1

Eiro zonas ekonomika un monetārā

politika Krista Kalnbērziņa

Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomiste

03.03.2016

Ekonomiskā aktivitāte eiro zonā turpināja atkopties arī 2015. gadā

-5.0

-4.0

-3.0

-2.0

-1.0

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015*

Eiro zonas IKP, gada pārmaiņas

* Prognoze

Avots: Eurostat 2

Eiro zonas ekonomika vidēji vēl nedaudz atpaliek no pirmskrīzes līmeņa

Reālais IKP, 2008Q1=100

70.0

75.0

80.0

85.0

90.0

95.0

100.0

105.0

110.0 Vācija +5.4% Francija +2.6%

Eiro zona -0.2%

Spānija -5.3% Latvija -4.5% Itālija -9.0% Grieķija -27.6%

Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini

Bez straujākas izaugsmes arī bezdarba līmenis samazinās ļoti lēni

4.5 5.1 5.7 5.9 6.1 6.7 7.9 8.6 8.8 8.8 9.4 10.0 10.2 10.5 10.8 11.7 12.2

15.6

21.0

24.7

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

Vāc

ija

Mal

ta

Au

stri

ja*

Igau

nija

*

Luse

mb

urg

a

Nīd

erla

nd

e

Beļ

ģija

Liet

uva

Īrija

Slo

vēn

ija

Som

ija

Latv

ija*

Fran

cija

Eiro

zo

na

Slo

vāki

ja

Itāl

ija*

Port

ugā

le

Kip

ra

Spān

ija

Gri

eķija

*

Bezdarba līmenis, %, 2015 Q4

* 2015 Q3

Avots: Eurostat

Ķīnas ekonomikas palēnināšanās rada bažas par nākotnes perspektīvām

Apstrādes rūpniecības PMI (indekss)

Avots: Bloomberg

45 46 47 48 49 50 51 52 53 54 55

I 2013

III V VII IX XI I 2014

III V VII IX XI I 2015

III V VII IX XI I 2016

Eiro zona

Pasaule

Ķīna

-1.0

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

5.0

III 2

00

0

IX 2

00

0

III 2

00

1

IX 2

00

1

III 2

00

2

IX 2

00

2

III 2

00

3

IX 2

00

3

III 2

00

4

IX 2

00

4

III 2

00

5

IX 2

00

5

III 2

00

6

IX 2

00

6

III 2

00

7

IX 2

00

7

III 2

00

8

IX 2

00

8

III 2

00

9

IX 2

00

9

III 2

01

0

IX 2

01

0

III 2

01

1

IX 2

01

1

III 2

01

2

IX 2

01

2

III 2

01

3

IX 2

01

3

III 2

01

4

IX 2

01

4

III 2

01

5

IX 2

01

5

Inflācija kopā

Pamatinflācija

ECB mērķis

6

Inflācija, %, gada pārmaiņas

Source: Eurostat

Inflācija jau kopš pagājušā gada nespēj atkopties un tuvoties ECB mērķa līmenim

Inflation in 2015 (HICP, %)

Avots: Eurostat

-1.6

-1.1

-0.8 -0.7 -0.6

-0.3 -0.2

0.0 0.0 0.1 0.1 0.1 0.1 0.1 0.2 0.2

0.5 0.6 0.8

1.2

-2.0

-1.5

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

Kip

ra

Gri

eķija

Slo

vēn

ija

Liet

uva

Spān

ija

Slo

vāki

ja

Som

ija

Eiro

zo

na

Īrija

Vāc

ija

Igau

nija

Fran

cija

Itāl

ija

Luks

emb

urg

a

Latv

ija

Nīd

erla

nd

e

Po

rtu

gāle

Beļ

ģija

Au

stri

ja

Mal

ta

Inflācija ir zema gandrīz visās eiro zonas valstīs

8

Preču cenas, īpaši naftas cenas pasaulē šobrīd ir ļoti zemā līmenī

Pasaules preču cenas (pārtika (indekss), nafta (USD/barelā))

0

20

40

60

80

100

120

140

160

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Pārtika Nafta (labā ass)

Avots: Bloomberg

Algu gada pārmaiņas, % 2015Q3

Source: ECB SDW

-5.1

-2.2

-0.3 -0.2 -0.1

0.3 0.4 0.5 0.5 1.0 1.1 1.4 1.7 1.9 2.1 2.2 2.8 3.0

6.4 7.1

-6.0

-4.0

-2.0

0.0

2.0

4.0

6.0

8.0

Vājš iekšzemes pieprasījums nerada spiedienu cenu kāpumam

Naftas cenu kritums ir būtiski mazinājis vidējo cenu kāpumu

Inflācija pa komponentēm, procentu punkti

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Pakalpojumi Enerģija Pārējās preces

Pārtika Inflācija kopā

Source: Eurostat

Nākotnes darījumu likmes, kas izriet no inflācijai piesaistītiem mijmaiņas darījumiem (% p.a.)

Avots: Bloomberg, Latvijas Bankas aprēķini

Finanšu tirgos sagaida, ka inflācija turpinās būs zema arī nākotnē

1.4%

1.6%

1.8%

2.0%

2.2%

2.4%

2.6%

2.8%

Jan-10 Jul-10 Jan-11 Jul-11 Jan-12 Jul-12 Jan-13 Jul-13 Jan-14 Jul-14 Jan-15 Jul-15 Jan-16

5y5y ECB mērķis

Inflācijas prognozes pasliktinājušās. Tomēr tas galvenokārt enerģijas cenu krituma ietekmē

Inflācijas prognozes %

0

0.2

0.4

0.6

0.8

1

1.2

1.4

1.6

1.8

2

2014 2015 2016 2017

Pamatinflācijas prognozes, %

0.4

0.6

0.8

1

1.2

1.4

1.6

1.8

2014 2015 2016 2017

jūn.15

sep.15

dec.15

Source: ECB

13

2014. gada 6. jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo banku, kas ieviesa negatīvas procentu likmes

→ Stabilizēt cenu līmeni monetārajā savienībā

→ Uzlabot transmisijas mehānismu

→ Samazināt īstermiņa aizņēmumu procentu likmes eiro zonas starpbanku tirgū

→ Stimulēt kreditēšanas attīstību

-1 %

0 %

1 %

2 %

3 %

4 %

5 %

6 %

Noguldījuma iespējas likme Galvenā refinansēšanas likme

Aizdevuma iespējas likme Avots: ECB

Galvenās procentu likmes Eirosistēmā (%)

14

Ko paplašināto aktīvu pirkšanas programma (PAPP/EAPP) ietver?

PAPP/EAPP (expanded asset purchase program)

CBPP3 (covered bond purchase program)

Avots: ECB

ABSPP (asset-backed securities purchase program)

ar aktīviem nodrošinātas obligācijas

PSPP (public sector purchase program)

eiro zonas valstu un pašvaldību valdību obligācijas, Eiropas starpvalstu institūciju parāda vērtspapīri

→ EUR 60 mljrd / mēn. →2015.03 – 2017. 03 vai līdz brīdim, kad ECB vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās 2%

→kopā programmā ~ EUR 1.14 trilj.

nodrošinātās obligācijas

sākums: 2014.10,

līdz šim iegādāti aktīvi EUR 18 mljrd. vērtībā

sākums: 2015.03,

līdz šim iegādāti aktīvi EUR 544 mljrd. vērtībā

sākums: 2014.09,

līdz šim iegādāti aktīvi EUR 151 mljrd. vērtībā

15

Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) strādā?

Avots: ECB, BBC

Eirosistēma no finanšu institūcijām iegādājas parāda vērtspapīrus…

1. 3.

2. 4.

5.

…ļaujot uzņēmumiem un mājsaimniecībām aizņemties vairāk…

… kā rezultātā samazinās procentu likmes…

…veicinot uzņēmumu attīstību un mājsaimniecību patēriņu…

…stimulējot tautsaimniecības izaugsmi

16

Stimulējošā monetārā politikas rezultātā naudas tirgus likmes ir kļuvušas negatīvas

• Kredītiestādēm jāmaksā par brīvajiem naudas līdzekļiem (kas pārsniedz minimālo obligāto rezervju prasības)

• Starpbanku darījumu likmes samazinās, kļūst pat negatīvas => bankas aizdod vairāk nekā saņem atpakaļ

Avots: ECB

Noguldījuma iespējas likme un naudas tirgus likmes Eirosistēmā (%)

-0.5

-0.25

0

0.25

0.5

0.75

2014 2015 2016

EONIA Euribor 3M

ECB noguldījumu iespējas likme ECB galvenā refinansēšanas operāciju likme

ECB aizdevumu iespējas likme

Valdības obligāciju ienesīguma līkne, Eiro zona

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

3M 6M 9M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y

Janvāris 2014 Februāris 2016

Valdības obligāciju ienesīguma līkne, LATVIJA

0.00

0.50

1.00

1.50

2.00

2.50

3.00

3.50

6M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y

Janvāris 2014 Februāris 2016

Avots: Bloomberg

PAPP būtiski mazinājis valdību aizņēmumu izmaksas

Valūtas maiņas kurss EUR USD, Nominālais efektīvais kurss 99Q1=100

Source: ECB

Monetārās politika ietekmē arī valūtas kursa kritumu, tādējādi balstot ekonomikas attīstību

1

1.05

1.1

1.15

1.2

1.25

1.3

1.35

1.4

1.45

90

95

100

105

110

115

120

NEER (38) EUR USD

Nominālās procentu likmes no jauna izsniegtiem kredītiem uzņēmumiem (%)

Avots: ECB SDW

Uzlabojums finanšu situācijā ir būtiski mazinājis aizdevumu procentu likmes

1

2

3

4

5

6

7

Jan

-14

Feb

-14

Mar

-14

Ap

r-1

4

May

-14

Jun

-14

Jul-

14

Au

g-1

4

Sep

-14

Oct

-14

No

v-1

4

Dec

-14

Jan

-15

Feb

-15

Mar

-15

Ap

r-1

5

May

-15

Jun

-15

Jul-

15

Au

g-1

5

Sep

-15

Oct

-15

No

v-1

5

Dec

-15

GR PT LV IE ES IT EA FI FR

Kredīti mājsaimniecībām un uzņēmumiem (gada pieauguma temps %) **

Avots: European Central Bank

-10

-8

-6

-4

-2

0

2

4

6

2012 2013 2014 2015 2016

CY, ES, GR, IE, IT, PT, SI *

pārējās valstīs

eiro zona kopā

Par spīti brīvi pieejamai likviditātei kreditēšanas līmenis atkopjas lēni

* CY, ES, GR, IE, IT, PT, SI

** Adjusted for sales and securitization

Likviditātes pārpalikums Eirosistēmā (€ bn) un svarīgi ECB paziņojumi

Source: ECB, Bloomberg

0 mn

500 mn

1,000 mn

1,500 mn

2,000 mn

2,500 mn

3,000 mn

3,500 mn

0 bn

100 bn

200 bn

300 bn

400 bn

500 bn

600 bn

700 bn

Jan

-13

Feb

-13

Mar

-13

Ap

r-1

3

May

-13

Jun

-13

Jul-

13

Au

g-1

3

Sep

-13

Oct

-13

No

v-1

3

Dec

-13

Jan

-14

Feb

-14

Mar

-14

Ap

r-1

4

May

-14

Jun

-14

Jul-

14

Au

g-1

4

Sep

-14

Oct

-14

No

v-1

4

Dec

-14

Jan

-15

Feb

-15

Mar

-15

Ap

r-1

5

May

-15

Jun

-15

Jul-

15

Au

g-1

5

Sep

-15

Oct

-15

No

v-1

5

Dec

-15

Jan

-16

Feb

-16

Sāk PAPP

Likviditātes pārpalikums Eirosistēmā Paziņo par negatīvām procentu likmēm un TLTRO Pazemina likmes

1st TLTRO

2nd TLTRO

Paziņo par PAPP

3rd TLTRO

4th TLTRO

5th TLTRO

Lielākā daļa papildus likviditātes paliek banku sistēmā un nenonāk reālajā ekonomikā

22

Tādējādi arī ietekme uz reālo ekonomiku ir bijusi mērena

1.5

1.7

1.9

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Reālais IKP, %

Jūnija 2015 prognozes

Septembra 2015 prognozes

Decembra 2015 prognozes

Augstie parāda līmeņi un lēnais progress strukturālo reformu jomā kavē ilgtspējīgu ekonomiskās izaugsmes atsākšanos

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

2007 2015*

Valdības parāds, % no IKP

Vidēji EZ

23 *EK prognozes

Avots: Eiropas Komisija

Fiskālā situācija ir būtiski uzlabojusies, tomēr vairākām valstīm neizdodas iekļauties 3% deficīta robežās

Valsts budžeta pārpalikums/deficīts, % no IKP

Avots: Eurostat, * Eiropas Komisijas prognozes

-16

-14

-12

-10

-8

-6

-4

-2

0

2

Spān

ija

Gri

eķija

Fran

cija

Som

ija

Po

rtu

gāle

Slo

ven

ija

Beļ

ģija

Slo

vāki

ja

Itāl

ija

Īrija

Nīd

erla

nd

e

Au

stija

Mal

ta

Latv

ija

Liet

uva

Kip

ra

Luks

em

bu

rga

Igau

nija

Vāc

ija

2009 2015*

Valstu aizņēmumu risks eiro zonā ir būtiski mazinājies, tomēr politiskā nestabilitāte var mazināt izaugsmes iespējas

Valdības 10 gadu vērtspapīru procentu likmes, %

Avots: Bloomberg

0

5

10

15

20

25

30

35

40

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

01.01.2009 01.01.2010 01.01.2011 01.01.2012 01.01.2013 01.01.2014 01.01.2015 01.01.2016

Spānija Itālija

Portugāle Francija

Vācija Grieķija (labā ass)

26

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Diskusija