Lietderības revīzijas veikšanas vispārējo principu vadlīnijas standarti/Lietderibas reviziju... · ISSAI 3000 ir lietderības revīzijas veikšanas autoritatīvs standarts,

Lietderības revīzijas veikšanas

vispārējo principu vadlīnijas

ISSAI 3100 Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas ISSAI standartus izdevusi Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija INTOSAI. Plašākai informācijai apmeklējiet interneta vietni www.issai.org

http://issai.rigsrevisionen.dmz/media(216,1033)/ISSAI_30E.pdf

http://www.issai.org/

ISSAI 3100 – Vispārējo lietderības revīzijas veikšanas principu vadlīnīnijas

INTOSAI PROFESIONĀLO STANDARTU KOMITEJA

INTOSAI Professional Standards Committee

Profesionālo standartu komiteja Rigsrevisionen (Dānijas Karalistes augstākā revīzijas iestāde)

St. Kongensgade 45 DK-1022 Copenhagen K, DĀNIJA

www.issai.org

INTOSAI Ģenerālsekretariāts – RECHNUNGSHOF

Austrijas revīzijas palāta

DAMPFSCHIFFSTRASSE 2

A-1033 VĪNE, AUSTRIJA

[email protected]

www.intosai.org

Par ISSAI standartu izdošanu un aktualizēšanu atbildīga ir INTOSAI profesionālo standartu komiteja. ISSAI standarti ir brīvi

pieejami un izmantojami, norādot atsauci uz standartu izstrādātāja – INTOSAI Profesionālo standartu komiteju un INTOSAI

ģenerālsekretariātu.

http://www.issai.org/

mailto:[email protected]

http://www.intosai.org/


SATURS

IEVADS ...........................................................................................................................................................4

LIETDERĪBAS REVĪZIJAS VEIKŠANAS DEFINĪCIJA.........................................................................5

Ekonomiskums, produktivitāte un efektivitāte..................................................................................................5

VISPĀRĒJIE LIETDERĪBAS REVĪZIJAS VEIKŠANAS PRINCIPI.....................................................6

Neatkarība un ētika............................................................................................................................................6

Potenciālie lietotāji un atbildīgās puses ............................................................................................................8

Pārbaudāmais priekšmets...................................................................................................................................9

Uzticamība un pārliecība lietderības revīzijas veikšanā...................................................................................10

Revīzijas mērķis(i) ...........................................................................................................................................11

Revīzijas pieeja ................................................................................................................................................16

Revīzijas kritēriji .............................................................................................................................................17

Revīzijas risks .................................................................................................................................................18

Saziņa...............................................................................................................................................................19

Prasmes ............................................................................................................................................................20

Uzraudzība........................................................................................................................................................22

Profesionālais spriedums un skepse ................................................................................................................23

Kvalitātes kontrole ...........................................................................................................................................27

Būtiskums ........................................................................................................................................................29

Dokumenti........................................................................................................................................................30


4

IEVADS

1. Profesionālie standarti un vadlīnijas ir būtiskas publiskā sektora revīzijas ticamības, kvalitātes un

profesionalitātes nodrošināšanai. Publiskā sektora revīziju veikšanas Pamatprincipi (ISSAI 100)

nosaka ISSAI mērķi un pilnvaras, kā arī publiskā sektora revīziju veikšanas pamatnostādnes.

Lietderības revīziju veikšanas pamatprincipi (ISSAI 300) veido un tālāk attīsta ISSAI 100

pamatprincipus, lai tie atbilstu noteiktam lietderības revīziju veikšanas kontekstam.

2. ISSAI 3000 ir Starptautiskais lietderības revīzijas standarts, kas jālasa un jāsaprot kopā ar ISSAI

100 un ISSAI 300. Tas nosaka prasības lietderības revīzijas veikšanas profesionālajai praksei,

kam seko paskaidrojumi, lai uzlabotu standarta skaidrību un lasāmību. ISSAI 3000 ir lietderības

revīzijas veikšanas autoritatīvs standarts, un ARI ir konsekventi jāievēro visas prasības, ja tā

vēlas pārņemt šo standartu.

3. Katru ISSAI 3000 prasību atbalstošas ieteicamās, bet ne obligātās vadlīnijas tiek sniegtas ISSAI

3100 par vispārējiem lietderības revīzijas veikšanas principiem un ISSAI 3200 par lietderības

revīzijas veikšanas procesu.

4. ISSAI 3100 ir paredzēts, lai palīdzētu revidentam interpretēt ISSAI 3000 lietderības revīzijas

galveno koncepciju. Līdz ar to, šajā dokumentā iekļautās vadlīnijas nodrošinās labāku izpratni

par lietderības revīzijas standartā iekļauto prasību izpildi.

5. ISSAI 3100 ir divas daļas. Pirmā daļa nosaka lietderības revīzijas veikšanu un izskaidro

ekonomiskuma, lietderības un efektivitātes nozīmi. Otrā daļa izskaidro vispārējos principus. Daži

no šiem principiem ir orientēti uz revīziju, piemēram, potenciālie lietotāji un atbildīgās personas,

pārbaudāmais priekšmets, uzticamība un pārliecība, revīzijas mērķis(s), revīzijas pieeja, kritēriji,

risks, kvalitātes kontrole un būtiskums. Daži principi attiecas uz revidentu, piemēram,

neatkarības un ētikas jēdzieni, iemaņas, uzraudzība, profesionālais spriedums un skepse. Citi

principi ir saistīti ar galvenajiem uzdevumiem, piemēram, saziņa un darba dokumenti.

6. ISSAI 3100 un ISSAI 3200 jālasa kopā, lai gūtu dziļāku izpratini par to, kā vispārējie principi

tiek apsvērti revīzijas laikā.


5

LIETDERĪBAS REVĪZIJAS VEIKŠANAS DEFINĪCIJA

Ekonomiskums, produktivitāte un efektivitāte

7. ARI veikta lietderības revīzija ir neatkarīga, objektīva un uzticama pārbaude par to, vai valsts

iestādes, sistēmas, darbības, programmas, aktivitātes vai organizācijas darbojas saskaņā ar

ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem, un vai pastāv uzlabojumu iespēja.

8. Ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principi var tikt definēti šādi:

a) ekonomiskuma princips nozīmē resursu izmaksu samazināšanu, saglabājot kvalitāti.

Izmantotajiem resursiem ir jābūt savlaicīgi pieejamiem, atbilstošā apmērā un kvalitātē

par labāko cenu.

b) produktivitātes princips nosaka nepieciešamību iegūt pēc iespējas vairāk no pieejamajiem

resursiem. Tā ir ISSAI 3100 lietderības revīzijas galvenā koncepcija, kas atklāj attiecības

starp izmantotajiem resursiem un iegūtajiem rezultātiem skaita, kvalitātes un laika ziņā.

c) efektivitātes princips paredz plānoto mērķu sasniegšanu un vēlamo rezultātu iegūšanu.

9. Lietderības revīzijas veikšana veicina atbildību, palīdzot personām ar pārvaldības un uzraudzības

tiesībām uzlabot darbības rezultātus. Lietderības revīzijas aplūko, vai likumdevēja vai

izpildvaras pieņemtie lēmumi ir ekonomiski, lietderīgi un efektīvi sagatavoti un ieviesti, kā arī

vai nodokļu maksātāji vai iedzīvotāji ir saņēmuši noteiktu vērtību par saviem līdzekļiem.

Lietderības revīzijas veikšana veicina caurskatāmību, sniedzot izpildvarai, likumdevējam,

nodokļu maksātājiem un citiem finanšu avotiem, uz kuriem attiecas valdības politika, un

medijiem ieskatu vadībā un valdības dažādu darbību rezultātos. (Detalizētākas vadlīnijas par

ekonomiskumu, produktivitāti un efektivitāti skatīt sadaļā Revīzijas mērķis).


6

VISPĀRĒJIE LIETDERĪBAS REVĪZIJAS VEIKŠANAS PRINCIPI

Neatkarība un ētika

Prasība saskaņā ar ISSAI 3000

Revidentam ir jāievēro ARI neatkarības un ētikas procedūras, kurām savukārt jāatbilst

attiecīgajam ISSAI par neatkarību un ētiku (ISSAI 3000/21).

Piemērošanas norādījumi:

10. Ētika ir individuālie morāles principi, kas ietver neatkarību, godprātību, objektivitāti,

profesionālo kompetenci un pienācīgu rūpību, kā arī konfidencialitāti un profesionālo uzvedību.

Lai revidents būtu neatkarīgs un radītu par sevi šādu priekšstatu, tam jābūt brīvam no situācijām,

kas var ietekmēt revidenta objektivitāti. Neatkarība sastāv no:

a) Iespējas revidentam veikt darbības bez ietekmes, kas spētu kompromitēt tā profesionālos

secinājumus, strādājot godīgi, objektīvi un ar atbilstošu profesionālo skepticismu., kas

novērš revidenta ietekmēšanos no apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt profesionālo

spriedumu, ļaujot viņam/viņai rīkoties godprātīgi un izmantot objektivitāti un profesionālo

skepsi;

b) rīcības neatkarības, proti, apstākļu trūkuma, kas ļautu saprātīgai un informētai

ieinteresētajai pusei ar zināšanām par svarīgo informāciju saprātīgi pārliecināties, ka

revīzijas organizācijas vai tās locekļa godprātība, objektivitāte un profesionālā skepse ir

negatīvi ietekmēta vai secināt, ka tā ir kompromitēta.

11. Neatkarība ir īpaši svarīga lietderības revīzijas kontekstā revidenta pieņemto galveno lēmumu

dēļ, piemēram:

a) revīzijas tēmas identificēšanā un apstiprināšanā;

b) revīzijas mērķa noteikšanā;

c) piemērojamo revīzijas kritēriju noteikšanā;

d) revīzijas metodoloģiskās pieejas noteikšanā;

e) revīzijas pierādījumu novērtēšanā un secinājumu izdarīšanā;

f) revīzijas secinājumu un ieteikumu pārrunāšanā ar revidējamo vienību;

g) dažādu ieinteresēto pušu viedokļu noskaidrošanā; un

h) godīga un vispusīga ziņojuma rakstīšanā.

12. Revidentam jābūt informētam par jebkādiem apstākļiem un situācijām, kas var apdraudēt ARI

un/vai revīzijas grupas locekļu neatkarību.


7


13. Papildus neatkarības apstiprināšanai visā revīzijas laikā, revidentam ir jānodibina atvērta un laba

saziņa ar revīzijas atbildīgo pusi par tās izpratni attiecībā uz revidenta neatkarību (plašāka

informācija par šo jautājumu tiek sniegta sadaļās par Potenciālie lietotāji un Saziņa).

14. Draudi atbilstībai būtiskajām neatkarības prasībām jāapsver pirms revīzijas veikšanas un tās

laikā. Draudi var atbilst vienai vai vairākām šādām kategorijām:

a) Personīgā interese. Šie draudi parādās, ja revidents var personīgi gūt labumu tieši vai

netieši no līdzdalības vai attiecībām ar atbildīgo pusi.

b) Aizstāvība. Šie draudi rodas, kad revidents aizstāv kāda uzskatus vai viedokli līdz tādai

pakāpei, ka neitralitāte un/vai objektivitāte ir vai var tikt uzskatīta par negatīvi ietekmētu.

c) Tuvas attiecības. Šie draudi parādās, kad revidents, kas ir tuvās attiecībās ar atbildīgo

pusi, pārāk cieši ievēro šīs personas intereses.

d) Iebiedēšana. Šie draudi notiek, ja revidenta objektīvo darbību un profesionālo skepsi

ietekmē reāli vai iedomāti atbildīgās personas izteikti draudi.

e) Pašietekmēšanās. Šāds apdraudējums rodas, ja jebkāds galaprodukts vai spriedums no

iepriekšējās nodarbošanās ir jānovērtē, lai izdarītu attiecīgus secinājumus šā brīža

nodarbošanās jomā.

f) Vadības iesaistīšanās. Šāds apdraudējums rodas, ja revidējamā vienība pārmērīgi cenšas

iesaistīties revīzijas darba procesā vai pat būt daļai no revīzijas grupas.

15. Draudu raksturs un piemērojamie kontroles mehānismi, lai tos novērstu vai samazinātu līdz

pieņemamam līmenim atšķirsies atkarībā no revīzijas niansēm.

16. Lemjot par konkrētā jautājuma nozīmīgumu, ir jāņem vērā kvalitātes faktori. Jautājums var tikt

uzskatīts par nebūtisku vienīgi, ja tas ir nenozīmīgs un bez sekām.

17. Ja draudi nav nebūtiski, jānosaka pieejamie kontroles pasākumi, un nepieciešamības gadījumā

tie jāpiemēro, lai novērstu draudus vai samazinātu tos līdz pieņemamam līmenim. Gadījumā, ja

revidents neievēro neatkarības principus, ARI jāizvērtē disciplināratbildības piemērošana vai

atbrīvošana no amata pienākumu veikšanas.

18. Kontroles pasākumu veikšana novērš vai samazina draudus līdz pieņemamam līmenim.

Kontroles pasākumi ir nepieciešami, ja noteiktie draudi ir tādā līmenī, ka saprātīgs novērotājs

varētu secināt, ka atbilstība būtiskajām ētikas un neatkarības prasībām varētu būt negatīvi

ietekmēta.

19. Revīzijai specifiski kontroles pasākumu piemēri:


Revidents dara visu iespējamo, lai saglabātu neatkarību, lai revīzijas konstatējumi un

secinājumi būtu objektīvi un kā tādus tos redzētu arī potenciālie lietotāji (ISSAI 3000/23).


8

a) vēl kādas personas iesaistīšanu, lai tā pārbauda paveikto darbu vai sniedz konsultāciju,

nepakļaujot riskam revidenta neatkarību. Šī persona varētu būt kāds indivīds ārpus ARI

vai no tās, kam nav nekāda sakara ar revīzijas grupu. Šī persona nevar būt saistīta ar

atbildīgo pusi un, veicot pārbaudi vai sniedzot padomu, nevar tikt uzskatīta par revīzijas

grupas sastāvdaļu;

b) konsultēšanos ar trešo pusi, piemēram, neatkarīgu direktoru komiteju, profesionālu

regulējošo iestādi vai profesionālu kolēģi;

c) darbinieku rotāciju ik pēc pāris gadiem dažādu iestāžu lietderības revīziju veikšanā, lai

cīnītos ar tuvu attiecību draudiem;

d) visiem darbiniekiem, kas veic revīziju, ir jāapstiprina neatkarība pirms revīzijas

uzsākšanas un tās laikā; un

e) personas izslēgšanu no revīzijas grupas, ja tās personīgās finanšu intereses, attiecības vai

darbības rada draudus neatkarībai.

Potenciālie lietotāji un atbildīgās personas

Prasības saskaņā ar ISSAI 3000

Revidents skaidri nosaka revīzijas ziņojuma potenciālos lietotājus un revīzijas atbildīgās puses,

kā arī revīzijas procesā apsver šo pušu iesaistīšanu, lai pienācīgi veiktu revīziju. (ISSAI

3000/25).


20. Potenciālie lietotāji ir lietderības revīzijas mērķauditorija. Potenciālais lietotājs var būt

likumdevējs, izpildvara un tās padotības iestādes, trešās ieinteresētās puses, kā arī sabiedrība

kopumā. Atbildīgā puse vienlaikus var būt arī potenciālais lietotājs un tikai retos gadījumos būs

nodalāmi. Parasti likumdevējs vai izpildvara būs primārais revīzijas ziņojuma potenciālais

lietotājs, tomēr arī citi potenciālie lietotāji var tikt identificēti gan izpildvaras ietvaros, gan ārpus

tās. Iedzīvotāji var izmantot revīzijas rezultātus, lai pieņemtu labāk apzinātus lēmumus, kas tos

padara arī par potenciālajiem lietotājiem. Interešu grupas, organizācijas, kas iesaistītas politikas

īstenošanā, akadēmiskā kopiena, kā arī mediji var visi būt potenciālie lietotāji noteiktā kontekstā.

Ir ieteicams jau agrīnā revīzijas stadijā uzzināt, kas ir potenciālie lietotāji.

21. Īpaša potenciālo lietotāju grupa ir konkrētās revidējamās jomas eksperti. Viņu atbalsts ir būtisks

autoritatīvajiem ziņojumiem. No otras puses, ziņojumi var zaudēt autoritāti, ja eksperti apstrīd

izdarītos secinājumus un ieteikumus.

22. Atbildīgās personas galvenokārt ir tās, kas reaģē uz revīzijas ziņojumā ietvertajiem

secinājumiem un rekomendācijām. Atbildīgās personas lomu var dalīt plašs indivīdu vai iestāžu

klāsts, un katrs ir atbildīgs par konkrētās jomas dažādiem aspektiem. Atbildīgā persona var

ietvert par revidējamo jautājumu atbildīgās personas ekspluatācijas un/vai uzraudzības amatā,

taču var arī lūgt atbildīgajām personām veikt konkrētas darbības attiecībā uz rekomendācijām un

uzsākt nepieciešamo izmaiņu veikšanu. Atbildības ķēdes beigās vienmēr būs atbildīgā persona

(piemēram, ministrs), no kura likumdevējs pieprasīs atbildību par tēriņiem un izpildi noteiktā


9

jomā.

23. Lietderības revīzijas revidentiem bieži vien ir būtiskas tiesības pārbaudāmā priekšmeta un

kritēriju noteikšanā, kas savukārt ietekmē to, kas būs atbildīgā puse un potenciālie lietotāji. Viņu

vajadzības un intereses ietekmē revīzijas mērķa(u) izvēli, revīzijas grupas veiktās revīzijas

procedūras un ziņojuma sagatavošanas veidu. Revidentam revīzijas plānošanas un tās veikšanas

laikā ir jāpārliecinās par potenciālo lietotāju lomu un atbildību, vienlaikus ievērojot neatkarības

principus.

Pārbaudāmais priekšmets


Revidents nosaka lietderības revīzijas pārbaudāmo priekšmetu (ISSAI 3000/29).


24. Pārbaudāmais priekšmets attiecināms uz to, kas tiks revidēts. Lietderības revīzijas pārbaudāmais

priekšmets nedrīkst aprobežoties ar noteiktu rīcībpolitiku, iestādēm vai līdzekļiem, bet var ietvert

darbības vai pastāvošās situācijas (tostarp iemeslus un sekas). Piemēram, sniegtie pakalpojumi,

valdības politikas ietekme un tās darbības regulējošie tiesību akti, ieinteresētās puses,

uzņēmējdarbības vide, iedzīvotāji un sabiedrība kopumā. Revīzijas priekšmetu nosaka tās mērķis

un tos formulē revīzijas jautājumos.

25. Vairums ARI lietderības revīzijas noteiktais mandāts aprobežosies tikai ar pamatinformācijas

izvērtējumu valdības rīcībpolitikas izstrādei. Šajā gadījumā lietderības revīzija neapskata

rīcībpolitikas mērķus, bet gan novērtē darbības, kas veiktas, lai izstrādātu un ieviestu attiecīgo

rīcībpolitiku, kā arī novērtē informācijas atbilstību, kas izmantota par pamatu lēmumu

pieņemšanai par konkrētās rīcībpolitikas īstenošanu.

26. Pārbaudāmais priekšmets atklāj riskus un būtiskumu revidējamajā jomā. Tas ir svarīgi, lai

nodrošinātu, ka revīzija ir būtiska un ar pievienoto vērtību. Parasti revīzijas priekšmets tiek

noteikts balstoties uz risku novērtējumu. Ja pārbaudāmais priekšmets nosaka, kas tiks revidēts,

tad revīzijas apjoms savukārt nosaka pārbaudāmā priekšmeta ierobežojumus.


10

Uzticamība un pārliecība lietderības revīzijas veikšanā


Revidents caurskatāmā veidā ziņo par gūto pārliecību par pārbaudāmo priekšmetu un tā

sasaisti ar revīzijas kritērijiem (ISSAI 3000/32).


27. Viss revīzijas darbs ir pārliecības nodrošināšanas veids, kur revidents piedāvā ticamu un derīgu

informāciju potenciālajam lietotājam (parasti likumdevējam vai izpildvarai) par atbildīgās puses

(parasti valsts iestādes) darbībām. "Ticama un derīga informācija" šajā kontekstā nozīmē, ka

revīzijas secinājumi ir loģiski saistīti ar revīzijas mērķim (-iem) un kritērijiem, un tie ir pamatoti

ar atbilstošiem pierādījumiem. Lai to panāktu, secinājumiem jābūt saistītiem ar revīzijas mērķi (-

iem) un revīzijas kritērijiem, kā arī norādīti revīzijas ziņojumā tādā veidā, kas potenciālajam

lietotājam rada pārliecību par atbilstību revīzijas kritērijiem.

28. Informācija par gūto pārliecību nodrošina potenciālo lietotāju izpratni, ka revīzijas secinājumi

precīzi atspoguļo revīzijas galvenā jautājuma būtību, respektīvi, ļauj potenciālajam lietotājam būt

pārliecinātam, ka revīzijas secinājumi ir ticami un derīgi.

29. Lai to sasniegtu, revīzijas secinājumiem jābūt saistītiem ar revīzijas mērķi(-iem) un revīzijas

kritērijiem, kā arī jābūt norādītiem revīzijas ziņojumā tādā veidā, lai veicinātu potenciālo

lietotāju pārliecības līmeni par veiktā novērtējuma atbilstību revīzijas priekšmetam un

noteiktajiem revīzijas kritērijiem.

30. Revīzijas secinājumi tiek izdarīti ar atbilstošu profesionālo spriedumu pamatojoties uz pieejamo

informāciju. Ņemot vērā minēto, ir svarīgi, ka revīzijas secinājumi ir izdarīti uz pierādījumiem

balstītiem konstatējumiem un attiecināmi uz piemērotajiem revīzijas kritērijiem. Līdz ar to, arī

revīzijas konstatējumiem ir būtiska loma revīzijas secinājumu formulēšanā. Loģiskā procesa

struktūra var tikt raksturota kā: “Konstatējums A, B, C un D salīdzinājumā ar atbilstoši

piemēroto revīzijas kritēriju X, kas pamatoti ar atbilstošiem secinājumiem”.

31. Lai izdarītu secinājumus, ir svarīgi, lai revīzijas konstatējumi būtu balstīti ar pietiekošiem un

pamatotiem pierādījumiem. Ja pierādījumu iegūšanas procesā ir pieļautas jebkādas kļūdas, tas

nozīmē, ka arī konstatējumi un secinājumi būs kļūdaini.

32. Savukārt, lai nodrošinātu pārliecību, secinājumi jābalsta uz atbilstošiem konstatējumiem, kas

vērtēti attiecībā pret atbilstošiem revīzijas kritērijiem un pamatoti ar atbilstošiem pierādījumiem.

Lai nodrošinātu potenciālo lietotāju izpratni, revidentam ir skaidri jānorāda sasaiste starp šiem

elementiem. To nodrošina, skaidra un nepārprotama informācijas norāde revīzijas ziņojumā par

to, ka konstatējumi, kritēriji un secinājumi ir izstrādāti līdzsvarotā un pamatotā veidā un kā


11

konstatējumi vai konstatējumu kopa apvienota vispārējos secinājumos (ISSAI 100/32). Ja šis

process veikts atbilstoši, tad potenciālie lietotāji gūst pārliecību par secinājumu atbilstību un

uzskatāms, ka revidents ir nodrošinājis pārliecības sniegšanu.

Pārliecības nodrošināšanas veidi

33. Pārliecība var tikt nodrošināta dažādos veidos, kā, piemēram, bet ne tikai:

a) ar vispārīga novērtējuma sniegšanu par ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes

aspektiem, ja revīzijas mērķis, tās priekšmets, iegūtie pierādījumi un konstatējumi ļauj

izdarīt secinājumus par iepriekšminētajiem aspektiem; vai

b) sniedzot konkrētu informāciju par dažādiem aspektiem, ieskaitot revīzijas mērķi, tās

jautājumiem, iegūtajiem pierādījumiem, piemērotajiem revīzijas kritērijiem,

konstatējumiem un secinājumiem.

34. Par labo praksi uzskatāma apzināta izvēle, kas pamatota ar apstākļiem par to, kā pārliecības

aspekti tiek norādīti revīzijas ziņojumā. Ir svarīgi, lai iepriekš minētais pārliecības nodrošināšanas

veids a) netiktu jaukts ar oficiālu atzinuma sniegšanu, kurā tiek ietverts arī ticamības līmeņa

norādes. Salīdzinājumā ar atzinuma sniegšanu par finanšu pārskatiem, formāla atzinuma

sniegšana lietderības revīzijas gadījumā nav iespējama. Šajā gadījumā pārliecības nodrošināšanas

aspekti būs aplūkoti ISSAI 100/32 sadaļā “Citos veidos”.

Revīzijas mērķis(-i)


35. Revīzijas mērķis(-i) attiecas uz revīzijas veikšanas iemesliem un ko revidents cenšas sasniegt,

veicot revīziju. Revīzijas mērķis(-i) ir jāformulē tā, lai varētu secināt, vai mērķis(-i) tika

sasniegts pēc revīzijas pabeigšanas.

36. Tā ir labā prakse noteikt revīzijas mērķi(-us) jau plānošanas sākuma posma stadijā, lai noteiktu

jautājumus, kas jārevidē un par kuriem jāsagatavo ziņojums. Revīzijas mērķis(-i) nosaka

pārbaudāmo priekšmetu, kas tiek formulēts revīzijas jautājumos, un sniedz atbildi, kāpēc revīzija

tiek veikta. Revīzijas mērķis(-i) un apjoms ir savstarpēji saistīti un jāapsver abi kopā. Turpmāka

informācija par revīzijas mērķa(-u) noteikšanu tiek sniegta ISSAI 3200.


Revidents skaidri nosaka mērķi(-us), kas attiecas uz ekonomiskuma, produktivitātes un/vai

efektivitātes principiem (ISSAI 3000/35).


12

37. Nosakot lietderības revīziju - ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem ir

centrālā loma. Attiecība starp šiem trim principiem ir paskaidrota 1. attēlā. Šajā attēlā resursi

attiecas uz finanšu, cilvēku un materiāliem resursiem, kurus izpildvara izmanto intervences

nodrošināšanai (valdības iniciatīvas, politika, sistēmas, darbības, rīcībpolitika vai iestādes).

Darbību rezultāti saistāmi ar kapitāla precēm un pakalpojumiem, kas izriet no valdības īstenotās

intervences. Rezultāti attiecas uz iespējamo vai sasniegto valdības intervences tiešo rezultātu -

darbību radītajām sekām. Tās var būt īstermiņa, vidēja termiņa vai pat ilgtermiņa (ilgtermiņa

sekas tiek raksturotas kā "ietekme").

Ekonomiskums

38. Ekonomiskuma revidēšana nozīmē koncentrēt revīziju uz to, kā valdība spēj samazināt resursu

(ieguldījumu) izmaksas, ņemot vērā šo resursu atbilstošo kvalitāti. Šis revīzijas veids

koncentrējas uz ieguldījumu. Galvenais jautājums ir šāds: "Vai resursi ir savlaicīgi pieejami,

atbilstošā apmērā un kvalitātē un par labāko cenu?" Kvalitāte ir svarīgs jēdziens attiecībā uz

ieguldījumu (gan attiecībā uz ekonomiskumu, gan uz produktivitāti).

Produktivitāte

39. Produktivitātes revidēšana nozīmē koncentrēt revīziju uz to, vai izmantotie resursi ir tikuši

optimāli vai apmierinoši izmantoti, vai tādi paši vai līdzīgi rezultāti būtu tikuši sasniegti

kvalitātes un aprites laika ziņā ar mazākiem resursiem. Produktivitāte koncentrējas ne tikai uz

resursu ieguldījumu, bet arī uz attiecībām starp ieguldījumu un tiešajiem – darbību rezultātiem.

Galvenie jautājumi ir šādi: "Vai mēs saņemam maksimālo galaproduktu skaita un kvalitātes ziņā

no mūsu ieguldījumiem un darbībām?" vai "Vai tādi paši rezultāti varētu tikt iegūti ar mazākiem

ieguldījumiem?"

40. Revīzijas par produktivitāti var tikt vērstas uz tehnisko produktivitāti (piemēram, vai procesi var

tikt racionalizēti, lai uzlabotu lietderību?), sadales produktivitāti (piemēram, vai produktivitāte

var tikt uzlabota, sadalot resursus atšķirīgi, piemēram, virzot tos uz rīkiem, kas nodrošina

vislabāko galaproduktu?), vai mēroga vai sinerģijas produktivitāti (piemēram, vai to pašu

galaproduktu var iegūt ar mazāku ieguldījumu, daloties ar līdzekļiem vai procesiem, vai pat

apvienojot organizācijas?).

41. Produktivitāte ir relatīvs jēdziens. Procesi, instrumenti, rīcībpolitika ir vairāk vai mazāk

produktīva, nekā citas.Tas nozīmē, ka revīzijai par produktivitāti ir nepieciešams kāds

kompromiss. Piemēri: līdzīgu darbību salīdzināšana līdzīgās iestādēs, viena procesa

salīdzināšana (vienā iestādē) ar tādu pašu procesu pagātnē, procesa salīdzināšana pirms un pēc


13

pārņemšanas (politikas vai procedūras?), organizācijas produktivitātes salīdzināšana ar

veiksmīgu organizāciju pieņemtu īpašību kopumu.

Efektivitāte

42. Efektivitāte parāda apmēru, kādā politikas mērķi ir tikuši sasniegti ar darbību tiešajiem

rezultātiem. Tā atklāj attiecības starp mērķiem vai uzdevumiem no vienas puses, un

galaproduktiem vai rezultātiem no otras puses. Kā jau attēlā Nr.1 parādīts, efektivitātes jautājums

sastāv no divām daļām: pirmkārt, kādā apmērā mērķi ir tikuši sasniegti un otrkārt, vai tas var tikt

attiecināts uz īstenoto politiku. Abas daļas tiks īsumā aplūkotas turpmāk tekstā.

Kvalitāte

Ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes definīcijā galaprodukta kvalitāte ir

būtisks faktors. Ja darbību rezultātā preču vai pakalpojuma sniegšanas izmaksas ir

samazinājušās, bet vienlaikus ir samazinājusies arī to kvalitāte ir pamats apšaubīt, ka

ekonomiskums, produktivitāte un efektivitāte ir sasniegta šādu izmaiņu rezultātā.

Tāpēc ir svarīgi novērtēt vai un kā kvalitāte tikusi ietekmēta, cenšoties sasniegt

atbilstošus ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes rādītājus. Nereti,

konkrētiem produktiem un pakalpojumiem ir skaidri noteikti kvalitātes kritēriji un tie

var tik izmantoti izvērtējuma veikšanai revīzijas ietvaros. Citos gadījumos arī klientu

apmierinātības izvērtējums var tikt izmantoti, lai novērtētu produktu vai pakalpojumu

kvalitāti.

43. Uz pirmo jautājumu: "Cik lielā mērā rīcībpolitikas vai politikas mērķi tikuši sasniegti?", var

atbildēt uz rezultātu balstīta revīzijas pieeja. Šādās revīzijās galvenā uzmanība ir vērsta uz

mērķiem (vai tie ir specifiski un izmērāmi?) un uz salīdzinājumu starp faktisko rezultātu un / vai

to rādītājiem, kā arī to mērķiem (papildus informāciju par uz rezultātiem balstītu revīzijas pieeju

skatīt 61. punktā).

44. Uz rezultātu balstītā revīzijas pieejā izpildes un rezultātu rādītāju novērtēšana, kā arī to

salīdzināšana pret mērķi sniedz priekšstatu par efektivitātes aspektiem, bet neatklāj

cēloņsakarības starp sasniegtajiem rezultātu rādītājiem un rīcībpolitiku, kas tikusi

revidēta. Tāpat tā neatklāj iemeslus par darbību faktisko izpildījuma sasniegumu. Savukārt

efektivitātes jautājuma otrā daļa var tikt vērsta uz rīcībpolitikas mērķu sasniegšanu izpildes

novērtējumu. Izvērtējot efektivitātes aspektus revīzijas ietvaros, vajadzētu noteikt attiecību starp

sasniegtajiem mērķiem un īstenoto rīcībpolitiku. Šajā procesā noderīgas ir “pārmaiņu teorijas”

metodes un instrumenti.


14

Pārmaiņu teorija

Apraksta kā un vai plānotās iniciatīvas, kā arī rīcībpolitika būs īstenojama. Šo

procesu var aplūkot shematiski kurā norādīti plānotie resursi, darbību rezultāti un to

rādītāji (attēls Nr.1). Tas raksturo pieņēmumus par to kā plānotie resursu

ieguldījumi veicinās darbību vēlamo rezultātu un to rādītāju sasniegšanu,

respektīvi, kā šis pārmaiņu process tiks īstenots. Politikas vai konkrētās

rīcībpolitikas pārmaiņu teorētisko aspektu identificēšanai veic galveno dokumentu

analīzi, kurā tā ir aprakstīta, kā arī veic atbildīgo amatpersonu intervijas. Tas ļauj

revidentam (un dažkārt arī atbildīgajām amatpersonām) gūt priekšstatu par

pieņēmumiem un cēloņsakarībām starp politikas vai rīcībpolitikas darbību

rezultātiem un to paredzēto mērķu sasniegšanas rādītājiem.

45. Efektivitāte var tikt vērtēta izmantojot dažādas metodes. Visplašāk pielietotā metode ir situācijas

salīdzināšana pirms un pēc politikas vai rīcībpolitikas ieviešanas, ietverot kontrolgrupas

izvērtējumu, kas nav uzskatāma par konkrētās politikas vai rīcībpolitikas mērķa grupu

(hipotētiski). To var veikt pēc nejaušas izlases principa vai izvēloties kvazi-eksperimentālo

pieeju1.Tomēr, dažreiz kvalitatīvās novērtēšanas metodes var būt piemērotākas, lai gūtu

priekšstatu par cēloņsakarībām starp politiku vai rīcībpolitiku un tās ietekmi, jo īpaši, lai rastu

atbildi uz jautājumu “kas un kam (kādām mērķa grupām), kā arī pie kādiem nosacījumiem būtu

piemērotāks?”. Izstrādājot revīzijas secinājumus par politiku vai rīcībolitiku un tās ietekmes

cēloņsakarībām, ir svarīgi nodrošināt caurskatāmību par izvēlētās metodes atbilstību un

izmantotajiem ierobežojumiem. Ir pieejamas dažādas (novērtēšanas metožu) rokasgrāmatas,

kurās sniegtas vadlīnijas par atbilstošāko metožu izvēli.

46. Vēl viena lietderības revīzijās bieži izmantota pieeja ir nekoncentrēšanās uz pašu efektivitāti, bet

gan uz apstākļiem, kas ir (būtu) nepieciešami efektivitātes nodrošināšanai. Šie apstākļi var

ietvert sevī labas pārvaldības praksi un procedūras, lai nodrošinātu pareizu un savlaicīgu

pakalpojumu piegādi (attēls Nr.1 “Darbību rezultāti”). Citi apstākļi var būt apmērs, kādā mērķa

grupas ir tikušas sasniegtas, vai izpildes līmenis. Šiem revīzijas veidiem parasti ir uz procesu

balstītas revīzijas vai programmas novērtēšanas īpašības. Dati no izpildes vadības sistēmas var

būt derīgi šiem revīzijas veidiem, taču ļoti svarīga šo datu kvalitātes novērtēšana.

47. Lai gan konkrētā revīzijā parasti necenšas nonākt pie secinājumiem visos trijos aspektos (t.i.

ekonomiskums, produktivitāte un efektivitāte), ierobežots ieguvums var tikt saņemts no darbības

ekonomiskuma vai produktivitātes aspektu atsevišķas novērtēšanas, vismaz īsumā neaplūkojot

efektivitāti. Piemēram, vērtējot ekonomiskumu, vismaz īsumā neapskatot arī konkrētās politikas

vai rīcībpolitikas rezultātus var radīt izmaksu ziņā lētāku risinājumu, bet ar iespējamu zemāku

intervences ietekmi konkrētajā politikas jomā. Pretēji tam, revīzijā par efektivitāti revidents var

vēlēties aplūkot arī ekonomiskuma vai produktivitātes aspektus: revidējamās vienības, rīcības,

programmas vai darbības rezultātiem var būt vēlamā ietekme, bet vai izmantotie resursi tā

sasniegšanai tika izmantoti ekonomiski vai produktīvi?

1 Plašā sociālo un ekonomisko apstākļu lokā nejauša atlase nav iespējama vai nav vēlama, un ir izstrādātas dažādas pieejas,

lai pārvarētu atlases novirzi, kas rodas intervences un kontroles grupu izvēlē. Šo pieeju mērķis ir atrast veidus, kā izveidot

salīdzinājuma grupu, kas novērš vai pārvar atlases novirzes cēloņus un tādējādi efektīvi imitē to, ko piedāvā nejaušas

atlases izmēģinājums varētu piedāvāt. Pēc būtības šo pieeju mērķis ir atlasīt kontroles grupu, kuras dalībnieki ir izslēgti no

intervences, pamatojoties uz faktoriem, kas nav saistīti ar viņu raksturojumu un viņu iespējamajiem rezultātiem intervences

gadījumā


15

48. Revīzijai nav obligāti jākoncentrējas tikai uz politikas plānoto ietekmi. Revidentam būtu svarīgi

izvērtēt arī pozitīvu vai negatīvu neplānotu ietekmi. Neplānotu ietekmi var novērtēt veicot

rīcībpolitikas mērķa grupas un citu ieinteresēto pušu intervijas, kā arī analizējot iepriekšējo

revīziju rezultātus par konkrēto politikas jomu. Neplānotas ietekmes uzsvēršana revīzijas

ziņojuma var būt noderīga gadījumos, ja revidējamā vienība to nav apzinājusi un/vai tā nav

iekļauta pārmaiņu teorijā kā tas aprakstīts galvenajos nozares politikas vai rīcībpolitikas

dokumentos.

Izmaksu efektivitāte

49. Izmaksu efektivitāte apvieno ekonomiskuma un efektivitātes elementus (skatīt attēlu Nr.1),

analizējot sakarību starp produkta, projekta vai rīcībpolitikas rezultatīvajiem rādītajiem un

ieguldītajiem resursiem (cilvēkresursu un naudas izteiksmē). Šādas analīzes rezultātu var attēlot

kā attiecību: izmaksas pret vienu sasniegtā rezultāta rādītāja vienību vai sasniegtā rezultāta

rādītāja apjoms pret vienu izmaksas vienību. Piemērs tam ir izdevumi, lai samazinātu CO2

izmešus par vienu kilogramu. To var raksturot kā X euro/kg pret samazināto CO2 izmešu

daudzumu vai X kg samazinātais CO2 izmešu daudzums pret vienu iztērēto euro.

Taisnīgums un lietderības revīzija

Dažas ARI taisnīgumu raksturo kā ceturto pamatelementu līdztekus ekonomiskumam,

produktivitātei un efektivitātei. Šis princips raksturo, ka ikvienam ir jābūt iespējam

īstenot savas pilsoniskās tiesības (tajā skaitā ievērojot vārda brīvību, informācijas

pieejamību, tiesības apvienoties biedrībās un citās sabiedriskās organizācijās, tiesības

vēlēt, dzimumu līdztiesību), kā arī politiskās un sociālās tiesības (piemēram, tiesības

saņemt veselības aprūpi, tiesības uz mājokli un personas aizsardzību). Sociālās

attīstības un aizsardzības politikai ir liela loma vispārējā taisnīguma principa

nodrošināšanā. Taisnīgums var tikt analizēts lietderības revīzijas ietvaros kā papildus

aspekts vai arī kā efektivitātes apstāklis, ja šāda principa ievērošana ir noteikta kā

politikas vai rīcībpolitikas mērķis. Taisnīguma principu novērtēšana var ietvert

pakalpojuma pieejamības, to izplatības, kā arī reģionālās nevienlīdzības ietekmes

analīzi.


16

Revīzijas pieeja


Revidents izvēlas uz rezultātu, problēmu vai sistēmu balstītu revīzijas pieeju vai to

kombināciju (ISSAI 3000/40).


50. Revīzijas pieeja nosaka plānotās pārbaudes raksturu. Revīzijas pieejai ir svarīga saikne starp

revīzijas mērķi(-iem), kritērijiem un darbu, kas veikts pierādījumu iegūšanai. Lietderības

revīzijas veikšanā tiek izmantota viena no trim pieejām vai to kombinācija:

a) uz rezultātu balstīta pieeja novērtē, vai rezultāta vai galaprodukta mērķi ir sasniegti kā

plānots un vai rīcībpolitikas rezultāti darbojas un vai pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar

plānoto;

b) uz problēmām balstīta pieeja pārbauda, apliecina un analizē konkrētu problēmu cēloņus

un novirzes no kritērijiem;

c) uz sistēmu balstīta pieeja, kas pārbauda vadības sistēmu, piemēram, finanšu vadības

sistēmas, pareizu funkcionēšanu.

51. Uz rezultātu balstīta pieeja parasti galvenokārt aplūko šādus jautājumus:

"Kāda ir izpilde vai kādi rezultāti ir tikuši sasniegti, un vai prasības vai mērķi ir izpildīti?" Šajā

pieejā revidents pēta reālo izpildi, rezultātus un attiecina tos uz (kritērijiem, kas balstīti uz)

politikas mērķiem/uzdevumiem. Konstatējumi tādējādi bieži vien tiek izteikti kā novirze no

kritērijiem. Ja tiek sniegti ieteikumi, tie parasti tiek formulēti ar mērķi novērst šādas novirzes.

Perspektīva šajā sakarā parasti ir normatīva.

52. Uz problēmu balstīta pieeja, nodarbojas ar problēmu apstiprināšanu un analīzi. Sākuma punkts ir

novirzes noteikšana starp problēmu un vēlamā vai iespējamā stāvokli. Šajā gadījumā revīzijas

kritērijiem ir mazāka loma nekā uz rezultātu balstītā revīzijas pieejā. Tie tiek galvenokārt

izmantoti revīzijas sākuma posmam, lai identificētu problēmas. Revīzijas galvenais uzdevums ir

apstiprināt noteikto problēmu eksistenci un analizēt to cēloņus no dažādiem skatupunktiem

(problēmas, kas attiecas uz valdības rīcībpolitikas vai pasākumu ekonomiskumu, produktivitāti

un efektivitāti). Uz problēmu balstīta pieeja parasti galvenokārt aplūko šādus jautājumus: "Kāda

ir problēma, kādi ir tās cēloņi? Cik lielā mērā valdība var risināt konstatēto problēmu? Kāda (ja

tāda pastāv) ir valdības rīcībpolitika, lai risinātu problēmu?

53. Salīdzināšanai paredzētie kritēriji tiek veidoti procesā un ir atkarīgi lielā mērā no hipotēžu

pārbaudes rezultātiem. Revidents var izmantot dažādas metodes un nav ierobežots analītiskā

darba veikšanai. Tas var ietvert sevī metodes, lai rastu atbildes uz revīzijas jautājumiem vai

koncentrēties uz izvirzīto hipotēžu pārbaudi. Tiek ņemti vērā visi iespējamie būtiskie iemesli

(tikai vispārējie mērķi tiek uzskatīti par pašsaprotamiem), tādējādi ierosinājumi veikt grozījumus

normatīvajos aktos, noteikumos un valdības pasākumu struktūrā netiek izslēgti, ja ir redzams, ka

pastāvošā struktūra rada būtiskas un pārbaudītas problēmas.

54. Uz sistēmu balstīta pieeja ir pieeja, kas galvenokārt nepievērš uzmanību politikai vai mērķiem,

bet labi funkcionējošām vadības sistēmām, kas ir kā priekšnoteikums produktīvai un efektīvai


17

politikai. Šādu sistēmu piemēri ir finanšu pārvaldības sistēma, izvērtēšanas sistēma, kontroles

sistēma vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmas. Šis revīzijas veids var izmantot

aprakstošus jautājumus, piemēram:

a) Kāds ir sistēmas mērķis?

b) Kas ir atbildīgās personas sistēmā?

c) Kādi ir katras šīs personas pienākumi?

d) Kādi noteikumi un procedūras ir būtiskas?

e) Kāda ir būtiskās informācijas plūsma?

Un var tikt papildināts ar vērtējošākiem jautājumiem, kā, piemēram:

a) Cik lielā mērā ir izstrādāts derīgs plāns?

b) Vai pastāv kvalitatīva uzraudzības sistēma?

c) Vai uzraudzības informācijas salīdzinājums pret tā plānu nodrošinājis

nepieciešamo korekciju veikšanu (ja nepieciešams)?

d) Vai plānošana, uzraudzība un korekciju veikšana tiek dokumentēta sistemātiskā

veidā, lai nodrošinātu atbildību līdz augstākajam vadības līmenim?

e) Vai procesi tiek periodiski un atbilstoši novērtēti?

Revīzijas kritēriji


Revidents nosaka piemērotus revīzijas kritērijus, kas atbilst revīzijas mērķim un revīzijas

jautājumiem, kā arī ir saistīti ar ekonomiskuma, produktivitātes un/vai efektivitātes

principiem (ISSAI 3000/45).

Revidents revīzijas plānošanas un/vai pierādījumu iegūšanas posmā apspriež revīzijas

kritērijus ar revidējamo vienību (ISSAI 3000/49).

Piemērošanas norādījumi

55. Revīzijas kritēriji atspoguļo standartu pret kuru tiek novērtēti revīzijas pierādījumi.. Lietderības

revīzijas kritēriji ir pieņemami un sasniedzami, specifiski revīzijas izpildes standarti, attiecībā

pret kuriem var tikt salīdzināta un novērtēta valdības pasākumu, sistēmu, darbību, rīcībpolitikas

un vai organizāciju ekonomiskums, produktivitāte un efektivitāte, lai noteiktu, vai prasības ir

apmierinātas vai pārsniegtas. Revīzijas kritērijiem ir jāsniedz novērtēšanas virziens (jāpalīdz

revidentam atbildēt uz jautājumiem, piemēram, "Kā ir iespējams novērtēt esošo sniegumu? Kas

tiek pieprasīts vai sagaidīts? Kādi rezultāti ir jāsasniedz un kā?" -ar rīcībpolitikas palīdzību?”).

56. Nosakot revīzijas kritērijus revidentam jānodrošina, lai tie būtu atbilstoši, saprotami, pilnīgi,

ticami un objektīvi. Šo elementu raksturojums nosaka, ka:

a) Atbilstoši revīzijas kritēriji nodrošina tādu revīzijas secinājumu izstrādi, kas palīdz

potenciālajam lietotājam lēmuma pieņemšanas procesos un atbild uz sniedz atbildes uz

revīzijas jautājumiem (ISSAI 1003);

b) Saprotami revīzijas kritēriji ir tādi, kas ir skaidri noteikti un tie nodrošina sasaisti ar

revīzijas secinājumiem, kā arī nodrošina pilnīgu potenciālo lietotāju izpratni par tiem.

Saprotami revīzijas kritēriji nav pakļauti plašai to interpretācijas iespējai;

c) Pilnīgi revīzijas kritēriji ir tādi, kas ir pietiekami revīzijas darba veikšanai un satur visus

būtiskos faktorus. Šādi revīzijas kritēriji ir nozīmīgi, kā arī nodrošina potenciālajam


18

lietotājam praktisku pārskatu informatīvam vai lēmuma pieņemšanas nolūkam;

d) Ticami revīzijas kritēriji ir tādi, kas nodrošina konsekvenci izdarītajos secinājumos, ja

tādus un pie tādiem pašiem apstākļiem izdarītu cits revidents;

e) Objektīvi revīzijas kritēriji ir tādi, kas nerada aizspriedumus par tiem ne no revidenta, ne

no revidējamās vienības puses.

57. Revīzijas kritēriji var būt kvantitatīvi vai kvalitatīvi, specifiski vai vispārēji, koncentrējoties uz

vēlamo stāvokli saskaņā ar labas pārvaldības principiem, zinātniskajām atziņām un

vispārpieņemto labo praksi; vai vēlamo stāvokli kāds būtu (pie labākiem apstākļiem) vai kādām

būtu jābūt atbilstoši tiesību aktiem, noteikumiem un noteiktajiem mērķiem. Bez tiesību aktiem,

revīzijas kritēriju noteikšanai var tikt izmantoti dažādi avoti, piemēram, noteikumi, standarti,

labas pārvaldības principi, labās prakses piemēri, izpildes novērtējuma sistēmas, kā arī iestādes

administratīvās procedūras un politikas.

58. Revīzijas kritēriji var pildīt vairākas nopietnas funkcijas, lai palīdzētu veikt lietderības revīziju,

tostarp:

a) sniedzot pamatu pierādījumu izvērtēšanai, revīzijas konstatējumu un secinājumu

izdarīšanai par revīzijas mērķiem;

b) palīdzot izveidot novērojumu formu un struktūru;

c) veidojot vispārējo pamatu saziņai revīzijas grupā un ar ARI vadību attiecībā uz revīzijas

raksturu;

d) veidojot pamatu saziņai ar revidējamās vienības vadību; un

e) veidojot pamatu datu iegūšanai un nodrošinot pamatu revīzijas pierādījumu iegūšanas

procedūru izstrādei.

59. Lietderības revīzijas veikšanā galvenie ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes jēdzieni

tiek interpretēti saistībā ar pārbaudāmo priekšmetu, un parasti rezultātā iegūtie kritēriji katrā

revīzijā būs citādi. Taču iegūtie kritēriji var arī tikt izmantoti citām revīzijām tajā pašā iestādē

vai citām iestādēm līdzīga apjoma revīzijās..

60. Revīzijas kritērijus nosaka revidents. Taču tie ir jāapspriež ar revidējamo vienību (un iespējams

ar citām ieinteresētajām pusēm) revīzijas plānošanas posmā vai vēlākais revīzijas veikšanas

laikā. Tādēļ ir svarīgi skaidri noteikt kritērijus, attiecībā pret kuriem tiks novērtēta revidējamā

vienība.

Revīzijas risks


Revidents aktīvi pārvalda revīzijas risku, lai izvairītos no nepareizu vai nepilnīgu revīzijas

konstatējumu, secinājumu un ieteikumu izdarīšanas, sniedzot neobjektīvu informāciju vai informāciju

bez pievienotās vērtības (ISSAI 3000/52).


61. Revīzijas risks ir iespēja, ka revidenta konstatējumi, secinājumi un ieteikumi var būt nepareizi

vai nepilnīgi tādu faktoru rezultātā, kā nepietiekami un/vai neatbilstoši pierādījumi, nepiemērots

revīzijas process vai apzināta informācijas nesniegšana vai nepatiesa informācija tās

sagrozīšanas vai krāpšanas rezultātā.

62. Revīzijas riska mazināšana ir iestrādāta visā lietderības revīzijas procesā un metodoloģijā. Lai


19

pārvaldītu revīzijas risku, revidentam ir:

a) jānosaka riski;

b) jāizvērtē riski;

c) jāizstrādā un jāievieš stratēģija risku novēršanai un mazināšanai;

d) jāuzrauga revīzijas risku un tā samazināšanas stratēģijas revīzijas procesā un

jāveic nepieciešamās korekcijas atkarībā no mainīgajiem apstākļiem (t.i.,

jāpiemēro riska vadības pieeja saskaroties ar revīzijas risku).

Saziņa


Revidents revīzijas laikā, plāno un uztur efektīvu, kā arī atbilstošu saziņu ar revidējamo vienību un

attiecīgajām ieinteresētajām pusēm par galvenajiem revīzijas aspektiem un nosaka katrā revīzijā

saziņas veidu un saturu (ISSAI 3000/55).

Revidents nodrošina, lai saziņa ar ieinteresētajām pusēm neietekmētu ARI neatkarību un objektivitāti

(ISSAI 3000/59).

ARI skaidri norāda lietderības revīzijas laikā ievērotos revīzijas standartus (ISSAI 3000/61).


63. Labu un atbilstošu ārējo attiecību veidošana bieži vien ir svarīgs faktors produktīvas un efektīvas

valdības programmu revīzijas veikšanā. Revīzijas progress un rezultāts tiks uzlabots, ja revīzijas

grupa var izveidot labu kontaktu un veicināt uzticamību, izmantojot profesionālu pieeju visā

revīzijas laikā. Jāpatur prātā, ka ARI ir tā, kas revīzijā cenšas iegūt piekļuvi avotiem, datiem un

argumentiem. Bez labas saziņas var rasties sarežģījumi šādu darbību veiksmīgai veikšanai.

Revidējamā vienība

64. Saziņas process starp revidentu un revidējamo vienību sākas revīzijas plānošanas posmā un

turpinās revīzijas procesā savstarpējas mijiedarbības konstruktīvā procesā, izvērtējot dažādus

konstatējumus, argumentus un perspektīvas.

65. Revidentam ir jāinformē revidējamā vienība par revīzijas pārbaudāmo priekšmetu, tās mērķi(-

iem), kritērijiem, jautājumiem, revidējamo laika periodu un valdības pasākumiem, organizācijām

un/vai rīcībpolitiku, kas tiks iekļautas revīzijā, cik ātri vien iespējams pēc lēmuma pieņemšanas

par revīzijas uzsākšanu.

66. Informēšana par šiem galvenajiem aspektiem pirms revīzijas uzsākšanas sniedz skaidru izpratni

par to, ko ir plānots panākt ar revīziju, kāpēc tā tiek veikta, kādi varētu būt tās rezultāti un kā

revīzija ietekmēs revidējamo vienību (piemēram, laiks, dokumentācija un resursi). Tā rada

pamatu viedokļu apmaiņai, izvairoties no pārpratumiem, kā arī veicina procesu. Tas nenozīmē,

ka revidējamā vienība nosaka apstākļus vai kādā veidā kontrolē revīzijas procesu, bet tas nozīmē

konstruktīva saziņas procesa izveidi. Efektīvai revīzijas veikšanai ir svarīga revidējamās vienības

darbinieku palīdzība. Aktīvs dialogs revīzijas laikā ar revidējamo vienību, ekspertiem un citām

personām padara iespējamu, piemēram, pastāvīgu revidenta izpratnes un sākotnējo revīzijas

konstatējumu apstiprināšanu.

67. Šādas tēmas var kalpot kā piemērs tālākajai diskusijai starp revidentu un

revidējamo vienību:


20

a) revīzijas apjoms, revīzijas kritēriji, revīzijas metodoloģija un plānotais revīzijas process;

b) svarīgās funkcijas un personas datu iegūšanā un, ar ko ARI var sazināties, plānotie

dokumentu veidi un apmērs, ko ARI varētu pieprasīt;

c) kā informēt revidējamās vienības atbildīgās amatpersonas par konstatējumiem un revīzijas

progresu;

d) spēja veikt revīziju saskaņā ar plānu (piemēram, resursi, laika grafiks, apjoms).

68. Ja revīzijas laikā tiek iegūti svarīgi revīzijas konstatējumi, par tiem ARI savlaicīgi ir jāinformē

par pārvaldību atbildīgās amatpersonas vai institūcijas.

69. Nedrīkst aizmirst arī par revidējamās vienības atgriezeniskās saites svarīgumu, par to, cik labi

darbojās saziņas process revīzijas laikā, un vai pastāv uzlabojumu iespējas. Ir svarīgi vēlāk

pārbaudīt, vai revidējamā vienība uzskata revīzijas ziņojumu par godīgu, vispusīgu un noderīgu.

Citas ieinteresētās puses

70. Labas ārējās attiecības ir svarīgas ne tikai īstermiņā, lai iegūtu piekļuvi informācijai un labāk

izprastu pārbaudāmo priekšmetu; tās ir tikpat svarīgas ilgtermiņā, lai ARI iegūtu ieinteresēto

pušu uzticību, cieņu un ticamību.

71. Dažas no galvenajām ieinteresēto pušu grupām ir:

a) Likumdevējs.

b) Izpildvara (ne revidējamā vienība).

c) Iedzīvotāji.

d) Mediji.

e) Akadēmiskā sabiedrība.

f) Nevalstiskās organizācijas.

72. Revidentam saziņas laikā ar ieinteresētajām pusēm ir jābūt un jātiek uztvertam kā neitrālam no

visām ietekmēm, kas varētu negatīvi ietekmēt ARI vai revidenta objektivitāti. Tādējādi revidentam ir

jābūt neatkarīgam. Plašāka informācija par neatkarību tiek sniegta nodaļā "Neatkarība un ētika".

73. Sīkāk ar informāciju par saziņas procesu var iepazīties ISSAI 3200.

Prasmes


ARI nodrošina, lai revīzijas grupai kopumā būtu atbilstoša profesionālā kompetence revīzijas

veikšanai (ISSAI 3000/63).


74. Lietderības revīzijas veikšana ir uz zināšanām balstīta sarežģīta pētnieciska darbība, kurā

profesionālās vērtības spēlē galveno lomu. Vērtības ietver sevī revidentam sniegtu iespēju iegūt

prasmes un kvalitatīvus rezultātus viņa veiktajās revīzijās. Tas ietver sevī stimulējošas vides

izveidošanu, kas veicina kvalitātes uzlabojumus.

75. Lai kļūtu par lietderības revīzijas revidentu, lietderības revīzijas grupas vadītāju vai lietderības

revīzijas vadītāju, nepieciešams plašs zināšanu un iemaņu klāsts dažādās jomās, piemēram:

a) pētniecības darbā,


21

b) sociālajās zinātnēs,

c) zinātniskās izmeklēšanas/novērtēšanas metodēs un pieredze šādu zināšanu praktiskajā

piemērošanā,

d) labas zināšanas par organizatorisko vadību,

e) zināšanas par valsts pārvaldes iestādēm, to funkcijām un rīcībpolitiku,

f) personiskās īpašības kā, piemēram, godprātība, radošums, spriestspēja, analītiskā

domāšana un spēja strādāt komandā,

g) spēja skaidri un efektīvi komunicēt, kā mutvārdos tā rakstveidā,

h) īpašas zināšanas atkarībā no konkrētās revīzijas satura (piemēram, statistikā, informācijas

tehnoloģiju (IT) jomā, inženierzinātnēs) vai eksperta līmeņa zināšanas jomā, ko aptver

revīzijas priekšmets.

76. Īpašas zināšanas par dažādām funkcionālajām revidējamajām jomām arī var būt lietderīgas,

taču ne vienmēr lietderības revīzijas veikšanā ir nepieciešamas īpašas prasmes grāmatvedībā

un finanšu revīzijā. Ir svarīgi nodrošināt, lai kompetence tiktu veidota pakāpeniski, kā arī

stimulēt dalīšanos ar zināšanām un saņemt apmācības organizācijā. Apmācības darbavietā var

palīdzēt revidentam iegūt profesionālas zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas lietderības

revīzijas veikšanā.

77. Bieži ARI organizē lietderības revīzijas veikšanu atsevišķi no finanšu un atbilstības revīzijas

veikšanas, tādēļ būtu vēlams, lai darbinieki, kas tiek izvēlēti lietderības revīzijai, būtu ieguvuši

citādas zināšanas un prasmes, nekā darbinieki, kas veic cita veida revīzijas. Lai izpildītu

kvalitātes prasības, ir vēlams, lai ARI būtu izstrādāta apmācību un personāla profesionālās

pilnveides programma, kas nodrošinātu, ka tās darbinieki uztur profesionālo kvalifikāciju,

pastāvīgi izglītojoties un izejot apmācības. Galvenais attīstības procesa faktors ir mācīšanās

praktiskajā revīzijas darbā.

78. Tālākizglītība un apmācība var ietvert sevī tādas tēmas, kā aktualitātes lietderības revīzijas

veikšanas metodoloģijā, pētniecības modeļi, vadība vai uzraudzība, kvalitatīvas pētījumu

metodes, gadījumu izpētes analīze, statistiskā izlases metodes, kvantitatīvās datu iegūšanas

metodes, novērtēšanas modeļi, datu analīze un lasītājiem draudzīga ziņojuma rakstīšana. Tajā

var tikt ietvertas arī tādas tēmas, kas saistītas ar revidenta pierādījumu iegūšanas darba

aspektiem, piemēram, valsts pārvalde, sabiedriskā politika un tās struktūra, valsts pārvaldes

politika, ekonomika, sociālās zinātnes vai informācijas tehnoloģiju zinātne. Kā labā prakse

uzskatāma, ja tiek noteikta nepieciešamība revidentam uzturēt savas profesionālās zināšanas

un prasmes, nosakot profesionālās tālākizglītības apguves stundu skaitu viena vai divu gadu

periodā.

79. Tā kā lietderības revīzijas veikšana ir komandas darbs, kā labā prakse nav uzskatāma, ja

revīziju veic viens revidents, ņemot vērā, ka tajā ietvertie jautājumi ir sarežģīti. Tādējādi

visiem grupas locekļiem nav jāpiemīt visām augstākminētajām prasmēm. ARI ne vienmēr spēj

pieņemt darbā darbiniekus kas atbilstu visām prasībām. Nepieciešamās prasmes var tikt

iegūtas darbiniekam veicot pienākumus, ja darba kandidāti ir skaidri parādījuši savu

potenciālu un zināšanas par lietderības revīzijas darbu.

80. Revidentam ir jābūt pienācīgai profesionālai lietpratībai, lai veiktu savu darbu. ARI ir

jāpieņem darbā darbinieki ar pienācīgu kvalifikāciju, jāizstrādā politika un procedūras, lai

apmācītu ARI darbiniekus un attīstītu viņu spējas veikt darbu efektīvi, jāsagatavo rakstiski

norādījumi par revīziju veikšanu, jāatbalsta ARI pieejamās prasmes un pieredze, kā arī

jāpārbauda iekšējās procedūras.


22

Ekspertu darba izmantošana

81. Lietderības revīzijas veikšanā bieži vien tiek izmantoti eksperti, lai papildinātu revīzijas

grupas prasmes un uzlabotu revīzijas kvalitāti. Eksperts nepieciešamības gadījumā ir persona

vai firma ar īpašām iemaņām, zināšanām un pieredzi noteiktajā jomā, kas nav revīzijas

veikšana. Pirms ekspertu darba izmantošanas, revidentam jāpārliecinās, ka ekspertam ir

nepieciešamās zināšanas, kas nepieciešamas revīzijas mērķim, un ka viņš/viņa ir informēts par

apstākļiem un ētikas prasībām. Ekspertam ir jābūt labi informētam par konfidencialitātes

noteikumiem. Arī ārējam ekspertam, kurš tiek iesaistīts revīzijas darba procesā ir jāsaglabā

neatkarība no situācijām vai saistībām, kas var ietekmēt tā objektivitāti. Lai gan revidents var

izmantot ekspertu darbu kā pierādījumus, revidents saglabā pilnu atbildību par revīzijas

ziņojuma secinājumiem.

Uzraudzība


ARI nodrošina, lai revīzijas darbinieku darbs visos līmeņos un revīzijas posmos tiktu pienācīgi

uzraudzīts visa revīzijas procesa laikā (ISSAI 3000/66).


82. Uzraudzība ir būtiska, lai nodrošinātu revīzijas mērķu sasniegšanu un revīzijas darba

kvalitātes uzturēšanu. Atbilstoša uzraudzība un kontrole tādējādi ir nepieciešama visos

gadījumos, neatkarīgi no atsevišķu revidentu kompetences. Revīzijas uzraudzība ietver sevī

pietiekamu instrukciju un norādījumu sniegšanu darbiniekiem, kas piesaistīti revīzijai, lai

sasniegtu revīzijas mērķus un sekotu piemērojamajai metodoloģijai, tajā pašā laikā

uzraugošajam personālam jābūt informētam par sastaptajām būtiskajām problēmām un

jāpārbauda veiktais darbs. Uzraudzība ietver sevī:

a) nodrošināšanu, lai visi revīzijas grupas locekļi izprastu revīzijas mērķus;

b) nodrošināšanu, lai visas revīzijas procedūras būtu piemērotas un pareizi veiktas;

c) nodrošināšana, lai revīzijas pierādījumi būtu nozīmīgi, ticami, pietiekami un dokumentēti;

d) nodrošināšanu, lai tiktu ievēroti starptautiskie un nacionālie revīzijas veikšanas standarti;

e) sekošanu revīzijas uzdevuma progresam, lai nodrošinātu, ka budžets, laika un darba

grafiki būtu ievēroti;

f) individuālu revīzijas grupas locekļu kompetences un spēju izvērtēšanu, vai viņiem ir

pietiekami daudz laika darba veikšanai, vai viņi saprot norādījumus un vai darbs tiek

veikts saskaņā ar plānoto revīzijas pieeju;

g) būtisku jautājumu, kas rodas revīzijas laikā, apsvēršanu, to nozīmīguma izvērtēšanu un

attiecīgu grozījumu veikšanu plānotajā pieejā;

h) revidenta atbalstīšanu nepieciešamības gadījumā, lai pārvarētu problēmas revīzijā;

i) praktiska atbalsta sniegšanu problēmu risināšanā;

j) jautājumu identificēšanu, kuru atrisināšanai nepieciešams vairāk pieredzējušu revīzijas

grupas dalībnieku atbalsts; un

k) revīzijas darba pārbaudi.

83. Darbinieku uzraudzības, revīzijas darba pārbaudes un pierādījumu raksturs un apmērs var

atšķirties atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, revīzijas organizācijas izmēra, darba

svarīguma, darba kompleksitātes un darbinieku pieredzes.

84. Visu revīzijas darbu tā veikšanas laikā un, jo īpaši pirms revīzijas ziņojumu pabeigšanas


23

pārbauda vecākais revīzijas grupas loceklis. Pārbaude nodrošina revīzijas darbam vairāk nekā

vienu pieredzes un sprieduma līmeni un tai jānodrošina, ka:

a) revīzijas darbs ir ticis veikts saskaņā ar revīzijas plānu;

b) veikto procedūru raksturs, laiks un apmērs atbilst revīzijas programmām;

c) revīzijas procedūru un iegūto pierādījumu rezultāti ir skaidri atklāti revīzijas darba

dokumentos, un iegūtie secinājumi atbilst veiktā darba rezultātiem;

d) nepieciešamības gadījumā ir veiktas konsultācijas, un to rezultātā iegūtie padomi

dokumentēti un ieviesti;

e) iegūtie pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu ziņojuma konstatējumus,

secinājumus un ieteikumus.

Profesionālais spriedums un skepse Prasība saskaņā ar ISSAI 3000

Revidents nodrošina profesionālo spriedumu un skepsi, un apsver jautājumus no dažādiem

skatupunktiem, uzturot atvēru un objektīvu attieksmi pret dažādiem uzskatiem un

argumentiem (ISSAI 3000/68).


85. Profesionālais spriedums ir atbilstošās apmācības, zināšanu un pieredzes piemērošana

informētu lēmumu pieņemšanā par darbību virzieniem, kas ir atbilstoši revīzijas uzdevuma

apstākļiem. Revīzijas grupa lietderības revīzijas veikšanā iegūst lielu daudzumu revīzijai

specifiskas informācijas un nodrošina noteiktu profesionālā sprieduma un piesardzības līmeni

attiecībā uz būtiskajiem jautājumiem.

86. Papildus darbiniekiem, kuri ir tieši iesaistīti revīzijas veikšanā, profesionālais spriedums var

ietvert sevī sadarbību ar citām ieinteresētajām pusēm, ārējiem speciālistiem un revīzijas

organizācijas vadību.

87. Profesionāls spriedums ir būtisks pareizai revīzijas veikšanai. Šie ir paraugi tam, kādēļ

profesionāls spriedums ir nepieciešams lietderības revīziju kontekstā:

a) nosakot un novērtējot jebkādus draudus neatkarībai, tostarp neatkarīgai rīcībai;

b) pieņemot lēmumu par pārbaudāmo priekšmetu (kas tiks revidēts?);

c) nosakot nepieciešamo izpratnes līmeni par revīzijas pārbaudāmo priekšmetu un

attiecīgajiem apstākļiem;

d) nosakot revīzijas mērķi, revīzijas jautājumus un revīzijas apjomu;

e) nosakot kritērijus;

f) nosakot revīzijas procedūru raksturu, laiku un apmēru;

g) nosakot revīzijai nepieciešamās pārbaudes un konsultāciju procedūras, un to, kā notiks

konsultēšanās;

h) nosakot, kuri konstatējumi ir pietiekami nozīmīgi, lai tos iekļautu ziņojumā;

i) novērtējot, vai ir iegūti pietiekami atbilstoši revīzijas pierādījumi, un vai ir nepieciešami

papildus pierādījumi, lai atbildētu uz revīzijas jautājumiem un izdarītu secinājumus pret

noteiktajiem mērķiem;

j) izdarot secinājumus, balstoties uz revīzijas pierādījumiem, kas iegūti salīdzinot ar

kritērijiem un revīzijas mērķi(iem), un;

k) nosakot sniedzamos ieteikumus;

88. Profesionālā skepse nozīmē uzturēt profesionālu distanci no revidējamās vienības, saglabājot


24

izzinošu pieeju un nodrošinot revīzijas pierādījumu pietiekamības un atbilstības kritisku

novērtējumu visa revīzijas procesa laikā. Ir svarīgi, lai revidents pastāvīgi uzturētu

profesionālo skepsi un pielieto kritisku pieeju, nodrošinot racionālu novērtējumu un

personiskās attieksmes norobežošanu. Šie ir piemēri tam, kādēļ profesionāla skepse ir

nepieciešama lietderības revīziju kontekstā:

a) lai izsvērtu vadības godīgumu;

b) saņemto atbilžu uz pieprasījumu un citas informācijas, kas iegūta no vadības un par

pārvaldību atbildīgajām amatpersonām vai institūcijām, izvērtēšanai;

c) riska novērtējuma pārskatīšanai, ja ir identificēta būtiska vai svarīga neatbilstoša

informācija;

d) pietiekamu procedūru plānošanai, lai izvērtētu datu ticamību, kas tiks izmantoti revīzijas

laikā;

e) būt uzmanīgiem pārbaudot iegūtos revīzijas pierādījumus, lai tie nebūtu pretrunā ar citu

revīziju ietvaros iegūto pierādījumu izvērtējumu.

89. Profesionālā skepse bieži tiek saglabāta dažādās pārrunās ar revīzijas grupu, vadību un par

pārvaldību atbildīgajām amatpersonām vai institūcijām. Šie ir piemēri tam, kā profesionālā

skepse var tikt piemērota un novērtēta dažādos revīzijas posmos, taču saraksts nav

visaptverošs:

a) revidents novērtē ne tikai pierādījumus, kas pamato galīgos secinājumus, bet arī revīzijas

argumentācijas loģiku, apskatītos alternatīvos viedokļus un izmaiņas pieejā visā revīzijas

laikā, papildinot to arī ar savu profesionālo izpratni;

b) revidents pārbauda vadības viedokli un pieņēmumus, nevis vienkārši tos pieņem;

c) revidents pārbauda dokumentu avota ticamību.

90. Revidentam ir jāpieņem uzskati un argumenti, un jāaplūko jautājumi no dažādiem

skatupunktiem. Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no sprieduma vai neobjektivitātes kļūdām.

Tieši tādēļ, ir svarīgi, lai revidents pastāvīgi uzturētu profesionālo skepsi un pielieto kritisku

pieeju, nodrošinot racionālu novērtējumu un personiskās attieksmes norobežošanu.


Revīzijas plānošanas posmā, kā arī visas revīzijas procesa laikā, revidentam ir jānovērtē un

jāapzinās krāpšanas riska iespējamība (ISSAI 3000/73).


91. Krāpšana tiek raksturota kā apzināta vienas vai vairāku darbinieku, vadības, par pārvaldību

atbildīgo amatpersonu vai trešo personu rīcība, kurā ir iesaistīta maldināšana, lai iegūtu

nepamatotas vai nelikumības priekšrocības, piemēram:

a) līgumsaistību nepildīšana,

b) noruna, piešķirot dotācijas un finansiālu atbalstu,

c) slepena noruna, solot vai piešķirot līguma slēgšanu,

d) viltus darbības,

e) negodīga rīcība,

f) nepatiesi apgalvojumi,

g) krāpnieciska noklusēšana,

h) pretlikumīgas darbības,

i) apzināti nepatiesa informācija,


25

j) neatbilstības,

k) kukuļi,

l) slepena komisijas maksa, un

m) zādzība.

92. Krāpšana atšķirībā no kļūdas ir apzināta un parasti ietver sevī apzinātu faktu slēpšanu. Tajā

var būt iesaistīta viena vai vairākas personas no revidējamās vienības vai trešās puses. Primārā

atbildība par krāpšanas risku prevenciju un atklāšana ir revidējamās vienības atbildīgajām

amatpersonām un tās vadībai. Revidenta pienākums ir noteikt un izvērtēt krāpšanas risku, kur

tas ir nozīmīgs. Revidentam ir jānosaka arī revīzijas procedūras, lai reaģētu uz šiem riskiem.

93. Revidentam ir jāsaglabā profesionāla skepse visā plānošanas posmā un visā revīzijas laikā, jo

parasti vadība un revidējamās vienības darbinieki, kas iesaistīti krāpšanā darīs visu iespējamo,

lai slēptu krāpšanu no revidentiem un citiem iestādē un ārpus tās. Revīzijas veikšanā

revidentam ir jāapzinās krāpšanas iespēja, kas saistīta ar pārbaudāmo priekšmetu (piemēram,

līgumu slēgšana, dotācijas vai finansiālais atbalsts).


Revidents uztur augstu profesionālas rīcības standartu.


94. Augstās prasības revīzijas profesijai ietver sevī atbilstību visiem tiesību, regulējošajiem un

profesionālajiem pienākumiem un izvairīšanos no darbībām, kas var negatīvi ietekmēt

revidenta darbu, tostarp darbības, kas ļauj trešajai personai ar zināšanām par attiecīgo

informāciju, secināt, ka revidenta darbs nebija augstā profesionālā līmenī. No revidenta tiek

sagaidīts, ka viņš piemēro sistemātisku pieeju un pienācīgu rūpību visos revīzijas procesa

posmos. Pienācīga rūpība parasti ietver sevī rīcību, kādu no piesardzīgas personas varētu

sagaidīt, veicot šādu darbu. Tas ietver sevī rūpīgu revīzijas plānošanu, pierādījumu iegūšanu

un novērtēšanu un ziņošanu par konstatējumiem, secinājumiem un ieteikumiem. Revīzijas

grupa un ARI rīkojas ar pienācīgu rūpību un apzinīgi atbilstoši revīzijas standartiem.

95. Likumdevējs un iedzīvotāji sagaida, lai ARI un tās revidenti saglabātu augstu kompetences

līmeni. Tas pasvītro nepieciešamību uzturēt individuālas profesionālas iemaņas un

kompetenci, neatpaliekot un sekojot jaunumiem profesionālajos standartos un attiecīgajos

normatīvajos aktos. Prasība rīkoties ar pienācīgu rūpību nozīmē, ka revidents, veicot

lietderības revīziju, strādā uzcītīgi un saskaņā ar piemērojamajiem tehniskajiem un

profesionālajiem standartiem. Uzcītība ietver sevī atbildību rīkoties uzmanīgi attiecībā uz

revīzijas uzdevumu.

96. Augsts profesionālās rīcības standarts jāuztur visā revīzijas procesa laikā, sākot no tēmu

izvēles un plānošanas līdz revīzijas ziņojuma sagatavošanai. Ir svarīgi, lai revidents rīkotos

sistemātiski, ar pienācīgu rūpību un objektīvi. Labā prakse ir izmantot revīzijas programmas,

kas ir detalizēts darba plāns, lai vadītos pēc tām darba veikšanas procesā.


26


Revidents meklē novatoriskus risinājumus revīzijas procesa laikā (ISSAI 3000/77).


97. Radošs, elastīgs un lietpratīgs revidents būs labākā situācijā, lai identificētu iespējas attīstīt

inovatīvu revīzijas pieeju iegūstot, interpretējot un analizējot informāciju. Svarīgi atzīmēt, ka

katrs revīzijas posms var sniegt dažādas iespējas inovatīvām pieejām. Revīzijas plānošanas

posmā, kamēr tiek noteikta revīzijas pieeja un metodes, revidentam ir lielākās iespējas būt

inovatīvam.

98. Revīzijas procesa laikā nozares izvērtēšanas pieeja, sociālās zinātnes, kā arī metodoloģijas

pilnveidosies un attīstīsies, kas revīzijas pierādījumu gūšanai un to analīzei ļauj pielietot

jaunas revīzijas metodes un tehnoloģijas, lai veicinātu revīzijas un revīzijas ziņojuma kvalitāti.

Ja, ARI ievieš jaunas pieejas un tehnoloģiju revīzijas darbā, revidentam jābūt atvērtam

pieņemt un pielietot jaunieviestās tehnoloģijas un revīzijas metodes. Datu analīzes un ieguves

instrumenti var tikt izmantoti, lai identificētu tendences, iegūtu informāciju un modelētu

situāciju no liela apjoma datiem. Uzlabota analītiskā pieeja ļauj veikt koncentrētāku riska

novērtējumu, nodrošina produktīvāku revīzijas procesu un efektīvāku ziņošanu. Citi

novatorisku risinājumu izmantošanas piemēri ir plašāka elektronisko darba dokumentu

izmantošana un zināšanu vadības sistēmu izmantošana informācijas nodošanai, kas var būt

lietderīga vairāk nekā vienai revīzijas grupai, kā arī bezpilota lidmašīnu izmantošana

fotografēšanai (piemēram, lauksaimniecības jomas lietderības revīzijās).

99. ARI ir jāveicina inovatīvā kultūra. Revidentiem ir jāmācās vienam no otra un jābūt atvērtiem

citādām metodēm. Citiem vārdiem, ARI varētu:

a) veicināt inovatīvu, zemu izmaksu, ilgtspējīgu un uz tīmekli (internetu) balstītu

metožu izmantošanu ARI, lai apmainītos ar viedokļiem, dokumentiem un

pieredzi;

b) veicināt paralēlās revīzijas par nozīmīgām tēmām un eksperimentēt ar jaunām

pieejām, metodēm un produktiem, kā arī ziņošanas pieeju;

c) rādīt piemēru ar savu pārvaldību un darbības veidu;

d) nodrošināt ARI pārvaldības un darbības veida neatkarīgu novērtēšanu;

e) veicināt darbības, lai attīstītu savu spēju "nodot vēstījumu" efektīvā veidā;

f) būt informētai par jaunām novērtēšanas metodoloģijām.


27

Kvalitātes kontrole


ARI izveido un uztur sistēmu, kas nodrošina kvalitāti, un kuru revidents ievēro, lai

nodrošinātu visu prasību ievērošanu, un liktu uzsvaru uz atbilstošiem, vispusīgiem un

godīgiem ziņojumiem, kas ir ar pievienoto vērtību un atbild uz revīzijas jautājumiem (ISSAI

3000/79).


Kvalitātes nodrošināšana revīzijas laikā

100. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma vai process ietver sevī politiku un procedūras, kas ir

izstrādātas, lai nodrošinātu ARI ar pietiekamu pārliecību par to, un liktu darbiniekiem ievērot

profesionālos standartus un piemērojamo normatīvo aktu prasības. Mērķis ir nodrošināt, lai

revīzijas tiktu veiktas konsekventi augstā līmenī. Kvalitātes nodrošināšanas procedūras ietver

sevī jautājumus, piemēram, revīzijas procesa vadīšana, pārbaude un uzraudzība, kā arī

nepieciešamību pēc konsultēšanās, lai pieņemtu lēmumus par sarežģītiem vai strīdīgiem

jautājumiem.

101. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma ir jāizstrādā tā, lai šī sistēma atbilstu ARI pilnvarām un

apstākļiem, un spētu reaģēt uz kvalitātes riskiem. Lai kvalitātes nodrošināšanas sistēma būtu

efektīva, tai ir jābūt ARI stratēģijas, kultūras, politiku un procedūru sastāvdaļai. Šādi kvalitāte

tiek iestrādāta revīzijas veikšanā un ziņojuma izstrādē, tā vietā, lai kalpotu tikai kā papildu

process pēc ziņojuma sagatavošanas (skatīt Slēgtu revīziju kvalitātes kontrole zemāk tekstā).

Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas uzturēšanai ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība un

vēlme veikt pastāvīgus uzlabojumus.

102. Kvalitātes nodrošināšanas procedūrām jābūt katras lietderības revīzijas neatņemamai

sastāvdaļai, lai mazinātu kļūdu risku un nodrošinātu konsekventu revīzijas kvalitāti. Šo

procesu ir nepieciešams dokumentēt, un tas ietver sevī dažādus revīzijas procesa soļus,

veicamās pārbaudes (ziņojuma projekta salīdzinošo vērtējumu (peer review) un galīgā

ziņojuma pareizrakstības pārbaudi). Kopumā kvalitātes nodrošināšanas process jāatspoguļo

"pārbaudes lapā", kas revīzijas grupas vadītājiem ir jāaizpilda revīzijas veikšanas gaitā. ARI

varētu būt lietderīgi vispirms noteikt īpašības, kas raksturo augstas kvalitātes revīzijas

ziņojumu.

103. Lietderības revīzijas veikšanas galvenais aspekts ir oficiālas vai neoficiālas konsultācijas, kas

notiek revīzijas grupās, starp tām un ar iekšējiem vai ārējiem ekspertiem. Konsultēšanās

apliecinājuma uzdevumu laikā ir svarīga, jo tā palīdz veicināt kvalitāti un uzlabo profesionāla

sprieduma piemērošanu, kā arī samazina kļūdas risku. Konsultēšanās palīdz izdarīt saprātīgus

secinājumus, lai nodrošinātu, ka ziņojums ir atbilstošs, godīgs un vispusīgs un ar pievienoto

vērtību. Ir svarīgi, lai būtiskākās konsultācijas tiktu dokumentētas, norādot saņemto

konsultāciju saturu un būtību kā arī informāciju kā revīzijas grupa ir pielietojusi konsultāciju

ietvaros saņemto informāciju.

104. Kvalitātes nodrošināšanas galvenā sastāvdaļa ir revīzijas uzdevuma kvalitātes kontroles

veicējs. Tā ir persona, kas nav atkarīga no revīzijas grupas, un kas veic būtisko jautājumu

objektīvu novērtēšanu, tostarp arī attiecībā uz revīzijas grupas identificētajiem riskiem un


28

būtiskajiem spriedumiem, kā arī grupas secinājumiem revīzijas ziņojumā. Atbilstoši ARI

noteiktajam, kā labā prakse uzskatāma revīzijas uzdevuma kvalitātes kontroles piemērošana

visām augsta riska revīzijām.

105. ARI, balstoties uz individuālu pieeju, ir grūti noteikt pamatotas kvalitātes nodrošināšanas

procedūras, kas varētu garantēt augstas kvalitātes lietderības revīzijas ziņojumu sniegšanu

ARI kopumā. Tādēļ svarīgi, lai šādas procedūras tiktu izstrādātas iestādes līmenī. Tikpat

svarīgi ir, lai revidents būtu un paliktu kompetents un motivēts, kā arī atvērts atgriezeniskajai

saitei pēc kvalitātes kontroles. Kontroles procedūras tādējādi ir jāpapildina ar atbalstu,

piemēram, apmācībām darbavietā un padomiem revīzijas grupai.

106. Papildu informācijai par kvalitātes nodrošināšanu skatīt ISSAI 40.

Slēgtu revīziju kvalitātes kontrole

107. Slēgtu revīziju kvalitātes kontroles process ietver neatkarīgu un konsekventu revīziju

novērtēšanu pēc noteiktiem kritērijiem pēc to pabeigšanas. Slēgtu revīziju kvalitātes kontroles

procesa mērķis ir uzraudzīt kvalitātes nodrošināšanu atbilstoši plānotajam un novērtēt vai ir

piemērotas atbilstošas kvalitātes nodrošināšanas procedūras. Kvalitātes nodrošināšana

revīzijas laikā saskaņā ar augstākminēto būtu pirmais solis, ko slēgtu revīziju kvalitātes

kontroles process pārbaudītu, un ARI var izstrādāt personīgos kritērijus balstoties uz

konkrētajiem apstākļiem, kuros uz kritērijiem balstītu jautājumu piemēri ir šādi:

a) Cik lielā mērā ziņojums skaidri apraksta kontekstu, kādā tiek aplūkota pārbaudāmā joma?

b) Cik lielā mērā ziņojums ir labi strukturizēts un uzrakstīts, un vai tajā ir ietverts efektīvs

kopsavilkums?

c) Cik lielā mērā revīzijas apjoma pamatojums ir skaidri izklāstīts?

d) Vai revīzijas metodoloģija ir skaidri parādīta?

e) Cik lielā mērā revīzijas ziņojumā iekļautie konstatējumi, secinājumi un ieteikumi ir

vispusīgi, loģiski, konsekventi un pamatoti ar norādītajiem pierādījumiem?

f) Cik lielā mērā revīzija bija veiksmīga tās mērķu sasniegšanā un lietderīgas informācijas

sniegšanā, lai palīdzētu uzlabot sabiedriskos pakalpojumus?

g) Kādā mērā pastāv pietiekama dokumentācija par grupas kompetencēm, veiktajām

revīzijas procedūrām, konstatējumus pamatojošiem pierādījumiem, veiktajām

konsultācijām un saņemto komentāru izmantošanu, kā arī uzraudzību?

108. Personas, kas veic neatkarīgu slēgtu revīziju kvalitātes kontroli, var būt vecākie lietderības

revīzijas struktūrvienības locekļi (kas nav iesaistīti konkrētās revīzijas veikšanā), vai ārējās

personas. Savstarpējās pārbaudes (peer review) ar citu valstu ARI ekspertu iesaisti arī var tikt

izmantota šim nolūkam. Šīs pieejas ieguvums ir tas, ka citu valstu ARI eksperti labi izprot

ARI darbības lomu un atbildību, tajā pašā laikā saglabājot distanci no novērtējamās ARI,

nodrošinot neatkarības principu ievērošanu veicot salīdzinošo izvērtējumu. Arējās kvalitātes

kontroles izmantošana nodrošina iespēju ARI parādīt tās atbildību ieinteresētajām pusēm,

nodrošinot izpratni par kvalitātes kontroles lomu revīzijas un tās procesa kvalitātes

uzlabošanā. Pēc kvalitātes kontroles pārbaudēm ARI var izplatīt lietderības revīzijas ziņojumu

labas prakses paraugus ARI ietvaros visu revidentu lietošanai. Ja tiek konstatēts, ka lietderības

revīzijas ziņojumiem ir nepieciešams uzlabojums, vecākais(-ie) darbinieks(-i) var sadarboties

ar revīzijas grupu, lai noteiktu iegūtās mācības un identificētu apmācības, mentoringa un

koučinga iespējas konkrētās jomās.


29

Būtiskums


Revidents apsver būtiskumu visos revīzijas posmos, tostarp, pārbaudāmā priekšmeta finanšu, sociālos

un politiskos aspektus, lai nodrošinātu revīzijai pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību (ISSAI 300/83).


109. Būtiskums ir jautājuma relatīvs svarīgums tā izvērtēšanas kontekstā, kas var mainīt vai ietekmēt

ziņojumu potenciālo lietotāju, piemēram, likumdevēja vai izpildvaras lēmumus. Būtiskums var tikt

izvērtēts kvalitatīvo un kvantitatīvo faktoru kontekstā, piemēram, relatīvais lielums, pārbaudāmā

priekšmeta raksturs un ietekme un potenciālo lietotāju vai saņēmēju izteiktā interese. Bez naudas

vienībās izteiktām vērtībām, būtiskums ietver arī sociālo un politisko aspektu lomas novērtējumu,

atbilstības, pārvaldības, caurspīdīguma un arī atbildīguma aspektus. Būtiskums var mainīties laika

gaitā, un var būt atkarīgs arī no potenciālo lietotāju un atbildīgo amatpersonu viedokļa.

110. Kvalitatīvie faktori var ietvert šādus novērtējuma aspektus:

a) Vai konstatējums ir apzinātas darbības (krāpšanas) vai neapzinātas darbības rezultāts.

b) Vai konkrētie rīcībpolitikas un iestādes aspekti ir būtiski attiecībā pret revidējamās rīcībpolitikas

vai revidējamās vienības darbības jomu, atpazīstamību un ietekmi.

c) Vai ir ietekmēta iedzīvotāju veselība vai drošība.

d) Vai konstatējumi attiecas uz caurskatāmību vai atbildību.

111. Būtiskuma noteikšana ir svarīga visos lietderības revīzijas veikšanas aspektos. Šī iemesla dēļ

revidentam ir jāizvērtē būtiskums, izvēloties revīzijas tēmu, nosakot revīzijas mērķi, revīzijas

jautājumus, revīzijas apjomu, revīzijas kritērijus, novērtējot pierādījumus un izdarot konstatējumus, kā

arī secinājumus un ieteikumus.

112. Konstatējumi tiek uzskatīti par būtiskiem, ja var uzskatīt, ka katrs no tiem atsevišķi vai visi kopā

varētu ietekmēt potenciālo lietotāju būtiskos lēmumus, kas pieņemti balstoties uz revīzijas ziņojumu.

Revidenta izpratne par būtiskumu ir profesionālā sprieduma jautājums, un to ietekmē revidenta

izpratne par potenciālo lietotāju kā grupas vispārējām informācijas vajadzībām.

113. Kvalitatīvie faktori attiecas uz konstatējumu lielumu, kas izteikts skaitliski. Revidentam ir jāņem vērā

arī individuālo nebūtisko konstatējumu kopējā iespējamā ietekme.


30

Dokumenti


Revidents dokumentē revīziju pietiekami pilnīgā un detalizētā veidā (ISSAI 3000/86).


114. Revidentam ir jāsaglabā visi būtiskie dokumenti, kas iegūti un izveidoti revīzijas laikā. Parasti

lietderības dokumentēšanas piemēri ietver a) revīzijas plāna un metodoloģijas aprakstu b)

revīzijas procesa rezultātus un to analīzi c) saziņas un revidējamās vienības atgriezeniskās

saites apraksts un d) revīzijas uzraudzības un citu kvalitātes nodrošināšanas un kontroles

pasākumu apraksts. Tomēr specifiskos revīzijas dokumentācijas mērķus un saturu noteiks

lietderības revīzijas konkrētie apstākļi. Tas ietver sevī patstāvīgo e-pasta saziņu, kas nosūtīta

vai saņemta no revidējamās vienības amatpersonām vai trešajām pusēm, kas ir saistītas ar

revīziju un attiecas uz ziņojumu. Darba dokumenti parāda, kas veica revīzijas darbu un darba

paveikšanas datumu. Revīzijas darba dokumentiem ir jābūt pietiekamiem, lai pieredzējis

revidents bez iepriekšējas saistības ar konkrēto revīziju saprastu:

a) veiktā darba raksturu, laiku un apmēru;

b) revīzijas darba konstatējumus, un iegūtos revīzijas pierādījumus;

c) nozīmīgus jautājumus, kas radušies revīzijas laikā (piemēram, izmaiņas revīzijas apjomā

vai pieejā, lēmumi saistībā ar jaunu riska faktoru, kas identificēts revīzijas laikā,

darbības, kas veiktas nesaskaņu starp revidējamo vienību un revīzijas grupu rezultātā),

secinājumus par revīzijas darbu un nozīmīgos profesionālos spriedumus šo secinājumu

izdarīšanā.

115. Ja revidents lietderības revīzijas kontekstā iegūst personīgos datus vai informāciju, viņš/viņa

nodrošina to aizsardzību. Informācijas raksturs un jūtīgums ir faktori, lai noteiktu, kādi

drošības pasākumi ir nepieciešami.

116. Nosakot darba dokumentu raksturu un apmēru konkrētajai revīzijas jomai vai procesuālajai

darbībai, jāņem vērā, ka revidentam parasti ir nepieciešams vairāk revīzijas darba dokumentu,

ja:

a) risks ir lielāks (risks, kas saistīts ar revīzijas veikšanu vai, ja konstatējumi ir svarīgi, jūtīgi

vai strīdīgi);

b) ir nepieciešams papildu spriedums darba veikšanā vai rezultātu novērtēšanā;

c) pierādījumi ir nozīmīgāki (t.i. pierādījumi ir kritiski, lai izdarītu secinājumus par revīzijas

mērķiem).

117. Ir ieteicams, lai darba dokumentos tiktu iekļauta sistēma, kas nodrošina savstarpējas atsauces

starp revīzijas ziņojumu un darba dokumentiem.

118. Revidentam ir jāpiemēro atbilstošas procedūras, lai nodrošinātu darba dokumentu

konfidencialitāti un drošu uzglabāšanu. Revidentam ir jāglabā šos dokumentus pietiekami ilgi,

lai tas atbilstu tiesiskajām, regulējošajām, administratīvajām un profesionālajām prasībām par

dokumentu uzglabāšanu un varētu veikt revīzijas ieteikumu ieviešanas uzraudzību.

Documents

Lietderības revīzijas veikšanas vispārējo principu vadlīnijas standarti/Lietderibas reviziju... · ISSAI 3000 ir lietderības revīzijas veikšanas autoritatīvs standarts,