Kas atrodas Pāvila un Dēmetrija rokās?

Izgrieziet un salīmējiet aploksnītes. Izgrieziet Pāvila un Dēmetrija rokas un monētas. Katra roku pāra aizmugurējā pusē pielīmējiet pa vienai aploksnītei tā, lai stāstot par Pāvilu un Dēmetriju, no tām var ņemt ārā dažādus priekšmetus. Pāvila aploksnes saturs: adata un diegs, auduma gabaliņš, plāksteris, krusts no kartona, monētas. Dēmetrija aploksnes saturs: izgrieztās monētas ar Efezas dievietes Artemīdas attēlu.

Stāstāmā daļa: Šīs ir Pāvila rokas. Pāvils strādāja pats ar savām rokām un pelnīja naudu. Viņš dalījās ar savu naudu ar nabagiem (Ap.d. 20:33-35). /Izņemiet no aploksnes monētas un ļaujiet bērniem tās apskatīt./ Vai jūs zināt ar ko nodarbojās Pāvils? Viņš šuva teltis (Ap.d. 18:3). /Izņemiet no aploksnes adatu, diegu un auduma gabaliņu./ Tomēr telšu taisīšana nebija Pāvila galvenā nodarbošanās. (Ap.d. 26:16). Dievs aicināja Pāvilu liecināt par Glābēju- Jēzu Kristu un mudināt cilvēkus nožēlot savus grēkus. /Izņemiet krustiņu un parādiet to bērniem./ Dievs darīja lielus brīnumus caur Pāvila rokām. (Ap.d. 19:11) /Izņemiet plāksteri- dziedināšanas simbolu./ Pāvila rokas bija devīgas un atvērtas, lai palīdzētu. Šīs rokas ir Dieva kalpa rokas.

Tagad apskatīsim sudrabkaļa Dēmetrija rokas. Viņš darināja no sudraba nelielus dievietes Artemīdas tempļa modelīšus. /Izņemiet no aploksnes izgrieztās monētas un ļaujiet bērniem tās apskatīt./ Dēmetrijs pārdeva šādus Artemīdas tempļa modeļus pilsētas ciemiņiem, kas ticēja, ka tas dos viņiem laimi un pasargās no ļaunuma. Šādā veidā Dēmetrijs pelnīja naudu. (Pielīmējiet papīra monētas pie viņa rokām.) Kādu dienu Dēmetrijs pamanīja, ka viņa izgatavotos tempļus cilvēki sāka pirkt arvien retāk. Pie tā viņš vainoja Pāvilu, jo Pāvils cilvēkiem sludināja, ka izgatavotajiem tēliem nav nekāda spēka, ka vienīgais patiesais Dievs ir Jēzus Kristus. Daudzi cilvēki sāka ticēt Pāvila teiktajam un atteicās no elku dieviem.

Ar ko ir aizņemtas tavas rokas? Vai tās ir atvērtas, lai palīdzētu, dalītos, samīļotu, slavētu ar tām Dievu?

Var izgatavot arī savas rokas, tās nozīmējot uz biezas lapas. Virspusē var uzrakstīt Zelta pantu.

Savtīgais krokodils.

Dziļi mežā kādā upē dzīvoja liels krokodils. Viņš bija ļoti savtīgs krokodils. Vai tu zini, ko nozīmē vārds „savtīgs”? Tas nozīmē, ka krokodils nekad negribēja dalīties, bet visu vēlējā

iegūt tikai sev. Viņš negribēja, lai kāds dzīvnieks dzertu vai peldētos šajā upē. Viņš domāja, ka tā ir VIŅA upe.

Katru dienu viņš biedēja meža zvērus un rūca: „Ejiet projām no MANAS upes! Tā ir MANA upe! Ja jūs tuvosieties manai upei, tad es jūs apēdīšu!”

Visi dzīvnieki baidījās no savtīgā un dusmīgā krokodila. Pat zivis, krabji un vardes no viņa baidījās- visi aizpeldēja dzīvot citā upē.

Meža dzīvnieki bieži bija izslāpuši.Vai tu zini, ko nozīmē vārds “izslāpuši”? Tas nozīmē, ka viņiem ļoti gribējās dzert. Dzīvnieki baidījās no savtīgā krokodila, tādēļ viņi gāja

padzerties uz citu upi, kas atradās ļoti tālu.

Kādu dienu meža iemītnieki sadzirdēja skaļus saucienus: „Auuuuu!!!!” Visi saskrēja skatīties, kas tur sāpēs tā raud! „Auuuu... aiiii... uiiii!”

Tas taču savtīgais krokodils! Meža zvēri dusmīgi teica: „Tā viņam vajag!” „Tu mums neļāvi padzerties un peldēties upē, tāpēc mēs tev nepalīdzēsim!”

Pēkšņi maza pelīte uzlēca krokodilam uz vēdera un teica visiem meža zvēriem: „Tā nedrīkst! Vai tad jūs neatceraties, ka Jēzus teica, ka vajag mīlēt arī savus ienaidniekus-

tos, kas mums dara pāri? Mums jāpalīdz krokodilam!”

Pelīte pajautāja, kas krokodilam sāp. Krokodils atvēra savu lielo muti un teica: „Man sāp zobs! Palīdziet man, lūdzu.” Pelīte žigli ieskrēja krokodilam mutē un atrada bojāto zobu.

Viņš bija ļoti sabojāts un kustējās. Pelīte pavilka to, un zobs bija ārā. „Tev biežāk jāmazgā zobi, tad tie nebojāsies!” Pelīte pamācīja krokodilu.

Tā nu krokodilam zobi vairs nesāpēja! Viņš paprasīja meža zvēriem piedošanu un aicināja visus uz upi. Krokodils sāka dalīties un nebija vairs savtīgs, viņs saprata, ka SKOPUĻI nevienam nepatīk. Viņam tagad bija daudz draugu, un viņš bija laimīgs!