RĒZEKNES AUGSTSKOLA

Izglītības un dizaina fakultāte PERSONĪBAS SOCIALIZĀCIJAS PĒTĪJUMU INSTITŪTS

Velta Ļubkina, Aivars Kaupužs, Svetlana Ušča, Lorita Rižakova, Aldis Ciukmacis

VIBROMASĀŽAS TEHNOLOĢIJA UN TĀS IEVIEŠANAS METODIKA

METHODOLOGY OF VIBROMASSAGE TECHNOLOGY AND ITS IMPLEMENTATION

VIBROMASAŽO TECHNOLOGIJA IR JOS ĮDIEGIMO METODIKA

Rēzekne 2013

2

„Šis dokuments ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šī dokumenta saturu atbild Rēzeknes Augstskola un tas nevar tikt uzskatīts par

Eiropas Savienības oficiālo viedokli.”

LAT-LIT projekts LLIV-223 „Designing a Model Geared towards Participation of People at Social Risk Groups in the Labour Market” (MODPART)

Atbildīgais par izdevumu: Velta Ļubkina – Dr.paed., profesore, RA Personības socializācijas pētījumu institūta direktore

Autori: Velta Ļubkina, Aivars Kaupužs, Svetlana Ušča, Lorita Rižakova, Aldis Ciukmacis

Recenzenti: Mg., ārsts pediatrs Juris Atstupens (Ludzas rajona slimnīca, Latvija) PhD, prof. Gilberto Marzano (Ecoinstitute Friuli Venezia Giulia and University of Udine, Italy) PhD Luis Ochoa Siguencia (Kukuczka Academy of Physical Education in Katowice, Poland)

Latviešu teksta redaktore Sandra Laizāne

Tekstu angļu valodā tulkojusi Vineta Pavlova

Angļu valodas redaktore Mārīte Opincāne

Tekstu lietuviešu valodā tulkojusi Dzintra Elga Irbīte – Staniulienė

Lietuviešu valodas redaktore Dzintra Elga Irbīte – Staniulienė

Vāka dizains Inese Rimšāne

Pateicība materiāla tapšanā Hertai Pabinai

Metodiskajā materiālā uzmanība pievērsta BIODEX SYSTEM 4, BIOSWAY un vibromasāžas iekārtu izmantošanas iespējām, lai nodrošinātu ātrāku sociālo rehabilitāciju un atgriešanos darba tirgū cilvēkiem, kuriem diagnosticētas apakšējo ekstremitāšu saslimšanas vai bijušas traumas. Sniegti ieteikumi un rekomendācijas iekārtu izmantošanai. Materiāls paredzēts sociālā darba speciālistiem, rehabilitologiem, visiem, kas ikdienā organizē sociālās rehabilitācijas atbalsta pasākumus cilvēkiem, kuriem saslimšanu vai traumu rezultātā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu muskuļu stiprināšana un līdzsvara korekcija.

Velta Ļubkina, Aivars Kaupužs, Svetlana Ušča, Lorita Rižakova, Aldis Ciukmacis. VIBROMASĀŽAS TEHNOLOĢIJA UN TĀS IEVIEŠANAS METODIKA METHODOLOGY OF VIBROMASSAGE TECHNOLOGY AND ITS IMPLEMENTATION VIBROMASAŽO TECHNOLOGIJA IR JOS ĮDIEGIMO METODIKA

Rēzeknes Augstskola ISBN 978-9984-44-128-3

3

Saturs

Ievads ........................................................................................................................................ 5

Bibliogrāfija ........................................................................................................................... 11

1. VIBROMASĀŽAS TEHNOLOĢIJA UN TĀS IEVIEŠANAS METODIKA

1.1. VIBROMASĀŽA UN TĀS TEORĒTISKAIS PAMATOJUMS .......................... 13

1.2. VIBROMASĀŽAS IEKĀRTA, TĀS DARBĪBAS PRINCIPI UN PIELIETOJUMS REHABILITĀCIJĀ ............................................................................... 20

1.2.1. Lokālās iedarbības vibromasažieris, tā darbības principi ............ 20

1.2.2. Vibromasāžā pielietojamie paņēmieni .................................................. 22

1.3. VIBROMASĀŽAS IZMANTOŠANA PACIENTA VESELĪBAS STĀVOKĻA UZLABOŠANAI (GADĪJUMA ANALĪZE) .................................................................... 26

1.4. IETEIKUMI, KĀ STRĀDĀT AR VIBROMASĀŽAS METODI ........................ 29

1.5. REKOMENDĀCIJAS ................................................................................................... 41

Bibliogrāfija ........................................................................................................................... 43

2. METHODOLOGY OF VIBROMASSAGE TECHNOLOGY AND ITS IMPLEMENTATION

2.1. VIBROMASSAGE AND ITS THEORETICAL FOUNDATION ....................... 48

2.2. VIBROMASSAGE DEVICE, ITS OPERATING PRINCIPLES AND APPLICATIONS IN REHABILITATION ...................................................................... 55

2.2.1. Local vibromassager, its operating principles .................................... 55

2.2.2. The techniques of vibromassage application ..................................... 58

2.3. APPLICATION OF VIBROMASSAGE TO IMPROVE PATIENT’S STATE OF HEALTH (CASE STUDY) ........................................................................................... 61

2.4. ADVICE ON HOW TO WORK WITH THE VIBROMASSAGE METHOD 64

2.5. RECOMMENDATIONS ............................................................................................. 76

References .............................................................................................................................. 78

4

3. VIBROMASAŽO TECHNOLOGIJA IR JOS ĮDIEGIMO METODIKA

3.1. VIBROMASAŽAS IR JO TEORINIS PAGRINDIMAS ....................................... 83

3.2. VIBROMASAŽO ĮRANGA, JOS VEIKIMO PRINCIPAI BEI PANAUDOJIMAS REABILITACIJOJE ........................................................................... 90

3.2.1. Lokalinio veikimo vibromasažuotojas, jo veikimo principai ....... 90

3.2.2. Naudojami vibromasažo būdai ................................................................. 93

3.3. VIBROMASAŽO NAUDOJIMAS PACIENTO SVEIKATOS BŪKLĖS PAGERINIMUI (ATVEJO ANALIZĖ) ............................................................................ 96

3.4. REKOMENDACIJOS, KAIP DIRBTI VIBROMASAŽO METODU ................ 99

3.5. REKOMENDACIJOS ............................................................................................... 111

Literatūros šaltiniai .......................................................................................................... 113

1.pielikums ........................................................................................................................... 117

2.pielikums ........................................................................................................................... 124

5

Ievads

21. gadsimts sabiedrības vēsturē nozīmīgs ar skatījuma maiņu uz cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem: no medicīniskā invaliditātes modeļa, kas ievēroja tikai cilvēka ķermeni ar tam piemītošajām vainām, uz sociālo modeli, kas katru cilvēku, neatkarīgi no viņa darbspējām, uzskata par vērtību. Attīstoties dažādām tehnoloģijām, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem kļūst neatkarīgāki no līdzcilvēku palīdzības un var dzīvot aizvien patstāvīgāk. Mainoties sabiedrības attieksmei, cilvēkiem ar invaliditāti ir iespēja saņemt labu izglītību un strādāt. Šī resursa neizmantošana sabiedrībai rada tikai zaudējumus (Šķestere et al., 2008).

Pasaules veselības organizācija ar invaliditāti saprot jebkuru aktivitāšu funkcionālu ierobežojumu salīdzinājumā ar veselu cilvēku (WHO World Report on Disability, 2011). No medicīniskā viedokļa invaliditāte tiek definēta kā bioloģiska problēma vai ierobežojums. Fizioloģisko ierobežojumu rezultāts – augsts bezdarba un zems izglītības līmenis. Rezultātā šie cilvēki ieņem zemu sociālekonomisko stāvokli (Živetere, 2008). Dž. Moula (2003) pētījumi liecina, ka ne rase, ne tautība nerada tik lielus šķēršļus karjeras attīstībai kā speciālās vajadzības. Šie šķēršļi tiek radīti lielai iedzīvotāju grupai, jo apmēram 18% pasaules iedzīvotāju piemīt kāda invaliditātes forma (WHO World Report on Disability, 2011), viens no astoņiem Eiropas Savienības cilvēkiem darbspējas vecumā ir vai nu cilvēks ar invaliditāti, vai arī hroniski slims, turklāt 78% no viņiem ir ārpus darba tirgus (Živetere, 2008).

Statistikas dati liecina, ka Eiropas Savienībā viens no 12 hospitalizācijas gadījumiem saistīts ar traumu vai ievainojumu (Publication: Injuries in the European Union, 2013). Latvijā traumatisma rādītāji ir līdzīgi kā Eiropā. 2010. gadā vecumā no 20 līdz 64 gadiem Latvijā tika reģistrētas 12 969 dažādas traumas un ievainojumi (Traumas un ievainojumi, 2012). Nelaimes gadījumi cilvēkiem pēc 40 gadiem atgadās retāk, taču vidējais zaudējumu apmērs, kas vēlāk tiek atlīdzināts par traumas ārstēšanu, ir pat 8 reizes lielāks nekā jauniešiem.

Lielais traumu un ievainojumu skaits ir ne tikai cietušā problēma. Tas prasa lielus ārstnieciskos izdevumus (ārstēšana un rehabilitācija), sociālos izdevumus (slimības pabalsts, iespējams, bezdarbnieka pabalsts vai invaliditātes pensija), cietušais kādu laiku atrodas ārpus darba tirgus, iespējams, viņam traumas seku rezultātā nepieciešama profesijas maiņa vai pat iestājas darba nespēja. Latvijā dažādu traumu un ievainojumu dēļ 2011. gadā pirmo invaliditāti ieguva 1052 cilvēki (Sabiedrības veselība un saslimstība, 2012). 2011. gadā slimības pabalsta izmaksai bija

6

nepieciešami 53,3 miljoni latu, bezdarbnieku pabalstiem – 43,7 miljoni latu (Par Veselības nozares lomu un prioritātēm NAP 2013–2020, 2012).

Visizplatītākā ar darbu saistītā veselības problēma Eiropā ir skeleta un muskuļu traucējumi (European Working Conditions Survey, 2007), kas saistīti ar:

atrašanās vietu: augšējās ekstremitātes, apakšējās ekstremitātes, rumpis vai mugurkaula rajons, iegurņa vai krūškurvja apvidus;

audu vai orgānu veidu: kauliem, cīpslām, locītavām, nerviem, asinsvadiem utt.;

patogēniem mehānismiem vai cēloņiem: mehāniskiem, organizatoriskiem, psihosociāliem utt. (Gotī, interneta resurss).

Skeleta−muskuļu sistēmas slimību dēļ pirmreizējo invaliditāti ieguvušo cilvēku skaits būtiski palielinājies no 935 cilvēkiem 2004. gadā līdz 2600 cilvēkiem 2010. gadā. Vismaz 96,8 miljoni latu 2010. gadā ir iztērēti invaliditātes pensijām, kā arī vēl 11,7 miljoni latu ir iztērēti kompensācijām par darba spēju zaudēšanu (Želtuhova et al., 2012).

Vispārējā sociālā un ekonomiskā attīstība valstī rada maldinošu priekšstatu par pašreizējo sociālo situāciju un dzīves kvalitātes nodrošinājumu dažādām sabiedrības grupām. Cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem ir atzīti par vienu no riska grupām, kas ir īpaši pakļauta sociālai atstumtībai un kuru dzīves kvalitātes nodrošināšanai nepieciešama aizsardzības mehānismu izveide. Tomēr joprojām pakalpojumu nodrošinājums ir neatbilstošs cilvēku ar invaliditāti vajadzībām gan no kvantitatīvā viedokļa, gan vajadzībām atbilstošas dažādības, gan kvalitātes viedokļa (Šķestere et al., 2008). Sabiedrībā jādara viss nepieciešamais, lai nodrošinātu viņiem iespēju strādāt atvērtā darba tirgū un piedalīties visās sabiedrības aktivitātēs līdzvērtīgi ar pārējiem sabiedrības locekļiem. Tomēr realitātē bieži pastāv stigma, kuras dēļ cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem grūtāk iekļauties darba tirgū un veidot karjeru.

Viss iepriekš minētais nosaka nepieciešamību veikt pētījumus šinī jomā. Līdz ar to tika sagatavots Latvijas–Lietuvas pārrobežu projekts „Modeļa izstrāde sociālā riska grupas personu iesaistei darba tirgū”, kura īstenošana sākās 03.01.2012.

7

Projekta mērķis ir jaunu rehabilitācijas un veselības uzlabošanas metožu un tehnoloģiju izstrāde bezdarba risku samazināšanai, un tas tika īstenots sadarbībā starp Latvijas (Rēzeknes Augstskolas Personības socializācijas pētījumu institūts) un Lietuvas (Šauļu Universitāte) zinātniskajām institūcijām.

Projektā tika veikti integrēti pētījumi par sociālo un medicīnisko rehabilitāciju, lai mazinātu sociālo risku un sekmētu personu atgriešanos darba tirgū.

Projekta mērķauditorija Latvijā ir 25 cilvēki, kuri ir pakļauti sociālajam darba nespējas riskam (no 4 mēnešiem un vairāk), kuriem ir balsta-kustību aparāta funkcionāli traucējumi (mugurkaula, kāju zona, piem., traumas, saišu plīsumi, pēctraumatiskas kontraktūras, lūzumi u.c.), kā arī tie ir darbspējas vecumā (16–62 gadi).

Sāpes kustību laikā, muskuļu spriedze izpaužas nespējā pārvietoties un veikt citas funkcijas. Rodas problēmas, kas saistītas ar pilnīgu vai daļēju nespēju veikt ikdienas darbības un pienākumus. Darba jomā tas nozīmē pagaidu vai pilnīgu darba zaudēšanu, kā arī palikšanu bez iztikas līdzekļiem. Nepieciešama agrīna problēmu apzināšana un izvairīšanās no ilgtermiņa darbnespējas, atgriešanās darbā pēc iespējas ātrāk, visaptverošas aprūpes nodrošināšana, tostarp medicīniskā, profesionālā un sociālā rehabilitācija (European Agency, 2007).

Ja cilvēkam ar funkciju traucējumiem tiek sniegti kvalitatīvi, efektīvi un cilvēka vajadzībām atbilstoši pašvaldības atbalstīti pakalpojumi, var tikt novērsta draudošā invaliditāte vai mazināta invaliditātes ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti (Šķestere et al., 2008).

Projekta laikā tika izveidotas 6 jaunas tehnoloģijas, no kurām trīs izstrādāja Rēzeknes Augstskolas Personības socializācijas pētījumu institūta pētnieku grupa. Tehnoloģiju izstrādei tika iegādātas trīs iekārtas (sk. 1.–3. att.), ar kurām tika veikti pētījumi, paralēli strādājot ar mērķauditoriju tehnoloģiju un metodiku izstrādei.

Projekta galvenās aktivitātes un rezultāti: 1. Lineārā pētījuma veikšana: testēšana/skrīnings, individuālo

rehabilitācijas programmu izstrāde un to praktiska īstenošana un atkārtota testēšana/skrīnings.

2. Darbs ar informācijas avotiem un lineārā eksperimentā iegūto datu apstrāde un trīs tehnoloģiju izstrāde (Latvijā): 2.1. Neiromuskulārās sistēmas testēšanas tehnoloģijas

izstrāde, pielietojot BIODEX SYSTEM 4.

8

1. attēls. BIODEX SYSTEM 4 iekārta (avots - www.biodex.com)

2.2. Vibromasāžas tehnoloģijas izstrāde, pielietojot

vibromasāžas iekārtu.

2. attēls. Lokālās vibromasāžas iekārta 2.3. Līdzsvara atjaunošanas tehnoloģijas izstrāde, izmantojot

BIOSWAY iekārtu

9

3. attēls. BIOSWAY iekārta (avots - www.sporteka.lt) Tehnoloģijas un to ieviešanas metodikas ir izstrādātas un aprobētas

MODPART realizācijas laikā no 2012. gada augusta līdz 2013. gada jūlijam, piedāvājot mērķauditorijai rehabilitācijas pasākumus balsta-kustību sistēmas funkcionālo traucējumu mazināšanai/ novēršanai.

Rehabilitācija ir profesionāli vadīts vai pārraudzīts un laikā noteikts (terminēts) sabiedrības aktivitāšu process, kas virzīts uz cilvēka funkcionēšanas novērtēšanu un tās atjaunošanu, mazināšanu vai stabilizāciju (to iespējama vai esoša zaudējuma gadījumā) (Vētra, 2011). Rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana balstās uz rehabilitācijas organizāciju – valstī kopumā un ārstniecības vai sociālajā iestādē, ko var saukt arī par rehabilitācijas algoritmu.

Rehabilitācijas algoritms: 1. Funkcionēšanas ierobežojumu (problēmu) atpazīšana un

novērtēšana. 2. Atlase un iekļaušana rehabilitācijas programmā. 3. Rehabilitācijas plāna sastādīšana (ar īstenošanas termiņiem!). 4. Plāna īstenošana – rehabilitācijas procesa organizēšana

(rehabilitācijas tehnoloģijas). 5. Atkārtota funkcionēšanas novērtēšana (etapa novērtēšana). 6. Rehabilitācijas turpināšana programmā vai mērķtiecīga

izrakstīšana. 7. Vēlīno rehabilitācijas rezultātu novērtēšana (Vētra, 2011). Tā kā pētījumam MODPART projektā ir ierobežojumi

mērķauditorijas un laika aspektā, uz projekta aktivitātēm attiecas algoritma pirmie pieci punkti.

10

Funkcionēšanas ierobežojumu (problēmu) atpazīšanai un novērtēšanai projektā MODPART veselības pašnovērtējumam izmantoti gan projekta mērķiem un uzdevumiem atbilstoši jautājumi, gan starptautiski atzītā EQ-5D-5L anketa (1. pielikums).

Tā kā jebkurš pašnovērtējums ir subjektīvs, ārsts-rehabilitologs novērtēja dalībnieku veselības stāvokļa atbilstību projekta aktivitātēm, veicot ierakstu projekta laikā izstrādātajā „Dalībnieka rehabilitācijas medicīniskajā kartē” (sk. 2. pielikumu).

Atlase un uzņemšana rehabilitācijas programmā tika veikta sadarbībā ar projekta partneriem SIA “Ludzas slinmīca”un LR Nodarbinātības Valsts aģentūras Rēzeknes nodaļu.

Rehabilitācijas plāns − tas ir svarīgākais dokuments medicīniskajā lietvedībā, ko sagatavo, balstoties uz funkcionēšanas novērtēšanas rezultātiem, t.sk. papildus vai atkārtoti veiktiem novērtējumiem (Vētra, 2011).

Projektā MODPART iesaistītie pētnieki ārsta-rehabilitologa vadībā, nosakot rehabilitācijas īstermiņa mērķus, ir izveidoti 25 individuālie rehabilitācijas plāni (paraugi skatāmi metodiku pielikumos), kuri ietver:

diagnozi un galveno problēmu; rehabilitācijas mērķi; rehabilitācijas plānu, kas ietver mērķa sasniegšanai

izmantojamās tehnoloģijas (BIODEX 4 SYSTEM, BIOSWAY un vibromasāžas tehnoloģijas), to lietošanas režīmus u.c. informāciju.

Pacienti tiek iepazīstināti ar izstrādāto rehabilitācijas plānu, realizācijas gaitu, iekārtām, kuras konkrētajā gadījumā tiek izmantotas. Ja pacientam nav iebildumu piedalīties pētījumā, ārsts paraksta pacienta (klienta) saskaņojumu.

Plāna īstenošana – rehabilitācijas procesa organizēšana atspoguļota trīs metodikās (rehabilitācijas tehnoloģijas), kas tika izstrādātas un aprobētas sadarbībā ar SIA “Ludzas slimnīca”.

Atkārtota funkcionēšanas analīze. Rehabilitācijas rezultātu novērtēšana

Projektā MODPART katra sagatavotā tehnoloģija tika atkārtoti anketēta un testēta, publicēta atsevišķā brošūrā latviešu, lietuviešu un angļu valodā.

11

Bibliogrāfija 1. Gotī, R. Skeleta-muskuļu sistēmas traucējumi. Vai tā ir „pandēmija”? Pieejams

http://www.etui.org/content/download/2246/24736/file/ MSD_LV.pdf 2. Fifth European Working Conditions Survey http://www.eurofound.

europa.eu/surveys/ewcs/2010/index.htm 3. Iedzīvotāju aptaujas – administratīvo procedūru novērtējums: veselības,

sociālie un drošības pakalpojumi. Baltic Institute of Social Sciences. Pieejams http://www.mk.gov.lv/file/files/ESfondi/iedz_adm_proceduras_par_2012_prezent.pdf

4. Invaliditātes likums. (2010). Pieejams http://www.likumi.lv/doc.php?id =211494

5. Mouls, Dž. (2003). Biznesa kultūra un etiķete Eiropas valstīs. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.

6. Par Veselības nozares lomu un prioritātēm NAP 2013–2020. (2012). Pieejams http://lvea.lv/wp-content/uploads/2012/05/Par-VA_NAP_VEA-1.pdf

7. Publication: Injuries in the European Union − Summary of injury statistics for the years 2008 − 2010. Pieejams http://ec.europa.eu/health/ data_collection/docs/idb_report_2013_en.pdf

8. Sabiedrības veselība un saslimstība, 2012. Pieejams http://www.spkc.gov.lv/file_download/131/LV_Stat_gadagramata_2010_Sabiedrība_veselība.pdf

9. Šķestere, I., Anča, G. et al. (2008) Cilvēki ar invaliditāti. Pakalpojumi. Pašvaldība. Pieejams http://www.lkndz.lv/lv/box/files/filelists/ 1290686941-koncepcijabrosura.pdf

10. Traumas un ievainojumi. Statistikas dati par traumu un ievainojumu skaitu sadalījumā pa vecuma grupām, dzimuma, ievainojuma veida, traumas gūšanas vietas, nolūka saistībā ar gūto traumu no 2007. gada līdz 2010. gadam. Pieejams www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/ 4e0f424bcc0db.doc

11. Vētra, A. (2011). Sociāli medicīniskā rehabilitācijas plāna iztrāde. Rehabilitācija multiprofesionālas komandas ietvaros bērniem ar īpašām vajadzībām. Mācību materiāls. 6.−8. lpp.

12. Želtuhova, K., Tomass, R., Bevans, S. (2012) “Piemērots darba tirgum?” Muskulo-skeletālās sistēmas slimības (MSS) un Latvijas darba tirgus. Pieejams http://www.fitforworkeurope.eu/latvia_latvian.pdf

13. Živitere, M. (2008). Cilvēku ar īpašām vajadzībām integrācija darba vidē: vadlīnijas, metodiskie materiāli. Rīga: ISMA.

14. WHO Scientific Group (2003). The Burden of Musculoskeletal Conditions at the Start of the New Millennium. Geneva: WHO.

15. World report on disability (2011). Pieejams http://www.who.int/ disabilities/world_report/2011/en/index.html

16. 4th European Working Conditions Survey, European Agency for Safety and Health at Work, (2007). Pieejams http://www.eurofound. europa.eu/pubdocs

12

1. VIBROMASĀŽAS TEHNOLOĢIJA UN TĀS IEVIEŠANAS METODIKA

13

1.1. VIBROMASĀŽA UN TĀS TEORĒTISKAIS PAMATOJUMS

Masāža − fizikālās medicīnas metode, kurā masieris ar rokām un/vai citām sava ķermeņa daļā (kājām u.c.) vai ar aparātiem, lietojot speciālus paņēmienus, iedarbojas uz slimu vai veselu pacientu (Zeidlers, 2006).

Masāžas terapija aizsākās jau pirms tūkstošiem gadu un atsauces par masāžu parādās Ķīnas, Japānas, Indijas, arābu tautu, Ēģiptes, Romas un Grieķijas senajos rakstos, kur Hipokrāts masāžu nosauc par berzes mākslu. Savukārt, Eiropā masāža tika plaši izmantota jau renesanses laikmetā, bet Amerikā masāžas terapija tika ieviesta tikai 1850. gadā (NCCAM, 2010).

Arī mūsdienās masāža ir viena no visefektīvākajām cilvēka veselību veicinošajām metodēm. R. Adams, B. Vaits un C. Bekets (R. Adams, B. White, C. Beckett, 2010) ASV veica kvalitatīvos un kvantitatīvos pētījumus, kas kārtējo reizi apliecināja, ka masāžas terapija ir papildinoša un integratīvajā medicīnā visbiežāk lietojamā metode, kurai nav nelabvēlīgas ietekmes. R. Adams un viņa kolēģi veica šo pētījumu saistībā ar akūtu veselības aprūpi, lai pārbaudītu masāžas terapijas ietekmi uz pacienta sāpju mazināšanu un viņu labklājību un sociālajiem procesiem, ņemot vērā gan psiholoģiskos, gan fiziskos rādītājus.

Masāžas rezultātā notiek mehāniska iedarbība uz atsevišķām cilvēka ķermeņa daļām, ko īsteno gan ar rokām, gan speciālām mehāniskām ierīcēm/iekārtām. Sākotnēji mehāniskās ierīces tika izmantotas, lai atvieglotu masiera darbu, taču, attīstoties tehnoloģijām, šīs ierīces kļuva daudzveidīgākas un tās iedarbojas ne tikai uz ķermeņa virsmu, bet arī uz dziļumā esošiem audiem un orgāniem, radot vibrāciju.

Vibrācija – ātra kustība uz priekšu un atpakaļ (http://medical-dictionary.thefreedictionary.com/vibration) jeb mehāniskās svārstī-bas infraskaņas un daļēji dzirdamo skaņu frekvenču diapazonā. Cilvēks, saskaroties tieši ar vibrācijas svārstību avotu, uztver vibrāciju līdz 8000 Hz. Vibrāciju raksturo frekvence, amplitūda un kustības virziens (Rubens, Eglīte, 2005). Mehāniska vibrācija ir nepārtrauktu cietu vai šķidru ķermeņu kustība, kas notiek periodiski noteiktas teritorijas robežās. Katrs ķermenis rezonē jeb vibrē ar savu frekvenci, no kuras ir atkarīgs, vai vibrācija cilvēka ķermenim dos pozitīvu ietekmi vai negatīvu, jo atsevišķos gadījumos ar vibrācijas palīdzību ir iespējams radīt arī diskomforta sajūtu vai fizisku kaitējumu.

14

Vibrācijas terapija – metode, kas ietver visa ķermeņa muskuļu stiprināšanu, ar vibrācijas palīdzību iedarbojoties uz muskuļu vārpstiņām un alfa motoneironiem, kas izraisa muskuļu kontrakciju (Rauch, 2009).

Viens no masāžas veidiem mūsdienās ir vibromasāža jeb masāža ar ritmiskām kustībām, ko bieži veic ar mehānisku ierīču palīdzību (http://medical-dictionary.thefreedictionary.com/vibration). Vibromasāža − mehāniskās svārstības infraskaņas un daļēji dzirdamo skaņu frekvenču diapazonā. Vibrācijas ietekme uz cilvēka ķermeni nozīmē situāciju, kad cilvēka ķermenis un/vai tā daļas tiek pakļautas svārstībām uz vienu vai otru pusi no stabila līdzsvara stāvokļa un periodiski tajā atgriežas.

Vibromasāžas pirmsākumi meklējami masāžā, kas bija pazīstama jau Senajā Grieķijā, kur to izmantoja par spēkus atjaunojošu līdzekli pēc fiziskiem vingrinājumiem. Vibromasāžas metodiku 1857. gadā atjaunoja zviedru ārsts Gustavs Zanders, kas bija daudzu mehānisko ierīču, kas iedarbojas uz cilvēka ķermeni ar noteiktu vibrācijas frekvenci, izgudrotājs (Ciematnieks, 2011). To turpināja brāļi Dž. un V. Kellogi (John Harvey Kellogg, Will Keith Kellogg), viņi izmantojot mehanoterapiju, kuras pamatā bija vibrācijas krēsls, kas spēja ārstēt muguras sāpes, aizcietējumus, galvassāpes un spēja palielināt organisma apgādi ar skābekli (http://www.museumofquackery.com/devices/k-chair.htm) (Loma, Linda, University, 2013).

Deviņpadsmitā gadsimta otrajā pusē zinātnieki (Nazarov, Spivak, 1987) konstatēja, ka, pielietojot noteiktu īslaicīgu vibrācijas laiku ar noteiktu frekvenci un amplitūdu, var uzlabot cilvēka darbspējas un to ka vibrācijas efekts palīdz novērst muskuļu atrofiju un palēnina kaulu masas samazināšanos (Назаров, Спивак, 1987).

Latvijas zinātnieki A. Ņemčenko (2005) un V. Krauksts u.c. (2011) savos pētījumos ir noteikuši un pierādījuši, ka īslaicīga vibrācija ar noteiktu amplitūdu var iedarboties trenējoši vai ārstnieciski. A. Ņemčenko patentējis ideju lokālās un vispārējās vibrācijas ierīces izgatavošanai, veicot pētījumu par vibromasāžas ietekmi uz sportistiem Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un lokālo vibromasāžu, izmantojot personīgajā privātpraksē, galvenokārt ārstniecībā un kosmētisko defektu novēršanā. Savukārt rehabilitācijā vibromasāža tiek pielietota darbspēju palielināšanai un pēctraumu ātrākai rehabilitācijai, jo ir iegūti pārliecinoši pierādījumi, ka netiešā vibrācijas iedarbības rezultātā cilvēkam palielinās spēka izpausme, enerģija, lokanība, elastība, uzlabojas līdzsvars, kas norāda, ka vibrācijas rezultātā uzlabojas neirālie

15

procesi (Krauksts, Ciematnieks, Cupriks, Krauksts, Ņemčenko, 2011). Projekta MODPART ietvaros tika veikti pētījumi, lai izpētītu un

aprakstītu vibromasāžas tehnoloģiju un izstrādātu tās ieviešanas metodiku, pamatojoties uz projekta mērķauditoriju, t.i., personām, kuras ir pakļautas sociālajam riskam saistībā ar darba nespēju (no 4 mēnešiem un vairāk), kas saistīta ar potenciālu risku zaudēt darbu; kuriem ir balsta-kustību aparāta funkcionāli traucējumi (mugurkaula, kāju zona, piem., traumas, saišu plīsumi, pēctraumatiskas kontraktūras, lūzumi u.c.), kā arī tie ir darbspējas vecumā (16−62 gadiem).

Vibromasāžas metodes pamatā ir izraisītais toniskais reflekss, kur ķermeņa vibrācijas tehnoloģija ir balstīta uz ritmisko neiromuskulāro stimulācijas metodoloģiju, ko 20. gs. 60. gados izstrādāja V. Biermans (W. Biermann) no Vācijas, veicot eksperimentus ar cikliskām svārstībām, to izmantošanu un ietekmi uz cilvēka ķermeni, kas parādīja pozitīvus rezultātus. V. Biermana rezultātus izmantoja krievu zinātnieks Nazarovs (Nazarov), kurš turpināja eksperimentus ar atlētiem un 20. gs. 70. gados radīja biomehāniskās stimulēšanas teorijas vibrācijas tiešai ietekmei uz muskuļiem un cīpslām (http://bodyvibrationpros.com/whole-body-vibration-history-evolution). Toniskais reflekss izpaužas kā muskuļu saraušanās noteiktas frekvences un amplitūdas vibrāciju ietekmē (Power Core Fitness, 2012).

Vibromasāža lokāli paātrina asins plūsmu, uzlabojot konkrētās ķermeņa daļas asinsapgādi. Šī masāža stimulē endokrīno un nervu sistēmu, lai organisms ražotu vairāk hormonu, kas piedalās dažādu tā funkciju regulēšanā. Veicot vibromasāžu, tika novērots, ka tajā ķermeņa vietā, uz kuru iedarbojas ar vibrācijas masāžu, asins plūsma paātrinās apmēram tūkstoškārt. Tas nozīmē, ka audi tiek krietni labāk apasiņoti, hemoglobīna līmenis paaugstinās par 13–15 procentiem, aktivizējas limfas plūsma. Vienlaikus tiek jūtami stimulēta endokrīnā sistēma: virsnieru dziedzeri, olnīcas, vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris, žultspūslis u.c. (Bovenzi, 2005; Bovenzi, 2011).

Vibrācijas ietekme uz organismu ir atkarīga no frekvences, amplitūdas un iedarbības ilguma. Eksperimentāli ir pierādīts (Ciematnieks, 2011, Gierke, Anthony, Brammer, 2008), ka vibrācija uzbudina nervus, kas ir zaudējuši savas darbības spējas, un otrādi. Īslaicīga vibrācijas pielietošana ikdienā spēj palielināt muskuļu spēku, paaugstināt to darbspēju un apasiņošanu un paātrina dzīšanas procesu.

Sākotnēji zinātnieki plānoja vibromasāžu izmantot tikai nervu un muskuļu problēmu novēršanai, piemēram, pacientiem, kuri sirgst ar osteohondrozi, radikulītu, u.c., bet drīz tika atklāts, ka tās pielietojums ir

16

plašāks, piemēram: - kosmetoloģijā ar vibromasāžas aparātiem veic limfo-drenāžu,

ādas slīpēšanu, pīlingu, grumbu izlīdzināšanu un citas procedūras, kas ir pieejamas kosmētikas salonos. Vietās, kur veidojas celulīts, audiem ir nepietiekama skābekļa apgāde. Ar vibromasāžas metodi izlīdzinot nevienmērīgo skābekļa apgādi, āda kļūst gluda, tā turpmāk tiek vienmērīgi apasiņota un sekmēta ādas izlīdzināšanās (Ņemčenko, 2005; http://vibromed.lv/index.php?page =clinical-research);

- vibromasāža veicina arī liekā svara zaudēšanu. Pacientiem gan jāievēro zināms ēšanas režīms un daži diētas ierobežojumi, taču nav jābadojas. Tā stimulē arī endokrīno un nervu sistēmu, lai organisms ražotu vairāk hormonu; aktivizējas vielmaiņa un gremošanas procesi. Pēc tievēšanas nepaliek nokarena āda (Ņemčenko, 2005);

- ginekoloģijā ir izveidota fizioloģiski pamatota metodika, kas ļauj ārstēt olnīcu iekaisumus, miomas, cistas, mastopātiju (Zeidlers, 2006, 2004);

- vibromasāžu sekmīgi var izmantot bronhiālās astmas smago formu ārstēšanā, kā arī astmatiskā bronhīta, plaušu emfizēmas, dažādu saaukstēšanās slimību gadījumā un elpošanas problēmu novēršanā. Stimulējot attiecīgos punktus, bronhu bārkstiņas un gludā muskulatūra sāk aktīvi strādāt, kas veicina bronhodrenāžu. Būtiska loma arī šeit ir tam, ka organisms tiek stimulēts aktīvāk ražot hormonus (Иволгина, 1967; Seraia, Lapshin, Loginov et al., 2002);

- vibromasāžu izmanto arī hipertensijas ārstēšanai pirmajās stadijās, izvērtējot pacienta funkcionālo stāvokli, atklājot, kurā konkrētā asinsrites sistēmas daļā ir problēmas cēlonis, un tas tad arī visvairāk jāstimulē, lai atvērtu kapilāru tīklu, aktivizētu katra asinsvada gludā epitēlija slāņa darbību, liekot asinsvadiem paplašināties un sarauties. Vienlaikus tiek mīkstināti „triger” punkti mugurā un stimulēti iekšējās sekrēcijas dziedzeri, lai izdalītos pietiekami daudz hormonu, kas arī piedalās sirds un citu orgānu darbības regulēšanā. Ja pacientam nav paaugstināts trombocītu līmenis, iespējams ārstēt arī varikozas vēnas, lai tās atgūtu tonusu. Paplašinātās vēnas sašaurinās, asins plūsma tiek sadalīta mazajiem kapilāriem, kas uzņemas papildu slodzi, atslogojot vēnas (Zeidlers, 2006, 2004);

17

- vibromasāžas ierīce ar regulējamām frekvencēm izmantojama spondilozes ārstēšanas procesā, kur galvenie problēmu cēloņi ir mugurkaula starpskriemeļu disku pataloģijas un muskuļu sasprindzinājums. Iedarbojoties uz dažādām mugurkaula zonām (kakla, krūšu, jostas, krustu), tām pievada impulsus, lai mīkstinātu diska kolagēnās šķiedras un intensificētu asinsriti muguras garajos muskuļos. Svarīgi, lai izmantotā vibrācijas frekvence atbilstu tai frekvencei, ko muguras smadzenes sūta orgāniem, kurus pārvalda attiecīgais segments. Lai panāktu rezultātu, visiem šiem faktoriem jādarbojas sinhroni (Ciematnieks, 2011; Logvinov et al., 1997; Komarova, Korshunova, Nenasheva, 1994).

Bez tam arī kuņģa čūlas, divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, zarnu trakta atonijas, žultsceļu diskenēzijas un žultspūšļa iekaisumu u.c. ārstē ar vibromasāžu. Stimulējot segmentus mugurkaula krustu daļā, ar vibromasāžu tiek novērstas priekšdziedzera problēmas, metode sekmīgi lietojama arī dzimumspējas palielināšanai, šķielēšanas problēmu mazināšanai, izmantojot speciālus vibratodus, kas domāti tieši novājināto acs muskuļu tonusa palielināšanai. Tādā veidā, iedarbojoties ar vibromasāžu uz sāpošo ķermeņa daļu, var panākt sāpju mazinošu efektu (Altern, 2003). Tas norāda uz to, ka vibromasāžai ir ļoti plašs pielietojums ārstniecībā un rehabilitācijā (sk. 1. tab.).

1. tabula Vibromasāžas vispārējās indikācijas

Nervu sistēmas slimības

Migrēna, bezmiegs, neirozes; nervu sistēmas izsīkums, astēnija; mugurkaula slimības, traumas ar saknīšu un skeleta sāpju sindromu; perifērās nervu sistēmas slimības, infekcijas un traumas

Balsta-kustību aparāta slimības, traumas

Artrīts; podagra; papēža piesis; muskuļu un cīpslu sastiepumi un plīsumi; lūzumi

Elpošanas orgānu slimības

Augšējo elpošanas ceļu katarālais iekaisums; akūts un hronisks bronhīts, emfizēma; plaušu pneimonija; bronhiālā astma

18

Kuņģa un zarnu trakta slimības

Hronisks gastrīts; žultspūšļa diskenēzija; žultsakmeņi; hronisks holecistīts; aizcietējumi; kuņģa un divspadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības; zarnu trakta spazmas un meteorisms; hronisks spastisks kolīts

Urīnizvades un dzimumorgānu sistēmas slimības

Hronisks pielonefrīts; nierakmeņu slimības; uretrīts, cistīts, enurēze piedēkļa iekaisumi; piena dziedzeru saslimšanas; mioma, cista, fibrioma, neauglība; prostatīts, prostatas adenoma; impotence

Sirds un asinsvadu sistēmas slimības

Hipertonijas 1. pakāpe; vēnu varikoze

Acu slimības

Glaukoma; redzes asuma pazemināšanās; acu nogurums

Imūnsistēma

Novājināta imunitāte; spēku izsīkums

Otolaringoloģiskās slimības

Rinīts; aposmija, hiposmija; otīts; balss fonācijas traucējumi

Vibromasāžas pielietojuma jomā ir veikti daudzi pētījumi,

piemēram, 2001. gadā A. Kandaurova, A. Petrovskajas, E. Zeļonkina un G. Ačkasovas pētījuma rezultātā ir secinājuši, ka ar zemfrekvenču vibroterapijas iedarbības palīdzību notiek deguna dobumu un dzirdes kanālu caurlaidības atjaunošana, dzirdes un traucēto deguna dobumu funkciju normalizēšana (Kandaurova, Petrovskaja, Zeļonkins, Ačkasova, 2001). Savukārt A. N. Kuzņecova, A. N. Boiko, A. A. Kabanova, L. A. Šeļakinas, V. D. Daminovas un A. S. Šagajevas (2005) veiktā pētījuma rezultātā secinājuši, ka ir reģistrēta statistiski nozīmīga uzlabošanās statokinezimetriskajos parametros un ka selektīvā vibrostimulācija pēdu

19

atbalsta zonās apvienojumā ar statokinezimetrisko metodiku uzlabo atbalsta stabilitāti un ir efektīva metode kompleksā rehabilitācijā pacientiem ar išēmisko insultu (A. N. Kuzņecovs, A. N. Boiko, A. A. Kabanovs, L. A. Šeļakina, V. D. Daminovs, A. S. Šagajevs, 2005). Ciematnieks 2001. gadā veica pētījumu par lokālās vibromasāžas pozitīvo ietekmi spēka izpausmju un jaudas rādītāju dinamikā, kā arī par tās spēju ietekmēt nervu sistēmas veģetatīvo un perifēro nervu sistēmu. Pētījuma rezultātā U. Ciematnieks secināja, ka vibromasāža pozitīvi iespaido galvas smadzeņu darbību, kas potenciāli labvēlīgi ietekmē darbaspējas un sportista spēju noskaņoties treniņu slodzes realizēšanai, kā arī attālina noguruma iestāšanos, tomēr nogurums lokālās vibromasāžas laikā uzkrājas (Ciematnieks, 2011).

Veiktie pētījumi (Schyns, 2010; Lohman, Petrofsky, Maloney-Hinds, Betts-Schwab, Thorpe, 2007) norāda uz to, ka vibromasāža labvēlīgi iedarbojas uz locītavām un muskuļiem, apakšējām ekstremitātēm, atbrīvo muskuļus un mazina sāpes. Iedarbojoties uz apakšējām ekstremitātēm ar vibromasažiera palīdzību, tiek uzlabota perifērā audu apasiņošana. Slodzes laikā, ko izraisa vibrācija, tiek atvērti asins kapilāri, lai palielinātu muskuļu asinsapgādi, kas uzlabo pacienta jušanu, palielina muskuļu spēku. Vibrācijas ietekmē tiek arī trenētas kāju vēnu sieniņas un palielināta vēnu vārstuļu izturība, kas mazina risku vēnu varikozes attīstībai un atrofisko čūlu veidošanos, kas radušās vēnu varikozes gadījumā (Vibrant Medical, 2006).

Savukārt, vibromasāžai medicīnas un rehabilitācijas literatūrā (Zeidlers, 2006, Ņemčenko 2005) ir noteiktas vairākas kontrindikācijas. Tās ir akūtas infekcijas slimības, asins slimības, asiņošana, sirds un asinsvadu slimības dekompensācijas stadijā, aknu un nieru slimības dekompensācijas stadijā, krīzes stāvoklī, psihiskie traucējumi, ļaundabīgi jaunveidojumi, tromboflebīts, grūtniecība, vibrācijas slimība, Reino slimība un sindroms, izteikta ateroskleroze, strutojoši procesi, aktīva tuberkuloze, akūti iekaisumi, izteikts sāpīgums iedarbības zonā, balsta un kustību aparāta akūtas slimības un svaigas traumas, ādas infekcijas un sēnīšu slimības, kardiostimulators, gūžu un ceļu implanti (implantu zonā), mugurkaulāja disku patoloģija (segmentārā zonā).

Iespējamie riski masāžas laikā. Daži masāžu veidi var izraisīt nelielu diskomfortu masāžas vietā nākamajā dienā, taču tam ir jāpāriet. Taču, ja masāža ir veikta nepareizi, tika pielietots pārāk liels spiediens masāžas laikā, pacientam dažreiz tā var izraisīt iekšējo asiņošanu, nervu bojājumu, pagaidu paralīzi. Riski, kas nav saistīti ar pārlieku lielu spiedienu masāžas laikā, ir alerģiskas reakcijas pret masāžas eļļu vai

20

losjonu, tāpēc ir nepieciešama komunikācija starp pacientu un ārstu-rehabilitalogu, lai no iepriekš minētiem starpgadījumiem izvairītos (Mayo Clinic staff-Massage, 2013).

Iepriekš minētie pētījumi deva iespēju projekta MODPART ietvaros teorētiski izpētīt, pamatot vibromasāžas tehnoloģiju un izstrādāt rekomendācijas tās ieviešanai darbā ar projektam izraudzīto mērķauditoriju – pacientiem, kuriem ir balsta un kustību aparāta funkcionāli traucējumi (mugurkaula, kāju zona, piem., traumas, saišu plīsumi, pēctraumatiskas kontraktūras, lūzumi u.c.).

1.2. VIBROMASĀŽAS IEKĀRTA, TĀS DARBĪBAS PRINCIPI UN PIELIETOJUMS REHABILITĀCIJĀ

1.2.1. Lokālās iedarbības vibromasažieris, tā darbības principi

Projektā MODPART pētījumu veikšanai tika iegādāts kompānijas VIBROMED A. Ņemčenko patentēts lokālās iedarbības vibromasa-žieris (VIBROMASSAGER VM-1, S/N 09/1 (ISO 13485:2003) (sk. 1.1. att.).

1.1. attēls. Lokālās iedarbības vibromasažieris Tā ir pārnēsājama iekārta ar regulējamiem parametriem: jauda no

65 W, vibrāciju frekvence no 0 līdz 120 Hz, amplitūda no 0,1 līdz 4 mm, paātrinājums 0–30 Hz, vibrācija 2,5−15 m/s. Ierīcei ir mazs svars – 1,2

21

kg, kā arī tai ir trīskārša elektro un skaņu aizsardzība. Vibromasažiera komplektā ir divas galviņas, kur viena no tām ir

paredzēta punktu masāžas veikšanai ar vertikālu iedarbības virzienu un otra − universālā galviņa, kurai ir plašs pielietojums. Iekārtas komplektā ir 9 viegli nomaināmi vibratoda aplikatori (vibromasažiera kustīgā daļa), kas pielietojami medicīnā, rehabilitācijā, kosmētikā un sportā.

Lokāla vibromasāža spēj iesildīt un sagatavot muskulatūru darbam, kā arī to tonizēt. Vibrācijas amplitūda un frekvence atšķiras muskuļu masas dēļ, jo lielākam muskulim nepieciešams lielāks spēks, lai varētu izraisīt tajā vibrāciju. Lai panāktu vibromasāžas relaksējošu darbību, tās amplitūda jāsamazina apmēram uz pusi, bet frekvence apmēram par trešdaļu (sk. 2. tab.). Vibrostimulācijas efekts ātrāk parādās pacientiem ar smagākām traumām, bet ar vieglākām traumām efekts parādās vēlāk.

2. tabula

Tonizējošās un relaksējošās lokālās vibrostimulācijas parametri – amplitūda un frekvence (Ciematnieks)

Vibrācijas iedarbība

Amplitūda Frekvence

Liela apjoma

muskulis

Maza apjoma

muskulis

Muskuļu cīpsla

Liela apjoma

muskulis

Maza apjoma

muskulis

Muskuļu cīpsla

Tonizējoša 2mm 2mm 1mm 90−110Hz 70−90Hz 60Hz Relaksējoša 1.5mm 1mm 1mm 70−90Hz 60−80Hz 60Hz

Lokālās vibrostimulācijas seanss nedrīkst pārsniegt 4 min vienam

muskulim vai saitei, jo tā ir liela fiziska slodze. Seanss vienai zonai ir 15 min, kuru nevajadzētu pārsniegt, jo vibrācija iedarbojas ne tikai uz lieliem kustību nodrošinošiem muskuļiem, bet arī uz posturālajiem muskuļiem (sk. 3. tab.).

Vibromasāžas jomā ir veikti vairāki pētījumi (Ciematnieks, 2011; Ņemčenko, 2005; Kellogi, 1895; Nazarovs, 1984, 1987), no kuriem redzams, ka, lai sasniegtu tonizējošu vibrostimulācijas efektu, nepieciešams izdarīt vairākus piegājienus ar lielāku amplitūdu vai frekvenci, bet relaksējošam efektam vienu – divus piegājienus, kur vibrācijas laiks vienam muskulim ir lielāks, bet amplitūda un frek-vence − mazāka. Vibromasažiera pārvietošanas ātrums ir nemainīgs, jo tas ir ātrums, kas noteikts kā vidējs efektīvākais vibrostimulācijas laiks lielāka efekta sasniegšanai (Ciematnieks, 2011).

22

3. tabula Tonizējošās un relaksējošās lokālās vibrostimulācijas

parametri − ilgums, piegājienu skaits, stimulatora pārvietošanas ātrums (Ciematnieks)

Vibrācijas iedarbība

Vibrācijas ilgums vienam

muskulim Piegājienu skaits

Stimulatora pārvietošanās

ātrums

Tonizējoša 2 min 2 − 3 3 cm/s

Relaksējoša 4 min 1−2 3 cm/s

Lokālo vibrostimulāciju ieteicams veikt pirms fiziskas slodzes. Ar

lokālās vibrostimulācijas palīdzību iespējams ietekmēt veģetatīvās nervu sistēmas daļu − simpātisko nervu sistēmu. Nav ieteicams pārsniegt maksimālo vibrācijas ilgumu vienam muskulim, kas ir 4 min, jo iespējama noguruma uzkrāšanās centrālajā nervu sistēmā un perifērajā nervu sistēmā, kas var novest pie vibrācijas slimības simptomu parādīšanās (Ciematnieks, 2011).

Vibromasāžu var veikt, pielietojot labilo un stabilo metodi (Ņemčenko, 2005). Labilās metodes pamatā ir princips, ka vibratods nepārtraukti un neatdalāmi no ādas tiek pārvietots limfas plūšanas virzienā, t.i., pie tuvākajiem limfmezgliem. Stabilās metodes pamatā ir princips, ka vibratods vienā zonā atrodas 3 s un ilgāk (līdz vairākām minūtēm). Vibratodu izvietojuma pamata varianti ir šādi: vertikālais, horizontālais un vertikāli−horizontālais attiecībā pret masējamām zonām. Vibromasāžu ieteicams veikt katru dienu vai ik pēc 2–3 dienām, bet ne retāk kā reizi nedēļā. Optimālais iedarbošanās laiks uz vienu zonu – 5 līdz 10 minūtes. Masāžas procedūru skaits parasti ir 10−12 procedūras, bet to skaits tiek noteikts individuāli un atkarīgs no organisma vispārējā stāvokļa un tā reakcijas uz vibrācijas iedarbību (Ņemčenko, 2005).

1.2.2. Vibromasāžā pielietojamie paņēmieni

Viens no vibromasāžā pielietotajiem paņēmieniem ir glaudīšana. Šī paņēmiena mērķis ir nomierinoši iedarboties uz nervu sistēmu, mazināt psihoemocionālo sasprindzinājumu, samazināt muskuļu tonusu, kas radies nervu sistēmas uzbudinājuma dēļ, aktivizēt vielmaiņas procesus ādā, kā arī pozitīvi ietekmēt vitamīna D veidošanās procesu (Kellog, 1895; Lund, Yu et al., 2002).

23

Šī paņēmiena izpildei nepieciešams piespiest vibratodu pie masējamās zonas ar spēku 0.2−1.0 kgf un pārvietot to ar ātrumu 3−4 cm/s. Ar šo paņēmienu masē ādu, taču pirms glaudes jāveic masējamās ādas apskate, pievēršot uzmanību ādas krāsai, mitrumam, bojājumiem. Glaude ir viegls virspusējs paņēmiens, katrā kustībā aptverot pēc iespējas lielāku masējamās virsmas laukumu. Vibratodam virzoties pa masējamo virsmu, pacienta āda nedrīkst nobīdīties (Lund, Yu et al., 2002).

Darbā ar lokālās iedarbības vibromasažieri, vērā ņemami ir I. Zeidlera piedāvātie metodiskie norādījumi, izmantojot glaudīšanas paņēmienu:

1. Glaudes paņēmiens ir ķermeņa virsmas sagatavošana berzēšanas paņēmiena izpildīšanai.

2. Ar glaudi sākas un beidzas masāžas procedūras, to arī lieto, lai sasaistītu atšķirīgus masāžas paņēmienus.

3. Glaudīšanu nepieciešams izpildīt lēni, virspusēji un ritmiski (5–10/s).

4. Masējot visas ķermeņa daļas, glāstīšanas kustības jāveic trijās daļās: iekšējā, vidējā un ārējā. Tas nozīmē, ka, masējot augšstilbu, no sākuma jāveic glaudīšana uz augšstilba iekšējās daļas, tālāk uz vidējās (centrālās), un tad − uz ārējās. Tā jāatkārto vairākas reizes. Ja glaudi veic uz muguras, tad sākumā tiek glaudīti muguras taisnie muskuļi (iekšējā daļa) un tad − platie muskuļi (vidējā un ārējā daļa) (Zeidlers, 2006).

Berzēšana − paņēmiens, kura izpildei nepieciešams piespiest vibratodu pie masējamās zonas ar spēku 2,0−4,0 kgf un pārvietot to ar ātrumu 5−10 cm/s, pie tam, izpildot vibratoda spiedienu uz audiem, tie tiek nobīdīti un pastiepti dažādos virzienos. Tā iedarbojas enerģiskāk par glaudi, palielinot virspusējo audu kustīgumu attiecībā pret zemāk esošiem slāņiem. Berzēšanas paņēmienu pielieto uz ādas un zemādas slāņiem, uz locītavām, saitēm, cīpslām un fascijām, veicina patoloģisko veidojumu – rētaudu irdināšanu, palielinās to elastība un kustīgums; nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu, samazinot uzbudināmību un sāpes. Berzēšanas paņēmiena laikā palielinās asins un limfas pieplūde pie masējamiem audiem, tā rezultātā ievērojami pieaug audu barošanas un vielmaiņas procesi (Ingraham, 2012; Collinge, Macdonald, Walton, 2012).

Mīcīšana − ir pamata paņēmiens jebkurā masāžā, kura izpildei nepieciešams piespiest vibratodu pie masējamās zonas ar spēku 5,0–9,0 kgf. To pārvieto ar ātrumu 2–3 cm/s, un process sastāv no vairākām

24

secīgi izpildāmām darbībām, t.sk. muskuļu satveršanas un nobīdes, saspiešanas un pacelšanas, pārvietošanas pretējā virzienā, piespiešanas pie kaula un novietošanas sākumstāvoklī, iedarbojoties uz ādu, zemādas audiem un galvenokārt uz muskuļiem, panākot muskuļu šķiedru pastiepšanu. Līdz ar to galvenā iedarbība ir uz muskuļiem, ko var nosaukt par muskuļu pasīvo vingrināšanu: pieaug muskuļu saraušanās funkcija, palielinās somiņu un saišu aparāta elastība, tiek izstieptas saīsinātās fascijas un aponeirozes. Mīcīšana veicina asins un limfas teces pastiprināšanos, ievērojami palielina audu barošanos un vielmaiņu. Tā rezultātā samazinās vai pāriet muskuļu nogurums, audu acidozi nomaina to alkoloze. Pieaug muskuļu darbspēja (Prilutsky, 2002; Ma et al., 2012).

Darbā ar lokālās iedarbības vibromasažieri vērā ņemami ir B. Prilutska (B. Prilutsky) piedāvātie metodiskie norādījumi, izmantojot mīcīšanas paņēmienu:

1. Muskuļiem masāžas laikā jābūt atslābinātiem, masējamām ķermeņa daļām jābūt ērtā stāvoklī.

2. Mīcīšana jāveic plūstoši, ritmiski, bez rāvieniem, lai muskulis nebūtu pagriezts, vienam mīcīšanas veidam jāpāriet uz citu bez pauzes.

3. Paņēmienu pielietot jāsāk tajā vietā, kur muskulis pāriet cīpslā ar vieglu un virspusēju mīcīšanu un tikai pēc dažām masāžas procedūrām drīkst pāriet uz vairāk enerģisku un dziļu mīcīšanu.

4. Masāžas kustības jāveic augšupejošā virzienā (retāk – lejupejošā virzienā).

5. Masējot jutīgas un sāpīgas vietas, ļoti svarīgi neizraisīt sāpes. 6. Veicot muguras masāžu ar vibratodu, nedrīkst spiest uz

skriemeļu smailajiem izaugumiem. 7. Masāžas seansa laikā mīcīšanas paņēmienus veic pārmaiņus ar

citiem paņēmieniem (Prilutsky, 2002).

25

4. tabula Kustību veidi vibromasāžas procesā (pēc A. Ņemčenko, 2005)

Taisnvirziena kustības

Masējamā zonā kustības tiek veiktas tikai taisnā virzienā un galvenokārt limfas plūšanas virzienā; roku spiedienam uz vibratodu ir jābūt minimālam; vibrācijas izplatās ādā un iedarbojas uz zemādas šķiedrām (masāžas ar rokām paņēmiena „glaudīšana” imitācija)

Zigzagveida kustības

Masējamā zonā kustības tiek veiktas zig-zag veidā; roka, kas tur vibratodu, papildus veic vieglas vibrācijas no vienas puses uz otru ar minimālu spiedienu; vibrācijas izplatās ādā un iedarbojas uz zemādas šķiedrām (masāžas ar rokām paņēmiena „glaudīšana un berzēšana” imitācija)

Spirālveida kustības

Masējamā zonā kustības tiek veiktas spirālveidā; roka, kas tur vibratodu, veic vidēju spiedienu (2—4 kgf), vibrācija izplatās ādā un iedarbojas uz muskuļiem (masāžas ar rokām paņēmiena „berzēšana” imitācija), lai vibrācija sāk iedarboties uz dziļākajiem zemādas audiem līdz kaulu sistēmai (liels spiediens − līdz 9 kgf) (masāžas ar rokām paņēmiena „mīcīšana” imitācija)

Apļveida kustības

Masējamā zonā kustības tiek veiktas apļa veidā; visbiežāk tiek izmantotas kādā lokālā zonā muskuļu hipertonusa likvidēšanai (masāžas ar rokām paņēmienu „berzēšana un mīcīšana imitācija atkarībā no spiediena)

26

Skičveidīgas kustības

masējamā zonā kustības tiek veiktas virzienā uz priekšu un atpakaļ (masāžas ar rokām paņēmienu „berzēšana un mīcīšana” imitācija atkarībā no spiediena)

Šķērsvirziena kustības

Masējamā zonā kustības tiek veiktas šķērsvirzienā; pielieto lielu zonu (mugura, apakšējas ekstremitātes) masāžā (masāžas ar rokām paņēmienu „berzēšana un mīcīšana” imitācija atkarībā no spiediena)

1.3. VIBROMASĀŽAS IZMANTOŠANA PACIENTA VESELĪBAS STĀVOKĻA UZLABOŠANAI

(GADĪJUMA ANALĪZE)

Pacienta kods V-JP. Diagnoze: 1. Apakšējo ekstremitāšu asinsvadu ateroskleroze. 2. Polineiropātija G63 un polineiropātijas sāpju sindroms. 3. Pēdu locītavu artrīts. V-JP sūdzas par sāpēm apakšstilbos un pēdu locītavās, kā arī

krampjiem pēc slodzēm un pazeminātu jutību. V-JP sūdzas, ka grūtības vienmēr sagādā skriešana, kāpšana

vairākus stāvus pa kāpnēm, saliekšanās uz priekšu un ilgstošāka stāvēšana.

Rehabilitācijas mērķi: uzlabot audu trofiku apakšstilbos, mazināt sāpju sindromu, mazināt saišu saspringumu, stiprināt vājos muskuļus, koriģēt aktīvo kustību kvalitāti.

V-JP tika nozīmēta: 1. Vibromasāža abām kājām (12 reizes). 2. Testēšana un treniņi ar BIOSWAY 4 iekārtu (12 reizes). No 2012. gada 23. oktobra līdz 23. novembrim V-JP apmeklēja

vibromasāžas procedūras trīs reizes nedēļā. Katras procedūras garums: 30–35 minūtes.

27

Tika izmantoti vairāki vibromasāžas procedūru režīmi: vibromasāža ar konusveida vibratodu, tika veiktas 3 procedūras,

vienas procedūras ilgums 30 min, vibrācijas līmenis 70 Hz, procedūrā pārsvarā tika izmantotas taisnvirziena, zigzagveida kustības. Procedūras laikā tika masēta kāju augšstilbu priekšējā daļa;

vibromasāža ar konusveida vibratodu, procedūras garums 30 min, vibrācijas līmenis 90 Hz, ilgums 30 min, procedūrā pārsvarā tika izmantotas spirālveida, apļveida kustības. Procedūras laikā tika masēta kāju augšstilbu aizmugurējā daļa;

vibromasāža ar pirkstveida vibratodu, procedūras ilgums 35 min, vibrācijas līmenis 100 Hz, procedūrā pārsvarā tika izmantotas skičveida un šķērsvirziena kustības. Procedūras laikā tika masēta kāju apakšstilbu priekšējā un aizmugurējā daļa, potīte;

vibromasāža ar pirkstveida vibratodu, procedūras ilgums 35 min, vibrācijas līmenis 110 Hz, procedūrā tika izmantotas taisnvirziena, zigzagveida, spirālveida, apļveida, skičveida, šķērsvirziena kustības. Procedūras laikā tika masēta kāju augšstilbu un apakšstilbu priekšējā un aizmugurējā daļa, potīte.

Rehabilitācijas kursa beigās, pamatojoties uz pārrunām ar pacientu, varēja secināt, ka viņam uzlabojusies pašsajūta, mazinājušās sāpes apakšstilbos, palielinājusies jutība pēdās, uzlabojusies kustību amplitūda potītes locītavā, mazinājies muskuļu un saišu saspringums un nostiprinājusies kāju muskulatūra, uzlabojusies muskuļu izturība.

Pirms procedūru uzsākšanas pacienta pašsajūtas testa novērtējums bija 5, pēc veiktajām procedūrām – 8 (pēc 10 ballu novērtējuma skalu sistēmas).

Secinājumi: vibromasāžas procedūras ir ieteicamas pacientiem ar šādu

diagnozi, jo tās uzlabo audu trofiku un mazina sāpju sindromu; vibromasāžas procedūru protokoli ir informatīvi masierim un

pacientam; vibromasāžas ieteicams veikt paralēli procedūrām ar BIOSWAY

4 iekārtu, jo kopējai kāju muskuļu stāvokļa uzlabošanai svarīga ir līdzsvara sistēmas stabilizēšana.

28

Pacienta kods S-IP. Diagnoze: 1. Sekas pēc pārciesta osteomielīta labajai kājai ar labās kājas ceļa

locītavas kontraktūru un kājas saīsinājumu par 9 cm. 2. Mugurkaula jostas daļas sekundāra skolioze ar skeleta sāpju

sindromu. Gaitas funkcijas traucējums M411. S-IP sūdzas par sāpēm muguras lejas daļā un labās kājas ceļgalā

(īpaši pēc ilgstošas slodzes). S-IP sūdzas, ka grūtības vienmēr sagādā garāku ceļa posmu − vairāk

par 1 km − iešana kājām, skriešana, kāpšana vairākus stāvus pa kāpnēm, ilgstošāka stāvēšana un nelielu smagumu nešana.

Rehabilitācijas mērķi: uzlabot audu trofiku muguras lejas daļā un augšstilbos, mazināt sāpju sindromu, stiprināt vājos muskuļus, sekundāra muguras lejas daļas deformācijas novēršana, mugurkaula skoliotiskās deformācijas profilakse, mugurkaula, kāju muskuļu disbalansa mazināšana.

S-IP tika nozīmēta vibromasāža ar akcentu muguras lejas daļā un kājām (12 reizes).

No 2012. gada. 22. oktobra līdz 8. novembrim apmeklēja vibromasāžas procedūras četras reizes nedēļā. Katras procedūras garums: 30–40 minūtes.

Tika izmantoti dažādi vibromasāžas procedūru režīmi: vibromasāža ar konusveida vibratodu, tika veiktas 4 procedūras,

vienas procedūras ilgums 30 min, vibrācijas līmenis 80 Hz, procedūrā pārsvarā tika izmantotas taisnvirziena, zigzagveida kustības. Procedūras laikā tiek masēta muguras jostas daļa;

vibromasāža ar pirkstveida vibratodu, procedūras garums 35 min., vibrācijas līmenis 100 Hz, ilgums 35 min, procedūrā pārsvarā tika izmantotas spirālveida, apļveida kustības. Procedūras laikā tika masēta kāju augšstilbu priekšējā un aizmugurējā daļa;

vibromasāža ar dzelzs vibratodu, procedūras ilgums 40 min, vibrācijas līmenis 110 Hz, procedūrā pārsvarā tika izmantotas skičveida un šķērsvirziena kustības. Procedūras laikā tika masēta muguras jostas daļa, kāju aizmugurējā daļa.

29

Rehabilitācijas kursa beigās, pamatojoties uz pārrunām ar pacientu, varēja secināt, ka pacientam uzlabojās pašsajūta, mazinājās sāpes augšstilbos, mazinājās muskuļu saspringums un nostiprinājās kāju muskulatūra, uzlabojās lokanība, palielinājās kustību amplitūda locītavās.

Pirms procedūru uzsākšanas pacienta pašsajūtas testa novērtējums bija 5, pēc veiktajām procedūrām – 8 (pēc 10 ballu novērtējuma skalu sistēmas).

Secinājumi: vibromasāžas procedūras ir ieteicamas pacientiem ar šādu

diagnozi, jo tās mazina sāpes muguras lejas daļā un palielina mugurkaula mobilitāti;

vibromasāžas procedūru protokoli ir informatīvi masierim un pacientam;

pacientam ieteicams veikt kāju garuma korekciju, izmantojot ortopēdiskos apavus.

1.4. IETEIKUMI, KĀ STRĀDĀT AR VIBROMASĀŽAS METODI

Vibrācijas iedarbība var būt realizējama vienmērīgi – lineāri, pārvietojot vibratodu stabilā veidā, saglabājot nemainīgu kustības ātrumu. Pastāv otrs vibrācijas iedarbības veids, kad vibratodu uzliek uz ādas, notur kādu laika momentu un atkal pārvieto to uz nākamo vietu − aptuveni 1,5−2 cm attālumā un notur aptuveni 5−7 s. Tā atkārto visu vibrācijas laiku uz vibrējamās vietas. Nobeigumā ar vibratoda kustībām it kā izlīdzina iepriekšējās iedarbības vietu. Tas notiek, to pārvietojot pulsējošā režīmā, kad atsevišķas vibrācijas sērijas tiek realizētas ar palielinātu spiedienu un starp šīm noslogotajām sērijām ir intervāli ar samazinātu spiedienu, vai ar pauzēm, nepārvietojot vibratodu pa vibrējamo vietu. Vienmēr kustības realizē paralēli muskuļu šķiedrām vai limfas plūsmas virzienā no perifērijas uz centru (Ņemčenko, 2005).

Ņemot vērā to, ka katram indivīdam ir sava individuālā jutība attiecībā uz mehānisko vibrāciju, ieslēdzot vibrācijas iekārtu, ir nepietiekami orientēties tikai uz šīs iekārtas vibrācijas parametriem. Kvalitatīva kontrole, kuru realizē ar aptauju par vibrācijas iedarbību un par subjektīvajām sajūtām, parasti dod iespēju precizēt vibrācijas iedarbības dozējumu, it īpaši intensitātes jomā. Uzsākot seansu, nepieciešams informēt pacientu par iespējamām sajūtām, kuras katram

30

zināmā mērā var būt atšķirīgas. Pareizas dozēšanas gadījumā ir jābūt patīkamai sajūtai no vibrācijas iedarbības. Nedrīkst būt sāpju vai izteikti stipras spiediena sajūtas, kas nozīmē to, ka ir pārkāpts maksimālo sajūtu slieksnis. Šajā gadījumā ir jāsamazina dozējums līdz tādam līmenim, kad izzūd nepatīkamās sajūtas un netiek izjustas sāpes (Zeidlers, 2006).

Pamatojoties uz pētniecību attiecībā uz lokālās vibrācijas pielietošanu, tiek rekomendētas frekvences, kuras ir 60−110 Hz diapazonā, vibrācijas amplitūdu no 0.1 līdz 4−6 mm diapazonā. Šāda līmeņa parametri nodrošina optimālu iedarbības efektivitāti rehabilitācijas jomā. Projekta laikā veiktais darbs ar pacientiem parādīja, ka, pielietojot vibromasāžu, netika novērotas problēmas, savukārt, efektivitāte bija redzama. Darbs ar pacientiem atspoguļoja to, ka nekas būtiski nemainās viena seansa laikā, tomēr pacienti vienmēr norāda uz patīkamu atvieglinošu sajūtu jau pēc pirmā seansa. Šis „atvieglojums” katram iestājas dažādi: vieniem pēc neilgas pauzes vai pēc seansa beigām, citiem pēc 10−20 min, bet citiem − pēc 30 un vairāk minūtēm.

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem teorētiskajiem pētījumiem un iegūto pieredzi darbā ar mērķauditoriju projekta laikā, var secināt, ka maksimāla vibromasāžas efekta iegūšanai nepieciešams ievērot īpašus nosacījumus:

- pacientam nepieciešama psiholoģiska un emocionāla noskaņošanās pirms procedūrām neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar ārstēšanu vai ar darbspēju palielināšanu un atjaunošanu;

- lai neizraisītu pārmērīgu atdzišanu vai pārkaršanu vibromasāžas seansu norises laikā, gaisa temperatūrai jābūt 20−24°C robežās;

- vibromasāžas procedūras veikšanai izmanto masāžas kušeti; - procedūru laikā ķermeņa pozai jābūt dabīgai un atbrīvotai; - dažādas pacienta emocionālas u.c. veida problēmas samazina

procedūru efektivitāti; - apģērbam jābūt piemērotam, jāatbrīvojas no pārmērīgi

pieguļoša apģērba, kā arī nepieciešams nodrošināt neapgrūtinošus apstākļus elpošanai, muskuļu relaksācijai, asinsritei konkrētajās ķermeņa daļās.

Vibromasāžas procedūra sastāv no pacienta sagatavošanas procedūrai un procedūras norises, kuras īstenošana notiek atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam, atbilstoši ārsta-rehabilitologa norādījumiem. Šie norādījumi balstās uz pacienta iepriekšēju

31

diagnostiku ar BIODEX SYSTEM 4 un BIOSWAY iekārtām un ārsta-rehabilitologa izmeklēšanas rezultātiem.

Projekta laikā vibromasāžas procedūras veikšanai tika izmantota lokālās vibrācijas iekārta, ar kuras palīdzību mehāniskā vibrācija ķermenim tiek nodota ar tiešu šīs iekārtas kontaktu uz ķermeni. Šo kontaktu veido ar vibrācijas iekārtas vibratodu atbilstoši vibrācijas iedarbības mērķim.

Uzsākot vibromasāžas procedūru, vibrācijas iedarbībai jābūt nelielai, lai sagatavotu masējamo vietu turpmākajai vibrācijas iedarbībai ar atbilstošu intensitāti. Tāpēc ieteicams ir iepriekš aprakstītais „glaudīšanas” princips, jo, uzsākot vibromasāžu, katram ķermeņa sektoram vispirms nepieciešama zemas intensitātes vibrācijas iedarbība, it kā iesildot konkrēto vibrējamo vietu. 1−2 min laikā pakāpeniski palielina vibrācijas iedarbību, palielinot spiedienu. Kad ir sasniegta mērena līmeņa iedarbība (pēc 1−2 min), spiedienu atkal pakāpeniski samazina. Vibromasāžas iekārtas kustībām jābūt līganām, bez speciāliem rāvieniem. Atsevišķos gadījumos vibrāciju izpilda ar taisnvirziena kustībām, periodiski un īslaicīgi uzspiežot ar vibratoru (pulsējoša rakstura) uz masējamās vietas. Vibratodam vienmēr jābūt kontaktā ar ādu.

Vibromasāžas iekārtas vibratoda novietojums attiecībā pret iedarbības vietu var būt horizontāls, vertikāls vai kādā leņķī attiecībā pret ķermeņa virsmu:

- novietojot vibratodu perpendikulāri virsmai, vibrācijas svārstības izplatās perpendikulāri ādā un zemādas audos;

- novietojot vibratodu vēlamajā leņķī attiecībā pret ādas virsmu, vibrācijas intensitāte samazinās, bet ir iespējams ar vibratoda palīdzību cikliski iestiept muskuļu šķiedras, kas intensificē toniskos vibrācijas refleksus;

- novietojot vibratodu paralēli vibrējamai vietai, mehāniskās vibrācijas ietekme ir samazināta, ko izmanto pretsāpju efekta nodrošināšanai.

Lokālās vibrācijas iedarbības intensitāti palielina ar spiediena palielināšanu uz masējamo vietu pa taisnvirziena līniju paralēli muskuļu šķiedru gareniskajam virzienam, pielietojot dažādus paņēmienus „glaudīšana’, „berzēšana” vai „mīcīšana”, izmantojot iepriekš aprakstītos kustību veidus vibromasāžā. Intensitāti samazina, samazinot vibratoda spiedienu uz masējamo virsmu. Lai intensitāti samazinātu līdz minimumam, starp vibratodu un virsmu novieto elastīgu plāksni

32

(gumiju, plastmasu vai kādu citu materiālu). Intensitāti regulē arī ar vibrācijas frekvenci un vibrācijas amplitūdu.

Tā kā projekta mērķauditorija bija pacienti, kuri ir pakļauti sociālajam riskam saistībā ar darba nespēju (no 4 mēnešiem un vairāk), kas saistīta ar potenciālu risku zaudēt darbu; kuriem ir balsta-kustību aparāta funkcionāli traucējumi (mugurkaula, kāju zona, piem.: traumas, saišu plīsumi, pēctraumatiskas kontraktūras, lūzumi u.c.), rehabilitācijas nolūkā tika izmantota vibromasāža ar dažādu veidu vibratodu pielietojumu. Viens no tiem ir pirkstveida vibratods ar vertikālu iedarbību un regulējamu amplitūdu (sk. 1.2., 1.3. att.).

1.2., 1.3. attēls. Pirkstveida vibratods ar vertikālu iedarbību un regulējamu amplitūdu

33

Lietojot šo vibratodu, ir iespējams izmantot sešus vibrācijas līmeņus

(no 1 līdz 6), amplitūda – no 0 līdz 120 Hz. Uzgalim ir viena galva ar mazu virsmas laukumu, vibrācijas iedarbība ir dziļa un iedarbību ir iespējams veikt ļoti precīzi. Šo uzgali izmanto kombinācijā ar mazu amplitūdu izteikti lokālai iedarbībai uz muskuļa piestiprināšanas vietu (Ahileja cīpsla, augšdelma trīsgalvu muskuļa cīpslas distālā daļa, plaukstas muskuļu cīpslas).

Pirkstveida vibratods tiek izmantots muguras sprandas daļas masāžai, jo masāža uzlabo muskuļu darba spējas pēc nelielas fiziskas slodzes, kā arī mugurkaula saslimšanu – skolioze, diskoze – gadījumos (sk. 1.4. att.). Te tiek pielietota labilā vibromasāžas metode, kur vibratods tiek pārvietots limfas plūšanas virzienā, to virzot nepārtraukti un neatraujot no ķermeņa virsmas, izmantojot taisnvirziena, spirālveida un apļveida kustības.

Speciālistam vibromasāžas laikā jānodrošina kontakts ar pacientu, lai novērstu mīksto un cieto audu bojājumus nepiemērota vibratoda spiediena vai amplitūdas izvēles dēļ.

1.4. attēls. Sprandas daļas masāža

Ar vibromasāžas pirkstveida vibratora palīdzību notiek iedarbība uz pēdas (sk. 1.5. att.) un plaukstas (sk. 1.6. att.) reflekso zonu punktiem, kas iedarbojas uz pacienta kopējo pašsajūtu un ietekmē rehabilitējamās personas kopējo veselības stāvokli. Vibrācijas līmenis tiek palielināts pakāpeniski un iedarbība ir lēna. Šinī gadījumā tiek izmantots stabilās metodes princips, kad vibrators vienā zonā atrodas 3 sekundes un ilgāk.

34

Vibratora izvietojama pamata variants – vertikālais.

1.5. attēls. Pēdas reflekso zonu punktu masāža

1.6. attēls. Plaukstas reflekso zonu punktu masāža

Projekta laikā pacientu rehabilitācijai tika izmantots arī otra veida vibratods – vibromasāžas konusveida vibratods ar vertikālu un horizontālu iedarbību un regulējamu amplitūdu (sk. 1.7., 1.8. att.).

35

1.7., 1.8. attēls. Vibromasāžas konusveida vibratods ar vertikālu un horizontālu iedarbību un regulējamu amplitūdu

Veicot vibromasāžu ar konusveida vibratodu, tiek izmantoti seši

vibrācijas līmeņi (no 1 līdz 6), amplitūda – no 0 līdz 120 Hz. Vibromasāža tiek veikta, izmantojot labilo metodi. Šo vibratodu izmanto vietās, kur nepieciešams, lai spiediena spēks izlīdzinātos vienmērīgi pa vibrējamo virsmu un netiktu bojāta audu struktūra. Pārsvarā tas tiek izmantots procedūru pirmajās reizēs vai pacientiem ar paaugstinātu jutību (kakla zonā, locītavām, saitēm, ap potītēm, ap plaukstu, pirkstiem). Konusveida vibratods nedod praktiski nekādu ietekmi, veicot lokālo vibrostimulāciju lielajām muskuļu grupām, jo vibrācijas spēks tiek izkliedēts un muskulis to absorbē, rezonanses vilnim nenonākot atpakaļ līdz vibratodam.

36

Vibromasāžas konusveida vibratoda ar vertikālu un horizontālu iedarbību un regulējamu amplitūdu izmantošana rehabilitācijā ir daudzpusēja. To ieteicams izmantot arī muguras un augšējo ekstremitāšu masāžā un darba spēju uzlabošanā (sk. 1.9., 1.10. att.). Vibratods nepārtraukti un neatraujot no ķermeņa virsmas tiek pārvietots limfas plūšanas virzienā un tā izmantošanā pielieto dažādas kustības: taisnvirziena, spirālveida, skičveidīgas.

1.9. attēls. Muguras masāža

37

1.10. attēls. Augšējo ekstremitāšu masāža Rehabilitācijā tiek pielietots arī vibromasāžas izliektais dzelzs

vibratods ar horizontālu iedarbību un regulējamu amplitūdu (sk. 1.11., 1.12. att.).

Šī vibratoda izmantošani vibromasāžā ir pieļaujami seši vibrācijas līmeņi (no 1 līdz 6) un amplitūda – no 0 līdz 120 Hz. Vibromasāža tiek veikta, izmantojot labilo metodi. Vibratodu izmanto tādu ķermeņa vietu lokālai vibrostimulācijai, kur nepieciešama dziļa iedarbība, aptverot lielāku virsmas apgabalu ierobežotos apstākļos. Piemēram, tas plaši tiek izmantots mugurkaulāja vibrostimulācijai, iedarbībai uz Ahileja cīpslu, muskuļu cīpslu un ceļa locītavu vibromasāžai, lai iedarbotos uz iekšlocītavu struktūrām. Var iedarboties arī uz krusta kaulu un tam pieguļošajiem muskuļiem, saitēm un uz pēdas plantārām pasijām. Jāatceras, ka, iedarbojoties uz locītavu, jāņem vērā amplitūda un spiediena spēks.

38

1.11., 1.12. attēls. Vibromasāžas izliektais dzelzs vibratods ar horizontālu iedarbību un regulējamu amplitūdu

Vibromasāžas izliektā dzelzs vibratoda ar horizontālu iedarbību un

regulējamu amplitūdu pielietošana ir daudzpusēja. To izmanto ekstremitāšu, sprandas vibromasāžai, muskuļu tonusa uzlabošanai (sk. 1.13., 1.14. att.). Ekstremitāšu masāžas gadījumā tiek pielietota labilā vibromasāžas metode, kur vibratods horizontālā virzienā nepārtraukti un neatraujot no ķermeņa virsmas tiek pārvietots limfas plūšanas virzienā, pielietojot taisnvirziena, skičveidīgas vai šķērsvirziena kustību veidus.

39

1.13., 1.14. attēls. Augšējo un apakšējo ekstremitāšu vibromasāža Projekta MODPART laikā tika iegādāti 4 vibratodi, tai skaitā

vibromasāžas izliektais gumijas vibratods ar horizontālu iedarbību un regulējamu amplitūdu (sk. 1.15. att.). Vibratoda kopējie parametri neatšķiras no ieprieš aprakstītajiem, tiek izmantoti seši vibrācijas līmeņi (no 1 līdz 6) un amplitūda – no 0 līdz 120 Hz. Vibromasāža tiek veikta, izmantojot labilo un stabilo metodi.

40

1.15. attēls. Vibromasāžas izliektais gumijas vibratods ar horizontālu iedarbību un regulējamu amplitūdu

Vibromasāžas izliektais gumijas vibratods tiek izmantots galvenokārt skaistumkopšanā – sejas sīko muskuļu masāžai un mazo grumbu izlīdzināšanai, jo tas ir amortizējošs un ar to var uzlabot audu tonusu un elastību. Projekta laikā šis vibratods netika izmantots, jo pēc dažiem mēģinājumiem izrādījās, ka tas ir mazefektīvs – ar minimālu iedarbību. Pie tam vibratoda gumijotajai virsmai ir slikta slīdāmība, tādējādi iedarbība uz masējamām zonām bija apgrūtināta.

Vibromasāžā tiek pielietoti dažādi paņēmieni, piespiežot vibratodu pie masējamās zonas ar spēku 0,2−1,0 kgf un pārvietojot to ar ātrumu 3−4 cm/s, tiek imitēts masāžas ar rokām paņēmiens glaudīšana. Piespiežot vibratodu pie masējamās zonas ar spēku 2,0−4,0 kgf un pārvietojot to ar ātrumu 5−10 cm/s, tiek imitēts masāžas ar rokām paņēmiens berzēšana. Piespiežot vibratodu pie masējamās zonas ar spēku 5−9 kgf un pārvietojot to ar ātrumu 2−3 cm/s, tiek imitēts masāžas ar rokām paņēmiens „mīcīšana”.

Vibromasāžu var veikt katru dienu, katru otro dienu vai ik pēc 2−3 dienām. Optimālais iedarbošanās laiks uz vienu zonu ir no 3 līdz 5 min. Masāžas procedūru skaits tiek noteikts individuāli un ir atkarīgs no organisma vispārējā stāvokļa un tā reakcijas uz vibrācijas iedarbību (parasti 10−15 procedūras). Projekta laikā to noteica ārsts-rehabilitologs, ierakstot pacienta individuālajā rehabilitācijas plānā.

41

1.5. REKOMENDĀCIJAS

Projekta MODPART laikā veiktie pētījumi gan teoriski, gan praktiski ar projekta mērķauditoriju ļāva sagatavot rekomendācijas vibromasāžas metodikas ieviešanai pacientu rehabilitācijā.

Vibromasāžas seansus var veikt katru dienu, pa 2−3 dienām pēc

kārtas ar vienas dienas pauzi vai ik pēc vienas dienas pārtraukuma. Vibromasāžu nedrīkst veikt tukšā dūšā, ne vēlāk kā 1,5−2 stundas pēc ēšanas. Jāizvairās pirms vibromasāžas seansa no pārmērīgi lielas uztura devas, jo tas var radīt problēmas sirds asinsvadu sistēmā, līdz ar to netiks novērotas pozitīvās izmaiņas vibrācijas iedarbības laikā un arī rezultātā.

Vibratodu pa ķermeni nepieciešams vadīt limfas plūsmas virzienā

uz galvenajiem limfas mezgliem no distālās muskuļa daļas, virzienā uz muskuļa centru. Tas rada optimālus apstākļus limfas plūsmai no noslogotajiem muskuļiem, uzlabojot asinsriti un limfas plūsmu, kā arī veicina vielmaiņas procesu uzlabošanos.

Darbā ar lokālās iedarbības vibromasažieri izmantojami

vibromasāžā pielietojamie paņēmieni, kā glaudīšana, berzēšana, mīcīšana, un kustību veidi, kas aprakstīti 2.2.2. nodaļā metodisko paņēmienu izvēli, lokalizācijas vietu, iedarbības ilgumu izvēlas atbilstoši ārsta-rehabilitologa norādījumiem.

Vibromasāža tiek veikta uz atbilstošas masāžas kušetes, un tās

veikšanas procesā nepieciešams ņemt vērā pacienta subjektīvās sajūtas, kuras rodas lokālās vibrācijas iedarbības laikā. Nedrīkst izjust sāpes, un pacientiem ar palielinātu ādas jūtīgumu līdz minimumam jāsamazina iedarbības intensitāte, jāizmaina vibrācijas frekvence vai amplitūda. Patīkamas sajūtas pacientam izpaužas kā siltuma sajūta, kas rada optimālu efektu fizioloģisko parametru jomā un pozitīvi ietekmē muskuļu funkcionālo stāvokli.

Lai iegūtu lielāku efektu, ieteicams lokālo vibromasāžu kombinēt ar manuālo masāžu. Šinī gadījumā vibromasāža jāveic seansa vidusdaļā, ar manuālo masāžu iesildot muskuļus un noslēgumā īstenojot atsildīšanos, kas arī pastiprina lokālās vibrācijas mehānisko efektivitāti fizioloģisko parametru jomā. Lokālo vibromasāžu var kombinēt arī ar citām

42

procedūrām, piemēram, ar pirti vai dušām, jo arī silta virsma uzlabo procesa efektivitāti.

Pacientiem pēc endoprotezēšanas, osteosintēzes operācijām, konkrētajā vietā nedrīkst veikt vibromasāžu. Kontrindikācijas ir aprakstītas iepriekš.

43

Bibliogrāfija

1. Adams, R., White, B., Beckett, C. (2010). The Effects of Massage Therapy on Pain Management in the Acute Care Setting. International Journal of Therapeutic Massage and Bodywork. March 2010.

2. Altern, J. (2003). Effects of adjunctive Swedish massage and vibration therapy on short-term postoperative outcomes: a randomized, controlled trial. Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/ 12676037 (Skat.12.07.2013)

3. Bogaerts, A., Verschueren, S., Delecluse, C., Claessens, A.,L., Boonen, S. (2007). Effects of whole body vibration training on postural control in older individuāls: a 1 year randomized controlled trial. Gait&Posture 26, p. 30−316. Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/ 17074485 (Skat. 5.07.2013)

4. Beaudart, C., Maquet, D., Mannarino, M., Buckinx, F., Demonceau, M., Crielaard, J. M., Reginster, J. Y., Bruyère, O. (2013). Effects of 3 months of short sessions of controlled whole body vibrations on the risk of falls among nursing home residents. Pieejams: http://www.biomedcentral.com/1471-2318/13/42 (Skat. 5.07.2013.)

5. Bovenzi, M. (2005). Health effects of mechanical vibration. Giornale Italiano Di Medicina Del Lavoro Ed Ergonomia, p. 58−64. Pieejams http://www.worksafebc.com/health_care_providers/Assets/PDF/whole_body_vibration_low_back_pain_first_update.pdf (Skat. 5.07.2013)

6. Bovenzi, M. (2011). Hand-Transmitted Vibration. Pieejams http://www.ilo.org/oshenc/part-vi/vibration/item/789-hand-transmitted-vibration (Skat. 12.07.2013)

7. Clinical research (2005). Pieejams: http://vibromed.lv/index.php? page=clinical-research

8. Cochrane, Darryl (Physical Therapy Reviews. Dec 2011) Good vibrations? - The use of vibration therapy for exercise recovery, injury prevention and rehabilitation. Pieejams http://web.ebscohost.com/ ehost/detail?sid=dfbf35eb-2372-4b8b-9540-298ad91c1b5f%40sessionmgr14&vid=1&hid=23&bdata=JnNpdGU9ZWhvc3QtbGl2ZQ%3d%3d#db=hch&AN=70101141 (Skat. 2.07.2013)

9. Cardinale, M, Bosco, C. (2003). The use of vibration as an exercise intervention. Exercise and Sport Sciences Reviews, Vol 31, No 1, 2003., p. 3−7 Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/ PMC1725325/pdf/v039p00585.pdf (Skat. 5.07.2013)

10. Cardinale, M., Wakeling, J. (2005). Whole body vibration exercise: are vibrations good for you? Pieejams http://bjsm.bmj.com/content/ 39/9/585.full (Skat. 5.07.2013.)

44

11. Cormie, P., Deane, R., Triplett, N., McBride, J. (2006). Acu te effects of whole-body vibration on muscle activity, strength, and power. The Journal of Strength & Conditioning Research. May, 20(2), 2006., p. 257−61. Pieejams http://libres.uncg.edu/ir/asu/f/Triplett_Travis_ 2006_Acute_Effects.pdf (Skat. 5.07.2013.)

12. Ciematnieks, U. (2011). Lokālās vibrostimulācijas ietekme uz spēka izpausmēm. Pieejams http://www.lspa.lv/files/research/theses/ U.Ciematnieks/U.Ciematnieks_Darbs.pdf (Skat. 12.07.2013.)

13. Collinge, W., MacDonald, G., Walton, T., (2012). Massage in Supportive Cancer Care. Pieejams http://www.sciencedirect.com/science/article/ pii/S0749208111000982 (Skat. 31.08.2013.)

14. Dorland's Medical Dictionary for Health Consumers, (2007). By Saunders, an imprint of Elsevier, Inc. All rights reserved. Pieejams http://medical-dictionary.thefreedictionary.com/massage

15. Fizikālo faktoru izraisītā arodpataloģija. Pieejams http://www.balticseaosh.net/files/84.pdf (Skat. 2.07.2013.)

16. Henning, E., von Gierke, Anthony, Brammer, J. Effects of shock and vibration on humans. Pieejams http://cursos.itcg.edu.mx/libros/ Libros%20y%20Manuales%20de%20Ingenieria/Engineering%20Books/Harris__Shock_And_Vibration_Handbook/HARRIS~1.-HA/70811_42.pdf (Skat.12.07.2013.)

17. Masāžas paņēmieni. Pieejams http://www.irlaiks.lv/health/diet/ extraordinary/article.php?id=3562531 (Skat. 18.04.2010.)

18. Ingraham, P. (2012). Deep Friction Massage Therapy for Tendonitis. Pieejams http://saveyourself.ca/articles/frictions.php (Skat. 18.07.2013.)

19. Komarova, L. A., Korshunova, N. A., Nenasheva, T. V. (1994). The effect of electrostatic vibromassage on the neuromotor function of patients operated on for intervertebral disk hernia. [Comparative Study, Journal Article]Vopr Kurortol Fizioter Lech Fiz Kult 1994 Sep-Oct; (5):21−3.

20. Krauksts, V., Ciematnieks, U., Cupriks, L., Krauksts, K., Nemcenko, A. (2011). Local vibration in strength endurance development. Abstracts of 4th Baltie Sport conference. University Of Tartu, Tartu, 2011., p. 104.

21. Kandaurova, Petrovskaja, A., Zeļonkins, E., Ačkasova, G. (2001). Deguna dobumu gļotādas vazomotorās disfunkcijas vibroterapija akūta vidējā otīta gadījumā. Pieejams http://vibromed.lv/index.php?page=pet-01 (Skat. 11.07.2013.)

22. Kellog, J. H. (1985). The Art of Massage. The Prodedures of Massage. Pieejams http://www.mcmillinmedia.com/eamt/files/kellogg/ch6.html (Skat. 18.07.2013.)

23. Kuzņecovs, A., Boiko, A., Kabanovs, A., Šeļakina, L., Daminovs, V., Šagajevs, A. (2005). Atjaunojošā statokinezimetriskā metodika un selektīvā vibrostimulācija pacientu ar išēmisko insultu reHabilitācijā. Pieejams http://vibromed.lv/index.php?page=pet-06 (Skat. 11.07.2013.)

45

24. Loma Linda Univesity (2013). Battle creek and health reform. Pieejams http://www.llu.edu/central/info/legacy/chapter14.page (Skat. 11.07.2013.)

25. Latvijas Veselības Portāls (2012). Elpceļu, plaušu saslimšanas. Pieejams http://www.medicine.lv/raksti/alkaloze_pme (Skat. 16.07.2013.)

26. Logvinov, S. V., Levitskiĭ, E. F,, Strelis, L. P. (1997). A morphofunctional validation of the use of electrostimulation by paired impulses combined with vibromassage for the treatment of patients with trauma to the peripheral nerves of the extremities. [Comparative Study, English Abstract, Journal Article] Vopr Kurortol Fizioter Lech Fiz Kult 1997 Nov-Dec; (6):32−4.

27. Lohman, E. B, Petrofsky, J. S, Maloney-Hinds,C., Betts-Schwab, H., Thorpe, D. (2007). The effect of whole body vibration on lower extremity skin blood fl ow in normal subjects. Pieejams http://www.powerplate.fr/etudes/Lohman_EffectWBVBloodFlow.pdf (Skat. 23.07.2013.)

28. Lund, I., Yu, Ch., Uvnas-Moberg, K., Yu, J. W. Ch., Kurosawa, W., Agren, G., RoseÂ, A., Lekman, M., Lundeberg, T. (2002). Repeated massage-like stimulation induces long-term efects on nociception: contribution of oxytocinergic mechanisms. European Journal of Neuroscience. Jul 2002, Vol. 16 Issue 2, p. 330−338.

29. Ma, L., Fei, P., Zhang, J., Zhao, G. (2012). Metamorphic mechanism analysis of a Chinese massage Robot End- Effector. Pieejams http://link.springer.com/chapter/10.1007/978-1-4471-4141-9_51# (Skat. 31.08.2013.)

30. Mayo Clinic staff- Massage. (2013). Get in touch with its many benefits. Pieejams http://www.mayoclinic.com/print/massage/SA00082/METHOD=print (Skat. 2.07.2013.)

31. National Center for Complementary and Alternative (NCCAM) (2010). Medicine- Masage therapy: An Introduction. Pieejams http://nccam.nih.gov/health/massage/massageintroduction.htm (Skat. 2.07.2013.)

32. Nazarov, V., Zilinsky, L. (1984). Enhanced development of shoulder-joint flexibility in athletes. Theory And Practice Of Physical Culture, Moscow, 10, 1984., p. 28−30.

33. Ņemčenko, A. (2005). Indikācijas. Pieejams http://vibromed.lv/ index.php?page=indikacijas. (Skat. 12.07.2013.)

34. Power Core Fitness (2012). What is Whole Body Vibration?-History. Pieejams http://powercorevibration.com/what-is-whole-bodyvibration/history/ (Skat. 12.07.2013.)

35. Populārā medicīnas enciklopēdija internetā (1984). Audu acidoze. Pieejams http://www.neslimo.lv/pme/?name=acidoze (Skat. 16.07.2013.)

36. Prilutsky, B. (2002). Twelve kneading/petrissage techniques. Pieejams http://medicalmassage-edu.com/twelve-kneadingpetrissage-techniques (Skat. 18.07.2013.)

46

37. Rubens, O., Eglīte, M. (2005). Vibrācija un Vibrācijas slimība. Doctus, aprīlis, 2005. Pieejams http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=103 (Skat. 2.07.2013.)

38. Rauch, F. (2009). Vibration therapy. Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19740225/ (Skat. 2.07.2013.)

39. Seraia, E. V., Lapshin, V. P., Loginov, L. P. (2002). Comparative efficacy of various massage techniques in the rehabilitation treatment of patients with inhalation trauma early after admission to the hospital., [Comparative Study, English Abstract, Journal Article] Vopr Kurortol Fizioter Lech Fiz Kult 2002 Sep-Oct; (5):32−3.

40. Schyns, F. (2010). A study into the effects of whole body vibration in MS. Pieejams: http://www.mstrust.org.uk/professionals/information/wayahead/articles/14022010_06.jsp (Skat. 23.07.2013.)

41. The Battle Creek Vibratory Chair, ca. (1900). Pieejams: http://www.museumofquackery.com/devices/k-chair.htm

42. Vibrant Medical (2006). Vibro- Pulse Venous leg Ulcer treatment. Pieejams http://www.vibrantmedical.co.uk/legulcers.htm (Skat. 23.07.2013.)

43. Whole Body Vibration History & Evolution. Pieejams http://bodyvibrationpros.com/whole-body-vibration-history-evolution

44. Zonne, I. (2005). Pieejams http://vibromed.lv/index.php?page=ko-spej-vibromasaza (Skat. 2.07.2013.)

45. Zeidlers, I. (2004). Klīniskā fizikālā medicīna. Rīga: Nacionālais apgāds, 30. lpp.

46. Zeidlers, I. (2006). Ārstnieciskā masāža. Rīga: Avots, 7.−99. lpp. 47. Zielnik-Jurkiewicz, B., Olszewska-Sosińska, O. ( 2005). Vibro-pressure

massage and vibro-aerosols in the treatment of middle ear diseases in children and youth. Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/ pubmed/16117397 (Skat. 18.07.2013.)

48. Вибромассаж. Pieejams http://www.km.ru/zdorove/encyclopedia/ vibromassazh (Skat. 3.07.2013.)

49. Иволгина, И. Г.(1967). Непосредственные и отдаленные результаты лечения больных бронхиальной астмой вибрацией области надпочечников и электрофорезом раствора караченской грязи. Pieejams http://vibromed.lv/index.php?page=iss-06 (Skat. 12.07.2013.)

50. Назаров, В. Т., Спивак, Г. А., (1987). Развитие силовых качеств спортсменов методом биомеханической стимуляции. Теория и практика физ. культуры, №12.

47

2. METHODOLOGY OF VIBROMASSAGE TECHNOLOGY AND

ITS IMPLEMENTATION

48

2.1. VIBROMASSAGE AND ITS THEORETICAL FOUNDATION

Massage is the technique of physical medicine when a therapist, using special techniques with his/her hands and / or other parts of his/her body (legs, etc.) or with mechanical aids, treats sick or healthy patients (Zeidler, 2006). Massage therapy dates back to thousands of years in the past and references to massage appeared in writings from the ancient China, Japan, India, Arabic nations, Egypt, Rome, and Greece where Hippocrates denoted massage as „the art of rubbing”. However, in Europe massage became widely used during the Renaissance, but in America massage therapy was introduced only in 1850 (NCCAM, 2010). Today the massage is known and recognized as one of the most effective methods of human health-promoting. R. Adams, B. White, C. Beckett. (2010) conducted a qualitative and a quantitative research in the USA, which proved again that massage therapy is a complementary and most often used method in integrative medicine, which has no adverse effects. Adams and his colleagues conducted the study on acute healthcare to ascertain the effects of massage therapy on patients’ pain relief and their well-being and social processes, taking into account both the psychological and physical indicators. Massage is a mechanical action on the certain parts of the body applied both with hands and special mechanical aids/ equipment. Initially, mechanical devices were used to facilitate the therapist’s work, but with the development of technologies, these devices have become multifunctional and, while causing vibration, they leave the effect not only on the surface of the body, but also on deeper tissues and organs. Vibration is a rapid movement to and fro (http://medical-dictionary.thefreedictionary.com/vibration) or mechanical oscillations in the frequency range of infrasound and semi-audible frequency spectrum. The person, facing directly the vibration oscillation source, perceives vibrations up to 8000 Hz. Vibration is characterized by frequency, amplitude and direction of movement (Rubens, Eglīte, 2005). Mechanical vibration is a continuous movement of solid or liquid body that occurs periodically within the definite territory. Each body resonates or vibrates at its frequency, which sets whether the vibration will have a positive or negative impact on person’s body, because in some cases the vibration can also cause discomfort or physical damage. Vibration therapy is a method, which strengthens the muscles of the

49

whole body, applying vibrations on the muscle spindles and alpha motor neurons, which cause muscle contraction (Rauch, 2009). One of the types of massage today is vibration massage, or massage with a light, rhythmic, quivering motion; often performed with a mechanical device (http://medical-dictionary.thefreedictionary.com/vibration). Vibromassage is mechanical oscillations in the frequency range of infrasound and semi-audible frequency spectrum. When vibration affects the human body, it is the situation when the body and/ or parts of the body are subjected to oscillations on either side of the steady-state and periodically moving back. Vibromassage has its roots in massage, which was already known in the ancient Greece, where it was used as a fortifying agent after physical training. Gustav Zanders, a Swedish physician, who was the founder of a number of mechanical devices that act on the human body with a certain frequency of vibration, restored vibromassage methodology in 1857 (Ciematnieks, 2011). It was continued by brothers Dr. John Harvey Kellogg and Will Keith Kellogg, using mechanic therapy, which was based on the application of a vibratory chair that would cure back pain and headaches, stimulate intestinal peristalsis and would also increase the supply of healthy oxygen to the body. (http://www.museumofquackery.com/ devices/k-chair.htm), (Loma, Linda, University, 2013). In the second half of the nineteenth century the scientists (Nazarov, Spivak, 1987) found out that the use of a certain transient vibration at a certain frequency and amplitude can enhance person’s capacity and the vibration effect helps to prevent muscles’ atrophy and slows down bones’ loss (Назаров, Спивак, 1987). Latvian scientists A.Ņemčenko (2005), V.Krauksts and others (2011) have identified and demonstrated that a transient vibration at a definite amplitude can make exercising or curative effect in their studies. A.Ņemčenko patented the idea of local and general vibration device, conducting a research on the impact of vibromassage on athletes of Latvian Academy of Sports Education and applying local vibratory devices in his personal private practice, mainly in medicine and preventing cosmetic defects. Conversely, rehabilitation vibromassage is used to increase the person’s capacity and to facilitate faster post-traumatic rehabilitation because some facts prove that indirect vibration exposure in humans increases the expression of strength, power, flexibility, and improves balance. It proves that vibration improves neural processes. (Krauksts, Ciematnieks, Cupriks, Krauksts, Ņemčenko, 2011).

50

The research with the aim – to explore and describe vibromassage technology and develop its implementation methodology based on the chosen target audience – the people who are exposed to social risk related to disability (from 4 months and more) and potential risk of losing their job and those who have the disorders of musculoskeletal functional (spine, foot area, for example, injuries, ligament tears, post traumatic contractures, fractures, etc.), and are of working age (16 - 62 years old) was done in the framework of MODPART project. The techniques of Vibromassage are based on the induced tonic reflex, where the body vibration technology is based on the methodology of cyclic neuromuscular stimulation, which was developed in the 1960’s by Dr. W. Biermann from Germany. Conducted experiments with cyclic oscillations, their use and their effect on the human body showed positive results. Dr. Biermann’s results were further developed by V.Nazarov, a Russian scientist, who continued the vibration experiments on athletes and in 1970 he created a biomechanical stimulating theory to create a direct impact of vibration on the muscles and tendons (http://bodyvibrationpros.com/whole-body-vibration-history-evolution). Tonic reflex appears as muscles’ contraction under the impact of some frequency and amplitude vibration (Power Core Fitness, 2012). Vibromassage locally accelerates blood flow, enhancing blood supply in a certain part of the body. This massage stimulates the endocrine and nervous system so that the body would produce more hormones involved in the regulation of a variety of its functions. During the process of vibromassage, it was observed that in the part of the body, which is exposed to vibration massage, the speed of blood flow accelerates thousand fold. It means that the tissue is much better supplied with blood, hemoglobin rises by 13 – 15 per cent, and lymph flow activates. At the same time an endocrine system is significantly stimulated: the adrenal glands, ovaries, thyroid, pancreas, gall bladder, etc. (Bovenzi, 2005; Bovenzi, 2011) The effect of vibration on the body depends on the frequency, amplitude and duration of exposure. It has been experimentally demonstrated (Ciematnieks, 2011, Gierke, Anthony Brammer, 2008) that the vibration excites the nerves that have lost their performance and vice versa. Daily transient vibration can increase muscles’ strength, enhance capacity and blood flow and accelerate the healing process.

51

In the beginning, the scientists planned to apply vibromassage to prevent nerve and muscle problems, for example, osteochondrosis, radiculitis, etc., but soon it was discovered that its application might be wider, such as: - in cosmetology vibromassage apparatus is applied for lymphatic

drainage, skin sanding, peeling, wrinkle smoothing and other procedures that are available in the beauty salons. Cellulitis appears when the supply of tissue oxygen is insufficient. The method of vibromassage smoothes uneven supply of oxygen, the skin becomes smooth, it is evenly supplied with blood thus facilitating problem solution (Ņemčenko, 2005; http://vibromed.lv/index.php?page= clinical-research);

- vibromassage contributes to weight loss, however, patients should follow a definite diet and dietary restrictions as well, but should not starve. It also stimulates the endocrine and nervous system to produce more hormones in the body, activates the metabolism and digestive processes. After slimming skin is not loose and sagging (Ņemčenko, 2005);

- in gynaecology there is a physiologically based methodology that allows to treat ovarian inflammation, myoma, cysts, mastopathy. (Zeidler, 2006, 2004)

- vibromassage can be successfully used in a severe form of asthma and asthmatic bronchitis, pulmonary emphysema, various common cold diseases and respiratory problems. By stimulating appropriate points, bronchial villi and smooth muscle begin to work actively. It promotes bronchial drainage. It is important that the body is stimulated to produce more hormones (Иволгина, 1967, Seraia, Lapshin, Loginov, et al., 2002).

- Vibromassage device is also used for the treatment of hypertension in its first stage, assessing patient's functional condition, indicating a problematic part of the circulatory system, and then stimulating this area to open a network of capillaries, to activate the smooth functioning of each vascular of the epithelial layer, making the blood vessels to expand and contract. At the same time trigger points are softened and endocrine glands are stimulated to facilitate a sufficient hormone secretion, which participate in the function of the heart and other organs. If the patient does not have high platelet level, it is possible to treat varicose veins in order to recover their tone. Varicose veins narrow, blood flow is transferred into small capillaries, which take additional load, relieving the pressure on

52

veins (Zeidler, 2006, 2004); - vibromassage device with adjustable frequencies is used in the

treatment of spondylosis; the main causes of the problem are the pathology of spinal intervertebral disc and muscle tension. When exposed to different areas of the spine (cervical, thoracic, lumbar, sacral), impulses are transmitted to soften the disc collagen fibres and to intensify blood circulation in long muscles of the back. It is important to use the vibration frequency, which corresponds to the frequency the spinal cord sends to organs, which are managed by the respective segment. All these factors should function simultaneously to achieve the results (Ciematnieks, 2011., Logvinov, Levitskiĭ, Strelis, et al., 1997., Komarova, Korshunova, Nenasheva, 1994).

Besides everything mentioned above vibromassage may be applied to treat gastric ulcer, duodenal ulcer, intestinal atony, biliary dyskinesia and gallbladder inflammation, etc. By stimulating the sacral segments of the spinal column, the vibromassage can cure prostate problems. The method can be successfully used to increase sexual potential, to reduce strabismus problems by using special vibratodes that are applied to increase the weak tone of the eye muscle. Applying vibratory device on the painful area of the body, it can contribute to the pain-reducing effect (Altern, 2003). It indicates that the vibromassage has a very wide range of applications in medicine and rehabilitation (see Table 1).

Table 1

Overall indications of vibromassage

Disorders of nervous system

migraine, insomnia, neurosis; nervous exhaustion, asthenia; spinal disease, trauma of the nerve root and the syndrome of skeletal pain diseases of peripheral nervous system, infections and traumas

Musculoskeletal disorders

arthritis; podagra; heel spur; sprains and tears of muscles and tendons; fractures

53

Respiratory diseases

Inflammation of upper respiratory catarrhal; acute and chronic bronchitis, emphysema, lung pneumonia, bronchial asthma

Gastrointestinal Diseases

chronic gastritis; gallbladder dyskinesia; gallstones; chronic cholecystitis; constipation; duodenal ulcer and intestine ulcer disease; intestinal cramps and flatulence; chronic spasmodic colitis.

Urinary and genital tract disorders

chronic pyelonephritis; renal bone disease; urethritis, cystitis, enuresis; Inflammations; mammary gland disease; myoma, cyst, fibrioma, infertility; prostatitis, prostatic adenoma; impotence

Cardiovascular diseases

first degree of hypertension; varicose veins.

Eye Diseases glaucoma; decrease in visual acuity; eye fatigue.

Immune system weakened immunity; exhaustion

Otolaryngology diseases

rhinitis; anosmia and hyposmia; otitis; voice phonation disorders.

Various studies on vibromassage applications have been conducted, for example, in 2001 A.Kandaurov, A.Petrovskaja, E.Zelonkin and G.Ackasova did the research which led to the conclusion that the low-frequency vibro-therapy restores penetration of nasal cavity and auditory channels and normalizes hearing and impaired nasal function (Kandaurov, Petrovskaja, Zelonkin, Ackasova, 2001). Conversely, A.N.Kuznecov, A.N.Boiko, A.A.Kabanov, L.A.Selakina, V.D.Daminov and A.S.Sagajev (2005) conducted the research that led to statistically significant registration of improvement of statokinesimetric parameters

54

and they discovered that selective vibrostimulation on the zones of foot support combined with statokinesimetric method improves stability and is an effective method for complex rehabilitation for patients with ischemic stroke (A.N.Kuznecov, A.N.Boiko, A.A.Kabanov, L.A.Selakina, V.D.Daminov, A.S.Sagajev 2005). In 2001 Ciematnieks conducted a study on the positive impact of local vibromassage on capacity and power dynamics, as well as its ability to affect the autonomic and peripheral nervous systems. U.Ciematnieks concludes that vibromassage has a positive effect on brain activity that would potentially have a positive impact on employability and the athlete's ability to do intensive training. Fatigue will appear much later, however, during local vibromassage, fatigue will accumulate. (Ciematnieks, 2011). The studies carried out (Schyns, 2010, Lohman, Petrofsky, Maloney-Hinds, Betts-Schwab, Thorpe, 2007) indicate that vibromassage has a beneficial effect on the joints, muscles, and lower limbs, and it releases the muscles and reduces pain. Applying vibromassage device on the lower extremities improves perfusion of peripheral tissue. Vibration opens blood capillaries thus increasing blood flow to the muscles. It improves patient's sensibility and enlarges muscle strength. The vibration has a positive effect on leg vein wall and it enlarges the endurance of venous valves, which reduces the risk of varicose veins and the development of atrophic ulcers due to varicose veins (Vibrant Medical 2006). Conversely, in medical and rehabilitation literature (Zeidler, 2006; Ņemčenko 2005) vibromassage has a number of contraindications. They are acute infectious diseases, blood disorders, bleeding, decompensation stage of cardiovascular disease, decompensation stage of liver and kidney, psychiatric disorders, malignancies, thrombophlebitis, pregnancy, vibration disease, Raynaud's disease and syndrome, atherosclerosis, purulent processes, active tuberculosis, acute inflammation, tenderness in the exposure zone, musculoskeletal acute illness and fresh injuries, skin infections, and fungal diseases, cardio stimulator, hip and knee implants (implant area) spinal disc pathology (segmentary area).

Potential risks during the massage. Some types of massage may cause some discomfort in the area exposed to massage, but it should disappear. However, if the massage is done incorrectly, or too much pressure was applied during the massage, in rare cases, it can cause internal bleeding, nerve damage, or temporary paralysis. Risks that are not related to excessive pressure during the massage are an allergic reaction to

55

massage oil or lotion, so there is necessity to avoid the incidents mentioned above for communication between the patient and the doctor- rehabilitator (Mayo Clinic staff-Massage 2013). The studies mentioned above have made it possible to explore and substantiate vibromassage technology in the framework of MODPART project and it is important to work out recommendations for work with the selected target group - patients with musculoskeletal functional disorders (spine, foot area, for example, injuries, ligament tears, post-traumatic contractures, fractures, etc.).

2.2. VIBROMASSAGE DEVICE, ITS OPERATING PRINCIPLES AND APPLICATIONS IN

REHABILITATION

2.2.1. Local vibromassager, its operating principles

A local vibromassager device produced by VIBROMED company and patented by Dr. Nemchenko (VIBROMASSAGER VM-1, S/N 09/1 (ISO 13485:2003) (see Figure 2.1.) was purchased in the framework of MODPART project.

Figure 2.1. A local vibromassage device

56

It is a portable device with adjustable parameters: power from 65 W, the vibration frequency between 0 and 120 Hz, amplitude from 0.1 to 4 mm, acceleration from 0 – 30 Hz, vibration from 2.5 – 15 m/sec. The device has a low weight of 1.2 kg and it has a treble electrical and sound protection. Vibromassager comes with two heads, one of which is applied for massage of a trigger point in the vertical direction and the second one – a universal head, which has a wide range of applications. There are 9 easily replaceable vibrotods – applicators – included in the set of device, which are applied in medicine, rehabilitation, cosmetics and sports. The Principles of vibromassage Local vibromassage can warm up the muscles, prepare them for work and tone the body. The vibration amplitude and frequency differ according to the muscles’ mass, because larger muscles needs more strength to cause the vibration, vibration amplitude should be reduced by about half, but the frequency by about one-third (see Table 2) to achieve relaxing effect of vibromassage. Vibrostimulation effect appears sooner in patients with more severe injuries than in patients with slight injuries.

Table 2 Parameters of toning and relaxing local vibrostimulation - amplitude

and frequency (U.Ciematnieks)

Vibration effect

Amplitude Frequency

Large muscle

Small muscle

Muscle tendon

Large muscle

Small muscle

Muscle tendon

Toning 2mm 2mm 1mm 90-110Hz 70-90Hz 60Hz Relaxing 1.5mm 1mm 1mm 70-90Hz 60-80Hz 60Hz

Local vibrostimulation session should not exceed 4 minutes for one muscle or one ligament because it creates a great tension. A session for one zone lasts for 15 minutes. Session time should not be exceeded because vibration affects not only large muscles, which ensure the movement, but also postural muscles (see Table 3).

57

Table 3 Parameters of toning and relaxing local vibrostimulation - length,

number of trials, stimulator speed (U.Ciematnieks)

Vibration effect Vibration length for one muscle

Number of trials Stimulator speed

Toning 2 min 2-3 3 cm/s

Relaxing 4 min 1 -2 3 cm/s

A number of studies in the sphere of vibromassage have been conducted (Ciematnieks, 2011, Nemchenko, 2005, Kellogg 1895, Nazarov, 1984, 1987), which show that it is necessary to make a number of operations with a greater amplitude or frequency to achieve vibrostimulation toning effect, but, it is necessary to perform two operations where the vibration period for one muscle is longer, but the amplitude and frequency is lower to obtain relaxing effect. The speed of vibromassager is constant, since it has been determined as the most effective vibrostimulation time to achieve the greatest effect (Ciematnieks, 2011). Local vibrostimulation is recommended prior to the physical exercise. Applying local vibrostimulation, it is possible to affect a part of the autonomic nervous system – sympathetic nervous system. It is not advisable to exceed the maximum recommended time of vibration (4 min.) for one muscle because of the possible fatigue accumulation in the central nervous system and peripheral nervous system that can lead to the onset of vibration disease (Ciematnieks, 2011). Vibromassage can be performed applying the labile and stable methods (Nemchenko, 2005). Labile technique lies in the fact that the vibrotod constantly moves without leaving the skin of the massage area, mainly along the course of lymph flow, i.e. to the nearest lymph nodes. In the stable technique the vibrotod is located in the same place for 3 seconds or more (up to several minutes). It is recommended to perform vibromassage daily or every 2 – 3 days, but not less than once a week. The optimal time for exposure on one zone is from 5 to 10 minutes. The number of massage procedures is usually 10 – 12, but it can be set individually and depends on the overall state of the body and its response to vibration (Nemchenko, 2005).

58

2.2.2. The techniques of vibromassage application

One of the techniques of vibromassage is stroking. The aim of this technique is to create a calming effect on the nervous system, to lessen an emotional stress, to reduce the tone of muscle, which has appeared due to the excitation in nervous system, to activate regeneration of skin, increasing its elasticity and activating metabolic processes, as well as to have a positive impact on the formation process of vitamin D (Kellogg, 1895, Lund, Yu., Uvnas-Moberg, Yu, Kurosawa, Agren, Rose n, Lekman, Lundeberg, 2002). It is necessary to press the vibrotod to the massage area with a force of 0.2 - 1.0 kg and move it at a speed of 3 – 4 cm / sec. to perform this technique. This technique is applied to massage the skin, but it is important to examine the massage area, paying attention to skin colour, moisture, and damage before stroking. Stroking is a light superficial technique, covering the massaged surface in every move as much as possible. When the vibrotod is moved over the surface, the patient's skin must not drift (Lund, Yu., Uvnas-Moberg, Yu, Kurosawa, Agren, Rose n, Lekman, Lundeberg, 2002). Methodical guidelines offered by I. Zeidler should be taken into account when working with a vibromassager of a local exposure and applying a stroking technique: 1. The stroking technique is the preparation of the body surface for

the rubbing method. 2. Stroking is applied in the beginning and end of massage treatments

and is also used to link different massage techniques. 3. Stroking should be performed slowly, superficially and rhythmically

(5 - to 10/s). 4. Massaging all parts of the body, stroking motions must be done on

three areas: inner, middle and outer. It means that in the beginning while massaging thighs, stroking must be applied on the inner part, then on the central part and finally on the outer part of the thigh. It should be repeated for several times. If stroking is exposed on the back, then it is applied on the straight back muscles (inner part) in the beginning and then on the broad muscles (middle and outer part) (Zeidler, 2006).

Rubbing is a technique that requires to press the vibrotod to the massaged area with the force from 2.0 to 4.0 kg, and move it at a speed of 5 – 10 cm/ sec. wherewith pressing the vibrotod to the tissues, they drift and stretch in different directions. It works more effectively than

59

stroking by increasing the mobility of superficial tissues in subjacent layers. The rubbing technique is applied to the skin and its subcutaneous layers, joints, ligaments, tendons and fascia. It facilitates loosening of pathological formation called scar tissue, increases flexibility and mobility, creates a calming effect on the nervous system, reducing excitability and pain. The rubbing technique may facilitate the flow of blood and lymph to the massaged tissues, resulting in a significant increase in tissue feeding and metabolism (Ingraham, 2012, Collinge, Macdonald, Walton, 2012).

Kneading is a basic technique in any massage that requires pressing the vibrotod to the massage area with the force from 5.0 to 9.0 kg. It is moved at a speed of 2 – 3 cm/ sec. and the process consists of a number of successive operations, including muscle gripping and drifting, compression and lifting, moving in the opposite direction, pushing to the bone, placing at the starting position and exposing to the skin, a subcutaneous tissue, and, mainly, muscles, extending the muscle fibre. Consequently, the main effect appears on the muscles, which can be termed as a passive muscle exercising: The function of muscle contraction increases, the elasticity of joint capsule and ligament enlarges, fascia and aponeurosis stretch. Kneading facilitates blood and lymph flow, issue feeding and metabolism increase significantly. It reduces or eliminates muscle fatigue; tissue acidosis is replaced by alkalosis. Muscle capacity increases (Prilutsky, 2002, Ma L., Fei P., Zhang, J., Zhao G., 2012). Methodical guidelines elaborated by B. Prilutsky should be taken into account when working with vibromassager of local exposure and applying the kneading technique: 1. muscles should be relaxed during the massage, the massaged parts

of the body should be in a comfortable position. 2. Kneading must be performed smoothly, rhythmically, without jerks

so that the muscle is not upturned; kneading should move into another massage technique without a pause.

3. In the beginning the technique is performed at the point where the muscle turns into tendon with a gentle and superficial kneading and it is advisable to move on to more vigorous and deeper kneading only after a few massage treatments.

4. Massage movements should have upward direction (rather than downward).

5. it is very important not to create a sense of pain when massaging sensitive and painful areas.

60

6. When doing massage with the vibrotod, it should not be pushed on the vertebra pointed protuberance.

7. Kneading techniques are applied in rotation with other techniques (Prilutsky, 2002) during a massage session.

Table 4 Vibromassage techniques (by Nemchenko)

Rectilinear

the movement is made strictly in a straight line along the massage area and mainly along the course of lymph flow; the pressure exerted by the hand on the vibrotod, in this case is at minimum; the vibration spreads on the skin and subcutaneous tissue (simulated manual massage technique of „stroking”);

Zigzag

the movements are carried out in a zig-zag manner along the massage area; the hand, which holds the vibrotod, makes a slight vibration from side to side with minimal pressure; the vibration spreads on the skin and subcutaneous tissue (simulated manual massage technique of „stroking and rubbing”);

Spiral

the movements are helical; the pressure on the vibrotod may be of moderate strength (2-4 kg); the vibrations are applied to the skin and muscles (imitation of manual method - „rubbing”); when the vibration penetrates through subcutaneous tissues to the bones (up to 9 kg); (simulated manual method of „fulling”);

Circular

the movements are mostly used in some local areas to eliminate the hypertonicity of the muscles; (simulated manual method of “rubbing” and “fulling” that depends on pressure)

61

Linear

the movements are made forth and back along the massage area; (simulated manual method of “rubbing” and “fulling” that depends on pressure)

Cross

the movements are crosswise along the massage area; it is used to massage large areas: the back and the lower extremities; (simulated manual method of “rubbing” and “fulling” that depends on pressure)

2.3. APPLICATION OF VIBROMASSAGE TO IMPROVE PATIENT’S STATE OF HEALTH (CASE

STUDY)

Patient’s code: V-JP. Diagnosis: 1. Lower extremity vascular atherosclerosis. 2. Polyneuropathy G63 and polyneuropathy pain syndrome. 3. Foot joint arthritis. V-JP complains of pain in lower extremities and foot joints, as well as cramps after physical activities and reduced sensitivity. V-JP complains that running, climbing multi-storey stairs, bending forward and longer standing always make trouble.

Rehabilitation goals: to improve tissue trophics in lower extremities; to reduce a pain syndrome; to reduce the ligament tension; to strengthen weak muscles; to adjust the quality of active movement.

V-JP was assigned to: 1. Vibromassage for both legs (12 sessions). 2. Testing and training with BIOSWAY equipment (12 sessions). From the 23rd of October to the 23rd of November 2012 V-JP had vibromassage procedures three times a week. The length of each procedure was 30 – 35 minutes.

62

Vibromassage modes applied in procedures were as follows: vibromassage with a conic vibratod. Three procedures were carried

out. The length of one procedure was 30 min., vibration level was 70Hz. Rectilinear and zigzag movements were used in massage session. The massage was applied to the anterior part of the thigh;

vibromassage with a conic vibratod. The length of the procedure was 30 min., vibration – 90Hz. Mainly spiral and circular movements were used in massage procedure. The massage was applied to the posterior thigh;

vibration massage with a finger-type vibratod. The length of the procedure was 35 min., vibration was 100Hz. Linear and cross movements were dominant in massage procedure. The massage was applied to anterior and posterior part of the lower leg and an ankle.

vibration massage with a finger vibratod. The length of the procedure was 35 min., vibration – 110Hz. Rectilinear, zigzag, spiral, circular, linear and cross techniques were applied in massage procedure. Exposure zones were anterior and posterior upper and lower legs, and an ankle.

It was concluded that he felt better and pain in lower legs had reduced, sensitivity of the feet increased, motion range of ankle joint improved, muscle and ligament tension decreased, leg muscles strengthened, and muscle endurance improved at the end of the rehabilitation course on the basis of interviews with the patient. Before starting the procedure the test results of evaluation of patient's state of health was 5, but after the procedures it was 8 (by10-point grading scale system).

Conclusions Vibromassage treatments are recommended for the patients with

such a diagnosis, because they improve the tissue trophics and reduce the pain syndrome.

The protocols of vibromassage procedure provide information both for a masseur and a patient.

It is recommended to apply vibromassage when the patient has the procedures with BIOSWAY equipment, because it is important to work on stabilization of the balance system, while improving the overall state of leg muscles.

63

Patient’s code S-IP. Diagnosis: 1. The effect of osteomyelitis in the right leg with the contractures of

the right leg’s knee and the leg has shortened by 9 cm. 2. Lumbar spine secondary scoliosis with a musculoskeletal pain

syndrome. Gait and balance disorder M411. S-IP complains of pain in the lower back and the knee of the right leg (especially after long physical activities). S-IP complains that the long distance – more than 1 km – walking, jogging, climbing multi-storey stairs, prolonged standing and carrying of a light load cause trouble for him.

Rehabilitation goals: to improve tissue trophics in lower back and thighs, to reduce the pain syndrome; to strengthen the weak muscles; secondary prevention of the lower back deformity; prevention of deformities of spinal scoliotic reduction of imbalance of a spinal and leg muscle.

S-IP was assigned to: Vibromassage exposed on the lower back and legs (12 sessions). From October 22nd to the of November 8th, 2012 S-IP had vibromassage procedures four times a week. The length of each procedure was 30 – 40 minutes.

Vibromassage modes applied in procedures were as follows: vibromassage with a conic vibratod. Four procedures were carried

out. The length of one procedure was 30 min., vibration - 80Hz. Mainly rectilinear and zigzag movements were used in massage procedure. The massage was applied to the back waist.

vibration massage with a finger-type vibratod. The length of procedure was 35 min., vibration - 100Hz. There were used mainly spiral and circular movements in massage procedure. The massage was applied to anterior and posterior thighs.

vibration massage with an iron vibratod. The length of procedure was 40 min., vibration - 110Hz. The linear and cross movements in the procedure of massage were mainly used. The massage was applied to the back waist, a posterior the lower and upper legs.

64

It was concluded that the patient felt better, the pain in upper legs reduced, muscle tension decreased, leg muscles strengthened, flexibility improved, and motion range of joints improved at the end of the rehabilitation course on the basis of interviews with the patient Before starting the procedure the test results of evaluation of patient's state of health was 5, but after the procedures it was 8 (by10-point grading scale system).

Conclusions: Vibromassage treatment is recommended for the patients with such

a diagnosis, because it reduces the pain of the lower back and increases the mobility of the spine.

The protocols of vibromassage procedure provide information both for a masseur and a patient.

The patient is recommended to have leg length adjustment, using orthopaedic shoes.

2.4. ADVICE ON HOW TO WORK WITH THE VIBROMASSAGE METHOD

Vibration exposure may be applied evenly – linearly, moving the vibrotod in a stable manner, while maintaining a constant speed. There is a second type of vibration exposure when the vibratod is applied to the skin, kept a certain moment of time, and moved to the next location - about 1.5 – 2 cm away and held about 5 - seconds. It is repeated all the vibration time on the massaged area. In the end the vibratod is moved with smoothing movements as if smoothing the previous area of exposure. It is done moving the vibrotod in the pulse mode when certain vibratory series are realized with increasing pressure and there are intervals with reduced pressure between these series, or there are breaks when the vibrotod is not moved on the massaged area. The movements are always performed parallel to the muscle fibres, or in the direction of lymph flow from the periphery to the centre (Ņemčenko, 2005). Taking into account the fact that each individual has his/her own individual susceptibility to mechanical vibration; it is not enough to focus solely on the machine vibration parameters when switching vibration equipment. A qualitative control, which is implemented by a survey on vibration exposure and subjective feelings, usually makes it possible to determine the vibration dosage, especially its strength, it is

65

necessary to inform the patient of the possible feelings when starting the session, which may be to some extent different to each individual. There should be a pleasant feeling of vibrations if the dosing is correct. There shall be no sensation of pain or feeling of strong pressure, which means a breach of the maximum sense threshold. In this case, the dosage should be reduced to the level where the discomfort disappears and the patient does not feel pain (Zeidlers, 2006). According to the research (Nemchenko and others) on application of local vibration, the recommended frequencies are 60 to 110 Hz, but the vibration amplitude is in the range of 0.1 – 4 – 6 mm. This level of parameters provides an optimal efficacy in rehabilitation. The work with patients, done within the project, showed that when applying vibromassage the problems were no observed, while the efficiency was evident. The work with patients showed that there are no significant changes during one session, but the patients always mentioned a pleasant feeling after the first session. This „relief” occurs differently to each person: to one it comes after a short break or after the session, to the other one after 10-20 minutes, but to others – 30 minutes or more. Basing on the theoretical studies described above and the obtained experience within the project in work with the target audience, it can be concluded that it is necessary to follow special provisions to acquire the maximum effect of vibromassage: - patients should be disposed psychologically and emotionally before

procedures, regardless of whether they are related to the treatment or the capacity-building and recovery;

- the air temperature should be 20 – 24° C not to cause an excessive cooling or overheating during the vibromassage session;

- vibromassage procedures are done on a massage couch; - during procedures body posture should be natural and relaxed; - a variety of patient’s emotional or other kind of problems reduce

the procedure efficiency; - clothing must be appropriate, patients must avoid wearing tight

clothing, as well as it is necessary to ensure the conditions for easy breathing, muscle relaxation, and blood circulation to the particular parts of the body.

The procedure of vibromassage consists of patient’s preparation for the procedure and the course of the procedure, which is carried out in accordance with the individual rehabilitation plan (Appendix 2), according to the instructions given by a doctor-rehabilitator. This guidance is based on the patient's prior diagnosis applying BIODEX

66

SYSTEM 4 and BIOSWAY equipment and the results of patient’s examination done by the doctor- rehabilitator. A local vibration device when mechanical vibration is transmitted through the direct contact of this equipment on the body was used to carry out vibromassage procedures within the project. This contact is done applying the vibrotod of the vibration device according to the aim of vibration exposure. Starting the procedure of vibromassage vibration exposure must be little in order to prepare the massaged area for the following vibration exposure with the appropriate intensity. Therefore it is recommended to apply a „stroking” method described above, because starting vibration on each sector of the body, the exposure initially should have low-intensity vibration exposure, as if warming up the massaged area. Within 1 – 2 minutes the vibration exposure is gradually increased, maximizing the pressure. When a moderate level of exposure has been reached (in 1 – 2 min.), the pressure is gradually minimized again. The movements of vibromassage device must be smooth, without any jerks. In some cases, vibration is performed applying rectilinear movements periodically and briefly pressing the vibrator (pulsing mode) on the massaged area, as described in the table above. The vibrotod should always be in contact with the skin. The position of the vibromassage device vibrotod can be horizontal, vertical or any angle in relation to the body surface: - placing the vibrotod perpendicularly to the surface, vibration

oscillations spread perpendicularly on the skin and subcutaneous tissues;

- placing the vibrotod in the desired angle relative to the surface of the skin, the intensity of vibration reduces, but it is possible to stretch muscle fibers cyclically by the help of vibrotod, which intensifies the tonic vibration reflex;

- placing the vibrotod parallel to the massaged area, the exposure of mechanical vibration is reduced, which provides analgesic effect.

Local vibration intensity is increased by maximizing pressure on the massaged area and moving rectilinearly parallel to the longitudinal direction of the muscle fibers, applying a variety of techniques such as „stroking”, „rubbing” or „kneading” and using the vibromassage movement types described above. The intensity is minimized by reducing the vibrotod pressure on the massaged area. In order to reduce the intensity to its minimum, a flexible plate (rubber, plastics or other material) is placed between the vibratod and massaged surface. The

67

intensity can be adjusted by the vibration frequency and vibration amplitude. Since the project target audience was patients who are exposed to social risk of disability (from 4 months or more) concerned with the potential risk of losing their jobs and who have musculoskeletal functional disorders (spine, foot area, for example: traumas, ligament tears, post-traumatic contractures, fractures, etc.), vibromassage for rehabilitation purposes applying various types of vibrotods was used. One of them is the finger-type vibrotod with the vertical exposure and an adjustable amplitude (see Figure 2.2. and Figure 2.3.). Its application in rehabilitation is visually presented below.

Figure 2.2., 2.3. Finger-type vibrotod with vertical exposure and adjustable amplitude

68

Using this vibrotod, it is possible to apply six vibration levels (from 1 to 6), amplitude - from 0 to 120 Hz. The nozzle has a head with a small surface area, the vibration exposure has a profound effect and it is possible to expose it very accurately. This nozzle is used in combination with a small amplitude for local exposure on muscle attachments (Achilles tendon, three-arm muscle tendon at the distal part of the wrist, palm muscle tendons.) Finger-type vibrotod is used to massage the neck area, because it improves muscle capacity after light physical activities, as well as in case of spinal problems – scoliosis and diskozi (see figure 2.4.). Labile vibromassage technique is applied here, where the vibrotod is moved in the direction of the lymph flow, constantly moving and keeping tight to the skin surface applying rectilinear, spiral and circular movements.

Figure 2.4. Neck area massage A vibromassage specialist should keep contact with the patient during the whole session to prevent soft and hard tissue damage due to inappropriate vibrotod pressure or incorrectly selected amplitude. The vibration exposure can be applied on the reflex zone points of a foot (see Figure 2.5.) and a palm (see Figure 2.6.) by the help of finger-type vibrotod, which improves the patient's overall state of health. Vibration level is increased gradually and the exposure is slow. In this case, a stable method is used, when the vibrotod is held on the same area for 3 or more seconds. The basic position of the vibrotod is vertical.

69

Figure 2.5. Massage of the foot reflex zone points

Figure 2.6. Massage of the palm reflex zone points There the second type of vibrotod for rehabilitation purposes – a vibromassage conic vibrotod with a vertical and horizontal exposure and adjustable amplitude (see Figure 2.7. and Figure 2.8.). Was used within the project. Six vibration levels (from 1 to 6), amplitude is from 0 to 120 Hz are used when carrying out massage with conic vibrotod. Vibromassage is carried

70

out using a labile method. This vibrotod is used in the areas where it is necessary to spread the pressure evenly over the massaged surface and tissues of the body would not be damaged. Mostly it is used during the first times of massage sessions or applied to the patients who may be hypersensitive (in the neck area, palms, ankles, around the wrist, and fingers). Conical vibrotod has no impact if applied locally on major muscle groups, because vibration force is diffused and the muscle absorbs it, but the resonance wave does not come back to the vibrotod.

Figure 2.7., 2.8. Vibromassage conic vibrotod with a vertical and horizontal exposure and adjustable amplitude

71

Vibromassage conic vibrotod with a vertical and horizontal exposure and adjustable amplitude is widely used in rehabilitation. It is recommended to massage the back and upper extremities and to improve working capacity (see Figure 2.9. and Figure 2.10.). Applying different movements e.g. straight, spiral, or linear, the vibratod is continuously and without interruption moved on the body surface in the direction of the lymph flow.

Figure 2.9. Spinal and upper extremity massage

72

Figure 2.10. Spinal and upper extremity massage A vibromassage curved iron vibrotod with a horizontal exposure and adjustable amplitude (see Figure 2.11. and Figure 2.12.) is applied in rehabilitation. It possible to apply six vibration levels (from 1 to 6) and amplitude of 0 to 120 Hz Applying this vibrotod. Vibromassage is performed using labile method. Vibrotod is applied to stimulate locally the body areas that require a deep exposure covering a larger surface area in limited circumstances. For example, it is widely used in spinal vibrostimulation, exposure to the Achilles tendons, vibrostimulation of muscle tendons and knee with the aim to expose on inner part of joints. It may be exposed on the sacrum and the adjoining muscles, ligaments, and foot plantar fascia. It should be remembered that exposing on the joints, the amplitude and pressure must be taken into account.

73

Figure 2.11. and 2.12. Vibromassage curved iron vibrotod with a horizontal exposure and adjustable amplitude

The vibromassage curved iron vibrotod with a horizontal exposure and adjustable amplitude is widely applied. It is used to improve muscle tone while massaging extremities and neck (see Figure 2.13. and Figure 2.14.). A labile vibromassage method where the vibrotod is continuously moved horizontally and without interruption on the body surface in the direction of the lymph flow applying rectilinear, linear or lateral movement patterns is used in extremity massage.

74

Figure 2.13. and 2.14. Vibromassage of upper and lower extremities 4 vibrotods, including a vibromassage curved rubber vibrotod with a horizontal exposure and adjustable amplitude (see Figure 2.15.). were purchased in the framework of MODPART project. The overall parameters of the rubber vibrotod does not differ from those described above. There are six vibration levels (from 1 to 6) and amplitude of 0 to 120 Hz. Vibromassage is carried out using a labile and a stable method.

75

Figure 2.15. Vibromassage curved rubber vibrotod with a horizontal exposure and adjustable amplitude

A vibromassage curved rubber vibrotod is mainly used for beauty care – massage of a facial muscle and a small wrinkle smoothing, because it is cushioning and it can improve tissues’ tone and elasticity. This vibrotod was not used in rehabilitation in the project, because after a few trials, it turned out that it is ineffective – with a minimal exposure. Moreover, because of the rubberised surface the vibrotod has a bad slide and terefore the exposure was inaffective. A variety of techniques is used in vibromassage, e.g. pressing the vibrotod on the massaged area with the strength of 0.2 – 10 kgf and moving it at a speed of 3 – 4 cm/ sec., the simulation of a manual massage technique called „stroking” is performed. Pressing the vibrotod on the massaged area with the strength of 2.0 – 4.0 kgf and moving it at a speed of 5 – 10 cm/ sec., a manual massage technique called „rubbing” is imitated Pressing the vibrotod on the massaged area with the strength of 5-9 kgf and moving it at a speed of 2 – 3 cm/ sec., a manual massage technique „kneading” is imitated It is recommended to perform vibromassage daily or every 2 – 3 days. The optimal time for exposure on one zone is from 3 to 5 minutes. The number of massage procedures is usually set individually and depends on the overall state of the body and its response to vibration (usually 10-

76

15 procedures). Within the framework of the project it was determined by a doctor- rehabilitator who recorded the information in patient’s individual rehabilitation plan.

2.5. RECOMMENDATIONS

Theoretical and practical studies with the project target audience, conducted within the framework of MODPART project, allowed to prepare recommendations for the implementation of the vibromassage methodology in patients’ rehabilitation. Vibromassage sessions can be taken daily, 2 – 3 days with one day break, or a break after every single day. Vibromassage must not be taken on an empty stomach and not later than 1.5 – 2 hours after a meal. Prior the vibromassage the patient should avoid overeating, as it may cause problems in the cardiovascular system, resulting in no positive changes during and after vibration exposure. It is necessary to move the vibrotod in the direction of lymph flow to the distal part of the muscle in the direction of the muscle centre. It creates optimal conditions for the lymph flow from the congested muscles, improving blood circulation and lymphatic flow, and facilitates the improvement of metabolic processes. The appropriate vibromassage techniques should be used when working with the local exposure vibromassager - such as „stroking”, „rubbing”, „kneading”, and the types of movements described in section 2.2. The selection of methodological techniques, massaged area, and the duration of exposure are chosen according to the instructions of a doctor – rehabilitator. Vibration massage is performed on a massage couch and it is necessary to take into account the patient's subjective feelings, which arise during local vibration exposure during the massage process. The patient may not experience pain and it is important to minimize the exposure intensity, vibration frequency or amplitude in patients with increased skin sensitivity. A patient gets the positive feeling of warmth that creates an optimal effect on physiological parameters and has a positive impact on the muscle functional condition.

77

It is recommended to combine local vibromassage with manual massage to get the most beneficial effect. In this case, vibromassage should be taken in the middle of the session, but manual massage should be used in the beginning – warming up the muscles and in the end – rewarming the body, which also strengthens the local vibration mechanical efficiency concerning physiological parameters. Local vibromassage can be combined with other procedures such as baths or shower, because a warm surface improves the efficiency of the process. Vibromassage must not be applied on the particular area after replacement, osteosynthesis, and surgical operations. Contraindications are described in the Section 2.

78

References

1. Adams, R., White, B., Beckett, C. (2010). The Effects of Massage Therapy on Pain Management in the Acute Care Setting. International Journal of Therapeutic Massage and Bodywork. March 2010.

2. Altern, J. (2003). Effects of adjunctive Swedish massage and vibration therapy on short-term postoperative outcomes: a randomized, controlled trial. Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/ 12676037 (Skat. 12.07.2013)

3. Bogaerts, A., Verschueren, S., Delecluse, C., Claessens, A.,L., Boonen, S. (2007). Effects of whole body vibration training on postural control in older individuāls: a 1 year randomized controlled trial. Gait&Posture 26, p. 30−316. Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/ 17074485 (Skat. 5.07.2013)

4. Beaudart, C., Maquet, D., Mannarino, M., Buckinx, F., Demonceau, M., Crielaard, J. M., Reginster, J. Y., Bruyère, O. (2013). Effects of 3 months of short sessions of controlled whole body vibrations on the risk of falls among nursing home residents. Pieejams: http://www.biomed central.com/1471-2318/13/42 (Skat. 5.07.2013.)

5. Bovenzi, M. (2005). Health effects of mechanical vibration. Giornale Italiano Di Medicina Del Lavoro Ed Ergonomia, p. 58−64. Pieejams http://www.worksafebc.com/health_care_providers/Assets/PDF/whole_body_vibration_low_back_pain_first_update.pdf (Skat. 5.07.2013)

6. Bovenzi, M. (2011). Hand-Transmitted Vibration. Pieejams http://www.ilo.org/oshenc/part-vi/vibration/item/789-hand-transmitted-vibration (Skat. 12.07.2013)

7. Clinical research (2005). Pieejams: http://vibromed.lv/index.php? page=clinical-research

8. Cochrane, Darryl (Physical Therapy Reviews. Dec 2011) Good vibrations? - The use of vibration therapy for exercise recovery, injury prevention and rehabilitation. Pieejams http://web.ebscohost.com/ ehost/detail?sid=dfbf35eb-2372-4b8b-9540-298ad91c1b5f%40sessionmgr14&vid=1&hid=23&bdata=JnNpdGU9ZWhvc3QtbGl2ZQ%3d%3d#db=hch&AN=70101141 (Skat. 2.07.2013)

9. Cardinale, M, Bosco, C. (2003). The use of vibration as an exercise intervention. Exercise and Sport Sciences Reviews, Vol 31, No 1, 2003., p. 3−7 Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/ PMC1725325/pdf/v039p00585.pdf (Skat. 5.07.2013)

10. Cardinale, M., Wakeling, J. (2005). Whole body vibration exercise: are vibrations good for you? Pieejams http://bjsm.bmj.com/content/ 39/9/585.full (Skat. 5.07.2013.)

79

11. Cormie, P., Deane, R., Triplett, N., McBride, J. (2006). Acu te effects of whole-body vibration on muscle activity, strength, and power. The Journal of Strength & Conditioning Research. May, 20(2), 2006., p. 257−61. Pieejams http://libres.uncg.edu/ir/asu/f/Triplett_Travis_ 2006_Acute_Effects.pdf (Skat. 5.07.2013.)

12. Ciematnieks, U. (2011). Lokālās vibrostimulācijas ietekme uz spēka izpausmēm. Pieejams http://www.lspa.lv/files/research/theses/ U.Ciematnieks/U.Ciematnieks_Darbs.pdf (Skat. 12.07.2013.)

13. Collinge, W., MacDonald, G., Walton, T., (2012). Massage in Supportive Cancer Care. Pieejams http://www.sciencedirect.com/science/article/ pii/S0749208111000982 (Skat. 31.08.2013.)

14. Dorland's Medical Dictionary for Health Consumers, (2007). By Saunders, an imprint of Elsevier, Inc. All rights reserved. Pieejams http://medical-dictionary.thefreedictionary.com/massage

15. Fizikālo faktoru izraisītā arodpataloģija. Pieejams http://www.balticseaosh.net/files/84.pdf (Skat. 2.07.2013.)

16. Henning, E., von Gierke, Anthony, Brammer, J. Effects of shock and vibration on humans. Pieejams http://cursos.itcg.edu.mx/libros/ Libros%20y%20Manuales%20de%20Ingenieria/Engineering%20Books/Harris__Shock_And_Vibration_Handbook/HARRIS~1.-HA/70811_42.pdf (Skat.12.07.2013.)

17. Masāžas paņēmieni. Pieejams http://www.irlaiks.lv/health/diet/ extraordinary/article.php?id=3562531 (Skat. 18.04.2010.)

18. Ingraham, P. (2012). Deep Friction Massage Therapy for Tendonitis. Pieejams http://saveyourself.ca/articles/frictions.php (Skat. 18.07.2013.)

19. Komarova, L. A., Korshunova, N. A., Nenasheva, T. V. (1994). The effect of electrostatic vibromassage on the neuromotor function of patients operated on for intervertebral disk hernia. [Comparative Study, Journal Article] Vopr Kurortol Fizioter Lech Fiz Kult 1994 Sep-Oct; (5):21−3.

20. Krauksts, V., Ciematnieks, U., Cupriks, L., Krauksts, K., Nemcenko, A. (2011). Local vibration in strength endurance development. Abstracts of 4th Baltie Sport conference. University Of Tartu, Tartu, 2011., p. 104.

21. Kandaurova, Petrovskaja, A., Zeļonkins, E., Ačkasova, G. (2001). Deguna dobumu gļotādas vazomotorās disfunkcijas vibroterapija akūta vidējā otīta gadījumā. Pieejams http://vibromed.lv/index.php?page=pet-01 (Skat. 11.07.2013.)

22. Kellog, J. H. (1985). The Art of Massage. The Prodedures of Massage. Pieejams http://www.mcmillinmedia.com/eamt/files/kellogg/ ch6.html (Skat. 18.07.2013.)

23. Kuzņecovs, A., Boiko, A., Kabanovs, A., Šeļakina, L., Daminovs, V., Šagajevs, A. (2005). Atjaunojošā statokinezimetriskā metodika un selektīvā vibrostimulācija pacientu ar išēmisko insultu reHabilitācijā. Pieejams http://vibromed.lv/index.php?page=pet-06 (Skat. 11.07.2013.)

24. Loma Linda Univesity (2013). Battle creek and health reform. Pieejams http://www.llu.edu/central/info/legacy/chapter14.page (Skat. 11.07.2013.)

80

25. Latvijas Veselības Portāls (2012). Elpceļu, plaušu saslimšanas. Pieejams http://www.medicine.lv/raksti/alkaloze_pme (Skat. 16.07.2013.)

26. Logvinov, S. V., Levitskiĭ, E. F., Strelis, L. P. (1997). A morphofunctional validation of the use of electrostimulation by paired impulses combined with vibromassage for the treatment of patients with trauma to the peripheral nerves of the extremities. [Comparative Study, English Abstract, Journal Article] Vopr Kurortol Fizioter Lech Fiz Kult 1997 Nov-Dec; (6): 32−4.

27. Lohman, E. B, Petrofsky, J. S, Maloney-Hinds, C., Betts-Schwab, H., Thorpe, D. (2007). The effect of whole body vibration on lower extremity skin blood fl ow in normal subjects. Pieejams http://www.powerplate.fr/etudes/Lohman_EffectWBVBloodFlow.pdf (Skat. 23.07.2013.)

28. Lund, I., Yu, Ch., Uvnas-Moberg, K., Yu, J. W. Ch., Kurosawa, W., Agren, G., RoseÂ, A., Lekman, M., Lundeberg, T. (2002). Repeated massage-like stimulation induces long-term efects on nociception: contribution of oxytocinergic mechanisms. European Journal of Neuroscience. Jul 2002, Vol. 16 Issue 2, p. 330−338.

29. Ma, L., Fei, P., Zhang, J., Zhao, G. (2012). Metamorphic mechanism analysis of a Chinese massage Robot End- Effector. Pieejams http://link.springer.com/chapter/10.1007/978-1-4471-4141-9_51# (Skat. 31.08.2013.)

30. Mayo Clinic staff- Massage. (2013). Get in touch with its many benefits. Pieejams http://www.mayoclinic.com/print/massage/SA00082/METHOD=print (Skat. 2.07.2013.)

31. National Center for Complementary and Alternative (NCCAM) (2010). Medicine- Masage therapy: An Introduction. Pieejams http://nccam.nih.gov/health/massage/massageintroduction.htm (Skat. 2.07.2013.)

32. Nazarov, V., Zilinsky, L. (1984). Enhanced development of shoulder-joint flexibility in athletes. Theory And Practice Of Physical Culture, Moscow, 10, 1984., p. 28−30.

33. Ņemčenko, A. (2005). Indikācijas. Pieejams http://vibromed.lv/ index.php?page=indikacijas. (Skat. 12.07.2013.)

34. Power Core Fitness (2012). What is Whole Body Vibration?-History. Pieejams http://powercorevibration.com/what-is-whole-bodyvibration/history/ (Skat. 12.07.2013.)

35. Populārā medicīnas enciklopēdija internetā (1984). Audu acidoze. Pieejams http://www.neslimo.lv/pme/?name=acidoze (Skat. 16.07.2013.)

36. Prilutsky, B. (2002). Twelve kneading/petrissage techniques. Pieejams http://medicalmassage-edu.com/twelve-kneadingpetrissage-techniques (Skat. 18.07.2013.)

37. Rubens, O., Eglīte, M. (2005). Vibrācija un Vibrācijas slimība. Doctus, aprīlis, 2005. Pieejams http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=103 (Skat. 2.07.2013.)

81

38. Rauch, F. (2009). Vibration therapy. Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih. gov/pubmed/19740225/ (Skat. 2.07.2013.)

39. Seraia, E. V., Lapshin, V. P., Loginov, L. P. (2002). Comparative efficacy of various massage techniques in the rehabilitation treatment of patients with inhalation trauma early after admission to the hospital., [Comparative Study, English Abstract, Journal Article] Vopr Kurortol Fizioter Lech Fiz Kult 2002 Sep-Oct; (5):32−3.

40. Schyns, F. (2010). A study into the effects of whole body vibration in MS. Pieejams: http://www.mstrust.org.uk/professionals/information/ wayahead/articles/14022010_06.jsp (Skat. 23.07.2013.)

41. The Battle Creek Vibratory Chair, ca. (1900). Pieejams: http://www.museumofquackery.com/devices/k-chair.htm

42. Vibrant Medical (2006). Vibro- Pulse Venous leg Ulcer treatment. Pieejams http://www.vibrantmedical.co.uk/legulcers.htm (Skat. 23.07.2013.)

43. Whole Body Vibration History & Evolution. Pieejams http://bodyvibrationpros.com/whole-body-vibration-history-evolution

44. Zonne, I. (2005). Pieejams http://vibromed.lv/index.php?page=ko-spej-vibromasaza (Skat. 2.07.2013.)

45. Zeidlers, I. (2004). Klīniskā fizikālā medicīna. Rīga: Nacionālais apgāds, 30. lpp.

46. Zeidlers, I. (2006). Ārstnieciskā masāža. Rīga: Avots, 7.−99. lpp. 47. Zielnik-Jurkiewicz, B., Olszewska-Sosińska, O. (2005). Vibro-pressure

massage and vibro-aerosols in the treatment of middle ear diseases in children and youth. Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/ pubmed/16117397 (Skat. 18.07.2013.)

48. Вибромассаж. Pieejams http://www.km.ru/zdorove/encyclopedia/ vibromassazh (Skat. 3.07.2013.)

49. Иволгина, И. Г.(1967). Непосредственные и отдаленные результаты лечения больных бронхиальной астмой вибрацией области надпочечников и электрофорезом раствора караченской грязи. Pieejams http://vibromed.lv/index.php?page=iss-06 (Skat. 12.07.2013.)

50. Назаров, В. Т., Спивак, Г. А., (1987). Развитие силовых качеств спортсменов методом биомеханической стимуляции. Теория и практика физ. культуры, №12.

82

3. VIBROMASAŽO TECHNOLOGIJA IR JOS ĮDIEGIMO METODIKA

83

3.1. VIBROMASAŽAS IR JO TEORINIS PAGRINDIMAS

Masažas – fizinės medicinos metodas, kai masažuotojas rankomis ir/arba kitomis savo kūno dalimis (kojomis ir kt.) ar aparatais, pasinaudojant specialiais metodais, veikia sergantį arba sveiką pacientą (Zeidlers, 2006).

Masažo terapija prasidėjo jau prieš tūkstančius metų ir nuorodos apie masažą rašyta senuose Kinijos, Japonijos, Indijos, Arabų tautų, Egipto, Romos ir Graikijos raštuose, kur Hipokratas masažą apibrėžia kaip „trinties meną”. Savo ruožtu Europoje masažas buvo plačiai naudojamas jau Renesanso epochoje, bet Amerikoje masažo terapija buvo įdiegta tik 1850 metais (NCCAM, 2010).

Taip pat žinomas ir pripažintas yra šiuolaikinis masažas, kaip vienas iš pačių efektyviausių teigiamai veikiančių žmogaus sveikatą metodų, Adams,R., White, B., Beckett, C. (2010). JAV buvo atliekami kokybiniai ir kiekybiniai tyrimai, kurie eilinį kartą įrodė, jog masažo terapija yra papildantis bei interaktyvioje medicinoje dažniausiai naudojamas metodas, neturintis neigiamos įtakos. Adams R. ir jo kolegos atliko šį tyrimą, susijusį su skubia medicinine pagalba, kad patikrintų masažo terapijos įtaką paciento skausmo malšinimui bei jo gerovei ir socialinius procesus, atkreipiant dėmesį tiek į psichologinius, tiek į fizinius rodiklius.

Masažo metu vyksta mechaninis poveikis į atskiras žmogaus kūno dalis, kai masažas atliekamas tiek rankomis, tiek specialiais mechaniniais prietaisais/įrangomis. Iš pradžių mechaniniai prietaisai buvo naudojami su tikslu palengvinti masažuotojo darbą, tačiau, vystantis technologijoms, šie prietaisai pasidarė įvairiapusiškesni ir jie, sukeldami vibraciją, veikia ne tik kūno paviršių, bet taip pat ir giluminius audinius bei organus.

Vibracija – greitas judesys pirmyn ir atgal (http://medical-dictionary.thefreedictionary.com/vibration) arba mechaninio svyravimo infragarso bei iš dalies girdimų garsų dažnių diapazone. Žmogus, susidūręs būtent su vibracijos svyravimo šaltiniu, jaučia vibraciją iki 8000 Hz. Vibraciją charakterizuoja dažnis, amplitudė bei judesių kryptis (Rubens, Eglīte, 2005). Mechaninė vibracija yra nepertraukiamų kietųjų arba skystųjų kūnų judesys, vykstantis periodiškai tam tikros apibrėžtos teritorijos ribose. Kiekvienas kūnas rezonuoja arba vibruoja savo dažniu, nuo kurio priklauso, ar vibracija žmogaus kūną įtakos teigiamai, ar neigiamai, nes atskirais atvejais vibracijos pagalba taip pat galima sudaryti ir diskomforto pojūtį arba fizinę žalą.

84

Vibracijos terapija – metodas, kuris tinka viso kūno raumenų stiprinimui, vibracijos pagalba veikiant raumenų volelius bei alfa-motoneuronus, kurie sukelia raumenų kontrakciją (Rauch, 2009).

Vienas iš masažo būdų šiais laikais yra vibromasažas arba masažas ritminiais judesiais, dažnai atliekamas mechaninių prietaisų pagalba (http://medical-dictionary.thefreedictionary.com/vibration). Vibromasažas – mechaninių svyravimų infragarso bei iš dalies girdimų garsų dažnių diapazone. Vibracijos įtaka žmogaus kūnui reiškia situaciją, kada žmogaus kūnas ir/arba jo dalys pajungiamos svyravimams į vieną arba kitą pusę iš stabilios pusiausvyros padėties ir periodiškai grįžta į ją. Pirmapradis vibromasažas buvo žinomas jau Senojoje Graikijoje, kur jis buvo naudojamas kaip jėgos atstatanti priemonė po fizinių pratimų. Vibromasažo metodiką 1857 metais atkūrė švedų gydytojas Gustavas Zandersas, pradininkas daugelio mechaninių prietaisų, kurie veikia žmogaus kūną tam tikru vibracijos dažniu (Ciematnieks, 2011) Tai pratęsė broliai Dr. John Harvey Kellogg ir Will Keith Kellogg, panaudodami mechanoterapiją, kurios pagrindą sudarė vibracinė kėdė, kuri buvo skirta gydyti nugaros skausmus, vidurių užkietėjimus, galvos skausmą ir galėjo pagerinti organizmo aprūpinimą deguonimi (http://www.museumofquackery.com/ devices/k-chair.htm), (Loma, Linda, University, 2013).

Devyniolikto amžiaus antroje pusėje mokslininkai (Nazarov, Spivak, 1987) konstatavo, jog panaudojant tam tikrą trumpalaikę vibraciją su tam tikru dažniu ir amplitude, galima pagerinti žmogaus darbingumą, ir tai, jog vibracijos efektas padeda išvengti raumenų atrofijos ir sulėtina kaulų tankio mažėjimą (Назаров, Спивак, 1987). Latvijos mokslininkai Ņemčenko A. (2005) ir Krauksts V. u.c. (2011) savo tyrimais nustatė bei įrodė, jog trumpalaikė vibracija tam tikra amplitude gali daryti treniruojantį arba gydantį poveikį. Ņemčenko A. patentavo idėją lokalinės ir bendrosios vibracijos prietaiso gaminimui, atlikdamas vibromasažo įtakos sportininkams tyrimą Latvijos Sporto pedagogikos akademijoje bei lokalinį vibromasažą, panaudodamas asmeniškai privačioje praktikoje, ypač gydymui ir kosmetinių defektų šalinimui. Savo ruožtu, reabilitacijoje vibromasažas naudojamas darbingumo didinimui ir greitesnei potrauminei reabilitacijai, nes gauti įtikinami įrodymai, jog netiesioginio vibracijos poveikio dėka žmogui padidėja jėgos išraiška, energija, lankstumas, elastingumas, pagerėja pusiausvyra, nurodoma, jog dėka vibracijos pagerėja neuraliniai procesai. (Krauksts, Ciematnieks, Cupriks, Krauksts, Nemčenko, 2011).

85

Pagal projektą MODPART buvo atlikti tyrimai, kurių tikslas – ištirti ir aprašyti vibromasažo technologiją bei sudaryti jos įdiegimo metodiką, remiantis projekto parinkta tiksline auditorija – asmenimis, kurie priklauso socialinės rizikos grupei dėl nedarbingumo (nuo 4 mėnesių ir daugiau), susijusių su potencialia rizika prarasti darbą; turintiems atramos-judėjimo aparato funkcinius sutrikimus (stuburo, kojų zona, pvz.: traumos, raiščių plyšimai, potrauminės kontraktūros, lūžiai ir kt.), be to jie yra darbingo amžiaus (16–62 metu).

Vibromasažo metodas sukurtas atsižvelgiant į sukeltą toninį refleksą, kai kūno vibracijos technologija pagrįsta ritmine neuromuskuliarine stimuliacijos metodologija, kurią 1960-tais metais sukūrė Dr. V. Biermanas (W. Biermann) iš Vokietijos, atlikdamas eksperimentus su cikliniais svyravimais, jų naudojimu bei jų įtaka žmogaus kūnui. Eksperimentai parodė teigiamus rezultatus. Dr. V. Biermano rezultatus panaudojo rusų mokslininkas Nazarovas (Nazarov), kuris tęsė vibracijos eksperimentus su atletais ir 1970 metais sukūrė biomechaninio stimuliavimo teorijas vibracijos tiesioginei įtakai raumenims bei sausgyslėms (http://bodyvibrationpros.com/whole-body-vibration-history-evolution). Toninis refleksas pasireiškia kaip raumenų susitraukimas tam tikro dažnio bei amplitudės vibracijų įtakoje (Power Core Fitness, 2012).

Vibromasažas lokaliai pagreitina kraujotaką, pagerinant kraujo pritekėjimą į konkrečias kūno dalis. Šis masažas stimuliuoja endokrininę bei nervų sistemą, kad organizmas pagamintų daugiau hormonų, kurie dalyvauja įvairių jo funkcijų reguliavime. Atliekant vibromasažą, buvo pastebėta, jog toje kūno vietoje, kuri buvo veikiama vibracijos masažu, kraujotaka pagreitėjo apie tūkstantį kartų. Tai reiškia, jog audiniai žymiai geriau aprūpinami krauju, hemoglobino lygis kyla 13–15 procentų, suaktyvėja limfos tekėjimas. Tuo pačiu metu stipriau stimuliuojama endokrininė sistema: antinksčių liaukos, kiaušidės, skydliaukė, kasa, tulžies pūslė ir kt. (Bovenzi, 2005; Bovenzi, 2011).

Vibracijos įtaka organizmui priklauso nuo dažnio, amplitudės bei poveikio trukmės. Eksperimentiniu būdu įrodyta (Ciematnieks, 2011, Gierke, Anthony, Brammer, 2008), jog vibracija įjaudrina nervus, kurie buvo praradę savo darbingumą ir atvirkščiai. Trumpalaikis vibracijos naudojimas kasdien gali padidinti raumenų jėgą, padidinti jų darbingumą bei aprūpinimą krauju ir pagreitina gijimo procesą.

Iš pradžių mokslininkai planavo vibromasažą naudoti tik nervų bei raumenų problemų šalinimui, pavyzdžiui, pacientams, kurie serga osteochondroze, radikulitu ir kt., bet greitai buvo išaiškinta, kad jį galima

86

naudoti žymiai plačiau, pavyzdžiui: - kosmetologijoje su vibromasažo aparatais atliekamas

limfodrenažas, odos šlifavimas, pilingas, raukšlių lyginimas ir kitos procedūros, kurios prieinamos kosmetikos salonuose. Vietose, kur atsiranda celiulitas, audiniai nepakankamai aprūpinami deguonimi. Vibromasažo metodu tolygiai išsklaidant deguonį, oda tampa lygi, kraujas tolygiai patenka į audinius, o tai padeda išspręsti atsiradusias problemas (Ņemčenko, 2005; http://vibromed.lv/index.php?page=clinical-research);

- vibromasažas padeda sumažinti viršsvorį. Tačiau pacientai turi laikytis konkretaus maitinimosi režimo ir kai kurių dietos apribojimų, tačiau neturi badauti. Jis stimuliuoja ir endokrininę bei nervų sistemą, kad organizmas pagamintų daugiau hormonų; suaktyvėja medžiagų apykaita bei virškinimo procesai. Po sulieknėjimo neatsiranda nukarusi oda (Ņemčenko, 2005);

- ginekologijoje sudaryta fiziologiškai pagrįsta metodika, kuri suteikia galimybę gydyti kiaušidžių uždegimus, miomas, cistas, mastopatiją. (Zeidlers, 2006, 2004)

- vibromasažą sėkmingai galima panaudoti sergant sunkiomis bronchinės astmos formomis bei astmatinio bronchito, plaučių emfizemos, įvairių peršalimo ligų atvejais bei turint kvėpavimo problemų. Stimuliuojant atitinkamus taškus, bronchų karpelės ir lygieji raumenys pradeda aktyviai dirbti, taip skatindami bronchodrenažą. Pagrindinis masažo uždavinys – skatinti organizmą aktyviau gaminti hormonus (Иволгина, 1967, Seraia, Lapshin, Loginov, et al. , 2002).

- Vibromasažas naudojamas ir hipertenzijos gydymui pradinėse stadijose, įvertinant paciento funkcinę būseną, išsiaiškinant, kurioje konkrečioje kraujotakos sistemos dalyje yra problemos priežastis, ir kas tada turi būti stimuliuojama, kad atsivertų kapiliarų tinklas, aktyvėtų kiekvienos kraujagyslės lygiojo epitelio sluoksnio veikla, kad kraujagyslės išsiplėstų ir susitrauktų. Tuo pačiu metu tampa minkštesni „triger“ taškai nugaroje bei stimuliuojamos vidaus sekrecijos liaukos, kad išsiskirtų pakankamai hormonų, kurie taip pat dalyvauja širdies ir kitų organų veiklos reguliavime. Jei pacientui nėra padidėjęs trombocitų kiekis, galima gydyti varikozines venas, kad jos atgautų tonusą. Išsiplėtusios venos susiaurėja, kraujo

87

srovė patenka į mažuosius kapiliarus, kurie prisiima papildomą krūvį, sumažindami krūvį venoms (Zeidlers, 2006, 2004);

- vibromasažo prietaisas su reguliuojamais dažniais naudojamas spondiliozės gydymo procese, šio susirgimo pagrindinės priežastys yra stuburo tarpslankstelinių diskų patologijos ir raumenų pertempimas. Veikiant įvairias stuburo zonas (kaklo, krūtinės, juosmens, strėnų), į jas nukreipiami impulsai, kad minkštintų disko kolagenines skaidulas bei intensyvintų kraujotaką nugaros ilguosiuose raumenyse. Svarbu, kad panaudotas vibracijos dažnis atitiktų tam dažniui, nugaros smegenų siunčiamam į organus, kuriuos valdo atitinkamas segmentas. Kad būtų pasiekti teigiami rezultatai, visi šie faktoriai turi veikti sinchroniškai. (Ciematnieks, 2011., Logvinov, Levitskiĭ, Strelis, et al., 1997., Komarova, Korshunova, Nenasheva, 1994.).

Be viso ankščiau paminėto gydymui vibromasažu pasiduoda skrandžio opa, dvylikapirštės žarnos opa, žarnyno atonija, tulžies latakų diskinezija bei tulžies pūslės uždegimas ir kt. Stimuliuojant segmentus stuburo strėnų dalyje, vibromasažo pagalba gydomos priešinės liaukos problemos. Metodas sėkmingai naudojamas taip pat ir lytinės funkcijos skatinimui, žvairavimo problemų mažinimui, naudojant specialius vibratodus, kurie skirti būtent nusilpusių akies raumenų tonuso pakėlimui. Tokiu būdu, veikiant vibromasažu skaudamą kūno dalį, galima pasiekti skausmą mažinantį efektą (Altern, 2003). Tai įrodo, jog vibromasažas gali būti labai plačiai pritaikomas gydymui bei reabilitacijai (žiūr. 1 lent.).

1. lentelė Vibromasažo bendros indikacijos

Nervų sistemos ligos

migrena, nemiga, neurozės; nervų sistemos išsekimas, astenija; stuburo ligos, traumos su šaknelių ir skeleto skausmo sindromu; periferinės nervų sistemos ligos, infekcijos ir traumos

Atramos–judėjimo aparato ligos, traumos

artritas; podagra; kulno pentinas; raumenų ir sausgyslių patempimai ir plyšimai; lūžiai

88

Kvėpavimo organų ligos

viršutinių kvėpavimo takų katarinis uždegimas; ūminis ir chroniškas bronchitas, emfizema; plaučių pneumonija; bronchinė astma

Skrandžio ir žarnyno ligos

chroninis gastritas; tulžies pūslės diskinezija; tulžies akmenys; chroninis cholecistitas; vidurių užkietėjimas; skrandžio ir dvylikapirštės žarnos opos; žarnyno spazmas ir meteorizmas; chroninis spazminis kolitas

Šlapimo šalinimo ir lytinių organų sistemos ligos

chroninis pielonefritas; inkstų akmenys; uretritas, cistitas, enurezė; gimdos priedų uždegimai; pieno liaukų ligos; mioma, cista, fibroma, nevaisingumas; prostatitas, prostatos adenoma; impotencija

Širdies ir kraujagyslių sistemos ligos

hipertonijos 1 pakopa; venų varikozė

Akių ligos glaukoma; regėjimo aštrumo susilpnėjimas; akių nuovargis

Imuninė sistema nusilpęs imunitetas; jėgų išsekimas

Otolaringologinės ligos

rinitas; aposmija, hiposmija; otitas; balso fonacijos sutrikimai

Vibromasažo pritaikymo srityje atlikta daug tyrimų, pavyzdžiui,

2001 metais A. Kandaurovas, A. Petrovskaja, E. Zeļonkinas bei G. Ačkasova iš tyrimo metu gautų rezultatų padarė išvadą, jog žemųjų dažnių vibroterapijos poveikio pagalba vyksta nosies ertmės bei klausos kanalų pralaidumo atstatymas, klausos bei sutrikdytų nosies ertmės funkcijų atstatymas (Kandaurova, Petrovskaja, Zeļonkins, Ačkasova, 2001). Savo ruožtu A. N. Kuzņecovo, A. N. Boiko, A. A. Kabanovo, L. A. Šeļakinos, V. D. Daminovos bei A. S. Šagajevos (2005) atliktų tyrimų rezultatai leido

89

padaryti išvadas, kad yra užregistruotas reikšmingas pagerėjimas statokinezimetriniuose parametruose ir kad selektyvioji vibrostimuliacija pėdų atramos zonose kartu su statokinezimetrine metodika pagerina atramos stabilumą ir yra efektyvus metodas kompleksinėje reabilitacijoje pacientams, patyrusiems išeminį insultą (A. N. Kuzņecovs, A. N. Boiko, A. A. Kabanovs, L. A. Šeļakina, V. D. Daminovs, A. S. Šagajevs 2005). U. Ciematniekas 2001 metais atliko tyrimą dėl lokalinio vibromasažo teigiamo poveikio jėgos išraiškų ir galios rodiklių dinamikoje, bei apie jo galimybę įtakoti nervų sistemos vegetatyvinę bei periferinę nervų sistemą. Tyrimo rezultate U. Ciematniekas priėjo išvados, jog vibromasažas teigimai veikia galvos smegenis, o tai potencialiai teigiamai įtakoja darbingumą bei sportininko sugebėjimą nusiteikti treniruočių krūvio įveikimui, ir atitolina nuovargio pasireiškimą, bet vis dėl to lokalinio vibromasažo metu nuovargis susikaups. (Ciematnieks, 2011).

Atlikti tyrimai (Schyns, 2010; Lohman, Petrofsky, Maloney-Hinds, Betts-Schwab, Thorpe, 2007) parodo, jog vibromasažas palankiai veikia sąnarius bei raumenis, apatines galūnes, atpalaiduoja raumenis ir mažina skausmą. Veikiant apatines galūnes vibromasažu, pagerinamas periferinių audinių aprūpinimas krauju. Krūvio metu, kurį sukelia vibracija, atsiveria kraujo kapiliarai, kad pagerintų raumenų aprūpinimą krauju, o tai sustiprina paciento jutimus, padidina raumenų jėgą. Vibracijos įtakoje treniruojamos ir kojų venų sienelės bei didinama venų vožtuvų ištvermė, o tai mažina venų varikozės išsivystymo riziką bei atrofinių opų atsiradimą, kurios susiformuoja venų varikozės atveju (Vibrant Medical 2006).

Savo ruožtu, vibromasažui medicininėje bei reabilitacijos literatūroje (Zeidlers, 2006, Ņemčenko 2005) nurodomos kelios kontraindikacijos. Tai yra ūminės infekcinės ligos, kraujo ligos, kraujavimas, širdies–kraujagyslių ligos dekompensacijos stadijoje, kepenų ir inkstų ligos dekompensacijos stadijoje, krizės atveju, psichiniai sutrikimai; piktybiniai navikai; tromboflebitas; nėštumas; Vibracijos liga; Reino liga ir sindromas; ryški aterosklerozė; pūlingi procesai; aktyvi tuberkuliozė; ūminiai uždegimai; ryškus skausmingumas poveikio zonoje; atramos ir judėjimo aparato ūminės ligos bei naujos traumos; odos infekcijos bei grybelinės ligos; kardiostimuliatorius; klubų bei kelių implantai (implantų zonoje); stuburo diskų patologija (segmentarinėje zonoje).

90

Galimos rizikos masažo metu. Keli masažo būdai sekančią dieną gali sukelti nedidelį diskomfortą masažo srityje, bet tai greitai turi praeiti. Tačiau, jeigu masažas atliktas neteisingai, panaudotas per didelis spaudimas masažo metu, pacientui retais atvejais gali sukelti vidinį kraujavimą, nervų pažeidimą, laikiną paralyžių. Rizikos, kurios nėra susijusios su per daug dideliu spaudimu masažo metu, yra alerginės reakcijos į masažo aliejų arba losjoną, todėl būtina komunikacija tarp paciento ir gydytojo reabilitologo, kad būtų išvengta aukščiau minėtų incidentų (Mayo Clinic staff- Massage, 2013).

Aukščiau paminėti tyrimai leido projekto MODPART metu teoriškai ištirti, pagrįsti vibromasažo technologiją bei sudaryti rekomendacijas jų įdiegimui darbe su projektui parinkta tiksline auditorija – pacientais, turinčiais atramos–judėjimo aparato funkcinius sutrikimus (stuburas, kojų zona, pvz.: traumos, raiščių plyšimai, potrauminės kontraktūros, lūžiai ir kt.).

3.2. VIBROMASAŽO ĮRANGA, JOS VEIKIMO PRINCIPAI BEI PANAUDOJIMAS

REABILITACIJOJE

3.2.1. Lokalinio veikimo vibromasažuotojas, jo veikimo principai

Projekto MODPART ribose tyrimų atlikimui buvo įsigytas kompanijos VIBROMED, Dr. Nemčenko patentuotas, lokalinio veikimo vibromasažuotojas (VIBROMASSAGER VM-1, S/N 09/1 (ISO 13485:2003) (žiūr. 3.1. pav.).

Tai nešiojama įranga su reguliuojamais parametrais: galia nuo 65 W, vibracijų dažnis nuo 0 iki 120 Hz, amplitudė nuo 0,1 iki 4 mm, pagreitis nuo 0 – 30 Hz, vibracija nuo 2,5 – 15 m/sek. Įrangos svoris nedidelis – 1,2 kg, ji taip pat turi trigubą elektros ir garsų apsaugą.

Vibromasažuotojo komplektą sudaro dvi galvutės, kur viena iš jų numatyta taškinio masažo atlikimui su vertikalia veikimo kryptimi, o kita – universali galvutė, kurią galima naudoti žymiai plačiau. Įrangos komplekte yra 9 lengvai pakeičiami vibratodai–aplikatoriai (vibromasažuotojo judanti dalis), kurie naudojami medicinoje, reabilitacijoje bei sporto medicinoje.

91

3.1. pav. Lokalinio veikimo vibromasažuotojas

Vibromasažo veikimo principai. Lokalinis vibromasažas gali

įšildyti ir paruošti raumenis darbui bei tonizuoti juos. Vibracijos amplitudė ir dažnis skiriasi dėl raumenų masės, nes didesniam raumeniui reikalinga didesnė jėga, kad sukeltų jame vibraciją. Kad būtų pasiektas vibromasažo relaksuojantis poveikis, vibracijos amplitudė turi būti sumažinta apytikriai per pusę, o dažnis - apytikriai apie trečdalį (žiūr. 2 lent.). Vibrostimuliacijos efektą greičiau pasiekia pacientai, patyrę sunkesnes traumas, o prie lengvesnių traumų efektas pasireiškia kiek vėliau.

2. lentelė Tonizuojančios bei relaksuojančios lokalinės vibrostimuliacijos

parametrai – amplitudė bei dažniai (U. Ciematnieks)

Vibracijos poveikis

Amplitudė Dažnis

Didelės apimties raumuo

Mažos apimties raumuo

Raumenų saus- gyslės

Didelės apimties raumuo

Mažos apimties raumuo

Raumenų saus-gyslės

Tonizuojanti 2mm 2mm 1mm 90−110Hz 70−90Hz 60Hz Relaksuojanti 1.5mm 1mm 1mm 70−90Hz 60−80Hz 60Hz

Lokalinės vibrostimuliacijos seansas negali viršyti 4 min. vienam

raumeniui arba raiščiui, nes tai didelis fizinis krūvis. Seansas vienai zonai yra 15 min., kurių nereikėtų viršyti, nes vibracija veikia ne tik didelius, judesį užtikrinančius raumenis, bet taip pat ir postuliarinius raumenis (žiūr. 3 lent.).

92

3 lentelė Tonizuojančios bei relaksuojančios lokalinės vibrostimuliacijos

parametrai – trukmė, bandymų skaičius, stimuliatoriaus judėjimo greitis (U. Ciematnieks)

Vibracijos poveikis

Vibracijos trukmė vienam

raumeniui

Procedūrų skaičius

Stimuliatoriaus judėjimo greitis

Tonizuojantis 2 min 2 − 3 3 cm/s

Relaksuojantis 4 min 1−2 3 cm/s

Vibromasažo srityje buvo atlikta keletas tyrimų (Ciematnieks, 2011,

Ņemčenko, 2005, Kellogi, 1895, Nazarovs, 1984, 1987), iš kurių matoma, jog, kad būtų pasiektas tonizuojantis vibrostimuliacijos efektas, reikia atlikti kelis bandymus didesne amplitude arba dažniu, o relaksuojančiam efektui vieną – du bandymus, kur vibracijos laikas vienam raumeniui yra didesnis, o amplitudė ir dažnis – mažesni. Vibromasažuotojo judėjimo greitis nekintantis, nes tai yra greitis, kuris nustatytas kaip vidutinis efektyviausias vibrostimuliacijos laikas, per kurį pasiekiamas didesnis efektas (Ciematnieks, 2011).

Lokalinę vibrostimuliaciją patariama atlikti prieš fizinį krūvį. Lokalinės vibrostimuliacijos pagalba galima paveikti vegetatyvinės nervų sistemos dalį – simpatinių nervų sistemą. Nepatariama viršyti maksimalią vibracijos trukmę vienam raumeniui, kuri yra 4 min., nes galimas nuovargio kaupimasis centrinėje nervų sistemoje bei periferinėje nervų sistemoje, o tai gali privesti prie vibracinės ligos simptomų pasirodymo (Ciematnieks, 2011).

Vibromasažą galima atlikti naudojant labilų bei stabilų metodą (Ņemčenko, 2005,). Labilaus metodo pagrindą sudaro principas, kai vibratodas be perstojo ir neatitraukiant nuo odos judinamas limfos tekėjimo kryptimi, t.y., link arčiausių limfmazgių. Stabilaus metodo pagrindą sudaro principas, kai vibratodas vienoje zonoje yra 3 sek. ir ilgiau (iki kelių minučių). Vibratodų išdėstymo pagrindiniai variantai yra tokie: vertikalus, horizontalus bei vertikaliai-horizontalus masažuojamų zonų atžvilgiu. Vibromasažą patartina atlikti kiekvieną dieną arba kas 2 – 3 dienos, bet ne rečiau kaip kartą per savaitę. Optimalus veikimo į vieną zoną laikas – nuo 5 iki 10 minučių. Masažo procedūrų skaičius paprastai yra 10–12, bet šis skaičius nustatomas individualiai ir priklauso nuo bendros organizmo būklės bei jo reakcijos į vibraciją (Ņemčenko, 2005).

93

3.2.2. Naudojami vibromasažo būdai

Vienas iš vibromasažo būdų yra glostymas. Šio būdo tikslas - raminančiai paveikti nervų sistemą, mažinti psichoemocinę įtampą, mažinti raumenų tonusą, kuris atsiranda dėl nervų sistemos sujaudinimo, aktyvina medžiagų apykaitos procesus odoje, didina jos elastingumą bei teigiamai įtakoja vitamino D susidarymą (Kellog, 1895.; Lund, Yu., Uvnas-Moberg,Yu, Kurosawa, Agren, Rose n, Lekman, Lundeberg, 2002).

Masažuojant šiuo būdu, reikia vibratodą prispausti prie masažuojamos zonos su jėga 0,2–1,0 kgf ir judinant greičiu 3–4 cm/sek. Šiuo būdu masažuojama oda, tačiau prieš glostymą reikia atlikti masažuojamos odos apžiūrą, atkreipiant dėmesį į odos spalvą, drėgnumą, pažeidimus. Glostymas yra lengvas paviršinis būdas, kiekvienu judesiu pagal galimybes apimant kuo didesnį masažuojamo paviršiaus plotą. Vibratodui judant masažuojamu paviršiumi, paciento odos negalima sustumti (Lund, Yu., Uvnas-Moberg,Yu, Kurosawa, Agren, Rose n, Lekman ,Lundeberg, 2002).

1. Dirbant su lokalinio poveikio vibromasažuotoju, būtina atkreipti dėmesį į Zeidlerio I. siūlomus metodinius nurodymus, kai naudojamas glostymo būdas:

2. Glostymo būdas yra kūno paviršiaus ruošimas trynimui. 3. Glostymu prasideda ir baigiasi masažo procedūros, jis taip pat

naudojamas kaip sąsaja tarp skirtingų masažo būdų. 4. Glostymą reikia atlikti lėtai, slystant paviršiumi ir ritmiškai

(5 – 10/s). 5. Masažuojant glostymo būdu, masažuojamas kūno dalis reikia

suskirstyti į tris dalis: vidinę, vidurinę ir išorinę. Tai reiškia, jog masažuojant šlaunį iš pradžių atliekamas glostymas šlaunies vidinėje dalyje, toliau – vidurinėje (centrinėje), o tada - išorinėje. Glostymą reikia pakartoti keletą kartų. Jeigu glostymas atliekamas nugarai, iš pradžių glostomi nugaros tiesieji raumenys (vidinė dalis), toliau - platieji raumenys (vidurinė ir išorinė dalys) (Zeidlers, 2006).

Trynimas – būdas, kurį atliekant vibratodą reikia prispausti prie masažuojamos zonos su jėga 2,0–4,0 kgf ir judinant jį greičiu 5–10 cm/sek., be to, atliekant vibratodo spaudimą į audinius, jie stumiami ir tempiami įvairiomis kryptimis. Jis veikia energingiau negu glostymas, padidina paviršinių audinių judrumą žemiau esančių sluoksnių atžvilgiu. Trynimo būdas naudojamas odos ir poodiniams sluoksniams, sąnariams,

94

raiščiams, sausgyslėms ir fascijoms, skatina patologinių darinių – randuotų audinių purumą, didėja jų elastingumas ir judrumas; raminančiai veikia nervų sistemą, mažina jaudrumą bei skausmą. Trynimo būdo metu padidėja kraujo ir limfos pritekėjimas į masažuojamus audinius, ko pasekoje pastebimai pagerėja audinių maitinimo ir medžiagų apykaitos procesai (Ingraham, 2012, Collinge, Macdonald, Walton, 2012).

Maigymas – tai yra pagrindinis bet kurio masažo būdas, kurį atliekant reikia vibratodą prispausti prie masažuojamos zonos su jėga 5,0 – 9,0 kgf. Jis judinamas greičiu 2–3 cm/sek. Procesas susideda iš kelių nuosekliai atliekamų veiksmų, įskaitant raumenų suėmimą ir pastūmimą, suspaudimą ir pakėlimą, judinimą priešinga kryptimi, prispaudimą prie kaulo ir grąžinimą į pradinę padėtį, veikiant odą, poodinius audinius ir, svarbiausia, raumenis, pasiekiant raumenų skaidulų įtempimą. Be to, pagrindinis poveikis - į raumenis. Šį būdą galima pavadinti pasyviuoju raumenų mankštinimu: padidėja raumenų susitraukimo funkcija, padidėja kapsulių ir raiščių aparato elastingumas, ištempiamos sutrumpėjusios fascijos ir aponeurozės. Maigymas skatina kraujo ir limfos tėkmės sustiprėjimą, ženkliai pagerina audinių maitinimą ir medžiagų apykaitą. To pasėkoje sumažėja arba praeina raumenų nuovargis, audinių acidozė pakeičiama jų alkaloze. Padidėja raumenų darbingumas (Prilutsky, 2002, Ma,L., Fei,P., Zhang, J., Zhao,G., 2012).

Dirbant su lokalinio poveikio vibromasažuotoju, reikia atkreipti dėmesį į B. Prilutskio (Prilutsky B.) siūlomus metodinius nurodymus, kai naudojamas maigymo būdas:

1. Raumenys masažo metu turi būti atpalaiduoti, masažuojamos kūno dalys turi būti patogioje padėtyje.

2. Maigymas atliekamas tolygiai, ritmiškai, be trūktelėjimų, kad raumuo nebūtų persuktas, vienas maigymo būdas turi pereiti į kitą be pauzės.

3. Masažavimą reikia pradėti toje vietoje, kur raumuo pereina į sausgyslę, lengvu paviršiniu maigymu ir tik po kelių masažo procedūrų galima pereiti prie energingesnio ir gilaus maigymo.

4. Masažo judesiai atliekami kryptimi - aukštyn (rečiau kryptimi - žemyn).

5. Masažuojant jautrias ir skausmingas vietas labai svarbu nesukelti skausmo.

6. Atliekant nugaros masažą, vibratodą negalima spausti į smailias slankstelių išaugas.

95

7. Atliekant masažo seansą, maigymo būdus reikia atlikti pakaitomis su kitais būdais (Prilutsky, 2002).

4 lentelė

Judesių būdai vibromasažo procese (pagal Nemčenko)

Tiesiaeigiai judesiai

masažuojamoje zonoje judesiai atliekami tik tiesia kryptimi ir, dažniausiai, limfos tekėjimo kryptimi; ranka spausti vibratodą minimalia jėga; vibracijos pasklinda odoje ir veikia poodines skaidulas (manualinio masažo būdo „glostymas” imitacija);

Zigzaginiai judesiai

masažuojamoje zonoje judesiai atliekami zigzagais; ranka laikanti vibratodą, papildomai minimaliu spaudimu atlieka lengvas vibracijas iš vienos pusės į kitą; vibracijos pasklinda odoje ir veikia poodines skaidulas (manualinio masažo būdo „glostymas ir trynimas” imitacija);

Spiraliniai judesiai

masažuojamoje zonoje atliekami spiralės pavidalo judesiai; ranka, laikanti vibratodą, spaudžia jį vidutine jėga (2-4 kgf), vibracija pasklinda odoje ir veikia raumenis (masažo rankomis būdo „trynimas” imitacija), o, kada vibracija pradeda veikti gilesnius poodinius audinius iki kaulų sistemos – didelis spaudimas – iki 9 kgf, (masažo rankomis būdo „maigymas” imitacija)

96

Žiediniai judesiai

masažuojamoje zonoje atliekami žiediniai judesiai; dažniausiai naudojami kokioje nors lokalinėje zonoje raumenų hipertonijos šalinimui; (masažo rankomis būdų „trynimas ir maigymas” imitacija priklausomai nuo spaudimo)

Eskiziniai judesiai

masažuojamoje zonoje judesiai atliekami kryptimi pirmyn - atgal; (masažo rankomis būdų „trynimas ir maigymas” imitacija priklausomai nuo spaudimo)

Skersiniai judesiai

masažuojamoje zonoje atliekami skersiniai judesiai; naudojamas didelių zonų (nugara, apatinės galūnės) masažavimui; (masažo rankomis būdų „trynimas ir maigymas” imitacija priklausomai nuo spaudimo)

3.3. VIBROMASAŽO NAUDOJIMAS PACIENTO SVEIKATOS BŪKLĖS PAGERINIMUI (ATVEJO

ANALIZĖ)

Paciento kodas V-JP. Diagnozė: 1. Apatinių galūnių kraujagyslių aterosklerozė. 2. Polineuropatija G63 ir polineuropatijos skausmo sindromas. 3. Pėdų sąnarių artritas. V-JP skundžiasi skausmais blauzdose ir pėdų sąnariuose, mėšlungiu

po krūvių bei sumažėjusio jautrumo. V-JP skundžiasi, jog sunkumų visada sudaro bėgimas, lipimas

laiptais, pasilenkimas į priekį bei ilgalaikis stovėjimas.

Reabilitacijos tikslai: 1. pagerinti audinių trofiką blauzdose, 2. mažinti skausmų sindromą, 3. mažinti raiščių tempimą, 4. stiprinti nusilpusius raumenis,

97

5. koreguoti aktyviųjų judesių kokybę.

V-JP buvo paskirta: 1) Vibromasažas abiems kojoms (12 kartų). 2) Testavimas ir treniruotės su BIOSWAY įranga (12 kartų). Laikotarpiu nuo 2012 metų spalio 23 d. iki lapkričio 23 d. V-JP lankė

vibromasažo procedūras tris kartus per savaitę. Kiekvienos procedūros trukmė: 30–35 minutės.

Buvo naudojami šie vibromasažo procedūrų režimai: 1. vibromasažas kūginiu vibratodu, buvo atliktos 3 procedūros,

vienos procedūros trukmė – 30 min., vibracijos lygis – 70Hz, procedūroje daugiausia naudojami tiesiaeigiai ir zigzaginiai judesiai. Procedūros metu masažuojama šlaunies priekinė dalis.

2. vibromasažas kūginiu vibratodu, procedūros trukmė – 30 min., vibracijos lygis – 90Hz, trukmė – 30 min., procedūros metu daugiausia naudojami spiraliniai ir žiediniai judesiai. Procedūros metu buvo masažuojama šlaunies nugarinė dalis.

3. vibromasažas pirštų pavidalo vibratodu, procedūros trukmė – 35 min., vibracijos lygis – 100Hz, procedūrai daugiausia naudojami „eskiziniai” bei skersiniai judesiai. Procedūros metu buvo masažuojama blauzdų priekinė ir nugarinė dalis, kulkšnis.

4. vibromasažas pirštų pavidalo vibratodu, procedūros trukmė – 35 min., vibracijos lygis – 110Hz, procedūros metu buvo naudojami tiesiaeigiai, zigzaginiai, spiraliniai, žiediniai, „eskiziniai” bei skersiniai judesiai. Procedūros metu buvo masažuojama šlaunies ir blauzdos priekinė ir nugarinė dalis, kulkšnis.

Reabilitacijos kurso pabaigoje, remiantis pokalbiais su pacientu, buvo padaryta išvada, jog jam pagerėjo savijauta, sumažėjo skausmas blauzdose, padidėjo pėdų jautrumas, pagerėjo judesių amplitudė kulkšnies sąnaryje, sumažėjo raumenų ir raiščių įtempimas bei sustiprėjo kojų muskulatūra, padidėjo raumenų atsparumas.

Prieš pradedant procedūras paciento savijautos testo įvertinimas buvo 5, po atliktų procedūrų – 8 (pagal 10 balų vertinimo sistemą).

98

Išvados: 1) vibromasažo procedūromis naudotis patariama pacientams su

šia diagnoze, nes jos pagerina audinių trofiką bei mažina skausmo sindromą,

2) vibromasažo procedūrų protokolai suteikia informaciją masažuotojui bei pacientui,

3) vibromasažus rekomenduojama atlikti paraleliai procedūroms su BIOSWAY įranga, nes, kad pagerėtų bendra kojų raumenų būsena, svarbus yra pusiausvyros sistemos stabilizavimas.

Paciento kodas S-IP. Diagnozė: 1. Liekamieji reiškiniai po osteomielito - dešinės kojos kelio

sąnario kontraktūra bei kojos sutrumpėjimas 9 cm. 2. Stuburo juosmens dalies antrinė skoliozė su skeleto skausmų

sindromu. Eisenos sutrikimas M411. V-JP skundžiasi skausmais apatinėje nugaros dalyje bei dešinės

kojos kelyje (ypač po ilgalaikio krūvio). V-JP skundžiasi, jog sunkumų visada sudaro ilgesnio kelio atkarpa –

daugiau nei 1 km ėjimas pėsčiomis, bėgimas, lipimas laiptais, ilgalaikis stovėjimas bei nedidelių sunkumų nešimas.

Reabilitacijos tikslai: 1. pagerinti audinių trofiką nugaros apatinėje dalyje bei šlaunyse, 2. mažinti skausmo sindromą, 3. stiprinti nusilpusius raumenis, 4. nugaros apatinės dalies antrinės deformacijos pašalinimas, 5. stuburo skoliozinės deformacijos profilaktika, 6. stuburo ir kojų raumenų disbalanso mažinimas.

V-JP buvo paskirta: Vibromasažas nugaros apatinei daliai bei kojoms (12 kartu). Laikotarpiu nuo 2012 metų spalio 22 d. iki lapkričio 8 d. S-IP lankė

vibromasažo procedūras keturis kartus per savaitę. Kiekvienos procedūros trukmė: 30 – 40 minučių.

Buvo naudojami šie vibromasažo procedūrų režimai: 1. vibromasažas kūginiu vibratodu - buvo atliktos 4 procedūros,

vienos procedūros trukmė – 30 min., vibracijos lygis – 80Hz, procedūrų metu daugiausia naudojami tiesiaeigiai ir zigzaginiai judesiai. Procedūros metu masažuojama nugaros juosmens dalis.

99

2. vibromasažas pirštų pavidalo vibratodu, procedūros trukmė – 35 min., vibracijos lygis – 100Hz, trukmė – 35 min., procedūrai daugiausia naudojami spiraliniai ir žiediniai judesiai. Procedūros metu buvo masažuojama šlaunies priekinė ir nugarinė dalis.

3. vibromasažas geležiniu vibratodu, procedūros trukmė – 40 min., vibracijos lygis – 110Hz, procedūrai daugiausia naudojami „eskiziniai” bei skersiniai judesiai. Procedūros metu buvo masažuojama nugaros juosmens dalis, kojų nugarinė dalis.

Reabilitacijos kurso pabaigoje, remiantis pokalbiais su pacientu, buvo padaryta išvada, jog pacientui pagerėjo savijauta, sumažėjo skausmas šlaunyse, sumažėjo raumenų tempimas bei sustiprėjo kojų muskulatūra, pagerėjo lankstumas, padidėjo judesių amplitudė sąnariuose.

Prieš pradedant procedūras paciento savijautos testo įvertinimas buvo 5, po atliktų procedūrų – 8 (pagal 10 balų vertinimo sistemą).

Išvados: 1) vibromasažo procedūromis naudotis patariama pacientams su

šia diagnoze, nes jos sumažina skausmą nugaros apatinėje dalyje bei padidina stuburo mobilumą,

2) vibromasažo procedūrų protokolai teikia informaciją masažuotojui bei pacientui,

3) pacientui patariama atlikti dešinės kojos ilgio korekciją, naudojant ortopedinę avalynę.

3.4. REKOMENDACIJOS, KAIP DIRBTI VIBROMASAŽO METODU

Vibracija gali veikti tolygiai – linijiniu būdu, judinant vibratodą, stabiliai, išsaugant nekintamą judesio greitį. Yra ir kitas vibromasažo būdas, kada vibratodas padedamas ant odos, išlaikomas tam tikrą laiko tarpą, po to perkeliamas į kitą vietą– apytikriai 1,5–2cm atstumu ir išlaikomas apytikriai 5–7sek. Taip kartojama per visą vibromasažo laiką ant vibruojamos vietos. Pabaigoje išlyginančiais vibratodo judesiais tarsi išlyginama ankstesnė masažavimo vieta. Tai vyksta perkeliant jį pulsuojančiu režimu, kai atskiros vibracijos serijos atliekamos naudojant padidintą spaudimą, o tarp tokio apkrovimo serijų turi būti intervalai su sumažintu spaudimu arba su pertraukomis, kai vibratodas nejudinamas

100

po masažuojamą vietą. Judesiai visada realizuojami lygiagrečiai raumenų skaiduloms arba limfos tėkmės kryptimi iš periferijos į centrą. (atsiliepimas)

Atsižvelgiant į tai, jog kiekvienas individas turi savo individualų jautrumą mechaninės vibracijos atžvilgiu, įjungiant vibracijos įrangą, nepakanka orientuotis tik į šios įrangos vibracijos parametrus. Kokybinis kontroliavimas, kuris atliekamas per apklausą apie vibracijos poveikį ir apie subjektyvius pojūčius, paprastai leidžia patikslinti vibracijos veikimo dozavimą, ypač intensyvumo srityje. Pradedant seansą, reikia informuoti pacientą apie galimus pojūčius, kuriuos kiekvienas gali jausti skirtingai. Teisingo dozavimo atveju vibracijos sukeliamas pojūtis turi būti malonus. Neturi jausti skausmo arba ryškaus spaudimo, nes tai reikštų, jog peržengtos maksimalios leistinos ribos. Šiuo atveju reikia sumažinti dozę iki tokio lygio, kad išnyktų nemalonūs pojūčiai ir nebesijaustų skausmas. (atsiliepimas).

Remiantis (Ņemčenko ir kt.) lokalinės vibracijos naudojimo tyrimais, rekomenduojami dažniai 60–110 Hz diapazone, vibracijos amplitudė - 0,1–4–6 mm diapazone. Tokio lygio parametrai užtikrina optimalų vibromasažo efektyvumą reabilitacijos srityje. Projekto ribose atliktas darbas su pacientais parodė, jog naudojant vibromasažą nebuvo pastebėtos problemos, savo ruožtu efektyvumas buvo pastebėtas. Darbas su pacientais parodė, jog per vieną seansą niekas iš esmės nesikeičia, tačiau pacientai visada nurodo, kad jie patyrė malonų palengvėjimo pojūtį jau po pirmo seanso. Šį „palengvėjimą“ kiekvienas pajaučia skirtingai: vieni pajaučia po trumpos pertraukos arba pasibaigus seansui, kiti po 10–20 min., o dar kiti - po 30 ir daugiau minučių.

Remiantis anksčiau aprašytais teoriniais tyrimais bei įgyta patirtimi darbe su tiksline auditorija, galima daryti išvadas, kad, norint pasiekti maksimalų vibromasažo efektą, reikia laikytis ypatingų sąlygų:

- pacientas turi psichologiškai ir emociškai nusiteikti iki procedūrų, nepriklausomai nuo to, ar jos susijusios su gydymu, ar darbingumo padidinimu ir jo atstatymu;

- kad kūnas per daug neatvėstų arba neperkaistų vibromasažo seansų metu, oro temperatūra turi būti 20–24°C;

- vibromasažo procedūrai atlikti naudojama speciali masažo kušetė;

- procedūrų metu kūno poza turi būti natūrali ir be įtampos; - įvairios paciento emocinės ir kitokio pobūdžio problemos

sumažina procedūrų efektyvumą;

101

- drabužiai turi būti pritaikyti, reikia atsisakyti per daug aptemptų drabužių, taip pat reikia užtikrinti tokias sąlygas, kurios neapsunkintų kvėpavimo, raumenų relaksacijos, kraujotakos konkrečiose kūno dalyse.

Vibromasažo procedūra susideda iš paciento parengimo procedūrai bei procedūros proceso, kurios įgyvendinimas vyksta pagal Individualų reabilitacijos planą, sudarytą pagal gydytojo–reabilitologo nurodymus. Šie nurodymai pagrįsti paciento ankstesne diagnostika, nustatyta BIODEX SYSTEM 4 ir BIOSWAY įrangomis bei pagal gydytojo - reabilitologo tyrimų rezultatus.

Vibromasažo procedūros atlikimui pagal projektą naudojama lokalinės vibracijos įranga, kurios pagalba mechaninė vibracija kūnui perduodama šiai įrangai tiesiogiai kontaktuojant su kūnu. Kontaktas sudaromas su vibratodu, atitinkančiu vibracijos veikimo tikslą.

Pradedant vibromasažo procedūrą, vibracijos poveikis turi būti silpnas, kad paruoštų masažuojamą vietą tolesniam vibracijos poveikiui atitinkamu intensyvumu. Todėl patariama naudoti anksčiau minėtą „glostymo” principą, nes pradedant vibromasažą kiekvienam kūno sektoriui pirmiausiai reikalingas žemo intensyvumo vibracijos poveikis konkrečios vibruojamos vietos įšildymui. Kas 1–2 min. palaipsniui stiprinamos vibracijos didinant spaudimą. Kai pasiekiamas vidutinio lygio poveikis (po 1–2 min.), spaudimas vėl palaipsniui mažinamas. Vibromasažo įrangos judesiai turi būti lengvi, tolygūs, be staigių trūktelėjimų. Kai kuriais atvejais vibromasažas atliekamas tiesiaeigiais judesiais, periodiškai ir trumpai spaudžiant vibratoriumi (pulsuojančio pobūdžio) masažuojamą vietą, kaip tai buvo aprašyta lentelėje anksčiau. Vibratodas būtinai turi kontaktuoti su oda.

Vibromasažo įrangos vibratodas gali būti laikomas horizontaliai, vertikaliai arba kokiu nors kampu kūno paviršiaus atžvilgiu:

- padėjus vibratodą statmenai veikiamam paviršiui, vibracijos svyravimai plinta statmenai odos ir poodiniuose audiniuose;

- kai vibratodas padedamas pageidaujamu kampu odos paviršiaus atžvilgiu, vibracijos intensyvumas sumažėja, bet vibratodo pagalba galima cikliškai įtempti raumenų skaidulas, kurios intensyvina toninius vibracijos refleksus;

- kai padedamas vibratodas lygiagrečiai vibruojamajai vietai, mechaninės vibracijos įtaka sumažėja, o tai galima panaudoti nuskausminančio efekto užtikrinimui.

102

Lokalinės vibracijos poveikio intensyvumas didinamas didinant spaudimą į masažuojamą vietą tiesiaeige linija lygiagrečiai raumenų skaidulų išilginei krypčiai, naudojant anksčiau aprašytus įvairius vibromasažo būdus - „glostymas” „trynimas” arba „maigymas”. Intensyvumas mažinamas, sumažinant vibratodo spaudimą į masažuojamą paviršių. Kad intensyvumas būtų sumažinamas iki minimumo, tarp vibratodo ir paviršiaus padedama elastinga plokštė (gumos, plastmasės arba kokia nors kitą medžiaga). Intensyvumas reguliuojamas vibracijos dažniu ir vibracijos amplitude.

Kadangi projekto tikslinę auditoriją sudarė pacientai, priklausantys socialinės rizikos grupei dėl nedarbingumo (nuo 4 mėnesių ir daugiau), o tai susiję su potencialia rizika prarasti darbą; turintys atramos–judėjimo aparato funkcinių sutrikimų (stuburo, kojų zonos, pvz.: traumos, raiščių plyšimai, potrauminės kontraktūros, lūžiai ir kt.), jų reabilitacijai buvo taikomas vibromasažas, naudojant įvairių būdų vibratodus. Vienas iš jų – pirštų pavidalo vibratodas su vertikaliu poveikiu ir reguliuojama amplitude (žiūr. 3.2., 3.3. pav.), kurio panaudojimas reabilitacijoje vizualiai pavaizduotas žemiau.

Naudojant šį vibratodą galima naudoti šešis vibracijos lygius (nuo 1 iki 6), amplitudė – nuo 0 iki 120 hz. Antgalis turi vieną galvutę su mažu paviršiaus plotu, vibracijos poveikis yra gilus ir judesius galima atlikti labai tiksliai. Šis antgalis naudojamas, kai maža amplitudė, ryškiai lokaliam poveikiui į raumens pritvirtinimo vietą (Achilo sausgyslė, trigalvio žasto raumens sausgyslės distalinė dalis, plaštakos raumenų sausgyslės).

103

3.2., 3.3. pav. Piršto pavidalo vibratodas, veikantis vertikaliai, reguliuojama amplitudė

Pirštų pavidalo vibratodas naudojamas nugaros - sprando dalies

masažui, nes masažas gerina raumenų darbingumą po nedidelio fizinio krūvio arba stuburo susirgimų – skoliozės, diskozės – atvejais (žiūr. 3.4. pav.). Čia naudojamas labilus vibromasažo metodas, kai vibratodas judinamas limfos tekėjimo kryptimi, jį judinant nepertraukiamai ir neatitraukiant nuo kūno paviršiaus, naudojant tiesiaeigius, spiralinius bei žiedinius judesius.

Specialistas vibromasažo metu turi užtikrinti kontaktą su pacientu, kad išvengtų minkštųjų ir kietųjų audinių pažeidimų dėl netinkamo vibratodo spaudimo arba amplitudės pasirinkimo.

104

3.4. pav. Sprando dalies masažas

Piršto pavidalo vibratodo pagalba masažuojamos pėdos (žiūr. 3.5. pav.) ir plaštakos (žiūr. 3.6. pav.), veikiami reflekso zonų taškai, kurie įtakoja paciento bendrą savijautą ir reabilituojamo asmens bendrą sveikatos būseną. Vibracijos lygis didinamas palaipsniui, o poveikis gana lėtas. Šiuo atveju naudojamas stabilaus metodo principas, kada vibratorius vienoje zonoje veikia 3 sekundes ir ilgiau. Vibratorius geriausiai veikia į vertikalų paviršių.

3.5. pav. Pėdos refleksinių zonų taškų masāžas

105

3.6. pav. Plaštakos refleksinių zonų taškų masažas

Pagal projekto reikalavimus pacientų reabilitacijai buvo naudojamas antro pobūdžio vibratodas – vibromasažo kūginis vibratodas, veikiantis vertikaliai ir horizontaliai, su reguliuojama amplitude (žiūr. 3.7., 3.8. pav.).

Atliekant vibromasažą su kūginiu vibratodu, naudojami šeši vibracijos lygiai (nuo 1 iki 6), amplitudė – nuo 0 iki 120 hz. Vibromasažas atliekamas, naudojant labilų metodą. Šis vibratodas naudojamas vietose, kur reikalinga, kad spaudimo jėga pasklistų tolygiai po vibruojamą paviršių ir nebūtų pažeidžiama audinių struktūra. Daugiausia tai naudojama per pirmus procedūrų kartus arba pacientams su padidintu jautrumu (kaklo zonoje, sąnariuose, raiščiuose, apie kulkšnis, apie plaštaką, pirštus). Kūginis vibratodas praktiškai nedaro jokios įtakos, atliekama lokalinė vibrostimuliacija didelėms raumenų grupėms, nes vibracijos jėga yra išskaidyta ir raumuo ją absorbuoja, rezonansinei bangai nepasiekus vibratodo.

106

3.7., 3.8. pav. Vibromasažo kūginis vibratodas su vertikaliu ir horizontaliu veikimu ir reguliuojama amplitude

Vibromasažo kūginio vibratodo su vertikaliu ir horizontaliu

poveikiu ir reguliuojama amplitude panaudojimas reabilitacijoje yra įvairiapusis. Jį patariama naudoti taip pat ir nugaros bei viršutinių galūnių masažui dėl darbingumo pagerinimo (žiūr. 3.9., 3.10. pav.). Vibratodas nepertraukiamai ir neatitraukiant nuo kūno paviršiaus judinamas limfos tekėjimo kryptimi, o tam naudojami įvairūs judesiai: tiesiaeigiai, spiraliniai, eskiziniai.

107

3.9. pav Nugaros ir viršutinių galūnių masažas

3.10. pav. Nugaros ir viršutinių galūnių masažas

108

Reabilitacijai naudojamas ir vibromasažo išlenktasis geležinis vibratodas su horizontaliu veikimu ir reguliuojama amplitude (žiūr. 3.11., 3.12. pav.).

3.11., 3.12. pav. Horizontalaus veikimo vibromasažo išlenktasis geležinis vibratodas su reguliuojama amplitude

Išlenktojo geležinio vibratodo naudojimui vibromasaže leidžiami

šeši vibracijos lygiai (nuo 1 iki 6) ir amplitudė – nuo 0 iki 120 hz. Vibromasažas atliekamas, naudojant labilų metodą. Šis vibratodas naudojamas lokalinei vibrostimuliacijai tokių kūno vietų, kurioms reikalingas gilus poveikis, apimant didesnį paviršaus plotą ribotomis sąlygomis. Pavyzdžiui, jis plačiai naudojamas stuburo vibrostimuliacijai, Achilo sausgyslės, raumenų sausgyslių bei kelio sąnarių vibromasažui, kad paveiktų vidines sąnarių struktūras, o taip pat gali veikti kryžkaulį

109

bei prie jo prigludusius raumenis, raiščius ir pėdos plantarines fascijas. Reikia atminti, jog, veikiant sąnarį reikia atsižvelgti į amplitudę bei spaudimo jėgą.

Vibromasažo išlenktojo geležinio vibratodo su horizontaliu veikimu ir reguliuojama amplitude panaudojimas yra daugiapusis. Jis naudojamas galūnių, sprando vibromasažui raumenų tonuso pagerinimui (žiūr. 3.13., 3.14. pav.). Galūnių masažo atveju naudojamas labilus vibromasažo metodas, kai vibratodas veikia horizontalia kryptimi, nepertraukiamai ir neatitraukiant nuo kūno paviršiaus judinamas limfos tekėjimo kryptimi, naudojant tiesiaeigius, eskizinius arba skersinius judesius.

3.13., 3.14. pav. Viršutinių ir apatinių galūnių vibromasažas

110

Projekto MODPART ribose buvo įgyti 4 vibratodai, įskaitant ir vibromasažo išlenktąjį guminį vibratodą, veikiantį horizontaliai ir su reguliuojama amplitude (žiūr. 3.15. pav.). Vibratodo bendrieji parametrai nesisikiria nuo anksčiau aprašytų, naudojami šeši vibracijos lygiai (nuo 1 iki 6) ir amplitudė – nuo 0 iki 120 hz. Vibromasažas atliekamas naudojant labilų ir stabilų metodą.

3.15. pav. Vibromasažo išlenktasis guminis vibratodas, veikiantis horizontaliai ir su reguliuojama amplitude

Vibromasažo išlenktasis guminis vibratodas dažniausiai

naudojamas grožio procedūroms – veido smulkiųjų raumenų masažui ir smulkiųjų raukšlelių išlyginimui, nes jis amortizuoja ir juo galima pagerinti audinių tonusą ir elastingumą. Vykdant projektą reabilitacijoje šis vibratodas nebuvo naudojamas, nes po kelių bandymų paaiškėjo, jog jis yra mažai efektyvus – su minimaliu poveikiu. Vibratodu nesinaudojo todėl, kad vibratodo gumuotas paviršius blogai slysta ir tokiu būdu apsunkinami masažo judesiai ir sumažėja poveikio efektyvumas.

Vibromasaže naudojami įvairūs būdai, prispaudžiant vibratodą prie masažuojamos zonos su jėga 0,2–1,0 kgf ir judinant jį greičiu 3–4 cm/sek, imituojamas masažo rankomis būdas „glostymas”. Prispaudžiant vibratodą prie masažuojamos zonos su jėga 2,0–4,0 kgf ir judinant jį greičiu 5–10 cm/sek, imituojamas masažo rankomis būdas „trynimas”.

111

Prispaudžiant vibratodą prie masažuojamos zonos su jėga 5–9 kgf ir judinant jį greičiu 2–3 cm/sek, imituojamas masažo rankomis būdas „maigymas”.

Vibromasažą galima atlikti kasdien, kas antrą dieną arba kas 2–3 dienos. Optimalus vienos zonos veikimo laikas yra nuo 3 iki 5 min. Masažo procedūrų skaičius nustatomas individualiai ir priklauso nuo organizmo bendros būsenos ir jo reakcijos į vibracijos poveikį (paprastai 10–15 procedūros). Projekto ribose tą nustato gydytojas–reabilitologas ir įrašo į paciento individualų reabilitacijos planą.

3.5. REKOMENDACIJOS

Vykdant projektą MODPART atlikti tyrimai tiek teoriškai, tiek praktikoje su projekto tiksline auditorija, leido parengti rekomendacijas vibromasažo metodikos įdiegimui pacientų reabilitacijai.

Vibromasažo seansus galima atlikti kasdieną, po 2–3 dienas iš eilės

su vienos dienos pertrauka, arba kas antrą dieną. Vibromasažo negalima atlikti nevalgius arba ne vėliau kaip 1,5–2 valandos po valgio. Iki vibromasažo seanso reikia vengti per daug didelio maisto davinio, nes tai gali sukelti problemas širdies–kraujagyslių sistemoje, ko pasekoje nebus pastebimi teigiami pokyčiai, atsiradę vibracijos poveikio dėka.

Vibratodą po kūną reikia vedžioti limfos tekėjimo kryptimi į

centrinius limfmazgius nuo distalinės raumens dalies į raumens centrą. Tai sudaro optimalias sąlygas limfos tekėjimui per apkrautus raumenis, pagerina kraujotaką ir limfos tekėjimą bei skatina medžiagų apykaitą.

Dirbant su lokalinio poveikio vibromasažuotoju atsižvelgiama į

vibromasažo metu naudojamus būdus - „glostymas”, „trynimas”, „maigymas”, ir į judesių pobūdį, kurie aprašyti skyriuje 2.2. Metodinių būdų pasirinkimas, lokalizacijos vieta, masažo trukmė pasirenkama pagal gydytojo–reabilitologo nurodymus.

Vibromasažas atliekamas ant specialios masažo kušetės ir jo

atlikimo procese reikia atsižvelgti į paciento subjektyvius pojūčius, kurie atsiranda lokalinės vibracijos poveikio metu. Negalima sukelti skausmo, o pacientams su padidintu odos jautrumu iki minimumo reikia sumažinti veikimo intensyvumą, pakeisti vibracijos dažnį arba amplitudę. Pacientui pasireiškia malonus šilumos pojūtis, kuris sukelia optimalų efektą

112

fiziologinių parametrų srityje ir teigiamai įtakoja raumenų funkcinę būseną.

Kad būtų pasiektas didesnis efektas, patariama lokalinį

vibromasažą derinti su manualiniu masažu. Šiuo atveju vibromasažas atliekamas seanso vidurinėje dalyje, manualiniu masažu pašildant raumenis, o pabaigoje atliekamas atvėsinimas, kuris taip pat sustiprina lokalinės vibracijos mechaninį efektyvumą fiziologinių parametrų srityje. Lokalinį vibromasažą taip pat galima derinti su kitomis procedūromis, pavyzdžiui, su pirtimi arba dušu, nes šiltas paviršius taip pat pagerina proceso efektyvumą.

Pacientams po endoprotezavimo, po osteosintezės operacijų tose

vietose negalima atlikti vibromasažo. Kontraindikacijos aprašytos 2 skyriuje.

113

Literatūros šaltiniai

1. Adams, R., White, B., Beckett, C. (2010). The Effects of Massage Therapy on Pain Management in the Acute Care Setting. International Journal of Therapeutic Massage and Bodywork. March 2010.

2. Altern, J. (2003). Effects of adjunctive Swedish massage and vibration therapy on short-term postoperative outcomes: a randomized, controlled trial. Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/ 12676037 (Skat.12.07.2013)

3. Bogaerts, A., Verschueren, S., Delecluse, C., Claessens, A.,L., Boonen, S. (2007). Effects of whole body vibration training on postural control in older individuāls: a 1 year randomized controlled trial. Gait&Posture 26, p. 30−316. Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/ 17074485 (Skat. 5.07.2013)

4. Beaudart, C., Maquet, D., Mannarino, M., Buckinx, F., Demonceau, M., Crielaard, J. M., Reginster, J. Y., Bruyère, O. (2013). Effects of 3 months of short sessions of controlled whole body vibrations on the risk of falls among nursing home residents. Pieejams: http://www.biomedcentral.com/1471-2318/13/42 (Skat. 5.07.2013.)

5. Bovenzi, M. (2005). Health effects of mechanical vibration. Giornale Italiano Di Medicina Del Lavoro Ed Ergonomia, p. 58−64. Pieejams http://www.worksafebc.com/health_care_providers/Assets/PDF/whole_body_vibration_low_back_pain_first_update.pdf (Skat. 5.07.2013)

6. Bovenzi, M. (2011). Hand-Transmitted Vibration. Pieejams http://www.ilo.org/oshenc/part-vi/vibration/item/789-hand-transmitted-vibration (Skat. 12.07.2013)

7. Clinical research (2005). Pieejams: http://vibromed.lv/index.php? page=clinical-research

8. Cochrane, Darryl (Physical Therapy Reviews. Dec 2011) Good vibrations? - The use of vibration therapy for exercise recovery, injury prevention and rehabilitation. Pieejams http://web.ebscohost.com/ ehost/detail?sid=dfbf35eb-2372-4b8b-9540-298ad91c1b5f%40sessionmgr14&vid=1&hid=23&bdata=JnNpdGU9ZWhvc3QtbGl2ZQ%3d%3d#db=hch&AN=70101141 (Skat. 2.07.2013)

9. Cardinale, M, Bosco, C. (2003). The use of vibration as an exercise intervention. Exercise and Sport Sciences Reviews, Vol 31, No 1, 2003., p. 3−7 Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/ PMC1725325/pdf/v039p00585.pdf (Skat. 5.07.2013)

10. Cardinale, M., Wakeling, J. (2005). Whole body vibration exercise: are vibrations good for you? Pieejams http://bjsm.bmj.com/content/ 39/9/585.full (Skat. 5.07.2013.)

114

11. Cormie, P., Deane, R., Triplett, N., McBride, J. (2006). Acu te effects of whole-body vibration on muscle activity, strength, and power. The Journal of Strength & Conditioning Research. May, 20(2), 2006., p. 257−61. Pieejams http://libres.uncg.edu/ir/asu/f/Triplett_Travis_ 2006_Acute_Effects.pdf (Skat. 5.07.2013.)

12. Ciematnieks, U. (2011). Lokālās vibrostimulācijas ietekme uz spēka izpausmēm. Pieejams http://www.lspa.lv/files/research/theses/ U.Ciematnieks/U.Ciematnieks_Darbs.pdf (Skat. 12.07.2013.)

13. Collinge, W., MacDonald, G., Walton, T., (2012). Massage in Supportive Cancer Care. Pieejams http://www.sciencedirect.com/science/article/ pii/S0749208111000982 (Skat. 31.08.2013.)

14. Dorland's Medical Dictionary for Health Consumers, (2007). By Saunders, an imprint of Elsevier, Inc. All rights reserved. Pieejams http://medical-dictionary.thefreedictionary.com/massage

15. Fizikālo faktoru izraisītā arodpataloģija. Pieejams http://www.balticseaosh.net/files/84.pdf (Skat. 2.07.2013.)

16. Henning, E., von Gierke, Anthony, Brammer, J. Effects of shock and vibration on humans. Pieejams http://cursos.itcg.edu.mx/libros/ Libros%20y%20Manuales%20de%20Ingenieria/Engineering%20Books/Harris__Shock_And_Vibration_Handbook/HARRIS~1.-HA/70811_42.pdf (Skat.12.07.2013.)

17. Masāžas paņēmieni. Pieejams http://www.irlaiks.lv/health/diet/ extraordinary/article.php?id=3562531 (Skat. 18.04.2010.)

18. Ingraham, P. (2012). Deep Friction Massage Therapy for Tendonitis. Pieejams http://saveyourself.ca/articles/frictions.php (Skat. 18.07.2013.)

19. Komarova, L. A., Korshunova, N. A., Nenasheva, T. V. (1994). The effect of electrostatic vibromassage on the neuromotor function of patients operated on for intervertebral disk hernia. [Comparative Study, Journal Article]Vopr Kurortol Fizioter Lech Fiz Kult 1994 Sep-Oct; (5):21−3.

20. Krauksts, V., Ciematnieks, U., Cupriks, L., Krauksts, K., Nemcenko, A. (2011). Local vibration in strength endurance development. Abstracts of 4th Baltie Sport conference. University Of Tartu, Tartu, 2011., p. 104.

21. Kandaurova, Petrovskaja, A., Zeļonkins, E., Ačkasova, G. (2001). Deguna dobumu gļotādas vazomotorās disfunkcijas vibroterapija akūta vidējā otīta gadījumā. Pieejams http://vibromed.lv/index.php?page=pet-01 (Skat. 11.07.2013.)

22. Kellog, J. H. (1985). The Art of Massage. The Prodedures of Massage. Pieejams http://www.mcmillinmedia.com/eamt/files/kellogg/ch6.html (Skat. 18.07.2013.)

23. Kuzņecovs, A., Boiko, A., Kabanovs, A., Šeļakina, L., Daminovs, V., Šagajevs, A. (2005). Atjaunojošā statokinezimetriskā metodika un selektīvā vibrostimulācija pacientu ar išēmisko insultu reHabilitācijā. Pieejams http://vibromed.lv/index.php?page=pet-06 (Skat. 11.07.2013.)

24. Loma Linda Univesity (2013). Battle creek and health reform. Pieejams http://www.llu.edu/central/info/legacy/chapter14.page (Skat. 11.07.2013.)

115

25. Latvijas Veselības Portāls (2012). Elpceļu, plaušu saslimšanas. Pieejams http://www.medicine.lv/raksti/alkaloze_pme (Skat. 16.07.2013.)

26. Logvinov, S. V., Levitskiĭ, E. F,, Strelis, L. P. (1997). A morphofunctional validation of the use of electrostimulation by paired impulses combined with vibromassage for the treatment of patients with trauma to the peripheral nerves of the extremities. [Comparative Study, English Abstract, Journal Article] Vopr Kurortol Fizioter Lech Fiz Kult 1997 Nov-Dec; (6):32−4.

27. Lohman, E. B, Petrofsky, J. S, Maloney-Hinds,C., Betts-Schwab, H., Thorpe, D. (2007). The effect of whole body vibration on lower extremity skin blood fl ow in normal subjects. Pieejams http://www.powerplate.fr/etudes/Lohman_EffectWBVBloodFlow.pdf (Skat. 23.07.2013.)

28. Lund, I., Yu, Ch., Uvnas-Moberg, K., Yu, J. W. Ch., Kurosawa, W., Agren, G., RoseÂ, A., Lekman, M., Lundeberg, T. (2002). Repeated massage-like stimulation induces long-term efects on nociception: contribution of oxytocinergic mechanisms. European Journal of Neuroscience. Jul 2002, Vol. 16 Issue 2, p. 330−338.

29. Ma, L., Fei, P., Zhang, J., Zhao, G. (2012). Metamorphic mechanism analysis of a Chinese massage Robot End- Effector. Pieejams http://link.springer.com/chapter/10.1007/978-1-4471-4141-9_51# (Skat. 31.08.2013.)

30. Mayo Clinic staff- Massage. (2013). Get in touch with its many benefits. Pieejams http://www.mayoclinic.com/print/massage/SA00082/METHOD=print (Skat. 2.07.2013.)

31. National Center for Complementary and Alternative (NCCAM) (2010). Medicine- Masage therapy: An Introduction. Pieejams http://nccam.nih.gov/health/massage/massageintroduction.htm (Skat. 2.07.2013.)

32. Nazarov, V., Zilinsky, L. (1984). Enhanced development of shoulder-joint flexibility in athletes. Theory And Practice Of Physical Culture, Moscow, 10, 1984., p. 28−30.

33. Ņemčenko, A. (2005). Indikācijas. Pieejams http://vibromed.lv/ index.php?page=indikacijas. (Skat. 12.07.2013.)

34. Power Core Fitness (2012). What is Whole Body Vibration?-History. Pieejams http://powercorevibration.com/what-is-whole-bodyvibration/history/ (Skat. 12.07.2013.)

35. Populārā medicīnas enciklopēdija internetā (1984). Audu acidoze. Pieejams http://www.neslimo.lv/pme/?name=acidoze (Skat. 16.07.2013.)

36. Prilutsky, B. (2002). Twelve kneading/petrissage techniques. Pieejams http://medicalmassage-edu.com/twelve-kneadingpetrissage-techniques (Skat. 18.07.2013.)

37. Rubens, O., Eglīte, M. (2005). Vibrācija un Vibrācijas slimība. Doctus, aprīlis, 2005. Pieejams http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=103 (Skat. 2.07.2013.)

116

38. Rauch, F. (2009). Vibration therapy. Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19740225/ (Skat. 2.07.2013.)

39. Seraia, E. V., Lapshin, V. P., Loginov, L. P. (2002). Comparative efficacy of various massage techniques in the rehabilitation treatment of patients with inhalation trauma early after admission to the hospital., [Comparative Study, English Abstract, Journal Article] Vopr Kurortol Fizioter Lech Fiz Kult 2002 Sep-Oct; (5):32−3.

40. Schyns, F. (2010). A study into the effects of whole body vibration in MS. Pieejams: http://www.mstrust.org.uk/professionals/information/wayahead/articles/14022010_06.jsp (Skat. 23.07.2013.)

41. The Battle Creek Vibratory Chair, ca. (1900). Pieejams: http://www.museumofquackery.com/devices/k-chair.htm

42. Vibrant Medical (2006). Vibro- Pulse Venous leg Ulcer treatment. Pieejams http://www.vibrantmedical.co.uk/legulcers.htm (Skat. 23.07.2013.)

43. Whole Body Vibration History & Evolution. Pieejams http://bodyvibrationpros.com/whole-body-vibration-history-evolution

44. Zonne, I. (2005). Pieejams http://vibromed.lv/index.php?page=ko-spej-vibromasaza (Skat. 2.07.2013.)

45. Zeidlers, I. (2004). Klīniskā fizikālā medicīna. Rīga: Nacionālais apgāds, 30. lpp.

46. Zeidlers, I. (2006). Ārstnieciskā masāža. Rīga: Avots, 7.−99. lpp. 47. Zielnik-Jurkiewicz, B., Olszewska-Sosińska, O. (2005). Vibro-pressure

massage and vibro-aerosols in the treatment of middle ear diseases in children and youth. Pieejams http://www.ncbi.nlm.nih.gov/ pubmed/16117397 (Skat. 18.07.2013.)

48. Вибромассаж. Pieejams http://www.km.ru/zdorove/encyclopedia/ vibromassazh (Skat. 3.07.2013.)

49. Иволгина, И. Г.(1967). Непосредственные и отдаленные результаты лечения больных бронхиальной астмой вибрацией области надпочечников и электрофорезом раствора караченской грязи. Pieejams http://vibromed.lv/index.php?page=iss-06 (Skat. 12.07.2013.)

50. Назаров, В. Т., Спивак, Г. А., (1987). Развитие силовых качеств спортсменов методом биомеханической стимуляции. Теория и практика физ. культуры, №12.

117

1.pielikums

LAT-LIT projekts LLIV-223 „Designing a Model Geared towards Participation of People at Social

Risk Groups in the Labour Market” (MODPART)

ANKETA

Jūs tiekat aicināts/a projekta „Designing a Model Geared towards Participation of People at Social Risk Groups in the Labour Market” (MODPART) ietvaros piedalīties pētījumā par inovatīvo tehnoloģiju izmantošanas iespējām veselības uzlabošanā. Jūsu piedalīšanās ir pilnīgi brīvprātīga. Jūsu aizpildītās anketas tiks uzskatītās kā piekrišana līdzdalībai pētījumā un datu tālākai apstrādei. Visi iegūtie dati tiks saglabāti konfidenciāli un zinātniskajos pētījumos tiks izmantoti tikai apkopoto rezultātu veidā.

Vārds, uzvārds _________________________________________________________________

1. Vecums

16 – 29 gadi 40 – 49 gadi 60-65 gadi 30 – 39 gadi 50 – 59 gadi

2. Dzīvesvieta

pilsētā laukos

3. Izglītība

nav pamatizglītība arodizglītība vidējā profesionālā

izglītība

pamatizglītība vidējā izglītība augstākā

118

4. Cik ilgi Jūs neesat aktīvi iesaistīts darba tirgū?

līdz 6 mēnešiem

no 6 mēnešiem līdz gadam

no 1 līdz 3 gadiem

ilgāk

5. Atzīmējiet, lūdzu, galvenos iemeslus, kas kavē Jūsu

iekļaušanos darba tirgū?

ilgstoša darba nespējas lapa pēc traumas

grūtības pārvietoties ārpus mājas

veselības stāvoklim neatbilstoša darba vide vai iepriekš apgūtā

specialitāte

informācijas trūkums par atbalsta iespējām cilvēkiem ar kustību

traucējumiem

darba devēju nevēlēšanās pieņemt darbā cilvēku ar veselības

problēmām

cits variants

6. Lūdzu, salīdziniet savu veselības stāvokli šogad un gadu

iepriekš!

Daudz labāka Tāpat kā Daudz sliktāka

iepriekš

Nedaudz labāka Nedaudz Grūti teikt

sliktāka

119

7. Cik lielā mērā pēdējā mēneša laikā Jūsu fiziskā veselība ir traucējusi veikt ikdienas darbus?

Nepārtraukti Bieži Dažreiz Reti Nekad

8. Cik lielā mērā pēdējā mēneša laikā Jūsu fiziskā veselība ir

traucējusi komunikācijai ar ģimeni, draugiem, darba biedriem utt.?

Nepārtraukti Bieži Dažreiz Reti Nekad

9. Kā Jūs savu veselību vērtējat kopumā?

Zem katra virsraksta atzīmējiet VIENU rūtiņu blakus tam apgalvojumam, kurš vislabāk apraksta, kāda ir jūsu veselība ŠODIEN PĀRVIETOŠANĀS SPĒJAS Staigāšana man nesagādā problēmas Staigāšana man sagādā nelielas problēmas Staigāšana man sagādā vidējas problēmas Staigāšana man sagādā lielas problēmas Es nespēju staigāt SEVIS APKOPŠANA Mazgāšanās vai ģērbšanās man nesagādā problēmas Mazgāšanās vai ģērbšanās man sagādā nelielas problēmas Mazgāšanās vai ģērbšanās man sagādā vidējas problēmas Mazgāšanās vai ģērbšanās man sagādā lielas problēmas Es nespēju pats/i nomazgāties vai apģērbties IKDIENAS DARBĪBAS (piem., darbs, mācības, mājas pienākumi, darbi ģimenē vai izklaide) Ikdienas darbības man nesagādā problēmas Ikdienas darbības man sagādā nelielas problēmas Ikdienas darbības man sagādā vidējas problēmas Ikdienas darbības man sagādā lielas problēmas Es nespēju veikt savas ikdienas darbības

120

SĀPES/DISKOMFORTS Es neizjūtu sāpes vai diskomfortu Es izjūtu vieglas sāpes vai diskomfortu Es izjūtu vidējas sāpes vai diskomfortu Es izjūtu stipras sāpes vai diskomfortu Es izjūtu ļoti stipras sāpes vai diskomfortu TRAUKSME/DEPRESIJA Es neesmu satraukts/a vai iegrimis/usi depresijā Es esmu nedaudz satraukts/a vai iegrimis/usi depresijā Es esmu vidēji satraukts/a vai iegrimis/usi depresijā Es esmu nopietni satraukts/a vai iegrimis/usi depresijā Mani ir pārņēmis ļoti stiprs satraukums vai ļoti stipra depresija

121

Latvia (Latvian) © 2012 EuroQol Group. EQ-5D™ is a trade mark of the EuroQol Group

Mēs vēlamies zināt, cik laba vai slikta

ir jūsu veselība ŠODIEN.

Šī skala ir numurēta ar skaitļiem no 0 līdz 100.

100 nozīmē vislabāko veselību, kādu jūs varat iedomāties. 0 nozīmē vissliktāko veselību, kādu jūs varat iedomāties.

Atzīmējiet ar X uz skalas, lai norādītu, kāda ir jūsu veselība ŠODIEN.

10

0

20

30

40

50

60

80

70

90

100

5

15

25

35

45

55

75

65

85

95

Vislabākā veselība, kādu jūs varat iedomāties

Vissliktākā veselība, kādu jūs varat iedomāties

122

Tagad zemāk redzamajā lodziņā

pierakstiet skaitli, kuru jūs atzīmējāt uz skalas.

JŪSU VESELĪBA ŠODIEN =

Latvia (Latvian) © 2012 EuroQol Group. EQ-5D™ is a trade mark of the EuroQol Group

N.p. k.

Aktivitāte Nekad Reti Bieži Vienmēr

1. Ikdienas staigāšana 2. Garāku ceļa posmu veikšana

kājām (vairāk par km)

3. Īsu ceļa posmu veikšana kājām (līdz 1 km)

4. Skriešana 5. Kāpšana pa kāpnēm vairākus

stāvus

6. Kāpšana pa kāpnēm vienu stāvu

7. Noliekšanās 8. Nomešanās uz ceļiem 9. Saliekšanās uz priekšu

10. Dažādu priekšmetu celšana 11. Ilgstoša sēdēšana (ilgāk par

stundu)

12. Ilgāka stāvēšana 13. Iepirkumu nešana 14. Darbs ar putekļu sūcēju vai

citi tamlīdzīgi uzkopšanas darbi.

15. Pašaprūpe (mazgāšanās, ģērbšanās utt.)

123

10. Raksturojiet, kuras no minētajām aktivitātēm un cik bieži sagādā Jums problēmas! ________________________________________________________________________________________ ________________________________________________________________________________________ ________________________________________________________________________________________

11. Izlasiet apgalvojumus! Atzīmējiet sev atbilstošāku variantu!

N.p. k.

Apgalvojums Jā Vairāk jā nekā

nē

Vairāk nē nekā

jā Jā

1. Es saslimstu biežāk nekā citi cilvēki

2. Kopumā mans veselības stāvoklis ir tāds pats kā citiem

3. Domāju, ka turpmāk mana veselība pasliktināsies

4. Dalība nodarbībās uzlabos manas spējas veikt ikdienas aktivitātes

5. Dalība projektā uzlabos manu kopējo fizisko stāvokli

6. Dalība projektā palielinās manu muskuļu spēku

7. Dalība projektā uzlabos manu psiholoģisko stāvokli

8. Dalība projektā sekmēs manu atgriešanos darba tirgū

Paldies!

124

2.pielikums

LAT-LIT projekts LLIV-223 „Designing a Model Geared towards Participation of People at Social

Risk Groups in the Labour Market” (MODPART)

DALĪBNIEKA REHABILITĀCIJAS MEDICĪNISKĀ KARTE

1. Pacienta vārds, uzvārds ______________________________ Vecums __________

2. Pacienta nodarbošanās ___________________________________________________

3. Nodarbošanās ar fiziskiem vingrinājumiem un sportu (sistemātiskums, cik ilgi) _________________________________________________

4. Datums, kad pacients ieguvis traumu; iestājas (dd.mm.gggg.):

5. Pirmreizējās apskates datums (dd.mm.gggg.)

6. Fizioterapeitiskās ārstēšanas sākums un beigas: ______________________

7. Klīniskā diagnoze _________________________________________________________

8. Blakusdiagnoze: __________________________________________________________ ______________________________________________________________________________ (SAS, Elpošanas sistēma, KZT, NS, traumas, citi)

9. Anamnēze, veikta ārstēšana ______________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________

10. Pacienta sūdzības ______________________________________________________________________________

125

11. Objektīvais stāvoklis: ______________________________________________________________________________

12. Ierobežojumi fizioterapijas aktivitātēm, atsevišķām tehnikām vai tehnoloģijām: ______________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________

13. Palīglīdzekļi, ko pacients lieto: ______________________________________________________________________________

14. Būtiskie izmeklējumi (datums, slēdziens): ______________________________________________________________________________

15. Īpašas pielietotās terapijas metodes (piem. barokamera): ______________________________________________________________________________

Fiziskais funkcionālais stāvoklis:

Apskate: Stāja Gaita

Frontālā plakne

Sagitālā plakne

balsta fāze: papēža pieskāriens dxtr sin pārvēliens dxtr sin atspēriens dxtr sin vēziena fāze dxtr sin ķermeņa augšdaļas derotācija soļu garums, platums, virziens gaitas ātrums vertikālas, horizontālas svārstības

_______________________________________ _______________________________________

antalģiska hemiparētiskā cits

___________________________________

126

Aktīvo kustību ierobežojumi:

mugurkaulā:

C daļa flex ext lat.flex dxtr /sin rot. dxtr /sin Th daļa flex ext lat.flex dxtr /sin rot. dxtr /sin L daļa flex ext lat.flex dxtr /sin rot. dxtr /sin

rokās _______________________________________________________________

______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________

kājās _______________________________________________________________ ______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________

Kustību kvalitāte: ______________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________

Pasīvo kustību ierobežojumi: _________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________

Muskuļu spēks (0-5 balles, vājie mm.): _______________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________

Muskuļu garums: ______________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________

Muskuļu tonuss: _______________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________

127

Lokālā apvidus apskate un palpācija:

Palpācija dxt sin saspringums sāpes saspringums sāpes (+/++/+++) (+) (+/++/+++) (+)

proc.spinosi paravertebrālie mm:

C daļā Th daļā L daļā

os occipitale mala m.trapezius augšējās šķiedras

m.levator scapulae m.quadratus lumborum iegurņa saites hamstringi m.teres minor m.subscapularis m.tensor fasciae latae m.gastrocnermius

Sāpju lokalizācija: ______________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________ Sāpju stiprums: ________________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________ Tūskas: __________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________ Rētaudi: _________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________

128

Funkcionālā izmeklēšana:

Aktīvā, pasīva mobilitāte

Kustība Labā puse

(Kustību apjoms) Kreisā puse

(Kustību apjoms) Norma

Plecu locītava: Aktīvi Pasīvi Aktīvi Pasīvi

Fleksija 160° - 180° Ekstenzija 30° - 50° ABD 150° - 180° ADD 40° - 60° Rot.interna 70° - 90° Rot.externa 80° - 90°

Elkoņa locītava:

Fleksija 120° - 160° Ekstensija 0° Pronācija 70° - 80° Supinācija 80° - 90°

Plaukstas locītava:

Fleksija 75° - 90° Ekstensija 65° - 70°

Gūžas locītava:

Flekksija 110° - 125° Ekstenzija 10° - 30° ABD 40° - 55° ADD 30° - 40°

Ceļa locītava:

Fleksija 120° - 160° Ekstensija 0°

Pēdas locītava:

Dorsāla fleksija 10° - 20° Plantāra fleksija 40° - 50°

129

Muskuļu spēks

Muskulis Kreisā puse Labā puse

Kakla fleksori Kakla eksensori m.deltoideus m.supraspinatus m.biceps brachii m.triceps brachii mm.rhomboideus m.trapezius

Pars descendens

Pars transversa

Pars ascendens

Pirkstu fleksori Pirkstu ekstensori m.quadriceps femoris m.gluteus maximus mm.gluteus munimus et medius

m.iliopsoas īsie adduktori m.tibialis anterior m.peroneus longus m.triceps surae

Neiroloģiskā izmeklēšana (speciālie testi, līdzsvars, koordinācija, jušana, refleksi):

Speciālie testi:

Komentāri: Jušana: virspusējā ____________________________ dziļā ____________________________ Piezīmes: __________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________

130

Rehabilitācijas mērķi Galvenā problēma ______________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________ Rehabilitācijas īstermiņa mērķi ______________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________ Rehabilitācijas plāni ___________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________ Datums _________________________________________________________________ Rezultāti: Mērķi: sasniegtie daļēji sasniegti nav sasniegti Rekomendācijas: _______________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________

131

LAT-LIT projekts LLIV-223 „Designing a Model Geared towards Participation of People at Social

Risk Groups in the Labour Market” (MODPART)

INDIVIDUĀLAIS REHABILITĀCIJAS PLĀNS PERSONAS PAŠNOVĒRTĒJUMS

1. Vārds _______________________________________________________________________ 2. Uzvārds ____________________________________________________________________ 3. Personas kods _____________________________________________________________ 4. Dzīvesvietas adrese:

4.1. deklarētā adrese __________________________________________________ 4.2. faktiskā adrese ___________________________________________________

5. Kontaktinformācija: 5.1. tālruņa numurs ___________________________________________________ 5.2. e-pasta adrese ____________________________________________________

6. Darbavieta (bērniem un studējošiem – izglītības iestādes nosaukums) _______________________________________________________________ ______________________________________________________________________________

7. Nodarbošanās (profesija) _______________________________________________ ______________________________________________________________________________

8. Ziņas par veselības stāvokli, funkcionēšanas ierobežojumiem un sagaidāmajiem rehabilitācijas rezultātiem: 8.1. situācijas apraksts un veselības traucējumi ___________________

______________________________________________________________________ 8.2. funkcionēšanas ierobežojumi (problēmas noteiktu darbību

veikšanā) ___________________________________________________________ ______________________________________________________________________

8.3. rehabilitācijas mērķi (norādīt, ko persona vēlas sasniegt) ______________________________________________________________________

9. Vārds, uzvārds, paraksts _________________________________________________ 10. Datums (dd.mm.gggg.) __________________________________________________

132

II. Personas novērtējums

11. Plāns tiek izstrādāts (vajadzīgo atzīmēt): 11.1. pirmreizēji 11.2. atkārtoti

12. Ziņas par iepriekšējo rehabilitācijas plānu: 12.1. iestāde, kura izstrādājusi plānu (nosaukums) ________________

______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________

12.2. datums, kad plāns izstrādāts (dd.mm.gggg.) __________________ 12.3. galvenie rehabilitācijas mērķi ___________________________________

______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________

12.4. rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs __________________________ 12.5. rehabilitācijas rezultāts ___________________________________________

13. Prognozētās invaliditātes (norādīt diagnozes kodu pēc SSK – 10)3:

13.1. pamatslimība . 13.2. blakusslimība .

13.3. sarežģījumi . 14. Darbnespējas laiks (nedēļās) (norādīt un vajadzīgo atzīmēt)

14.1. ar pārtraukumiem 14.2. nepārtraukts

15. Veselības stāvokļa novērtējums: īsa anamnēze, diagnostiskie izmeklējumi, slimības gaita, ārstēšana, pacienta veselības stāvoklis (nosūtot uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju)

_______________________________________________________________________________ _______________________________________________________________________________ _______________________________________________________________________________ 15.1. Funkcionēšanas novērtēšana:

15.1.1. funkcionēšanas ierobežojumi orgānu vai orgānu sistēmu līmenī ___________________________________________ _____________________________________________________________ _____________________________________________________________

15.1.2. funkcionēšanas ierobežojumi aktivitāšu un līdzdalības līmenī ________________________________________

15.1.3. vides un personības faktori, kuri nosaka ierobežojumus aktivitāšu un līdzdalības līmenī _____________________________________________________________ _____________________________________________________________

133

16. Medicīniskās rehabilitācijas ilgtermiņa mērķi _________________________ ______________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________

17. Medicīniskās rehabilitācijas īstermiņa mērķi _________________________ ______________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________

18. Plāna pasākumi un termiņi: _______________________________________________________________________________ _______________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________

19. Ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas pasākumi

Nr. p.k.

Pasākumi Termiņi Sasniedzamie

rezultāti Piezīmes

1. 2. 3.

20. Persona, kurai plāns tiek izstrādāts, vai tās likumiskais pārstāvis

(vārds, uzvārds, paraksts) – piekrišanas apliecinājums ______________ ______________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________________

21. Datums (dd.m.gggg.) _____________________________________________________