VALMIERAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS INFORMATĪVAIS IZDEVUMS ◊ NR. 142 ◊ 2016. GADA NOVEMBRIS

Valsts svētku pasākumiValmierā

Lasiet 4. lpp.!

Justīne Deičmane,Valmieras pilsētas pašvaldība

2016.  gada 27.  oktobrī Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē lēma par pilsētas apbalvojumu “Goda valmierietis 2016”, “Gada valmierietis 2016” un “Pateicība” piešķiršanu.

Šogad apbalvojumu “Goda valmierietis 2016” saņems Valmieras Mūzikas skolas pedagoģe, vecākā strādājošā skolotāja Latvijā Gaida Ungure par ilggadēju, aktīvu, radošu un panākumiem bagātu profesionālo darbību, kā arī par ieguldījumu jau­niešu un pieaugušo mūzikas mācī bas pilnveidošanā Valmierā, Vidzemē un Latvijā. 24 gadu vecumā G.  Ungure sāka strādāt Valmieras Mūzikas skolā, mācot klavierspēli. Paralēli darbojās Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidus­skolā, kur mācīja klavierspēli un jaunos kordiriģentus, veica arī direktora viet­nieka mācību darbā pienākumus. 1964.  gadā absol vēja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju, kur

apgūta kora diri ģenta profesija, fakul­tatīvi arī kom pozīcija. No 1995.  gada G.  Ungure vada Vokālo studiju Valmieras Mūzikas skolā, kur viņa tur­pina darbu līdz pat šim brīdim. Savā ilgajā darba mūžā Gaida Ungure ir izaudzinājusi ļoti daudz Latvijā un ārvalstīs pazīstamu mūziķu. G. Ungure saņēmusi Helmera Pavasara piemiņas fonda Atzinību, Valmieras pilsētas paš­valdības apbal vojumus “Balva izglī ­tībā 2014” un “Gada valmierietis 2009”, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Atzinības rakstu, kā arī nupat, 2016. gada 25. oktobrī, Ordeņu kapituls G.  Ungurei piešķīra Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru, viņu ieceļot par ordeņa kavalieri.

Apbalvojumu “Goda valmierietis 2016” piešķirs arī bijušajam Valmieras tehnikuma direktoram Ērikam Spuriņam par ieguldījumu Valmieras pilsētas izaugsmē un izglītības sistē­mas pilnveidošanā, stiprinot profe­sionā lās izglītības prestižu un veidojot izglītības procesam nepieciešamo

infra struktūru. Turklāt sadarbībā ar AS “Valmieras stikla šķiedra” 2013.  gada septembrī tika uzsākts darba vidē bals­tītu mācību ieviešanas pilot projekts. Šobrīd ir izveidotas jau četras darba vidē balstītas izglītības pro grammas. Tāpat nozīmīgs solis izglī tības iestā­des attīstībā ir profesio nālās izglītības kompetences centra statusa iegūša­na. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.  gada 25.  novembra rīkojumu, no 2014. gada 1. decembra Valmieras Profesionālā vidusskola iegu vusi no­saukumu Valmieras tehnikums.

Apbalvojumu “Goda valmierietis 2016” saņems ārste – pediatre Elma Nellija Šmite par ilggadēju, nesavtīgu, profesionālu un atbildīgu darbu SIA “Vidzemes slimnīca” Bērnu slimību nodaļā. Elma Nellija Šmite aktīvi strādā medicīnā jau 54 gadus, no tiem 42 – Bērnu slimību nodaļā (to arī vadījusi). Viņas kolēģi stāsta, ka ārste rūpējusies par bērnu veselību dienu un nakti, viņa ir savas valsts un pilsētas patriote, aktīva ceļotāja un kultūras dzīves baudītāja. Elma Nellija Šmite esot paraugs lielai daļai ārstu jauno tehnoloģiju apguvē. Zinoša, pieredzējusi, atsaucīga, tieša un prasīga, bet saprotoša. Elma Nellija Šmite ir apveltīta ar augstu atbildības sajūtu, bet kritiskās situācijās vienmēr prot saglabāt mieru. Nekad nežēlojas. Lai gan gadu skaits nav mazs – šogad nosvinēta 80. jubileja, vēl aizvien aktīvi rosās savā mazdārziņā.

Tāpat apbalvojums “Goda val mie­rietis 2016” tiks piešķirts Valmieras Kultūras centra deju kolektīva “Agrā rūsa” mākslinieciskajai vadītājai un deju pedagoģei Dzintrai Leimanei par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu, vadot deju kolektīvu un popularizējot

pasaulē latviešu tautas deju. Deju ko­lektīva mākslinieciskās vadītājas amats Dzintrai Leimanei nav tikai darbs. Viņa gandrīz 50 savus dzīves gadus ir veltī­jusi latviešu tautas dejai, tās tradīcijām un attīstībai. 28 gadus ar patiesu sirds gaišumu, atbildīgi un profesionāli viņa līdz 2016. gada augustam vadījusi Val­mieras Kultūras centra vidējās paau­dzes deju kolektīvu “Agrā rūsa”, bijusi tā sirds un dvēsele. Pirms tam vairā­kus gadus ar panākumiem viņa bijusi priekšgalā tolaik vienam no Valmieras spožākajiem tautas deju ansamb­ļiem “Rasa”. Dzintras Leimanes vadībā dejotāji vienmēr uzrādījuši augstu māksliniecisko līmeni, izcīnījuši augs­tus rezultātus republikas deju skatēs, dažādos konkursos, starptautiskos fes­tivālos. Ar kolektīviem koncertēts gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, iepa­zīstinot skatītājus pasaulē ar latviešu tautas dejas cēlumu un daudzveidību.

Apbalvojumu “Gada valmierietis 2016” saņems biedrības “Basketbola

klubs Valmiera” prezidents un ģene­rāl sponsors Ivars Rudzītis par basket ­bola komandas “Valmiera/ORDO” ilg­gadēju atbalstīšanu un par komandas panākumiem, 2015./2016.  gada se­zonā izcīnot Latvijas Basket bola līgas 25. sezonas čempionu titulu. Ivars Ru­dzītis klubu atbalsta jau piecas sezo­nas. Pateicoties tam, biedrība “Basket­bola klubs Valmiera” apmaksā vairāku vecuma grupu talantīgāko spēlētāju ikmēneša izdevumus papildu visiem fārmkluba izdevumiem. Tāpat kopš 2015./2016.  gada sezonas biedrība atbalsta Valmieras Bērnu sporta skolas basketbola nodaļas puišu komandas, iegādājoties sportistiem formas tēr­pus.

Apbalvojumu “Gada valmierietis 2016” iegūs uzņēmējs, koncertzāles “Valmiera” īpašnieks Maikls Braiss(Michael Bryce) par Vecpuišu parka vēsturiskā paviljona atjaunošanu un iedzīvināšanu pilsētas sabiedriska­jā dzīvē. Vecpuišu parka paviljons ir nozīmīgs ne tikai kā parka centrālais objekts, bet tam ir bijusi būtiska loma arī Valmieras un neatkarīgās Latvi­jas Republikas vēsturē. 1918.  gada 18.  novem brī tieši paviljona zālē viens no Vecpuišu parka dibinātājiem Dr.  Georgs Apinis Valmieras sporta biedrības biedrus informēja par tās dienas vēsturisko nozīmi, pirmo reizi Valmierā nacionālo karogu pa ceļot kā valsts karogu, kā arī pirmo reizi iz­skanot jaunās valsts himnai. Paviljo­nu projektēja arhitekts Frei bergs, un tas tika atklāts līdz ar Vec puišu parku 1914. gada rudenī. Pēc II Pasaules kara paviljonu izmantoja gan kā kultūras namu, gan kā sporta skolu. Deviņdes­mito gadu nogalē paviljonā atsākās ro­sība, nama telpas īpaši pielāgojot ēdi­nāšanas un spēļu biznesa vajadzībām. Gandrīz desmit gadus tur darbojās kafejnīca ar vasa ras dārzu un paviljona zālē tika spē lēts boulings. 2008. gada nogalē kompleksu slēdza. Pēc vairākus gadus ilguša klusuma un postoša uguns grēka 2012.  gadā, pateicoties valmie rieša Maikla Braisa iniciatīvai, sākās paviljona ēkas atdzimšana.

Turpinājums 2. lpp.

Apbalvos Goda un Gada valmieriešus 2016

Liene Zālīte,Valmieras pilsētas pašvaldība

2016.  gada 30.  oktobrī 90.  dzim­ša nas dienu atzīmēja dvīņumāsas no Valmieras – Mirdza Paegļkalne un Dzidra Ģēģere.

Cienījamajā jubilejā abas māsas devās sveikt arī Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes Sociālā atbalsta nodaļas vecākā sociālā darbiniece Jolanta Rutkovska un sociālā darbiniece Līga Jakobsone, atzīstot, ka šāds gadījums viņu praksē ir pirmoreiz.

Mirdza un Dzidra dzimušas tālajā 1926.  gadā. Mirdza ir vecākā, bet Dzidra – jaunākā māsa. Dvīņumāsas augušas trīs bērnu ģimenē – viņām bijis arī vecāks brālītis. Savu bērnību un pirmās skolas gaitas vadījušas Dikļu pusē. Savukārt Burtnieku pusē, apgūstot mājturību, aizrāvušās ar adī­šanu. Rokdarbi ir bijusi māsu sirdslieta

Dvīņumāsas no Valmieras atzīmē 90 gadu jubilejuvisa mūža garumā. Jāpiemin, ka savā svētku dienā abas bija tērpušās pašdarinātos adījumos. Pasliktinoties veselībai, šo iemīļoto nodarbi diemžēl ir nācies pārtraukt.

Pēc mājturības prasmju apgūšanas māsas joprojām turējās cieši kopā un turpināja izglītoties Priekuļos, iegūstot agronoma profesiju. Māsas absolvēja skolu un sāka strādāt kolhozā, kas atradās Alojas pusē. Abu līdz šim kopīgi ietais ceļš nedaudz pašķīrās, kad tika sastaptas mūža mīlestības un mīti gredzeni. Neskatoties uz attālumu, kas šķīra, māsas joprojām viena par otru turpināja rūpēties un atbalstīt. Kopš abām kundzēm vīri ir aizgājuši aizsaulē, viņa dzīvo kopā Valmierā, kur savulaik vecākā māsa Mirdza kopā ar vīru uzcēla ģimenes māju. Ikdienā Dzidrai tīk klausīties radio un interesēties gan par iekšpolitiku, gan ārpolitiku, bet Mirdzai patīk lasīt žurnālus un skatīties televizoru. Tāpat

Lai dvīņumāsām laba veselība un mīļa dzīvošana!

abas kundzes uzzinātos jaunumus labprāt pārrunā viena ar otru un saviem līdzcilvēkiem.

Pašlaik par abām kundzēm gādā Mirdzas vedekla Gunta, kura atzīst,

Dzintra Leimane

ka kundzes ļoti gaidījušas ciemiņus, jo kāroja pēc svētku kūkas. Dzidra to apstiprina, pieminot, ka māsa viņu jau bērnībā mīļi dēvējusi par saldumu pūriņu.

Elma Nellija ŠmiteGaida Ungure

Ēriks Spuriņš

2 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 2 2 . N OV E M B R Ī

Koku ciršanas publiskāapspriešana

Valmieras pilsētas pašvaldības Koku novērtēšanas komisija, pamatojoties uz Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr.  309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 17. punktu un Valmieras pilsētas pašvaldības 31.10.2013. saistošo noteikumu Nr. 182 “Par koku ciršanu ārpus meža Valmieras pilsē tas administratīvajā teritorijā” 7.  punktu, izsludina publisko apspriešanu:• par 1 parastās liepas (Nr.  117 inventarizācijas lietā; apkārtmērs 1,3 m

augstumā c=2,37 m) ciršanu Vecpuišu parkā, Valmierā (zemes vienības adrese: Georga Apiņa iela 1A, Valmiera) sakarā ar parka atjaunošanas projektarealizāciju;

• par 1 parastā ozola (Nr.  186 inventarizācijas lietā; apkārtmērs 1,3 maugstumā c=1,79 m) ciršanu Vecpuišu parkā, Valmierā (zemes vienības adrese: Leona Paegles iela 10, Valmiera) atbilstoši SIA “Latio vērtētāji & konsultantiVidzemē”iesniegumam(koksapdraudēku,bojāpamatus);

• par14 lapukokuun13skujukokuciršanuSemināra ielasnodalījumajoslā posmā no Smilšu ielas līdz Leona Paegles ielai atbilstoši SIA “LATVIJASMERNIEKS.LV” iesniegumam (sakarā ar būvprojekta “Semināra ielas(posmānoSmilšuielaslīdzLeonaPaeglesielai)pārbūve”izstrādi);

• par13 lapukokuun6skujukokuciršanuVienības laukumā,Valmierāatbilstoši komandītsabiedrības “Vienības laukums” iesniegumam (sakarā ar būvprojekta “Vienības laukuma un Upes ielas (posmā no Limbažu ielas līdz Matīšu šosejai), Valmierā, pārbūve” izstrādi).Ar iesniegumiem un stādījumu inventarizācijas lietu var iepazīties

Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldē Lāčplēša ielā 2, 109. kabinetā pašvaldības darba laikā no 8. līdz 22. novembrim (ieskaitot) vai mājaslapā www.valmiera.lv sadaļā “Pašval­dība” – “Sabiedrības līdzdalība” – “Publiskās apspriešanas”.

Priekšlikumi un ierosinājumi iesniedzami rakstveidā Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Lāčplēša ielā 2 pašvaldības darba laikā līdz 22. novembra plkst. 17.00.

Paziņojums par publiskās apspriešanas sanāksmi

Valmieras pilsētas pašvaldība paziņo, ka saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldība domes 2016. gada 27. oktobra sēdes lēmumu Nr. 409 (protokols Nr.  11, 11.§) “Par Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai” publiskajai apspriešanai tiek nodota pilnveidotā Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma redakcija.

Publiskās apspriešanas termiņš ilgst no 7. līdz 28. novembrim.Ar izstrādāto Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma pilnveidoto

redakciju var iepazīties:•izdrukasformāValmieraspilsētaspašvaldībastelpās(1. stāvavestibilā)Lāčplēšaielā2;

• elektroniskā formā Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapāwww. valmiera.lv, sadaļā “Attīstība” – “Teritorijas plānojums” – “Uzsāktais teri torijas plānojums”, kā arī Ģeoportālā (vienotas pieejas punkts Latvijas ģeo telpiskajai informācijai un pakalpojumiem) https://geolatvija.lv.

Aicinām piedalīties Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas sabiedrības līdzdalības pasākumā – publis­kās apspriešanas sanāksmē, kas norisināsies 23.  novembrī plkst.  17.00 Valmieras pilsētas pašvaldības telpās (1. stāva zālē) Lāčplēša ielā 2.

Rakstiskus priekšlikumus un ieteikumus par Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju var iesniegt līdz 28. novembrim:

•nosūtotpapastuValmieraspilsētaspašvaldībai,Lāčplēšaielā2,Valmierā,LV-4201;

•nosūtotelektroniskiparakstītuiesniegumu,adresējotpasts@valmiera. lv;• iesniedzotpersonīgiValmieraspilsētaspašvaldībasApmeklētājupie-

ņemšanas centrā pašvaldības darba laikos*:-pirmdienās8.00–12.00;13.00–17.00;-otrdienās8.00–12.00;13.00–17.00;-trešdienās8.00–12.00;13.00–18.00;-ceturtdienās8.00–12.00;13.00–17.00;-piektdienās8.00–12.00;13.00–16.00.

* Apmeklētāju pieņemšanas centrs strādā bez pusdienu pārtraukuma.Apmeklētāju pieņemšana pie teritorijas plānojuma izstrādes vadītājas –

Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes teritorijas plānotājas – ainavu arhitektes Daces Elbretes katru darba dienu pašvaldības darba laikos, iepriekš piesakoties: zvanot pa tālruni 64210681, 27334425 vai rakstot e­pastu dace.elbrete@valmiera.lv.

Ar spēkā esošajiem Valmieras pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem – Valmieras pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2015.–2030. gadam, Valmieras pilsētas teritorijas plānojumu 2006.–2018. gadam, var iepazīties Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapā www.valmiera.lv sadaļā “Attīstība”.

Sanāksme, kurā tiks izskatīti publiskās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi un institūciju atzinumi, plānota 30.  novembrī plkst.  17.00 Valmieras pilsētas pašvaldības telpās (1. stāva zālē) Lāčplēša ielā 2.

Turpinājums no 1. lpp.

Tāpat apbalvojumu “Gada valmie­rietis 2016” saņems Valmieras mara­tona organizators Vilnis Priedītis par Valmieras maratona atjaunošanu un par entuziastisku sporta dzīves kopšanu un aktīva dzīvesveida tradī­ciju uzturēšanu Valmieras pilsētā. Vilnis Priedītis ir izrādījis iniciatīvu un degsmi, kā arī ieguldījis lielu darbu, lai Valmieras maratons ik gadu būtu organizēts augstā līmenī. Viņš rūpējas ne tikai par pasākuma prestižu – dalībnieku labsajūta un ērtības vienmēr ir pirmajā vietā. Ar katru reizi pasākums tiek organizēts arvien kvalitatīvāk un pārdomātāk, par ko liecina labās atsauksmes un pieaugošais dalībnieku skaits. Turklāt Valmieras maratons šogad atzīmēja 10 gadu jubileju kopš tā atjaunošanas 2007.  gadā, sasniedzot rekordlielu dalībnieku skaitu.

Starp apbalvojuma “Gada val­mierietis 2016” ieguvējiem ir arī sce­nogrāfs un režisors Reinis Suhanovs par Valmieras vasaras teātra festivāla organizēšanu 2016.  gadā, tādējādi veicinot Valmieras kā kultūras pilsētas atpazīstamību. R.  Suhanova pirmā teātra specialitāte ir scenogrāfija. Šajā jomā viņš ir viens no savas pa au­dzes līderiem. Viņš radījis sce nogrā­fijas daudzām izrādēm Valmierā, Latvijā un ārzemēs, operu iestudē­jumiem, Dziesmu un deju svētku liel uzvedumiem, iekārtojis telpu Žaņa Lipkes muzejam Ķīpsalā. Arī kā

teātra režisoram viņam ļoti svarīga ir uzve duma stilistiskā un jēdzieniskā vienotība. Vienlaikus viņš pamatīgi iedzi ļinās aktierspēles tehnikas nian­sēs, pēta dažādu izteiksmes veidu iespējas un uzticas aktieriem. Viņa nesen Valmieras teātrī tapusī viena no Raiņa un Aspazijas 150. jubilejai veltītās triloģijas izrādēm “Bērns vārdā Rainis” (pirmizrāde 2015. gada 11. septembrī) nominēta 2015./2016.  gada Latvijas teātru gada balvai kategorijā “Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem”. Paralēli tiešajam veikumam Valmieras teātrī R.  Suhanovs rosinājis arī Val­mieras kā kultūras pilsētas atpazīs­tamību, būdams idejas autors 2016.  ga da augustā notikušajam Valmie ras vasaras teātra festivālam, kas guva plašu rezonansi un atzinību skatī tāju un teātra profesionāļu vidū.

Tāpat domes sēdē tika lemts par pilsētas apbalvojuma “Pateicība” pie­šķiršanu. To šogad saņems: Valmie­ras Pārgaujas ģimnāzijas direktore Agita Zariņa par ilgstošu darbību skolas sistēmā, padarot ģimnāziju par vienu no spēcīgākajām skolām valstī;Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas nor­vēģu valodas skolotāja Sanda Deisone par ilgstošas un sekmīgas sadarbības uzturēšanu ar Norvēģijas skolām un labdarības iestādēm; airēšanas sla-loma treneris Līgonis Bečers par airē šanas slaloma popularizē šanu un airēšanas trases “Krāces” uzturēšanu;vieglatlētikas treneris Raitis Ravinskis par ieguldījumu vieglatlētikas attīs­tībā un popularizēšanā, valmieriešu

Apbalvos Goda un Gada valmieriešus 2016sekmīgu trenēšanu, kā rezultātā gūti augsti sasniegumi; vīru kora“Imanta” dalībnieks Ojārs Gustsons par ilggadēju, aizrautīgu un atbildīgu dalību Valmieras Kultūras centra vīru korī “Imanta”.

Goda un Gada valmierieši tiks sveikti Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai veltītā svinīgā sarīkojumā 18.  novembrī plkst.  19.00 Valmieras Kultūras centrā. Koncertā uzstāsies komponists Uldis Marhilēvičs, soliste Antra Stafecka un pavadošā grupa. Ieeja bez maksas. Apbalvojuma saņēmējiem tiks pasniegts Valmieras pilsētas pašvaldības atzinības raksts un īpaši izgatavota piemiņas nozī­mīte – Valmieras sudraba pakavs, kurā iegravēts apbalvojuma saņēmēja vārds un uzvārds.

Laikā no 25.  augusta līdz 30. septembrim iedzīvotāji bija aicināti izvirzīt kandidātus apbalvojumu saņemšanai, lai pateiktos cilvēkiem, kuri veicinājuši Valmieras attīstību, izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un pilsētas atpazīstamību. Kopumā tika saņemti 29 pieteikumi par 27 kandi­dātiem.

Atbilstoši Valmieras pilsētas paš­valdības nolikumam “Par Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumiem” visus kandidātus izvērtē un apbal­vojumu ieguvējus apstiprina Val mieras pilsētas paš valdības dome.

Valmieras pilsētas apbalvojumi “Goda valmierietis” un “Gada valmie­rietis” tiek piešķirti kopš 1999. gada.

Cienījamie Valmieras pilsētas

iedzīvotāji!

Līga Bieziņa, Valmieras pilsētas pašvaldība

Līdz ar sniega un ledus kārtas veidošanos jauni pienākumi rodas ielu un ietvju uzturētājiem Valmierā. Publiskās ietves un ielas Valmierā ziemas laikā uztur SIA “Valmieras Namsaimnieks” ziemas dienests, kas ielu apsekošanu un nepieciešamības gadījumā apstrādi ar pretslīdes materiāliem ir uzsācis jau kopš novembra sākuma. Par ietvju, kas atrodas privāto īpašumu piegulošajās teritorijās, tīrīšanu un apstrādi ar pretslīdes materiāliem ir atbildīgi privātie īpašnieki.

Kamēr laikapstākļi ir mainīgi un

mitri, naktīs uz ietvēm var veidoties ledus kārta. Šajā laikā īpašnieka pienākums ir rūpēties par ietves apstrādi ar pretslīdes materiāliem, kas ikvienam ietvju uzturētājam pieejami kādā no 89 pilsētā izvietotajām smilšu kastēm.

Veidojoties sniega segai, tas ir jātīra, novietojot to valnī gar ietves malām un saudzējot ielu komunikācijas un apstādījumus. Rūpējoties par gājēju drošību, ietves ir jānotīra līdz to cietajam segumam un jānokaisa ar smilšu kastēs pieejamo pretslīdes materiālu.

SIA “Valmieras Namsaimnieks” val des priekšsēdētājs Valdis Jēgers informē: “Valmieras ziemas dienests ir gatavs jaunajai darba sezonai. Ielas ar smilšu­sāls maisījumu Valmierā šogad kaisīs un tīrīs sešas transporta vienības. Ja uzsnigušā sniega dau­dzums pārsniegs piecu centimetru biezumu, kur tas tehniski ir iespējams, atvieglosim galveno ietvju uzturēšanu

Ietvju un ielu kopšana ziemā

Zane Bulmeistare,SIA “VTU Valmiera”

18.  novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 98.  gadadienā, brauk­šana Valmieras pilsētas maršrutu auto­busos būs bez maksas.

Svētku dienā Valmieras pilsētas mar šrutu autobusi kursēs kā sest dienā.

Izmaiņas 17. un 18.  novembrī gaidāmas arī reģionālās nozīmes autobusu satiksmē – daži reisi būs

Valsts svētkos bezmaksas sabiedriskais transports

atcelti, savukārt citos maršrutos tiks veikti papildu braucieni. Izmaiņu saraksts skatāms mājaslapas www. vtu­valmiera.lv sadaļā “Pasažie­ru pārvadājumi” – “Izmaiņas kustību sarakstos”.

ar mehanizētu tīrīšanu. Tam tiks iz­mantotas četras transporta vienības.”

Saraksts ar Valmierā izvietotajām kaisāmā materiāla kastēm, informā cija par Valmieras pilsētas ielu sadalīju­mu ziemas uzturēšanas klasēs un to kopšanas prasībām, kā arī mehanizēti tīrāmo ietvju saraksts ir pieejams Valmieras pilsētas pašvaldības mājas­lapas www.valmiera.lv sadaļā “Ielu uzturēšana un remonts”.

Kārtību, kā īpašumam piegulošās ietves ir kopjamas, nosaka Valmieras pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi Nr. 195. Ziemā ir nepieciešama ietvju attīrīšana no sniega un to kaisīšana ar pretslīdes materiāliem, kā arī atkritumu savāk­šana. Ja īpašniekam piederošā terito­rija ir sabiedriska vieta, no sniega ir jāattīra visas piegulošajā terito rijā esošās ietves, brauktuves un auto­stāvvietas (izņemot sabiedriskā trans­porta pieturvietas), kā arī tās jāap­strādā ar pretslīdes materiāliem.

Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa 3. decembrī plkst. 13.00

organizēs pasākumu pāriem, kuriem 2016. gadā ir

Zelta kāzu jubileja – laulībā nodzīvoti 50  gadi – un kuri

ir Valmieras pilsētas iedzīvotāji.

Aicinām pārus pieteikties Dzimtsarakstu nodaļā līdz 10. novembrim.

Kontakttālrunis – 64225313.

3 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 2 2 . N OV E M B R Ī

Benita Brila, SIA “Vidzemes slimnīca”

Pētījumos par D vitamīna līmeni Latvijas iedzīvotājiem, ko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slim nīcas stacionāra “Gaiļezers” endo kri nologa I.  Rasa vadībā veica dr.  J.  Semjonova un dr.  M.  Mukāne, atzīts, ka D vitamīna nepietiekamība un deficīts iedzīvotājiem ir izplatīts neatkarīgi no vecuma, dzimuma un gadalaika. Tikai piektajai daļai no tiem iedzīvotājiem, kuru laboratoriskie rā­dītāji izmantoti pētījumā, D vita mīns organismā ir pietiekamā līmenī, bet pusei no pacientiem, kuru labo rato­riskie rādītāji izmantoti pētījumā, ir atklāts D vitamīna deficīts. Tāpat tika konstatēts, ka D vitamīna līmenis Lat­vijas laika apstākļos nav pietiekams ne ziemā, ne vasarā. Vidzemes slimnīcas laboratorijas va dītāja Sandra Siliņa pastāstīja, ka oktobrī veiktās analīzes vai rākiem pacientiem uzrā dījušas tādu D vitamīna iztrūku mu, ka ārsts izrakstījis medikamentus šī vitamīna deficīta kompensēšanai, jo tumšajos rudens un ziemas mēnešos ar uzturu vien cilvēkiem neizdosies uz ņemt nepieciešamo D vitamīna devu.

Pārbaudi D vitamīna līmeni! Par nepietiekamu D vitamīna līmeni

organismā var liecināt, piemēram, nogurums, muskuļu vājums, nespēks, biežas saaukstēšanās un zobu stāvokļa pasliktināšanās. Riska faktori D vita­mīna deficītam ir nepietiekama uztu­rēšanās saules gaismā, hroniskas aknu slimības (hronisks C hepatīts vai aknu ciroze), hroniska nieru slimība, nepietiekama D vitamīna uzsūkšanās kuņģa zarnu traktā (pēc operācijas kuņģa zarnu traktā).

Ja ir kādas pazīmes vai riska faktori, kas liecina par iespējamu D vita mīna deficītu, pēc asinsanalīzes jāno saka kopējā D vitamīna līmenis. Ja tas nav pietiekams, jāvēršas pie ārsta, kas izvērtēs analīžu rezultātus un ieteiks izmaiņas dzīvesveidā vai medikamentozu terapiju.

D vitamīna līmeni pēc asins analī­zes var noteikt Vidzemes slimnīcas laboratorijā Jumaras ielā 195 katru darbdienu no plkst.  7.30 līdz 15.30 un Konsultatīvajā kabinetā Bastionā, Bastiona ielā 24, 101. kabinetā darbdienās no plkst.  8.00 līdz 15.30, sestdienās no plkst.  8.00 līdz 11.00. Izmeklējuma cena 8,50 EUR (valsts šo izmeklējumu neapmaksā).

Zane Bulmeistare,Valmieras pilsētas pašvaldība

“Runājam par leģionāriem, par atmodas laiku. Jauniešiem tas šķiet interesanti, ir citādāk, nekā par to lasīt grāmatās. Skolēni mums uzdod jautājumus un izturas ar lielu cieņu. Piemēram, bija reize, kad viņi, godinot “Balto bērzu” vīrus, kuri piedzīvojuši nosūtīšanu uz koncentrācijas nometni, piecēlās kājās. To mēs nebijām gaidījuši. Jauniešiem vēsture interesē, jāprot tikai ar viņiem runāt un stāstīt,” tā saka Ivars Briedis, toreizējās Augstākās Padomes deputāts, kurš 1990.  gada 4.  maijā nobalsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.

I. Briedis ir viens no 17 senioru vīru kora “Baltie bērzi” dalībniekiem. Šāds koris Latvijā ir vienīgais – vidējais vecums dziedātājiem ir 75 gadi, bet divi vecākie kungi jau nosvinējuši vairāk nekā 90 dzimšanas dienas. “Bērzs ir koks ar stiprām saknēm, bal­tu stumbru. Korī vīri visi ir ar baltām galvām, stalti kā bērzi, lai gan izjutuši dzīves vētras. Mūsu koris ir īpašs arī ar to, ka izpildām patriotiskus skaņdar­bus, leģionāru un kara dziesmas, ko daudzi nemaz nezina. Tāpat arī stāstām savu pieredzi. Esam guvuši atbalstu Valmieras novada fonda projektā – ciemojamies bijušā Valmieras rajona skolās ar koncertlekcijas programmu. Ir gan dziesmas, gan mūsu un vēs tures skolotāju, Valmieras muzeja darbi­nie ku stāstījumi par leģionāru kustī­bu. Bērni klausās ar lielu interesi. Arī novembrī sanāks īsta koncerttūre.”

Valmieras Viestura vidusskola, Val­mieras Pārgaujas ģimnāzija, Sv.  Sīma­ņa baznīca, Rūjiena, Lode – tās ir “Balto bērzu” koncertēšanas vietas novembrī. Lai gan vīri ir cienījamā vecumā, I.  Briedis uzsver, ka visiem ir nopietna attieksme pret kora misiju  – ar dziesmām un stāstiem skaidrot Latvijas vēsturi, nodot atmiņ­stāstus nākamajām paaudzēm, tāpēc

“jākustas, jādzied un jāstāsta, kamēr var”. Jaunieši brīnoties, kā, piemēram, varēja sazināties barikāžu naktī, mobilo telefonu taču nebija. “Man naktī piezvanīja Ziedonis Ziediņš (arī Augstākās Padomes deputāts), ka Viļņā jau ir cilvēku upuri, Dainis Īvāns sauc visus kopā. Bruņutransports bija ielās, helikopteri lidoja. Protams, bija bail, bet cerība tomēr lielāka. Jaunie­šiem tas ir interesanti – uzzināt tieši no cilvēka, kurš to redzējis savām acīm.”

Pašlaik koristiem jau ir idejas Latvijas simtgades sagaidīšanai, pie­mēram, vairāk uzzināt un stāstīt par cilvēkiem, kuri 1918.  gada 18.  novembrī nobalsoja par Latvijas valsti. Arī Valmierā risinājušies nozī­mīgi notikumi, piemēram, te tapa pirmais sarkanbaltsarkanais karogs vēl pirms neatkarības pasludināšanas 1918.  gadā. “Švunka darboties mums ir liela, tikai gadi nāk klāt un spēka paliek mazāk. No otras puses, koris arī dod spēku. Inga Zirne, mūsu diriģente, nepārstāj mūs saukt par puisīšiem, tas ir ļoti mīļi.”

“Balto bērzu” garu, kā norāda I. Briedis, labi raksturo Raimonda Paula skaņdarbs “Sauc brāļus dziesma kopā” ar Jāņa Petera vārdiem, kas pašlaik ir kora repertuārā: “Kas reiz piedzimis

Jauniešiem jāstāsta par Latvijas vēsturiošu zemē šajā, tam ir jādzied oša liktenis. Sava vectēva, sīkstā latvieša, vecā strēlnieka spīts. Dzied mežs un debess dzied, dzied laika straumē gadi. Tu dziedi, dziedam mēs un dziesmā topam tavi radi. Sauc tava dziesma, sauc bites vienā stropā. Kas reiz piedzimis bērzu zemē šajā, tam ir jādzied bērza liktenis, tēva cerība zaļā, jaunība, tēva dzīvība stiprā. Es topu brālis tavs, sauc brāļus dziesma kopā.”

“Latvija, dziesma un brīvība nav at­dalāmi,” uzsver I. Briedis. Viņš jau dau­dzus gadus kopā ar Latvijas Okupā ­cijas muzeja darbiniekiem atsau cas aicinājumam viesoties Lat vijas skolās. “Tas nav vienkārši izstā stāms. Arī man, kaut arī esmu bijis jau tik daudzās sko­lās, aizraujas elpa. Bērni to jūt. Ir sva­rīgi to nodot tālāk, lai viņiem tas būtu vairāk saprotams. Savā ziņā visi esam cietuši no politiskajām represijām. Pie­mēram, izsūtīja manu tēvu, mamma palika viena ar četriem bērniem. Tas bija 1949.  gada oktobris. Tie bija ļoti grūti gadi. Arī tēvs, at griezies no Sibīri­jas, neko nestāstīja. Tikai mūža nogalē pateica: “Dzīvojiet tā, lai nekad vairs nebūtu jāpiedzīvo tas, ko pieredzēju es.” Arhīvā atradu tēva tiesas mate­riālus – lasīju un raudāju.”

Vai mūsdienās mēs kā tauta spētu apvienoties? I.  Briedis uzskata, ka katram gribas dzīvot tā, lai ir labāk, kopīgais ieguvums pašlaik nav prioritāte. Arī tāpēc ir svarīgi sirmo vīru stāsti – lai atgādinātu, kas bijis jāpie dzīvo, lai šodien varam dzīvot brīvā Latvijā. “Ticība, cerība, mīlestība visam, kas ir labs! To saglabāt, nezau­dēt latviskumu, atcerēties, ko brīvība ir prasījusi citiem,” vēl I.  Briedis. “No senatnes, no laika mājām ar ziediem mūsu tauta nāk. Un mēs to dziesmu turpinājām, un nevaram mēs savādāk.” Arī ar šiem Kārļa Kalnieša vārdiem I.  Briedis raksturo senioru vīru kori “Baltie bērzi” un viņu darbošanos, norādot, ka dziesmai Latvijā vienmēr bijis liels spēks.

Zane Bulmeistare,Valmieras pilsētas pašvaldība

Latvijas Republikas proklamēšanas 98.  gadadienas priekšvakarā Ordeņu kapituls piešķīris 62 augstākos valsts apbalvojumus – 18 Triju Zvaigžņu ordeņus, 10 Viestura ordeņus un 34 Atzinības krustus. Tos saņēmuši arī trīs valmierieši.

Valmieras Mūzikas skolas skolotāja, vokālā pedagoģe Gaida Ungure saņē­musi Triju Zvaigžņu ordeņa V  šķiru un iecelta par ordeņa kavalieri. Savu kārt SIA “ZAAO” (ZAAO) valdes priekšsēdētājam Aivaram Sirmajam un Lauksaimniecības pakalpojumu ko ope ratīvās sabiedrības VAKS valdes priekšsēdētājam Indulim Jansonam piešķirta Atzinības krusta IV šķira, ieceļot A.  Sirmo un I.  Jansonu par ordeņa virsniekiem.

Gaida Ungure ir Latvijā vecākā strādājošā skolotāja. Viņa pasniedz vokālo mūziku – dziedāšanu Valmieras Mūzikas skolā, kas ir arī vecākā bērnu mūzikas skola Latvijā. Turpināt darbu aptiekā – tāds bija Ungures kundzes plāns, bet 22 gadu vecumā dzīve deva citu iespēju, un jaunā dāma iestājās mūzikas skolā. Divus gadus vēlāk talantīgajai audzēknei piedāvāja pedagoga vietu. Skolotājai Gaidai Ungurei šis ir jau 67. mācību gads.

Par skolotāja profesiju G.  Ungure saka: “Bērns ir pilns ar dažādām do tībām, bet mums tās jāpalīdz attīstīt. Vēl jo svarīgāk, mēs palīdzam veidoties sirdsapziņai. Mēs palīdzam rasties cilvēkam, kurš pats būs radītājs. Tā ir liela atbildība un Dieva dāvana. Uzskatu, ka man laimi būt par skolotāju ir dāvājis Dievs. Ja darīsim no sirds un bez atlikuma, viss būs labi un izdosies! Mums jābūt pateicīgiem par to, kas ir dots, tad milzu darbus paveiksim.”

A.  Sirmajam apbalvojums nozīmē apliecinājumu kvalitatīvam darbam. “Galvenais ir darīt to, kas patīk. Jau tehnikumā mācoties zināju, ko gribēšu dzīvē darīt, un tas palīdzēja nokļūt tur, kur šodien esmu. Apbalvojums man nozīmē atzinību visam ZAAO kolektīvam par kvalitatīvi un savlaicīgi veiktajiem ikdienas darbiem, par spēju pielāgoties nemitīgajām izmaiņām un augošajām prasībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Diemžēl šādu apbalvojumu nevar piešķirt ko­lek tīvam, tāpēc to piešķir vadītājam,” stāsta A. Sirmais, uzsverot, ka lielākais lepnums ir par darbiniekiem, kuri 18 gadus ir auguši un mainījušies kopā ar uzņēmumu, lai arvien veiksmīgāk spētu izpildīt klientu prasības atkri­tumu apsaimniekošanā.

Arī I.  Jansons uzsver, ka augstais apbalvojums ir novērtējums paveik­tajam darbam, kā arī dzinulis darboties tālāk. “Atzinības krusts ir atbildība priekšdienām. Lauksaimniecībā jāņem vērā, ka riski ir lieli – gan klimatis­kie apstākļi, gan globālais tirgus. Kopā ar lauksaimniekiem domājam par risinājumiem un mācāmies. Tas ir apliecinājums mūsu kopīgajam darbam, tāpēc, protams, gandarījums ir liels,” atzīst I.  Jansons. Jautāts, par ko ir lielākais lepnums, VAKS valdes priekšsēdētājs norāda, ka “nereti Lat­vijas uzņēmumu vājuma pamatā ir nespēja sadarboties. Mums, uzskatu, to ir izdevies nopietni mainīt. Latvieši var! Mēs ar savu kapitālu spējam izveidot uzņēmumu, kas var konkurēt Eiropas tirgū. Protams, milzīgu atbalstu sniedz darbinieki un lauksaimnieki. Spēku turpināt dod jaunu projektu virzīšana. Idejas ir, iespējas ir, tikai jādarbojas”.

Apbalvojumu pasniegšanas cere­monija tradicionāli notiks 2016.  gada 18. novembrī Rīgas pilī.

Valmieriešiem piešķirti valsts augstākie apbalvojumi

Līga Bieziņa,Valmieras pilsētas pašvaldība

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu sporta un rotaļnodarbību norisi Valmieras izglītības iestādēs, Valmieras pilsētas pašvaldība ir iegādājusies mūsdie nīgu un kvalitatīvu sporta inventāru. Ņemot vērā izglītības iestāžu vajadzības un esošā sporta inventāra nolietoju­mu, pirmsskolas izglītības iestādes saņēmušas bērnu rotaļnodarbību da­žā dojošu, līdzsvara un koordinācijas spējas attīstošu vingrošanas aprīko­jumu. Savukārt skolās, tai skaitā arī Valmieras Bērnu sporta skolā, tika papildināts dažādiem sporta veidiem nepieciešamais aprīkojums.

“Viena no panākumu atslēgām bērnu fiziskās aktivitātes veicināšanai un motivēšanai nodarboties ar spor­tu ir kvalitatīva vide un inventārs. Interese nodarboties ar sportu brīvajā laikā ir sākums arī labiem rezultātiem vietējā un valsts mēroga sacensībās,” gandarījumu par iespēju uzlabot spor­ta inventāru pauž Valmieras Bērnu sporta skolas direktore Līga Dzene.

“Valmieras skolās līdztekus bas­ketbolam, volejbolam un futbolam tiek spēlēts arī badmintons un frisbijs.

Tāpat populārs ir kļuvis florbols, kas nu jau tiek spēlēts ne vien skolās, bet arī bērnudārzos. Taču kā jaunums Valmieras izglītības iestādēs ienākusi nūjošana,” stāsta atbildīgā par sporta inventāra piegādi, Valmieras Izglītības pārvaldes speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Iveta Kļaviņa. “Jaunā aprīkojuma iegāde noteikti būs ieguldījums ne tikai sporta stun­du nodrošinājumam ar jaunu inven­tāru, bet tas papildinās arī ārpus stun­du individuālās nodarbības, sporta svētkus un jaunu sporta veidu apgū­šanu,” uzsver I. Kļaviņa.

Jaunu inventāru florbolam šogad iegādājās visas Valmieras skolas, tai skaitā arī Valmieras Bērnu sporta skola. Florbola inventāru papildināja arī bērnudārza “Kārliena” struktūrvienība “Pienenīte”. Badmintona un frisbija aprīkojumu iegādājās gan Valmieras 2. vidusskola, gan Valmieras Pārgaujas ģimnāzija. Tāpat badmintona inventāra krājumus papildināja Valmieras Valsts ģimnāzija un Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola – attīstības centrs. Bērnudārzam “Kārliena” tika piegādāts jauns nūjošanas aprīkojums, bet Valmieras pilsētas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde “Bitīte”

Izglītības iestādēm jauns sporta inventārs iegādājās bērnu trenažieri­divriteni, kas noderēs bērniem ar pārvietošanās traucējumiem kustību pieredzes bagā­tināšanai.

Atbilstoši iepirkuma rezultātiem sporta inventāra piegādi par 21  496,46  EUR veica SIA “RANTZOWS SPORT”. Sporta inventāra iegāde 3499,99 EUR apmērā tiek līdzfinan­sēta no valsts budžeta finanšu līdzek­ļiem Izglītības un zinātnes ministrijas organizētā projekta “Sporta inventāra un aprīkojuma iegāde Valmieras pil­sētas pašvaldības dibinātajām izglī­tības iestādēm” ietvaros.

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Ivars Briedis

4 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 2 2 . N OV E M B R Ī

Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums

„Valmiera domā un rada”.Reģistrācijas Nr. 000703429.Tirāža: 12 000. Bezmaksas.

Iespiests: SIA „Valmieras tipogrāfija Lapa”. Izdod: Valmieras pilsētas pašvaldība (Lāčplēša ielā 2, Valmierā, LV-4201).

Ierosinājumus un komentārus par izdevu-ma saturu gaidīsim pa tālruni 64207136

vai elektroniski: info@valmiera.lvIzdevumu var lasīt arī: www.valmiera.lv

Līga Tarbuna,Valmieras Kultūras centrs

19.  novembrī no plkst.  21.00 Valmieras Kultūras centrā notiks svētku balle. Tajā spēlēs grupa “Baltie lāči”.

Latgales šlāgermūzikas grupa “Baltie lāči” un solists Andris Baltacis dzied un spēlē tautā mīlētas un

Karlīne Cercina, Mākslas “Galerija Laipa”

12.  novembrī plkst.  13.00 Galerijā Laipa Stacijas ielā 37 notiks koktēlnieces Vinetas Kurzemnieces (1952) skulptūru, viņas meitu Agneses Kurzemnieces (1973) gra fikas un Andras Kurzemnieces (1976) tekstil­mākslas un dēla Gata Kurzem nieka (1985) videoinstalāciju izstādes atklāšana.

Vineta Kurzemniece tēlniecību

apguva Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) no 1971. līdz 1977. gadam, mācoties pie tādiem tēlniecības meis tariem kā Igors Vasiļjevs, Valdis Albergs un Alberts Terpilovskis, kurš ir arī viņas diplomdarba vadītājs. Lai gan sākumā izvēlējusies strādāt granītā, vēlāk pievērsusies koktēlniecībai, kas interesējusi jau iepriekš. Kopš 1977.  gada regulāri piedalās gan vietējas nozīmes, gan starptautiskās izstādēs, bet 1982. gadā kļuva par Mākslinieku savienības biedri un ir Lat­

Svētku balle ar grupu “Baltie lāči”

Izstādes “KOPĀ/tālāk” atklāšanavijas Tēlniecības centra valdes locekle.

Vinetas Kurzemnieces darbus caur­strāvo miers, harmonija un mīlestība, jo viņa cenšas distancēties no ļaunā un nepatīkamā un savos darbos to neielaiž.

Centrālais darbu motīvs ir alegorisks cilvēka tēls – visbiežāk sievietes noapaļotās ķermeņa formas. Bieži sastopamas divu, retāk trīs figūru kompozīcijas, kur tēli harmoniski savijušies – kājas, rokas, ķermeņu aprises sakļāvušās apskāvienos vai dejas solī, kļūstot par vienotu veselumu (“Tuvums” 2009;“Mūžīgā deja” 2012; “Tango” 2015).Māksliniece dažkārt mīl jokoties, ka tīšām kompozīcijām pievienojot kādu lieku detaļu, piemēram, kāju, kas tikai ļoti vērīgam skatītājam ir pamanāma. Kokā veidotie tēli ir kā no sapņu valstības iznirušas būtnes ar neskaidriem seju vaibstiem (“Karia­tīde” 1995; “Sapnis” 2014; “Saulessveicēji”2012;“Pamošanās”2013),kasiedvesmojušas autori darbu tapšanai.

Liela loma mākslinieces dzīvē ir ģimenei. Viņa ir piecu bērnu māte, tādēļ arī mātes un bērna tēma ir tikusi bieži vien apspēlēta darbos (“Rīts” 1986; “Māte ar bērnu” 2007;“Ģimene” 2007; “Madonna” 2010).Tāpat ir reliģisku motīvu iedvesmoti darbi (“Pieta” 1994; “Lūgšana” 2005;“Pravietis” 1993), kas ir alegoriski tēli, nevis konkrētu bībelisku motīvu atveidi. Māksliniecei drīzāk ir svarīgs tēlainais vēstījums par paļaušanos

Zane Ceriņa, Valmieras Drāmas teātris

Decembrī pirmizrādes Valmieras teātrī piedzīvos divi jauniestudē ju­mi – 2. decembrī “Emmijas laime”, ko pēc R. V.  Fasbindera “Bailes saēd dvē­seli” scenārija motīviem iestudē Māra Ķimele, un 15.  decembrī Šarlotes Brontē pasaulslavenais romāns “Džei­na Eira”, ko dramatizējis un iestu dējis Reinis Suhanovs. 

“Emmijas laime” darbība risinās mūsdienu Berlīnē – Eiropas sirdī, kurā kā Bābelē saplūst visdažādākās tautas, katra ar savām vēlmēm un ieražām.  Galvenajās lomās: Inese Ramute, Jānis Znotiņš un Elīna Vāne. Izrāde “Emmijas laime” skatāma arī 3., 6., 10. un 13. decembrī Valmieras teātra Apaļajā zālē.

Tāpat decembrī pirmo reizi uz

Pirmizrādes teātrī

popu lāras dziesmas, tautasdziesmu apdares un arī pašu komponētas dziesmas. “Balto lāču” izpildītās dzies­mas vairākus gadus bijušas Latvi­jas šlāgermūzikas aptaujas gada laureātes, mūziķi piedalījušies dažādos koncertos, izdevuši mūzikas albumus. Šogad grupa svin mākslinie ciskās dar­bības desmit gadu jubileju. “Balto lāču” populārākās dziesmas ir “Mātēm”, “Pār

Latvijas teātra skatuves būs skatāms Šarlotes Brontē pasaulslavenā romāna “Džeina Eira” iestudējums. Galvenajās lomās Inga Apine un Ivo Martinsons. Izrāde ir mākslinieciski psiholoģisks

pētījums par cilvēka jūtu dabu, sekojot līdzi jaunas un neatkarīgas sievietes dzīvesstāstam, kas savulaik spējis iedvesmot visu pasauli. Izrāde “Džeina Eira” būs skatāma arī 16., 17. un 18. decembrī.

Biļetes uz Valmieras teātra izrādēm var iegādāties teātra kasē (tālrunis 64207335), “Biļešu paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv. 

Baikāla drūmajām stepēm”, “Pacel glāzi priekā” un citas.

Ieejas biļete uz balli 5 EUR, savu­kārt pie galdiņa 10 EUR. Lū dzam rezervēt vietas pie galdiņiem līdz 17.  novembrim. Aicinām līdzi ņemt groziņu. Vietu rezervācija un biļešu iepriekšpārdošana Valmieras Kultūras centra kasē, tālrunis 64207207.

augstākam, dievišķo spēku klātbūtnei.Piemēram, darbā “Likteņlēmējas” (1997) tiek akcentēta saikne ar latviešu tautas mitoloģiju.

Andra Kurzemniece pēc Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas absolvēšanas iestājās LMA Tekstil­mākslas nodaļā, tā rezultātā glezno, strādājot tekstilmozaīkas tehnikā. Kompozīcijas ir veidotas no dažāda materiāla audumu gabaliem, pērlēm un izšuvumiem. Lai radītu faktūru un uzirdinātu virsmu, audums tiek burzīts un krokots (“Negaiss” 2014), tāpat tiek izmantoti papildu materiāli, piemēram, bumbiņas apjoma radīšanai (“Bēdas” 2016). Darbiem raksturīga spilgtu, kontrastainu un dekoratīvu krāsu laukumu izmantošana. Māksliniecei iemīļoti tēli ir cilvēki un suņi (“Kušs” 2007; “Pilns mēness” 2011; “Rudens”2015). Tēlaini izteiksmīgs ir darbs “Vientuļnieku arhipelāgs” (2010), kas aktualizē cilvēku vienu no lielākajām problēmām – vientulību. Darbs tapa īpaši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Izstāžu zālē “Arsenāls” veidotajai izstādei “Zelta darbi” (kuratore Elita Ansone). Māksliniece kopš 2000. gada ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre.

Savukārt Agnese Kurzemniece pēc Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas absolvēšanas izvēlējās LMA Grafikas nodaļu un diplomdarbu izstrādāja Gunāra Kroļļa oforta meis­tardarbnīcā (Oforta tehnika ietver vairākus paņēmienus, ko vieno skābes

izmantošana procesa laikā, kas ir sarežģīti un laikietilpīgi. Iecerēto zīmē­jumu mākslinieks spoguļattēlā veic uz iepriekš sagatavotas un nogruntētas metāla plates, ko vēlāk kodina skābes vanniņā noteiktu brīdi, lai iegūtu vēlamo toņu gradāciju un līniju spilg­tumu). No 2012. gada māksliniece ir biedrības “Grafikas Kamera” biedre. A. Kurzemniece strādā ne tikai oforta, bet arī sietspiedes (“Pirtī” 2016), lito­grāfijas (“Rudens” 2016), zīmējuma, kologrāfijas tehnikās, kā arī gleznojot un eksperimentējot meklē sev pie­mērotāko ceļu ideju īstenošanai. Domājot par izstādi “Kopā”, māksli­niece ir radījusi novilkumu uz audekla “Dārzs” (2016), velkot paralēles starp māsas tekstilmākslu un mammas nopietno aizraušanos ar dārzkopību.

Ceturtais elements ir Gatis Kur­zemnieks, kurš ir 3D un 2D māksli­nieks. Ieguvis ne tikai LMA Vizuālās komunikācijas nodaļas izglītību, bet gan vispirms Latvijas Universitātē dator zinātņu maģistra grādu, kā arī studējis 3D animāciju Lucernas Augst ­skolā Šveicē (Hochschule Luzern). Pašlaik G.  Kurzemnieks lielā koties dzīvo ārpus Latvijas un strādā ar starp­tautiskām kompānijām (Microsoft, REI). Viņš darbojas ar virtuālo realitāti un 3D animāciju. G.  Kurzemnieka 3D animācijām ir raksturīga ne tikai pārliecinoša kvalitāte, bet arī neiz­trūkstošs ir melnais humors.

Izrādes “Džeina Eira” publicitātes foto