Upload
latvijas-banka
View
320
Download
3
Embed Size (px)
Citation preview
Monetārā politika eiro zonā
1
Egils Kaužēns, Latvijas Banka
25.02.2015, Vidzemes Augstskola
Prezentācijas struktūra
• Ievads
• 1. Monetārās politikas pamatprincipi
• 2. Monetārās politikas īstenošana
• 3. Valsts parāda ilgtspēja & monetārā politika
Ievads
3
Monetārā politika – naudas apjomi un procentu likmes
Gada inflācijas pieauguma temps eirozonā strauji samazinās un
2015. gada janvārī bija negatīvs (-0.6%)
3.0
4.0
5.0
6.0
2000
2500
3000
3500
1 triljons EUR
Eirosistēmas bilance un inflācija
-1.0
0.0
1.0
2.0
0
500
1000
1500
Eirosistēmas bilance (mljrd. EUR) SPCI (%), labā ass
Avots: Latvijas Banka5
1. Monetārās politikas pamatprincipi
6
Eirozonas monetārās politikas mērķi
• Primārais mērķis – nodrošināt cenu stabilitāti (Līgums par Eiropas Savienības darbību jebMāstrihtas līgums, 127. pants, pieņemts 1992.gadā)
o cenu stabilitāte ir svarīgs priekšnosacījums ekonomikas izaugsmei un dzīves līmeņa palielināšanai,
o monetārā politika var ietekmēt cenu līmeni tautsaimniecībā,
o monetārā politika var ietekmēt reālo ekonomiku tikai īstermiņā.
• Citi mērķi:
o atbalstīt ES ekonomisko politiku,
o tai skaitā atbalstot “pilnu nodarbinātību” un “balansētu ekonomisko izaugsmi”,
o izvairīties no pārlieku lielām IKP un nodarbinātības svārstībām,
o nodrošināt finanšu stabilitāti (finanšu tirgus uzraudzība, stipras finanšu institūcijas, tirgus fragmentācijasnovēršana, cenu “burbuļu” nepieļaušana u.c.).
Monetārās politikas darbības sfēra un iespējas
• Miltons Frīdmans (Nobela prēmijas laureāts, ekonomists) 1967.g. teica: “… pastāv risks, ka mēs monetārajai politikai piešķiram lielāku nozīmi salīdzinoši ar to, ko tā var patiesībā sniegt; pastāv risks, ka mēs prasām no monetārās politikas to, ko tā nevar izdarīt; un rezultātā mēs ar monetārās politikas realizāciju varam nesasniegt to, ko varējām sasniegt.”
• Palielinot monetārās politikas (ie)darbības sfēru, mēs varam samazināt tās efektivitāti un palielināt inflāciju. Kad monetārā politika nespēj sasniegt kādu iedomātu mērķi un šis mērķis nav inflācija, tās uzticamība samazinās.
Cenu stabilitāte
• Cenu stabilitāte attiecas uz cenu līmeni tautsaimniecībā. Tā nozīmē izvairīšanos no ilgstošas (un nozīmīgas) inflācijas un deflācijas.
• Ieguvumi no cenu stabilitātes:
o palielinās cenu mehānisma caurspīdīgums. Cilvēki labāk uztver preču cenu relatīvās izmaiņas, jo šo uztveri neietekmē kopējā cenu līmeņa celšanās. Līdz ar to var pieņemt labāku/efektīvāku lēmumu par patēriņu vai investīcijām;
o procentu likmēs samazinās inflācijas riska prēmija. Tas samazina reālās procentu likmes un palielina vēlmi investēt;investēt;
o nav vajadzības pēc finanšu instrumentiem, kas novērš inflācijas vai deflācijas ietekmi;
o nav tirgus izkropļojumu, ko rada inflācija vai deflācija;
o novērš ienākumu un turības pārdali, kas rodas negaidītas inflācijas vai deflācijas rezultātā;
o sekmē finanšu stabilitāti.
ECB uzdevumi monetārajā politikā
• Uzdevumi:
o interpretēt ekonomikas attīstību,
o analizēt ekonomiskās attīstības ietekmi uz nākotnes cenu stabilitāti,
o ņemt vērā, kā monetārās politikas lēmumi iedarbojas uz ekonomiku.
• Augsta nenoteiktība par:
o ekonomikas šoku raksturojumu un lielumu – piemēram, centrālā banka atšķirīgi reaģēs uz naftas cenu pieaugumu, ja būs dažādi iemesli – piemēram, ja palielinās pieprasījums, tas var liecināt par ekonomikas pieaugumu, ja būs dažādi iemesli – piemēram, ja palielinās pieprasījums, tas var liecināt par ekonomikas spēcīgumu, savukārt, ja samazinās piedāvājums, tas var liecināt par ekonomikas pavājināšanos; tāpat ir svarīgs naftas cenu pieauguma ilgums – īslaicīgs vai ilgtermiņa,
o makroekonomisko rādītāju savstarpējām sakarībām un šo sakarību stiprumu,
o monetārās politikas transmisijas mehānismu.
ECB monetārās politikas pamatnostādnes
• Saglabāt transmisijas mehānisma funkcionēšanu.
• Naudas tirgus funkcionēšana ir ļoti svarīga ECB procentu likmju transmisijas mehānismā.
• Skatīties nākotnē. Monetārās politikas maiņa šodien ietekmēs cenu līmeni pēc dažiem ceturkšņiem vai gadiem.
• Fokuss uz vidēju termiņu, lai reālajā ekonomikā nebūtu nevajadzīgu īstermiņa svārstību.
• Īstermiņā monetārā politika var pretdarboties negaidītiem cenu līmeņa šokiem, piemēram, izmaiņām dabas resursu cenās.
• Virzīt inflācijas gaidas. Svarīgi, ka centrālā banka paziņo savus mērķus, stingri pieturas pie noteiktas monetārās politikas realizācijas, atklāti un skaidri komunicē savus lēmumus un aktivitātes.
• Balstīties uz plašu rādītāju loku. Jāņem vērā visa pieejamā informācija, jālieto vairākas metodes un modeļi, lai saprastu kādi faktori ietekmē inflāciju un ekonomisko izaugsmi.
Inflācijas gaidas
• Inflācijas gaidas ietekmē ekonomisko aģentu uzvedību (izdevumus, uzkrājumus, investīcijas).
• Augstāka inflācija ietekmē cenas no piedāvājuma puses un tā palielina nominālās algas un ražošanas izmaksas. No pieprasījuma puses tā samazina reālās procentu likmes.
• Inflācijas gaidas nav tiešā veidā novērojamas:
o tās var novērot, izmantojot finanšu tirgus indikatorus vai arī patērētāju aptaujas,
o izmantojot ekonomiskos modeļus.
• Patērētāju aptauja: • Patērētāju aptauja:
o ietverta lielākā aptaujā, kas novērtē ekonomiskā noskaņojuma indeksu (economic sentiment index - ESI),
o kopš 2001.g. “Latvijas Fakti” katru mēnesi veic sabiedrības aptauju par ekonomisko un sociālo situāciju, mājsaimniecību noskaņojumu un prognozēm,
o tiek aptaujāti 1000 respondenti – Latvijas iedzīvotāji no 15 līdz 74 gadu vecumam,
o izlasi veido atbilstoši pēdējiem Latvijas iedzīvotāju statistikas datiem (dzimums, vecums, nacionalitāte, ģeogrāfiskais izvietojums),
o respondentiem vaicā par tagadējo patēriņa cenu līmeni, salīdzinoši ar cenu līmeni pirms 12 mēnešiem, un prasa prognozēt patēriņa cenu līmeni pēc 12 mēnešiem (salīdzinoši ar šodienu).
Inflācijas gaidas un faktiskā inflācija
Cenu stabilitātes kvantitatīvā definīcija
• Lai arī Līgums par Eiropas Savienības darbību nosaka ECB galveno mērķi, tas nedod precīzu definīciju cenu stabilitātei.
• Tādēļ ECB padome ir noteikusi: “cenu stabilitāte ir definēta kā saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada pieaugums eirozonā zem 2%”.
• ECB padome ir paskaidrojusi, ka nodrošinot cenu stabilitāti, tā cenšas noturēt inflāciju zem, bet tuvu pie 2% vidējā termiņā.
• Cenu stabilitātes kvantitatīvās definīcijas pozitīvie momenti:• Cenu stabilitātes kvantitatīvās definīcijas pozitīvie momenti:
o padara monetāro politiku caurspīdīgāku;
o ECB parāda inflācijas lielumu, kura ievērošana raksturo ECB galvenā uzdevuma izpildi;
o dod norādi gaidām par nākotnes cenu attīstību.
• Fokuss uz (visu) eirozonu.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms (1)
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms ir process kurā monetārās politikas lēmumi ietekmē ekonomiku kopumā un tai skaitā cenu līmeni. Šo mehānismu raksturo daudz rādītāju un ietekmes nobīde laikā (pie tam nobīdes ilgums nav zināms).
• Precīzu monetārās politikas lēmuma ietekmi uz ekonomiku un cenu līmeni ir grūti prognozēt.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms (2)
Strukturālās reformas darbaspēka tirgū un reālās algasreakcija uz monetārajiem šokiem
• Cenu un algu elastība ir ilgstošu diskusiju subjekts.
• Klasiskā teorija saka, ka reālās cenas un reālās algas ir elastīgas, bet izlaide ir konstanta.
• Ja nominālās algas ir neelastīgas, tad monetārās politikas (ekspansionārs) šoks samazina reālo algu – cenu līmeņa celšanās samazina reālo algu.
• Ja cenas ir neelastīgas, tad monetārās politika (ekspansionārs) šoks palielina reālās algas.
• Ja ir augstāka algu elastība, tad monetārā politika ir vairāk efektīva – monetārās politikas • Ja ir augstāka algu elastība, tad monetārā politika ir vairāk efektīva – monetārās politikas izmaiņas ātrāk tiek pārnestas uz inflāciju, bet mazāk notiek svārstības ekonomiskajā aktivitātē.
• Pētījumi par eirozonu nav vienprātīgi par monetāro šoku ietekmi uz reālajām algām – ir pētījumi, kas šoku novērtē ar negatīvu zīmi, bet ir pētījumi, kas šoku novērtē ar pozitīvu zīmi. Kopumā var teikt, ka algu neelastība eirozonā tomēr joprojām paliek problēma, tāpat kā citi ar darba tirgu saistīti jautājumi.
Monetārā politika un banku likviditātes situācija(nejaukt ar likvidācijas procesu)
• Banku sistēmas likviditātes vajadzību rada obligātās rezerves (ko nosaka ECB) un autonomie faktori (ko parasti ECB tieši nevar ietekmēt).
• Autonomie faktori: banknotes apgrozībā, valdības noguldījumi centrālajā bankā, citu institūciju noguldījumi centrālajā bankā u.c.
• ECB parasti nodrošina banku vajadzības pēc likviditātes ar atklātajām tirgus operācijām.
• Ja tomēr likviditāte nav bijusi vienmērīgi sadalīta, bankas var dienas beigās izmantot ECB noguldījumu vai aizdevumu iespēju uz nakti.noguldījumu vai aizdevumu iespēju uz nakti.
• Likviditātes situācija nosaka, kur naudas tirgus likmes atrodas iepretim centrālās bankas noteiktajam procentu likmju koridoram.
Monetārā politika un banku uzraudzība
• ECB apstiprina darījumu partneru (finanšu iestāžu) sarakstu, kā arī to finanšu iestāžu sarakstu, kurām jāpilda rezervju prasības.
• ECB apstiprina darījumos akceptējamo vērtspapīru sarakstu.
• ECB ir tiesības izsniegt ārkārtas kredītus, kas nav monetārās politikas instruments, bet ir saistīts ar kādas bankas īslaicīgām grūtībām:
o pastāv šī kredīta termiņa ierobežojums,
o bankai ir jāiesniedz plāns, kādu tā realizēs, lai atgūtu likviditāti.
• Finanšu stabilitāte ir viens no monetārās politikas mērķiem (bet ne svarīgākais).
Monetārās finansēšanas aizliegums
• ECB nedrīkst finansēt valdības – pirmkārt, tas nozīmē, ka nedrīkst izsniegt kredītu valdībām
• Tomēr var pastāvēt kādas citas shēmas:
o valsts valdība X var finansēt kādu banku Y ar valdības vērtspapīriem
o banka Y var šos vērtspapīrus izmantot, lai saņemtu kredītu no ECB
o tā rezultātā banka Y būs faktiski būs nofinansēta nevis no valdības X, bet no ECB
o valdība X būs izvairījusies no bankas Y glābšanas ar savu nauduo valdība X būs izvairījusies no bankas Y glābšanas ar savu naudu
• Šajā kontekstā ECB ir svarīgi zināt, vai konkrētās valsts valdībai ir pieeja finanšu tirgiem:
o kas pērk valdības vērtspapīrus sākotnējā tirgū?
o vai valdība pieturās pie emisiju plāna vai arī notiek kādas izmaiņas aizņemšanās praksē?
o cik aktīvs ir otrreizējais tirgus?
o vai nav kādu “ārpus tirgus” darījumu?
2. Monetārās politikas īstenošana
21
ECB monetāro operāciju iedalījums
•Fiksētas likmes izsoļu procedūra•Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas•Mērķētās ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
•Likviditāte ārvalstu valūtās•Ķīlas prasību atvieglošana
Papildu Papildu likviditātes likviditātes
atbalstsatbalsts
•Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas•Vērtspapīru tirgus programma
Aktīvu Aktīvu uzpirkšanas uzpirkšanas
Regulārās operācijasRegulārās operācijas Ārkārtas operācijasĀrkārtas operācijas
•Galvenās refinansēšanas operācijas•Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas•Precizējošās•Strukturālās
Atklātās Atklātās tirgus tirgus
operācijasoperācijas
Pastāvīgās Pastāvīgās aizdevumu/aizdevumu/
•Vērtspapīru tirgus programma•Tiešo monetāro darījumu programma•Ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma
•Paplašinātā aktīvu uzpirkšanas programma
uzpirkšanas uzpirkšanas programmaprogramma
ss
•Rezerves prasību samazināšana•Nākotnes gaidu veidošanaCitasCitas
•Aizdevuma iespējas uz nakti•Noguldījumu iespējas
aizdevumu/aizdevumu/noguldījumu noguldījumu
iespējasiespējas
•Rezervju bāze•Reservju prasības•Atlīdzība par rezervēm
Minimālās Minimālās rezervju rezervju prasībasprasības
Kopš 2007.gada augusta
Galvenās refinansēšanas operācijas – iknedēļas likviditāti palielinoši darījumi
ar 1 nedēļas termiņu
1. Finanšu krīzes fāze
Fiks
ēta
s lik
me
s iz
soļu
pro
ced
ūra
Pir
mā
1-g
ada
op
erā
cija
Īslaicīgs uzlabojums pasaules finanšu krīzes laikā 2. Finanšu krīzes fāze
Div
u 1
-gad
a o
pe
rāci
ju ie
vie
šan
a
Div
u 3
-gad
u o
pe
rāci
ju ie
vie
šan
a
mē
ne
šu u
n 1
-gad
a o
pe
rāci
ju
pār
trau
kšan
a
250
300
350
400
250
300
350
400EUR, miljardiEUR, miljardi
Eirosistēmas galveno refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās valstu dalījumā
Fiks
ēta
s lik
me
s iz
soļu
pro
ced
ūra
Div
u 1
Div
u 3
3-m
ēn
ešu
, 6-m
ēn
ešu
un
1
0
50
100
150
200
0
50
100
150
200
Spānija Portugāle Itālija Grieķija Īrija Belģija Vācija Pārējās eirozonas valstis
Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa
Fiksētas likmes izsoļu procedūra ar pilnu piešķīrumu – dod iespēju eiro zonas bankām
neierobežoti aizņemties pa fiksētu likmi
0p.p.
10p.p.
20p.p.
30p.p.
40p.p.
50p.p.
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
0%
1%
2%
3%
4%
5%
Galveno refinansēšanas
operāciju procentu likme
PIRMS KRĪZES KRĪZES LAIKĀ
Likmju starpība (labā ass) Minimālā likme Robežlikme Fiksēta izsoles likme
0%
25%
50%
75%
100%
125%
0
100
200
300
400
500
Pieprasīts Piešķirts
0%
25%
50%
75%
100%
125%
0
100
200
300
400
500
Apmierināts, % (labā ass)Pieprasīts
Pieprasītais un piešķirtais
galveno refinansēšanas
operāciju apjoms
Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa
Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – regulāri likviditāti palielinoši darījumi
ar termiņu no 1 līdz 12 mēnešiem
800
1000
1200
1400EUR, miljardi
3-mēnešu operācijas*tika izmantotas jau pirms
krīzes
*sākoties krīzei, ECB
nodrošināja papildu operācijas
*papildu operācijas tika
pārtrauktas 2009.XII
6-mēnešu*1. oper. – 2008.III
*pārtrauktas 2009. XII
* atjaunota 2011.VII
12-mēnešu*1. oper. – 2009.VII
*2. oper. – 2011.X
* 3. oper. – 2011.XII
Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa termiņiem
0
200
400
600
1-mēneša 3-mēneša 6-mēnešu 1-gada 3-gadu
Avots: Thomson Reuters un Bloomberg datubāzes
Noguldījuma iespēja/aizdevumu iespēja uz nakti – pastāvīga iespēja, ko var
izmantot, lai nacionālajā centrālajā bankā veiktu noguldījumus/no tās
aizņemtos uz nakti pa noteiktu procentu likmi
2.0 %
2.5 %
3.0 %
3.5 %
4.0 %
4.5 %
5.0 %
500
600
700
800
900
1,000
1,100EUR, miljardi
Noguldījumu iespēja Aizdevumu iespēja uz nakti
2.5 %
3.0 %
3.5 %
4.0 %
4.5 %
5.0 %
5.5 %
10
12
14
16
18
20
22EUR, miljardi
-0.5 %
0.0 %
0.5 %
1.0 %
1.5 %
2.0 %
0
100
200
300
400
500
Noguldījumu iespēja, apjoms
Noguldījumu iespēja, procentu likme (labā ass)
0.0 %
0.5 %
1.0 %
1.5 %
2.0 %
2.5 %
0
2
4
6
8
10
Aizdevumu iespēja uz nakti, apjoms
Aizdevuma iespēja uz nakti, procentu likme (labā ass)
Avots: ECB mājas lapa
Vērtspapīru pirkšanas programmas
• Ja jāveic liela apjoma intervences īsā laika periodā un
• Ja jāveic ilgāka termiņa intervences
• Jāņem vērā, ka :o vērtspapīru tirgus nav homogēns eirozonā,
dažās valstīs tas ir aktīvs, bet dažās valstīs tas nav aktīvs
o ECB intervences var palielināt vērtspapīru o ECB intervences var palielināt vērtspapīru cenas, tagad dažiem vērtspapīriem cena jau ir virs nominālvērtības (negatīva likme)
o ECB jāpērk vērtspapīri par izdevīgāko cenu
o intervence vērtspapīru tirgū jāsamēro ar monetārās finansēšanas aizliegumu
Nodrošināto obligāciju 1. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka
nodrošinātās obligācijas no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūnijam
• ieviesta ar mērķi:
o padarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem
o stimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt
• tika pieņemts lēmums pirkt tieši nodrošinātās obligācijas, jo:
o eiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu
o nodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments
• nodrošināto obligāciju nopirktais apjoms sasniedza plānotos 60 mljrd. eiro
• nodrošinātās obligācija tika pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū
• nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji:• nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji:
o emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā
o atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām
o emisijas apjoms parasti lielāks par 500 milj. eiro, bet ne zemāks kā 100 milj. eiro
o minimālais kredītreitings AA vai ekvivalents, bet jebkurā gadījumā ne zemāks par BBB-/Baa3
• nopirktās nodrošinātās obligācijas tiek turētas līdz to termiņa beigām
• 2015.gada 18.februārī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija 26.9 mljrd. eiro
Nodrošināto obligāciju 2. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka
nodrošinātās obligācijas no 2011. gada novembra līdz 2012. gada
oktobrim
• ieviesta ar līdzīgiem mērķiem kā 1. nodrošināto obligāciju pirkšanas programma:
o padarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem
o stimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt
• nodrošinātās obligācijas tika izvēlētas pirkšanai līdzīgu iemeslu dēļ kā iepriekš:
o eiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu
o nodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments
• tika plānots pirkt 40 mljrd. eiro apmērā, faktiski nopirktas 16.4 mljrd. eiro apmērā
• pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū
• nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji, piemēram:• nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji, piemēram:
o emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā
o atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām
o emisijas apjoms lielāks par 300 milj. eiro un atlikušais termiņš ne ilgāks par 10.5 gadiem
o minimālais kredītreitings BBB- vai ekvivalents vismaz no vienas vadošās kredītreitingu aģentūras
• nacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas var aizdot
• 2015.gada 18.februārī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €12.0 mljrd. eiro
Vērtspapīru tirgus programma – ECB tirgū aktīvi uzpirka vērtspapīrus no 2010.
gada maija līdz 2011. gada augustam
• ieviesta ar mērķiem:
o atrisināt problēmas tajos vērtspapīru tirgus segmentos, kas kavē ECB monetārās politikas īstenošanu
o nodrošināt likviditāti vāji funkcionējošos tirgus segmentos
• eiro zonas valsts un privātie parāda vērtspapīri tika pirkti sekundārajā tirgū
• pērkot vērtspapīrus tika ņemti vērā attiecīgo eiro zonas valstu valdības vēlme un atsevišķos gadījumos papilduapņemšanās veikt nepieciešamos fiskālās politika mērus, lai sasniegtu īstermiņa un vidēja termiņa fiskālosmērķus
• radītā papildu likviditāte tika sterilizēta ar iknedēļas 7-dienu termiņnoguldījumiem, negatīvo likmju ieviešanasterilizēšanu pārtraucasterilizēšanu pārtrauca
• visvairāk vērtspapīru tika nopirkts:
o 2010.gada maijā, kad Grieķija iesniedza oficiālu atbalsta pieprasījumu
o 2011.gada augustā, kad strauji pieauga Itālijas un Spānijas valsts obligāciju peļņas procentu likmes
• oficiāli darbību beidza 2012.gada 6. septembrī, kad tika paziņots par Tiešo monetāro darījumu programmastehnisko ietvaru
• 2015. gada 18.februārī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €140.9 mljrd. eiro
Eirozonas perifērijas valstīs valsts obligāciju peļņas procentu likmju starpība ar
Vācijas obligāciju peļņas procentu likmēm ievērojami sarukusi
bp.
700 bp.
1400 bp.
2100 bp.
2800 bp.
3500 bp.
4200 bp.
bp.
300 bp.
600 bp.
900 bp.
1200 bp.
1500 bp.
1800 bp.
Portugāle
Itālija
Spānija
Grieķija (labā ass)
10-gadu valsts obligāciju peļņas likmes
starpība ar Vācijas obligāciju peļņas likmi
NVPP–1 NVPP–2VTP TMDP
0.0
2.5
5.0
7.5
10.0
12.5
15.0EUR, miljardi
Vērtspapīru tirgus
programma
Nodrošināto obligāciju 2.
programma
Nodrošināto obligāciju 1.
programma
Grieķija (labā ass)
Nopirkto vērtspapīru apjoms nedēļā
Avots: Bloomberg datubāze
Tiešo monetāro darījumu programma – ECB vērtspapīru pirkšanas
programma, kas spēkā no 2012. gada septembra
• ieviesta 2012. gada septembrī
• eiro zonas valsts vērtspapīri tiek pirkti pie nosacījuma, ka valsts vienojas par EFSF/ESM atbalstu
• fokusēta uz vērtspapīriem ar termiņu no 1 līdz 3 gadiem
• vienādu tiesību statuss attiecībā pret pārējiem kreditoriem
• nav iepriekš noteikta limita
• tiek sterilizēta
• informāciju par nopirkto vērtspapīru apjomu plānots publicēt katru nedēļu• informāciju par nopirkto vērtspapīru apjomu plānots publicēt katru nedēļu
• informāciju par nopirkto vērtspapīru vidējo termiņu un dalījumu pa valstīm plānots publicēt katru mēnesi
• programma tiek novērtēta kā veiksmīga, lai gan netika nopirkts neviens vērtspapīrs
TLTRO – ilgāka termiņa mērķoperācijas, lai atdzīvinātu
kreditēšanu
6
8
10
12
14
Banku kredītu gada pieauguma temps Eirozonā, izņemot kredītus MFI (%)
-6
-4
-2
0
2
4
6
jan
.19
99
jūl.
19
99
jan
.20
00
jūl.
20
00
jan
.20
01
jūl.
20
01
jan
.20
02
jūl.
20
02
jan
.20
03
jūl.
20
03
jan
.20
04
jūl.
20
04
jan
.20
05
jūl.
20
05
jan
.20
06
jūl.
20
06
jan
.20
07
jūl.
20
07
jan
.20
08
jūl.
20
08
jan
.20
09
jūl.
20
09
jan
.20
10
jūl.
20
10
jan
.20
11
jūl.
20
11
jan
.20
12
jūl.
20
12
jan
.20
13
jūl.
20
13
jan
.20
14
jūl.
20
14
Avots: ECB
Mērķētās ilgāka termiņa refinansēšanas
operācijas (ar iespēju piedalīties Latvijas bankām)
• 2014. gada rudenī ECB uzsāka jaunas operācijas, kam daļēji bija jāaizstāj iepriekšējās 3 gadu operācijas.
• Bankām, kas vēlas aizņemties, ir noteikti īpaši papildu nosacījumi – daļu no aizņemtajiem resursiem jānovirza uzņēmumu kreditēšanā.uzņēmumu kreditēšanā.
• Līdzekļi par ļoti zemām likmēm tiek aizdoti uz 4 gadiem (ja nepilda īpašo nosacījumu –jāatdod pēc 2 gadiem)
• Jau 2014. gadā notikušo divu izsoļu (no 8) rezultāti liecināja, ka bankām nav lielas intereses/nepieciešamības aizņemties no ECB resursus, ko pēc tam novirzīt kreditēšanas attīstībai.
34
Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperāciju shēma
2015. III 2015. VI 2015. IX 2015.XII 2016.III 2016.VI2014. IX 2014. XII
C1 C2 C3 C4 C5 C6 C7 C8
1. – 2. izsole
C1+C2 ≤ 7% OL,
C1 un C2 ir aizdevuma apjoms
attiecīgi 1. un 2. izsolē;
Banka pirmajās divās
izsolēs varēs aizņemties: 3. – 8. izsoles Ck ≤ 3 x (CNLk – BEk) – (C3+ C4 / + Ck-1)
C3 , C4, / Ck ir aizdevuma apjoms attiecīgi 3., 4. un k-tajā izsolē
Banka k-tajā izsolē varēs aizņemties:
ja starpība ir pozitīva
11.. unun 22.. izsolēsizsolēs bankasbankas kopsummākopsummā varēsvarēs aizņemtiesaizņemtieslīdzlīdz 77%% nono eiroeiro zonaszonas nefinanšunefinanšu sabiedrībāmsabiedrībām ununmājsaimniecībāmmājsaimniecībām izsniegtoizsniegto kredītukredītu atlikumaatlikuma 20142014..IVIV(izņemot(izņemot mājsaimniecībumājsaimniecību mājokļamājokļa kredītus)kredītus)
NaudasNaudas daudzums,daudzums, koko bankasbankas varēsvarēs aizņemtiesaizņemties 33.. –– 88.. izsolēsizsolēs irir atkarīgsatkarīgs nono tā,tā, cikcik daudzdaudz jaunujaunu kredītukredītutāstās izsniegsizsniegs eiroeiro zonaszonas nefinanšunefinanšu sabiedrībāmsabiedrībām unun mājsaimniecībāmmājsaimniecībām (izņemot(izņemot mājokļamājokļa kredītus)kredītus)
Ja bankas NEIZSNIEGS pietiekoši daudz JAUNU kredītu, tām TLTRO ietvaros aizņemtā
nauda pilnībā vai daļēji būs JĀATGRIEŽ ATPAKAĻ ĀTRĀK (2016. IX)
1 2
attiecīgi 1. un 2. izsolē;
OL – attiecināmo kredītu atlikums
2014. IV
CNLk – no 2014. V līdz noteiktam laikam īsi pirms k-tās izsoles uzkrātie neto attiecināmie kredīti
BEk – atsauces līmenis, kas aprēķināts, balstoties uz neto attiecināmo kredītu datiem no 2013.V
līdz 2014.IV
35
Nodrošināto obligāciju (sāka oktobrī) un ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru (sāka novembrī) uzpirkšanas programmas
• Nodrošinātās obligācijas piedāvā tiesības uz ienākumu, kas izriet no naudas plūsmas, ko rada nodrošinājumā iekļauto aktīvu kopums
• Ar aktīviem nodrošināts vērtspapīrs ir nodrošināts ar izsniegtu kredītu vai citu finanšu aktīvu kopumu, kas pārvietots uz īpašam nolūkam izveidotu uzņēmumu, kas ir atbildīgs par šo aktīvu apkopošanu vienā kopumā un atbilstošu vērtspapīru izlaišanu
• Programmu sākotnējais termiņš: vismaz 2 gadi
• Programmu mērķis ir veicināt monetārās politikas transmisiju un kreditēšanu eirozonā
• Vērtspapīri tiks pirkti gan primārajā, gan sekundārajā tirgū• Vērtspapīri tiks pirkti gan primārajā, gan sekundārajā tirgū
• Nodrošinātās obligācijas
o emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā
o atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām
o kredītreitinga ierobežojums
o nacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas varēs aizdot
• Situācija 2015.g. janvārī - šo vērtspapīru apjomi Eirozonā nav lieli un ECB intervence kopā ar mērķētām ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām nevarēs sasniegt 1 triljonu EUR, bet inflācija turpina samazināties
Nākamais risinājums – vērtspapīru pirkšana lielos
apjomos jeb paplašinātā aktīvu uzpirkšanas
programma
• ASV to uzsāka pirmā
(2008.g.), kopumā bija 3
programmas un 2014. gadā
nolēma pārtraukt uzpirkšanunolēma pārtraukt uzpirkšanu
• Eirosistēma tikai tagad sāks,
jo iepriekš riski cenu
stabilitātei bija ierobežoti
• Naftas cenu straujais kritums
un negatīvā inflācija mainīja
ECB Padomes noskaņojumu
37
Eirosistēmas paplašinātās aktīvu
uzpirkšanas programmas sastāvdaļas
• Nodrošinātās obligācijas
• Ar aktīviem nodrošinātie
vērtspapīri
• Valsts parāda vērtspapīri
(88%)
• Eiropas starpvalstu institūciju
parāda vērtspapīri (12%)
38
Paplašinātās aktīvu uzpirkšanas programmas
raksturlielumi (1)
• Notiek no 2015. gada marta
un vismaz līdz 2016. gada
septembrim vai līdz brīdim,
kad inflācija vidējā termiņā
būs zem 2%, bet tuvu tambūs zem 2%, bet tuvu tam
• Apjoms 60 mljrd. EUR
mēnesī, NCB pērk atbilstoši
ECB kapitāla atslēgai
(Latvijas atslēga 0.4%)
• 19 mēnešos apjoms var
sasniegt 1.1 triljoni eiro
39
Paplašinātās aktīvu uzpirkšanas programmas
raksturlielumi (2)
• Vērtspapīri atbilst ECB
standarta operācijām
noteiktajiem kritērijiem un
kredītnovērtējumam
• Vērtspapīri denominēti eiro
• Vērtspapīru dzēšanas termiņš
2-30 gadi
• Vienas vērtspapīru emisijas
limits ir 25% no emisijas
apjoma, viena emitenta limits
ir 33% no emitenta kopējo
vērtspapīru atlikuma
40
Hipotētisko zaudējumu savstarpējā sadalīšana
• Attieksies apmēram uz 20%
no kopējā apjoma: Eiropas
starpvalstu institūciju
vērtspapīri (12%) un ECB
pirktie vērtspapīri (8%)
41
3. Valsts parāda ilgtspēja
42
Parāda ilgtspēja
• Viens no aktuālākajiem jautājumiem pasaulē
• To rēķina praktiski visas starptautiskās finanšu institūcijas, reitingu aģentūras
o programmu valstīm šis rādītājs nosaka programmu dziļumu un lielumu
o nepastāv vienota metodoloģija
o iekļauj vairākus scenārijus (liels parāds rada lielāku iespēju makroekonomiskiem šokiem)
• Parasti aplūko iespējamību:• Parasti aplūko iespējamību:
o parāds turpina pieaugt, to nevar stabilizēt
o varbūtība, ka parāds/IKP pārsniegs kādu robežlīmeni
o nenoteiktības rādītājs – max un min scenārija starpība
• ECB interese:
o ECB veic darījumus ar dalībvalstu bankām, plaši tiek izmantoti valsts vērtspapīri
o Līgumā par Eiropas Savienības dibināšanu tiek uzsvērts, ka centrālā banka nedrīkst finansēt valdību
Daži pieņēmumi
• ECB piedāvā šādus robežlīmeņus parādam pret IKP: līdz 60%, 60-90%, virs 90%
• Aizņemšanās procentu likmei jāpārsniedz IKP pieaugums ne vairāk kā par 1% punktu
• Lai stabilizētu parādu, bieži ir nepieciešams budžeta pārpalikums:
o pie 60% parāda/IKP nepieciešams ilgāku laiku 0.5% budžeta pārpalikums
o pie 90% parāda/IKP nepieciešams ilgāku laiku 1% budžeta pārpalikums (kas bremzē o pie 90% parāda/IKP nepieciešams ilgāku laiku 1% budžeta pārpalikums (kas bremzē ekonomikas attīstību)
• Jāņem vērā vēsturiskie rādītāji, kas liecina par valstu vēlmēm/iespējām turēties pie fiskālās disciplīnas
Valsts parāds pret IKP (%)
100
120
140
160
180 Grieķija
Itālija
Portugāle
Īrija
Kipra
Beļģija
Islande
Spānija
0
20
40
60
80
100
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
Spānija
Francija
Lielbritānija
Ungārija
Vācija
Austrija
Nīderlande
Malta
Slovēnija
Horvātija
Avots: Eurostat
Valsts budžeta bilances prognozes
-1
0
1
SI ES CY
IE FR PT
IT SK BE
NL
EA MT
AT
FI LT LV EL EE LU DE
-1
0
1
SI ES CY
IE FR PT
IT SK BE
NL
EA MT
AT
FI LT LV EL EE LU DE
2014. gads, % no IKP 2016. gads, % no IKP
-7
-6
-5
-4
-3
-2
-1
June Sept
-7
-6
-5
-4
-3
-2
-1
Avots: autors46
SVF pētījumi (Ostry, 2010)
• Attīstītajās valstīs:
o maksimālais līmenis, kad valsts parādu var saukt par ilgtspējīgu ir 180-190%
no IKP
o ilgtermiņā valsts parādam ir jātiecas uz līmeni 50-60% no IKP
• Attīstības valstīs:
o maksimālais līmenis ir 60-80% no IKP
o ilgtermiņā jātiecas uz 50-60%
Latvijas Banka
Latvijas Banka:
• līdzdarbojas monetārās politikas
noteikšanā un īstenošanā;
• pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta
rezerves;
• veicina maksājumu sistēmu raitu
darbību;
To dara:
• ekonomisti un ekonometristi;
• grāmatveži;
• finanšu tirgus analītiķi;
• statistiķi;
• maksājumu sistēmu eksperti;
• finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji;
• kases operāciju metodikas eksperti;
48
• nodrošina starpbanku maksājumus;
• nodrošina raitu skaidras naudas apriti
valstī;
• vāc, apkopo un publicē finanšu
statistiku;
• pārstāv Latvijas intereses
starptautiskās finanšu institūcijās.
• kases operāciju metodikas eksperti;
• maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.
Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss
Darbu iesniegšana:Darbu iesniegšana:Darbu iesniegšana:Darbu iesniegšana:
Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29.
maijam.
Naudas balvas:Naudas balvas:Naudas balvas:Naudas balvas:
I vieta – 2000 eiro;
divas II vietas – 1 250 eiro katram;
Konkursa mērķisKonkursa mērķisKonkursa mērķisKonkursa mērķis: veicināt Latvijas
tautsaimniecības makroekonomisko
problēmu apzināšanu un analīzi un
stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu
pētnieciskās domas attīstību.
Tēmas: Tēmas: Tēmas: Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko
49
divas II vietas – 1 250 eiro katram;
trīs III vietas – 700 eiro katram.
Tēmas: Tēmas: Tēmas: Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko
tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas,
Baltijas valstu vai eiro zonas
tautsaimniecības kontekstā.
Aptauja “Latvijas gada monēta 2014“
Kura no 2014. gadā tapušajām eiro kolekcijas monētām ir visizcilākā?!
Balsošana: no 3. līdz 24.martam; rezultātu paziņošana 28.aprīlī
Lai piedalītos aptaujā:
• izvēlieties vienu monētu, kura Jūs uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir
emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša;
• savu izvēli norādiet anketā, aizpildot to www.bank.lv.• savu izvēli norādiet anketā, aizpildot to www.bank.lv.
Aizpildītās anketas piedalīsies loterijā, kuras balvu fondā – pa pieciem katras
aptaujai nominētās monētas eksemplāram.
Vairāk informācijas:
51
MAKROEKONOMIKA.LV
PALDIES PAR UZMANĪBU!
52
Diskusija
Aptaujas anketa