Vesture bak 2007 2008du.lv/wp-content/uploads/2015/12/Vesture_bak_2007_2008.pdfDAUGAVPILS UNIVERSITĀTE HUMANITĀRĀ FAKULTĀTE Vienības iela 13, Daugavpils, LV-5401 tālr. 5424238,

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

HUMANITĀRĀ FAKULTĀTE Vienības iela 13, Daugavpils, LV-5401

tālr. 5424238, fax. 5422611 e-pasts [email protected] Reă. Nr. 2741000222

Akadēmiskā bakalaura studiju programma

“VĒSTURE”

Programmas kods: 43224 Studiju programmas apjoms: 120 KP. Studiju programmas īstenošanas ilgums:

3 studiju gadi (pilna laika studijas) 4 gadi studiju gadi (nepilna laika studijas)

Studiju programmas īstenošanas veids: pilna un nepilna laika studijas Prasības uzsākot studijas: Vispārējā vidējā izglītība Iegūstamais grāds: humanitāro zinātĦu bakalaurs vēsturē Programmas īstenošanas vieta: Daugavpils Universitāte, Vienības 13

APSTIPRINĀTS Daugavpils Universitātes Senāta sēdē

2006. gada 12.jūn., prot. Nr.7

Senāta priekšsēdētājs V.Paškevičs

2005./2006. - izmaiĦas 2006./2007. - izmaiĦas 2007./2008. – izmaiĦas1 2008./2009. - izmaiĦas 2009./2010. - izmaiĦas

Daugavpils, 2008

2

Saturs

1. Studiju programmas vispārējs raksturojums un sociālā pieprasījuma pamatojums .................................................................................................................. 4

2. Studiju programmas mērėi un uzdevumi. ............................................................ 4

3. Studiju programmas struktūra un organizācija .................................................. 5

3.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam.................... 5

3.2. Studiju programmas struktūra ............................................................................. 5

3.3. Studiju ilgums un apjoms ..................................................................................... 7

3.4. Imatrikulācija ...................................................................................................... 8

3.5. Studentu skaits ..................................................................................................... 8

3.6. Akadēmiskais personāls ....................................................................................... 9

4. Studiju programmas realizācija .......................................................................... 10

4.1. Studiju formas .................................................................................................... 10

4.2. Zināšanu un prasmju novērtēšana .................................................................... 11

5. Nozare „Vēsture” .................................................................................................. 12

5. 1. Programmas saturs un tā izmaiĦas .................................................................. 12

5.2. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība .......................................... 13 5.2.1. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ................................................ 13 5.2.2. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā ................................................ 15

6. Apakšnozare „Kultūras vēsture” ......................................................................... 16

6.1. Programmas saturs un tā izmaiĦas ................................................................... 16

6.1. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība .......................................... 18 6.1.1. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ................................................ 18 6.1.2. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā ................................................ 19

7. Ārējie sakari ........................................................................................................... 19

7.1. Saistība ar zinātniskām iestādēm Latvijā un ārvalstīs ...................................... 19

7.2. Salīdzinājums ar vēstures studiju programmu Latvijā un Eiropas universitāšu vēstures programmām .............................................................................................. 20

7.3. Ārvalstu docētāji DU ......................................................................................... 22

7.4. DU studenti ārzemēs .......................................................................................... 23

7.5. Ārvalstu studenti DU ......................................................................................... 23

8. Studiju materiāli tehniskais un finansiālais nodrošinājums ............................. 23

3

8.1. Materiāli tehniskais nodrošinājums .................................................................. 23

8.2. Studiju programmas izmaksas ........................................................................... 24

9. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma ...................................................................... 24

9.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidē ................................................... 24

9.2. Darba devēji ...................................................................................................... 25

9.3. Programmas turpmākās attīstības plāns un SVID analīze ............................... 26

Pielikumi ......................................................................... Error! Bookmark not defined.

1. pielikums. Pilna un nepilna laika studiju plāni .................................................... 28

2. pielikums. Akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība un attīstība 2006./2007., 2007./2008 studiju gadā: nozare “Vēsture” ....................................... 45

3. pielikums. Akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība, attīstība 2006./2007., 2007./2008. studiju gadā: nozares „Kultūras vēsture” docētāju CV ..................... 57

4. pielikums. Aizstāvēto bakalaura darbu saraksts ................................................ 149

5. pielikums. 2007. gada studentu aptaujas rezultāti ............................................. 152

5a. pielikums. 2008. gada studentu aptaujas rezultāti ........................................... 158

4 1. Studiju programmas vispārējs raksturojums un sociālā pieprasījuma pamatojums Vēstures bakalaura studiju programmas realizēšana sekmē vienu no Daugavpils Universitātes pamatvirzieniem – nodrošināt augstas kvalitātes studijas un mūsdienu līmenim atbilstošu zinātnisku pētniecību. Programmas realizācija notiek saskaĦā ar universitātes Satversmi, Augstskolu likumu, likumu “Par zinātnisko darbību”, pašas universitātes kārtības noteikumiem un Studiju nolikumu, kurā ir atspoguĜoti studiju pamatprincipi, studiju iespējas un formas, studentu uzĦemšana, studiju organizācija, akadēmiskā grāda un profesionālās kvalifikācijas piešėiršana u. tml.

Sociālekonomisko pārmaiĦu laikā, meklējot tālākas attīstības ceĜus, sabiedrībai ir svarīgi apzināties savu identitāti, kas nav iespējams bez vēstures un kultūras mantojuma apzināšanas. Arī “Augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloăiju attīstības vadlīnijās līdz 2010. gadam” izvirzīts ieteikums par Letonikas (vēsture, kultūra, latviešu valoda) programmas attīstīšanu. Tādējādi vēstures un kultūras vēstures izpēte un apguve visos izglītības līmeĦos ir Ĝoti būtiska.

Latvijas vēsture un kultūras vēsture ir samērā maz izpētīta, arī mūsdienās aktuālo strīdu par Latvijas vēstures apguvi skolā nevar atrisināt, kamēr nav uzrakstīta jauna veida Latvijas vēsture. To var paveikt tikai augsti kvalificēti speciālisti. ĥemot vērā, ka vēsture var auglīgi attīstīties kā nacionāla zinātne, šos speciālistus vislabāk var sagatavot tieši Latvijā. Taču patiesi izprast Latvijas problēmas var tikai pasaules vēstures un kultūras vēstures kontekstā. Tāpēc gan vēsturnieka un kultūrvēsturnieka sagatavošanā liela nozīme ir arī izpratnei par pasaules vēsturi, kultūru un mūsdienu sabiedrības attīstības tendencēm.

Daugavpils Universitātei ir liela pieredze vēsturnieku sagatavošanā - DU Vēstures katedra darbojas jau 37 gadus, Latviešu literatūras un kultūras katedra un Krievu literatūras un kultūras katedra gatavo kultūrvēstures speciālistus kopš 1988./89. st. g. Šajos gados augstāko izglītību vēsturē ir ieguvuši vairāk nekā 2000 studentu. Daugavpils Universitātē ir izveidojies kvalificēts mācībspēku kolektīvs, piemērota materiālā bāze, turklāt ir labas iespējas reăionālās vēstures un kultūras pētīšanai (Daugavpils Zonālais Valsts arhīvs; Daugavpils Vēstures un novadpētniecības muzejs; Latgales Pētniecības institūta un Latgales Centrālās bibliotēka). Tādējādi vēstures speciālistu sagatavošana Daugavpils Universitātē ir valstiski nepieciešama, aktuāla un pamatota. 2. Studiju programmas mērėi un uzdevumi.

Mērėis Nodrošināt iespējas studenta personības pilnveidošanai, organizējot un virzot studentu darbu vēstures un kultūrvēstures zināšanu apguvē faktoloăiskajā un metodoloăiskajā aspektā; palīdzot studentiem izkopt patstāvīgas domāšanas un zinātniski pētnieciskā darba iemaĦas; rosinot studentu interesi par vēsturi un kultūru; attīstot kritisku, bet konstruktīvu un tolerantu attieksmi pret savu un citu darbu, tieksmi radoši strādāt vēstures un kultūras vēstures apguvē un izpētē, - tādējādi sagatavojot viĦus studijām maăistrantūrā pilnas akadēmiskās izglītības ieguvei vēstures nozarē.

Uzdevumi: • vēstures un kultūras vēstures pamatfaktu zināšanu sistematizācija un padziĜināšana līdz

tādam līmenim, lai nākotnē studenti paši spētu tās papildināt, izvērtēt jaunu informāciju, tās atbilstību zinātnes prasībām;

• konsekventa priekšstata veidošana studentiem izvēlētajā specializācijā: - par vēstures zinātnes un vēsturiskās pagātnes attīstības posmiem, kā arī par pagātnes

izzināšanas teorētiskajām problēmām; - par pasaules un Latvijas kultūras vēstures izpēti atbilstoši mūsdienu vēstures,

kultūroloăijas, mākslas zinātnes un kultūras vēstures pētījumu līmenim; • studentu patstāvīgā pētniecības darba iemaĦu veidošana;

5

• studentu spēju attīstīšana kritiski izvērtēt dažādus uzskatus par vēstures un kultūras vēstures zinātnes problēmām, veidot patstāvīgu viedokli, pamatojoties uz zināšanām un savu pētījumu rezultātiem, kā arī argumentēti aizstāvēt savu viedokli;

• studentu intereses par vēsturi nostiprināšana, paredzot plašas izvēles iespējas attiecībā uz piedāvāto kursu tematiku, paplašinot redzesloku, orientējot studentus uz saiknes un savas vietas izpratni Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē un kultūrā;

• izpratnes veidošana studentos par nepieciešamību izkopt sevī patriotismu un pilsonisko apziĦu, kas būtu savienota ar toleranci un cieĦu pret citām tautām, un atzīt vispārcilvēcisko vērtību nozīmi mūsdienu pasaulē; attīstīt vēlmi vēstures un kultūras vēstures kompetences izmantot latviešu kultūras un tradīciju saglabāšanā un tālākā kopšanā.

2006./2007. - izmaiĦu nav


3. Studiju programmas struktūra un organizācija

3.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vēsture” ir veidota saskaĦā ar Latvijas Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas akadēmiskās izglītības iegūšanai saskaĦā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2002. gada 3. janvāra Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu un DU Satversmes normatīvo aktu prasībām.

Studiju programmas atbilstība LR MK noteikumiem Nr. 2

Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu Salīdzinājuma kritērijs MK noteikumu prasības DU akadēmiskā bakalaura

studiju programma „Vēsture”

Bakalaura studiju ilgums 6 līdz 8 semestri 6 semestri pilna laika studijās

8 semestri nepilna laika studijās

Studiju programmas apjoms 120 līdz 160 120 kp Bakalaura darbs Ne mazāk kā 10 kp 10 kp Studiju programmas struktūra

obligātā daĜa ierobežotās izvēles daĜa brīvās izvēles daĜa

Ne mazāk kā 50 kp Ne mazāk kā 20 kp

-

52 kp 52 kp 6 kp

DU akadēmiskajā bakalaura programmā „Vēsture” iegūtais bakalaura grāds dod tiesības turpināt akadēmiskās studijas maăistra studiju programmā tajā pašā vai radniecīgā zinātĦu nozarē vai apakšnozarē, vai arī augstākā līmeĦa profesionālajās programmās (saskaĦā ar uzĦemšanas nosacījumiem konkrētajās studiju programmās).



3.2. Studiju programmas struktūra

Studiju programmu veido trīs daĜas: obligātā daĜa, ierobežotās izvēles daĜa, brīvās izvēles daĜa.

6

A. Obligātā daĜa 52 kp

B. Ierobežotās izvēles daĜa

52 kp Vēsture Kultūras vēsture

C. Brīvās izvēles daĜa

6 kp

Daugavpils Universitātē 2000. gada 29. jūnijā akreditētā akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vēsture” (akreditācijas lapa nr. 029-186, izsniegta 2001. gada 12.decembrī) jau paredzēja studentiem divu apakšvirzienu izvēli: vēsturi (sociālās un politiskās vēstures apguvi) un kultūras vēsturi. Šīm abām apakšprogrammām A daĜas kursi ir identiski, jo abi virzieni paredz Humanitāro zinātĦu bakalaura grāda vēsturē ieguvi.

Bakalaura programmas obligātās (A) daĜas kursi Kursa nosaukums KP Pārbaudes forma

1. Pasaules vēsture: Seno laiku vēsture Viduslaiku vēsture Jauno laiku vēsture Jaunāko laiku vēsture

6 6 6 6

eksāmens eksāmens eksāmens eksāmens

2. Latvijas vēsture 8 eksāmens 3. Reliăiju vēsture 4 dif. ieskaite 4. Filosofijas vēsture 4 dif. ieskaite 5. Ievads vēstures zinātnē 2 dif. ieskaite 6. Avotmācība 4 dif. ieskaite 7. Ievads historiogrāfijā 4 dif. ieskaite 8. 2 studiju darbi 2 dif. ieskaite A daĜa kopā: 52

Toties B daĜas kursi būtiski atšėiras, jo tie nodrošina studentu specializācijas virzienu. (Apakšprogrammu B daĜu saturu sk. 5.1. un 6.1.) Arī bakalaura darbs (10 kp) tiek izstrādāts attiecīgās specializācijas jomā: vēsturē vai kultūras vēsturē.

Kad notika pāreja no četrgadīgās bakalaura programmas uz trīsgadīgo, 2004. gadā eksperte Dr. hist. Vija Daukšte par Ĝoti pozitīvu šīs programmas iezīmi atzina iespēju izvēlēties divus studiju virzienus. Uzskatām par lietderīgu vēstures programmā izdalīt divas apakšprogrammas: vēsturi un kultūras vēsturi, jo arī DU mağistra studijās ir dota iespēja studēt vai nu vēstures vai kultūras vēstures un teorijas programmās. Šāds akadēmiskā bakalaura studijas programmas modelis Ĝautu attīstīt programmu tālāk, varbūt pat izstrādājot vēl citas apakšprogrammas.

Studiju programmas C daĜa – brīvās izvēles daĜa (6 kp) nodrošina gan vairāku svešvalodu apguvi, gan plašāku atsevišėu tēmu apguvi.

7Bakalaura programmas brīvās izvēles (C) daĜas kursi

Nr. p.k.

Kursa nosaukums KP Pārbaudes forma

1. Latviešu valoda 4 dif. ieskaite 2. AngĜu valoda (ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite 3. Vācu valoda(ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite 4. Zviedru valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite 5. Franču valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite 6. PoĜu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite 7. SpāĦu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite 8. Baltkrievu valoda 4 dif. ieskaite 9. Krievu valoda 4 dif. ieskaite 10. Datorzinību pamati 2 dif. ieskaite 11. Indijas kultūra 2 dif. ieskaite 12. Ebreju diaspora: vēsture un kultūra 2 dif. ieskaite 13. Web-dizaina pamati 2 dif. ieskaite 14. Vēstures paradoksi 2 dif. ieskaite 15. Valodas kultūras pamati 2 dif. ieskaite 16. Jeruzaleme: reliăijas un kultūras fenomens 2 dif. ieskaite 17. Islāms – reliăija, kultūra, politika 2 dif. ieskaite 18. Kultūru interpretācija 2 dif. ieskaite 19. Dzimte un kultūra 2 dif. ieskaite 20. Latgaliešu rakstu valoda 2 dif. ieskaite



3.3. Studiju ilgums un apjoms

2001. gada 13. decembrī akreditētā studiju programma “Vēsture” (akreditācijas lapa nr. 029-186) noteica akadēmiskā bakalaura grāda iegūšanu 4 studiju gados (8 semestri, 160 kp). 2004./2005. studiju gadā ir ieviestas izmaiĦas studiju ilgumā un apjomā, ko noteica vairāki objektīvi faktori. IzmaiĦu rezultātā ir notikusi pāreja uz 3 gadu bakalaura studijām (6 semestri, 120 kp). Studiju programmā veiktās izmaiĦas ir apstiprinātas DU Humanitārās fakultātes Domes sēdē 2004. gada 16. februārī. 2004. gada 19. aprīlī ar atsevišėu DU HF Domes sēdes lēmumu ir apstiprināts pārejas studiju plāns II studiju gada studentiem, kuri sākotnēji bija uzĦemti 4 studiju gadu programmā.

2004. gada 16. jūnija ZiĦojumā par izmaiĦām Daugavpils Universitātē akreditētajā bakalaura studiju programmā ,,Vēsture” (sk. http://www.aiknc.lv/) eksperte V. Daukšte konstatēja, ka, pārejot no 160 kp apjoma uz 120 kp studiju apjomu, vēstures procesa apguves koncepcija nav tikusi mainīta un saturs kopumā atbilst zināšanu un prasmju apjomam un kvalitātei, kas nepieciešama akadēmiski izglītotam humanitāro zinātĦu bakalauram vēsturē.



8

3.4. Imatrikulācija

Lai studētu akadēmiskā bakalaura studiju programmā „Vēsture”, no 2000. gada līdz 2004. gadam bija jākārto iestājpārbaudījumi (vēsturē - eksāmens, kultūras vēsturē - pārrunas) pēc studiju programmas realizācijā iesaistīto katedru izstrādātajām programmām.

Kopš 2004. gada pastāv vidējās izglītības diplomu konkurss, kurā Ħem vērā centralizēto vidusskolas eksāmenu (CE) rezultātus latviešu valodā un literatūrā un pirmajā svešvalodā. Papildus punktus piešėir par CE vēsturē un kultūras vēstures eksāmena atzīmi vidējās izglītības atestātā. Nepilna laika studijās imatrikulācija notiek pēc vidējās izglītības diplomiem.

Tie, kas gatavojas studēt akadēmiskā bakalaura studiju programmā „Vēsture”, nepieciešamo informāciju par studijām var gūt DU ikgadējā izdevumā “Humanitārā fakultāte”, kā arī piedaloties DU Humanitārās fakultātes Informācijas dienās, kad ir iespējams tikties ar programmas vadību un studentiem. UzĦemšanas noteikumi ir pieejami reklāmas izdevumos un internetā: http://dau.lv/dokumenti/st_pr/1_3_2_12_HF_BAK_vest.pdf

Informāciju par studiju ievirzi un tālākām iespējām studenti iegūst uzĦemšanas periodā, kā arī pirmajā nodarbībā, kad tiek iepazīstināti ar augstskolu un mācībspēkiem, studiju programmas mērėiem, uzdevumiem, saturu, ar programmas struktūru, akadēmiskā gada plānojumu, studiju organizāciju konkrētajā gadā un perspektīvu turpmākajos studiju gados.

Programmā studējošiem ir pieejams DU Studiju nolikums, kā arī informatīvie materiāli, kas palīdz labāk izprast programmas struktūru un prasības tās izpildei.



3.5. Studentu skaits

2006./2007. studiju gadā akadēmiskajā bakalaura studiju programmā „Vēsture” studēja 131 pilna laika students, 26 nepilna laika studenti (kopā 157).

2007./2008. studiju gadā paredzēts budžeta finansējums 42 bakalaura programmā studējošajiem, no tiem nozarē „Vēsture” – 25 vietas, apakšnozarē „Kultūrasvēsture” – 17 – vietas. Studiju gada sākumā tika ieskaitīti 29 studenti

Ik gadus programmā tiek uzĦemti 30 – 40 studenti. Lai varētu uzsākt studijas akadēmiskā bakalaura programmā „Vēsture”, pretendentiem ir jāpiedalās konkursā, jo studēt gribētāju skaits vienmēr ir lielāks nekā budžeta vietu skaits. Studēt par maksu no personīgajiem līdzekĜiem izvēlas niecīgs pretendentu skaits.

Lai arī studiju programmas studentu skaits nav liels, ja to salīdzina, piemēram, ar juristu, ekonomistu un svešvalodu programmu studentu skaitu Daugavpils Universitātē, taču tas nav arī zemākais rādītājs. Stabilais pretendentu skaits ir saistīts ar stabilo demogrāfisko situāciju 80. gadu pirmajā pusē. Tomēr jāprognozē, ka studentu skaits varētu samazināties ap 2008. gadu, kad studiju vecumu sasniegs jaunieši, kas dzimuši, sākoties demogrāfiskajai lejupslīdei.

Studentu skaits programmā

2000/01 2001/02 2002/03 2003/04 2004/05 2005/06 2006/07 UzĦemti 1. kursā Pilna laika studijās 40 40 41 40 35 30 34 Nepilna laika studijās

10 12 7 6 10 8 -

Kopā 50 52 48 46 45 38 34

9Absolventu skaits Pilna laika studijās 32 36 16 31 23 41 14 Nepilna laika studijās

19 5 5 6 12 6 5

Kopā 51 41 21 37 35 47 19 2007/08 2008/09 2009/10 2010/11 2011/12 2012/13 Kopā UzĦemti 1. kursā Pilna laika studijās 29 Nepilna laika studijās

-

Kopā 29 Absolventu skaits Pilna laika studijās 10 Nepilna laika studijās

6

Kopā 16

Tabulas dati liecina, ka studiju programmu absolvējuši 73 % no visiem pirmajā kursā uzĦemtajiem studentiem. Tam, ka studijas beidz tikai daĜa studentu, ir kompleksi cēloĦi, kas saistīti galvenokārt ar sociāli ekonomisko situāciju valstī. Studiju laikā studentiem nākas strādāt, lai varētu sevi nodrošināt, tāpēc daĜa studentu, kas nespēj savienot nopietnas studijas ar darbu pienākumiem, atsakās no iespējas studēt. No studijām atsakās arī kultūras un izglītības darbinieku zemā atalgojuma un vēsturnieka prestiža zuduma dēĜ. 2006. gadā bakalaura studijas pabeidza 2 kursi, tāpēc šajā gadā absolventu skaits ir ievērojams lielāks - 41. Katru gadu veidojās arī nelielas (6 – 8 studenti) nepilna laika studiju grupas, kurās studē par saviem personīgajiem līdzekĜiem.

Tabulas dati liecina, ka studiju programmu 2008. gadā absolvējuši 30 % no visiem pirmajā kursā uzĦemtajiem studentiem.

3.6. Akadēmiskais personāls

Studiju programmas realizāciju nodrošina 22 docētāji no trim DU Humanitārās fakultātes katedrām: Vēstures katedra, Latviešu literatūras un kultūras katedra, Krievu literatūras un kultūras katedra.

2007./2008. st. gadā akadēmiskais personāls palielinājās, jo programmas realizācijā iesaistījās Latgales Pētnieības institūta pētnieki.

Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst Latvijas Republikas Augstskolu likuma prasībām. Doktora zinātniskais grāds ir 68% studiju programmas īstenošanā iesaistītajiem mācību spēkiem. Visu studijas programmas docētāju ievēlēšanas vieta ir Daugavpils Universitāte.

Doktora zinātniskais grāds ir 73 % studiju programmas īstenošanā iesaistītajiem mācību spēkiem. 2007./2008. st. gadā šis rādītājs nedaudz samazinājās – līdz 70%. Visu studijas programmas docētāju ievēlēšanas vieta ir Daugavpils Universitāte.

Studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits % Habilitētie doktori 3 13% Doktori 13 59% Maăistri 6 27%

KOPĀ 22 100%

10Studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits % Skaits % Skaits % 2005./2006 2007./2008

Habilitētie doktori 3 14% 1 0,1% Doktori 13 59% 17* 69% Maăistri 6 27% 7 30%

KOPĀ 22 100% 25 100% * ieskaitot 2 pētniekus

Studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits % Profesori 4 18% Asociētie profesori 9 41% Docenti 2 9% Lektori 5 23% Asistenti 2 9%

KOPĀ 22 100%

Studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits % Skaits % Skaits % 2005./2006 2007./2008

Profesori 4 18% 6 24% Asociētie profesori 9 41% 5 20% Docenti 1 5% 5* 20% Lektori 6 27% 6 24% Asistenti 2 9% 3 12%

KOPĀ 22 100% 25 100% * ieskaitot 2 pētniekus

Tabulas dati liecina, ka 2007./2008. st. gadā ir pieaudzis profesoru skaits, jo asociētie profesori tika ievēlēti jaunos amatos. Sakarā ar to, ka docētāji aizstāvēja promocijas darbus, tad pieauga ievērojami arī docentu skaits, attiecīgi samazinoties lektoru skaitam.

Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā ir 100 %. Tādējādi studiju programma atbilst prasībām, kas stājās spēkā 2006.gada 6.aprīlī līdz ar Grozījumiem Augstkolu likumā un kas nosaka, ka akadēmisko studiju programmu obligātās daĜas un ierobežotās izvēles daĜas īstenošanā jāpiedalās ne mazāk kā pieciem profesoriem un asociētajiem profesoriem kopā, kuri ievēlēti akadēmiskajos amatos attiecīgajā augstskolā. DU akadēmiskā bakalaura studiju programmas obligātās daĜas un ierobežotās izvēles daĜas īstenošanu nodrošina 13 profesori un asociētie profesori.

Konkrētu ar akadēmisko personālu saistītu problēmu, kas ietekmētu programmas realizācijas kvalitāti, nav. Docētāju CV skat. 3. pielikumā.

4. Studiju programmas realizācija

4.1. Studiju formas

Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Vēsture” tiek realizēta gan pilna, gan nepilna laika studiju formā.

11Tā kā pilna un nepilna laika studijas atšėiras pēc studiju ilguma, ir izstrādāti pilna un nepilna laika studiju plāni. (Skat. 1. pielikumu). Saglabājot noteikto KP skaitu (120 KP), nepilna laika studijās ir samazināts kontaktstundu skaits, tādējādi lielāka loma ir piešėirta studentu patstāvīgajam darbam.

Studijas akadēmiskā bakalaura programmā tiek organizētas lekciju, semināru, laboratorijas darbu, individuālo darbu, grupu darbu veidā.

Studiju programmā, Ħemot vērā augstāko akadēmisko izglītību reglamentējošos dokumentus, attiecības starp kontaktstundām un studentu patstāvīgo darbu ir šādas: 1 kp atbilst 40 akadēmiskajām stundām, kuras ietver 16 kontaktnodarbības (lekcijas, seminārus, laboratorijas darbus) un 24 stundas studentu patstāvīgā darba.



4.2. Zināšanu un prasmju novērtēšana

Programmas apguves gaitā notiek sistemātiska un daudzveidīga zināšanu un prasmju pārbaude. Vēstures bakalaura programmā tiek izmantotas dažādas vērtēšanas un pārbaudes metodes. Studiju kvalitātes regulārai noteikšanai tiek praktizētas tradicionālās zināšanu pārbaudes formas studiju kursu noslēgumā – sesiju laikā (2 reizes studiju gadā) – eksāmenu un diferencēto ieskaišu formā gan mutvārdos, gan rakstiski.

Studējošo zināšanu līmenis tiek vērtēts pastāvīgi arī semestra laikā, izmantojot dažādas studiju darba kontroles formas – kontroldarbus, testus, kolokvijus, seminārus. Programmas apguves pastāvīga vērtēšana dod iespēju:

1) regulāri kontrolēt materiāla apguvi un studentu patstāvīgo darbu; 2) veicināt kontaktu ar studentiem (diskusijas, dialogi un iesaistīšanās pētnieciskajā darbā); 3) mudināt studentus regulāri un pastāvīgi strādāt; 4) būt objektīviem, vērtējot kursa apguvi.

Zināšanu un prasmju novērtēšanas metodes un to nozīme kopvērtējuma veidošanā fiksētas studiju kursu aprakstos, ar kuriem sudenti tiek iepazīstināti attiecīgā studiju kursa ievadā un ir pieejami izdrukas veidā katedrā. 2007./ 2008. studiju gada noslēgumā 3. studiju gada studenti kārtoja bakalaura gala pārbaudījumu – vēstures eksāmenu pēc jaunas sistēmas. Lai padziĜinātu studenta zināšanas izvēlētajā bakalaura darba tematikā, programmas direktors sadarbībā ar bakalaura darba zinātnisko vadītāju izstrādāja jautājumu loku, kas nepieciešams studentam apgūt pirms eksāmena. Jautājumi aptvēra gan vispārējo vēsturi, gan Latvijas vēsturi un bija saistīti ar bakalaura darba hronoloăiskajām un tematiskajām robežām.

125. Nozare „Vēsture”

5. 1. Programmas saturs un tā izmaiĦas

Bakalaura studiju programmas “Vēsture” (specializācija: vēsture) saturs Nr. Studiju programma KP Pārb.forma Docētājs

A daĜa : OBLIGĀTIE KURSI – 52 KP 1. Pasaules vēsture:

Seno laiku vēsture Viduslaiku vēsture Jauno laiku vēsture Jaunāko laiku vēsture

6 6 6 6


Mg. hist., lekt. A.Kupšāns Mg. hist., lekt. I. Šenberga Mg. hist., lekt. T.KuzĦecova Dr. hist., prof. I.Saleniece Dr. hist., asoc. prof. H.Soms

2. Latvijas vēsture 8 eksāmens Dr. hab. hist., prof. V.Šalda 3. Reliăiju vēsture 4 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. I.Šenberga

Mg. hist., lekt. T. KuzĦecova 4. Filosofijas vēsture 4 dif. ieskaite Lekt. A.Felcis 5. Ievads vēstures zinātnē 2 dif. ieskaite Dr. hist., prof. A.Ivanovs 6. Avotmācība 4 dif. ieskaite Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs 7. Ievads historiogrāfijā 4 dif. ieskaite Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs 8. Studiju darbs vispārējā vēsturē 1 dif. ieskaite Vēstures katedras docētāji 9. Studiju darbs Latvijas vēsturē 1 dif. ieskaite Vēstures katedras docētāji

A daĜa kopā: 52

B daĜa: IEROBEŽOTĀS IZVĒLES KURSI - 52 KP 10. Arheoloăija 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns 11. Senās pasaules ăeogrāfiskie atklājumi 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. I. Šenberga 12. Senās pasaules veidotāji 2 1 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns 13. Vecā Derība kā vēstures avots 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. I. Šenberga 14. Kari un kaujas 1 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns 15. Arābu kalifāts 1 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. T. KuzĦecova 16. Latvijas arheoloăija 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns 17. Varas uztvere senajā pasaulē 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. I. Šenberga 18. Slāvu tautas viduslaikos 1 dif. ieskaite Dr. hist.,. asoc. prof. A.Ivanovs Dr.hist. pētn. T.V.PumpuriĦš 19. Baltijas reăions viduslaikos 1 dif. ieskaite Dr. hab. hist., prof. V.Šalda 20. Vēsturiskā novadpētniecība 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms

Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs Dr. hist., prof. I.Saleniece

21. Latgales vēsture XVI-XVIII gs. 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms 22. Reformācija Eiropā 2 dif. ieskaite Dr. hist., prof. I.Saleniece 23. Slāvu tautas XVI-XIX gs. 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms 24. Latgales vēsture XIX-XX gs. 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms 25. PSRS vēsture (1922-1991) 2 dif. ieskaite Dr. hab. hist., prof. V.Šalda 26. Baltijas valstu vēsture (1918-1940) 2 dif. ieskaite Dr. hab. hist., prof. V.Šalda 27. Zinātniskā darba pamati 2 dif. ieskaite Dr. hist., prof. A.Ivanovs 28. Pēckara Daugavpils vēsture avotos 2 dif. ieskaite Dr. hist., prof. I.Saleniece 29. Jaunā Derība jaunāko laiku literatūrā 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. T. KuzĦecova 30. Idejiskie virzieni Rietumeiropā XIX – XX

gs. sāk. 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms

31. Baltijas valstis Otrajā pasaules karā 2 dif. ieskaite Dr. hab. hist., prof. V.Šalda 32. Polijas vēsture 20.gs. 2 dif. ieskaite Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs Dr. hist.,. pētn. G.Barkovska 33. ZiemeĜvalstu vēsture pēc Otrā pasaules kara 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms 34. Senās pasaules valsts un sabiedrība 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns 35. Austrumeiropas vēsture (1945-1989) 2 dif. ieskaite Dr. hab. hist., prof. V.Šalda 36. Modernās tehnoloăijas vēstures zinātnē 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms 37. Mutvārdu prakse 1 dif. ieskaite Dr. hist., prof. I.Saleniece 38. Novadpētniecības prakse 1 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns

B daĜa kopā: 52

13

Bakalaura darbs vēsturē 10 C daĜa: BRĪVĀS IZVĒLES KURSI – 6 KP 1. Latviešu valoda 4 dif. ieskaite lekt. I. Vanaga

Mg. filol. V.Ruža Mg. filol. I.Zuăicka

2. AngĜu valoda (ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite as. D. Sergejeva Mg. paed., as. E.Hjotkina

3. Vācu valoda(ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite Mag. paed., lekt. J. Sergejeva 4. Zviedru valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite Mag. filol., lekt. M. Maslova 5. Franču valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite as. S. PoĜanskis, as. V. JakovĜeva

Mag. filol.,. as. R.Savickis

6. PoĜu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite Dr. filol., doc. K. Barkovska 7. SpāĦu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite Mag. filol., as. V. Baranovska 8. Baltkrievu valoda 4 dif. ieskaite Mag. filol. as. T. Bučele 9. Krievu valoda 4 dif. ieskaite as. I. Mileviča

Mag. filol., E.Isajeva

10. Datorzinību pamati 2 dif. ieskaite Mag. mat., as. V. Mendrike 11. Indijas kultūra 2 dif. ieskaite Dr. filol., doc. G. Markovs 12. Ebreju diaspora: vēsture un kultūra 2 dif. ieskaite Dr. filol., as. prof. E.VasiĜjeva 13. Web-dizaina pamati 2 dif. ieskaite Mag. mat., as. V. Mendrike 14. Vēstures paradoksi 2 dif. ieskaite Dr. hist., lekt. A.Kupšāns 15. Valodas kultūras pamati 2 dif. ieskaite as. I. Saukāne

Mag. filol. as. I.Teilāne

16. Jeruzaleme: reliăijas un kultūras fenomens 2 dif. ieskaite Dr. filol., as. prof. E.VasiĜjeva 17. Islāms – reliăija, kultūra, politika 2 dif. ieskaite Dr. teol., prof. A.Stašulāne 18. Kultūru interpretācija 2 dif. ieskaite Dr. filol., doc. G.OzoliĦš 19. Dzimte un kultūra 2 dif. ieskaite Dr. filol., doc. S. Meškova 20. Latgaliešu rakstu valoda 2 dif. ieskaite as. prof. L. Leikuma


2006./2007. gadā fiansiālu apsvērumu dēĜ studiju programmas realizācijā netika iekĜauti Vēstures katedras jaunie docētāji, kas strādāja iepriekšējā studiju gadā uz daĜslodzi. SaskaĦā ar katedras ierosinājumu un Hf fakultātes Domes lēmumu (protokols Nr.1, 2007. gada 8. sept.) vakanto studiju kursu docēšanu uzĦēmās pārējie katedras docētāji. Šajā situācijā svarīgi bija saglabāt programmā iestrādātos studiju kursus, ka ir noderīgi un perspektīvi (Baltijas valstu vēsture, ZiemeĜvalstu vēsture, slāvu tautu vēsture). IzmaiĦas skatīt tabulā Bakalaura studiju programmas “Vēsture” (specializācija: vēsture) saturs 2007./2008. studiju gadā programmas realizācijā tika iesaistīti Latgales pētniecības institūta pētnieki Dr. hist. T.PumpuriĦš., Dr. hist. G.Barkovska (protokols Nr.1, 2008. gada 6. sept.).

5.2. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība

5.2.1. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs

Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ir cieši saistīts ar studiju programmas saturu. Pētnieciskā darba virzieni ir šādi:

• XX gs. Latvijas vēsture; • Avotmācība, historiogrāfija un vēstures metodoloăijas; • Reăionālisms un Latgales vēstures problēmas;

14Minētie pētnieciskie virzieni izriet no katedras attīstības stratēăijas. Docētāju iekĜaušanās reăionālisma un Latgales vēstures pētniecībā ir saistīta ar Latgales Pētniecības institūta (LPI) darbību. Pamatojoties uz reăionālisma zinātniskās pieejas specifiku, LPI darbību raksturo starpnozaru (interdisciplināra) pētniecība, kur svarīga loma ir arī vēsturei un kultūras vēsturei. Vēstures katedras docētāji H. Soms un G. Barkovska piedalījās LPI dibināšanā 1991. gada 23. septembrī un ir iekĜauti institūta domes sastāvā. LPI ir noorganizējis 12 konferences „Latgales pagātne, tagadne, nākotne”, tostarp 2000 – 2006. gadā konferences Krāslavā (2000), Daugavpilī (2001), Rēzeknē (2002), Līvānos (2003), Dagdā (2004). LPI izdod zinātnisko rakstu krājumu „Acta Latgalica”. Pēdējos sešos gados ir nācis klajā 1. sēj. (2001, 510 lpp.), 12. sēj. (2002, 380 lpp.), 13. sēj. (2004, 390 lpp.). Pēdējo divi izdevumu zinātniskais redaktors ir dr. hist. H. Soms. Sakarā ar izmaiĦām LR likumdošanā 2005. gadā sākās LPI reorganizācija. Tās rezultātā LPI ir integrēta DU kā tās struktūrvienība, kas paredz arī stratēăisku Vēstures katedras sadarbību ar LPI. 2007. gadā tika izsludināts konkurss uz pētnieku vietām LPI. Sīkāka informācija par LPI ir pieejama internetā http://dau.lv/ld/ld.html 2007/.08. studiju gadā konkursa rezultātā institūtā tika ievēlēti 1 vadošais pētnieks, 2 pētnieki, 1 profesors. 2008. gada jūnija izsludināts konkurss uz insitūta direktora vietu.

Intensīva un produktīva ir arī docētāju zinātniskā darbība avotmācības, historiogrāfijas un vēstures metodoloăiju jomā. Par to liecina pievēršanās mutvārdu vēsturei kopš 2001. gada, kas ir sekmējusi DU Vēstures katedras Mutvārdu centra izveidi MVC 2003. gada 2.decembrī (vad. prof. I. Saleniece). MVC galvenie darbības virzieni: Austrumlatvijas iedzīvotāju mutvārdu liecību arhīva izveide; mutvārdu vēstures avotu izmantošana vēsturiskajos pētījumos; studentu, skolēnu u.c. interesentu metodiska sagatavošana mutvārdu vēstures jomā. Teorētiskā aspektā visnotaĜ perspektīva šėiet mutvārdu vēstures avotu izmantošana mūsdienu vēsturiskās apziĦas un reăionālās identitātes īpatnību pētīšanā. MVC krājumā pašlaik ir ap 460 interviju, 500 interviju uru dati tiek izmantoti zinātniskajās publikācijās. Tā 2008. gadā klajā nāca prof. I.Salenieces sastādīts vēstures liecību – interviju un arhīvu dokumentu krājums „1949. gada 25. martā izvesto balsis”.

Historiogrāfijas un avotpētniecības jomā atsaucību zinātnieku aprindās ir guvušas prof. A. Ivanova publikācijas. Īpaši tas sakāms par viduslaiku Krievzemes un Livonijas attiecību vēstures avotu pētniecību, kā arī Latvijas vēsturnieku komisijas ietvaros tapušajiem pētījumiem.

Sakarā ar moderno tehnoloăiju attīstību DU vēsturnieki (prof. A. Ivanovs, prof. H. Soms) ir sekmējuši jaunas vēstures speciālās disciplīnas – vēstures informātikas – izveidi Latvijā. Par to liecina vēsturnieku pirmās publikācijas šajā jomā kopš 2000. gada DU un LU rakstu krājumos, asociācijas „History and Computing” izdevumos, žurnālā „Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki”. Publikāciju pamattēma – moderno tehnoloăiju izmantošana vēsturnieka darbībā: elektroniskie vēstures avoti un datu bāzes, to pielietošanas teorētiskie un praktiskie aspekti. Vēstures informātikas attīstībā svarīga loma ir sadarbībai ar starptautisko zinātnieku apvienību „History and Computing” (Vēsture un datorapstrāde), kurā ir reăistrēti arī DU docētāji. Pēc dr. hist. H. Soma iniciatīvas jau 1994. gadā tapa datu bāze „Latgales Dati”, kurā ir datorizēta personāliju kartotēka (informācija pa 1500 Latgales darbiniekiem), Latgales kultūrvēstures kalendārs, Latgales modernās vēstures hronikas. 2007. – 2008. gada veikta datu bāzes modernizācija, kas Ĝauj intensificēt un automatizēt datu ievadi un apstrādi. Datu bāzes interneta versija ir publiski pieejama: http://dau.lv/ld/diena.html.

XX gs. Latvijas vēstures pētniecības tēmas ir latviešu darbība Krievijā (prof. V. Šalda), Pirmās Latvijas Republikas politiskās partijas (lekt. T. KuzĦecova), Latvijas Republikas skolu politika 20. gadsimtā (prof. I. Saleniece, lekt. I. Šenberga), mūsdienu Latvijas izglītības politika: sociālo zinību pedagogu sagatavošana (lekt. A. Kupšāns).

Minēto pētniecības virzienu rezultāti ir publicēti Vēstures katedras zinātnisko rakstu krājumā „Vēsture: avoti un cilvēki” (iznākuši 10 krājumi), DU Humanitārās fakultātes žurnālā „Humanitāro ZinātĦu Vēstnesis”, DU Sociālo zinātĦu fakultātes žurnālā „Sociālo ZinātĦu Vēstnesis”, žurnālā

15„Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki”, „Latvijas Arhīvi”, izdevumā „Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti” un autoru monogrāfijās.

Zinātniskās un populārzinātniskās publikācijas tiek izmantotas studiju procesā. Pētniecība Ĝauj papildināt akadēmiskā personāla piedāvātos studiju kursus un izstrādāt jaunus. Katram akadēmiskā personāla pārstāvim ir izvēles kursi, kas saistīti ar viĦa pētniecisko darbību.

5.2.2. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā

Studiju procesā bakalaura programmas studenti sāk iegūt un attīsta zinātniski pētnieciskā darba iemaĦas: izstrādā referātus speciālajos kursos, raksta studiju darbus un bakalaura darbus, veic patstāvīgos pētījumus mācībspēku vadībā.

Labākie zinātniskie pētījumi tiek pieteikti DU zinātnisko darbu konkursam. Zinātniskā darba rezultātus ir iespējams publiskot DU ikgadējo studentu un maăistrantu zinātnisko konferenču laikā, kurās piedalās gan referenti, gan interesenti. Jānorāda, ka DU izdevies saglabāt tradīciju – kopš 1958. gada rīkot jauno zinātnieku konferences, kurās vienmēr ir piedalījušies vēstures studiju programmā studējošie. 2007. gadā notika jau 49. konference. Referātu tēzes tiek publicētas zinātnisko konferenču materiālos. Konferenču materiāli ir publicēti elektroniskā formātā un pieejami CD veidā un internetā: http://lapas.dau.lv/dujza/aktivitates.html Kopš 2001. gada vēstures bakalaura programmā (bez apakšnozares „Kultūras vēsture”) ir sekmīgi aizstāvēti 87 97 bakalaura darbi. 2008. gadā ir aizstāvēti 10 bakalaura darbi vēstures nozarē (kopā ar nepilna laika studijām).

Aizstāvēto bakalaura darbu skaits

Vēsture 2001.g. 13 2002.g. 11 2003.g. 23 2004.g. 12 2005.g. 4 2006.g. 14 2007.g. 10 2008.g. 10 Kopā: 97

166. Apakšnozare „Kultūras vēsture”

6.1. Programmas saturs un tā izmaiĦas

Nr. Studiju programmas daĜu saturs Kp Pārbaudes forma

Docētājs

A daĜa: OBLIGĀTIE KURSI 1. Pasaules vēsture:

Seno laiku vēsture Viduslaiku vēsture Jauno laiku vēsture Jaunāko laiku vēsture

6 6 6 6


Mg. hist., lekt. A.Kupšāns Lekt. T.KuzĦecova Dr. hist., prof. I.Saleniece Dr. hist., asoc.prof. H.Soms

2. Latvijas vēsture 8 eksāmens Dr. hab. hist., prof. V.Šalda 3. Reliăiju vēsture 4 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne 4. Filosofijas vēsture 4 dif. ieskaite Lekt. A.Felcis 5. Ievads vēstures zinātnē 2 dif. ieskaite Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs 6. Avotmācība 4 dif. ieskaite Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs 7. Ievads historiogrāfijā 4 dif. ieskaite Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs 8. Studiju darbs vispārējā vēsturē 1 dif. ieskaite 9. Studiju darbs kultūras vēsturē 1 dif. ieskaite A daĜa kopā: 52

B daĜa: IEROBEŽOTĀS IZVĒLES KURSI 10. Kultūras teorija 2 eksāmens Dr. philol., doc. G.Markovs,

Dr. theol., prof. A. Stašulāne 11. Kultūras antropoloăija 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G. OzoliĦš 12. Mākslas zinātnes pamati: Estētikas kategorijas 1 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa Glezniecība un grafika 1 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa Literatūra 1 dif. ieskaite Mg. philol., as. J.Petričenko,

lekt. A.Kazjukevičs Teātris 1 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. E.VasiĜjeva Kino 1 difer.iesk. Dr. philol., asoc. prof. A. ĥeminuščijs Mūzika 1 difer.iesk. Dr.art., prof. Ē. Daugulis 13. Muzeoloăijas pamati 1 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. E.VasiĜjeva

Mg., as. R. Ăiptere 14. Mīts un rits kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G. OzoliĦš 15. Pasaules mākslas un arhitektūras vēsture:

Pirmatnējā māksla – Viduslaiki Renesanse – 18. gs. 19. – 21. gs.

2 2 2

dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. A. ĥeminuščijs Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa Dr. philol., asoc. prof. A. ĥeminuščijs

16. Pasaules literatūras vēsture: Antīkie laiki – 19. gs. 20. – 21. gs.

4 2

eksāmens Dr. philol., asoc. prof. A.Stankeviča Dr. philol., asoc. prof. E.VasiĜjeva

17. Pasaules teātra vēsture 2 eksāmens Dr. philol., asoc. prof. E.VasiĜjeva 18. Mūzika Eiropas kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. paed., prof. J.Davidova 19. Pasaules kinomākslas vēsture 2 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. A. ĥeminuščijs

Dr. philol., doc. G.Markovs 20. Austrumu kultūras:

Indijas kultūra Viduslaiku arābu kult. un Ėīnas kultūra

2 2

dif. ieskaite Dr. philol., doc. G.Markovs Mg. philol., as. Ž. Badins

21. Baltu mītoloăija 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G. OzoliĦš 22. Latvijas mākslas un arhitektūras vēsture 4 eksāmens Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa 23. Latviešu folkloras un literatūras vēsture 4 dif. ieskaite Mg. philol., lekt. V. Lukaševičs 24. Latvijas teātra un kino vēsture 2 dif. ieskaite Mg. philol., lekt. I. Kupšāne 25. Latviešu sadzīves vēsture 2 eksāmens Mg. philol., doc. I. Kupšāne 26. Baznīcas vēsture Latvijā 2 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne 27. Muzeju prakse 1 dif. ieskaite Mg. philol., as. Ž. Badins

Mg. philol., as. I. Dvorecka B daĜa kopā: 52 Bakalaura darbs kultūras vēsturē 10

17

C daĜa: BRĪVĀS IZVĒLES KURSI – 6 KP 21. Latviešu valoda 4 dif. ieskaite lekt. I. Vanaga

Mg. filol. V.Ruža Mg. filol. I.Zuăicka

22. AngĜu valoda (ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite as. D. Sergejeva Mg. paed., as. E.Hjotkina

23. Vācu valoda(ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite Mag. paed., lekt. J. Sergejeva 24. Zviedru valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite Mag. filol., lekt. M. Maslova 25. Franču valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite as. S. PoĜanskis, as. V. JakovĜeva

Mag. filol.,. as. R.Savickis

26. PoĜu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite Dr. filol., doc. K. Barkovska 27. SpāĦu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite Mag. filol., as. V. Baranovska 28. Baltkrievu valoda 4 dif. ieskaite Mag. filol. as. T. Bučele 29. Krievu valoda 4 dif. ieskaite as. I. Mileviča

Mag. filol., E.Isajeva

30. Datorzinību pamati 2 dif. ieskaite Mag. mat., as. V. Mendrike 31. Indijas kultūra 2 dif. ieskaite Dr. filol., doc. G. Markovs 32. Ebreju diaspora: vēsture un kultūra 2 dif. ieskaite Dr. filol., as. prof. E.VasiĜjeva 33. Web-dizaina pamati 2 dif. ieskaite Mag. mat., as. V. Mendrike 34. Vēstures paradoksi 2 dif. ieskaite Dr. hist., lekt. A.Kupšāns 35. Valodas kultūras pamati 2 dif. ieskaite as. I. Saukāne


36. Jeruzaleme: reliăijas un kultūras fenomens 2 dif. ieskaite Dr. filol., as. prof. E.VasiĜjeva 37. Islāms – reliăija, kultūra, politika 2 dif. ieskaite Dr. teol., prof. A.Stašulāne 38. Kultūru interpretācija 2 dif. ieskaite Dr. filol., doc. G.OzoliĦš 39. Dzimte un kultūra 2 dif. ieskaite Dr. filol., doc. S. Meškova 40. Latgaliešu rakstu valoda 2 dif. ieskaite as. prof. L. Leikuma

Mag. filol. as. I.Teilāne KOPĀ: 120 2007./2008. studiju gadā ir ievērojami uzlabojusies studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā kvalifikācija, jo 3 docētāji ir kĜuvuši par profesoriem, bet divi par docentiem. Sakarā ar izmaiĦām Krievu literatūras un kultūras katedras personālā ir veiktas izmaiĦas arī studiju programmas docētāju sastāvā: Mākslas zinātnes pamati: literatūra – lekt. A.Kazjukevičs (as. J.Petričenko vietā) Muzeoloăijas pamati – as. R. Ăiptere (asoc. prof. E.VasiĜjevas vietā) Muzeju prakse - as. I. Dvorecka (as. Ž. Badina vietā) Pasaules mākslas un arhitektūras vēsture: pirmatnējā māksla – Viduslaiki – doc. G.Markovs (asoc. prof. A. ĥeminuščija vietā)

Apakšprogrammas „Kultūras vēsture” satura atbilstība LR MK 2002. gada 3. janvāra Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu

Salīdzinājuma kritērijs MK noteikumu prasības Apakšprogramma „Kultūras vēsture”

ZinātĦu nozares un apakšnozares pamatnostādnes, principi, struktūra un metodoloăija.

Ne mazāk kā 25 kp 42 kp

ZinātĦu nozares un apakšnozares attīstības vēsture un aktuālās problēmas.


ZinātĦu nozares un apakšnozares raksturojums un problēmas starpnozaru aspektā.


18Pārejot uz 3 gadus ilgām bakalaura studijām un optimizējot programmu, izmaiĦas veiktas arī studiju programmas “Vēsture” apakšnozares studijās. Iepriekšējo apakšnozaru “Pasaules kultūras vēsture” un “Latvijas kultūras vēsture” vietā tiek realizēta apakšnozare “Kultūras vēsture”. Šīs izmaiĦas noteica reālā situācija: ja Atmodas laika ierosmē centāmies akcentēt Latvijas kultūras vēstures apguvi, tagad, pēc iestāšanās ES, nepieciešams studēt Latvijas kultūras vēsturi Eiropas kultūras kontekstā, respektīvi, apakšprogramma akcentē Latvijas lomu pasaules kultūras procesos un Latvijas kultūras vēstures ciešo saikni ar Eiropas kultūras vēsturi.


6.1. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība

6.1.1. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs

Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ir cieši saistīts ar studiju programmas saturu. Pētnieciskā darba virzieni ir šādi.

• Latvijas kultūras mantojuma apzināšana • Latvijas kultūra Eiropas kultūras kontekstā • Pasaules kultūras mantojuma apzināšana • Subkultūru dinamika mūsdienu sabiedrībā • Jaunās reliăiskās kustības

Bakalaura studiju programmā strādājošie docētāji veic zinātniskus pētījumus, piedalās DU rīkotajās konferencēs, kā arī citu Latvijas un ārzemju augstskolu organizētajās konferencēs. 2006./07. studiju gadā docētāji ir piedalījušies daudzās starptautiskās zinātniskās konferencēs, tai skaitā ārzemēs. Konferences ir uzskaitītas docētāju Curriculum Vitae. (Skat. 3. pielikumu). 2007./08. studiju gadā docētāji ir piedalījušies daudzās starptautiskās zinātniskās konferencēs, tai skaitā ārzemēs. Konferences ir uzskaitītas docētāju Curriculum Vitae. (Skat. 3. pielikumu).

Studiju programmas docētāji piedalās DU Humanitārās fakultātes zinātnisko izdevumu izdošanā: „Literatūra un kultūra: Process, mijiedarbība, problēmas” (Latviešu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums) „Humanitāro ZinātĦu Vēstnesis” (DU Humanitārās Fakultātes žurnāls) „Филологические чтения” (Krievu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums) „Пространство и время в литературе и искусстве” (Krievu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums) „Славянские чтения” (Krievu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums)

Bakalaura studiju programmas docētāji publicē savu zinātnisko pētījumu rezultātus monogrāfijās, starptautisku konferenču rakstu krājumos, zinātniskos žurnālos un citos zinātniskos izdevumos. Publikāciju nosaukumi ir ietverti docētāju Curriculum Vitae. 2006./2007. – izmaiĦas sk. 3. pielikumu 2007./2008. – izmaiĦas sk. 3. pielikumu.

Studiju programmas akadēmiskā personāla aktīvo iesaistīšanos pētniecībā, kas saistīta ar studiju programmu, apliecina saĦemtie granti, iesaistīšanās zinātniskos projektos, konferenču organizēšana.

Vairāki studiju programmas docētāji ir DU Humanitārās fakultātes domes un DU Zinātnes Padomes locekĜi. Profesors F. Fjodorovs ir LU Filoloăijas zinātnes habilitācijas un promocijas padomes loceklis. Literatūrzinātnes nozaru „Salīdzināmā literatūrzinātne” un „Cittautu literatūras vēsture” eksperti ir prof. F. Fjodorovs, prof. J. Trofimovs, asoc. prof. A. Stankeviča, asoc. prof. E. VasiĜjeva. Prof. A. Stašulāne ir LU Zinātnes Padomes eksperts Baznīcas un reliăiju vēsturē.

19Studiju programmas akadēmiskais personāls piedalās arī starptautiskos zinātniskās pētniecības projektos. Prof. A. Stašulāne un lekt. G. OzoliĦš piedalās trīsgadīgā starptautiskā zinātniskās pētniecības projektā „Society and Lifestyles: Towards Enhancing Social Harmonisation through Knowledge of Subcultural Communities” (EK 6. iedaĜas 7. prioritātes projekts).

6.1.2. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā

Studiju procesā bakalaura programmas studenti sāk iegūt un attīsta zinātniski pētnieciskā darba iemaĦas: izstrādā referātus, apgūstot studiju programmas paredzētos kursus, raksta studiju darbus un bakalaura darbus, veic patstāvīgus pētījumus mācībspēku vadībā.

2007./2008. studiju gadā vairāki studenti tika iesaistīti pētniecības projektos. 3. kursa studente Irina BogomoĜnikova tika iesaistīta pētnieciskajā darbā starptautiskā zinātniskās pētniecības projektā „Society and Lifestyles: Towards Enhancing Social Harmonisation through Knowledge of Subcultural Communities” (EK 6. iedaĜas 7. prioritātes projekts). Jānis LiniĦš darbojās LR IZM projektā “Latgales saimnieciskais un kultūrvēsturiskais mantojums un potenciāls mūsdienu Eiropas virzībā”.

Labākie studentu zinātniskie pētījumi piedalās DU un citu institūciju izsludinātajos zinātnisko darbu konkursos. Sava zinātniskā darba rezultātus studenti publisko DU ikgadējās jauno zinātnieku konferencēs, kurās piedalās gan referenti, gan interesenti. Referātu tēzes tiek publicētas zinātniskās konferences materiālos, kas ir publicēti elektroniskā formātā un pieejami CD veidā un internetā: http://lapas.dau.lv/dujza/aktivitates.html

2007. gadā aizstāvēti 12 bakalaura darbi kultūras vēstures apakšnozarē (ieskaitot nepilna laika studijas) 2008. gadā ir aizstāvēti 6 bakalaura darbi kultūras vēstures apakšnozarē (pilna laika studijas).

7. Ārējie sakari

7.1. Saistība ar zinātniskām iestādēm Latvijā un ārvalstīs

Notiek pieredzes apmaiĦa un aktuālo problēmu apspriešana ar Latvijas Universitātes Vēstures bakalaura studiju programmas mācībspēkiem un programmas direktoru prof., dr. hist. A. Zunda, Rēzeknes Augstskolas Vēstures bakalaura studiju programmas direktori (mag. paed., lektore I. Čakša) un mācībspēkiem. Attīstās arī citas sadarbības formas. Kopš 2004. gada Vēstures katedras vadītājs asoc. prof. H. Soms piedalās bakalaura gala pārbaudījumu komisijas darbā (priekšsēdētājs) Rēzeknes Augstskolā un Liepājas Pedagoăijas akadēmijā. Prof. I. Saleniece piedalās kā eksperte akreditācijas komisijas sastāvā.

Katedru locekĜi aktīvi sadarbojas ar Latvijas ZinātĦu akadēmiju, Latvijas Valsts arhīvu, Latvijas Valsts vēstures arhīvu, Latvijas Vēstures muzeju, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju.

Zinātnisko programmu īstenošanā (kopējas zinātniskās konferences, semināri, rakstu krājumi) DU Humanitārās fakultātes docētāji sadarbojas ar:

ViĜĦas Universitāti (Lietuva) Klaipēdas Universitāti Vītauta Dižā universitāti Lietuvas Mūzikas Akadēmiju ViĜĦas Pedagoăisko universitāti ŠauĜu Pedagoăisko universitāti

20 Tartu Universitāti (Igaunija) Tallinas Pedagoăisko universitāti

Lundas Universitāti (Zviedrija) Malves Universitāti Gavles Universitāti

Jagelonu Universitāti (Polija) Varšavas Universitāti Nikolaja Kopernika Universitāti

Helsinku Universitāti (Somija) Joensu Universitāti

Bohumas Universitāti (Vācija) Fehtas augstskolu

Bernes Universitāti (Šveice)

Mursijas Universitāti (Spānija)

Pjēra un Marijas Kirī Parīzes VI universitāti (Francija)

Rietumanglijas Universitāti Bristolē (Apvienotā Karaliste)

Virdžīnijas Valsts universitāti (ASV) Fordhamas Universitāti ZiemeĜkolorado Universitāti

Maskavas Valsts universitāti (Krievijas Federācija) Sanktpēterburgas Kultūras un mākslas universitāti (Sanktpēterburga) A. Hercena Krievijas Pedagoăisko universitāti (Sanktpēterburga) Krievijas ZinātĦu akadēmijas Pasaules kultūras institūtu (Maskava) Krievijas ZinātĦu akadēmijas Krievu literatūras institūtu (Sanktpēterburga) Petrazavodskas Universitāte (Karēlija)

Jeruzalemes Universitāti (Izraēla)

Centrālās Ėīnas Pedagoăisko universitāti (Ėīna)


7.2. Salīdzinājums ar vēstures studiju programmu Latvijā un Eiropas universitāšu vēstures programmām

Vēstures bakalaura studiju salīdzinājumam ir izvēlēta analoăiska studiju programma Rietumanglijas universitātē (Bristole, AK). DU vēsturniekiem ir izveidojušies labi kontakti ar šīs mācību iestādes kolēăiem, tāpēc salīdzinājumu varēja veikt, vadoties ne tikai no aprakstiem (Humanities Undergraduate Programme. Student Handbook. - Bristol: University of the West of England), bet arī no pieredzes apmaiĦas.

21

SALĪDZINĀJUMA KRITĒRIJS

UNIVERSITY OF THE WEST OF ENGLAND

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

Studiju process studiju ilgums 3 gadi 3 gadi kredītpunktu skaits 360

(120 kp katru gadu) 120 kp

attiecības starp pamatkursiem(obl.) - 43% speciālkursiem 66% 43% izvēles priekšmetiem 33% 4 % (10 % - bakalaura darbs)

mācību metodes studentu patstāvīgais darbs, semināri, prezentācijas, lekcijas

studentu patstāvīgais darbs, semināri, prezentācijas, lekcijas

novērtējuma metodes kursadarbi, 3 st. eksāmeni (rakstiski), esejas, testi, datorizētās pārbaudes (dokumenti, hronoloăija), grāmatu apskati, studentu vadītie semināri

studiju darbi, eksāmeni (mutiski un rakstiski), ieskaites (mutiski un rakstiski), kolokviji, kontroldarbi, testi

bakalaura darba apjoms 8 - 10 tūkst.vārdu 8 - 10 tūkst.vārdu Studiju programmas organizācija un vadība

Atbildīgie par programmas realizāciju

The Programme Management Committee The Programme Director

Studiju programmas padome Studiju programmas direktors

Studentu līdzdalība 25% dalībnieku Studenti piedalās studiju procesa pilnveidošanā, vērtējot programmas saturu, organizāciju un vadību studiju gada noslēguma aptaujā.

IlgtemiĦa programmas plānošana The Steering Group (Pr. Director is the Chair)

Studiju programmas padome Studiju programmas direktors

Vērtējums The Examining Board Bakalaura eksāmena komisija

Salīdzinājums rāda, ka, neskatoties uz dažām atšėirībām, vēstures bakalaura studiju koncepcija ir līdzīga abās universitātēs: tās ir akadēmiskās studijas, kuru laikā aktīvi sadarbojas studenti un docētāji un kuru rezultātā studenti iegūst vēsturnieka pētnieka iemaĦas, ko apliecina viĦu bakalaura darbi.

Atšėirības, kas saistītas ar studiju procesa saturu un organizāciju, ir loăiski izskaidrojamas: * kredītpunktu skaits atšėiras tāpēc, ka atšėirīgi ir kredītpunktu aprēėina principi. DU 1 kredītpunktu veido 40 stundas (20 stundas auditorijas nodarbību ar tikpat lielu patstāvīgā darba stundu skaitu) UWE 1 kredītpunkts ir līdzvērtīgs 5 stundām (2 - auditorijā, 3 - patstāvīgais darbs). * studiju saturs DU atšėiras ar to, ka te tiek piedāvāts vēstures un kultūras vēstures sistemātiskais kurss, kas papildināts un paplašināts ar speciālajiem kursiem. Tāpēc pamatkursu (obl.) īpatsvars ir visai liels (no 48% līdz 66%). Tas ir izskaidrojams ar nepieciešamību nodrošināt studentiem pietiekami augstu sagatavotības līmeni, lai pēc profesionālo studiju programmu absolvēšanas viĦi varētu strādāt dažādās izglītības iestādēs (izĦemot augstskolas). * DU mazāk praktizē studentu zināšanu vērtējuma rakstisko forma, biežāk notiek ieskaites un eksāmeni mutvārdu formā, kas Ĝauj pārbaudīt studentu zināšanas un prasmi tās izklāstīt, taču nepierāda, cik labi viĦi apguvuši izklāsta rakstisko formu. Nākotnē tam ir jāpievērš lielāka uzmanība, īpaši tālab, ka studentiem ir pieejami datori; * vēstures bakalaura studiju programmas vadība UWE ir daudz sazarotāka, pastāv vairākas komitejas, kuru darba uzdevums ir sekmēt studiju procesa pilnveidošanu. Taču atšėirības ar DU meklējamas ne institūciju skaitā (pārāk komplicēta sistēma draud pārvērsties par formalitāti), bet pašā lēmumu pieĦemšanas kārtībā. Gan UWE studentiem, gan DU studentiem ir nodrošināta liela loma studiju jautājumu apspriešanā un lēmumu pieĦemšanā.

22Būtiskākas atšėirības salīdzinājumā ar DU vēstures bakalaura programmu ir sadarbības partneru - Vītauta Dižā Universitātes (Lietuva) bakalaura studiju programma. Tā pilna laika studiju programma, kas ilgst 4 gadus. Pirmo divu gadu laikā tiek apgūti trim humanitārajām disciplīnām (etnoloăija, filozofija, vēsture) kopīgi kursi, kas ietver zinātnes filozofiju un metodoloăiju, vairākus kursus filozofijā, vairāku periodu vēsturi (medievālistiku, jauno laiku vēsturi). Trešajā un ceturtajā studiju gadā tiek apgūti dažādi kursi vēsturē, historiogrāfijā un vēstures metodoloăijā. Kopējais kredītpunktu skaits – 109 KP. Programmā ir Ĝoti augsts obligāto kursu īpatsvars, kas sastāda 90 % no 60 kredītpunktiem. 10 kredītpunktu veido bakalaura darbs. Programmas absolventi var strādāt zinātniskās pētniecības centros, muzejos, kultūras mantojuma aizsardzības sistēmā vai turpināt studijas humanitāro un sociālo zinātĦu maăistra programmā. Ar Vītauta Dižā Universitātes (Lietuva) bakalaura studiju programmu var iepazīties internetā: http://www.vdu.lt/studijos/bakalauro_programos2004/hmf/istorija.pdf .

Ir veikts programmas salīdzinājums arī ar kultūras vēstures programmām Jorkas universitātē (Apvienotā Karaliste) - Mākslas vēstures specialitātē un Ekseteras universitātē - amerikāĦu un britu sadraudzības zemju mākslas specialitātē. * Gan DU, gan Jorkas un Ekseteras universitāšu programmas Ĝauj integrēti apskatīt atsevišėas kultūras vēstures daĜas. DU vēsturniekiem ir iespējas specializēties kultūras vēstures apakšnozarē, Jorkas universitātē mākslas vēstures specialitāti var saistīt ar vēsturi vai angĜu literatūru. Ekseteras universitātē programmas pamatiezīme ir dažādu sabiedrību kultūras, mākslas un mediju salīdzinošā pētīšana. Ekseteras universitātē un DU apgūstamie priekšmeti ir līdzīgi, tomēr Ekseteras universitātē tos apgūst citu valstu kultūru kontekstā, kas nav raksturīgi DU programmai. Izvēles kursu iespējas minētajās universitātē ir līdzīgas.

* Ekseteras universitātes studentiem ir lielas iespējas stažēties ārzemēs, mācību procesā piedalās daudz ārzemju vieslektoru. Šajā virzienā būtu jāaktivizē darbs arī DU.

Salīdzinājumam tika izvēlēta arī Latvijas Universitātes vēstures bakalaura programma. Jākonstatē, ka sakrīt studiju ilgums (3 gadi), iegūstāmo kredītpunktu skaits (120 KP). LU bakalaura programmā A daĜas kursu apjoms ir 62 kredītpunkti, jākonstatē, ka LU un DU A daĜas kursu apjoms ir līdzīgs, jo LU šajā rādītājā ir ietverta arī bakalaura darba izstrādāšana (10 %). Līdzīgs ir arī A daĜas saturs, kas abās programmās ietver seno, vidus, jauno un jaunāko laiku vēsturi un kursus, kas nodrošina metodoloăiskas un historiogrāfiskas zināšanas. Abu universitāšu bakalaura programmās B daĜa veido 52 kredītpunktus un tajā pārstāvēts hronoloăiski un ăeogrāfiski plašs problēmu loks, kas nodrošina studentam plašas izvēles iespējas. LU lielu daĜu no B daĜas veido obligātie semināri.

Jāatzīmē, ka BoloĦas process novedis pie nozīmīgām izmaiĦām vēstures programmās, daudzviet ieviesta bakalaura / maăistra divu ciklu apmācība.



7.3. Ārvalstu docētāji DU

2006./07. studiju gadā ārvalstu docētāji īslaicīgi iesaistījās lekciju lasīšanā DU vēstures bakalaura programmā. Fehtas Universitātes (Vācija) profesori Joahims Kuropka un Hermans fon Laers nolasīja lekcijas par kaimiĦvalstu (Vācijas, Frnacijas attiecībām) pēc Otrā psaules kara, valdošajiem stereotipiem Eiropas Savienībā, mūsdienu starptaustiskās sadarbības ekonomiskajiem aspektiem. Plašāku sadarbību šajā jomā pagaidām ierobežo joprojām niecīgais finansējums no Latvijas puses. Šos ārvalstu docētāju apmeklējumus parasti finansē mūsu sadarbības partneri. Sadarbības pieredze liecina, ka ārvalstu kolēăi ir ieinteresēti aktīvai sadarbībai. Liels potenciāls šajā ziĦā ir sadarbība ar Baltijas valstu augstāko mācību iestādēm.

232007./2008. studiju gadā: 2007. gada 20. novembrī Delaveras Universitātes kultūrğeogrāfijas profesors Edmunds Valdemārs Bunkše lasīja lekcijas par zinātnisko un poētisko ğeogrāfiju un mājām un ceĜu kā ğeogrāfiskām problēmām.

7.4. DU studenti ārzemēs

Aizvadītajā studiju gadā DU vēstures bakalaura programmas studentiem tika piedāvātas iespējas studēt ārzemēs, kuras diemžēl netika izmantotas. Tam bija vairāki objektīvi cēloĦi. Pirmkārt, tas ir saistīts ar orgaizatoriskajām pārmaiĦām Rietumanglijas Universitātē Bristolē (Apvienotā Karaliste), kas bijamūsu regulārais sadarbības partneris. Profesors Dž.Sveins, kas koordināeja vēstures programmu sadarbību, pārcēlās darbā uz citu universitāti un jaunu kontaktu dibināsānai nepieciešams laiks. Otrkārt, otrs sadarbības partneris Fehtas Universitāte (Vācija) ir reorganizējusi studiju programmas, tāpēc jauno programmu iepazīšanai nepieciešams laiks. Treškārt, Daugavpils Universitātes studentu praktisko rīcību un personisko iniciatīvu ierobežoja viĦu finansiālais stāvoklis. No studentu atsauksmēm izriet, ka, neskatoties uz starptautiskajās sadarbības programmās iesaistīto augstskolu studiju procesa principiālo līdzību, problēmas joprojām rada, piemēra, atšėirīgais studiju gada sākums, ievērojamās atšėirības studiju kursos.


7.5. Ārvalstu studenti DU

2006./07. studiju gadā ārvalstu studējošie DU vēstures bakalaura programmā nebija iesaistīti. To traucē problēmas, kas ir jau atklājušās iepriekšējos gados. Ārvalstu studējošie studēja pēc individuāla plāna, kas sagādāja abpusējas neērtības, papildus neapmaksātu slodzi Vēstures katedras docētājiem. Ārvalstu studenti augsti vērtēja sadarbību ar DU docētājiem, vienīgi vēloties operatīvāku DU Ārzemju daĜas organizatorisku darbu. Jāatzīst, ka konkrēto studentu finansiālais nodrošinājums bija stabils, kas viĦiem garantēja drošu studēšanu. 2007./08. studiju gadā ārvalstu studējošie DU vēstures bakalaura programmā nebija iesaistīti

8. Studiju materiāli tehniskais un finansiālais nodrošinājums

8.1. Materiāli tehniskais nodrošinājums

Humanitārā fakultāte, kas izvietota Daugavpils Universitātes korpusā Vienības ielā 13, ir nodrošināta ar pietiekamu auditoriju skaitu.

DU struktūrvienības ir labi nodrošinātas ar datortehniku, kopējamo tehniku, audiotehniku un videotehniku. Studentu rīcībā ir Multimediju centrs, kur var gūt iemaĦas multimediju tehnoloăijas izmantošanā mācību procesā, un Humanitārās fakultātes datoru klase, kur patstāvīgi var strādāt ar 15 datoriem.

DU datori ir pieslēgti INTERNET tīklam, kas dod iespēju studentiem iegūt neierobežotu informācijas apjomu. Lai apgūtu šo informāciju, studentiem ir jāpārvar tikai viens šėērslis – ierobežots apgūto svešvalodu skaits. Lai novērstu šo trūkumu, studenti var izmantot mācību iespējas, ko piedāvā Humanitārās fakultātes Svešvalodu mācību centrs, kur par maksu var apgūt angĜu, vācu, franču, spāĦu, itāliešu un zviedru valodu.

Studiju programmas realizāciju sekmē arī DU materiāli tehniskais nodrošinājums: videotehnikas komplekti, audiotehnikas komplekti (magnetofoni, diktofoni, atskaĦotāji) zinātniskā darba (mutvārdu vēstures pētījumu veikšanai) un studiju procesa vajadzībām; kodoskopi, MP3

24atskaĦotāji. Kaut gan tehnoloăijas mēdz ātri novecot, tomēr finansiālo iespēju robežās HF vadība cenšas atjaunot un papildināt tehniskos līdzekĜus.

Studiju procesa kvalitāti nodrošina studentu rīcībā esošās grāmatu krātuves: • DU Zinātniskās bibliotēka ar 343556 eksemplāriem (62 782 nosaukumi), no tiem apmēram

40 tūkstoši vienību - vēstures un kultūras vēstures grāmatas. Bibliotēkai ir trīs grāmatu krātuves, vairākas lasītavas un mājas abonementi. Bibliotēka regulāri iepērk jaunāko zinātnisko literatūru, tai skaitā arī vēstures un kultūras vēstures izdevumus. Lai sekmētu studiju darba efektivitāti, ir izveidots DU zinātniskās bibliotēkas elektroniskais katalogs. DU studentiem ir iespēja izmantot piecas EBSCO (starptautiskais EIFL DIRECT kopprojekts) periodisko izdevumu datu bāzes, kuru ietvaros ir pieejami aptuveni 3000 dažādu zinātĦu nozaru periodiskie izdevumi (galvenokārt angĜu valodā).

• J. Veinberga bibliotēka (pārsvarā grāmatas seno laiku vēsturē) - 878 vienības; • citi privātie dāvinājumi (N. Mihelovičas, A. un D. RūsiĦu, A. VabuĜa, H. Maršava,

A. Rozenbaha, F. Fjodorova, M. Bodrova grāmatas). Privātie dāvinājumi ir pieejami Vēstures katedras bibliotēkā. Te ir pieejami arī jaunieguvumi 2007. gadā - LR prezidentes kancelejas dāvinājums – Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 20 sējumi;

• 2007. gadā tika reorganizēta Vēstures katedras bibliotēka. Tā rezultātā kopējais grāmatau skaits samazinājās, jo DU bibliotēkas grāmatas tika nodotas DU bibliotēkas rīcībā. Jaunievedums saistīts ar to, ka bibliotēkas lasītavās studentu - lasītāju apkalpošana ir ērtāka – garāks darbalaiks.

• TEMPUS, CIVITAS, INTERREGNUM u.c. projektu ietvaros iegādātās grāmatas; • Latgales Pētniecības institūta bibliotēkas fondi (2600 nosaukumi), datu bāze “Latgales dati”,

elektroniskās publikācijas LPI interneta mājas lapā (http://dau.lv/ld/ld.html ); • studentiem ir pieejamas mācībspēku privāto bibliotēku grāmatas.

8.2. Studiju programmas izmaksas

Vēstures bakalaura studiju programma tiek finansēta no valsts budžeta. Pamatojoties uz studiju programmas aprēėina materiāliem, izmaksas vienam pilna laika studentam 2006./2007. studiju gadā bija 611,95 Ls apjomā, nepilna laika studijās – 501,47 Ls. Papildus finansiālie līdzekĜi tiek iegūti par maksas studijām. Visi iegūtie līdzekĜi iekĜaujas kopējā DU finansējumā un tiek izmantoti akadēmiskā personāla darba apmaksai un citiem izdevumiem pēc Budžeta komisijas lēmuma. Pamatojoties uz studiju programmas aprēėina materiāliem, izmaksas vienam pilna laika studentam 2007./2008. studiju gadā bija 666, 58 Ls apjomā, nepilna laika studijās – 560, 56 Ls 9. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

9.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidē

Lai pilnveidotu studiju programmas saturu, tās realizāciju un darba organizāciju, ik gadus notiek studentu viedokĜu noskaidrošana, rīkojot ikgadējas aptaujas studiju gada noslēgumā. Iepriekšējo studiju gadu aptauju apkopotie rezultāti ir pieejami internetā http://dau.lv/post/sknc.php .

ViedokĜi par 2006./2007. studiju gadu ir noskaidroti, aptaujājot vēstures bakalaura studiju programmas 1., 2. un 3. kursu. Apkopojot aptaujas rezultātus (piecu ballu sistēmā), esam secinājuši: • studiju kursa svarīgums studentu atbildēs vērtēts šādi - I kursā: no 3.6 – līdz 4.8; II kursā: 3.9

– līdz 4.9; III kursā: 2.8 – līdz 5.0; • pasniegšanas līmenis studentus visumā apmierina, jo vērtējums ir šāds – I kursā: no 3.6 – līdz

4.7; II kursā: 3.6 – līdz 5.0; III kursā: 3.8 – līdz 4.8; • izmaiĦas kursu apjomā, pēc studējošo domām, nav akūti nepieciešamas, jo vairums studentu

atbild, ka izmaiĦas kursu apjomā nav jāveic;

25

• studijas programmas realizēšanu kopumā kā pamatā apmierinošu novērtēja 50 % studentu; un pilnīgi apmierinošu – 39 % studentu;

• nodrošinājumu ar vieslektoriem pamatā vērtē kā nepietiekamu 64 % studentu, • sadarbību ar mācībspēkiem apmierinoši vērtē 89 % studentu; • par datortehnikas izmantošanu 93 % aptaujāto atbild ar “jā, bieži”; • interneta pakalpojumus bieži izmanto 89 % studentu; • priekšlikumi studiju programmas kvalitātes uzlabošanā aptaujāto anketās nav norādīti.

ViedokĜi par 2007./2008. studiju gadu ir noskaidroti, aptaujājot vēstures bakalaura studiju programmas 1., 2. un 3. kursu. Apkopojot aptaujas rezultātus (piecu ballu sistēmā), ir secināts: studiju kursa svarīgums studentu atbildēs vērtēts šādi - I kursā: no 3.6 – līdz 4.6; II kursā: 3 – līdz 4.9; III kursā: 3.8 – līdz 4.8; pasniegšanas līmenis studentus visumā apmierina, jo vērtējums ir šāds – I kursā: no 4 – līdz 4.9; II kursā: 4.3 – līdz 4.8; III kursā: 4 – līdz 4.8; izmaiĦas kursu apjomā, pēc studējošo domām, nav akūti nepieciešamas, jo vairums studentu atbild, ka izmaiĦas kursu apjomā nav jāveic; studijas programmas realizēšanu kopumā kā pamatā apmierinošu novērtēja 96 % studentu; nodrošinājumu ar vieslektoriem pamatā vērtē kā pietiekamu 50 % studentu, sadarbību ar mācībspēkiem apmierinoši vērtē 100 % studentu; par datortehnikas izmantošanu 96 % aptaujāto atbild ar “jā, bieži”; interneta pakalpojumus bieži izmanto 82 % studentu; priekšlikumi studiju programmas kvalitātes uzlabošanā aptaujāto anketās nav norādīti.

Aptaujas datus apstrādā DU Sociālo zinātĦu fakultātes Sociālo pētījumu institūts. 5. pielikumā skatīt aptaujas anketas paraugu ar aptaujas rezultātiem.

9.2. Darba devēji

Programmas ietvaros ir paredzēti daudzpusīgi sakari ar potenciālajiem darba devējiem un sadarbības partneriem. Reālie darba devēji ir mācību iestādes, valsts pārvaldes iestādes, masu informācijas līdzekĜi, kultūras iestādes (muzeji). Lai paplašinātu absolventu izredzes darba tirgū, noris regulāri kontakti ar reăiona skolu valdēm, vēstures skolotāju metodiskajām apvienībām, Valsts muzeju pārvaldi, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeju, Naujenes muzeju, Skrindu muzeju Vabolē, kolēăiem no Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Daugavpils un Rēzeknes valsts zonālajiem arhīviem, Daugavpils pilsētas un rajona avīžu redakcijām (“Latgales Laiks”, “Naša gazeta”, “Million”).

Atsauksmēs par vēstures bakalaura absolventiem darba devēji galvenokārt norāda uz studiju laikā iegūtajām specifiskajām prasmēm un iemaĦām (elastība, izvēles iespējas), kas ir Ĝoti derīgas mainīgajā darba tirgū. Piemēram, mācību iestādēs augstu tiek vērtētas Daugavpils Universitātē iegūtas pētnieciskā darba iemaĦas. Labas atsauksmes (īpaši prasmes analizēt zinātnisko literatūru) ir par tiem absolventiem, kuri izvēlas studijas DU socioloăijas maăistrantūrā. Valsts pārvaldes iestāžu vadība atzīmē absolventu iemaĦas informācijas apkopošanā un analīzē.

Studiju programmas vadībai lielāka uzmanība būtu jāpievērš atsauksmēm un vērtējumiem par absolventiem, ko sniedz jauno speciālistu darba devēji. Lai gan daĜēji ir saĦemta informācija no darba devējiem, tomēr tā varētu būt plašāka; nopietnāk ir jāizanalizē gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti, kas Ĝautu pilnveidot studiju programmu un līdz ar to palielinātu absolventu izredzes darba tirgū atbilstoši tā pieprasījumam.



26

9.3. Programmas turpmākās attīstības plāns un SVID analīze

Vēstures studiju programma ir vērsta uz vispusīgi izglītotu cilvēku sagatavošanu, tāpēc tā nepārtraukti jāpilnveido un jāattīsta, Ħemot vērā jaunākos sasniegumus zinātnē un mācību metodikā. Vēstures studiju programmas direktors kontrolēs programmas realizācijas gaitu.

Studiju procesā tiks izmantoti programmā iesaistīto docētāju zinātniskā darba rezultāti. Tiks turpināta zinātnisko rakstu sērijas Vēsture: avoti un cilvēki izdošana. Tiks pieteikti vairāki pētījumu projekti vēstures un kultūras vēstures jomā (piemēram, valsts pētījumu programmai Letonika). Turpināsies intensīvs zinātniskais darbs, ko individuāli veic docētāji.

Turpināsies līdz šim veiksmīgā Mutvārdu centra darbība, organizējot ikgadējās mutvārdu ekspedīcijas un papildinot centra interviju krājumu. Zinātniskā un studiju darba intensifikāciju sekmēs jaundibinātais Latgales pētniecības institūts, kurš apvienos Daugavpils Universitātes dažādu nozaru speciālistus reăionālisma izpētes jomā. Institūtā paredzēts ievērojams vēstures speciālistu īpatsvars.

Būtisks faktors programmas attīstībā ir sadarbība ar programmā studējošajiem, jo tiks uzklausīts un Ħemts vērā studentu viedoklis par bakalaura studiju programmas saturu un realizāciju un ieviestas nepieciešamās izmaiĦas.

Personāla zinātniskās kvalifikācijas jomā būtu jāpanāk, lai 6 gadu laikā palielinātos personāla īpatsvars ar doktora grādu, sasniedzot 80% (pašreiz ir 68%). Tas iespējams, stimulējot jaunos mācību spēkus aizstāvēt doktora disertācijas.

Tiks nostiprināti kontakti ar darba devējiem, noskaidroti un Ħemti vērā viĦu uzskati par programmas saturu, kvalitāti un vēlamo attīstību. SVID analīzes tabula

Stiprās puses Vājās puses - Programmas akadēmiskā personāla augstā kvalifikācija, zinātniskā darbība, pedagoăiskā darba pieredze. - DU vēsturnieku autoritāte Latvijas humanitāro zinātĦu jomā. - Sadarbība ar citiem vēstures zinātnes pētniecības centriem, tostarp ar bijušās PSRS telpas iestādēm (Maskava, Minska, Vitebska, Petrozavodska, Novosibirska). - Intensīva un ieinteresēta sadarbība ar vēstures pasniedzējiem Latvijas Universitātē, Liepājas Pedagoăijas akadēmijā, Rēzeknes Augstskolā. - Studējošo entuziasms un interese par vēstures zinātni.

- Jaunākās Rietumu zinātniskās literatūras trūkums, kas ierobežo studentu patstāvīgā darba īpatsvara palielināšanas iespējas. - Intensīvs akadēmiskais darbs (minimums - 600 st. studiju gadā, kopš 2006/2007.g. – 700 st.) sašaurina docētāju zinātniskā darba iespējas. - Atalgojuma sistēma, neskatoties uz dažiem uzlabojumiem, nesekmē jaunu speciālistu sagatavošanu, tostarp studijas doktorantūrā.

27

Iespējas Draudi - Iespēja veidot doktorantūru vēsturē. - Iespēja veidot profesionālo maăistra studiju programmu "Arhīvniecība". - Dibināt zinātniski pētniecisku institūtu reăionālistikas jomā. - Pilnveidot un paplašināt DU bibliotēkas fondus, tostarp ar zinātnisko literatūru svešvalodās un zinātnisko izdevumu elektroniskajām versijām un datu bāzēm. - Nostiprināt sadarbību ar ārvalstu zinātniskajam institūcijām, plašāk izmantot studentu apmaiĦas programmas.

- Paredzamā studējošo skaita samazināšanās 20. gs. 90. gadu demogrāfiskās krīzes iespaidā. - Inflācijas draudi. - Valsts nekonsekventā zinātnes un augstākās izglītības politika, īpaši zinātnisko un pedagoăisko iestāžu darbinieku atalgojuma jomā, kas draud izraisīt izglītības prestiža turpmāko samazināšanos.

1.PIE

LIK

UMS

Pilna un nepilna laika studiju plāni

APSTIPRIN

ĀTS

DU Hum

anitārās fakultātes Dom

es sēdē

2004. gada 16.februārī, protokols Nr.6

IZMAIĥ

AS APSTIPRIN

ĀTAS

DU HF Dom

es sēdē

2005. gada 15.septembrī, protokols Nr.1

DA

UG

AV

PIL

S U

NIV

ER

SIT

ĀT

ES H

UM

AN

ITĀ

RĀ

S F

AK

UL

TĀ

TE

S

BA

KA

LA

UR

A S

TU

DIJ

U P

RO

GR

AM

MA

S “

Vēs

ture

” PIL

NA

LA

IKA

ST

UD

IJU

PL

ĀN

S P

rogr

amm

as k

ods 43

224

Kursa pārbaudes

1. kurss

2. kurss

3. kurss

Nr

p.k.

Kursa nosaukums

form

a Kursa

kredīts

1. sem

.

2. sem

.

3. sem

.

4. sem

.

5. sem

.

6. sem

.

Eksām

eni

Difer.

ieskaites

A. d

aĜa:

OB

LIG

ĀT

IE K

UR

SI –

52 k

p

Pasaules vēsture:

- seno laiku vēsture

1.

6

6

- viduslaiku vēsture

2.

6

6

- jauno laiku vēsture

3.

6

6

- jaunāko laiku vēsture

4.

6

6

Latvijas vēsture

5.

3.,4.,6.

8

2 2

2 2

Reliăiju vēsture

1.,2.

4 2

2

Filozofijas vēsture

3.,4.

4

2

2

Ievads vēstures zinātnē

1.

2 2

Avotm

ācība

3.,4.

4

2

2

Ievads historiogrāfijā

5.,6.

4

2

2

Stud

iju da

rbs visp

ārējā vēstur

ē

2.

1

1

Stud

iju da

rbs Latvijas vēstur

ē (kultūra

s vēstur

ē)

4.

1

1

A daĜas

kredīti pa stud

iju ga

diem

52

19

25

8

29

B

. daĜ

a: IE

RO

BE

ŽO

TA

S IZV

ĒL

ES K

UR

SI –

52 K

P

1.sem.

2.sem.

3.sem.

4.sem.

5.sem.

6.sem.

1.

Arheoloăija

1.

2 2

2.

Senās pasaules ăeogrāfiskie atklājumi

1.

2 2

3.

Senās pasaules veidotāji

1.

2 1

2 1

4.

Vecā Derība kā vēstures avots

1.

2 2

5.

Kari u

n kaujas

1.

1 2

1 2

6.

Arābu kalifāts

2.

1

1

7.

Latvijas arheoloăija

2.

2

2

8.

Varas uztvere senajā pasaulē

2.

2

2

9.

Slāvu vēsture viduslaikos

2.

1

1

10

. Baltijas reăions viduslaiko

s

2.

1

1

11

. Vēsturiskā novadp

ētniecība

2.

2

2

12

. Latgales vēsture XVI-XVIII gs.

3.

2

2

13

. Reformācija Eirop

ā

3.

2

2

14

. Slāvu tautas XVI-XIX

gs.

3.

2

2

15

. Latgales vēsture XIX

-XX gs.

4.

2

2

16

. PSRS vēsture (1922-1991)

4.

2

2

17

. Baltijas valstu vēsture (19

18-1940)

4.

2

2

18

. Zinātniskā darba pamati

5.

2

2

19

. Pēckara Daugavpils vēsture avotos

5.

2

2

20

. Jaunā Derība jaunāko laiku kultūrā

5.

2

2

21

. Idejiskie virzieni Rietumeiropā XIX

- XX gs. sāk.

5.

2

2

22

. Baltijas valstis Otrajā pasaules karā

5.

2

2

23

. Polijas vēsture 20.gs.

6.

2

2 24

. ZiemeĜvalstu vēsture pēc Otrā pasaules kara

6.

2

2 25

. Senās pasaules valsts un sabiedrība

6.

2

2 26

. Austrum

eiropas vēsture (1945-1989)

6.

2

2 27

. Modernās tehnoloăijas vēstures zinātnē

6.

2

2

30

28.

Mutvārdu prakse

2.

1

1

29

. Novadpētniecības prakse

4.

1

1

52

C

. daĜ

a: B

RĪV

AS IZV

ĒL

ES K

UR

SI - jā

savā

c vi

smaz

6 k

redītpunkt

i

1.sem.

2.sem.

3.sem.

4.sem.

5.sem.

6.sem.

1.

Latviešu valoda

1.- 6.

4

2.

AngĜu valod

a (ar priekšzināš. )

1.- 6.

4

3.

Vācu valoda(ar priekšzināš. )

1.- 6.

4

4.

Zviedru valod

a (bez priekšzināš.)

1.- 6.

4

5.

Franču valoda (bez priekšzināš.)

1.- 6.

4

6.

PoĜu valoda (bez priekšzināš.)

1.- 6.

4

7.

SpāĦu valod

a (bez priekšzināš.)

1.- 6.

4

8.

Baltkrievu valoda

1.- 6.

4

9.

Krievu valoda

1.- 6.

4

10

. Datorzinību pam

ati

1.- 6.

2

11

. Indijas kultūra

1.- 6.

2

12

. Ebreju diaspo

ra: v

ēsture un kultūra

1.- 6.

2

13

. Web-dizaina pam

ati

1.- 6.

2

14

. Vēstures parado

ksi

1.- 6.

2

15

. Valod

as kultūras pamati

1.- 6.

2

16

. Jeruzaleme: reliăijas un kultūras fenom

ens

1.- 6.

2

17

. Islāms – reliăija, kultūra, p

olitika

1.- 6.

2

18

. Kultūru in

terpretācija

1.- 6.

2

19

. Dzimte un kultūra

1.- 6.

2

20

. Latgaliešu rakstu valod

a

1.- 6.

2

A daĜa

52

19

25

8

B daĜa

52

19

13

20

C daĜa

6 2

2 2

Bakalaura darbs vēsturē

aizstāvēšana

10

0 0

10

KO

PĀ

120

40

40

40

GA

LA

PĀ

RB

AU

DĪJ

UM

I akadēm

iskā grāda h

um

anitār

o zi

nāt

Ħu b

akal

aurs

vēs

turē iegūšanai:

Bbak

alau

ra e

ksā

men

s vē

sturē

Bak

alau

ra d

arba

aizs

tāvē

šana

2006

./2007. - izmaiĦu nav

2007./2

007. st. g. speciālkursa „K

ari u

n kaujas” apjom

s palielināts līdz 2 KP, savukārt speckurss „Senās pasaules veidotāji” – attiecīgi sanmazināts līdz 1 KP.

Documents

Vesture bak 2007 2008du.lv/wp-content/uploads/2015/12/Vesture_bak_2007_2008.pdfDAUGAVPILS UNIVERSITĀTE HUMANITĀRĀ FAKULTĀTE Vienības iela 13, Daugavpils, LV-5401 tālr. 5424238,