1

Konkurētspējas jēdziens mūsdienu ekonomiskās izaugsmes teorijās

Daina Paula, Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste

2014. gada 14. oktobrī

Saturs

• Ka ir ekonomiskā izaugsme

• Ekonomiskās izaugsmes teoriju attīstība īsumā

• Konkurētspējas jēdziens, tā uztveres veidi

• Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos

• Daži mīti par konkurētspēju un to izcelsme

• Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem

• Ko var iesākt ar pasaules dažādiem starptautiskajiem indeksiem?

Ekonomikas izaugsmes jēdziens

• Ar ekonomisko izaugsmi var saprast tautsaimniecības spēju (kapacitāti jeb potenciālu) saražot vairāk preču un pakalpojumu nekā agrākajos periodos

Ekonomikas izaugsmes teorijas jēdziens

• Ekonomikas izaugsmes teorijas: ekonomikas teorijas daļa, kura pēta faktorus, kas nosaka ekonomisko izaugsmi, un to savstarpējo saistību izaugsmes nodrošināšanā; runa ir par potenciālo izlaides līmeni (pie pilnīgas nodarbinātības)

Ekonomiskās izaugsmes teoriju attīstība īsumā

• Klasiskās ekonomiskās izaugsmes teorijas (18.-19.gs.; Smits, Rikardo, Maltuss, Mils);

• Neoklasiskās ekonomiskās izaugsmes teorijas (dažādas ekonomikas skolas; Solova – Svāna modelis);

• Endogēnā izaugsme;

• Alternatīvie ekonomiskās izaugsmes teoriju strāvojumi (enerģijas ekonomika, ekoloģijas ekonomika, institūcijas, “steady state” mūsdienu izpratne)

Klasiskās izaugsmes teorijas rodas kā vērtības teorijas blakusprodukts

• Klasiskās izaugsmes teorijas pārstāvji nav vienisprātis par procesiem, taču darbojas vienotā ietvarā, ir likuši pamatus būtiskiem jēdzieniem;

– Ražošanas faktori: Zeme, darbs, kapitāls;

– Pieaugoša/konstanta/ sarūkoša resursu atdeve (robežprodukts)

– Iztikas alga (subsistence wages);

– kapitāla uzkrāšana ir izaugsmes pamatā, tā atkarīga no ieguldījumu gaidāmās peļņas;

– Investīcijas = ? = uzkrājumi

– Ekonomikas pastāvīgais stāvoklis (stationary vai steady state) - stāvoklis, kurā ekonomika nonāks, jo vairs nespēs augt (dažādas tā interpretācijas)

– Efektīvais pieprasījums (Maltuss)

Neoklasiskās izaugsmes teorijas galvenās iezīmes

• Atšķirībā no klasiskās izaugsmes teorijas nenodarbojas ar vērtības izcelsmes un radīšanas un bagātības sadalīšanas pētīšanu, bet pievēršas izaugsmes matemātiskai modelēšanai, par pamatfaktoru pieņemot tehnoloģisko progresu; pieprasījums un piedāvājums tiek skatīts mijiedarbībā, nevis atrauti

• Tehnoloģiskais progress ir eksogēns (ārējs) process

• Kā tiek sasniegts ekonomikas pastāvīgais stāvoklis

• Daži jaunie/svarīgākie jēdzieni:

– Derīgums, tā maksimizācija, robežderīgums, izmaksu minimizācija, ceteris paribus, alternatīvās izmaksas u .c

• Haroda-Dommara; Solova-Svāna modelis

Neoklasiskās izaugsmes teorijas tālākā attīstība: alternatīvie izaugsmes modeļi

• Endogēnās izaugsmes teorija: tā apgalvo, ka ekonomiskā izaugsme tiek radīta (iniciēta) sistēmas iekšienē, kā sistēmas iekšējo procesu tiešs rezultāts. T.i., tautsaimniecības cilvēkkapitāla attīstība radīs ekonomikas izaugsmi, veidojot jaunus tehnoloģiju veidus.

• Cilvēkkapitāla iesaistīšana modeļos (Mankiw, Romer, Weil);

• Ekoloģijas ekonomika (argumentē par resursu noplicināšanu, atbalsta tiekšanos uz steady state (pretstatā izaugsmes ekonomikai), argumentē par mūžīgas izaugsmes neiespējamību un bīstamību u.tml. (elementi no šī parādās konkurētspējas indeksu koriģēšanā ar

ilgtspējas rādītājiem, Happiness index u.c.)

• Institūciju lomas novērtēšana, piem., koloniju valstīs (Acemoglu, Johnson, Robinson); institūcijas ir viens no pīlāriem, ko aplūko WEF konkurētspējas pārskatā

Tautsaimniecības konkurētspējas jēdziens: vai valstis tiešām/tīšām konkurē?

•Populārs ir uzskats, ka konkurētspēja ir spēja ražot salīdzināmas kvalitātes preces lētāk nekā citi;

•WEF definīcija uzskata, ka konkurētspēja ir institūciju, faktoru un politikas kopums, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī; tātad tā saskan ar mūsdienu izaugsmes teoriju, kas

atšķirībā no klasiskās teorijas nesaredz izaugsmi kā limitētu, bet, tehnoloģijām attīstoties, apsaimniekojot ierobežotos resursu vislabākajā veidā, uzskata, ka var panākt pieaugošu kopējo faktoru produktivitāti

•Konkurētspējas praktiskie pētījumi parasti salīdzina tautsaimniecības modeli: veidu, kā tā apsaimnieko resursus attiecībā pret citām valstīm, savu agrāko periodu modeli, u.c.;

•Jau Smits argumentēja, ka izaugsme notiek uz tā pamata, ka indivīds rīkojas sava labuma dēļ; konkurence starp valstīm rodas kā līdzīga procesa rezultāts: tautsaimniecības dalībnieki apsaimnieko resursus tā, lai maksimizētu iegūto derīgumu

Izvēlētie rādītāji konkurētspējas vērtēšanai ir atkarīgi no tā, kāda ir konkurētspēja uztvere

• Konkurētspējas uztvere mēdz būt tendēta uz sacensību, kā arī uz ilgtspēju (pirmajā gadījumā varētu tikt izmantoti tirgus daļu rādītāji (aprēķināti ar dažādām metodēm), u.tml.; otrajā - ienākumu sadales, patēriņa īpatnību, tirdzniecības diversifikācijas, inovatīvās kapacitātes u.c. ilgtspējas rādītāji, , piem., Gini koeficients, Herfindāla- Hiršmana indekss, izdevumi zinātnei un pētniecībai, ekoloģiskās pēdas, u.c. )

• Konkurētspējas vērtējums var tikt veikts no stāvokļa (piem., tirgus daļas, globālie

indeksi) un attīstības viedokļa (piem., relatīvo cenu un izmaksu, rādītāji)

Kas apgrūtina konkurētspējas definēšanu

• vēlme definēt konkurētspēju vispārināti, lai gan jēdziena lietojums ir daudzveidīgs (indivīdu, uzņēmumu, lokālā, ekonomikas, eksporta, tautsaimniecības, ilgtermiņa, valsts, globālā u.c. Konkurētspēja);

• izšķiršanās par to, vai sacensība ir primāra, un ar to saistītā analīzes mērķa izvirzīšana: pārākuma pozīcija, vai darbības nodrošināšana

Daži piemēri par tautsaimniecības konkurētspējas aspektiem

• Tirgus daļu pieaugums (metodes un interpretācija; var kļūt par destruktīvu radītāju)

• Izmaksu (cenu) kritums (vai tas palīdz uzlabot tirdzniecības bilanci un dzīves līmeni?)

• Augsta pievienotā vērtība = ? = high tech

– kam pievienota vērtība?

– kas pievieno vērtību?

– Kur pievieno vērtību?

• “ Ir labi būt TOPu augšgalos”

• Tirdzniecības diversifikācija kā viens no ilgtspējas pieejas pozīcijas un dinamikas rādītājiem

Konkurētspējas vērtējums var būt atkarīgs no tā, kādu valstu loku, kādu laika periodu un kādu rādītāja

aprēķina metodi lieto

Latvijas tirgus daļas pasaules eksportā turpina pieaugt (tās aug arī, izmantojot citus tirgus daļas aprēķināšanas paņēmienus)

90

110

130

150

170

190

210

230

250

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

Jan

-Ju

n

Bulgārija

Čehija

Igaunija

Ungārija

Latvija

Lietuva

Polija

Rumānija

Slovākija

Slovēnija

Preču eksporta daļas pasaules importā (2002=100)

Avots: PTO; MPP aprēķini

Ja eksports ir atkarīgs no importētajām izejvielām, uz cenu konkurētspējas rādītāju pārmaiņām abas tirdzniecības plūsmas var

reaģēt vienādi (piemēram, Latvijā)

-10

-5

0

5

10

15

20

-40.0

-30.0

-20.0

-10.0

0.0

10.0

20.0

30.0

40.0

50.0

19

99

I III

20

00

I III

20

01

I III

20

02

I III

20

03

I III

20

04

I III

20

05

I III

20

06

I III

20

07

I III

20

08

I III

20

09

I III

20

10

I III

20

11

I III

20

12

I III

20

13

I III

Preču un pakalpojumu eksports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, % Preču un pakalpojumu imports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, % Lata reālais efektīvais kurss (PCI, gada pieauguma temps, %), labā ass

Avots: CSP, LB, MPP aprēķini

Ieplūstot investīciju precēm gados, kad tika būvēta ražošanas kapacitāte, tirdzniecības bilance nav cieši saistīta ar eksporta

izdevīgumu no cenu viedokļa

-30

-25

-20

-15

-10

-5

0

5

10 1

99

9

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

Preču ārējās tirdzniecības bilance, % no IKP

Tirdzniecības nosacījumi, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, %

Avots: CSP, MPP aprēķini

Preču eksporta noieta tirgi pašlaik paplašinās Eiropas valstīs

30.7 31.3

37.5 41.4

16.6 14.1

15.1 13.2

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2005 2010 2012 2013 2014 Jan-Jun

Pārējās

NVS valstis

Pārējās ES valstis

Eirozona

Lietuva 17.2%;

Polija 7.1%;

Zviedrija 5.7%

Dānija 3.8%;

Lielbritānija 4.9%;

Preču eksporta struktūra valstu grupu dalījumā (%)

Igaunija 11.9%; Vācija 7.2%; Somija 2.4%; Nīderlande 2.2%

Krievija 9.8%; Baltkrievija 1.8% Ukraina 0.8%

Āzijas valstis7.3% Norvēģija 2.6%; ASV 1.1%

Avots: CSP 17

Ar Herfindāla - Hiršmana indeksu var mērīt tirdzniecības diversifikācijas (valstu, preču, pakalpojumu) pakāpi

0.05

0.10

0.15

0.20

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

Latvijas HHI, preces (22 preču grupas)

Latvijas HHI, valstis (15 lielākās 2013. gadā + pārējās)

Avots: CSP, MPP aprēķini

Starptautiskie indeksi: ne katrs valstu ranžējums runā par konkurētspēju; taču katrs no tiem var nodrošināt

kādu vērtētāja vajadzību

Vajadzība, ko nodrošina indeksa

lietojums Indekss

Latvijas pozīcija / no x valstīm (gads)

Pozīcijas pārmaiņas pret iepriekšējo (+ uzlabojums; -

pasliktinājums; ~ nemainīga)

Apraksts (izstrādes mērķis, saturs vai citi komentāri)

Paš

aplie

cin

āšan

ās

/ iz

augs

me

World giving index 93 / 134 (2013) - Indeksa mērķis ir veidot priekšstatu par nesavtīgas rīcības attīstību pasaulē; izstrādātāja Charities Aid Foundation misija ir motivēt efektīvai šādai rīcībai, palīdzot uzlabot cilvēku dzīves pasaulē

cieņ

a u

n

atzi

nīb

a /

Paš

aplie

cin

āša

nās

/

izau

gsm

e

Happy planet index World happiness report

118 / 151 (2013) 88 / 156 (2013)

+

+ *

HPI rezultāti rāda valstu spēju radīt ilgu, laimīgu, ilgtspējīgu dzīvi saviem iedzīvotājiem; indekss ranžē valstu efektivitāti pēc tā, cik daudz ilgu un laimīgu dzīvju tās spēj radīt uz vienu "vides izlaides vienību" Veidots ar mērķi palīdzēt saprast valstu ilgtspējīgas attīstības mērķus 2015.-2030. gadā

Iekļ

auša

nās

, p

ied

erīb

a kā

dai

gr

up

ai /

cie

ņa

un

at

zin

ība

Global competitiveness index (GCI) Social Sustainability adjusted GCI

Environmental Sustainability adjusted GCI

IMD World competitiveness yearbook Global Innovation index

42 / 144 (2014/2015) 31 / 144 (2013/2014) 20 / 144 (2013/2014) 35 / 60 (2014) 33 / 142 (2013)

+ - - + -

Definē konkurētspēju kā institūciju, politiku un faktoru kopumu, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī Veido augstas kvalitātes ainu par to, kā valstis apsaimnieko savu kompetenču un resursu kopumu, lai sasniegtu izaugsmi un pārticību Pēta veidus, kā saprast, izmērīt inovācijas, un kā mērķtiecīgas politikas un labā prakse var tās veicināt

Kap

acit

āte,

p

ama

tvaj

adzī

bas

/ D

rošī

ba World energy sustainability index 43 / 129 (2013) -

Sakārto valstis pēc to spējas nodrošināt ilgtspējīgu enerģijas politiku, ietverot enerģijas avotu diversifikāciju, infrastruktūru, pieejamību, pieprasījuma nodrošināšanu, vides aspektus

Kap

acit

āte,

p

amat

vaja

dzī

bas

Doing Business Logistics performance index ekonomiskās brīvības indekss

24 / 189 (2014) 36 / 160 (2014) 42 / 178 (2013)

~

+

+

Mēra uzņēmējdarbības veikšanas pamatus: cik viegli ir uzsākt un turpināt uzņēmējdarbību LPI ir interaktīvs salīdzināšanas rīks, kurš veidots ar mērķi palīdzēt valstīm identificēt izaicinājumus un iespējas, ko tās sastop tirdzniecības loģistikā, un saprast, ko tās var darīt, lai uzlabotu savu sniegumu Mēra ekonomisko brīvību, iespējas, kuras ļauj pārvarēt nabadzību un nospiestību

[1] http://www.happyplanetindex.org/data/ •- Dati nav tieši salīdzināmi, jo 2013. gada izdevums atspoguļo 2010.-2012. gadu ar daudz lielāku valstu loku, taču tajā •Latvijas pozīcija ir kriteni augstāka nekā 2012. gada izdevumā, kurš bija pirmais šāda veida apkopojums

Kopsavilkums

• Konkurētspēja nav skalārs, tieši novērojams lielums un to kā ražošanas faktoru nevar ietvert izaugsmes modelī, tomēr ekonomikas izaugsmes teorijas un konkurētspējas teorijas izmanto viena otras jēdzienus, elementus un procesu skaidrojumu (zināšanu loma, inovācijas, tehnoloģiju attīstība, iedzīvotāju skaita pieaugums, produktivitāte ekonomikas atvērtība, tirgus lielums u.c.);

• Mūsdienu konkurētspējas teorijas attīstās, pievienojot tādus elementus kā ilgtspēja, veidojot ar sociāliem un ekoloģijas rādītājiem koriģētos konkurētspējas indeksus u.tml;

• Biežāk sastopamie konkurētspējas vērtējumi mūsdienās tomēr balstās uz t.s. “izaugsmes ekonomiku” (pretstatā tās pastāvīgam stāvoklim; uzsver zināšanu lomu, tehnoloģisko progresu; meklē veidus, kā institūcijas un uzņēmēji var palīdzēt paaugstināt produktivitāti ilgtspējīgā veidā (resursi).

Interesanta, noderīga literatūra

• Acemoglu D. “Introduction to Modern Economic Growth”, 2008

• Kim W.Ch., Mauborgne R. “Blue Ocean Strategy “, 2005

• Anderson Ch. “The Long Tail”, 2006

• Cho D.S., Moon H. Ch. “From Adam Smith to Michael Porter”, 2000

• Porter M. “On Competition”, 2008

• IMD, WEF, Īrijas, Lielbritānijas u.c. valstu konkurētspējas pārskati;

• A. Meļihova, A. Zasovas, K. Vītolas, K.Beņkovska, G. Dāvidsoa u.c. pētījumi par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta konkurētspēju

• ttp://steadystate.org/discover/definition/

23

Latvijas Banka

Latvijas Banka: • līdzdarbojas monetārās politikas

noteikšanā un īstenošanā;

• pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves;

• veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;

• nodrošina starpbanku maksājumus;

• nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī;

• vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;

• pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās.

To dara: • ekonomisti un ekonometristi; • grāmatveži; • finanšu tirgus analītiķi; • statistiķi; • maksājumu sistēmu eksperti; • finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji; • kases operāciju metodikas eksperti; • maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.

24

Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss

Darbu iesniegšana: Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram.

Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

25

Vairāk informācijas:

MAKROEKONOMIKA.LV

26

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Diskusija

Aptaujas anketa