veikt būvniecību (visa veida būvju projektēšana un būvdarbi).

(2) Būvtiesību īstenošanas kārtību (visu veidu būvju projektēšanas sagatavošanu, būvprojekta izstrādāšanu un būvdarbu veikšanu, būvju nojaukšanu, kā arī minēto procesu norises kārtību) nosaka MK 01.04.1997. noteikumi Nr. 112 ―Vispārīgie būvnoteikumi‖, Būvniecības likums, kā arī citi normatīvie akti.

(3) Būvniecības priekšlikumu īstenošanas kārtība aptver būvniecības, modernizācijas, labiekārtošanas un citu attīstības priekšlikumu izskatīšanas, saskaľošanas, akceptēšanas, būvprojektēšanas un būvēšanas kārtību un ir attiecināma uz jebkuras juridiskas vai fiziskas personas attīstības priekšlikumu neatkarīgi no nekustamā īpašuma piederības.

(4) Priekules pagastā Būvvaldes funkciju realizēšana deliģēta Liepājas reģiona apvienotajai Būvvaldei (turpmāk tekstā - Būvvalde).

(5) Būvniecības procesa ierosinātājs iesniedz Būvvaldei izskatīšanai būvniecības priekšlikuma Būvniecības iesnieguma – uzskaites karti. Būvniecības iesniegums - uzskaites karte un būvatļauja nav nepieciešama, izbūvējot, rekonstruējot vai renovējot inţeniertīklu pievadus un iekšējos inţeniertīklus esošām ēkām, kas pieľemtas ekspluatācijā, kā arī ja netiek skartas trešo personu īpašuma tiesības, būvniecības iesniegums-uzskaites karte nav nepieciešama MK 01.04.1997. noteikumi Nr. 112 ‖Vispārīgie būvnoteikumi, 37. punktā minētajos gadījumos:

1) tiek īstenots interjera projekts, neskarot nesošās būvkonstrukcijas; 2) tiek veikta vienkāršota renovācija - būves vai tās daļas renovācija, neskarot nesošās

būvkonstrukcijas, ēkas fasādi, koplietošanas telpas un koplietošanas inţenierkomunikācijas; 3) tiek veikta vienkāršota rekonstrukcija - būves vai tās daļas funkcijas (lietošanas veida) maiľa

bez pārbūves; 4) kā arī šo noteikumu 6.2. nodaļā 7. punktā minētos gadījumos.

(6) Būvvalde 30 dienu laikā pēc būvniecības iesnieguma – uzskaites kartes reģistrācijas dienas izskata attiecīgās būvniecības ieceres atbilstību Priekules pagasta teritorijas plānojumam un detālplānojumam (arī attiecīgajiem apbūves noteikumiem) un izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai būves nojaukšanas uzdevumu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu. Ja saskaľā ar Būvniecības likuma 12.pantu nepieciešama būvniecības publiska apspriešana, būvvalde 14 dienu laikā sniedz rakstisku atzinumu.

(7) Būvniecības iesnieguma - uzskaites kartei pievienojamie dokumenti un informācija: 1) priekšlikuma īsu izklāstu; 2) zemes vienības plānojuma skici uz zemes vienības robeţu plāna; 3) zemesgrāmatas akta nostiprinājuma uzraksta vai apliecības kopiju; 4) ēku un būvju tehnisko inventarizācijas kopiju (renovācijas un rekonstrukcijas projektiem); 5) zemes nomas līguma kopijas, ja zemes īpašnieks nav būvētājs; 6) zemes īpašnieka notariāli apliecināta piekrišana būvniecībai, ja zemes nomas līgumā nav

norādes par būvniecības iespējām; 7) kā arī citus konkrētai būvei nepieciešamos dokumentu, ja Būvvaldei tie nepieciešami

atzinuma sagatavošanai. (8) Būvvalde, atkarībā no būvniecības ieceres nozīmīguma un sareţģītības, var sašaurināt vai paplašināt

būvprojektēšanas iecerei nepieciešamo izejmateriālu sarakstu.

http://www.zm.gov.lv/doc_upl/text.cfm?Ref=0101031997040100112&Req=0101031997040100112&Key=0103011995081032773&Hash=

http://www.zm.gov.lv/doc_upl/text.cfm?Ref=0101031997040100112&Req=0101031997040100112&Key=0103011995081032773&Hash=12#12



54

(9) Atsevišķos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, būvniecību veic saskaľā ar īpašu būvniecības procesa kārtību, kas noteikta MK 08.11.2005. noteikumos Nr.841 „Elektroapgādes būvju būvniecības kārtība‖, MK 19.12.2006. noteikumos Nr.1018 „Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība‖, MK 04.04.2006 noteikumos Nr. 496 „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība‖.

(10) Apvienotā projektēšana un būvdarbi - būvniecības veids, kurā būvdarbi tiek veikti vienlaikus ar būves projektēšanu, ja uz akceptēta izvērstā skiču projekta pamata ir izstrādāts tehniskais projekts veicamajiem būvdarbiem.

6.4.1. Būvprojekta saskaņošana

(1) Būvprojektus akceptēšanai vai saskaľošanai iesniedz projektētājs vai būves īpašnieks. Būvprojektu saskaľošanai iesniedz trīs, pilnīgi nokomplektētos eksemplāros, kuriem jābūt licencēta vai sertificēta projektētāja parakstītiem (oriģinālparaksti un zīmogi). Būvprojektu akceptēšanai vai saskaľošanai iesniedz projekta sējumus vismaz 3 eksemplāros ar pavadvēstuli. Akceptēto būvprojektu reģistrē un vienu tā eksemplāru nodod Būvvaldes arhīvā.

(2) Institūcijas, ar kurām būvprojekts ir jāsaskaľo, nosaka Būvvalde. (3) Būvprojektu saskaľošanai var iesniegt zemes vienības vai ēkas īpašnieks - projekta pasūtītājs vai viľa

pilnvarotā persona, vai arī sertificēts projektētājs, (4) Uz ģenplāna lapas ir nepieciešams nekustamā īpašuma īpašnieka saskaľojums par piekrišanu projekta

risinājumam. (5) Būvprojektu akceptēšanas vai saskaľošanas termiľš ir 14 dienas, skaitot no būvprojekta iesniegšanas

dienas. Ja saskaľošanai nepieciešams iegūt papildus informāciju, saskaľošanas termiľš ir 30 dienas, skaitot no būvprojekta iesniegšanas dienas.

(6) Nepieciešamības gadījumā būvprojekta saskaľošanai Būvvaldes vadītājs var pieaicināt projekta autoru(s). Gadījumā, ja būvprojektā ir nepieciešamas izmaiľas vai nepilnību novēršana, Būvvaldes vadītājs sniedz rakstisku atteikumu vai mutisku atteikumu, norādot nepieciešamās prasības, kuras izpildot, projekts var tikt saskaľots.

(7) Lai veiktu būvprojekta akceptēšanu Būvētājam var pieprasīt papildus atsevišķus projektus vai to daļas (piem. reklāmas elementu projekti), kas jāiesniedz saskaľošanai norādītajā termiľā.

6.4.2. Būvatļaujas saņemšanas kārtība

(1) Jebkurai būvei pašvaldībā, neatkarīgi no īpašuma formas, pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs jāsaľem Būvvaldes izsniegta būvatļauju. Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama. (2) Būvatļauja nav nepieciešama:

1) veicot remontdarbus, kuriem nav nepieciešams būvprojekts (piemēram, ja nemaina būves plānojumu un fasāţu risinājumus);

2) netiek nojauktas vai nemainītas nesošās konstrukcijas (u.tml.), ja būvdarbu veikšanai vai būves nojaukšanai nav nepieciešama būvatļauja saskaľā ar MK 01.04.1997. noteikumu Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi‖ 62.punktu;

3) Būvētājam nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības saskaľā ar Būvniecības likuma 8.pantu šādos gadījumos viľš savām vajadzībām būvē, rekonstruē, renovē vai nojauc tā īpašumā esošu būvi, kas nav augstāka par diviem stāviem un kuras apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums - par 2000 m3;

(3) Būvatļaujas saľemšanai pasūtītājs vai viľa pilnvarotā persona, atkarībā no zemes īpašuma formas, būves veida un rakstura, iesniedz Būvvaldei šādus dokumentus:

1) būvatļaujas pieprasījumu; 2) akceptētu būvprojektu; 3) zemes vienības īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus

dokumentus;



55

4) sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja un sertificēta būvuzrauga, ja tāds ir pieaicināts, saistību rakstu,

5) līguma par autoruzraudzību kopiju, sertifikātu, ja paredzēta būvdarbu autoruzraudzība; 6) noteikta parauga būvdarbu veikšanas ţurnālu. 7) apdrošinātāja izsniegtu būvuzľēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas polises kopiju."". (4) Ja būvdarbu laikā mainās kāds no būvatļaujas saľemšanas nosacījumiem (būvprojekts, būvētājs,

būvuzľēmējs, būvuzraugs u. c.), tad būvētājam 10 dienu laikā izmaiľas jāpiesaka Būvvaldē vai būvdarbi jāpārtrauc.

(5) Būvatļauja ir derīga līdz tajā norādītajam termiľam. (6) Ja būvdarbi ieilgst, būvētājam pirms norādītā termiľa beigām būvatļaujas termiľš jāpagarina pie

būvinspektora. (7) Darbu turpināšana pēc būvatļaujas derīguma termiľa izbeigšanās uzskatāma par patvaļīgo būvniecību ar

visām no tā izrietošajām sekām.

6.4.3. Ēku un citu būvju nojaukšana

(1) Ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, to nojauc vai saved kārtībā atbilstoši Civillikuma 1084. panta un Būvniecības likuma 31. panta noteikumiem.

(2) Būvi, kas nav kultūras piemineklis, nojauc, pamatojoties uz Būvvaldes izsniegtu nojaukšanas atļauju. Tās saľemšanai Būvvaldē iesniedz nojaukšanas pieteikumu, sertificēta būvinţeniera izstrādātu demontāţas projektu, kurā norādītas arī būvgruţu novietošanas vietas. Būvvaldei ir tiesības samazināt iesniedzamās dokumentācijas apjomu.

(3) Valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu nojaukšana, konservācija un atjaunošana veicama saskaľā ar normatīvo aktu prasībām par pieminekļu aizsardzību. Jebkuras būves nojaukšanu jāsaskaľo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ja tā iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa sarakstā vai ir vecāka par 50 gadiem.

(4) Nojaukto ēku un citu būvju vietas jānotīra un jānolīdzina. Ja nojauktās ēkas vietā 6 mēnešu laikā netiek uzsākta jauna būvniecība, teritorija jāiekārto un jāapzaļumo.

6.4.4. Rīcība patvaļīgas būvniecības novēršanai

(1) Patvaļīga būvniecība Priekules pagasta teritorijā nav pieļaujama. Par patvaļīgu būvniecību vainīgās personas sauc pie administratīvās atbildības saskaľā ar LR Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

(2) Ja ēka vai būve tiek būvēta vai jau ir uzbūvēta bez būvatļaujas vai būtiski neatbilst akceptētam būvprojektam, Būvvaldes amatpersonas par minēto pārkāpumu sastāda administratīvo pārkāpumu protokolu.

(3) Būvvalde izskata jautājumus par patvaļīgo būvniecību un pieľem lēmumus par nelikumīgās būves nojaukšanu vai, izľēmuma gadījumos, par iespēju turpināt būvniecību.

(4) Lai sagatavotu materiālus par patvaļīgo būvniecību, Būvvalde ir tiesīga pieprasīt no nelikumīgās ēkas vai būves īpašnieka, būvinţeniera slēdzienu par būves konstrukciju drošību un atbilstību būvnormatīviem un institūciju atzinumus par būves atbilstību būvnormatīviem.

6.5. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšana

(1) Saskaľā ar šiem Noteikumiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķis tiek mainīts, kad tiek uzsākta jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība, ievērojot normatīvo aktu prasības.



56

6.6. Prasības teritorijas, ēku un būvju uzturēšanai

(1) Zemes īpašnieks vai lietotājs ir atbildīgs par zemes vienības robeţai pieguļošo komunikāciju zonas uzturēšanu kārtībā. Zemes īpašnieks nedrīkst nodarīt tīšu kaitējumu komunikācijām.

(2) Zemes vienību un uz tām atrodošās apbūves īpašniekiem, valdītājiem un apsaimniekotājiem jāuztur kārtībā apsaimniekojamās teritorijas un uz tām atrodošās ēkas un būves likuma noteiktajā kārtībā. Nav pieļaujama teritorijas piesārľošana, piegruţošana un aizaudzēšana ar nezālēm, kā arī apstākļu pasliktināšana blakus esošās zemes vienībās. Pagalmi ir jāuztur kārtībā, tīri un sausi, nodrošinot lietus ūdeľu novadīšanu un teritorijas tā, lai netiktu applūdināti blakus esošās zemes vienības.

(3) Visu veidu apbūvētas teritorijas un atsevišķas ēkas (būves) ir jāplāno un jāiekārto tā, lai tiktu nodrošinātas ugunsdrošības prasības, kā arī nepieciešamais glābšanas formējums atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

6.7. Teritorijas plānojuma grozīšanas kārtība

(1) Teritorijas plānojums ir praktisks dokuments. Teritorijas plānojuma grozīšanas nepieciešamību var radīt: 1) nacionālā, reģionālā plānojuma izstrādāšana un plānojuma neatbilstība tiem; 2) izmaiľas attīstības programmā; 3) valsts administratīvi teritoriālā reforma; 4) zemes īpašnieku intereses, kas nav pretrunā ar sabiedrības interesēm.

(2) Teritorijas plānojumā grozījumus var ierosināt: 1) pašvaldība; 2) juridiskas personas; 3) fiziskas personas.

(3) Izmaiľas pagasta teritorijas plānojumā tiek izdarītas atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai.

6.8. Apbūves noteikumu kontrole un ievērošana

(1) Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kura pārkāpj Apbūves noteikumus, ir sodāma saskaľā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

(2) Vainīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai ir pienākums novērst Apbūves noteikumu pārkāpumu. (3) Lēmumu par soda apjomu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā, ľemot vērā

pārkāpuma veidu pieľem Priekules novada dome.

Documents

TTEERRIITTOORRIIJJAASS IIZZMMAANNTTOOŠŠAANNAASS …€¦ · principus un projektēšanas un būvdarbu veikšanas kārtību. 3) Apbūves noteikumi ir pielietojami kopā ar Priekules