Valmieras Rajona Planojums 2008 2020 Paskaidrojuma Raksts

VALMIERAS RAJONA PADOME

VALMIERAS RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS

2008


2

VVAALL MM II EERRAASS RRAAJJOONNAA TTEERRII TTOORRII JJAASS

PPLLĀĀNNOOJJUUMM SS

22000088..--22002200.. GGAADDAAMM

II ddaaĜĜaa

PPaasskkaaiiddrroojj uummaa rr aakkssttss

VVAALL MM II EERRAASS RRAAJJOONNAA PPAADDOOMM EE

22000088


3

SATURS

I DAěA ....................................................................................................................................................................2

PASKAIDROJUMA RAKSTS..............................................................................................................................2

IEVADS.................................................................................................................................................................11

TERITORIJAS PL ĀNOJUMA IZSTR ĀDES MĒRĖI ...................................................................... 13 TERITORIJAS PL ĀNOJUMA PAMATPRINCIPI ........................................................................... 13 TERITORIJAS PL ĀNOJUMA PIELIETOJUMS.............................................................................. 14 PLĀNOŠANAS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ............................................................................ 14

I NODAěA. TERITORIJAS RAKSTUROJUMS, PAŠREIZ ĒJĀS IZMANTOŠANAS APRAKSTS ........17

1.1. VISPĀRĒJS TERITORIJAS FIZISKI ĂEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS..................... 19 1.1.1. ĂEOLOĂIJA.............................................................................................................................................. 19 1.1.2. ĂEOLOĂISKAIS POTENCIĀLS............................................................................................................ 21 1.1.3. ĂEOLOĂISKIE UN ĂEOMORFOLOĂISKIE DABAS PIEMINEK ěI.............................................. 23 1.1.4. DERĪGIE IZRAKTEĥI............................................................................................................................. 24

Krāsa ........................................................................................................................................................................31 1.1.5. ĂEOLOĂISKĀ RISKA TERITORIJAS ................................................................................................. 31 1.1.6. AUGSNES................................................................................................................................................... 33 1.1.7. KLIMATS................................................................................................................................................... 34 1.1.8. ŪDEĥI......................................................................................................................................................... 34 1.1.9. MEŽI........................................................................................................................................................... 40 1.1.10. PURVI ....................................................................................................................................................... 44

1.2. VIDES KVALIT ĀTE...................................................................................................................... 45 1.2.1. GAISA KVALITĀTE UN TO IETEKMĒJOŠIE FAKTORI ................................................................ 46 1.2.2. ŪDENS KVALITĀTE ............................................................................................................................... 47 1.2.3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA .................................................................................................... 48 1.2.4. DEGRADĒTĀS TERITORIJAS .............................................................................................................. 49 1.2.5. PIESĀRĥOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRĥOTĀS VIETAS............................................................ 50 1.2.6. GALVENĀS VIDES PROBLĒMAS UN RISKI...................................................................................... 50

1.3. DABAS UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS, T Ā AIZSARDZ ĪBA ........................ 52 1.3.1. DABAS MANTOJUMS, TĀ AIZSARDZĪBA ......................................................................................... 52 1.3.2. KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS, TĀ AIZSARDZĪBA ........................................................ 60

1.4. AINAVAS DAUDZVEID ĪBA......................................................................................................... 61 1.4.1. AINAVAS DAUDZVEIDĪBA ................................................................................................................... 61 1.4.2. ZIEMEěVIDZEMES BIOSFĒRAS REZERVĀTA AINAVU EKOLOĂISKAIS PLĀNS ................ 66

1.5. VALMIERAS RAJONA TERITORIJAS IZVEIDE UN TELPIS KĀ STRUKTŪRA.............. 69 1.5.1. RAJONA ADMINISTRATĪVĀS TERITORIJAS VEIDOŠANĀS VĒSTURE.................................... 69 1.5.2. VALMIERAS RAJONS VIDZEMES REĂIONA TELPĀ..................................................................... 69 1.5.3. VALMIERAS RAJONS LATVIJĀ .......................................................................................................... 72 1.5.4. VALMIERAS RAJONA TELPISKĀ STRUKTŪRA ............................................................................. 73

1.6. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMA STRUKT ŪRA ................................................................. 75 1.6.1. ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀS VIENĪBAS IZVEIDES VĒSTURE ........................................ 76 1.6.2. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA .............................................................................................................. 76 1.6.3. APDZĪVOJUMA RAKSTUROJUMS...................................................................................................... 77

1.7. TEHNISKĀ INFRASTRUKT ŪRA................................................................................................ 84 1.7.1. ŪDENSAPGĀDE ....................................................................................................................................... 84 1.7.2. KANALIZĀCIJA UN NOTEKŪDEĥI .................................................................................................... 85 1.7.3. SILTUMAPGĀDE ..................................................................................................................................... 95 1.7.4. ELEKTROAPGĀDE ................................................................................................................................. 95 1.7.5. GĀZES APGĀDE ...................................................................................................................................... 95 1.7.6. TELEKOMUNIKĀCIJAS ........................................................................................................................ 96

1.8. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA ......................................................................................... 99 1.8.1. DZELZCEěŠ.............................................................................................................................................. 99 1.8.2. AUTOCEěI .............................................................................................................................................. 100 1.8.3. VELOCELIĥI .......................................................................................................................................... 103 1.8.4. SABIEDRISKAIS TRANSPORTS......................................................................................................... 104

1.9. CIVILĀ AIZSARDZ ĪBA UN RISKA OBJEKTI, TERITORIJAS ................... ....................... 105 1.9.1. RISKA TERITORIJAS ........................................................................................................................... 105 1.9.2. CIVILĀ AIZSARDZĪBA......................................................................................................................... 108 1.9.3. UGUNSDZĒSĪBAS SHĒMA VALMIERAS RAJONĀ ........................................................................ 109

1.10. EKONOMISKĀ ATT ĪSTĪBA ....................................................................................................112 1.11. SOCIĀLĀ INFRASTRUKT ŪRA .............................................................................................. 115 1.12. TŪRISMA ATT ĪSTĪBA.............................................................................................................. 118 1.13. ZEMES LIETOŠANAS VEIDI .................................................................................................. 121


4

1.14. LAUKSAIMNIEC ĪBĀ IZMANTOJAM ĀS ZEMES ............................................................... 122 1.14.1. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS ............................................................. 122 1.14.2. NACIONĀLAS NOZĪMES LAUKSAIMNIEC ĪBAS TERITORIJAS.............................................. 123 1.14.3. REĂIONĀLAS NOZĪMES LAUKSAIMNIEC ĪBAS TERITORIJAS.............................................. 123 1.14.4. MELIORĒTĀS TERITORIJAS........................................................................................................... 123 1.14.5. PRIEKŠNOTEIKUMI LAUKSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAI ......................................................... 125

1.15. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS M ĒRĖU GRUPAS.............................................. 126

II NODA ěA. TERITORIJAS ATT ĪSTĪBAS POTENCIĀLS, MĒRĖI UN VIRZIENI ..............................127

2.1. VALMIERAS RAJONA PAMATV ĒRTĪBAS ........................................................................... 127 2.2. BŪTISKĀKIE TERITORIJAS ATT ĪSTĪBU IETEKM ĒJOŠIE FAKTORI .......................... 127 2.3. VALMIERAS RAJONA N ĀKOTNES VĪZIJA ......................................................................... 128 2.4. VALMIERAS RAJONA ATT ĪSTĪBAS MĒRĖI ....................................................................... 129 2.5. RAJONA INTERESES TERITORIJAS ATT ĪSTĪBĀ............................................................... 130 2.6. PRIEKŠNOTEIKUMI RAJONA TERITORIJAS ATT ĪSTĪBAI............................................. 133

PIELIKUMI........................................................................................................................................................135


5

TABULU SARAKSTS

1.TABULA. KRĀSZEMJU IEGULAS VALMIERAS RAJONĀ ........................................................................31

2.TABULA. KAěĖOJAMO AUGŠĥU PLATĪBA VALMIERAS RAJONĀ 2001. - 2005. GADĀ APSEKOTAJĀ LAUKSAIMNIEC ĪBĀ IZMANTOJAMĀ ZEMĒ.......................................................................34

3.TABULA. MAZĀS HIDROELEKTROSTACIJAS VALMIERAS RAJONĀ ..................................................37

4.TABULA. UPJU ŪDENSOBJEKTI SALACAS UPES BASEINĀ...................................................................37

5.TABULA. MĒRĖI ŪDENSOBJEKTIEM VALMIERAS RAJONĀ ................................................................38

6.TABULA. MEŽA PLATĪBU SADALĪJUMS VALMIERAS RAJONA PAGASTOS.....................................40

7.TABULA. ĪPAŠUMU SKAITS PĒC VALSTS MEŽA DIENESTA DATIEM, PĒC PAGASTIEM...............41

8.TABULA. MEŽAUDŽU VECUMA STRUKTŪRA VALMIERAS RAJONĀ ................................................42

9.TABULA. IZCIRSTIE APJOMI 2004. GADĀ PA PAGASTIEM VALMIERAS RAJONĀ ...........................43

10.TABULA. IZCIRSTS MEŽS M3 PA GADIEM VALMIERAS RAJONĀ .....................................................43

11.TABULA. IZMANTOTĀ KURINĀMĀ VEIDI UN APJOMS 2004.G. .........................................................46

12.TABULA. PIESĀRĥOTĀS VIETAS VALMIERAS RAJONĀ......................................................................50

13.TABULA. IEDZĪVOTĀJU SKAITS, APDZĪVOJUMA BLĪVUMS, TERITORIJAS PLATĪBA VALMIERAS RAJONA PAŠVALDĪBĀS ...........................................................................................................78

14.TABULA. VALMIERAS RAJONA PILSĒTU APDZĪVOJUMA IETEKMJU RAKSTUROJUMS..............80

15.TABULA. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJI VALMIERAS RAJONĀ PĒC MĀJOKěA PIEDERĪBAS, MĀJOKěA TIPA UN MĀJOKěA UZCELŠANAS PERIODA...........................................................................82

16.TABULA. UZBŪVĒTĀS DZĪVOJAMĀS ĒKAS VALMIERAS RAJONĀ ..................................................82

17.TABULA. DZĪVOJAMAIS FONDS VALMIERAS RAJONĀ .......................................................................83

18.TABULA. BRĪVĀS DARBVIETAS SADALĪJUMĀ PA REPUBLIKAS PILSĒTĀM UN RAJONIEM SABIEDRISKAJĀ SEKTORĀ ..............................................................................................................................83

19. TABULA. VALMIERAS RAJONA CEěU GARUMS................................................................................101

20. TABULA. VALMIERAS RAJONA CEěU SEGUMS.................................................................................101

21. TABULA. UGUNSBĪSTAMO UN SPRĀDZIENBĪSTAMO VIELU UZGLABĀŠANAS UN IZMANTOŠANAS VIETAS VALMIERAS RAJONĀ.......................................................................................103

22. TABULA. VALMIERAS RAJONA BRĪVPRĀTĪGO UGUNSDZĒSĪBAS KOMANDAS, TO APRĪKOJUMS.....................................................................................................................................................108

23. TABULA. VALMIERAS RAJONA UZĥĒMUMU DAL ĪBNIEKU VEIDI JURIDISKĀ STATUSA........110

24. TABULA. LIELĀKIE UZĥĒMUMI VALMIERAS RAJONĀ 2005.GADĀ ..............................................113

25. TABULA. LIELĀKIE UZĥĒMUMI VALMIERAS RAJONĀ 2005.GADĀ ..............................................114

26. TABULA. ĀRVALSTU INVESTĪCIJAS VALMIERAS RAJONA UZĥĒMUMOS..................................114


6

27. TABULA. SOCIĀLĀS DZĪVOJAMĀS PLATĪBAS VALMIERAS RAJONĀ ...........................................116

28. TABULA. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES VALMIERAS RAJONĀ ...................................................................116

29. TABULA. VISPĀRIZGLĪTOJOŠĀS DIENAS SKOLAS LATVIJAS RAJONOS 2006./2007.M.G. .........117

30. TABULA. BIBLIOTĒKAS VALMIERAS RAJONĀ...................................................................................117

31. TABULA. ZEMES SADALĪJUMS PA ZEMES LIETOŠANAS VEIDIEM...............................................121

32. TABULA. LAUKSAIMNIEC ĪBĀ IZMANTOJAMĀ ZEME PĒC LIETOŠANAS VEIDA .......................122

33. TABULA. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS MĒRĖU GRUPAS................................................126

34. TABULA. ELEKTRISKO TĪKLU EKSPLUATĀCIJAS AIZSARGJOSLAS.............................................158

ATTĒLU SARAKSTS

1. ATTĒLS. IEDZĪVOTĀJU VECUMA STRUKTŪRA VALMIERAS RAJONĀ 1999. UN 2005.GADĀ.......78

2. ATTĒLS. IEDZĪVOTĀJU VECUMA STRUKTŪRA VALMIERAS RAJONĀ 2005.GADĀ .......................79

3. ATTĒLS. NACIONĀLAIS SASTĀVS.............................................................................................................79

4. ATTĒLS. UZĥĒMUMU DIBINĀŠANAS DINAMIKA LATVIJAS RAJONOS, 2002. – 2006.G. .............112

5. ATTĒLS. IKP UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU LATVIJAS RAJONOS 2004. GADĀ.......................................112

6. ATTĒLS. IKP LATVIJAS RAJONOS 2004.GADĀ ......................................................................................113

7. ATTĒLS. ZEMES SADALĪJUMS PA ZEMES LIETOŠANAS VEIDIEM..................................................121

8. ATTĒLS. LAUKSAIMNIEC ĪBĀ IZMANTOJAMO ZEMJU SADALĪJUMS PĒC ZEMES LIETOŠANAS VEIDIEM .............................................................................................................................................................122

KARTES

1. KARTE. VALMIERAS RAJONA ĂEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS......................................................17

2. KARTE. VALMIERAS RAJONA PĀRSKATA KARTE...............................................................................18

3.KARTE. VALMIERAS RAJONA PAZEMES ŪDEĥI ....................................................................................39

4.KARTE. LATVIJAS EKOLOĂISKAIS TĪKLS ..............................................................................................45

5. KARTE. VIDZEMES PLĀNOŠANAS REĂIONA TELPISKĀS STRUKTŪRAS SINTĒZE.......................71

6. KARTE. VALMIERAS RAJONS VIDZEMES PLĀNOŠANAS REĂIONĀ.................................................72

7. KARTE. VALMIERAS RAJONA MAĂISTRĀLO INŽENIERKOMUNIKĀCIJU TĪKLI UN OBJEKTI 98

8.KARTE. RAIL BALTICA IESPĒJAMIE SLIEŽU STANDARTI..................................................................100

9. KARTE. VALMIERAS RAJONA VIDES RISKA OBJEKTI.......................................................................111

10. KARTE. VALMIERAS RAJONA ATTĪSTĪBAS IESPĒJU KARTE..........................................................138


7

Lietotie termini Aizsargjoslas- noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēkus no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Apbūves noteikumi- juridiski noformulētas prasības zemesgabaliem un būvēm, kas saskaĦā ar teritorijas plānojumu, ir saistoši visiem zemesgabalu īpašniekiem vai valdītājiem.

Bioloăiskā daudzveidība– variāciju iespējas starp visu izcelsmes avotu dzīvajiem organismiem, to skaitā starp sauszemes, jūras un citu ekosistēmu, kā arī ekoloăisko kompleksu dzīvajām sastāvdaĜām. Jēdzienā ietverta gan sugu, gan ekosistēmu daudzveidība.

Būtisks piesārĦojums– ir valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, kā arī skaĦas līmenis, ko nav atĜauts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā.

Dabas piemineklis– atsevišės, savrups dabas veidojums (koks, ala, avots, grava, klints, ūdenskritums, akmens u.c. dabas retums), kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloăiska vērtība.

Detālplānojums– teritorijas daĜas plānojums, kurā precizēti un detalizēti teritorijas plānojuma (ăenerālplāna) priekšlikumi un prasības.

Ilgtspēj īga attīstība– attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai.

Kult ūras pieminekĜi – kultūrvēsturiskā mantojuma daĜa, kultūrvēsturiskās ainavas un atsevišėas teritorijas, kā arī atsevišėi objekti vai to saglabājušās daĜas un fragmenti, kam ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.

L īdzsvarota attīstība– vides, ekonomikas un sociālo jautājumu saskaĦots risinājums.

Nebūtisks piesārĦojums– piesārĦojuma līmenis nepārsniedz gaisa, ūdens un augsnes spēju to absorbēt un pārstrādāt.

Parcele– detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu noteikta teritorijas pamatvienība līdz tās ierakstīšanai Zemesgrāmatā.

Savrupmāja– brīvi stāvoša vienas vai divu ăimeĦu dzīvojamā māja.

Vides monitorings– sistemātiski vides stāvokĜa novērojumi (mērījumi, aprēėini), kas nepieciešami vides stāvokĜa vērtējumam, vides aizsardzības pasākumu plānošanai un to efektivitātes kontrolei.

Zemes ierīcības projekts- zemes izmantošanas plāns, kurā norādītas katra zemes nogabala robežas, platība un inženiertehniskais plānojums.


8

Tekstā lietotie saīsinājumi

AAA - Aizsargājamo ainavu apvidus

A/C - autoceĜš

A/S – akciju sabiedrība

ATR – administratīvi teritoriālā reforma

ASV - Amerikas Savienotās Valstis

BO VSIA – bezpeĜĦas organizācija, valsts savienība ar ierobežotu atbildību

CSDD - CeĜu satiksmes drošības departaments

(LR) CSP – Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

DSL - Digital subscriber line, tehnoloăija, kas nodrošina datu pārraidi telefona tīklā

DUS – degvielas uzpildes stacija

EC – European Commission, Eiropas Komisija

ECC - European Economic Community

EDGE – Enhanced Data Rates for GSM Evolution

ERAF - Eiropas Reăionālās attīstības fonds

ES – Eiropas Savienība

ETR - elektrotīklu rajons

GNP – Gaujas nacionālais parks

GPRS - General Packet Radio Service, mobilo datu pakalpojums, kas pieejams GSM lietotājiem

GRS – gāzes regulācijas stacija

GSM – Global System for Mobile Communications, starptautisks mobilo telefonu standarts

GSM-R Global System Mobile Railway, dzelzceĜa GSM sakaru sistēma

HES – hidroelektrostacija

IKP – iekšzemes kopprodukts

ISPA - Instrument for Structural Policies for Pre-accession, Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finansu instruments

LAD - Latvijas AutoceĜu direkcija

LIZ - Lauksaimniecībā izmantojamā zeme


9

LPPA - Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija

LR - Latvijas Republika

MK - Ministru Kabinets

NAI – notekūdeĦu attīrīšanas iekārta

NMP – neatliekamā medicīniskā palīdzība

NVO – nevalstiskā organizācija

PMLP - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

R/A – ražošanas apvienība

RZR – rietumu, ziemeĜrietumu

RVP - Reăionālā vides pārvalde

SIA – sabiedrība ar ierobežotu atbildību

TEN - Transeiropas Transporta tīkls

TIC – tūrisma informācijas centrs

UGN – ugunsdzēsības nodaĜa

ŪSIK – ūdens saimniecisko iecirkĦu klasifikators

V/A – Valsts aăentūra

VIAH – VIA Hanseatica, transporta koridors, kas savieno agrākās Hanzas Savienības pilsētas

VĂD - Latvijas Valsts ăeoloăijas dienests

VĂMA - Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūra

VIDM - Vides ministrija

VKPAI - Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija

VRP – Valmieras rajona padome

VRPB - Valmieras reăionu patērētāju biedrība

VSK - Valsts statistikas komiteja

VSŠ – A/S „Valmieras stikla šėiedra”

VTU – Valmieras transporta uzĦēmums

VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

VZD - Valsts zemes dienests


10

VZRU - Valsts zinātniskās ražošanas uzĦēmums

WEB – datorprogrammēšanas sistēma

ZBR – ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāts

ZBR AEP - ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāta ainavu ekoloăiskais plāns

ZET – ZiemeĜu elektriskie tīkli, AS „Latvenergo”


11

IEVADS Valmieras rajona teritorijas plānojums izstrādāts pamatojoties uz Teritorijas

plānošanas likumu (01.05.2007.), LR Ministru Kabineta "Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" Nr.770 (26.10.2005.), 1999.gada 30.novembrī apstiprināto Valmieras rajona teritorijas plānojuma 1.redakciju, kā arī apstiprināto teritorijas plānojuma izstrādes darba uzdevumu un ievērojot Nacionālā plānojuma sadaĜas un Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojumu 2007.-2027. gadam. Igaunijas teritorijas plānošanas dokumentus, kuriem ir pārrobežu ietekme uz Valmieras rajona teritoriju un starptautiskos plānošanas dokumentus. Valmieras rajona teritorijas plānojums izstrādāts ievērojot arī vietējo pašvaldību teritoriju plānojumus un Ħemot vērā vispārējos teritorijas plānojuma izstrādes principus.

Valmieras rajona teritorijas plānojums izstrādāts perspektīvai līdz 2020.gadam, kurā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana, noteikta plānotā izmantošana un izmantošanas aprobežojumi.

Valmieras rajona teritorijas plānojums sastāv no: • paskaidrojuma raksta;

• teritorijas izmantošanas noteikumiem;

• grafiskās daĜas;

• vides pārskata;

• pārskata par teritorijas plānojuma izstrādi.

Paskaidrojuma rakstā ietverts teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts, apdzīvojuma struktūras apraksts, teritorijas attīstības priekšnoteikumi, teritorijas attīstības mērėi un virzieni, kā arī teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums.

Valmieras rajona teritorijas plānojuma 1. redakcija izstrādāta 1999. gadā, pieĦemta 30.11.1999. saskaĦā ar LR Teritorijas plānošanas likumu (01.05.2007.) un LR MK "Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumiem" Nr. 770 (11.10.2005.). Valmieras rajona teritorijas plānojuma galīgās redakcijas izstrāde uzsākta ar 2004. gada 26. oktobra rajona padomes lēmumu (sēdes protokola izraksts Nr. 9, 17#, skatīt pielikumu Nr. 1).

Valmieras rajona teritorijas plānojuma galīgās redakcijas izstrāde uzsākta saskaĦā ar LR likumu “Teritorijas plānošanas likums” (01.05.2007.) un LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.770 ‘’Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi’’ (11.10.2005.) pamatojoties uz pašvaldības pieĦemto lēmumu un apstiprināto darba uzdevumu, ievērojot teritoriālplānojumu izstrādāšanas kārtību, procedūru un teritorijas izmantošanas, vides aizsardzības un citus tiesību aktus, kas regulē zemes izmantošanu un apsaimniekošanu.

Valmieras rajona teritorijas plānojumu izstrādāja Valmieras rajona padomes Attīstības daĜa. Lēmumu par darba grupas izveidi un darba grupās iesaistīto personu saraksts pielikumos Nr. 2 un 3.

Teritorijas plānojums sagatavots, pamatojoties uz iepriekšējiem plānošanas dokumentiem, Ħemot vērā esošās nacionālās programmas un nozaru attīstības plānus, Vidzemes reăiona un kaimiĦu rajonu plānošanas dokumentus, valsts institūciju sniegtos nosacījumus, rajona padomes apstiprināto darba uzdevumu teritorijas plānojuma izstrādāšanai 2008.-2020.gadam, kā arī Ħemot vērā valsts institūciju izsniegtos nosacījumus teritorijas plānojuma izstrādei un sabiedrības viedokli.

Valmieras rajona teritorijas plānojums ir Valmieras rajona teritorijas attīstības plāna sastāvdaĜa un balstās uz attīstības programmā izvirzītajiem mērėiem un pamatnostādnēm.


12

Plānojums veidots ar mērėi - sekmēt priekšrocību izmantošanu saskaĦā ar izvirzītajām prioritātēm un nākotnes vīzijām. Plānojumā visas priekšrocības un prioritātes tiek skatītas savstarpējā kopsakarībā.

Teritorijas plānojums veidots ar ideju samazināt ietekmi uz antropogēni jūtīgām teritorijām, vienlaikus veicinot rajona teritorijas ekonomisko izaugsmi kopumā.

Plānojuma izstrādes laikā tika veiktas sekojošas aktivitātes:

• organizēti sabiedrības informēšanas un viedokĜu izzināšanas semināri;

• publikācijas presē;

• datu un informācijas ieguve, apkopošana un analīze;

• teksta un kartogrāfiskā materiāla sagatavošana;

• sarakste ar valsts institūcijām (pieprasīti un saĦemti nosacījumi teritorijas plānojuma izstrādei);

• sabiedrības informēšana par plānojuma izstrādi un iespējām izteikt viedokli par teritorijas plānojuma projektu.

Plānojuma izstrādes dokumentācija, ietverot pašvaldības lēmumus, saraksti ar valsts institūcijām u.c. materiālus, kas raksturo plānojuma izstrādes gaitu un sabiedriskās apspriešanas norisi pievienota pārskatā par teritorijas plānojuma izstrādi.

Teritorijas pl ānojumā izmantotā informācija

1) VZD Vidzemes reăionālās nodaĜas tehniskās kartes 1: 10 000 dati;

2) Valmieras rajona teritorijas plānojuma 1.redakcija (1999.g.);

3) VZD Vidzemes reăionālās nodaĜas Zemes īpašumu struktūra (kadastrs) mērogā 1: 10 000;

4) Valmieras rajona padomes rīcībā esošais kartogrāfiskais materiāls.

5) Padomju armijas topogrāfiskās kartes mērogā 1: 10 000;

6) Valmieras reăionālās lauksaimniecības pārvaldes dati par lauksaimniecības zemju auglību un meliorētajām platībām;

7) VAS “Latvenergo” ZiemeĜu elektrisko tīklu dati;

8) “Latvijas Vides, ăeoloăijas, un meteoroloăijas aăentūras” dati;

9) darba grupas sniegtā informācija;

10) GNP dati;

11) ZBR dati;

12) kultūras pieminekĜu saraksti (Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas Valmieras rajona galvenā inspektora materiāli);

13) Valmieras rajona vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi.


13

TERITORIJAS PL ĀNOJUMA IZSTR ĀDES MĒRĖI

• Veicināt Valmieras rajona teritorijas līdzsvarotu attīstību.

• Nodrošināt resursu racionālu izmantošanu.

• Līdzsvarot vides aizsardzības, ekonomiskās un sociālās intereses.

• Nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi Valmieras rajona iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā

• Garantēt zemes īpašnieku un lietotāju tiesības izmantot un attīstīt savu īpašumu vai lietošanā nodoto zemi saskaĦā ar teritorijas plānojuma nosacījumiem.

TERITORIJAS PL ĀNOJUMA PAMATPRINCIPI

Valmieras rajona teritorijas plānojums ir izstrādāts saskaĦā ar sekojošiem

pamatprincipiem:

Pēctecības princips

Teritorijas plānojums izstrādāts Ħemot vērā jau esošos materiālus un pētījumus, pieĦemtos lēmumus.

Teritorijas plānojuma galīgā redakcija ir pārskatīta un aktualizēta rajona teritorijas plānojuma 1. redakcija, kas pieĦemta 1999. gadā. Plānojums ir izstrādāts saskaĦā ar Valmieras rajona teritorijas attīstības programmas pamatnostādnēm.

Nozaru interešu savstarpējās integrācijas un līdzsvarotības princips

Attīstības plāna izstrādes pirmajā etapā Attīstībās programmā tika sagatavoti nozaru pārskati, kuros atspoguĜotas nozaru intereses, galvenās problēmas un attīstības mērėi.

Jebkuras jomas attīstība jāskata kompleksi, rēėinoties ar citu nozaru attīstību un iespējām, atšėirīgo un papildinošo faktoru savstarpējo ietekmi. Turpmākajā plānošanas procesā šīs intereses tika savstarpēji teritoriāli izvērtētas, atklāti galvenie attīstības konflikti un, balstoties uz prioritātēm, tika veikta interešu saskaĦošana.

Partnerības princips

Rajona attīstības politika tiek realizēta kopā ar uzĦēmējiem, iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām.

Identit ātes princips

Teritorijas plānojums veicina nelabvēlīgo atšėirību novēršanu, vienlaikus saglabājot un vairojot rajona teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās īpatnības.

Priekšrocību izmantošana un kopsakarības princips

Teritorijas plānojums balstās uz attīstības programmā un nozaru pārskatos atklātajām teritorijas attīstības priekšrocībām un prioritātēm.

Teritorijas plānojums veidots ar mērėi, sekmēt priekšrocību izmantošanu saskaĦā ar izvirzītajām prioritātēm un nākotnes vīzijām, optimāli izmantot teritorijas attīstības resursus,


14

lai radītu labvēlīgus apstākĜus pagasta iedzīvotāju dzīvei un darbam, saglabātu un atjaunotu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības nākošajām paaudzēm, tāpēc katrs teritorijas izmantošanas veids izvērtēts iepriekšminētajā aspektā. Teritorijas plānojumā visas priekšrocības un prioritātes tiek skatītas savstarpējā kopsakarībā.

Daudzveidības princips

Teritorijas plānojums paredz daudzveidības saglabāšanu un attīstīšanu saimnieciskajā darbībā, kultūrvidē, dabas vidē.

Atkl ātības un sabiedriskās līdzdalības princips

Plānojuma izstrādes procesā dažādos etapos, izmantojot dažādus saziĦas līdzekĜus, iesaistīti Valmieras rajona iedzīvotāji.

Ilgtspēj īgas attīstības princips

Teritorijas plānojums veidots ar mērėi, samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz antropogēni jūtīgām teritorijām, vienlaikus veicinot pagasta ekonomisko izaugsmi kopumā.

Teritorijas plānojuma izstrādes procesā, lai veicinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību, veikts stratēăiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN), teritorijas kultūrvēsturiskā mantojuma, bioloăiskās un ainaviskās daudzveidības izpēte un analīze.

TERITORIJAS PL ĀNOJUMA PIELIETOJUMS

Valmieras rajona teritorijas plānojums ir tiesiskais pamats rajona teritorijas izmantošanai turpmākajos 12 gados un nosaka teritorijas atĜauto izmantošanu un šīs izmantošanas ierobežojumus.

Plānojums tiek pārskatīts šādos gadījumos:

1) ir stājušies spēkā reăiona plānojuma grozījumi, reăiona vai nacionālais plānojums, kura prasības attiecināmas uz rajona teritoriju;

2) beidzies teritorijas plānojuma darbības laiks.

Nepieciešamības gadījumā teritorijas plānojumā ir izdarāmi grozījumi. Ierosināt grozījumus ir tiesības Valmieras rajona padomei, fiziskām personām (Latvijas Republikas pilsoĦiem) un juridiskām personām saskaĦā ar pastāvošo likumdošanu. Grozījumu ierosinājumi ir jāpamato, izmaiĦu procesam jābūt atklātam, ietverot sabiedrisko apspriešanu, ievērojot LR normatīvo aktīvu nosacījumus un minēto procesuālo kārtību. IzmaiĦas, kuras nav būtiskas un nemaina plānojumā izdalīto teritorijas primāro izmantošanas veidu, ir uzskatāmas par teritorijas plānojuma precizējumiem.

PLĀNOŠANAS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Nacionālais līmenis

Valmieras rajona teritorijas plānojums ir izstrādāts laikā pirms Nacionālā plānojuma spēkā stāšanās. Stājoties spēkā Nacionālajam plānojumam, būs nepieciešams rajona teritorijas plānojumu pārskatīt, saskaĦot un nepieciešamības gadījumā - papildināt vai precizēt.


15

Nacionālais plānojums, kas nosaka valsts intereses un prasības valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā, joprojām atrodas izstrādes stadijā.

Nacionālā plānojuma saistošā daĜa ir 2006.gada 22.februārī MK apstiprinātie noteikumi Nr.142 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”.

Nacionālā plānojuma izstrādāšana tika uzsākta 1998.gadā saskaĦā ar LR Teritorijas plānošanas likumu (01.05.2007.), Nacionālā plānojuma koncepciju un LR MK "Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumiem" Nr. 770 (26.10.2005.).

Reăionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk - ministrija) saskaĦā ar Teritorijas plānošanas likuma 10.panta pirmo daĜu un Ministru kabineta 2002.gada 26.novembra noteikumu Nr.515 "Nacionālā plānojuma noteikumi" 19.3.apakšpunktu ir sagatavojusi pārskatu par Nacionālā plānojuma izstrādi un ievērošanu 2006. gadā.

Ministru kabinets 2006.gada 14.februāra sēdē apstiprināja Ministru kabineta noteikumus Nr.142 "Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām", kas stājās spēkā 2006.gada 28.februārī.

2006.gada 12.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja "Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes" (prot.Nr. 47, 29.§), kas noteica, ka valstī ir tikai viens ilgtermiĦa plānošanas dokuments - Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas (Attīstības vadlīnijas) - kuru uz 25 gadu ilgu laika posmu apstiprina Saeima. Attīstības vadlīnijas sastāv no divām daĜām:

1) valsts ilgtspējīgas attīstības prioritātēm, kas izriet no Latvijas salīdzinošo priekšrocību analīzes;

2) nacionālā plānojuma, kas iezīmē valsts teritorijas telpiskās attīstības tendences.

"Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes" paredz, ka Attīstības vadlīnijas tiek izstrādātas un, virzītas izskatīšanai Ministru kabinetā gada laikā pēc "Attīstības plānošanas sistēmas likuma" apstiprināšanas. Pēc Attīstības vadlīniju akceptēšanas Ministru kabinetā dokuments tiek tālāk virzīts izskatīšanai Saeimā.

Reăiona līmenis

Rajona attīstība nav izolēta, atrauta no Latvijas valsts un Vidzemes reăiona kopīgas attīstības un to savstarpējās mijiedarbības.

Valmieras rajona teritorijas plānojums izstrādāts atbilstoši ir Vidzemes plānošanas reăiona attīstības programmai 2007.-2013. gadam un Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojumam 2007.-2027. gadam.

Vidzemes plānošanas reăiona attīstības programma 2007.-2013. gadam (programma) paredz padarīt Vidzemi par dinamisku, konkurētspējīgu Eiropas Savienības reăionu ar daudzveidīgu dabas un kultūrvēsturisko mantojumu un attīstības potenciālu. Ar programmas palīdzību plānots panākt, ka reăiona iedzīvotājiem ir pieejami visi nepieciešamie resursi kvalitatīvas dzīves darbības nodrošināšanai un viĦi rod savai kvalifikācijai un personīgās izaugsmes interesēm atbilstošas darba un izglītības iespējas. Programmā noteiktas četras stratēăiskās prioritātes:

• Infrastruktūras un pakalpojumu attīstība;

• Ekonomiskā attīstība, konkurētspējas palielināšana un virzība uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku;

• Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības paaugstināšana;

• Lauku attīstība.


16

Valmieras rajona teritorijas esošā un plānotā zemes izmantošana nav pretrunā ar Vidzemes reăiona attīstības programmu.

2007.gada 22.decembrī stājies spēkā Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojums 2007.-2027. gadam.

Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojums ir ilgtermiĦa teritorijas plānošanas dokuments, un tas nosaka Vidzemes plānošanas reăiona telpisko attīstību. Minētais dokuments ir saistošs valsts un pašvaldību institūcijām, izstrādājot un īstenojot savus plānus un attīstības programmas. Tā uzdevums ir sniegt vadlīnijas vietējo teritorijas plānojumu izstrādāšanai un veidot pamatu nacionālā plānojuma karkasam. Plānu apstiprina Vidzemes plānošanas reăiona attīstības padome.

Tāpat Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojuma ietvaros izstrādāta attīstības perspektīva, kurā atspoguĜota Vidzemes reăiona vēlamā telpiskā struktūra ilgtermiĦā - 20 gadu perspektīvā. Telpiskās struktūras plāna mērėis ir izstrādāt vēlamo telpisko struktūru Vidzemes reăionam, pamatojoties uz Vidzemes attīstības programmā formulēto stratēăiju, ilgtermiĦa nākotnes redzējumu vīziju un Ħemot vērā augstāku plānošanas līmeĦu vīzijas un attīstības vadlīnijas.

Vēlamajai telpiskajai struktūrai jānodrošina reăiona iedzīvotājiem optimāla dzīves vide, iespējas atrast darbu savā reăionā, baudīt daudzveidīgo un augstvērtīgo atvērto telpu - lauku vidi.

Attīstības perspektīva sastāv no:

• reăiona telpiskās attīstības principiem,

• vīzijas (teksta un grafiskā veidā),

• trīs galvenajām telpiskajām komponentēm,

• apdzīvojuma struktūras,

• lauku (atvērtās) telpas struktūras,

• infrastruktūras,

• katrai no komponentēm ir definēti kritēriji teritoriju iedalījumam,

• ilgtermiĦa un vidēja termiĦa mērėi un rīcības mērėu sasniegšanai,

• prognozes par telpisko interešu saskarsmes teritorijām.

Rajona līmenis

Valmieras rajona teritorijas plānojums ir uzsākts 1998.g. (rajona padomes 1998.g. 24. 03. lēmums Nr.39), atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas likumam un MK 1998.g. 24.02. noteikumiem Nr.62 „Noteikumi par teritoriju plānojumiem”. Valmieras rajona teritorijas plānojuma 1. redakcija izstrādāta 1999. gadā, pieĦemta 30.11.1999. saskaĦā ar LR Teritorijas plānošanas likumu (01.05.2007.). Valmieras rajona teritorijas plānojuma galīgās redakcijas izstrāde uzsākta ar 2004. gada 26. oktobra rajona padomes lēmumu (sēdes protokola izraksts Nr. 9, 17#, skatīt pielikumu Nr. 1).

Kartes ir sagatavotas mērogā M1:50 000; katram teritorijas izmantošanas veidam, kas atzīmēts kartē „Plānotā un atĜautā izmantošana’’ ir noteikts izmantošanas mērėis, saimnieciskās darbības ierobežojumi un vadlīnijas zemāka līmeĦa plānojumiem.


17

I NODAěA. TERITORIJAS RAKSTUROJUMS, PAŠREIZ ĒJĀS IZMANTOŠANAS APRAKSTS

1. karte. Valmieras rajona ăeogrāfiskais novietojums. Avots: Valmieras rajona padome, 2007

Valmieras rajons atrodas Vidzemes plānošanas reăiona ziemeĜrietumu daĜā un robežojas ar Limbažu, Cēsu un Valkas rajoniem, kā arī ar Igaunijas Republiku.

Valmieras rajons ir viens no 26 Latvijas Republikas administratīvajiem rajoniem. Rajona platība ir 2 373 km2, iedzīvotāju skaits pēc 2007.gada sākumā pēc CSP datiem bija 58 328, iedzīvotāju blīvums 24,6 cilv./km2.

Valmieras rajona platība – 2373 km2, kas ir 3,7% no valsts kopplatības. Tas ir vidēja lieluma rajons, kas ieĦem 16.vietu starp 26 lauku rajoniem. Rajonā ir 3 pilsētas – Valmiera, Rūjiena, Mazsalaca un 19 pagasti – Bērzaines, BrenguĜu, Burtnieku, DikĜu, Ipiėu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, ĖoĦu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, SēĜu, SkaĦkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna un 1 novads – Burtnieku novads..

Valmieras rajona ăeogrāfiskais novietojums un vēsturiski izveidojies transporta tīkls sekmē citu reăionu apdzīvoto vietu sasniedzamību.


18

2. karte. Valmieras rajona pārskata karte. Avots: Valmieras rajona padome, 2007


19

1.1. VISPĀRĒJS TERITORIJAS FIZISKI ĂEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS

1.1.1. ĂEOLOĂIJA

Ăeoloăiskās uzbūves raksturojums

Rajons aizĦem kristāliskā pamatklintāja Baltijas vairoga Dienvidu nogāzes dienviddaĜu (Brio, Brangulis, 1976), īpaši nozīmīgs ir Valmieras- Lokno izcilnis (pacēlums jeb struktūra) - Latvijā visaugstāk novietotais pamatklintāja pacēlums (visplānākā platformsega ir konstatēta ārpus Valmieras rajona – Valkas rajona Strenčos – 382 m dziĜumā), kas paceĜas līdz līmenim 351 m zjl. Kristāliskā pamatklintāja Igaunijas- Latvijas granulītu bloka ietvaros uzbūvē piedalās prekembrija (arhaja un proterozoja) stipri deformēti hiperstēna, diopsīda, plagioklāza kristāliskie slānekĜi un gneisi ar nenoteikta sastāva metabazītu un amfibolu bāzisko intrūziju ėermeĦiem (iecirkĦiem) (Birėis, 1976). Tos pārklāj 450- 700 m (uz austrumiem no Valmieras Gaujas ielejā) bieza dažāda vecuma platformsegas nogulumiežu slāĦkopa, kuru galvenokārt veido pirmskvartāra (kembrija, ordovika, silūra un devona) nogulumieži (Latvijas PSR ăeoloăija, 1984). Platformsegas kopējais biezums palielinās virzienā no ziemeĜaustrumiem uz dienvidrietumiem.

Vidusdevona un augšdevona nogulumieži veido pamatiežu virsmu un atsedzas Gaujas, Salacas, Rūjas, Sedas un dažu mazāku upju krastos, kā arī Burtnieka krastā, veidojot daudzus ăeoloăiskos dabas pieminekĜus, kam ir liela zinātniska, izglītojoša un estētiska nozīme. Tie ievērojami dažādo tūrisma iespējas Valmieras rajona teritorijā. Lielākajā teritorijas daĜā ir izplatīti vidusdevona Burtnieka svītas smilšakmens un aleirolīts. ZiemeĜos no līnijas Ramatas Lielezers- Ipiėi –Arakste zem kvartāra nogulumiem ir Arukilas svītas smilšakmens un aleirolīts, bet uz dienvidiem no līnijas DauguĜi - Valmiera – Trikāta, izĦemot Gaujas ielejā un Vaidavas ezera senielejā ir sastopams augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, māls un aleirolīts (Brangulis, 1998, VĂD, 2000). Tieši ar augstāk minēto svītu smilšakmeĦiem saistās pazemes dzeramā ūdens augšējais ieguves horizonts visā Valmieras rajona teritorijā, kā arī kvarca smilts un māla izplatības areāli un atradnes rajona dienvidu daĜā.

Pirmskvartāra nogulumu reljefs salīdzinoši līdzens, izĦemot rajona dienvidu daĜu. Pārsvarā šī virsma atrodas apmēram 40 m vjl. augstumā, tikai Rencēnu pacēlumā pārsniedzot 60 m atzīmi, bet atsevišėās iegrauztajās ielejās (senielejās) ievērojami pazeminoties arī zem jūras līmeĦa.

Lielākajā rajona teritorijas daĜā nogulumiežus pārsedz mainīga biezuma kvartāra nogulumu sega. Salīdzinoši plašos iecirkĦos uz austrumiem no Burtnieka (Rūjas- Sedas un Burtnieku pazeminājumā), kā arī Salacas ielejai pieguĜošajā apvidū lejpus Mazsalacas, kā arī dienvidos no līnijas Cempi- Kauguri- BrenguĜi- Valmiermuiža- Rubene- JaunveĜėi kvartāra nogulumu slāĦa biezums parasti nepārsniedz 10 m, daudzviet tas ir tikai 2-4 m biezs, vietām vēl plānāks. Paaugstinātajā teritorijas rietumu daĜā, uz rietumiem no līnijas Matīši- Briedes ieleja- Lielais Bauzis kvartāra nogulumu segas biezums pārsniedz 20 m biezumu, bet paša rietumu daĜā, ko aizĦem Augstrozes paugurvalnis, kvartāra sega pārsvarā pat nedaudz pārsniedz 40 m biezumu. Tomēr maksimālā biezuma (88 m Rubenes apkaimē, 67 m pie Melderiem DikĜu pag.) kvartārnogulumu sega konstatēta iegrauztajās senielejās (ielejās). Senielejas rada nopietnus sarežăījumus ūdensapgādes urbumu ierīkošanā, jo tajās augšējais ūdensapgādei piemērotais artēziskā ūdens slānis parasti atrodas ievērojami lielākā dziĜumā nekā pieguĜošajā teritorijā.

Galvenā nozīme kvartāra segas uzbūvē ir ledāja un tā kušanas ūdeĦu nogulumiem. Galvenokārt tie veidojušies pēdējā kontinentālā apledojuma laikā. Kopumā ledāja nogulumi pārsvarā ir deformēti ledāja ietekmes rezultātā. Ledāja deformētie nogulumi veido lielāko daĜu


20

no pozitīvajām ledāja reljefa formām – starp tām Valmieras rajonā īpaši nozīmīgu vietu ieĦemošos drumlinus, citus paugurus, tajā skaitā dauguĜus, vaĜĦus un grēdas. Bieži vien arī Burtnieka līdzenuma un Sedas līdzenuma slīpie un plakanie līdzenumi sastāv no ledāja sakrokotiem un sabīdītiem ledājkušanas straumju nogulumiem – grants un smilts vai nogulumiežu atrauteĦiem. Līdzīga sastāva materiāls ir raksturīgs pauguru, vaĜĦu un grēdu kodolos (Zelčs, 1993, 1994, 1998). Smilts un grants nogulumi bieži atsedzas pauguru virsotnēs, bet starppauguru ieplakas ir izklātas ar morēnas akmeĦainu mālsmilti, retāk smilšmālu. Pirmskvartāra nogulumiežu atrauteĦi ir sastopami daudzviet Sedas apkaimē, drumlinu kodolos rajona dienvidos un dienvidrietumos.

Tipisks minēto formu pārstāvis ir Zilaiskalns - līdz 4 km gara, līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais distālais RZR gals Burtnieka drumlinu lauka rietumu malā, Kocēnu pagastā. Atrodas uz Rencēnu lokālā pamatiežu virsmas izciĜĦa, tā distālās nogāzes augšmalā, kristāliska pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa nogulumos izsekojamā Burtnieku tektoniskā dziĜlūzuma tiešā tuvumā. Zilaiskalns ir augstākais mūsdienu virsas punkts ne tikai Valmieras rajonā, bet visā ziemeĜrietumu Vidzemē. Tā absolūtais augstums ir 126,6 m vjl., paceĜas 66,6 m virs plaši pārpurvotā un lēzeni viĜĦotā līdzenuma. Sastāv no ledāja sabīdītas un sakrokotas smalkgraudainas smilts, zem kuras paguĜ smilts- grants ar oĜu piejaukumu. Nogāžu lejasdaĜā ir akmeĦainas mālsmilts un grants- smilts zvīĦveida uzbīdījumi (Zelčs,1998).

Burtnieka drumlinu lauks aizĦem ne tikai ZiemeĜvidzemes zemienes lielāko daĜu, bet arī Valmieras rajona lielāko daĜu. Tā ziemeĜu robeža Igaunijas dienvidos Tihemetsas tuvumā, dienvidu robeža uz dienvidiem no Valmieras. Rietumos lauks robežojas ar Augstrozes paugurvalni, ziemeĜaustrumos - ar Sakalas augstienes (gk. Igaunijā) Ērăemes pauguraini. Garums 82,5 km, platums no 15 km Rūjienas apkaimē līdz 45 km ziemeĜos no Valmieras, platība 2,3 tūkst. km2 (aptver >1430 drumlinu vaĜĦu). Drumlini izvietoti nevienmērīgi. Tie koncentrēti vietās, kur pazeminājumā atrodas šėērsām ledāja kustībai orientētie Rūjienas un Rencēnu lokālie paaugstinājumi. Zemākajās vietās drumlinu reljefs mazāk izteikts un pārveidots Burtnieku un Smiltenes limnoglaciālo baseinu ietekmē. Drumlinu kodolu veido sakrokota viduspleistocēna morēna, smilšakmens vai grants un smilts, kam zvīĦveidīgi uzbīdīti dažādi ledāja nogulumu slāĦi. Lauka centrālajā daĜā atrodas Burtnieku ezers. Uz dienvidiem no tā ir eliptiski un iegareni klaipveida drumlini (garums 2-3 km, augstums 10-12 m, maksimālais augstums 50 m, absolūtais augstums 61 -75 m vjl. Uz ziemeĜiem no Burtnieka drumlini kĜūst garāki (2-10 km), to augstums 72-80 m vjl. (relatīvais augstums līdz 8 m). Tur atrodas viens no lielākajiem un augstākajiem Latvijas drumliniem - ĖoĦu kalns. Igaunijas virzienā drumlini pāriet zemās adatveida formās (drumlinoīdos) un pakāpeniski izzūd. Labi drenētie drumlinu vaĜĦi ir lauksaimnieciski apgūti. Burtnieku drumlinu lauks ir viens no ievērojamākajiem drumlinu izplatības rajoniem Eiropā (Zelčs, 1994).

Smilšainie nogulumi atsedzas Sedas, Rūjas un Briedes pazeminājumos, kas aizĦem Burtnieku drumlinu lauka centrālo daĜu un ăenētiski ir limnoglaciāls pēcleduslaikmeta ezera līdzenums ar reljefā maz izteiktām baseina krasta līnijām un upju deltu veidojumiem (augstums 39- 50 m vjl.) (Zelčs, 1994).

Reljefs

Pateicoties pagulošo iežu virsmas, kā arī ledāja dinamikas īpatnībām, izveidojās reăioni un rajoni ar atšėirīgu ăeoloăisko uzbūvi.

Metsepoles glaciālajā līdzenumā ietiecas tikai rajona pats ZR stūris. Te ir raksturīgi gandrīz plakani līdzenumi ar lēzenām un izometriskām vai nedaudz iegarenām ledāja erozijas veidotām ieplakām, ko tagad aizĦem purvi. Zem ledāja plūstošās kušanas ūdeĦu straumes izgrauza ielejas pagulošajos iežos, ko pēc tam aizpildīja ar smilts un grants nogulumiem (atradnes Dīriėi, Penkas).


21

Augstrozes pauguraine ar stāviem un izteiksmīgiem kupolveida kēmu pauguriem aizĦem nelielu platību rajona DR pusē. Te, ledusšėirtnes joslā un divu ledāja mēĜu sadurē, ir notikusi pastiprināta kušanas ūdeĦu noplūde un to nestā materiāla akumulācija. Šo reăionu no ziemeĜiem un austrumiem ieskauj erozijas josla, kas tagad ir purvu un ezeru aizĦemta.

Plašo Burtnieku drumlinu lauku klāj drumlini, lēzeni gareni pauguri, kas veidojušies zem kustīga ledāja mēles, tai relatīvi brīvi (diverăenti) izplūstot līdzenumā. Drumlinu lauka centrālajā daĜā ir novietojusies Burtnieka ezera depresija. Tā ir pamatiežu pazeminājumā ledāja erozijas veidota forma - plašs lēzens pazeminājums. Depresijā atradās plašs zemledāja ezers, kurā nogulsnējās smalkas smiltis, māli un aleirīti. No ledāja plūstošie kušanas ūdeĦi radīja smiltājus gar tagadējo Sedas upi. Burtnieka ezera depresijā pēc ledāja atkāpšanās nogulsnējās smalkās Burtnieka smiltis, ezeram pamazām pazeminot savu līmeni. Abpus Sedas lejtecei īslaicīgi pastāvēja plaša Sedas delta, kuras mikroreljefs kā līkumotas un pārpurvotas gultnes ir saglabājies līdz mūsu dienām. Vēl pirms vienlaidus augāja izveidošanās, vējš sapūta smilšu kāpas nelielās platībās abpus Sedas lejtecei.

Zem ledāja mēles aktīvā ledus veidojās plūda kušanas ūdeĦi izskalojot un nogulsnējot. Atsevišėās lielākās ledāja plaisās nogulsnētai materiāls ir saglabājies kā dažus metrus augstu un pārdesmit metrus platu vaĜĦu virknes, kas caurjož Burtnieku drumlinu lauku paralēli un šėērsām ledus plūsmas virzienam. To garumi ir no pavisam īsiem smilšu vai smilts un grants pauguriem un vaĜĦiem līdz vairākus kilometrus garām formām (piemēram, Kulpjkalns Matīšos, Skadarkalns DikĜos, Garais kalns Jeru un Naukšēnu pagastā).

Lodes un Naukšēnu pagastu austrumu daĜā Burtnieku drumlinu lauka malu apjož rajons ar neregulāri orientētiem, lielākoties lēzeniem morēnas pauguriem teritorijai pakāpeniski paaugstinoties. Tā ir Sakalas augstienei piederošā UnguriĦu pauguraine. Te atsevišėu augstāku reljefa masīvu kodolā ir ledāja kušanas ūdeĦu nogulsnētas smilts un grants slāĦi (atradne UnguriĦi).

Vidusgaujas līdzenumam Valmieras rajona D daĜā raksturīgs viĜĦots vai lēzeni paugurains reljefs bez izteiktas pozitīvo reljefa formu orientācijas. Izteiksmīgāko saposmojumu te rada zemledāja kušanas ūdeĦu straumju izskalotās subglaciālās ielejas un ielejveida pazeminājumi (pie Rubenes, Mūrmuižas u.c.).

Rajona DA stūrī iesniedzas neliela daĜa no Strenču baseina ieplakas – bijušā Strenču ledus ezera teritorijas. Te ir plaši smalku smilšu un aleirītiska materiāla klāti l īdzenumi.

1.1.2. ĂEOLOĂISKAIS POTENCI ĀLS

Ăeoloăiskais potenciāls ir teritorijas ăeoloăisko resursu kopums, kuru veido zemes dzīĜu nogabali, kuros iespējama zemes dzīĜu derīgo īpašību izmantošana, derīgo izrakteĦu izplatības areāli un atradnes, kā arī aizsargājamie ăeoloăiskie dabas objekti. Valmieras rajona ăeoloăisko potenciālu veido derīgo izrakteĦu izplatības areāli, to atradnes un aizsargājamie ăeoloăiskie un ăeomorfoloăiskie dabas objekti. Lai veiktu teritorijas zemes dzīĜu resursu ăeoloăiskā potenciāla novērtēšanu, vispirms ir ieteicams nošėirt izmantojamos, perspektīvos, un mazizpētītos un hipotētiskos derīgos izrakteĦus. Šāds iedalījums Ĝauj pārskatāmi raksturot šos resursus no ăeoloăiskās izpētes detalitātes un ticamības, esošās un perspektīvās izmantošanas viedokĜa (Koncepcija “Zemes dzīles”, 1995).

Izmantojamos derīgos izrakteĦus veido bieži sastopamie, samērā labi izpētītie un plaši pielietojamie derīgie izrakteĦi. Valmieras rajonā tie galvenokārt saistās ar kvartāra nogulumiem, bet kvarca smilts - pārsvarā ar augšdevona nogulumiežiem. Teritorijas ăeoloăiskā potenciāla novērtēšanā un zemes dzīĜu izmantošanas stratēăijas noteikšanā izdala divas izmantojamo derīgo izrakteĦu grupas (Zelčs, Markots, 1999): ♦ plaši izplatītie derīgie izrakteĦi; ♦ ierobežotas izplatības derīgie izrakteĦi.


22

Plaši izplatītie derīgie izrakteĦi ietver likumā “Par zemes dzīlēm” (1996) noteiktos bieži sastopamos derīgos izrakteĦus - mālu, smilti un granti, irdenos saldūdens kaĜėiežus (saldūdens kaĜėus) un kūdras iegulas līdz 5 ha platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās, valsts nozīmes derīgo izrakteni - pazemes dzeramo ūdeni, kā arī sapropeli un kūdras iegulas virs 5 ha platībā.

Ierobežotas izplatības derīgie izrakteĦi Valmieras rajonā ir kvarca smilts un devona māls. Kvarca smilts iegulas ir ievērojami izmantotas, bet varbūt to potenciāls nav pietiekami apzināts un izmantots. Māli satur rupjgraudaini karbonātu (dolomītu) ieslēgumus, kas ierobežo to izmantošanas iespējas.

Nozīmīgākās smilts un grants iegulas izvietotas nevienmērīgi. Lielākās no tām atrodas rajona ziemeĜu daĜā un austrumu daĜā, Rūjienas apkārtnē, turpretī Augstrozes paugurvalnis raksturojas ar nedaudzu mazāku krājumu atradĦu esamību. Māla lielākie krājumi koncentrējas rajona dienvidu daĜā, bet kūdras atradnes izvietotas salīdzinoši vienmērīgi visā rajona teritorijā.

Perspektīvie derīgie izrakteĦi ir zemes dzīĜu bagātības, kas konstatētas vai prognozētas zemes dzīlēs, bet to ăeoloăiskās izpētes līmenis vēl pietiekams rūpnieciskai izmantošanai. Valmieras rajonā nav nozīmīgu perspektīvo derīgo izrakteĦu iecirkĦu.

Mazizpētītie un hipotētiskie derīgie izrakteĦi, izĦemot kvartāra krāszemes, galvenokārt saistās ar polimetālu un dažu krāsaino metālu rūdu iezīmēm rajona ziemeĜaustrumu un austrumu daĜā. Rūpnieciski izmantojamas ir tikai kvartāra krāszemes. Polimetālu un dažu krāsaino metālu rūdas ieguĜ dziĜi zemes garozā - platformsegas apakšējā daĜā vai kristāliskajā pamatklintājā.

Atsevišėu elementu koncentrācijas (%) anomālij ās tuvojas to skaitliskajai vērtībai rūpnieciski nozīmīgās rūdās - Cu 0,77; Zn 0,13; Ni 0,04; Mo 0,01; V 0,01; Be 0,002; Nb 0,07 (Latvijas zemes dzīĜu resursi, 1997). Kembrija, ordovika, silūra un devona iežos ir konstatētas šādas anomālijas (%) - Cu līdz 0,77; Pb 0,054; Ni 0,0088; Ba 0,28; Cr 0,01; Be 0,0006; Zr 0,24; Y 0,004; Ga 0,002. Rūdu mineralizācijas apjomi nav noskaidroti. Iespējams, ka daĜa anomāliju ir lokālu rūdvielu indikatori.

Mangāns sastopams Staiceles tipa dzelzsrūdās, kur tā saturs mainās no 0,5 līdz 11,5 %, vidēji 3,3%. Mangāns konstatēts kā pavadoĦelements Vainižu- Tabores dzelzsrūdu prognozēto krājumu laukumā uz robežas ar Cēsu un Limbažu rajoniem, taču iegulu lielais dziĜums - ~700 m un mazie prognozētie krājumi – 0,5 miljardi t. šis dzelzsrūdas iegulas Ĝauj novērtēt kā pagaidām pārāk mazperspektīvas.

Polimetālu mineralizācijas iecirkĦi, kas satur svinu un cinku Latvijā zināmi jau kopš 60-iem gadiem (Latvijas zemes dzīĜu resursi, 1997). Viens no tiem - Vidrižu iecirknis atrodas Limbažu rajonā. Mineralizācija atklāta apakšdevona Ėemeru svītas smilšakmeĦu bazālajā daĜā un vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeĦu augšējos slāĦos. Tā satopama 240,0-625,0 m dziĜumā, kur ir konstatētas līdz pusmetru biezas svina un cinka sulfīdu dzīslas un ieslēgumi. Mineralizācijas izplatības areāls nepārsniedz dažus desmitus metru. Atsevišėos paraugos konstatēts sekojošu minerālu saturs (%): svins - 0,25-6,4; cinks - 1,0-5,15; kadmijs - 0,3-0,4; arsēns - 0,02-0,36; molibdēns - 0,05.

Latvijas polimetālu rūdu iegulu praktiskā nozīme pagaidām nav izvērtēta. ĥemot vērā meklēšanas darbu fragmentāro raksturu, Limbažu rajona teritoriju kopumā pagaidām attiecībā uz krāsaino, reto un izkliedēto metālu esamību var uzskatīt par reăionu ar nenoteiktām perspektīvām, kuru precizēšanai ir nepieciešama turpmāka izpēte. Tomēr pašreiz šėiet, ka pat tālākā nākotnē to saimnieciskā izmantošana ir maz ticama.

Latvijā izdalīti 2 dimantu perspektīvās meklēšanas laukumi, balstoties uz vispārējiem ăeoloăiskajiem un ăeofizikāliem datiem - Centrālkurzemes un Valmieras laukumi, kurus var novērtēt kā perspektīvus dimantu meklēšanai (Latvijas zemes dzīĜu resursi, 1997). To robežās veikti arī īpaši ăeoloăiskie un ăeofizikālie pētījumi:


23

• detāla 1:25 000 mēroga aeromagnētiskā kartēšana. Tās rezultātā izdalītas vājas magnētiskās anomālijas, kuras pēc saviem parametriem ir tuvas kimberlīta piltuvju tipa anomālij ām;

• Ventas, Abavas, Gaujas, Salacas pieteku mūsdienu upju nogulumos (alūvijā) konstatēti dimantu pavadoĦminerāli: piropi, hromspinelīdi, olivīni u.c.;

• Centrālkurzemes laukuma devona nogulumos dimanta pavadoĦi konstatēti divos stratigrāfiskos līmeĦos;

• piropu un hromšpinelīdu rentgenspektralie pētījumi pierāda, ka tie ir izskaloti no kimberlītiem. To izcelsme, domājams, saistīta ar dažādiem kimberlīta laukiem;

• dimantu pavadoĦminerālu virsmas vidējā mehāniskā nodiluma pakāpe un niecīga ėīmiskās dēdēšanas pakāpe norāda uz to cilmavotu nelielo attālumu - ne vairāk kā daži desmiti kilometru no pavadoĦelementu koncentrācijas iecirkĦiem.

Dimanti ir nopietna ăeoloăiska problēma, kas turpmāk būtu risināma, veicot minēto Centrālkurzemes un Valmieras perspektīvo laukumu detālu analīzi, vienlaicīgi realizējot arī tiešos ăeoloăiskos un ăeofizikālos pētījumus iespējamo kimberlīta piltuvju meklēšanai.

1.1.3. ĂEOLOĂISKIE UN ĂEOMORFOLOĂISKIE DABAS PIEMINEK ěI

Valmieras rajonā kā teritorijas ar Ĝoti augstu ăeoloăisko potenciālu ir uzskatāmas vietas, kur atrodas valsts nozīmes aizsargājamie ăeoloăiskie un ăeomorfoloăiskie dabas pieminekĜi. SaskaĦā 1993. gada likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 1997. gada 14. novembra grozījumu 50. pantu “aizsargājami ăeoloăiskie un ăeomorfoloăiskie dabas pieminekĜi ir iežu atsegumi, pazemes saldūdeĦu un minerālūdeĦu avoti, lieli laukakmeĦi, kā arī tipiskas vai retas reljefa formas, kam ir zinātniska, izglītojoša vai estētiska vērtība.” Vietējas nozīmes aizsargājamos ăeoloăiskos un ăeomorfoloăiskos dabas pieminekĜus ir ieteicams uzskatīt par nozīmīgākiem, salīdzinājumā ar rajona vai vietējās nozīmes derīgo izrakteĦu atradnēm, un neplānot šo pieminekĜu atrašanās vietās vai to tiešā tuvumā karjerus vai atkritumu saimniecības objektus. Dažādu izcilu dabas pieminekĜu un teritoriju aizsardzību nosaka 1993.gada 2.martā LR likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.

Valmieras rajona derīgo izrakteĦu pārskata sagatavošana notika vienlaicīgi ar Valsts ăeoloăijas dienesta uzsākto ăeoloăisko un ăeomorfoloăisko dabas objektu apsekošanu, novērtēšanu un robežu saskaĦošanu visā Latvijas teritorijā.

Minēto darbu gaitā notika arī agrākajos likumdošanas aktos apstiprinātā Latvijas aizsargājamo ăeoloăisko un ăeomorfoloăisko dabas objektu saraksta precizēšana. Jaunajā sarakstā (projektā) iekĜautās izmaiĦas vēl nav apstiprinātas LR MK. Tāpēc informācijas slāĦa “Aizsargājamie ăeoloăiskie un ăeomorfoloăiskie dabas pieminekĜi” sagatavošana radīja ievērojamas grūtības, jo attiecībā uz šiem pieminekĜiem joprojām aktuāls, bet vairs ne tiesisks, ir Latvijas PSR Ministru Padomes 1987.gada 10.aprīĜa lēmumam Nr.107 “Par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem Latvijas PSR teritorijā” pievienotais ăeoloăisko un ăeomorfoloăisko pieminekĜu saraksts. SaskaĦā ar precizēto sarakstu (projektu), valsts nozīmes aizsargājamo ăeoloăisko un ăeomorfoloăisko dabas pieminekĜu skaits Valmieras rajonā varētu pieaugt no 17 līdz 20. Precizētajā sarakstā no jauna tiek iekĜauti vairāki nozīmīgi ăeoloăiski dabas objekti, kas Valmieras rajonā atklāti pēdējos 10-15 gados. Savukārt DāviĦu laukakmeni un Rencēnu laukakmeni ir ieteicams pārcelt vietējās nozīmes aizsargājamo ăeoloăisko un ăeomorfoloăisko dabas pieminekĜu sarakstā.

Kopumā ăeoloăiskie un ăeomorfoloăiskie dabas pieminekĜi ir izplatīti nevienmērīgi un pārsvarā koncentrējas rajona ziemeĜu daĜā un saistās ar Salacas ieleju, kā arī rajona dienvidu daĜā un saistās ar Gaujas ieleju.


24

Daudzas teritorijas, it īpaši Augstrozes paugurvalnis, un Burtnieku drumlinu lauks raksturojas ar gleznainu ledāja reljefa ainavu, ko veido pauguri ar starppauguru ieplakām un ezeriem, kā arī ar lielu bioloăisko daudzveidību, savdabīgu kultūrainavu un ir labiem priekšnoteikumiem tūrisma attīstībai.

Valmieras rajona teritorijā ăeoloăiskie procesi galvenokārt saistīti ar ūdens darbību. Gaujas ieleja drenē ne tikai virszemes ūdeĦus un gruntsūdeĦus, bet daĜēji arī Gaujas un Amatas ūdens horizontus. Avoti un strauti ielejas nogāzēs veicina jaunu gravu veidošanos un esošo padziĜināšanos, plaisu izskalošanu smilšakmeĦos, to iebrukšanu, noslīdeĦu un nobrukumu rašanos senielejas nogāzēs. Virszemes ūdeĦu darbība veicina sānu un dziĜuma eroziju, kas īpaši spilgti novērojama Gaujas ielejā.

Procesi, kas saistīti ar pašu upju ăeoloăisko darbību, norisinās upju ielejās. To darbība, galvenokārt, izpaužas krastu noārdīšanā, visai ievērojami mainot upes škērsprofilu. Erozija izraisa arī ar gultnes izskalošanu. Gultnes erozijas rezultātā izlīdzinās upes garenprofils. Izskalotais materiāls akumulējas upes ielejā lejpus pa straumi. Procesi, kas saistīti ar upju ăeoloăisko darbību, vislabāk vērojami Gaujas ielejā. Erozijas procesi pastiprinās palu laikā un lietavu periodā paaugstinoties ūdens līmenim upē un palielinoties straumes ātrumam. Ūdens plūsmu rezultātā tiek izskaloti krasti upes līkumos. Pavasaru palos daudzviet paliene pārplūst.

Pārpurvošanās procesi vērojami reljefa pazeminājumos, kur zemes virspusē atsedzas ūdeni vāji caurlaidīgi nogulumi. Šajos iecirkĦos ūdens notece ir apgrūtināta vai nenotiek vispār. Tāpat ir apgrūtināta ūdens infiltrācija. Procesa iedarbībai ir pakĜautas starppauguru, nevienmērīgas akkumulācijas un vecupju ieplakas. Jāatzīmē, ka pārpurvošanās procesi noris Ĝoti lēnām – aptuvenais kūdras uzkrāšanās temps purvos ir 1 mm/gadā. Dažviet neapdomīgi veiktu celtniecības darbu rezultātā, kuras laikā ir traucēta notece, var veidoties pārmitri apstākĜi un sākties minerālgrunts pārpurvošanās.

1.1.4. DERĪGIE IZRAKTE ĥI

Derīgo izrakteĦu krājumu izpētei, apguvei un uzskaitei (derīgo izrakteĦu kadastrā un derīgo izrakteĦu krājumu bilancē) tiek piemērota derīgo izrakteĦu krājumu klasifikācija, kas nosaka vienotas prasības to iedalīšanai kategorijās atbilstoši ăeoloăiskās izpētes detalitātei. Izpētītie (A kategorijas) un novērt ētie (N ategorijas) derīgo izrakteĦu krājumi veido rūpnieciskos jeb izmantojamos krājumus, kuru izplatības vietas tiek noteiktas kā derīgo izrakteĦu atradnes. Tajās MK 1997. gada 8. jūlija noteikumu Nr. 239 “Zemes dzīĜu izmantošanas noteikumi” noteiktajā kārtībā var ierīkot ieguves vietas un veikt derīgo izrakteĦu ieguvi. P kategorijas krājumi veido prognozētos derīgo izrakteĦu krājumus. To izplatības laukumos var notikt turpmākie ăeoloăiskās izpētes darbi ar mērėi atrast derīgā izrakteĦa rūpnieciskās iegulas. Derīgo izrakteĦu prognozēto krājumu laukumus pēc derīgā izrakteĦa A un/vai N kategorijas krājumu noteikšanas iespējams akceptēt kā derīgo izrakteĦu atradni.

Smilts un smilts-grants

Par rajona nozīmīgākajiem un visvairāk patērētajiem un arī iegūstamajiem derīgajiem izrakteĦiem jāuzskata smilts un smilts-grants.

Smilts un grants atradnes un prognozēto krājumu laukumi koncentrējas atsevišėos Burtnieka drumlinu lauka areālos tā ziemeĜu daĜā, ĖoĦu kalna apkārtnē rajona ziemeĜaustrumos un joslā starp Burtniekiem- Zilokalnu- Augstrozi, kā arī Rencēnu pacēlumā. Praktiski ievērojami mazāk to ir uz rietumiem no Burtnieka un rajona dienvidrietumu daĜā gar Gaujas ieleju .


25

Dotie derīgie izrakteĦi, galvenokārt, ir saistīti ar ledāju kušanas ūdeĦu straumju (fluviglaciālajiem) nogulumiem. Lielākās jau izmantojamās atradnes un perspektīvie laukumi atrodas ar derīgo materiālu pildītu subglaciālo ieleju (t.s. aprakto ieleju) ietvaros.

Lielākā daĜa iegulu ir pārklātas ar plānāku vai biezāku morēnas segu (Dauăēni, DēĜas(Kiži), AndžiĦas, Lungas), kamēr citur virs apraktās ielejas ir no smilts materiāla veidotas vaĜĦveida formas - osi (Dīriėi, Ramšas).

Apraktajās ielejās novietotās atradnes caurmērā ir ar grants un oĜu materiālu bagātākas nekā tās, kas veido atsevišėas pozitīvas reljefa formas. Starp pēdējām jāmin tādas kā ĖēniĦkalns, Saule.

Tomēr vislielākās smilts un grants materiāla iegulas saistās ar lielākiem reljefa masīviem, kas paši izdalās reljefā kā pacēlumi (ĖoĦu kalns), vai veido atsevišėas augstieĦu daĜas (UnguriĦi, Paeglīši-Putnēni).

Liels daudzums nelielu karjeriĦu ir ierakti sīkās vaĜĦveida formās - osos (Kulpjkalns, Skadarkalns, LukstiĦi, Aizpuri, Tiskas u.c.).

Lielākajām atradnēm un prognozēto krājumu laukumiem ir rajona nozīme, vidējām un mazām atradnēm ir vietēja nozīme . Skaitliski un pēc krājumiem lielākā daĜa grants un smilts iegulu saistās ar ledāja deformētiem starpmorēnu nogulumiem. Tāpēc smilts un grants slāĦiem ir krokota vai zvīĦveidīgi sabīdīta uzbūve, to sastāvs mainās nelielā attālumā, bet dolomīta un kaĜėakmens oĜi un oĜakmeĦi bieži vien ir sašėelti. Tomēr lielākās atradnes un prognozēto krājumu laukumi saistās ar atsevišėiem drumliniem: ĖoĦu kalns, Jaundīriėi, Kiži, Zilaiskalns, UnguriĦi saule, ievērojami mazāk ar ledājkušanas ūdeĦu nogulumiem (Augstrozē).

Pēc ăeoloăiskās izpētes datiem, kurus apkopojis Valsts ăeoloăijas dienests (2000. gads), Valmieras rajonā ir 59 smilts un grants atradnes un prognozēto krājumu laukumi. Kopējie kr ājumi A kategorij ā ir 13 189,99 tūkst.m3, N kategorijā – 13 298,05 tūkst.m3. Informācija par smilts, smilts un grants atradĦu un prognozēto krājumu laukumu izvietojumu, krājumiem, ieguves apstākĜiem, nozīmību un izmantojamība ir apkopota. Smilts un grants materiāls galvenokārt ir izmantojams ēku būvniecībā, un ceĜu būvei un remontam, retāk (AndžiĦas, Badupīte, Jaundīriėi, Lungas, rijnieki, Saule u.c) - betona ražošanai, bet bieži ieteicama izlases veida ieguve vai materiāla kvalitātes uzlabošana (skalošana).

Salīdzinājumā ar izmantotajām un pašreiz izmantojamām smilts un grants atradnēm, nākotnē izmantojamās atradnēs ir pietiekoši labvēlīgāki ieguves apstākĜi, bet to ekspluatācija prasa pievedceĜu uzlabošanu, kā arī iegulu materiāla šėirošanas iekārtu atjaunošanu.

Pielikumā Nr. 4 apkopota informācija par smilts un grants atradnēm Valmieras rajonā. Lielākajā daĜā rajona teritorijas tuvu zemes virspusei atrodas devona smilšakmeĦi. Savas smalkgraudainības dēĜ gan tie ir izmantojami tikai kā puslīdz labi filtrējošs grunts materiāls ceĜu uzbērumu pamatam, teritoriju izlīdzināšanai u.tml. Vieglāk iegūstami reljefa pazeminājumos - gar upēm, ezeriem. Šā materiāla resursus var prognozēt kā praktiski neierobežotus.

Tīrie kvarca smilšakmeĦi, kas ir izplatīti gar Gauju robežjoslā ar Cēsu rajonu ir izmantojami stikla ražošanai un kā metalurăijas veidĦu smilts. Patlaban atradnes Bāle - BērziĦi irdenos smilšakmeĦus iegūst karjerā Bāle.

Turpm āko smilts un grants materiāla ieguvi rajona ietvaros būtu racionāli koncentrēt 10-15 lielākos karjeros, starp kuriem pirmkārt būtu minami Kiži (DēĜas), Dīriėi, ĖoĦi, AndžiĦas, Lungas, UnguriĦi, Saule, Zvārte. Vienota reăiona ietvaros varētu notikt un turpināties izrakteĦu ievešana no patreizējiem kaimiĦu rajonu karjeriem - PāvuĜiem (Cēsu raj.) un Eiėina, Saruma, Skomaku virknes (Cēsu un Limbažu raj.)


26

Par progresīvu būtu uzskatāma lielāko atradĦu krājumu pilnīga izsmelšana zem gruntsūdens līmeĦa ar zemessūcēju palīdzību, karjerus rekultivējot par rekreācijā izmantojamiem dīėiem un ezeriem.

Katrā gadījumā būtu jāizslēdz no ieguves paši sīkākie karjeri Ħi, un pirmkārt tie, kuru dēĜ aiziet bojā Valmieras rajona teritorijā retās izteiksmīgās pozitīvās reljefa formas - osi, kēmi, morēnu vaĜĦi, kāpas (LukstiĦi, ĖēniĦkalns, Kulpjkalns, Skadarkalns u.c.). Lai neiznīcinātu izteiksmīgo Augstrozes pauguraines ainavu ar plašajām panorāmām Zilākalna virzienā, būtu rūpīgi jāizvērtē no ainavu saglabāšanas viedokĜa iespējamā Paeglīšu - Putnēnu un Rijnieku kalna perspektīvo laukuma apgūšana pie MazbrenguĜiem un DauguĜiem.

Kvarca smilts

Kvarca smilts iegulas saistās ar augšdevona Gaujas svītas SietiĦu ridas vāji cementētiem smilšakmeĦiem, kuros kvarca saturs ir apmēram 90 % Valmieras rajona dienviddaĜā atrodas Bāles (Bāles – BērziĦu) smilšu atradne– vāji cementētu kvarca smilšu iegula. Kopējie krājumi 4,7 miljoni t. Derīgās slāĦkopas biezums no 2,6 līdz 27,6 m. Segkārtas (smilts, māls) biezums 0,8 līdz 7,9 m. Kvarca saturs ir apmēram 87-88 %. Bez kvarca tie satur nedaudz laukšpatu un vizlu, arī kvarca un māla oĜi, smagie minerāli (Semjonov, 1980., Kuršs, 1994). Diemžēl, kā liecina veiktie pētījumi, SietiĦu ridas kvarca smilts ėīmiskais sastāvs neatbilst augstvērtīga, bezkrāsaina stikla iegūšanas prasībām. Lai izmantotu stikla ražošanai smilts ir jābagātina, atdalot dzelzs hidroksīda plēvītes no kvarca graudiĦiem. Arī metalurăijai nepieciešamās veidĦu smiltis ir jābagātina, veicot to sašėirošanu pa vajadzīgajām frakcijām. Tāpēc praktiski visi līdz šim izmantotie karjeri (Straupnieki, Caučas) ir pamesti, bet Bāles karjers pieplūdis ar ūdeni, kĜūstot par rekreācijas objektu.


27

Kūdra

Kūdra ir viens no biežāk sastopamajiem derīgajiem izrakteĦiem Valmieras rajonā. Valmieras rajons purvainības ziĦā ieĦem 5.vietu Latvijā, purvu kopējā platība ir 36 130 ha (15,2 % raj. platības) (Kūdras fonds, 1980). Valmieras rajons pēc kūdras krājumiem ir viens no perspektīvākajiem valstī. Lai gan purvu platība sastāda tikai 5,64 % no Latvijas kopējās purvu platības, Valmieras rajonā atrodas 6,31 % no valsts kopējiem kūdras resursiem un pat 9,19 % no izmantojamajiem Latvijas kūdras krājumiem (Kūdras fonds, 1981).

Identificētas 242 kūdras atradnes, 8 no tām daĜēji citos rajonos. AtradĦu kopējā platība ir 36130ha, jeb 15,2% no rajona teritorijas, no tiem rūpnieciski izmantojami purvi – 21694ha, jeb 15243 tūkst m3. Kūdra izmantojama kā kurināmais un lauksaimniecībā. pašlaik rajonā tiek izmantotas 6 kūdras atradnes. Lielā daĜā kūdras atradĦu ir apvienoti augstā un zemā tipa kūdras iecirkĦi (sk. pielikumu Nr.7).

Kūdras krājumi un resursi pa kūdras tipiem:

• Augstā tipa (sūnu kūdra) 319 703 tūkst m3, jeb 45162 tūkst. tonnas 40% mitras kūdras;

• Jauktā tipa 880 tūkst m3, jeb 79 tūkst. tonnas 40% mitras kūdras;

• Pārejas tipa 17 020 tūkst m3, jeb 3097 tūkst. tonnas 40% mitras kūdras.;

• Zemā tipa 151 845 tūkst m3, jeb 27 633 tūkst. tonnas 40% mitras kūdras.

Augstā tipa kūdras atradnes pārsvarā ir klajas, pārējo tipu - klātas ar mežiem vai apaugušas ar krūmiem.

Kūdras atradĦu tipi pēc platības:

Augstā tipa k/a 92 ar kopējo platību 13847 ha, pārejas un jaukta tipa k/a 51 ar kopējo platību 1702 ha, zemā tipa k/a 249 ar kopējo platību 20581 ha. Valmieras rajonā visplašāk izplatītas ir zemā tipa atradnes.

No kūdras atradĦu kopējās platības: meliorēti un lauksaimnieciskai izmantošanai apgūti 4336 ha, nosusinātas mežu zemes - 461 ha, rūpnieciskā izmantošanā atradās 1313 ha, dabīgās un mākslīgās ūdens krātuves aizĦēma 225 ha, nemeliorētas, neskartas platības - 29170 ha, t.sk: dabīgas ganības - 621 ha , dabīgas pĜavas - 978 ha, meži - 15737 ha, klajas, reti apaugušas vai krūmainas platības -11834 ha, rūpnieciski izstrādāti - 625 ha, t.sk: karjeri - 25 ha, frēzlauki - 600 ha. Izstrādātās platības izmanto -0 ha (lauksaimniecībā - 0 ha, mežsaimniecībā - 0 ha, ūdenskrātuvēm – 0 ha), citām vajadzībām – 0 ha, neizmanto 625.

Detāli izmeklētas rūpnieciskas izmantošanas vajadzībām 5 k/a kopplatībā 3775 ha. Valsts aizsardzībā atradās 24 k/a ar kopējo platību 4740 ha, t. sk purvu liegumos 1 k/a 54 ha, dzērvenāju liegumos 4 k/a - 4050 ha, Gaujas Nacionālajā parkā 19 k/a 636 ha.

Lielākas par 500 ha ir 13 atradnes, kuru platība kopā sastāda 15 078 ha jeb 41,7 % no kopējās rajona kūdras atradĦu platības:

• Lielais II (Mujānu, Vikvēnu) - 3291 ha (Z+A+P);

• Saklauru (OĜĜas) - 2903 ha (A);

• Rūjas – 1879 ha (Z+P+A);

• Madiešēnu (daĜa) – 1020 ha (A+Z+P);

• LielruĜĜu-Aurupītes - 867 ha (Z);

• Purmuižas - 860 ha (A+P);

• LukstiĦu pĜavas - 671 ha (Z);


28

• Teterkalna-Mucenieku (daĜa) - 632 ha (Z+A);

• Miegupes -590 ha (A);

• Stirnu 580 ha (Z+A);

• Ozolmuižas (daĜa) 574 ha (A);

• Rāėu (daĜa) 574 ha (A);

• Brīvnieku 537 (Z).

Daudzas atradnes ir mazākas par 10 ha, to ekonomiskais potenciāls ir pārāk

nenozīmīgs, un tās izmantojamas tikai vietējām vajadzībām. Tikai 4 atradnes pārsniedz 1000 ha platību. Lai gan rajona kūdras krājumi kopumā ir Ĝoti nozīmīgi, ir nepieciešams veikt tās kvalitātes tālāku izpēti. Pēc Valsts ăeoloăijas dienesta uzskatiem, ir jāveic kūdras atradĦu rekognoscija, jo pa 20 gadiem situācija ir mainījusies, it īpaši kūdras ieguvē un izmantošanā.

Veiktā kūdras resursu izvērtēšana Ĝauj secināt, ka tās krājumi ir pietiekami ne tikai rajona vajadzību apmierināšanai, bet arī eksportam. Kūdra ir izmantojama kā kurināmais un lauksaimniecības vajadzībām. Ievērojama daĜa no patreiz iegūtās kūdras apjomiem tiek eksportēta.

Māli

Devona māla iegulas saistās ar vidusdevona Burtnieka svītas un augšdevona gaujas svītas nogulumiežiem (sk. pielikumu Nr. 5).

Māla atradnes Valmieras rajonā ir 5, kā arī 2 prognozēto krājumu laukumi, tās izkliedētas salīdzinoši vienmērīgi: Burtnieku (Burtnieki- māls) Burtnieku pagastā, Pavāri Kauguru pagastā, Austrumi (Austrumi- māls) Ramatas pagastā, Planči SkaĦkalnes pagastā, Gāršas Vaidavas pagastā. Tās visas pētītas salīdzinoši sen: no 1959. līdz 1967.gadam, bet praktiski nav izmantotas. Lielākā daĜa no tām (izĦemot Burtnieku) saistās ar devona nogulumiem, potenciāli izmantojamas tikai ėieăeĜu ražošanai.

Rūpnieciska nozīme varētu būt 4 atradnēm – Pavāri, Austrumi, Planči un Gāršas un 2 prognozēto krājumu laukumiem – Kocēni un Īăe – SkaĦaiskalns.

Cēsu rajona Liepas atradnes augstvērtīgie māli (augšdevona Lodes svīta) aizĦem salīdzinoši nelielus iegrauzumus SietiĦu svītas smilšakmeĦos, kas, ja arī iestiepjas Valmieras rajonā, tad atrodas Gaujas ielejas un GNP aizsargājamajās teritorijās.

Nelielas kvartāra perioda ledusezeru bezakmens mālu iegulas ir Augstrozes paugurainē un Burtnieku drumlinu laukā pie Bukas. Tomēr mālu ieguve un pārstrāde nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīta par perspektīvu.

Kvartārmālu Burtnieku atradne ir Ĝoti maza, ar vietēja rakstura nozīmi.

Atradnes nav lielas, izĦemot Gāršas Vaidavas pagastā, kas nav arī pietiekoši izpētīta, jo galveno resursu daĜu sastāda N kategorijas krājumi. Perspektīvā tā jāuzskata kā nozīmīgākā, kur derīgais slānis– sarkanbrūns un pelēks māls ar smilts lēcām un starpkārtām ir 7,7 līdz 26,7 m biezumā, bet ar salīdzinoši biezu segkārtu (smilts, morēnas smilšmāls) – 2,9 līdz 8,3 m. Māls derīgs ėieăeĜiem, drenu caurulēm, apdares materiāliem, klinkera izstrādājumiem, treknākie paveidi – arī keramzītam. Bet tā kā no nosauktajiem materiāliem neviens patreizējā situācijā nav perspektīvs, jānosaka citas prioritātes, pētot iespēju izmantot atrdni mūsdienīgu materiālu ražošanā.

Valmieras rajona devona māls pārsvarā ir raibkrāsains, vāji karbonātisks un aleirolītisks, satur rupgraudainus karbonātu (dolomītu) ieslēgumus. Tāpat, neskatoties uz


29

agrāk veiktajiem pētījumiem, nepieciešama tālāka mālu fizikālo un ėīmisko īpašību detalizēta izpēte to noderības noskaidrošanai konkurētspējīgu materiālu un izstrādājumu ražošanai. Pašreiz novietojums transporta ceĜu tuvumā ir vienīgais pozitīvais priekšnoteikums, kas varētu sekmēt šo atradĦu apguvi.

1991.gadā Burtnieku svītas mālaino iežu izplatības zonā veiktie jaunie izmeklēšanas vēlreiz apliecināja, ka šie ieži ir maz perspektīvi izmantošanai ne tikai karbonātisko ieslēgumu dēĜ, bet arī kraso iežu litoloăiskā sastāva izmaiĦu dēĜ, kuras vērtojamas kā izpaltības ziĦā, tā arī griezumā. Valsts ăeoloăijas dienests kā mazperspektīvus ir novērtējis arī agrāk atklātos Burtnieka svītas māla prognozēto krājumu laukumus.

LaukakmeĦi

Šis ir pagaidām neapgūts, bet perspektīvs derīgo izrakteĦu veids, ar kuru Valmieras rajons ir relatīvi nedaudz bagātāks par vairumu citu Latvijas rajonu. Pirms masveida meliorācijas lielākā daĜa teritorijas, kur zemes virsmu veido morēnas materiāls, ir bijusi klāta ar izklaidus esošiem laukakmeĦiem. Tagad šie akmeĦi atrodas kaudzēs lauku malās, krūmājos un mežos. 99% laukakmeĦu sastāv no izturīgiem iežiem - gneisiem, granītiem, amfibolītiem un kvarcītiem. Tie ir Ĝoti vērtīgs - skaists un izturīgs materiāls, kas būtu izmantojami māju pamatu, sienu un atbalsta sienu mūrēšanai, tēlniecībai, ekskluzīvu bruăakmeĦu izgatavošanai un ainavas izdaiĜošanai. Par laukakmeĦu izniekošanu jāuzskata to drupināšana šėembās, ko var aizstāt ar oĜu atsiju vai karjeros iegūtu dolomītu šėembām.

Ainaviski izteiksmīgi akmeĦi, dabiski un vēsturiski akmeĦu krāvumi, akmeĦi ar iekaltām zīmēm, kā arī tādi, kuru platums pārsniedz 2-2,5 metrus (pieder dižakmeĦu kategorijai) iekĜaujami vietējas nozīmes aizsargājamo ăeoloăisko vai arheoloăisko veidojumu sarakstos.

Saldūdens kaĜėieži

Saldūdens kaĜėieži ir ezeros vai avotu izplūdes vietās izgulsnējušies kalcija karbonāta nogulumi, kuri veido nogulas ezeros, upju ieleju un pauguru nogāzēs un pakājēs. Izšėir irdenos (miltveidīgos un graudainos), gabalainos un saistītos (šūnakmeĦus) saldūdens kaĜėiežus (sk. pielikumu Nr. 5).

Rajonā, tāpat kā citur Latvijā sastopami divu tipu kaĜėieži - avotu un ezeru nogulumi. Sīkas to atradnes sastopamas stāvāku nogāžu piekājē (avotkaĜėu kupoli), kā arī ezeru un purvu nogulu griezuma pamatnē. Parasti tie ir irdeni ieži ar augstu kalcija karbonāta saturu, ar kūdras un sapropeĜa starpslāĦiem. Iegulas parasti atrodas ainaviski vērtīgās vietās, upju un ezeru krastos (pie Burtnieka, Briedes un Salacas, Tītas ezerā) un uz tām ir sastopami reti biotopi (avoksnāji, mitrās pĜavas) ar retu augu augtenēm. Šo iemeslu dēĜ, kā arī ekonomiski saldūdens kaĜėiežu ieguve nešėiet perspektīva. Tie varētu būt vienīgi blakusprodukts kūdras purvu izstrādes beigu daĜā vai rekultivācijā.

Kopā ar kūdru - vērtīgs lauku ielabošanas materiāls.

Valmieras rajonā ir apzinātas 7 irdeno saldūdens kaĜėiežu atradnes ar kopējiem krājumiem ap 1005,65 tkt.m3.

Lielākās saldūdens kaĜėiežu atradnes Valmieras rajonā: - Salaca un Bērzi- Zvejnieki ar krājumiem vairāk kā 100 tūkst. m3, Salacas atradnē pat 692,56 tūkst. m3. Visas atradnes pētītas tikai 1963.gadā, par izmantošanas pakāpi un intensitāti ziĦu nav. Patreiz netiek izmantotas. Visu saldūdens kaĜėiežu atradĦu izmantošanā stingri ievērojami dabas aizsardzības noteikumi. Jāatzīmē, ka atradnēs saldūdens kaĜėiežu biezumi nav lieli (reti pārsniedz 1 m, maksimāli 2,6 m – Mazajos MazvējiĦos, bet ar biezu pārsedzi), līdz ar to


30

organizēt vērienīgu ieguvi nav iespējams un saldūdens kaĜėieži reăionā uzskatāmi tikai kā vietējas nozīmes derīgais izraktenis.

Pašreiz saldūdens kaĜėiežu atradĦu ekspluatācija nav aktuāla, jo kopš 1960-tajiem gadiem augsnes kaĜėošanai tiek izmantoti dolomīta un kaĜėakmens milti. Saldūdens kaĜėiežu atradnes vietām ir daĜēji apbērtas, apbūvētas vai nosusinātas. Sakarā ar zemes reformu lauku apvidos un intensīvās laukkopības attīstību interese par saldūdens kaĜėiežu izmantošanu vietējās zemnieku saimniecībās varētu pieaugt.

Sapropelis

Sapropelis ir tumša, olīvbrūna, pelēcīga vai zaĜgana, želejveidīga, duĜėaina masa, kas veidojas ūdenstilpēs un ezeriem aizaugot, purvos no ūdensaugu un ūdens organismu atliekām. Šie ezeru nogulumi atrodas ezeru gultnēs un lielākajos purvos zem kūdras.

Pēc Valsts Ăeoloăijas dienesta apkopotās informācijas pavisam Valmieras rajonā ir 15 sapropeĜa atradnes, kas kopā aizĦem vairāk nekā 2883 ha platību (2 ezeros trūkst datu par izplatību). Valmieras rajona kopējie sapropeĜa krājumi – 70 739 tūkst. m3 (2 ezeros trūkst datu par krājumiem), tajā skaitā: organogēnā - 4,7 %, organogēnā– silikātu - 4,0 %, karbonātu – 0,7 %, dzelzi saturošās (organogēnā– dzelzs ) 90,6 %.

Ievērojamākie sapropeĜa krājumi, ko var izmantot augsnes uzlabošanai, ir Burtnieku atradnē, nozīmīgi krājumi ir Lielā Bauža un Kiruma ezeros. Pārējās ir salīdzinoši mazas un to sapropeĜa kvalitāte nav augsta, tāpēc tās varētu izraisīt interesi tikai nākotnē, saistībā ar ezeru dabiskās vides atjaunošanu.

Vērtīgs mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzeklis. Ieguve var tikt veikta kopā ar citiem ezeru vai dīėu eitrofikācijas novēršanas darbiem. To, kopā ar kūdru, var izmantot kompleksa mēslojuma veidošanā. Jāatzīmē, ka Valmieras rajonā nav uzĦēmumu, kas nodarbotos ar sapropeĜa ieguvi. Izpētot tirgus pieprasījumu Eiropā Limbažu rajona ostas (Ainažus un Salacgrīvu) nākotnē iespējams varētu izmantot kūdras un sapropeĜa eksportam.

Miner ālūdeĦi

Būtisks resurss ir minerālūdeĦi. Šis derīgo izrakteĦu veids ir rajonam nozīmīgs, un, galvenais, ar senu labu slavu un tradīcijām.

MinerālūdeĦi Zemes virspusei tuvāk atrodas Valmierā un uz D no tās (uz D no Valmieras - Lokno izciĜĦa, sk. pielikumu Nr. 5).

Rajona vidus un Z daĜā pamatiežus ir caurskalojuši ledāju spiedienūdeĦi, tāpēc ūdeĦi ar vājāko mineralizāciju atrodami tikai 500 metru dziĜumā, bet stipri sāĜo nav vispār. Tātad, perspektīvas minerālūdeĦu ieguvei ir tikai rajona dienvidu daĜā.

Valmieras minerālūdens- kalcija- nātrija hlorīdu pazemes ūdens. Tā mineralizācija 6,1 – 6,6 g/l, broma daudzums 20-24 mg/l. Atklāts 1928.gadā Pērnavas horizonta smilšakmeĦos 138- 242 m dziĜumā. Līču sanatorijā ekspluatācijas krājumi pēc A kategorijas 319 m3/dienn., pēc C kategorijas 272 m3/dienn. (1983). Ieteicams kā ārstniecisks minerālūdens hronisku kuĦăa un zarnu, kā arī žultspūšĜa slimību ārstēšanai. R/a “Cēsu alus” Naukšēnos to piesātināja ar ogĜskābo gāzi un pildīja pudelēs. Ūdens raksturojas ar lielu spiedienu (+53 m virs urbuma izejas, ar lielu debitu – 20 l/sek).

Valmieras ūdeĦi tiek pieskaitīti pie mineralizētajiem hlorīdu-nātrija tipa ārstnieciskajiem minerālūdeĦiem, bet Līču- pie sērūdeĦraža- kalcija sulfāta sālūdeĦiem (ārstnieciskajiem minerālūdeĦiem).


31

Kr āszemes

Krāszemes ir atsevišėās vietās no pazemes ūdeĦiem ar paaugstinātu dzelzs saturu izgulsnēti irdeni dzeltenbrūni vai sarkanbrūni dzelzs hidroksīdu sakopojumi, kurus var izmantot minerālkrāsu izgatavošanai.

Krāszemju iegulas veidojas avotu izplūdes vietās, to platība parasti ir Ĝoti neliela un produktīvā slāĦa biezums sasniedz dažus desmitos centimetru, un tikai dažos gadījumos vienu metru. Visvairāk ir izplatītas dzeltenbrūnas krāszemes ar dažādām krāsu niansēm, kuras atkarībā no piemaisījumiem mainās pat vienas iegulas robežās. Sešdesmito gadu vidū Valmieras rajonā apzinātas divas atradnes: Guėi un ViĜumi (1. tabula), kurām nebūs praktiska nozīme.

1.tabula. Krāszemju iegulas Valmieras rajonā Biezums, m Nr.p.

k.

Nosaukums, pagasts

Fe2O3

saturs, %

segkārtas derīgā slāĦa Platība,

ha Kr ājumi, tūkst. m3

1. Guėi, Kocēnu pag.

29,6 42,0

0

0,22-0,34

4,9

14,9

Sārti brūna, spilgti dzeltena

2. ViĜumi, Vaidavas pag.

28,5 0 0,35 1,3 4,4 Dzeltenbrūna un pelēkbrūna

Avots: Valmieras rajona derīgo izrakteĦu izvērtējums attīstības plānošanas vajadzībām, SO SIA „GIS Projekts’’, 2000.

Karjeru rekultiv ācija

• Izmantošanas licence un atĜauja izsniedzama tikai atradnēm, kam ir izstrādāts rekultivācijas plāns ar norādītu atbilstošā iecirkĦa izstrādes dziĜumu un izmantošanas veidu pēc rekultivācijas.

• DaĜēji izmantotās atradnes ir iekonservējamas.

• Nav pieĜaujama karjeru rekultivācija, kuru platībā ir atlikuši neizmantoti krājumi vai resursi.

1.1.5. ĂEOLOĂISKĀ RISKA TERITORIJAS

Teritorijas plānojumā informācija par bīstamiem ăeoloăiskiem procesiem un tiem pakĜautajām teritorijām izmantojama divējādi:

• lielu un vidi apdraudošu saimniecisko objektu plānošanas un būvniecības vietām jāizvēlas teritorijas ar zemāku ăeoloăisko risku. Tas attiecas arī uz potenciāliem piesārĦojuma avotiem un objektiem, kuru bojājumi vai būvniecība varētu radīt pazemes ūdeĦu piesārĦojumu vai aktivizētu ăeoloăiskos procesus, kas apdraud cilvēku veselību un drošību;

• teritorijās, kas pakĜautas paaugstinātam ăeoloăiskajam riskam, jāievēro saimnieciskās darbības ierobežojumi, lai nepieĜautu bīstamo ăeoloăisko procesu aktivizēšanos.

Valmieras rajonā nozīmīgākie ăeoloăiskā riska faktori, kas rada atsevišėu apgabalu dabas vides apdraudētību ir:

• pazemes ūdeĦu piesārĦojuma risks;

• sufozijas procesi;

• upju ieleju erozijas un akumulācijas posmi;


32

• upju ieleju un ielejveida pazeminājumu nogāžu posmi ar noslīdeĦiem, nobrukumiem un gravu veidošanos;

• eolo procesu aktivizācijas iespējamie iecirkĦi.

Pazemes ūdeĦos Valmieras rajonā nav konstatētas izteiktas piesārĦojuma anomālijas vai areāli, lai gan ir lokāli piesārĦotas teritorijas, piemēram, Valmieras naftas bāze, kur gruntsūdenī konstatēts naftas produktu saturs 3,0 – 20 mg/l (Semjonovs, 1996). Atsevišėi lokāli iecirkĦi varētu saistīties ar bijušajām kolhozu un kopsaimniecību degvielas uzpildes stacijām, kā arī potenciāli bīstami avoti ir degvielas uzpildes stacijas.

IzĦemot pazemes ūdeĦu piesārĦojuma risku, pārējie vidi apdraudošie procesi ir eksodinamiskie ăeoloăiskie procesi, kuri pašreiz norisinās uz Zemes virsas un zemes garozas virskārtas iežos upju, vēja, nokrišĦu un pazemes ūdeĦu ăeoloăiskās darbības, organismu dzīves norišu, Zemes smaguma spēka un Saules radiācijas ietekmē. No augstāk minētā riska faktoru pārskaitījuma redzams, ka Valmieras rajona teritorijai ir raksturīga samērā liela eksodinamisko procesu dažādība. Pārsvarā šie procesi noris lēni, tomēr atsevišėās vietās to norises ātrums ir daudz lielāks un darbības rezultāti parādās daudz ātrāk. Mūsdienās eksodinamisko procesu paātrināšanos sekmē cilvēka saimnieciskā darbība un globālā sasilšana. TādēĜ teritoriju plānojumos ir jārēėinās ne tikai ar eksodinamisko procesu galīgajiem (patreizējiem) rezultātiem, bet arī ar to pašreizējo un iespējamo norisi. Īpaša uzmanība ir jāpievērš bīstamo ăeoloăisko procesu aktīvās norises vietām.

Pazemes ūdeĦu piesārĦojuma risks sadzīves un citu atkritumu izgāztuvju, naftas un naftas produktu vadu, pārsūknēšanas staciju, glabātuvju, degvielas uzpildes un automobiĜu apkopes staciju vietās tuvāk aplūkots 1.2.5. un 1.2.6. apakšnodaĜās („PiesārĦotās un potenciāli piesārĦotās vietas”, „Galvenās vides problēmas un riski”). Par pazemes ūdeĦu piesārĦojuma riska apgabaliem uzskatāmas teritorijas, kur gruntsūdens vai spiedienūdeĦi ir neaizsargāti.

Sufozija ir iežu daĜiĦu izskalošana virszemes ūdeĦu infiltrācijas un pazemes ūdens plūsmu iespaidā. Valmieras rajonā sufozijas ietekmē vidusdevona un augšdevona smalkgraudainajos smilšakmeĦos ir radušās alas un nišalas, iespējams, nelielas sufozijas piltuves. ĥemot vērā sufozijas formu izplatību, sufozijas riskam pakĜautas tās teritorijas, kur: • kvartāra ūdenscaurlaidīgo nogulumu biezums ir mazāks par 10 m;

• sufozijas pakĜautie ieži atrodas gruntsūdens līmeĦa svārstību ietekmē un atsedzas upes vai ezera stāvkrastā;

• reljefa saposmojums pārsniedz 5- 8 m.

• Valmieras rajonā sufozijas riska apgabali ir:

• ap 50 m plata abpus Salacas ielejai pieguĜoša josla no Mazsalacas līdz pat rajona robežai (Iăes ietekai Salacā);

• ap 100 m plata abpus Gaujas ielejai pieguĜoša josla no Valmieras līdz pat rajona robežai;

• ap 40-50 m plata josla abpus Iăei tās lejtecē;

• ap 40-50 m plata josla Vaidavas ezera rietumu krastā un abpus Strīėupes ielejai tās augštecē;

• atsevišėi posmi Rūjas upes ielejā pie rajona robežas un Rūjienas;

• līdz 100 m plata piekrastes Burtnieka dienvidaustrumu krastā (stāvkrastā).

Iespējams, ka pagaidām neapzinātas pazemes sufozijas kavernas un tukšumi (ieskaitot tādus savdabīgus ăeoloăiskos objektus kā alas) sastopami arī citur. Kaut gan sufozijas procesi norisinās Ĝoti lēni, grunts iegruvumi notiek pēkšĦi un rada draudus ēkām, ceĜiem un citām komunikācijām (elektropārvades līnijām), un transporta satiksmes drošībai. Sakarā ar


33

meliorācijas sistēmu degradēšanos, kas daudzās vietās izsauc gruntsūdens līmeĦa, respektīvi, sufozijas bāzes izmaiĦas, pašreiz un tuvākajā nākotnē ir jārēėinās pat ar sufozijas procesu aktivizēšanos.

Upju ieleju erozijas un akumulācijas procesi ir vieni no dinamiskākajiem eksogēnajiem procesiem Latvijā. Diemžēl upes gultnes mūsdienu procesi ir pētīti tikai Gaujas baseina upēm, Pededzei un Lielupei (skat. Eberhards, 1985). Mūsdienās notiek upju gultĦu aizsērēšana un dziĜuma samazināšanās daudzos posmos, bet pavasara palos tiek izskalotas jaunas gultnes. Kopumā upju darbība izpaužas kā erozijas un akumulācijas procesu mija. Ăeoloăiskajai videi un saimnieciskajiem objektiem apdraudoši ir gan vieni, gan otri procesi. Tāpēc saimnieciskā darbība nav jāizvērš upju palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju gultnes līkumojošajos (meandrējošajos) posmos. Valdošā tendence Valmieras rajonā ir upju krastu sāniskā izskalošanās un gultĦu aizsērēšana, kā rezultātā samazinās straumes ātrums un pieaug meandrēšana

Nogāžu procesi ietver plakanisko noskalošanos, lineāro (gravu) eroziju, noslīdeĦus, noplūdeĦus un nogruvumus. Minēto procesu izpausmes Valmieras rajonā ir vērojamas tikai Ĝoti epizodiski gar upju ielejām (galvenokārt Gaujas un Salacas), kā arī gar ielejveida pazeminājumiem, kuru dziĜums pārsniedz 8 m. Plašāk senās gravu erozijas formas ir sastopamas gar Gaujas ieleju, Sedu un Rūju. Kopumā nogāžu procesi ir vāji apzināti, tāpēc pastāv uzskats, ka to aktivitāte mūsdienās nav liela. Atsevišėi stāvi nogāžu posmi sastopami arī drumlinu proksimālajos vai distālajos galos vai retāk, atsevišėos sānu iecirkĦos. Potenciālajam teritorijas apdraudējumam nogāžu procesu norises ietekmē ir jāpievērš īpaša vērība, sagatavojot informāciju pagastu ăenerālplānam un izstrādājot pilsētu ăenerālplānus un detālplānojumu. Nogāžu slīpums ietekmē ne tikai pašu nogāžu procesu specifiku, bet arī būtiski ietekmē lauksaimniecisko ražošanu.

1.1.6. AUGSNES Augsnes ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka zemju lietojumveidu

diferenciāciju, kā arī augu seku maiĦu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Rajona teritorija ietilpst ZiemeĜvidzemes līdzenuma augšĦu rajonā. Dominējošie augšĦu tipi ir velēnu vāji un vidēji podzolētas, velēngleja un velēnu podzolētā gleja, kā arī purva augsnes.

Valmieras rajonam ir raksturīgas velēnu gleja (Vg) un velēnu podzolaugsnes (Pv) augsnes, kurām raksturīga barības vielu izskalošanās. Pēc granulometriskā sastāva ap 90% augšĦu ir vidēji smagas smilšmāla (sM) un mālsmilts (mS) augsnes.

Pēdējo gadu augsnes analīzes (pēc VZRU "Ražība" datiem) zemnieku saimniecībās liecina par to, ka lielākajai daĜai Valmieras rajona augšĦu nepieciešami lieli ieguldījumi, lai panāktu labu kultūraugu ražību. Valmieras rajonā 44% augšĦu nepieciešama kaĜėošana, 65% augšĦu ir ar zemu un vidēju fosfora saturu, 43% augšĦu ir ar zemu un vidēju kālija saturu, bet magnija saturs ir zems un vidējs 93% analizēto augšĦu.

Augsnes iekultivēšanas pakāpes ziĦā Valmieras rajona rādītāji ir labāki kā vidēji Latvijā. No Valmieras rajonā apsekotajām augsnēm 35% ir ar augstu iekultivēšanas pakāpi (Latvijā 23%), 37% ar vidēju iekultivēšanas pakāpi (Latvijā 38%), un 28% ir ar zemu iekultivēšanas pakāpi (Latvijā 39%).


34

2.tabula. KaĜėojamo augšĦu platība Valmieras rajonā 2001. - 2005. gadā apsekotajā lauksaimniecībā izmantojamā zemē (LIZ)

KaĜėojamās augsnes t.sk. nepieciešama pamatkaĜėošana Apsekotā

LIZ plat ība (ha) (ha)

(% no apsekotās platības)

(ha)

(% no apsekotās platības)

7600,7 4524,8 59,5 2854,3 37,6

Avots: SIA Agroėīmisko pētījumu centrs, 2000.

1.1.7. KLIMATS Šis ir Latvijas vēsākais un mitrākais klimatiskais rajons. Klimatu ietekmē rajona

ăeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas reljefa lielformas, kas savukārt nosaka dažādu virzienu atšėirīgām gaisa masām. Visa Valmieras rajona teritorija ietilpst ZiemeĜlatvijas klimatiskajā rajonā, kur novērojamas pavēsas vasaras un salīdzinoši maigas ziemas ar biežiem atkušĦiem. NokrišĦu daudzums palielinās dienvidu virzienā. NokrišĦu daudzums ~650 mm gadā. Lielākais nokrišĦu daudzums jūlij ā un augustā. Siltajā periodā ir ~ 450 – 500mm, bet aukstajā 200 – 250mm nokrišĦu. NokrišĦu summa gadā vidēji ir 750 mm. Gada vidējā temperatūra ~5,80 C, bet janvāra –6° - -7° C, jūlij ā +16,50 C – 16,80C. Aktīvo temperatūru summa 1800 - 19000C. Veăetācijas periods ilgst 180-190 dienas gadā. Bezsala periods 125-130 dienas. Pirmās rudens salnas iesākas vidēji ap 10. septembri, pēdējās pavasara salnas 18. maijā. Valdošo vēju virziens jūlij ā ir R, ZR, janvārī D, DR un DA.

Arktisko un jūras atlantisko gaisa masu ietekmē novērojamas krasas laika apstākĜu svārstības īsā laika periodā, kā arī nokrišĦu daudzuma pieaugums.

Valmieras rajona teritorijā vērojamas mikroklimatiskas atšėirības, piemēram, upju ielejās un Burtnieku ezera apkārtnē. Mikroklimats ielejās un Burtnieku ezera tuvumā atšėiras no pārējās teritorijas.

1.1.8. ŪDEĥI Valmieras rajona hidrogrāfisko tīklu veido Gaujas un Salacas upju sateces baseini.

Rajonā ir vairāk nekā 40 upju, kuru garums pārsniedz 10 km un simtiem sīkāku upīšu un strautiĦu.(sk. pielikumu Nr. 6)

Gaujas sateces baseins

Gaujas sateces baseinā rajona teritorijā ietilpst šādas ūdensteces un ūdenstilpes: 42 km garš Gaujas posms, 11 upes (garākas par 10 km), 4 ezeri (Briežu, Rābuts, RieviĦa, Vaidavas ez.), vairāki dzirnezeri (Brandelis, BrenguĜu, Ăīmes, Mūrmuižas, Mujānu), kā arī vairāk nekā 20 Gaujas atteku un vecupju ezeriĦu.

Gauja

Mainīgākā un nepastāvīgākā Latvijas upe. Gadu no gada mainās tās dziĜumi un smilšu sēru izvietojums. Tā ir Ĝoti neviendabīga ūdenstece, kam raksturīgas ūdenslīmeĦa svārstības, straumes ātruma, tecējuma īpatnības un mainīga gultne. Augšpus Valmieras ūdenslīmeĦa svārstības ir 3,2- 4,8 m, senlejas posmā- 5,0-5,8 m. Straumes ātrums ir 0,2- 0,4 m/s, krāčainos posmos- 0,6-0,8 m/s. Upes gultne veido plašus, lēzenus meandrus. Gaujas palienē sastopami vecupju un atteku ezeri ar savdabīgām augu un dzīvnieku sabiedrībām. Pēdējos 50 gados nav izveidojies neviens jauns vecupju ezeriĦš.


35

Upes caurplūdums pavasara palos pie Valmieras sasniedz 735 m3/s, minimālais ūdens caurplūdums vasarā vai ziemā ir tikai 3-5 m3/s. Gada notece pie Valmieras pa sezonām sadalās Ĝoti nevienmērīgi: pavasara notece ir 40%, vasaras-15%, rudens - 22%, ziemas - 18% no gada noteces. Vidējā gada notece Gaujai ir 2,47 km3.

Pēc krastu izskalošanas apmēriem un pa gultni pārnesto smilšu daudzuma Gauja ieĦem pirmo vietu Latvijā. Gaujas gultne galvenokārt ir smilšaina, vietām grantaina un oĜaina, dažviet sastopamas laukakmeĦu krāces.

No Abula ietekas Gauja plūst Gaujas senlejā. No Jumaras ietekas tā ietilpst Gaujas Nacionālajā parkā.

Ledus sega Gauju klāj no decembra līdz marta beigām, tās biezums svārstās no 20-58 m. Ledus sastrēgumi Gaujā rajona robežās veidojas pie Valmieras.

Gaujas bioloăiskā kvalitāte atbilst β - mezosaprobitātei jeb vāji piesārĦotam ūdenim, izĦemot posmu lejpus Valmieras, kur ūdens ir β-α-mezosaprobs jeb vāji piesārĦots līdz piesārĦots.

Lielākās pietekas rajonā ir Abuls (52 km), Miegupe (23 km), Jumara (20 km) un Krāčupe (19 km).

Gaujas mazās upes vairāk vai mazāk ir skārusi meliorācija. Visbiežāk ir iztaisnotas un padziĜinātas šo upju augšteces (Miegupe, Krāčupe, Mellupe u.c.). Gaujas pieteku ritrāla posmi ar cietu akmeĦainu grunti un strauju tecējums (>0,3 m/s) mijas ar lēnajiem potamāla posmiem (<0,2 m/s), kur gruntis ir dūĦaini- smilšainas. Straumes kritums svārstās no 24 m (Strīėupei) līdz 129 m (Abulam).

Gaujas pietekas ir vāji piesārĦotas (Dedums, Jumaras, Rātsupītes augšteces, Viltuma, Miegupes, Mellupes un Krāčupes grīvas) un to kvalitāte atbilst lašveidīgo upju kategorijai. PiesārĦots posms Abulai ir 5 km lejpus Trikātas dzirnavezera. Šeit piesārĦojums rajona teritorijā nonāk tranzīta ceĜā no Trikātas. Jāatzīmē, ka Abula krastā BrenguĜos darbojas viena no Abula kaskādes mazajām HES.

Salacas sateces baseins

Salacas sateces baseina hidrogrāfisko tīklu veido Briedes, Sedas, Rūjas un Salacas upju baseini. Tas ir lielākais rajonā. 64% baseina platības aizĦem Burtnieku ezera baseins.

Salaca. Iztek no Burtnieku ezera. Garums 95 km, baseina platība 3420 km2 . Tā ir nozīmīgākā lašupe Latvijā. Salaca ir ceturtā nozīmīgākā upe Baltijas jūras baseinā un pirmā Latvijā dabiskā nārsta laša populācijas atjaunošanā. Salacā bez lašiem nārsto arī taimiĦi, vimbas, upes nēăi. Vimbu krājumu ziĦā Salaca ir viena no bagātākajām Latvijas upēm. Salaca bioloăiskās daudzveidības ziĦā ir unikāla upe. Šeit mīt 25 zivju sugas, floru pārstāv 62 augstākie ūdensaugi un 3 ūdenssūnu sugas, gruntsfaunā sastopami vairāk nekā 120 sugu dzīvnieki.

Salacai nav raksturīga strauja ūdenslīmeĦa maiĦa pavasara un rudens periodos. Upes galvenā notece veidojas Burtnieku ezerā. Salacas pieteku devums kopējā notecē nepārsniedz 20%. Salacai ir lielas bioloăiskās pašattīrīšanās spējas. Upes aizaugums ar ūdensaugiem ir atkarīgs no straumes ātruma un dziĜuma, tas svārstās no 15-70%. Vidējais straumes ātrums Salacas augštecē līdz Mazsalacai ir 0,2-0,4 m/s. Ainaviski visskaistākā Salaca ir posmā no Mazsalacas līdz Nikucei. Šeit upes krastos izvietojušies smilšakmens ieži, klintis, alas, pilskalni, avoti un plaši mežu masīvi.

Salacas ūdens kvalitāte ir dabiskā piesārĦojuma fona līmenī jeb β-mezosaproba un atbilst lašupju prasībām.


36

Salacai rajona teritorijā ir piecas par 10 km garākas pietekas. Raksturīgi, ka Salacas kreisā krasta pieteku straumes kritums ir vienmērīgs visā tecējumā, bet labā krasta pietekām lielākais kritums ir lejtecēs. Salacas pietekas augštecē un vidustecē ir iztaisnotas, degradētas, taču grīvu rajonos tās ir stāviem, stipri noēnotiem krastiem. Pieteku ūdens kvalitāte atbilst lašupju kvalitātes prasībām.

Salacas baseina ezeri ir purvu ezeri (Saklaura purva ez. u.c.) un glaciālas izcelsmes ezeri. Rūjas upes baseinā vairāk nekā 500 ha platībā izvietoti Rūjas zivju dīėi. DauguĜu Mazezerā sastopamas retās un aizsargājamās augu sugas: dortmaĦa lobēlija, vienzieda krastene un gludsporu ezerene.

Ezeri un ūdenskrātuves

Rajonā ir 49 ezeri (>1 ha) ar kopējo platību 43,36 km2.

Pēc morfoăenētiskā tipa rajona ezeri ir glaciālie un purvu ezeri. Tie ir nelieli, sekli vai vidēji dziĜi ezeri. Lielākie ir Burtnieku ez. (4006 ha), Ramatas Lielezers (170 ha) un Vaidavas ez. (87,2 ha). Gaujas palienē sastopami vecupju un atteku ezeri.

Burtnieks

Platība 4006 ha. Ir lielākais Vidzemes un ceturtais lielākais Latvijas ezers. Ezera garums DA-ZR virzienā ir 13,3 km, maksimālais platums sasniedz 5,5 km. Burtnieks ir sekls (vidēji 2,2 m), glaciālas izcelsmes ezers. Ezera baseina platība ir viena no lielākajām Latvijā (2215 km2). Ezera krasta līnijas garums ir 33 km. 90% ezera baseina aizĦem Rūjas, Sedas un Briedes upju baseinu, atlikušo daĜu veido aptuveni 20 sīkākas upītes. 62% Salacas upes baseina ietilpst Burtnieka baseinā.

Ūdens ezerā apmainās vidēji 6-7 gados. Ezerā bagātīga flora un fauna. Sastopami aizsargājamie augi sniegbaltās ūdensrozes un baltās ūdensrozes. Burtniekā plaša zāĜaina piekrastes josla un smilšaini sēkĜi, kur labvēlīgi apstākĜi zivju nārstam un ūdensputnu ligzdošanai. Ezerā bagātīgi attīstīta ihtiofauna (22 sugu zivis, no kurām visaugstāko produktivitāti sasniedz vērtīgās sugas: līdakas un zandarti). Pēdējos gados Burtniekā nozvejo vairāk nekā 10 t zivju, no kurām >4 t līdakas, >1,5 t plaužus, >2,5 t zandartus. Ezera apsaimniekošanai izveidota ezera pārvalde.

1998./99.gadā Burtnieku ezera ūdens kvalitātes bioloăiskie rādītāji atbilst vidējai līdz sliktai kvalitātei (allohtonais biogēnu pienesums, ziemā augstas fosfora koncentrācijas), pēc trofijas pakāpes ezeru var raksturot kā augstas trofijas ezers.

Vaidavas ezers. Lielākais Gaujas baseina ezers rajonā, 87,2ha platība sateces baseina platība - 6100 ha, maks. dziĜums - 10 m, vidējais- 5,3 m ). Tas ir izstiepts subglaciālās iegultnes ezers.

1998./99.gadā ezera kvalitāte atbilst sliktai ekoloăiskai kvalitātei (ziemā novērojams pakāpenisks skābekĜa izsīkums, piegrunts slānī bezskābekĜa zona, augstas biogēno vielu un hlorofila koncentrācijas, fitoplanktonā dominē zilaĜăes, it sevišėi toksiskās zilaĜăes). 20 gadu laikā no mezotrofa ezera antropogēnās ietekmes rezultātā trofija pieaugusi līdz stipri eitrofam stāvoklim ar tendenci uz pieaugošu eitrofikāciju, it sevišėi ezera Z daĜā, kur ieplūst Rubenes ciemata 2 notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu notekūdeĦi. Vasaras mēnešos ezeram ir Ĝoti liela rekreācijas slodze.

Ezerā sastopama aizsargājamā augu suga - sīkā lēpe un baltā ūdensroze.


37

Mazās hidroelektrostacijas Valmieras rajonā

Valmieras rajonā uz upēm ir izbūvētas septiĦas mazās hidroelektrostacijas, kas ražo elektroenerăiju un ievada A/s Latvenergo tīklā. No 2004.gada nedarbojas Kaėīšu dzirnavu HES.

3.tabula. Mazās hidroelektrostacijas Valmieras rajonā Elektroenerăijas izstrāde tūkst.kw gadā N.

p. k.

Stacijas nosaukums,uzstādīta

jauda kw

Darbojas no

Pagasts Upe 2000.

2001.

2002.

2003.

2004

2005.

1. Abula HES – 130 1993.g. janvāra

BrenguĜu Abuls 98 78 58 34 17 41

2. Imantas dzirnavas HES - 45

1997.g. febr.

Rūjiena Rūja 109 160 71 106 nav datu

nav datu

3. Kaėīša dzirnavas HES - 75

1999.g. jūlijs

Rencēnu Ošu- Pīte

30 29 3 7 - -

4. ĖoĦu dzirnavu HES - 50

2000.g. sept.

ĖoĦu Rūja 44 145 114 161 138 98

5. BrandeĜu HE- 45 2000.g. dec.

Kocēnu Jumara 18 129 90 129 133 127

6. Rauskas HES – 55 2002.g. dec.

Ramata Ramata - - - - 27 58

7. Kārlīšu HES - 58 2002.g. dec.

DikĜu Gruž- Upīte

- - - 32 61 53

Avots: ZiemeĜvidzemes reăionālā lauksaimniecības pārvalde, 2006.

4. tabula. Upju ūdensobjekti Salacas upes baseinā

ŪO Nosaukums

Kods Tips

Kopējais sateces baseins,

Km2

Sateces baseins Latvij ā,

km2

Sateces baseins

Igaunij ā, km2

Satece ūdens-

objektos augšpus,

km2

Seda G316 4. lēna potamāla tipa vidēja upe

544 543

(645,7)* 1 544

Rūja (augštece)

G312 3. ritrāla tipa vidēja upe

704 533 171 704

Rūja (lejtece) G310 4. lēna potamāla tipa vidēja upe

259 259 0 963

Briede G321 4. lēna potamāla tipa vidēja upe

444 444 0 444

Burtnieku ezera mazās upes

G309 2. potamāla tipa mazas upes

232 232 0 2182

Ramata G307 3. ritrāla tipa vidēja upe

195 154 41 195

Salaca (augštece)

G306 6. lēna potamāla tipa liela upe

205 205 0 2582

Iăe G305 4. ritrāla tipa vidēja upe

238 238 0 238

Korăe G302 3. ritrāla tipa vidēja upe

112 112 0 112

Salaca (lejtece)

G301 6. lēna potamāla tipa liela upe

490 465 24 3421

Kopā 3421 3293

* Kopējā Burtnieku ezera satec. Avots: Ūdens saimniecisko iecirkĦu klasifikators, 2006.


38

5. tabula. Mērėi ūdensobjektiem Valmieras rajonā

Kods Ūdensobjekta nosaukums

Ekoloăiskās kvalit ātes

mērėis saskaĦā ar ŪSD

Papildus mērėi

G301 Salaca lejtece Augsta Natura – lašu nārstošana G302 Korăe Augsta Natura – upes pērlene G305 Iăe Augsta Natura - upes pērlene G306 Salaca augštece Augsta Natura – lašu nārstošana G307 Ramata Augsta Nav G309 Burtnieku ezers - mazās

upes Laba Burtnieku ezers – biogēno vielu

samazināšana G310 Rūja lejtece Laba Burtnieku ezers – biogēno vielu

samazināšana G312 Rūja augštece Laba Burtnieku ezers – biogēno vielu

samazināšana G316 Seda Laba Burtnieku ezers – biogēno vielu

samazināšana G321 Briede Laba Burtnieku ezers – biogēno vielu

samazināšana E223 Ramatas Lielezers Laba Natura – dabiskota meliorācija E224 Ėiruma ezers Laba Nav E225 Burtnieku ezers Vidēja Atkāpe – lēna dabiskā atjaunošanās E226 DauguĜu Mazezers Laba Nav E227 Augstrozes Lielezers Vidēja Iespējama atkāpe – nenoteiktība E228 Lielais Bauzis Laba Nav E229 Sokas ezers Laba Natura – dabiskota meliorācija Avots: Ūdens saimniecības iecirkĦu klasifikators, 2006.


39

3.karte. Valmieras rajona pazemes ūdeĦi. Avots: Valmieras rajona padome, 2007


40

1.1.9. MEŽI Ar mežu apklātā kopējā platība Valmieras rajonā ir 108 100 ha, jeb 45,2 % no rajona

kopējās teritorijas. Uz 1 iedzīvotāju ir vidēji 1,86 ha meža zemes( Latvijā vidēji – 1,25 ha). Lielākie mežu masīvi plešas rajona ziemeĜu un ziemeĜrietumu daĜā. Lielākais mežu īpatsvars ir SkaĦkalnes pagastā (61%), Naukšēnu pagastā (53%), Ramatas pagastā (52%) un Rencēnu pagastā (51%). Rajonā ar meža zemēm bagātākie pagasti ir Ramatas (12,5t.ha), Naukšēnu (11,0t.ha) un Rencēnu (8,8t.ha). Rajonā valsts mežu apsaimniekošanu veic AS „Latvijas valsts meži” Rietumvidzemes mežsaimniecība un Gaujas nacionālā parka (GNP) administrācija. Pērējos mežus (privātos un pašvaldību) apsaimnieko to īpašnieki vai pilnvarotās personas.

Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību visos mežos, meža ugunsapsardzību, vienotas datu bāzes (Meža valsts reăistra) uzturēšanu, privāto mežu īpašnieku konsultēšanu un apmācību un citas funkcijas rajonā veic Valmieras virsmežniecība. Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli GNP teritorijā veic GNP administrācija un ZiemeĜvidzemes virsmežniecības Jumaras un Valmieras mežniecības.

Lai nodrošinātu bioloăiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, rajona mežos jāveic regulāra uzraudzība un kontrole par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT), mikroliegumiem, meža dabiskajiem biotopiem un citām aizsargājamām teritorijām.

6.tabula. Meža platību sadalījums Valmieras rajona pagastos

N.p.k. Pagasti Kopā Valsts Pārējie 1. Bērzaines 2310,1 237,8 2072,3 2. BrenguĜu 5192,3 1316,1 3876,2 3. Burtnieku 6219,4 1755,2 4464,2 4. DikĜu 8397,7 3855,5 4542,2 5. Ipiėu 3859,5 1252,3 2607,2 6. Jeru 6366,7 3066,4 3300,3 7. Kauguru 3981,2 723,8 3257,4 8. Kocēnu 8686,9 3212,3 5474,6 9. ĖoĦu 3351,7 851,4 2500,3 10. Lodes 3303,3 1334,0 1969,3 11. Matīšu 2529,4 627,1 1902,3 12. Naukšēnu 11034,3 5635,6 5398,7 13. Ramatas 12586,4 6817,6 5768,8 14. Rencēnu 8807,5 3840,9 4966,6 15. SkaĦkalnes 7406,1 4045,2 3360,9 16. SēĜu 2736,7 844,9 1891,8 17. Vaidavas 3509,3 744,3 2765,0 18. Valmieras 5274,7 2226,1 3048,6 19. Vecates 3617,0 1237,7 2379,3 20. Vilpulkas 4228,8 622,6 3606,2 21. Zilākalna 943,1 943,1 22. Mazsalaca 5,6 5,6 23. Mazsalacas l.t. 2860,5 347,0 2513,5 24. Rūjiena 95,4 95,4 25. Valmiera 353,1 353,1 KOPĀ 117 656,7 44 593,8 73 062,9

Avots: Valsts Meža dienests Valmieras virsmežniecība, 2006.

Valmieras rajonā pēc Meža valsts reăistra datiem ir 7438 meža īpašumu, kuriem ir veikta meža inventarizācija. Rajonā vidējais meža īpašums ir 14,4ha.

Visvairāk īpašumu ir Kocēnu (739), Rencēnu (592) un Burtnieku (525) pagastos.


41

7.tabula. Īpašumu skaits pēc Valsts meža dienesta datiem, pēc pagastiem

N.p.k. Pagasti Īpašumi, kuriem veikta meža inventarizācija

(pēc VMD) 1. BrenguĜu 416 2. Burtnieku 525 3. Bērzaines 207 4. DikĜu 522 5. Ipiėu 203 6. Jeru 374 7. Kauguru 371 8. Kocēnu 739 9. Lodes 206 10. Matīšu 219 11. Mazsalaca 1 12. Mazsalacas l.t. 203 13. Naukšēnu 529 14. Ramatas 428 15. Rencēnu 592 16. SkaĦkalnes 307 17. SēĜu 182 18. Vaidavas 293 19. Valmiera 24 20. Valmieras 290 21. Vecates 188 22. Vilpulkas 292 23. Zilākalna 54 24. ĖoĦu 273 25. Rūjiena 0 KOPĀ 7438


Koku sugas un krāja

2004. gadā izcirsti 561,2 t.m3, t.sk. pārējos mežos 450 t. m3. Visaktīvākie mežu īpašnieki mežizstrādes darbos ir Rencēnu (izcirsti 53,3t. m3), Kocēnu (izcirsti 50,7m3) un DikĜu (izcirsti 40,6m3) pagastos.

1. Kopējā meža zemju platība pēc Meža valsts reăistra datiem ir 117,6 tūkstoši ha;

2. tai skaitā valsts 44,6t.ha (37,9%), pārējie 73,0tūkst. ha (62,1%).

3. Kopējā meža platība 108, 1t. ha

4. tai skaitā valsts 36,4t. ha (33,6%), pārējie 71,7t. ha (66,4%).

5. Dominējošās koku sugas rajonā pēc platības ir priede 34,7ha jeb 33,9%. Bērzs aizĦem 33,4t.ha jeb 32,6%, egle 21,3t.ha jeb 20,8%, baltalksnis 9,0ha jeb 8,8%; apse 2,4 ha jeb 2,3%, melnalksnis 1,0ha jeb 1%, bet ozols un osis kopā aizĦem tikai 0,5t.ha jeb 0,6% no kopējām mežaudžu platībām.

Meža augšanas apstākĜu tipi

Dominējošā augšanas apstākĜu tipu grupa ir sausieĦu meži, kas aizĦem 49,7t. ha jeb 48% no kopējo mežaudžu platības. No šīs grupas mežiem vislielāko platību aizĦem damaksnis 21,5t.ha jeb 43% un vēris 20,8t.ha jeb 41,8%.Pārējās augšanas apstākĜu tipu grupas sadalās sekojoši:


42

• slapjaiĦi (slapjās minerālaugsnēs) 11,3t. ha jeb 11% no kopējās mežaudžu platības. No šīs grupas vislielāko platību aizĦem slapjais damaksnis. 5,0t. ha jeb 44% un slapjais vēris 4,5t.ha jeb 40%.

• purvaiĦi (slapjās kūdras augsnēs) 15,6ha jeb 15% no kopējās mežaudžu platības. No šīs grupas vislielāko platību aizĦem niedrājs 8,6t.ha jeb 55% un dumbrājs 3,8t.ha jeb 24%.

• āreĦi (meliorētās minerālaugsnēs)13,2t.ha jeb 13% no kopējās mežaudžu platības. No šīs grupas vislielāko platību aizĦem šaurlapu bārenis 7,4t.ha jeb 56% un platlapu bārenis 5,4t.ha jeb 41%.

• kūdreĦi (meliorētās kūdras augsnēs) 12,7t.ha jeb 12% no kopējās mežaudžu platības. No šīs grupas vislielāko platību aizĦem šaurlapu kūdrenis 7,2t ha jeb 57% un platlapju kūdrenis 3,8% jeb 30%.

8. tabula. Mežaudžu vecuma struktūra Valmieras rajonā tūkst. ha

Jaunaudzes Vidēja vecuma audzes

Briestaudzes Pieaugušas

audzes Pāraugušas

audzes

Valsts meži 8,6 12,2 6,3 6,1 2,1 Pārējie meži 13,3 24,5 10,3 9,0 1,5 KOPĀ t.ha 21,9 36,7 16,6 15,1 3,6


Medības

Medības ir nozīmīgs iedzīvotāju rekreācijas un tūristu piesaistīšanas veids. Arī medību produkcijai nav mazsvarīga loma rajona iedzīvotāju ikdienā. Savukārt nekontrolēta un nepamatota dzīvnieku savairošanās var radīt jūtamus postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Valmieras rajonā ir apmēram 700 aktīvo mednieku un 39 mednieku kolektīvi. Katrs kolektīvs medības organizē savā medību iecirknī.

Nozīmīgākie medījamie dzīvnieki rajonā ir aĜĦi, staltbrieži, stirnas un mežacūkas. Pēdējos gados šo dzīvnieku sugu populāciju lielums ir pakāpeniski palielinājies.

Rajona interesēs būtu:

• Veicināt ilgtspējīgas medību saimniecības attīstību;

• Novērst nelikumīgas un neatbilstošas medības;

• Uzturēt pamatotu un samērīgu medījamo dzīvnieku skaitu.

Apmežošana

Rajona meži tiek ne tikai cirsti, bet arī atjaunoti. Pēdējos divos gados panākts ievērojams kāpinājums privāto mežu atjaunošanā un termiĦā neatjaunotās platības arvien vairāk samazinās. Valmieras rajons privāto mežu īpašnieku aktivitātes ziĦā šai jomā ir līderis valstī.

Katru gadu mežs tiek ieaudzēts no jauna arī lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs – vidēji 35 ha gadā.


43

9.tabula. Izcirstie apjomi 2004. gadā pa pagastiem Valmieras rajonā (tūkst. m3)

N.p.k. Pagasti Kopā, t. m3

Valsts mežos Pārējos mežos

1. BrenguĜu 18,9 3,7 15,2 2. Burtnieku 41,1 4,5 36,6 3. Bērzaines 21,3 1,8 19,5 4. DikĜu 45,8 9,3 36,5 5. Ipiėu 22,4 3,3 19,1 6. Jeru 20,8 4,9 15,9 7. Kauguru 16,7 0,6 16,1 8. Kocēnu 53,7 4,5 49,2 9. Lodes 12,2 4,1 8,1 10. Matīšu 13,4 1,1 12,3 11. Mazsalaca x x x 12. Mazsalacas l.t. 10,3 0,3 10,0 13. Naukšēnu 46,0 23,2 22,8 14. Ramatas 37,5 16,8 20,7 15. Rencēnu 78,2 11,3 66,9 16. SkaĦkalnes 29,1 9,0 20,1 17. SēĜu 7,4 0,5 6,9 18. Vaidavas 11,7 0,4 11,3 19. Valmiera 0,5 x 0,5 20. Valmieras 26,8 6,7 20,1 21. Vecates 18,8 0,9 17,9 22. Vilpulkas 16,5 1,3 15,2 23. Zilākalna 1,9 x 1,9 24. ĖoĦu 10,3 2,3 8,0 25. Rūjiena x x x KOPĀ 561,3 110,5 450,8 Avots: Valsts Meža dienests Valmieras virsmežniecība, 2006.

10.tabula. Izcirsts mežs m3 pa gadiem Valmieras rajonā Izcirsts valsts mežos Izcirsts pārējos mežos Cirtes veids Mēra

vienība 2002 2003 2004 2002 2003 2004 ha 317 390 296 1696 1882 1943 Galvenā cirte

t. m3 84,2 99,6 89,1 319,6 365,9 383,8 ha 464 504 354,6 2757 2362 2025 k. kopšanas cirte

t. m3 18,1 26,0 13,7 76,7 62,5 54,9 Jaunaudžu kopšana ha 509 712 728 396 740 1031 Sanitārā cirte t. m3 3,7 1,7 4,8 13,2 9,0 9,9 Citas cirtes t. m3 0,6 3,1 2,8 5,4 3,3 2,1 Izcirsts kopā visās cirtēs

t. m3 106,8 130,4 110,5 414,9 440,7 450,8


Meža nozares nozīmīgumu apstiprina tas, ka:

• meža nozare dod ievērojamu risinājumu nodarbinātības problēmas risināšanā laukos,

• mežizstrādes un kokapstrādes nozares attīstība veicina citu nozaru attīstību un apdzīvotības saglabāšanos laukos.

Valmieras rajonā ir gandrīz 100 mazo un vidējo uzĦēmumu, kas nodarbojas ar kokapstrādi un mežizstrādi. Rajonā darbojas trīs lielas, konkurētspējīgas kokapstrādes firmas, kuras investē zāămateriālu žāvēšanā un kvalitatīvā sagatavošanā. Rajonā attīstās mēbeĜu un to sagatavju ražošana uzĦēmumā “Valmieras mēbeles” un vairākās nelielās galdniecībās.

Dabas vērtību saglabāšanai rajona mežos izveidotas dažādas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (liegumi, rezervāti, parki, aizsargājamās zonas u.c.). Katrā no šīm teritorijām ir


44

atšėirīgi meža apsaimniekošanas noteikumi. Līdz ar to rajona mežus nosacīti var iedalīt trijās kategorijās:

• Meži, kuros saimnieciskā darbība gandrīz pilnībā aizliegta;

• Meži, kuros saimnieciskā darbība ierobežota;

• Meži, kuros saimnieciskā darbība nav ierobežota.

1.1.10. PURVI Mitrāji un purvi uzkrāj ūdeni, ietekmējot tuvākās apkārtnes klimatu un upju ūdens

režīmu. Tie darbojas kā filtri, attīrot piesārĦotos virszemes un lietus ūdeĦus. Purvi ir vienīgā dzīves vieta daudzām dzīvnieku un augu sugām, tur sastopams specifisks, tikai purviem raksturīgs augu un dzīvnieku sugu kopums ar daudziem pēcleduslaikmeta reliktiem.

SaskaĦā ar kūdras atradĦu klasifikāciju, purvainu vietu droši var saukt par purvu tikai tad, ja tajā ir vismaz 30 centimetrus biezs kūdras slānis. Taču, tā kā biotopus klasificē pēc augu sabiedrībām, tad par purvu varam saukt ikvienu tādu vietu, kurā ir purvam raksturīgā augu valsts. Mitrumā izveidojas tādu augu sabiedrības, kam nepieciešams liels mitrums vai kas spējīgi piemēroties šim mitrumam. Rudenī, veăetācijas periodam izbeidzoties, augi atmirst un satrūd – mikroorganismi un sēnes sadala organiskās vielas minerālvielās, kas vēlāk sajaucas ar augsni. Taču, tā kā purvā ir tik mitrs, mikroorganismi šeit nevar darboties tik aktīvi kā augsnē, jo tiem trūkst skābekĜa. SlāĦos sablīvējas augu atliekas, un no tām veidojas kūdra. Tas viss kopā veido īpašu purva klimatu – mikroklimatu, kas ietekmē siltuma režīmu augsnē, gaisā un arī gaisa mitrumu.

Purvi Valmieras rajonā aizĦem 9% no teritorijas. Dabas liegumos purvi aizĦem 3285,3 ha. Valmieras rajons purvainības ziĦā ieĦem 5.vietu Latvijā, purvu kopējā platība ir 36 130 ha (15,2 % raj. platības) (Kūdras fonds, 1980). Valmieras rajons pēc kūdras krājumiem ir viens no perspektīvākajiem valstī. Lai gan tā purvu platība sastāda tikai 5,64 % no Latvijas kopējās purvu platības, Valmieras rajonā atrodas 6,31 % no valsts kopējiem kūdras resursiem un pat 9,19 % no izmantojamajiem Latvijas kūdras krājumiem (Kūdras fonds, 1981).

Pēc Kūdras fonda datiem (Kūdras fonds, 1980) pavisam rajonā uz 1980.gada 1. janvāri Valmieras rajonā apzināto kūdras atradĦu skaits sasniedza 386 ar kopējo platību 36130 ha jeb 15,2 % no rajona teritorijas, kā arī 5 kūdras atradnes, dalītas ar kaimiĦiem.

Tanī skaitā: augstā tipa k/a 92 ar kopējo platību 13847 ha, pārejas un jaukta tipa k/a 51 ar kopējo platību 1702 ha, zemā tipa k/a 249 ar kopējo platību 20581 ha.

Kopējie dabīgi valgās kūdras krājumi sastādīja 532691 t.m3, tanī skaitā rūpnieciski izmantojami (no rūpnieciski izmantojamās platības 7130 ha) 152453 t.m3, vai pie nosacītā mitruma satura 40 %, 19169 t.t.

No kūdras atradĦu kopējās platības: meliorēti un lauksaimnieciskai izmantošanai apgūti 4336 ha, nosusinātas mežu zemes - 461 ha, rūpnieciskā izmantošanā atradās 1313 ha, dabīgās un mākslīgās ūdens krātuves aizĦēma 225 ha, nemeliorētas, neskartas platības - 29170 ha, t.sk: dabīgas ganības - 621 ha , dabīgas pĜavas - 978 ha, meži - 15737 ha, klajas, reti apaugušas vai krūmainas platības -11834 ha, rūpnieciski izstrādāti - 625 ha, t.sk: karjeri - 25 ha, frēzlauki - 600 ha. Izstrādātās platības izmanto -0 ha (lauksaimniecībā - 0 ha, mežsaimniecībā - 0 ha, ūdenskrātuvēm – 0 ha), citām vajadzībām – 0 ha, neizmanto 625).

Detāli izmeklētas rūpnieciskas izmantošanas vajadzībām 5 k/a kopplatībā 3775 ha. Valsts aizsardzībā atradās 24 k/a ar kopējo platību 4740 ha, t. sk purvu liegumos 1 k/a 54 ha, dzērvenāju liegumos 4 k/a - 4050 ha, Gaujas Nacionālajā parkā 19 k/a 636 ha.

Valmieras rajonā, kā redzams, visplašāk izplatītas ir zemā tipa atradnes. Pavisam konstatētas 246 šī tipa atradnes ar kopējo platību 20 581 ha. Augstā tipa kūdras atradnes


45

(kopskaitā - 89) aizĦem apmēram divreiz mazāku platību (13 849 ha). Pārejas un jauktā tipa kūdras 51 atradnes kopējā platība ir tikai 1702 ha.

Tabulu ar Valmieras rajonā izvietotajiem purviem skatīt pielikumā Nr. 8.

Plaši sazarotās upju, mitrāju, mežu un neskartu biotopu sistēmas dēĜ, šīs teritorijas un lielākā daĜa dabas objektu veido tādus kā dabas „koridorus”, uz kuru pamata Latvijas Dabas fonds ir izstrādājis Latvijas ekoloăisko tīklu (sk.4.karti).

4.karte. Latvijas ekoloăiskais tīkls. Avots: Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojums 2007.-2027. gadam.

1.2. VIDES KVALIT ĀTE

Valmieras rajons kopumā ir pievilcīga dzīves vide iedzīvotājiem- nepiesārĦots gaiss,

labas kvalitātes pazemes ūdens, rekreācijas resursu pieejamība.

Esošās piesārĦojošās darbības būtisku ietekmi uz vidi neatstāj. Rajonā ir nepieciešama piesārĦoto teritoriju izpēte un rekultivācija, NAI rekonstrukcija, kā arī dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana, minētie pasākumi daĜēji tiek veikti ERAF projektu ietvaros.

Vides kvalitāte tieši ietekmē cilvēka veselību, darba spējas un labklājību. Plānojot teritorijas attīstību, nepieciešams sabalansēt attīstības tempu ar vides ietilpību. Strauji attīstoties saimnieciskajai darbībai, pastiprinās negatīvā ietekme uz vidi un pasliktinās tās kvalitāte.


46

1.2.1. GAISA KVALIT ĀTE UN TO IETEKM ĒJOŠIE FAKTORI Lielāko piesārĦojošo vielu emisiju rada stacionārie piesārĦojuma avoti. Siltumapgādes

uzĦēmumu katlu mājas, ražošanas uzĦēmumu katlu mājas un uzstādītās piesārĦojošās vielas emitējošās ražošanas iekārtas, kokapstrādes ražotnes. Tomēr objektīvi novērtēt faktiskās piesārĦojošo vielu emisijas rajonā nevar, jo nav pieejama informācija par decentralizēto siltumapgādes sistēmu – par mazo, lokālo katlu māju, kā arī individuālo māju radīto emisiju gaisā. Otrkārt, nav pieejama informācija par autotransporta radīto piesārĦojošo vielu emisiju gaisā pilsētās un lielajās ceĜu maăistrālēs.

No kopējā emisijas apjoma Vidzemes plānošanas reăionā 25,1 % attiecināmi uz uzĦēmumiem Valmieras rajonā. Nozīmīgākais gaisa piesārĦojuma avots rajonā ir Valmieras pilsēta. Valmieras pilsētā lielāko piesārĦojošo vielu emisiju gaisā rada stacionārie piesārĦojuma avoti: siltumapgādes uzĦēmumu katlu mājas un uzstādītās piesārĦojošās vielas emitējošās ražošanas iekārtas, kokapstrādes ražotnes (VIDM, 2004; Reăiona vides pārskats). Informāciju par nozīmīgākie kaitīgo vielu izmešu avotiem Valmieras rajonā skatīt pielikumā Nr. 24.

Siltumapgādes sistēmu decentralizācija mazpilsētās un pagastu centros ir vērtējama negatīvi, jo sadrumstalojot siltumapgādes sistēmu ir pieaudzis emisijas avotu skaits, siltuma ražošanai ir patērēts vairāk kurināmā, mazo katlu māju darbības efektivitāti ekspluatējot sadedzināšanas iekārtas ir zemāka, jo ir grūtāk noregulēt iekārtu darba režīmu un izmešu apjoms ir lielāks.

Pēc uzĦēmumos uzstādītajām iekārtu jaudām un izlietotā kurināmā daudzuma, kā arī pēc to radītā atsevišėu piesārĦojošo vielu daudzuma lielākie piesārĦotāji Valmieras rajonā ir a/s Valmieras stikla šėiedra, SIA Valmieras siltums, a/s Valmieras piens un SIA Triāls Valmieras gaĜas kombināts. Lielākie piesārĦotāji pēc emitēto vielu kopskaita rajonā ir ėīmiskās un apstrādes rūpniecības, būvmateriālu ražošanas uzĦēmumi, kuriem piesārĦojošo vielu lielāku daudzveidīgumu emisijā nosaka specifiskie ražošanas procesi – a/s Valmieras stikla šėiedra, SIA Valmiera Andren, a/s Valpro Corp, SIA Valtanks un SIA Valmieras mēbeles.

Izmantotā kurin āmā veidi

Lielākie energoresursu patērētāji Valmieras rajonā ir siltumapgādes un ražošanas uzĦēmumi.

11.tabula. Izmantotā kurin āmā veidi un apjoms 2004.g.

Kokss AkmeĦogles Dabasgāze Koksne Kūdra Mazuts Šėidrais

kurin āmais Valmiera 0 2,3 18174,8 4511,7 0 245,4 2874,1 Valmieras rajons

0 1269 996,99 40600,39 0 0 0

KOPĀ 0 1271,3 19171,709 45112,09 0 245,4 2874,1 Avots: Valmieras reăionālā vides pārvalde, 2006.

Izmešu avotus var iedalīt divās grupās:

• stacionārie piesārĦotāji;

• mobilie piesārĦotāji.

Gaisa piesārĦojuma galvenās komponentes ir cietās daĜiĦas (izmešus), sēra dioksīds un oglekĜa un slāpekĜa oksīds rodas dedzinot dažāda veida kurināmo uzĦēmumu un privāto māju apkures sistēmās.


47

Lielākais mobilais atmosfēras gaisa piesārĦotājs ir autotransports. Visnozīmīgākie transporta radītie izmeši ir slāpekĜa savienojumi, oglekĜa oksīds, oglekĜa dioksīds un gaistošie organiskie savienojumi.

Valmieras rajonā lielākais gaisa piesārĦojuma teritorija ir Valmieras pilsēta (gan stacionārie, gan mobilie piesārĦotāji). Lokāli stacionāri gaisa piesārĦojuma avoti ir darbojošās katlumājas. Novērtējot gaisu piesārĦojošo vielu emisijas ir jāĦem vērā gan ăeogrāfiskas īpatnības gan arī sociālekonomiski cēloĦi.

Ievērojama piesārĦojuma koncentrācija rodas bezvēja laikā, kad notiek dažādu izmešu avotu radītā piesārĦojuma koncentrācija pazemes slānī. Lielāko negatīvo ietekmi uz atmosfēras gaisa kvalitāti rada Valmieras uzĦēmumi un komunālais sektors. Valmiera ir lielākais atmosfēras gaisa piesārĦotājs Vidzemē, bez tam lielākie piesārĦojuma avoti pilsētā ir a/s Valmieras Stikla Šėiedras rūpnīca, a/s Valpro Corp., SIA Triāls u.c. 2002.gadā akciju sabiedrībai Valmieras stikla šėiedra piešėirta A- kategorijas atĜauja piesārĦojošu darbību veikšanai, kas nosaka piesārĦojumu un avāriju risku atbilstoši ES normatīvajiem dokumentiem.

UzĦēmumu radīto ietekmi uz vidi kontrolē Valmieras reăionālā vides pārvalde. Gaisa piesārĦojuma kontroles rezultāti tiek apkopoti Valsts Statistiskā pārskatā par gaisa aizsardzību “2– gaiss”.

1.2.2. ŪDENS KVALIT ĀTE

Virszemes ūdeĦi

Virszemes ūdens piesārĦojumu galvenokārt izraisa notekūdeĦu novadīšana. To stāvoklis savukārt ir atkarīgs no attīrīšanas iekārtu esamības, komunālo notekūdeĦu attīrīšanas kvalitātes, rūpniecisko notekūdeĦu sastāvā esošajām bīstamajām vielām, difūzā piesārĦojuma no lauksaimnieciskās ražošanas, kā arī no robežšėērsojošā un antropogēnā piesārĦojuma, lietus ūdens noteces un meliorācijas sistēmu ekspluatācijas.

Kopumā rajona virszemes ūdeĦu objektus raksturo laba ekoloăiskā kvalitāte, (wwwlva.gov.lv/lva/03produkti/04kartes/2003/udens/notekudeni.jpg),labas pašattīrīšanās spējas, Ĝoti zemas metālu un naftas produktu koncentrācijas un samērā zemas organisko vielu un biogēnu koncentrācijas. DaĜa rajona upju (Salaca, Gauja) bioloăisko vērtību ziĦā uzskatāmas par Latvijas mēroga etalonupēm ar tīriem ūdeĦiem, lielu bioloăisko daudzveidību un starptautiski aizsargājamām sugām. (http://senleja.gnp.gov.lv/PDF/Dabas_aizsardziibas_plans_11.10.2004.pdf- 19.lpp.).

Kopumā attīrīšanas iekārtu stāvokli rajonā varētu novērtēt kā apmierinošu.

Virszemes ūdens kvalitāti nosaka atbilstoši sateces baseinu iedalījumam. Valmieras rajons atrodas Gaujas un Salacas upju baseinos. Lai raksturotu ūdens kvalitāti, atsevišėi izdalīt rajona teritoriju kā tādu nav iespējams. Atbilstoši valsts institūciju veiktajam monitoringam virszemes ūdens objektos Gaujas un Salacas upes baseinos var spriest par atsevišėu virszemes ūdens objektu ūdens kvalitāti. Lielākais virszemes ūdens objekts ir Burtnieku ezers. Nozīmīgākās upes, kas šėērso rajona teritoriju – Gauja, Salaca, Rūja, Briede, Seda.

Līdz ar lauksaimnieciskās darbības samazināšanos uzlabojusies arī virszemes ūdeĦu kvalitāte Valmieras rajona ūdenstilpēs un ūdenstecēs.

Lielākie virszemes ūdeĦu piesārĦotāji ir Valmieras, Rūjienas un Mazslacas pilsētas, Kocēnu, Valmieras, Burtnieku, Kauguru, Rubenes ciemi.


48

Valmieras rajona pagastu pašvaldības 2005.- 2007. gadā realizēja ERAF projektus ūdenssaimniecības sakārtošanai, kura rezultātā tika veikta pagastu ūdenssaimniecības nozīmīgāko problēmu risināšana, realizēta ūdenssaimniecību sakārtošanas īstermiĦa programmas. Sākotnēji izmantojot programmas 800+, vēlāk ISPA un Kohēzijas fonda finansējumu, ūdenssaimniecību renovāciju programma tiek īstenota trīs Valmieras rajona pilsētas: Valmierā, Mazsalacā un Rūjienā.

Pazemes ūdeĦi

Pazemes ūdeĦi ir kopējās ūdens aprites cikla sastāvdaĜas, un to kvalitātes pasliktināšanās negatīvi ietekmē arī citu vides komponentu stāvokli. Pazemes ūdeĦi nav tikai dabas resursi, tie veido nozīmīgu vides sastāvdaĜu, to aizsardzībai jābūt saistītai ne tikai kā dzeramā ūdens avotam. 2002. g. septembrī Latvijas Republikas Saeima pieĦēma Ūdens apsaimniekošanas likumu, kurš ir “jumta” likums ūdens resursu pārvaldē. Sakarā ar Eiropas Savienības direktīvu 2000/60/EC likumā ir noteikts jauns ūdens apsaimniekošanas princips, proti, upju sateces baseins kā ăeogrāfiskā vienība ūdens resursu izmantošanai, aizsardzībai un pārvaldei. Līdz šim Latvijas vides aizsardzībā dominēja teritoriju pārvalde pēc administratīvo/politisko robežu principa. Likuma pamatmērėis ir līdz 2015. gada beigām visās ūdenstilpēs nodrošināt tajā noteikto pazemes un virszemes ūdeĦu kvalitāti. Lai to panāktu, līdz 2009. gada beigām katram upju sateces baseinu apgabalam jāizstrādā apsaimniekošanas plāns un pasākumu programma šī plāna īstenošanai.

Pazemes ūdeĦu piesārĦošana notiek piemājas saimniecībās un zemnieku saimniecībās, taču nepieciešami detalizētāki apsekojumi, pētījumi un analīzes šis problēmas izvērtēšanai un samazināšanai. Pamatnosacījums problēmas risināšanai būtu kūtsmēslu, šėidrmēslu un vircas savākšanai uzglabāšanai piemērotas sistēmas izbūve.

Dzeramā ūdens kvalitāte. Ūdens kvalitāte atbilst ūdens nekaitīguma prasībām, bet tajā ir paaugstināts dzelzs saturs, kas raksturīgi visām no ūdens formācijām sūknētiem ūdeĦiem.

1.2.3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA Atkritumu apsaimniekošana notiek, balstoties uz izstrādāto ZiemeĜvidzemes

reăionālais atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam, kas apstiprināts ar MK noteikumiem Nr. 797 (29.09.2006.).

Cietie sadzīves atkritumi. Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu rajona teritorijā ir atbildīgas vietējās pašvaldības. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana, kas ietver atkritumu savākšanu, transportēšanu, šėirošanu un noglabāšanu notiek centralizēti. Atkritumu savākšanu veic SIA „ZiemeĜvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija”.

Atkritumi tiek nogādāti jaunizbūvētajā atkritumu poligonā Cēsu rajonā Daibē. Sākot ar 2000.gada pavasari SIA “ZiemeĜvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO) slēdz līgumus ar iedzīvotājiem un juridiskām personām par sadzīves atkritumu savākšanu, izvešanu un noglabāšanu. Atkritumu sastāvs: pūstošie materiāli – 48%, papīrs – 27%, plastmasa – 7%, metāls – 5%, stikli – 7%, gumija un citi materiāli, smalkie materiāli – 3%. Sadzīves atkritumi nonāk no dažādiem avotiem: daudzdzīvokĜu un individuālo māju iedzīvotājiem, zemnieku saimniecībām, mazajiem veikaliem, skolām, slimnīcas, nelielām ražotnēm u.c.. To procentuālais sastāvs nav izvērtēts. Problēmas rada būvniecības atkritumi, kurus izgāž nelegālās vietās, galvenokārt pie meža ceĜiem. Uzkrātas tiek arī zāău skaidas no kokapstrādes uzĦēmumiem, kuras labākajā gadījumā izmanto pakaišiem lopu fermās.


49

Šėidro atkritumu apsaimniekošana. Šėidrie atkritumi tiek iegūti lielākajā daĜā privātmāju, kas nav pieslēgtas centralizētai kanalizācijas sistēmai, kā arī vasarnīcu teritorijās. Aktuāls jautājums ir par šėidrajiem atkritumiem vasarnīcu teritorijās.

Galvenās problēmteritorijas. PiesārĦotās teritorijas, galvenokārt Valmieras tuvumā esošajos priežu mežos, kas iesniedzas arī GNP teritorijā. Pastāv ievērojams teritorijas piesārĦojums ar sadzīves atkritumiem slēgtajā „Jaunzemu” izgāztuvē un Kocēnu pagasta „Beites” izgāztuvē, kā arī vasarnīcu tuvumā esošajos mežos un autoceĜu apkārtnē.

Pašvaldībai un komunālajam dienestam būtu jāaktivizē līgumu slēgšanas darbs ar individuālā sektora iedzīvotājiem un iestādēm, lai visi būtu iesaistīti vienotā atkritumu savākšanas sistēmā un samazinātos pagasta teritoriju piegružošana.

Katrs iedzīvotājs gadā vidēji saražo ap 200 kg atkritumu. Apmēram 20% no atkritumiem veido izlietotais iepakojums, kura apjoms Latvijā pēdējos gados strauji pieaug. No 01.07.2002. spēkā stājās „Iepakojuma likums”, kura mērėis ir izveidot racionālu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un tādējādi samazināt izlietotā iepakojuma pārvēršanos par atkritumiem, sekmēt iepakojuma atkārtotu lietošanu, veicināt iepakojuma materiālietilpības samazināšanu un izlietotā iepakojuma reăenerāciju.

1.2.4. DEGRADĒTĀS TERITORIJAS Degradētu teritoriju plānošana Latvijā ir samērā maz pētīta. Degradētās teritorijas kā īpaša problēma apzināta pirms apmēram desmit gadiem. Vēl joprojām nav izvērstu pētījumu vai vērā Ħemamas prakses šo jautājumu risināšanā.

Degradēta teritorija (angĜu val. - brownfield) ir vieta (zeme, būves, nekustamais īpašums), kas pašlaik ir pamests vai tiek nepilnīgi izmantots.

Degradētas teritorijas negatīvā ietekme vērojama uz plašāku teritoriju: apkārtni, blakus esošajiem īpašumiem, apdzīvotām vietām vai noteiktu teritoriju kopumā. Degradētas teritorijas raksturīga pazīme ir problēma, kas attiecas ne tikai uz tās īpašniekiem. Degradētām teritorijām, īpaši, ja tās ir koncentrētas, var būt negatīva kumulatīva ietekme uz apkārtni, kaitējums gan vietai (teritorijai), gan vietējai sabiedrībai.

Sākot ar 2004. gadu tiek apzinātas un reăistrētas piesārĦotās un potenciāli piesārĦotās teritorijas valsts mērogā, ko veic BO VSIA „Vides projekti”. Tiek apkopota un pārbaudīta pašvaldību un BO VSIA „Vides projektu” sniegtā informācija un tā ir pieejama Latvijas vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūras datu bāzē.

Nozīmīgākie vidi degradējošie faktori ir:

• Sakaru, galvenokārt, elektrolīniju virszemes pārvadu koncentrācija, īpaši Valmieras tuvumā, kā arī augstspriegumu pārvades līnijas, kas šėērso teritoriju un ievērojami pazemina vizuālās ainavas vērtību;

• Pamestas lielfermas un to apkārtne;

• Slikti apsaimniekotie un neapsaimniekotie īpašumi(mehāniskās darbnīcas, bijušo siltumnīcu teritorijas utml.);

• Ar sadzīves atkritumiem piesārĦotas teritorijas.

Degradētās teritorijas privātais sektors nav spējīgs atgriezt komerciāli izdevīgā izmantošanā, jo to atjaunošanas izmaksas ir nesamērīgi augstas. Bez īpašas stratēăijas un sabiedriskā sektora iejaukšanās šīs vietas var palikt neizmantotas un pamestas arī nākotnē, tādejādi kaitējot apkārtējām teritorijām, iedzīvotājiem un ilgtspējīgai attīstībai kopumā. Tas nosaka sabiedriskā sektora atbalsta stratēăijas nepieciešamību degradēto teritoriju revitalizācijai.


50

Degradēto teritoriju revitalizācijas vispārīgais mērėis ir ilgtspējīgas attīstības veicināšana: maksimāli likvid ēt degradētās teritorijas un tādējādi sekmēt vides reăenerācijas procesu. Tas ietver gan vides problēmu risināšanu, gan teritoriju izmantošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanu, gan ainavas vizuālās un teritorijas funkcionālās kvalitātes pilnveidošanu, gan sociālās vides humanizācijas elementus. ĥemot vērā konkrētos apstākĜus, nepieciešams izstrādāt pietiekamu līdzekĜu kopumu un ieviešanas mehānismu degradēto teritoriju atjaunošanas tempu palielināšanai, vēlams iesaistot arī privāto sektoru.

Lai identificētu degradētās teritorijas Valmieras rajonā nepieciešams pētījums. Vizuālie vērojumi liecina, ka Valmieras rajonā ir salīdzinoši maz teritoriju, kuras varētu definēt kā degradētās teritorijas. Degradēto teritoriju skaitam un apjomam ir tendence samazināties, kas saistāms ar salīdzinoši aktīvu nekustamā īpašuma tirgus procesu un īpašnieku vai apsaimniekotāju finanšu kapacitātes palielināšanos un motivācijas pieaugumu. Izmantojot ES tiešos maksājumus par dabīgo pĜavu apsaimniekošanu, kā arī strukturālo fondu vai valsts finansējuma resursus degradēto teritoriju īpašnieki/ apsaimniekotāji var uzlabot teritorijas ainavisko vērtību un funkcionalitāti. DaĜa no vietējām pašvaldībām savos teritorijas plānojumos ir noteikušas degradētās teritorijas.

1.2.5. PIESĀRĥOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRĥOTĀS VIETAS

PiesārĦoto un potenciāli piesārĦoto vietu reăistru uztur Latvijas vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūra. Tabulu ar datiem par potenciāli piesārĦotajām vietām Valmieras rajonā skatīt pielikumā Nr. 9.

12. tabula. PiesārĦotās vietas Valmieras rajonā

N.p.k Objekts Darbības nozare Reăistrācijas

Nr. Vietas kategorija

1. A/S "Valmieras Stikla šėiedra"

1725-Pārējo tekstilaudumu ražošana

96015/2213 PiesārĦota vieta

2. Rekultivētā atkritumu izgāztuve "Misas"

9000-ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA, TERITORIJAS TĪRĪŠANA

96015/2214

PiesārĦota vieta

3. Bijusī Valmieras naftas bāzes teritorija

5151-Cietā, šėidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu

96015/2215 PiesārĦota vieta

4. Sadzīves atkritumu izgāztuve "Beites"


96648/2160

PiesārĦota vieta

Avots: Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūras datu bāze, 2007.

1.2.6. GALVENĀS VIDES PROBLĒMAS UN RISKI Galvenās vides problēmas saistītas ar piesārĦojumu un dažāda veida vides

piesārĦojuma riskiem. Atšėirībā no piesārĦojuma veida izšėir ėīmisko, fizikālo un mikrobioloăisko piesārĦojumu. Valmieras rajonā galvenās vides problēmas pārsvarā saistītas ar ėīmisko piesārĦojumu un ėīmiskā piesārĦojuma riskiem. Ėīmisko piesārĦojumu rada ėīmisko vielu nokĜūšana vai atrašanās vidē.

Lielākos Vides piesārĦojuma riskus Valmieras rajonā rada ražošanas uzĦēmumi, kuru darbība saistīta ar daudzveidīgu ėīmisko vielu izmantošanu un lielu energoresursu patēriĦu:

- DUS un naftas bāzes;


51

- bīstamo kravu un naftas produktu pārvadātāji; - maăistrālais dabas gāzes cauruĜvads un sadales stacijas; - slēgtās, bet vēl nerekultivētās atkritumu izgāztuves, kurās monitorings uzrāda

gruntsūdeĦu piesārĦojumu; - kūtsmēslu krātuves, kas neatbilst vides aizsardzības prasībām.

SaskaĦā ar rūpniecisko avāriju riska vērtēšanas kārtību Valmieras rajonā ir viens

rūpnieciskās avārijas riska objekts – SIA „Latvijas propāna gāze” apsaimniekotā Valmieras sašėidrinātās naftas gāzes pieĦemšanas, uzglabāšanas un realizācijas stacija. SIA „Latvijas propāna gāze” ir izstrādājusi drošības pārskatu, kurā norādītas sprādzienbīstamās un cilvēka dzīvībai bīstamās iedarbības riska zonas. Objekta tuvumā atrodas arī reăiona lielākais ražošanas uzĦēmums a/s Valmieras tikla šėiedra, kā arī SIA „Valmiera Andren” un SIA „Valtangs”, kuru darbība saistīta ar ėīmisko vielu izmantošanu.

Ainavas kvalitāti ietekmē:

• slikti apsaimniekotie un neapsaimniekotie īpašumi (mehāniskās darbnīcas, bijušo siltumnīcu teritorijas u.tml.);

• nepietiekama vides infrastruktūra un esošās vides infrastruktūras neapmierinošs stāvoklis;

• dabas resursu neracionāla izmantošana;

• koksnes (t.sk. atlikumu) neekonomiska izmantošana;

• ainavu un kultūrvides degradācija;

• ūdens resursu neekonomiska izmantošana;

• vides izglītības un apziĦas trūkums;

• lauksaimniecības radītās problēmas videi;

• īpaši aizsargājamo dabas teritoriju optimālas apsaimniekošanas trūkums;

• degradētas un slikti apsaimniekotas ēku grupas vairākās apdzīvotās vietās.

Dabu un bioloăisko daudzveidību teritorij ā pašlaik apdraud šādas tendences:

• palielinās vietējo dabas resursu izmantošana (koksnes ieguve);

• lielo putnu un dobumu perētāju putnu sugas cieš no piemērotu ligzdošanas vietu trūkuma un paaugstināta traucējumu faktora ietekmes, jo intensīva mežizstrāde norit visu gadu;

• nav noteiktas dzīvnieku migrācijas un pārejas vietas pār autoceĜiem;

• purvu izmantošana apdraud daudzas augu un dzīvnieku sugas, kuras apdzīvo šo specifisko ekosistēmu;

• pastiprināta mežu izciršana;

• celtniecība un tūrisma attīstība ietekmē vidi, vērtīgas atpūtas teritorijas un upju, ezeru krastu aizsardzības zonas;

• malu zvejniecības un migrācijas ceĜu bloėēšanas dēĜ cieš dažas no nozīmīgākajām zivju sugu populācijām ezeros un upēs;

• pĜavu ekosistēmu pastāvēšanu apdraud siena ieguves un noganīšanas pārtraukšana (pĜavas aizaug) un kultivēšana ar minerālmēslu lietošanu (veicina sugām nabadzīga zālāja veidošanos);

• invazīvo ziedaugu sugas gigantiskā latvāĦa (Heracleum sosnowskyi) izplatība;


52

• ūdeĦu ekosistēmas ietekmē eitrofikācija, kā rezultātā ekoloăiski plastiskas sugas izspiež sugas ar mazāku piemērošanās spēju, tiek apdraudēta bioloăiskā daudzveidība;

• pakāpeniski aizaugot mežu laucēm un palieĦu pĜavām, samazinās bioloăiskā un ainaviskā daudzveidība;

• strauji mainās ZiemeĜvidzemei raksturīgā mozaīkveida kultūrainava;

• ainavas estētisko veidolu bojā nesakoptās lauku sētas, kā arī atsevišėas kokzāăētavas un tehnikas glabāšanas vietas.

Dabas ăeoloăisko un hidroloăisko procesu grupā Valmieras administratīvās teritorijas robežās kā augsnes erozijas veids minams Gaujas krastu izskalošana palu laikā ăeomorfoloăiskā pieminekĜa “Valmieras stāvo krastu” rajonā. Krasti tiek izskaloti apmēram 800 m garumā. Vēja un lietus ūdens izraisītās erozijas nav nozīmīgas.

Vides piesārĦojuma risku radītāji Valmieras pilsētā:

• ražošanas uzĦēmumi, kuru darbība saistīta ar daudzveidīgu ėīmisko vielu izmantošanu (AS „Valmieras stikla šėiedra”, SIA „Valmiera Andren”, AS „Valpro Corp”, SIA „Valmieras mēbeles”). Bīstamas situācijas var radīt noplūdes no lielajām saldētavām, kas darbojas ar amonjaku (AS “Valmieras Piens”);

• degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes;

• mazuta uzglabāšanas vietas;

• virszemes gāzes vads;

• bīstamo kravu pārvadājumi uz dzelzceĜa.

Valmieras rajonu DZ virzienā šėērso maăistrālais dabas gāzes cauruĜvads ar sadales stacijām.

Taču iespējamais rūpnieciskās avārijas seku apjoms un smagums nav izvērtēts pilnībā. Nepieciešams papildināt drošības pārskatu, kā arī veikt rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus. Lai rūpniecības riskam tiktu pakĜauti pēc iespējas mazāk iedzīvotāju, Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma grozījumos Ħemts vērā Vides pārraudzības valsts biroja ieteikums teritorijas plānojumā noteikt apbūves ierobežojumus vismaz 500 m zonā ap SIA „Latvijas propāna gāze” Valmieras gāzes uzpildes staciju.

Gaujas upes tīrību plūdu gadījumā var apdraudēt paaugstinātas bīstamības objekti, kas atrodas upes applūduma zonā (ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados) - AS “Valpro Corp” metālapstrādes uzĦēmums, SIA “Valmieras mēbeles” cehi.

1.3. DABAS UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS, T Ā AIZSARDZ ĪBA

1.3.1. DABAS MANTOJUMS, TĀ AIZSARDZ ĪBA

Īpaši aizsargājamās teritorijas

SaskaĦā ar LR likumu ”Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, lēmumu par dabas rezervātu un nacionālo parku izveidošanu pieĦem LR Saeima. Lēmumu par aizsargājamo ainavu apvidu, dabas liegumu, dabas parku un dabas pieminekĜu izveidošanu pieĦem Ministru Kabinets.


53

Šobrīd dabas aizsardzības svarīgākie pasākumi ir saistīti ar Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamu dabas teritoriju Natura 2000 tīkla izveidošanu1. Visas Eiropas Savienības valstis ir apĦēmušās izveidot kopīgu aizsargājamo teritoriju tīklu ar nosaukumu Natura 2000. 2004.gada 13.aprīlī tika apstiprināts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju NATURA 2000 saraksts Latvijā. Atbilstoši tam Valmieras rajonā ir 11 Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās teritorijas (sk. pielikumu Nr.13).

Teritoriju izveidošanas pamatnosacījums ir visā Eiropā retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzība. Šādu sugu un biotopu saraksti ir iekĜauti divās ES direktīvās, un to aizsardzība ir obligāta visām ES valstīm. Aizsargājamās dabas teritorijās saimnieciskā darbība ir vairāk vai mazāk ierobežota atkarībā no teritorijas izveidošanas mērėa. Lai noteiktu tieši kur un ko drīkst darīt aizsargājamā dabas teritorijā, nepieciešami dabas aizsardzības plāni2. Tie tiek izstrādāti sadarbībā ar pašvaldībām un zemes īpašniekiem, lai vienlaicīgi varētu gan saglabāt dabu, gan saimniekot un gūt peĜĦu.

Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanai ir pieejams ES un Latvijas vides aizsardzības fonda finansējums. 20.10.2005. ir pieĦemts likums „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”. Likums nosaka kompensācijas kārtību, kā tiek piešėirta atlīdzība naudā vai veikta zemes apmaiĦa.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Valmieras rajonā

Gaujas nacionālais parks

Administratīvais iedalījums: Kauguru, Vaidavas, Kocēnu pagasts. Teritorija ietilpst arī Rīgas un Cēsu rajonā. Platība: 91745 ha Dibināšanas gads: 1973

Gaujas nacionālā parka mērėis ir aizsargāt maz pārveidotas dabas teritorijas, ko raksturo liela bioloăiskā daudzveidība, iežu atsegumi un reljefa formu dažādība, avoti, gleznainas ainavas un neskaitāmi dabas un kultūras pieminekĜi. Parka mērėis ir veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Parka teritorija atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērėiem ir iedalīta funkcionālās zonās. Parka teritorijā ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citādas darbības. Pārējā Parka teritorijā atĜauta tikai tāda saimnieciska darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušos ainavas struktūru.

Gaujas nacionālā parka funkcionālo zonas ir šādas: • dabas rezervāta (stingrā režīma) zona: nav Valmieras rajona teritorijā;

• dabas lieguma zona: Gaujas senielejas liegums - Kauguru pagastā, Kocēnu pagastā, Vaidavas pagastā; Strīėupes liegums - Vaidavas pagastā; Vaidavas ezera liegums – Vaidavas pagastā; Marijas kalna purva liegums - Vaidavas pagastā; KreiĜu purva liegums - Kocēnu pagastā;

• kultūrvēsturiskā zona: Briežu Krēslinieku sēta - Vaidavas pagastā;

• ainavu aizsardzības zona: Kauguru aizsargājamā ainava - Kauguru pagastā; Līču aizsargājamā ainava - Kauguru pagastā; Lenču aizsargājamā ainava - Vaidavas

1 Ar dabas aizsardzības likumdošanu var iepazīties Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta mājas lapā: http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumdosana.html. 2 Būvniecība dabas liegumā pieĜaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir) noteikto kārtību un ierobežojumus." Ministru kabineta noteikumi Nr.898 17. pants.


54

pagastā; Rābutu - Strīėu aizsargājamā ainava - Vaidavas pagastā; Dankas - Vaitalu aizsargājamā ainava - Kocēnu un Vaidavas pagastos;

• neitrālā zona: Vaidavas blīvi apdzīvotā teritorija - Vaidavas pagastā; Jumaras blīvi apdzīvotā teritorija - Kocēnu pagastā; Bauru mežs - Kocēnu pagastā.

Ir dabas aizsardzības plāns. Ir izstrādāts Gaujas Nacionālā parka likums (1999.). Ir individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi - Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.352 "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" .

ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāts

ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR) izveidots atbilstoši 1997.g. 11.decembra Saeimas apstiprinātajam likumam "Par ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervātu", piešėirot starptautiskajai aizsargājamo teritoriju klasifikācijai atbilstošu nosaukumu 1990.gadā izveidotajam ZiemeĜvidzemes reăionālajam dabas aizsardzības kompleksam (Latvijas PSR Ministru Padomes 1990.gada lēmums Nr. 75 "Par ZiemeĜvidzemes reăionālā dabas aizsardzības kompleksa izveidošanu un pasākumiem biosfēras rezervāta organizēšanā). 1997.gada 15.decembrī ZBR atzīts par starptautiskas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju UNESCO programmas MaB ietvaros.

ZBR teritorijas robežas nosaka Salacas upes sateces baseins. Biosfēras rezervāts pārstāv mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas, aptverot arī Vidzemes Rīgas jūras līča piekrastes mazo upju baseinus Limbažu, Valmieras un Valkas rajonu teritorijās, kā arī jūras piekrastes daĜu līdz 10 metru dziĜumam.

Biosfēras rezervāta mērėis nacionālā un starptautiskā nozīmē ir sasniegt līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanā un kultūras vērtību saglabāšanā. Biosfēras rezervāts pārstāv starptautiski atzītas mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas. Lai nodrošinātu teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ăenētiskās daudzveidības saglabāšanu un veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību biosfēras rezervāta teritorija ir iedalīta funkcionālajās zonās (dabas lieguma zona, ainavu aizsardzības zona, neitrālā zona).

Ir izstrādāts likums „Par ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervātu” (spēkā ar 13.01.1998.). Ir spēkā esošs dabas aizsardzības plāns. Ir individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumi Nr.353 "ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" .

ĥemot vērā teritorijas daudzveidību, unikalitāti, kultūrvēsturiskās vērtības un starptautiskās prasības, ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervātā noteiktas trīs funkcionālās zonas. Katrā no tām ir atšėirīgi apsaimniekošanas ierobežojumi.

Funkcionālās zonas: • dabas liegumu zona,

• ainavu aizsardzības zona,

• neitrālā.


55

Dabas liegumu zonas ZBR teritorijā

Visstingrākie vides aizsardzības noteikumi ir dabas liegumu zonās (apvidos ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi). Mērėis ir nodrošināt dabisku, cilvēka nepārveidotu vai mazpārveidotu dabas kompleksu pilnīgu aizsardzību, saglabājot tos kā raksturīgus dabiskās vides paraugus. Šajās zonās gandrīz pilnībā aizliegta saimnieciskā darbība (skatīt likuma "Par ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervātu" 15. pantu). ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervātā un arī Valmieras rajonā ir 3 dabas liegumu zonas, kas būtībā ir dabas liegumi ar lielu teritoriju: ZiemeĜu purvi, Vidusburtnieks, Augstroze.

ZiemeĜu purvi (Natura 2000 teritorija)

Starptautiskas nozīmes mitrājs "ZiemeĜu purvi". Administratīvais iedalījums: Ramatas pagasts Dibināšanas gads: 1997 Izveidota augstā purva ar ciĦu-lāmu kompleksiem un distrofiem ezeriem aizsardzībai. Sastopami arī pārejas purvi, purvaini priežu meži un melnalkšĦu staignāji. Putniem nozīmīga teritorija.

Dabas vērtības: putnu aizsardzība, savvaĜas putnu aizsardzība, dabisko biotopu, floras un faunas aizsardzība. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu nav

Vidusburtnieks (Natura 2000 teritorija)

Administratīvais iedalījums: SēĜu, Burtnieku un Jeru pagastā, Burtnieku novadā. Platība: 1742 ha Dibināšanas gads: 1997.

Sastopami vērtīgi ozolu-apšu-priežu meži un priežu-egĜu meži, kā arī vecupes. Sastopami ozolu meži. Konstatētas retas bezmugurkaulnieku sugas. Dabas vērtības: putnu aizsardzība, savvaĜas putnu aizsardzība, dabisko biotopu, floras un faunas aizsardzība. Dabas aizsardzības plāns ir - rīkojums Nr. 30 (26.01.2006.) ZBR dabas lieguma zona „Vidusburtnieks”. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ir.

Augstroze (Natura 2000 teritorija)

Administratīvais iedalījums: DikĜu pagasts. Platība: 3687 ha. Dibināšanas gads: 1997.

Izveidota augsto, pārejas purvu, purvainu un platlapju mežu aizsardzībai. Daudz nacionālas un Eiropas nozīmes bezmugurkaulnieku, augu, sikspārĦu un putnu sugu. Nozīmīga zosu pārlidojumu vieta.

Dabas vērtības: purvu un mežu teritorija. ZiemeĜu daĜā Madiešēnu purvs – liels un klajš augstais purvs (platība 1881 ha) ar daudzām lāmām un vairākām mežainām minerālzemes salām. Uz dienvidiem no tā Augstrozes Lielezers – 400 ha liels eitrofs ezers ar zemiem, kūdrainiem krastiem (vid. dziĜums 2,3 m; aizaugums <10%), bet austrumu daĜā – DauguĜu Mazezers (62,5 ha). Dienvidu daĜā Bisnieku purva ziemeĜu gals. Ap šiem purviem un ezeriem, kā arī to salās un pussalās lielākoties pieauguši un veci jaukti un lapu koku meži. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu nav.


56

Dabas liegumi ZBR teritorijā

ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervātā Valmieras rajona teritorijā ir vairāki dabas liegumi.

Rūjas palienes (Natura 2000 teritorija)

Administratīvais iedalījums: SēĜu, Vilpulkas, Jeru pagasts. Platība: 444 ha. Dibināšanas gads: 2004.

Teritorija ietver palieĦu pĜavu kompleksu, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retajām un aizsargājamajām putnu sugām. Teritorijas galvenā vērtība ir ėikuts, kam šajā teritorijā esošie riesti pieder sugas riestu kompleksam ap Burtnieka ezeru, kas ir sugai nozīmīgākais ZiemeĜlatvijā. Teritorijā konstatēts arī augsts griežu blīvums. Pavisam teritorijā konstatētas 7 ES Putnu Direktīvas 1.pielikumā un viena ES Biotopu Direktīvas 2.pielikumā minētas sugas. Tās visas ir arī Latvijas īpaši aizsargājamās dzīvnieku sugas. Teritorijā konstatēti arī 3 ES Biotopu Direktīvas 1.pielikumā minētie pĜavu biotopi.

Dabas aizsardzības plāns izstrādāts, rīkojums Nr.91(20.02.2007.) dabas liegums "Rūjas paliene". Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nav.

Burtnieka ezera pĜavas (Natura 2000 teritorija)

Administratīvais iedalījums: Burtnieku pagasts. Platība: 432 ha. Dibināšanas gads: 2004.

Burtnieku ezera dienvidu un austrumu piekrastes un tajā ietekošo upju (Briedes un Ēėinupes) palieĦu pĜavas ir nozīmīga griezes ligzdošanas teritorija, kā arī potenciāls ėikutu biotops, kam zināms vairāku riestu komplekss citur ap Burtnieka ezeru. PĜavas ir saglabājušas mazpārveidotas ainavas un biotopu elementus, un regulāri applūst. Nozīmīgas platības aizĦem aizsargājami biotopi: mēreni mitras pĜavas, eitrofas augsto lakstaugu audzes un upju palieĦu pĜavas.

Dabas aizsardzības plāns izstrādāts, rīkojums Nr. 138 (31.03.2006.) dabas liegums „Burtnieku ezera pĜavas” Ir individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi - Ministru kabineta 2007. gada 16. janvāra noteikumi Nr.60 "Dabas lieguma "Burtnieku ezera pĜavas" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".

Zilaiskalns (Natura 2000 teritorija)

Administratīvais iedalījums: Kocēnu pagasts. Platība: 117 ha. Dibināšanas gads: 2004.

Teritorija nozīmīga divu prioritāru Eiropas nozīmes meža biotopu – nogāžu un gravu mežu un boreālo mežu saglabāšanā. Lielākā daĜa nogabalu ir dabiskie meža biotopi. Nogāzēs ozolu, apšu un jaukti meži, perifērijā priežu sausieĦu un jaukti meži.

Dabas aizsardzības plāns izstrādāts - rīkojums Nr. 547(06.10.2006.) dabas liegums „Zilaiskalns”.

Oleru purvs (Natura 2000 teritorija)

Administratīvais iedalījums: Jeru pagasts. Platība: 105 ha. Dibināšanas gads: 1977.


57

Lielāko daĜu teritorijas aizĦem pārejas purvs, purvaini meži un pārejas purvi un slīkšĦas, kas ir ES Biotopu direktīvas aizsargājami biotopi. Dabas aizsardzības plāna nav. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu nav.

Ainavu aizsardzības zonas ZBR teritorijā

Pielaidīgākas prasības ir ainavu aizsardzības zonās. Līdzās ainavu dabiskās struktūras un veidola saglabāšanas pasākumiem tajās atĜauta arī saimnieciskā darbība. Taču nav paredzēta videi kaitīgu rūpniecības uzĦēmumu izveide un attīstība. Šīs zonas kalpo arī kā dabas liegumu teritoriju aizsargjoslas (skatīt likuma "Par ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervātu" 15. pantu).

ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervātā Valmieras rajonā teritorijā ir šādas ainavu aizsardzības zonas:

• Limbaži – Augstroze, • Burtnieks, • Briede, • Seda, • Rūja.

Neitrālās zonas ZBR teritorijā Neitrālās zonas ir teritorijas ar tautsaimniecībā intensīvi izmantojamām platībām,

apdzīvotām vietām, ceĜu tīkliem. Visa saimnieciskā darbība un tās attīstība tajās notiek saskaĦā ar vispārējo likumdošanu.

Biosfēras rezervāta teritorijā Valmieras rajonā ir arī citu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - tie ir dabas liegumi un 1 dabas parks.

Dabas parki ZBR teritorij ā

ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervātā ir 1 dabas parks - Salacas upes ieleja (Natura 2000 teritorija). Administratīvais iedalījums: Mazsalacas lauku teritorija, Ramatas, SkaĦkalnes pagasts. Teritorija ietilpst arī Limbažu rajonā. Platība: 6307 ha Dibināšanas gads: 1977

Nozīmīga teritorija vairāku ES Biotopu direktīvas biotopu - smilšakmens atsegumu, netraucētu alu, nogāžu mežu, avoksnāju, upju straujteču un sausu pĜavu kaĜėainās augsnēs u.c. aizsardzībai. Izcila ainaviskā vērtība daudzos upes posmos, īpaši pie Mazsalacas SkaĦākalna apkārtnē, lejpus Staiceles, Mērnieku krāces un Sarkanās klintis. Teritorija nozīmīga arī no ăeoloăiskā viedokĜa (Pietraga Sarkanās klintis, Dauăēnu klintis un alas, NeĜėu klintis un alas, Silmaču iezis un alas, Bezdelīgu klintis un alas, Dzelveskalna atsegumi un alas u.c.).

Dabas aizsardzības plāns izstrādāts atsevišėiem dabas parka posmiem: Valmieras rajona teritorijā tas ir "Staicele-Mazsalaca" (2005.). Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu nav.

Citi dabas liegumi Valmieras rajonā

Dabas liegumi ir izveidoti saskaĦā ar Ministru Kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 212 „Noteikumi par dabas liegumiem” un ar visiem to spēkā esošajiem grozījumiem.


58

Vīėvēnu purvs, dabas liegums

Natura 2000 teritorija. Administratīvais iedalījums: DikĜu, Kocēnu pagasts. Platība: 77 ha. Dibināšanas gads: 1977.

Teritorija izveidota, lai aizsargātu pĜavas un kaĜėainu zāĜu purvu. Konstatēts Latvijā un arī Eiropā aizsargājams biotops - kalcifils purvs ar rūsgano melnceri, kā arī retas bezmugurkaulnieku sugas.

Dabas aizsardzības plāna nav. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu nav.

Aizsargājamo ainavu apvidi Valmieras rajonā

ZiemeĜgauja, aizsargājamo ainavu apvidus

Aizsardzības kategorija: aizsargājamo ainavu apvidus, Natura 2000 teritorija. Administratīvais iedalījums: Valmieras, BrenguĜu, Kauguru pagasts. Teritorija ietilpst Alūksnes, Valmieras un Valkas rajonā. Platība: 21749 ha. Dibināšanas gads: 2004.

Plaša, unikāla teritorija gar dabisku, neregulētu upi (Gauju) ar vecupju sistēmu, botāniski vērtīgām pĜavām, veciem jauktiem un lapkoku mežiem. Veido plašu vērtīgu dabas teritoriju kompleksu, kas turpinās Igaunijā. Visā posmā sastopami unikāli, mazpārveidoti, vietām vēl arvien tradicionāli un ekstensīvi apsaimniekoti biotopi - neregulētā un Ĝoti līkumainā Gaujas gultne ar tās vecupju tīklu, izcili daudzveidīgas pĜavas un meži ar nozīmīgām vecu platlapju audžu platībām. Putniem nozīmīgā vieta. Teritorija ir Ĝoti nozīmīga ligzdojošajām griezēm un ėikutiem. Konstatēts Ĝoti augsts griežu blīvums. Ligzdo lielā gaura, zivjērglis un zivju dzenītis, novērots arī melnais stārėis, mazais ērglis, dzērve, apodziĦš, urālpūce, bikšainais apogs, baltmugurdzenis, trīspirkstu dzenis u.c.

Dabas aizsardzības plāns izstrādāts rīkojums Nr. 729 (12.12.2007.) aizsargājamo ainavu apvidus "ZiemeĜgauja".

2008.gada 20.novembrī ir pieĦemti Ministru kabineta noteikumi “Aizsargājamo ainavu apvidus „ZiemeĜgauja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Sugu un biotopu aizsardzība, mikroliegumi

Biotopu veidošanu nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likums, Meža likums un tiem pakārtotie normatīvie akti. Nozīmīgākie no tiem ir Ministru Kabineta noteikumi Nr. 45 (02.02.2001.) „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” un Ministru Kabineta noteikumi Nr. 241 (05.12.2000.) „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. Lai sekmētu Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, sadarbībā ar mežu ekologiem turpinās mežos esošo biotopu inventarizācijas process un to statusa apstiprināšana.

No Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem Valmieras rajonā ir sastopami:

• saldūdeĦu biotopi, dabiski eitrofi ezeri ar iegrimušu ūdensaugu un peldaugu augāju, distrofi ezeri, upju straujteces;

• pĜavu biotopi- sausas pĜavas kaĜėainās augsnēs, sugām bagātas atmatu pĜavas, parkveida pĜavas;

• purvu biotopi – neskartie augstie purvi, pārejas purvi, slīkšĦas avoti, kas veido avotkaĜėus;


59

• iežu atsegumu biotopi – kaĜėiežu atsegumi, smilšakmens atsegumi, netraucētas alas;

• mežu biotopi – boreālie meži, jauktie platlapju meži, nogāžu un gravu meži, purvainie meži.

Valmieras rajonā ir 560 meža dabiskie biotopi ar platību 1012,5 ha. Mežu daudzveidība ar katru gadu samazinās. Meža ekosistēmas ir ietekmētas ne vien tiešā veidā izcērtot mežu vai tamlīdzīgi, bet arī ierobežojot tām raksturīgos dabiskos procesus.

Tā kā biotopos tiek aizsargātas īpaši retas sugas, tad dati par tiem un tajos sastopamajām sugām glabājas Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūras datu bāzē, rajona teritorijas plānojuma kartogrāfiskajā materiālā biotopu atrašanās vietu parādīt nav iespējams, to iespējams parādīt vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos vai detālplānojumos.

Sugas un biotopus aizsargā tos netraucējot, neiznīcinot un nebojājot, bet visvairāk apdraudēto sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešams izveidot mikroliegumus. Valmieras rajona teritorijā izveidoti 39 mikroliegumi 435,3 ha platībā. Mikroliegumi uz kartogrāfiskā materiāla attēloti vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos.

Sakarā ar ES struktūrfondu apgūšanu, aizvien vairāk zemnieku izsaka vēlēšanos, lai viĦu īpašumā esošās pĜavas tiktu izvērtētas un tām tiktu piešėirts bioloăiski vērtīgo pĜavu statuss. Lai sekmētu labvēlīgu risinājumu vērtīgo pĜavu apsaimniekošanā, Lauku atbalsta dienestam sadarbībā ar Latvijas dabas fonda ekspertiem (iespējams iesaistot arī reăionālās vides pārvaldes) jāveltī šai sfērai liela uzmanība.

Dabas pieminekĜi

Dabas pieminekĜi ir atsevišėi savrupi dabas veidojumi: koki, alas, avoti, gravas, klintis, ūdenskritumi, akmeĦi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloăiska vērtība.

LR MK noteikumu Nr. 175 „Noteikumi par aizsargājamiem ăeoloăiskajiem un ăeomorfoloăiskajiem dabas pieminekĜiem”, kas izdoti saskaĦā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13.panta otro daĜā noteiktos dabas pieminekĜus skatīt pielikumā Nr. 10.

Dižkoki

Dižkoki ir sevišėi veci un ievērojamu apjomu koki, kam ir liela zinātniska, kultūrvēsturiska un estētiska nozīme. Dižkoki ir īpaši dabas pieminekĜi, dažos gadījumos arī vēstures vai kultūrvides pieminekĜi, kurus aizsargā valsts.

Dižkoki ir neatĦemama Latvijas ainavas sastāvdaĜa un nacionāla bagātība, kas vairo dabas daudzveidību3.

Valmieras rajonā ir liels skaits dižkoku un nozīmīgu aleju, lielākajā daĜā vietējo pašvaldību teritorijās. Vides datu centra datu bāzē Valmieras rajona teritorijā reăistrēti 85 dižkoki, 41 potenciālais dižkoks un 5 īpatnēji koki. Apkopoto informācija par Valmieras rajonā īpaši aizsargājamajiem un retiem kokiem skatīt pielikumā Nr.10.

3 Vārdu "dižkoks" populārzinātniskajā literatūrā ieviesa Latvijas dižkoku pētīšanas pamatlicējs mežkopis S. SaliĦš 20 gs. 60. gados, ieteikdams par dižkoku pamatkritēriju pieĦemt stumbra apkārtmēru 1,3 m augstumā no zemes.


60

Perspektīvā Valmieras rajonā attīstāmās dabas aizsardzības teritorijas:

• Burtnieks

• Salacas ieleja

• Gaujas Nacionālais parks ar Gaujas senleju

• ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāts

• Aizsargājamo ainavu apvidus "ZiemeĜgauja".

IlgtermiĦā minētājos apgabalos ir būtiska ilgtspējīgas dabas aizsardzības teritoriju apsaimniekošanas politikas īstenošana, ietverot ekonomiskos un sociālos aspektus.

Vidējā termiĦā šajās teritorijās nepieciešams aizsargāt un saglabāt vērtīgās dabas teritorijas un bioloăiskās daudzveidību, kā arī plānot un attīstīt saimniecisko darbību, dabas aizsardzības intereses saskaĦojot ar ekonomiskajām interesēm.

1.3.2. KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS, T Ā AIZSARDZ ĪBA Viens no galvenajiem Valmieras rajona attīstības mērėiem ir saglabāt un atjaunot

rajona kultūrvēsturisko mantojumu, kurš ietver arheoloăijas, arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekĜus, kas kopā ar apkārtējo vidi un sociāli-ekonomiskajiem procesiem veido Valmieras rajona tēlu.

Valmieras rajona kultūrvēsturiskais mantojums ir Latvijas valsts un tās tautas saglabātās un apzinātās garīgās un materiālās kultūras daĜa.

Dabas vide, arheoloăijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekĜi, valsts un pašvaldības veidotie un atbalstītie muzeji, kultūras un izglītības iestādes, vietējo iedzīvotāju paaudzēs izkoptā sadzīves kultūra ir šī mantojuma glabātāji un tālāk veidotāji.

Lai saglabātu Valmieras rajonā esošo kultūrvēsturisko mantojumu, LR Kultūras ministrija ir noteikusi valsts nozīmes un vietējas nozīmes pieminekĜus. Rajonā ir apzināti arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekĜi, kuri minēti vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekĜu saraksts apstiprināts 1998.gadā un objektu aizsardzību un uzturēšanu reglamentē Latvijas Republikas likums “Par kultūras pieminekĜu aizsardzību” (pieĦemts 1992.gada 12.februārī) un Latvijas Republikas Ministru kabineta 26.08.2003. noteikumi Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekĜu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša statusa piešėiršanu”.

Valmieras rajonam raksturīgs bagātīgs un daudzveidīgs kultūrvēsturiskais mantojums. Pilnīgākais ir rajona arheoloăijas pieminekĜu saraksts, bet mākslas un arhitektūras pieminekĜu skaitu tuvākajā laikā varētu papildināt vairāki desmiti objektu, kas iekĜauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekĜu saraksta projektā. Kultūras pieminekĜi atrodas visās Valmieras rajona pilsētās un gandrīz katrā rajona pagastā, izĦemot BrenguĜu un Zilākalna pagastus.

Valmieras rajona teritorijā atrodas 219 objekti, kas iekĜauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekĜu sarakstā, tai skaitā 158 valsts un 61 vietējās nozīmes objekti, pēc tipoloăijas (sk. pielikumu Nr. 11):

- Arheoloăijas pieminekĜi –103, - Arhitektūras pieminekĜi – 45, - Vēstures pieminekĜi – 6,


61

- Mākslas pieminekĜi – 65.

Valmieras rajonā Burtnieku novadā atrodas viens no unikālākajiem, senākajiem un vērtīgākajiem arheoloăijas pieminekĜiem ZiemeĜeiropā – Zvejnieku un RiĦĦu kalna apmetĦu kapulauks. Šo kapulauku pētījumus uzsāka 19.gs 60-o gadu vidū, arheologa Dr. hist. Franča Zagorska vadībā. Pašreiz pētījumus turpina Latvijas Vēstures institūta vēstures zinātĦu doktore Ilga Zagorska, pieaicinot vairāku valstu vadošos arheologus.

Zvejnieku kapulauka teritorijā atklāti 315 akmens laikmeta apbedījumi. ĥemot vērā postījumus, kā arī neizpētīto platību, domājams, ka te varētu būt apglabāti ap 400 seno Burtnieku ezera krastu apdzīvotāju. Tāpēc Zvejnieku kapulauks ir visplašākais no pašreiz zināmajiem akmens laikmeta kapulaukiem ZiemeĜeiropā. Kapulauks, spriežot pēc apbedījumu izvietojuma, kapu konstrukcijas un kapu inventāra, hronoloăiski aptver trīs gadu tūkstošus ilgu periodu – no vēlā mezolīta (5.t.g.p.m.ē.) līdz vēlajam neolītam (2.g.tp.m.ē. pirmajam ceturksnim) un šajā ziĦā ir vienreizēja parādība.

Zvejnieku kapulauks pie Burtnieku ezera ir Ĝoti interesanta vieta pētījumiem, jo te cilvēki senatnē gan dzīvojuši, gan apbedījuši savus mirušos. Nākamais solis būtu atradumu digitalizācija, lai vairāku gadu gaitā veiktie atklājumi Zvejnieku kapulaukā kĜūtu izmantojami plašākai auditorijai.

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai būtiska pašvaldību loma nekustamā kultūras mantojuma (īpaši lauku un pilsētu baznīcu, viduslaiku piĜu mūra drupu un citu) saglabāšanā, atbalstot draudzes, īpaši rūpējoties par saimnieciski neizmantojamiem kultūras pieminekĜiem, palīdzot draudzēm vai to īpašniekiem (nereti pagastu vai pilsētu pašvaldībām) piesaistīt līdzekĜus to konservācijai, restaurācijai un izmantošanai, īpaši gadījumos, kad tiek uzsvērta pieejamība, sabiedriska izmantošana, tai skaitā – tūrismā.

Galvenie pieminekĜi un to koncentrācijas areāli

Lielākā kultūras pieminekĜu koncentrācija ir Valmierā, Rūjienā, Mazsalacā, kā arī DikĜu, Burtnieku, Kocēnu, Naukšēnu un Vaidavas pagastos.

1.4. AINAVAS DAUDZVEID ĪBA

1.4.1. AINAVAS DAUDZVEID ĪBA Valmieras rajonā ainavu veidošanos noteikusi teritorijas ăeoloăiskās attīstības vēsture,

kā arī cilvēku saimnieciskā darbība dažādos vēstures laika posmos.

Ainava ir redzamā apkārtne, vides vizuālais veidols, kas piemīt konkrētai vietai. Valmieras rajonam raksturīga liela dabas daudzveidība. Ainavu veidošanos noteikusi teritorijas ăeoloăiskās attīstības vēsture, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība dažādos vēstures laika posmos.

Reljefs nosaka ainavu telpas raksturu, piemēram, pauguraiĦu un līdzenumu neapstrīdamo atšėirību, dabas procesu dinamiku, mitruma apstākĜu krasās atšėirības nelielos attālumos, zemes izmantošanas iespējas un īpatnības, dabasskatu dažādību, kā arī Ĝauj kartēs norobežot atšėirīgās ainavas un nosaka to konfigurāciju. Balstoties uz strukturālo un vizuāli telpisko analīzi, ainavas tika nodalītas pēc strukturālām pazīmēm un raksturotas pēc dabasskatu jeb ainu rakstura, vērtības un daudzveidības. Ainavu vizuālās struktūras analīze atĜauj nodalīt rajona teritorijas daĜu, kurai raksturīga lielāka ainu daudzveidība kopumā, un arī no estētiskā viedokĜa tā ir visinteresantākā. Šīs teritorijas uzskatāmas par vērtīgo ainavu kodolu- galveno īpašību un pazīmju nesēju. Pārējās ainavas kalpo par fonu vai par papildinājumu šai centrālajai daĜai.


62

Ainavu aizsardzībā viena no svarīgākajām sastāvdaĜām ir bioloăiskās daudzveidības saglabāšana, kura ietver sevī gan augu un dzīvnieku sugu, gan arī to dzīvesvietu dažādību. Tāpēc svarīgi ainavās, kuras veidojušās cilvēka un dabas mijiedarbības procesā (pĜavās, ganībās), nepieĜaut ainavu renaturalizāciju –lauku un pĜavu aizaugšanu ar krūmiem un vēlāk apmežošanos. Ainavu un ekosistēmu aizsardzību praksē realizē likumdošana un teritorijas plānojumā noteiktie aizsardzības statusi vai zemes lietojumveidi. Ainavu saglabāšanas process ietver sevī ainavu izmantošanas regulēšanu, apzinātu un mērėtiecīgu kopšanu.

Savdabīgas dabas vērtības ir saistītas ar vecajiem lauku parkiem un dendroloăiskajiem stādījumiem, to skaitā alejām un dzīvžogiem, kā arī atsevišėi augošiem veciem kokiem. Tie ir ne tikai neatĦemama kultūrvēsturiskās ainavas sastāvdaĜa, bet tās ir arī nozīmīgas daudzu augu un dzīvnieku sugu dzīvesvietas. Alejas kā lineārie ainavas elementi ir svarīgi pārvietošanās koridori daudzām dzīvnieku sugām. Parki tika veidoti ap bijušo muižu centriem un sevī apvieno gan arhitektūras un kultūras, gan dabas un vēstures vērtības.

Pēdējo gadu laikā rajonā ainava mainījusies strauji, pieaugusi meža puduru un nelielu meža masīvu aizĦemtā teritorija, joprojām meža teritorijas pakāpeniski aizĦem aizvien jaunas kādreiz lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Veicot meliorācijas darbus ainavas bieži tika ievērojami vienkāršotas un bieži zaudējušas vides daudzveidībai nozīmīgus elementus. Pateicoties vienlaidu meliorācijai un arī krūmāju uzvirzīšanās procesam, strauji samazinājušās dabisko pĜavu un purvu platības, kas savukārt nonivelē kopējo ainavu daudzveidību.

Kopumā rajona teritorijai raksturīgs ainavu mozaīkveida zīmējums, bez plašām viendabīgām teritorijām.

Pēdējos gados notiekošā lauksaimniecības zemju aizaugšana ar krūmājiem mežu vides daudzveidību ievērojami nepalielina, bieži vien pat samazina.

Gaujas senielejas, tās pieteku ieleju un tuvākās apkārtnes tipiskās un gleznainās ainavas ir viens no kritērijiem, kādēĜ tieši šajā teritorijā tika nodibināts pirmais nacionālais parks Latvijā.

Valmieras rajonā no apdzīvojuma struktūras viedokĜa ainavu var iedalīt: lauku un pilsētvides dizaina ainavā. Lauku ainavā dominē dabas ainavu elementi, savukārt Valmieras, Rūjienas un Mazsalacas pilsētvides ainavā dominē apbūves elementi.

Lauku kultūrainava, tās struktūra un atsevišėie elementi ir dabas un sabiedrības mijiedarbības materializēta izpausme, kas konkrētai vietai piešėir papildus vērtību.

Kā estētiski un kultūrvēsturiski nozīmīgi ir Gaujas un Salacas ielejas, kā arī ZiemeĜvidzemei raksturīgi ainavu elementi. Tādi ir senās, baronu stādītās alejas, stādījumi (koku grupas) ap viensētām (augĜu dārzi- ābeles, dzīvžogi), muižu un vecsaimniecību ēkas un parki, luterāĦu baznīca un kapsētas, vējdzirnavas, laukakmens mūru ēkas, reljefam piekĜautie līkumotie ceĜi, atsevišėie ceĜmalu un laukvidu koku un krūmu puduri, kā arī upju līkločainās gultnes, uzstādināto ūdenskrātuvju ūdens virsmas spogulis un dažādie vides dizaina, labiekārtojuma elementi (norādes zīmes u.c.).

Rajona teritorij ā ainavas var iedalīt šādos galvenajos ainavu tipos:

• Gaujas senielejas un pieteku ieleju ainava, kurai raksturīgs izteikts reljefs – ielejas un gravas, daudzi devona smilšakmeĦu atsegumi, Gaujas loki, ar lielu kritumu tekošu mazāku upju un strautu sazarots tīkls, dažādā pakāpē aizaugušas vecupes, paliĦu un terašu pĜavas, jaukto, lapu koku, t.sk. arī platlapju sugu meži senkrastu nogāzēs, kā arī nesablīvēta tradicionālo viensētu apbūve;

• Salacas ielejas ainava, – reljefs, nogulumu sastāvs, mitruma apstākĜi, zemes lietojumveidi, to maiĦas laika gaitā, apdzīvojums. Minēto apstākĜu kopums savukārt nosaka ainavas


63

ekoloăisko struktūru, teritoriālo ekotopu un atsevišėu ainavas elementu izvietojumu. Uz to bāzes veidojas dažādie biotopi, kā arī biotopu telpiskā izvietojuma likumsakarības;

• Burtnieku drumlinu pauguraines ainava,- tipiskākais drumlinu reljefs Latvijā, mozaīkveida agroainava ar nelieliem meža masīviem un aizaugušām upju ielejām ir dominējošs ainavas tips;

• Meža ainava, kurai raksturīga jaukto un skuju koku mežu mozaīka ar lielu meža augšanas apstākĜu tipu daudzveidību, audžu dažādu vecuma struktūru, nelieli, galvenokārt nepārskatāmi purvi, slapjas lauces, meža ezeri, neapbūvēti meža klajumi;

• Purvu ainava, kurai raksturīga atklāta vai daĜēji pārskatāma pārpurvota, saimnieciski neizmantota teritorija ar dažāda lieluma un formas ūdenstilpēm, kā arī raksturīgo purva augu valsti;

• Ainava ap ezeriem, kurai raksturīga gan dabiskā , gan tradicionālā lauku kultūrainava ar ezeru krastiem nepietuvinātu viensētu apbūvi;

• Tradicionālā lauku kultūrainava, kurai raksturīga lauksaimniecībā izmantojamu zemju, nelielu meža vai krūmu puduru, dabisku un mākslīgu ūdenstilpju mozaīka, kā arī izklaidu viensētu apbūve, kuru lielākoties ietver koku grupu stādījumi ap pagalmiem. Tradicionālā lauku kultūrainava izplatīta lielākajā pagasta daĜā;

• Kultūrvēsturisko apbūves centru ainava – kurai raksturīga kultūras un vēstures pieminekĜu lielā koncentrācija samērā nelielā platībā;

• Urbanizētā ainava, kurai raksturīga daudzstāvu dzīvojamā apbūve, sablīvēta vienstāvu apbūve, lauksaimnieciskās un rūpnieciskās ražošanas un apkalpes centri vai atsevišėi objekti.

Rajona teritorij ā ir pārstāvēti šādi ainavas elementi:

1) ar veăetācijas segu saistītie elementi (atsevišėi koki, savrupas koku grupas, izolēti meža puduri (birzis), vizuāli saistītu meža puduru mozaīka, norobežojoša meža siena, nediferencēta meža mala tālumā);

2) ar cilvēka darbību saistītie elementi (atsevišėas celtnes, lauku sētu puduri ar dārziem un kokiem, alejas gar ceĜiem, ceĜi un ceĜa un informācijas zīmes, labiekārtojuma elementi);

3) ar apvidus reljefu saistītie elementi (nogāzes, pauguru virsas, atsevišėi reljefa elementi, upju un strautu ielejas, pārpurvotās ieplakas);

4) ūdens- uzstādināto dīėu ūdens virsmas, nelielas ūdens krātuves, dīėi, upes un ezeri;

5) kultūrvēsturiskie ainavas elementi (senas lauku sētas, alejas un kultūras pieminekĜi, senie ceĜi, akmeĦi);

6) jauni ainavas elementi, kuru rašanos nosaka jaunas funkcijas- tūrisms un atpūta, un nepieciešamība speciāli sagatavot teritoriju atbilstīgi tām prasībām, ko uzliek šīs funkcijas (mazās arhitektūras formas ar dekoratīvu nozīmi, norādes (mājvārdi, vietvārdi), kāpnes dabiskās nogāzēs, autostāvvietas, marėētas takas).

Reljefs nosaka ainavu telpas raksturu, piemēram, pauguraiĦu un līdzenumu neapstrīdamo atšėirību, dabas procesu dinamiku, mitruma apstākĜu krasās atšėirības nelielos attālumos, zemes izmantošanas iespējas un īpatnības, dabasskatu dažādību, kā arī Ĝauj kartēs norobežot atšėirīgās ainavas un nosaka to konfigurāciju.


64

Teritorijas plānojumā ir izdalītas ainaviski vērt īgās teritorijas . Tās ir teritorijas, kas izceĜas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu (īpašu skaistumu). To mērėis ir aizsargāt un saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi un ainavu tās daudzveidībā, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietošanu4.

Kā līdzenumu, tā pauguraiĦu dabasskatos liela nozīme un īpatsvars ir dažādiem antropogēniem elementiem, ēkām, ceĜiem, sakaru un elektrolīnijām u.c. Tomēr atsevišėās vietās tie koncentrējas, nosakot dabasskatu saturu, to galvenās vizuālās īpatnības. Ar daudzveidīgo cilvēka darbību ainavā un tās radītajiem antropogēnajiem elementiem saistās arī ainavu bojājumu vai vizuālā piesārĦojuma areāli. Ainavu analīze Ĝāva vēlreiz pārliecināties par to, ka kādas vērtīgas un vizuāli atraktīvas ainavu telpas pašvērtību ievērojami var samazināt blakus esošās, vizuāli deformētās ainavas.

Ainaviski vērtīgās teritorijas ir galvenokārt ceĜmalu ainavas. Tās ir Ĝoti labi pārskatāmas no lielākajiem ceĜiem, kas šėērso pagasta teritoriju, tādēĜ nosakot prasības šo teritoriju apbūvei un cita veida izmantošanai ir Ħemts vērā, ka ainavas organizē ceĜš un ka šīs teritorijas vienlaicīgi dažādajai funkcionālajai izmantošanai ir arī sabiedriska (publiska) telpa.

Valmieras rajona attīstības politika ir vērsta uz izcilo ainavu saglabāšanu, nemainot zemes izmantošanas mērėi, veidojot pievilcīgas skatu vietas ar bagātu informatīvo materiālu.

Vēsturiskie materiāli liecina, ka jau senākajos laikos ainaviski vērtīgās teritorijas, bijušas apdzīvotas un intensīvi izmantotas lauksaimniecībā, par to liecina ievērojamā kultūrvēsturisko objektu koncentrācija šajās teritorijā.

Vēsturiski lielas pārmaiĦas ainava piedzīvojusi padomju periodā – izsūtīšanas, iedzīvotāju pārvietošana uz ciematiem, kad tika veikta lauksaimniecības un mežu zemju meliorācija – tās rezultātā raksturīgā mozaīkveida ainava pazaudēja ne vien būtiskus struktūrelementus – ceĜus, alejas, dižkokus, viensētas un to grupas, bet arī tradicionālās apbūves ainavas veidošanas tradīcijas. Līdz šim mozaīkveida ainavas izzušanu sekmējusi arī tīrumu un ganību aizaugšana. Pašreiz šis process ir samazinājies un pateicoties Struktūrfondu un tiešo maksājumu atbalstam zemju īpašnieki un apsaimniekotāji ir motivēti apsaimniekot lauksaimniecības zemju teritorijas ar agrotehniskiem vai noganīšanas paĦēmieniem.

Izmantojot informāciju informatīvajā bukletā „Vidzemes ainavu daudzveidība šodien un rīt” (VAA, 2004.), un Vidzemes teritorijas plānojuma pielikumu „Vidzemes ainavas, to novērtējums un izmantošanas raksturojums”, var minēt sekojošus galvenos Vidzemes reăiona ainavu tipus, kas raksturīgi arī Valmieras rajonam: • upju ieleju un senleju ainava. Gaujas senielejas un Salacas ielejas, un pieteku ieleju ainava

ar raksturīgo izteikto reljefu un daudzajiem devona smilšakmens atsegumiem ir unikāls Eiropas nozīmes dabas veidojums,

• tradicionālā lauku kultūrainava- harmoniska lauksaimniecībā izmantojamo zemju, nelielu mežu puduru, ūdenstilpju un izklaidu viensētu apbūves mozaīka (visa rajona lauku teritorija),

• meža ainava ar raksturīgo jaukto un skuju koku mežu mozaīku (galvenokārt rajona vidus un ziemeĜu daĜa),

• purvu ainava – atklātas vai daĜēji pārskatāmas pārpurvotas teritorijas ar raksturīgo purva augu valsti,

4 Teritorijās, kuras ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, ainavu apsaimniekošana jāveic atbilstoši to funkcionālajam zonējumam.


65

• ezeru ainava – gan dabiskās, gan tradicionālās lauku kultūrainavas ap ezeriem (Burtnieku ezers, rietumu, dienvidu un austrumu krasta teritorija),

• kultūrvēsturisko apbūves centru ainava - ar kultūras un vēstures pieminekĜu koncentrāciju nelielā platībā – pilskalni, pilsdrupas, senu apbedījumu vietas, baznīcas, muižu centri, atsevišėas zemnieku sētas,

• urbanizēta ainava – kam raksturīga daudzstāvu dzīvojamā apbūve, sablīvēta vienstāva apbūve, ražošanas un apkalpes objekti (Valmiera).

Vairums rajona ainavu ir uzskatāmas par kultūrainavām, jo tikai nedaudzas teritorijas ir palikušas cilvēka darbības neietekmētas.

Kultūrainavu pašlaik apdraud gan ekonomiskā stagnācija nomalēs, pierobežā, gan arī strauja un nekontrolēta attīstība Valmierā un tuvākajā apkārtnē.

Vērtīgāko ainavu aizsardzībai Vidzemes reăionā valsts izveidojusi piecus aizsargājamo ainavu apvidus, un teritorijas plānojuma izstrādes gaitā identificētas reăionālās nozīmes aizsargājamās ainavas.

Ainavu un to skaistuma saglabāšana neizslēdz to ekonomisku izmantošanu, tieši otrādi, tās var būt par ekonomiskās attīstības stimulu: brīnišėīgās ainavas piesaista tūristus un bieži vien līdz ar to arī investīcijas. TādēĜ šī daudzveidīgā mantojuma ainavas jāapzina pilnībā un jāizvērtē to saglabāšanas un tālākas izmantošanas reglamentācija.

Rajona teritorijā lielākie draudi ainavu jomā saistās ar turpmākās darbības attīstības veidiem un tendencēm:

1) Iespēja zaudēt ainaviskās vērtības- gan kopskatu, gan to ainavas elementu izkārtojumu, kas raksturīgs katrai konkrētai ainavu vienībai- jaunās apbūves attīstība, sevišėi ekoloăiski un vizuāli jūtīgās vietās; Piemēram, Burtnieku ezera krasta teritorija arvien vairāk aizaug ar krūmājiem, ezera piekraste pārpurvojusies, aizaugusi ar meldriem un niedrēm. Upju krasta teritorijas arī aizaug, gultnes pielūžĦojas ar kritušajiem kokiem.

2) Ekoloăiskās situācijas pasliktināšanās, ja notiks lauksaimnieciskās darbības: noganīšanas, insekticīdu un pesticīdu lietošanas, mēslošanas, lielo zīdītāju ievešanas, aktivizēšanās vai paplašināšanās, tā rezultātā var samazināties dabīgo pĜavu īpatsvars un bioloăiskā daudzveidība.

3) Lielas pārmaiĦas vērojamas meža ainavā – mežu izciršana un kokmateriālu izvešana noved pie meža ainavas ekoloăiskas un vizuālas degradācijas, jo ne vienmēr tiek Ħemta vērā meža ainavas lielā vizuālā un ekoloăiskā nozīme.

Daudzi vecie muižu parki laukos ir nekopti un zaudējuši savu sākotnējo plānojumu. DaĜa stādīto un kādreiz rūpīgi kopto svešzemju koku un krūmu jau iznīkuši, novecojuši vai arī zaudējuši iecerēto dekorativitāti.

Perspektīvā Valmieras rajonā attīstāmās ainaviski nozīmīgās teritorijas:

• Vidzemes jostas teritorija,

• Straupe – Cēsis – Valmiera – Rauna,

• Zilaiskalns – Burtnieks – Mazsalaca – Rūjiena,

• ZiemeĜgaujas AAA.


66

IlgtermiĦā būtiski saglabāt un nostiprināt Valmieras rajona ainavas daudzveidību un savdabību. Vidējā termiĦā šajās teritorijās nepieciešams saglabāt un palielināt ainavas telpisko nozīmi, kā arī saglabāt kultūrvēsturisko ainavu un tradicionālo apdzīvojuma struktūru.

1.4.2. ZIEME ěVIDZEMES BIOSFĒRAS REZERVĀTA AINAVU EKOLO ĂISKAIS PLĀNS

DaĜa Valmieras rajona teritorijas atrodas ZiemeĜvidzemes biosfēra (ZBR) rezervāta teritorijā.

2007. gadā ANO finansēta projekta ietvaros izstrādāts ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāta ainavu ekoloăiskais plāns, kur ā noteikts, ka ZBR ainavu telpas telpisko pamatstruktūru veido starptautiskās nozīmes biocentri (kodolzonas un buferzonas) un koridori (pamatelementi un buferzonas).

Biocentri (bioloăiskās daudzveidības centri) ir teritorijas, kurās ilgstoši var pastāvēt dabiskā ainavas genofonda sugas un sabiedrības, Ħemot vērā biocentra izmērus un ekoloăiskos apstākĜus. Ar jēdzienu “buferzona” galvenokārt saprotam vērtīgu dabas objektu aizsargāšanu no apkārtnes negatīvās ietekmes, ieskaitot arī intensīvu zemes izmantošanu. Buferzonām ir nozīme arī struktūru stabilitātes nodrošināšanā un aizsargājamo elementu ilglaicīgas pastāvēšanas nodrošināšanā.

ZBR starptautiskās nozīmes biocentri un koridori perspektīvā iekĜaujas visas Eiropas kopējā ekoloăiskajā tīklojumā. ZBR ir izdalīti šādi starptautiskās nozīmes biocentri, kas atrodas Valmieras rajona teritorijā:

• ZiemeĜu purvu mežu un mitrāju biocentrs;

• Augstrozes mežu un mitrāju biocentrs.

Nākotnē, izstrādājot Eiropas ekoloăisko tīklojumu, ZBR teritorijā izdalītie starptautiskās nozīmes biocentri iekĜaujami Eiropas ekoloăiskajā tīklojumā, kā tā biocentri.

ZBR starptautiskās nozīmes koridoros ir iekĜautas lineāras meža masīvu joslas, kā arī mozaīkveida ainavas struktūras ar “meža masīviem un puduriem”, kas nodrošina sugu sezonālo pārvietošanos un migrāciju, populāciju izplatību un savstarpējo sasaisti to dabiskā izplatības areāla robežās starp starptautiskās nozīmes biocentriem. ZBR Valmieras rajonā ir izdalīts viens starptautiskas nozīmes koridors - ZiemeĜu purvu –Sedas mežu un mitrāju koridors.

Starptautiskās nozīmes koridoru pamatelementi vienlaikus ir nacionālās nozīmes biocentri. Līdzīgi, kā starptautiskās nozīmes biocentru kodolzonām, arī koridoru pamatelementiem plāna ietvaros ir izstrādāti priekšlikumi to saglabāšanai un apsaimniekošanai. Vietās, kur esošie koridoru pamatelementi atrodas lielā attālumā viens no otra, pasēs ir iestrādāta prasība izveidot jaunus pamatelementus. Tas nozīmē, ka šajās vietās nepieciešams mežu apsaimniekošanu veikt tā, lai pēc 20 gadiem atsevišėi meža nogabali vai to kombinācija atbilstu pamatelementu prasībām attiecībā pret mežaudzes vecuma struktūru un sugu sastāvu. Starptautiskās nozīmes koridoros, tanī skaitā to buferzonās, nebūtu vēlams veikt zemes transformāciju, kas būtiski varētu ierobežot dzīvnieku sugu pārvietošanos, piemēram, lielu rūpnīcu būvniecību, lielu meža plantāciju ierīkošanu, lielu karjeru vai arī karjeru kompleksu izveidošanu. Šajās teritorijās vēlams saglabāt esošo zemes izmantošanas struktūru. Ir pieĜaujams un pat vēlams, ka atsevišėos gadījumos būtu nepieciešams apmežot lauksaimniecības zemes. Izbūvējot lineārus infrastruktūras objektus (dzelzceĜa līnijas,


67

autoceĜus), kas šėērso šos koridorus, jānodrošina dzīvnieku migrācija un pēc iespējas jānovērš transporta līdzekĜu un dzīvnieku sadursme.

Starptautiskajiem kritērijiem atbilst arī Salacas upes koridors ar buferzonu, kas ir nozīmīgs lašveidīgo zivju migrācijai. Lai nodrošinātu minētā koridora funkcionēšanu, AEP paredz Staiceles aizsprosta likvidāciju, upes aizauguma samazināšanu un lašveidīgo zivju nārstu vietu saglabāšanu un uzturēšanu, vienlaikus pieĜaujot tūrisma un rekreācijas attīstību.

ZBR AEP ārpus starptautiskās nozīmes biocentriem un koridoriem ir izdalīti vairāki nacionālās nozīmes biocentri. Atsevišėa pase ir sastādīta Burtnieku ezera biocentram ar buferzonu, jo tam ir liela nozīme bioloăiskās daudzveidības, saglabāšanā un sociālekonomiskajā attīstībā, kā arī pastāv vairākas ekoloăiskās problēmas.

Kā nacionālās nozīmes upju koridori ir izdalīta viena upes ieleja - Sedas upes iekšzemes ūdeĦu un mitrāju koridors ar buferzonu.

ZBR AEP relatīvi lielas teritorijas aizĦem ainavu telpas ar speciālām prasībām vides aizsardzībā un zemes izmantošanā. Minētās ainavu telpas var sagrupēt četrās grupās, atkarībā no to izmantošanas un apsaimniekošanas mērėa:

• Mozaīkveida ainavu telpas ar speciālām prasībām zemes izmantošanas struktūrai;

• Polderu ainavu telpas ar speciālām prasībām hidroloăiskā režīma uzturēšanai un zemes izmantošanai (Silzemnieku polderis);

• Piekrastes ainavu telpa ar mērėi nodrošināt bioloăisko daudzveidību, saglabājot ainavas kultūrvēsturiskās un estētiskās vērtības, vienlaikus veicinot tūrisma un rekreācijas attīstību;

• Atjaunojamās ainavas (Zilākalna (Zažēnu) purvs un Rūjas zivju dīėi).

Mozaīkveida ainavu telpas izdalītas ar mērėi, lai nodrošinātu sugu mozaīkveida dzīvotĦu saglabāšanu, kas kopumā nodrošina bioloăiskās daudzveidības saglabāšanu rezervāta teritorijā. ZBR ainavu ekoloăiskajā plānā ir izdalītas viena mozaīkveida ainava - ĖoĦu mozaīkveida ainava.

Šajās ainavu telpās nebūtu vēlams atbalstīt lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanu, meža plantāciju ierīkošanu, vēja ăeneratoru uzstādīšanu. Vienlaikus, Ħemot vērā pašreizējo zemes izmantošanu un izstrādājot priekšlikumus ZBR zonējuma grozījumiem, ainavu telpu daĜas, kurās jau pašreiz novērojama lauksaimniecības zemju dabiska apmežošanās, eksperti iesaka iekĜaut neitrālajā zonā. Savukārt, teritorijas, kur pašreiz pateicoties lauksaimniecības zemju apsaimniekošanai saglabājās mozaīkveida struktūra, tiek ieteikts iekĜaut ainavu aizsardzības zonā.

Silzemnieku poldera ainava izdalīta ar mērėi, lai parādītu teritoriju, kurā AEP paredz hiroloăiskā režīma mākslīgu uzturēšanu arī turpmāk, vienlaikus veidojot zemes segumu, kas nodrošinātu pĜavu bioloăisko vērtību saglabāšanu un paaugstināšanu.

ZBR AEP liela uzmanība ir pievērsta degradēto teritoriju atjaunošanai, bet atsevišėas pases ir sastādītas, pateicoties to lielajām teritorijām un ar to atjaunošanu saistītajām problēmām - Rūjas dīėiem un Zažēnu purvam. Plānā ir paredzēts Rūjas dīėu, kā ūdensobjektu atjaunošana un Zažēnu kūdras ieguves lauku apmežošana vai arī izmantošana koksnes biomasas audzēšanā.


68

Kā atsevišės ZBR ainavu telpu tips ir izdalītas ainavu telpas ar vērt īgiem kultūrvēsturiskiem objektiem un augstu ainavu estētisko kvalitāti.

Tās ir ainavu telpas ar lielu kultūrvēsturisko objektu vai elementu koncentrāciju un/vai estētiski augstvērtīgas ainavas, kuru vērtību nosaka vēsturiski izveidojusies kultūrvēsturiskā telpa. Kultūrvēsturiskajās ainavās galvenais mērėis ir saglabāt un/vai atjaunot kultūrvēsturiskās ainavas elementus un kādreiz pastāvošo to telpisko sasaisti. ZBR Valmieras rajonā teritorijā ainavu ekoloăiskajā plānā ir izdalītas šādas kultūrvēsturiskās ainavu telpas:

• Burtnieku kultūrainava;

• DikĜu kultūrainava;

• Rūjienas kultūrainava;

• Mazsalacas kultūrainava;

• Bērzaines kultūrainava;

Šajās ainavu telpās nebūtu vēlams atbalstīt lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanu, meža plantāciju ierīkošanu, vēja ăeneratoru uzstādīšanu, jaunu karjeru ierīkošanu. Lauksaimniecības zemju apmežošanas gadījumā, ja tā nav novēršama, izstrādājams ainavu dizaina plāns. Kultūrvēsturiskajās ainavās saglabājama vēsturiski izveidojusies apbūves struktūra. Nebūtu vēlams jaunu ciemu veidošana, bet jaunas vienlaidus apbūves gadījumā, ieteicams paplašināt esošos ciemus. Ainavu telpas ar vērtīgiem kultūrvēsturiskiem objektiem un augstu ainavu estētisko kvalitāti ir iekĜaujamas ZBR ainavu aizsardzības zonā.

ZBR AEP ietvaros ir aprakstītas ainavu telpas ar dominējošiem ainavu tipiem bez speciālām prasībām zemes izmantošanā. Šīm ainavu telpām nav izvirzītas konkrētas prasības bioloăiskās daudzveidības vai arī kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanai, bet ir iestrādāti priekšlikumi vides kvalitātes saglabāšanā vai uzlabošanā. Tās ir:

• Burtnieku drumlinu ainava;

• Zilākalna viĜĦotā ainava;

ZBR ainavu ekoloăiskajā plānā ir parādītas teritorijas vēja ăeneratoru uzstādīšanai un vietas, kur jāveic pasākumi dzīvnieku migrācijas nodrošināšanai, ekosistēmu atjaunošana, pilsētu un ciemu attīstības virzieni, kā arī teritorijas, kur būtu ierobežota derīgo izrakteĦu ieguve. Vēja ăeneratoru uzstādīšanas vietas ir parādītas Ħemot vērā vēja enerăijas asociācijas interneta mājas lapā (windenergy.lv) ievietoto potenciālo vēja enerăijas karti un vērtējot vēja ăeneratoru iespējamo ietekmi uz putnu migrāciju un ainavu vizuālo veidolu.

Derīgo izrakteĦu ieguve

ZBR ainavu ekoloăiskā plāna ainavu telpu pasēs ir iestrādāta prasība, ka derīgo izrakteĦu ieguvē prioritāte ir esošo karjeru izmantošana. Jaunu karjeru ierīkošana nav pieĜaujama starptautiskas un nacionālas nozīmes biocentru kodolzonās un pamatelementos, kā arī to buferzonās, ja tas tieši vai netieši ietekmē kodolzonas un pamatelementus (piemēram, hidroloăiskā režīma izmaiĦas, trokšĦa piesārĦojums u.c.). Jaunu karjeru ierīkošana nav pieĜaujama arī kultūrainavās, piekrastes ainavā un upju ielejās un to tiešā (200 m platā joslā) tuvumā


69

1.5. VALMIERAS RAJONA TERITORIJAS IZVEIDE UN TELPIS KĀ STRUKTŪRA

1.5.1. RAJONA ADMINISTRAT ĪVĀS TERITORIJAS VEIDOŠAN ĀS VĒSTURE

Valmieras apriĦėis kā administratīvi teritoriāla vienība pastāvēja kopš 1783. gada. Valmieras apriĦėī ietilpa lielākā daĜa tagadējā Limbažu rajona, kā arī daĜa Straupes un Raiskuma teritorijas, kopumā 100 pagasti.

Platības ziĦā, starp 19 apriĦėiem, Valmieras apriĦėis 1935. gadā ieĦēma ceturto vietu valstī, bet iedzīvotāju skaita ziĦā – 8.vietu. Administratīvi apriĦėis bija iedalīts 50 pagastos un 6 pilsētās.

Ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto Valmieras apriĦėī 1935.gadā bija augstāki nekā vidēji Vidzemē un valstī. Valmieras apriĦėī visai sekmīgi darbojās pagastu pašvaldības. Ar pašvaldību aktīvu līdzdalību tika uzceltas skolas DauguĜu, DikĜu, Kauguru, Naukšēnu, Pāles, Rencēnu un Valmieras pagastos. 24 pagasti 1936.gadā nodibināja pašvaldību sadarbības apvienību, kuras galvenais mērėis bija gādāt par veselības aizsardzību, uzturot savu slimnīcu Valmierā un bijušajā DikĜu muižā iekārtojot tuberkulozes palīgsanatoriju.

1940.g.jūnijā sākās padomju okupācijas laiks, kas krasi izmainīja dzīvi visās jomās. Ierasto kārtību Valmieras apriĦėa laukos un pilsētās sagrāva privātīpašuma nacionalizācija un uzsāktā zemes reforma, kā arī padomju varas iestāžu represijas

Padomju laikā izmainīja lauku iedalījumu pagastos, izveidoja ciemus, kuru robežas pilnībā nesakrita ar agrāko pagastu teritorijām. 1949.gada reformā Valmieras apriĦėi sadala 4 rajonos – Alojas, Limbažu, Rūjienas, Valmieras. Pagastus katru sadala 1-3 ciema padomēs.

Pēc 1953.gada reformas pašreizējā Valmieras rajona teritorijā bija divi rajoni – Valmieras un Rūjienas. 1963.gadā tika izveidots Valmieras rajons, kurā ietilpst arī pašreizējā Limbažu rajona teritorija, bet Naukšēnu pagasta teritorija ietilpa Valkas rajona sastāvā. Kopš 1967.gada pastāv pašreizējais Valmieras rajons ar centru Valmierā sk. Valmieras rajona pārskata karti). Nelielas korekcijas pagastu robežās tika veiktas 1977.gadā DikĜu ciemam pievienojot daĜu Limbažu rajona Katvaru ciema teritorijas, Ramatas ciemam daĜu Limbažu rajona Staiceles ciema teritorijas, bet daĜu SkaĦkalnes ciema teritorijas pievienojot Limbažu rajona Braslavas ciemam, daĜu DikĜu ciema teritorijas Limbažu rajona Katvaru un Umurgas ciemiem. 1981. gadā BrenguĜu ciemam pievienoja daĜu Valkas rajona Trikātas ciema, Naukšēnu ciemam- daĜu Valkas rajona Ērăemes ciema , Rencēnu ciemam daĜu Valkas rajona Jērcēnu ciema.

1.5.2. VALMIERAS RAJONS VIDZEMES REĂIONA TELP Ā Valmieras rajons atrodas Vidzemes reăiona ziemeĜrietumu daĜā.

Vidzemes telpiskā struktūras plāna apdzīvojuma funkcionālo tīklu iedalījumā Valmieras rajona teritorija iedalīta ZiemeĜu urbānajā tīklā.

ZiemeĜu urbānais tīkls ir Vidzemes telpiskā struktūras plāna koncepcijas pamatā esošā “Vidzemes taureĦa” kreisais spārns, ko veido lielākās pilsētas – Valmiera, Cēsis, Valka, un Smiltene ar urbānajiem areāliem, mazpilsētas un lauku apdzīvojuma centri - Līgatne, PriekuĜi, Liepa, Straupe, Augšlīgatne, Rauna, Rubene, Mūrmuiža, Strenči, Trikāta, Seda, Vijciems.

Šim urbānajam tīklam jānodrošina Vidzemes lielo pilsētu konkurētspēja ar lielākajām Latvijas pilsētām citos reăionos. Tā priekšrocības ir labā sasniedzamība, transporta koridoru tuvums, kā arī apkārtējā kvalitatīvā dabas vide, skaistā apkārtne, tūrisma objektu tuvums un pakalpojumu daudzveidība.


70

Valmiera gan pēc apdzīvojuma struktūras, gan pēc funkcionālās nozīmes ir Vidzemes reăiona centrs.

Valmieras nozīme neaprobežojas tikai ar to administratīvajām robežām. Mijiedarbība ar apkārtējo teritoriju ietekmē gan pašu pilsētu attīstību, gan tajā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves veidu, gan tām piegulošo teritoriālo struktūru veidošanos. Valmiera veido ap sevi noteiktu tieces areālu. Tas ir cieši saistīts ar pilsētas centralitātes funkciju. Galvenie faktori, kas nosaka intensīvas pilsētu tieces veidošanos, ir iedzīvotāju vispārējā mobilitāte, darba un izglītības (mācību) migrācija, kā arī saimnieciskie sakari, saistīta komunālā un transporta infrastruktūra.

Valmieras tuvumā dzīvojošajiem iedzīvotājiem salīdzinot ar Valmieras rajona centram attālāko pašvaldību iedzīvotājiem ir labākas un daudzveidīgākas iespējas izvēlēties darbu, mācību iestādes un brīvā laika pavadīšanas veidu. Tas saistīts ar plašāku ekonomisko aktivitāšu iespējām un dažādu pakalpojumu piedāvājumu, ko var nodrošināt tieši lielās pilsētas. Savukārt, šīs pilsētas, balstoties uz plašāku tieces areālu, var palielināt savu potenciālu un, pilnveidojot savu funkcionālo struktūru, piedāvāt jaunas investīciju iespējas.

Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros Valmieras pilsētai tiks piešėirts republikas nozīmes pilsētas statuss. Paredzams, ka Valmieras loma nākotnē pieaugs, jo tās būs reăiona ekonomiskās attīstības galvenais centrs un mezgla punkts.

Valmierai būs svarīga loma arī apkārtējo pagastu infrastruktūras izveidē, uzĦēmējdarbības atbalstīšanā, tās būs pilsētai apkārtējo lauku teritoriju ekonomiskais un intelektuālais centrs, nodrošinot pakalpojumu pieejamību, dažādotu ražošanu un savstarpēju sadarbību un partnerību.

Paredzams, ka Vidzemes reăionā nostiprināsies arī lauku centru loma. Attīstoties ražošanai, pakalpojumiem un uzlabojoties sakariem, mazināsies starpība starp pilsētu un lauku iedzīvotāju labklājību un dzīves līmeĦiem. Būtiska loma lauku apdzīvoto vietu dzīvotspējas uzturēšanai un to attīstības veicināšanā būs labai ceĜu kvalitātei, ērtai satiksmei un efektīvām sakaru iespējām. Šie faktori veicinās gan jaunu uzĦēmumu izvietošanu lauku teritorijās, gan labāku pakalpojumu sasniedzamību lauku iedzīvotājiem.

Valmieras rajonu šėērso Via Hanseatica tūrisma attīstības zona, reăionālas nozīmes tūrisma zona un Rail Baltica zona.

Vidzemes pilsētu teritorijas ir samērā mazas, un lai tās stiprinātu, Vidzemes telpiskās struktūras plāns izvirza mērėi izstrādāt telpiskās attīstības stratēăiju pilsētām kopā ar to tuvāko apkārtni- urbanizētajām teritorijām ap tām.Ir jāveido kopīga politika par:

• mājokĜiem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem un objektiem,

• velosipēdu celiĦu tīklu starp lauku apdzīvotajām vietām un pilsētu, inženiertehnisko komunikāciju izmantošanu,

• pašvaldības pakalpojumu pieejamību,

• vispārēju pilsētvides kvalitātes paaugstināšanu,

• neizmantoto teritoriju un ēku izmantošanu,

• zaĜo zonu saglabāšanu un rekreācijas teritoriju veidošanu.


71

5. karte. Vidzemes plānošanas reăiona telpiskās struktūras sintēze. Avots: Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojums 2007.-2027. gadam.


72

6. karte. Valmieras rajons Vidzemes plānošanas reăionā. Avots: Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojums 2007.-2027. gadam.

1.5.3. VALMIERAS RAJONS LATVIJ Ā Valmieras rajons ir administratīvā iedalījuma vienība Vidzemē, un tā centrs ir

Valmiera. Rajons ziemeĜos robežojas ar Igauniju, austrumos - ar Valkas rajonu, dienvidos - ar Cēsu rajonu un rietumos ar Limbažu rajonu.

Valmieras rajons ir viens no 26 Latvijas Republikas administratīvajiem rajoniem. Rajona platība ir 2 373 km2, iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā bija 58 328, iedzīvotāju blīvums 24,6 cilv./km2.

Ăeogrāfiski Valmieras rajons atrodas Latvijas ziemeĜu daĜā. Rajona administratīvais centrs ir Valmieras pilsēta. Valmieras rajons ietver 23 pašvaldības, tai skaitā 3 pilsētas (Valmiera, Rūjiena un Mazsalaca – pilsēta ar lauku teritoriju), 19 pagastus, 1 novadu.

Valmieras rajona ăeogrāfiskais novietojums un vēsturiski izveidojies transporta tīkls sekmē citu reăionu apdzīvoto vietu sasniedzamību.


73

Valmierā ir koncentrētas vairākas valsts pārvaldes institūcijas. Perspektīvā, kā Vidzemes svarīgākais attīstības centrs, Valmiera var kĜūt par reăiona administratīvo centru, kas pārstāv nacionālā vai reăionālā līmeĦa publiskās pārvaldes iestādes.

Pašreiz Valmiera Latvijā pilda ekonomisko aktivitāšu jeb Vidzemes reăiona darījumu centra funkciju.

Valmieras reālā ekonomiskā telpa sniedzas pāri tās rajona robežām. UzĦēmējs, kurš darbosies Valmierā, lūkosies pēc plašākiem tirgiem, tādējādi izplatot savu ietekmi Vidzemē, Latvijā vai arī ārpus tās. Tātad Valmieras rajons, radot attīstības iespējas savā teritorijā, radīs tās arī plašākā reăionā. Regulāri notiek tematisks starptautiska mēroga pasākums „Valmieras forums”, kas pulcē starptautiskos sadraudzības partnerus un interesentus. Ir izveidojušies cieši sadarbības sakari ar partneriem Vācijā, Zviedrijā, Norvēăijā, Krievijā, Igaunijā un citur. Valmieras rajons ir labi atpazīstams nacionālajā līmenī- vairākos sociāli-ekonomiskajos rādītājos tas ieĦem vienas no vadošajām pozīcijām (IKP uz 1 iedzīvotāju, uzĦēmējsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem, NVO skaits, nefinanšu investīciju apjoms latos u.c.). Turpinās attīstīties augstas pievienotās vērtības ražošana Valmierā, kas dod būtisku stimulu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, nodrošinot ilgtspējīgas ekonomikas izveidi valstī kopumā.

Valmiera ir nozīmīgs transporta un komunikāciju centrs ne tikai Vidzemes, bet arī nacionālā mērogā. Valmiera ir arī nozīmīgs sabiedrisko, tai skaitā kultūras norišu centrs, kur tiek organizēti nacionālas un starptautiskas nozīmes pasākumi.

1.5.4. VALMIERAS RAJONA TELPISK Ā STRUKTŪRA Valmieras rajona teritorijas funkcion ālā organizācija Rajona teritoriju funkcionālo struktūru veido dažādām sociāli ekonomiskajām aktivitātēm piemītošo funkciju teritoriālais izvietojums un akumulācijas līmenis. Rajona teritoriālais izvietojums un akumulācijas līmenis ir nevienmērīgs- teritoriju var definēt kā nosacīti monocentrisku, jo Valmiera kā centrs nav salīdzināms ar citām apdzīvotām rajona vietām, kur funkciju spektrs un līmenis ir Ĝoti atšėirīgs. Būtiskas izmaiĦas telpiskajā struktūrā notika 19.gs. 60-o gadu sākumā, kad Valmierā strauji attīstījās rūpniecības sektors un dzīvojamā apbūve. Savukārt lauku teritorijās attīstījās ar lauksaimniecību saistītā ražošanas un apkalpes infrastruktūra, sociālā infrastruktūra un dzīvojamā apbūve.

No 1990-o gadu sākuma strauji mainījās telpiskās struktūras funkcionalitāte- gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Privatizācijas, valsts institūciju un pašvaldību funkciju maiĦas rezultātā rajona teritorijas funkcionālā organizācija ieguva jaunu veidolu.

Valmiera kā attīstības centrs ir unikāls ar to, ka nozīmīgākie ražošanas uzĦēmumi 1990-to gadu sākumā, atšėirībā no Rīgas un citiem valsts rajonu centriem, visi tika veiksmīgi privatizēti. UzĦēmumi spēja pārkārtoties no sociālistiskās plānošanas sistēmas uz tirgus ekonomikas apstākĜiem, apgūstot orientāciju uz Rietumeiropas, ASV un citām ekonomiski aktīvām tirgus telpām.

Tas pats sakāms arī par sociālo, izglītības, kultūras un sporta sfēru. Valmierā sekmīgi attīstījusies Vidzemes Augstskola, kas piesaista studēt gribētājus no visiem Latvijas reăioniem un arī ārvalstīm. 2005.gada rudenī ekspluatācijā nodeva Vidzemes olimpiskā centra halli, kurai ir nacionālas nozīmes objekts.

Ražošanas funkcija, patēriĦa funkcija, preču/pakalpojumu izplatīšanas funkcija un daudzas citas veiksmīgi attīstās galvenokārt Valmierā un blakusesošajos pagastos- Valmieras un Kocēnu pagastos.

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka gan konkrēto teritorijas funkcionālo zonu ăeogrāfisko novietojumu, gan apbūves intensitāti, ir atšėirības nekustamo īpašumu cenās un iespējās apgūt Valmieras pilsētas perifērijas teritorijas, kas saistītas ar pilsētas centru vai tuvumā esošajiem pagastu centriem. Šie divi pilnīgi atšėirīgie priekšnosacījumi teritorijas


74

attīstības plānošanai ir radījuši atšėirīgas teritorijas funkcionālās struktūras postsociālisma un attīstītas tirgus ekonomikas apstākĜos.

Rajona teritorijas funkcion ālās struktūras galvenās atšėir ības un problēmas:

1) Lēnāka mazefektīvi izmantotās teritorijas un perifērijas, tai skaitā pierobežas ar Igauniju reăenerācija vai pārveidošana.

Rajona teritorija, tai skaitā Valmieras pilsēta vēl nav sasniegusi attīstības stadiju, kad vecākās vai pamestās teritorijas tiek intensīvi reăenerētas, pat tad, ja šīs teritorijas atrodas potenciāli Ĝoti izdevīgos novietojumos.

2) Pamestās lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras un degradēto teritoriju esamība.

Tirgus ekonomikas apstākĜos, kad lauksaimnieciskā ražošana ir saistīta ar ievērojamiem kapitālieguldījumiem, lēnu kapitāla apriti un augstiem riskiem, augsti politizētu, salīdzinoši zemu atbalsta līmeni no valsts, liela daĜa īpašnieku, kuru īpašumā ir pamesta lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūra neriskē renovēt šīs ēkas.

Lētāk un efektīvāk nepieciešamo infrastruktūru būvēt ir attīstības centru tuvumā, ar piemērotu satiksmes un telekomunikāciju infrastruktūru, pieejamu augsti kvalificētu, motivētu un no atkarībām brīvu darbaspēku. Valmieras rajonā nav īpaši liels pieprasījums pēc vecajām rūpnieciskajām teritorijām, kas atrodas tālāk par 10-15 km no Valmieras, turklāt pašvaldības un valsts attīstītājiem nenodrošina stimulus izmainīt veco rūpniecisko teritoriju izmantošanu.

3) Relatīvi zema dzīvojamās zonas platība ar vienveidīgu funkciju.

Valmieras pilsētas dzīvojamo zonu lielā mērā veido daudzstāvu dzīvojamo ēku teritorijas, kas tika uzbūvētas padomju varas gados un kuros ir relatīvi zema vidējā platība uz vienu iedzīvotāju. Lielākajā daĜā attīstīto valstu pilsētu dzīvojamā zona un ar to saistītās palīga funkcijas aizĦem līdz pat 60-70 procentiem no kopējās pilsētas teritorijas. Vēl viena Valmieras iezīme ir dzīvojamās apbūves vienveidība, jo lielākā daĜa mazstāvu dzīvojamo teritoriju tika izplānotas un attīstītas no 1945. līdz 1990.gadam, savukārt šobrīd pilsētas apbūve perifērijā notiek pēc klasiskiem trafaretiem padomju laikā, neĦemot vērā labākos ārvalstu pilsētplānošanas risinājumus, kur mazstāvu apbūve harmonē ar dabas vidi, sabiedrisko vai atpūtas funkciju. Detālplānojumos parasti izpaliek ainavu elementu un aktīvās atpūtas elementu risinājumi.

4) Valmieras centrālās daĜas dominante mazumtirdzniecības teritoriālajā izvietojumā.

Iepirkšanās centrus un citus mazumtirdzniecības uzĦēmumus lielākajā daĜā Eiropas pilsētu ir ietekmējis vispārējais teritorijas decentralizācijas process. Tas attiecas uz pirmās nepieciešamības precēm - pārtiku, medikamentiem un saimniecības precēm. Lielākajā daĜā pilsētu vēsturiskais centrs galvenokārt kalpo kā tūrisma, kultūras un iepirkšanās vieta. Valmierā šis process ir aizsācies tikai pēdējos piecos gados, pilsētas teritorijas funkcionālajā struktūrā izpaužoties kā pieaugošs iepirkšanās centru skaits līdzās galvenajiem iedzīvotāju koncentrācijas rajoniem - mikrorajoniem, vai pie Valmieras „vārtiem”- Vidzemes olimpiskā centra rajonā.

IzmaiĦas iedzīvotāju skaitā izmainīs pieprasījumu pēc dzīvojamajai apbūvei piemērotajām platībām. Ja piemēram, Valmieras pilsētas iedzīvotāju skaits palielinātos, kas ir iespējams tikai ilgākā termiĦā, pirmās izmaiĦas teritorijas funkcionālajā struktūrā būtu urbanizētās teritorijas pārvietošanās perifērijas virzienā, lai varētu izvietot jaunos iedzīvotājus. Pieaugošā konkurence par dzīvojamajai apbūvei piemēroto zemi radītu arī pieaugošas nekustamā īpašuma cenas un veicinātu mazāku zemes platību uz vienu iedzīvotāju, kā arī augstākus rādītājus, kas raksturo telpu platības attiecību pret zemes platību. Tomēr ne rajonā, ne Valmierā tuvākajos gados nav sagaidāma iedzīvotāju skaita palielināšanās.


75

Ja Valmieras rajons, tai skaitā valmieras pilsēta spēs nodrošināt labākas darba iespējas un augstāku dzīves līmeni nekā citos Latvijas reăionos un pilsētās, nākotnē dzīvojamās zonas attīstību var ietekmēt arī iespējamā iedzīvotāju pārcelšanās no citām Latvijas apdzīvotām vietām uz Valmieras pilsētu vai rajonu.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās kopā ar iedzīvotāju novecošanos nākotnē var novest pie situācijas, kad samazināsies darbspējas vecumā esošu cilvēku skaits. Tas negatīvi atsauksies uz rajona konkurētspēju Baltijas un Eiropas mērogā. Tomēr Valmieras rajona teritoriālo struktūru vairāk ietekmēs ekonomiskās, nevis demogrāfiskās izmaiĦas.

Par Ĝoti svarīgu rajona teritorijas funkcionālo struktūru transformējošu faktoru ir kĜuvusi nekustamā īpašuma tirgus attīstība. Pēdējos gados nekustamā īpašuma tirgus attīstās straujāk Valmieras pilsētā un apkārtējos pagastu centros, nekā pārējā rajona teritorijā.

Jau vairākus gadus Valmierā ir novērots stabils pieaugums pieprasījumā un piedāvājumā, īpaši tas attiecas uz biroja, mazumtirdzniecības telpu tirgu un jaunuzbūvētajām vai pilnībā restaurētām dzīvojamajām ēkām. Pēdējo piecu gadu laikā Valmieras pilsētā ir izveidojies zemes un ēku cenu izmaiĦu gradients atkarībā no novietojuma teritorijā. Šī cenu gradienta izveidošanos lielā mērā noteica reālo nekustamā īpašuma cenu parādīšanās pēc 1991. gada un izmaiĦas piedāvājuma- pieprasījuma modelī.

Kopumā kopš Rīgas nekustamā īpašuma tirgus izveidošanās pirmsākumiem cenas ir pieaugušas, atspoguĜojot pieaugošās ēku uzturēšanas izmaksas.

Tirdzniecības telpu platība Valmierā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi, īpaši tas attiecas uz lielo tirdzniecības centru un pārtikas lielveikalu būvniecību, pamazām ir augušas arī cenas. Tomēr nākotnē šis process varētu palēnināties un jauno attīstību visvairāk ietekmēs makroekonomiskā izaugsme un it īpaši privātā patēriĦa līmeĦa pieaugums. Līdzšinējo straujo attīstību daĜēji var saistīt arī ar padomju laika plānošanas nepilnībām.

Ražošanas ēku tirgus, tai skaitā neizmantoto lauksaimniecības ēku tirgus nav attīstījies tādos tempos kā tirdzniecības telpu tirgus un aktivitāti šajā segmentā lielā mērā ir ietekmējusi ekonomiskā recesija deviĦdesmito gadu sākumā. Minēto telpu piedāvājums joprojām ir augstāks nekā pieprasījums. ĥemot vērā, ka vecās ražošanas ēkas ne vienmēr ir piemērotas mūsdienu rūpnieciskās ražošanas prasībām, rūpnieki jauno attīstību veic vietās, kur ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un pieejams nepieciešamais darbaspēks.

Rajona iedzīvotāji kopumā tiecas samazināt attālumus starp to dzīves un darba vietām, jo ir palielinājušies transporta izmantošanas izdevumi. Salīdzinoši liela daĜa iedzīvotāju pamet dzīves vietu uz 5 darba dienām, lai brīvdienas pavadītu savā dzīves vietā. DaĜa iedzīvotāju darbu atrod Rīgā vai ārvalstīs. Šajā situācijā ekonomiski rajons zaudē.

Arī nākotnē Valmieras rajons saglabāsies kā monocentrisks rajons un attīstības līmenis būs ievērojami augstāks nekā perifērijā.

Pie šādiem nosacījumiem var prognozēt, cik lielā mērā nākotnes teritorijas funkcionālā struktūra un iedzīvotāju izvietojums varētu atšėirties no pašreizējā.

1.6. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMA STRUKT ŪRA

Kopš seniem laikiem gan Burtnieku ezera krastos, gan Gaujas krastos dzīvojuši

cilvēki. Jau ap 5.g.t.p.m.ē. bija izveidotas apmetnes pie Burtnieku ezera un lielākajām upēm. Gauja senatnē kalpoja kā tirdzniecības ceĜš no Skandināvijas uz Krievzemi, gan kā robežupe starp lībiešu (somugri) un latgaĜu (indoeiropieši) zemēm. Par Gaujas krastu apdzīvotību liecina senie pilskalni, daudzās apmetnes un kapulauki.


76

1.6.1. ADMINISTRAT ĪVI TERITORI ĀLĀS VIENĪBAS IZVEIDES VĒSTURE

Valmieras apriĦėis kā administratīvi teritoriāla vienība pastāvēja kopš 1783. gada. Valmieras apriĦėī ietilpa lielākā daĜa tagadējā Limbažu rajona, kā arī daĜa Straupes un Raiskuma teritorijas, kopumā 100 pagasti.

Platības ziĦā, starp 19 apriĦėiem, Valmieras apriĦėis 1935. gadā ieĦēma ceturto vietu valstī, bet iedzīvotāju skaita ziĦā – 8.vietu. Administratīvi apriĦėis bija iedalīts 50 pagastos un 6 pilsētās.

Ar pašvaldību aktīvu līdzdalību tika uzceltas skolas DauguĜu, DikĜu, Kauguru, Naukšēnu, Pāles, Rencēnu un Valmieras pagastos. 24 pagasti 1936.gadā nodibināja pašvaldību sadarbības apvienību, kuras galvenais mērėis bija gādāt par veselības aizsardzību, uzturot savu slimnīcu Valmierā un bijušajā DikĜu muižā iekārtojot tuberkulozes palīgsanatoriju.

Padomju laikā izmainīja lauku iedalījumu pagastos, izveidoja ciemus, kuru robežas pilnībā nesakrita ar agrāko pagastu teritorijām. 1949.gada reformā Valmieras apriĦėi sadala 4 rajonos – Alojas, Limbažu, Rūjienas, Valmieras. Pagastus katru sadala 1-3 ciema padomēs.

Pēc 1953.gada reformas pašreizējā Valmieras rajona teritorijā bija divi rajoni – Valmieras un Rūjienas. 1960.g. – likvidēja Rūjienas rajonu, Mazsalacas novads ietilpst Valmieras rajona sastāvā.

1963.gadā tika izveidots Valmieras rajons, kurā ietilpst arī pašreizējā Limbažu rajona teritorija, bet Naukšēnu pagasta teritorija ietilpa Valkas rajona sastāvā. Kopš 1967.gada pastāv pašreizējais Valmieras rajons ar centru Valmierā. Nelielas korekcijas pagastu robežās tika veiktas 1977.gadā DikĜu ciemam pievienojot daĜu Limbažu rajona Katvaru ciema teritorijas, Ramatas ciemam daĜu Limbažu rajona Staiceles ciema teritorijas, bet daĜu SkaĦkalnes ciema teritorijas pievienojot Limbažu rajona Braslavas ciemam, daĜu DikĜu ciema teritorijas Limbažu rajona Katvaru un Umurgas ciemiem. 1981. gadā BrenguĜu ciemam pievienoja daĜu Valkas rajona Trikātas ciema, Naukšēnu ciemam- daĜu Valkas rajona Ērăemes ciema, Rencēnu ciemam daĜu Valkas rajona Jērcēnu ciema.

Padomju varas gados Valmieras rajonā plaši attīsta rūpniecību, galvenokārt pārtikas ėīmijas rūpniecības nozares. Mazsalacā izveidoja linu fabriku. 1993.g. – notiek strauja un stihiska kolektīvo saimniecību likvidācija. 1994.gadā Valmieras administratīvais iedalījums – 3 pilsētas (Valmiera, Mazsalaca un Rūjiena) un 22 pagasti.

1.6.2. APDZĪVOJUMA STRUKT ŪRA Nodibinājuma „Vidzemes attīstības aăentūra” izstrādātajā Vidzemes plānošanas

reăiona teritorijas plānojumā 2007.-2027. gadam tiek minēti šādi apdzīvojuma centru līmeĦi:

• vietējas nozīmes centri,

• novadu nozīmes centri,

• reăionālas nozīmes centri,

• nacionālas nozīmes centri,

• valsts galvaspilsēta.

Valmieras rajona teritorijas plānojumam būtiski trīs līmeĦi. Balstoties uz Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojumā 2007.-2027.gadam veiktās analīzes, Valmieras rajonā šāds reăiona apdzīvoto vietu sadalījums pa apdzīvojuma centru līmeĦiem:

• Nacionālas nozīmes centrs: Valmiera;

• Novadu nozīmes centri: Rūjiena, Mazsalaca, Burtnieki, Naukšēni;


77

• Vietējas nozīmes centri: jānosaka vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos.

Minēto centru līmeĦu uzdevumi Noteikumu projektā definēti šādi:

• nacionālas nozīmes centri nodrošina valsts iedzīvotājus ar specializētiem pakalpojumiem, tie ir valstij nozīmīgi saimnieciskās, sociālās un kultūras attīstības centri, kuri var pildīt arī starptautiskas nozīmes uzdevumus.

• novadu nozīmes centri nodrošina vietējās pašvaldības iedzīvotājiem regulāri un epizodiski nepieciešamos pakalpojumus; ir vietējo pašvaldību administratīvie centri vai pakalpojumu saĦemšanas vietas;

• vietējas nozīmes centri nodrošina to tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem ikdienā nepieciešamo pakalpojumu minimumu.

Valmiera kā nacionālas nozīmes centrs attīstās par Vidzemes plānošanas reăiona administratīvo un rūpnieciskās ražošanas centru. Pilsēta konkurē izglītības, pētniecības, jauno tehnoloăiju un rūpniecības jomā ar citiem Latvijas un Baltijas reăionu centriem resursu piesaistē un pakalpojumu sniegšanā.

Vidzemes plānošanas reăionā Valmiera attīstās kā:

• rūpnieciskās ražošanas centrs;

• Republikas nozīmes pilsēta;

• pētniecības un jaunu tehnoloăiju attīstības centrs;

• augstākās, profesionālās un mūžizglītības attīstības centrs;

• valsts un reăionāla līmeĦa administratīvo pakalpojumu sniegšanas centrs;

• valsts un reăionāla līmeĦa kultūras un sporta infrastruktūras centrs;

• valsts un reăionāla līmeĦa sociālo pakalpojumu sniegšanas centrs.

IlgtermiĦā novada nozīmes centriem jākĜūst par policentriskās apdzīvojuma struktūras balstu nodrošinot apkārtējo lauku teritoriju attīstību un dzīvotspējas saglabāšanu. Tiem jāattīstās kā daudzfunkcionāliem pakalpojumu centriem.

Vidējā termiĦā novada nozīmes centriem jānodrošina vietējo un novadu pašvaldību noteiktos administratīvos pakalpojumus un pakalpojumus ciemiem un citām mazākām lauku apdzīvotām vietām un viensētām, saglabājot lauku teritoriju identitāti.

1.6.3. APDZĪVOJUMA RAKSTUROJUMS Valmieras rajons ir viens no urbanizētākajiem Latvijas rajoniem, kurā 47% no

iedzīvotājiem dzīvo rajona centrā Valmierā, vēl nepilni 10% abās pārējās rajona pilsētās – Rūjienā (6,3%) un Mazsalacā (3,3%). Tikai 43% rajona iedzīvotāju 1999.gada sākumā dzīvoja ciemos un viensētās.

Vislielākais lauku iedzīvotāju blīvums ir (vairāk kā 15 cilv./km2) ap Valmieru esošajos pagastos - Zilākalna pagastā (30), Valmieras pagastā (33), kā arī Kauguru (18), Kocēnu (16) un Vaidavas pagastos (16).

Viszemākais iedzīvotāju blīvums ir Ramatas, Ipiėu, Lodes un Vecates pašvaldībās. Vidējais iedzīvotāju blīvums Valmieras rajonā ir 25 cilv./m2 un Latvijā tas ir 35,7 cilv./m2. Vidzemes plānošanas reăionā Valmieras rajons ar savu iedzīvotāju blīvumu iezīmējas kā centrs, jo pārējos rajonos iedzīvotāju blīvums ir daudz mazāks – no 11,2 cilv./m2 Alūksnes rajonā līdz 19,4 cilv./m2 Cēsu rajonā.


78

13.tabula. Iedzīvotāju skaits, apdzīvojuma blīvums, teritorijas platība Valmieras rajona pašvaldībās

Pašvaldība Teritorijas

platība

Iedzīvotāju skaits

2005.gadā

Iedzīvotāju blīvums cilv./km2

Ramatas pagasts 171 553 3 Ipiėu pagasts 67 312 5 Lodes pagasts 64 414 6 Vecates pagasts 90 593 7 SkaĦkalnes pagasts 112 854 8 DikĜu pagasts 157 1274 8 Naukšēnu pagasts 192 1590 8 Vilpulkas pagasts 89 745 8 SēĜu pagasts 62 542 9 Burtnieku pagasts 179 1568 9 ĖoĦu pagasts 88 822 9 BrenguĜu pagasts 100 970 10 Rencēnu pagasts 159 1767 11 Jeru pagasts 125 1444 12 Bērzaines pagasts 55 670 12 Matīšu pagasts 80 1074 13 Kocēnu pagasts 185 3013 16 Vaidavas pagasts 72 1185 16 Kauguru pagasts 89 1592 18 Zilākalna pagasts 29 873 30 Mazsalaca ar lauku teritoriju 73 2337 32 Valmieras pagasts 101 3301 33 Rūjiena 8 3634 454 Valmiera 18 26836 1491 Rajonā kopā 2365 57963 -

Avoti: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2006; SIA „JāĦa sēta”, 1997.

No 1999. līdz 2005.gadam būtiski samazinājies (par 4,7%) bērnu un jauniešu īpatsvars un par 6,7% pieaudzis darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars.

1999.g

ads

2005

.gads

Iedzīvotāji l īdzdarbspējasvecumam

Iedzīvotâjidarbspējas

vecumā

Iedzīvotāji virsdarbspējas

vecuma

22,9

20,9

56,5 63,2

20,6

15,905101520253035404550556065

Iedzīvotāju vecuma struktūra Valmieras rajonā 1999. un 2005.gadā

1. attēls. Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2006.


79

Līdz ar to arī demogrāfiskās slodzes rādītājs (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju

attiecību pret darbspējīgajiem iedzīvotājiem) ir mainījies no 770 uz 571 iedzīvotājiem, taču to nevar uzskatīt par pozitīvu tendenci, jo tas noticis uz dzimstības samazināšanās rēėina. Iedzīvotāju vecuma struktūra pašvaldībās dota diagrammā zemāk. Redzams, ka Rūjienā un Mazsalacā īpaši aktuāla ir veco Ĝaužu aprūpe, savukārt, lai saglabātu iedzīvotāju skaitu ĖoĦu, Naukšēnu, SēĜu, Vecates un Vilpulkas pagastos, liela pašvaldību izdevumu daĜa jāparedz pirmsskolas un izglītības iestāžu uzturēšanai vai transporta nodrošināšanai uz šīm iestādēm.

Iedzīvotāju vecuma struktūra Valmieras rajonā 2005.gadā

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Bērz

aines

pagast

s

Breng

uĜu p

agas

ts

Burtniek

u pa

gasts

DikĜu

pagasts

Ipiė

u pa

gasts

Jeru

pag

asts

Kauguru

paga

sts

Kocēn

u pag

asts

ĖoĦu

paga

sts

Lode

s pag

asts

Matī

šu pag

asts

Maz

salac

a

Naukšē

nu pa

gasts

Ramat

as p

agast

s

Rencēn

u pag

asts

Rūjie

na

SēĜu

paga

sts

SkaĦk

alnes

pagas

ts

Vaidav

as pa

gast

s

Valmier

a

Valmier

as pa

gasts

Vecat

es pa

gast

s

Vilpulk

as pa

gast

s

Zilāka

lna p

agas

ts

Vidēji

rajonā


Iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir salīdzinoši viendabīgs - 83% iedzīvotāju ir latvieši, līdz ar to šī proporcija ir pietiekama, lai latviskā vide mazākumtautību cilvēkiem nodrošinātu iespēju iemācīties latviešu valodu un pilnvērtīgi iekĜauties sabiedrībā un darba tirgū.


Nacionālais sastāvs

PoĜi1% Citi

2%

Baltkrievi2%

UkraiĦi1%

Latvieši83%

Krievi11%


80

Valmieras rajona teritorijai raksturīga nevienmērīga demogrāfiskā situācija :

• Teritorija, kurā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums - Kauguru un Kocēnu pagasti.

• Teritorija ar strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos – Mazsalaca ar lauku teritoriju, Mazsalacas novada un Naukšēnu pagasti. Taču šajos pagastos ir liels bērnu un jauniešu īpatsvars, līdz ar to demogrāfiskā situācija nākotnē varētu uzlaboties. Daudz sarežăītāka situācija ir Rūjienā un Mazsalacā, kur ir niecīgs bērnu īpatsvars , Rūjienā relatīvi neliels ir jauniešu īpatsvars. Tā kā abām šīm pilsētām ir ievērojams sociāli ekonomiskās attīstības potenciāls, nākotnē uz migrācijas rēėina varētu pieaugt darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvars.

• Teritorija ar strauju iedzīvotāju novecošanās tendenci – BrenguĜu pagasts.

• Teritorija ar relatīvi augstu darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvaru – Valmiera un tās apkārtne – Rencēnu, Valmieras, BrenguĜu un Kauguru pagasti.

• Teritorija, kurā varētu kĜūt īpaši aktuāla gados vecu Ĝaužu sociālā aprūpe - ĖoĦu, Bērzaines, DikĜu pagasti Valmieras un Mazsalacas pilsētas.

Valmieras pilsētas apkārtnes apdzīvojuma struktūrai raksturīgs ievērojams aglomerācijas efekts – ap pilsētu izveidojušās blīvi apdzīvotas teritorijas, kuras mazāk vienotas savā starpā, bet ar ciešām un noturīgām saiknēm saistītas ar Valmieru. Valmierā un trijos to iekĜaujošajos pagastos, kuri aptver tikai 16,6% rajona teritorijas, dzīvo 60% rajona iedzīvotāji. Vidējais iedzīvotāju blīvums šajā teritorijā – 91,9 iedzīvotāji/km2. Valmieras rajona pilsētas ir saplūdušas ar apkārtējām apdzīvotām vietām.

14.tabula. Valmieras rajona pilsētu apdzīvojuma ietekmju raksturojums

Iedzīvotāju skaits 1998.gadā. Pilsēta

Administrat īvajās robežās

Ar saplūdušajām apdzīvotajām

vietām

Adminis-trat īvajās

robežās, %

Ar pils ētu saplūdušās apdzīvotās vietas

Valmiera 28732 30861 93.1 Valmiermuiža un Kaugurmuiža

Rūjiena 3809 4326 88.0 EriĦi, Jeri Mazsalaca 1975 2699 73.2 SkaĦkalne, Priedāji,

ParkmaĜi Avots: LU Ăeogrāfijas un Zemes zinātĦu fakultāte, 2000.

Pastāv divi Valmieras aglomerācijas loki:

• pirmajā lokā ietilpst daĜēji ar Valmieru saplūdušās apdzīvotās vietas – Valmiermuiža (2200 iedz.), Pīlāti (35 iedz.), DaliĦi (35 iedz.), BrandeĜi (315 iedz.), Annasmuiža (36 iedz.), kuru izveidi daĜēji sekmējuši padomju laika atvieglojumi lauku iedzīvotājiem;

• otrajā lokā ietilpst vidējciemi Kocēni, Rubene, Kauguri, Mūrmuiža, Cempi, BrenguĜi, Zilaiskalns, kā arī vairāk nekā 20 mazciemu.

Valmieras rajonā veidojas vēl divi nelieli aglomerācijas centri ap – Rūjienu un Mazsalacu. Rūjienai tie ir- Jeri, EriĦi; Mazsalacai – ParkmaĜi, Priedāji, SkaĦkalne.

Apdzīvotības struktūra pagastos

Rajona pagastos izveidojušās Ĝoti atšėirīgas apdzīvojuma struktūras:

• Izteikti monocentriska apdzīvojuma struktūra ir Zilākalna, Matīšu, Vilpulkas, SkaĦkalnes, Naukšēnu un Ipiėu pagastiem.


81

• Bicentriska apdzīvojuma struktūra ir DikĜu, Kauguru, BrenguĜu, Rencēnu, Jeru, Ramatas un Vecates pagastos.

• Policentriska vai dispersa apdzīvojuma struktūra, kur iedzīvotāji pārsvarā dzīvo viensētās ir ĖoĦu (centrā dzīvo tikai 8% iedzīvotāju), BrenguĜu (24%) un Kocēnu (24%) pagastos. Tipisks piemērs ir Kocēnu pagasts, kurā ir 3 vidējciemi, 12 mazciemi, pavisam kopā 19 apdzīvotas vietas.

Bicentriska un policentriska struktūra veidojusies pagastos, kuros bijušas divas vai vairākas spēcīgas kopsaimniecības (BrenguĜu Kauguru, DikĜu, Ramatas, Rencēnu un Kocēnu pagasti), vai apvienoti vairāki bijušie pagasti vai to daĜas (Kocēnu, DikĜu pagasts).

Galvenie centri un to ietekmes zonas

Valmieras rajonā pastāv trīs centrtieces zonas ap nozīmīgākajām apdzīvotajām vietām – Valmieru, Rūjienu un Mazsalacu.

• Valmiera – lielākais centrs, kas piesaista sev Kocēnu, Kauguru, BrenguĜu, Valmieras, Zilākalna, DikĜu, Bērzaines, attāluma dēĜ mazāk, taču arī Matīšu, Burtnieku un Rencēnu pagastus. DaĜēji uz Valmieru tiecas Vaidavas pagasts, kā arī Valkas rajona Trikātas pagasts.

• Rūjiena – otrs lielākais centrs, kas piesaista sev Ipiėu, Vilpulkas, Lodes, ĖoĦu, Naukšēnu, Jeru, SēĜu un Valkas rajona Kārėu pagastus.

• Mazsalaca – Mazsalacas lauku teritoriju, Ramatas, SkaĦkalnes, un Vecates pagastus.

Valmieras rajonā ir potenciāls vismaz trīs novadu veidošanai ar centriem: Valmiera, Rūjiena un Mazsalaca.

Perspektīvas. Tiek prognozēts, ka līdz 2010.gadam iedzīvotāju skaits, turpinoties

pašreizējai nelabvēlīgai demogrāfiskai situācijai, varētu nedaudz samazināties – līdz 58 tūkstošiem iedzīvotāju un 55,6 tūkstošiem 2020.gadā. (pēc LU veiktā pētījuma (1999.gads), nosacīti reālais variants). Tādējādi, pēc prognozēm, 2012.gadā Valmieras rajona teritorijā dzīvotu aptuveni 57 tūkstoši jeb 95% no pašreizējā iedzīvotāju skaita.

Pastāvot pašreizējai iedzīvotāju skaita dinamikai, Valmieras rajonā turpināsies samazināties bērnu un sāks samazināties arī jauniešu skaits, no 2003.gada samazināsies darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits, pensionāru skaits tuvāko septiĦu gadu laikā nedaudz svārstīsies, taču būtiski nemainīsies, pēc 2006.gada pieaugs. Prognozējams, ka līdz 2006.gadam pieaugs pilsētu iedzīvotāju īpatsvars rajonā, pēc 2006.gada pilsētu iedzīvotāji vairāk novērtēs priekšrocības, ko sniedz lauku vide un izvēlēsies dzīvot ārpus pilsētas. Līdz ar to pilsētu iedzīvotāju īpatsvaram būs tendence samazināties. Pēc LU veiktās prognozes, 2010.gadā 13,6% no kopējā rajona iedzīvotāju skaita būs vecumā līdz 14.gadiem (1998.gadā 22%), 65,2% vecumā no 15-59 gadiem, bet 21,1% vecāki par 60 gadiem.

Mājoklis

Valmieras rajonam raksturīgi, ka vairāk kā puse (56%) iedzīvotāju dzīvo pilsētās un ap 61% rajona iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokĜu mājās.

DaudzdzīvokĜu mājās dzīvojošo lielākais īpatsvars ir Zilākalna (99%), Vaidavas, Valmieras un Bērzaines pagastos (vairāk kā 60 %) un Valmieras pilsētā (77%). Pārējos pagastos lielākā daĜa iedzīvotāju dzīvo individuālās dzīvojamās mājās pagastu centru ciematos vai viensētās. Jau tuvākajā laikā var rasties problēmas ar daudzdzīvokĜu māju apsaimniekošanu, jo lielākā daĜa no tām ir celtas padomju laikā pirms 10-30 gadiem, to kvalitāte neatbilst mūsdienu prasībām, komunikācijas ir nolietojušās. Problemātiska ir privatizēto dzīvojamo māju apsaimniekošana, jo dzīvokĜu apsaimniekotāju kooperatīvu rīcībā


82

ir nepietiekoši finanšu resursi ēku uzturēšanā un renovācijā, kas būtu nepieciešama, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti un inženierkomunikācijas. Joprojām palielināts pieprasījums pēc dzīvojamās platības Valmierā un pēc apbūves gabaliem individuālo māju celtniecībai Valmieras apkārtnes pagastos – Kocēnu un Valmieras.

Pēc VZD datiem, 2006. gada sākumā (01.01.2006) Valmieras rajonā ir 35969 ēkas, uz 01.01.2005. bija 35818 ēkas. Pārsvarā dominē viendzīvokĜa dzīvojamās mājas.

Lielākā daĜa iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokĜu mājās (66%), viendzīvokĜu mājās dzīvo 34% iedzīvotāju.

Salīdzinot ar citiem rajoniem, Valmieras rajonam raksturīgs lielāks daudzdzīvokĜu mājās dzīvojošo īpatsvars.

15. tabula. Latvijas iedzīvotāji Valmieras rajon ā pēc mājok Ĝa piederības, mājok Ĝa tipa un mājok Ĝa uzcelšanas perioda

1986-1990 1991-1995 1996 un vēlāk Individuāla māja 347 163 112 Atsevišės dzīvoklis 456 150 33 Mājsaimniecībai privātīpašumā 1 037 442 4 Citam privātīpašniekam 62 24 1 Pašvaldībai vai organizācijai 456 150 33 DzīvokĜu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai 18 1 0

Avots: Centrālā statistikas pārvalde 2006

Būvniecība

Valmieras rajonā celtniecība ik gadu iet plašumā. Ja salīdzina 2005. gada pirmo pusi ar šī gada 6 mēnešiem, kāpums projektu ziĦā ir no 111 uz 125 (bez Valmieras pilsētas un Valmieras pagasta). Tas pats ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu izsniegšanu—attiecīgi 139 pret 151.

2005. gadā rajona padomes Būvvalde (bez Valmieras pilsētas un Valmieras pagasta) izsniegusi būvatĜaujas pavisam 120 ēkām (35 dzīvojamās 1-dzīvokĜa mājas + 48 nedzīvojamās ēkas+37 inženierbūves), tajā skaitā 73 jaunām, 47 rekonstrukcijām vai renovācijām. Šogad pirmajā pusgadā šie skaitĜi attiecīgi ir 37, 21 un 16. Dārgākā privātmāja — Kocēnu pagastā — top par 100 tūkstošiem latu. Pērn ekspluatācijā rajonā pieĦemtas 82 būves, tostarp jaunā būvniecība — 58 objekti un rekonstrukcijā vai renovācijā — 23. Šī gada pirmajā pusē šie cipari attiecīgi 30, 23 un 4.

2006.gadā realizēti vairāki ūdenssaimniecības attīstības projektu. Vairāki būvniecības objekti bija piena savāktuves, kas bija jāsakārto atbilstoši ES standartiem.

Finanšu apjoma ziĦā lielākie objekti — Matīšu pagastā BauĦos graudu pirmapstrādes komplekss par 477 tūkstošiem latu, Kocēnu pagastā būvniecības nams Kurši par 656 tūkstošiem, gatavās produkcijas noliktava un uzlādēšanas estakāde Kocēnu pagastā firmai Biko-Lat par 70 tūkstošiem.

Tiek būvētas vairākas privātmājas, vidēji par 65 tūkstošiem latu.

16.tabula. Uzbūvētās dzīvojamās ēkas Valmieras rajonā (tūkst. m² kopējās

platības) Pavisam uzbūvēts Par iedzīvotāju l īdzekĜiem

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2001 2002 2003 2004 2005 2006 4.2 4.2 2.9 3.7 5.5 7.6 4.2 4.2 2.9 3.7 5.5 7.6

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2007


83

Mājok Ĝu labiekārtot ība

Lielākā daĜa ēku ir celtas laika posmā no 1919.-1945. gadam, kā rezultātā to labiekārtojuma līmenis ir zems.

Virtuve, elektrība un gāze ir pieejama gandrīz visos mājokĜos.

17.tabula. Dzīvojamais fonds Valmieras rajonā

Pavisam, tūkst. m² Vidēji uz vienu iedzīvotāju, m² 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2001 2002 2003 2004 2005 2006 1366.4 1420.2 1424.2 1429.0 1435.6 1472.4 22.9 23.8 24.0 24.2 24.4 25.2


Galvenie trūkumi- neapmierinoša mājokĜu kvalitāte un remonta nepieciešamība, labierīcību trūkums vai to neatbilstība ekspluatācijai. Lielākajai daĜai mājokĜu neapmierinoša energoefektivitāte.

Nodarbinātība

Pozitīvas tendences valsts sociālekonomiskajā attīstībā un arī bezdarba mazināšanas pasākumi kopumā labvēlīgi iespaido procesus darba tirgū. Būtiskā ekonomisko aktivitāšu samazināšanās pārejas perioda sākuma posmā izraisīja arī jūtamu nodarbinātības līmeĦa samazināšanos un pārmaiĦas nodarbinātības struktūrā. Strauji pieauga bezdarbs.

18. tabula. Br īvās darbvietas sadalījumā pa republikas pilsētām un rajoniem sabiedriskajā sektorā

2005.gada beigās 2006.gada I cet. beigās Br īvo

darbvietu skaits

Br īvo darbvietu īpatsvars, %

Br īvo darbvietu

skaits

Br īvo darbvietu īpatsvars, %

Latvija 8143 2,6 8825 2,7 Rīga 6336 4,0 6833 4,3 Daugavpils 114 0,8 166 1,2 Jelgava 296 3,6 281 3,4 Jūrmala 75 1,4 127 2,3 Liepāja 115 1,2 146 1,5 Rēzekne 27 0,6 123 2,6 Ventspils 39 0,9 62 1,4 Aizkraukles rajons 20 0,5 28 0,7 Alūksnes rajons 14 0,5 13 0,5 Balvu rajons 44 1,4 37 1,1 Bauskas rajons 36 0,8 41 0,9 Cēsu rajons 57 0,9 55 0,8 Daugavpils rajons 14 0,4 23 0,7 Dobeles rajons 14 0,4 17 0,4 Gulbenes rajons 38 1,4 19 0,7 Jelgavas rajons 11 0,4 6 0,2 Jēkabpils rajons 67 1,1 61 1,0 Krāslavas rajons 24 0,8 24 0,7 Kuldīgas rajons 25 0,6 25 0,6 Liepājas rajons 20 0,5 10 0,2 Limbažu rajons 24 0,7 26 0,7 Ludzas rajons 33 0,8 21 0,5 Madonas rajons 16 0,4 21 0,4


84

Ogres rajons 51 1,1 53 1,1 PreiĜu rajons 15 0,4 21 0,5 Rēzeknes rajons 17 0,4 17 0,4 Rīgas rajons 299 2,1 263 1,8 Saldus rajons 25 0,7 23 0,6 Talsu rajons 62 1,3 52 1,1 Tukuma rajons 36 0,8 34 0,8 Valkas rajons 61 1,5 58 1,4 Valmieras rajons 107 1,5 136 1,9 Ventspils rajons 11 1,0 4 0,4


Iedzīvotāju galvenais iztikas avots Valmieras rajonā

Vidējie rādītāji par ienākumu līmeni ir iegūti no CSP pārskatiem un tie pamatojas uz valsts mēroga mājsaimniecību aptauju.

Oficiālais bezdarbnieku skaits Valmieras rajonā atspoguĜo daĜu no faktiskā bezdarbnieku skaita pašvaldībā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem reăistrētā bezdarba līmenis ir gandrīz uz pusi mazāks nekā faktiskais, kas novērtēts atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas metodoloăijai. Tam ir vairāki iemesli. Ne visiem ir iespējas iegūt bezdarbnieka pabalstu, jo nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, daudzi nav ieinteresēti vai nav spējīgi apgūt pārkvalifikācijas programmas, it īpaši pirmspensijas vecumā, nereti darbu zaudēdušajai personai ir apgrūtinoši izpildīt visus reăistrētā bezdarbnieka noteikumus. JāĦem vērā arī tas, ka bezdarbnieka statuss netiek piešėirts personām ārpus likumdošanā noteiktā darba spējas vecuma. Slēptais bezdarbs pastāv arī daĜēji darbojošos uzĦēmumos, kur ir saīsinātas darba nedēĜas vai darbinieki dodas bezalgas atvaĜinājumā tad, kad rodas nepieciešamība apturēt ražošanas procesu, vai ražošanas procesa sezonālā rakstura dēĜ, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

1.7. TEHNISKĀ INFRASTRUKT ŪRA

1.7.1. ŪDENSAPGĀDE

Ir saglabājusies kopš 90-to gadu sākuma Latvijā un rajonā konstatētā tendence ūdens patēriĦam samazināties. Šī tendence izskaidrojama ar ūdens resursu racionālāku izmantošanu mājsaimniecībās, ūdens apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošana rūpnieciskajos un komunālajos uzĦēmumos un ūdens zudumu samazināšana.

Lielākais paĦemtais pazemes ūdens daudzums, salīdzinot Vidzemes rajonus ir Valmieras rajonā. Lielākais pazemes ūdens ieguvējs Valmieras rajonā Kauguru pagasts, kur 2005. gadā no dabīgajiem ūdens avotiem Ħemti 1424,531 tūkst. m3 ūdens (skatīt pielikumu Nr. 23). Lielākie pazemes patērētāji ražošanas vajadzībām Vidzemes reăionā un Valmieras rajonā ir A/S Valmieras stikla šėiedra un A/S ‘’Valmieras Piens’’. Lielākie pazemes ūdens patērētāji komunālās saimniecības vajadzībām ir SIA ‘’Valmieras ūdens’’. Informāciju par pazemes un virszemes ūdens Ħemšanas vietām skatīt pielikumā Nr. 21 un 22.

Lielākie ūdens zudumi rodas ekspluatējot ūdens apgādes tīklus; tīklu bojājumi, plīsumu- avāriju rezultātā, kā arī skalojot ūdensvada sistēmas. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ūdens zudumi ir samazinājušies, jo ūdensapgādes tīklu apsaimniekotāji pakāpeniski veic ūdensapgādes tīklu nomaiĦu.


85

Lai gan rajonā pazemes un virszemes ūdens resursu krājumi ir pietiekami, ūdens resursu taupīšana un izmantošana ir aktuāla problēma.

Iespējamie problēmas risinājumi: ūdens zudumu samazināšana, rekonstruējot un renovējot ūdensapgādes sistēmas pašvaldību ūdenssaimniecībās, labāko tehnoloăiju ieviešana, rūpniecības uzĦēmumos, kuros ūdens resursu izmantošana ir nepieciešama ražošanas procesa nodrošināšanai, pazemes un virszemes ūdens lietošanas, aizsardzības noteikumu prasību ievērošana kontrole.

Lai gan vidē novadīto notek/ūdeĦu apjomi rajonā pēdējo 5 gadu laikā turpina samazināties, nepietiekoši attīrītie notekūdeĦi, kas nonāk vidē un apdraud virszemes ūdeĦu kvalitāti joprojām ir aktuāla problēma visā rajonā.

Analizējot situāciju rajonā kopumā piesārĦojošo vielu emisijām (izĦemot N kopējām emisijām) samazinoties vidē novadītajiem notekūdeĦu apjomiem ir tendence samazināties. Tomēr apkopotie dati apstiprina citu tendenci – vidē novadītie apjomi samazinās, taču sadzīvē un ražošanā radītie notekūdeĦi kĜūst arvien netīrāki. Būtisks piesārĦojošo vielu emisijas samazinājums būs panākts tikai pēc attīrīšanas sistēmu modernizācijas un rekonstrukcijas pilsētu un lauku pašvaldībās. Otrs nosacījums, lai panāktu piesārĦojošie vielu emisijas samazinājumu ir lokālo notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu uzstādīšana ražošanas uzĦēmumos. Lielākais piesārĦojuma avots Vidzemes reăionā un Valmieras rajonā ir Valmieras pilsētas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas, kuras apsaimnieko SIA ‘’Valmieras ūdens’’. UzĦēmums ir lielākais sadzīves un ražošanas notekūdeĦu apsaimniekotājs reăionā, attīrīšanai pieĦemto notekūdeĦu daudzuma ziĦā. Ražošanas notekūdeĦu apjomam, ko rada Valmieras pilsētas notekūdeĦiem ir tendence pieaugt, savukārt ir tendence samazināties ražošanas notekūdeĦiem. Rezultātā attīrīšanas iekārtās nonākušie notekūdeĦi ir arvien piesārĦotāki. Pilsētas lielie ražošanas uzĦēmumi ir izbūvējuši priekšattīrīšanas iekārtas, SIA „Valmieras Ūdens” arī veic notekūdeĦu attīrīšanas ietaišu rekonstrukciju.

1.7.2. KANALIZĀCIJA UN NOTEK ŪDEĥI

Kanalizācijas sistēma

Visbūtiskāk rajona virszemes ūdeĦus piesārĦo pagastu centru un pilsētu novadītie notekūdeĦi (Vilpulka piesārĦo Saprašu, Virėēni - Virėi, Lizdēni- BuĜĜupi, Mazsalaca - Aurupīti un Salacu, Valmiera - Gauju), kā arī ražošanas objektu notekūdeĦi (EriĦu sierotava u.c.).

No kopējā Vidzemes plānošanas reăionā novadītā ar attīrīšanu normatīvi netīro notekūdeĦu daudzuma 2004. gadā 51 % novadīti Valmieras pilsētā. (2004.gada Vides pārskats, Valmieras reăionālā Vides Pārvalde)

Samazinās zivju resursi maluzvejniecības ietekmē. Rajona upes pārsvarā ir vāji piesārĦotas, to kvalitāte atbilst lašveidīgo zivju ūdeĦu vai karpveidīgo zivju ūdeĦu kvalitātes prasībām. Rajona ūdenstilpes ir dažādās trofijas pakāpēs ar labu, vidēju līdz sliktu ekoloăisko kvalitāti, antropogēnās slodzes ietekmē ezeri pastiprināti eitroficējas (Vaidavas ez.).

Valmieras rajonā darbojas 126 mehāniskās attīrīšanas iekārtas, kuru sastāvā ietilpst:

• septiėi ar jaudu no 5m3/dnn. un vairāk;

• smilšu – naftas produktu uztvērēji degvielas uzpildes stacijās un citos objektos virsmas notekūdeĦu attīrīšanai;

• 2 fizikāli – ėīmiskās attīrīšanas ietaises skābi – sārmainu notekūdeĦu attīrīšanai (uzĦēmumos a/s “ Valmieras stikla šėiedra” un a/s “ Valpro – Corp”).

• 41 bioloăiskās attīrīšanas ietaise ar jaudām no 25m3/dnn līdz 11 000 m3/dnn.


86

2007. gadā Valmierā tiek realizēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”. Tā ietvaros Valmieras pilsētā tiks rekonstruētas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas, izbūvēti jauni ūdensvada un kanalizācijas tīkli, īstenota neuzskaitītā ūdens samazināšanas programma, izbūvēta dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija u.c. aktivitātes. Projekts kopumā ietver septiĦus līgumus par atsevišėu aktivitāšu realizāciju, no tiem jau realizēts - aprīkojuma piegādes līgums, bet darbībā divi pakalpojumu līgumi un divi būvniecības līgumi.

Valmieras pilsēta

• 2 bioloăiskās attīrīšanas ietaises (Valmieras pilsētas centralizētajam kanalizācijas tīklam GrīšĜu ielā 6, un a/s VSŠ);

• 2 ėīmiskās attīrīšanas iekārtas VSŠ un “Valpro Corp” rūpniecisko notekūdeĦu neitralizēšanai, kuras darbojas atkarībā no ražošanas nepieciešamības;

• 14 mehāniskās attīrīšanas iekārtas pilsētas un uzĦēmumu teritoriju un brauktuvju lietus un sniega kušanas ūdeĦu, kā arī atsevišėu rūpniecības notekūdeĦu attīrīšanai.

• NotekūdeĦu kvalitāte ne visos gadījumos atbilst normatīvu prasībām, taču, tā kā tie Gaujā ietek lejpus pilsētas, tad neietekmē upes ūdens kvalitāti pilsētā. Atsevišėos gadījumos, attīrīšanas iekārtām nespējot nodrošināt prasībām atbilstošu notekūdeĦu tīrības pakāpi, tiek ietekmēts vides stāvokli pilsētā (gaisa piesārĦošana ar nepatīkamu aromātu).

• Paredzams, ka pēc rekonstrukcijas attīrīšanas iekārtas spēs nodrošināt normatīviem atbilstošu notekūdeĦu tīrības pakāpi.

• Perspektīvā pārtikas pārstrādes uzĦēmums a/s „Valmieras piens”, plāno izbūvēt uzĦēmuma notekūdeĦu priekšattīrīšanas iekārtas PutriĦu mežā.

• Gaujā un tās pietekās (ieskaitot Dzirnavu ezeriĦu) no 30 izplūdes vietām tiek iepludināti arī lietus ūdeĦi no pilsētas teritorijas (attīrīti vai bez attīrīšanas), kā arī atsevišėos gadījumos – neattīrīti notekūdeĦi no kanalizācijas sistēmas avārijas izplūdēm vai nelikumīgiem pieslēgumiem lietus kanalizācijas tīkliem.

Valmieras pilsētā neliela daĜa lietus ūdeĦu tiek novadīti saimnieciskajā kanalizācijā. Šādu kanalizācijas tīklu garums sastāda 0,6km. ĥemot vērā nelabvēlīgo ietekmi uz bioloăiskajiem procesiem notekūdeĦu attīrīšanas iekārtās, lietus, sniega kušanas, drenāžas, kondensāta, automašīnu mazgāšanas ūdeĦu novadīšanai nepieciešams attīstīt lietus kanalizācijas tīklu, nodrošinot attīrītu lietus notekūdeĦu novadīšanu Gaujā.

Lietus un sniega kušanas ūdeĦi no atsevišėu uzĦēmumu teritorijās ar paaugstinātu specifisku piesārĦojumu, piemēram, naftas produktiem, pirms novadīšanas kanalizācijas tīklos jāattīra konkrētā uzĦēmuma priekšattīrīšanas ietaisēs.

Rūjienas pilsēta

„Tiek ieviesta projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās” II kārta. Projektā paredzēta ūdens ieguves vietu sakārtošana, dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu un notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu (NAI) izbūve vai rekonstrukcija, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu izbūve, kā arī citu ūdenssaimniecības sistēmas elementu uzlabošana.

Rūjienas pilsētas ūdenssaimniecības projekts. Aptuvenās izmaksas – 5 miljoni LVL. Projekta rezultātā līdz 2015. gadam tiks sakārtota Rūjienas pilsētas ūdenssaimniecība; iedzīvotājiem nodrošināts kvalitatīvs dzeramais ūdens, novērsta vides piesārĦošana.


87

Mazsalacas pilsēta

Projekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās”. Projekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās” II kārta. Projektā tiek paredzēta ūdens ieguves vietu sakārtošana, dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu un notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu (NAI) izbūve vai rekonstrukcija, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu izbūve, kā arī citu ūdenssaimniecības sistēmas elementu uzlabošana. Aptuvenās projekta izmaksas - 1,9 milj. LVL.

Bērzaines pagasts

Bērzaines ciemata notekūdeĦu attīrīšanai ir izbūvētas iekārtas COK – 50. Bērzaines ciematā notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas to sliktā stāvokĜa dēĜ vairākus gadus darbojas pēc mehāniskā attīrīšanas principa.

Jaunburtnieku pamatskolas attīrīšanas iekārtas ir nostādinātājs ar izmēriem 3x3 m un dziĜums 4 m. No skolas ēdnīcas notekūdeĦi daĜēji tiek attīrīti tauku uztvērējā, tālāk tie aizplūst uz nostādinātāju. Nosacīti attīrītie notekūdeĦi tiek novadīti meliorācijas grāvī un pēc 3 km Briedes upē.

Vākšēnu ciematā iedzīvotāji izmanto izsmeĜamās bedres vai septiėus, notekūdeĦus izmanto tīrumu mēslošanā.

2005.-2007. gadam ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Bērzaines pagastā tika veikta:

Jaunburtnieku skolā:

1. Kanalizācijas tīkla posma nomaiĦa

2. Jaunu notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu izbūve

Bērzaines ciemā:

1. NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija

BrenguĜu pagasts

Sistēmai “Brengu Ĝi” ir esošās notekūdeĦu bioloăiskās attīrīšanas ietaises BIO-100. NotekūdeĦu attīrīšanas ietaišu (NAI) stāvoklis ir vērtējams kā neapmierinošs. Pēc iekārtām notekūdeĦi ieplūst Abula upē. Vidēji gadā uz NAI tiek novadīti 29 m3/dn notekūdeĦu.

Kanalizācijas sistēmai “Cempi” ir esošās notekūdeĦu bioloăiskās attīrīšanas ietaises BIO-50. Mehānismi un automātika ir sliktā stāvoklī. Vidēji gadā uz NAI tiek novadīti 25,8 m3/dn notekūdeĦu. Pēc attīrīšanas notekūdeĦi ieplūst upē Viltums.

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā BrenguĜu ciemā veikta:

1. Kanalizācijas tīklu izbūve

2. Kanalizācijas sūkĦu stacijas izbūve

3. NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtu būvniecība

4. NotekūdeĦu plūsmas mērītāja uzstādīšana


88

Burtnieku novads

Ciemata ‘’Mat īši’’ notekūdeĦu attīrīšanai ir izbūvētas COK tipa iekārtas. Matīšu ciemata attīrīšanas iekārtas izbūvētas pasen, bet tās tika uzturētas kārtībā, regulāri tika veikti to remonti un tādējādi attīrīšanas iekārtu stāvoklis ir novērtējams kā apmierinošs. Regulāri tiek veikta attīrīšanas iekārtu dūĦu atsūknēšana un tās izved uz privātpersonu tīrumiem. Attīrīšanas iekārtu palīgēkas stāvoklis vērtējams kā labs. NotekūdeĦiem pēc attīrīšanas nav izveidoti bioloăiskie dīėi, attīrīto notekūdeĦu izlaide Dronas upē.

2005.-2007. gadam ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Matīšu pagastā tiks veikta:

Matīšu ciemā:

1. Kanalizācijas tīklu paplašināšana;

2. Jaunas kanalizācijas sūkĦu stacijas būvniecība;

3. Kanalizācijas sūkĦu stacijas rekonstrukcija;

4. NotekūdeĦu attīrīšanas ietaišu rekonstrukcija un notekūdeĦu uzskaite.

Jaunās apbūves rajonā – 2:

1. NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtu būvniecība un notekūdeĦu uzskaite.

Vecates ciema notekūdeĦu attīrīšanai izmanto bioloăiskās notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas BIO-50. Izplūde no NAI ir Salacas upē 30m attālumā no NAI. Attīrīšanas iekārtās ienākošo notekūdeĦu daudzums ir ap 30 m3/dnn, kas ir pietiekams notekūdeĦu daudzums lai attīrīšanas iekārtas darbotos optimālā attīrīšanas režīmā.

Pēcattīrīšanai paredzēts izmantot bioloăiskos dīėus. Bioloăiskos dīėus nepieciešams tīrīt. DūĦas reizi divos gados atsūknē un izved uz vietējo zemnieku laukiem. Speciāls dūĦu lauks atbilstoši MK noteikumiem Nr.365 nav iekārtots. DūĦu analīzes līdz šim brīdim netika Ħemtas.

2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Vecates ciemā veikta:

1. Jaunu notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu būvniecība

2. Kanalizācijas sūkĦu stacijas rekonstrukcija

3. Kanalizācijas tīklu rekonstrukcija

4. Kanalizācijas tīklu izpēte un skalošana

Burtnieku pagasts

Burtnieku ciematā SūkĦu stacijā uzstādīts sūknis DAAB ar ražību 120 m3/h. No stacijas notekūdeĦus tālāk pārsūknē uz notekūdeĦu attīrīšanas iekārtām AG-560 NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtas ir izbūvētas 1977. gadā. Bioloăiskā tipa attīrīšanas iekārtas - paredzētas notekūdeĦu daudzumam 400 m3/dnn. Pašreiz notekūdeĦu daudzums ir daudz mazāks nekā agrāk un attīrīšanas iekārtas tiek darbinātas uz pusi no savas jaudas.

Pēcattīrīšanai izmanto bioloăiskos dīėus: I pakāpes bioloăiskais dīėi un II pakāpes bioloăiskais dīėi. Pēc tam notekūdeĦi tiek novadīti Briedes upē un pēc 0,5 km Burtnieku ezerā. NotekūdeĦi no individuālo māju izsmeĜamām bedrēm tiek izvesti uz notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu aeroteku vai arī tiek izmantoti lauksaimniecībā.

AusekĜa vidusskolā kanalizācijas sistēma ir pašteces, pārsūknēšanas stacijas nav. NotekūdeĦi tiek savākti kvadrāta formas rezervuārā 2 x 2 m, ar tilpumu 22 m3, kur notekūdeĦi


89

tiek nostādināti un pēc tam novadīti grāvī un tālāk Eiėenes upē. Aiz nostādinātāja atrodas ēka (agrāk – hlorētava), kura pašlaik nedarbojas.

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Burtnieku ciemā veikta:

1. Kanalizācijas tīklu skalošana;

2. Jaunas drenāžas ierīkošana;


Jaunu notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu būvniecība.

Dik Ĝu pagasts

Kanalizācija tiek novadīta uz esošajām kanalizācijas notekūdeĦu bioloăiskās attīrīšanas ietaisēm, pēc kurām notekūdeĦi ieplūst Mazbriedes upē. NotekūdeĦi pēc attīrīšanas tiek novadīti Mazbriedē. Iekārtu tips – COK – 100. Iekārtu jauda 100m3/dnn.

2005.-2007. gadam ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā DikĜu pagastā tika veikta:

1. Kanalizācijas notekūdeĦu sūkĦu stacijas rekonstrukcija;

2. Jaunu notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu izbūve;

3. Jaunu kanalizācijas tīklu izbūve;

4. Lietus ūdens un drenāžas sistēmas atdalīšana no kanalizācijas tīkliem.

Ipi ėu pagasts

Izbūvētas 1970. gadā, BIO-50 un cirkulācijas oksidēšanas kanāls -COK. NotekūdeĦi izplūst cauri COK un tiek izlaisti meliorācijas grāvī. Vizuāli, izplūdes kvalitāte vērtējama, kā laba, iespējams lielas atšėaidīšanas pakāpes dēĜ. Plūsmas mērījumi NAI netiek veikti. Nogulsnes uzkrājas COK un jau labu laiku netika tīrītas, tomēr tas neietekmē izplūdes kvalitāti. Iespējams tās sekmē pašattīrīšanas procesus.

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Ipiėu pagastā veikta:

1. Kanalizācijas tīklu izbūve;

2. NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtu izbūve.

Jeru pagasts

Endzeles ciemata notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas BIO-100 izbūvētas 1970. gadā. Attīrīšanas iekārtas ir tipveida, ar projekta jaudu 100 m3/dnn. E). NotekūdeĦu pēcattīrīšanai izmanto bioloăiskos dīėus.

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Jeru pagastā veikta:


2. Jaunas kanalizācijas sūkĦu stacijas būvniecība;

3. NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija.


90

Kauguru pagasts

Sistēmai “M ūrmuiža” ir notekūdeĦu bioloăiskās attīrīšanas ietaises BIO-100. NotekūdeĦu attīrīšanas ietaišu (NAI) stāvoklis ir vērtējams kā neapmierinošs. NotekūdeĦu analīžu rezultāti izplūdē rāda, ka iekārtas nodrošina nepieciešamo attīrīšanas pakāpi. Pēc iekārtām notekūdeĦi ieplūst Miegupē. Vidēji gadā uz NAI tiek novadīti 23 tūkstoši m3 notekūdeĦu.

Kanalizācijas sistēmai “Kauguru pamatskola” ir esošās notekūdeĦu bioloăiskās attīrīšanas ietaises BIO-25. Mehānismi un automātika ir sliktā stāvoklī. NotekūdeĦu attīrīšanas ietaišu (NAI) stāvoklis ir Ĝoti slikts un neapmierinošs. Iekārtas savulaik projektētas un būvētas kā bioloăiskā ietaises, BIO tipa. Reāli šobrīd attīrīšanas iekārtas darbojas tikai kā nostādinātājs.

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Kauguru pagastā veikta:

Mūrmuižas ciemā:

1. Kanalizācijas tīklu rekonstrukcija;


Kauguru ciemā:



Kocēnu pagasts

Pagasta sadzīves notekūdeĦi tiek attīrīti 3 bioloăiskas attīrīšanas iekārtas. Viena iekārta BIO-400 attīra Kocēnu ciemata notekūdeĦus, divas citas - BIO-200 un BIO-50 Rubenes ciemata notekūdeĦus. BrandeĜu ciemata sadzīves notekūdeĦus novada uz SIA „VTU Valmiera” attīrīšanas ietaisēm. Kocēnu ciemata NAI caurlaides spēja 400 m3/dn.

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Kocēnu pagastā veikta:

Kocēnu ciemā:


2. Kanalizācijas sūkĦu stacijas izbūve;


4. Jaunu notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu izbūve un mērītāja uzstādīšana.

Rubenes ciemā:

1. Kanalizācijas sistēmas paplašināšana;

2. Kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija;

3. Jaunas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu izbūve un mērītāja uzstādīšana.

ĖoĦu pagasts

Septiėus EriĦos, kuros tiek novadīti divu māju „pelēkie” notekūdeĦi, tikai nosacīti var uzskatīt par attīrīšanas iekārtam. Pēc septiėa notekūdeĦi tiek ieplūdināti EriĦu dīėī, kurš ir savienots ar Rūjas upi, ar grāvja palīdzību.


91

2005.-2007. gadam ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā ĖoĦu pagastā tiks veikta:

EriĦu ciemā:


2. NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtas būvniecība.

Dīėeru ciemā:


Lodes pagasts

Kanalizācija tiek novadīta uz esošajām kanalizācijas notekūdeĦu bioloăiskās attīrīšanas ietaisēm, pēc kurām notekūdeĦi ieplūst Rūjas upē. NotekūdeĦu attīrīšanas ietaišu (NAI) stāvoklis ir Ĝoti slikts un neapmierinošs. Iekārtas savulaik projektētas un būvētas kā bioloăiskā ietaises. Reāli šobrīd attīrīšanas iekārtas darbojas tikai kā nostādinātājs.

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Lodes pagastā veikta:

1. Kanalizācijas tīklu izbūve

2. NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtu izbūve

Naukšēnu pagasts

Naukšēnu NAI izvietotas Rūjas upes krastā. Naukšēnu bioloăiskās attīrīšanas iekārtas (NAI) ir sagrupētas divās paralēlās līnijās. Pašlaik NAI darbojas viena līnija. Naukšēnu NAI būvētas reizē ar kanalizācijas sistēmu un nodotas ekspluatācijā 1978.gadā. NAI projektējama jaudā 100 m3/dnn vienā līnijā. Uz NAI tiek novadītas komunālas saimniecības notekūdeĦi un papildus, normatīvi netīri ražošanas notekūdeĦi (bez attīrīšanas) no SIA „Naukšēni” iesala ražotnes.

Kaut gan SIA „Naukšēni” novadāmo notekūdeĦu apjoms ir nenozīmīgs gadā griezumā - tikai 140m3/gadā, to iepludināšana rada pārslodzi attīrīšanas ietaisēs. Pēc nostādināšanas attīrītie notekūdeĦi tiek izlaisti Rūjas upē. Aktivēto dūĦu viena daĜa (recirkulācijas dūĦas) no nostādinātājiem ar dūĦu sūkni tiek pārsūknēta atpakaĜ COKā, bet liekas dūĦas izvestas uz laukiem. NAI tehniskais stāvoklis ir visumā ir apmierinošs. Nepieciešama attīrīšanas pakāpe NAI tiek sasniegta.

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Naukšēnu pagastā veikta:


2. Kanalizācijas sūkĦu staciju rekonstrukcija;

3. NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtas rekonstrukcija.

Ramatas pagasts

Sistēmai “Kaln ėīši” ir esošās notekūdeĦu bioloăiskās attīrīšanas ietaises BIO-50. Ekspluatācijā nodotas 1986 gadā. Pirms attīrīšanas ietaisēm ir kanalizācijas sūkĦu stacija. Mehānismi un automātika ir sliktā stāvoklī, taču savu funkciju pilda.

NotekūdeĦu attīrīšanas ietaišu (NAI) stāvoklis ir Ĝoti slikts un neapmierinošs. Iekārtas savulaik projektētas un būvētas kā bioloăiskā ietaises, BIO tipa ar 2 pakāpju pēc nostādināšanas rezervuāriem, kompresoru ēku. Pēc iekārtām notekūdeĦi ieplūst Ramatas


92

vecupes gultnē, tālāk Ramatas upē. Vidēji gadā Ramatas upē tiek novadīti 7,3 tūkstoši m3 notekūdeĦu. Reāli šobrīd attīrīšanas iekārtas darbojas tikai kā nostādinātājs. Bioloăiskais process ar aerāciju nenotiek.

2006., 2007. gadam ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Ramatas pagastā tiks veikta:

Ramatas ciemā:

1. NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtu būvniecība.

Rencēnu pagasts

Ciemata Rencēni centralizētai notekūdeĦu attīrīšanai 1972.g. izbūvētas kanalizācijas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas BIO-100 ar projekta jaudu 100 m3/dnn. Attīrīšanas iekārtas uzbūvētas ar aprēėinu, ka iedzīvotāju skaits palielināsies un ražošanas uzĦēmumi attīstīsies, bet notiek pretējais process un attīrīšanas iekārtu projekta jauda ir par lielu, lai nodrošinātu attīrīšanas iekārtu optimālu darbību. Tā rezultātā ir lieli elektroenerăijas patēriĦi.

Pēcattīrīšanai izmanto bioloăiskos dīėus. Pašreiz izmanto vienu bioloăisko dīėi. Bioloăiskos dīėu stāvoklis ir apmierinošs. NAI regulāri tiek veikta attīrīšanas iekārtu dūĦu atsūknēšana. DaĜa no atsūknētajām dūĦas tiek izvestas uz lauksaimniecības zemēm.

Ciemata Lizdēni centralizētai notekūdeĦu attīrīšanai izbūvētas attīrīšanas iekārtas To izbūves gads nav zināms, bet 1985.g. tika uzsākta attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija, bet mainoties situācijai ciemata attīstībā, to rekonstrukcija tika apturēta. Attīrīšanas iekārtu projektētā jauda ir 150 m3/dnn, bet Lizdēnu ciemata attīrīšanas iekārtas jau daudzus gadus darbojas mehāniskā attīrīšanas režīmā. Pašreiz ienākošo notekūdeĦu daudzums sastāda tikai 11 m3/dnn, tas tiek uzkrāts, nostādināts un caur pārplūdes cauruli izplūst novadgrāvī un pēc tam OstermaĦu strautā. Attīrīšanas iekārtu teritorijā izvietoti divi bioloăiskie dīėi, kas netiek izmantoti

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Rencēnu pagastā veikta:

Rencēnu ciemā:

1. Kanalizācijas sūkĦu stacijas remonts;


Lizdēnu ciemā:


2. Jaunu notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu būvniecība.

SēĜu pagasts

SēĜu ciemata centralizētai notekūdeĦu attīrīšanai 1983. gadā ir izbūvētas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas BIO – 50 ar projekta jaudu 50 m3/dnn .Attīrīšanas iekārtas paredzētas bioloăiskai notekūdeĦu attīrīšanai, pašreiz darbojas mehāniskā attīrīšanas režīmā. Pēcattīrīšanai nav izveidoti bioloăiskie dīėi. Iekārtas varētu atsākt savu darbību (bioloăisko attīrīšanu), ja palielinātos notekūdeĦu daudzums un ievestu aktīvās dūĦas.

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā SēĜu pagastā veikta:



93

SkaĦkalnes pagasts

Ciemata kanalizācijas sistēmas notekūdeĦi paštecē tiek novadīti uz esošam notekūdeĦu bioloăiskās attīrīšanas iekārtam (NAI). SkaĦkalnes NAI būvētas reizē ar kanalizācijas sistēmu un nodotas ekspluatācijā 1984.gadā.

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā SkaĦkalnes pagastā veikta:

1. Pašteces kanalizācijas tīklu izbūve


NAI izvietotas Salacas upes krastā. Jaunās bioloăiskās NAI „ORIS” ar jaudu 40 m3/dnn ir izbūvētas veco NAI teritorijā ~ 70 m attālumā no tuvākās dzīvojamās mājas. NAI sastāvs: restu aka, notekūdeĦu sadales aka, 2 smilšėērāji, aeorobais reaktors, otrreizējais nostādinātājs, aka ar plūsmas mērītāju, aka paraugu noĦemšanai, lieko dūĦu savākšanas aka, smilšu laukums, gaisa sadales aka, palīgēka ar 2 kompresoriem.

NotekūdeĦu attīrīšanai aerobajā reaktorā izmanto bioplēvi uz plastikāta biopildījuma un aerāciju. Šāda tehnoloăija nodrošina efektīvu notekūdeĦu attīrīšanu neatkarīgi no mainīgā notekūdeĦu pieplūduma un piesārĦojuma koncentrācijām. NotekūdeĦu uzskaitei speciālā akā uzstādīts Voltmana tipa lēnas notekūdeĦu plūsmas mērītājs „ZENNER”. No smilšėērājiem uztvertās smiltis ar eflifta palīdzību nogādā speciālā dzelzsbetona smilšu laukumā, kuras izmantos labiekārtošanas darbos. Liekās uztvertās notekūdeĦu dūĦas izvedīs uz tīrumiem saskaĦā ar LKS „Lauksalaca” līgumu. Attīrīto notekūdeĦu izplūde notiek pa slēgtu kolektoru Salacas upē.

Vaidavas pagasts

Vaidavas ciemata notekūdeĦu attīrīšanai ir izbūvētas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas BIO-100 x 2. Pēc attīrīšanas bioloăiskajos blokos notekūdeĦi nonāk dīėī un tikai pēc tam tiek novadīti Strīėupītē. NAI konstrukciju stāvoklis visumā ir vērtējams kā apmierinošs.

2005.-2007. gadam ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Vaidavas pagastā tiks veikta:

1. Kanalizācijas sistēmas paplašināšana

2. Lietus kanalizācijas tīklu atvienošana

3. NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija

Valmieras pagasts

Valmieras pagastā ir vienas bioloăiskās notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas – Slaunes NAI. Tās apkalpo notekūdeĦu novadīšanas sistēmu Rūpnieki. NAI ienākošo notekūdeĦu apjoms ir 7000 m3/g. NAI ir sliktā stāvoklī. NotekūdeĦi no NAI tiek novadīti grāvī no kurienes tālāk tie nonāk Gaujā (NAI → novadgrāvis → Gauja).

Jeru sistēmā savāktie notekūdeĦi tiek nogādāti uz nosēdaku no kurienes notekūdeĦu šėidrā frakcija tiek novadīta novadgrāvī.

NotekūdeĦi no pārējām trīs kanalizācijas sistēmām tiek novadīti uz Valmieras pilsētas NAI.

2005.-2007. gadam ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Valmieras pagastā tiks veikta:


94

Valmiermuižas ciemā:

1. Kanalizācijas sūkĦu stacijas izbūve



Vanagu ciemā:

1. Kanalizācijas tīklu paplašināšana



Kanalizācijas sūkĦu stacijas rekonstrukcija Viestura laukuma ciemā:



Vilpulkas pagasts

Sistēmai “Centrs 2” ir esošās notekūdeĦu bioloăiskās attīrīšanas ietaises BIO tipa. NotekūdeĦu attīrīšanas ietaišu (NAI) stāvoklis ir vērtējams kā kritisks. NotekūdeĦu analīžu rezultāti izplūdē rāda, ka iekārtas daĜēji nodrošina nepieciešamo attīrīšanas pakāpi. BIO tipa bloks nedarbojas. Sistēma pārbūvēta tā, ka notekūdeĦi ieplūst trīspakāpju nostādināšanas dīėos, tālāk izlaide grāvī, upē. Nostādināšanas dīėos notiek nostādināšana un attīrīšana dabīgos apstākĜos ar ūdens augiem, kuri asimilē daĜu no piesārĦojuma jeb barības vielām. Pēc iekārtām notekūdeĦi ieplūst Pestavas upē. Vidēji gadā uz NAI tiek novadīti 35 m3/dn notekūdeĦu

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Vilpulkas pagastā veikta:

Vilpulkas ciemā:


Rūjas pamatskolas sistēmā:


Zil ākalna pagasts

Zilākalna NAI projektētas pagājuša gadsimta 70 gadu beigās un to būvniecība pabeigta 1984. gadā. NAI pārsvarā bija domātas ražošanas notekūdeĦu attīrīšanai no kūdras-melases un barības raugu eksperimentāla ražošanas uzĦēmuma „Zilaiskalns” un salīdzinoši neliela daudzuma sadzīves notekūdeĦu no ciemata Zilaiskalns.

Šodien uz NAI tiek novadīti tikai ciemata sadzīves notekūdeĦi un normatīvi netīri komunālie notekūdeĦi no kokapstrādes uzĦēmuma SIA „Silviko”, kas atrodas eksperimentālas ražošanas uzĦēmuma teritorijā. NotekūdeĦu apjomu nevar noteikt, bet tās ir krietni mazāk par plānoto, gan apjomu, gan piesārĦojuma slodžu ziĦā.

Aerotenkiem – nostādinātājiem BIO-1400. Liekas dūĦas pēc mineralizācijas un blīvēšanas paštecē novadīti uz dūĦu laukiem. Tā kā notekūdeĦu apjoms samazinājies vismaz 10 reizes salīdzinājumā ar projektējamo, attīrīšanas ietaisēs ziemā cieš no sasalšanas.

2005., 2006. gadā ERAF finansēta ūdenssaimniecības projekta rezultātā Zilākalna pagastā veikta:

1. Jaunu notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu būvniecība;


95



4. Kanalizācijas tīklu izpēte un skalošana.

1.7.3. SILTUMAPGĀDE

Apkures pakalpojumus Valmieras un Rūjienas pilsētās veic uzĦēmējsabiedrības, novada teritoriju centros to veic galvenokārt nekustamā īpašuma īpašnieki vai apsaimniekotāji. Pagastu centros dažviet izveidoti dzīvokĜu kooperatīvi, kuri veic pilnu apkures pakalpojumu ciklu no kurināmā sagādes līdz siltuma centralizētai piegādei un izmantojot pašvaldības atbalstu veic investīcijas sistēmu renovācijā un attīstībā. Lauku ciematos darbojas lokālās apkures sistēmas. Kurināmais katlu mājās galvenokārt ir malka. DaĜa pašvaldības Ħem kredītus un piesaista investīcijas, lai rekonstruētu vai pārbūvētu apkures sistēmas.

Galvenie siltumenerăijas lietotāji Valmieras rajonā ir dzīvojamās un sabiedriskās ēkas.

1.7.4. ELEKTROAPGĀDE Elektroapgādi nodrošina AS “Sadales tīkls” ZiemeĜu reăions. Elektroenerăijas resursi

ir pietiekami arī jaunu, lielu patērētāju pieslēgšanai.

Lai nodrošinātu elektroenerăijas lietotāju kvalitatīvu apgādi un uzlabot u enerăijas sadali, piegādi un energoefektivitāti Valmieras rajonā nākotnē, balstoties uz Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojuma 1. redakciju, paredzēts plānot jaunas augstsprieguma (330kV) līnijas būvniecību starp Igaunijas un Latvijas energosistēmām

Līdz ar to pašvaldībām nākotnē nepieciešams rezervēt teritorijas augstsprieguma elektropārvades līniju izbūvei no Igaunijas līdz „Rīgas TEC-2’’ Valmieras rajona teritorijā.

1.7.5. GĀZES APGĀDE

Rajona teritorijā atrodas AS „Latvijas Gāze” maăistrālais gāzes vads Vireši – Tallina un divas gāzes regulēšanas stacijas (GRS) Valmiera-1 un Valmiera-2. Valmieras pilsētas, Kocēnu pagasta un Valmieras pagasta teritorijā atrodas vidējā un zemā spiediena sadales gāzes vadi, kas paredzēti dzīvojamo ēku apkurei. AS „Latvijas Gāze” Stratēăijas un attīstības daĜa izstrādājusi un saskaĦojusi perspektīvās gāzes apgādes plānojumus Naukšēnu un Valmieras pagastiem. Valmieras rajona apdzīvotajās vietās gāzes apgāde iespējama no esošiem vidējā un zemā spiediena sadales gāzesvadiem un no esošā maăistrālā gāzes vada Vireši Tallina. Taču lielākā daĜa apdzīvoto vietu rajonā nevar izmantot šo enerăijas avotu, jo rajonā nav izveidots attīstīts piegādes un sadales tīkls.

AstoĦdesmito gadu vidū un beigās bija izstrādāts apakšprojekts gāzes transportēšanai no Sankt-Pēterburgas un Baltkrievijas uz Baltijas valstīm – maăistrālā gāzes vada izbūve Vireši – Tallina. Šī atzara izbūves mērėis bija nodrošināt gāzes transportu no Baltkrievijas uz Latviju un Igauniju, iekĜaujot arī iespēju to transportēt uz Skandināvijas un citām valstīm. AstoĦdesmito gadu beigās tika izbūvēts posms Rauna – Naukšēni - Latvijas robeža, ieprojektējot Naukšēnos gāzes mērīšanas staciju.

DeviĦdesmito gadu sākumā, sakarā ar straujo ekonomisko un saimniecisko procesu maiĦu, savu nozīmi zaudēja dažādi infrastruktūras attīstības projekti. Viens no šādiem projektiem paredzēja Valmieras un Rūjienas iedzīvotāju un rūpnieciskā sektora apgādi ar dabas gāzi.


96

Izbūvējot jaunas zema spiediena dabas gāzes līnijas Valmierā un Kocēnos no 2000. līdz 2005.gadam palielinājies dabas gāzes izmantošanas apjoms dzīvojamo māju apkurē.

Dabas gāzes transportēšana galvenokārt notiek no Baltkrievijas uz Tallinu – eksportam un salīdzinoši neliels gāzes patēriĦa pieaugums paredzams Valmierā un Igaunijā – pieslēdzot jaunus dabas gāzes patērētājus ēku apkurē un sadzīves vajadzībām.

Esošo un iespējamo gāzes cauruĜvadu tuvumā atrodas vairākas vietējās nozīmes apdzīvotās vietas, kuras ir izteikušas interesi par dabas gāzes izmantošanu (Naukšēni, Vaidava, Jeri, Zilaiskalns).

Reāli projektēt automātisko gāzes sadales staciju var tikai Valmierā. Rūjienā, sakarā ar pārāk nelielo ražošanas potenciālu, to projektēt nav racionāli (vairāku miljonu latu ieguldījums attiecībā pret ekonomisko efektu ieviešot dabas gāzes izmantošanu Rūjienā, kur ir tikai 3900 iedzīvotāji un nedaudzi ražošanas uzĦēmumi).

Sašėidrinātās gāzes patēriĦa apjoms pēdējos gados Valmieras rajonā ir būtiski mainījies, tas svārstās no 900 līdz 1000 tonnām gadā. Ievērojami palielinājies gāzes patēriĦš autotransporta vajadzībām. Kopā rajonā gazificēto dzīvokĜu skaits 2005.gadā bija 15 914, tai skaitā 28%, jeb 4464 dzīvokĜi – Valmierā.

Valmieras rajonā ir divas perspektīvas vietas pazemes gāzes krātuvju izveidei, katra ar aptuveni 2,5 miljardu m3 ietilpību. Esošo un iespējamo gāzes cauruĜvadu tuvumā atrodas vairākas vietējās nozīmes apdzīvotās vietas, kuras ir izteikušas interesi par dabas gāzes izmantošanu (Naukšēni, Vaidava, Jeri, Zilaiskalns). Iecerētās dabas gāzes krātuves tālākā nākotnē varētu arī izmantot eksporta vajadzībām.

Pašvaldībām nepieciešams rezervēt teritorijas stratēăiskas nozīmes pamata infrastruktūras izveidei un attīstībai Valmieras rajona teritorijā - pazemes gāzes krātuvju izveidei Valmieras rajonā.

1.7.6. TELEKOMUNIK ĀCIJAS Valmieras rajonā ir plaši izvērsts gan mobilo, gan fiksēto sakaru tīkls, kas nodrošina

rajona komersantiem un iedzīvotājiem iespēju izmantot kā balss, tā datu pārraides iespējas. Sakaru nodrošinājums mobilajiem un fiksētiem sakariem nav vienmērīgs visā rajona teritorijā. Vienmērīgāks tas ir mobilajiem sakariem, kuri balsi un datus, izmantojot GPRS tehnoloăiju, izĦemot dažas vietas rajona ziemeĜos, caurmērā labā kvalitātē nodrošina visā rajona teritorijā. Mobilos sakarus nodrošina divi operatori LMT un Tele2. LMT nodrošinātais sakaru pārklājums konkrētajā brīdī ir labāks un vienmērīgāks.

Fiksētos sakaru pakalpojumus rajonā pamatā nodrošina elektronisko sakaru operators SIA Lattelecom. Ciparizācijas līmenis Valmieras rajonā ir pašreiz sasniedzis 94%, un tas ir vienmērīgs kā pilsētās tā laukos. Valmierā, Rūjienā un Mazsalacā ir pieejami ciparu tīkla visi pamata un papildpakalpojumi, kā arī DSL (Digital Subscriber Line) iespējas, kas nodrošina lielāku pieslēguma ātrumu WEB Interneta tīklam. Valmieras rajona lauku abonenti WEB Interneta tīklam var pieslēgties, izmantojot iezvanpieeju un bezvadu ciparu tehnoloăiju. Valmieras rajona pilsētās iespēju WEB Interneta tīklam nodrošina arī citi fiksētā tīkla operatori, taču to nav daudz, un tie izmanto kabeĜtelevīzijas tīklu. Iespējas pašvaldības iestādēm (pagasta padomēm, skolām, bibliotēkām) pieslēgties ar lielāku ātrumu WEB Internetam nodrošina gan Vidzemes attīstības aăentūras, gan SIA Lattelecom izbūvētais tīkls ar atsevišėiem pieslēguma punktiem.

Rajonā SIA Lattelecom ir izbūvējis starptautiskās, vietējas nozīmes un abonentu optiskās līnijas, kas savieno ciparu tīkla pieslēguma centrāles. Līdz 2008. gada beigām


97

uzĦēmums plāno visus analogos abonentus pieslēgt ciparu tīklam ar bezvadu tehnoloăijas palīdzību. Pēc SPRK veiktām kvalitātes pārbaudēm sakaru kvalitāte Valmieras rajonā ir laba.

Ciparu tīkla pakalpojumi un papildpakalpojumi, kas dos iespēju aktivizēties komersantiem un plašākas iespējas iedzīvotājiem iegūt un apmainīties ar informāciju. Tas Ĝaus arī pagastu pašvaldībām iegūt lielākus pieslēguma ātrumus WEB Interneta tīklā un plašāk attīstīt un ieviest e-pārvaldes elementus savā darbā, kas ir viena no ES prasībām. Šai sakarā ir nepieciešams izvērsts pašvaldības darbinieku apmācību darbam ar datoriem, lai pilnvērtīgāk izmantotu piedāvātās iespējas. Lielu darbu ir nepieciešams izvērst skolās, lai uzlabotu to materiāli tehnisko bāzi un apmācību programmas darbā ar datortehniku un tās pielietojumu, kas nodrošinātu plašāku iedzīvotāju spēju izmantot modernās tehnoloăijas un e - pārvaldes sniegtos pakalpojumus.

Lai pārējos fiksētā tīkla abonentus nodrošinātu ar ciparu tīkla atbilstošiem pakalpojumiem un datu pārraides ātrumu, nepieciešams izmantot bezvadu tehnoloăijas, sadarbojoties ar mobilo tīklu operatoriem. Galvenais fiksēto sakaru attīstības virziens būs platjoslas sakaru pakalpojumu piedāvājums, kas ar laiku varētu ietvert sevī paketi, kas sastāv no balss/datiem/televīzijas. Nepieciešams, lai fiksēto tīkla operatori nepārtraukti attīstītu savus pakalpojumus, ko piedāvāt komersantiem un iedzīvotājiem veidojot pakešveidu pakalpojumus, tādā veidā radot izvēles iespējas.

Mobilo sakaru attīstībā nepieciešams, lai visa rajona teritorija būtu ar labu mobilo sakaru pārklājumu, kas vienlīdz labi nodrošina balss un datu pārraidi. Turpmāk datu pārraides uzlabošanai varētu attīstīt uz EDGE (Enhanced Data rates for GSM Evolution) tehnoloăijas bāzē mobilo sakaru tīklu, kas nodrošina daudz lielāku pārraides ātrumu.

Sakaru organizācijas shēma ir cieši jāsasaista ar civilās aizsardzības apziĦošanas shēmu, kas Ĝautu operatīvi rīkoties un veikt apziĦošanu ārkārtas situāciju gadījumos. Lai veicinātu godīgu sakaru saimniecības attīstības konkurenci, nepieciešams visiem operatoriem, kas veic tīklu izbūvi, piemērot vienādas prasības, kas noteiktas Latvijas Republikas normatīvajos aktos par būvniecību.

2008.gadā tika realizēts ERAF līdzfinansētais projekts par Publiskā interneta pieejas punktu izveidi 19 Valmieras rajona pašvaldībās.


98

7. karte. Valmieras rajona maăistrālo inženierkomunikāciju t īkli un objekti. Avots: Valmieras rajona padome, 2007.


99

1.8. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA

1.8.1. DZELZCEěŠ DzelzceĜa līnija Rīga - Lugaži ir iekĜauta starptautiskajā pasažieru ātrgaitas satiksmes

dzelzceĜa koridorā (pirmais Krētas koridors). Veikta līnijas uzturēšana, kā arī plānota tās uzlabošana. Caur Valmieras staciju diennaktī vidēji iet 8 pasažieru vilcieni un 10 kravas vilcieni. Valmieras stacijā vidēji kravas operācijas tiek veiktas ar četrpadsmit vagoniem diennaktī, t.sk. iekraušana – 2.3 vagoni diennaktī, izkraušana – 11.7 vagoni diennaktī.

Valmieras dzelzceĜa stacijā pieejamā infrastruktūra:

• divi asfaltēti laukumi pa 3840m² katrs blakus stacijas koplietošanas ceĜam Nr.18,20;

• iekraušanas laukums -3000 m² blakus paaugstinātajam ceĜam Nr.7; pārējie stacijā esošie iekraušanas un izkraušanas līdzekĜi atrodas privātfirmu rīcībā.

1996.gadā slēgts dzelzceĜa posms Aloja – Ipiėi, 2005.gadā minētajam posmam demontēts sliežu ceĜš. Nākotnē plānota izpēte par slēgtā dzelzceĜa posma izmantošanas iespējām un iespējamo investīciju piesaisti.

Būtiski jāuzlabo sasniedzamība ar Rietumeiropu ar pa dzelzceĜu, tādēĜ ir uzsākts “Rail Baltica”, starptautisks ātrgaitas dzelzceĜš Helsinki - Tallina – Rīga – Berlīne, tehniskās priekšizpētes projekts, kuru paredzēts līdzfinansēt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekĜiem. Iespējams, ka “Rail Baltica” varētu šėērsot Limbažu vai Valmieras rajona teritoriju.

DzelzceĜa iecirknī Rīga – Lugaži – Valka paredzēts aprīkot iecirkni ar sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmu (2005.-2007.g.), modernizēt vilcienu radiosakaru sistēmu – vienotas dzelzceĜa mobilo komunikāciju GSM-R sistēmas ieviešana (2007.-2010.g.).

Nākotnē būtiski jāuzlabo sasniedzamība ar Rietumeiropu ar pa dzelzceĜu, tādēĜ ir uzsākts Rail Baltica tehniskās priekšizpētes projekts, kuru paredzēts līdzfinansēt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekĜiem. Iespējams, ka “Rail Baltica” varētu šėērsot Limbažu vai Valmieras rajona teritoriju. Rail Baltica kā starptautiskas un reăionālas nozīmes dzelzceĜš nākotnē būtu izmantojams, gan pasažieru, kad preču pārvadājumiem, uzlabojot gan galamērėu sasniedzamību Rietumeiropā, gan pasažieru vilcienu satiksmi vietējo iedzīvotāju un tūristu vajadzībām.

Valmieras rajona pašvaldībām nepieciešams rezervēt teritorijas ātrgaitas dzelzceĜa Rail Baltica trasējumam.

Perspektīvā nepieciešams arī attīstīt starptautisko dzelzceĜa satiksmi maršrutā Rīga – Valka – Pleskava.


100

8.karte. Rail Baltica iespējamie sliežu standarti. Avots: Feasibility study on Rail Baltica railways, 2006.

1.8.2. AUTOCEěI

Efektīva un konkurētspējīga transporta un komunikāciju sistēma ir svarīgs priekšnoteikums rajona ekonomiskās attīstības nodrošināšanai. Tā ir viena no tautsaimniecības nozarēm, kas pēdējos gados attīstās visstraujāk. Sakarā ar strauju privātā un uzĦēmumu autotransporta skaita palielinājumu uz autoceĜiem, pieaugusi satiksmes intensitāte, līdz ar to autoceĜu noslodze.

Rajona iekšējais ceĜu tīkls ir labi attīstīts un pietiekoši blīvs. Rajona autoceĜu kopgarums ir ap 2000 km. Valmieras rajonā ir lielākais asfaltbetona seguma ceĜu īpatsvars Vidzemes plānošanas reăionā – 28 %, bet vismazākais – 12,9 % - Madonas rajonā.

VAS „Latvijas valsts ceĜi” Vidzemes reăiona Valmieras rajona nodaĜas pārziĦā ir 778,9 km valsts autoceĜu, tai skaitā 360,6 kmjeb 46% valsts autoceĜu ir ar melno segumu. Otri lielākie ceĜu apsaimniekotāji ir vietējās pašvaldības, kuras īpašumā ir 956,2 km autoceĜu (tai skaitā 237,55 km ielas pilsētās un pagastu centros).

Rajona pilsētas un apdzīvotās vietas savieno valsts pirmās un otrās šėiras ceĜu tīkls. Visi pašvaldību centri ir savienoti vismaz ar otrās šėiras ceĜiem.

Pēc VAS „Latvijas valsts ceĜi” informācijas, vidējas satiksmes intensitātes pieaugums ir ap ~ 7% gadā.Galvenie valsts autoceĜi: A-3 a/c Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka), kas ietilpst arī TEN autoceĜu tīklā: (nākotnē VIA HANSEATICA).


101

1. šėiras valsts autoceĜi: P-11 Kocēni – Limbaži - Tūja; P-15 Ainaži - Aloja – Matīši; P-16 Valmiera – Matīši – Mazsalaca; P-17 Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža (UnguriĦi); P-18 Valmiera – Smiltene; P-20 Valmiera – Cēsis – Drabeši; P-21 Rūjiena – Mazsalaca; P-22 Rūjiena – Valka. 2. šėiras valsts autoceĜu sarakstu skatīt pielikumā Nr.26 T.s. „ZiemeĜu Stīgas” tīklā iekĜautie autoceĜi: V 163 Staicele – Mazsalaca; P-21 Mazsalaca – Rūjiena; P-22 Rūjiena – Valka.

19. tabula. Valmieras rajona ceĜu garums

N.p.k. AutoceĜu šėira un segums Kopgarums,

km 1. Galvenie valsts autoceĜi 33,9 2. Pirmās šėiras valsts autoceĜi 175,0 3. Otrās šėiras valsts autoceĜi 566,0 4. Pašvaldību ceĜi 956,2 Kopā valsts un pašvaldību autoceĜi 1731,1

Avots: Latvijas Valsts ceĜi, 2006

20. tabula. Valmieras rajona ceĜu segums Asfalta segums, km Grants segums, km

CeĜa segums valsts nozīmes autoceĜiem

360,6 418,3

CeĜa segums pašvaldību autoceĜiem

160,1 796,1

Kopā 520,7 1214,4 Avots: Latvijas Valsts ceĜi, 2006

Pašlaik gandrīz visu rajonā esošo autoceĜu atsevišėu posmu tehniskie parametri

neatbilst ne to funkcijām, ne drošības prasībām, kas traucē iespējamā tehniskā ātruma un drošas satiksmes kustības nodrošināšanu. Piemēram, nacionālas nozīmes autoceĜa posmā Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža, katrā virzienā ir tikai viena braukšanas josla, nav atsevišėas braukšanas joslas lēnajam transportam, līdz ar to ceĜu caurlaides spēja ir ierobežota. Vietām, biežāk apdzīvoto vietu tuvumā (Valmiera, Rūjiena, Mazsalaca, Kocēni u.c) autoceĜus kā pārvietošanās vietu nokĜūšanai darbā, izglītības iestādēs un pakalpojumu saĦemšanai, tuvākajās apdzīvotās vietās, izmanto velosipēdisti un kājāmgājēji, kuru pārvietošanās samazina satiksmes drošību.

Uz valsts galvenā (A-3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža) 1. un 2.šėiras autoceĜiem trūkst apkalpes infrastruktūras, ceĜmalas kafejnīcu, degvielas uzpildes staciju un auto apkopes un remonta punktu. Vispārēja problēma ir informācijas zīmju – uzskatāmu ceĜa virzienu norāžu un sadalošo joslu apzīmējumu trūkums.

Liels īpatsvars ir autoceĜiem, kuru malās augošie koki ir ainaviski nozīmīgi, taču ir potenciāli bīstami satiksmes dalībniekiem, ko norāda statistika par letāliem satiksmes


102

negadījumiem. Ainaviski pievilcīgi būtu augstie krūmkoki, kas satiksmes negadījuma brīdī kalpo par nozīmīgu amortizatoru.

Lai sekmētu rajona attīstību, ir nepieciešams palielināt melnā seguma ceĜu īpatsvaru, realizējot reăionālās attīstības projektus “ZiemeĜu stīga”, “Vidzemes josta” un pašvaldību centru un rajona centra - Valmieras savienošanas programmu. Joprojām Lodes ciems kā pagasta centrs nav pilnībā savienots ar Valmieru ar asfalta segumu. Arī Naukšēni pa tuvāko ceĜu ar Valmieru nav pilnībā savienoti ar asfalta segumu.

Vispārēja problēma ir ceĜu sliktais stāvoklis. Pašreiz ceĜu tīkla blīvums un izvērsums uzskatāms par apmierinošu. No apdzīvojuma struktūras attīstības skatupunkta jauna ceĜa izbūves plānošana nepieciešama Valmieras, kā nacionālas nozīmes centra savienošanai posmā Cēsis – Liepa. Protams, šī posma projektēšana jāskatās kontekstā ar esošās dzelzceĜa līnijas turpmāko attīstību un potenciālo Rail Baltica trasējumu, kā arī Gaujas nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Sakarā ar transporta līdzekĜu skaita palielināšanos, īpaši Valmieras pilsētā, aktuāls ir Valmieras pilsētas ceĜu un tiltu infrastruktūras plānojums, kur nozīmīgākie risinājumi saistāmi ar apvedceĜa loka pabeigšanu ap Valmieru (savienojot A3/Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža/ ar P18/Valmiera – Smiltene) un jauna tilta izbūvi pār Gauju.

1998.gada laikā rajona iedzīvotāju īpašumā esošo vieglo automašīnu skaits palielinājies par gandrīz diviem tūkstošiem. Turpmākos gadus vieglo automašīnu skaits pieaug aptuveni par vienu tūkstoti gadā. 2005.gadā uz 1000 iedzīvotājiem reăistrētas ir 321 vieglās automašīnas vai uz 3,1 iedzīvotājiem 1 vieglā automašīna. SeptiĦu gadu laikā (no 1998.g. līdz 2005.g.) vieglo automašīnu skaits pieaudzis par 48%.

AutoceĜu uzturēšana un attīstība Valmieras rajonā saistīta ar valsts autoceĜu attīstības programmu, ES strukturālo fondu finansējumu un Valmieras rajona padomes autoceĜu fonda remonta ikgadējo programmu. Sakarā ar pieaugušo ceĜu noslodzi nepieciešams ieguldīt ievērojamus līdzekĜus autoceĜu atjaunošanā. Viens no prioritārajiem uzdevumiem ir a/c P-17 posma Valmiera – Rūjiena rekonstrukcija, kur būtu jāatjauno segas profils, asfaltbetona segums un ūdens novades sistēma.

2004.gadā attīstības koridora ZiemeĜu stīga autoceĜam izbūvēts asfaltbetona segums 6,2 km posmā Mazsalaca – Idus. No 2002. līdz 2005.g. atjaunots un uzlabots asfaltbetona segums posmam Valmiera – Mazsalaca. 2006.gada rudenī pabeigta Valmieras pilsētas centra apĜa izbūves, kas būtiski uzlabo satiksmi caur Valmieras centru.

AutoceĜu jomā turpmākajai plānošanai Valmieras rajonā būtiskākais attīstības virziens - VIA Hanseatica kā tūrisma, transporta un loăistikas koridora attīstība (sk. 5.karti). Balstoties uz Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojums 2007.-2027. gadam CeĜu infrastruktūras attīstībai līdz 2027.gadam sasniegt šādu autoceĜu iedalījumu Valmieras rajonā:


103

21. tabula. Valmieras rajonā autoceĜu attīstības perspektīva

Nacionālas nozīmes autoceĜi Valsts galvenais autoceĜš A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) Valsts 1.šėiras autoceĜš P18 Valmiera – Smiltene Valsts 1.šėiras autoceĜš P20 Valmiera – Cēsis – Drabeši

Starpreăionālie ceĜi, kas savieno reăiona nozīmes pilsētas ar citām reăionālas nozīmes pilsētām kaimiĦu reăionos un valstīs

Valsts 1.šėiras autoceĜš P17 Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža (UnguriĦi) Valsts 1.šėiras autoceĜš P11 Kocēni – Limbaži – Tūja Starpreăionālas nozīmes ceĜi, kas sakopo satiksmi no/starp nacionālas nozīmes ceĜiem Valsts 1.šėiras autoceĜš P15 Ainaži – Matīši

Reăionālas nozīmes autoceĜi Maršruts „Vidzemes josta” Valsts 1.šėiras autoceĜi P78, P33, P16

(PĜaviĦas – ĒrgĜi – Vecpiebalga – Ranka – Smiltene – Valmiera – Matīši)

Maršruts „ZiemeĜu stīga” Valsts 1.šėiras autoceĜi P15, P16, P21, P22, P23 (Ainaži – Staicele – Mazsalaca – Rūjiena – Valka – Gaujiena)

Avots: Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojums 2007.-2027.gadam, 2007.

1.8.3. VELOCELIĥI Velotūrisms kĜūst aizvien populārāks gan Eiropā, gan arī Latvijā un tai skaitā

Valmieras rajonā, par ko liecina arī statistika. Arvien biežāk vasaras periodā velotūristu grupas no Igaunijas, Skandināvijas valstīm, Vācijas, Francijas, Čehijas un citām valstīm brauc arī caur Valmieru.

Eiropas valstīs daudziem velobraucējiem ir zināms Eurovelo maršrutu tīkls, viens no maršrutiem (Nr. 10) šėērso arī Valmieras rajonu. Kaut arī plānošanas dokumentos teritorijas koridors maršrutam ir iezīmēts: Latgale- Cēsis – Valmiera – Valka – Igaunija, tomēr vēl joprojām tas nav konkretizēts visos vietējo pašvaldību plānojumos, tāpēc Eurovelo maršruts joprojām ir tikai kā ideja un velotūristi paši izvēlas maršrutu pēc tūrisma ceĜvežiem un kartēm.

Vidzemes plānošanas reăiona rajonu un ieinteresētajām vietējām pašvaldībām nepieciešams vienoties par veloceĜu infrastruktūras tīkla plānojumu, nosakot ne tikai Eurovelo ceĜa maršrutus, bet arī nacionālas, reăionālas un rajona nozīmes veloceĜu maršrutus un nepieciešamos apkalpes infrastruktūras elementus. Tas prasīs attīstīt specifisku infrastruktūru un pakalpojumus: telšu vietas, tehniskās apkopes servisa punktus, informācijas stendus, tualetes utml. Pašlaik rajonā ir viens velosipēdistu celiĦš Kocēnu pagasta teritorijā gar Gauju, (izbūvēts 2004.g.), kurš paredzēts kā Eurovelo Nr. 10 posms.

Nepieciešams plānot savienojumu starp Eurovelo Nr.10 (VIA BALTICA) un Eurovelo Nr.11 (Cēsis – Valmiera – Valka). Tas varētu būt reăionālas nozīmes veloceĜš Valmiera – Burtnieki – Mazsalaca – Staicele – Ainaži. Rajona nozīmes veloceĜš varētu būt Valmiera – Rencēni – Naukšēni – Rūjiena – ĖoĦi.

Sakarā ar velosipēdu skaita pastāvīgu palielināšanos, degvielas sadārdzināšanos, iedzīvotāju iespējām, nepieciešamību un interesēm, Valmieras pilsētā būtu nepieciešams izbūvēt veloceliĦus, kas nodrošinātu pārvietošanos uz dažādām pilsētas vietām. Pašreiz velobraucēji bieži izmanto satiksmei bīstamo Gaujas tiltu pilsētas centrā. Nākotnē nepieciešams rast stratēăiski labāko risinājumu drošai un ērtai velosatiksmei Valmierā, savienojot maršrutu tīklu pilsētas centra daĜā ar maršrutiem Pārgaujā, Burkānciemā un virzienā uz Kocēniem.


104

Ieteicams ierīkot arī vietējos veloceliĦu maršrutus: no Mazsalacas pilsētas centra līdz SkaĦkalnes dabas parkam, no Rūjienas pilsētas centra līdz Kalnkrogam, Burtnieku, Matīšu, Vecates; DikĜu, Zilākalna, Kocēnu; Vaidavas, Kauguru un BrenguĜu pagastos, kā arī citur, kuri saistīti ar tūrisma resursiem un pakalpojumiem.

Latvijā Satiksmes ministrija nav noteikusi nekādas prioritātes un attīstības programmas veloceliĦu attīstībai. VeloceliĦu ierīkošana rajonā, tai skaitā Valmieras pilsētā veicinātu pieprasījumu pēc tūrisma infrastruktūras attīstības, jo veloceĜotāji pārvietojas lēnāk par autobraucējiem, tāpēc viĦiem īsākos ceĜa posmos nepieciešami ēdināšanas pakalpojumi un naktsmītnes. VeloceĜotāji labprātāk piestāj pie muzejiem un citām apskates un izklaides vietām. Tā kā tūristu ieguldījumu valsts ekonomikā aprēėina pēc ceĜotāja valstī pavadīto dienu un nakšĦojumu skaita, tad, salīdzinot ar autotūristiem, veloceĜotājs ir izdevīgāks tūrists.

AutoceĜu rekonstrukcija ir nepietiekoša, netiek attīstīti ceĜi, kas garantētu drošu pārvietošanos autotransportam, velosipēdistiem un kājāmgājējiem. Tas arī ir galvenais velotūrisma attīstību kavējošais apstāklis. TādēĜ, plānojot autoceĜu rekonstrukciju, ir jāparedz arī velosipēdistu celiĦu vai nodalītu braukšanas joslu izbūve.

1.8.4. SABIEDRISKAIS TRANSPORTS Pārvadātāji. Rajonā sabiedrisko pasažieru pārvadāšanu ar autotransportu veic rajona

pašvaldības uzĦēmums ‘’VTU Valmiera”, Cēsu rajona autotransporta uzĦēmums “CATA” un uzĦēmums “Nordeka” no Rīgas. Tāpat pasažieru pārvadājumus veic a/s “Pasažieru vilciens” maršrutā Rīga – Lugaži - Valga.

Pašreiz “VTU Valmiera” sniedz sabiedriskā pasažieru autotransporta pakalpojumus tālsatiksmes maršrutos visā Vidzemē, Valmieras un Valkas rajonu maršrutos un Valmieras pilsētas maršrutos, kā arī veic neregulāros pasažieru pārvadājumus Latvijā un ārvalstīs. Pasažierus apkalpo četrās uzĦēmuma autoostās - Valmierā, Rūjienā, Valkā un Smiltenē. BiĜešu tirdzniecībai autobusos tiek izmantoti elektroniskie kases aparāti. Visās uzĦēmuma autoostās biĜešu tirdzniecība notiek datorizētā vienotā valsts biĜešu realizācijas sistēmā “Baltic Lines”, kas dod iespēju pasažieriem iegādāties biĜetes uz visiem sistēmā iekĜauto pārvadātāju reisiem gan iekšzemē, gan ārzemēs.

Tūrisma firmām un individuāliem pasūtītājiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem piedāvā komfortablus, starptautisko pārvadājumu prasībām atbilstošus dažādas ietilpības „Volvo”, „Mercedes-Benz”, „Setra”, „Scania” marku autobusus. Tūrisma braucienus uz ārzemēm uzĦēmums veic no 1994. gada un tajos iegūta liela starptautisko pārvadājumu pieredze.

SIA “VTU Valmiera” ir viens no Latvijas pasažieru autopārvadātāju asociācijas (LPAA) dibinātājiem. Tiek ieguldīti ievērojami līdzekĜi, lai nodrošinātu ES normatīvo aktu prasību izpildi uzĦēmuma darbībā attiecībā uz autovadītāju darba un atpūtas laiku režīmiem, transporta aprīkošanu ar tahogrāfiem un ātruma ierobežotājierīcēm, u.c.

Nozīmīgākie maršruti. Nozīmīgākais sabiedriskā transporta maršruts ir Valmiera – Rīga. Šajā maršrutā reisu skaits ir pietiekams, tas pielāgots iknedēĜas pasažieru plūsmas svārstībām. Pasažieru ērtībām šajā maršrutā ir ekspresreisi. Domājot par visu rajona iedzīvotāju ērtībām, izveidoti reisi, kas saista Mazsalacu un Rūjienu ar Rīgu, bez pārsēšanās nepieciešamības.

Potenciālie sabiedriskā transporta maršruti. Veidojoties ciešākām reăionālām saitēm un palielinoties iedzīvotāju kustībai Vidzemē reăionālā līmenī, ir nepieciešams palielināt sabiedriskā transporta kustību starp Vidzemes pilsētām un Valmieru.


105

Sabiedriskā transporta attīstības perspektīva Valmieras rajonā:

1. kā nozīmīgākie starpreăiona maršruti attīstāmi Valmiera - Gulbene - Rēzekne - Daugavpils, Valmiera – Limbaži, Valmiera – Pērnava;

2. perspektīvā palielināmi dzelzceĜa pasažieru pārvadājumi maršrutā Rīga – Lugaži, aizstājot autopārvadājumus ar videi draudzīgāku satiksmes veidu;

3. Intensīvāku sabiedriskā transporta tiešo pārvadājumu attīstīšana maršrutos Smiltene – Valmiera, Valmiera – Valka, Cēsis – Valmiera;

4. maršruta Rīga – Valmiera – Tartu ar pasažieru uzĦemšanu Valmierā attīstība;

5. starptautiska maršruta Valmiera – Rūjiena – Pērnava – Tallina attīstība.

1.9. CIVILĀ AIZSARDZ ĪBA UN RISKA OBJEKTI, TERITORIJAS

1.9.1. RISKA TERITORIJAS Riska grupas objekti ir uzĦēmumi, uzĦēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas

(transports, ražotnes, iekārtas, ietaises utt.), kuru saimnieciskā darbība saistīta ar enerăijas ražošanu un uzkrāšanu, elektromagnētisko starojumu, ar ugunsnedrošām, sprādzienbīstamām, indīgām ėīmiskām, bioloăiski aktīvām un radioaktīvām vielām (priekšmetiem, iekārtām) tādos daudzumos, kas ražošanas avāriju vai kādu ārēju faktoru iedarbes rezultātā var izraisīt republikas pilsētas, rajona, reăionāla vai valsts mēroga ārkārtējās situācijas.

Atbilstoši iespējamās ārkārtējās situācijas mērogam un bīstamības pakāpei riska grupas objektus iedala trijās paaugstinātas bīstamības grupās:

I - valsts nozīmes grupa;

II - reăionālas nozīmes grupa;

III - republikas pilsētas, rajona nozīmes grupa.

Objektu piederību pie riska grupas un to bīstamības pakāpi, balstoties uz objektu bīstamības analīzi un avāriju riska novērtējumu un pēc bīstamības analīzes un avāriju riska novērtējuma saskaĦošanas ar citām ieinteresētajām institūcijām, nosaka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kopā ar pašvaldībām.

SaskaĦā ar LR likumdošanu par civilās aizsardzības uzdevumu izpildi atbild Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras brigāde. Valmieras rajona mērogā ārkārtējo situāciju pārvaldīšanu veic Valmieras rajona Ārkārtējo situāciju operatīvā komisija, kas nepieciešamības gadījumā organizē iespējamo palīdzību ārkārtējā situācijā, ja pašu resursi ir nepietiekami.

Paaugstināta riska objekti pārsvarā gadījumu ir rūpniecības uzĦēmumi. Tādu objektu Valmieras rajonā nav daudz. Šos objektus uzrauga Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras brigādes amatpersonas. Paaugstināta riska teritorijas raksturo palielināta avārijas vai nevēlamā procesa varbūtība vai atkārtošanās biežums, seku apjoms un zaudējumi, ko izsaka šādās kategorijās: • cilvēku veselības vai dzīvības apdraudējums,

• materiālie zaudējumi,

• kaitējums vai nevēlamas pārmaiĦas vidē.


106

Riska teritoriju noteikšanas mērėis ir nodrošināt iedzīvotāju mantisko vērtību un vides saglabāšanas un ugunsnelaimju, katastrofu un dabas stihiju gadījumos.

Ăeoloăiskās riska teritorijas

Valmieras rajonā nozīmīgākie ăeoloăiskā riska faktori, kas rada atsevišėu apgabalu dabas vides apdraudētību ir:

• pazemes ūdeĦu piesārĦojuma risks;

• sufozijas procesi;

• upju ieleju erozijas un akumulācijas posmi;

• upju ieleju un ielejveida pazeminājumu nogāžu posmi ar noslīdeĦiem, nobrukumiem un gravu veidošanos;

• eolo procesu aktivizācijas iespējamie iecirkĦi.

Pazemes ūdeĦu piesārĦojuma risks sadzīves un citu atkritumu izgāztuvju, naftas un naftas produktu vadu, pārsūknēšanas staciju, glabātuvju, degvielas uzpildes un automobiĜu apkopes staciju vietās. Par pazemes ūdeĦu piesārĦojuma riska apgabaliem uzskatāmas teritorijas, kur gruntsūdens vai spiedienūdeĦi ir neaizsargāti.

Sufozija Valmieras rajonā sufozijas ietekmē vidusdevona un augšdevona smalkgraudainajos smilšakmeĦos ir radušās alas un nišalas, iespējams, nelielas sufozijas piltuves.

Valmieras rajonā sufozijas riska apgabali ir:

• ap 50 m plata abpus Salacas ielejai pieguĜoša josla no Mazsalacas līdz pat rajona robežai (Iăes ietekai Salacā);

• ap 100 m plata abpus Gaujas ielejai pieguĜoša josla no Valmieras līdz pat rajona robežai;

• ap 40-50 m plata josla abpus Iăei tās lejtecē;

• ap 40-50 m plata josla Vaidavas ezera rietumu krastā un abpus Strīėupes ielejai tās augštecē;

• atsevišėi posmi Rūjas upes ielejā pie rajona robežas un Rūjienas;

• līdz 100 m plata piekrastes Burtnieka dienvidaustrumu krastā (stāvkrastā).

Upju ieleju erozijas un akumulācijas procesi ir vieni no dinamiskākajiem eksogēnajiem procesiem Latvijā. Valdošā tendence Valmieras rajonā ir upju krastu sāniskā izskalošanās un gultĦu aizsērēšana, kā rezultātā samazinās straumes ātrums un pieaug meandrēšana

Nogāžu procesi ietver plaknisko noskalošanos, lineāro (gravu) eroziju, noslīdeĦus, noplūdeĦus un nogruvumus. Minēto procesu izpausmes Valmieras rajonā ir vērojamas tikai Ĝoti epizodiski gar upju ielejām (galvenokārt Gaujas un Salacas), kā arī gar ielejveida pazeminājumiem, kuru dziĜums pārsniedz 8 m. Plašāk senās gravu erozijas formas ir sastopamas gar Gaujas ieleju, Sedu un Rūju. Kopumā nogāžu procesi ir vāji apzināti, tāpēc pastāv uzskats, ka to aktivitāte mūsdienās nav liela.

Plūdu bīstamās teritorijas

Gaujas, Rūjas, Sedas upju krasti. HES teritorijas.


107

Rūpnieciskā riska teritorijas

Valmieras rajonā izvietotas Valmieras pilsētā, sīkāk skatīt teritorijas plānojuma grafiskajā daĜā ‘’Pl ānotā teritorijas izmantošana’’.

Bīstamo kravu pārvadājumu riska teritorija Valmieras rajonā noteikta visā garumā gar auto ceĜu A3 un dzelzceĜa līniju Rīga – Lugaži rajonā teritorijā. Sīkāk skatīt teritorijas plānojuma grafiskajā daĜā ‘’Pl ānotā teritorijas izmantošana’’.

Kā nacionālas nozīmes rūpniecisko avāriju riska objektu noteikt SIA ‘’Latvijas propāna gāze’’ Valmieras gāzes uzpildes staciju Cempu 12, Valmiera (propāna gāze). Kā rajona nozīmes riska teritorijas un objektus noteikt:

1) Ėīmiski bīstamie objektus:

• Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība „DikĜu piens”,

• Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība „Kokmuiža”,

• AS Valmieras piens,

• Rūjienas pienotava, AS Valmieras piens,

• SIA „Tri āls”.

2) Ugunsbīstamos objektus:

• Kooperatīvās sabiedrības „Akrona” DUS EriĦos, KoĦu pag.,

• SIA „Auttra” DUS BrandeĜos, Kocēnu pag.,

• SIA „HAG” autogāzes uzpildes stacija „JaungrīšĜos”, Kauguru pag.,

• SIA „Latvija Statoil” DUS AusekĜa ielā 25, Valmiera,

• SIA „Latvija Statoil” DUS Stacijas ielā 29, Valmiera,

• SIA ‘’Latvijas propāna gāze’’ Valmieras gāzes uzpildes staciju Cempu ielā 12, Valmiera,

• SIA „Regal” autogāzes uzpildes stacija AusekĜa ielā 26, Valmiera,

• SIA „Regal” DUS AusekĜa ielā 26, Valmiera,

• DUS Rencēnu benzīntanks, Rencēnos, Rencēnu pag.,

• Uno-X automātiskā DUS Matīšu šošejā 33, Valmiera,

• SIA „Valdeko” DUS „Valmieras apvedceĜš” 10,3 km, Valmieras pag.,

• AS „Virši-A” DUS Patversmes ielā 12, Valmiera,

• AS „Virši R” DUS „Viršos”, Matīšu pag.,

• SIA „Voer” DUS „Ābelītēs”, Kocēnu pag.,

• SIA „Voer” DUS Ganību ielā 11, Rūjiena,

• SIA ZiemeĜu Nafta DUS Cempu ielā 4 a, Valmiera,

• SIA ZiemeĜu Nafta DUS “Kalnsniedzēnos”, SkaĦkalnes pag.

Vietējo teritorijas plānojumu izstrādes laikā izvērtēt ugunsbīstamības pakāpi šādiem objektiem:

• kokapstrādes uzĦēmumiem,

• kūdras purviem,


108

• pĜavām ar kūdras slāĦiem,

• priežu mežiem,

• sadzīves atkritumu izgāztuvēm.

Vietējo teritoriju plānojumos noteikt rajona un vietējās nozīmes riska objektu aizsargjoslas, atbilstoši likumam “Aizsargjoslu likums” (15.07.2005.) un LR MK izstrādātajai metodikai.

Vietējos plānojumos izstrādāt riska teritoriju un objektu izmantošanas noteikumus. Nepieciešams izstrādāt civilās aizsardzības pasākumu plānu un norādīt ūdens Ħemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām.

22. tabula. Ugunsbīstamo un sprādzienbīstamo vielu uzglabāšanas un izmantošanas vietas Valmieras rajonā

N.p.k. UzĦēmums Atrašanās vieta Bīstamā viela 1. A/S Valmieras Piens Valmiera, Rīgas 93 amonjaks 2. A/S Sviesta – siera eksports Valmiera, Cempu 2 amonjaks 3. SIA Valmiera Andren Valmiera, Cempu 13 koncentrēta sērskābe,

poliestera sveėi. 4. A/S Valmieras Stikla šėiedra Valmiera, Cempu 13 Koncentrēta sērskābe,

arsēna oksīds 5. SIA Triāls Valmiera, Rūpniecības 1 amonjaks 6. SIA "Latvijas propāna gāze",

Valmieras GUS Valmiera, Cempu iela 12 propāns - butāns

Avots: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras nodaĜa, 2007.

1.9.2. CIVILĀ AIZSARDZ ĪBA Valmieras rajonā, pamatojoties uz LR likumu „Par Latvijas Republikas civilo

aizsardzību”, izveidota Valmieras rajona padomes Ārkārtējo situāciju operatīvā komisija un Ārkārtējo situāciju operatīvās komisijas Medicīnas apakškomisija. Komisijas priekšsēdētājs ir rajona padomes priekšsēdētājs. Komisija pēc vajadzības pieaicina citu iestāžu, uzĦēmumu un komercstruktūru vadītājus.

Pulcēšanās vieta – Lāčplēša iela 2, Valmieras rajona padomes ēkā, kabinetā (rajona padomes priekšsēdētāja kabinets). Sapulcēšanās laiks – darba laikā līdz vienai stundai, brīvdienās līdz trim stundām.

Valmieras rajonā ir izstrādāts ‘’Valmieras rajona civilās aizsardzības pasākumu plāns’’, kas stājās spēkā 2002. gadā. Plāns ir novecojis, izstrādāts jauns plāns, kas pieejams no 2007. gada septembra.

Pasākumu plānā sīkāk izstrādātas atsevišėas daĜas:

1. Valmieras pārziĦas rajona spēku un līdzekĜu piesaistīšanas plāns ugunsgrēku un citu ārkārtēju situāciju likvidācijai.

2. Katastrofu medicīnas plāns.

3. Pretepidēmisko pasākumu plāns Valmieras rajona teritorijas sanitārajai aizsardzībai un bīstamo infekcijas slimību izplatības lokalizēšanai.

4. Pasākumu plāns masu nekārtību, grupveida sabiedriskās kārtības pārkāpumu profilaksei, pārtraukšanai un likvidēšanai Valmieras rajonā, kā arī citiem pasākumiem, kas prasa visa personālsastāva mobilizāciju.

Pasākumu plānā definētas iespējamās ārkārtas situācijas rajona teritorijā:

1. Iespējamā radioaktīvā saindēšanās,


109

2. Iespējamā ėīmiskā saindēšanās,

3. Transporta avārijas,

4. Avārijas enerăētikas, sakaru un komunālajos uzĦēmumos,

5. Dabas katastrofas,

6. Cilvēku, mājlopu un augu masveida saslimšana un sevišėi bīstamu infekciju gadījumi.

Pašvaldības uzdevumi: 1. Izstrādāt civilās aizsardzības pasākumu plānu ārkārtējo situāciju gadījumiem.

2. Informēt iedzīvotājus par rīcību ārkārtējo situāciju gadījumos.

Balstoties uz 27.06.2006. MK noteikumiem Nr.508 "Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu" Valmieras rajonā atrodas viens valsts aizsardzības objekts, ap kuru veidojama aizsargjosla 25 m platumā - "Kaugurmuiža" Cēsu ielā 54, Valmierā (kadastra Nr. 9601 014 0106). Objekts attēlots kartē „Plānotā (atĜautā) izmantošana” kā valsts aizsardzības teritorija „Kaugurmuiža”.

1.9.3. UGUNSDZĒSĪBAS SHĒMA VALMIERAS RAJON Ā

Valmieras rajonā darbojas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras brigāde. Valmieras brigādē ietilpst Valmieras daĜa, Rūjienas postenis un Mazsalacas postenis. Ugunsgrēku gadījumā brigāde izbrauc uz jebkuru izsaukuma vietu rajona teritorijā.

Papildus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras brigādei ir izveidotas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas uz vietām pagastos. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas ir pašvaldību izveidotas un pakĜaujas konkrētajai pašvaldībai. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas izbrauc uz izsaukumiem uz sava pagasta teritorijā un uz vietām, kur tiek saukti palīgā. Vairākas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas ziemas laikā neizbrauc uz ugunsgrēkiem.

Brīvprātīgās ugunsdzēsības komandas ir šādos pagastos:

1. Bērzaines pagastā;

2. Burtnieku novadā;

3. Naukšēnu pagastā;

4. Vilpulkas pagastā;

5. Rencēnu pagastā;

6. DikĜu pagastā;

7. Ipiėu pagastā;

8. Lodes pagastā;

9. Vaidavas pagastā.

Uz izsaukumiem lauku teritorijās izbrauc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras brigāde. un katras konkrētās pašvaldības brīvprātīgā ugunsdzēsēju komanda. Lielāku ugunsgrēku gadījumā Valmieras brigāde palīdzību sniedz blakus esošās pašvaldības brīvprātīgā ugunsdzēsēju komanda. Nepieciešamības gadījumā Valmieras brigādes dispečerdienests paziĦo kaimiĦu rajonu un ugunsdzēsības brigādēm, kuras nekavējoties izbrauc uz notikuma vietu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras brigāde nepieciešamības gadījumā nekavējoties izsauc:

• energo avārijas dienestu;

• gāzes avārijas dienestu;


110

• komunālās avārijas dienestu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras brigādes dispečers nepieciešamības gadījumā papildus bez minētajiem dienestiem piesaista neatliekamo medicīnisko palīdzību, policiju, a/s “Vidzemes ceĜi”.

23.tabula. Valmieras rajona brīvprātīgo ugunsdzēsības komandas, to aprīkojums

Dienests/formējums (pakĜautība, piederība, adrese, kontakttālrunis)

Darbinieku skaits

dežūrmaiĦā

Dienesta/formējuma tehniskais nodrošinājums (ugunsdzēsības tehnikas

skaits, automobiĜu marka) Bērzaines pagasta brīvprātīgo ugunsdzēsēju

komanda Bērzaines pagasta padome;

Bērzaines pag., Bērzaine, „Pīlādži” 4240385

18 1. Mercedes Benz 1017/AC-40 (4x2), 2,6 t 2. GAZ – 53/AC-30 (1,8 t) MP-600; MP-

800

Burtnieku novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda

Burtnieku novads Burtnieki, J. Vintēna iela 7, 4226544,

4226643

7 1. Mercedes 1113 (2, 4 t)

Naukšēnu pagasta brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda

Naukšēnu pagasta padome Naukšēni, Pagasta nams, 4268795, 4268288

11 2. ZIL – 133/AC-40 (5 t) 3. Traktors T150K ar 10 t cisternu MP-800;

Albin - 200

Vilpulkas pagasta brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda

Vilpulkas pagasta padome Vilpulkas pag., Vilpulka, 4266771

13 1. Mercedes 1113 (2, 4 t) 2. Volvo (3,2 t)

Rencēnu pagasta brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda

Rencēnu pagasta padome Rencēni, Valmieras 13, 4268650, 4268431

10 1. GAZ – 53/AC-30 (3,2 t) MP-600

DikĜu pagasta brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda

DikĜu pagasta padome DikĜi „GrāvelsiĦi”, 4281164, 4281162

2 1. GAZ – 53/AC-30 (2 t)

Ipiėu pagasta brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda

Ipiėu pagasta padome Ipiėi, „pagasta nams”, 4264649

5 1. GAZ – 66/AC – 40 (2 t)

Lodes pagasta brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda

Lodes pagasta padome Lode „Lieplejas”

4260221, 4260217

4 1. ZIL – 157/AC – 30 (1,7 t) MP-800

Vaidavas pagasta brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda

Vaidavas pagasta padome Vaidavas pag., Skolas 1, 4243202, 4243265

3 1. GAZ – 66/AC - 30

Avots: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras brigāde, 2007.

Ugunsdzēsība

1. Izbraukumos uz ugunsgrēku vietām ievērot izstrādāto ugunsdzēsības shēmu.

2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras brigādei organizēt operatīvu kaimiĦu rajonu dienestu ierašanos ugunsgrēka vietā.

3. Plānojot pilsētas un lauku teritorijas apbūvi, paredzēt ugunsdrošības attālumus starp dzīvojamām ēkām, rūpniecības uzĦēmumiem, degošu šėidrumu noliktavām un piebraucamiem ceĜiem atbilstoši Latvijas būvnormatīviem.


111

4. Pilsētas un lauku apbūves teritorijās paredzēt ugunsdzēsības vajadzībām nepieciešamo ūdensapgādi, ievērojot attālumus no esošajiem objektiem, atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.

9. karte. Valmieras rajona vides riska objekti. Avots: Valmieras rajona padome, 2007.


112

1.10. EKONOMISKĀ ATT ĪSTĪBA

Rajona teritorijā attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, savukārt, rūpniecība un pakalpojumu sniegšana koncentrēta Valmieras pilsētā un tās tuvumā esošajos pagastos. Uz 2007.gada aprīĜa sākumu Valmieras rajonā bija reăistrētas 4916 uzĦēmējsabiedrību, no kurām 3979 nebija likvidētas.

0

100

200

300

400

500

600

Liepā

jas ra

jons

Jelga

vas r

ajons

Dauga

vpils

rajon

s

Ogres

rajon

s

Valmier

as ra

jons

Ventsp

ils ra

jons

Rēze

knes

rajon

s

Cēsu

rajon

s

Tukum

a rajo

ns

Talsu

rajon

s

Mad

onas

rajon

s

Bausk

as ra

jons

Kuldīg

as ra

jons

Limba

žu ra

jons

Saldus

rajon

s

Dobele

s rajo

ns

Jēka

bpils

rajon

s

Valkas

rajon

s

Gulben

es ra

jons

Aizkra

ukles

rajon

s

Krāsla

vas r

ajons

PreiĜu

rajon

s

Alūksn

es ra

jons

Ludz

as ra

jons

Balvu r

ajons

2002

2003

2004

2005

2006

4. attēls. UzĦēmumu dibināšanas dinamika Latvijas rajonos, 2002. – 2006. g. Avots: Lursoft, 2007.

Valmieras rajona IKP rādītāji ir vieni no augstākajiem valstī. Pēc IKP uz vienu

iedzīvotāju 2004. gadā Valmieras rajons ierindojams trešajā vietā aiz Rīgas un Saldus rajoniem (sk. 5. attēlu). Rīgas rajonā 2004. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 2782 LVL, Saldus rajonā – 2596 LVL, Valmieras rajonā– 2391 LVL.

27822596

23912252

2114

1874 1812

1613 1609 1573 1495 1473 1471 1437 1435 1434 1433 14291305

1187 1156 1120

882 859

1348

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

Rīga

s rajo

ns

Saldus

rajon

s

Valmier

as ra

jons

Ventsp

ils ra

jons

Valkas r

ajons

Cēsu

rajons

Mad

onas r

ajons

Dobeles

rajon

s

Talsu r

ajons

Ogres

rajon

s

Jēka

bpils

rajo

ns

Kuldīg

as ra

jons

Limba

žu ra

jons

Tukum

a ra

jons

Gulben

es ra

jons

PreiĜu

rajo

ns

Liepā

jas ra

jons

Bausk

as ra

jons

Balvu ra

jons

Alūksn

es ra

jons

Jelga

vas r

ajons

Ludz

as rajo

ns

Krāsla

vas r

ajons

Rēze

knes

rajon

s

Daugav

pils r

ajons

5. attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijas rajonos 2004. gadā (LVL). Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2007.


113

Valmieras rajonā saražotais kopējais IKP ir otrais augstākais Latvijā pēc Rīgas rajona (sk. 6. att.). Valmieras rajonā 2004. gadā kopā radīts iekšzemes kopprodukts 141489 tūkst. LVL apmērā.

0

50000

100000

150000

200000

250000

300000

350000

400000

450000

Valmier

as ra

jons

Ogres

rajon

s

Saldus

rajon

s

Mad

onas

rajon

s

Tukum

a rajo

ns

Talsu

rajon

s

Bausk

as ra

jons

Valkas

rajon

s

Dobele

s rajo

ns

Jelga

vas r

ajons

Gulben

es ra

jons

Balvu r

ajons

Ludz

as ra

jons

Dauga

vpils

rajon

s

Ventsp

ils ra

jons

6. attēls. IKP Latvijas rajonos 2004. gadā. Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2007.

Valmieras rajonā galvenais uzĦēmējdarbības veids – fiziskas personas uzĦēmējdarbība. Lursoft datu bāzē reăistrēti 17985 fiziskās personas, kas Valmieras rajonā veic uzĦēmējdarbību. Sīkāku Valmieras rajona uzĦēmumu sadalījumu pēc dalībnieku veida skatīt 24. tabulā.

24. tabula. Valmieras rajona uzĦēmumu dalībnieku veidi juridisk ā statusa (dati uz 06.04.2007)

Tipa nosaukums Skaits Fiziska persona 17985 UzĦēmējsabiedrība 877 Pašvaldība 701 Fizisku personu grupa 43 Ministrija 39 Sabiedriska organizācija 21 Valsts iestāde 21 Valdei 12 Pašvaldības iestāde 6 Reliăiska organizācija 1 Valsts 1

Avots: Lursoft, 2007.

Pēc Lursoft datiem Valmieras rajona lielākie darba devēji nodrošina no 150 līdz 934 darba vietām rajona iedzīvotājiem. Informācija apkopota 25. tabulā.


114

25.tabula. Lielākie uzĦēmumi Valmieras rajonā 2005.gadā (pēc nodarbināto skaita) Darba devējs – UzĦēmums/iestāde Darbinieku skaits

AS „Valmieras stikla šėiedra” 934 Pašvaldības SIA „Vidzemes slimnīca” 614 SIA „Tri āls” 558 AS „Valmieras Piens” 470 Valsts IeĦēmumu dienesta Vidzemes reăionālā iestāde 467 AS „Valpro Corp” 321 LR IEM Robežsardzes Valmieras pārvalde 263 LR Valsts Zemes dienesta Vidzemes reăionālā nodaĜa 210 SIA „Valmieras reăiona patērētāju biedrība” 198 SIA „Garants” 169 SIA „Valmieras mēbeles” 151 SIA „Vidzemes energoceltnieks” 150

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2006.

Informāciju par 100 Valmieras rajona uzĦēmumiem ar lielāko 2005. gada apgrozījumu apkopota pielikumā Nr. 14.

Lielākās ārvalstu investīcijas Valmieras rajona uzĦēmumos pēc Lursoft datiem veic uzĦēmēji no Vācijas, Zviedrijas un Liebritānijas, Somijas. (sk. 26. tabulu).

26.tabula. Ārvalstu investīcijas Valmieras rajona uzĦēmumos

(dati uz 06.04.2007.) Valsts Skaits Investīcijas

Vācija 15 18398902

Zviedrija 12 2938893

Lielbritānija 9 634877

Somija 6 629483,2

Nīderlande 6 312750

Austrālija 1 240000

Krievija 8 227200

Igaunija 19 31565

Dānija 4 26420

Seišelu Salas 1 17280

Norvēăija 14 15080

Lietuva 5 7864,5

Austrija 1 2200

Azerbaidžāna 1 2000

Īrija 3 2000

Čehija 1 1200

Jaunzēlande 1 1050

Asv 15 1000

Kanāda 3 500

Kopā 125 23490265 Avots: Lursoft, 2007.


115

1.11. SOCIĀLĀ INFRASTRUKT ŪRA

Valmieras rajona sociālo infrastruktūru veido stacionārās un ambulatorās veselības

iestādes, sociālās dzīvojamās platības, kā arī izglītības un kultūras iestādes.

Veselības aprūpe

No 2007. gada 1. oktobra ar vienotu nosaukumu SIA “Vidzemes slimnīca” Valkas un Valmieras rajonā ir trīs ārstniecības iestādes - Vidzemes slimnīca (Valmierā), Vidzemes slimnīca Rūjienā un Vidzemes slimnīca Valkā. Tāpat Valmieras rajonā darbojas Mazsalacas slimnīca un SIA Neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Veselības aprūpes jomā attīstība Valmieras rajonā tiks galvenokārt vērsta uz Vidzemes pilsētas slimnīcu kā Vidzemes reăionālo daudzprofilu slimnīca ar stacionāra gultām Valmierā, Rūjienā, Valkā. Vidzemes slimnīcas attīstība:

• Sadarbība ar citām reăiona lokālajām slimnīcām Cēsīs, Madonā, Mazsalacā, Smiltenē, Limbažos, Alūksnē, Gulbenē un Balvos.

• Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu atbalsta zona 300 000 iedzīvotājiem.

• Plānveida stacionārās pakalpojumu zona 60 000 iedzīvotājiem.

• Ambulatori konsultatīvo un diagnostisko pakalpojumu atbalsta zona 300 000 iedzīvotājiem.

• Medicīniskie pakalpojumi tiek sniegti sekojošās nozarēs: vispārējā ėirurăija, traumatoloăija un ortopēdija, neiroloăija, ginekoloăija un dzemdniecība, jaundzimušo reanimācija, internā medicīna, acu slimības, otorinolaringoloăija, anestezioloăija un reanimācija, bērnu slimības, infekciju slimības, rehabilitācija, īslaicīgā sociālā aprūpe, nieru aizstājterapija (hemodialīze), asins sagatavošanas nodaĜa, dienas stacionārs, psiholoăija, kardioloăija, dermatoveneroloăija, endokrinoloăija, onkoloăija, pulmonoloăija.

• Attīstīts diagnostisko pakalpojumu tīkls: Diagnostiskās radioloăijas nodaĜa, Funkcionālās diagnostikas nodaĜa, endoskopijas, laboratorija.

Balstoties uz Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojumu 2007. – 2027. gadam, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai Valmieras rajonā paredzēts izvietot neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigāžu reăionālo vadības un dispečeru centru Valmierā. Papildus paredzēts izvietot 4 NMP punktus un 6 NMP brigādes Valmieras rajonā.

Sociālie pakalpojumi

Sociālās aprūpes pakalpojumu jomā Valmieras rajona nozīme attiecināma uz šādām iestādēm:

• Valmieras rajona Bērnu un ăimenes centrs "Pārgauja",

• Sarkanā Krusta biedrības Valmieras rajona nodaĜas mājas aprūpes birojs Mazsalacā,


116

• Sarkanā Krusta biedrības Valmieras rajona nodaĜas mājas aprūpes birojs Rūjienā,

• Vidzemes slimnīcas Īslaicīgā sociālās aprūpes un rehabilitācijas nodaĜa,

• Vidzemes reăionālais atbalsta centrs „Dardedze” no vardarbības cietušiem bērniem,

• SOS ciemats Valmierā,

• Valmieras pilsētas pašvaldības Probācijas centrs,

• Valmieras pašvaldības nakts patversme,

• Valmieras pilsētas pašvaldības pansionāts „Valmiera” un tā izveidotais ar Mājas aprūpes centrs,

• Sociālās aprūpes centrs "Rūja",

• Lizdēnos atrodas Camphill kustības ciemats – sociāli terapeitiskās mājas „Rožkalni”,

• Kristīgā žēlsirdības centra Labdarības zupas virtuve bērniem Valmierā.

27.tabula. Sociālās dzīvojamās platības Valmieras rajonā Sociālās mājas, m² Sociālie dzīvokĜi, m²

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2 192 1 493 920 450 542 542 1 653 2 484 1 304 1 542 1 246 1246 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2007.

Izglītības ieguves, kultūras un sporta iespēju nodrošinājums

Valmieras rajonā ir 33 vidējās, trīs profesionālās un viena augstākās izglītības iestādes. Sīkāku izglītības iestāžu sadalījumu skatīt 28.tabulā. 29.tabulā apkota informācija par vispārizglītojošajām iestādēm Latvijā.

28. tabula. Izglītības iestādes Valmieras rajonā

Vispārizglītojošās skolas Profesionālas

izglītības iestādes

Augtsākās izglītības iestādes

Dienas skolas

sākumskolas pamatskolas vidusskolas speciālās

skolas

Vakara maiĦu vsk.

Arodvidusskolas Augstskolas

6 13 9 4 1 3 1 Avots: Valmieras rajona padome, 2007.


117

29. tabula. Vispārizgl ītojošās dienas skolas Latvijas rajonos 2006./2007.m.g.

Rajons, pilsēta Kopā Sākumskolas Pamatskolas Vidusskolas Speciālās

skolas

Aizkraukles rajons 25 2 13 9 1 Alūksnes rajons 24 1 17 5 1 Balvu rajons 24 0 14 9 1 Bauskas rajons 30 2 16 10 2 Cēsu rajons 41 2 25 11 3 Daugavpils rajons 49 0 22 22 5 Dobeles rajons 25 1 17 6 1 Gulbenes rajons 21 0 14 6 1 Jelgavas rajons 36 2 17 13 4 Jēkabpils rajons 31 1 20 8 2 Krāslavas rajons 25 1 17 6 1 Kuldīgas rajons 27 3 15 7 2 Liepājas rajons 51 4 25 19 3 Limbažu rajons 21 0 13 7 1 Ludzas rajons 24 2 15 6 1 Madonas rajons 29 0 20 8 1 Ogres rajons 27 0 15 10 2 PreiĜu rajons 29 0 18 10 1 Rēzeknes rajons 45 0 24 17 4 Rīgas rajons 227 18 46 146 17 Saldus rajons 27 2 18 6 1 Talsu rajons 28 4 13 9 2 Tukuma rajons 31 2 16 11 2 Valkas rajons 23 0 17 5 1 Valmieras rajons 32 6 14 9 3 Ventspils rajons 22 0 13 8 1 Valstī kopā: 974 53 474 383 64

Avots: LR Izglītības un zinātnes ministrija, 2006.Valmieras rajonā 29 publiskās bibliotēkās. Kopējais krājums – 349049 (sk. 30. tabulā).

30. tabula. Bibliot ēkas Valmieras rajonā

Gads Publiskās bibliotēkas,

skaits Publiskās bibliotēkas, krājums

1997. 32 460 300 1998. 31 450 857 1999. 31 431 037 2000. 30 438 131 2001. 30 439 941 2002. 30 427 679 2003. 30 423 793 2004. 29 420 986 2005. 29 398 036 2006. 29 349 049

Avots: Valmieras bibliotēka, 2007.

Kult ūras un sporta iestāžu infrastrukt ūras jomā katrā esošajā pagasta administratīvajā centrā nodrošināma esošo kultūras un sporta infrastruktūras objektu pieejamība iedzīvotājiem. Rajona intereses ir maksimāli saglabāt lauku teritorijas esošo sociālo infrastruktūru: tautas namus, iespējas sporta nodarbībām, bibliotēkas (t.sk. publisku interneta sakaru pieejamību).


118

Valmieras rajonā šādas kultūras iestādes:

• muzeji – 6;

• mūzikas skolas - 3

• mākslas skolas – 3;

• kultūras un tautas nami – 22;

• mākslinieciskie kolektīvi un kopas – 120.

Rajona plānotie nozīmīgākie sporta infrastruktūras objekti (sīkāk sk. pielikumu Nr. 27):

• veloceliĦi Valmieras un Mazsalacas pilsētu, Kocēnu, Vaidavas, Kauguru, BrenguĜu un Valmieras pagastu teritorijā,

• velo trases Valmieras un Mazsalacas pilsētu un Kauguru pagasta teritorijā,

• skrituĜslidošanas (rolleru slēpošanas) takas Valmieras un Mazsalacas pilsētu un Valmieras pagasta teritorijā,

• distanču slēpošanas trases Valmieras, Rūjienas, Mazsalacas pilsētu un Kauguru un Naukšēnu pagastu teritorijā,

• veselības skrējienu trases Valmieras un Rūjienas pilsētu, Burtnieku un Naukšēnu pagastu teritorijā,

• peldvietas Burtnieku novada, Burtnieku, Naukšēnu un Vaidavas pagastu teritorijā,

• brīvdabas sporta trašu un laukumu attīstība esošajos privāto īpašnieku atpūtas kompleksos, sporta bāzēs u.tml.,

• sporta zāĜu celtniecība, rekonstrukcija un brīvdabas komplekso sporta laukumu rekonstrukcija gandrīz visās Valmieras rajona vispārizglītojošajās skolās;

• esošo sporta bāžu regulāra modernizācija un pilnveide.

Rajona plānotie nozīmīgākie kultūras infrastruktūras objekti:

• Arheoloăijas muzejs Zvejnieku akmens laikmeta apmetnē, Burtnieku novadā;

• Kultūras iestāžu infrastruktūras uzlabošana: bibliotēku, kultūras namu, informācijas un semināru telpu, brīvdabas estrāžu būvniecība un renovācija Valmieras rajona pašvaldību teritorijā.

1.12. TŪRISMA ATT ĪSTĪBA

Galvenais tūristus un apmeklētājus piesaistošais spēks ir Gauja un tās senieleja, pietekas, ăeoloăiskie objekti, majestātiskās ainavas, daudzveidīgā dzīvās dabas pasaule, kā arī bagātais un tipoloăiski daudzveidīgais kultūras un vēstures mantojums.

Galvenie tūrisma veicinātāji un resursi Valmieras rajonā:

• Ăeoloăiskie un ăeomorfoloăiskie resursi: reljefa formas, ieži, alas, avoti (BaiĜu kalns, SietiĦiezis, Sarkanās klintis, Andrecēnu akmens u.c.);


119

• Ūdens resursi: ezeri (Burtnieku, Vaidavas u.c.), upes (Gauja, Salaca, Rūja u.c.);

• Kultūrvēsturiskais mantojums un resursi: arheoloăiskās atradnes un senās apmetnes vietas (Zvejnieku un RiĦĦu apmetnes, Zilaiskalns), pilsētbūvniecība, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekĜi (Mūrmuižas nocietinātais tornis, muižas māja), kultūras iestādes un pasākumi (Valmieras drāmas teātris);

• Ăeogrāfiskais novietojums (attālums līdz galvaspilsētai un rajona un kaimiĦu pilsētu tuvums, A3);

• Vidzemes slimnīcas (Valmiera) potenciāls veselības tūrisma pakalpojumu izstrādē un piedāvāšanā tūristiem.

Ăeoloăiskie un ăeomorfoloăiskie objekti Valmieras rajonā izvietoti galvenokārt gar upju ielejām (ieži, alas, grotas, avotiĦi, akmeĦi), piemēram, SietiĦiezis pie Gaujas, SkaĦaiskalns un EnăeĜu ala pie Salacas, u.c. Teritorijās ap šiem objektiem bieži tiek veidotas dabas takas pastaigām: SkaĦākalna parks ar takām, Mīlestības takas BrenguĜu un Vaidavas pagastos, Jēču dzirnavas un dabas taka u.c. SkaĦākalna parks ir viens no rajona apmeklētākajiem tūrisma objektiem pēc Valmieras TIC ikgadējiem apkopotajiem datiem.

Būtisks Valmieras tūrisma resurss ir ūdenstilpes. Ūdens resursi tiek izmantoti gan aktīvajā, gan rekreācijas tūrismā. Tūrismā plaši tiek izmantotas Valmieras rajona upes, savukārt, ezeru, īpaši – Burtnieku ezera potenciāls ir lielāks, nekā tā izmantošana tūrismā šobrīd. Rajona trīs lielākās upes: Rūja, Salaca un Gauja, ir nozīmīgi ūdens tūrisma resursi.

Rūja, Gauja un Salaca ir laivojamas visu sezonu Valmieras rajonā. Gaujas un Salacas ieleju krastos iežu atsegumi, alas un grotas, kas padara tās laivotājiem īpaši pievilcīgas.

Gan Gauja, gan Salacas ielejas izvietotas aizsargājamās teritorijās Valmieras rajonā, tādēĜ to izmantošanai tūrismā ir jāievēro ierobežojumi. Gaujas ieleja no Valmieras rajona un Valkas rajona robežas līdz pilsētas robežai atrodas aizsargājamo ainavu apvidus "ZiemeĜgauja" teritorijā, savukārt, Gaujas ielejas teritorija no pilsētas robežas ar Kocēnu pagastu līdz Valmieras rajona robežai ar Cēsu rajonu atrodas Gaujas nacionālā parka (GNP) teritorijā. Salacas no Mazsalacas pilsētas līdz Valmieras rajona robežai ar Limbažu rajonu atrodas Salacas ielejas dabas parka teritorijā.

Par pamatu rekreācijas plānošanai GNP izmantota ROS klasifikācija (rekreācijas iespēju spektrs). Tā ir rekreācijas plānošanas sistēma, kas Ĝauj plānot rekreācijas iespēju izvietojumu un apsaimniekošanu. Atbilstoši ROS kritērijiem GNP izdalītas vairākas zonas ar īpašiem noteikumiem.

Valmieras rajona lielākie ezeri: Burtnieku un Vaidavas ezers. Burtnieku ezers – līdz šim potenciāls un nepietiekami izmantots tūrisma resurss, kas tiek visaktīvāk izmantots makšėerēšanai. Burtnieka ezeru un citus rajona ezerus (piemēram, Ėiruma ezerā Burtnieku novadā)nākotnē plānots plašāk piedāvāt ūdenstūrismā, attīstīt makšėerēšanas un komerczvejas piedāvājumu tūristiem.

Upes un ezeri tiek izmantoti arī rekreācijai. Rajonā ir vairākas labiekārtotas pludmales, gan ezeru, gan upju krastos, kuru uzturēšana un iekārtošana aizvien tiek uzlabota. Tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem pieejama labiekārtota DaliĦu pludmale Gaujas krastā Valmierā, pludmale Vaidavas ezera krastā Vaidavā, pludmale kempinga „Ezerpriedes’’ teritorijā Burtnieku ezera krastā, pludmale Rūjas krastā Naukšēnos u.c.

Rajona kultūrvēsturiskais mantojums un resursi koncentrēti ap rajona pilsētām un vēsturiski apdzīvotākajām vietām. Kultūrvēsturisko mantojumu un resursus veido, galvenokārt, arheoloăiskās atradnes un senās apmetnes vietas, kultūras iestādes un pasākumi. Trīs rajona pilsētās: Valmierā, Rūjienā un Mazsalacā, ir saglabājies visplašākais kultūrvēsturiskais mantojums. Arhitektūras mantojums ir stipri cietis padomju gados, bet


120

daudzu lielisku objektu sekmīgu izmantošanu tūrismā kavē investīciju trūkums. Rajona estētiskās, vizuālās ainavas vērtību ievērojami pazemina dažādi infrastruktūras objekti – elektrolīnijas un būves, kā arī nesakoptie un pamestie lauksaimniecības objekti un teritorijas.

Valmiera tūristus piesaista ar viduslaiku pilsdrupām un pilsdrupu nocietinājumiem, Sv. SīmaĦa baznīcu, Valmieras novadpētniecības muzeju, Valmieras drāmas teātri, plašu kultūras pasākumu programmu u.c.

Rūjienas pilsēta galvenokārt piesaista tūristus ar saldējuma ražotni un degustācijām, kas ir būtiskākā pilsētas industriālā kultūras mantojuma daĜa. Pilsētas teritorijā apskatāma arī Rūjienas viduslaiku pils, trīs K. Zemdegas veidotie pieminekĜi, mazpilsētas koka arhitektūra u.c. kultūrvēsturiskie objekti.

Mazsalacā visplašāk zināmais kultūras tūrisma objekts – Mazsalacas novadpētniecības muzejs (kokgriezēja V.Hirtes muzejs).

Nozīmīgs un potenciāls kultūras tūrisma resurss atrodas Burtnieku ezera ziemeĜu galā, Burtnieku novada teritorijā - Eiropas un pasaules līmeĦa arheoloăiskie atradumi, Zvejnieku apmetne un senkapi un RiĦĦukalna apmetne un Upurakmens. Pašreiz objekti nav piemēroti tūristu apmeklējumiem, perspektīvā Zvejnieku apmetnes teritorijā plānots izveidot arheoloăijas parku ar izziĦas un izklaides iespējām tūristiem un interesentiem gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Rajona ăeogrāfiskais novietojums un savstarpēji nelielie attālumi starp rajona un kaimiĦu rajonu pilsētām ir pozitīvs priekšnosacījums tūrisma attīstībai rajonā.

Perspektīvā Valmieras rajonā attīstāms dziedniecības tūrisms. Pieejami resursi, kurus nepieciešams attīstīt: SIA ‘’Vidzemes slimnīca’’ Valmieras slimnīcas infrastruktūra, minerālūdens atradnes Līčos, Kauguru pagastā.

Tūrisma infrastruktūru Valmieras rajonā veido tūrisma mītnes, ēdināšanas iestādes un ceĜu infrastruktūra. Tūrisma naktsmītnes izvietotas galvenokārt ūdenstilpĦu tuvumā, Valmieras rajona dienvidu daĜā. Visblīvāk naktsmītnes novietotas ap Burtnieku un Vaidavas ezeriem, kā arī Valmieras pilsētā. Vidējais gultas vietu skaits naktsmītnē – 8-15. NaktsmītĦu piedāvājums daudzveidīgs, pieejamas gan naktsmītnes ar ietilpību 50-90 personām un laukumiem sporta aktivitātēm, gan nelielas viesu, brīvdienu un lauku mājas, gan augsta līmeĦa apkalpošanas viesnīcas u.tml.

Ēdināšanas pakalpojumi visplašāk pieejami rajona pilsētās, īpaši Valmierā. Rajonā ēdināšanas pakalpojumi biežāk pieejami pēc iepriekšēja pasūtījuma.

CeĜu stāvoklis rajona teritorijā ir tūrisma attīstību kavējošs faktors zemās ceĜa seguma kvalitātes dēĜ.

Perspektīvās Valmieras rajona tūrisma attīstības teritorijas

• Burtnieku ezera piekraste - rekreācijas tūrismam, Zvejnieku apmetne un senkapi un RiĦĦukalna apmetne un Upurakmens – kultūras tūrismam;

• ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāta teritorija (galvenokārt Salacas krastos, purvos) - attīstāms ekotūrisms;

• Gaujas senleja no Valmieras pilsētas līdz rajona robežai,

• Vidzemes slimnīca, minerālūdens atradnes Kauguru pagastā – attīstāms dziedniecības tūrisms;


121

• Transporta koridoriem pieguĜošās teritorijas:

o VIA Hanseatica,

o ZiemeĜu stīga,

o Vidzemes josta,

o Eiro velo 11.

IlgtermiĦā minētajās teritorijās būtiska ilgtspējas nodrošināšana un daudzveidīgu tūrisma pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību attīstība.

Vidējā termiĦā šajās teritorijās nepieciešams saglabāt un attīstīt tūrismam nozīmīgās teritorijas, sabalansējot tās ar citu tautsaimniecības nozaru interesēm, attīstīt kultūrvēsturisko, ekotūrismu un SPA tūrismu, kā arī pilnveidot tūrisma infrastruktūru.

1.13. ZEMES LIETOŠANAS VEIDI

31.tabula. Zemes sadalījums pa zemes lietošanas veidiem (uz 01.01.2006.)

Lauksaim- niecībā

izmantojamā zeme

meži krūmāji purvi zem ūdeĦiem pagalmi ceĜi

pārējās zemes

KOPĀ

88950,3 10739,7 3561,4 12950,4 10662,9 3829,7 5114,7 4540,5 237296 Avots: Valsts Zemes dienests, 2007.

37%

46%

2%

5% 4%

2%

2%

2% Lauksaimniecībāizmantojamā zeme

Meži

Krūmāji

Purvi

Zem ūdeĦiem

Pagalmi

CeĜi

Pārējās zemes

7. attēls. Zemes sadalījums pa zemes lietošanas veidiem Avots: Valsts Zemes

dienests, 2006.


122

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizĦem 47 % rajona teritorijas (sk. 32.tabulu un 7. att.)

32. tabula. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme pēc lietošanas veida t.sk.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aramzeme augĜu dārzi pĜavas ganības

88950,30 63203,1 1029,5 13978 10739,7 Avots: VZD, 01.01.2006.

71%

1%

16%

12%

aramzeme

augĜu dārzi

pĜavas

ganības

8. attēls. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju sadalījums pēc zemes lietošanas veidiem Avots: VZD, 2006.

1.14. LAUKSAIMNIEC ĪBĀ IZMANTOJAM ĀS ZEMES

1.14.1. LAUKSAIMNIEC ĪBĀ IZMANTOJAM ĀS TERITORIJAS

Lauksaimniecība ir ne tikai gadu simtiem veca nodarbošanās, kas noteikusi ainavas raksturu, bet arī vitāli svarīga tautsaimniecības nozare. Valmieras rajonā saražotā lauksamniecības produkcija veido salīdzinoši nelielu īpatsvaru no visa valstī saražotās produkcijas kopapjoma. Tomēr, lai gan dabas un klimatiskie apstākĜi Valmieras rajonā ir ievērojami nelabvēlīgāki lauksaimniecībai nekā citos Latvijas reăionos, salīdzinot ar citiem Vidzemes plānošanas reăiona rajoniem, Valmieras rajonā ir visaugstākais lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars - 37,5%.

Pēdējos 10-12 gados sarukusi lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotās zemes platība. Līdz ar lauksaimnieciskās ražošanas apjomu samazināšanos palielinās neizmantoto lauksaimniecības zemju īpatsvars. Valmieras rajonā augsts neapsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars Lodes pagastā – 34,0% un SkaĦkalnes pagastā – 17,3%. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju neizmantošanas rezultātā notiek lauksaimniecībā izmantojamo zemju degradācija - zemes pārpurvojas, aizaug ar nezālēm, mazvērtīgiem


123

krūmājiem, zūd tradicionālā lauku mozaīkveida ainava. Kultūrainavu degradē arī pamestās lauksaimnieciskās būves un ražošanas ēkas gan laukos, gan ciemos un mazpilsētās.

Turpinoties lauksaimniecības pārstrukturizācijas procesam un sarūkot intensīvajai lauksaimnieciskajai ražošanai, samazinās arī lauksaimniecības zemju piesārĦojums. ĥemot vērā relatīvi lielās platības, kurās līdz šim praktiski nemaz nav lietotas ėimikālijas, Vidzemē, tai skaitā arī Valmieras rajonā ir liels potenciāls lauksaimniecības produktu ražošanai ar bioloăiskām metodēm. Aug saimniecību skaits, kas darbojas netradicionālās lauksaimniecības nozarēs (dzērvenes, ārstniecības augi, sēnes) un ar netradicionālo lopkopību (kažokzvēri, fazāni, strausi utt.), alternatīvajā saimniecībā attīstās savvaĜas dzīvnieku audzēšana un medību parku veidošana (Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojums 2007.-2027.gadam).

1.14.2. NACIONĀLAS NOZĪMES LAUKSAIMNIEC ĪBAS TERITORIJAS

Valmieras teritorijā izvietotas arī nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas. Par tādām teritorijām atbilstoši Latvijas Republikas (LR) Ministru kabineta (MK) 14.02.2006. noteikumiem Nr.142 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” nosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuru nogabala zemes kvalitātes novērtējums nav zemāks par 50 ballēm un zemes nogabala platība nav mazāka par 50 ha, kā arī lauksaimniecības polderus, kas minēti noteikumos.

Valmieras rajonā 95 nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, tai skaitā viens polders – Silzemnieku polderis Valmieras rajona Burtnieku pagastā. Polders izveidots, lai lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotu applūstošās teritorijas. Poldera teritorija ir iekĜauta nacionālas nozīmes lauksaimniecības polderu sarakstā (LR MK 14.02.2006. noteikumu Nr.142 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”1.pielikums).

1.14.3. REĂIONĀLAS NOZĪMES LAUKSAIMNIEC ĪBAS TERITORIJAS

Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojumā 2007.-2027.gadam izdalītas reăionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas. Reăiona nozīmes lauksaimniecības zemju areāli ir teritorijas, kurās ir potenciāls konkurētspējīgai lauksaimniecībai un lauksaimniecība tiek noteikta kā prioritāte, to saglabājot, attīstot un atbalstot.

Valmieras rajonā reăionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas izvietotas Burtnieku, Vaidavas, Kocēnu, Naukšēnu, Rencēnu, Valmieras pagastu un Rūjienas pilsētas teritorijā.

Šīs teritorijas minētas Valmieras rajona teritorijas plānojuma 2008-2020.gadam teritorijas izmantošanas noteikumos. Nav attēlotas grafiskajā daĜā, jo no Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojumā 2007.-2027.gadam nav pieejami precīzi teritoriju mērījumu dati kartogrāfiskai attēlošanai.

1.14.4. MELIORĒTĀS TERITORIJAS Valmieras rajonā uz 2006.gada 1.janvāri ir meliorēti 60261 hektāru (67,9 %) no

lauksaimniecībā izmantojamās zemes 88744 ha, tai skaitā:

• ar slēgto drenāžu - 59213 ha,

• ar vaĜējiem grāvjiem - 1048 ha,

• polderētās zemes platības - 955 ha.


124

Melior ācijas sistēmu īpašnieki

Uz 2006.gada 1.janvāri meliorācijas sistēmu tīkls un būves ir nodotas zemes īpašniekiem 52028 ha platībā, t.i., 86 % apmērā no rajonā meliorētās zemes platības.

Meliorācijas sistēmu tīkls un būves Valmieras rajonā sadalās:

Valsts nozīmes meliorācijas sistēmas:

• ūdensnotekas - 1010 km, t.sk. regulētas 568 km

• aizsargdambji - 10,4 km

• tilti un caurtekas - 130 gab.

• ceĜi - 1,2 km,

• hidrometeoroloăiskie posteĦi - 2 gab.,

• sūkĦu stacija polderī Silzemnieki - 1 gab.

Koplietošanas nozīmes meliorācijas sistēmas:

• ūdensnotekas - 1204 km,

• tilti un caurtekas - 1798 gab.

Vienas saimniecības nozīmes meliorācijas sistēmas:

• ūdensnotekas - 1445 km,

• drenu tīkls - 34482 km

• liela diametra kolektori - 135 km,

• tilti un caurtekas - 458 gab.,

• drenu akas - 4391 gab.

Meliorācijas sistēmu tīkla un būvju vērtība pašreizējās cenās sastāda 6,62 miljonus

latu.

Ar melior āciju saistītās problēmas

Augsnes dabīgie mitruma apstākĜi Latvijā ir nelabvēlīgāki nekā pārējās Eiropas valstīs, jo nokrišĦu daudzums vidēji gadā pārsniedz summāro iztvaikošanu par 200-250 mm. Valmieras rajonā īpaši raksturīgs pārlieku liels mitruma režīms, kas īpašu nozīmi piešėir meliorācijas sistēmu sekmīgai darbībai.

DaĜā meliorēto zemju, ap 4847 ha platībā, meliorācijas sistēmas darbojas neapmierinoši un šo platību īpatsvars ik gadu turpina pieaugt sakarā ar neapmierinošu meliorācijas sistēmas ekspluatāciju – ūdensnoteku, drenu tīkla un hidrobūvju.

Pēc apsekošanas datiem uz 2006.gada 1.janvāri meliorācijas sistēmu tīklam un būvēm nepieciešams šāda apjoma remonts, renovācija vai rekonstrukcija:

1. Valsts nozīmes meliorācijas sistēmas:

• ūdensnotekām -141 km,

• tiltiem un caurtekām - 46 gab.


125

2.Koplietošanas nozīmes meliorācijas sistēmas:

• ūdensnotekām - 140 km,

• tiltiem un caurtekām - 345 gab.

3.Vienas saimniecības nozīmes meliorācijas sistēmas:

• ūdensnotekām - 355 km,

• tiltiem un caurtekām - 48 gab.,

• liela diametra kolektoriem - 25 km,

• drenāžas tīklam - 2634 km,

• drenu akām - 495 gab.

Analizējot meliorācijas sistēmu tīkla un būvju darbību jāĦem vērā, ka to darbības ilgums tiek prognozēts līdz 50 gadiem. Jāuzsver, ka šajā laikā jāveic meliorācijas sistēmu tīkla un būvju regulāra kopšana, renovācija vai rekonstrukcija saskaĦā ar 08.04.2004.gada Ministru kabineta noteikumiem Nr.272 „Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi“ un 08.07.2003.gada Ministru kabineta noteikumiem Nr.82 „Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība“.

Ap valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas, saskaĦā ar 13.05.2003.gada Ministru kabineta noteikumiem Nr.258 „Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs“, kur noteikts:

• ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs aizsargjoslas robežu nosaka ūdensnotekas abās pusēs desmit metru attālumā no ūdensnotekas krotes. Regulētām ūdensnotekām (maăistrālajiem kanāliem) meža zemēs aizsargjoslas robežu nosaka atbērtnes pusē astoĦu līdz desmit metru attālumā ( atkarībā no atbērtnes platuma) no ūdensnotekas krotes.

• Ja ūdensnotekas un ūdenstilpes krastu veido aizsargdambis, aizsargjoslas robežu nosaka piecu metru attālumā no aizsargdambja sausās nogāzes pakājes.

• Liela diametra (30 cm vai lielāks) kolektora aizsargjoslas robežu nosaka astoĦu metru attālumā uz katru pusi no kolektora ass līnijas.

• Ap polderu sūkĦu stacijām, krājbaseiniem un slūžām aizsargjoslas robežu nosaka 20 metru attālumā, ap hidrometriskajiem posteĦiem – piecu metru attālumā no būves ārējās malas.

• Transformējot lauksaimniecībā izmantojamo zemi par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi jāievēro 20.07.2004.gada Ministru kabineta noteikumi Nr.619 „Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atĜaujas“.

1.14.5. PRIEKŠNOTEIKUMI LAUKSAIMNIEC ĪBAS ATTĪSTĪBAI Lai saglabātu lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu Valmieras rajonā: • Nepieciešama meliorācijas sistēmu uzturēšana darba kārtībā saskaĦā ar Latvijas

Republikas likumu „Par meliorāciju“(no 2003.gada 25.decembra) un LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.272 „Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi“( no 2004.g. 08.aprīĜa).

• Valsts meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu šim nolūkam paredzēto budžetu līdzekĜu ietvaros nodrošina Dienests (ZiemeĜvidzemes reăionālā lauksaimniecības pārvalde).


126

• Pašvaldības meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgā pašvaldība.

• Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji (veidojot meliorācijas sabiedrības).

• Viena īpašuma meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

• Nepieciešams nodrošināt Silzemnieku poldera sūkĦu stacijas darbību.

Citi priekšnoteikumi: • Valmieras rajonā ir priekšnoteikumi daudzveidīgas lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai.

• Valmieras rajonā ir priekšnoteikumi un attīstītās lopkopības, zemkopības un zivkopības tradīcijas. Priekšnoteikumi ir arī dažādu netradicionālu nozaru attīstībai saistībā ar lauku tūrismu.

• Ar stabilu valsts atbalstu rajonā varētu sekmīgi turpināt attīstīties cūkkopība, aitkopība, linkopība un rapša audzēšana. Rapša audzēšana veicinātu arī citu lauksaimniecības kultūru ražības celšanu.

• Valmieras rajonā ir vairāki veiksmīgi lauksaimnieku kooperācijas paraugi, piemēram, Jeru pagastā. Jauns etaps lopkopības attīstībā rajonā saistīts ar kukurūzas audzēšanas paplašināšanu, kas ir grūti iespējama bez kooperācijas kukurūzas audzēšanas un novākšanas specializētās tehnikas iegādē un ekonomiskā izmantošanā.

• Jau eksistē iestrādes rapša sēklu pārstrādē. Rapša pārstrādes iespēju un produktu realizācijas paplašināšana (eĜĜas un rapšu) sekmētu zemkopības un lopkopības attīstību.

1.15. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS M ĒRĖU GRUPAS

33. tabula. Nekustamā īpašuma lietošanas mērėu grupas

Nekustamā īpašuma lietošanas mērėu grupa

Īpašumu vai

lietojumu skaits

Kopplat ība

Lauksaimniecība 8359 161952,4 Mežsaimniecība 1047 59940,8 Ūdenssaimniecība 66 6019,1 Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 37 1715,4

Zvejsaimniecība un zivsaimniecība, t.sk. zivaudzētavas 0 0,0 Vienăimenes un divăimeĦu dzīvojamo māju apbūve 7120 1545,8 DaudzdzīvokĜu māju apbūve 881 414,7 Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve 323 155,7 Sabiedriskas nozīmes objekti 521 1566,6 Rūpniecības objekti 293 465,5 Satiksmes infrastruktūras objekti 1076 3175,0 Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti 246 303,0 Pārējie objekti 13 42,0 Jūras ostas un jūras ostu terminālu apbūve 0 0,0

Kopā: 19982 237296,0 Avots: Valsts Zemes dienests, 2006.


127

Apskatot 33.tabulu, secināms, ka galvenokārt nekustamā īpašuma platības tiek izmantotas lauksaimniecībā – 68 % no kopējās platības un mežsaimniecībā - 25 % no kopējās platības.

II NODA ěA. TERITORIJAS ATT ĪSTĪBAS POTENCIĀLS, MĒRĖI UN VIRZIENI

2.1. VALMIERAS RAJONA PAMATV ĒRTĪBAS

Valmieras rajona teritorija kopumā aizĦem 2 373 km2 lielu platību un 2007.gada

sākumā rajonā dzīvoja 58 328 iedzīvotāji.

Valmieras rajona teritorijas pamatvērtības, kuras ar teritorijas plānojuma palīdzību nepieciešams saglabāt vai paaugstināt ir:

• iedzīvotāji;

• saimnieciskās attīstības resursi (ēkas, būves, infrastruktūra, dabas resursi);

• hidroloăiskie resursi pagasta teritorijā – Gauja, Burtnieku ezers, Salaca, un citas ūdenstilpes un ūdensteces;

• vizuāli augstvērtīgas ainavas un teritorijas ar lielu bioloăisko daudzveidību;

• tūrismam pievilcīga vide;

• daĜa teritorijas atrodas ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, Salacas dabas parka un aizsargājamo ainavu apvidū „ZiemeĜgauja;

• nozīmīgi dabas objekti un teritorijas;

• teritorijai izdevīga ăeogrāfiskā situācija;

• kultūrvēsturiskie objekti – Zvejnieku apmetne un senkapi, rajona muižas un pilis, Zilaiskalns u.c.

Teritorijas pl ānojumam jāsekmē Valmieras rajona teritorijas pamatvērt ību saglabāšanu, paaugstināšanu un pilnvērt īgu izmantošanu.

2.2. BŪTISKĀKIE TERITORIJAS ATT ĪSTĪBU IETEKM ĒJOŠIE FAKTORI

SENĀS SAKNES IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Vidzeme vēsturiski Latvijā tiek uzskatīta par kultūras un izglītības reăionu ar noturīgām tradīcijām, kuras tiek pārmantotas no paaudzes uz paaudzi.

DABAS RESURSI UN CILVĒKI

Valmieras rajonu var uzskatīt par labvēlīgu dabas un cilvēku resursu apvienojumu ar bagātu kultūras mantojumu un vēsturi, kas rada priekšnoteikumus ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.


128

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS AKTIVITĀTE

Rajona ăeogrāfiskais novietojums un saimnieciski- ekonomiskās aktivitātes ir pamats zemes īpašumu pirkšanai. Daudzu ārpus pilsētām atrodošos īpašuma iegādes mērėis galvenokārt ir vasarnīca vai dzīvojamā māja laukos.

ADMINISTRAT ĪVI TERITORIĀLĀ REFORMA

ATR realizācija dotu resursu un mērogu (teritorijas, cilvēku, finanšu) paplašināšanas iespējas, līdzdalības iespējas plašāka mēroga projektos. Jau pašlaik daudzu pašvaldības iedzīvotāju darba vietas un pakalpojumu saĦemšanas vieta ir Valmieras pilsētā.

STARPTAUTISKIE PROCESI

Latvijas iestāšanās ES process, globalizācija, informācijas tehnoloăiju attīstība u.c. globāla mēroga faktori nosaka jaunas iespējas uzĦēmējdarbības, sadarbības un partnerības attīstībai (pašvaldībai, uzĦēmējiem, organizācijām).

2.3. VALMIERAS RAJONA N ĀKOTNES VĪZIJA

Straujā ekonomiskā attīstība Valmiera rajonā ir nodrošinājusi pamatu drošai un

veselīgai dzīvei un likusi izzust pašreizējām dzīves līmeĦa atšėirībām rajonā. Rasta iespēja ieguldīt nepieciešamās investīcijas jaunas infrastruktūras veidošanā un radīti resursi pārejai uz ilgtspējīgu ekonomikas, vides un sociālo attīstību.

Paplašinās atjaunojamo enerăijas resursu izmantošana. Vides piesārĦojums ir sabalansēts ar dabas atjaunošanās spējām.

Reăionālā līmeĦa sadarbība balstās uz demokrātijas, atklātības un līdzdalības principiem un Valmiera ir izveidojusies par reăiona centru.

Valmieras rajons Vidzemē:

• Viens no ekonomiski attīstītākajiem rajoniem valstī, ar augstu ražošanas un pakalpojumu potenciālu un augstu iekšzemes kopproduktu.

• Vidzemes reăionā Valmiera attīstās kā izglītības un zinātnes, kultūras un mākslas, veselības aprūpes, komunikāciju, tūrisma un aktīvas uzĦēmējdarbības centrs.

• Sakārtota tradicionālā lauku ainava. Saglabāta un labiekārtota publiskā telpa pie nozīmīgiem rekreācijas un ainaviskajiem resursiem.

• Apbūvē saglabāts ZiemeĜvidzemes arhitektūras, vēsturisko un ainavisko īpatnību raksturs. Sabiedriskā, privātā un rūpnieciskā apbūve harmonē ar apkārtējo vidi. Apbūvē prevalē sabiedriskās intereses.

• Attīstīta un kvalitatīva transporta infrastruktūra un inženierkomunikācijas.

• Multifunkcionāla komunikāciju telpa visā rajona teritorijā.

• Iedzīvotājiem nodrošināta veselīga, droša, patīkama dzīves vide.

• Sabiedrības vairākums ir ar augstu vides apziĦu.


129

2.4. VALMIERAS RAJONA ATT ĪSTĪBAS MĒRĖI

Teritorijas attīstības mērėi izriet no rajona attīstības vīzijas un definēti analizējot zemes

izmantošanas vēsturisko attīstību un esošo situāciju, kā arī Ħemot vērā augstāka līmeĦa teritorijas plānošanas dokumentu ieteikumus.

Rajona teritorijas plānojuma pamatā ir Valmieras rajona attīstības programma, kurā noteikti attīstības uzdevumi un mērėi.

EKONOMIKA

• Nodrošināt labvēlīgus apstākĜus uzĦēmējdarbības attīstībai Valmieras rajonā.

• Nodrošināt kvalitatīvu transporta infrastruktūru tranzītam, iedzīvotāju mobilitātei un vietējai ražošanai.

• Nodrošināt ilgtspējīgu dabas, kultūrvēsturisko un citu rajona resursu izmantošanu.

• Sakārtot tūrisma infrastruktūru un pakalpojumu līmeni atbilstoši pieprasījumam.

• Veicināt konkurētspējīga lauksaimniecisko ražošanu.

• Nodrošināt veiksmīgu sadarbību un aktīvu informācijas apmaiĦu starp pašvaldībām, uzĦēmējiem, vietējiem iedzīvotājiem.

• Veicināt valsts un starptautiskā finansējuma piesaisti rajona attīstībai.

• Veicināt Valmieras rajona atpazīstamību un stiprināt rajona pozitīvo tēlu rajona iedzīvotāju, potenciālo investoru, tūristu vidū.

IEDZĪVOTĀJI

• Nodrošināt plānveidīgu un koordinētu veselības aprūpi rajona iedzīvotājiem.

• Maznodrošinātiem iedzīvotājiem, invalīdiem nodrošināt iespējas saĦemt medicīnisko, psiholoăisko un sociālo palīdzību, kā arī attīstīt mājas aprūpi.

• Attīstīt un uzturēt nepieciešamo izglītības infrastruktūru.

• Nodrošināt tālākizglītības iespējas rajona cilvēkresursu kapacitātes un konkurētspējas paaugstināšanai.

• Veicināt privāto publisko partnerību rajona pašvaldību nodrošināšanai ar mūsdienīgām sporta bāzēm.

• Nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstoša kultūras iestāžu materiāli tehniskā bāze.

• Nodrošināt rajona publisko bibliotēku darbību kā kvalitatīvu informācijas ieguves avotu, iedzīvotājiem, optimālu pieeju zināšanām.

• Nodrošināt nepieciešamo tehnisko bāzi un veicināt daudzveidīgu kultūras pasākumu norisi rajonā.

VIDE

• Nodrošināt ekonomisku, vides aizsardzības prasībām atbilstošu siltumapgādi, gāzes apgādi, elektroapgādi un ūdensapgādi

• Nodrošināt rajona teritorijā esošo aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību.


130

2.5. RAJONA INTERESES TERITORIJAS ATT ĪSTĪBĀ

PAZEMES ŪDEĥI

• NepieĜaut pazemes ūdeĦu piesārĦošanu;

• NepieĜaut kvalitatīvo pazemes ūdeĦu izmantošanu ražošanas vajadzībām, kur iespējams izmantot mazāk kvalitatīvu ūdeni, nodrošināt pazemes ūdeĦu racionālu izmantošanu.

AUGSNES UN MELIORĀCIJA

• Nodrošināt lauksaimniecības zemju racionālu izmantošanu, optimāli izmantot augšĦu potenciālu, uzlabojot augšĦu auglību, izvēloties atbilstošu augu seku vai arī lauksaimniecībai neizdevīgās teritorijas apmežojot;

• Veicināt nepiesārĦoto augšĦu izmantošanu ekoloăiski tīras lauksaimniecības produkcijas ražošanai;

• Veicināt lauksaimniecības pamatnozaru un tehnoloăiju attīstību, lai uzlabotu organisko vielu saturu augsnēs, kas veicina organisko vielu saglabāšanos un akumulāciju augsnēs;

• Veicināt skābo augšĦu samazināšanu;

• NepieĜaut augsnes auglības samazināšanos;

• NepiesārĦotās augsnes un augsnes Gaujas upes aizsargjoslā izmantot bioloăiskās lauksaimniecības attīstībai.

• Meliorācijas sistēmu saglabāšanai un pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekĜus.

VIRSZEMES ŪDEĥI

• Saglabāt un uzlabot virszemes ūdeĦus atbilstoši ūdens kvalitātes mērėim;

• Katram publiskam ezeram ar pašvaldības tiešu līdzdalību nepieciešams izstrādāt ezera apsaimniekošanas plānu;

• Ierobežot ezeru pastiprinātu eitrofikāciju:

• novēršot notekūdeĦu iepludināšanu ezeros;

• ievērojot aizsargjoslas;

• izstrādājot un ievērojot pieĜaujamās rekreācijas slodzes ezeru piekrastē un aizsargjoslās.

MEŽA RESURSI

• Apsaimniekot mežus atbilstoši ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, lai nodrošinātu to sabalansētu izmantošanu, kas Ħemtu vērā tā ekonomiskās, ekoloăiskās un sociālās funkcijas;

• Veicināt mežu atjaunošanu un kopšanu, kas ir pamats paplašinātas un nepārtrauktas koksnes ražošanai un līdz ar to būtiski ietekmē pagasta ekonomikas stabilitāti, vienlaicīgi saglabājot mežu dabisko atjaunošanos, kas savukārt, ir pamats noturīgu meža ekosistēmu veidošanai;

• Saglabāt mežu ainaviskās vērtības;

• Transformēt lauksaimniecībai mazvērtīgas zemes ar kokiem aizaugušās meža zemēs;


131

• Saglabāt un atbilstoši apsaimniekot vērtīgos dendroloăiskos un citus objektus;

• Izveidot, attīstīt un pilnveidot konsultāciju dienestu privātmežu īpašniekiem;

• Samazināt apaĜkoku eksportu un palielināt ražošanu koksnes produkcijai ar lielāku pievienoto vērtību.

VIDES KVALITĀTE

• Saglabāt vides kvalitāti un relatīvi zemo piesārĦojuma līmeni, ieviest vides auditu;

• Neveicināt un neatbalstīt apkures sistēmu decentralizāciju;

• Nodrošināt pazemes ūdeĦu monitoringu DUS un citās teritorijās, kurās var notikt pazemes ūdeĦu piesārĦošana;

• Iesaistīties ZiemeĜvidzemes Atkritumu apsaimniekošanas organizācijas sistēmā, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu un deponēšanu, novērst problēmu, ko rada infekcijas, vides piesārĦojums -klejojošo dzīvnieku, grauzēju un mušu izplatība;

• Izveidot higiēnas noteikumiem atbilstošas peldvietas.

AINAVAS

• Saglabāt dabas un kultūrvēsturisko ainavu potenciālu un sekmēt tā izmantošanu tūrismā un rekreācijā.

SOCIĀLEKONOMISKIE JAUTĀJUMI

• Ar ekonomisku un sociālu līdzekĜu palīdzību sekmēt gados jaunu iedzīvotāju skaita palielināšanos Valmieras rajonā, kas ir priekšnoteikums pagasta ilgtspējīgai attīstībai;

• Ar uzĦēmējdarbības veiksmīgu attīstību pagastā veicināt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, vispirms uz gados jaunu cilvēku migrācijas samazināšanās dēĜ;

• Optimizēt veco cilvēku aprūpes vietu, tai skaitā sociālo dzīvokĜu tīklu, vienlaikus sekmējot to ierīkošanu iespējami tuvu veco Ĝaužu dzīves vietām;

• Veicināt līdzsvarotas teritorijas apdzīvojuma struktūras veidošanos;

• Veicināt pagastu savstarpējo sadarbību un novadu veidošanās. Veidojot novadus, sekmēt depresīvo teritoriju attīstību un mazinātu sociāli - ekonomiskās atšėirības starp dažādām teritorijām un apdzīvotām vietām;

• Veco cilvēku aprūpes vietu, tai skaitā pansionātu tīkla optimizācija, vienlaikus sekmējot to ierīkošanu iespējami tuvu veco Ĝaužu dzīves vietām.

INFRASTRUKTŪRA

• Izbūvēt nepieciešamās notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas un kanalizācijas sistēmu;

• Uzlabot ūdensapgādes un kanalizāciju sistēmu apsaimniekošanu, veidojot vairākiem pagastiem kopīgas apsaimniekošanas organizācijas.

TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA

• Nodrošināt kvalitatīvas un drošas satiksmes iespējas starp visām rajona apdzīvotajām vietām,- pilsētām un pagastu administratīvajiem centriem.

• Atbilstoši plānoto novadu apdzīvoto vietu funkcionalitātei plānot jaunu ceĜu, tiltu vai citu infrastruktūras elementu izbūvi vai uzlabošanu.


132

• Kvalitatīva autoceĜa izbūve tranzītkustībai posmā Ainaži – Aloja – Mazsalaca – Rūjiena –Valka, kā arī posmā Valmiera – Rūjiena - Lode - Igaunijas robeža.

• Kā prioritāru autoceĜu tranzīta satiksmei ar Igauniju sekmēt posma Valmiera – Rūjiena – Lode – Arakste – Igaunijas robeža uzlabošanu un attīstību.

• Starptautiska infrastruktūras projekta Rail Baltica iespējamās teritorijas plānošana.

• VIA Hanseatica tūrisma attīstības zonas, transporta un tūrisma infrastruktūras plānošana.

• Nacionālas, reăionālas un rajona nozīmes veloceliĦu tīkla un maršrutu plānošana un iekĜaušana Eiro Velo 11 un Eiro Velo 10 struktūrā.

• AutoceĜu kvalitātes paaugstināšana rajona pierobežas posmos.

• Sabiedriskā transporta pakalpojumu saglabāšana un uzlabošana.

• Ekonomiski pamatotas starptautiskās transporta kustības un dzelzsceĜa satiksmes nodrošināšana ar Igauniju. VIA BALTICA ātrgaitas dzelzceĜa izveide caur Valmieras rajonu.

• Nodrošināt pasažieriem no Valmieras ērtu un ātru satiksmi ar Rietumeiropu un ZiemeĜeiropu.

• Helikopteru laukuma ierīkošana, mazo lidmašīnu skrejceĜu plānošana un izbūve.

• Rajona un vietējas nozīmes veloceliĦu izbūve. Gājēju celiĦu izbūve apdzīvotās vietās.

• Veikt izpēti un plānošanu par Valmieras apĜa pabeigšanas iespējām

• Vismaz viena mazā lidlauka uzturēšana un attīstīšana, kas varētu kalpot tūrismam, veselības un civilajai aizsardzībai.

• Dabas gāzes automātiskās sadales stacijas izveide Valmieras rajonā. Dabas gāzes transportēšanas uz Igauniju palielināšana un pazemes gāzes krātuves izveides iespēju izpēte.

• Alternatīvās elektroenerăijas ražošanas centra izveide.

• Kvalitatīvu mobilo sakaru nodrošināšana visā rajona teritorijā.

• Kvalitatīvas komunikāciju infrastruktūras nodrošināšana visā rajona teritorijā.

• Veikt vietējo centru un mazu apdzīvoto vietu savienojumu izvērtējumu no funkcionālā un kvalitatīvā aspekta.

ZEMJU LIETOJUMA STRUKTŪRA

• Meliorācijas sistēmu saglabāšanai un pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekĜus.

• Attīstot laukos daudzveidīgu lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko ražošanu, sekmēt lauku attīstību, veicinot jaunu, rajona apstākĜiem piemērotu darbības veidu uzsākšanai. Realizēt rapša izstrādes paplašināšanu.

• Veicināt ekoloăiski tīras produkcijas ražošanu, piesaistot Eiropas Savienības līdzekĜus un veicinot zemnieku izglītošanu. Veicināt pozitīva Latvijas un rajona lauksaimnieciskās produkcijas tēla veidošanos pasaulē.

• Sekmējot valsts subsīdiju izmantošanu, veicināt lauksaimniecības produkcijas pārstrādi rajonā.

• Lauksaimnieku kooperācijas daudzveidošanās un paplašināšanās.


133

• Nostiprināt lauksaimnieku lomu lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzĦēmumos.

• Attīstīt konkurētspējīgus lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzĦēmumus rajonā.

2.6. PRIEKŠNOTEIKUMI RAJONA TERITORIJAS ATT ĪSTĪBAI

PAZEMES ŪDEĥI

• Lielākajā rajona teritorijas daĜā pazemes ūdeĦi ir dabiski vidēji un slikti aizsargāti pret piesārĦojumu;

• Rajonā ir pietiekošā daudzumā nepiesārĦotu, labas kvalitātes pazemes ūdeĦu.

AUGSNES

• Rajona teritorijas lauksaimniecībā izmantojamo augstvērtīgo un vidējvērtīgo zemju kvalitāte, nodrošinot optimālu mēslošanu un kaĜėošanu, dod iespēju iegūt augstas ražas, tāpēc tās intensīvi jāizmanto lauksaimnieciskajai ražošanai, nepieĜaujot to transformāciju citos izmantošanas veidos;

• AugšĦu mehāniskais sastāvs, izĦemot upju un ezeru aizsargjoslas, neierobežo intensīvu augsnes mēslošanas līdzekĜu lietošanu;

• NepiesārĦotās augsnes ir priekšnoteikums ekoloăiski tīras produkcijas ražošanai, kā arī nodarbei ar bioloăisko lauksaimniecību.

KLIMATISKIE APSTĀKěI

• Klimatisko apstākĜu dēĜ relatīvi īsākais veăetācijas periods nekā Latvijā kopumā piemērots aukstumizturīgāku kultūru audzēšanai;

• Garās ziemas piemērotas ziemas sporta veidu un zemledus makšėerēšanas attīstībai, kas, savukārt, Ĝautu noslogot tūrisma infrastruktūru arī ziemā.

VIRSZEMES ŪDEĥI

• Daudzās sīkās upes, Gauja un ezeri ir būtisks resurss tūrisma attīstībai rajonā. Dabiskās ūdensteces un ūdenstilpes Ĝauj attīstīt rekreācijas infrastruktūru, izmantojot tos makšėerēšanā, peldvietām, atpūtai uz ūdens un ūdenstūrismam;

MEŽU RESURSI

• Valmieras rajonā ir pietiekami meža resursi, kuru ilgtspējīga izmantošana var kalpot par pamatu rajona ekonomiskajai augšupejai un nodrošināt ar darbu daudzus rajona iedzīvotājus, jo augsts potenciāls kokapstrādes nozares attīstībai;

• Valmieras rajonā ir iezīmējusies kokapstrādes uzĦēmumu specializācija un sadarbība savā starpā un ar ārzemju firmām.

• Kokapstrādē dominē mazas pievienotās vērtības zāămateriālu ražošana, taču rajonā ir vairāki uzĦēmumi, kas sekmīgi attīstās, praktizējot kokmateriālu žāvēšanu, kā arī daži uzĦēmumi, kas specializējušies mēbeĜu vai to sagatavju ražošanā;

• Meži ir pamats bioloăiskajai daudzveidībai un to saglabāšana ir viena no Valmieras rajona prioritātēm;

Meži un to resursi ir priekšnoteikums rekreācijas un tūrisma attīstībai.


134

PURVI

• Daudzi dabiskie purvi rajonā ir ar lielu bioloăisko vērtību.

AINAVISKAIS POTENCIĀLS

• Valmieras rajona augstais ainaviskais potenciāls ir priekšnoteikums rekreācijas un tūrisma attīstībai un vienlaicīgi ierobežo cita veida (mežistrādi, lauksaimniecību u.c.) saimniecisko darbību;

• Lauku ainavas daudzveidība ir pamats bioloăiskās daudzveidības saglabāšanai Valmieras rajonā;


135

PIELIKUMI

LIKUMI, NOTEIKUMI UN CITI LIKUMDOŠANAS AKTI

Teritorijas pl ānošana • Teritorijas plānošanas likums (22.05.2002.) • Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi Nr.883 (19.10.2004.) • Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi Nr.770 (11.10.2005.) Aizsargjoslas • Aizsargjoslu likums (05.02.1997.) • Aizsargjoslu ap ūdens Ħemšanas vietām noteikšanas metodika MK not. Nr. 43 (20.01.2004.) • Aizsprostu un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma kontrolmērietaišu aizsardzība un aizsargjoslu noteikšanas metodika MK not. Nr. 93 ( 25.02.2003.) • Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām noteikšanas metodika MK not. Nr. 465 (19.08.2003.) • Telekomunikāciju tīklu infrastruktūras aizsardzības kārtība MK not. Nr. 251 (13.05.2003.) • Kultūras pieminekĜu aizsargjoslas (aizsargājamās zonas) noteikšanas metodika MK not. Nr. 392 (15.07.2003) • Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs MK not. Nr. 258 (13.05.2003) • Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšup un lejpus aizsprostiem MK not. Nr. 94 (25.02.2003.) • Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika MK not. Nr. 63 (04.02.2003.) • AutoceĜu aizsargjoslu noteikšanas metodika MK not. Nr. 162 (10.04.2001.) • Aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētām noteikšanas metodika MK not. Nr. 225 (22.06.1999.) • Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika MK not. Nr. 502 ( 29.12.1998.) • DzelzceĜa aizsargjoslu noteikšanas metodika MK not. Nr. 457 (15.12.1998.) • Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika MK not. Nr. 413 (20.10.1998.) • Drošības aizsargjoslu ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika MK not. Nr. 414 (20.10.1998.) • Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika MK not. Nr. 415 (20.10.1998.) • Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika MK not. Nr. 416 (20.10.1998.) • Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika MK not. Nr. 284 (04.08.1998.) • Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslas noteikšanas metodiku MK not. Nr. 198 (26.05.1998.) • Noteikumi par navigācijas tehnisko līdzekĜu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku MK not. Nr.412 (10.09.2002.) • Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu MK not. Nr. 508 (27.06.2006.) Kult ūras pieminekĜu aizsardzība • Par kultūras pieminekĜu aizsardzību (12.02.1992.) • Noteikumi par kultūras pieminekĜu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešėiršanu Nr.474 (26.08.2003.)


136

• Kārtība, kādā kultūras pieminekĜi iekĜaujami aizsargājamo kultūras pieminekĜu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekĜu saraksta MK not. Nr. 473 (26.08.2003.) Ugunsdrošība • Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums (24.10.2002.) • Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti MK not. Nr. 674 (03.08.2004.) Atkritumu apsaimniekošana • Atkritumu apsaimniekošanas likums (14.12.2000.) • Par ietekmes uz vidi novērtējumu (14.10.1998.) • Par piesārĦojumu (15.03.2001.) • Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu MK not. Nr. 371 (08.07.2003.) • Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marėēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība MK not. Nr. 319 (23.07.2002.) • Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai MK not. Nr. 15 (03.01.2002.) • Atsevišėu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība MK not. Nr. 529 (18.12.2001.) • Atkritumu apsaimniekošanas atĜauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība MK not. Nr. 413 (23.05.2006.) • Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārĦojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu MK not. Nr. 332 (25.04.2006.) • Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai MK not. Nr. 323 (17.07.2001.) • Noteikumi pat atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus MK not. Nr. 985 (30.11.2004.) Vides aizsardzība • Vides aizsardzības likums (02.11.2006.) • Par 1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloăisko daudzveidību (31.08.1995.) • Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieĦemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (18.04.2002.) • Par 1973.gada Vašingtonas Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaĜas dzīvnieku un augu sugām (17.12.1996.) • Noteikumi par gaisa kvalitāti Nr. 588 (21.10.2003.) • Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem augsnei Nr.388 (15.07.2003.) • Noteikumi par vides monitoringu un piesārĦojošo vielu reăistru Nr.162 (08.04.2003.) • Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām Nr. 400 (16.05.2006.) • Noteikumi par vides aizsardzību ogĜūdeĦražu izpētes un ieguves darbos jūrā Nr.412 (28.11.2000.) • Īpašās vides prasības piesārĦojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs MK not. Nr. 628 (27.07.2004.) • Vides trokšĦa novērtēšanas kārtība MK not. Nr. 597 (13.07.2004.) • Noteikumi par piesārĦojošo vielu emisiju ūdenī Nr. 34 (22.01.2002.) • Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārĦojuma ar nitrātiem Nr. 531 (18.12.2001.) • PiesārĦoto un potenciāli piesārĦoto vietu apzināšanas un reăistrācijas kārtība MK not. Nr. 483 (20.11.2001.) • Noteikumi par aizsargājamiem dendroloăiskajiem stādījumiem Nr.131 (20.03.2001.)


137

• Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu Nr. 396 (14.11.2000.) • Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu Nr.421 (05.12.2000.) ŪdeĦu apsaimniekošana • Ūdens apsaimniekošanas likums (12.09.2002.) • Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību Nr. 858 ( 19.10.2004.) • Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem Nr. 857 (19.10.2004.) • Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeĦu kvalitāti Nr. 118 (12.03.2002.) • Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atĜauju Nr.736 (23.12.2003.) • Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām Nr. 283 (27.05.2003.) • Noteikumi par upju baseinu apgabalu robežu aprakstiem Nr. 179 (15.04.2003.) • Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziĜināšanas kārtība MK not. Nr. 475 (13.06.2006.) • Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šėēršĜus Nr. 27 (15.01.2002.) • Prasības virszemes ūdeĦu, pazemes ūdeĦu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei MK not. Nr. 92 (17.02.2004.) • Noteikumi par notekūdeĦu dūĦu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli Nr. 362 (02.05.2006.) Daba • Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (02.03.1993.) • Sugu un biotopu aizsardzības likums (16.03.2000.) • Tūrisma likums (17.09.1998.) • Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Nr. 415 (22.07.2003.) • Noteikumi par aizsargājamiem ăeoloăiskiem un ăeomorfoloăiskiem dabas pieminekĜiem Nr.175 (17.04.2001.) • Noteikumi par aizsargājamiem dendroloăiskiem stādījumiem Nr.131 (20.03.2001.) • Noteikumi par dabas liegumiem Nr.212 (15.06.1999.) • Noteikumi par dabas parkiem Nr.83 (09.03.1999.) • Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem Nr.69 (23.02.1999.) • Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvij ā MK not. Nr. 199 ( 28.05.2002.) • Līgumu slēgšanas kārtība īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības nodrošināšanai MK not. Nr. 247 (25.07.2000.) • Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi Nr. 45 (30.01.2001.) • Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu Nr.396 (14.11.2000.) • Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu Nr. 421 (05.12.2000.) • Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem MK not. Nr. 345 31.07.2001.) Zvejniecība • Zvejniecības likums (12.04.1995.) • Makšėerēšanas noteikumi Nr.31 (10.01.2006.)


138

• Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību Nr.433 (12.12.2000.) • Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeĦos Nr.295 (02.05.2007.) • Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība MK not. Nr. 188 (08.05.2001.) Meži, zeme • Meža likums (24.02.2000.) • Meliorācijas likums (20.11.2003.) • Medību likums (08.07.2003.) •Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās (30.06.2005.) • Par zemes lietošanu un zemes ierīcību (21.06.1991.) • Par nekustamā īpašuma nodokli (04.06.1997.) • Augu aizsardzības likums (05.10.1994.) • Meža zemes transformācijas noteikumi Nr.86 (28.09.2004.) • Meža monitoringa veikšanas kārtība MK not. Nr. 212 (28.09.2004.) • Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atĜaujas MK not. Nr. 619 (20.07.2004.) • Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi Nr.45 (30.01.2001.) • Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā Nr.198 (08.05.2001.) • Meža ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi Nr.108 (06.03.2001.) • Mežaudzes novērtēšanas kārtība MK not. Nr. 90 (27.02.2001.)

• Meža atjaunošanas noteikumi Nr. 354 (10.10.2000.)

• Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām Nr. 142 (14.02.2006.) • Medību noteikumi Nr.760 (23.12.2003.) • Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā Nr.217 (29.05.2001.) Būvniecība • Būvniecības likums (10.08.1995.) • Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība MK not. Nr. 1018 (19.12.2006.) • Vispārīgie būvnoteikumi Nr.112 (01.04.1997.) Derīgie izrakteĦi • Par zemes dzīlēm (01.11.2006.) • Valsts nozīmes derīgo izrakteĦu un atradĦu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīĜu nogabalu izmantošanas kārtība Nr. 69 (08.09.2000.) • Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteĦu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteĦu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīĜu izmantošanas atĜauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību Nr. 448 (21.06.2005.) • Noteikumi "Zemes dzīĜu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteĦu ieguves atĜauju izsniegšanas un ăeoloăiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība" MK not. Nr. 280 (24.04.2007.) • "Noteikumi par valsts nodevu par zemes dzīĜu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteĦu ieguves atĜauju un atradnes pasi" Nr. 1055 (19.12.2006.) • "Derīgo izrakteĦu ieguves kārtība" MK not. Nr.779 (19.09.2006.) Satiksmes infrastruktūra • CeĜu satiksmes likums (01.10.1997.) • Par autoceĜiem ( 11.03.1992.)


139

• DzelzceĜa likums (01.04.1998.) • Kārtība, kādā gar autoceĜiem izvietojami servisa objekti MK not. Nr. 126 (30.03.1999.) • Noteikumi par valsts autoceĜu sarakstiem Nr. 245 (06.07.1999.) • Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceĜu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli Nr.871 (19.10.2004.) • Noteikumi par autoceĜu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekĜu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi Nr. 456 (15.12.1998.) • Noteikumi par stratēăiskās un reăionālās nozīmes dzelzceĜa infrastruktūras iedalījumu Nr.411(20.10.1998.) • DzelzceĜa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumi Nr.392 (06.10.1998.) • DzelzceĜa pasažieru pārvadājumu maršrutu atklāšanas, grozīšanas vai slēgšanas kārtība un vilcienu kustības sarakstu apstiprināšanas kārtība Nr.484 (29.10.2002.) • Telekomunikāciju tīklu infrastruktūras aizsardzības kārtība MK not. Nr. 251 (13.05.2003.) • Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība MK not. Nr. 256 (04.04.2006.) Citi • Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu (06.06.1991.) • Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi (02.07.1996.)


140

PIELIKUMS NR. 1 Lēmums par Attīstības plāna izstrādes uzsākšanu


141

PIELIKUMS NR. 2 Rajona padomes lēmums par vadības grupas sastāvu


142


143

PIELIKUMS NR. 3 12 darba grupu un dalībnieku saraksts

Darba grupas

• Tautsaimniecības un uzĦēmējdarbības • Lauku attīstības apakšgrupa • Transporta un inženierkomunikāciju • Pašvaldību resursu attīstības • Vides attīstības • Izglītības attīstības • Kultūras attīstības • Tūrisma, atpūtas un sporta attīstības • Sporta attīstības apakšgrupa • Veselības aizsardzības attīstības apakšgrupa • Sociālas palīdzības attīstības apakšgrupa • Ārējās sadarbības attīstības

Dalībai darba grupās nozīmētie pārstāvji un pārstāvētās organizācijas

N.p.k. Dalībnieka vārds,

uzvārds Pārstāvētā organizācija

1. Jānis Kalnačs Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas pārstāvis

Valmieras rajonā

2. Imants Krīgers VAS „Latvijas valsts ceĜi” Valmieras nodaĜas vadītājs

3. Inga ZariĦa

Valsts aăentūra „Sabiedrības veselības aăentūra”

Neinfekcijas slimību epidemioloăijas un higiēniskās ekspertīzes daĜas vadītāja

4. Ramona VišĦevska Valsts Zemes dienesta

Vidzemes reăionālās nodaĜas Pasūtījumu izpildes ĂIS sektora vadītāja

5. Valdis Jēgers Valsts a/s „Latvenergo” filiāles „ZiemeĜu elektriskie tīkli”

Valmieras ETR vadītājs 6. Aivars Gailis Rūjienas ETR vadītājs

7. Jānis SkrastiĦš Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras brigādes

komandiera vietnieks

8. Nauris KalniĦš Nodibinājuma

„Vidzemes attīstības aăentūra” Plānošanas nodaĜas vadītājs

9. Andris Grāvelis ZiemeĜvidzemes reăionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes

un ūdens resursu daĜas vadītāja vietnieks

10. Astra Boėe Valmieras virsmežniecības

virsmežzine

11. Vilmārs Katkovskis AS „Latvijas valsts meži”

Rietumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors

12. Anita Luca AS „Latvijas valsts meži”

Rietumvidzemes mežsaimniecības nekustamā īpašuma apsaimniekošanas speciāliste

13. Andis Zvejnieks Gaujas nacionālā parka administrācijas kontaktpersonai –

sektora „Vecupītes”vadītājs 14. Dainis Ozols ZiemeĜvidzemes Biosfēras rezervāta administrācijas speciālists

15. Juris Poika SIA „LATTELECOM”

Vidzemes reăiona Tīklu uzturēšanas nodaĜas vadošo kabeĜu tehniėis

16. Indulis ĀboltiĦš VRPB Tirdzniecības nodaĜas vadītājs 17. Ieva Zemīte Rūjienas pilsētas domes Attīstības daĜas vadītāja 18. Evija Nagle DikĜu pagasta padomes attīstības plānotāja 19. Svetlana Leska Ipiėu pagasta padomes priekšsēdētāja 20. Zenta IĜėēna Valmieras pilsētas domes Attīstības daĜas vadītāja 21. Ingūna LiepiĦa Ramatas pagasta padomes priekšsēdētāja


144

22. Māris Rika Burtnieku pagasta padomes priekšsēdētājs 23. Vitauts StaĦa Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs 24. Armands Taims Lodes pagasta padomes priekšsēdētājs 25. Ilga Kokorēviča Valmieras rajona padomes Būvvaldes vadītāja 26. Maiga Krišāne Valmieras rajona padomes arhitekte 27. Vineta Vintere VRP Kultūras nodaĜas speciāliste 28. Anita Apine VRP Kultūras nodaĜas vadītāja 29. Daiga SiliĦa Valmieras lauku konsultāciju biroja vadītāja 30. Inese BērziĦa Valmieras lauku konsultāciju biroja lopkopības konsultante 31. Sandra Brūna Valmieras lauku konsultāciju biroja augkopības konsultante 32. Einārs Vēveris Naukšēnu pagasta zemnieku saimniecības „Alēni” īpašnieks 33. Uldis Ezers Meža īpašnieks 34. Madars KalniĦš Meža īpašnieks 35. Valdis Tilts Meža īpašnieks 36. Guna Ėibere Rūjienas Tūrisma informācijas centra vadītāja 37. Ilze Liepa Valmieras Tūrisma informācijas centra vadītāja 38. Silva Vēja Mazsalacas Tūrisma informācijas centra vadītāja 39. Inga Zudāne Valmieras reăionālās vides pārvaldes vadītāja


145

PIELIKUMS NR. 4 Valmieras rajona smilts un grants atradnes

Avots: v/a "Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūra", 2007.

Smilts

Numurs Atradne Pilsētas, pagasta kods un nosaukums

1218 Dauăēni 961231 Valmieras rajons Mazsalacas lauku teritorija

1212 ZēmeĜi 964400 Valmieras rajons Bērzaines pagasts 1178 Saulītes - Valmieras raj. 964600 Valmieras rajons BrenguĜu pagasts 1179 Gobas - 1970.g. 964600 Valmieras rajons BrenguĜu pagasts 1217 Saule 964600 Valmieras rajons BrenguĜu pagasts 1793 Gobas - 1990.g. 964600 Valmieras rajons BrenguĜu pagasts 1830 ZvirgzdiĦi - Valmieras raj. 964600 Valmieras rajons BrenguĜu pagasts 2066 GrantiĦi - Valmieras raj. 964600 Valmieras rajons BrenguĜu pagasts 1189 Putnēni 965200 Valmieras rajons DikĜu pagasts 1190 Paeglīši - Putnēni 965200 Valmieras rajons DikĜu pagasts 1202 Urbji 965200 Valmieras rajons DikĜu pagasts 1209 Skadarkalns 965200 Valmieras rajons DikĜu pagasts 1210 Rijnieki 965200 Valmieras rajons DikĜu pagasts 1170 VeckabuĜi 965600 Valmieras rajons Ipiėu pagasts 1173 TediĦi 965800 Valmieras rajons Jeru pagasts 1180 Sedaskalni 965800 Valmieras rajons Jeru pagasts 1996 Jēči 1 965800 Valmieras rajons Jeru pagasts 1997 Jēči 2 965800 Valmieras rajons Jeru pagasts 1998 Taškas 965800 Valmieras rajons Jeru pagasts 2230 Āžupīte 965800 Valmieras rajons Jeru pagasts 249 Kauguri 966200 Valmieras rajons Kauguru pagasts

1168 Sapa 966200 Valmieras rajons Kauguru pagasts 1196 Svitkas 966200 Valmieras rajons Kauguru pagasts 1794 StrautiĦi - Valmieras raj. 966200 Valmieras rajons Kauguru pagasts 2109 Bāle - BērziĦi 2.iecirknis 966200 Valmieras rajons Kauguru pagasts 248 Gauja - Valmieras raj. 966400 Valmieras rajons Kocēnu pagasts

1171 SilaiĦi 966400 Valmieras rajons Kocēnu pagasts 1197 Vītolēni I 966400 Valmieras rajons Kocēnu pagasts 1709 Vītolēni 966400 Valmieras rajons Kocēnu pagasts 1200 Lungas 966600 Valmieras rajons ĖoĦu pagasts 1205 UnguriĦi 966600 Valmieras rajons ĖoĦu pagasts 1208 ĖoĦi 966600 Valmieras rajons ĖoĦu pagasts 1174 Liellustes 966800 Valmieras rajons Lodes pagasts 1864 Ipiėi - Arakste 966800 Valmieras rajons Lodes pagasts 1181 Vārpas - 1992.g. 967100 Valmieras rajons Burtnieku novads 1182 Zvārtes 967100 Valmieras rajons Burtnieku novads 1184 Švākas 967100 Valmieras rajons Burtnieku novads 1214 Ramsas 967100 Valmieras rajons Burtnieku novads 1215 Ramsas II 967100 Valmieras rajons Burtnieku novads 1943 Vārpas - 1988.g. 967100 Valmieras rajons Burtnieku novads 2127 Burtnieki - smilts 967100 Valmieras rajons Burtnieku novads 2132 Kūpkalni (Ūdenskalni) 967170 Valmieras rajons Matīšu pagasts 1194 Žagari - Valmieras raj. 967192 Valmieras rajons Vecates pagasts 1172 Aizpuri 967200 Valmieras rajons Naukšēnu pagasts 1175 Intes 967200 Valmieras rajons Naukšēnu pagasts 1216 ĒrmaĦi 967200 Valmieras rajons Naukšēnu pagasts


146

2070 Rūjienas mežniecības 43. un 44. kvartāls 967200 Valmieras rajons Naukšēnu pagasts

2071 Rūjienas mežniecības 111.kvartāls 967200 Valmieras rajons Naukšēnu pagasts

2072 Rūjienas mežniecības 68.,69., 76. un 77. kvartāls 967200 Valmieras rajons Naukšēnu pagasts

2093 Pīkas 967200 Valmieras rajons Naukšēnu pagasts 247 Austrumi - smilts 967600 Valmieras rajons Ramatas pagasts

1207 Jaundīriėi 967600 Valmieras rajons Ramatas pagasts 1973 Dīriėi 967600 Valmieras rajons Ramatas pagasts 1176 VītiĦi - smilts-grants,smilts 967800 Valmieras rajons Rencēnu pagasts

1192 UpmaĜi - smilts - Valmieras raj. 967800 Valmieras rajons Rencēnu pagasts 1203 Ėiži 967800 Valmieras rajons Rencēnu pagasts 1710 Seda - smilts 967800 Valmieras rajons Rencēnu pagasts 1928 Vārnukalns 968400 Valmieras rajons SkaĦkalnes pagasts 1929 Planči - smilts 968400 Valmieras rajons SkaĦkalnes pagasts 2165 Lapukalns 968400 Valmieras rajons SkaĦkalnes pagasts 1213 Zvirgzdi - smilts 968800 Valmieras rajons Vaidavas pagasts 1193 Badupīte 969000 Valmieras rajons Valmieras pagasts 2253 KrāĦi 969400 Valmieras rajons Vilpulkas pagasts 1211 Zilaiskalns 969600 Valmieras rajons Zilākalna pagasts

Smilts - grants


1218 Dauăēni 961231 Valmieras rajons Mazsalacas lauku teritorija

1212 ZēmeĜi 964400 Valmieras rajons Bērzaines pagasts 1179 Gobas - 1970.g. 964600 Valmieras rajons BrenguĜu pagasts 1217 Saule 964600 Valmieras rajons BrenguĜu pagasts 1793 Gobas - 1990.g. 964600 Valmieras rajons BrenguĜu pagasts 1830 ZvirgzdiĦi - Valmieras raj. 964600 Valmieras rajons BrenguĜu pagasts 2066 GrantiĦi - Valmieras raj. 964600 Valmieras rajons BrenguĜu pagasts 1201 ĖēniĦkalns 965200 Valmieras rajons DikĜu pagasts 1202 Urbji 965200 Valmieras rajons DikĜu pagasts 1209 Skadarkalns 965200 Valmieras rajons DikĜu pagasts 1210 Rijnieki 965200 Valmieras rajons DikĜu pagasts 1168 Sapa 966200 Valmieras rajons Kauguru pagasts 1794 StrautiĦi - Valmieras raj. 966200 Valmieras rajons Kauguru pagasts 1177 KūĜi 966400 Valmieras rajons Kocēnu pagasts 1200 Lungas 966600 Valmieras rajons ĖoĦu pagasts 1204 AndžiĦas 966600 Valmieras rajons ĖoĦu pagasts 1205 UnguriĦi 966600 Valmieras rajons ĖoĦu pagasts 1208 ĖoĦi 966600 Valmieras rajons ĖoĦu pagasts 1864 Ipiėi - Arakste 966800 Valmieras rajons Lodes pagasts 1182 Zvārtes 967100 Valmieras rajons Burtnieku novads 1183 Ausmas - Valmieras raj. 967100 Valmieras rajons Burtnieku novads 1184 Švākas 967100 Valmieras rajons Burtnieku novads 2132 Kūpkalni (Ūdenskalni) 967170 Valmieras rajons Matīšu pagasts 1216 ĒrmaĦi 967200 Valmieras rajons Naukšēnu pagasts 2070 Rūjienas mežniecības 43. un 44. kvartāls 967200 Valmieras rajons Naukšēnu pagasts 2093 Pīkas 967200 Valmieras rajons Naukšēnu pagasts 1187 RadziĦtalči 967600 Valmieras rajons Ramatas pagasts 1207 Jaundīriėi 967600 Valmieras rajons Ramatas pagasts


147

1176 VītiĦi - smilts-grants,smilts 967800 Valmieras rajons Rencēnu pagasts 1191 Laugas 967800 Valmieras rajons Rencēnu pagasts 1203 Ėiži 967800 Valmieras rajons Rencēnu pagasts 1185 Teteri 968200 Valmieras rajons SēĜu pagasts 1199 Dambjukalni 968200 Valmieras rajons SēĜu pagasts 1188 BirziĦi 968400 Valmieras rajons SkaĦkalnes pagasts 1186 Brakšas 969400 Valmieras rajons Vilpulkas pagasts 2253 KrāĦi 969400 Valmieras rajons Vilpulkas pagasts 1211 Zilaiskalns 969600 Valmieras rajons Zilākalna pagasts


148

PIELIKUMS NR. 5 Valmieras rajona saldūdens kaĜėa, māla un minerāl ūdens atradnes


Saldūdens kaĜėis

Māls


340 Pavāri 966200 Valmieras rajons Kauguru pagasts 694 Kocēni 966400 Valmieras rajons Kocēnu pagasts 789 Burtnieki - māls 967100 Valmieras rajons Burtnieku novads 348 Austrumi - māls 967600 Valmieras rajons Ramatas pagasts 341 Planči - māls 968400 Valmieras rajons SkaĦkalnes pagasts 693 Īăe - SkaĦaiskalns 968400 Valmieras rajons SkaĦkalnes pagasts 188 Gāršas 968800 Valmieras rajons Vaidavas pagasts

Miner ālūdens

DB "Urbumi" Nr. Atradnes nosaukums Atrašanās vieta

796290 Valmiera Valmiera (Valmieras rajons) 796295 Liči Kauguru pag. (Valmieras rajons)

Numurs Atradne Pilsētas, pagasta kods un nosaukums 450 Tītas ezers 965600 Valmieras rajons Ipiėu pagasts 429 SietiĦi - saldūdens kaĜėis 966400 Valmieras rajons Kocēnu pagasts 432 Guėi 966400 Valmieras rajons Kocēnu pagasts 444 Mazie MazvējiĦi 966400 Valmieras rajons Kocēnu pagasts 445 Lielie MazvējiĦi 966400 Valmieras rajons Kocēnu pagasts 453 Salaca - saldūdens kaĜėis 967192 Valmieras rajons Vecates pagasts 454 Bērzi - Zvejnieki 967192 Valmieras rajons Vecates pagasts


149

PIELIKUMS NR. 6 Ūdens saimniecisko iecirkĦu klasifikators (ŪSIK 2005)

Avots: Vides ministrijas 2005.gada 30.marta rīkojumam Nr.126 2.pielikums

Kods Ūdens saimnieciskā iecirkĦa nosaukums

pietekas pazīme

baseina pazīme

lejasgala attālums

no grīvas, km

augšgala attālums

no grīvas, km

platība Latvijā,

km2

platība kopā, km2

5235 Gauja 102 106 8,0 8,0

5236 Strīėupe L 0 10 100,4 100,4

52361 Strīėupe 0 8 14,2 14,2

52362 Baužupīte L 0 4 11,3 11,3

52363 Strīėupe 8 10 10,6 10,6

52365 Vaidavas ezers E 64,3 64,3

523651 Vaidavas ezers A 20,6 20,6

523652 Brīnumupīte U 10,3 10,3

523653 Vaidavas ezers N

523654 Danka U 0 5 7,7 7,7

523655 Vaidavas ezers N

523656 Zvirgzdupīte U 0 7 20,4 20,4

523657 Vaidavas ezers 5,3 5,3

5237 Gauja S 106 118 48,3 48,3

52371 Gauja 106 114 25,0 25,0

52373 Gauja 114 118 9,5 9,5

5239 Gauja S 118 151 386,6 386,6

52391 Gauja 118 124 15,9 15,9

52392 GrīviĦupīte K 0 10 30,1 30,1

52393 Gauja S 124 134 44,8 44,8

523931 Gauja 124 132 27,8 27,8

523933 Gauja 132 134 1,7 1,7

52394 Miegupīte K 0 23 84,9 84,9

523941 Miegupīte 0 4 8,1 8,1

523943 Miegupīte 4 7 16,4 16,4

523944 MīĜuma K 0 4 7,9 7,9

523945 Miegupīte 7 18 27,3 27,3

523946 Pienotavas grāvis L 0 4 6,7 6,7

523947 Miegupīte 18 23 12,4 12,4

52395 Gauja 134 140 15,0 15,0

52396 Jumāra L 0 20 98,4 98,4

523961 Jumāra S 0 8 10,3 10,3

5239612 AnuĜa K 0 12 88,1 88,1

52396121 AnuĜa 0 3 33,4 33,4

52396122 TilgaĜu strauts K 0 3 28,8 28,8

52396123 AnuĜa 3 12 25,9 25,9

52397 Gauja S 140 151 73,2 73,2

523971 Gauja 140 146 29,8 29,8

523972 Rātes upīte L 0 13 24,3 24,3

523973 Gauja 146 151 19,1 19,1

52398 Viltums K 0 13 23,9 23,9

52399 Gauja 151 151 0,4 0,4

524 Abuls K 0 52 429,9 429,9

5241 Abuls S 0 18 41,4 41,4

52411 Abuls 0 9 27,2 27,2


150

52413 Abuls 9 18 14,2 14,2

5242 Lisa K 0 31 118,6 118,6

52421 Lisa 0 5 13,4 13,4

52422 Vaiăupu upīte K 0 4 5,7 5,7

52423 Lisa 5 12 27,6 27,6

52425 Lisa 12 19 13,4 13,4

52427 Lisa 19 31 26,7 26,7

5243 Abuls 18 24 21,5 21,5

52433 Abuls 18 24 7,1 7,1

5244 Nigra K 0 26 138,0 138,0

5245 Abuls 24 26 4,3 4,3

5247 Abuls S 26 45 32,8 32,8

52471 Abuls 26 44 30,5 30,5

52473 Abuls 44 45 2,3 2,3

5249 Abuls 45 52 22,0 22,0

525 Gauja S 151 248 1178,2 1275,1

5251 Gauja S 151 163 141,1 141,1

52511 Gauja 151 154 25,4 25,4

52513 Gauja 154 157 4,4 4,4

52514 Mellupe L 0 14 28,0 28,0

52515 Gauja 157 161 27,2 27,2

52516 Dedums K 0 19 49,9 49,9

525161 Dedums 0 10 26,8 26,8

525163 Dedums 10 19 23,1 23,1

52517 Gauja 161 163 6,2 6,2

5252 Krāčupe L 0 2 101,2 101,2

52521 Krāčupe 0 2 1,0 1,0

52522 Andrupe L 0 10 32,3 32,3

525221 Andrupe 0 5 8,2 8,2

525223 Andrupe 5 10 24,1 24,1

525244 Viburupe K 0 12 33,0 33,0

5252441 Viburupe 0 7 22,7 22,7

5252443 Viburupe L 7 12 10,3 10,3

5253 Gauja S 163 174 57,2 57,2

52531 Gauja 163 170 15,0 15,0

5274242 ĖeĦău upīte K 0 4 11,8 11,8

52937 Gauja 390 392 1,5 1,5

52938 Grūžupe L 0 9 13,1 13,1

54193 Salaca 53 62 40,7 40,7

542 Iăe K 0 51 237,5 237,5

5421 Iăe 0 15 25,9 25,9

5423 Iăe 15 22 11,6 11,6

5425 Iăe 22 25 7,4 7,4

5427 Iăe 25 30 13,2 13,2

5429 Iăe S 30 51 113,8 113,8

54291 Iăe 30 33 8,3 8,3

54293 Iăe 33 41 20,2 20,2

54295 Iăe 41 42 34,5 34,5

54297 Iăe 42 51 35,3 35,3

543 Salaca S 62 95 399,7 399,7

5431 Salaca S 62 71 47,2 47,2

54311 Salaca 62 65 3,3 3,3

54312 Piăele L 0 9 14,2 14,2


151

54313 Salaca 65 70 16,7 16,7

54314 Līčupīte L 0 9 12,9 12,9

54315 Salaca 70 71 0,1 0,1

5432 Ramata L 0 30 154,1 195,0

54321 Ramata 0 5 11,5 11,5

54322 KrūkĜupe K 0 10 22,5 22,5

54323 Ramata 5 7 0,8 0,8

54325 Ramata 7 11 7,3 7,3

54326 ZariĦupīte L 0 8 12,2 25,5

54327 Ramata 11 18 31,1 31,1

54329 Ramata 18 30 41,0 55,6

5433 Salaca 71 72 0,8 0,8

5434 Nātrene K 0 13 29,5 29,5

5435 Salaca S 72 81 22,4 22,4

54351 Salaca 72 73 1,2 1,2

54352 Nikuce L 0 8 10,8 10,8

54353 Salaca 73 81 10,4 10,4

5436 LaĦăupīte K 0 6 17,2 17,2

5437 Salaca S 81 86 16,7 16,7

54371 Salaca 81 86 8,3 8,3

54372 Aurupīte L 0 8 8,3 8,3

54373 Salaca 86 86 0,1 0,1

5438 Ėirele K 0 14 37,9 37,9

5439 Salaca 86 95 33,0 33,0

545 Burtnieku ezers E 2024,4 2182,0

5451 Burtnieku ezers S 46,3 46,3

54511 Burtnieku ezers F 38,9 38,9

54513 Burtnieku ezers 7,4 7,4

5452 Rūja U 0 77 792,0 962,7

54521 Rūja S 0 12 88,8 88,8

545211 Rūja 0 5 17,4 17,4

545212 Melnupīte L 0 15 36,6 36,6

545213 Rūja 5 12 34,8 34,8

54522 OĜa K 0 19 51,3 51,3

545221 OĜa 0 8 14,8 14,8

545223 OĜa 8 19 25,1 25,1

54523 Rūja 12 18 24,4 24,4

54524 Palmute L 0 14 62,1 62,1

545241 Palmute 0 3 5,7 5,7

545242 Vidzemnieku grāvis K 0 10 18,4 18,4

545243 Palmute 3 14 38,0 38,0

54525 Rūja S 18 25 32,5 32,5

545251 Rūja 18 24 8,5 8,5

545252 Virėīte L 0 13 23,7 23,7

545253 Rūja 24 25 0,3 0,3

54526 Pestava(Sapraša) L 0 24 86,1 100,4

545261 Pestava(Sapraša) 0 1 0,0 0,0

545262 Maratas upīte 0 7 21,8 21,8

545263 Pestava(Sapraša) 1 15 43,3 46,6

545265 Pestava(Sapraša) 15 24 21,0 32,0

54527 Rūja 25 41 47,6 47,6

54528 Acupīte K 0 39 252,3 275,7

545281 Acupīte 0 3 7,5 7,5


152

545282 Ėire L 0 14 103,0 103,0

5452821 Ėire 0 14 52,3 52,3

5454 Seda U 0 62 542,7 543,9

54541 Seda 0 7 14,0 14,0

54543 Seda S 7 17 66,6 66,6

545431 Seda 7 10 4,9 4,9

545432 Baložupe K 0 14 16,9 16,9

545433 Seda 10 12 4,9 4,9

545435 Seda 12 15 2,7 2,7

545436 Āžupīte L 0 5 16,4 16,4

545437 Seda 15 17 2,0 2,0

54544 Ošupīte K 0 12 24,0 24,0

54545 Seda S 17 32 72,3 72,3

545451 Seda 17 31 45,1 45,1

545452 ĒrgĜupīte L 0 2 23,7 23,7

545453 Seda 31 32 3,5 3,5

54546 Šūnupe K 0 14 34,6 34,6

545461 Šūnupe 0 3 2,5 2,5

545462 Ančupīte K 0 6 7,6 7,6

545463 Šūnupe 3 14 24,5 24,5

54547 Seda S 32 44 97,6 97,6

545471 Seda 32 39 45,4 45,4

545472 Vīkupīte L 0 6 13,0 13,0

545473 Seda 39 42 2,7 2,7

545474 Purgaile K 0 13 25,8 25,8

545475 Seda 42 42 0,1 0,1

545476 DiĜupe L 0 11 8,8 8,8

545477 Seda 42 44 1,8 1,8

54548 Rikanda L 0 24 100,5 101,1

545481 Rikanda 0 4 12,7 12,7

545482 Žukupe K 0 8 9,9 9,9

545483 Rikanda 4 12 31,8 31,8

545484 OĜupe L 0 5 7,3 7,3

545485 Rikanda 12 14 0,6 0,6

545486 Gaumērupe L 0 5 19,4 19,4

545487 Rikanda 14 24 18,8 19,4

54549 Seda S 44 62 77,9 78,5

545491 Seda 44 47 16,9 16,9

545493 Seda 47 53 37,3 37,3

545495 Seda 53 62 23,7 24,3

5455 Burtnieku ezers E 56,4 56,4


54552 Aunupīte (polderis) P 18,1 18,1

54554 Dūre U 0 12 22,5 22,5


54556 Smiltsvēveru upīte U 0 7 8,6 8,6

5456 Ēėinupe U 0 16 55,3 55,3


5458 Briede U 0 42 443,9 443,9

54581 Briede S 0 5 45,0 45,0

545811 Briede 0 2 1,7 1,7

545812 Drona K 0 10 37,4 37,4

545813 Briede 2 5 5,9 5,9


153

54582 Pinte K 0 6 30,9 30,9

54583 Briede S 5 22 108,7 108,7

545831 Briede 5 10 10,3 10,3

545832 BranguĜupīte L 0 7 12,2 12,2

545833 Briede 10 15 15,1 15,1

545834 Ežupīte K 0 7 13,7 13,7

545835 Briede 15 19 7,1 7,1

545836 Zilūžu grāvis L 0 5 23,4 23,4

545837 Briede 19 20 0,3 0,3

545838 Paktene K 0 13 25,4 25,4

545839 Briede 20 22 1,2 1,2

54584 Mazbriede K 0 19 90,6 90,6

545841 Mazbriede 0 6 13,5 13,5

545842 Zunda K 0 10 15,3 15,3

545843 Mazbriede 6 19 61,8 61,8

54585 Briede 22 25 11,5 11,5

54586 Grūžupīte K 0 10 52,6 52,6

545861 Beikas grāvis 0 3 1,9 1,9

545862 Mančupīte K 0 6 14,6 14,6

545863 Beikas grāvis 3 10 36,1 36,1

54587 Briede 25 28 17,9 17,9

54588 Ziedene L 0 12 42,0 42,0

54589 Briede S 28 42 44,7 44,7

545891 Briede 28 30 15,0 15,0

545893 Briede 30 42 29,7 29,7

5459 Burtnieku ezers S 70,9 70,9


54592 BauĦupīte U 0 14 28,2 28,2



154

PIELIKUMS NR. 7 Valmieras rajona kūdras atradnes


Numurs Atradne Pilsētas, pagasta kods un nosaukums 16817 Lielais II (Mujānu Zažēnu) 964400 Valmieras rajons Bērzaines pagasts 16817 Lielais II (Mujānu Zažēnu) 965200 Valmieras rajons DikĜu pagasts 16839 Ozolmuižas 965200 Valmieras rajons DikĜu pagasts

16819 Rūjas 965800 Valmieras rajons Jeru pagasts 16817 Lielais II (Mujānu Zažēnu) 966400 Valmieras rajons Kocēnu pagasts

16820 Sapatas 967192 Valmieras rajons Vecates pagasts 16818 LīgotĦu 969000 Valmieras rajons Valmieras pagasts

16819 Rūjas 969400 Valmieras rajons Vilpulkas pagasts 16817 Lielais II (Mujānu Zažēnu) 969600 Valmieras rajons Zilākalna pagasts 16809 Rāėu, Dzelves 965200 Valmieras rajons DikĜu pagasts


155

PIELIKUMS NR. 8 Purvi Valmieras rajonā

Avots: ‘ ’Latvijas pagasti 1’’, 2001; ‘’ Latvijas pagasti 2’’, 2002; AS "Preses nams" Pagasts, novads Purvs Platība Tips Bērzaines pagasts Meėēnu 73 A

Zaėu 55 A Saules 44 A Ėīšu - Salzemnieku Z Mujānu – Viėvēnu

Zažēnu

BrenguĜu pagasts Baltais 126 Burtnieku novads

Sapatas 304 A Ėirumu 157 Z LilruĜlu – Aurupītes/daĜa Biedrus 89 BaidiĦu 75 Zīles - DreimaĦu 38 Maigas 30 Ėēkuru 11

Burtnieku pagasts - DikĜu pagasts Mediešēnu/ A daĜa 1020 A

Rāėu/ vidusdaĜa 574 A Ozolu (Ozolmuižas) 502 A Skalu 132 A Tīru 126 A Augstais 195 A Tiltu 70 A Mielsturu 67 A Nemitēnu 67 P Beikas 100 Z Viėvēnu Z

Ipiėu pagasts KoguĜpētes 140 LobiĦu 28 Ėirbēnu 42 Z

Jeru pagasts Oleru 93 Z Rūjas purvs (Brīvpurvs) 1879 ZP Meăītes 107 Temekas 124 Meždibenu 125 Milavas 63 Mučmuižas 65 Stirnas 228 Šėūres 52 VagaĜu 80 OĜas 135 Rūjienas muižas 102

Kauguru pagasts Miegupes 590 AZP Kocēnu pagasts VējiĦu

MaitiĦu 77 MakuĜu KārkliĦu Tilcēnu 65 Bērzkalnu 72 Brīnumpurvs 196 Skupas 26 Teterīšu Mucenieku 767 Lielais - 4 298

Ėonu pagasts Tīlika - Tēcēnu 427


156

Rucku – Rozas - Teimu 286 KrustiĦu 190 Cūkaušu – EriĦu -

Mīlestības 28

Plikšu 27 Raudavas – ReĦău/daĜa Dirlas Kalnanaudas Majoru Maskavas Sinepju Lodes pagasts Bērzu Urglas Lucas ReĦău (Randavas) Naukšēnu pagasts Stirnas 350 Z 228 A Sarkansalas

199 A

151 Z SaliĦas 195 A 48 Z Piliča

Ramatas pagasts ĖeseĜu - Ramatas 343 A Kogulpētes - KundziĦu 286 A Saklaura - OĜĜas 2903 A Kangaru 107 A Pēces (Nuėu) 205 Z OĜĜas - Mucenieku 146 Z Rencēnu pagasts Vildēnu - Brožēnu 120 MareĦu - Kārēnu 260 Tauturpurvs 142 SēĜu pagasts Anăīšu 141 A Skārberău (Veckalēju) 83 A Lielais 52 A Purmuižas 860 Lauru 253 Z Rūjas 1879 Z LielruĜĜu - Aurupītes 867 SkaĦkalnes pagasts Mežmuižas Sūnēnu Dalības Reinātu Meirēnu Putpajas Skaidas Mendes Bašėu Ki ĜĜu Ridēnu

Kopā 362,3

Vaidavas pagasts - Valmieras pagasts LīgotĦu 226 A

Brada 131 CīĜu 120 Ezera 83 ĖoniĦu 72 PurkauliĦu 74 MācītājĜaužu 52

Vilpulkas pagasts Rūjas /Z daĜa 154 A Lauru 253 Z


157

Nāves 68 Z Žagatas Z Zilākalna pagasts Zažēnu (Lielas, Lielais

Mujānu)/daĜa Z


158

PIELIKUMS NR. 9 Potenciāli piesārĦotās vietas Valmieras rajonā

Avots: v/a "Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūra", 2007. Npk. Reăistrācijas numurs Vietas nosaukums Darbības nozares

1. 96317/2228 Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve "ZirĦubirzs"


2. 96317/2231 LKS "Lauksalaca" ėimikāliju noliktava, kodinātava

0141-Lauksaimnieciskie pakalpojumi

3. 96155/2232 Mazsalacas vidusskolas katlu māja 4030-Tvaika un karstā ūdens piegāde

4. 96317/2233 LKS "Lauksalaca" minerālmēslu noliktava

0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

5. 96788/2118 Bijusī minerālmēslu noliktava "Ataugas"


6. 96788/2110 Bijusī sadzīves atkritumu un kritušo dzīvnieku kapsēta


7. 96788/2111 Bijusī naftas produktu noliktava "Ječi 5151-Cietā, šėidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība

8. 96788/2112 Bijušās mehānisko darbnīcu naftas produktu glabātuve "MareĦi"

5151-Cietā, šėidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība

9. 96788/2113 Bijusī minerālmēslu noliktava "Ječi" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

10. 96788/2114 Bijusī minerālmēslu noliktava "KrustmaĜi"


11. 96788/2115 Bijusī pesticīdu noliktava "VārpiĦas" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

12. 96788/2116 Bijusī pesticīdu noliktava "Strēlnieki" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

13. 96788/2117 Bijušās mehāniskās darbnīcas, naftas produktu noliktava (DUS)

5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

14. 96282/2104 Bijusī naftas bāze 5151-Cietā, šėidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība

15. 96282/2105 Bijušās "AgrosēĜi" mehāniskās darbnīcas

5020-AutomobiĜu tehniskā apkope un remonts

16. 96282/2106 Bijusī minerālmēslu noliktava un graudu kalte


17. 96282/2107 Bijusī ėimikāliju noliktava, kodinātava 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

18. 96282/2108 Bijusī katlu māja 4030-Tvaika un karstā ūdens piegāde

19. 96282/2109 Cūku ferma "Pantene", mēslu krātuves 0123-Cūku audzēšana

20. 96848/2241 Bijusī ėimikāliju noliktava "Cēlēni" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

21. 96848/2242 Bijusī naftas produktu noliktava "Cēlēni"


22. 96848/2243 Bijušās mehāniskās darbnīcas "Cēlēni" 5020-AutomobiĜu tehniskā apkope un remonts

23. 96848/2244 SIA "ZiemeĜu nafta " DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

24. 96848/2245 Bijusī DUS "Lībieši" 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

25. 96484/2246 Bijusī pesticīdu un šėidro minerālmēslu 0110-Augkopība; dārzeĦkopība;


159

noliktava "Mekšas" dārzkopība

26. 96848/2247 SIA "Grezo" (bijušās mehāniskās darbnīcas)


27. 96848/2248 Bijušā kolhoza nelegālā atkritumu izgāztuve un dzīvnieku kapsēta "Solis"


28. 96888/2249 Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve'"Silavnieki"


29. 96888/2250 Bijusī kolhoza "Vaidava" ėimikāliju noliktava LampiĦās


30. 96888/2251 Bijusī kolhoza "Vaidava" DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

31. 96888/2252 Bijusī kritušo dzīvnieku kapsēta 9002-Atkritumu savākšana un apstrāde

32. 96908/2253 Bijusī degvielas bāze "Rūpnieki 5151-Cietā, šėidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība

33. 96908/2254 Bijusī degvielas noliktava "Vanagi" 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

34. 96908/2255 Bijusī ėimikāliju noliktava "Ruăēni" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

35. 96908/2256 Bijusī amonjaka noliktava "Vecžvīguri" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

36. 96908/2257 Bijusī lopu kapsēta "Griezes" 9002-Atkritumu savākšana un apstrāde

37. 96015/4643 SIA "Latvijas propāna gāze", Valmieras sašėidrinātās naftas gāzes stacija

4022-Gāzes sadale pa gāzes vadiem

38. 96908/4538 SIA “BETONS”, kokapstrādes iekārta

2000-KOKSNES, KOKA UN KORĖA IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANA,IZĥEMOT MĒBELES; SALMU UN PĪTO IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANA

39. 96908/4439 SIA Ciedra 2010-Koka zāăēšana, ēvelēšana un impregnēšana

40. 96908/4465 SIA “STOLL & CO”, kokapstrādes ražotne

3600-MĒBEěU RAŽOŠANA; CITUR NEKLASIFICĒTA RAŽOŠANA

41. 96928/2224 Bijusī Vecates naftas bāze 5151-Cietā, šėidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība

42. 96928/2225 Bijusī minerālmēslu glabātuve "Dūrēni" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

43. 96928/2226 Bijusī minerālmēslu noliktava "Vecanckini"


44. 96928/2227 Bijusī minerālmēslu noliktava "Baltais" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

45. 96948/2208 Bijusī graudu kodinātava un ėimikāliju noliktava "Kunturi"

0141-Lauksaimnieciskie pakalpojumi

46. 96948/2209 Bijusī minerālmēslu glabātuve "Kalna Brindas"


47. 96948/2210 Bijusī degvielas glabātuve "Dīriėi" 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

48. 96948/2211 Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve "Dūči"


49. 96948/2212 Bijusī minerālmēslu noliktava blakus Rijām



160

50. 96960/4575 Degvielas uzpildes stacija 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

51. 96960/4576 Izgāztuve 9002-Atkritumu savākšana un apstrāde

52. 96960/4577 Mehāniskās darbnīcas 5020-AutomobiĜu tehniskā apkope un remonts

53. 96968/4549 SIA Silviko, kokapstrādes cehs “Briede”


54. 96768/2119 Bijusī ėimikāliju noliktava "Saprašas" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

55. 96768/2120 Bijusī minerālmēslu noliktava "KundziĦi"


56. 96768/2121 Bijusī naftas bāze "Pumpuri" 5151-Cietā, šėidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība

57. 96015/1713 ZS 22.bataljons, Aizsardzības ministrijas valdījuma objekts

7511-Vispārīgā valsts dienestu darbība

58. 96015/2213 A/S "Valmieras stikla šėiedra" 1725-Pārējo tekstilaudumu ražošana

59. 96015/2214 Rekultivētā atkritumu izgāztuve "Misas"


60. 96015/2215 Bijusī Valmieras naftas bāzes teritorija 5151-Cietā, šėidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība

61. 96015/2216 A/S "Valmieras piens" bijusī mazuta saimniecība


62. 96015/2217 Bijusī mazuta glabātuve 5151-Cietā, šėidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība

63. 96015/2218 SIA "ZiemeĜu Degviela" naftas produktu bāze


64. 96015/2219 Bijusī mazuta glabātuve 5151-Cietā, šėidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība

65. 96015/2220 Bijusī meliorācijas naftas bāze, SIA "SavariĦa" DUS


66. 96015/2221 Bijusī degvielas bāze "Šėesteros" 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

67. 96015/2222 ZET Degvielas uzpildes vieta uzĦēmuma teritorijā


68. 96015/2223 A/S "Valpro Corp." 2871-Metāla cilindrisku trauku un līdzīgu konteineru ražošana

69. 96015/4208 SIA “ZAAO - Tri āls”, dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes iekārta

9002-Atkritumu savākšana un apstrāde

70. 96015/4296 SIA Valmieras MB 2660-Betona, ăipša un cementa izstrādājumu ražošana

71. 96015/4302 SIA Sano, ėīmiskā tīrītava 9301-Tekstilizstrādājumu un kažokādas izstrādājumu mazgāšana un ėīmiskā tīrīšana

72. 96015/4410 SIA V.L.T. 9002-Atkritumu savākšana un apstrāde

73. 96015/4642 SIA „Latvija Statoil”, DUS 5050-AutomobiĜu degvielas


161

mazumtirdzniecība

74. 96015/4500 SIA “Valmieras mēbeles” 3600-MĒBEěU RAŽOŠANA; CITUR NEKLASIFICĒTA RAŽOŠANA

75. 96015/4346 SIA Tīrības nams, ėīmsikā tīrītava 9301-Tekstilizstrādājumu un kažokādas izstrādājumu mazgāšana un ėīmiskā tīrīšana

76. 96015/4404 SIA “ZAAO – SYSTEMS” 9002-Atkritumu savākšana un apstrāde

77. 96015/4912 SIA “Tri āls” fili āle “Valmieras gaĜas kombināts”

1511-GaĜas (izĦemot putnu un trušu) ražošana

78. 96015/4938 SIA Liepkalni, maizes ceptuve 1581-Maizes ražošana; svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana

79. 96015/4981 Latvijas - Vācijas kopuzĦēmums “VALMIERAS MAIZNIEKS”

1581-Maizes ražošana; svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana

80. 96115/2229 Bijusī patērētāju biedrības DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

81. 96115/2230 9.CP Mazsalacas iecirkĦa DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

82. 96115/4999 AS “KORALL PLUS” 1520-Zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana

83. 96155/2234 Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve 9000-ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA, TERITORIJAS TĪRĪŠANA

84. 96155/2235 SIA "Voer" DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

85. 96155/2236 Bijusī katlu māja, šėidrā kurināmā rezervuārs

4030-Tvaika un karstā ūdens piegāde

86. 96155/2237 Bijusī katlu māja, šėidrā kurināmā rezervuārs


87. 96155/2238 Degvielas uzpildes vieta, transporta novietne


88. 96155/2239 Bijusī degvielas bāze, DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

89. 96155/2240 Rūjienas pienotavas katlu māja 4030-Tvaika un karstā ūdens piegāde

90. 96155/4467 SIA “Garants”, mēbeĜu ražotne 3600-MĒBEěU RAŽOŠANA; CITUR NEKLASIFICĒTA RAŽOŠANA

91. 96155/4834 “Vidzemes slimnīcas“ Rūjienas filiāle, sadedzināšanas iekārta


92. 96448/2201 Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve "Zaėi"


93. 96448/2202 Bioloăisko atkritumu izgāztuve 9000-ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA, TERITORIJAS TĪRĪŠANA

94. 96448/2203 Minerālmēslu šėūnis 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

95. 96448/2204 Bijusī degvielas glabātuve "Pie kūtiĦām"


96. 96448/2205 Bijusī degvielas (dīzeĜdegvielas) glabātuve "Pie garāžām"


97. 96448/2206 Bijusī katlu māja 4030-Tvaika un karstā ūdens piegāde

98. 96448/2207 Bijusī graudu kodinātava "Pie centra" 0141-Lauksaimnieciskie


162

pakalpojumi

99. 96468/2195 Bijušī DUS "ZvirgzdiĦi" 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

100. 96468/2196 Bijušās mehāniskās darbnīcas, degvielas glabātuve


101. 96468/2197 Bijusī ėimikāliju noliktava "Zābaki" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

102. 96468/2198 Bijusī minerālmēslu noliktava "Motori"


103. 96468/2199 Bijusī c/f "Arāji" 0124-Mājputnu audzēšana

104. 96468/2200 Bijusī ėimikāliju noliktava "RuĦăi" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

105. 96468/4553 SIA Vikars un Ko, kokzāăētava


106. 96488/2189 Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve "Pauskas"


107. 96488/2190 Bijušās mehāniskās darbnīcas, naftas produktu glabātuve (DUS)


108. 96488/2191 Bijusī minerālmēslu noliktava "Veiči-Umpurti"


109. 96488/2192 Bijusī minerālmēslu noliktava "Ozolkāši"


110. 96488/2193 Bijusī minerālmēslu noliktava "MazėēdiĦi"


111. 96488/2194 Bijušī ėimikāliju noliktava Silzemnieku zāles miltu cehs"


112. 96528/2184 Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve "Brodelis"


113. 96528/2185 Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve "ĖēniĦi"


114. 96528/2186 Bijušās DikĜu mehāniskās darbnīcas 5020-AutomobiĜu tehniskā apkope un remonts

115. 96528/2187 Z/S "Jumis" DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

116. 96528/2188 DauguĜu mehāniskās darbnīcas 5020-AutomobiĜu tehniskā apkope un remonts

117. 96528/4662 Zemnieku saimniecība “Lejaskārkli”, KokogĜu ražotne

2310-Koksēšanas produktu ražošana

118. 96568/2181 Bijusī minerālmēslu glabātuve "LaĦăi" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

119. 96568/2182 Bijusī ėimikāliju noliktava "CelmiĦi" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

120. 96568/2183 Bijusī degvielas bāze, DUS Ipiėos 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

121. 96588/2175 Bijusī ėimikāliju noliktava "Tīlēni" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

122. 96588/2176 Bijusī nederīgo ėimikāliju noliktava "Eši"


123. 96588/2177 Bijusī minerālmēslu glabātuve "Pīlauri"


124. 96588/2178 Mehāniskās darbnīcas "Rūjnieki" 5020-AutomobiĜu tehniskā apkope un remonts


163

125. 96588/2179 Mehāniskās darbnīcas, tehniskās mazgātuves


126. 96588/2180 Graudu kodinātava "Pīlauri 0141-Lauksaimnieciskie pakalpojumi

127. 96588/2174 Bijusī paju sabiedrības "Straume" DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

128. 96588/4526 SIA Silviko


129. 96588/4822 Specializētais valsts sociālās aprūpes centrs “RŪJA”, katlu māja


130. 96628/2166 Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve "Jaunzemi"


131. 96628/2167 Bijusī minerālmēslu noliktava "TauriĦi"


132. 96628/2168 Bijusī minerālmēslu noliktava "V ītoliĦi"


133. 96628/2169 Bijušās mehāniskās darbnīcas 5020-AutomobiĜu tehniskā apkope un remonts

134. 96628/2170 SIA "Agroserviss Valmiera" DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

135. 96628/2171 SIA "Akords" DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

136. 96628/2172 Bijusī minerālmēslu noliktava "DruĜi" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

137. 96628/2173 Bijusī minerālmēslu noliktava "Vecpavāri"


138. 96628/4383 SIA Gulbītis 2 3710-Metāla atkritumu un lūžĦu otrreizējā pārstrāde

139. 96648/2158 SIA "Autrra" DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

140. 96648/2159 SIA "Voer" DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

141. 96648/2160 Sadzīves atkritumu izgāztuve "Beites" 9000-ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA, TERITORIJAS TĪRĪŠANA

142. 96648/2161 sadzīves atkritumu izgāztuve "Vārnas-1"


143. 96648/2162 Bijusī pesticīdu noliktava "Brēėi" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

144. 96648/2163 Bijusī degvielas noliktava "Brēėi" 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

145. 96648/2164 Bijušais minerālmēslu šėūnis "ĖoniĦi" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

146. 96648/2165 Bijusī minerālmēslu noliktava pie OzoliĦiem


147. 96648/4531 SIA “Silviko”, Kokapstrādes cehs


148. 96648/4686 SIA „Auttra”, DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

149. 96648/4459 SIA “FILLE 2000”, kokogĜu ražošana 2300- KOKSA, NAFTAS


164

PĀRSTRĀDES PRODUKTU UN KODOLDEGVIELAS RAŽOŠANA

150. 96648/4935 SIA „MILDA KM” 1588-Homogenizēto un diētisko pārtikas produktu ražošana

151. 96668/2147 Bijušī minerālmēslu noliktava "KĜavas" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

152. 96668/2148 Bijusī ėimikāliju noliktava "Jaunėuėi" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

153. 96668/2149 Bijusī ėimikāliju noliktava "Dirlas" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

154. 96668/2150 Bijušās mehāniskās darbnīcas "Lāčplēši" 5020-AutomobiĜu tehniskā apkope un remonts

155. 96668/2151 Mehāniskās darbnīcas EriĦos 5020-AutomobiĜu tehniskā apkope un remonts

156. 96668/2152 Bijusī SCO degvielas bāze, katlu māja 4030-Tvaika un karstā ūdens piegāde

157. 96668/2153 K/S "Akrona" DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

158. 96668/2154 Amonjaka ūdens uzglabāšanas cisternas EriĦos


159. 96668/2155 Amonjaka ūdens uzglabāšanas cisternas Supučos


160. 96668/2156 Linu pārstrādes cehs "RoziĦas" 1714-Linšėiedras sagatavošana un vērpšana

161. 96668/2157 Bijusī c/f "Jekši" 0123-Cūku audzēšana 162. 96668/4416 SIA „Koksne” 3614-Pārējo mēbeĜu ražošana

163. 96668/4489 SIA Helda, kokapstrādes iekārta


164. 96688/2139 Bijušās paju sabiedrības "Rūjmalas" DUS


165. 96688/2140 Bijušās paju sabiedrības minerālmēslu noliktava "Silkalni"


166. 96688/2141 Bijušās paju sabiedrības ėimikāliju noliktava


167. 96688/2142 Mehāniskās darbnīcas 5020-AutomobiĜu tehniskā apkope un remonts


169. 96688/2144 Bijusī kritušo dzīvnieku kapsēta "MaisiĦi"

9002-Atkritumu savākšana un apstrāde

170. 96688/2145 Bijusī minerālmēslu noliktava "Ezermalas"


171. 96688/2146 Bijušī minerālmēslu noliktava "Arakste" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

172. 96708/2131 SIA "Virši R" DUS 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība

173. 96708/2132 Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve "Kulpjukalns"


174. 96708/2133 Bijušās mehāniskās darbnīcas, naftas produktu noliktava


175. 96708/2134 Bijusī kritušo lopu kapsēta "BērziĦi" 9002-Atkritumu savākšana un


165

apstrāde

176. 96708/2135 Bijusī pesticīdu noliktava "Palejas" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

177. 96708/2136 Bijusī minerālmēslu noliktava pie VārpuĜiem


178. 96708/2137 Bijusī minerālmēslu noliktava "Ciedras" 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

179. 96708/2138 Bijusī pesticīdu noliktava "Zobenveceles"


180. 96728/2125 Bijušā kolhoza šėidrā mēslojuma bāze "Tiltkalni


181. 96728/2126 Minerālmēslu noliktava 0110-Augkopība; dārzeĦkopība; dārzkopība

182. 96728/2127 Bijušā kolhoza degvielas glabātuve "Ezernieki"



184. 96728/2129 Bijušā kolhoza katlu māja un šėidrā kurināmā uzglabāšanas bāze


185. 96728/2130 Bijušā kolhoza mehānisko darbnīcu teritorija "Tiltakrogs"


186. 96728/2122 Bijušā kolhoza mehānisko darbnīcu teritorija "Darbnīcas"


187. 96728/2123 Graudu kodinātava "Graudi" 0141-Lauksaimnieciskie pakalpojumi

188. 96728/2124 Bijušā kolhoza degvielas bāze "Kurši" 5050-AutomobiĜu degvielas mazumtirdzniecība


166

PIELIKUMS NR. 10 Valmieras rajona dabas aizsardzība

Valmieras rajona aizsargājamo dabas teritoriju kopskaits


Kategorija Skaits Platība (ha) Izejošo ārpus rajona

robežām skaits Aizsargājamo ainavu apvidus 1 21749 1 Biosfēras rezervāts 1 474447 1 Dabas liegums 5 1176 - Dabas parks 1 6307 1 Dabas piemineklis 30 369.1 - Nacionālais parks 1 92261 1

Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts

Avots: likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikums, 15.09.2005. (likuma redakcija)

* Tabulas ailē “Vietas kods” ietvertais kods noradīts atbilstoši Latvijas īpaši aizsargajamo dabas teritoriju reăistram. ** “B” apz īmetas teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu, iznemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai;

“C” apzimetas teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai. Aizsargājamās dabas teritorijas


Nosaukums Kods Aizsardzībā

kopš Kategorija

Gaujas nacionālais parks * 2001 1973 Nacionālais parks Salacas ieleja * 3022 1977 Dabas parks Oleru purvs 5160 1977 Dabas liegums Vīėvēnu purvs 5162 1977 Dabas liegums ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāts * 0001 1997 Biosfēras rezervāts Bēršu drumlini 4182 2001 Dabas piemineklis Burtnieku smilšakmens atsegumi 4183 2001 Dabas piemineklis Jeru alas 4184 2001 Dabas piemineklis Līču slāĦi 4185 2001 Dabas piemineklis DukuĜu avoti 4186 2001 Dabas piemineklis Dauăēnu klintis un alas 4187 1977 Dabas piemineklis NeĜėu klintis un alas 4188 1977 Dabas piemineklis Silmaču iezis un alas 4189 1977 Dabas piemineklis Spiău ala 4190 2001 Dabas piemineklis

Nosaukums Vietas kods*

Tips** Kategorija

Gaujas nacionālais parks * LV0200100 C Nacionālais parks Salacas ieleja * LV0302200 C Dabas parks Oleru purvs LV0516000 B Dabas liegums Vīėvēnu purvs LV0516200 B Dabas liegums ZiemeĜgauja * LV060070 C Aizsargājamo ainavu apvidus Burtnieku ezera pĜavas LV0532700 C Dabas liegums Rūjas paliene LV0535400 C Dabas liegums Zilaiskalns LV0536300 B Dabas liegums Augstroze LV0000110 C ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāta

dabas lieguma zona Vidusburtnieks LV0000120 C ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāta

dabas lieguma zona ZiemeĜu purvi LV0000130 C ZiemeĜvidzemes biosfēras rezervāta

dabas lieguma zona


167

Ramatas lielakmens 4191 1977 Dabas piemineklis ĀbeĜu akmens 4192 1977 Dabas piemineklis Bezdelīgu klintis un alas 4193 1977 Dabas piemineklis Dzelveskalna atsegumi un alas 4194 1977 Dabas piemineklis Govs ala un avots 4195 2001 Dabas piemineklis Gudzonu ala 4196 1977 Dabas piemineklis SkaĦaiskalns 4197 1977 Dabas piemineklis Antonu akmens 4198 2001 Dabas piemineklis SietiĦiezis 4199 1974 Dabas piemineklis Stoėu klintis un Patkula ala 4200 1974 Dabas piemineklis Valmieras Stāvie krasti 4201 2001 Dabas piemineklis BauĦu parks 7082 2001 Dabas piemineklis BrenguĜu "Čiekuržu" dendroloăiskie stādījumi 7083 2001 Dabas piemineklis Briežmuižas lapegegĜu stādījumi 7084 2001 Dabas piemineklis Dīėeres parks 7085 2001 Dabas piemineklis ZiemeĜgauja * 6007 2004 Aizsargājamo ainavu apvidus Burtnieku ezera pĜavas 5327 2004 Dabas liegums Rūjas paliene 5354 2004 Dabas liegums Zilaiskalns 5363 2004 Dabas liegums BauĦu muižas aleja 9045 2005 Dabas piemineklis Lizdēnu lapegĜu aleja 9046 2005 Dabas piemineklis Mazsalacas Parka ielas aleja 9047 2005 Dabas piemineklis Podzēnu aleja 9048 2005 Dabas piemineklis Rencēnmuižas ozolu aleja 9049 2005 Dabas piemineklis DikĜu muižas aleja 9060 2006 Dabas piemineklis

* Teritorija atrodas vairākos rajonos

Reăistrētie dižkoki Valmieras rajonā Avots: v/a "Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūra", 2007.

ID Suga Aizsardzības

kategorija Atrašanās vieta Apkārtm ērs Augstums

2590 Balzambaltegle (Abies balsamea (L.) Mill.)

DIŽKOKS Valtenberău muižas (tagad Mazsalacas vidusskolas) parkā, 50 m ZA no pils.

2.03 24.1

251 Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)

DIŽKOKS DikĜu parks, 40m SE np pils 3.52 38


DIŽKOKS Starp Aizvējiem un Penčiem. 4.1 23.5


DIŽKOKS 260 m ZR no Labiešiem, egĜu jaunaudzes malā.

4.88 26.8


DIŽKOKS 100 m R no Budenbrokas muižas, DikĜupītes ielejā.

4.25 24


DIŽKOKS 40 m R no Paibstes muižas. 4.35 27

871 Parastais ozols (Quercus robur L.)

DIŽKOKS 1,2 km D no Burtnieku baznīcas, 150 m DA no Dambjiem, lauka malas krūmājā.

8.6 23.8


DIŽKOKS EriĦu parks, 10m N no pils 4.31 20


DIŽKOKS Kocēnu parks, pie stadiona 4.33 22


DIŽKOKS Kocēnu parks, pie stadiona 4.12 22


DIŽKOKS Spruči. Pie bij. mājām. 5.58 21


DIŽKOKS Burtnieku - Rencēnu ceĜā 100 m D no Kalniešiem.

6.82 20


DIŽKOKS Burtnieku - Rencēnu ceĜā, 80 m DA no Kalniešiem.

5.82 20


168


DIŽKOKS 400 m D no Briedes muižas, krūmājā starp aizaugošu pĜavu un ganībām.

5.94 19.8


DIŽKOKS Pie Ēėina muižas. 6.03 24


DIŽKOKS Adzelviešos. 5.15 13.3


DIŽKOKS Burtnieku - Rencēnu ceĜā pie PuriĦiem.

5.12 20


DIŽKOKS 0,9 km DDA no DauguĜu muižas, 50 m D no TiltiĦiem, uz lauka.

6 21.1


DIŽKOKS DauguĜu Mazezera Z galā, 100 m ZA no EzeriĦiem, atmatā.

6.07 24.8


DIŽKOKS 50 m R no Vijciemiem, uzkalniĦā pie DikĜu - Ozolu ceĜa.

5.35 23.4


DIŽKOKS 90 m A no bij. Kangariem. 5 24


DIŽKOKS 80 m ZR no bij. Kangariem. 4.2 19


DIŽKOKS 3,5 km DDR no Matīšiem, D no Pikātiem, mežmalā.

5.35 25


DIŽKOKS Mazsalacas - Ramatas ceĜa labajā malā, 200 m DA no Ceipiem.

6.99 18


DIŽKOKS TediĦos, karjera malā. 3.21 14.8

2602

Parastais ozols(Quercus robur L.)

DIŽKOKS 3 km ZZA no Naukšēniem, 800 m ZA no Dūkuriem, tīrumā.

5.22 21


DIŽKOKS 1 km R no Jēču dzirnavām, 70 m DR no bij. Jungām.

5.08 26


DIŽKOKS Uz bij. DreimaĦu zemes, 400 m Z no SēĜu skolas.

5.36 21


DIŽKOKS Pie bij.Grobām. 6.23 16.3


DIŽKOKS Lejasmeirēnos. 5.54 13.6

2627 Parastā ieva (Padus avium Mill.)

DIŽKOKS ZR no Pantenes muižas drupām. 2.14 15.3

2445 Parastā kĜava (Acer platanoides L.)

DIŽKOKS 250 m DA no Briedes muižas, ceĜmalas alejā.

4.86 17.6


DIŽKOKS 100 m DA no Briedes muižas, ceĜmalas alejā.

4.43 17.2


DIŽKOKS Pantenes parkā pie muižas drupām.

3.51 26

162 Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)

DIŽKOKS Burtnieku mācītājmāja. Starp mācītājmāju un ezeru.

5.67 20


DIŽKOKS EriĦu parks, 20m SE no pils 4.16 30


DIŽKOKS Sinepes 4.52 17


DIŽKOKS Lizdēnu parks, 90m W no galvenās ēkas, ceĜu krustojumā

6.04 25


DIŽKOKS JāĦkalni 6.2 16

245

Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)

DIŽKOKS DikĜi. Mācītājmuiža, NW no mājas

4.22 27


DIŽKOKS DikĜu parkā, 30 m ZR no pils. 4.27 22


DIŽKOKS DikĜu muižas parkā, 100 m R no pils.

6.18 23.3


DIŽKOKS Mazsalacas parks 6.43 25

249 Parastā liepa (Tilia DIŽKOKS Naukšēnu parks, 40m NW no 5.08 29


169

cordata Mill.) kopmītnes ēkas, Rūjas upes krastā


DIŽKOKS Pamestās Jaunburtnieku muižas priekšā, 20 m ZA no pils.

5.35 33.4


DIŽKOKS Pučurgu pagalmā. 4.32 15.6


DIŽKOKS Valtenberău muižas (tagad Mazsalacas vidusskolas) parkā, 150 m A no jaunās skolas.

5.15 29.3


DIŽKOKS 1 km R no Jēču dzirnavām, iznīcināto Jungu māju vietā.

4.46 26


DIŽKOKS 1 km R no Jēču dzirnavām, iznīcināto Jungu māju vietā.

4.22 24


DIŽKOKS 1 km R no Jēču dzirnavām, 60 m D no bij. Jungām.

4.31 30

2609


DIŽKOKS 10 m R no Raudītēm. 6.4 27.5


DIŽKOKS Silauniekos. 4.07 22


DIŽKOKS 0,5 km DR no Rencēnu muižas, alejā starp Ataugām un KĜavām.

5.5 24.5


DIŽKOKS Rīgas ielā 34. 4.01 25


DIŽKOKS Pantenes muižas parkā. 4.4 27

2666


DIŽKOKS Pie bij. Bērziem. 5.14 18


DIŽKOKS Pie bij. Bērziem. 4.89 18.5






DIŽKOKS Pie bij. Bērziem. 4.1 18.5

382 Parastā priede (Pinus sylvestris L.)

DIŽKOKS Vaidava 2.97 8


DIŽKOKS DikĜu mācītājmuižas priekšā. 3.54 26.2


DIŽKOKS Budenbrokas - Ozolu ceĜa malā, 200 m DR no KĜaviĦām.

3.82 18.9


DIŽKOKS Budenbrokas - Ozolu ceĜa kr.malā, 200 m ZR no CelmiĦiem.

3.02 30


DIŽKOKS 1 km ZR no Endzeles, 100 m no lielceĜa, tīrumā.

3.08 13.3


DIŽKOKS Matīšos, uz kapsētas vaĜĦa pie kapličas.

3.02 18


DIŽKOKS 300 m A no Kābeles pilskalna, 100 m no Rūjas kr.krasta, mežā.

3.22 26


DIŽKOKS Naukšēnu ciema Z galā, Naukšēnu - Rūjienas ceĜa malā.

3.14


DIŽKOKS 500 m Z no Vecdambīšiem. 3.11 21

2614 Pūpolvītols (Salix caprea L.)

DIŽKOKS 300 m D no bij. Kolām. 3.9 17

2302 Tūja, rietumu (Thuja occidentalis (L.))

DIŽKOKS z/s "KrastiĦi" pagalmā. 1.76 15

467 Vīksna (Ulmus laevis Pall.)

DIŽKOKS Mazsalacas parks 6.49 29.4

468 Vīksna (Ulmus laevis DIŽKOKS Mazsalacas parks 5.04 33


170

Pall.) 469 Vīksna (Ulmus laevis

Pall.) DIŽKOKS Mazsalacas parks 3.58 32


DIŽKOKS Burtnieku ezera D krastā, 550 m R no Burtnieku pilsdrupām, ceĜmalas alejā (Ezera iela 11).

4.1 24.6


DIŽKOKS Pie bij. Tilcēniem. 4.12 27.3


DIŽKOKS Salacas ielejas krūmājā 100 m D no Mazsalacas baznīcas.

4.82 28.8


DIŽKOKS PĜavā pie bij. Kolām. 4.2 28

2436 Vītols, baltais (Salix alba (L.))

DIŽKOKS Burtnieku - Matīšu ceĜa l.pusē, 100 m ZA no Briedeskroga, ganību malā pie dīėīša.

7.92 21.1


DIŽKOKS 70 m DA no Briedeskroga, 10 m no Briedes kr.krasta, pie pirtiĦas.

6.18 22.9


DIŽKOKS 100 m Z no bij. Kolām. 5.4 23


DIŽKOKS 50 m Z no ZariĦiem. 6.15 18.5

282 Zviedrijas kadiėis (Juniperus communis var. suecica)

DIŽKOKS Baloži 2.75 2

2570 Āra bērzs (Betula pendula Roth)

DIŽKOKS Matīši, kapsētas alejas l. pusē, 100 m no kapličas.

3.35 23.5

2586 Āra bērzs (Betula pendula Roth)

DIŽKOKS Valtenberău muižas (tagad Mazsalacas vidusskolas) parkā pie sporta laukuma.

3.05 30.1

Potenciālie dižkoki Valmieras rajonā


ID Suga Aizsardzības kategorija

Atrašanās vieta Apkārtm ērs Augstums

2439 Bērzs, papīra(Betula papyrifera Marsh.)

POTENCIALAIS DIŽKOKS

Burtnieku parkā 100 m DA no pilsdrupām.

2.96 20.7

876 Parastais ozols(Quercus robur L.)


Vecates parks, 70m NW no pilsdrupām

4.92 33.5



Vecates parks 4.95 32.9



Burtnieku parkā 170 m DA no pilsdrupām, pie muižas dārznieka mājas (Parka iela 1).

4.05 23.8



Pie Burtnieku bazīcas, pie baznīcas akmens žoga.

4.18 23



Ēėinupes krastā pie Gērcenkroga.

4.4 20



Burtnieku - Rencēnu ceĜā pie Senčiem.

4.35 24



100m Z no Grantskalniem, mežmalas krūmājā.

4.3 19.6



DauguĜu Mazezera ZA galā, 80 m DR no Rijniekiem.

4.31 23.3



620 m Z no Vilnīšiem, purva salā, egĜu jaunaudzē.

4.45 24.4



DikĜu muižas parka D galā, Mazbriedes l.krastā.

3.97 29.4



50 m A no DikĜu baznīcas, pie baznīcas laukakmeĦu žoga.

4.55 25.1


171





500 m DR no DauguĜiem, 50 m ZR no Labrenčiem, krūmājā pie dīėīša.

4.42 18.9



Oleru muižas pagalmā. 4.7 24.5



Matīšu - Ozolmuižas ceĜa malā, 400 m A no Pikātiem.

4.1 20.9



BauĦu muižas parkā, vecā Matīšu - Mazsalacas ceĜa malā.

4.22 30.1



BauĦu muižas parkā uz BauĦupītes l.krasta.

3.98 28.3



Starp Valtenberău pili un jauno Mazsalacas skolu, ceĜmalā.

4.85 24.2



20 m Z no Mazsalacas luterāĦu baznīcas, pie krauto akmeĦu žoga.

4.05 25.5



Mežā virs NeĜėu klintīm. 3.99 27.6



50 m DR no bij. Jaunaleniem. 4.08 26.2



200 m DA no Tautalām, 150 m no ceĜa.

4.83



Bij. Jaunalenu pagalmā. 4.01 28



500 m DRR no Jaunpeiteniem, grāvmalā pie meža stūra.

4.33 21.5



500 m Z no bij. Lejasaleniem, mežā.

4.33 23



0,5 km DR no Rencēnu muižas, alejā starp Ataugām un KĜavām.

3.47 18



Pantenē. 4.05 22



Pie Grobiem, tītumā. 4.88 17.2



Rūjas ielejas nogāzē 100 m D no Zvejniekiem.

3.83

2442 Parastā kĜava(Acer platanoides L.)


Burtnieku parkā, pilskalna D nogāzes terasē, 50 m D no pilsdrupām.

3.69 21.1

2573 Parastā liepa(Tilia cordata Mill.)


Pučurgu pagalmā. 3.7 19.4



DR no Valtenberău pils, parkā. 3.65 28.8



100 m DA no Raudītēm. 4.25 10

2511 Parastā priede(Pinus sylvestris L.)


500 m ZA no Oleru muižas, ceĜmalā 150 m A no Liepām.

2.7 21

2594 Sudrabvītols(Salix alba "Sericea")


MaiĜupītes l.krastā pie Lejasudzēniem.

4.66 18

2581 Veimutpriede(Pinus strobus L.)


0,5 km R no BauĦu muižas, Jēkabkalna parka A malā.

2.86 33.4

2453 Vīksna(Ulmus laevis Pall.)


Mazbriedes l.krastā pie DikĜu kapsētas ZR stūra, 700 m R no DikĜu baznīcas.

3.6 29.3

2508 Vīksna(Ulmus laevis Pall.)


400 m DA no Kangariem (pārdēvēti par Viesturiem).

3.76 17.5

2576 Vītols, baltais(Salix alba POTENCIALAIS Pučurgas - Ozolu ceĜa malā, 100 4.87 18.5


172



(L.)) DIŽKOKS m A no Bremmēm. 2574 Āra bērzs(Betula pendula

Roth) POTENCIALAIS DIŽKOKS

Matīšu - Ozolmuižas ceĜa malā pie Pikātiem.

2.98 24

2629 Āra bērzs(Betula pendula Roth)


1,5 km ZR no SēĜiem, Eglīšu pagalmā.

2.9 27

Īpatnēji koki Valmieras rajon ā


ID Suga Aizsardzības

kategorija Atrašanās vieta Apkārtm ērs Augstums


ĪPATNĒJS KOKS

100 m R no Naukšēnu muižas pils.

2.9 25

2616 Parastā egle(Picea abies (L.) H.Karst.)

ĪPATNĒJS KOKS

Netālu no Ramatas ietekas Salacā, neliela Ramatā ietekošā strautiĦa krastā.

.32 4.4


ĪPATNĒJS KOKS

Salacas l.krastā 800 m R no Valtenberău muižas, pie Vilkaču strauta ietekas.

1.64 24.1


ĪPATNĒJS KOKS

Aurupītes kr.kratsta nogāzē pie Mazsalacas kapsētas ceĜa tiltiĦa.

1.74 18.9

2608 Vītols, baltais(Salix alba (L.))

ĪPATNĒJS KOKS

150 m DA no Raudītēm. 4.75 22.5


173

PIELIKUMS NR. 11 Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekĜu saraksts Valmieras rajonā (uz 26.04.2006.)

Avots: Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija, 2006.

Valsts aizsardz.Nr.

PieminekĜu vērtības grupa

PieminekĜu veids

PieminekĜu nosaukums PieminekĜu atrašanās vieta PieminekĜu, notikumu datējums

2411 Vietējās nozīmes

Arheoloăija DaviĦu Noriešu kalniĦš - senkapi Bērzaines pagasts


Arheoloăija DaviĦu dobumakmens II – kulta vieta Bērzaines pagasts


Arheoloăija Jaunburtnieku kapsētas senkapi ar krustakmeni

Bērzaines pagasts, Jaunburtniekos

2414 Valsts nozīmes Arheoloăija PurvmaĜu senkapi Bērzaines pagasts, pie PurvmaĜiem 2415 Valsts nozīmes Arheoloăija Sauliešu senkapi Bērzaines pagasts, pie Sauliešiem 2416 Valsts nozīmes Arheoloăija DaviĦu Lielais akmens - kulta vieta Bērzaines pagasts, pie Straumes krejotavas un DaviĦiem 6141 Vietējās

nozīmes Arhitektūra Zemnieku sēta "Zaėīši" Burtnieki pagasts, Zaėīšos

19.gs.,20.gs.s. 2507 Valsts nozīmes Arheoloăija Tūteres ozola vieta - kulta vieta Burtnieku novads, pie bij. Vectūteriem

2508 Valsts nozīmes Arheoloăija DārziĦu senkapi Burtnieku novads, pie DārziĦiem 2509 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Vecates senkapi Burtnieku novads, pie Vecates krejotavas

2511 Valsts nozīmes Arheoloăija RiĦĦukalna apmetne un Upurakmens Burtnieku novads, Salacas upes kreisajā krastā pie iztekas no Burtnieku ezera

2512 Valsts nozīmes Arheoloăija Kaulēnkalna apmetne Burtnieku novads, Salacas upes labajā krastā pie iztekas no Burtnieku ezera

2510 Valsts nozīmes Arheoloăija Zvejnieku apmetne I, II un senkapi Burtnieku novads, pie Zvejniekiem 6906 Valsts nozīmes Arhitektūra Matīšu luterāĦu baznīca Burtnieku novads, Matīšos 1687. 4511 Valsts nozīmes Māksla Altāris Burtnieku novads, Matīšu luterāĦu baznīcā 17.gs.80.g. 4512 Valsts nozīmes Māksla Kancele Burtnieku novads, Matīšu luterāĦu baznīcā 17.gs.80.g. 2459 Vietējās

nozīmes Arheoloăija DroĦu senkapi Burtnieku novads, pie DroĦu fermas

2417 Valsts nozīmes Arheoloăija Burtnieku viduslaiku pils Burtnieku pagasts, Burtniekos 6886 Valsts nozīmes Arhitektūra Burtnieku luterāĦu baznīca Burtnieku pagasts, Burtniekos 14. gs.17. gs.


174

4486 Valsts nozīmes Māksla Altāra sētiĦa Burtnieku pagasts, Burtnieku luterāĦu baznīcā 19.gs.v. 4487 Valsts nozīmes Māksla Altāris Burtnieku pagasts, Burtnieku luterāĦu baznīcā 1691. 18.gs. 4488 Valsts nozīmes Māksla Baznīcēnu soli (48) Burtnieku pagasts, Burtnieku luterāĦu baznīcā 19.gs.v. 4489 Valsts nozīmes Māksla Kancele ar gleznojumiem Burtnieku pagasts, Burtnieku luterāĦu baznīcā 1684. 18.gs.

4492 Valsts nozīmes Arhitektūra Sols - ėestera pults Burtnieku pagasts, Burtnieku luterāĦu baznīcā 19.gs.v. 6888 Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts Burtnieku pagasts, Burtnieku mācītājmuižā 1810. 1993. 6889 Valsts nozīmes Arhitektūra Mācītāja māja Burtnieku pagasts, Burtnieku mācītājmuižā 1774.

6890 Valsts nozīmes Māksla Stallis Burtnieku pagasts, Burtnieku mācītājmuižā 1793. 1992. 6887 Valsts nozīmes Arhitektūra Burtnieku mācītājmuižas apbūve Burtnieku pagasts, Burtnieku mācītājmuižā 18. gs. IIp.19.

gs. s.

4495 Valsts nozīmes Arhitektūra Krāsns Burtnieku pagasts, Burtnieku mācītājmuižas dzīv. ēkā 18.gs.b. 6892 Valsts nozīmes Arhitektūra Burtnieku pilsdrupas Burtnieku pagasts, Burtnieku muižā 14. gs. 6894 Valsts nozīmes Arhitektūra Gaisa tilts Burtnieku pagasts, Burtnieku muižā 19. gs. IIp.

6899 Valsts nozīmes Arhitektūra Parks Burtnieku pagasts, Burtnieku muižā 19. gs.2.p. 6898 Valsts nozīmes Arhitektūra Žogs un vārti Burtnieku pagasts, Burtnieku muižā 18. gs. IIp. 6891 Valsts nozīmes Arhitektūra Burtnieku muižas apbūve Burtnieku pagasts, Burtnieku muižā 14. gs.18. gs.

IIp.19. gs. b.

6893 Valsts nozīmes Arhitektūra Pārvaldnieka māja Burtnieku pagasts, Burtnieku muižā, Ezera 4 18. gs. b.19. gs. s.

6896 Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts (Nr.2) Burtnieku pagasts, Burtnieku muižā, Ezera 6 18. gs. IIp.

6897 Valsts nozīmes Arhitektūra StaĜĜi Burtnieku pagasts, Burtnieku muižā, Ezera 8 18. gs.b.,20.gs.2.p.

6895 Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts (Nr.1) Burtnieku pagasts, Burtnieku muižā, J.Vintēna 1 18. gs. b.19. gs. IIp.

6900 Valsts nozīmes Arhitektūra Burtnieku Veco kapu kapliča Burtnieku pagasts, Burtnieku Vecajos kapos 18. gs. b. 6901 Valsts nozīmes Arhitektūra Burtnieku Veco kapu vārti Burtnieku pagasts, Burtnieku Vecajos kapos 18. gs. b. 6142 Vietējās

nozīmes Arhitektūra Saiešanas nams "Miernams" Burtnieku pagasts, Miernams

18.gs.

2418

Vietējās nozīmes

Arheoloăija Adzelvietu senkapi Burtnieku pagasts, pie Adzelvietām


Arheoloăija Bībes senkapi Burtnieku pagasts, pie bij. Bībēm


Arheoloăija Lantu viduslaiku kapsēta Burtnieku pagasts, pie Lantēm

2421 Vietējās Arheoloăija MežmaĜu senkapi Burtnieku pagasts, pie MežmaĜiem


175

nozīmes 2422 Valsts nozīmes Arheoloăija Peivu senkapi Burtnieku pagasts, pie Peivām un Vecnaužēniem 2423 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Rugāju pilskalniĦš Burtnieku pagasts, pie Rugājiem

2424 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Zvārtu akmens ar uzrakstiem un zīmēm Burtnieku pagasts, pie Zvārtēm

4498 Valsts nozīmes Māksla Krāsns DikĜu pagasts, Budenbroku muižas dzīv. ēkā 20.gs.s. 8537 Valsts nozīmes Arhitektūra DikĜu muižas pils DikĜu pagasts, DikĜos, DikĜu muižā 18.gs.,1896.

98 Valsts nozīmes Vēsture Pirmo latviešu dziesmu svētku norises vieta

DikĜu pagasts, DikĜos, Neikena kalniĦā

1864. 4501 Valsts nozīmes Māksla Kapa plāksnes fragments DikĜu pagasts, DikĜu luterāĦu baznīcā 17.gs.s. 4499 Valsts nozīmes Māksla Altāris DikĜu pagasts, DikĜu luterāĦu baznīcā 1698/18.gs.IIc. 4500 Valsts nozīmes Māksla Kancele DikĜu pagasts, DikĜu luterāĦu baznīcā 1699/18.gs.IIc. 2425 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Rožkalnu senkapi DikĜu pagasts, pie bij. Rožkalniem, PiltiĦkalna pakājē

2426 Valsts nozīmes Arheoloăija Grebu BĜodas kalns - pilskalns DikĜu pagasts, pie Grebiem 2427 Valsts nozīmes Arheoloăija Grebu pilskalns DikĜu pagasts, pie Grebiem 2428 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Lapurgu pilskalns DikĜu pagasts, pie Lapurgām

2429 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Lapurgu senkapi DikĜu pagasts, pie Lapurgām

2430 Valsts nozīmes Arheoloăija PiltiĦkalns - kulta vieta DikĜu pagasts, pie Rībām 2431 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Budenbrokas senkapi DikĜu pagasts, pie Saulgožiem

2436

Vietējās nozīmes

Arheoloăija Ėirbeles viduslaiku kapsēta Ipiėu pagasts, Ėirbelē pie Krogzemēm


Arheoloăija VeckābuĜu viduslaiku kapsēta Ipiėu pagasts, pie VeckābuĜiem

4506 Valsts nozīmes Māksla Sienu gleznojumi Jeru pagasts, Oleros, Oleru muižā 18./19.gs. 2438 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Jaunmeăīšu senkapi Jeru pagasts, pie bij. Jaunmeăīšiem

2439 Vietējās

nozīmes Arheoloăija MazšėudiĦu senkapi Jeru pagasts, pie bij. MazšėudiĦiem

2440 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Pompju senkapi Jeru pagasts, pie Pompjiem

2441 Valsts nozīmes Arheoloăija Ručaku senkapi Jeru pagasts, pie Ručakām


176


Arheoloăija JāĦa kalns - senkapi Jeru pagasts, starp Paipustiem un bij. OzoliĦiem

6902 Valsts nozīmes Arhitektūra Mūrmuižas nocietinātais tornis Kauguru pagasts, Mūrmuižā 16. gs. IIp. 2443 Valsts nozīmes Arheoloăija AvotiĦu senkapi Kauguru pagasts, pie AvotiĦiem un Viesturiem 2444 Valsts nozīmes Arheoloăija Beitu senkapi Kauguru pagasts, pie Beitēm 2445 Valsts nozīmes Arheoloăija Pekas kalns - pilskalns Kauguru pagasts, pie JauneniĦiem 2446 Valsts nozīmes Arheoloăija DraĦėu senkapi Kocēnu pagasts, pie DraĦėiem 2448 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Jānēnu senkapi Kocēnu pagasts, pie Jānēniem

2449 Valsts nozīmes Arheoloăija Cimpēnu pilskalns Kocēnu pagasts, pie Kalnacimpēniem 2447 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Ėikutu baznīcas kalns - viduslaiku

kapsēta Kocēnu pagasts, pie Ėikutiem

2450 Valsts nozīmes Arhitektūra Mujānu viduslaiku pils Kocēnu pagasts, pie Muižniekiem 2452 Vietējās

nozīmes Arheoloăija PobreĦču Svētais avots - kulta vieta Kocēnu pagasts, pie PobreĦčiem

2453 Valsts nozīmes Arheoloăija Ruăēnu senkapi Kocēnu pagasts, pie Ruăēniem 2454 Valsts nozīmes Arheoloăija Vītolēnu akmens (Velna pulkstenis) Kocēnu pagasts, pie Vītolēniem 2455 Valsts nozīmes Arheoloăija Zilais kalns ar Upurakmeni - kulta vieta

un viduslaiku kapsēta Kocēnu pagasts, pie Zilākalna

6903 Valsts nozīmes Arhitektūra Rubenes luterāĦu baznīca Kocēnu pagasts, Rubenē 14. gs. 1739.19.

gs.b.

4507 Valsts nozīmes Māksla Kancele ar gleznojumiem Kocēnu pagasts, Rubenes luterāĦu baznīcā 18.gs.v. 4505 Valsts nozīmes Māksla Vestibila kāpĦu margas ĖoĦu pagasts, EriĦos, EriĦu muižas kungu mājā 18.gs.IIp. 2432 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Kalēju senkapi ĖoĦu pagasts, pie Kalējiem

2433 Valsts nozīmes Arheoloăija Muršu senkapi ĖoĦu pagasts, pie Muršiem 2434 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Juratas pilskalns ĖoĦu pagasts, pie Rijaskalniem


Arheoloăija Tīliku senkapi ĖoĦu pagasts, pie Tīlikām

6904 Valsts nozīmes Arhitektūra Arakstes muižas klēts Lodes pagasts, Arakstes muižā 19. gs. Ip. 6905 Valsts nozīmes Arhitektūra Arakstes muižas staĜĜi Lodes pagasts, Arakstes muižā 19. gs. Ip. 2456 Valsts nozīmes Arheoloăija Kalnalammiku apmetne un Upurakmens -

kulta vieta Lodes pagasts, pie Kalnalammikām

2457 Vietējās Arheoloăija KokĜu senkapi (Baznīcas vieta) Lodes pagasts, pie Koklēm


177

nozīmes 2458 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Urgu Zviedru akmens ar uzrakstiem un

zīmēm Lodes pagasts, uz Latvijas un Igaunijas Republiku robežas pie bij. Urgām

4516 Valsts nozīmes Māksla Altāris Mazsalacas p. ar l.t., Mazsalaca, Baznīcas iela 24 , Mazsalacas Sv. Annas luterāĦu baznīcā

17.gs.80.g.

4517 Valsts nozīmes Māksla Ērăeles Mazsalacas p. ar l.t., Mazsalaca, Baznīcas iela 24 , Mazsalacas Sv. Annas luterāĦu baznīcā

1911.

2466 Valsts nozīmes Arheoloăija Mazsalacas Velna pagrabs - kulta vieta Mazsalacas p. ar l.t., Mazsalaca, Salacas upes labajā krastā 6909 Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts Mazsalacas p. ar l.t., Mazsalaca, Valtenberău muižā 19. gs. Ip. 6910 Valsts nozīmes Arhitektūra Parka paviljons Mazsalacas p. ar l.t., Mazsalaca, Valtenberău muižā 19. gs. Ip. 6911 Valsts nozīmes Arhitektūra Parks Mazsalacas p. ar l.t., Mazsalaca, Valtenberău muižā 18. gs.19. gs. 6908 Valsts nozīmes Arhitektūra Pils Mazsalacas p. ar l.t., Mazsalaca, Valtenberău muižā 1780.,1932. -

1934.

6912 Valsts nozīmes Arhitektūra StaĜĜi Mazsalacas p. ar l.t., Mazsalaca, Valtenberău muižā 19. gs. Ip. 6907 Valsts nozīmes Arhitektūra Valtenberău muižas apbūve Mazsalacas p. ar l.t., Mazsalaca, Valtenberău muižā 18. gs. b.19.

gs.1932. - 1934.


Arheoloăija Vecdauăēnu viduslaiku kapsēta Mazsalacas p. ar l.t., pie bij. Vecdauăēniem

2461 Valsts nozīmes Arheoloăija Ceipu Upurozols - kulta vieta Mazsalacas p. ar l.t., pie Ceipiem 2462 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Jenku krustakmens Mazsalacas p. ar l.t., pie Jenkām


Arheoloăija Jenku senkapi Mazsalacas p. ar l.t., pie Jenkām

2464 Valsts nozīmes Arheoloăija KukurbaĜĜu senkapi (Velna klēpis) Mazsalacas p. ar l.t., pie KukurbaĜĜu fermas 2465 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Promultu viduslaiku kapsēta (Lielais

kalns) Mazsalacas p. ar l.t., pie Promultiem

2467 Valsts nozīmes Arheoloăija Nurmu viduslaiku kapsēta Naukšēnu pag., Nurmos pie fermas 6916 Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts Naukšēnu pagasts, Naukšēnu muižā 19. gs. s. 6917 Valsts nozīmes Arhitektūra Parks Naukšēnu pagasts, Naukšēnu muižā 19. gs. Ip. 6915 Valsts nozīmes Arhitektūra PulksteĦu tornis (siernīca) Naukšēnu pagasts, Naukšēnu muižā 18. gs. b. 6913 Valsts nozīmes Arhitektūra Naukšēnu muižas apbūve Naukšēnu pagasts, Naukšēnu muižā 18. gs.

b.1820.19. gs. b.

6914 Valsts nozīmes Arhitektūra Pils Naukšēnu pagasts, Naukšēnu muižā 18. gs. b.1820 2468 Valsts nozīmes Arheoloăija Andrecēnu akmens (Velna gulta) Naukšēnu pagasts, pie Andrecēniem


178

2469 Valsts nozīmes Arheoloăija Naukšēnu Kābele - pilskalns Naukšēnu pagasts, Rūjas kreisajā krastā, ap 1 km uz R no Naukšēniem 2470 Vietējās

nozīmes Arheoloăija ĀboliĦu senkapi Ramatas pagasts, pie ĀboliĦiem


Arheoloăija LejāĦu apmetne Ramatas pagasts, pie Lejēniem


Arheoloăija Ramatas senkapi Ramatas pagasts, Ramatas upes labajā krastā, 1 km uz D no mehāniskajām darbnīcām


Arheoloăija ĀrgaĜu senkapi Rencēnu pagasts, pie ĀrgaĜiem


Arheoloăija DēĜu viduslaiku kapsēta ar 2 krustakmeĦiem

Rencēnu pagasts, pie DēĜām


Arheoloăija Dravnieku viduslaiku kapsēta Rencēnu pagasts, pie Dravniekiem


Arheoloăija DuĦėu senkapi Rencēnu pagasts, pie DuĦėiem


Arheoloăija Gaidu senkapi Rencēnu pagasts, pie Gaidām

2478 Valsts nozīmes Arheoloăija LapaiĦu pēdakmens Rencēnu pagasts, pie LapaiĦiem 2479 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Skābumu senkapi Rencēnu pagasts, pie Skābumiem


Arheoloăija Vecdambīšu senkapi Rencēnu pagasts, pie Vecdambīšiem


Arheoloăija Zeltu viduslaiku kapsēta Rencēnu pagasts, pie Zeltiem

99 Valsts nozīmes Vēsture Tēlnieka E.Meldera dzimtās mājas Rencēnu pagasts, SpeĜăos. Dat.: 1889 2482 Valsts nozīmes Arheoloăija Rūjienas viduslaiku pils Rūjiena, pie Imantas dzirnavām 100 Valsts nozīmes Vēsture Gleznotāja A.AlkšĦa dzīves vieta Rūjiena, Rīgas iela 11 a 1864.-1897.

6918 Valsts nozīmes Arhitektūra Rūjienas luterāĦu baznīca ar žogu Rūjiena, Rīgas iela 32 1263.,16. gs.b.20.gs.b.

2483 Valsts nozīmes Arheoloăija Pantenes apmetne SēĜu pagasts, Pantenes purvā pie Braukšām 2484 Valsts nozīmes Arheoloăija AĦăīšu Velnakmens - kulta vieta SēĜu pagasts, pie DreimaĦiem 2485 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Pujēnu senvieta SēĜu pagasts, pie Pujēniem


Arheoloăija VecreĜĜu senkapi SēĜu pagasts, pie Vecrellēm

6920 Vietējās Arhitektūra SēĜu vējdzirnavas SēĜu pagasts, SēĜos 1814.


179

nozīmes 6919 Vietējās

nozīmes Arhitektūra SēĜu pagastskola SēĜu pagasts, SēĜos, ''Dzirnavas'' 18. gs. IIp.

2488 Valsts nozīmes Arheoloăija Vīkšēnu pilskalns SkaĦkalnes pagasts, LaĦăupītes kreisajā krastā pie Pilskalniem 2489 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Jaunvīkšēnu senkapi SkaĦkalnes pagasts, pie Jaunvīkšēniem, pie Vīkšēnu pilskalna


Arheoloăija Rūnu krustakmens SkaĦkalnes pagasts, pie Rūnām

2491 Valsts nozīmes Arheoloăija SkaĦkalnes (Kolbergas) pilskalns SkaĦkalnes pagasts, Salacas upes kreisajā krastā pie Lībiešiem 2492 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Upurala - kulta vieta SkaĦkalnes pagasts, Salacas upes kreisajā krastā pie SkaĦkalnes

dārzniecības

2493 Valsts nozīmes Arheoloăija Gāršu senkapi Vaidavas pagasts, pie bij. Gāršām 2494 Valsts nozīmes Arheoloăija Burgu senkapi (Velna baznīca, Velna

pagrabs) Vaidavas pagasts, pie Burgām

2495 Valsts nozīmes Arheoloăija Jaunkalnu senkapi Vaidavas pagasts, pie Jaunkalniem 2496 Valsts nozīmes Arheoloăija Kaulēnu senkapi Vaidavas pagasts, pie Kaulēniem 2497 Valsts nozīmes Arheoloăija Senkapi Vaidavas pagasts, pie Lāčiem, Telmēniem un Strazdiem 2498 Valsts nozīmes Arheoloăija Mazgaidēnu senkapi Vaidavas pagasts, pie Mazgaidēniem 2451 Valsts nozīmes Arheoloăija Vaidavas pilskalns Vaidavas pagasts, pie Pilskalniem 2499 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Telmēnu senkapi Vaidavas pagasts, pie Telmēniem


Arheoloăija Vindēnu senkapi (Krāsmatas) Vaidavas pagasts, pie Vindēniem


Arheoloăija Stoėu Svētavots - kulta vieta Vaidavas pagasts, starp Stoėiem un Līgotājiem, blakus Kalēja alai

6925 Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts Vaidavas pagasts, Vaidavas muižā 19. gs. s. 6923 Valsts nozīmes Arhitektūra Vaidavas muižas apbūve Vaidavas pagasts, Vaidavas muižā 19. gs.

1.p.19./20. gs.

6924 Valsts nozīmes Arhitektūra Kungu māja Vaidavas pagasts, Vaidavas muižā, Alejas 19. gs. Ip. 2500 Valsts nozīmes Arheoloăija TrēziĦu senkapi Vaidavas pagasts., pie TrēziĦiem 6921 Valsts nozīmes Arheoloăija Valmieras pilsdrupas un pilsētas

viduslaiku nocietinājumi Valmiera, BruĦinieku iela 13. gs.

2505 Valsts nozīmes Arheoloăija Valmieras viduslaiku pils Valmiera, BruĦinieku iela


180

6922 Valsts nozīmes Arhitektūra Valmieras Sv.SīmaĦa luterāĦu baznīca Valmiera, BruĦinieku iela 2 1283. - 1287,.1720. - 1739.

4537 Valsts nozīmes Māksla Ērăeles Valmiera, BruĦinieku iela 2 , Sv. SīmaĦa luterāĦu baznīcā 1886. 4536 Valsts nozīmes Māksla ĒrăeĜu luktas ar gleznojumiem (12) Valmiera, BruĦinieku iela 2 , Sv. SīmaĦa luterāĦu baznīcā 1730. 4540 Valsts nozīmes Māksla Kancele ar gleznojumiem (8) Valmiera, BruĦinieku iela 2 , Sv. SīmaĦa luterāĦu baznīcā 1739. 4541 Valsts nozīmes Māksla Kapa plāksne P.Tīliham Valmiera, BruĦinieku iela 2 , Sv. SīmaĦa luterāĦu baznīcā 1517. 4545 Valsts nozīmes Māksla Piemineklis J.F.Šrēderam Valmiera, BruĦinieku iela 2 , Sv. SīmaĦa luterāĦu baznīcā 1887. 4547 Valsts nozīmes Māksla Sienas gleznojums - epitāfija Valmiera, BruĦinieku iela 2 , Sv. SīmaĦa luterāĦu baznīcā 18.gs.Ip. 4549 Valsts nozīmes Māksla Vitrāžas (3) Valmiera, BruĦinieku iela 2 , Sv. SīmaĦa luterāĦu baznīcā 19.gs.b. 101 Valsts nozīmes Vēsture Kauguru nemieros kritušo zemnieku kaps Valmiera, Cēsu iela 1802. 103 Valsts nozīmes Vēsture Komponista prof.J.Vītola dzimtās mājas Valmiera, L.Paegles iela 45 1863. 102 Valsts nozīmes Vēsture Valmieras skolotāju seminārs Valmiera, Paegles iela 40

2503 Valsts nozīmes Arheoloăija Valmieras senpilsēta Valmiera, pilsētas centrā 2614 Valsts nozīmes Arhitektūra Valsts zemes banka Valmiera, Rīgas iela 40 1932. 2504 Vietējās

nozīmes Arheoloăija Elku saliĦa - kulta vieta Valmiera, Valmieras parkā

2506 Valsts nozīmes Arheoloăija Sīmanēnu Svētozols - kulta vieta Valmieras pagasts, pie Sīmanēniem 4551 Valsts nozīmes Māksla Sienu un griestu gleznojumi (2 telpās) Valmieras pagasts, Valmiermuižas dzīv. Ēkā 19.gs.80.g. 2513 Vietējās

nozīmes Arheoloăija BērziĦu viduslaiku kapsēta Vilpulkas pagasts, pie BērziĦiem


Arheoloăija Lejaszasu viduslaiku kapsēta Vilpulkas pagasts, pie Lejaszasām


181

PIELIKUMS NR. 12 Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekĜu saraksta iekĜaujamie Valmieras rajona arhitektūras pieminekĜi

Avots: VKPAI, 1996, 2007.

PieminekĜa nosaukums Datējums Adrese Jaunburtnieku muižas apbūve 19.gs.s., 19.gs.b. Bērzaines pag., Jaunburtnieki 1) Kungu māja 18.gs.b. (?) Bērzaines pag., Jaunburtnieki 2) Pārvaldnieka māja 19.gs. I p. Bērzaines pag., Jaunburtnieki 3) Klēts 19.gs.v. Bērzaines pag., Jaunburtnieki 4) Kūts - staĜĜi 19.gs.b. Bērzaines pag., Jaunburtnieki 5) Parks Bērzaines pag., Jaunburtnieki Jaunburtnieku pamatskola 1939.g. Bērzaines pag., Jaunburtnieki

Jaunburtnieku luterāĦu baznīca Ap 1800.g., 1913. Bērzaines pag., Jaunburtnieku kapos

Cempu muižas apbūve 19.gs.v., 19.gs.b. BrenguĜu pag. 1) Klēts 19.gs.v. BrenguĜu pag. 2) Klēts 19.gs. II p. BrenguĜu pag. 3) Kalpu māja 19.gs. II p. BrenguĜu pag. Vec-brenguĜu muižas ūdensdzirnavas 19.gs. I p. BrenguĜu pag., "BrenguĜu dzirnavas" Vec-brenguĜu muižas kalpu māja 1854.g. BrenguĜu pag., "Lejas" Vec-brenguĜu muižas krogs 1831.g. BrenguĜu pag., "Melderos" BrenguĜu skola 20.gs. BrenguĜu pag., BrenguĜi JaunbrenguĜu muižas apbūve 18.gs.b., 19.gs.I p. BrenguĜu pag., JaunbrenguĜi 1) Kungu māja 19.gs.I p. BrenguĜu pag., JaunbrenguĜi 2) Pārvaldnieka māja 19.gs.I p. BrenguĜu pag., JaunbrenguĜi 3) StaĜĜi 19.gs.I p. BrenguĜu pag., JaunbrenguĜi 4) Klēts 19.gs.I p., pārbūv. BrenguĜu pag., JaunbrenguĜi 5) Klēts 19.gs.I p. BrenguĜu pag., JaunbrenguĜi 6) Parks 19.gs. BrenguĜu pag., JaunbrenguĜi

Jaunvāles muižas apbūve 18.gs.b., 19.gs. II p. BrenguĜu pag., Jaunvāle 1) Stallis 19.gs.s., 1990-tie BrenguĜu pag., Jaunvāle 2) Kalpu māja 19.gs. I p. BrenguĜu pag., Jaunvāle 3) Kūts ar uzbrauktuvi 19.gs. II p. BrenguĜu pag., Jaunvāle ĖeĦăa krogs 1841.g. BrenguĜu pag., ''ĖeĦăi''

Mīlītes muižas apbūve 19.gs.s., 20.gs.s. Burtnieku novads


182

1) Kungu māja 19.gs.s., 20.gs.s. Burtnieku novads

2) Klēts 19.gs. I p. Burtnieku novads Matīšu mācītājmuižas mācītāja māja 18.gs.b. Burtnieku novads, Matīši Pikātu klēts 1930.g. Burtnieku novads, ''Pikāti''

Košėeles muižas apbūve 19.gs. II p., 20.gs.s. Burtnieku novads, Košėele Briedes (Gaitnieku) kroga apbūve 1840.g., 19.gs. II p. Burtnieku pag., "Gaitnieki" 1) Krogs 1840.g. Burtnieku pag., "Gaitnieki" 2) Kūts 1897.g. Burtnieku pag., "Gaitnieki" 3) Klēts 1860-tie Burtnieku pag., "Gaitnieki"

4) Klēts 19.gs.II p. Burtnieku pag., "Gaitnieki"

5) Klēts 19.gs.II p. Burtnieku pag., "Gaitnieki"

6) Šėūnis 19.gs.b. Burtnieku pag., "Gaitnieki" 7) PirtiĦa 19.gs.II p. Burtnieku pag., "Gaitnieki"

Burtnieku AusekĜa skola 1928. Burtnieku pag., Burtnieki Vārtu kambaris 18.gs. II p. Burtnieku pag., Burtnieki 6) Ratnīca 18.gs.b. Burtnieku pag., Burtnieki

9) Kalpu mājas (2) 19.gs.b. Burtnieku pag., Burtnieki

Kalndzirnavas vēja dzirnavas 19.gs. II p. Burtnieku pag., Burtnieki

Dūres muižas apbūve 18.gs.b., 19.gs. II p. Burtnieku pag., Dūre

1) Kungu māja 18.gs.b., 19.gs. s. Burtnieku pag., Dūre Vienăimenes dzīvojamā māja 1936.g. DikĜu pag. "Uskuri" Budenbrokas muižas apbūve 18.gs.b., 19./20.gs.s. DikĜu pag., Budebroki

1) Kungu māja, durvis 18.gs.b. DikĜu pag., Budebroki

2) Kūts - staĜĜi 19.gs.I p. DikĜu pag., Budebroki

3) Klēts ar pagrabu 19.gs. II p. DikĜu pag., Budebroki

4) Kalpu māja 19./20.gs.s. DikĜu pag., Budebroki DikĜu luterāĦu baznīca 1722., 1848.g. DikĜu pag., DikĜi DikĜu muižas apbūve 18.gs. II p., 19.gs.b. DikĜu pag., DikĜi

1) Klēts 18.gs. II p. DikĜu pag., DikĜi

4) Parks 19.gs. DikĜu pag., DikĜi

MazbrenguĜu muižas apbūve 19.gs.s.,19.gs.II p. DikĜu pag., MazbrenguĜi

1) Kungu māja 19.gs. DikĜu pag., MazbrenguĜi


183

2) Kalpu māja 1880., 1909. DikĜu pag., MazbrenguĜi

Paipustu muižas apbūve 19.gs. I p., 19.gs.b. Jeru pag.

1) Kungu māja 19.gs.II p. Jeru pag. Rūjienas Lielās muižas apbūve 18.gs., 18.gs.b., 1920-tie Jeru pag.

1) Kungu māja 1920-tie Jeru pag.

2) Klēts 19.gs.I p. Jeru pag. Endzeles muižas apbūve 19.gs.II p. Jeru pag., Jeri

1) Kungu māja 19.gs.b. Jeru pag., Jeri

2) Pārvaldnieka māja 19.gs.b. Jeru pag., Jeri

3) Magazīna 19.gs.b. Jeru pag., Jeri

4) Kalte 19.gs.II p. Jeru pag., Jeri

5) Smēde 19.gs.II p. Jeru pag., Jeri

6) Parks 19.gs.II p. Jeru pag., Jeri

Oleru muižas apbūve 18.gs. IV cet., 20.gs.s. Jeru pag., Oleri

1) Kungu māja 18.gs. IV cet., 20.gs.s. Jeru pag., Oleri

2) Kalpu māja 18.gs. IV cet., 19.gs.s. Jeru pag., Oleri

3) Kalpu māja, vēl.klēts 18.gs. IV cet., 19.gs.s. Jeru pag., Oleri

4) Parks Jeru pag., Oleri Kauguru kapu kapliča 19.gs.b. Kauguru pag., Kauguru kapi Mūrmuižas apbūve 17.gs., 19.gs. Kauguru pag., Mūrmuiža

1) Kalpu māja 1850.g. Kauguru pag., Mūrmuiža

Ūdensdzirnavas 1895.g., 1980-tie Kauguru pag., Mūrmuiža

Kocēnu (Kokmuižas) muižas apbūve 18.gs.b., 19.gs. Kocēni, Alejas 2 1) Kungu māja (pils) 18.gs.b., 19.gs.b. Kocēni, Alejas 2 2) Klēts 18.gs.II p., 19.gs.s. Kocēni, Alejas 2 3) Klēts (pārbūvēta) 18.gs.II p., 19.gs.s. Kocēni, Alejas 2

4) Pienotava, vēl.pārbūvēta pārvaldnieka māja 19.gs. II p. Kocēni, Alejas 2 5) Parks 19.gs. Kocēni, Alejas 2

KiegaĜu (ĖieăeĜu) muižas apbūve 18.gs.b., 19.gs.I p. Kocēnu pag. 1) Magazīna 1810. Kocēnu pag.

2) Stallis ar ratnīcu 1812. Kocēnu pag.

3) Siena šėūnis 19.gs. II p. Kocēnu pag.


184

Annas muižas krogs 19.gs.b. Kocēnu pag. "Šalkas"

Bestes krogs 19.gs. Kocēnu pag., Deideros

Dūėeru muižas apbūve 18.gs.b., 19.gs.b. Kocēnu pag., Dūėeri

1) Kungu māja 19.gs.I p. Kocēnu pag., Dūėeri

2) ''Līėu klēts'' 18.gs.b., 19.gs.s. Kocēnu pag., Dūėeri 3) Klēts 19.gs.I p. Kocēnu pag., Dūėeri

4) StaĜĜi 19.gs.b. Kocēnu pag., Dūėeri 5) Saimniekmāja 1879.g., 1920-tie Kocēnu pag., ''Gaiči'' 'Gaiču - Vecgaiču'' jaunsaimniecības apbūve 19.gs. II p. Kocēnu pag., ''Gaiči'', ''Vecgaiči'' Mujānu muižas apbūve 16.gs., 18.gs.b., 19.gs. II p. Kocēnu pag., Mujāni

1) Klēts 19.gs.s. Kocēnu pag., Mujāni 2) Dzirnavas, vēl. tautas nams 19.gs. II p., 1930-tie Kocēnu pag., Mujāni 3) Klēts 19.gs. II p. Kocēnu pag., ''Vecgaiči'' 4) Parks Kocēnu pag., ''Vecgaiči'' Rubenes mācītājmuižas apbūve 18.gs.b., 19.gs.II p. Kocēnu pagasts, Rubenē

1) Draudzes skola 18.gs.b., 19.gs.II p. Kocēnu pagasts, Rubenē

2) Klēts 19.gs.I p. Kocēnu pagasts, Rubenē

Rubenes kapu kapliča 19.gs./20.gs. Kocēnu pagasts, Rubenes kapi ĖoĦu ūdensdzirnavas 1872., 1924. ĖoĦu pag.

Rūjienas - Ternejas zirgu pasta stacija 1864.g. ĖoĦu pag., ''Celtnieki'' EriĦu muižas apbūve 18.gs. II p., 19.gs.II p. ĖoĦu pag., ''EriĦi''

1) Kungu māja 1840.g. ĖoĦu pag., ''EriĦi''

2) Lielā kūts 19.gs. II p. ĖoĦu pag., ''EriĦi''

3) Klēts 19.gs. II p. ĖoĦu pag., ''EriĦi''

4) Smēde 19.gs. II p. ĖoĦu pag., ''EriĦi''

5) Parks 19.gs. ĖoĦu pag., ''EriĦi'' Arakstes muižas apbūve 19.gs.I p., 19.gs./20.gs. Lodes pag., Arakste

1) Kūts ar uzbrauktuvi 1903.g. Lodes pag., Arakste

2) Parks 19.gs. Lodes pag., Arakste

Lodes muižas apbūve 19.gs.s., 19.gs.b. Lodes pag., Lode

1) Klēts 19.gs.s. Lodes pag., Lode

2) Noliktava ar pagrabu 19.gs. I p. Lodes pag., Lode


185

3) Siera noliktava 1835.g. Lodes pag., Lode Āža (Rāmju) krogs 19.gs.v. Mazsalaca Mazsalacas sv.Annas luterāĦu baznīca 17.gs., 1890. Mazsalaca, Baznīcas ielā 24

Mazsalacas kapu vecā kapliča 18.gs. II p. (ap 1773.g.) Mazsalaca, Mazsalacas kapi Mazsalacas kapu jaunā kapliča 1939.g. Mazsalaca, Mazsalacas kapi 1) Pārvaldnieka māja 19.gs. II p. Mazsalaca, Parka ielā 31, Valtenberău muižā 2) Kalpu māja 19.gs. II p. Mazsalaca, Parka ielā 31, Valtenberău muižā 3) Kalpu māja 19.gs. II p. Naukšēnu pag., Naukšēnu muižā 4) Kūts 19.gs. II p. Naukšēnu pag., Naukšēnu muižā 5) Grotu kapliča 19.gs.s. Naukšēnu pag., Naukšēnu muižā 6) Smēde 1840.g. Naukšēnu pag., Naukšēnu muižā 7) Brūži (2) 19.gs. II p. Naukšēnu pag., Naukšēnu muižā 8) Muižas (Tilta) krogs 19.gs. II p. Naukšēnu pag., Naukšēnu muižā Piksāru luterāĦu baznīca 1905., 1928., 1937.g. Naukšēnu pag., Piksāri Rencēnu zirgu pasts ar iebraucamo vietu 18.gs. II p., (1798.) Rencēni

Rencēnu krogs 19.gs. II p. Rencēni

Rencēnu pamatskola 1934.g. Rencēni, Parka ielā 1

Dzīvojamā ēka 19.gs.b. Rencēni, Valkas ielā 2

Rencēnu pasts 20.gs.s. Rencēni, Valkas ielā 4 Rencēnu skola 1914.g. Rencēni, Valkas ielā 6

Bukas pusmuiža 19.gs.b. Rencēnu pag.

1) Krogs ar dzīvojamo galu un staĜĜiem 19.gs.b. Rencēnu pag.

2) Lielā kūts 19.gs.b. Rencēnu pag.

Lizdēnu muižas apbūve 19. gs. I p., 20.gs.s. Rencēnu pag., Lizdēni

1) Smēde ar kučiera dzīvokli 1910.g. Rencēnu pag., Lizdēni

2) Magazīna 19.gs.b. Rencēnu pag., Lizdēni

3) Klēts ar pagrabu 19.gs.b., 1902.g. Rencēnu pag., Lizdēni

4) Moderniecība 19.gs.b., 1930.g. Rencēnu pag., Lizdēni

Rencēnu muižas apbūve 19.gs. I p., 19.gs.b. Rencēnu pag., Rencēni

1) Pils 1886.g. Rencēnu pag., Rencēni

2) Vecā kungu māja 1835.g. Rencēnu pag., Rencēni

3) ''Ratūzis'' - pārvaldnieka māja 19.gs. I p. Rencēnu pag., Rencēni 4) Kalpu māja 19.gs. I p. Rencēnu pag., Rencēni


186

5) Spirta brūzis 19.gs.b. Rencēnu pag., Rencēni

6) Klēts 19.gs. I p. Rencēnu pag., Rencēni 7) Kūts - staĜĜi 19.gs.v. Rencēnu pag., Rencēni 8) Kalte un šėūnis (labības) 19.gs.b. Rencēnu pag., Rencēni SauĜu muižas kungu māja 18.gs. II p. Rencēnu pag., ''SauĜos'' 'Vaău'' māju jaunsaimniecība (4 ēkas) 19.gs. II p. Rencēnu pag., ''Vāăi'' Rūjienas tautas nams 1920-tie, 1930-tie Rūjiena Imantas ūdensdzirnavas 1872.g. Rūjiena Rūjienas pasts 1893.g. Rūjiena, K.Valdemāra 14a Rūjienas vecā slimnīca 19.gs.b.-20.gs.s. Rūjiena, K.Valdemāra 28 Ugunsdzēsēju depo ar torni 19.gs.b. Rūjiena, K.Valdemāra 9 Rūjienas pilsdrupas 1263.g. Rūjiena, pie Imantas dzirnavām Valdes nams 1935.g. Rūjiena, RaiĦa ielā 3 Tualete 20.gs. I p. Rūjiena, Rīgas ielā 11 Viesnīca ''Tālava'' 1939.g. Rūjiena, Rīgas ielā 12 Dzīvojamā ēka 1913.g. Rūjiena, Rīgas iela 14 Rūjienas Dienvidu draudzes mācītājmuižas apbūve 18.gs. II p., 19.gs.v. Rūjiena, Rīgas iela 34

1) Stallis - ratnīca 19.gs.b. Rūjiena, Rīgas iela 34 2) Kalna krogs 19.gs. II p. Rūjiena, Rīgas iela 51 3) Dzīvojamā ēka 20.gs.s. Rūjiena, Rīgas ielā 9 Rūjienas Valsts ăimnāzija 1931.g. Rūjiena, Skolas iela 24 1) Parks 1930 - tie Rūjiena, Skolas iela 24 SēĜu muižas apbūve 19.gs. I p. SēĜu pag. 1) Kungu māja 19.gs. I p., 1920 - tie SēĜu pag.

2) Klēts 19.gs. I p. SēĜu pag. 3) StaĜĜi 19.gs. I p. SēĜu pag. SkaĦkalnes pareizticīgo baznīca 19.gs.b. SkaĦkalnes pag., SkaĦkalnē Grūbes (SkaĦkalnes) ūdensdzirnavas 1896.g. SkaĦkalnes pag., SkaĦkalnē Podzēnu muižas apbūve 18.gs.b., 19.gs. Vaidavas pag., Podzēnu 1) Kungu māja 18.gs.b. Vaidavas pag., Podzēnu 2) Kūts ar iekšpagalmu 19.gs. II p. Vaidavas pag., Podzēnu 3) Siernīca 19. gs. Ip. Vaidavas pagasts, Vaidavā 4) Lopu laidars, pagalms (4) 19. gs. Ip. Vaidavas pagasts, Vaidavā


187

5) Parks 19. gs. I p. Vaidavas pagasts, Vaidavā 6) AugĜu dārzs ar vārtiem (2) 19. gs. Vaidavas pagasts, Vaidavā Virėēnu muižas apbūve 19.gs. II p., 20.gs.s. Vilpulkas pag., Virėēni 1) Pils 1918.g. Vilpulkas pag., Virėēni 2) Klēts 19.gs.s. Vilpulkas pag., Virėēni 3) Kūts ar uzbrauktuvi 19.gs.b. Vilpulkas pag., Virėēni 4) Smēde 1858.g. Vilpulkas pag., Virėēni 5) Parks 19. gs. Vilpulkas pag., Virėēni

Ūdensdzirnavas 19. gs. Ip. Vilpulkas pag., Virėēni Valmieras draudzes skola ar saimiecības ēku 19.gs. vidus Valmiera, V. Baloža ielā 5

'Vecā aptieka'' 1735.-1755., 19.gs., 1955.g. Valmiera, BruĦinieku ielā 1 Dzīvojamā ēka, vēlāk muzejs 19.gs. I p. Valmiera, BruĦinieku ielā 3

Saimniecības ēka 19.gs. Valmiera, BruĦinieku ielā 4

Saimniecības ēka 19.gs. II p. Valmiera, BruĦinieku ielā 4 Valmieras pilsētas slimnīcas apbūve Valmiera, Bastiones ielā 24 1) slimnīca, J.Kampe 1914.g., 1950.(?) g. Valmiera, Bastiones ielā 24

2) morgs 20.gs.s. Valmiera, Bastiones ielā 24 Centra kapu kapliča 1850. gadi Valmiera, Centra kapsēta Lilijas ielā Savrupmāja, G.Lenāns 1930.gadi Valmiera, Cēsu ielā 20 1) galvenā ēka 1901.-1903.g. Valmiera, Cēsu ielā 20 Dzīvojamā ēka 20.gs.s. Valmiera, Pilskalna ielā 2 Saimniecības ēka 1913.g. Valmiera, Pilskalna ielā 2 Pirts, A. Maidelis 1926.g. Valmiera, Pilskalna ielā 3

Valmieras komercskola 1939.-1940.g. Valmiera, RaiĦa ielā 3 Valmieras - Valmiermuižas pastorāta apbūve Valmiera, RaiĦa ielā 9

1) mācītāja māja 18.gs., 1920.gadi Valmiera, RaiĦa ielā 9 Svētā RadoĦežas Sergija pareizticīgo baznīca, J. Baumanis 1877.-1878.g. Valmiera, Rīgas ielā 22 Mengdena kapliča 1903. Valmiera, Rīgas ielā 22 Dzīvojamā ēka 1925.g. Valmiera, Rīgas ielā 21 Dzīvojamā ēka ar veikalu 20.gs.s. Valmiera, Rīgas ielā 36 Dzīvojamā ēka ar veikalu 20.gs.s. Valmiera, Rīgas ielā 38

Sieviešu ăimnāzija, A. Kizelbašs 1906.g. Valmiera, Rīgas ielā 42

Dzīvojamā ēka 1926.g. Valmiera, Rīgas ielā 44


188

Valmieras zirgu pasta stacija, vēlāk apriĦėa slimnīca ar morgu 18.gs.b., 20.gs.s. Valmiera, Rīgas ielā 47

Kazarmas, vēlāk nespējnieku nams 19.gs.b. Valmiera, Rīgas ielā 55

KatoĜu baznīca 17.gs.(?), 1715.g.(?), 1939.g. Valmiera, Stacijas ielā 20

Pasts, D. ZariĦš 1931.g./1954.g. Valmiera, Diakonāta ielā Dīvala (JāĦa) kapsētas kapliča 20.gs.s. Valmiera, DīvaliĦa ielā 8 Dzīvojamā ēka 20.gs.s. Valmiera, Garā iela 4 Šaursliežu dzelzceĜa stacija ''JāĦaparks'' 1912.g. Valmiera, JāĦaparkā Savrupmāja 1920. gadi Valmiera, Kazarmju ielā 8 Kocēnu kapsētas kapliča 20.gs.s. Valmiera, Kocēnu kapsētā Viesnīca 1939.-1940., 1965.g. Valmiera, Lāčplēša ielā 2 'Lucas muiža'' 19.gs. II p. Valmiera, Lucas ielā 2

Savrupmāja, G.Lenāns ap 1935.g. Valmiera, Lucas ielā 8 Ugunsdzēsēju depo 20.gs.s. Valmiera, Mazā Stacijas 1 Dzīvojamā ēka ar veikaliem 19.gs.b. Valmiera, Stacijas ielā 44

Veikals 20.gs.s. Valmiera, Stacijas ielā 30 Savrupmāja 20.gs.s., 1950.(?) gadi Valmiera, Stacijas ielā 34 Noliktava 1890.g. Valmiera, Stacijas ielā 55 Ūdenstornis 19.gs.b. Valmiera, Ūdens ielā Tiesas nams, K. Cināts 1938.g./1939.g. Valmiera, Tērbatas ielā 14 Viestura pamatskola, A.Čuibe 1936.g./1939.g. Valmiera, Valkas ielā 1 Vecpuišu parka paviljons, Freibergs 1914.g. Valmiera, L. Paegles ielā 10 Valmieras kurlmēmo skolas apbūve Valmiera, L. Paegles ielā 5/7 1) vecā skola, F. Meijers 1875.g.-1880.g. Valmiera, L. Paegles ielā 5/7 2) jaunā skola 1929.g. Valmiera, L. Paegles ielā 5/7 Kaugurmuižas apbūve 18.gs.b./20.gs. I cet. Valmiera, Cēsu ielā, Kaugurmuižā 1) Pārvaldnieka māja 18.gs.b. - 20.gs. I cet. Valmiera, Cēsu ielā, Kaugurmuižā 2) Kalpu māja 1887.g. Valmiera, Cēsu ielā, Kaugurmuižā 3) Kalpu māja 19. gs. II p. Valmiera, Cēsu ielā, Kaugurmuižā 4) Pagrabs 18.gs.b. Valmiera, Cēsu ielā, Kaugurmuižā 5) Parks 19.gs. Valmiera, Cēsu ielā, Kaugurmuižā 6) Klēts 19. gs. I p. Valmiera, Cēsu ielā 42


189

PIELIKUMS NR.13 ZiemeĜvidzemes reăionā esošo sadzīves atkritumu apglabāšanas vietu raksturojums uz 2005. gada 1. jūliju

Avots: SIA "Geo Konsultants", 2006.

Platība, ha Izgāztuves atrašanās vieta (rajons, pašvaldība)

Nosaukums kopējā

aktīvā

Zemes īpašuma forma

Ekspluatācijas sākuma gads

Ekspluatācijas beigu gads

Kopējais apglabāto atkritumu daudzums, m3

Apglabāto atkritumu daudzums 2004.gadā, m3

PiesārĦojuma līmenis

Monitoringa pasākumi, ja tādi ir veikti

Cita informācija

Darbojošais atkritumu poligons

Kocēnu pagasts Beites 7,5 6,3 pašvaldības 1971.g. 2004.31.12. 576561.3 20382 2002.gadā

Ramatas pagasts OzoliĦi 0,4 0,4 pašvaldības 1999.g.

Matīšu pagasts Kulpjukalns 0,8 0,8 pašvaldības 2000.g.

DikĜu pagasts ĖēniĦi 0,8 0,8 pašvaldības 2000.g.

DikĜu pagasts Brodelis 1,8 1,8 pašvaldības 2000.g.

Kauguru pagasts Jaunzemji 0,9 0,9 pašvaldības 1999.g.

Burtnieku pagasts Pauskas 0,5 0,5 pašvaldības 1999.g.

Vilpulkas pagasts Dūči 0.5 0.5 pašvaldības 1999.g.

Slēgtās un rekultivētās izgāztuves

Kocēnu pagasts Vārnas 1,6 privātīpašums 1997.g. Rekultivēta

Valmiera Misas 5,0 pašvaldības 1998.g. Rekultivēta

Rencēnu pagasts Sūnukalns 2,2 pašvaldības 2000.g. Rekultivēta 2004.gadā

Naukšēnu pagasts Aizpurvi 0,6 pašvaldības 1999.g. Rekultivēta 2004.gadā

Vaidavas pagasts Silavnieki 0,8 pašvaldības 2000.g. Rekultivēta 2004.gadā

Zilākalna pagasts Zilaiskalns 0,4 pašvaldības 2000.g. Rekultivēta 2004.gadā

Ipiėu pagasts Lūsēni 1.3 pašvaldības 1999.g. Rekultivēta

Lodes pagasts Solteri 0.5 pašvaldības 1999.g. Rekultivēta

Rūjienas pilsēta Rūjiena 5,0 pašvaldības 2004.g. Rekultivēta 2006.gadā

Izgāztuves, kuru rekultivācijai ir zin āmi / pieejami finanšu līdzekĜi Mazsalacas pilsētas l.t. ZirĦubirzs 2,72 2,72 pašvaldības 2000.g.

190

PIELIKUMS NR. 14 Valmieras rajona uzĦēmumi ar lielāko 2005. gada apgrozījumu (uz 04.19.2007.)

Avots: Lursoft, 2007.

UzĦēmums Apgrozījums (tūkst. LVL)

% pret 2004

% pret 2003

% pret 2002

TRIĀLS, SIA 17330,69 9 15 19 SCO CENTRS, Akciju sabiedrība 6606,039 24 47 56 AUTTRA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 5373,305 20 37 46 RANTS, SIA 3518,616 4 5 32 JAUNAIS PIENS, Lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība 3472,117 66 94 - VIDZEMES ENERGOCELTNIEKS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 3062,117 35 45 59 4 PLUS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 2841,805 6 0 -6 NOREL BŪVMATERIĀLI, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 2471,577 25 42 56 VTU VALMIERA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 2466,435 22 25 29 LELDE TRANSPORTS 2349,477 16 VALMIERAS SILTUMS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 2278,151 - - - SILVIKO, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 2161,492 6 17 33 EKERS, SIA 2098,498 45 51 41 VALDEKO, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību firma 1631,79 27 39 43 RĪTS A.I., SIA 1612,763 19 46 42 MILDA KM, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 1530,888 15 37 39 VALMIERA-ANDREN, SIA 1530,585 45 47 58 R.K.C.F. RENESANSE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 1520,903 29 64 80 ĖIRBEěI, SIA 1443,338 6 98 98 GARANTS, SIA 1384,001 -2 -11 -12 R.A.J.A.L., SIA 1369,595 26 28 48 SERVILAT, SIA 1354,967 37 60 70 VIDZEMES BŪVNIEKS, SIA 1289,56 10 21 -3 GRAŠA ZEME, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 1258,135 17 14 6 AKORDS S.P., Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 1220,965 21 37 45 RIPO AUTOCENTRS, SIA 1209,546 27 33 49 AUTOSERVISS BIRUMS, SIA 1164,473 28 22 57 VĀRPAS N, SIA 1140,284 21 48 62 VAL.MET.A., SIA firma 1127,762 -13 52 43 S. VIKTORS. N, SIA 1108,148 100 ARTAVS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 1067,23 18 31 39 SAIRON 1063,276 67 GRODS, SIA 1046,675 29 52 52 LIEPKALNI, SIA 1033,222 22 33 40 ZVZ, SIA 1029,361 21 17 20 AM & CO, SIA 1001,458 29 CIEDRA A, SIA 940,81 5 22 15 PEATWOOD EXPORT 928,743 74 - - L.P. JANA, SIA 926,9 -14 49 - V.L.T., SIA 922,227 14 20 41

191

MAIZN ĪCA IEVA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 911,783 12 18 24 ŽĪGURI 901,952 - - - SIMATRON LATVIJA, SIA 819,884 70 98 - BAUĥI, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība 810,6624 2 76 BAZALTS, SIA 806,703 47 67 79 AGANDE SERVISS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 803,521 86 98 - VALTANKS, SIA 789,917 25 49 66 AKRONA, Lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība 787,857 33 40 41 VECPURMATUěI, SIA 779,888 - - - VIDZEMES SĒKLAS, SIA 774,387 4 5 1 VALMIERAS ŪDENS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 752,695 - - - CIETAIS RIEKSTS, SIA 726,3 63 86 86 EKOVIDE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 722,43 64 100 98 S.R.S., SIA 720,248 19 28 51 NIGELLA, SIA 713,981 11 25 35 SAULES LĪNIJA, SIA 698,614 5 -34 -151 METĀLA ALIANSE, SIA 696,085 44 85 95 NAUKŠĒNI, SIA 685,504 10 20 27 DZIRKALIS UN PARTNERI 663,611 -25 -22 - AGATE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 660,21 15 26 27 LAGRA, SIA 655,427 21 78 92 SALVIS, SIA 637,459 22 31 37 BALTTERA, SIA 636,88 36 32 15 RAMEKS M, SIA 610,171 -11 14 32 SĀRTS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 606,18 -53 - 23 MR AUTO, SIA 601,211 - - - VIDZEMES VETERINĀRAIS SERVISS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 596,441 27 41 41 SAPRA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 590,352 57 90 - VIDZEMES PAPĪRS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 568,576 18 27 29 ELKO G.C., Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 555,98 26 47 69 VALMIERAS TIPOGRĀFIJA LAPA, SIA 528,931 23 22 28 ITA, SIA 509,621 -7 -5 8 PILSĒTAS APTIEKA, SIA 505,704 13 21 29 BRYCE FARMS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 497,594 30 56 54 LAUKSALACA, Lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība 486,769 13 30 27 ĀBELES, SIA 484,783 6 12 16 REVIGMA, SIA 481,175 30 66 74 VALMIERAS KOMUNĀLĀ SAIMNIECĪBA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 457,992 4 24 - Blue Mountain Peat, SIA 450,641 45 45 55 EGIDA GROSS, SIA 439,008 41 88 CARBO-BALT, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 437,988 11 9 15 SAN, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 436,407 26 40 50 IMANTA INFO, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 416,334 8 17 30 SAPATA, Vecates pagasta SIA 412,807 -70 91 98

192

VALTRANS, SIA 406,342 67 100 100 VALMAKS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 405,622 -8 -17 22 EGLĪTES MEŽS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 404,58 69 - - DZIRNAVAS 404,168 - 30 40 HELDA, SIA 399,18 20 22 45 GEMINI IT, SIA 393,208 -126 -2 38 VIDOVSKA SERVISS, SIA 385,271 15 35 - GCP, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 380,845 - - 62 KAULI ĥI A, SIA 375,531 5 -1 -18 VK KONSULTĀCIJAS 366,854 84 - - ELVA, SIA 364,984 20 17 12 VIDUS UN PARTNERI, SIA 361,48 47 53 57 KOKSNE, SIA 358,365 11 45 54 LATVIEŠU MAIZNIEKS 357,17 80 - - RELO, SIA 355,228 29 36 40 Neatliekamā medicīniskā palīdzība, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 354,996 41 42 50

193

PIELIKUMS NR. 15 Valmieras rajona ražošanas un rūpniecības teritorijas un objekti, kuru zemesgabals

ir viens hektārs vai lielāks Avots: Valmieras rajona pašvaldības, 2007.

Bērzaines pagasts Nav

BrenguĜu pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. Jaunzālītes; SIA Nikars kokapstrāde 2,28

Burtnieku novads

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. SIA „Mežlejas”, „Mežlejas” kokapstrāde 2,8 2. SIA „Cietais rieksts”, „Lāčplēši” kokapstrāde 1,2

Burtnieku pagasts

N.p.k. Objekts, īpašnieks, adrese Darbības sfēra Platība, ha 1. ‘’Luteri’’, SIA ‘’Luteris’’, J.SemeĦuks kokapstrāde 1,28

Dik Ĝi

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. A/S „DikĜu pils”, Egons Mednis tūrisma un viesnīcas pakalpojumi 3,0 2. Z/S „Saulgoži”, Edmunds Gončars lauku tūrisma pakalpojumi 1,0 3. SIA „Ciedra A”, Aivars Zvirbulis kokapstrāde, mežizstrāde, kokvedēju,

forvarderu pakalpojumi, ceĜu būve 1,5

4. SIA „GrūstiĦi”, Juris Brils galdniecībs 1,7 5. SIA „Zilvas”, Jautrīte Brutāne kokapstrāde 2,0 6. Z/S „Jūrnieki”, Jānis Pilsums lauksaimnieciskā ražošana un

lauksaimniecības tehnikas pakalpojumi

6,0

7. „Madaras”, Tatjana Šarova, Daiga LiepiĦa zirgkopība 1,0 8. Z/S „Rīvēni”, Gints Neimanis augĜkopība 6,2 9. Z/S „Gāršas”, Ilga Straševska gaĜas liellopu audzēšana 1,0 10. Z/S „TiltiĦi”, Dainis Dalke lauksaimnieciskā ražošana un

lauksaimniecības tehnikas pakalpojumi

4,0

11. Z/S „Dupēni”, Aina Centere piena lopkopība 1,0

Ipi ėu pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. SIA ‘’Kolvalde’’, Raivo Kolvald Kokapstrāde 6,88

Jeru pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. ‘’Kunturi’’, SIA ‘’Kunturi’’ C ūkkopība-kautuve 2,8 2. ‘’Ezernieki’’, Aldis KĜaviĦš Lopkopība 9,7 3. ‘’Mežmalas’’ Dzintra Berėe Lopkopība 67,0 4. ‘’Jauneglaines’’, IU ‘’R.Kužuma’’ Kokapstrāde 1,4 5. Mehāniskās darbnīcas, LKS ‘’Sprīdītis’’ 2,9 6. ‘’Druvas’’, LKS ‘’Sprīdītis’’ Lopkopība 4,6 7. ‘’Kalntemekas’’, LPKS ‘’Daiva’’ Graudu pārstrāde 3,5 8. Oleru muiža, Kārlis Zemītis Galdniecība 6,8 9. ‘’Zelti’’, SIA ‘’Za Ĝās pēdas’’ Galdniecība 13,4 10. ‘’Cīrulīši’’, Silviko Kokmateriālu pārstrāde 3,1

194

11. Mehāniskās darbnīcas, ‘’Rūjnieki-1’’, LKS ‘’Laikmets’’

4,83

12. Sarmu ferma, SIA ‘’Kunturi’’ Cūkkopība 1,69

Kauguru pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. ‘’Darbnīcas’’, SIA ‘’N.O Partneri’’ Kokapstrāde 1,1 2. ‘’Kaugari’’, SIA ‘’AV NAMS’’ Kokapstr āde 1,0 3. ‘’ĖiguĜi’’, z/s ‘’MazputniĦi’’ Lauksaimniecība 9,3 4. ‘’Būtes-1’’, SIA ‘’Cocybed’’ Kokapstrāde 2,0 5. ‘’Celtnieki’’, PS ‘’Mūri’’ Celtniecība 1,0 6. ‘’ĖēniĦi’’, SIA ‘’Mini serviss’’ Autoremonts 1,1 7. ‘’Brieži’’, z/s ‘’Brieži’’ Lauksaimniecība 1,1 8. ‘’V ītoliĦi’’, z/s ‘’V ītoliĦi Lauksaimniecība 1,0 9. ‘’Ozoli’’, z/s ‘’Aps ītes’’ Lauksaimniecība 1,2 10. ‘’Briškas’’, Daiga Miglava Lauksaimniecība 1,7 11. ‘’PurmaĜi’’, z/s ‘’PurmaĜi’’ Lauksaimniecība 1,5 12. ‘’Betona cehs’’, SIA ‘’Garants’’ Celtniecība 1,0

Kocēnu pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. ‘’Mehāniskās darbnīcas’’, SIA ‘’Silviko’’ Kokapstrāde 2,9173 2. ‘’Jorvika’’; ‘’Jorvika-1’’, ‘’BIKO-LAT’’ Kokapst rāde 4,958; 11,26 3. ‘’Jaunšalkas’’, SIA ‘’Draugs’’ Kokapstrāde 2,9175 4. ‘’Jaunšalkas’’, SIA ‘’Ekers’’ Kokapstrāde 1,4788 5. ‘’Jaunliberti’’, SIA ‘’Milda KM’’ Konservu ražošana 5,4056 6. ‘’Oglītes’’, SIA ‘’Fille 2000’’ KokogĜu ražošana 1,6467 7. ‘’Kalni’’, SIA ‘’Niggra’’ M ēbeĜu ražošana 1,08 8. ‘’Grieži’’, Indulis Ārgalis Kokapstrāde 1,3 9. ‘’BrandeĜu HES’’, SIA ‘’BrandeĜu HES’’ Elektrības ražošana 0,88

ĖoĦu pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. ‘’Celtnieki’’; SIA ‘’Koksne Galdniecība 3,63 2. ‘’A Ħăi’’, SIA ‘’MMA’’ Kokapstr āde 2,8 3. ‘’Helda’’, SIA ‘’Helda’’ Kokapstrāde 1,69 4. ‘’Karl īnas’’; SIA ‘’Baltic Export group KokogĜu ražošana 3,3

Lodes pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. ‘’Rūjas’’; Aldis Putns, Ēriks Bošs Kokapstrāde 2,0 2. ‘’Slokas’’; Sergejs Sniegs Graudu kalte 1,3 3. ‘’Kalntontes’’; Aigars Kalve Slaucamo govju ferma 2,5 4. ‘’GaiduĜi’’; Gunita Roėe Slaucamo govju ferma 2,0 5. ‘’KalniĦi’’; Aigars StrazdiĦš, Inta Kursīte Cūku ferma 2,0 6. ‘’V ītoli’’; Guntis Roėis Liellopu ferma 1,0

Mazsalaca ar l.t.

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. ‘’VecvītiĦi’’ Aitkopība 2,0 2. ‘’Braslas’’ ; LKS „Lauksalaca” Lauksaimniecība 3,9 3. „KukurbaĜĜas” ; LKS „Lauksalaca” Lauksaimniecība 2,8 4. „Priedāju kalte” ; LKS „Lauksalaca” Lauksaimniecība 1,36 5. „Priedāju darbnīca” ; LKS „Lauksalaca” Lauksaimniecība 3,44 6. „Lanelini” Vieglā rūpniecība 1,55 7. „Jurkas”; Agris Ludriksons Lauksaimniecība 1,2

195

8. „Lejasblāėi”; Artis Janelis Lauksaimniecība 5,7 9. SIA „Elkom” Lauksaimniecība 2,32

Naukšēnu pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1 Darbnīcas; SIA ‘’Naukšēni’’,

SIA ‘’Delta Rīga’’

Mehāniskās darbnīcas, Biodegvielas ražotne, Noliktavas, Garāžas, Graudu

kaltes, Degvielas glabātava

7,5

2 ‘’Nomales’’; SIA ‘’Naukšēni’’ Kokz āăētava, Galdniecība, Graudu kodinātava, Noliktavas

6,0

3 ‘’Kr āces’’, SIA ‘’Naukšēni’' Pārtikas rūpniecība 5,0 4 ‘’Kraujas’’; SIA ‘’Naukšēni’’,

Juris Grīnbergs, Kaspars Builis, Aigars Lauberts, Jānis Pūce un Vitauts Ēvele

Lopu ferma, Kokzāăētava, Darbnīcas, Noliktavas

5,5

5 Doles ferma; Ainis Dukurs Noliktavas 3,5 6 ‘’Lambikas’’; Ēriks Čākurs, Aigars Dulbergs,

SIA ‘’Naukšēni’’, Aivars Šīravs, Līga Šīrava Noliktavas, Lopu ferma 2,5

7 ‘’Robežnieku ferma; SIA ‘’Naukšēni’’ Lopu ferma 1,0 8 ‘’Tiltga Ĝi’’; M āris Bošs Lopu ferma 1,0 9 ‘’Sporas’’; Agris Vikmanis Lopu ferma 1,0 10 ‘’Jaunlambikas’’; Andris Ziemanis

SIA ‘’Naukšēni’’ Kokapstrāde, Noliktavas 1,0

11 ‘’Mir ėi’’; Santa Melne, Anna Čerevska, SIA ‘’Naukšēni’’

Lopu ferma 2,0

12 ‘’Mir ėi – 2’’, Aija Rožnoja 3,0

Ramatas pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. Kokzāăētava ‘’Mežeglēs’’, SIA ‘’Egl ītes

mežs’’ kokapstrāde 2,0

2. ‘’Talči’’, SIA ‘’Tal či’’ lauksaimniecība 2,0 3. ‘’Zenteri’’, Biruta Lūsīte lauksaimniecība 1,0 4. ‘’Jaunnuėi’’, Velta MeĜėe lauksaimniecība 1,0 5. ‘’Rijaskalni’’, Gundars LiepiĦš lauksaimniecība 1,0

Rencēnu pagasts Nav

Rūjiena

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. Rūjiena, Rīgas iela 67, īpašnieks zemei Andris

Bodnieks Darbnīcas, kokapstrāde,

metālapstrāde, sūšana u.t.t. 1,9105

2. Rūjiena, Rīgas iela 46, īpašnieks zemei un ēkām Kārlis Mūzis

Kokapstrāde, mēbeĜu ražošana 3,9777

3. Rūjiena, Rīgas iela 62, īpašnieks zemei un ēkām SIA SANAT

Kokapstrāde 1,7693

SēĜu pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. "Arāji"; Dainis Butāns telpas (daĜēji) iz īrētas mēbeĜu

ražotnei 1

SkaĦkalnes pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha

196

1. SIA „ZVZ”, „Kr ācītes”, Modris Zvirbulis Kokapstrāde, kokmateriālu iepirkšana

14,15

2. SIA „Grezo”, „Lībieši”2, Raitis VītiĦš Autoserviss, kokmateriāli, tūrisms 5,93

Vaidavas pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. ‘’Kalnavītoli’’, SIA ‘’Delve 2’’ Saliekamo māju ražošana 1,2005 2. Mehāniskās darbnīcas – ‘’Gaujas iela 17’’,

Tamāra Puzule Tehnikas remonta pakalpojumi 3,2

3. ‘’Centra kalte’’; SIA ‘’P.A.B.’’ Lopbarības ražošana 1,14 4. ‘’Svīkas’’ Bijušās fermas teritorija 1,7

Valmieras pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. Alejas iela 12/1 (Valmiermuiža); Lasmanis

Gunārs Metālizstrādājumi 1,2446 2. Alejas iela 12A (Valmiermuiža); SIA

"COBOLD EKSPORTS" Būvmateriālu ražošana 3,2436 3. Alejas iela 14 (Valmiermuiža); Finanšu

ministrija 2,05 4. Dzirnavu iela 7; Valmieras cietums 1,65 5. Dzirnavu iela 2 (Valmiermuiža); Valmieras

pagasta pašvaldība Pārtikas rūpniecība 1,67 6. Gateri; SIA BALTKOKS AD 1,1 7. Granīti; SIA "BAZALTS" 1,31 8. Jeri – 10; SIA "BETONS" Kokapstrāde 5,7676 9. Kokzāăētava Rūpnieki; Stūrītis Andris Kokapstrāde 2,65 10. Komplekss Topelītes; Stool Gudrun Margit Kokapstrāde 3,0931 11. Parka iela 2; SIA "LT MEŽS" 5,4574 12. Parka iela 2B; SIA "Vikans" 1,5326 13. Profilaktorijs; Brūvere Valda 1/2, Cipruse

Malda 1/2 Kokapstrāde 4,53 14. Valmiermuižas iela 4; Valmieras cietums 2,5 15. Valmiermuižas iela 1 (Valmiermuiža); SIA

"TRAFIC" 2,8919 16. VējiĦi 1; Jurjānis Ingars Kokapstrāde 1,6236

Valmieras pilsētas pašvaldība

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. SIA „SavariĦas”, Beātes iela 49 Zemes meliorācija,

hidrotehnisko būvju būvniecība, kokapstrāde.

8

2. SIA”Ita”; Purva iela 17 Kokapstrāde 1,97 3. SIA ‘’Vendenas logi’’ – SIA ”J&J property”,

Purva ielā 3 Kokapstrāde 1,18

4. SIA ”Garants” Matīšu šoseja 9 Metāla konstrukciju ražošana, kokapstrāde

1,18

5. A/S „Valmieras Piens”; Rīgas iela 93 Piena pārstrāde 8,97 6. SIA ”Grods un partneri”; V.Baloža iela 11 Dzelzsbetona

konstrukciju ražotne 2,22

7. SIA ”J.T. galdniecība”; V.Baloža iela 11B Kokapstrāde 1,08 8. SIA ‘’Betes’’’; Aleksandrs Bobrovs;

Rūpniecības iela 44 Kokapstrāde 1,33

197

9. A/S „Valpro Corp”; L.Laicena ielā 2 Ugunsdzēšanas iekārtu ražošana

2,7

10. SIA ”Valmieras mēbeles”; L.Laicena iela 4 Kokapstrāde , mēbeĜu ražošana

3,8

11. SIA „Triāls”; Rūpniecības iela 2 GaĜas pārstrāde 12 12. SIA”AGA”; Cempu iela 9 Gaisa sadale 2,85 13. A/S „Valmieras stikla šėiedra”; Cempu iela

13 Stikla šėiedras

ražošana 25

14. Vidzemes agroekonomiskā apvienība; Mūrmuižas iela 18

Graudu uzglabāšana 4,5

15. Vladislavs Apše; Gaides iela 10 Metāla savākšana, pārstrāde

1,23

16. SIA ”Andren- Valmiera”; Cempu iela 23 Stiklaplasta izstrādājumu ražotne

1,26

17. A/S „Limbažu ceĜi”; M ūrmuižas iela 20 Asfaltbetona ražotne 2 18. SIA ”Valmieras maiznieks” L.Paegles iela 47 Pārtikas ražošana 1,23 19. SIA ‘’4plus’’; Abula iela 6B Kokapstrāde 1,30

Vilpulkas pagasts Nav

Zil ākalna pagasts

N.p.k. Objekta nosaukums, īpašnieks Darbības sfēra Platība, ha 1. SIA „SILVIKO”

kokapstrāde

8,3

2. SIA „Blue Mountain Peat „

kūdras ieguve

1623,38

198

PIELIKUMS NR. 16 Valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu kopsavilkums

Avots: ZiemeĜvidzemes reăionālā lauksaimniecības pārvalde, 2006.

1.Ūdensnotekas: ar sateces baseinu 10 km2 un lielāku, garumu 5 km un lielāku (arī starpvalstu ūdensnotekas)

ŪSI kods Nosaukums pēc VZD datu bāzes

Baseina platība km2

Kopējais garums (elektroniski izmērītais)

t.sk.regul. garums, km

Gads, kurā regul. Piezīmes

1 2 3 4 5 6 7

52394 Miegupīte 84,9 21,23 12,75 1958/1959/1999 Cēsis Valmiera

5239422 Gružupīte 6,8 5,92 5,92 1957

523944 MīĜuma (Būtes strauts) 7,9 7,04 5,76 1988

5239612 AnuĜa 88,1 12,57 10,73 1953/1990

52396122 Stinku strauts 8,0 6,97 6,41 1968/1973

52396124 TilgaĜu strauts 28,8 9,08 1,75 1953

523972 Rātes upīte 24,3 11,86 5,73 1968/1988

52398 Viltums (ĖeĦăupīte) 23,9 11,94 9,72 1963

5242 Lisa 118,6 28,16 2,31 1964/1964 Cēsis Valmiera

52512 Valmiera-Burtnieki N-1 15,0 11,42 10,79 1959/1999

525122 CīĜi VējiĦi N-1 9,5 7,24 6,03 1976

52514 Mellupe 28,0 13,65 10,00 1962

525142 Benči N-1 12,0 7,00 7,00 1963

525144 Mellupes N-2 10,3 8,74 8,74 1962

525152 TūteĜi M-1 15,0 13,49 9,71 1992

525242 Austras strauts 26,5 10,20 3,07 1960 Valmiera Valka

5252424 Ėeiži N-1 18,0 12,31 5,99 1992 Valmiera Valka

54 Salaca 3421,0 95,59 14,40 1934 Valmiera Limbaži

54312 Piăele 25,0 8,93 1,59 1962

543112 Vecates N-1 15,0 6,44 6,44 1965

5432 Ramata 195,0 28,00 7,60 1970

199

543212 ĀrĦu strauts 10,0 6,23 6,00 1967

54322 KrūkĜupe 22,5 9,70 1,88 1972

54324 Ėīšupe 40,7 7,44 7,01 1960

54326 ZariĦupīte 25,5 9,00 8,17 1965

54332 SkaĦkalnes N-1 9,0 9,70 4,40 1961

54352 Nikuce (Nikučupīte) 10,8 8,58 5,42 1963

5436 LaĦăupīte 17,2 6,27 0,90 1969

54372 Aurupīte 8,3 5,80 5,84 1979

5438 Ėirele 37,9 14,25 6,61 1973/1998

54392 Tīšu N-1 9,0 5,76 5,28 1966

54394 Promulta 9,2 5,31 5,08 1960/1974

5452 Rūja 962,7 72,04 21,75 1953/1957

545212 Melnupīte 36,6 13,88 12,70 1960/1999

5452132 Maiăe 8,3 7,16 5,08 1965/1985

54522 OĜa 51,3 16,90 11,30 1972

545222 Purupīte 11,4 5,14 5,14 1980

54524 Palmute 62,1 12,58 8,90 1965/1997

545242 Vidzemnieku grāvis 18,4 11,92 4,79 1965/1997

545244 Vēršupīte 12,0 8,95 8,61 1959

545252 Virėīte 23,7 13,02 5,60 1978

54526 Pestava (Sapraša) 86,1 24,26 10,60 1964/1986

545262 Maratas upīte 21,8 10,90 10,90 1965/1975

545272 Urmi - Bainīši N-1 14,8 7,67 6,25 1962/1971

54528 Acupīte 275,7 30,52 6,43 1970

545284 Gulbene 57,9 12,78 8,30 1963/1974

5452842 Kārklupīte 9,9 5,14 4,22 1987/1990

5452844 MaiĜupīte 8,9 6,00 6,00 1988

545286 SpriĦăupīte 5,1 7,06 1,80 1969/1987

545296 Raudava 23,4 4,70 4,70 1963

200

545298 Silupīte (Urgas -Zīles ) 22,3 10,01 6,45 1979

5452982 Skolas strauts 9,0 7,99 6,76 1979

5454 Seda 542,7 67,37 17,25 1928/1958 Valmiera Valka

54542 BuĜĜupe 55,2 15,57 11,52 1958/1980

545422 Kančupe (BuĜĜupes N-1) 18,4 9,00 7,20 1958

5454222 BuĜĜupes N-2 8,5 6,12 5,60 1958

545424 OstermaĦu strauts 11,0 7,67 7,11 1975

545432 Baložupe 16,9 12,48 8,67 1968

545434 Gaspaža 18,8 5,52 3,00 1985

54544 Ošupīte 24,0 9,69 6,50 1959

54552 Aunupīte 18,1 10,32 10,32 1981

54554 Dūre (Dūres strauts) 22,5 12,15 6,61 1961

54556 Smiltsvēveru upīte 8,6 6,54 6,54 1962/1970

5456 Ēėinupe (Eiėene) 55,3 14,46 13,60 1965/1970

5458 Briede 443,9 36,20 18,44 1937

545812 Drona (DroĦupe) 37,4 12,97 12,30 1950/1977

54582 Pinte (Budze) 30,9 10,15 6,01 1970

545832 BranguĜupīte (MazvīkuĜu N-1) 12,2 7,11 6,77 1975

5458332 MeĜĜu N-1 6,22 6,22 1959/1987

545834 Ežupīte 13,7 6,79 5,60 1963

545836 Zilūžu grāvis 23,4 5,44 5,44 1956

545838 Paktene (Pededze) 25,4 11,38 8,70 1961

54586 Grūžupīte (Gružupīte) 52,6 11,02 5,90 1956

545862 Mančupīte (Podnieku N-1) 14,6 5,25 5,25 1968/1973

54588 Ziedene 42,0 12,61 12,61 1954

54592 BauĦupīte 28,2 13,07 5,09 1960/1983/1998 Limbaži Valmiera

Kopā 567,6

201

2.1. Polderi

Regulatora caurtekas

ŪSI kods Būves nosaukums Būves platība

km2 Dambja garums km

garums (m) diametrs (m)

PieĦemšanas ekspl. gads

Piezīmes

1 2 3 4 5 6 8 9

Silzemnieku polderis 973,9 1984

Silzemnieku D-1 9,1

Silzemnieku D-2 1,25

545512 Ūdensnoteka M-1 Garums km 4,02

Kopā: 973,9 10,35 0 0,0

2.2. Hidrometriskie posteĦi

ŪSI kods Būves nosaukums PosteĦa veids Baseina platība km2 Drenu tīkla garums km

PosteĦa atvēršanas gads

Piezīmes

1 2 3 4 5 6 7

5458 Briede- Dravnieki Upju 368 1979

Rimeikas Drenu 27 1958

Kopā: 368 27

202

PIELIKUMS NR. 17

Melior ēto zemju stāvoklis uz 2006.gada 1.janvāri Valmieras rajon ā Avots: ZiemeĜvidzemes reăionālā lauksaimniecības pārvalde, 2006.

Meliorēta LIZ LIZ, kurās VaĜējais

Nr. Rajona Rajona LIZ tajā skaitā Meliorācijas sistēmas nepieciešama tīkls

p.k. nosaukums kopplatība Kopā ar ar vaĜēj. nodotas valsts mel.sist.rem.

drenāžu grāvjiem īpašumā pārziĦā un rekonstr. KOPĀ

ha ha ha ha ha ha ha ha km

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

1 Bērzaines 5535,6 2658,5 1790 1742 48 1392 398 170 108,3

2 BrenguĜu 9955,8 3874,5 2582 2438 144 2392 190 220 130,4

3 Burtnieku 18729 7721,1 5753 5672 81 4444 1309 298 270

4 DikĜu 18601,5 5133,9 3252 3181 71 3075 177 280 158,3

5 Ipiėu 6743 2494,6 1769 1769 1040 729 169 103

6 Jeru 12479,4 4356,3 2538 2476 62 2247 291 224 152,2

7 Kauguru 8891,2 3827 2498 2498 2428 70 210 182,7

8 Kocēnu 18481,3 7810,5 5413 5353 60 4318 1095 420 301,2

9 ĖoĦu 8826,4 4424,2 2440 2440 2426 14 167 162,7

10 Lodes 6381,7 2575,9 1692 1692 1677 15 139 126,9

11 Matīšu 8041,9 3823,1 2840 2664 176 2299 541 161 141,2

12 Mazsalacas 7005,4 3079,1 2333 2333 2259 74 250 131,5

13 Naukšēnu 19234 6893,1 4936 4809 127 4333 603 322 300,7

14 Ramatas 17135,7 3414,6 2369 2317 52 2084 285 250 218,7

15 Rencēnu 15887,2 6183,4 4608 4571 37 4260 348 366 264,2

16 SēĜu 6151,1 2804,9 2017 1969 48 1809 208 210 123,9

17 SkaĦkalnes 11207,9 3087,7 2157 2065 92 1848 309 240 96,6

18 Valmieras 7188,8 3149,1 2870 2870 2544 326 240 168,6

19 Vaidavas 10124,1 3762,3 954 954 928 26 110 49

20 Vecates 8974 4016,8 3055 3055 2302 753 197 144,7

21 Vilpulkas 8847 3653,7 2395 2345 50 1923 472 204 176,2

KOPĀ: 234422 88744 60261 59213 1048 52028 8233 4847 3511

203

tabulas turpinājums Ūdensnotekas, grāvji un to stāvoklis

Nr. Nepiec. No rem.nep. Valsts ūdensnotekas Koplietošanas ūdensnotekas Vienas saimn. grāvji

p.k. rem. un ūdnot.atkar. ūdensnot. nepiecieš.rem atkarīgā ūdensnot. nepiecieš.rem atkarīgā grāvji nepiecieš.rem atkarīgā

rekonstr. platība un rekonstr. platība un rekonstr. platība un rekonstr. platība

km ha km km ha km km ha km km ha

1 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22

1 36 146 23,3 12 80 45 8 32 40 16 34

2 26 84 34,4 2 20 40 7 28 56 17 36

3 55 234 68 13 117 94 16 64 108 26 53

4 31 120 46,3 6 54 52 7 28 60 18 38

5 26 89 9 3 27 46 6 24 48 17 38

6 25 94 36,2 4 36 53 7 28 63 14 30

7 29 121 48,7 7 63 66 5 20 68 17 38

8 27 109 61,2 5 45 120 6 24 120 16 40

9 38 188 40,7 13 120 62 7 28 60 18 40

10 24 98 22,9 4 36 50 6 24 54 14 38

11 32 162 54,2 11 90 47 5 20 40 16 52

12 27 113 20,5 5 45 42 7 28 69 15 40

13 37 180 52,7 13 110 100 6 24 148 18 46

14 29 122 75,7 6 54 60 6 24 83 17 44

15 44 290 70,2 20 210 80 8 32 114 16 48

16 28 106 9,9 4 36 52 6 24 62 18 46

17 27 95 16,6 3 27 35 5 20 45 19 48

18 27 108 57,6 4 36 33 6 24 78 17 48

19 23 60 27 5 20 22 18 40

20 21 81 48,7 3 27 50 6 24 46 12 30

21 24 89 65,2 3 27 50 5 20 61 16 42

636 2689 862 141 1260 1204 140 560 1445 355 869

204

Melior ācijas sistēmu galvenie tehniskie rādītāji 1993. raj. 2006.gada 1.janvāri

Kopā Valsts Koplietošana Vienas saimniecības

Nepieciešams Nepieciešams . Nepieciešams Nepieciešams Nr. p.k.

Rādītāji Mērvien. Mērvien. daudz.

Remonts Atjaunot vai

rekonstr.

Mērvien. daudz.


rekonstr.

Mērvien. daudz.


rekonstr.

Mērv. daudz.


rekonstr.

1 Meliorēta lauks. izmant.zeme ha 60724 2747 2100 60724 2747 2100

2 Polderētās zemes platība ha 1000 20 20 1000 20 20

3 VaĜējais tīkls kopā km 3511 356 280 862 53 88 1204 80 60 1445 223 132

4 ūdensnotekas km 2265 256 235 862 53 88 1204 80 60 199 123 87

5 t.sk. regulētas km 2006 256 235 603 53 88 1204 80 60 199 123 87

6 Kontūrgrāvji km 1067 60 37 1067 60 37

7 Nosusināšanas grāvji km 179 40 8 179 40 8

8 Drenāža km 34482 1490 1144 34482 1490 1144

9 Aizsargdambji km 10,6 10,4 0,2

10 Liela diametra kolektori km 135 25 135 25

11 Regulēšanas aizsprosti skaits 5 1 1 3

12 Pārgāznes,straujtekas skaits

13 Dīėeri skaits

14 Tilti kopā skaits 24 4 2 13 2 1 2 9 2 1

15 Iekārtās laipas skaits 1 1

16 Caurtekas skaits 2362 398 35 117 33 10 1796 330 15 449 35 10

17 Drenu akas skaits 4391 425 70 4391 425 70

18 PievedceĜi km 1,2 1,2

19 Hidrometriskie posteĦi skaits 2 2

20 SūkĦu stacijas - ēkas skaits 1 1 1 1

21 SūkĦi skaits 4 1 4 1

Kopējā bilances vērtība(tūkst. Ls ): 6563,8 6621 724,4 457 5439,6

205

PIELIKUMS NR. 18 Valmieras rajonā reăistrētie mājlopi (Stāvoklis uz 2006.gada 01.augustu)

Avots: Valsts aăentūra Lauksaimniecības datu centrs, 2006. Ganāmpulki Dzīvnieki

Dzīvnieku suga

Skaits +/- ar

iepr. mēnesi +/- ar

iepr. gadu Skaits

+/- ar iepr. mēnesi

+/- ar iepr. gadu

Valmieras rajons Liellopi t.sk. slauc. govis

1615

1407

-6

-8

-364

-351

19164

8727

374

65

655

-33 Cūkas 56 5550 Aitas 63 0 5 1625 -180 99 Kazas 91 3 17 298 11 58 Zirgi 120 -2 9 589 3 23

Bērzaines pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

42

38

0 0

-11

-10

607

270

0

-3

22 4

Cūkas 2 260 Aitas 1 0 0 1 0 0 Kazas 4 0 0 8 0 0 Zirgi 2 0 0 2 0 0

BrenguĜu pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

60

47

-1

-3

-26

-28

421

198

1

-5

-79

-45 Cūkas 3 21 Aitas 0 0 0 0 0 0 Kazas 7 0 0 15 0 -3 Zirgi 6 -1 -1 6 -1 -1

Burtnieku pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

102

90

-4

-2

-33

-33

2045

994

79

11

225

75 Cūkas 2 26 Aitas 5 0 0 29 0 -30 Kazas 10 0 1 19 0 -4 Zirgi 9 0 2 226 0 13

Dik Ĝu pagasts

206

Liellopi t.sk. slauc. govis

80

70

-2 0

-29

-22

1056

489

42

18

44

12 Cūkas 3 12 Aitas 7 0 2 61 -1 39 Kazas 3 2 2 12 10 9 Zirgi 7 0 0 43 0 10

Ipi ėu pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

36

34

-1 0

-9

-8

190

60

-1 0

-10

-21 Cūkas 3 19 Aitas 0 0 0 0 0 0 Kazas 0 0 0 0 0 0 Zirgi 0 0 0 0 0 0

Jeru pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

103

89

0 1

-10

-5

944

449

-1 5

47

-2 Cūkas 6 1849 Aitas 7 0 3 297 -30 76 Kazas 4 1 1 27 1 2 Zirgi 2 0 -1 2 0 -1

Kauguru pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

70

57

-1 1

-41

-36

896

370

35 5

19

-31 Cūkas 1 31 Aitas 3 0 -1 97 -9 32 Kazas 1 0 0 5 0 0 Zirgi 3 0 1 5 0 2

Kocēnu pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

139

122

-1

-1

-58

-60

1442

706

26

-4

-92

-113 Cūkas 2 7 Aitas 5 0 0 35 -2 -3 Kazas 2 0 0 5 0 -2 Zirgi 12 -1 0 132 -1 -10

ĖoĦu pagasts

207


93

78

2 0

-12

-11

1279

584

16 0

85

46 Cūkas 6 147 Aitas 4 0 -1 179 -16 50 Kazas 4 0 1 21 -3 18 Zirgi 11 0 0 13 0 1

Lodes pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

51

46

0 0

-6

-7

651

251

19 3

89

11 Cūkas 1 6 Aitas 1 0 0 21 -2 17 Kazas 3 0 1 8 0 3 Zirgi 2 0 1 7 0 0

Mat īšu pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

73

68

0 0

-2

-2

622

302

16 6

7


Mazsalaca Liellopi t.sk. slauc. govis

73

68

0 0

-2

-2

622

302

16 6

7


Mazsalacas lauku teritorija Liellopi t.sk. slauc. govis

87

79

0 0

-15

-18

1458

684

44

12

79 2

Cūkas 2 1316 Aitas 5 0 0 151 -3 -19 Kazas 8 0 1 24 0 3 Zirgi 8 0 2 8 0 1

Naukšēnu pagasts

208


129

105

0

-3

-21

-20

1745

779

21

-1

22

-14 Cūkas 8 133 Aitas 2 0 0 243 -54 -32 Kazas 8 0 0 50 3 10 Zirgi 6 0 0 7 0 0

Ramatas pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

74

68

-1

-1

-19

-20

669

277

13

-1

63

23 Cūkas 1 9 Aitas 8 0 0 92 -1 6 Kazas 6 0 3 14 0 6 Zirgi 5 0 -1 8 0 -1

Rencēnu pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

114

98

4 0

-10

-13

1324

560

6 2

-32 4


Rūjiena Liellopi t.sk. slauc. govis

29

26

0 0

-5

-5

90

47

0 0

-15

-7 Cūkas

0 0

Aitas 0 0 -1 0 0 -2 Kazas 1 0 0 6 0 1 Zirgi 2 0 0 3 0 -8

SēĜu pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

45

40

-1

-1

-5

-4

660

312

12 6

26

10 Cūkas 2 159 Aitas 0 0 0 0 0 0 Kazas 0 0 0 0 0 0 Zirgi 7 0 0 11 0 1

209

SkaĦkalnes pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

53

46

1 2

-12

-9

509

203

12 0

58


Vaidavas pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

64

60

0 0

-12

-8

993

537

24

11

1


Valmiera Liellopi t.sk. slauc. govis

11

10

0 0

0 0

93

55

1 2

29


Valmieras pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

66

51

0 0

-7

-12

387

131

2

-1

33

-9 Cūkas 0 0 Aitas 0 0 0 0 0 0 Kazas 4 0 0 5 0 -3 Zirgi 3 0 2 5 0 2

Vecates pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

37

35

0 0

-7

-5

328

148

-3

-1

10 5

Cūkas 2 27 Aitas 2 0 0 58 -29 -27 Kazas 2 0 0 4 0 0 Zirgi 2 0 0 3 0 0

Vilpulkas pagasts Liellopi 53 -1 -16 747 8 20

210

t.sk. slauc. govis

47

-1

-16

318

0

-1


Zil ākalna pagasts Liellopi t.sk. slauc. govis

0 0

0 0

0 0

0 0

0 0

0 0

Cūkas 0 0 Aitas 0 0 0 0 0 0 Kazas 0 0 0 0 0 0 Zirgi 1 0 -1 15 0 0

211

PIELIKUMS NR. 19 PVD atzīto dzīvnieku kautuvju saraksts Valmieras rajonā (uz 28.03.2006)

Avots: Valsts aăentūra Lauksaimniecības datu centrs, 2006.

Apzīmējumi: L - liellopi, C - cūkas, A - aitas, K - kazas, Z - zirgi, P - putni, T - truši, S - sauvaĜas dzīvnieki

Novietnes reă. Nr.

V/A 'LDC'

Atzīšanas Nr.

UzĦēmuma nosaukums Adrese

Kaujamo dzīvnieku

sugas

LV2600093 A 002275 Z/S „Kunturi” Valmieras rajons, Jeru pag.,

“Cīrulīši” L,C,A,K

LV2600099 A 003195 SIA „Ozoli” Valmieras rajons, BrenguĜu

pag., “Arāji” L,C

LV2600041 A 008130 Z/S "Aizmeži" (līdz 22.02.2005

Z/S „Ataugas“) Valmieras rajons, Rencēnu pag.,

“DēĜas” L,C,A,K

212

PIELIKUMS NR. 20 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērėu grupām (pēc galvenā nekustamā īpašuma lietošanas mērėa)

un pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2006. Avots: Valsts zemes dienests, 2006.

Zemes lietošanas veidi

t. sk. t. sk. Kods

Nekustamā īpašuma lietošanas mērėu

grupa

Īpašumu vai

lietojumu skaits

Kopplatība (5+10+11+ 12+13+15+

16+17)

lauksaimn. izmant. zeme

aramzeme augĜu dārzi pĜavas ganības meži krūmāji purvi

zem ūdeĦiem

zem zivju

dīėiem pagalmi ceĜi pārējās zemes

meliorēts LIZ

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18

01 Lauksaimniecība 8359 161952,4 86613,9 62134,4 796,3 13378,9 10304,3 59033,7 2614,9 3865,4 3919,4 713,6 2158,8 1578,2 2168,1 59720,9

02 Mežsaimniecība 1047 59940,8 1149,5 420,4 10,8 433,1 285,2 47900,9 877,4 7451,8 778,2 0,5 43,7 339,6 1399,7 252,9

03 Ūdenssaimniecība 66 6019,1 9,9 1,4 4,4 3,1 1,0 8,4 25,9 116,7 5850,9 15,5 0,7 0,7 5,9 0,5

04

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 37 1715,4 18,0 4,0 1,3 0,0 12,7 58,6 2,7 1483,4 22,4 0,0 14,9 32,5 82,9 1,4

05

Zvejsaimniecība un zivsaimniecība, t.sk. zivaudzētavas 0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0

06

Vienăimenes un divăimeĦu dzīvojamo māju apbūve 7120 1545,8 682,4 415,2 159,1 60,0 48,1 100,4 9,1 4,3 9,7 0,0 610,7 13,6 115,6 190,4

07

DaudzdzīvokĜu māju apbūve 881 414,7 99,4 43,3 22,9 14,4 18,8 12,8 1,1 0,0 4,8 0,0 272,6 6,6 17,4 17,1

08

Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve 323 155,7 39,6 22,3 1,9 11,0 4,4 5,3 1,5 0,0 1,1 0,0 86,4 2,0 19,8 4,8

09

Sabiedriskas nozīmes objekti 521 1566,6 285,8 140,3 29,4 66,6 49,5 536,1 18,1 7,5 66,2 0,0 243,0 76,3 333,6 66,1

10 Rūpniecības objekti 293 465,5 33,5 13,1 2,1 8,8 9,5 12,6 8,0 21,2 4,9 0,0 312,6 5,6 67,1 6,0

11

Satiksmes infrastruktūras objekti 1076 3175,0 7,4 6,3 0,1 0,0 1,0 4,5 0,2 0,1 2,9 0,0 34,4 3058,8 66,7 0,0

12

Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti 246 303,0 7,9 2,4 1,2 2,1 2,2 4,4 0,4 0,0 2,2 0,0 51,1 0,6 236,4 1,2

13 Pārējie objekti 13 42,0 3,0 0,0 0,0 0,0 3,0 8,4 2,1 0,0 0,2 0,0 0,8 0,2 27,3 0,0

14

Jūras ostas un jūras ostu terminālu apbūve 0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0

Kopā: 19982 237296,0 88950,3 63203,1 1029,5 13978,0 10739,7 107686,1 3561,4 12950,4 10662,9 729,6 3829,7 5114,7 4540,5 60261,3

213

PIELIKUMS NR. 21 Valmieras rajona pazemes ūdens Ħemšanas vietas (20.09.2006.)

Avots: Valmieras reăionālā vides pārvalde, 2006.

ĥemšans vietas kods Ūd. Saimn. Iecirknis Nosaukums Ūdens avota tips ŪdeĦu kategorija

ŪdeĦu uzskaite

Ăeol. dien. kods

Debits (l/s)

Urb.dzi Ĝ. (m)

Ăeogr. koord.

Darb.laiks Piezīmes

Valmieras rajons Valmiera Valmieras pilsētas dome; Lāčplēša iela 2, Valmiera, LV-4201 P500364 - Gauja

52399000 - Gauja Artēziskā aka "DzelzceĜa stacija"

Gaujas ūdens hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Elektrības skait

011030 7.00 130.00 No 1966.g.

P500365 - Gauja

52399000 - Gauja Artēziskā aka "DzelzceĜa stacija"

Gaujas ūdens hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Elektrības skait

011031 7.00 125.00 No 1972.g.

'Naukšēni'' SIA, miner ālūdens urbums ''Valmiera''; Jaunvāles iela 11, Valmiera, LV-4201

P500796 52399000 - Gauja Minerālūdens urbums "Valmiera" Valmierā Jaunvāles ielā 11

Pērnavas ūdens hor MinerālūdeĦi Elektrības skait

050440 7.00 260.00 57'31''40 25'26''50

No 1963.g.

'Vidzemes agrotehniskā kooperatīva sabiedrība" LPKS, ŪAU, NAI; M ūrmuižas 18, Valmiera, LV-4201

P500786 52397200 - Rātsupīte art aka Arukilas-Burtnieku ūd. hor

Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

5.50 155.00 57'33'' 25'26'' No 1964.g.

'LATVENERGO'' valsts AS fil. ZET, Valmieras ETR; Ra iĦa iela 14, Valmiera, LV-4200

P500387 52397200 - Rātsupīte Artēziskā aka ZET teritorijā

Arukilas-Gaujas ūd. hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

008113 2.00 91.00 No 1962.g.

'VALMIERAS STIKLA Š ĖIEDRA'' AS; Cempu 13, Valmiera, LV-4201

P500482 52397300 - Gauja Artēziskā aka Nr.2 rūpniecības teritorijā

Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

007363 12.00 150.00 57'31''39 25'27''02

No 1960.g.

P500483 52397300 - Gauja Artēziskā aka Nr.3 rūpniecības teritorijā



Ūdens mērītājs

007364 6.00 150.00 57'31''38 25'27''22

No 1969.g.

P500485 52395000 - Gauja ūdensapgādes urbums Nr.4 Arukilas-Gaujas ūd. hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

021023 12.00 150.00 57'31''30 25'27''04

No 2004.g.

P500862 52395000 - Gauja ūdensapgādes urbums Nr.5 Arukilas ūdens horizonts

Dzeramais ūdens ar apstrādi

Ūdens mērītājs

021509 10.00 150.00 57'31''33 25'27''16

No 2006.g.

'VALMIERAS PIENS'' AS; R īgas iela 93, Valmiera, LV-4201

P500303 52397100 - Gauja Artēziskā aka Nr. 1 Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

006273 4.00 130.00 57'31''19 25'23''12

No 1967.g.



Ūdens mērītājs

006274 4.00 128.00 57'31''24 25'23''26

No 1967.g.

214



Ūdens mērītājs

006275 5.00 100.00 57'31''34 25'23''25

No 1969.g.



Ūdens mērītājs

006276 3.50 104.00 57'31''16 25'23''04

No 1984.g.



Ūdens mērītājs

006278 6.00 105.00 57'31''13 25'22''54

No 1974.g.



Ūdens mērītājs

006279 5.00 95.00 57'31''19 25'23''15

No 1974.g.

SIA ''VALMIERAS ŪDENS''; Rūpniecības iela 50, Valmiera, LV-4201

ŪDENS IEGUVES VIETAS PILSĒTAS TERITORIJĀ

P500575 52391000 - Gauja Artēziskā aka Nr. 17-8 Lucas ielā



Ūdens mērītājs

008110 14.00 100.00 57'32''24 25'26''05

No 1958.g.

P500576 52391000 - Gauja Artēziskā aka Nr. 18-5 Jaunvāles ielā



Ūdens mērītājs

006692 19.00 149.00 57'31''41 25'26''51

No 1956.g.

P500686 52395000 - Gauja Artēziskā aka Nr. 19-41 Ciedru ielā



Ūdens mērītājs

008107 8.00 135.00 57'31''33 25'25''29

1972-2001

'VALMIERAS RE ĂIONA PATĒRĒTĀJU BIEDRĪBA'' SIA; R īgas iela 4, Valmiera, LV-4201

P500715 52399000 - Gauja Artēziskā aka ~ 0,5 km uz D no Valmieras dzelzc. Stacijas



Ūdens mērītājs

011033 5.00 135.00 57'30''56 25'26''08

No 1970.g.

ZIEME ěU ELEKTRISKIE T ĪKLI'' valsts AS ''LATVENERGO'' fili āle; RaiĦa 14, Valmiera, LV-4201

P500123 52395000 - Gauja Art. urb. Gaujas ūdens hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

'LATVENERGO'' valsts AS, fil. ''AUGSTSPRIEGUMA T ĪKLI'' Valmieras apakšstacija; Raunas iela 4, Valmiera, LV-4201

P500091 52397300 - Gauja Artēziskā aka Arukilas-Gaujas ūd. hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

011042 7.00 122.00 57'31'43 25'27''39

No 1956.g.

'1.Valmieras ROBEŽSARGU BATALJONS''; Kaugurmuiža, V almiera, Valmieras raj.

P500102 52395000 - Gauja Kaugurmuiža Nenoteikts ūdens hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Aprēėini

'LAUKTEHNIKAS ENERG ĒTIĖIS'' SIA; Cempu iela 8c, Valmiera, LV-4201

P500094 52397300 - Gauja Artēziskā aka Cempu ielā 8



Ūdens mērītājs

011037 1.00 80.00 57'31'00 25'26''55

No 1987.g.

'VALMIERAS PIENS'' AS, sviesta-siera bāze; Cempu iela 2, Valmiera, LV-4201

P500090 52397300 - Gauja Artēziskā aka Arukilas-Gaujas ūd. hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

011023 7.00 145.00 57'31'25 25'26''45

No 1989.g.

P500578 54338000 - Aurupīte Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Elektrības skait

006803 3.00 80.00 57'51'47 25'03''00

No 1960.g.

215

'KORAL PLUS'' ražošanas AS; Rūjienas iela 31, Mazsalaca, Valmieras raj., LV-4215

P500347 54338000 - Aurupīte Artēziskā aka Rūjienas ielā 31



Ūdens mērītājs

006306 1.50 85.00 No 1958.g.

P500837 54338000 - Aurupīte ūdensapgādes urbums ''jaunais''

Arukilas ūdens horizonts


Ūdens mērītājs

3.50 90.00 57'51'48 25'03''44

No 2003.g.

'BANGA'' Ska Ħkalnes pagasta SIA, ''Promilti''; Mazsalaca, Valmieras rajons, LV-4215

P500561 54350000 - Salaca Artēziskā aka '''Promulti'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

006838 1.00 123.00 57'50''59 25'05''55

No 1969.g.

'BANGA'' Ska Ħkalnes pagasta SIA, Mazsalacas pils. BIO-50 pirts SE; Rūpniecības iela 2, Mazsalaca, Valmieras rajons, LV-4215

P500560 54338000 - Aurupīte Artēziskā aka ''Parka-7'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

011509 2.00 65.00 57'51''40 25'02''57

No 1961.g.

'LARELINI'' SIA, MAZSALACAS AUSTUVE; R ūpniecības iela 2, Mazsalaca, Valmieras rajons, LV-4201

P500335 54337000 - Salaca Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

011510 4.00 80.00 No 1966.g.

'VALMIERAS PIENS'' AS, piena p ārstr ādes cehs Mazsalacā; RaiĦa iela 12, Mazsalaca, Valmiera, LV-4201

P500282 54337000 - Salaca Artēziskā aka Nenoteiktais ūdens hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

06289 6.00 80.00 57'51''28 25'03''10

No 1959.g.

'ELKOMS A'' SIA; Bazn īcas iela 22, Mazsalaca, Valmieras rajons, LV-4215 P500224 54338000 - Aurupīte Artēziskā aka Baznīcas 22a Arukilas-Burtnieku ūd.

hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Aprēėini 3.50 76.00 57'51''34 25'03''50

No 1954.g.

MAZSALACAS VIDUSSKOLA; Parka iela 30, Mazsalaca, Valmieras rajons, LV-4215 P500559 54350000 - Salaca Artēziskā aka ''Vidusskola'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

011513 7.00 100.00 57'52''15 25'03''50

No 1975.g.

Rūjiena

'ěATVIJAS NAFTA'' MPVAS, DUS 26; P ērnavas iela 23, Rūjiena, Valmieras raj., LV-4240 P500105 54520000 - Rūja Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

011563 2.00 100.00

No 1974.g.

'GARANTS'' SIA, cehs Rūjienā; Pērnavas iela 2, Rūjiena, Valmieras raj., LV-4240 P500489 54527000 - Rūja Artēziskā aka Pērnavas 2 Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

011564 1.00 100.00 57'53''16 23'21''30

No 1980.g.

'RŪJIENAS SILTUMS'' SIA; Rai Ħa iela 3, Rūjiena, Valmieras rajons, LV-4240 P500327 54527000 - Rūja Artēziskā aka Rīgas 18 Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 011555 10.00 106.00 57'53''46 25'20''00

No 1962.g.

P500328 54527000 - Rūja Artēziskā aka ''Rūjienas

vidusskola'' Rīgas 30 Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 006679 3.50 65.00 57'53''42 25'20'13

No 1963.g.

P500747 54527000 - Rūja Artēziskā aka Rīgas 65

Nenoteiktais ūdens hor


Aprēėini 011551 2.50 122.00 57'53''17 25'21''49

No 1956.g.

'VALMIERAS PIENS'' AS, R ūjienas pienotava; Upes iela 5, Rūjiena, Valmieras rajons, LV-4240

216

P500128 54525300 - Rūja Artēziskā aka Upes ielā 5 Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

013077 3.00 120.00 57'53''44 25'19''35

No 1955.g.

'VALMIERAS MAIZNIEKS'' Latvijas - V ācijas kopuzĦēmums, SIA, Rūjienas maizes ceptuve; Kronvalda iela 57, Rūjiena, Valmieras raj., LV-4240 P500100 54525000 - Rūja Art. Urb. Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

57'54''24 25'20''06

'VTU VALMIERA'' pašvald ības SIA, Rūjienas filiāle; Rūjiena, Valmieras ra., LV-4240 P500160 54529500 - Rūja Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 011566 0.50 50.00 57'53''59 25'18''38

No 1986.g.

Mazsalacas lauku ter.

'LAUKSALACA'' LKS; ''Pried āji'', Mazsalacas lauku ter., Valmieras rajons, LV-4215

P500092 54338000 - Aurupīte Artēziskā aka ''Sipari'' (79) Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 018503 1.00 80.00 57'53''22 25'03''06

No 1969.g.

P500093 54338000 - Aurupīte Artēziskā aka

''KukurbaĜĜas'' (79) Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 020375 2.00 90.00 57'52''45 25'02''34

No 1987.g.

'PRIEDĀJI'' dz īvokĜu īpašnieku koop.sabiedrība; "Pried āji", Mazsalacas lauku ter., Valmieras rajons, LV-4215 P500155 54337000 - Salaca Artēziskā aka ''Priedāji'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 011515 1.00 85.00 57'52''30 25'02''57

No 1968.g. cits apsaimniekotājs

'LOJAS'' ZS; ''Lojas'', Mazsalacas pils.l.t., Valmi eras rajons, LV- 4215

P500836 54300000 - Salaca Ūdensapgādes urbums ''DauguĜi''



Ūdens mērītājs

3.00 67.00 57'51''27 25'07''22

No 2003.g.

Bērzaines pagasts

'JAUNBURTNIEKU PAMATSKOLA''; ''Jaunskundri ėi'', B ērzaines pagasts, Valmieras rajons, LV-4208

P500860 54583500 - Briede ŪAU Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

006815 3.00 90.00 57'37''09 25'11''34

No 1973.g.

'KALVE'' koop.sabiedr ība; ''Kalves'', B ērzaines pagasts, Valmieras rajons, LV-4208

P500074 54583700 - Briede Artēziskā aka ''PurmaĜii'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

019976 2.00 75.00 57'31''15 25'12''16

No 1979.g.

'VĀKŠENI'' zemnieku saimniecība; ''V ākšēni'', B ērzaines pagasts, Valmieras rajons, LV-4208

P500170 54583300 - Briede Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 018597 3.00 80.00 No 1971.g.

'KOCI ĥI'' zemnieku saimniecība; ''Koci Ħi'', B ērzaines pagasts, Valmieras rajons, LV-4208

217

P500164 54583500 - Briede Artēziskā aka "Ludzēni" Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 16963 3.00 80.00

No 1972.g.

'BRIEDE'' BIEDR ĪBA, KM; ''Lazdas-18'', B ērzaines pagasts, Valmieras rajons, LV-4208

P500431 54583600 - Zilūžu gr. Artēziskā aka ''Veckrogi - 1''



Elektrības skait

20144 2.50 164.00

No 1980.g.

P500432 54583600 - Zilūžu gr. Artēziskā aka ''Veckrogi - 2''



Elektrības skait

11289 3.00 80.00

No 1969.g.

BrenguĜu pagasts

'VIKARS UN KO'' SIA; ''Z ālītes'', BrenguĜu pagasts, Valmieras rajons

P500158 52394200 - b.n. Artēziskā aka ''Zālītes'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 005616 2.00 103.00 57'31''58 25'32''37

No 1974.g.

BrenguĜu pagasta padome, BrenguĜu pagasta NAI; BrenguĜu pag., Valmieras raj., LV - 4245

P500086 52398000 - Dedums Artēziskā aka ''Centrs - BrenguĜi''



Elektrības skait

014236 5.50 102.00

No 1967.g.

BrenguĜu pagasta padome, Cempu ciemata NAI; BrenguĜu pag., Valmieras raj., LV - 4245

P500353 52398000 - Dedums Artēziskā aka ''Centrs - Cempi''



Elektrības skait

014002 2.00 90.00

No 1967.g.

'ABULA'' SIA; ''Abula'', Brengu Ĝu pagasts, Vamieras rajons, LV - 4245

P500166 52410000 - Abuls Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 3.00 57'32''58 25'32''47

'PŪPOLI'' d ārzkopības koop.sabiedrība; BrenguĜu pagasts, Valmieras raj., LV - 4245

P500350 52513000 - Gauja Artēziskā aka ''Pūpoli - 1'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 020197 4.00 90.00 No 1982.g.

P500351 52513000 - Gauja Artēziskā aka ''Pūpoli - 2'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 020535 1.00 85.00 No 1990.g.

Z/S ''PURI''; ''Šmikones'', Brengu Ĝu pagasts, Valmieras rajons, LV - 4245

P500171 52410000 - Abuls Artēziskā aka ''Saule'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 020236 1.00 90.00 57'31''30 25'35''21

No 1983.g.

'ROZ ĪTES'' ZS; ''Roz ītes'', BrenguĜu pag., Valmieras raj., LV - 4245

P500712 52394200 - p.n. Artēziskā aka ''Arāji'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 016890 2.00 100.00 57'29''49 25'33''07

No 1969.g.

Burtnieku novads

BURTNIEKU NOVADA DOME; Valmieras rajons, Mat īši

P500165 54520000 - Rūja Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 6.00 85.00

P500121 54593000 - Burtnieku

ez. Artēziskā aka ''Ciemtas - Vecate''



Elektrības skait

007467 4.00 100.00 57'47''44 25'08''12

No 1966.g.

218

'MAT ĪŠI'' SIA; Skolas iela 11, Burtnieku novads, Valmieras rajons, LV-4210 P500548 54581200 - Drona Artēziskā aka ''Kārkli'' Arukilas-Burtnieku ūd.

hor

P500550 54581200 - Drona Artēziskā aka ''Ėinkas'' Arukilas-Burtnieku ūd.

hor 006652 cits

apsaimniekotājs

P500551 54581200 - Drona Artēziskā aka ''DreimaĦi'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor

006653

P500552 54581200 - Drona Artēziskā aka ''Jaunkriėi'' Arukilas-Burtnieku ūd.

hor 006654

Burtnieku pagasts

'VALPRO CORP'' Latvijas-Austr ālijas kopuzĦēmums, AS; Laicena iela 2, Valmiera, LV-4201

P500267 52395000 - Gauja Artēziskā aka atpūtas bāzē ''Burtnieki''



Aprēėini

'BURTNIEKI'' zirgaudz ētava, SIA; p/n Burtnieki, Burtnieku pagaasts, Valmieras raj, LV - 4206

P500540 54581100 - Briede Artēziskā aka ''Mehāniskās darbīcas''



Elektrības skait

050318 1.00 332.00 57'04''49 25'15''45

No 1963.g.

P500671 54560000 - Ēėinupe Artēziskā aka ''Umpurti'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Elektrības skait

018559 3.00 65.00 57'40''05 25'17''18

No 1967.g.

P500672 54554000 - Dūre Artēziskā aka ''Taubes'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Elektrības skait

017263 2.00 74.00 57'42''05 25'19''55

No 1965.g.

P500673 54560000 - Ēėinupe Artēziskā aka ''Slavicēni'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Elektrības skait

011286 4.60 75.00 57'38''37 25'19''55

No 1966.g.

P500674 54583100 - Briede Artēziskā aka ''RūĦi'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Elektrības skait

018935 2.00 72.00 57'39''23 25'13''26

No 1978.g.

'BURTNIEKU PAGASTA PADOME''; J.Vint ēna iela 7, Burtnieku pagasts, Valmieras rajons, LV - 4206

P500579 54570000 - Burtnieku ez.

Artēziskā aka ''Centrs'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

017261 4.00 75.00 57'41''51 25'16''27

No 1966.g.

P500581 54570000 - Burtnieku ez.

Artēziskā aka ''Bērnudārzs'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

017260 3.00 72.00 No 1963.g.

'BURTNIEKU AUSEK ěA VIDUSSKOLA'', ''Burtnieku Ausek Ĝa vidusskola'', Burtnieku pagasts, Valmieras rajons, LV-4206

P500848 54590000 - Burtnieku ez.

ūdensapgādes urbums Burtnieku ūd. hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

021383 2.00 60.00 57'40''35 25'15''55

No 2005.g.

'RŪJIENA'' SIA, obj.z āles miltu cehs Burtnieku pag. ''Silzemnieki''; ''Silzemnieki'', Burtnieku pag., Valmieras rajons

P500080 54542100 - BuĜĜupe Artēziskā aka ''Silzemnieki''



Aprēėini 020142 1.00 65.00 No 1980.g.

Dik Ĝu pagasts

'KĀRLĪŠU DZIRNAVAS'' zemnieku saimniecība; ''K ārl īšu dzirnavas'', DikĜu pagasts, Valmieras raj., LV-4223

219

P500541 54584100 - Mazbriede Artēziskā aka ''Kārlīši'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Elektrības skait

018610 1.50 72.00

No 1971.g.

'JŪRNIEKI'' zemnieku saimniecība; ''Jūrmalnieki'', Dik Ĝu pagasts, Valmieras rajons, LV-4223

P500582 54586300 - Grūžupīte Aka fermas "BirzgaĜi" teritorijā



Elektrības skait

17297 1.00 60.00 57'36'' 25'07'' No 1967.g.

'DIK ěU PILS'' AS, ''Dik Ĝu pils'', Dik Ĝu pagasts, Valmieras rajons, LV-4223

P500835 54584300 - Mazbriede ūdensapgādes urbums ''DikĜu pils''



Ūdens mērītājs

008715 6.80 145.00 57'35''55 25'05''02

No 2002.g.

'VASARI ĥAS'' SIA, UAU; ''Salenieki'', Dik Ĝu pagasts, Valmieras rajons, LV-4225

P500149 54586300 - Grūžupīte Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 018609 2.00 110.00 57'31''16 25'04''55

No 1971.g.

'DIK ěU PAGASTA PADOME'', ''Gr āvelsiĦi'', Dik Ĝu pagasts, Valmieras rajons, LV-4223

P500161 54584100 - Mazbriede Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 006664 3.00 160.00 57'35''53 25'05''31

No 1971.g.

'DAUGUěI'' SIA, ''Amatnieki'', Dik Ĝu pagasts, Valmieras rajons, LV-4225

P500150 54586300 - Grūžupīte Artēziskā aka ''Amatnieki'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 018608 1.00 90.00 57'31'' 25'04'' No 1968.g.

Ipi ėu pagasts

'IPI ĖU PAGASTA PADOME''; p/n Ipi ėi, Ipi ėu pagasts, Valmieras rajons, LV-4242

P500357 54526300 - Sapraša Artēziskā aka ''Centrs'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 011274 3.00 100.00 58'00'29' 25'10''40

No 1969.g.

P500358 54526300 - Sapraša Artēziskā aka pamatskolas teritorijā



Aprēėini 018663 0.50 90.00 No 1968.g.

P500359 54526300 - Sapraša Artēziskā aka ''Pontes'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 018662 2.00 100.00 No 1974.g.

'IPI ĖI'' lauksaimniec ības koop.sabiedrība; Liepu iela 2, Ipiėu pagasts, Valmieras rajons, LV-4242

P500126 54526000 - Sapraša Artēziskais urbums Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini

Jeru pagasts

'KUNTURI'' ZS; ''C īrul īši'', Jeru pagasts, Valmieras rajons, LV-4241

P500851 54527000 - Rūja ŪAU ''Cīrulīši'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

014362 1.50 84.00 57'52''04 25'21''59

No 1967.g.

'RŪJA'' specializētais valsts sociālās aprūpes centrs; p/n Straume, Jeru pagasts, Valmieras rajons, LV-4234

220

P500089 54527000 - Rūja Artēziskā aka ~3km no Rūjienas pa Rūjienas-Valmieras ceĜu



Aprēėini 017198 2.00 84.00 57'52''43 25'21''52

No 1966.g.

'JERU PAGASTA PADOME'', ''Valdaines'', Jeru pagasts, Valmieras rajons, LV-4234

P500162 54522200 - Parupīte Artēziskā aka ''Sprīdītis'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

006685 1.50 70.00 57'51''34 25'21''34

No 1967.g.

'MEŽMALAS'' zemnieku saimniec ība; ''Mežmalas'', Jeru pagasts, Valmieras rajons, LV-4240

P500465 54522200 - Parupīte Artēziskā aka ''Jaunskapari''



Aprēėini 016949 1.00 70.00 57'31''09 25'19''29

No 1968.g.

'CERIĥI'' zemnieku saimniecība; ''Ceri Ħi'', Jeru pagasts, Valmieras rajons, LV-4234

P500118 54520000 - Rūja artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

018817 2.00 70.00 No 1976.g.

'RŪJAS PAMATSKOLA''; ''R āmnieki'', p/n Rūjiena, Jeru pagasts, Valmieras rajons, LV-4240

P500145 54570000 - Burtnieku ez.

artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 1.20

60.00 57'54''11 25'16''03

No 1968.g.

Kauguru pagasts

'KAUGURU PAGASTA PADOME''; p/n M ūrmuiža, Kauguru pagasts, Valmieras rajons, LV-4224

P500435 52394200 - b.n. Artēziskā aka Valmieras-Cēsu ceĜa 2 km



Ūdens mērītājs

017310 4.00 92.00 No 1964.g.

'MAZPUTNI ĥI'' ZS; Kauguru pagasts, Valmieras rajons

P500798 52394500 - Miegupe Artēziskā aka ''ĖiguĜi'' (79) Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 013692 0.80 80.00 57'28''49 25'29''50

No 1977.g.

P500562 52391000 - Gauja ŪDENS IEGUVES VIETA ''GRĪŠěI'' Artēziskā aka Nr.1-59 Kauguru pag. ''GrīšĜi''



Ūdens mērītājs

008095 16.00 130.00 57'30''54 25'24''48

No 1986.g.

P500563 52391000 - Gauja Artēziskā aka Nr.2-58 Kauguru pag. ''GrīšĜi'



Ūdens mērītājs

008096 12.00 130.00 57'30''43 25'24''48

No 1989.g.




Ūdens mērītājs

008097 15.00 130.00 57'30''44 25'24''19

No 1986.g.

P500565 52391000 - Gauja Artēziskā aka Nr.4-46 250 m uz D no ūdens Ħemšanas vietas ''GrīšĜi'



Ūdens mērītājs

008089 15.00 130.00 57'30''34 25'23''35

No 1967.g.




Ūdens mērītājs

008102 13.00 120.00 57'30''25 25'23''31

No 1981.g.

P500567 52391000 - Gauja Artēziskā aka Nr.6-63 Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

008089 10.00 130.00 57'30''14 25'23''51

No 1990.g.

221




Ūdens mērītājs

008103 10.00 130.00 57'30''02 25'23''50

No 1981.g.




Ūdens mērītājs

008105 13.00 130.00 57'29''55 25'23''36

No 1973.g.




Ūdens mērītājs

008101 10.00 150.00 57'29''45 25'23''42

No 1973.g.

P500571 52391000 - Gauja Artēziskā aka Nr.10-47 200-250 m uz D no ūdens Ħemšanas vietas ''Segli'



Ūdens mērītājs

008090 15.00 130.00 57'29''36 25'23''50

No 1967.g.




Ūdens mērītājs

008099 15.00 135.00 57'29''29 25'23''52

No 1980.g.




Ūdens mērītājs

008100 15.00 130.00 57'29''17 25'23''59

No 1973.g.

P500574 52391000 - Gauja Artēziskā aka Nr.16-26 Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

011012 15.00 135.00 57'28''21 25'24''04

No 1992.g.

'BRIEŽI'' ZS, urbums; ''Ausmas', Kauguru pagasts, V almieras rajons

P500852 52394300 - Miegupe ŪAU Arukilas-Gaujas ūd. hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

008717 2.00 135.00 57'28''17 25'27''59

No 2002.g.

Likvid ējamais Rīgas pilsētas pašvaldības uzĦēmums ''Veselības un sporta parks ''Līči''''; ''L īči'', Kauguru pagasts, Valmieras rajons, LV-4224

P500833 52300000 - Gauja ūdensapgādes urbums ''Līči''

Gaujas ūdens hor. Dzeramais ūdens bez apstrādes

Aprēėini 2.00 30.00 57'27''86 25'24''40

No 1981.g.

'M ŪRI'' paju sabiedr ība; p/n Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Valmieras rajons, LV-4224

P500167 52394000 - Miegupe Artēziskā aka ''Zvārăi'' Gaujas ūdens hor. Dzeramais ūdens bez apstrādes

Aprēėini

P500558 52394000 - Miegupe Artēziskā aka ''ĖiguĜi'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor

'J.Endzelīna KAUGURU PAMATSKOLA''; M ūrmuiža, Kauguru pagasts, Valmieras rajons, LV-4224

P500583 52394200 - b.n. Kauguru pamatskola Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

007361 1.00 115.00 57'29''42 25'27''02

No 1967.g.

'GARANTS'' SIA, betona cehs ''Sapas''; ''Sapas'', Kauguru pag., Valmieras raj., LV-4224

P500388 52397300 - Gauja Artēziskā aka ''Sapas'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

017308 3.00 121.00 57'28''03 25'24''45

No 1960.g.

'AKMENS'' zemnieku saimniecība; ''Akmens'', Kauguru pagasts, Valmieras rajons, LV-4224

P500116 52394100 - Miegupe Artēziskā aka ''Briškas'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 013402 2.00 90.00 57'28''44 25'25''13

No 1987.g.

Kocēnu pagasts

'VOER'' SIA, DUS Koc ēnu pagastā; ''Ābelītes'', Kocēnu pag., Valmieras raj., LV-1073

P500079 52396100 - Jumara artēziskā aka Gaujas ūdens hor. Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

018731 1.00 79.00 57'30''45 25'20''22

No 1975.g. neizmanto

222

'DRAUGS'' SIA; ''Jaunšalkas'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

P500785 52397100 - Gauja artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 3.00 113.00 57'32''46 25'22''59

No 1960.g.

'BIKO-LAT'' SIA, fili āle Jumaras kokzāăētava; Kocēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

P500312 52395000 - Gauja artēziskā aka ''VīteĜi'' Gaujas ūdens hor. Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

014240 1.00 90.00 57'28'' 25'19''

No 1969.g.

'MAZAIS ANSIS'' SIA; ''Ans īši'', Kocēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4227

P500746 52365800 - Zvirgzdupīte

artēziskais urbums ''Ansis'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

007680 1.00 116.00 57'27''54 25'15''25

No 2000.g.

'AUTOSERVISS BIRUMS'' SIA ''Spr īdīši'', Kocēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

P500793 52396100 - Jumara Artēziskā aka ''Sprīdīši'' (79)



Ūdens mērītājs

013362 1.00 100.00 57'31''29 25'22''26

No 1967.g.

KOCĒNU PAGASTA PADOME, Kocēnu c.; Alejas iela 8, Kocēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

P500400 52396100 - Jumara Artēziskā aka Nr. 1 Kocēnu ciem.



Aprēėini 014001 5.00 130.00 57'31''09 25'20''57

No 1981.g.

P500401 52396100 - Jumara Artēziskā aka Nr. 2 Kocēnu ciem.



Aprēėini 020350 3.00 140.00 57'31''06 25'21''00

No 1986.g.

'PILSKALNI'' zemnieku saimniec ība; ''Pilskalni'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

P500789 52365000 - Vaidavas ezers

Artēziskā aka (79) Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 007742 1.50 141.00 57'27''44 25'16''15

No 2000.g.

'VENDEN'' SIA, ražotne Koc ēnu pag., ''MežuĜi'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

P500847 52000000 - Gaujas baseins

avots ''MežuĜi'' Gaujas ūdens hor. Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

013925 6.00 6.00 57'28''08 25'22''29

No 2001.g.

'LATVIJAS VALSTS MEŽI'' valsts AS, Rietumvidzemes m ežsaimniecība; ''Gaujas'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

P500839 52396100 - Jumara ūdensapgādes urbums Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

008755 5.00 150.00 57'30''28 25'22''46

No 2003.g.

'Zemniecība'' SIA, ūau ''Viesturi'' Koc ēnos; ''Viesturi'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220


ūdensapgādes urbums ''Viesturi''



Ūdens mērītājs

3.00 105.00 57'28''35 25'15''30

No 1982.g.

KOCĒNU PAGASTA PADOME, Rubenes c.; Rubene, Kocēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4227


Artēziskā aka Nr. 1 Rubenes ciem.



Aprēėini 014000 3.00 90.00 57'28''08 25'15''29

No 1987.g.


Artēziskā aka Nr. 2 Rubenes ciem.



Aprēėini 020405 3.00 120.00 57'28''15 25'14''46

No 1987.g.

MĀRIS ROZENBAHS; ''Muj āni'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons

P500855 52396400 - AnuĜa Mujānu izglītības biedrības nama ŪAU

Burtnieku ūd. hor Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

008825 1.00 42.00 57'31''25 25'16''50

No 2003.g.

Marta K Ĝavenieka art. Urbums ''Beites'' Kocēnu pagastā; Gaujas ielā 2-52, Valmiera, LV-4201

223

P500088 52396100 - Jumara artēziskais urbums ''Beites'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

006339 3.00 100.00 57'32''32 25'21''24

No 1971.g.

'MILDA KM'' SIA; ''Jaunliberti'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

P500273 52396500 - Jumara Artēziskā aka Nr. 2 Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

006243 5.00 144.00 No 1977.g. akas ūdens aizsardzības zona 30 m



Ūdens mērītājs




Ūdens mērītājs


'MEŽCIEMI'' zemnieku saimniec ība; ''Mežciemi'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

P500226 52396500 - Jumara Artēziskā aka Gaujas ūdens hor. Dzeramais ūdens bez apstrādes

Aprēėini 018613 2.50 90.00 57'31''14 25'19''50

No 1971.g. cits apsaimniekotājs

'STINKAS'' zemnieku saimniecība; ''Stinkas'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

P500076 52396300 - Jumara Artēziskā aka ''Tožas'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

006288 1.50 129.00 No 1956.g.

Rasmas Rečas apsaimniekotais ŪAU; ''Lejastulpes'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

P500122 52396100 - Jumara Artēziskā aka Gaujas ūdens hor. Dzeramais ūdens bez apstrādes

Aprēėini 66.00 No 1965.g.

'ASTRAS'' SIA; ''Astras'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

P500542 52395000 - Gauja Artēziskā aka ''Mildas'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 020198 1.00 70.00 No 1982.g.

P500543 52395000 - Gauja Artēziskā aka ''TilgaĜi'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 0.90 60.00 No 1967.g.

'DZEZKALNI'' L.Lait āna apsaimniekotais ŪAU; ''Kundzi Ħi'', p/n Rubene, Kocēnu pag., Valmieras rajons, LV-4227


Artēziskā aka ''Dzelzkalni'' Gaujas ūdens hor. Dzeramais ūdens bez apstrādes

Aprēėini 017307 3.00 97.00 57'28''37 25'14''34

No 1967.g.

'VTU VALMIERA'' pašvald ības SIA; ''BrandēĜi'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220 P500159 52396100 - Jumara Artēziskā aka Nr. 1 Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

011036 3.00 110.00 57'31''12 25'21''60

No 1960.g.

P500423 52396100 - Jumara Artēziskā aka Nr. 2 Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

011035 4.00 90.00 57'31''16 25'22''00

No 1983.g.

ĖoĦu pagasts 'RŪJIENA'' SIA, R ūjienas linu pārstr ādes cehs ĖoĦu pagastā; Mūrmuižas iela 15, Valmiera, LV-4201 P500346 54526200 - b.n Artēziskā aka ''RoziĦi'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 011598 2.00 70.00 No 1980.g.

'ĖOĥU PAGASTA PADOME'', ''Celtnieki'', ĖoĦu pagasts, Valmieras rajons, LV-4247

224

P500544 54526200 - b.n Artēziskā aka ''EriĦi'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 006804 2.00 110.00 57'53''57 25'21''57

No 1968.g.

P500545 54529300 - Rūja Artēziskā aka ''Avoti'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 014179 1.50 80.00 57'56''07 25'21''02

No 1966.g.

P500546 54529300 - Rūja Artēziskā aka ''Dīėeri'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 011278 57'57''17 25'20''22

No 1976.g.

'Rūjienas Piensaimnieku Biedrība, INC'' ERI ĥU SIEROTAVA; Upes iela 7, Rūjiena P500539 54526200 - b.n Artēziskā aka EriĦu

sierotavas teritorijā Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

017196 7.00 120.00 57'53'' 25'48'' No 1965.g. neizmanto

'RŪJIENAS KOKOGLES'' SIA; ''Alejas'', ĖoĦu pagasts, Valmieras rajons, LV-4247 P500223 54527000 - Rūja Artēziskā aka ''Alejas'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

007072 2.00 110.00 57'53''23 25'22''49

No 1971.g.

'KOKSNE'' SIA; ''Celtnieki'', ĖoĦu pagasts, Valmieras rajons, LV-4247 P500168 54526200 - b.n Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

020593 2.00 100.00 57'55''09 25'21''09

No 1991.g.

Lodes pagasts 'LODES PAGASTA PADOME'', ''Lieplejas'', Lodes pagasts, Valmieras rajons, LV-4248 P500156 54529920 - Kolkupīte Artēziskā aka ''Lode'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 011277 2.00 70.00 No 1982.g.

P500157 54590000 - Burtieku ez. Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini

Naukšēnu pagasts 'AIRES'' zemnieku saimniecība; Naukšēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4244 P500553 54528210 - Ėire artēziskā aka ''Ērmuiža'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 018502 1,3 60.00 No 1968.g.

'NAUKŠĒNU PAGASTA PADOME''; p/n Naukš ēni, Naukšēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4244 P500751 54527000 - Rūja Centrs Arukilas-Burtnieku ūd.

hor Dzeramais ūdens ar apstrādi

Elektrības skait

018498 3.00 65.00 57'53''03 25'27''44

No 1968.g.

P500753 54527000 - Rūja Kraujas Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

018816 4.00 100.00 57'52''44 25'26''40

No 1976.g.

P500754 54527000 - Rūja Mirėi Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

018974 2.00 90.00 57'54''10 25'29''53

No 1979.g.

P500755 54527000 - Rūja Pārupe Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

020143 2.00 80.00 57'53''18 25'28''03

No 1980.g.

P500756 54527000 - Rūja Doles Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

011276 2.00 110.00 57'55''59 25'28''14

No 1968.g.

P500861 54527000 - Rūja 'Krauja'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

021405 4.50 100.00 57'52''57 25'26''54

No 2005.g.

225

'NAUKŠĒNI'' SIA, ''Straum ēni'', Naukšēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4244 P500496 54527000 - Rūja Artēziskā aka ''Nurmi'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

018514 1.30 80.00 57'50''00 25'30''05

No 1970.g.

P500499 54527000 - Rūja Artēziskā aka ''Robežnieki'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Elektrības skait

017195 2.00 83.00 57'53''36 25'25''54

No 1965.g.

P500501 54527000 - Rūja Artēziskā aka ''Aldari'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Elektrības skait

007601 6.00 100.00 57'53''14 25'27''11

No 1971.g.

P500502 54527000 - Rūja Artēziskā aka ''Aldari-rezerves''



Elektrības skait

007602 1.00 85.00 57'53''12 25'27''07

No 1987.g.

Ramatas pagasts 'RAMATAS PAGASTA PADOME'', '' Ėīši'', Ramatas pagasts, Valmieras rajons, LV-4216 P500412 54325000 - Ramata Artēziskā aka ''Kalnėīši'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

013869 6.00 78.00 57'57''11 25'00''24

No 1962.g.

P500413 54325000 - Ramata Artēziskā aka ''RadziĦtalči'' Narvas ūdens Dzeramais ūdens bez

apstrādes Elektrības skait

011270 1.00 130.00 57'57''00 25'08''00

No 1965.g.

P500414 54325000 - Ramata Artēziskā aka ''GubeĦi'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

013868 2.00 90.00 57'58''14 25'07''05

No 1968.g.

'KRASTI ĥI'' piensaimnieku koop.sabiedrība (slēgts); ''Ievāji'', Ramatas pagasts, Valmieras rajons, LV-4243 P500078 54325000 - Ramata Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini neizmanto

Rencēnu pagasts 'ROŽKALNI'' atkl ātais sabiedriskais CAMPHILL ciematu fonds; ''Rožkalni'', Rencēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4232 P500831 52522300 - Andrupe ūdensapgādes urbums Gaujas ūdens hor. Dzeramais ūdens bez

apstrādes Ūdens mērītājs

1.00 32.00 57'39''50 25'27''42

No 2000.g.

'RENETE'' Rencēnu pag.pašvaldības SIA, Lizdēnu NAI; Lizd ēni, Rencēnu pagasts, Valmieras rajons P500407 54542200 - Timbas u. Artēziskā aka ''Lizdēni'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

006310 2.50 57.00 57'41''33 25'25''

No 1964.g.

'RENETE'' Rencēnu pag.pašvaldības SIA, Lizdēnu NAI; Valmieras iela12, Rencēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4232 P500404 54542200 - Timbas u. Artēziskā aka ''Rencēni-

centrs'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Elektrības skait

006308 5.00 120.00 57'43''43 25'25''2

No 1972.g.

P500405 54542200 - Timbas u. Artēziskā aka ''Virši'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

006309 3.00 90.00 57'43''43 25'24''53

No 1974.g.

P500406 54542200 - Timbas u. Artēziskā aka ''Sidrabi'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

006307 2.80 75.00 57'44''28 25'25''36

No 1968.g.

'SVENNES'' zemnieku saimniecība; ''Svennes'', Rencēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4232

226

P500119 54542400 - OstermaĦu str.

Art. Urb. Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

neizmanto

'ZEM ĪTE'' lauksaimniecības koop.sabiedrība; p/n/ Lizdēni, Rencēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4231 P500408 54554000 - Dūre Artēziskā aka ''Lizdēni'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 006794 1.50 100.00 57'41''18 25'25''15

No 1971.g.

P500409 52522300 - Andrupe Artēziskā aka ''Pīėi'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 006745 2.50 58.00 57'41''43 25'24''59

No 1964.g.

SēĜu pagasts 'SĒěU PAGASTA PADOME''; ''S ēĜu muiža'', SēĜu pagasts, Valmieras rajons, LV-4213 P500101 54523000 - Rūja Artēziskā aka ''Centrs-

jaunais'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 006739 3.00 65.00 57'51''4 25'12''43

No 1990.g.

P500348 54523000 - Rūja Artēziskā aka ''Centrs-

vecais'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor

Aprēėini 57'51''04 25'12''41


'IMANTAS'' zemnieku saimniec ība; ''Imantas'', SēĜu pagasts, Valmieras rajons, LV-4213 P500120 54524300 - Palmute Artēziskā aka ''Vecrellēs'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 018500 4.00 75.00 57'55''24 25'07''19

No 1967.g.

'Ataugas'' ZS; ''Ataugas'', SēĜu pagasts, Valmieras rajons P500324 54521200 - Melnupīte Artēziskā aka ''GaĜinas'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 006301 5.00 149.00 57'50''26 25'10''35

No 1964.g.

SkaĦkalnes pagasts 'ZIEME ěU NAFTA'' SIA, DUS SkaĦkalnē; SkaĦkalnes pag., Valmieras raj., LV-4215 P500324 54337000 - Salaca Artēziskā aka

''Kalnsniedzēnos'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

1.00 91.00 No 1997.g.

'BANGA'' Ska Ħkalnes pagasta SIA; Bērzu iela 2-2, SkaĦkalnes pagasts Valmieras rajons, LV-4215 P500075 54337000 - Salaca Artēziskā aka ''Ciemats'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 0115116 1.00 85.00 57'51''27 25'02''48

No 1980.g.

P500556 54337000 - Salaca Artēziskā aka ''Lībieši'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 006967 1.50 70.00 57'51''31 25'02''14

No 1966.g.

Vaidavas pagasts 'ZEIBERLI ĥI'' A.B ārdas zemnieku saimniecība; ''Jaunbaižas'', Vaidavas pag., Valmieras rajons, LV-4228 P500766 52365600 - b.n Artēziskā aka '''Jaunbaižas'' Gaujas ūd. hor Dzeramais ūdens bez

apstrādes Aprēėini 020706 1.00 26.00 57'32''08

25'24''93 No 1998.g.

VAIDAVAS PAGASTA PADOME, NAI; Vaidavas pagasts, Valmieras rajons, LV-4228

227

P500415 52365100 - Vaidavas ez.

Artēziskā aka Nr. 1 ''Centrs''



Ūdens mērītājs

014244 4.00 100.00 No 1971.g.

P500416 52365100 - Vaidavas

ez. Artēziskā aka Nr. 2 Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 011297 3.00 100.00 No 1983.g.

Valmieras pagasts 'Stoll & Co'' SIA; ''Jaundr āži'', Valmieras pagasts, Valmieras rajons, LV-4219 P500227 52517000 - Gauja Artēziskā aka ''Marsos'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 017270 2.00 70.00 57'38'' 25'32'' No 1966.g.

'Kaužas'' zemnieku saimniecība, obj. siltumnīcu komplekss; Valmieras pagasts, Valmieras rajons, LV-4219 P500146 52397200 - Rātsupīte Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

018728 5.00 120.00 No 1975.g.

'VALDEKO'' SIA; Vanagu iela 2, Valmieras pagasts, Valmieras rajons, LV-4219 P500169 52511000 - Gauja Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 013677 1.00 72.00 57'33''22 25'26''23

No 1995.g.

'VP KOMFORTS'' SIA, R ūpnieku NAI; Rūpnieki, Valmieras pagasts, Valmieras rajons, LV-4219 P500131 52511000 - Gauja Artēziskā aka ''Slaunes'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

014220 2.00 80.00 57'34''40 25'29''05

No 1966.g.

'VP KOMFORTS'' SIA, 5 gab. ŪAU, k/m; Vanagu iela4, Vanagi, Valmieras pagasts, Valmieras rajons, LV-4219 P500130 52397200 - Rātsupīte Artēziskā aka

Valmiermuiža - 1 Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

007435 4.00 120.00 57'33''54 25'25''11

No 1975.g.

P500132 52397200 - Rātsupīte Artēziskā aka ''Jeri'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Elektrības skait

014221 1,3 115.00 57'33''56 25'22''52

No 1971.g.

P500154 52512000 - b.n. Artēziskā aka Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini

P500384 52397200 - Rātsupīte Artēziskā aka

Valmiermuiža - 2 Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Elektrības skait

7.00 116.00 57'33''53 25'25''11

No 1975.g.

P500385 52397200 - Rātsupīte Artēziskā aka

''Valmiermuiža'' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Ūdens mērītājs

011020 7.00 120.00 57'33''26 25'25''41

No 1965.g.

P500386 52397200 - Rātsupīte Artēziskā aka ''Vanagi'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

014222 2,1 40.00 57'34''00 25'26''05

No 1966.g.

'VALMIERAS CIETUMS'', ŪAU; Valmieras pagasts, Valmieras rajons, LV-4219 P500557 52397200 - Rātsupīte Artēziskais urbums Nr.1 Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

007435 4.00 120.00 57'33''56 25'25''26

No 1975.g.

P500677 52397200 - Rātsupīte Artēziskais urbums Nr.2 Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

007436 7.00 120.00 57'33''50 25'25''20

No 1975.g.

P500678 52397200 - Rātsupīte Artēziskais urbums Nr.3 Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

007437 7.00 116.00 57'33''53 25'25''22

No 1975.g.

Vilpulkas pagasts

228

'VILPULKAS PAGASTA PADOME''; Vilpulkas pagasts, Val mieras rajons, LV-4241 P500588 54526300 - Sapraša Artēziskā aka ''Centrs-II''

(rezerves)' Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 006498 1.50 80.00 57'57''28 25'14''11

No 1985.g.

P500589 54526300 - Sapraša Artēziskā aka ''KlokuĜĜas'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini 020374 2.00 80.00 57'57''32 25'14''00

No 1987.g.

'RŪJIENAS ARODĂIMN ĀZIJA'' SIA; p/n Vir ėēni, Vilpulkas pagasts, Valmieras rajons, LV-4218 P500148 54529300 - Rūja Artēziskā aka l/s skolas

teritorijā Arukilas-Burtnieku ūd. hor


Aprēėini 006820 2.00 70.00 57'55''11 25'15''02

No 1978.g.

Zil ākalna pagasts 'RŪJIENA'' SIA, obj.z āles miltu cehs Burtnieku pag. ''Silzemnieki''; ''Silzemnieki'', Burtnieku pag., Valmieras rajons P500081 54542400 - OstermaĦu

str Silzemnieki Arukilas-Burtnieku ūd.


Aprēėini

nav ziĦu par izmantošanu

'ZILAISKALNS'' pašvald ības uzĦēmums; Imantas iela 7, Zilākalna pagasts, Valmieras rajons, LV-4222 P500325 54583600 - Zilūžu gr. Artēziskā aka ''Lielais'' Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

11.60 120.00

No 1956.g.

P500326 54583600 - Zilūžu gr. Artēziskā aka Nr.2 Arukilas-Burtnieku ūd.


Ūdens mērītājs

10.80 120.00

No 1956.g.

229

PIELIKUMS NR. 22 Valmieras rajona virszemes ūdens Ħemšanas vietas (20.09.2006.)

Avots: Valmieras reăionālā vides pārvalde, 2006. Upes caurt (m3/s)

ĥemšans vietas kods Ūd. saimn. Iecirknis

Nosaukums Ūdens avota

tips ŪdeĦu kategorija

ŪdeĦu uzskaite

Kopējā jauda (m3/s) mazūd.periodā sanitārā

Ăeogr. koord.

Darb.laiks Piezīmes

Valmieras rajons Valmiera 'VALMIERAS STIKLAŠ ĖIEDRA'' AS; Cempu 13, Valmiera, LV-4201 V500025 52397300 - Gauja Gauja Upe Tehniskais ūdens bez

apstrādes SūkĦu jauda

480.00 15.70 5,21 57'31''03 25'26''50


'VALPRO CORP'' Latvijas-Austr ālijas kopuzĦēmums, AS; Laicena iela 2, Valmiera, LV-4201

V500008 52395000 - Gauja Gauja Upe Tehniskais ūdens bez apstrādes

SūkĦu jauda

0.013

Mazsalaca

'LARELINI'' SIA, MAZSALACAS AUSTUVE; R ūpniecības iela 2, Mazsalaca, Valmieras rajons, LV-4201

V500013 54337000 - Salaca Salaca Upe Tehniskais ūdens bez apstrādes

Aprēėini 45.00

Rūjiena

'GARANTS'' SIA, cehs Rūjienā; Pērnavas iela 2, Rūjiena, Valmieras raj., LV-4240

V500023 54527000 - Rūja Rūja Upe Tehniskais ūdens bez apstrādes

Elektrības skait

0.667 1.00 0.14

'VTU VALMIERA'' pašvald ības SIA, Rūjienas filiāle; Rūjiena, Valmieras ra., LV-4240

V500012 54570000 - Burtnieku ez.

Rūjas upe Upe Tehniskais ūdens bez apstrādes

Aprēėini

Kauguru pagasts

'LODE'' SIA, smilšu karjers ''B āle'', ''B āle'', Kauguru pagasts, Valmieras rajons

V500031 52391000 - Gauja Smilšu karjers '''Bāle'' ūdenskrātuve Tehniskais ūdens bez apstrādes

Elektrības skait

0.060 57'27''40 25'27''10

No 2004.g.

Kocēnu pagasts

'VENDEN'' SIA, ražotne Koc ēnu pag., ''MežuĜi'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

V500030 52000000 - Gaujas baseins

Avots '''MežuĜi'' Avots Dzeramais ūdens bez apstrādes

Ūdens mērītājs

0.002 57'28''08 25'22''29

2001.-2005. slēgts

'VTU VALMIERA'' pašvald ības SIA; ''BrandēĜi'', Koc ēnu pagasts, Valmieras rajons, LV-4220

V500011 52396100 - Jumara Kocēnu ezers Ezers Tehniskais ūdens bez apstrādes

Elektrības skait

0.025 57'31''21 25'21''48

230

Valmieras pagasts

'Kaužas'' zemnieku saimniecība, obj. siltumnīcu komplekss; Valmieras pagasts, Valmieras rajons, LV-4219

V500010 52397200 - Rātsupīte

Āžkalna ezers Ezers Tehniskais ūdens bez apstrādes

Aprēėini

231

PIELIKUMS NR. 23 Forma "Nr.2-Ūdens" UPDK 0632011 apkopojums : 2005. gads. Kopsavilkuma forma teritoriju griezum ā - "ŪdeĦu Ħemšana"


Ūdens daudzumi : tūkst.m3/gadā

tai skaitā

Ħemts svaigais ūdens Nosaukums Kopā Ħemtais no dabīgajiem ūdens avotiem Kopā Vietu skaits t.sk. izmēr īts Virszemes Pazemes

Lietus ūdeĦi

Valmiera 1340.739 735.076 15 734.718 15.680 719.396 605.663

Mazsalaca 49.134 49.134 6 48.514 49.134

Rūjiena 83.280 79.321 6 79.321 79.321 3.959

Mazsalacas lauku ter. 7.400 7.400 3 1.200 7.400

Bērzaines pagasts 10.214 10.214 3 6.454 10.214

BrenguĜu pagasts 13.743 13.743 6 10.455 13.743

Burtnieku pagasts 29.757 29.757 3 29.757 29.757

DikĜu pagasts 39.657 39.657 4 24.610 39.657

Ipiėu pagasts 4.890 4.890 1 4.890 4.890

Jeru pagasts 50.518 50.518 5 49.788 50.518

Kauguru pagasts 1424.531 1424.531 15 1420.044 1424.531

Kocēnu pagasts 159.718 157.561 14 150.868 3.823 153.738 2.157

ĖoĦu pagasts 21.765 21.765 4 4.152 21.765

Lodes pagasts 19.249 19.249 1 19.249 19.249

Matīšu pagasts 30.792 30.792 1 30.792 30.792

Naukšēnu pagasts 78.932 78.932 9 77.642 78.932

SēĜu pagasts 17.952 17.952 3 16.345 17.952

SkaĦkalnes pagasts 9.638 9.388 3 0.014 9.388 0.250

Rencēnu pagasts 27.752 27.752 3 27.752 27.752

Vaidavas pagasts 23.870 23.870 3 23.870 23.870

Valmieras pagasts 135.293 135.293 10 135.293 135.293

Vecates pagasts 12.800 12.800 1 12.800 12.800

Vilpulkas pagasts 29.400 29.400 3 19.700 29.400

Zilākalna pagasts 43.095 43.095 1 43.095 43.095

Rajons kopā 3664.119 3052.090 123 2971.323 19.503 3032.587 612.029

PIELIKUMS NR. 24 Nozīmīgākie kaitīgo vielu izmešu avoti Valmieras rajonā


1. Valmieras pilsētas pašvaldība - katlumāja Rīgas iela 27, Valmiera 2. Valmieras pilsētas pašvaldība - katlumāja DzelzceĜa iela 7, Valmiera 3. SIA “Valmieras MB” - Mūrmuižas 18b, Valmiera 4. SIA “Liepkalni” - Mūrmuižas 18, Valmiera 5. SIA “Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība” - Mūrmuižas 18, Valmiera 6. SIA “VLT” - M ūrmuižas 11a, Valmiera 7. SIA “Tri āls” - Rūpniecības 1, Valmiera 8. SIA “Ekovide” - Rūpniecības 1, Valmiera 9. AS “Valmieras piens” - Rīgas 93, Valmiera 10. AS “VSŠ” - Cempu 13, Valmiera 11. SIA “Valmiera-Andren” - Cempu 13, Valmiera 12. AS “Valpro Corp” - L. Laicēna 2, Valmiera 13. SIA “Valmieras mēbeles” - L. Laicēna 4, Valmiera 14. SIA “Valmieras maiznieks” - L. Paegles 47, Valmiera 15. SIA “T īrības nams - RaiĦa 6, Valmiera 16. SIA “Grods” - V.Baloža 11c, Valmiera 17. SIA “Ita” - Purva 17a, Valmiera 18. SIA “Valmieras durvis” - Purva 3, Valmiera 19. SIA “Lapa” - A. Upīša 7, Valmiera 20. VAS “Vidzemes ceĜi” fili āle “Valmieras 9 CP” - Rīgas 65, Valmiera 21. SIA “Cobold Eksports” - Alejas iela 12a, Valmiermuiža, Valmieras pagasts 22. SIA “VP Komforts” - katlumāja Valmiermuižā, Valmieras pagasts 23. SIA “VP Komforts” - katlumāja Vanagu 4, Valmieras pagasts 24. SIA “VP Komforts” - katlumāja Viestura laukumā 2a, Valmieras pagasts 25. SIA “Betons” - Valmieras pagasts 26. SIA “Stoll @ Co” - Valmieras pagasts 27. SIA “Garants” - Rūjiena 28. SIA “VTU Valmiera” Rūjienas filiāle – Rūjiena 29. SIA “Vidzemes slimnīca” Rūjienas slimnīca - Rūjiena 30. SIA “Rūjienas siltums” - katlumāja Rīgas 67, Rūjiena 31. SIA “Rūjienas siltums” - katlumāja AusekĜa 5, Rūjiena 32. AS “Valmieras piens” Rūjienas pienotava - Rūjiena 33. Rūjienas vidusskola - Rūjiena 34. AS “Korall Plus” - Mazsalaca 35. Mazsalacas vidusskola - Mazsalacas 36. Mazsalacas pilsētas slimnīca – Mazsalaca 37. SVSAC “Rūja” - Jeru pagasts 38. SIA “Koksne” - ĖoĦu pagasts 39. SIA “Rūjienas kokogles” - ĖoĦu pagasts 40. SIA “Silviko” - Zil ākalna pagasts 41. SIA “Fille 2000” - Kocēnu pagasts 42. SIA “Biko Lat” - Kocēnu pagasts 43. SIA “Milda LM” - Kocēnu pagasts 44. SIA “Draugs” - Kocēnu pagasts

233

PIELIKUMS NR. 25 Priorit ārie zivju ūdeĦi

Avots: Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118 Upes un upju posmi, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeĦiem

Nr. p.k.

Sateces baseins

Upes nosaukums

Rajons Posma robežu apraksts

ŪdeĦu tips

1. Gauja Abuls Valkas, Valmieras

no Trikātas līdz grīvai L

2. Gauja Gauja Valkas, Valmieras

no Strenčiem līdz Mellupes grīvai L

3. Gauja Gauja Valmieras, Cēsu

no Mellupes grīvas līdz Cēsu pilsētas tiltam

K

4. Gauja Strīėupe Cēsu, Valmieras

visa upe L

5. Salaca Briede Valmieras no Valmieras– Matīšu ceĜa tilta līdz grīvai

K

6. Salaca Rūja Valmieras no Rūjienas līdz grīvai K

7. Salaca Salaca Valmieras no Burtnieka līdz Iăes grīvai K

8. Salaca Seda Valmieras no Rencēnu– Rūjienas ceĜa tilta līdz grīvai

K

Piezīmes. 1 K — karpveidīgo zivju ūdeĦi. 2 L — lašveidīgo zivju ūdeĦi.

Ezeri, kas noteikti par priorit ārajiem zivju ūdeĦiem

Nr. p.k.

Sateces baseins

Ezera nosaukums

Rajons ŪdeĦu tips

1. Salaca Burtnieku Valmieras K

Piezīmes. 1 K — karpveidīgo zivju ūdeĦi

2 L — lašveidīgo zivju ūdeĦi

234

PIELIKUMS NR. 26 2. šėiras valsts autoceĜi Valmieras rajonā

Avots: ‘’Latvijas Valsts ceĜi’’, 2001.

V-112 Puikule – Rencēni – Vēveri V-216 ĖoniĦi – Bērzaine V-163 Mazsalaca – Staicele V-217 Matīši – Budenbroka V-164 Ig.rob. – Mazsalaca – Vilzēni - DikĜi V-218 Mačkēni - DauguĜi V-165 Matīši – Braslava V-232 Daksti – Jērcēni – Rami V-166 Valmiera – DikĜi – Augstroze V-233 Strenči – Trikāta – Miega V-167 Mazsalaca – SēĜi V-230 Naukšēni – OmuĜi V-168 Vecstārasti - Ėipēni V-169 Austrumi – Vecate – Rimeikas V-170 Ig.rob. – Virėēni – Rūjiena V-171 Krogzemji – SēĜi – Rūjiena V-172 Ozoli – Ipiėi V-173 Virėēni – Meizakila V-174 Viadukts – Rūjienas st. – Dzirnavas V-175 Rūjiena – Igaunijas rob. V-176 SīĜi – Igaunijas rob. V-177 ĖoĦi – Lode – Arakste V-178 PievedceĜš ĖoĦu skolai V-181 Saulieši – Ēvele V-182 Cempi – BrenguĜi – Trikāta – Vijciems V-183 Rauna – Mārsnēni – Ėerves V-184 Dumbrāji – Zeiboti V-185 Kauguri – Ozolkalni V-186 Valmiera – Līdums V-187 Valmiera – Rauna V-188 Dūėeri – Kocēni – Ėiene V-189 PievedceĜš SietiĦiezim V-190 Brieži – Vaidava – DruĜi – Baužu ezers V-191 Stalbe – JāĦukalns V-192 Vaidava – Rubene V-193 Matīši – Bērzaine – Rubene V-194 DikĜi – MazbrenguĜi V-195 DauguĜi – Rozula V-196 Valmiera – BrenguĜi – Bikseja V-197 LaĦăi – Jaunėurbēni – RuėeĜi V-198 Nuėi – Mežgale – Ėūrēni V-199 RadziĦtalcis – KundziĦi V-200 Vanagi – Vērši V-201 Virėēni – Veccelmi V-202 Naukšēni – Doles V-203 PievedceĜš Jeru pagasta valdei V-204 Senči – Jeru skola V-205 Andricēni – Nurmi V-206 KrustiĦi – ĀrgaĜi V-207 EniĦi – Silzemnieki V-208 Sveipeles – Krogzemji - Dūres V-209 Burtnieki – Zvārtes V-210 Jēči – Lūėi – Buka V-211 BrenguĜi – BrenguĜu stacija V-212 Rubene – Virši V-213 Valmiera – Mujāni V-214 Mujāni – Zilākalna stacija V-215 Dūėeri – Ėelpi

235

PIELIKUMS NR. 27 Valmieras rajona plānotie, nozīmīgākie sporta infrastrukt ūras objekti

Avots: Valmieras rajona padomes Kultūras un sporta daĜa, 2007.

1. Objekti tautas (tai skaitā ăimenes) sporta un aktīvās atpūtas veicināšanai Sporta bāzes- objekta veids Vieta Nepieciešamie darbi Pašvaldība

VeloceliĦš Valmiera – Cēsis maršrutā Valmiera –Jumaras mežniecība - KūĜi – Straupnieki – SietiĦiezis – Bregži – Rāmnieku tilts - Cēsis

Grantēta veloceliĦa izbūve 25 km garumā (esošas dabas takas vietā)

Valmieras pilsēta, Kocēnu pagasts, Vaidavas pagasts

VeloceliĦš Salacas taka Mazsalacā 10 km garas takas labiekārtošana (zemes uzbēruma izveidošana) meža parkā

Mazslalaca

VeloceliĦš Valmiera – BrenguĜi – Trikāta Labiekārtot meža taku (zemes uzbēruma izveidošana)

Valmieras pilsēta, Kauguru pagasts, BrenguĜu pagasts

VeloceliĦš Mūrmuiža – Kauguru pamatskola Asfaltēta veloceliĦa iekārtošana 4 km garumā

Kauguru pagasts

VeloceliĦš Valmiera – Krāči (Krāčupītes ieteka Gaujā)

Grantēta veloceliĦa izbūve 14 km garumā gar Gaujas krastu

Valmieras pagasts

SkrituĜslidošanas un (rolleru slēpošanas) taka

Valmierā, cauri PutriĦu meža parkam gar Gauju centra virzienā , gar Gaujas krastu posmā Jumaras iela- Plostnieku iela

Asfaltēta (nevis bruăēta) taka vismaz 3m plata 2.5km gara

Valmieras pilsēta

SkrituĜslidošanas taka Mazsalacā, posmā vidusskola – SkaĦais kalns

Asfalta seguma atjaunošana 2.5 km

Mazsalaca

SkrituĜslidošanas taka Valmieras pagastā, J, DaĜiĦa un Loku ielas krustojums - Ėelderleja

Asfalta seguma atjaunošana 2.km

Valmieras pagasts

Distanču slēpošanas trase, arī velo trase

BaiĜi – Misas mežu nogabalā Trases noplanēšana ar pievestu zemes uzbērumu, apgaismojuma iekārtošana,

Valmieras pilsēta, Kauguru pagasts

Distanču slēpošanas trase, arī velo trase

Mazsalacā meža parkā pie SkaĦā kalna

Trases noplanēšana ar pievestu zemes uzbērumu

Mazsalacas pilsēta

Distanču slēpošanas trase, arī veselības skrējiena trase

Rūjienā pie stadiona Trases noplanēšana ar pievestu zemes uzbērumu, apgaismojuma papildināšana

Rūjienas pilsēta

Distanču slēpošanas trase, arī veselības skrējiena trase

Naukšēnos BrantiĦu mežā Trases labiekārtošana ar pievestu zemes uzbērumu

Naukšēnu pagasts

Veselības skrējiena trase Valmierā trases: - DīvaliĦa mežparkā

DaliĦa stadions – Krācītes,

- PurtriĦu meža parkā, - Kaugurvērī, - Gaujas krastmalā – Pauku

priedes- Misas

Grantētas veselības skrējiena trašu izveidošana 2×2km garumā

Valmieras pilsēta

Veselības skrējiena trase Burtniekos, Burtnieku muižas parkā

Takas labiekārtošana ar pievestu grants maisījumu 2.5 km garumā

Burtnieku pagasts

Peldvieta Burtnieku ezera krastos: - Burtnieku pagasta centra

Labiekārtotu ezera piekrastes atpūtas vietu izveidošana

Burtnieku pagasts,

236

krastmalā, - pie Ezerpriedēm, - pie BauĦiem

Burtnieku novads

Peldvieta Naukšēnos Rūjas upē Labiekārtot upes krasta atpūtas vietu

Naukšēnu pagasts

Peldvieta Vaidavas pagastā Vaidavas ezera krastā

Paplašināt peldvietas pakalpojumu areālu

Vaidavas pagasts

Brīvdabas sporta spēĜu laukumi Pie vispārizglītojošajām skolām, Uzklāt laukumiem atbilstošu segumu, apjozt tos ar aizsargsietu.

Visās rajona pašvaldībās

Brīvdabas sporta trases un laukumi privātfirmu atpūtas un sporta centros

Atpūtas un tūrisma centrs “BaiĜi”, Atpūtas centrs “Avoti”, Golfa laukumi “Zēmeles” un “Denderi”, Laivu bāzes “Ezerpriedes”, Makšėerēšana “Udzēnu dīėos” utt.

Pašas privātfirmas plāno un realizē objektu attīstību

Pašvaldības atbalsta privātfirmu aktivitātes, kas vērstas tautas sporta veicināšanai

Jaunu sporta un veselības centru izveide

Rūjiena Rūjienas sporta un veselības centra

Rūjienas pilsētas dome

2. Sporta objekti izglītības iestādēs

Sporta zāĜu celtniecība šādām vispārizglītojošām skolām:

� Kauguru J. EndzeliĦa pamatskolai,

� DikĜu J. Neikena pamatskolai,

� BrenguĜu pagastam (t. sk. BrenguĜu sākumskola),

� Burtnieku pagastam (Burtnieku vidusskola),

� Jeru pamatskolai,

� Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolai – attīstības centram,

� Valmieras sākumskolai (plānota jaunas skolas celtniecība),

� pabeigt iesākto celtniecību Naukšēnu vidusskolas sporta zālei.

� Sporta zāĜu rekonstrukcija (kapitālie remonti un paplašināšana):

� Rūjienas vidusskolai,

� Valmiera Pārgaujas ăimnāzijai,

� Valmieras Valsts ăimnāzijai (plānota jauna sporta kompleksa celtniecība),

� Mazsalacas vidusskolai.

Brīvdabas komplekso sporta laukumu rekonstrukcija šobrīd nepieciešama visām rajona vispārizglītojošajām skolām, jo vairums skolu brīvdabas laukumu ir morāli novecojuši un neatbilst šodienas sporta prasībām. Pirms komplekso brīvdabas laukumu rekonstrukcijas jāizvērtē kādu sporta veidu vajadzībām laukumi tiks specializēti (vieglatlētika, futbols, vingrošana, volejbols, florbols utt.). Skolu brīvdabas sporta laukumiem nepieciešami moderni sintētiska seguma pārklājumi, bet sporta spēĜu laukumiem arī pietiekami augsti nožogojumi, lai apturētu bumbu lidojumus.

237

3. Sasniegumu sports

� Sporta bāzes Valmieras rajonā, kas tiek izmantotas valsts sporta nozīmīgāko sacensību organizēšanā:

� BMX velosportā – SCO Centrs trase,

� basketbolā – Vidzemes Olimpiskā centra basketbola zāle,

� vieglatlētikā – J. DaliĦa stadions,

� airēšanas slalomā – trase “Krāces”,

� jātnieku sportā - Burtnieku un Kocēnu manēžas un hipodromi,

� autokrosā – BrenguĜu auto trase,

� florbolā - Kocēnu sporta centra zāle.

� Populāras gan sacensību organizēšanai, gan mācību treniĦu darbam ir arī VOC hokeja arēna, Valmieras peldbaseins, Valmieras futbola kluba stadions.

Sporta bāzes, ko izmanto sasniegumu sportam jāmodernizē un jāpilnveido regulāri un nepārtraukti.

Documents

Valmieras Rajona Planojums 2008 2020 Paskaidrojuma Raksts