Valmieras Pārgaujas Ģimnāzija

11.d klases Jāņa Cīruļa

Patstāvīgais darbs politologu skolai

30.10.2006

Vienpartiju un divpartiju politiskā sistēma.

1) Masu saziņas līdzekļi. Nozīmīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tie

atspoguļo apkārt notiekošo. Dažkārt tie var būt vienīgie informācijas avoti, tādējādi to

nozīme pieaug, un tie var kļūt par nozīmīgu ieroci attiecīgās rokās.

Vienpartiju sistēmās lielākā daļa masu saziņas līdzekļi ir likvidēti. Atlikusī

daļa ir pakļauta stingrai cenzūrai. Īpaša loma atvēlēta partiju slavinošajiem masu

saziņas līdzekļiem. Tajos tiek pausta partijas valdes ideoloģija un atspēkoti, noraidīti

ārvalstu paustie fakti. Tie tiek izmantoti partijas oficiālai propagandai un tās draudu

nomelnošanai.

Divpartiju sistēmās masu saziņas līdzekļiem nav ierobežojumi. Tie pauž savus

uzskatus pēc brīvās gribas. Partijas var paust savus uzskatus un tām ir arī jāsaņem

kritika neviens masu saziņas līdzeklis piespiedu kārtā netiek pakļauts cenzūrai un

ierobežojumiem.

2) Attieksme pret citādi domājošiem. Šis faktors nosaka to cik brīvi var justies

cilvēks ar atsevišķu etnisko, sociālo stāvokli, cik brīvi attiecīgais indivīds var paust

savus uzskatus, cīnoties par saviem mērķiem vienlaikus integrējoties sabiedrībā.

Vienpartiju sistēmā šāda brīvdomība netiek pieļauta. Jebkurš citādi domājošs

indivīds, kurš pauž pretējus uzskatus partijas propagandētajiem politiskajiem,

sociālajiem un ekonomiskajiem uzskatiem, tiek uzskatīts par draudu iekārtai. Šādu

draudu likvidēšanai izmanto sodus, represijas. Lai cīnītos pret šiem partijas

ienaidniekiem, ir izveidotas īpašas represīvās struktūras, kas atrodas ciešā valdības

pakļautībā

Divpartiju sistēmā cilvēkam ir tiesības paust savus uzskatus, justies

pilnvērtīgam sabiedrībā, saņemot vienlīdzīgu sabiedrības un varas attieksmi.

Nevienam nav dotas tiesības sodīt par to, ja vien nepauž galēji radikālus ar satversmi

pretrunīgus uzskatus.

3) Patriotiskās jūtas. Tas kā cilvēks uztver un apzinās savu piederību tautai,

partijai un zemei uz kuras dzīvo.

Vienpartiju sistēmā vairumam nav šādu jūtu, tie jūt nepatiku pret šo iekārtu.

Patstāvīgās propagandas ietekmē viņi kļuvuši arvien bezcerīgāki, apātiskāki, laikam

ejot viņi pakļaujoties partijas uzskatiem sākot uztvert tos kā pašsaprotamu lietu un vēl

pēc kāda laika tie vairs negrib pārmaiņas, Mūsdienās tas galvenokārt novērojams

islāma valstu teokrātiskajos režīmos –Irānā, Saūda Arābijā.

Divpartiju sistēmā iedzīvotājs jūtas piederīgs savai tautai, zemei un izjūt

atbildību un ir gatavs cīnīties par šīm vērtībām,

Jānis Ikstens (2001) Politikas pamati, izdevniecība zvaigzne ABC, Rīgā

Vita krieviņa (2000) Pasaules vēsture īss izklāsts, zvaigzne ABC, Rīgā