X
Mzikas akadmijas raksti, 10 Rga: Jzepa Vtola Latvijas Mzikas
akadmija, 2013, 152 lpp. ISSN 978–9984–588–38–4
Sastdtja un redaktore Baiba Jaunslaviete Konsultants Jnis Torgns
Angu valodas tekstu tulkotjs un redaktors Egils Kaljo Makets:
Kristna Bondare Dizains: Dita Pence Nošu datorsalikums: Lga
Ptersone
Redakcijas kolija: Boriss Avramecs (Rgas Pedagoijas un izgltbas
vadbas akadmija) Anda Beitne (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija)
Tamra Bogdanova (Rgas Pedagoijas un izgltbas vadbas akadmija) Mrtiš
Boiko (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija) Joahims Brauns
(Joachim Braun; Bar-Ilanas Universitte, Ramatgana) Jons Brveris
(Jonas Bruveris; Lietuvas mzikas un tetra akadmija) valds Daugulis
(Daugavpils Universitte) Lolita Frmane (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas
akadmija) Ilma Grauzdia (Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija)
Ingrda Gtberga (Bostonas Universitte) Baiba Jaunslaviete (Jzepa
Vtola Latvijas Mzikas akadmija) Jefims Jofe (Efim Yoffe; Levinska
Izgltbas koleda, Telaviva) Kevins K. Krnss (Kevin C. Karnes;
Emorija Universitte, Atlanta) Arnolds Klotiš (Latvijas Universittes
Literatras, folkloras un mkslas institts) Jnis Kudiš (Jzepa Vtola
Latvijas Mzikas akadmija) Tatjana Kuriševa (Tatjana Kurysheva; P.
aikovska Maskavas Valsts konservatorija) Jeena ebedeva (Jzepa Vtola
Latvijas Mzikas akadmija) Georgs Pelcis (Jzepa Vtola Latvijas
Mzikas akadmija) Ilze Šarkovska-Liepia (Latvijas Universittes
Literatras, folkloras un mkslas institts) Jnis Torgns (Jzepa Vtola
Latvijas Mzikas akadmija) Audrone uraitte (Audron iraityt; Lietuvas
mzikas un tetra akadmija)
© Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija K. Barona iela 1, Rga
LV–1050
© Ilona Bdeniece, Jlija Jonne, Tatjana Ostrovska, Guntars Prnis,
Ieva Tihovska, Indriis Veitners, Dina Zandberga, Terze
Zberte-Ijaba
© Musica Baltica, 2013 Re. nr. 40103114067 K. Barona iela 39, Rga
LV–1011, Latvija Tel.: +371 7275575, fakss: +371 7272755, e-pasts:
[email protected] www.musicabaltica.com
6
17
4
29
44
86
105
117
131
Saturs
Priekšvrds
Guntars Prnis Rgas misles muzikls marginlijas
Ieva Tihovska Kurš rada ignu mziku? Neigni un biedrbas ignu draugs
koris (1932–1933)
Terze Zberte-Ijaba Rgas radiofona simfoniskais orestris 20.
gadsimta 20.–30. gados – organizcija, komunikcija un mkslinieciski
radoš darbba
ANRI, STILI UN MZIKAS VALODA: TERMINOLOIJA, KLASIFIKCIJA, ATTSTBAS
TENDENCES
Ilona Bdeniece anrs latviešu instrumentlaj mzik (20. gadsimta pdj
trešdaa – 21. gadsimts)
Jlija Jonne Ieskats reliisks mzikas terminoloijas specifikcij
Dina Zandberga Faktras patnbas latviešu klaviermzik
Indriis Veitners Deza identifikcija agrnajos skauplašu
ierakstos
INTERPRETS UN KLAUSTJS
sas zias par publikciju autoriem 150
4
Priekšvrds
Š gada krjum priekšpln izvirzs trs tematisks lnijas. Pirms ietvaros
kopsaucjs ir Latvijas mzikas vsture, tomr katrs autors skatjis to
atširg rakurs. Krjumu ievada Guntara Pra raksts Rgas misles muzikls
marginlijas. Ptot uniklu dokumentu – Rgas misles manuskriptu – un
saldzinot to ar citviet Eirop pazstamajm lituriskajm grmatm, autors
fiks 15. gadsimta Rgas loklo tradciju savdabbu un iezm ar
antropoloisku izzias lauku, kas aptver visas viduslaiku katedrles
dzves nianses.
Divi turpmkie raksti prce jau nesenk pagtn – 20. gadsimta 20.–30.
gadu Latvij. Ieva Tihovska rakst Kurš rada ignu mziku? Neigni un
biedrbas „ignu draugs“ koris (1932–1933) aplko š laikmeta norises
etnomuzikoloisk rakurs. Atsevišu koncertdzves notikumu – ignu kora
koncertu 1933. gada 29. aprl – autore pta plašk kontekst, atkljot
caur t prizmu sabiedrb valdošos priekšstatus par ignu mzikas
fenomenu un faktoriem, kas to iespaidojuši. Savukrt Terzes
Zbertes-Ijabas raksts Rgas radiofona simfoniskais orestris 20.–30.
gados – organizcija, komunikcija un mkslinieciski radoš darbba
veltts kolektvam ar bagtu vsturi, tagadj LNSO priekštecim; autores
uzmanbas centr ir kultrpolitiskie apstki, kas iespaidojuši t
funkcionšanu – repertura izvli, mkslinieku atalgojumu,
koncertdarbbas intensitti u. tml. Tas ir Latvijas muzikoloij mazk
ierasts skatjuma rakurss, kas paver jaunas perspektvas mzikas dzves
norišu analz.
Krjuma otraj lielaj rubrik atsevišu anru, stilu un mzikas valodas
attstbas tendences izvrttas galvenokrt saikn ar 20.– 21. gadsimta
latviešu mziku. Ilona Bdeniece rakst anrs latviešu instrumentlaj
mzik (20. gadsimta pdj trešdaa – 21. gadsimts) pašu uzmanbu velt
gan tradcijai un novittei klasisko anru interpretcij, gan nosacti
jaunajiem libroanriem; lai izzintu to saknes, mekltas paralles
pagtnes mzik, tostarp 19. gadsimta Eiropas komponistu dairad. Ar
Jlija Jonne, rakstot par mziiem un ptniekiem aizvien aktulu
jautjumu loku (Ieskats reliisks mzikas terminoloijas specifikcij),
plašk komenttos piemrus izraudzjusies no latviešu mzikas sfras, tau
konteksta iezmšanai aplko atsevišu terminu lietojuma patnbas dados
pasaules reionos.
Atseviša anra izptei pievrsusies Dina Zandberga – muzikoloe un
pianiste, kas sav repertur lielu vietu atvljusi msdienu latviešu
komponistu darbiem. Daa no tiem (ldzs citm kompozcijm) iztirzta
vias rakst Faktras patnbas latviešu klaviermzik; dadi faktras un jo
paši viena ts aspekta – figurcijas – modei aplkoti gan stilistisks
ievirzes, gan kompozcijas tehnikas aspekt. Rubriku nosldz Indria
Veitnera publikcija Deza identifikcija agrnajos
5
Skaierakstu analzes tmu, bet jau glui atširg plksn, turpina krjuma
pdj rubrika. Taj ietverts Tatjanas Ostrovskas ptjums Mzika ierakst.
Dai uztveres problmjautjumi, kas veltts skaieraksta un dzv
priekšnesuma uztveres atširbm. Tdjdi autore skar psiholoijas
dimensiju, kas prstv Mzikas akadmijas rakstos ldz šim plašk
nerisintu tematiku. Rezumjot – 2013. gada krjums iezmgs ar
ptniecbas metou un pieeju dadbu, ietiecoties ar starpdisciplinr
jom; gribtos cert, ka vairki taj iezmtie cei rads turpinjumu
latviešu muzikoloij.
Krjuma sastdtja Baiba Jaunslaviete
RGAS MISLES MUZIKLS MARGINLIJAS
Ldzgi k daudzviet citur Eirop, ar Latvij pirm rakstiski dokumentt
mzikas liecba ir gregorisko dziedjumu pieraksti, kas atrodami
Latvijas vsturei tik nozmgaj manuskript – Rgas arhibskapa katedrles
(Doma bazncas) Sv. Krusta altra misl (Missale Rigense). Šis
rokraksts ir Baltijas reiona kontekst unikls materils, kas sniedz
vrtgu informciju par 15. un, iespjams, ar 16. gadsimta Rgas Doma
mzikas dzvi. Vlnajos viduslaikos vis Eirop bija sastopamas daudzas
gregorisk kora lokls tradcijas. Misles manuskripts pierda, ka Rga
šai zi nav bijusi izmums.
Pdjo reizi Rgas misle tika plašk ptta 19./20. gadsimta mij, kad tai
pievrss vcbaltu vsturnieks Hermanis fon Bruininks, gan nepieširot
pašu nozmi manuskripta muziklajai daai un ts izmantojuma konkrtiem,
praktiskiem aspektiem. paši jizce via darbs Messe und kanonisches
Stundengebet nach dem Brauche der Rigaschen Kirche im späteren
Mittelalter (Mesa un kanonisk stundu liturija Rgas bazncas tradcij
vlnajos viduslaikos), kur ski iztirzta liturisk dzve viduslaiku
Rgas Dom; k avotu autors izmantojis ar Rgas misli un taj atrodamo
informciju (Bruiningk 1904).
Saska ar Bruininka rakstto, misles esamba ir dokumentta kopš 18.
gadsimta (Bruiningk 1904: 25). Tomr oti iespjams, ka t jau daudz
ilgku laiku glabjusies Rgas pilstas bibliotk. Par kodeksa piederbu
Domam vst priekšlapas labaj augšj str atrodamais veltjuma teksts, k
ar manuskript fikstie vairku Rgas arhibskapu nekrologu
ieraksti.
Misles datjums, visticamk, jattiecina uz 15. gadsimta 60.– 80.
gadiem. Par to liecina, piemram, manuskripta paleogrfiskie
parametri: dokumenta teksts ir rakstts, izmantojot gotisko
minuskuli vai, preczk sakot, rakstbas tips ir tekstra (textura
quadrata). Kalendrs un misles pamatteksts ir vienas rokas rakstts.
Tau manuskript kopum var atširt vairk nek desmit rokrakstus, kuros
veikti daudzie marginliju1 ieraksti 15./16. gadsimta mij. Nedaudzie
pilnb izraksttie nošu piemri ir fiksti pakavu notcij2, kas šaj
laikmet ir raksturga ermniskas cilmes kodeksiem (Bruiningk 1904:
25–27, 47).
1 Šaj kontekst marginlijas ir kda sareta vrda, verbl teksta
posma vai dziedjuma fragmenta paskaidrojums uz lappušu malm.
To kltbtne liecina, ka manuskripts atradies oti dzv aprit un
ar
taj atrodamais teksts ir bijis dzvs: ikdienas praks tas
nemitgi
ticis maints, korits un slpts. Marginliju lielais skaits auj secint
ar, ka manuskripts ilgku laiku bijis
viena cilvka vai cilvku grupas rcb. Sav dzikaj btb visas
marginlijas pilda papildinjuma,
komentra vai atgdinjuma funkciju. Viens no marginliju rašans
iemesliem ir ar tas, ka
misles oriinltekst (vismaz ts lietotju izpratn) bijis daudz
kdu.
Tdjdi tie, kas misli izmantojuši ikdien, veikuši korekcijas,
tuvinot
to iedomtai, patiesai un idelai liturisk teksta versijai.
2 Vcu val. Hufnagel-Notation.
Misl ir atrodams divu veidu mzikas materils – Bazncas Iesvtšanas
mesas pieci tradicionlie proprija (proprium) dziedjumi un pagaidm
pilngi neapgtais, šaj publikcij akcenttais ordinrija (ordinarium)
mzikas marginliju materils ar 83 fragmentiem – dadu dziedjumu
intoncijm. Tieši šie fragmenti (k ar daudzs teksta marginlijas, kas
attiecas uz kultu un ritulu) uzskatmi par saldzinoši specifisku un
citm Romas bazncas mislm netipisku patnbu; tie neprprotami norda uz
loklas mzikas tradcijas kltbtni manuskripta lietošanas kontekst. 83
ordinrija dziedjumu marginlijas bija galvenais impulss, kas
aktualizja jautjumu par reionli loklu kopsakarbu iespjambu un
rosinja meklt potencilos avotus Hamburg: šai pilstai, ts bazncm un
gardzniekiem vlnajos viduslaikos bija aktvi kontakti ar Rgu.
Plaškam saldzinjumam izraudzti divi 15. gadsimta Hamburgas
lituriskie manuskripti: Codex Katharina 6, kas dokument Sv. Katrnas
bazncas mzikas dzvi, un Codex Petri 61, kas tika lietots Hamburgas
Sv. Ptera baznc3. Epizodiski saldzinjum iekauti ar atseviši citu
pilstu arhvos glabtie lituriskie manuskripti; atsauces uz tiem
sniegtas raksta turpmkaj gait.
Misles materils atklj oti plašu un saistošu informciju par Rgas
katedrles lituriju norisi viduslaikos un to, k šai kontekst veidojs
dievkalpojumu muzikl dzve, ar dziedšana. Manuskript atrodamas
neskaitmas nordes un zmes, kas auj daudz uzzint par cilvkiem, kas
to izgatavoja un lietoja, kuriem misles teksts nebija sastindzis un
uz visiem laikiem fiksts, bet tikai pieturas punkts, un uz t bzes
bija iespjama gan improvizcija, gan varišana.
Raugoties uz Rgas misles mzikas materilu, jizvirza hipotze, ka š
manuskripta lietotji bijuši gan labi teortii, gan praktii. Katra
gregorisk dziedjuma materils, kas, skot ar 9. gadsimtu, tika fiksts
rakstiski, bija tikai maza daa no t, kas atkljs paš muzicšanas
noris. Un viduslaiku universlajam mziim raksturg pieeja
nenoliedzami noder ar msdiens š sen repertura ptniecb, jo vienldz
nepieciešama ir gan zintniski analtiska, gan muzikli praktiska
erudcija (Harnoncourt 2010: 23). Šis princips dokumentts ar Rgas
misl, par ko visspilgtk liecina daudzs muzikls marginlijas, kas ir
tikai atsevišu dziedjumu skumintoncijas. Tlk kantors zinja, k
jdzied, un darja to no galvas4. Acmredzot oti svargs aspekts
dziedšanas proces bija zinma pieredze un tradcija, kas apvienojum
ar konkrt bra emocijm ar noteica skanisko rezulttu.
Ldzgi principi attiecinmi ar uz kora notciju kopum, kas nekad
netika primri uztverta k iekonservtas informcijas nodošana nkošajm
paaudzm, bet gan k interpretcijas norde laikabiedriem un viu
mcekiem. T k š neprtraukt korprakses skolotja/ mceka tradcija ir
sen jau prtrkusi, tas nozm nopietnu izaicinjumu
3 Abu manuskriptu oriinli atrodas Karla fon Osecka Hamburgas Valsts
un Universittes bibliotk (Staats- und Universitätsbibliothek
Hamburg Carl von Ossietzky).
4 Zmgs ir atbilstošais latu teiciens ex corde (no sirds), kas
preczk pau btbu dziedšanai pc atmias.
8
msdienu ptniekiem un interpretiem, kuriem vispirms ir jrod atbilde
uz jautjumiem: k š notcija btu lasma un atšifrjama? Ko šs nošu zmes
nozmja tlaika mziiem?
Rgas misl ietverti šdi dziedjumi:
INTROITUS: Terribilis est
GRADUALE: Locus iste
ALLELUIA: Vox exultationis
OFFERTORIUM: Domine Deus
COMMUNIO: Domus mea
Tie ir Bazncas Iesvtšanas mesas (In Dedicatione Ecclesiae) visi
pieci tradicionlie proprija dziedjumi, kas viduslaikos izskanja ne
tikai attiecgs katedrles vai bazncas iesvtšanas svtkos, bet ar, ik
gadu svinot šs dienas atceri. Pc Hermaa fon Bruininka atzias, „ir
neprprotami noteikts, ka Bazncas Iesvtšanas svtki Rgas Dom tika
svinti 16. august“5, kad ar tika izpildti viengie Rgas misl nošu
pierakst fikstie dziedjumi.
K jau mints, misles nošu teksts veidots pakavu notcij, kas
viduslaikos lietota ldzs kvadrtnotcijai. Ar pieraksta specifika
sasaucas ar manuskripta tapšanas period ierastu notcijas praksi:
piemram, Do atslgas lnija pc analoga ar daudziem citiem viduslaiku
manuskriptiem ir iezmta sarkan krs. Misles notis pakavu notcij
vizuli ir vairk raksturgas 14. gadsimtam, lai gan manuskripts datts
ar 15. gadsimta otro pusi. Šo anahronismu vartu skaidrot tdjdi, ka
Rgas arhibskapija tolaik bija katou bazncas kultras galjais
ziemeaustrumu punkts (ldz ar Rveli un Trbatu) un tekstu kultra
Austrumbaltij veidojs krietni vlk, nek citur Eirop.
Dziedjumu analze visai labi auj izprast viduslaiku Rgas gregorisk
kora dziedšanas tradciju; tieši nianss atkljas vairki interesanti
momenti, kas apliecina ar tlaika dziedtju spontno muzicšanas prieku
un profesionalitti. K trs galvenie lokalittes aspekti šeit jmin
notcijas prakse, oriinls dziedjumu ritma risinjums un vairkas
savdabgas nianses melodik, ts modlaj zmjum.
Dai svargkie vrojumi:
• Kopum par vism Rgas misles proprija dziedjumu melodijm var teikt,
ka tajs dados variantos un intensitt izpauas ermu kordialektam6
raksturgas intoncijas un melodisks figras. Saldzinot šos dziedjumus
ar citiem 14.– 15. gadsimta manuskriptiem gotiskaj notcij, ir
iespjams atrast kopsaucjus; tie vieno vairkus manuskriptus, kuri
reprezent noteiktu viduslaiku Eiropas reionu. Nosacti šeit varam
runt par ermu kortradciju, kuras kltbtni
5 „Es muss als feststehend gelten, dass das Dedikationsfest des
Domes am
Aug. 16 begangen wurde“ (Bruiningk 1904: 226).
6 Vairk par ermu kordialektu skat., piemram, Wagner 1970:
434–436.
• oti raksturgs elements, kas noteikti uzskatms par vienu no
tipiskkajm Rgas lokls mzikas tradcijas iezmm, ir repercussa7 ritma
fenomena pašs izmantojums, kas spilgti pards vairkos Rgas misles
proprija dziedjumu fragmentos. Interesanti, ka vienas skaas
vairkkrtjs atkrtojums Rgas manuskript biei atrodams tur, kur citi
loklie manuskripti not mazk atkrtotu skau vai atkrtojumu nav vispr.
Turklt starp visiem šiem avotiem tieši Rgas misl repercussa lietota
visvairk un intensvk. Tas auj spriest ar par Rgas kantoru muziklo
gaumi, un repercussa, iespjams, liecina par paši emocionlu mzikas
uztveri: ar š pamiena paldzbu atsevišas skaas izceltas daudz vairk
nek cits tradcijs.
• Citas loklas nianses atrodamas, aplkojot nošu pieraksta veidu un
t savdabbu. K pirmais aspekts šaj sakar jmin atširgais nošatslgu
lietojums Rgas misl. Interesants ir piemrs no introita Terribilis
est, kur, pretstat visiem prjiem saldzinošaj analz ietvertajiem
manuskriptiem, Rgas misli raksturo pieraksts Do atslg, savukrt
dziedjums skas ar skau la. Viduslaiku mzik šdu praksi sauc par
transpozciju, jo dziedjuma oriinlpieraksts, k to apstiprina gan
citi liturisko grmatu manuskripti, gan Editio Vaticana8 redakcijas
izdevumi, atbilstoši II modam veidojas no skaas re, attiecgi,
lietojot Fa atslgu.
Kopum Rgas misl ietvertos dziedjumus var klasifict trs grups:
1) dziedjumi, kas tiek izmantoti universli daudzs Eiropas
viets,
2) dziedjumi, kam ir lokli reionls lietojums (tie atrodami tikai
Rgas un Hamburgas materilos),
3) dziedjumi, kas lokalizti vien viet (šaj gadjum Rg) un šd versij
tie nekur citur nav sastopami.
Rgas misles marginliju saldzinjums ar Hamburgas manuskriptos
atrodamajiem attiecgo dziedjumu pierakstiem auj secint, ka nav
pamata meklt vienu fikstu dziedjumu gala versiju: apskatot vairkus
viena un t paša dziedjuma variantus, atkljas, ka oti nozmga loma ir
mutisks/rakstisks transmisijas dadajiem aspektiem. Liela daa
pierakstto dziedjumu intonciju atspoguo
7 Repercussa tulkojum no latu valodas nozm atkrtoti piesista
(skaa). Š vokl pamiena ietvaros viena un t paša augstuma skaa tiek
vairkkrt atkrtota, pilnb neprtraucot iepriekšjo; tdjdi atseviši
vrdi izcelti ar pašu afektu.
8 Editio Vaticana ir 19.–20. gadsimta mij izveidota gregorisko
dziedjumu redakcija, kur veikts melodiju unifikcijas minjums. Šaj
redakcij ietvertie dziedjumi ir plaša un izvrsta dadu kodeksu un
tradciju dziedjumu kompilcija, kura, skot ar 1905. gadu, atrodama
faktiski visos Bazncas autoriztajos gregorisko dziedjumu
izdevumos.
10
improvizcijas praksi, kas biei izpaudusies jau konkrtaj atskaojuma
brd un sniegusi dziedtjiem zinmu brvbu, tiecoties uz iespjami
spilgtu liturisk teksta interpretciju.
Turpinjum pakavšos pie daiem iezmgiem muziklo marginliju
piemriem.
Liels teksta marginliju skaits ir skatms saikn ar muziklajm
marginlijm, kad tiek paskaidrots, kd kontekst lietojamas daudzs
Kyrie u. c. dziedjumu intoncijas. Biei paši svtku teksti nemaz misl
nav atrodami: skat., piemram, fol. 13r9 augšmalu, kur marginliju
teksti norda gan uz vairkiem svtkiem, gan to, kdas melodijas
attiecgajs mess ir jdzied:
9 Fol. 13r – 13. lapas priekšpuse, kas apzmta atbilstoši
pašam,
medievistik pieemtam pieraksta veidam.
1. attls. Fragments no Rgas misles, fol. 13r: lapas augšmala
Šaj gadjum skaidri redzams, ka skotnji svtku tekstu un dziedjumu
materils tika izmantots, balstoties uz mutisko tradciju, un tikai
vlk rads nepieciešamba fikst šo tradciju rakstiski. Ziemassvtku
laik liturija bija prbagta ar dadas nozmes svtkiem, kuri visi nemaz
netika pierakstti, jo katr viduslaiku katedrl tie tika atzmti
atširg kombincij un biei tas noritja improvizatoriski brvi
(Bruiningk 1904: 94).
Cit manuskripta piemr nordta skumintoncija melodijai, kas dziedta,
svinot Vasarsvtkus:
2.a attls. Fragments no Rgas misles, fol. 94r: lapas labs malas
apakšdaa
11
2.b attls. Raksta autora veidot fragmenta transkripcija
kvadrtnotcij
Šis Kyrie ir identificjams k dziedjums Fons bonitatis, kas iekauts
Editio Vaticana redakcijas izdevum Graduale Romanum (1974: 715).
Rgas misl tas bija paredzts Vasarsvtku dienas mesai (In Die
Pentacostes) un atspoguo nelielu loklu patnbu, kas atkal izpauas k
repercussa, t. i., atkrtota skaa. Ar kvadrtveida figru apvilkt nots
(2.b attls) nav atrodama izdevum Graduale Romanum, bet tikai Rgas
misl.
Ne mazk interesants ir piemrs, kas dokument mesas tipiskajam Kyrie
dziedjumam netradicionlu tekstu:
3.b attls. Raksta autora veidot Kyrie fragmenta transkripcija
kvadrtnotcij
10 Sengrieu valodas oriinlrakstb – Κριε λησον.
Šeit atrodamais Kyrie ir identificjams k dziedjums ar tdu pašu
nosaukumu, kas Editio Vaticana redakcijas izdevum Graduale Romanum
(1974: 763) iekauts ar 16. numuru. Marginlijas turpinjums ir
uzskatms par uniklu, jo dokument rkrtgi retu un interesantu pardbu
viduslaiku repertur – kanoniskajam tekstam Kyrie eleison (Kungs,
aplojies) tiek pievienots vl viens vrds – ymas (par mums). K jau
zinms, Kyrie eleison10 ir viengais mesas ordinrija dziedjums, kura
teksts nav latu, bet gan sengrieu valod. Pievienotais vrds ymas ar
to pašu nozmi viduslaiku dziedjumos sastopams ar tds versijs k
hemas vai hymas (sal. Hoppin 1978: 133–134). Uzreiz jsecina, ka
Editio Vaticana redakcijas izdevum Graduale Romanum šda veida
3.a attls. Fragments no Rgas misles, fol. 99r: lapas apakšdaa zem a
slejas
12
papildinjums atrodams tikai vien gadjum – Liels piektdienas
liturij, kur Impropriju (Improperium) dziedjuma ietvaros (taj
lietoti ar vairki citi sengrieu valodas vrdi) sastopams fragments
ar tekstu Hagios Athanatos, eleison hymas (tulkojum Svtais,
Nemirstgais, aplojies par mums).
4. attls. Liels piektdienas liturijas fragments (Graduale Romanum
1974: 177)
Atgrieoties pie Rgas misles, rodas jautjums, vai marginlij nottais
ymas ir atsevišs dziedjums, vai ar Kyrie eleison papildinjums.
Balstoties uz vairkm analoijm, jatzst, ka abi varianti ir iespjami.
Ir atseviši gadjumi viduslaiku manuskriptos (piemram, Minhenes
Codex Monacensis un Sv. Emmeramas klostera Tropar manuscriptum
Emmeramense; abi ir 12. gadsimta kodeksi, kas glabjas Minhenes
Universittes bibliotk), kur dziedjums nosldzas ar melismiem bagtu
vrda Kyrie beigu vokli e un tam pievienots teksts eleison ymas. Šaj
gadjum, pc viduslaiku mzikas ptnieku atzias, viena kora daa esot
dziedjusi Kyrie, bet otra atskaojusi tropa tekstu (Blume, Dreve
1905: 149). Var pieemt, ka ymas bija pilngi autonoms tropu
dziedjums, kuru pc Kyrie dziedjuma noklausšans dziedja otrs koris:
tas pilnb atbilstu viduslaiku antifonajai dziedšanas praksei. Ja šo
piemumu attiecinm uz Rgas misli, tad taj nottais ymas vrtjams k kda
garka dziedjuma skumintoncija. Tomr ir gana daudz pamata ar domt,
ka ymas ir tikai ss papildinjums izsaucienam Kyrie eleison un tdjdi
nevar tikt uzskatts par patstvgu dziedjumu. Par labu šdai versijai
liecina 15. gadsimta Hamburgas manuskriptos Codex Katharina 6 un
Codex Petri 61 atrodam š paša Kyrie versija, kura faktiski pilnb
sakrt ar Rgas misles materilu. Respektvi, iespjams, ka tas, kas
Rgas misl ir iezmts tikai k fragments, Hamburgas manuskriptos ir
pierakstts pilnb:
13
Hamburgas manuskriptu kontekst jsecina, ka Rgas misl ir notta
dziedjuma skumintoncija un t noslgums, kurš ldz ar vrdu ymas
acmredzot ir pietiekoši specifisks, lai btu nepieciešams to specili
pierakstt. Šis fragments ar neprprotami apstiprina uzskatu par
saikni starp Rgas un Hamburgas mzikas tradcijm.
Dai secinjumi
1. Rgas misles daudzie marginliju ieraksti, tai skait 83 nošu
piemri ar dziedjumu intoncijm, liek domt, ka šis manuskripts ilgku
laiku bijis aprit un ldz ar to sniedz msdiens neatsveramu
informciju par Rgas katedrles lituriski muziklo tradciju un
paradumiem. Šeit paveras plašs muzikli antropoloisks izzias lauks,
kurš aptver visas viduslaiku katedrles dzves nianses un auj dzik
izprast gan noteiktas sabiedrbas attiecbu funkcionšanu, gan ar
indivda gargs dzves dinamiku (sal. Jeffery 1995: 61). Rgas misles
marginliju intoncijas norda uz viduslaiku Rietumu tradcijas
universls bazncas kopbu, ko daudzjd zi apliecina tieši kopgi veidot
liturija un taj atrodamais mzikas reperturs. Tau vienlaikus
jkonstat, ka, rakstot marginlijas, dziedtjs ir bijis spontns un
radošs, tdjdi atstjot daudzs intonciju versijs savu individualittes
zmi. T k 15./16. gadsimta mij Rg gan dziedtjs, gan raksttjs atrads
uz mutisks un rakstisks transmisijas sliekša, tad šaj kontekst ir
interesanti konstatt, ka, piemram, pat viens un tas pats dziedjums
misles ietvaros sastopams vairkos variantos.
2. Spontn pieredze tika pierakstta marginliju form, kas apliecina
gan raksttju personisko attieksmi, gan profesionlo lietpratbu; tiek
nordts, k kas funkcion. Te juzsver, ka Rgas misle ir jvrt
kultratmias fikscijas kontekst; uz tekstu nedrksttu raudzties tikai
burtiski, jo tas pildjis ar socili komunikatvo funkciju.
5. attls. Fragments no Hamburgas manuskripta Codex Katharina 6,
fol. 110r, b sleja (mikrofilma)
14
3. No Rgas misles muziklo marginliju materila izriet, ka dziedšanas
proces nozmga loma bijusi varišanai un improvizšanai. Manuskript
nottie melodiju varianti norda uz plašu lietojumu atskaotjpraks, jo
pamatvilcienos tie sakrt ar citos manuskriptos fikstajiem, savukrt
atširbas atspoguo interpretcijas improvizatorisku brvbu. Misles
teksts bijis neprprotami dzvs, tas atradies kustb un piedzvojis
dadas transformcijas. Par to liecina viena un t paša dziedjuma
vairkas melodisks versijas. Vartu teikt, ka visas marginlijas kopum
kalpo perfektas un nevainojamas liturijas svinšanai Rgas katedrl,
tau priekšstati par to, kdai jbt idelai liturijai, laika gait
mains.
4. Melodiju fragmenti misles manuskripta lietotjiem noderjuši, lai
atsauktu atmi nepieciešamo dziedjumu, kas konkrtaj ritula situcij
bija jizpilda. Varam pieemt, ka ldz ar muziklajm marginlijm
manuskripta lietotji izmantojuši mnemotehniku, t. i., pašus atmias
trenia pamienus, kur nozmga loma bijusi socilajai un komunikatvajai
dimensijai.
Rgas misle neapšaubmi ir pelnjusi plašu un vispusgu izpti. Tau, pat
balstoties uz nedaudzajiem rakst aplkotajiem muziklo marginliju
piemriem, ir pamats apgalvot: šis manuskripts atklj tikai
viduslaiku Rgai raksturgu loklo mzikas tradciju, kas tieši daudzo
mazo detau d ir gana iezmga un individula.
THE MUSICAL MARGINALIA OF THE RIGA MISSAL
Guntars Prnis
Summary
This publication focuses on a unique manuscript – a 15th century
Riga missal (Missale Rigense) and the first evidence of written
documentation of music in Latvia – notes on Gregorian chant, which
allow one to learn much about musical life in the Riga Cathedral in
the 15th and maybe also the 16th century. In the late Middle Ages,
many local traditions of Gregorian chant can be encountered in all
of Europe. This manuscript shows that Riga is no exception.
The codex contains two forms of musical material – a Church
Consecration Mass in five traditional Proprium chants as well as
musical marginalia material with 83 fragments that previously have
not been fully studied, and these marginalia are also the focus of
this writing. When considering the area and local specifics of this
material in a broader geographical context, it allows for the
comparison of both materials with other liturgical manuscripts. In
this context, the Riga missal was compared with many manuscripts of
the same era, with particular attention paid to medieval
manuscripts from Hamburg,
15
as well as searches for regional connections in the musical
evidence provided by the liturgical books of Riga and
Hamburg.
The Riga missal material reveals broad and engaging information
about the liturgical life of the Riga Cathedral in the Middle Ages
and how, in this context, music and singing functioned in the
church service. The codex contains innumerable references and
notes, which allow one to learn much about the people that prepared
and used this manuscript. To them, the text of the missal was
neither rigid nor set in stone for all eternity, but at times a
kind of reference point, around which both improvisation and
variation were possible.
The Church Consecration Mass in five traditional Proprium chants
was performed in the Middle Ages not only during the appropriate
cathedral or church consecration celebration, but also in future
years, when celebrating the anniversary of this day. At the Riga
Cathedral, this was celebrated on August 16.
The analysis of the chants clearly marks and positions the
Gregorian chant singing tradition of Riga in the Middle Ages. Many
interesting moments are revealed in the nuances, which confirm the
joy of spontaneous performance and professional singing ability in
that era. The three main locality aspects are revealed to be the
practice of notation, the original rhythmic resolution of the
singing, as well as many interesting nuances in the melody and its
modal design.
One can observe something comparatively specific and atypical to
other Catholic Church missals – many text marginalia can be found
in the manuscript, relating to worship and rituals as well as 83
Ordinarium chant marginalia, which clearly indicate the presence of
local and live music performance traditions in the context of the
usage of the codex. When comparing the musical marginalia fragments
of the Riga missal with the liturgical manuscripts of Hamburg, many
notable connections are revealed – the Riga material can be
classified in three groups: universally used chant, chant that have
a local regional usage (those are found only in the materials of
Riga and Hamburg) and chant, which have a locality of one place (in
this case – Riga), and this music cannot be found anywhere
else.
From the musical marginalia in the Riga missal it emerges that
varying and improvising had a significant role in the singing
process. The inscribed melody variations in the manuscript indicate
a live performance practice, where the main lines in the melody
variations correspond, but the differences confirm an
improvisational freedom in the interpretation. The codex text
reveals itself as a ‘living’ text, which is found already in motion
and, over time, can also change. That can be confirmed by many
melodic versions of the same chant. Along with the musical
marginalia, the users of the missal used mnemonic techniques,
16
i.e. methods of memorizing, indicating the significant role of the
social and communicative dimension.
Altogether, based on a few examples of musical marginalia, it can
be concluded that the Riga missal reveals a local musical
tradition, characteristic to only Riga in the Middle Ages, which in
many small details is very notable and individual.
Literatra un citi avoti
Blume, Clemens, & Guido Maria Dreves (Hrsg., 1905). Analecta
Hymnica Medii Aevi. Band 47: Tropi Graduales. Leipzig: O. R.
Reisland
Bruiningk, Hermann von (1904). Messe und kanonisches Stundengebet
nach dem Brauche der Rigaschen Kirche im späteren Mittelalter
(Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und
Kurlands. Band 19). Herausgegeben von der Gesellschaft für
Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. Riga:
Nicolai Kymmels Buchhandlung
Codex Katharina 6. Mikrofilma. Glabjas Guntara Pra privtarhv;
manuskripts atrodas Karla fon Osecka Hamburgas Valsts un
Universittes bibliotk (Staats- und Universitätsbibliothek Hamburg
Carl von Ossietzky)
Codex Petri 61. Mikrofilma. Glabjas Guntara Pra privtarhv;
manuskripts atrodas Karla fon Osecka Hamburgas Valsts un
Universittes bibliotk (Staats- und Universitätsbibliothek Hamburg
Carl von Ossietzky)
Graduale Romanum (1974). Abbaye Saint-Pierre de Solesmes. Tournai:
Desclée & Co
Harnoncourt, Nikolaus (2010). Musik als Klangrede. Wege zu neuen
Musikverständnis. Kassel: Bärenreiter
Hoppin, Richard (1978). Medieval Music. New York: W. W. Norton and
Co
Jeffery, Peter (1995). Re-Envisioning Past Musical Cultures:
Ethnomusicology in the Study of Gregorian Chant (Chicago Studies in
Ethnomusicology). Chicago: The University of Chicago Press
Missale Rigense [Rgas misle: 15. gadsimta otr puse]. Manuskripts
glabjas LU Akadmisks bibliotkas Rokrakstu un reto grmatu krjum.
Šifrs R 2665
Wagner, Peter (1970). Einführung in die Gregorianischen Melodien
(Ein Handbuch der Choralwissenschaft. Zweiter Teil: Neumenkunde).
Hildesheim: Georg Olms Verlag
17
KURš RADA IGNU MZIKU? NEIGNI UN BIEDRBAS ignu draugs KORIS
(1932–1933)
Ieva Tihovska
Ievads
Pdjo desmit gadu laik Latvijas populrs mzikas aprit pastvgi
iekaujas ar vietjie ignu jeb romu mzii. Lai ar ignu kopiena
sabiedrb ir izteikti marginla, igni ir tie, kas msdienu latviešu
izklaides industrij prstv etniski citdo1. Tomr Latvij ignu publisks
muzicšanas vsture veidojusies citdi nek Krievij, Ungrij vai Balknu
reion, kur muzicšana neignu publikai bijusi tipiska atsevišu ignu
grupu profesija un kur radušies stereotipiskie ignu muzikantu tli.
Latvijas ignu kopien nav šdas senas publiskas uzstšans tradcijas:
ldz 20. gadsimta 80. gadiem2 ts prstvji reti uzstjs uz skatuves vai
k saviesgu paskumu muzikanti un msdiens lielkajm svinbm paši nereti
nolgst neignu muzikantus.
Šaj kontekst pašu vsturisku interesi raisa pirm Latvijas ignu
mzikas kolektva – biedrbas ignu draugs kora (1932–1933) – slaicg
darbba. Pres ir liecbas tikai par vienu kora koncertu, kas notika
Latvijas Konservatorij 1933. gada 29. aprl. Tau ignu mzikas niša un
priekšstati par to Latvij pastvja gan pirms, gan pc šs iniciatvas –
vietjie igni to nevis veidoja, bet tika konfrontti ar ts
nosacjumiem. Kdu reprezentcijas veidu vii izvljs un kpc? Rakst
pievrsšos koncerta organizatoriskajiem aspektiem saikn ar šs
etnisks grupas vsturiski specifiskajm iezmm. Minjums izveidot kori
aplkots k subordintas grupas centieni iekauties socilaj aprit,
kuras noteikumus rada citi. Latvijas ignu publisks muzicšanas
vstures pirms lappuses atklj, ka ignu mzikas radšan neigniem ir
ldzvrtga vai pat noteicoša loma. Š situcija sniedz bagtu vielu
diskusijai par etnisks mzikas autentiskumu.
Latvijas ignu socilais stvoklis 20. gadsimta 30. gados
Pirms liecbas par igniem Latvijas teritorij rodamas 16. gadsimta
skuma rakstu avotos ( 2005: 168). Kopš t laika mijiedarb ar vietjo
kultru Kurzem un Vidzem veidojusies lokla etnolingvistiska grupa
lotfitka roma (latviešu romi), kas identific Latviju k savu mtnes
zemi3. 1930. gad, pc š laika tautas skaitšanas datiem, Latvij
dzvoja 3217 igni (Skujenieks 1930: 99). Bija skusies ignu
urbanizcija un sedentarizcija (centieni piesaistt nomadus noteiktai
dzvesvietai); Rg ignu skaits sasniedza gandrz divarpus
1 Dziedtja karjeru turpina Dzintars a, kurš 2003. gad prstvja
Latviju starptautiskaj brnu Eirovzijas dziesmu konkurs Kopenhgen.
Populrais Latvijas Neatkargs televzijas (LNT) šovs Dziedošs imenes
nodrošinja atpazstambu briem Riiem jeb Ritvaram (skatuves vrds
Rinaldo) un Kasparam Sunšiem (2009) un Rudeviu imenei (2011).
Šlgermzikas aprit pieprasts ir ar dziedtjs, urnlists un mzikas
menederis Kaspars Antess. Komercili veiksmgi darbojas Artura
Kopienko vadtais ansamblis Ame roma, kam ir vsturiska saikne ar
Latvijas PSR Valsts filharmonijas ansambli Ame roma; šis
atskaotjkolektvs turpina padomju skatuvisks ignu mzikas
tradcijas.
2 20. gadsimta 80. gados Latvijas PSR Valsts filharmonijas pakautb
darbojs ignu ansamblis Ame roma Valrija unukova vadb. Filharmonijas
direkcijas su protokolos ansamblis piemints kopš 1985. gada. Taj
apvienojs trs Krievijas un Ukrainas izcelsmes ignu imenes, kas jau
iepriekš bija apmetušs Latvij un kopš 70. gadu vidus Artura
Kopienko vadb koncertja Rgas restornos. Ansamba sastv bija ar trs
Latvijas igni – dejotja Tamra a, dziedtjs un itrists Sando Rudevis
un pianists Ojrs Ignats. Pc filharmonijas reorganizcijas (1989)
ansamba dalbnieki turpinja koncertt dados sastvos, galvenokrt
restornos un slgtos paskumos.
3 Latgales dienvidu un dienvidaustrumu rajonu vsturiskie iemtnieki
prstv citu etnisko grupu xaladitka roma (krievu romi), kam ar
Kurzemes un Vidzemes igniem nav bijusi cieša saskarsme.
18
simtus (Greitjne 2003: 367), tau liela daa vl joprojm uzturjs
laukos vai mazpilsts un gada silto laiku mdza pavadt pagaidu
nometns. Izgltbas un kultras institcijs vii bija maz iesaistti. Ar
tirdzniecba, amatniecba un citi iztikas ldzeku gšanas veidi
neprasja ciešu sadarbbu ar neigniem4. Stereotipisko sabiedrbas
priekšstatu par igniem un laikmetam raksturgo retoriku atklj 20.
gadsimta 30. gadu prese:
„Kas gan nepazst klaidous-ignus, krmu brus, zirgu mijjus, jru
zagus, kršu licjus un k nu katrs negribs šo tabkas cientju tautu
nosaukt. Gandrz katr Latvijas miest un biei apdzvot viet bs ar kds
igns. Netrkst viu ar pilsts, bet visbiek to var sastapt gadatirgos
un cietumos“ (Akmens-Asmens 1936).
Valsts etnopolitikas dienaskrtb ignu jautjums tolaik netika
iekauts, un ar paš ignu vid sabiedrisks ldzdalbas ideja nebija
populra. 20. gadsimta 20.–30. gados ignu sabiedrisks un kultras
aktivittes bija saisttas galvenokrt ar vienas personas – Ja Leimaa
(1886–1950) – iniciatvm. Vairkus gadus viš veltja vietjo ignu
literrs valodas veidošanai un folkloras vkšanai5, 1931. gad inicija
biedrbas ignu draugs (1931–1937) dibinšanu un 1932. gad organizja
ts kori. Lai ar divus gadus pc dibinšanas biedrb esot bijis vairk
nek 80 biedru (Brusubrda 1933), Leimaa raksttais liek domt, ka ignu
attieksme kopum bija drzk pasva, nevis entuziastiska:
„Es vltos apvienot ignus [..], izvest no t stvoka, kd vii tagad
atrodas. Tikai grti. Paši igni biei to nevlas, vairs no kultras.
Par mani smejas: „Gribi ignu karalis bt.” Bet man jau pašam neko
nevajag. Man ir svargi, lai vii gargi attsttos. Atrastu kopgu
valodu. Tagad tau pat ts nav“ (- 1932).
Leimaa idejas bija tlaika igniem netipiskas, tomr via un citu
biedrbas dibintju biogrfijas liek paplašint stereotipisko
priekšstatu par 20.–30. gadu ignu dzvesveidu un nodarbošanos.
Leimanis biedrbas dibinšanas period strdja par Edinburgas
(Dzintaru) pareizticgo bazncas sargu, Osvalds uks bija galdnieks,
Matvejs Gindra – Saldus ugunsdzsju biedrbas sekretrs, kas vljs
izveidot ignu futbola komandu, un tikai Valdis Palas nodarbojs ar
tradicionlu ignu profesiju – zirgu tirdzniecbu (- 1932). Tika
slgtas ar jaukts laulbas – Osvalda uka mte bija latviete (- 1932),
un zinmi ar citi ldzgi piemri, kas attiecas jau uz 19. gadsimta
beigm. Bija ar pilnb asimiljušies igni, kas vairs neuzturja saikni
ar ignu kopienu – piemram, baletdejotja Valija Burkevia
(1913–?).
4 Tradicionla latviešu ignu vriešu profesija bija zirgu
tirdzniecba – 20. gadsimta skum Kurzem ar to nodarbojušies
53,2%, savukrt Latgal – 62,4% ignu (Brziš 2000:
163). Vienam Kurzemes ignu klanam bijis raksturgs kalja amats
(Leimanis [1939] 2005:
32). Avotos mintas ar dadas citas nodarbošans, tai skait
lauksaimniecba (Brziš 2000: 163), tau ignu (paši ignu
sieviešu)
komunikcija ar neigniem noritja ne tikai profesionlo
identitšu mijiedarbes ietvar. ignu identitt iztikas ieguves vai
nodarbošans veidam var bt maza
nozme.
5 Jnis Leimanis tulkojis ignu valod Ja evaliju un citus
reliiskus tekstus (Jnis Leimanis 1935: 22847); viš ar nodevis
Latviešu folkloras krtuves arhv 75 burtncas ar folkloras
pierakstiem
un etnogrfiskm zim latviešu un ignu valod (arhva numurs
LFK 1389).
1926. gada 16. janvr laikrakst Balss lasms sludinjums:
„Dancing Palace Elizabetes iel 55. Sestdien, 16. janv. š. g. Kabar
programas atklšana, vietjiem un rzemju spkiem piedaloties. [..]
Liels ignu koris A. Vilks-Aleksandrova vadb. Maskavas ignu
dziesmas, dejas un iemots ignu romanses. Kor krievu
harmonists-bajnists un sts ignu dejotjs. Modernas ignu romanses un
dejas izpilds Vera Bravina“ (skat. 1. attlu).
1. attls. Laikraksta Balss sludinjums par ignu kora uzstšanos 1926.
gada 16. janvr
Iespjams, ka tieši š kora fotogrfija t paša gada septembr aplkojama
urnla Jaun Elegance 6. numur (skat. 2. attlu).
2. attls. ignu koris Mihaila Bravina un A. Vilka-Aleksandrova vadb.
Rga, 1926. gads
Kora dalbnieku vid ir sievietes stiliztos ignu trpos un vrieši ar
itrm. Sastvs atbilst 19. gadsimt Maskav un Pterburg izplatto ignu
koru tradcijm, tau lielk daa attl redzamo cilvku nav igni un,
domjams, nav ar rzemnieki. 1926. gad šis koris vietj kupletista
Mihaila Bravina vadb vairkkrt uzstjs Rgas izklaides viets un
radiofon.
20
Šda ignu lomu sple Krievij kuva populra un komercili veiksmga jau
19. gadsimta beigs, raisdama ar pieaugošas diskusijas un iebildumus
pret ignu mzikas neautentiskumu (Scott 2008: 14– 15). Ar Rgas un
citu Latvijas pilstu izklaides viets un paskumos 20. gadu otraj pus
un 30. gados ignu mzika bija dzirdama visai biei. T bija viena no
galvenajm populrs mzikas jomm, kas ldzs citm veidoja nelatvisks
kultras prsvaru pilstvid un lika kdam ts vrotjam rakstt šdus
kritiskus vrdus:
„Kur ms atrodamies? Latvij vai rzems? [..] Kpc ms vienaldzgi
noklausmies dads krmjs, restornos, kafejncs, ka lai va visdas Melns
acis6, saldenu vcu salonmziku, msu tautas garam svešs jsmgs ignu
romanses un t. t.? Apmekltji, kas kdu laiku pasdjuši, var pieprast,
lai prvaldnieks, vai kda cita atbildga persona parpjas ar par l a t
v i s k i e m sniegumiem. Ms jau dzvojam paši sav zem, esam bez tam
samaksjuši ar tdu pat naudu k sveštautieši, par kuru interesm visur
t rpjas...“ (Ef. 1931).
Tipisks ignu mzikas konteksts bija kafejncu un restornu vakara
programmas, divertismenti un kabar priekšnesumi kinotetros, deju
zls un kazino; ignu dziesmu un deju numuri tika iekauti tetra un
vairkkrt ar cirka izrds. 20. gadu otraj pus un 30. gados Latvij
koncertja vairki ignu kori, kas uzstjs Mihaila Bravina, A.
Grigorjeva, A. Vilka-Aleksandrova, V. Larionova un M. Vvia vadb.
Par pirmajiem diviem droši zinms, ka tajos muzicja neigni. 30.
gados vairkkrt koncertja ar dadi ignu instrumentls mzikas ansambi
un ignu mzika biei skanja radioraidjumos. Ir maz drošu liecbu par
ignu tautbas kolektviem, un daa no tm attiecas jau uz senku pagtni
– piemram, 20. gadsimta skum Latvij viesojies Ivana ebedeva koris,
kura dalbnieki bijuši Maskavas igni (- 1990: 7). Tau ignu mzika un
igniskums vispr Latvij primri bija neignu sabiedrbas kultivta
eksotiskuma un karnevliskuma forma, kurai ar etniskajiem igniem
tieša sakara nebija. Lauku vid pastvja ignos iešanas tradcija,
pilsts – ignu kori. igni reizm kuva par š igniskuma prezentcijas
dalbniekiem un tdjdi tika paši izcelti, jo piešra notikumam
autentiskuma zmogu. T, piemram, par 1938. gada 28. august Slok
notikušu brvdabas izrdi varam last atsauksmi: „Publikai seviši
patika visi trs igni, no kuriem divi bija sti“ (A. K. 1938).
Lai gan stiliztie un stie igni biek palika širti, skatuve bija teju
viengais konteksts, kur sabiedrba novrtja ar sastapšanos ar stajiem
igniem – Krievijas ignu tetra Romen ptniece Elaina Lemona (Alaina
Lemon) skatuvi apzmjusi k „ignu profesionlo geto“ („occupational
ghetto for Roma“, Lemon 1996: 480). 1933. gada 10. novembr urnl
Dailes Magazna publicts apraksts par kdu šietami etnogrfisku ignu
uzvedumu, kas atšries no ldzšinjiem viltus ignu
priekšnesumiem:
6 Dziesma Melns acis ( ë, 1843) ir viena no populrkajm
Krievijas ignu romancm. Teksta autors ir ukraiu dzejnieks
Jevgens Grebinka ( i), komponists – Florians Germanis
( ).
21
„sti igni uzstjas Grand-Kino divertisment, gdami publikas nedaltu
piekrišanu, jo ldz šim ignu numurus kino-tetros un kabarejos
izpildja krievi un pie tam krieviski. – igni rda savas kzu ierašas,
lauku taboru, dzied igniski „krmu bru“ dziesmas. Visvairk publika
jsmo par apmram 7 gadus veco, mazo ignieti un vias dejm. –
Divertisment redzams ar pc ilga prtraukuma Mihails Brvins sav
oriinl anr. Palicis nedaudz tievks“ (Par ko Rg run 1933: 27).
Nav zinms, vai šeit aprakstti vietjie igni un vai viu iekaušanai
divertisment ir kds sakars ar pusgadu iepriekš notikušo biedrbas
ignu draugs kora koncertu un t dalbniekiem. Tpat nav zinms, kda
loma šaj paskum bijusi Bravinam. Tau šis un ar citi avoti liecina,
ka igni un neigni nevis konkurja, bet sadarbojs ignu mzikas
piedvjuma radšan.
Biedrbas ignu draugs koris
ignu mzikas visprj popularitte rosinja biedrbas ignu draugs kora
tapšanu. Ldzs tipiskajiem etnisko kultru atmodas mriem (veicint
kopienas atpazstambu sabiedrb, pankt ts unikalittes atzšanu un
paaugstint ts statusu) vietjos ignus motivja ar cerba uz
komerciliem pankumiem. Pašu autentiskums viiem varja šist
priekšrocba, tas izriet ar no Ja Leimaa teikt:
„ignu kori te bijuši daudz, [..] bet vios nebija neviena igna un
tie nedziedja nevienu ignu dziesmu. Ts bija krievu dziesmas un
tikai rets ignu vrds pa starpm. [..] Ja tdiem salastiem viltus ignu
koriem netrkst klaustju, kpc lai msu stajs ignu dziesms nenktu
klausties? [..] Vasaru te Rg reklamjs viens rzemju ignu koris. Es
uzmeklju vadoni, lai apruntos un redztu, kda viiem t ignu valoda.
[..] Es aizeju, bet tas kungs ne b, ne b igniski. Viš saka: „Vai js
apsolat klust, tad es jums izststšu, kas par lietu. Vlk js varat
runt, tikai tagad kdu laiku ne.“ Es apsolju. Un viš man pateica:
„Ms neesam nekdi rzemnieki. Mums nav ar neviena sta igna. Ms tpat
šo to sagrabinjm un gribam maizti nopelnt.“ Klab tad nu ms – sti
igni nevartu mint savu maizti nopelnt ar godgm ignu dziesmm?!“
(citts pc: Krmjs 1932)
Biedrbas ignu draugs koris tika izveidots 1932. gada mart; 1933.
gada 29. aprl tas Latvijas Konservatorij sniedza debijas koncertu.
Par turpmko darbbu ziu nav. emot vr vietjo ignu ierobeoto socilo
kapitlu, ir pašsaprotami, ka koris saskrs ar finansilm un
organizatoriskm grtbm: „Nav viegli šos dabas brnus savkt vienkopus.
Vii dzvo izklaidus un pa lielkai daai oti nabadzgi. Braukt uz kora
minjumiem tramvajos un autobusos iznk par drgu“ (Krmjs 1932).
Valsts vai pašvaldbas institciju atbalsta korim nebija, un t
darbbas nodrošinšan Leimanis ieguldja savus privtos ldzekus.
Minjumi notika „kda labva privtdzvokl Iekšrg“, un dziedtji tika uz
tiem vesti „ar nortu smago vaoni Ungaiti no Šamptera“ (Krmjs
1932).
22
Kor bija ap 30 dziedtju, debijas koncert piedaljušies 29 (Brusubrda
1933; skat. 3. attlu).
3. attls. Biedrbas ignu draugs koris 1933. gada 29. aprl Latvijas
Konservatorij. Fotogrfs Roberts Johansons. Foto no Rgas Vstures un
kuniecbas muzeja arhva, šifrs VRVMp 27.246/15
Kora reperturu veidoja tradicionlas Latvijas ignu dziesmas ignu
valod. Tau prsteidzošs var šist ansamba muzicšanas stilistiskais
risinjums, paši populrs ignu mzikas kontekst, kas skarts ar
iepriekšj Leimaa citt. Ja vien tas nav potisks urnlista
visprinjums, tad savas darbbas skumposm koristi, iespjams, sekojuši
Krievijas ignu koru paraugam ar sieviešu dziedjumu itru
pavadjum:
„Varbt tas [nopelnt ar „godgm ignu dziesmm” – I. T.] izdosies, bet
pagaidm brns skaistules itru pavadb skandina dziesmiu: Le tu man
avoro, poskil me som orori, – kei java barvali, pirdal tuke
dikhava7...“ (Krmjs 1932).
Tau vlk jau raisjs sadarbba ar profesionliem latviešu komponistiem,
Jni Kalniu (1904–2000) un Ralfu Alunnu (1902– 1978); pdjais kuva ar
par kora dirientu, un igni via vadb ska apgt latviešu kordziedšanas
esttiku un prasmes. Š darba rezulttu atspoguoja koncerta programm
iekauts 14 Latvijas ignu tautasdziesmu apdares jauktam etrbalsgam
korim, kuras veidojuši abi mintie komponisti.
Trs koncerta recenzijas atklj dadas auditorijas viedokus, rosinot
domt par atširgo akadmisks un populrs mzikas publiku un, iespjams,
ar par atširgajm latviešu un nelatviešu kultrvidm. Ietekmgk krievu
laikraksta recenzents juts vlies un apšaubja koncert dzirdts mzikas
autentiskumu. Iepriekš viš
7 Citta tradicionla Latvijas ignu dejudziesma, kas pazstama
Raimonda Paula apdar un
Ja Petera literraj parafrz ar tekstu Prec mani, ignzn
(no cikla Trs seni Latvijas ignu motvi, 1971). Cikla pamat ir
trs
dziesmas, ko 1959. gad Ventspil no Ja Leimaa dla Jura Leimaa
(1916–1973) pierakstjis Alberts Sala. Manuskripts atrodas
Latviešu
folkloras krtuves arhv, Jkaba Vtolia kolekcij, fonda numurs
LFK 1790, 221–223.
23
acmredzot bija iepazinis Ungrijas un Krievijas ignu mziku, un, lai
ar atzina šo tradciju atširbu, kora sniegums nesaskanja ar via
visprjo priekšstatu par ignisko:
„Neesmu ignu folkloras specilists. Varbt ts dziesmas, ko sav
koncert izpildja biedrbas ignu draugs koris, patiešm ir stas ignu
dziesmas. Man ts drzk šita ldzgas kda latviešu, cita somu
tautasdziesmai. Katr zi ts nebija ldzgas tai, ko es agrk esmu
pieradis uzskatt par ignu mziku. [..] Š ritma brvba, paaugstint
emocionalitte, rkles skaas, kaut kda paša ignu burvba. Nek tamldzga
nav ignu korim, kas uzstjs Konservatorij. Vii vienkrši dzied k
jebkurš mzikas motju iescju koris, pc labks sirdsapzias un...
izbiedti. Cilvkiem, kas pieraduši klausties pavisam citdu ignu
dziedšanu, oti dvaini dzirdt tdu parastu kora dziedšanu no kora
ignu kostmos un ar igniskm sejm. [..] Ei, vaoni, traucies uz
„Jaru“!8 Pie šiem igniem neviens nekad „nedzs vaoni“. Vaou gan
nemaz vairs nav, tau ar ar taksometru diez vai kds pie viiem
brauks“ (. . 1933).
Ietekmgk latviešu laikraksta Jaunks Zias recenzents Ernests
Brusubrda (1880–1968) par kora igniskumu nediskut. Viš vrt, cik
veiksmga ir ignu akulturcija latviešu kordziedšanas lauk un kds ir
komponistu sniegums. Atširas ar š autora priekšstats par idel
igniskuma esttiku un noskau:
„Programm 14 dziesmas izpildja saskangi. Koris dzied braši. [..] No
divm Kalnia dziesmm paši labi padevs em tu mani, kuru komponists
glti iekrtojis balsm. Jauki skan dejudziesmas Ar ko Grša bagts un
Kas ar dejot iet Allunna apstrdjum. paši klaustjiem iepatiks jautr
rakstura dziedjumi. Ja koris nepagurs, ar laiku radsies ar dzvki,
lokanki tempi, kas prliecinoški pauds ignu mzikas bezbdgo
prdzvojumu“ (Brusubrda 1933).
Izdevums Aizkulises („viengais bezpartejiskais laikraksts politikai
un mkslai“), ldzgi k krievu , kritiski vrt gan dzirdt repertura
autentiskumu, gan izpildjuma kvalitti un uzskata, ka pati
kompozcijas un notcijas ideja ir pretrun ignu mzikai:
„ignu koris dziedja vji. Ts nebija stas ignu dziesmas, bet ignu
valod dziedtas msu pašu dziesmas. Dziedtjos nebija brvbas, juts itk
apspiesti, jo dziedja pc notm. stm ignu dziesmm jplst brvi, bez
notm. Publika uzma diezgan atsaucgi, lai gan gaidja ko jautrku“
(ignu koris [..] 1933).
Lai kda bija kordziedtju ldzšinj mzikas pieredze, gada laik
iemcties last notis un iepazt etrbalsgu kompozciju dziedšanas stilu
noteikti nebija viegls uzdevums. Tdjdi tradicionlais reperturs kora
dalbniekiem bija japgst jaun veidol. Saldzinot vienu no divm
pieejamajm Ralfa Alunna apdarm, Eij, kei dindomas’9, ar ts pašas
dziesmas melodiju, ko 1933. gad no Ja Leimaa pierakstjis Pteris
Barisons10, redzams, ka apdar maints taktsmrs un ritma zmjums,
atširas skakrta un melodijas uzbve. Problmas harmoniztjam varja
radt ar modalitte (maiu skakrta), un kora izpildjum,
8 Autors min populras krievu romances nosaukumu , , - „“; taj
ietverta atsauce uz leendro Maskavas restornu – ignu koru uzstšans
vietu. Romanci komponjis Jevgeijs Jurjevs ( ), teksta autors ir
Boriss Andrijevskis ( ).
9 Ralfa Alunna rokraksts atrodas Latvijas Nacionls bibliotkas Reto
grmatu un rokrakstu noda Nikolaja Alunna fond, arhva numurs RX66,
3, 51: 15. lapa.
10 Pteris Barisons 1933. gad pierakstja desmit Ja Leimaa dziedtas
melodijas. Ts glabjas Latviešu folkloras krtuves arhv, fonda numurs
LFK 1378, 325–334.
24
visticamk, zuda Barisona fiksts tradicionl dziedjuma nianses –
priekšskanis un netempertie toi (skat. nošu piemrus 4. un 5.
attl).
4. attls. Latvijas ignu dziesma Eij, kei dindomas’ Ralfa Alunna
apdar. Nikolaja Alunna fonds Latvijas Nacionls bibliotkas Reto
grmatu un rokrakstu noda. RX66, 3, 51: 15. lapa
5. attls. Dziesmas Ei, kei dindomasi transkripcija, ko no Ja Leimaa
dziedjuma pierakstjis Pteris Barisons. Latviešu folkloras krtuves
arhvs, fonda numurs LFK 1378, 333
Tau tiem klaustjiem, kuru dzirdes priekšstatu veidojis Krievijas
ignu koru vai Ungrijas ignu kapelu urbnais, populrais reperturs,
visticamk, nebtu šitusi pietiekami igniska pat neapdarinta vietjo
ignu tradicionl mzika, jo latviešu tradicionls mzikas ietekme taj
ir ievrojama.
Sav publiskas uzstšans debij vietjie igni bija izveidojušos
skatuvisks mzikas tradciju un neignu priekšstatu lnieki.
Visprpieemtas reprezentcijas formas jau pastvja, un igniem atlika
izvlties. Veiksmgka rezultta labad tika piesaistti nozares
profesioni neigni. Cerot uz komerciliem pankumiem, izdevgka taktika
btu minjums iekauties populrs ignu mzikas aprit. Tau, ja mris bija
integrcija latviešu sabiedrb, ar ko igniem jau vsturiski bija samr
tuva saskarsme, kordziedšana k fundamentla latviešu kultras vrtba
varja bt vislabk platforma. T ar šietami
25
va izpildt pašu ignu tradicionlo reperturu un tdjdi paust loklo
identitti, ko starptautiski populr un visprint ignu mzika nivelja.
Un kultras atmodas centienu kontekst kordziedšana noteikti bija
prestika un pieemtka etnisks reprezentcijas forma nek morli
ambivalentais izklaides bizness. Teortiski bija iespjams ar trešais
variants – pašprezentcijai izvlties neizmaintu tradicionlo
reperturu. Lai gan šda prakse ir samr jauna un kuvusi par normu
tikai 20. gadsimta pdjs desmitgads folkloras atdzimšanas kustbas
ietvar, precedenti bija sastopami jau gadsimta pirmaj trešda. T,
piemram, 1924. un 1925. gad Rg ar ievrojamiem pankumiem koncertja
suiti, kuru lokl savdabba bija sabiedrb atzta un cienta11. 1932.
gada 13. un 14. aprl Latvijas Konservatorij bija notikuši
etnogrfiskie koncerti ar Nirzas (Nierzas), Rucavas, Kuldgas
apkrtnes un Alsungas teicju piedalšanos12. T k Jnis Leimanis
sadarbojs gan ar Latviešu folkloras krtuvi, gan Latvijas
Konservatoriju, viš, domjams, bija informts ar par šdiem
pašprezentcijas veidiem. Tomr ignu gadjum autentiskums uz skatuves
varja šist pat nevlams – pastvja iespja, ka loklo ignu kultru
plaška publika uztvers k apšaubmu un nekulturlu, t asocisies ar šs
tautbas prstvju neprestio socilo stvokli, kuru Leimanis vljs
maint.
Skatuve un ignu mzikas autentiskums
Recenzijas par biedrbas ignu draugs kora koncertu un š kora slaicg
darbba vedina domt, ka Latvijas ignu skatuvisk debija nebija prk
veiksmga – tika apšaubts gan viu mzikas autentiskums, gan
izpildjuma kvalitte. Tradicionls mzikas un skatuves dilemma ir
pastvgs etnomuzikoloijas diskusiju temats. Publiskam priekšnesumam
ir sava specifika un tradcijas. Vajadzgs kultras zinšanas un
prasmes vietjiem igniem nebija – ts viiem bija japgst. Pat pieemot,
ka ignu paš muzikalitte nav tikai stereotips, tai vajadzja
izpausties socili atpazstam un akceptt skatuviskaj form. Domjams,
rezulttu noteica ar ignu zemais socilais statuss un vlme to
maint.
30. gadu prese atspoguo ar ignu un neignu atširgos priekšstatus par
ignu mzikas autentiskumu, kas auj secint: lokl tradicionl mzika ne
vienmr ir tas, ko publika gaida no ignu priekšnesuma. Elainas
Lemonas komentru par Maskavas ignu tetra Romen autentiskuma
diskursu var attiecint ar uz Latviju un uz mzikas autentiskumu
kopum:
„Priekšnesums ir vieta, kur sastopas gan autentiska identitte, gan
ts antitze, bet galvenais šeit nav jautjums, vai ignu skatuves
varoi ir „autentiski“. Mani vairk interes, kam dotas tiesbas lemt,
kas skaits autentisks, kpc cilvkus tik oti uztrauc jautjums, vai
priekšnesums ir vai nav autentisks un k š tetra diskusija
mijiedarbojas ar plaškiem diskursiem par sabiedrbu“ (Lemon 1996:
481).
11 1924. gada 7. un 8. aprl suiti sniedza Rg trs koncertus, to
organizšan bija iesaistts folklorists, Rgas Skolotju institta
direktors Ludis Brziš (skat. aprakstu: Daugule 1994). 1925. gada 4.
un 6. aprl Latvijas Konservatorij notika Latvijas Skarau kopas
organizti suitu kzu uzvedumi (skat., piemram, Ja Crua apskatu
laikraksta Latvijas Vstnesis 78. numur 1925. gada 6. aprl).
12 Koncerti notika tautas izgltbas nedas ietvaros. Skat. fotogrfiju
laikraksta Jaunks Zias 81. numur 1932. gada 13. aprl.
26
Latvijas ignu kora darbba apstiprina ignu dzvesveida ptnieku vid
valdošo aksiomu, ka nav vienotas ignu kopienas vai kultras.
Krievijas urbno ignu koru mode ienca ar Latvij, tau vietjie igni,
visticamk, no ts bija širti ne tikai eogrfiski, bet ar socili. ignu
koristu dzimtas prstvja vai ar veidoja atsevišu urbnu, akulturtu
ignu grupu (Scott 2008: 7), kas bija reprezentatva un tomr neliela
Krievijas imprijas ignu daa. T k Latvijas ignu urbanizcija notika
tikai 20. gadsimta gait un ar pilstu igni diez vai bija restornu un
citu izklaides vietu apmekltji, Krievijas populr ignu mzika viiem
tolaik, iespjams, bija sveša. Savukrt vietjs publikas pieredzi bija
veidojusi Krievijas un Ungrijas, nevis Latvijas ignu mzika.
Neigni bija ldzdalgi biedrbas ignu draugs kora darbb ne tikai k
populrs ignu mzikas konteksta veidotji un koncerta klaustji, bet ar
k tieši repertura un izpildjuma ietekmtji. Viu loma š publisk
priekšnesuma tapšan bija ldzvrtga igniem vai pat dominjoša. Var
rasties jautjums: kas rada ignu mziku un vai etniskajai piederbai
ts radšan vispr ir izširoša nozme? ignu mzika un igniskums k zmols
ar senu vsturi ir prliecinošs piemrs tam, ka mzikas etniskums pats
par sevi var kt par vrtbu, kas piesaista publikas uzmanbu neatkargi
no mziu etnisks izcelsmes. Nacionlromantisk ideja par tautm k
cilvku grupm ar iedzimtu uniklu un idelaj variant tru kultru pastv
ldz msdienm, tau empriski ir grti pamatojama. ignu mzikas gadjum
etniskuma hibriditte atkljas paši skaidri. Jebkuras valsts sabiedrb
igni ir mazkums, ttad viu kultra ir veidojusies neignisk vid.
Iespjams, to pat var uzskatt par kdas kultras i g n i s k o
dimensiju, ts eksotisko šautni, antitzi. No šda skatpunkta – un to
apliecina ar biedrbas ignu draugs kora darbba – autentisko
igniskumu rada tiklab igni, kas piedv savu vietjs kultras
interpretciju, k neigni, kas izvirza pašu priekšstatiem atbilstošus
igniskuma nosacjumus.
WHO CREATES GYPSY MUSIC? NON-ROMA AND THE GYPSY FRIEND SOCIETY
CHOIR (1932–1933)
Ieva Tihovska
Summary
Music-making has not been a traditional occupation for Latvian Roma
(lotfitka roma). Until the 1980s, local Roma were rarely present on
stage and were not known as musicians at informal non-Roma events.
When the first known public Roma artistic collective – the Gypsy
Friend society choir – was formed in 1932, there already was a
lively ‘Gypsy music’ scene in Riga governed by non-Roma ‘Gypsy
choirs’ in
27
the popular Russian model, as well as public admiration of popular
Hungarian ‘Gypsy music’. ‘Gypsy music’ was performed in the evening
programs of cafes and restaurants, it was included in
divertissements and cabaret programs of movie houses, dance halls
and casinos, as well as in theatre performances and circus
shows.
The Latvian Roma choir made its debut on 29 April 1933. In the
representation style it followed the Latvian choral singing
tradition. Two Latvian composers Jnis Kalniš and Ralfs Alunns (the
latter becoming also a conductor of the choir) made four-part
arrangements of traditional Latvian Roma songs for the choir. The
reviews of the only known choir concert show that the performance
was not convincing neither in its ‘authenticity’ nor mastery.
The author discusses potential strategies of representation which
local Roma could choose taking into consideration their status of
marginalized social group without experience in public
musicianship. The role of non-Roma in shaping the stage for ‘Gypsy
music’ is underlined. Non-Roma influenced the choir not only as the
makers of the popular ‘Gypsy music’ scene and as the audience of
the concert, but also as direct contributors to the repertoire and
performance of the choir. The role of non-Roma was equal or even
dominant in this case of public representation of the Latvian Roma.
This case shows ethnic music as a constructed phenomenon not
immediately related to the ethnicity of the participants. Being a
minority group in every society, Roma develop and maintain their
culture in a non-Roma environment.
‘Gypsiness’ can be interpreted as a common property of a society,
being its ‘exotic’ side or ‘antithesis’, created and used equally
by Roma and non-Roma.
Literatra un citi avoti
ignu koris [..] (1933). Aizkulises, 5. maijs, 4. lpp.
A. K. (1938). Labi izdevusies brvdabas izrde Slok. Rgas Jrmalas
Vstnesis, 3. septembris, 1. lpp.
Akmens-Asmens, P. (1936). igni pie mums un citur. Kurzemes Vrds, 9.
jlijs, 6. lpp.
Brziš, Valdis (2000). igni. 20. gadsimta Latvijas vsture I: Latvija
no gadsimta skuma ldz neatkarbas pasludinšanai. 1900–1918 /
Atbildgais redaktors Valdis Brziš. Rga: Latvijas vstures institta
apgds, 161.–164. lpp.
Brusubrda, Ernests (1933). ignu koris dzied... Jaunks Zias, 2.
maijs, 7. lpp.
Daugule, Skaidrte (1994). Gudenieku tautisks dziedšanas tradcijas.
Rga: Preses nams
28
Ef. (1931). K pankt msu ievrošanu tagadjo „neievrotju“ starp?
Latvijas Kareivis, 4. augusts, 2. lpp.
Greitjne, Regna (2003). igni. 20. gadsimta Latvijas vsture II:
Neatkarg valsts 1918–1940 / Atbildgais redaktors Valdis Brziš. Rga:
Latvijas vstures institta apgds, 367.–369. lpp.
Jnis Leimanis [biogrfisks širklis] (1935). Latviešu konverscijas
vrdnca / Galvenais redaktors Arveds Švbe. 12. sj. Rga: A. Gulbja
apgdba, 22846.–22847. sleja
Krmjs, Krlis (1932). ignu dziesmas prnk no krmiem uz Rgu. Jaunks
Zias, 17. novembris, 20. lpp.
Leimanis, Juris [1939] (2005). igni Latvijas meos, mjs un tirgos /
2. izdevums. Rga: Zintne
Lemon, Alaina (1996). Hot blood and black pearls: Socialism,
society, and authenticity at the Moscow Teatr Romen. Theatre
Journal, Volume 48, No. 4, pp. 479–494
Par ko Rg run (1933). Dailes Magazna, 10. novembris, 27.–28.
lpp.
Scott, Erik R. (2008). The nineteenth-century Russian Gypsy choir
and the performance of otherness. Recent Work, Berkeley Program in
Soviet and Post-Soviet Studies, Institute of Slavic, East European,
and Eurasian Studies. UC Berkeley. www.escholarship.org/uc/
item/87w1v9rd (skatts 2013. gada 3. august)
Skujenieks, Marers (1930). Treš tautas skaitšana Latvij 1930. gad.
Rga: Valsts statistisk prvalde
. . [ ] (1933). . , 2 , . 4
, (2005). : , . : . .
- (1932). . , 16 , c. 3
-, (1990). . :
29
RGAS RADIOFONA SIMFONISKAIS ORESTRIS 20. GADSIMTA 20.–30. GADOS –
ORGANIZCIJA, KOMUNIKCIJA UN MKSLINIECISKI RADOš DARBBA
Terze Zberte-Ijaba
Latvijas Radio un t vsturisk priekštea, proti, Rgas radiofona1,
darbbai muzikologi pagaidm veltjuši nelielu ptniecisko ievrbu, kas
nav samrojama ar šs institcijas svargumu un ietekmi. Kultras un
komunikcijas ptnieks Sergejs Kruks analizjis radiofona tapšanu, t
attstbu Ulmaa autoritrisma un vcu okupcijas laik (Kruks 2002). Tomr
pati radiofona veidošans starpkaru period, paši mzikas vstures
kontekst, vl arvien nav pietiekami izzinta. Viengais izvrstais
akadmiskais ptjums par Rgas radiofonu šaj period joprojm ir
Latvijas Universitt tapušais ekonomista Ervna Gorkša diplomdarbs,
kas lielkoties ietver kvantitatvu (ekonomisku, finansilu un
tehnisku) informciju par radio darbu (Gorkšs 1939). Padomju varas
gados radiofona vstures objektva izpte nebija iespjama ideoloisku
apsvrumu d: radio un televzija kuva par jauns politisks varas
sludintju, nevis jelkda iespjam diskursa stenotju, un viedoklis par
brvvalsts medijiem tika a priori raidts asa, uzbrkoša sabiedrisk
negatvisma virzien. Pc neatkarbas atguves 1991. gad ptniekus zinm
mr atturja avotu trkums: radiofona arhvs, ieskaitot t bagto nošu
bibliotku, gja boj vl kara laik, Melngalvju nama ugunsgrk 1941.
gada 29. jnij. Ir gan saglabjušs Rgas radiofona programmas, kas
publictas izdevumos Latvijas Radiofons (1934–1936) un Hallo Latvija
(1936–1940) un ietver ar daudz citas lietdergas informcijas. Ar dau
citu ar radio saisttu organizciju (Satiksmes ministrijas,
Sabiedrisko lietu ministrijas, Valsts kontroles u. c.) arhvos, kas
msdiens ir Latvijas Valsts vstures arhva przi, pieejami atseviši
dokumenti par radiofona darbu. Tau primrie avoti, to skait
radiofona prraiu fonogrammas, nav saglabjušies. Daas interesantas
atzias sniedz Latvijas Radio 75 gadu jubilejai velttais albums
(Juškevica 2000), kur publictas radiofona darbinieku atmias, ar par
pirmskara laiku. Nozmgu informciju par radiofona darbu ietver
preses publikcijas, piemram, mzikas kritika, k ar memurliteratra –
paši radiofona ilggadj muzikl vadtja, komponista Ja Media
(1890–1966) autobiogrfija Toi un pustoi (Mediš 1964: 108–111,
116–136).
Raksta mris ir, analizjot visus iepriekšmintos avotus, dzik izptt
Rgas radiofona simfonisk orestra darbbu 20. gadsimta 20.– 30. gados
un to ietekmjošos faktorus. Šda izpte padziins priekšstatus par
socilo un kultrpolitisko procesu iespaidu uz Latvijas mzikas dzvi
izraudztaj laikposm. Tau vispirms piedvju su ieskatu radio muzikls
darbbas pasaules kontekst.
1 Rgas radiofons dibints 1925. gad un k neatkargas valsts
raidstacija darbojies ldz 1940. gadam (1938–1940 ar nosaukumu
Latvijas radiofons).
30
Radio mzikas prraiu pirmskumi un šs institcijas orestri k
simfonisks mzikas attstbas virztji
Radiofons k pirmais elektroniskais plašsazias ldzeklis lielku
ietekmi vairum Eiropas valstu ska gt 20. gadsimta 20. gados. Tas
btiski veicinja simfonisks mzikas atskaošanu un komponistu dairadi,
k ar iezmja vairkas jaunas tendences skadarba ce pie klaustja.
Pirmkrt, radiofons sniedz komunikcijas iespju, kas nav piesaistta
konkrtai telpai un laikam: radioviu izplatba ter auj vienu un to
pašu atskaojumu prraidt dados laikos un klausties atširgs viets.
Otrkrt, radiofons demokratiz mkslasdarba uztveres procesu:
raidjumus var dzirdt neierobeoti liels klaustju skaits un,
saldzinot ar koncertu vai operizru apmekljumiem, šdas pieredzes
izmaksas indivdam ir visai zemas. Lai gan radioaparti skotnji bija
samr drgi un td grti pieejami2, tomr tehnoloisk progresa iespaid to
pieejamba drz vien strauji paplašinjs un klaustju skaits auga.
Treškrt, radiofona pardšans ietekmja ne vien mzikas uztveres formu,
bet ar muzikls pieredzes saturisko aspektu. Tieši radioraidjumu
sniegt distance (atskaotjmkslinieku un klaustju vairs nesaista
fiziska kltbtne) radja jaunu muzikls pieredzes veidu. Mzika, taj
skait simfonisk dairade, arvien vairk ienca cilvku privtaj telp;
tehnoloiju ietekmes pieaugums sav zi dehumanizja mzikas prdzvojumu,
vienlaikus padarot to plaši pieejamu. K secinjis ASV ptnieks Pols
Lazarsfelds (Paul Lazarsfeld), šie procesi btiski ietekmja publikas
klausšans ieradumus un mzikas uztveri (citts pc: Levin, Linn
1994).
Radio orestru skaits pasaules nozmgko simfonisko orestru vid paši
strauji palielinjs pc Otr pasaules kara. Tolaik izveidojs tdi
augstks raudzes atskaotjkolektvi k Bavrijas un Dienvidvcijas radio
simfoniskie orestri Vcijas Federatvaj Republik, PSRS Televzijas un
Radiokomitejas simfoniskais orestris (msdiens P. aikovska Krievijas
Televzijas un Radio simfoniskais orestris) u. c. Tomr pamati šai
tradcijai likti jau starpkaru period. 20. gadsimta 30. gados aktvi
koncertja Adriana Boulta (Adrian Boult) dibintais BBC (British
Broadcasting Corporation) simfoniskais orestris Lielbritnij, k ar
savu slavu nostiprinja ASV pazstamkais radio orestris – NBC
(National Broadcasting Company) simfoniskais orestris dirienta
Arturo Toskanni (Arturo Toscanini) vadb.
Mazks valsts, piemram, Latvij, Dnij, Igaunij un citviet,
radiostaciju simfoniskie orestri veidojs pakpeniski, ldz ar radio
popularittes pieaugumu (Potts 1955). Tie parasti izauga no skotnji
(20. gados) nelieliem atskaotjkolektviem un apvienoja darbu
ierakstu studij ar koncertšanu.
Eiropai raksturg radio orestru tradcija pozitvi ietekmjusi ar
simfonisko jaunradi, jo rosinjusi ts daudzveidbu un
komponistu
2 Piemram, Rgas radiofona dibinšanas brd (1925) tam
bija reistrts tikai 331 abonents (Gorkšs 1939: 41).
31
radošos mekljumus. T k Eiropas radio simfoniskie orestri (ar
atsevišiem izmumiem, piemram, Nderland) bija valsts finansti, to
pastvšana bija mazk atkarga no sabiedrb valdošs gaumes. Šis
apstklis savukrt ir vis radio orestriem kt par inovatvu,
eksperimentlu kompozciju populariztjiem: spilgts piemrs ir Arnolda
Šnberga kompozciju pirmatskaojumi BBC orestra sniegum t pirms
koncertturnejas laik komponista dzimtaj pilst Vn 1936. gad, ar
Adrianu Boultu pie dirienta pults. Muzikologa Nikolasa Kenjena
vrtjum, tlaika publika, kas bija pieradusi pie Mocarta un Šberta
mzikas, uztvra šos skadarbus k pilngu mistifikciju (Kenyon
1987).
Rgas radiofona orestris: vstures un kultras konteksts
Radiofona simfonisk orestra pirmskumi mekljami 1926. gad. Tobrd to
veidoja neliela kapela, bet laika gait nostiprinjs vr emams orestra
sastvs, un 1940. gad taj bija jau 63 mzii3. Tdjdi no neliela
ansamba4, kas skotnji aizpildja pauzes starp citiem programmas
numuriem, izauga pilnvrtgs simfoniskais orestris. Kolektva dibintjs
1926. gad bija dirients Arvds Prups (1890–1946); redzot
nepieciešambu nkotn radiofona programmu izvrst plašku un
daudzpusgku, viš nolma piesaistt pastvgu dirientu simfonisks mzikas
koncertiem un uzaicinja pievienoties sev Jni Mediu (Mediš 1964:
108).
1928. gada 1. septembr Mediš stjs pie dirienta pults. Bdams
radiofona mzikas nodaas vadtjs, viš biei cents atsvaidzint
reperturu ar retk dzirdtm 20. gadsimta kompozcijm, piemram,
Aleksandra Glazunova Astoto simfoniju (1905–1906), Kurta Aterberga
Ceturto simfoniju (1918), Nikolaja Metnera Pirmo klavierkoncertu
(1914–18) u. tml. Augot repertura izvirztajm prasbm, palielinjs ar
orestra dalbnieku skaits, kas ar laiku prspja Nacionls operas
orestra sastvu. 30. gadu otraj pus lielu popularitti klaustju vid
guva simfoniskie koncerti Nacionlaj oper, kuros vriengka skanjuma
labad tika apvienots radiofona un operas orestris, bet k dirients
viesojs kds no rzemju mksliniekiem. 30. gados orestris ska
piedalties ar Jrmalas vasaras sezonu koncertos. Iepriekš Jrmal
parasti bija uzstjies tikai vienai sezonai sastdts kolektvs, bet pc
Media ierosinjuma radiofona vadba atrada papildus finansjumu savam
orestrim, lai tas vasaras sezons muzictu Dzintaros vai kd cit
Jrmalas koncertestrd. Š prakse daudzjd zi attstja orestra
koncertšanas spjas, jo ziemas sezons t dalbnieki lielko dau darba
laika aizvadja slgts (studijas) telps, bez tiešas saskarsmes ar
publiku (Mediš 1964: 123).
Radiofona programms Mediš nereti iekva latviešu jaunks paaudzes
komponistu darbus un to pirmatskaojumus. Var mint,
3 Latvijas mzikas biedrba. Latvijas Valsts vstures arhvs, 6202.
fonds, 1. apraksts, 44. lieta
4 Rgas radiofona simfonisk orestra pirmais sastvs 1926. gad bijis
šds: Arvds Nortis (vijole), Aleksandrs Arntis (vijole), Eduards
Vnerts (alts), valds Berzinskis (ells), Alfrds Ozoliš (ells),
Vilhelms Kumbergs (kontrabass), Arvds Reinvalds (flauta), Georgs
Varneke (oboja), Bernhards Treijs (trompete), Jnis Peders
(trompete), Pteris Ievenieks (trombons), Jnis Zaums (timpni),
Lilija Kalnia- Ozolia (klavieres), dolfs bele (komponists, orestr
spljis harmoniju).
32
piemram, Ja Ivanova Pirmo simfoniju (Poema sinfonia, 1933), abus
Volfganga Drzia klavierkoncertus (Pirmais – 1934, Otrais – 1939),
kurus kop ar orestri izpildja pats autors, Helmera Pavasara
Vijolkoncertu (1939), Paulas Lctes, Lcijas Gartas un citu tobrd
jauno autoru sacerjumus. Tdjdi jsecina, ka radiofona orestris Ja
Media vadb, radot atskaojuma iespjas, netieši veicinja brvvalsts
komponistu simfonisko jaunradi.
Mediš ieviesa ar tdu atzstamu tradciju k informatvas lekcijas,
kuras pirms simfonisko koncertu translcijm lasja mzikas vsturnieks,
aizrautgs mzikas publicists un populariztjs Jkabs Vtoliš
(1898–1977). Parasti lektors partitrs atzmja ststjuma ilustrcijai
nepieciešams tmas un fragmentus, kas minjumu gait tika ierakstti
skauplat un vlk izmantoti, iepazstinot ar programm ietvertajiem
skadarbiem, turklt paši pamatgi tika gatavoti tieši pirmatskaojumi
(Mediš 1964: 120).
Rgas radiofona orestris ir nozmgs fenomens latviešu mzikas vstures
kontekst, jo kopš dibinšanas 1926. gad pieredzja tik btisku
izaugsmi k neviens cits no Latvijas simfoniskajiem kolektviem. To
noteica vairki apstki. Vispirms, veiksmga saimniecisk politika va
radiofonam jau visai agri kt par finansili patstvgu, pelnošu
institciju, td t mzikas vienbu funkcionšana nebija atkarga no rjiem
finanšu avotiem (Kultras fonds, privtie ziedotji u. c.), k tas bija
ar citiem simfoniskajiem orestriem. Protams, šda piesaiste pašu
peai atstja iespaidu uz radiofona mzikas politiku un redakcijas
neatkarbu; tau, emot vr saspringto situciju ar lielko mzikas
institciju finansjumu valst kopum, radio izcls ar patiešm stabilu
materilo bzi.
Otrs faktors, kas btiski sekmja orestra attstbu, bija personlijas.
Blakus orestra dibintjam un vlk otrajam dirientam Arvdam Prupam
šeit jo paši jatzm Ja Media nopelni. Via person radiofons ieguva
atztu muziklu autoritti – konservatorijas profesoru5, kura darbs
piešra šim skotnji jaunajam medijam ievrojamu leitimitti ar
konservatvku klaustju aprinds. Bdams akadmiski izgltots komponists,
Mediš vienlaikus labi izprata dadu sabiedrbas slu muziklo gaumi un
vlmes, un tas viam ievrojami paldzja, strdjot radiofon – uz plašu
klaustju loku orientt institcij. Turklt, k apliecina radiofona su
protokoli6, Mediš k reti kurš prata veidot attiecbas ar radiofona
priekšniecbu un politisko vadbu. Seviši nozmgi tas bija
autoritrisma period (kopš 1934), kad radiofonu sav przi prma
Sabiedrisko lietu ministrija un ar t mzikas politika tika pakauta
ideoloiskai prraudzbai.
5 Jnis Mediš bija Latvijas Konservatorijas pedagogs 1920.–
1944. gad (profesors no 1929).
6 Latvijas radiofons. Literatras un visprgs nodaas darbinieku
su protokoli par programmas apstiprinšanu, aktieru
apstiprinšanu radiolugm u. c. Latvijas Valsts vstures arhvs,
5397. fonds, 1. apraksts, 8. lieta
33
Pc 1934. gada 15. maija apvrsuma radiofona mzikas politika
piedzvoja izmaias. Krlis Ulmanis lieliski apzinjs jaun medija
sniegts iespjas rema leitimittes veicinšanai – paraugs šai zi,
iespjams, bija Vcijas raidjumi, kas bija saklausmi ar Latvij. Treš
reiha propagandas ministrs Jozefs Gebelss (Joseph Goebbels)
veiksmgi izmantoja radio savu runu izplatšanai.
Rgas radiofon Ulmaa diktatras period stingrai kontrolei tika
pakautas pirmm krtm zias un cita veida politisk informcija, mazk
mzikas politika. Tomr lielu uzmanbu institcijas vadba veltja
repertura latviskošanai, vienlaikus izstrdjot radiofonam ieteicamo
latviešu komponistu darbu sarakstu (t kopija ir saglabjusies
Latvijas Valsts vstures arhv7). Tiesa, latviskošana noritja samr
maig form, jo ar ts ietvaros latviešu komponistu darbi aizpildja
labi ja desmito dau no radiofona mzikas programmas – paši t. s.
vieglaj anr. Sava nozme šd liberlism, domjams, bija vadbas vlmei
nezaudt popularitti klaustju vid, jo tdjdi samazintos ar
propagandas efektivitte.
1934. gada jlij, 1935. gada janvr un 1937. gada februr notika
konkursi par labko latviešu komponista jaundarbu. Pdjais no tiem
(moto Vairk dzvesprieka un dzves apliecinjuma ar msu mzik) tika
organizts simfonisks mzikas anr, un taj anonmi piedaljs vesela
virkne komponistu, iesniedzot savus sacerjumus, lielkoties ar
pastorli tautiskiem nosaukumiem. rijas komisija, kuru veidoja
Andrejs Smilga, Jzeps Vtols, Jnis Mediš un dolfs bele, pirmo
godalgu (500 Ls) par simfoniju Ziedon piešra Jzepam Mediam; otr
(300 Ls) un treš godalga (200 Ls) tika apvienotas, lai kopjo summu
viendi sadaltu berharda Lammasa simfonijai Ziedo savu mu tautai un
tvzemei un Ptera Barisona svtai Ziedu vija.
Raugoties uz Rgas (Latvijas) radiofona programmm saldzinoš
perspektv, jatzst, ka mzikai tajs bija ievrojama vieta: 1938. gad
56 % raidlaika veidoja tieši mzika (Gorkšs 1939: 90). Saska ar
Union Internationale Radiodiffusion t paša gada datiem, Rgas
radiofon mzikas iedaljums „nopietnaj“, „vieglaj“ un „jautraj“ bija
šds: „nopietn“ – 24,6 %, „viegl“ – 55,2 %, „jautr“ – 20,2 %. Ar
jdzienu „nopietn“ šaj gadjum apzmta simfonisk, vokli simfonisk un
kamermzika, ar nosaukumiem „viegl“ un „jautr“, attiecgi, deju mzika
un salonmzika. Lai gan šos datus minjušais Ervns Gorkšs „nopietns“
mzikas patsvaru uzskata par Eiropas vidjam lmenim atbilstošu
(Gorkšs 1939), tomr drzk tas vrtjams k neliels: Zviedrij
„nopietns“, „viegls“ un „jautrs“ mzikas proporcijas tolaik bija,
attiecgi, 38,9 % – 45,4% – 15.7 %; Somij: 49,4 % – 50,2 % – 0,4 %;
Itlij: 41,2 % – 43,3 % – 15,5 %. To valstu vid, kurs ir katr tikai
pa vienai radiostacijai, aptuveni Rgas radiofona
7 Skat., piemram, 6. vr minto avotu.
34
lmen atrads viengi Igaunijas, rijas un Spnijas radiostacijas.
Citiem vrdiem, „nopietns“ mzikas patsvars Rgas radiofon nebija paši
nozmgs (tiesa, lielko dau, 5,9 %, no t veidoja simfonisk mzika).
Iespjams, ka tas saistts ar finansjuma modeli, kurš paredzja radio
budeta pilngu atkarbu no abonentu skaita un viu vlmm. Liels mzikas
prraiu patsvars un „viegls“ mzikas izvirzjums priekšpln bija ar
radiofona vadbas nemainga oficil pozcija. Kd 1938. gada sd šs
institcijas direktors Andrejs Smilga apgalvoja:
„Procentuli vislielko dau programm aizem mzika. Tas ar pareizi, jo
ar runto vrdu vien nevaram saistt klaustjus. Bet kdai jbt mzikai
Radiofona programm? – Msu klaustju lielais vairums nav ar noteiktu
mzikas izgltbu, bet prasba pc mzikas atrodama viss aprinds un varbt
pie vidusmra klaustjiem visvairk. Izgltots mzikas motjs –
radioabonents dakrt var bt apmierints ar noteiktu viam tuvu
programmas pusstundu – stundu. Parastais klaustjs prasa mzikas
daudz vairk, pie kam šai mzikai jbt vieglai, tdai, kas dod šim
klaustjam prieku“8.
Radiofona orestra materil bze, mziu atlase un ikdienas darbs
Rgas (Latvijas) radiofons bija saimnieciski veiksmga institcija.
1939. gad t iemumi bija aptuveni 3 miljoni latu, no kuriem lielko
dau (ap 2 800 000 Ls) veidoja apmram 135 000 radio abonentu
abonšanas maksas9. Ievrojamais klaustju skaita pieaugums 20.
gadsimta 30. gados, protams, gja roku rok ar peas pieaugumu: radio
bija kuvis par modes lietu, un radioapartu cenas bija samazinjušs.
Maksa par radio klausšanos bija 20 Ls gad ar pašm atlaidm dadm
sabiedriskajm institcijm, skolm, invaldiem, rvalstu vstniecbm u.
tml.10 Budet ietilpa apraides izdevumi, aparatras izmaksas, pasta
un telegrfa infrastruktras izmantošana u. c. sadaas. Vienlaikus
pati lielk pozcija radiofona budet bija programmas izdevumi:
1937./1938. gada sezon tie veidoja 756 705 Ls jeb 39,26 % no visiem
radiofona izdevumiem (Gorkšs 1939: 168). Šeit iekvs ne tikai radoš
darba izmaksas mziiem, aktieriem, lektoriem un citiem, bet ar
autortiesbu izmaksas (Latvija 1936. gad pievienojs Bernes
konvencijai) un radiofona nedas urnla Hallo Latvija izdošana, kam
bija jatvl visvairk ldzeku. Otra lielk izmaksu pozcija bija
radiofona orestra uzturšana: 1932. gad t izmaksja 114 000 latu,
savukrt 1939. gad – jau 241 000 latu (Gorkšs 1939: 45).
Radiofona orestris nebija liels, tomr t izmaksas bija ievrojamas.
Mzii par savu darbu sama samr labu atalgojumu. 1932. gad vidj alga
radiofona orestr bija 306 Ls11; 1939. gad orestra koncertmeistars
Eduards Vnerts pelnja 460 Ls mnes, grupu koncertmeistari – 360 Ls,
savukrt zemk likme tutti vijolniekam bija 250 Ls12. Ar vism
piemaksm ierindas mzii pelnja vidji
8 Skat. 6. vri (pasvtrojums oriinl).
9 Latvijas radiofons. Sabiedrisko lietu ministrija. Latvijas
radiofona
1939./40. gada budeta projekts. Latvijas Valsts vstures
arhvs,
5397. fonds, 1. apraksts, 5. lieta
10 Par radio zau skaitu informcijas gan nav, tau ir skaidrs,
ka
radiofons ar šo problmu ir cnjies: par neleglo klaustju
uzrdšanu
bija paredztas naudas balvas. Skat. iepriekšjo vri.
11 Satiksmes ministrijas Pasta un telegrfa departaments.
Operas
un radiofona prstvju apspriedes protokoli par Nacionls operas –
radiofona darbbas saskaošanu.
Latvijas Valsts vstures arhvs, 1532. fonds, 2. apraksts, 1006.
lieta
12 Latvijas radiofons. Literatras un visprgs nodaas
darbinieku
su protokoli par programmas apstiprinšanu, aktieru
apstiprinšanu radiolugm u. c. Latvijas Valsts vstures arhvs,
5397. fonds, 1. apraksts, 8. lieta
35
4000 Ls gad, un tie bija tolaik ievrojami ienkumi13. Zmgi, ka
orestra dirients sama tikai aptuveni divreiz vairk par ierindas
mzii – Ja Media alga radiofon 1939. gad bija 750 Ls mnes.
Skaidrbas labad jpiebilst, ka ldzs pastvgajiem orestra mksliniekiem
radiofons algoja veselu virkni izpalgu; vii piedaljs koncertos, kur
bija nepieciešams plašks sastvs. Tika algoti ar solisti, kuri par
katru uzstšans reizi sama honorru. T apjoms bija atkargs no mzia
kvalifikcijas. Piemram, vijolnieks Krlis Brikners par vienu
solouzstšanos kop ar orestri (Maksa Bruha Vijolkoncerta g moll
atskaojums) 1938. gada jlij sama 150 Ls, turpretim vijolniece Sra
Rašina par vienu uzstšans reizi tika atalgota ar 60 Ls14. Radiofon
bija izveidota atskaotjmkslinieku kartotka (nav informcijas, pc
kdiem principiem to sastdja un k tika diferencts honorru lielums),
kur bija nordta ne tikai konkrt mzia samaksa par vienu uzstšans
reizi, bet ar atzmts, vai mkslinieks var uzstties bez iepriekšja
minjuma, vai ar tas nepieciešams. Piemram, Rašina, k kartotk mints,
varja uzstties bez iepriekšja minjuma. Vidjais honorra lmenis par
vienu uzstšans reizi svrstjs ap 30–40 Ls (no vijolniekiem šdu summu
sama, piemram, Jlijs Sprois, Alberts Brziš, Jnis Kaljs un Voldemrs
Stresteps)15.
Jau kopš 1928. gada 1. oktobra solistiem (paši voklistiem) radiofon
tika ieviestas iepriekšjas repertura prbaudes, lai uzlabotu
izpildjuma kvalitti16, un, iespjams, tieši samr dsnie honorri šai
zi varja paldzt. Neraugoties uz to, dakrt kvalittes problmas ir
izrdjušs oti grti novršamas. Piemram, vl 1938. gada septembr
radiofona mzikas reisors Sergejs Duks17 sdzas par mziu vid dakrt
joprojm valdošo priekšstatu par „radiofonu k vietu, kur var
haltrt“18.
Radiofona orestrim bija sava specifika: tas atskaoja pavadjumus ar
t. s. viegls mzikas koncertos un tolaik oti populrajos operešu
iestudjumos. Tau tas nebt nenozm, ka š orestra mkslinieki btu
bijuši mazk kvalificti par tiem, kuri muzicja, piemram, Nacionlaj
oper. 1932. gad radiofona orestri veidoja 37 mzii (neskaitot dakrt
piepulctos izpalgus). Vii tika nodarbinti divreiz dien sešas dienas
ned. Sastvs mainjs atkarb no repertura; piemram, salonmzikas
programmas biei atskaoja stgu orestris kop ar daiem
pšaminstrumentlistiem. Orestra darba laiks pieauga proporcionli
radio raidlaikam: 1932. gad radiofona orestra darba neda ilga vidji
22 stundas19, toties 1938. gad ts bija jau 28 stundas20. Rtos
parasti bija trs stundu gari minjumi, pcpusdiens un vakaros –
koncerti.
Pilngs un drošticams radiofona orestra mziu štatu saraksts ir
saglabjies, skot tikai ar 1937. gadu. Analizjot 1940. gada
dokumentus, var izdart secinjumus par kolektva socilo profilu.
Vispirms, orestr
13 Rgas pilstas 2. iecirka nodoku inspekcija. Sabiedrisko lietu
ministrija: Latvijas radiofona saraksts par nodoku inspektoram
iesniegtiem 1939. gada nodoku paziojumiem. Latvijas Valsts vstures
arhvs, 1317. fonds, 1. apraksts, 132. lieta
14 Latvijas radiofons. Literatras un visprgs nodaas darbinieku su
protokoli par programmas apstiprinšanu, aktieru apstiprinšanu
radiolugm u. c. Latvijas Valsts vstures arhvs, 5397. fonds, 1.
apraksts, 8. lieta
15 Latvijas radiofons. Literatras nodaas darbinieku su protokoli
par honorru izmaksu rakstniekiem, dzejniekiem; atalgojuma lapas
solistiem, koristiem u. c., kas uzstjas radiofon. Latvijas Valsts
vstures arhvs, 5397. fonds, 1. apraksts, 7. lieta
19 Satiksmes ministrijas Pasta un telegrfa departaments. Operas un
radiofona prstvju apspriedes protokoli par Nacionls operas –
radiofona darbbas saskaošanu. Latvijas Valsts vstures arhvs, 1532.
fonds, 2. apraksts, 1006. lieta
16 Latvijas radiofons. Literatras un visprgs nodaas darbinieku su
protokoli par programmas apstiprinšanu, aktieru apstiprinšanu
radiolugm u. c. Latvijas Valsts vstures arhvs, 5397. fonds, 1.
apraksts, 8. lieta
17 Sergejs Duks (1892–1973) – skolotjs un dirients; pirms Otr
pasaules kara vadjis vairkus korus, tai skait ar Rgas radiofona
kori, piedaljies dziesmu svtku sagatavošan, veidojis tautasdziesmu
apdares.
18 Skat. 16. vri.
36
nodarbinti galvenokrt vrieši, viengs sievietes bijušas vijolniece
Skaidrte Lepmane (Lepmanis) un arfiste enija Brgne (Brgans).
Sprieot pc uzvrdiem un dzimšanas vietm, orestr spljuši gandrz tikai
latviešu cilmes mzii (skat. tabulu). Vairums no viiem bijuši samr
jauni cilvki vai vidjos gados, dzimuši 20. gadsimta skum (37 mzii);
k veckais jmin kontrabasists Vilhelms Kumbergs (1884–1956).
Analizjot mziu izgltbu, redzam, ka dominjuši Latvijas
Konservatorijas absolventi: no 1940. gad fikstajiem 63 mksliniekiem
38 bijuši šs mcbu iestdes absolventi, k ar ts bijušie vai esošie
studenti. Seši vecks paaudzes prstvji mcjušies Rgas eizariskaj
mzikas skol, trim orestra mziiem bijusi Rgas I mzikas institta
izgltba. Vairki mkslinieki izgltbu ieguvuši rpus Latvijas:
vijolnieks Jkabs Baltgailis, trompetists Jnis Peders un pianists
Jnis Suhovs beiguši konservatoriju Pterburg, savukrt arfiste enija
Brgne un fagotists Jnis Vtoliš – Maskav. Voldemrs Stresteps pc
Latvijas Konservatorijas absolvšanas papildinjies Prgas, bet
ellists Krlis Munters – Leip