1

Valmieras pilsētas pašvaldības pieredze un izaicinājumi darbā ar atvērta pirmkoda

programmatūru.

Kaspars UrbānsInformācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs

18.01.2011. Rīga

2

Saturs

IT infrastruktūra Serveru OS Pakalpojumi Lietotāju darbstacijas Kāpēc mēs to izmantojam “Projekta” secinājumi Izaicinājums

3

IT infrastruktūra

4

IT nodaļa

5

Parks

• ~ 1000 darbstacijas (Pašvaldība + skolas + bērnudārzi un citas pašvaldības iestādes)

• 9 fiziski serveri, no kuriem

– 4 izdalīti (dedicated) serveri

– 5 virtuālserveri (OS un KVM virtualizācija)

• 37 virtuālserveru konteineri

(skaits uz 17.01.2011.)

Infrastruktūra

6

• Centralizēts interneta pieslēgums (60 Mbit/s simetrisks)

Infrastruktūra

7

• LAN (VLAN) savienojumi ar 32 adresēm visā Valmierā (Savienojumu ātrumi ir no 2 līdz 1000 Mbit/s)

Infrastruktūra

8

Izdalīti (dedicated) serveri:– Microsoft Windows Server 2003 – Navision – Grāmatvedība– Microsoft Windows Server 2003 – E-portfelis – Iepriekšējā

dokumentu vadības sistēma – tagad darbojas kā arhīvs– Slackware – Asterisk + HylaFax – PBX– Suse – Oracle DB – Dažādi pakalpojumi iedzīvotājiem

Izdalīti virtuāl-serveri:– CentOS ar OpenVZ virtualizāciju (OS virtualizācija)vai– Debian ar Proxmox virtualizāciju (gan OS, gan KVM

virtualizācija)

Serveru OS

9

Serveru OS

10MS Windows Server 2003

MS Windows Server 2008SUSE

CentOSDebian

UbuntuSlackware

0

5

10

15

20

25

30

35

11

Serveru OS attēls

12

Pakalpojumi

13

OS: CentOS Virtualizācija: OpenVZ Pārvaldība: web panelis

(OpenVZ Web Panel) jeb konsole.Web panelis – ikdienas uzturēšanai.Konsole – gadījumos, kad sagatavoti uzstādīšanas šabloni.

Nodrošina tikai Linux OS virtualizāciju, migrējot konteinerus starp serveriem, tie pāris sekundes nav pieejami.

Virtuālserveri

14

Virtuālserveri

15

Virtuālserveri

16

OS: Debian Virtualizācija: Proxmox Pārvaldība: web panelis (Proxmox web panel) jeb konsole.

Web panelis – ikdienas uzturēšanai.Konsole – gadījumos, kad sagatavoti uzstādīšanas šabloni.

Nodrošina arī Windows OS virtualizāciju, migrējot konteinerus starp serveriem, nav piekļuves pārrāvumi. Nav piekļuves pārrāvumi sagatavojot SNAPSHOT'us.

Virtuālserveri

17

Servera parametri:CPU: 2 gab Intel Xeon (4-core) 2,4 GhzRAM: 8 GB,OS: CentOSHDD: 8 x 250 GB

Kapēc Virtuālserveri?

Konteineru skaits: 15Pakalpojumi: DNS, mail, listes, wiki,

vairāki webi, ftp, pbx rec db, ldap, intranet, radius, enum, bpms

18

Servera parametri:CPU: Intel Xeon 3 GhzRAM: 1 GBOS: CentosHDD: 146 + 146 + 146 + 146 GB SCSI

15000

Kapēc Virtuālserveri?

Konteineru skaits: 8Pakalpojumi: Dažādi Web serveri ar

“diezgan statisku saturu”

19

Zināšanu bāze - wiki serveris

Informācija par:ServeriemKomutatoriemMaršrutētājiemBezvadtu tīkla iekārtāmIP telefoniemTīkliem

PamācībasSertifikātiTelpu plāniKrīzes plāniu.c.Nodrošina incidentu vadībasfunkcionalitāti

20

Zināšanu bāze - wiki serveris

21

Zināšanu bāze - wiki serveris

22

Zināšanu bāze - wiki serveris

23

e-pasta serverisIRedMail projekts

Komponente Loma

Postfix MTA (SMTP)

Dovecot POP3, IMAP

OpenLDAP Lietotāju direktorija

MySQL Glabā uzstādījumus

Apache Web serveris

Roundcube Web mail klients

Amavisd + SpamAssassin + ClamAV

Anti-Spam un Anti-Virus

24

web serveri

Komponente Loma

Apache Web serveris

MySQL DB

PostgreSQL DB

OpenLDAP Lietotāju direktorija autorizācijai

SQUID Reversais PROXY

Joomla CMS

Drupal CMS

Gallery2 Attēlu galerija

25

Domēna kontrolieris

Komponente Loma

Samba Windows file share

OpenLDAP Lietotāju direktorija autorizācijai

Pykota Izdruku uzskaites mehānisms

CUPS Printserveris

pGina Alternatīva Windows autorizācijas mehānismam

26

Darbstaciju pārvaldības sistēma – Migliņa :)

Komponente Loma

DHCPD Tīkla uzstādījumu nodošana

NFS Tīkla failu sistēma

PXE Darbstaciju ielādēšanai izmantojot koplietotu diska saturu

FTP Failu apmaiņas protokols

APACHE WEB serveris

27

Darbstaciju pārvaldības sistēma – Migliņa :)

Attālināta diska satura “imidža” izveidošana Attālināta diska satura atjaunošana no izveidotā “imidža” Programmatūras attālināta uzstādīšana Printeru attālināta uzstādīšana Attālināta operētājsistēmas parametru maiņa

28

Darbstaciju pārvaldības sistēma – Migliņa :)

29

Darbstaciju pārvaldības sistēma – Migliņa :)

30

IP telefonijas centrāle - PBX

Komponente Loma

Asterisk Komunikāciju serveris

HylaFAX Elektroniskas faksu sūtīšanas un saņemšanas modulis

MySQL DB zvanu vēstures un audiogida koka konfigurācijas glabāšanai

APACHE Web serveris izrakstu publicēšanai

CSipSimple SIP klients Android platformai

Fring SIP klients iOS

Uzstādīšanaun atbalsts:

31

IP telefonijas centrāle - PBX

32

IP telefonijas centrāle - PBX

33

DNS serveris un ENUM pakalpojumi

Komponente Loma

BIND Serviss dns un enum nodrošināšanai

WEBMIN Web pārvaldības panelis ierakstu izmaiņām

34

Procesu modelēšana un vadība

Komponente Loma

ProcessMaker Procesu modelēšanas un vadības vide

APACHE Web serveris

OpenLDAP Lietotāju direktorija

35

Web satura filtrēšanas mehānisms

Komponente Loma

DansGuardian Satura filtrēšanas mehānisms

SQUID PROXY serveris

ClamAV Vīrusu meklētājs

Apache Web serveris

36

Web satura filtrēšanas mehānisms

37

Rezerves kopijas

Komponente Loma

BackupPC Rezerves kopiju veidošanas un uzturēšanas vide

APACHE Web serveris

Samba Windows file share klients

38

39

40

Uzraudzība

Komponente Loma

Zabbix Iekārtu uzraudzības rīks

APACHE Web serveris

41

Uzraudzība

42

Uzraudzība

43

Citas sistēmas

Komponente Loma

FreeRadius Sistēma autorizācijas nodrošināšanai pret LDAP koku, sistēmās, kuras pa tiešo neatbalsta LDAP autorizāciju.

44

Citas sistēmas

45

Aplikāciju attēli

46

Aplikāciju attēli

47

Aplikāciju attēli

48

Lietotāju darbstacijas

49

– OS – Pārsvarā MS Windows, tās darbstacijas, kurām nav MS Windows OS licence, tiek aprīkotas ar Ubuntu ar MS Windows 7 izskata tēmu.

– OS attiecība ~ 1:30 (Linux:MS Windows)– Bezmaksas programmatūra:

• 7Zip WinRAR vietā• Firefox IE vietā• VLC player Windows media player vietā (pārsvarā dēļ

“kodekiem”)• Infra recorder Nero vietā• PDF creator Acrobat vietā

Darbstacija

50

• Open Office MS Office vietā (darbstacijās, kurām nav MS Office licences)

• ODF Add-in, kas paredzēts Microsoft Office• Mozilla Thunderbird Microsoft Outlook vietā (uzturēšanas

ērtuma dēļ un savietošanas ar LDAP koku)• Gimp, IrfanView, Inkscape – skolās mācību nolūkos• Apostrofs• Dude • un citi rīki...

Darbstacijas

51

Darbstaciju attēli

52

Kāpēc mēs to izmantojam

53

• Izmantojam bezmaksas programmatūru, ja:– tā ir piemērota (apmierina prasības);– darbinieku apmācība neprasa pārāk daudz laika

(līdzekļus);– redzam, ka programmatūras attīstība turpinās;– ir pieejama pietiekami daudz dokumentācija un

atbalsts forumos;– redzam jēgu mainīt esošo!– tas ir finansiāli izdevīgi.

• Ātri un vienkārši uzstādīt, lai izmēģinātu (talkā ņemot virtualizāciju).

Ideja

54

• Mūsu ieguldījums:– lokalizācijas faili;– atbalsts forumos;– “kodēšana”;– ziedojumi kopienai; ← slidens jautājums– savu izstrādāto sistēmu brīva piedāvāšana citām

institūcijām;– ja reiz vienu reizi kaut kas ir izstrādāts par nodokļu

maksātāju naudu, tad otru reizi nodokļu maksātājiem par to vairs nav jāmaksā;

– Piemērs

Ideja

55

• mana.valmiera.lv

Ideja

56

“Projekta” secinājumi

57

• Atvērtu programmatūru ir vienkāršāk ieviest serveru pusē, jo lietotājam ir vienalga, kas “griežas” servertelpā, tam interesē tikai pakalpojums.

• Mēs neesam fanātiski atvērta pirmkoda programmatūras piekritēji. Mēs to izmantojam tikai gadījumos, kur tā ir labāka par pieejamajām maksas versijām, izvērtējot izdevumu/ieguvumu attiecību kā arī tehnoloģisku neatkarību.

• Tā nu ir gadījies, ka no brīža, kad sākām šādi domāt un rīkoties, esam ieviesuši gandrīz tikai bezmaksas atvērta pirmkoda programmatūru.

Ideja

58

• Faktori, kas tiek uzskatīti par riskiem, bet ne vienmēr ir patiesi:

– atvērta pirmkoda programmatūra nav droša, jo jebkurš var lasīt kodu. Šis faktors liek programmētājiem ievērot labo praksi programmējot.

– nav atbalsta – šī lieta ir jāpārbauda pirms ieviešanas. Parasti ir tieši pretēji.

• Mīnusi:– Bieži (Latvijā) nav pieejams tūlītējs atbalsts.– Mūsu lielākais atbalsts - goooogle.

Ideja

59

Atvērtā koda programmatūras un publiskās pārvaldes manifests

Balstīts uz Cenatic desmit pamatprincipiem. Cenatic ir atvērtā koda ICT (Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju) lietojumprogrammu Nacionālais norāžu centrs.

Publiskā pārvalde darbojas, lai apkalpotu iedzīvotājus. Tomēr, lai nodrošinātu atbilstošu darbu, pašpārvaldēm jācīnās ar mūsdienu mainīgās pasaules prasībām.

Mēs visā Eiropā varam būt lepni par Eiropas valstu valdību pūlēm šo problēmu risināšanā. Patiesībā ICT politika ir viena no galvenajām problēmām publiskās pārvaldes sfērā, jo ICT ir daudzu pārmaiņu pirmavots un mērķis, kas sabiedrībai mūsdienās jāpārvar.

Šobrīd ir skaidrs, ka pagājušajos gados ICT ir spēlējis būtisku lomu, radot jaunu globālu vidi, kas veidojas no jauna veida sadarbības kultūras. Atbilstoši šai tendencei mēs šodien izsakām savu ieinteresētību sadarbības priekšrocību kultūras ieviešanai publiskajā pārvaldē.

60

1. Tehnoloģiskā neatkarība. Bezmaksas lietojumprogrammatūru izmatošana uzlabo publiskās pārvaldes tehnoloģisko neatkarību. Atvērtā koda programmatūras izmantošana padara administrāciju elastīgāku pakalpojumu nodrošinātāju un pārvaldnieku izvēlē. Papildus tam, sniedzot lietojumprogrammu kodu privātajam sektoram, iespējams radīt sacensību vietējo ICT uzņēmu starpā.

2. Uzlabo dažādu administrāciju caurspīdīgumu un sadarbošanās spēju. Izmantojot atvērtā koda programmatūru tiek dota iespēja administrācijām sadarboties, ļaujot piedalīties jebkuram.

3. Lietojumprogrammas, kas veidotas uz atvērtā koda programmatūras bāzes, ir ilgtspējīgākas.

4. Informācijas apstrādes privātums un drošība. Pašpārvaldes, kas izmanto bezmaksas programmatūru var publicēt kodu, lai pierādītu, ka tās atbildīgi izmanto personas datus.

5. Lietojumprogrammu elastīga personalizēšana. Atvērtā koda programmatūra nodrošina neierobežotas iespējas, ļaujot pielāgot produktus savām individuālajām vajadzībām. Tādējādi tiek uzlabota publiskās pārvaldes resursu produktivitāte, uzlabojot kontaktu ar iedzīvotājiem, piemēram, valodas, piekļuves, tēla un likumdošanas jomās.

61

Pēc iepriekš minēto priekšrocību uzskaitījuma, mēs šeit deklarējam savu manifestu:

1. Jaunās tehnoloģijas ir resurss, kas ļaus publiskajai pārvaldei labāk rūpēties par iedzīvotāju vajadzībām.

2. Mūsu apņemšanās savās valstīs veidot izpratni par atvērtā koda programmatūru, varētu paplašināt to attīstības iespējas.

3. Darīt pēc iespējas vairāk, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus bezmaksas programmatūras ieviešanai mūsu organizācijās.

4. Likt iedzīvotājiem apzināties mūsu apņemšanos izmantot atvērtā koda programmatūru, informējot tos par programmatūras radītajām iespējām publiskās pārvaldes pakalpojumu uzlabošanā.

5. Demokratizēt jauno tehnoloģiju izmantošanas iespēju visiem iedzīvotājiem, jo tās ļauj valdībai izmēģināt savas funkcijas daudz universālākā un efektīvākā veidā. Bezmaksas programmatūra ir šī procesa demokratizēšanas neatņemama sastāvdaļa.

62

• Izaicinājums: kā motivēt vairāk vietējo uzņēmumu nodrošināt atbalstu atvērta pirmkoda produktiem???

• Strādājot ar vietējiem uzņēmējiem, mēs līdzekļus apgrozām tepat savā reģionā.

• Saimnieciski izdevīgāk, jo jāmaksā tikai par padarīto

darbu. (Atvērta koda programmētājs pelna tikai tad, kad strādā. Komerciālas programmatūras programmētajs pelna arī tad, kad guļ!)

• Iespēja iegūt tūlītēju uz vietas (on-site) atbalstu krīzes situācijās.

Ideja

63

Ideja

Viss ko stāstīju nav būtiski!!!

Nav svarīgi kādus darbarīkus tu izmanto, svarīgi, lai tie der.

Svarīg(āk)i ir standarti.

Lai rosinātu konkurenci starp programmatūras izstrādatājiem; Stratēģiska neatkarība. Nevar rasties atkarība no kāda konkrēta izstrādātāja;

Ilgtermiņa datu glabāšanana.

64

Ideja

Šis ir svarīgi!!!

2010.gada 29.decembrī ir stājušies spēkā 21.12.2010. MK noteikumi Nr.1163 “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”.

65

Paldies par uzmanību!

Jautājumi

kaspars.urbans@valmiera.lvSkype: kaspars.urbans

Tel.: +37129340486 www.valmiera.lv

www.twitter.com/valmiera_lv