Ciklu noslēguma prasību apraksti Latvijas augstākajai izglītībai
Prof. A. Rauhvargers, Rektoru Padomes ģenerālsekretārs
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras aizsākumiDarba grupa, kas sāka darbu 2004. gadā
izstrādāja ▫ kvalifikāciju ietvarstruktūras pamatprincipus un ▫ ciklu deskriptorus
• Paredzētā struktūra bija bināra - ar akadēmiskajiem un profesionālajiem bakalauriem un maģistriem
• Principi bija ņemti no Dānijas kvalifikāciju ietvarstruktūras
• Eiropas Augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūra augstākajai izglītībai (apstiprināta Bergenas ministru konferencē 2005. gada 17. maijā)
n Eiropas Savien ības kvalifikāciju ietvarstruktūra mūžizglītībai(Eiropas Parlamenta un Eiropadomes apstiprināta 2008. gada 23. apr īlī)
n Vai tās ¨ viena otru izslēdz?¨ konkurē savā starpā?
n Kuru ieviest?
EKI “Boloņas” KI
EKI 8 = doktora grāds = trešais ciklsEKI 7 = maģistra grāds = otrais ciklsEKI 6 = bakalaura grāds = pirmais ciklsEKI 5 = īsās augstākās izglītības diploms ------------------------------------------EKI 4 1-4. EKI līmenis – dažādas vispārējāsEKI 3 un profesionālās pamata un vidējās EKI 2 izglītības kvalifikācijasEKI 1
EKI 6. līm. (bakalaura) deskriptors:Zināšanas:
progresīvas zināšanas par darba vai mācību jomu, kuras ietver teoriju un principu kritisku izpratni
Prasmes: progresīvas prasmes, kas demonstrē meistarību un novatorismu, kāds vajadzīgs, lai risinātu sarežģītas un neprognozējamas problēmas specializētā darba vai mācību jomā
Kompetences: vadīt sarežģītas tehniskas/ profesionālas darbības vai projektus, uzņemoties atbildību par lēmumu pieņemšanu neprognozējamos darba vai mācību apstākļosuzņemties atbildību par indivīdu vai grupu profesionālās attīstības vadību
Blūma taksonomija
1. Zināšanasatpazīt, definēt, aprakstīt, apzīmēt, uzskaitīt, nosaukt, organizēt
2. Izpratneinterpretēt, paredzēt, apspriest, kopsavilkt, iztulkot
3. Pielietošanalietot, atrisināt, aprēķināt, paredzēt, pārbaudīt
4. Analīzeatšķirt, attiecināt, izvēlēties, salīdzināt, izskaidrot
5. Sintēzeintegrēt, kombinēt, apvienot, projektēt, diskutēt par
6. Izvērtēšanapretstatīt, salīdzināt, izvērtēt, apšaubīt, kritizēt
Līmeņu deskriptori Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūrā
Izmanto t.s. Dublinas deskriptorus, kuri kvalifikāciju līmeņus apraksta pēc sekojošām kategorijām:▫ Zināšanas un izpratne▫ Zināšanu un izpratnes pielietošana ▫ Spriestspēja (ietver zināšanu interpretēšanu,
analīzi, sintēzi un novērtēšanu)▫ Komunikācija ▫ Tālākās mācīšanās spēja
Rektoru Padomes izveidotā darba grupa
Priekšsēdētājs: A. Rauhvargers, RP ģenerālsekretārs
Dalībnieki:• J. Krūmiņš, LU prorektors,• U. Sukovskis, RTU prorektors,• J. Vētra, AIP priekšsēdētājs,• J. Kopitovs, TSI Rektors • V. Daukste, ViA rektore• B. Ramiņa, AIC direktore,• G. Rēvalde, M. Strads IZM,• I. Kiukucāne, LDDK, • I. Saknīte, LSA
Principi:Balstoties uz • 2005. gadā izstrādātajiem LV ciklu deskriptoriem• Augstākās izglītības likuma projekta nostādnēm• 2005-2009. gadā Eiropā uzkrāto pieredzi
Izveidot ciklu deskriptorus, kuri:▫ ietver vienu grādu veidu katrā līmenī – bez
dalījuma “akadēmiskajā” un “profesionālajā” ▫ ir saskaņā ar Eiropas Augstākās izglītības telpas
(“Boloņas”) kvalifikāciju ietvarstruktūru▫ ir saskaņā ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru
mūžizglītībai
Deskriptors = Cikla noslēguma prasību apraksts Cikla noslēguma prasību apraksti ir strukturēti pēc sekojošām kategorijām:
▫ [raksturojums] - nav prasību apraksta sastāvdaļa▫ zināšanas un izpratne▫ spēja pielietot zināšanas▫ analīze, sintēze, novērtēšana▫ komunikācija▫ vispārējās prasmes (t.sk. tālāka mācīšanās)▫ [Formālie aspekti] - nav prasību apraksta sastāvdaļa
Šis iedalījums pats par sevi nav būtisks, tas tikai palīdz loģiski strukturēt prasību aprakstu, atvieglo darbu, veidojot programmu konkrētas kvalifikācijas ieguvei un uzsver tā saistību ar Blūma taksonomiju
Koledžas kvalifikācija (EKI 5.līmenis)
Bakalaurs (EKI 6. līmenis)
Maģistrs (EKI 7. līmenis)
Doktors (EKI 8. līmenis)
zināš
anas
un
izpra
tne
Spēj: parādīt vispusīgas un specializētas attiecīgajai profesionālajai jomai atbilstošas faktu, teoriju, likumsakarību un tehnoloģiju zināšanas un izpratni
Spēj: parādīt attiecīgajai zinātnei vai profesijai raksturīgās pamata un specializētas zināšanas un šo zināšanu kritisku izpratni, tajā skaitā daļai zināšanu iesniedzoties attiecīgās zinātnes vai profesijas augstākajos sasniegumosparādīt attiecīgās zinātnes vai profesionālās jomas svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni
Spēj: parādīt padziļinātas vai paplašinātas zināšanas un izpratni, daļa no kurām ir attiecīgās zinātnes vai profesionālās jomas avangardā un kuras nodrošina pamatu radošai domāšanai vai pētniecībai, tajā skaitā darbojoties dažādu jomu saskarē
Spēj: parādīt, ka pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās teorijas un atziņas, pārvalda pētniecības metodoloģiju un mūsdienu pētniecības metodes attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā un dažādu jomu saskarē
Maģistrs (EKI 7. līmenis) Papildus bakalaura kompetencēm maģistrs spēj:
Zin.
/izpr parādīt padziļinātas vai paplašinātas zināšanas un izpratni, daļa no kurām ir
attiecīgās zinātnes vai profesionālās jomas avangardā un kuras nodrošina pamatu radošai domāšanai vai pētniecībai, tajā skaitā darbojoties dažādu jomu saskarē
Piel
iet
patstāvīgi pielietot teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes, lai veiktupētniecisku vai māksliniecisku darbību, vai augsti kvalificētas profes. funkcijas
Anal
īze si
ntēz
e, n
ov. • patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas zinātn.un profes. problēmas
• pamatot lēmumus, un, ja nepieciešams, veikt papildus analīzi, • integrēt dažādu jomu zināšanas, • dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, pētniecības vai profesionālās darbības
metožu attīstībā • parādīt izpratni un ētisko atbildību par zinātnes rezultātu vai profesionālās
darbības iespējamo ietekmi uz vidi un sabiedrību
Kom
. argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem vai sistēmiskiem savas zinātnes vai profesionālās jomas aspektiem gan ar speciālistiem, gan nespeciālistiem
Vis
p.
• patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju • uzņemties atbildību par personāla grupu darba rezultātiem un to analīzi• veikt uzņēmējdarbību, inovācijas attiecīgajā zinātnē vai profesijā• veikt darbu, pētniecību vai tālāku mācīšanos sarežģītos un neprognozējamos
apstākļos un, ja nepieciešams, tos pārveidot, lietojot jaunas pieejas
Pašreizējais statuss un nākotnes plāni
• Statuss: Rektoru padomes apstiprināts• Gaidām : Augstākās izglītības padomes
apstiprinājumu• Ja Latvijas kvalifikāciju atbilstība EKI tiek
oficiāli apstiprināta MK noteikumos, šī ir rekomendācija, kā programmām šo atbilstību sasniegt.
• Pieņemot Augst. izgl. likumu, būs jāveido Augstākās izglītības standarts, pārņemot šā dokumenta saturu.
Kā mēs to lietosim augstskolās?
• Tas jākļūst par pamatu programmu veidošanā – katra programma “jāmērķē” tā, lai tā atbilstu attiecīgā cikla prasību aprakstam.
Studiju (mācību) rezultāti
„studiju rezultāti” (learning outcomes) ir formulējumi par to, ko studējošais ▫ zina, ▫ izprot un ▫ spēj darīt pēc attiecīgas mācību programmas (priekšmeta kursa) pabeigšanas
Mērķi Mācīšanās (studiju) rezultāti
Skolotāja/mācībspēka nodomi:vispārīgi formulēts
programmas/priekšmeta kursa/ moduļa/ atsevišķas nodarbības nolūks(„kursa/nodarbības mērķis ir
iepazīstināt ar...”)
Sekmīgu audzēkņu/skolēnu/ studentu sasniegtais
‘Spēj …’ tipa paziņojumi(„šā kursa/ moduļa/
nodarbības noslēgumā students spēj …”
Noslēguma mērķi (“sagatavot konkurētspējīgu inženieri, kurš var praktiski darboties savā profesijā un iesaistīties pētniecībā)
Atsevišķi soļi/daļas mērķu sasniegšanas virzienā
ir netieši saistīti ar sekmju novērtēšanu
Ir tieši saistīti ar novērtēšanu un izsaka prasības kursa/ moduļa/ nodarbības noslēgumā
Iegūtā atzīme raksturo mācīšanās rezultātu sasniegšanas pakāpi
Saistība starp mērķiem un mācīšanās rezultātiem
Mērķi Mācīšanās (studiju) rezultāti
Var nebūt izmērāmi Konkrēti un izmērāmi
Katram mērķim ir jābūt vismaz vienam piesaist ītam mācīšanās rezultātam
Katram mācīšanās rezultātam ir jāizriet no konkrēta mērķa
Parasti ir viegli uzrakstāmi Uzrakstīšana prasa laiku un iemaņas
Kad ir formulēti studiju rezultāti• jāveido sekmju vērtēšana – tādā veidā, lai
konstatētu vai un cik lielā mērā audzēknis/ skolēns/ students šos rezultātus ir sasniedzis,
• Šo rezultātu atbilstība ir pamats dialogam ar darba tirgu (arī valsti, sabiedrību)
• Rezultātu sasniegšana ir pamatā konkrēto kursu vai kopējo mācību/ studiju programmu izveidē un periodiskā korekcijā
• Mācīšanās (studiju) rezultātu atbilstība un to sasniegšana ir tas, pēc kā tiek vērtēta programma/ mācību iestāde ārējā kvalitātes novērtējumā
Blūma taksonomija
1. Zināšanasatpazīt, definēt, aprakstīt, apzīmēt, uzskaitīt, nosaukt, organizēt
2. Izpratneinterpretēt, paredzēt, apspriest, kopsavilkt, iztulkot
3. Pielietošanalietot, atrisināt, aprēķināt, paredzēt, pārbaudīt
4. Analīzeatšķirt, attiecināt, izvēlēties, salīdzināt, izskaidrot
5. Sintēzeintegrēt, kombinēt, apvienot, projektēt, diskutēt par
6. Izvērtēšanapretstatīt, salīdzināt, izvērtēt, apšaubīt, kritizēt
Studiju kurss
KODOLSstudiju rezultāti
PERIFĒRĀS zinātnes
ILUSTRATĪVĀ informācija
Formulēšanas principi, veidojot programmu un tās atsevišķos kursus
• Cikla deskriptori (kas jāspēj bakalauram), • kvalifikāciju deskriptori (kas jāspēj bioloģijas
bakalauram)• katra studiju kursa studiju rezultāti (kas jāspēj • studiju programmu veido, to skatot kopumā
nevis kā atsevišķu kursu kopumu, kursu studiju rezultāti un saturs ir pakārtoti programmai paredzētajiem studiju rezultātiem
Formulēšanas principi
S TUDIJU KURSIEM:• studenta darba slodzes izteikšana studiju
rezultātos. • vēlami 4-7 studiju rezultāti uz studiju kursu• studiju veids • studiju rezultātu sasniegšanas novērtēšana
(līmenis - minimālais vai vidējam studentam paredzētais?)
Uz studiju rezultātiem balstīts kvalitātes cikls studiju programmu iekšējā kvalitātes nodrošināšanā
Programmasstudiju rezultātu formulēšana
Priekšmetukursu studiju rezultātu formulēšana
Programmas realizācija Izvērtēšana
Atgriezeniskā saite
Eiropas Augstākās izglītības telpas kvalitātes nodrošināšanas standarts 1.2
Programmu un piešķiramo grādu kvalitātes nodrošināšanai jāietver
• paredzēto konkrēto studiju rezultātuizstrādi un publicēšanu;
• dažādu izglītības formu (klātienes, neklātienes, tālmācības, e-izglītības) un augstākās izglītības veidu (akadēmiskās, profesionālās) konkrētās vajadzības;
• atbilstošu mācību līdzekļu pieejamību;
Eiropas Augstākās izglītības telpas kvalitātes nodrošināšanas standarts 1.3.
Studentu vērtēšana, konsekventi izmantojot publicētus kritērijus
Studentu sekmju vērtēšanas pasākumiem• jāatbilst savam mērķim;• jābūt veidotiem tā, lai novērtētu paredzēto
studiju rezultātu sasniegšanu;• jāizmanto skaidrus un publicētus atzīmju
piešķiršanas kritērijus
Mācīšanās (studiju) rezultāti un atzīmes
-6
-5-4
-3
-2
-10
1
2
34
5
6
78
9
10
Studiju rezultāti =minimālās prasības, lai apgūtais tiktu ieskaitīts
Dažādas studiju rezultātu apguves “labuma” pakāpes atbilstoši atzīmju kritērijiem
Paldies par uzmanību!