Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda aktualitātes

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

VRAA FONDU ZIŅAS 2013. Nr. 11

ĪSTENOTIE STRUKTŪRFONDU PROJEKTI

NOSLĒGTĀS VIENOŠANĀS

LATVIJAS ARHITEKTŪRAS BALVA

ĪSTENOTIE PROJEKTI

Šis pavasaris bija iezīmīgs ar vairāku gan reģiona, gan visas Latvijas mērogā nozīmīgu

kultūras objektu renovēšanas un būvēšanas pabeigšanu. 24.aprīlī tika svinīgi atklāts Marka

Rotko mākslas centrs, 30.maijā ar vērienīgu koncertu - Latgales vēstniecība „Gors”, maijā

vēl turpinājās apzaļumošanas un labiekārtošanas darbi Alūksnes Mākslas skolā, kas atrodas

Vecajā jeb Ezermalas pilī. Par dažiem no projektiem jau rakstījām iepriekšējās Fondu Ziņās,

bet par to, kā projektu īstenotāji vērtē rezultātu un kā šie kultūrvides objekti attīstās pēc

rekonstrukcijas darbu pabeigšanas, uzzināsit nākamajās Fondu Ziņās vasaras beigās. Šajā

numurā piedāvājam vizuālu ieskatu realizētajos projektos/ paveiktajā.

Marka Rotko mākslas centrs

Alūksnes Mākslas skola

Latgales vēstniecība „Gors”

NOSLĒGTĀS VIENOŠANĀS

Turpinot Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanu, Valsts reģionālās attīstības

aģentūra, īstenojot ES projektu „Tehniskā palīdzība Valsts reģionālās attīstības

aģentūras Eiropas Savienības fondu aktivitāšu administrēšanai”, 2013.gada

2.ceturksnī parakstījusi 23 vienošanās ar 19 pašvaldībām par ERAF līdzfinansēto

projektu realizāciju. Projekti tiks īstenoti trīs ERAF aktivitātēs: „Nacionālas un

reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts

attīstībai”, „ Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” un „Pirmsskolas

izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes

attīstības centros”. Tos īstenojot, tiks labiekārtotas ielas un laukumi, ceļi pagastos,

tiks rekonstruēti bērnudārzi. „Paraugoties uz pēdējo mēnešu laikā noslēgtajiem

līgumiem ar pašvaldībām, gribētos teikt, ka Latvijā iestājies bērnudārzu

būvniecības un renovācijas bums, - „Cerībiņa” Saldū, „Pienenīte” Alūksnē,

„Kārliena” Valmierā, „Saulīte” Ogrē, „Ābelīte” Kuldīgā, „Rūķītis” Rēzeknē un vēl

citi, arī četri bērnudārzi Rīgā, kur vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs ir

visakūtākais, ” tendences ERAF struktūrfondu līdzekļu apguvē iezīmē VRAA

direktores vietniece Sandra Cakule.

Ielas, skvēri un laukumi. ERAF aktivitāte „Nacionālas un

reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana

līdzsvarotai valsts attīstībai”

Aizkraukles galvenās ielas

pārvērtības

Aizkraukles pašvaldība saņēmusi Eiropas

Savienības līdzfinansējumu pilsētas galvenās

ielas rekonstrukcijai.

Spīdolas iela ir Aizkraukles centrālā iela, kas

savieno pilsētas veco rajonu ar pilsētas

centru. Šī iela ir pirmā pilsētas iela, kura

uzbūvēta tālajos 60. un 70.gados vienlaikus

ar toreizējā Pētera Stučkas pilsētciematu

būvniecību. Vēsturiski Aizkrauklē kā bijušajā

Aizkraukles rajona centrā ir koncentrējušās

daudzas pašvaldības, valsts un citas iestādes:

VID, VSAA, policija, bankas. Iela ir noslogota

un kopš izbūvēšanas tai nav veikti nopietni

uzlabošanas darbi, tās konstrukciju un

segumu būtiski bojājuši dažādu

inženierkomunikāciju ieguldīšanas un

remonta darbi, tāpēc ielas segums ir

nelīdzens un klāts ar plaisu tīklu.

Pašvaldība informē, ka rekonstrukcijas

darbus paredzēts sākt šovasar, lai tos varētu

pabeigt līdz nākamā gada 1.jūnijam.

Projekta kopējās izmaksas ir 792 836,39 lati, t. sk.

ERAF finansējums - 673 910,39 lati, valsts budžeta

dotācija - 673910,39 lati un pašvaldības

līdzfinansējums – 101 087,18 lati.

Liepājā atjauno skvēru un

apstādījumus

Gada laikā plānots paveikt Jāņa Čakstes

laukuma un skvēra Lielajā ielā 16/18

labiekārtošanu.

1925.gadā, kad Liepāja svinēja savu 300

gadu jubileju, toreizējais Valsts prezidents

Jānis Čakste vienā no laukuma stūriem

iestādīja liepu, bet 1929.gadā šis laukums

tika nosaukts Jāņa Čakstes vārdā. Gan Jāņa

Čakstes laukuma, kur skatāmi mūsdienu

mākslinieku darbi, gan Lielās ielas skvēra

gājēju celiņu betona plākšņu segums ir

nolietojies, arī laukuma un skvēra

apgaismojums vairs praktiski nedarbojas,

padarot šo vidi nedrošu nakts stundās.

Sakārtojot Liepājas sabiedrisko centru, tiks

radīta infrastruktūra, kas nodrošinās

kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu,

paplašinās tūrisma piedāvājumu Liepājā un

veicinās pilsētas centra sabiedriskās

aktivitātes. Būs radīta vēl vien kvalitatīva

vieta, kur rīkot dažādus kultūras un citus

publiskos pasākumus.

Projekta kopējās izmaksas ir 895 865,43 lati, t. sk.

ERAF līdzfinansējums - 638 931,22 lati, valsts budžeta

dotācija - 33 594,95 lati un pašvaldības budžeta

līdzekļi - 223 339,26 lati.

Atbrīvošanas aleja Rēzeknē būs

pilnībā rekonstruēta

Atbrīvošanas alejas rekonstrukcijas darbi līdz

šim risinājušies divās kārtās, īstenojot

vairākus projektus, un lielākā maģistrālās

ielas daļa jau ir atjaunota un labiekārtota.

Projekts, kura ietvaros šā gada pavasarī

uzsākta Atbrīvošanas alejas rekonstrukcija

posmā no Maskavas ielas līdz pilsētas

robežai Daugavpils virzienā, ir noslēdzošais

posms pilsētas galvenās transporta artērijas

sakārtošanā. Plānots, ka pēc nepilna gada

Rēzeknes galvenā iela būs pilnībā

rekonstruēta.

Vienā ielas pusē tiks izbūvēts apvienotais

gājēju - velosipēdistu ceļš, otrā pusē - gājēju

celiņš visa rekonstruējamajā Atbrīvošanas

alejas posma garumā. Ietves tiks atdalītas ar

zaļo zonu. Tāpat projektā paredzēts izbūvēt

jaunu apgaismojumu, lietus ūdens

kanalizāciju un sadzīves ūdensapgādes

sistēmu, kā arī rekonstruēt siltumtrasi.

Projekta kopējās izmaksas - 1 541 483 lati, t.sk. ERAF

līdzfinansējums - 1310260,55 lati, valsts budžeta

dotācija - 57805,61 lati un pašvaldības finanšu līdzekļi

- 173416,84 lati.

Gulbenē sakārtos ielas

Gulbenē ir vairākas ielas, kas ir nozīmīgas pilsētas infrastruktūrai un uzņēmējdarbības attīstībai, bet to tehniskais stāvoklis ir slikts vai

kritisks. Īstenojot divus ERAF projektus, tās tiks sakārtotas.

Projektā „Uzņēmējdarbībai nozīmīgo ielu rekonstrukcija Gulbenes pilsētā” paredzēta Rēzeknes ielas, Draudzes skolas ielas un Ozolu ielas rekonstrukcija: ielu seguma un konstruktīvo kārtu nomaiņa, lietus ūdens novadīšanas sistēmas, ietvju un aizsargbarjeru izbūve un apgaismojuma rekonstrukcija. Projektu paredzēts īstenot divu gadu laikā un pabeigt līdz 2015.gada marta beigām. Projekta kopējās izmaksas ir 1 405 663,53 lati, t. sk. ERAF finansējums – 1 194 814 lati, valsts budžeta dotācija – 42 169,91, pašvaldības līdzfinansējums – 168 679,62 lati.

Cits projekts - „Gulbenes pilsētas centrālās daļas infrastruktūras sakārtošana” – ir paredzēts drošas un kvalitatīvas mācību vides nodrošināšanai. Pa Miera ielu uz Gulbenes novada valsts ģimnāziju un Gulbenes vidusskolu dodas skolēni, kuri dzīvo ārpus pilsētas. Rekonstruējot šo ielu, Gulbenē būs drošāks ceļš uz skolu daudziem bērniem. Projektā paredzēta arī mācību un saimnieciskā korpusa Skolas ielā 10/12 pabeigšana un aprīkošana. Projektu paredzēts ieviest līdz 2014.gada beigām. Projekta kopējās izmaksas ir 1 735 015,69 lati, tostarp attiecināmās izmaksas - 1 597 604,69 lati, t. sk. 1 255 108,48 lati ir ERAF līdzfinansējums, 47 928,14 lati - valsts budžeta dotācija un 294 568,07 lati - pašvaldības līdzfinansējums.

Bērnudārzi. ERAF aktivitāte „Pirmsskolas izglītības iestāžu

infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes

attīstības centros”

Rēzeknē rekonstruēs bērnudārzu

„Rūķītis”

Projekta ietvaros specializētajā logopēdiskajā

pirmskolas izglītības iestādē „Rūķītis”

paredzēts veikt infrastruktūras uzlabojumus

un izveidot papildus 25 vietas bērniem ar

runas traucējumiem. Tas samazinās kopējo

rindu uz vietām Rēzeknes bērnudārzos.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras

direktores vietniece Sandra Cakule:

„Iepriekšējā Eiropas reģionālās attīstības

fonda atbalstītā pirmsskolas izglītības iestāžu

renovācijas projekta ietvaros tika

rekonstruēti četri Rēzeknes bērnudārzi.

Bērnudārzi „Namiņš”, „Pasaka”, „Varavīksne”

un Katoļu pirmsskolas izglītības iestāde ir

kļuvuši gan ērtāki, gan mājīgāki. Nu ir

pienākusi kārta arī „Rūķītim”. Liela daļa

rekonstrukcijas darbu notiks vasarā, kad

bērnu skaits bērnudārzos ir vismazākais, līdz

ar to mazākas neērtības būs arī ģimenēm ar

bērniem.”

Plānotais kopējais projekta īstenošanas

ilgums ir astoņi mēneši.

Projekta izmaksas ir 220 tūkstoši latu, tai skaitā ERAF

finansējums – 187 tūkstoši latu, valsts budžeta dotācija

– 8250 latu un pašvaldības līdzfinansējums – 24 750

latu.

Būs vairāk vietu bērnudārzos

Saldū, Alūksnē, Valmierā un

Tukumā

Ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu tiks

rekonstruēti bērnudārzi Saldū, Alūksnē un

Valmierā.

Lai gan valstī ir tendence samazināties bērnu

skaitam, tomēr pirmsskolas vecuma bērnu ar

speciālām vajadzībām skaits nepārtraukti

pieaug. Saldus bērnudārzā „Cerībiņa” nonāk

bērni ar smagiem redzes, valodas, fiziskās un

garīgās veselības traucējumiem. Jo ātrāk tos

diagnosticē un sniedz speciālistu palīdzību, jo

lielākas ir iespējas, ka bērns tiks sagatavots

pamatizglītības apguvei vispārizglītojošajā

skolā. Taču telpu trūkuma dēļ uzņemt vairāk

bērnu nav iespējams. Šobrīd rindā uz vietām

šajā bērnudārzā gaida 16 bērni. Realizējot

projektu „Saldus speciālās pirmsskolas

izglītības iestādes „Cerībiņa” piebūves

būvniecība”, papildus esošajiem 121 bērnam

būs iespējams uzņemt arī šos 16 bērnus ar

īpašām vajadzībām, radot viņiem iespēju

mācīties un uzturēties piemērotā vidē.

Projekta īstenošanas laiks ir 20 mēneši. To

plānots pabeigt līdz nākamā gada

31.decembrim.

Projekta kopējās izmaksas ir 159 995,36 lati, t. sk.

ERAF līdzfinansējums - 135 996,06 lati, valsts budžeta

dotācija - 3 599,89 lati un pašvaldības līdzekļi - 20

399,41 lats.

Savukārt Alūksnē, realizējot projektu

„Alūksnes novada pirmsskolas izglītības

iestādes „Pienenīte” rekonstrukcija”,

bērnudārza „Pienenīte” saimniecības ēkai tiks

uzbūvēts otrais stāvs. Tas ļaus izveidot jaunas

grupas telpas ar 15 papildus vietām

pirmskolas vecuma bērniem. Tiks izveidotas

arī trīs jaunas darbavietas. Piebūvi plānots

uzcelt gada laikā.

Projekta kopējās izmaksas ir 105 905,45 lati, tajā

skaitā ERAF finansējums - 76 500 latu, valsts budžeta

dotācija - 2 700 latu, pašvaldības līdzfinansējums -

10 800 latu, bet neattiecināmās izmaksas - 15 905,45

lati.

Valmierieši ir iecerējuši samazināt rindu uz

vietām bērnudārzos. Līdz nākamā gada

31.martam, paplašinot bērnudārzu

„Kārliena”, paredzēts izbūvēt papildus divas

grupu telpas un aktu zāli, labiekārtot

teritoriju. Tiks radītas 49 vietas bērniem

vecumā no pusotra līdz diviem gadiem,

izveidotas sešas jaunas darbavietas, izbūvētas

autostāvvietas, tostarp cilvēkiem ar īpašām

vajadzībām. To paredzēts paveikt, īstenojot

projektu „Valmieras pilsētas 6.pirmsskolas

izglītības iestādes „Kārliena” infrastruktūras

attīstība”.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 594 000

latu, t. sk. ERAF līdzfinansējums - 504 900 latu, valsts

budžeta dotācija - 13 365 lati, pašvaldības

līdzfinansējums - 75 735 lati, bet neattiecināmās

izmaksas - 109 598 lati.

Arī Tukumā, tāpat kā citviet Latvijā, viens no

svarīgākajiem pirmsskolas izglītības jautājumiem

ir bērnu nodrošināšana ar vietām bērnudārzos.

Pašlaik rindā uz vietām Tukuma bērnudārzos

gaida gandrīz 300 bērnu ģimenes. Tukuma

novada pašvaldība lēš, ka rekonstruējot vairākas

ēkas Raudas un Raiņa ielā un pielāgojot tās

bērnudārza vajadzībām, rindu izdosies samazināt

par 116 vietām.

„Esošo būvju pielāgošana bērnudārza

vajadzībām, izveidojot atbilstošu infrastruktūru, ir

labs un ļoti racionāls veids, kā risināt vietu skaita

problēmu bērnudārzos, jo tā rezultātu var

sasniegt gan ātrāk, gan lētāk,” atzīst Valsts

reģionālās attīstības aģentūras direktores

vietniece Sandra Cakule.

Projektu paredzēts īstenot līdz 2014.gada

31.oktobrim.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas - 536 649 lati,

t. sk. ERAF finansējums - 456 151 lats, valsts budžeta

dotācija - 12 074,60 lati un pašvaldības līdzfinansējums

- 68 423,40 lati. Projekta neattiecināmās izmaksas -

328 101,47 lati.

Ogres „Saulītē” būs vēl 50 vietas

Jau gada beigās rekonstruētajā Jaunogres

vidusskolas sākumskolas ēkas daļā būs vēl divas

grupiņas mazajiem ogrēniešiem: piecgadīgo

bērnu grupiņa un sešgadīgo bērnu grupiņa. Katrā

no tām plānotas vietas 25 bērniem.

Bērnudārzs „Saulīte” ir Ogres vienīgais dārziņš,

kurā ir gan latviešu, gan krievu bērnu grupiņas.

Turklāt tajā bērniem ir pieejams arī baseins, kur

apgūt peldētprasmi un uzlabot veselību bērniem

ar stājas traucējumiem.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 99 950 latu,

t. sk. ERAF līdzfinansējums - 84 957,50 lati, valsts

budžeta dotācija 2 248,87 lati un pašvaldības budžeta

līdzekļi - 12 743,63.

Bērnudārzam „Ābelīte” Kuldīgā –

jau trešā būvniecības kārta

Rekonstruējot vienu no bērnudārza ēkām, tiks

izveidotas jaunas vietas bērnudārzā. Paralēli

rekonstrukcijas darbiem tiks veikta arī teritorijas

labiekārtošana, un jau nākamā gada martā ēka

būs gatava uzņemt bērnus.

Par “Ābelītes” pirmsākumu uzskata 1937. gada

15. janvāri, kad Kuldīgā sāka darbu pilsētas

bērnudārzs. 1968. gadā bērnudārzam tika

piešķirts nosaukums “Ābelīte”, 1980. gadā tas

ieguva jaunu divstāvu ēku. 2010. gadā sākās ilgi

gaidītais pārvērtību laiks - bērnudārza 1. un 2.

rekonstrukcijas kārta, kuras laikā „Ābelītei”

uzbūvēja divas jaunas, modernas piebūves

četrām bērnu grupām un četrus bērnu rotaļu

laukumus, renovēja divstāvu ēku vēl divām

grupām. 2012.gada novembrī, kad pirmās divas

rekonstrukcijas kārtas tika pabeigtas, iestāde bija

izaugusi līdz 10 grupām ar 217 bērniem. Pēc

rekonstrukcijas trešās kārtas pabeigšanas

bērnudārzs būs ieguvis vēl 90 vietas Kuldīgā un

tās apkārtnē dzīvojošajiem pirmsskolas vecuma

bērniem.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 669 017,51

lati, no tām 568 664,88 lati ir ERAF līdzfinansējums, 20

070,53 lati – valsts budžeta dotācija, bet 80 282,10 lati

- pašvaldības līdzfinansējums.

Pēc gada Rīgā būs vairāk nekā

500 jaunas vietas bērnudārzos

Tas būs iespējams, realizējot ES līdzfinansētu

projektu, kurš paredz uzlabot pirmsskolas

izglītības iestāžu infrastruktūru, renovējot un

pielāgojot bērnudārzu vajadzībām četras ēkas

Rīgā.

Maskavas ielā 256 un Slokas ielā 130 tiks veikta

ēku renovācija, pielāgojot tās bērnudārzu

vajadzībām, vietas pirmsskolas izglītības grupu

izvietošanai tiks izveidotas arī Rīgas

95.vidusskolas ēkā Vienības gatvē 178 k-2 un

Ezerkrastu vidusskolas ēkā Malienas ielā 89.

Kopumā tiks radītas 25 jaunas grupas 548

pirmsskolas vecuma bērniem, būs arī 72 jaunas

darbavietas bērnudārzu personālam.

Projekta īstenošanai paredzēti gandrīz 2 miljoni latu:

kopējās projekta izmaksas ir 1 900 293,33 lati, no tām

attiecināmās izmaksas - 1 765 000 latu, no kurām 85%

ir Eiropas reģionālās attīstības finansējums - 1 500 250

latu, valsts budžeta dotācija - 39 712,50 lati un

pašvaldības līdzfinansējums - 264 750 latu.

Rekonstruēs bērnudārzus

Jelgavā, Gulbenē un Siguldā

Valsts reģionālās attīstības aģentūra parakstījusi

trīs vienošanās par bērnudārzu rekonstrukciju

Jelgavā, Gulbenē un Siguldā.

Īstenojot projektu „Jelgavas pilsētas pašvaldības

pirmskolas izglītības iestādes izveide Ganību ielā

66, I kārta”, tajā tiks izveidota pirmsskolas

izglītības iestāde, kurā būs telpas 12 grupām.

No jauna tiks izveidotas vietas 280 bērniem, kas

par 13,10 % samazinās bērnu skaitu rindā uz

vietām pašvaldības bērnudārzos un radīs 55

jaunas darbavietas.

Projekts tiks īstenots laikā no 2013. gada jūlija līdz

2014.gada decembrim, un tā kopējās izmaksas ir 2 139

660 latu, tajā skaitā ERAF līdzfinansējums - 1 537 871

lats, valsts budžeta dotācija – 40 708,35 lati un

pašvaldības līdzfinansējums –561 080,65 lati.

Gulbenē novada dome, īstenojot projektu

„Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestādes

„Auseklītis” kapacitātes paaugstināšana”,

iecerējusi rekonstruēt bērnudārza ēku, izveidot

piebūvi un tādejādi radīt papildu vietas

bērnudārzā.

Uzsākot darbus jau jūnijā, gulbenieši cer pabeigt tos

līdz nākamā gada 30.novembrim. Projekta kopējās

izmaksas ir 250 000 latu, tajā skaitā ERAF finansējums

- 212 50 latu, valsts budžeta dotācija – 7500 latu un

Gulbenes novada domes līdzfinansējums – 30 000 latu.

Savukārt Siguldas novada domes projekta „Jauna

pirmsskolas izglītības iestāde Skolas ielā 5,

Siguldā” rezultāts nākamā gada marta beigās būs

jauns bērnudārzs ar sešām grupiņām un vietām

144 bērniem, 20 jaunām darbavietām, mūzikas

un rotaļu telpām, administratīvo daļu, virtuves un

veļas mazgājamo bloku, kā arī labiekārtota

teritorija ar nojumēm, rotaļu un apzaļumošanas

elementiem. Pēc bērnudārza uzcelšanas rinda uz

vietām Siguldas novada bērnudārzos

samazināsies par 23 %.

Projekta kopējās izmaksas ir 960399,42 lati, tai skaitā

attiecināmās izmaksas – 955677,38 lati, ERAF

līdzfinansējums - 812325,77 lati, valsts budžeta

dotācija – 21502,74 lati un Siguldas novada domes

izmaksas ir 121848,87 lati.

Renovēs Smiltenes Trīs pakalnu

sākumskolas telpas

Veicot Trīs pakalnu pamatskolas renovāciju, te

varēs izveidot vietas vēl 16 pirmsskolas vecuma

bērniem. Bērnudārza vajadzībām tiks pielāgota

daļa no skolas telpām 185 kvadrātmetru platībā.

Ja projektu izdosies īstenot, kā iecerēts, jau

nākamā mācību gada pirmajā dienā uz Trīs

pakalnu pamatskolu dosies ne tikai skolēni, bet

arī 16 jaunie bērnudārza audzēkņi.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 150 198 lati,

t.sk. ERAF līdzfinansējums - 127 668 lati, valsts budžeta

dotācija - 3 379 lati un pašvaldības finansējums -

19 151 lats. Projekta neattiecināmās izmaksas ir 1 932

lati.

Būs jaunas telpas Talsu

"Sprīdītim"

Projekta „Talsu pilsētas pirmsskolas izglītības

iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana un

rekonstrukcija III kārta” ietvaros Talsu novada

pašvaldība iecerējusi rekonstruēt bērnudārzu

„Sprīdītis”, paaugstinot tā energoefektivitāti.

Rekonstrukciju ir paredzēts pabeigt līdz 2014.

gada decembrim.

„Sakārtota pašvaldību pirmsskolas izglītības

iestāžu infrastruktūra ir izšķiroši svarīga

kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai iedzīvotāju,”

uzsver projekta pieteicēji.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas 999 764,33

lati, t.sk. ERAF līdzfinansējums - 849 799,68 lati, valsts

budžeta dotācija - 22 494,70 lati un pašvaldības

finansējums - 127 469,95 lati.

Ielas, ceļi un skolas. ERAF aktivitāte „Atbalsts novadu

pašvaldību kompleksai attīstībai"

Balvos sakārtos ielas un

rekonstruēs Balvu Valsts

ģimnāziju

Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu tiks īstenoti

divi projekti. Projekta „Brīvības ielas posma

rekonstrukcija no Balvu pilsētas administratīvās

robežas līdz Šķērsielai pie parka” ietvaros veiks

Brīvības ielas posma rekonstrukciju, sakārtojot arī

ar to saistīto infrastruktūru.

Investējot projektā vairāk nekā 2 miljonus latu,

tiks rekonstruēta brauktuve vairāk nekā 2 km

garumā, izbūvēts veloceliņš un gājēju ietve,

uzstādītas gājējus nodalošās margas,

rekonstruētas nobrauktuves, izbūvēts ielu

apgaismojums, uzstādītas ceļa zīmes un izveidoti

ceļu horizontālie apzīmējumi, veikta teritorijas

labiekārtošana.

Plānots, ka rekonstrukcijas darbi tiks pabeigti

2014.gada oktobrī.

Projekta kopējās izmaksas ir 2 018 844,17 lati, t.sk.

ERAF finansējums - 1 714 750,05 lati, valsts budžeta

dotācija - 60 565,32 lati, bet pašvaldības

līdzfinansējums - 243 528,80 lati.

Savukārt projekta „Balvu Valsts ģimnāzijas

kompleksa rekonstrukcija. 1.kārta” ietvaros tiks

veikta ģimnāzijas ēku kompleksa rekonstrukciju

un labiekārtota skolas teritorija.

Nosiltinot fasādi, nomainot un nosiltinot jumtu,

samazināsies siltumenerģijas patēriņš. Tiks

atjaunota ventilācijas, ūdensapgādes un

kanalizācijas sistēma, sakārtota iekšējās un ārējās

elektroapgādes un apgaismojuma sistēma. Būtiski

uzlabosies arī ēkas vizuālais izskats, un jau

nākamā gada novembrī gan skolotāji, gan skolēni

un viņu vecāki varēs novērtēt paveikto.

Projekta kopējās izmaksas ir 945 129,77 lati, t.sk. ERAF

finansējums 803 360,30 lati, valsts budžeta dotācija 28

353,89 lati un pašvaldības līdzfinansējums - 113

415,58 lati.

Krāslava piesaista ES

finansējumu ielu sakārtošanai

Projekts „Krāslavas novada ceļu tīkla

rekonstrukcija uzņēmējdarbības veicināšanai,

2.kārta” paredz veikt Izvaltas, Rīgas, Vienības,

Latgales, Vasarnieku, Sauleskalna un Vītolu ielas

posmu rekonstrukciju 3,9 kilometru kopgarumā.

Rekonstruējot ielas, Krāslavā beidzot būs arī

pirmie luksofori – tie tiks ierīkoti satiksmes

organizēšanai Latgales un Vienības ielas

krustojumā. Tiks ierīkotas arī gājēju ietves, lietus

ūdens kanalizācija, izbūvēts ielu apgaismojums,

uzstādītas ceļa zīmes un drošības barjeras,

izveidots ielu marķējums, labiekārtota teritorija.

Kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir 3 073

251,96 lati, t. sk. ERAF finansējums - 2 612 264,17 lati,

kas ir 85% no kopējām projekta izmaksām, valsts

budžeta dotācija - 115 246,94 lati un pašvaldības

budžeta līdzekļi - 345 740,85 lati.

Ielu kvalitāte uzlabosies arī Ludzā

Ludzas ielu un laukumu rekonstrukcija, piesaistot

Eiropas Savienības līdzekļus, turpinās arī šogad,

tostarp īstenojot projektu „Transporta

infrastruktūras sakārtošana uzņēmējdarbības

veicināšanai un tūrisma attīstībai Ludzas pilsētā”.

Apgūstot vairāk nekā 2 milj. latu, šis apjomīgais

projekts jāpabeidz līdz šā gada beigām.

Projektā iekļauta vairāku Liepājas, Rūpniecības,

Raiņa, Parku, 1.maija ielas un Ezera šķērsielas

posmu rekonstrukcija, kā arī Centrālā laukuma

labiekārtošana.

Liepājas, Rūpniecības un Parku ielas kvartāls ir

tipiska rūpnieciskā zona, kur koncentrējies liels

ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu

skaits. Savukārt Raiņa iela ir intensīvi noslogota

centrālā pilsētas iela, kas ved cauri pilsētas

centram. Rekonstruējot Raiņa ielas posmu, kas

savienos centrālo ielu ar maģistrālo Latgales ielu,

tiks mazināta transporta plūsmas intensitāte

pilsētas centrā un nodrošināta satiksmes drošība.

Lai turpinātu uzlabot vecpilsētas pievilcību, tiks

rekonstruēta 1. Maija iela un Ezera šķērsiela - tā

sekmējot kultūrvēsturiskā centra saglabāšanu,

tūrisma un uzņēmējdarbības attīstību.

Rekonstruēs arī pilsētas centrālo laukumu, radot

kvalitatīvu dzīves telpu un pievilcīgu teritoriju gan

ekonomiskajai attīstībai, gan tūristu piesaistei.

Projekta kopējās izmaksas ir 2 708 005,24 lati, t. sk.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 2

261 046,37 lati, valsts budžeta dotācija - 81 240,16 lati

un pašvaldības budžeta līdzekļi - 365 718,71 lati.

Daugavpils novadā labo lauku

ceļus

Daugavpils kā liela novada centrs ir vieta, kur

koncentrēti daudzi uzņēmumi, valsts un

pašvaldības iestādes, tādēļ tai jābūt ērti

sasniedzami arī novada iedzīvotājiem. Tikpat

būtiska ir arī ceļu un ielu infrastruktūras kvalitāte

novada pagastos un to centros, un tieši ceļu

kvalitāte ir viens no galvenajiem

priekšnosacījumiem gan pakalpojumu

pieejamībai, gan saimnieciskās darbības attīstībai,

gan iedzīvotāju mobilitātei kopumā.

Veicot ceļu un ielu rekonstrukciju vairākos

pagastos, izveidojot vai atjaunojot asfalta segumu

6,28 km garumā un rekonstruējot ielu asfalta

segumu gandrīz 3 km garumā, paredzēts sakārtot

ceļu un ielu infrastruktūru Ambeļu, Kalkūnes,

Līksnas, Naujenes, Sventes, Tabores un Višķu

pagastā, kur tiks sakārtots arī ceļš līdz Višķu

tehnikumam.

Gandrīz divus miljonus latu plānots apgūt līdz

nākamā gada 31.decembrim, kad projektam

vajadzētu būt pabeigtam.

Kopējās projekta izmaksas ir 1 919 883,77 lati, t. sk.

ERAF finansējums – 1 273 417 lati, valsts budžeta

dotācija - 57 596,51 lats un pašvaldības budžeta

līdzekļi - 588 870,26 lati.

LATVIJAS ARHITEKTŪRAS BALVA

Latvijas Arhitektu savienības lielo balvu ieguvis Valsts reģionālās attīstības aģentūras administrētais ERAF projekts

Maija vidū ar krāšņu apbalvošanas ceremoniju noslēgusies Latvijas arhitektūras 2012.gada labāko darbu skate. Lielo balvu ieguvusi mūzikas un mākslas skola Saldū.

Par aizvadītā gada absolūto laureātu, iegūstot starptautiskās žūrijas Lielo gada balvu, kļuvusi Saldus mūzikas un mākslas skola (autori – biroja „Made” arhitekti

Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs un Liene Amoliņa).

Saldus mūzikas un mākslas skolu Latvijas skates žūrija novērtējusi ne vien kā augstvērtīgas arhitektūras veikumu, bet arī kā nozīmīgu devumu Saldus pilsētvides veidošanā un saldenieku pašapziņas celšanā. Skola un tai blakus izveidotais pilsētas laukums jau tagad ir viena no Saldus atpazīšanas zīmēm un saldenieku pilsētas dzīves „centriem”. Esam īpaši gandarīti, jo skola tapusi, īstenojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras administrēto ERAF projektu „Interešu izglītības, mūžizglītības un kultūras piedāvājuma kvalitātes paaugstināšana un pieejamības nodrošināšana, uzbūvējot Saldus mūzikas un mākslas skolas ēku”.

ES FONDU ZIŅAS LĪDZFINANSĒTAS NO ES FONDU TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS PROJEKTA „TEHNISKĀ

PALĪDZĪBA VALSTS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRAS EIROPAS SAVIENĪBAS FONDU

AKTIVITĀŠU ADMINISTRĒŠANAI” (VIEN. NR. VSID/TP/CFLA/08/15.)

VRAA Fondu Ziņas sagatavoja Edīte Olupe

Sadarbības un attīstības departamenta projektu vadītāja

Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Elizabetes iela 19, Rīga

www.vraa.gov.lv; pasts@vraa.gov.lv; tālr. 67079000