1

Eiro zonas ekonomika un monetārā politika

Līva Zorgenfreija Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste

Krista Kalnbērziņa Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomiste

24.02.2016

2

• Nākam no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti, maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.

• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu .. • .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību • Tādējādi sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas

Centrālās bankas padomē, .. • .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos • Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un

makroekonomiskā stabilitāte Latvijā

4

Eirosistēma

5

http://www.naudasskola.lv/lv/filmas#n1734-monetara-politika-un-cenu-

stabilitate

♦ EIRO ZONA ♦ CITAS EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTIS ♦ VIENPUSĒJI IEVIESUŠAS EIRO

Ekonomikas un monetārā savienība - kuras valstis izmanto eiro kā nacionālo valūtu?

Eirosistēmas uzdevumi

7

Pamatuzdevumi Citi uzdevumi

Noteikt un īstenot monetāro politiku Padomdevējfunkcija

Veikt valūtas operācijas Statistisko datu vākšana un apkopošana

Veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Banknošu emisija

Turēt un pārvaldīt iesaistīto ES dalībvalstu ārējās rezerves Starptautiskā sadarbība

Ieguldījums uzraudzībā un finanšu stabilitātē

ECB mērķis – cenu stabilitāte GALVENAIS UZDEVUMS – CENU

STABILITĀTE

ECB padome Pieņem monetārās politikas lēmumus

balstoties uz risku novērtējuma

Ekonomikas rādītāju un

šoku novērtējums

Monetāro rādītāju analīze

Visa pieejamā informācija

EKONOMIKAS ANALĪZE

MONETĀRĀ ANALĪZE

“stāsta” saskaņošana

9

Eiro zonas ekonomika

10

Eiro zonas ekonomikas struktūra

11

Eiro zona uz pasaules fona Iedzīvotāju skaits (milj)

Eurostat, IMF WEO, World Bank

12

75% Eiro zonas iedzīvotāju dzīvo Vācijā, Francijā, Itālijā vai Spānijā

Eurostat

Eiro zonas iedzīvotāju sadalījums pa valstīm, 2014 (%)

13

Eiro zona uz pasaules fona Pasaules IKP, 2014 (%)

World Bank

14

Vācija un Francija veido 50% Eiro zonas iekšzemes kopprodukta

Eurostat

Eiro zonas IKP sadalījums pa valstīm, 2014 (%)

15

Eiro zonas lielākie sektori ir valsts pārvalde un rūpniecība

Eurostat

Eiro zonas pievienotās vērtības sadalījums pa sektoriem, 2014 (%)

16

Eiro zona uz pasaules fona IKP uz iedzīvotāju 2014.g (tūkst. USD)

World Bank

17

IKP uz iedzīvotāju ļoti atšķiras eiro zonas valstu starpā

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90

100

2004

2014

Eurostat

IKP uz iedzīvotāju (tūkst. EUR)

18

Eiro zona uz pasaules fona Pasaules eksports (%)

Eurostat, IMF WEO, World Bank

19

Lielākās EA eksporta partnervalstis ir Lielbritānija, ASV un Ķīna

Eurostat

Eiro zonas eksporta partnervalstis, 2014 (%)

20

Lielākās EA eksporta preces ir mehānismi un transporta aprīkojums

Eurostat

Galvenās preču grupas eiro zonas eksportā, 2014 (%)

21

Ārējā vide

22

Starptautiskais Valūtas fonds prognozē pakāpenisku izaugsmes kāpumu tuvākajos gados

-4

-3

-2

-1

0

1

2

3

4

5

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Citas valstis ASV Japāna Ķīna Eiropas Savienība Pasaule

Avots: SVF

Pasaules IKP, %

23

Preču cenas, īpaši naftas cenas pasaulē šobrīd ir ļoti zemā līmenī

Pasaules preču cenas (pārtika (indekss), nafta (USD/barelā)

0

20

40

60

80

100

120

140

160

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Pārtika

Nafta (labā ass)

Avots: Bloomberg

24

Kopš 2014. gada janvāra eiro kurss pret dolāru ir būtiski mazinājies, atspoguļojot Eiro zonas grūtības atsākt izaugsmi pēc krīzes

0

0.2

0.4

0.6

0.8

1

1.2

1.4

1.6

1.8

80

85

90

95

100

105

110

115

120

125

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

NEER (38)

EUR USD

Eiro valūtas kursa svārstības pret USD un 38 galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām (NEER 99Q1=100)

Avots: Bloomberg

25

Eiro zonas aktualitātes

Ekonomiskā aktivitāte eiro zonā turpināja atkopties arī 2015. gadā

-5.0

-4.0

-3.0

-2.0

-1.0

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

5.0

Eiro zonas IKP, gada pārmaiņas

Eurostat, Markit 26

-0.2 -0.3

-0.1

-0.4

-0.2

0.4

0.2 0.2 0.2 0.1

0.3 0.4

0.5 0.4

0.3 0.3

-0.5 -0.4 -0.3 -0.2 -0.1 0.0 0.1 0.2 0.3 0.4 0.5 0.6

2012

Q1

2012

Q2

2012

Q3

2012

Q4

2013

Q1

2013

Q2

2013

Q3

2013

Q4

2014

Q1

2014

Q2

2014

Q3

2014

Q4

2015

Q1

2015

Q2

2015

Q3

2015

Q4

Ceturkšņa pārmaiņas

Eiro zonas ekonomika vidēji vēl nedaudz atpaliek no pirmskrīzes līmeņa

Reālais IKP, 2008Q1=100

70.0

75.0

80.0

85.0

90.0

95.0

100.0

105.0

110.0 Vācija +5.4% Francija +2.6%

Eiro zona -0.2% Spānija -5.3% Latvija -4.5% Itālija -9.0% Grieķija -27.6%

Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini

-1.0

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

5.0

III 2

000

IX 2

000

III 2

001

IX 2

001

III 2

002

IX 2

002

III 2

003

IX 2

003

III 2

004

IX 2

004

III 2

005

IX 2

005

III 2

006

IX 2

006

III 2

007

IX 2

007

III 2

008

IX 2

008

III 2

009

IX 2

009

III 2

010

IX 2

010

III 2

011

IX 2

011

III 2

012

IX 2

012

III 2

013

IX 2

013

III 2

014

IX 2

014

III 2

015

IX 2

015

Inflācija kopā

Pamatinflācija

ECB mērķis

28

Inflācija, %, gada pārmaiņas

Source: Eurostat

Inflācija jau kopš pagājušā gada nespēj atkopties un tuvoties ECB mērķa līmenim

Naftas cenu kritums ir būtiski mazinājis vidējo cenu kāpumu

Inflācija pa komponentēm, procentu punkti

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Pakalpojumi Enerģija

Pārējās preces Pārtika

Inflācija kopā

Source: Eurostat

Bezdarba līmenis samazinās ļoti gausi Bezdarba līmenis, % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem

Avots: Eurostat 0

5

10

15

20

25

30

I 2007 I 2008 I 2009 I 2010 I 2011 I 2012 I 2013 I 2014 I 2015

Eiro zona

Vācija

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Tomēr augstie parāda līmeņi un lēnais progress strukturālo reformu jomā kavē ilgtspējīgu ekonomiskās izaugsmes atsākšanos

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

Grie

ķija

Itālij

a

Port

ugāl

e

Beļģ

ija

Kipr

a

Spān

ija

Īrija

Fran

cija

Aust

rija

Slov

ēnija

Vāci

ja

Nīd

erla

nde

Mal

ta

Som

ija

Slov

ākija

Liet

uva

Latv

ija

Luks

embu

rga

Igau

nija

2007 2015*

Valdības parāds, % no IKP

Vidēji EZ

31 *EK prognozes Avots: Eiropas Komisija

Fiskālā situācija ir būtiski uzlabojusies Valsts budžeta pārpalikums/deficīts, % no IKP

Avots: Eurostat, * Eiropas Komisijas prognozes

-16

-14

-12

-10

-8

-6

-4

-2

0

2

Spān

ija

Grie

ķija

Fran

cija

Som

ija

Port

ugāl

e

Slov

enija

Beļģ

ija

Slov

ākija

Itālij

a

Īrija

Nīd

erla

nde

Aust

ija

Mal

ta

Latv

ija

Liet

uva

Kipr

a

Luks

embu

rga

Igau

nija

Vāci

ja

2009 2015*

Valstu aizņēmumu risks eiro zonā ir būtiski mazinājies

Valdības 10 gadu vērtspapīru procentu likmes, %

Avots: Bloomberg

0

5

10

15

20

25

30

35

01.01.2009 01.01.2010 01.01.2011 01.01.2012 01.01.2013 01.01.2014 01.01.2015 01.01.2016

Spānija Itālija Portugāle

Grieķija Francija Vācija

34

Monetārā Politika

35

Monetārā transmisija

Ekonomiskā aktivitāte

Inflācija

Inflācijas gaidas

Procentu likmes

Valūtas maiņas kurss

36

Jau kopš 2009. gada pasaules lielākās centrālās bankas bāzes procentu likmes uztur tuvu pie nulles, citas jau negatīvā teritorijā

-2

-1

0

1

2

3

4

5

6

7

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

ECB repo rate FED funds rate BoJ BoE bank rate Riksbank repo rate Swiss national bank LIBOR target rate Danish repurchase repo rate

Lielāko centrālo banku bāzes procentu likmes (%)

37

2014. gada 6. jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo banku, kas ieviesa negatīvas procentu likmes

→ Stabilizēt cenu līmeni monetārajā savienībā

→ Uzlabot transmisijas mehānismu

→ Samazināt īstermiņa aizņēmumu procentu likmes eiro zonas starpbanku tirgū

→ Stimulēt kreditēšanas attīstību

-1 %

0 %

1 %

2 %

3 %

4 %

5 %

6 %

Noguldījuma iespējas likme Galvenā refinansēšanas likme

Aizdevuma iespējas likme Avots: ECB

Galvenās procentu likmes Eirosistēmā (%)

38

-1%

0%

1%

2%

3%

4%

5%

6%

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Eonia

Euribor 3m

Avots: Bloomberg

ECB stimulējošās monetārās politikas rezultātā naudas tirgus likmes Eirozonā ir nokritušās līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem

Eirosistēmas naudas tirgus procentu likmes (%)

•samazina galvenās procentu likmes •paziņo par papildus monetāro stimulu ieviešanu

ECB:

Sep -2014

ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas

Jūn - 2014

nodrošināto obligāciju iegādes programma

ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru pirkšanas programma

paplašinātā aktīvu pirkšanas programma

Papildus procentu likmju samazināšanai ECB nolēma īstenot nestandarta monetārās stimulēšanas programmas

paziņo uzsāk

•pagarina PAPP •samazina % likmi

Okt -2014

Nov -2014

Jan-2015 Mar-2015

Dec-2015

Jan-2016

martā plānota monetārās politikas

nostājas pārskatīšana

40

Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) strādās?

Avots: ECB, BBC

Eirosistēma no finanšu institūcijām iegādājas parāda vērtspapīrus…

1. 3.

2. 4.

5.

…ļaujot uzņēmumiem un mājsaimniecībām aizņemties vairāk…

… kā rezultātā samazinās procentu likmes…

…veicinot uzņēmumu attīstību un mājsaimniecību patēriņu…

…stimulējot tautsaimniecības izaugsmi

41

Ko paplašināto aktīvu pirkšanas programma (PAPP/EAPP) ietver?

PAPP/EAPP (expanded asset purchase program)

CBPP3 (covered bond purchase program)

Avots: ECB

ABSPP (asset-backed securities purchase program)

ar aktīviem nodrošinātas obligācijas

PSPP (public sector purchase program)

eiro zonas valstu un pašvaldību valdību obligācijas, Eiropas starpvalstu institūciju parāda vērtspapīri

→ EUR 60 mljrd / mēn. →2015.03 – 2017. 03 vai līdz brīdim, kad ECB vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās 2% →kopā programmā ~ EUR 1.14 trilj.

nodrošinātās obligācijas

sākums: 2014.10, līdz šim iegādāti aktīvi EUR 18 mljrd. vērtībā

sākums: 2015.03, līdz šim iegādāti aktīvi EUR 544 mljrd. vērtībā

sākums: 2014.09, līdz šim iegādāti aktīvi EUR 151 mljrd. vērtībā

→ aktīvu iegāde otrreizējā tirgū → 33% limits vienai emisijai → 33% limits vienam emitentam → atlikušais dzēšanas termiņš 2–30 gadi → Vērtspapīri atbilst ECB standarta operācijām

noteiktajiem kritērijiem un kredītreitingam

42

Iero

bežo

jum

i Ie

gāde

s PAPP: svarīgākie elementi

→ katras valsts NCB pirks attiecīgās valsts valdības obligācijas, atbilstoši ECB kapitāla atslēgai

→ ja vietējā tirgus apjomi nebūs pietiekami, NCB iegādāsies Eiropas aģentūru vērtspapīrus

Avots: ECB

43

ECB monetārās politikas lēmumu ietekme

44

Negatīvas procentu likmes • Kredītiestādēm jāmaksā par

brīvajiem naudas līdzekļiem (kas pārsniedz minimālo obligāto rezervju prasības)

• Starpbanku darījumu likmes samazinās, kļūst pat negatīvas => bankas aizdod vairāk nekā saņem atpakaļ

-0.4%

-0.2%

0.0%

0.2%

0.4%

0.6%

0.8%

Noguldījuma iespējas likme Eonia Euribor 3m

Avots: ECB

Noguldījuma iespējas likme un naudas tirgus likmes Eirosistēmā (%)

45

Kredītiestāžu aizdevumu likmes uzņēmumiem ir ievērojami samazinājušās

1

2

3

4

5

6

7

8

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Vācija

Spānija

Francija

Grieķija

Īrija

Itālija

Latvija

Portugāle

EA

Kredītiestāžu aizdevumu likmes nefinanšu uzņēmumiem (%, jaunie aizņēmumi ar termiņu līdz 1g)

Avots: ECB

Vidēji 2015

Eiro zona

1.9

Latvija 3.3

46

Aizdevumu pieauguma tempi eiro zonā uzlabojas MFI aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem (g/g, %, s.i.)

Avots: ECB

47

Pēc vājas izaugsmes 2011 -2012 gadā, 2013. un 2014.g Eiropas akciju tirgi piedzīvoja strauju izaugsmi; 2015. g svārstības tirgū, bet 2016. g iesācies ar kritumu

30

50

70

90

110

130

150

170

190

210

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

MSCI World ASV S&P 500 EuroStoxx 50

ASV, Eiropas un pasaules akciju tirgus indeksi (Indekss: 31.01.2004=100)

Avots: Bloomberg, LB aprēķini

PAPP uztur valstīm labvēlīgus aizņemšanās nosacījumus

0

5

10

15

20

25

30

35

Spānija

Itālija

Portugāle

Grieķija

Francija

Vācija

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

0

1

2

3

4

5

6

7

Valdības 10 gadu vērtspapīru procentu likmes, %

Avots: Bloomberg

ECB samazina likmes un paziņo par papildu monetārajiem pasākumiem

ECB paziņo un sāk Paplašināto aktīvu pirkšanas programmu

ECB paziņo APP pagarināšanu un par iespējamu monetārās politikas pārskatīšanu martā

49

Monetārās politikas lēmumu ietekmē eiro kursa vērtība samazinājusies

0

0.2

0.4

0.6

0.8

1

1.2

1.4

1.6

1.8

80

85

90

95

100

105

110

115

120

125

jan.

99

mar

.00

mai

.01

jūl.0

2 se

p.03

no

v.04

ja

n.06

m

ar.0

7 m

ai.0

8 jū

l.09

sep.

10

nov.

11

jan.

13

mar

.14

mai

.15

NEER (38)

EUR USD

Eiro valūtas kursa svārstības pret USD un 38 galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām (NEER 99Q1=100)

Avots: Bloomberg

0.8

0.9

1

1.1

1.2

1.3

1.4

1.5

100

102

104

106

108

110

112

114

116

118

120

jan.

13

mar

.13

mai

.13

jūl.1

3

sep.

13

nov.

13

jan.

14

mar

.14

mai

.14

jūl.1

4

sep.

14

nov.

14

jan.

15

mar

.15

mai

.15

jūl.1

5

sep.

15

nov.

15

jan.

16

NEER (38) EUR USD

ECB samazina likmes un paziņo par papildu monetārajiem pasākumiem

ECB paziņo un sāk Paplašināto aktīvu pirkšanas programmu

ECB paziņo APP pagarināšanu un par iespējamu monetārās politikas pārskatīšanu martā

50

Eiro zonas izaugsmes prognozes šobrīd augstākas nekā pirms PAPP paziņošanas

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Reālais IKP, %

Dec2014

Mar2015 Dec2015

Inflācijas prognozes pasliktinājušās. Tomēr tas galvenokārt enerģijas cenu krituma ietekmē

Inflācijas prognozes %

-0.5

0

0.5

1

1.5

2

2014 2015 2016 2017

Pamatinflācijas prognozes, %

0.4

0.6

0.8

1

1.2

1.4

1.6

1.8

2014 2015 2016 2017

dec.14

mar.15

jūn.15

sep.15

dec.15

Source: ECB

52

STUDENTU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS

Darbu iesniegšana: Bankā no 2016. gada 16. maija līdz 27. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram.

Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

53

Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un eirozonā vienuviet:

www.makroekonomika.lv

• Aktuālie dati, to analīze • Ekonomistu viedoklis • Pētījumi • Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija

54

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Diskusija Aptaujas anketa