Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2018. – 2050.gadam

Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrsRīga, 27.02.2018.

Pamatnostādņu projekts

Biedrības «homo ecos:» pārskats «Latvijas kūdrasatradņu datu kvalitātes ieteikumusagatavošana to uzlabošanai un izmantošanaivalsts stratēģijas pamatdokumentusagatavošanā»

Pētījums „Kūdras ieguves un izmantošanassociāli – ekonomiskais izvērtējums” (A. Lazdiņš,D. Popluga, M. Pelše, S. Lazdāne)

Kūdras darba grupa: Latvijas Kūdras asociācija;AS «Latvijas Valsts meži», Ekonomikas ministrija,Valsts zemes dienests, LVMI «Silava», LatvijasPašvaldību savienība, Zemkopības ministrija u.c.

Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 30.11.2017.

2

Pamatnostādņu mērķi

Vispusīgi izvērtēt purvu izmantošanu, ņemot vērāvisas saistītās nozares

Nodrošināt racionālu un iespējami videi draudzīgupurvu un kūdras izmantošanu

Nodrošināt kūdras nozari ar aktuālu informāciju parpieejamiem kūdras resursiem

Veicināt kūdras ražošanas nozares attīstību

3

Purvu nozīme

4

Atradņu resursu izmantošana

(eksports, dārzkopība, produkti ar pievienoto vērtību

u.c.)

Aizsargājams biotops,

aizsargājamu sugu mājvieta

CO2 piesaistītājs un emisiju avots

Ūdens uzkrājēji dabā – aizsardzība pret

plūdiem

Identificētās problēmas (1)

Nav noteikts, kāda daļa no purviem aizsargājama,kāda izmantojama kūdras ieguvei

Neracionāla purva resursu izmantošana: tiekizmantots augšējais slānis, purva dziļākie slāņi paliekneizstrādāti, jo nav pieprasījuma pēc kurināmāskūdras

Nav noteikta tāda zemes nomas maksasaprēķināšanas metodika, kas nodrošinātusaprātīgu izsoles cenu, tajā iekļaujot gan visu veidukūdras ieguvi, gan rekultivāciju

Normatīvā regulējuma sadrumstalotība (arīneviennozīmīgs terminu lietojums)

institucionālā sadrumstalotība traucē nozaresattīstību

5

Datu atšķirības dažādos informācijas avotos neļaujizdarīt korektus secinājumus

Nav metodikas un darbības plāna «pamesto»(kur agrāk notikusi ieguve) teritoriju pilnvērtīgaiizvērtēšanai (ģeoloģiskajiem, saimnieciskie,bioloģiskie aspekti) to tālākai izmantošanai

Netiek sagatavoti speciālisti kūdras nozarē,saistītajās nozarēs - meliorācijā un purvu hidroloģijā

Kūdras atradņu ģeotelpiskie dati lielākoties irpapīra formātā, nav digitalizēti, sistematizēti unelektroniski apstrādājami

Informācija par kūdras atradnēm neatrodasvienuviet

6

Identificētās problēmas (2)

Kūdras ieguve Latvijā (1)

7* Dati no VSIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» derīgo izrakteņu krājumubilances un informācija no Latvijas Kūdras asociācijas

Derīgais izraktenis Mērvienība Krājumu kategorija

Krājumi2016.g.

1. janvārī

Atradņu skaits

Kūdra

tūkst. t ar mitrumu40% A 129876.61 86

tūkst. t ar mitrumu 40% N 23128.19 -

Kūdras ieguve Latvijā (2)

8

«Vēsturiskās» kūdras ieguves vietas

9

veikta vēsturiski kūdras ieguvei izmantoto teritoriju apzināšana,izmantojot kamerālo metodi, kas ietver teritorijas identifikāciju,izvērtēšanu un tās tālāku interpretēšanu, pamatojoties uzmateriālu analīzi un speciālistu pieredzi

izvērtēšanas rezultātā identificēti 190 laukumi, kur veiktakūdras ieguve

kopējā identificēto laukumu platība sastāda 26 232 ha

44%

3%

53%

Fiziska/juridiska persona

Pašvaldības

Valsts

Vēsturisko kūdras ieguves teritoriju % sadalījums atbilstoši īpašumtiesību statusam

Kūdras izmantošana (1)

95% tiek eksportēti

Pēc CSP datiem, 2015. gadā tika eksportētas 1,3milj. t kūdras uz 104 valstīm

10

Zemā tipa kūdras izmantošanas iespējas

11

Nozare Izmantošanas veids

Papīra rūpniecība Papīrs, iesaiņojums, iepakojums

Celtniecība Būvmateriāli, termoizolācijas un skaņas izolācijas materiāli

Pārtikas rūpniecībaProduktu apvalki, pārtikas krāsvielas, pārtikas piedevas, šķiedrvielas

Sorbenti Ūdens attīrīšana, piesārņojuma likvidēšana

MedicīnaMedikamentu apvalki, uztura bagātinātāji, medicīniskie preparāti, detoksikācija, kosmētika, apsēji, kompreses, šķiedrvielu preparāti

Lopkopība Pakaiši, uztura bagātinātāji, medicīniskie preparāti

Lauksaimniecība Substrāti, komposts

Ķīmiskā rūpniecība Biodegviela, aktivētā ogle

Tekstilrūpniecība Apģērbs, aksesuāri

Pamatnostādņu rīcības virzieni (1)

1. veikt kūdras atradņu inventarizāciju un nodrošinātilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošanu unizmantošanu tautsaimniecībā:

12

Nodrošināt vienotu ģeotelpiskās informācijassistēmu

kūdras resursu ģeoloģiskā kartēšana, nosakotpotenciāli izmantojamos resursus

Apzināt degradēto purvu platības un to prioritārurekultivāciju

Izvērtēt iespēju veicināt siltuma un elektroenerģijasražošanai izmantojamās kūdras kā vietējaenergoresursa ilgtspējīgu izmantošanu

Pamatnostādņu rīcības virzieni (2)

2. pilnveidot purvu izmantošanas juridisko ietvaru un celtinstitucionālo kapacitāti

13

Pilnveidot normatīvo aktu prasības

Izstrādāt vienotu terminoloģiju par purviem unkūdru

Veikt pētījumus nacionālo SEG emisiju un CO2piesaistes emisijas faktoru pamatavotu uzskaiteidabīgos purvos, degradētos purvos un platībās, kurnotiek kūdras ieguve

Izvērtēt purvu aizsargjoslu nepieciešamību unefektivitāti un vajadzības gadījumā izstrādāt purvuaizsargjoslu noteikšanas metodiku

Pamatnostādņu rīcības virzieni (3)

3. pilnveidot informācijas pieejamību un veicināt zinātniskopētniecību un inovatīvus risinājumus kūdras ieguvei un izstrādei

14

Veikt kūdras atradņu datu digitalizāciju un ar tosaistīto datu bāzu pilnveidošanu, tajā skaitā ievērojotarī INSPIRE direktīvas prasības

Veicināt iespējas iegūt zināšanas kūdras nozareisvarīgās specialitātēs

Veicināt sabiedrības izglītību derīgo izrakteņu ieguvē,apsaimniekošanā un izmantošanā

Veikt pētījumus, kuri sniedz informāciju un zināšanaskūdras ieguvē un izmantošanā

Veikt kūdras izmantošanas iespēju pētījumus,izstrādāt kūdras produktu prototipus – veicinātmateriālu aizstāšanu esošos produktos, izmantojotkūdru, un jaunu kūdras produktu izstrādāšana, itīpaši tādu produktu, kam ir ilgs kalpošanas laiks

Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana (1)

15

* Dati no homo ecos: projekta „Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes ieteikumu sagatavošana to uzlabošanaiun izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā”

Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana (2)

Ekonomisko aktivitāšu nodrošināšana

Ražošanas radītais SEG emisiju pieauguma līmenisnedrīkst paaugstināties virs pašreizējā līmeņa

Resursa izmantošanas apjomam jānodrošina pietiekamipasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanaiun ekosistēmu aizsardzībai, nodrošinot droša unveselību neapdraudošas vides saglabāšanos pašreizējaiun nākamajām paaudzēm

Saimnieciskajā darbībā iesaistāmā dabas resursa vietasizvēlei, jānodrošina ievērojami augstākaissabiedrības ieguvumu līmenis, kas seko izvēlētāobjekta dabas vērtību novērtējuma pakāpei

Saglabāt dabas kapitāla daudzumu ievērojotprincipu: neatjaunojama (lēni atjaunojošā) resursa, irjākompensē ar resursu pieaugumu citā vietā vai veidā,saglabājot attiecīgā dabas kapitāla kopējo apjomu 1

6

Paldies par uzmanību!

Guna Eņģele-VolkovaVides aizsardzības departaments

Guna.engele-volkova@varam.gov.lv

17