PREZENTĀCIJAS NOSAUKUMSEkonomika – zinātne vai māksla?

Dr.oec. Oļegs Krasnopjorovs,Galvenais ekonomists,

Monetārās politikas pārvalde, Latvijas Banka

https://www.makroekonomika.lv/ekonomisti/olegs-krasnopjorovshttps://lv.linkedin.com/in/oleg-krasnopjorov-81079560

Olegs.Krasnopjorovs@bank.lv

• Ekonomika (un ekonometrija) ir ne tikai zinātne, bet arī māksla; • Tāpēc rezultātu interpretācijai ir ne mazāka nozīme kā makroekonomiskiem datiem un

ekonometriskiem pētījumiem; • Svarīgi ir iedarbināt kritisko domāšanu un neļaut sevi apmuļķot.

2

Nākamgad būs jaunā krīze…

7 MĀKSLAS PIEMĒRI LATVIJĀ UN PASAULĒ • 1. Jauniešu bezdarba "problēma". Patiesībā bezdarba izplatība jauniešu vidū ir pat zemāka

kā citās vecumgrupās;

• 2. Vai Latvijā izglītībai ir ietekme uz algu? Patiesībā ir, bet kāpēc daži tam netic?

• 3. "Ekonomistu pārprodukcijas" mīts Latvijā. Patiesībā ekonomistu vidū bezdarbs ir zems un algas - augstas;

• 4. Diskusija: vai bezdarbs Latvijā ir cikliskais vai strukturālais? Asa diskusija ekonomistuvidū…

• 5. Kāpēc vidējā alga Latvijā 2009/10.g. krīzes laikā "nesamazinājās"? ASV ekonomisti Olivjērs Blančards un Pols Krugmens to nevar saprast;

• 6. Valsts parāda ietekme uz ekonomikas izaugsmi (ASV) – pētījums, kļūda, manipulācija?

• 7. Vai valdības investīcijām ir ietekme uz ekonomikas izaugsmi? Rezultātu izšķir ekonometriskā modeļa specifikācija.

3

1. JAUNIEŠU BEZDARBA “PROBLĒMAS” MĪTA SAKNES

Bezdarbs (darba meklētāju īpatsvars) Latvijā vecumgrupu

dalījumā (% no ekonomiski aktīvajiem) 2017.g. 1.cet.Bezdarba līmenis (darba meklētāju īpatsvars) jauniešu

vidū (% no ekonomiski aktīvajiem) 2017.g. 1.cet.

4Avots: CSP darbaspēka apsekojuma un Eurostat dati

17.4

9.4

0

5

10

15

20

15

-24

25

-34

35

-44

45

-54

55

-74

17.7

0

10

20

30

40

50

Gre

ece

Spai

nIt

aly

Cro

atia

Cyp

rus

Po

rtu

gal

Fin

lan

dFr

ance

Be

lgiu

mR

om

ania

Swe

de

nSl

ova

kia

EU-2

8La

tvia

Luxe

mb

ou

rgEs

ton

iaP

ola

nd

Lith

uan

iaIr

elan

dB

ulg

aria

Den

mar

kU

KSl

ove

nia

Mal

taA

ust

ria

Hu

nga

ryN

eth

erla

nd

sC

zech

Re

p.

Ge

rman

y

"Zaudētā paaudze"?

BEZDARBU APRĒĶINA % NO EKONOMISKI AKTĪVAJIEM, DAŽREIZ NEKOREKTI INTERPRETĒJOT KĀ % NO VISIEM IEDZĪVOTĀJIEM…

• Jaunieši (15-24.g.) Latvijā, 2017.g. 1.cet.

• Jauniešu skaits:….........................184 tūkst.

• Ekonomiski neaktīvie (~mācās):..116 tūkst.

• Ekonomiski aktīvie (~nemācās):…..68 tūkst.

– Nodarbināti: ………………………...56 tūkst.

– Meklē darbu (bezdarbnieki): ..12 tūkst.

• Reģistrēti Nodarbinātības Valsts

Aģentūrā (oficiālie bezd.):….5 tūkst.

6.4

8.47.9 7.5

6.3

0

5

10

15-24 25-34 35-44 45-54 55-64

Bezdarbs (darba meklētāju īpatsvars) 2017.g. 1. cet., % no kopējā iedzīvotāju skaita šajā vecumgrupā

5

Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem): 12 / 68 = 17.4%,

kas ir vairāk nekā citās vecumgrupās, tāpēc, ka vairākums jauniešu mācās.

Bet tas nenozīmē, ka “katrs sestais jaunietis ir bezdarbnieks”Patiesībā bezdarbs jauniešu vidū ir izplātīts pat mazāk kā citās vecumgrupās: 12 / 184 = 6.4%

Avots: CSP dati

6

NEPAREIZĀS INTERPRETĀCIJAS PIEMĒRS …

7

”I am concerned about the fact that almost one fourth of young Europeans under 25 years of age cannot find a job.” (Christine Lagarde, IMF Managing Director, 28.01.2014.)

https://www.socialeurope.eu/2014/09/europes-austerity-disaster/

Joseph Stiglitz, Nobel Prize winner in Economics

Un vēl…

JA JAUNIEŠU BEZDARBA PROBLĒMAS NAV, TAD KĀDAS PROBLĒMAS LATVIJĀ IR?

8

9.6

7.29.2 9.8

12.0

17.4

0

5

10

15

20

5.7

10.3

16.2

8.6

13.5

20.9

0

5

10

15

20

25

Rīga un Pierīga Vidzeme,Zemgale, Kurzeme

Latgale

Latvieši Cittautieši

Bezdarba līmenis reģionu un tautību dalījumā

(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; 15-74 gadi)

Avots: CSP dati

2. VAI TAD TIEŠĀM LATVIJĀ IZGLĪTĪBAI NAV IETEKMES UZ ALGĀM?

http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/laikraksts-augstskolas-diploms-negarante-lielu-algu-396257

LATVIJAS BANKAS PĒTĪJUMS “DOES EDUCATION AFFECT WAGES DURING AND AFTER ECONOMIC CRISIS? EVIDENCE FROM LATVIA (2006–2012) ”

• Izmantojām EU-SILC apsekojuma (izglītība, ienākumi, darbs, dzīves apstākļi utt.) mikro datus lai izveidotu ekonometrisku modeli par algu ietekmējošiem faktoriem.

• Mūsu pētījuma rezultāti rāda, ka cilvēki ar augstāku izglītību vidēji saņem lielāku algu. Katrs papildus izglītības gads vidēji palielina algu par 8%.

• Izglītības ietekme uz algu ir pozitīva visās iedzīvotāju grupās, visās tautsaimniecības nozarēs un visos reģionos.

• Bieži kritizētajai augstākai izglītībai ir vislielākā ietekme uz algu. Cilvēki ar augstāko izglītību saņem par 48% lielāku algu nekā cilvēki ar vidējo izglītību.

10https://www.macroeconomics.lv/working-paper-does-education-affect-wages-during-and-after-economic-crisis-evidence-latvia-2006-2012

IZGLĪTĪBAS IETEKME UZ ALGU IZPAUŽAS GAN KĀ LABĀKA PIEKĻUVE PIE LABĀK APMAKSĀTĀM PROFESIJĀM, NOZARĒM UN AMATIEM, GAN ARĪ KĀ LIELĀKA ALGA VIENĀ PROFESIJĀ, NOZARĒ UN AMATĀ STRĀDĀJOŠIEM

11

~ 50%

~ 50% ~ 50%

https://www.macroeconomics.lv/working-paper-does-education-affect-wages-during-and-after-economic-crisis-evidence-latvia-2006-2012

KRĪZES LAIKĀ IZGLĪTĪBAS IETEKME UZ ALGU PAT PIEAUGA

• 2006-2007: darbaspēka trūkums būvniecībā, kur varēja labi nopelnīt arī bez labas izglītības.

12https://www.macroeconomics.lv/working-paper-does-education-affect-wages-during-and-after-economic-crisis-evidence-latvia-2006-2012

IZGLĪTĪBAS IETEKME UZ ALGU VAI NEIZPAUSTIES UZREIZ, BET PARĀDĪTIES TIKAI AR VECUMU: IZGLĪTĪBA IR ILGTERMIŅA INVESTĪCIJA

Jaunieši var strādāt viesnīcās, restorānos un būvniecībā, kur izglītībai nav lielas ietekmes uz algu. Ar vecumu nodarbinātības iespējas šajās sektoros samazinās, un alga arvien vairāk atkarīga no izglītības.

13https://www.macroeconomics.lv/working-paper-does-education-affect-wages-during-and-after-economic-crisis-evidence-latvia-2006-2012

IZGLĪTĪBA NE TIKAI PALIELINA ALGAS, BET ARĪ SAMAZINA BEZDARBA RISKU

8.9

3.6

9.1

11.7

20.9

0

5

10

15

20

Kopā Augstākā izglītība Profesionālā unarodizglītība

Vispārējā vidējāizglītība

Pamatizglītība

14

Bezdarbs izglītības līmeņu dalījumā 2017.g. 1.cet. (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini

Reģistrēto bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību pa profesiju grupām (2016. gada marts)

skaits %

Ekonomists 1769 14.2

Inženieris 1561 12.5

Direktors / Vadītājs 1385 11.1

Skolotājs 1180 9.5

Speciālists (sab.attiecības, personāla, loģistikas u.c.) 741 5.9

Jurists 580 4.7

Grāmatvedis 323 2.6

Uzņēmējdarbības speciālists 277 2.2

Filologs 274 2.2

Tehnologs 241 1.9

15Avots: NVA dati

3. “EKONOMISTU PĀRPRODUKCIJAS” MĪTA SAKNES: A) STARP NVA REĢISTRĒTAJIEM BEZDARBNIEKIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBUVISVAIRĀK IR EKONOMISTU;

• Šie skaitļi neko nepasaka par to, cik ekonomisti ir pieprasīti darba tirgū.

• 1) “Ekonomists” ir izplatīta profesija, tāpēc ekonomistu būs daudz visās grupās:

bezdarbniekos, nodarbinātos, emigrantos, augstu (zemu) algu saņēmēju vidū.

• 2) Bezdarbnieki ar augstāko izglītību – tikai 14% no visiem reģistrētiem

bezdarbniekiem. Visu bezdarbnieku vidū ekonomistu ar augstāko izglītību

īpatsvars ir tikai 14% * 14% = 2%.

• 3) Bezdarbnieku vidū ar profesionālo izglītību (37% no bezdarbniekiem),

vairākām profesijām ir lielāks bezdarbnieku skaits: tehniķis (2428), mehāniķis

(2129) , montieris (1921), pavārs (1788).

16

“EKONOMISTU PĀRPRODUKCIJAS” MĪTA SAKNES: B) SOCIĀLO ZINĀTŅU STUDENTU ĪPATSVARS LATVIJĀ ILGSTOŠI BIJIS AUGSTĀKS PAR ES VIDĒJO

17Source: Eurostat

• Nav pierādīts, ka studējošo optimālam sadalījumam Latvijai jābūt tādam pašam kā, piemēram, Vācijai.

Visās valstīs, kurās tirgus ekonomika nostiprinājās 1990.-tajos gados, sociālo zinātņu studentu

īpatsvars ir liels, atspoguļojot šo speciālistu trūkumu.

• Studentu skaits sociālās zinātnēs Latvijā strauji samazinās (pirms 10 gadiem tas pārsniedza 50% ); Tāpat

notika citās post-pārejas ekonomikas valstīs: Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā, Rumānijā u.c.

18

“Pārprodukcijas” gadījumā bezdarbs sociālo zinātņu absolventiem būtu augstāks nekā citās profesijās;

Realitāte ir pretēja - bezdarbs sociālo zinātņu absolventu vidū ir zemāks, nekā dabas zinātnēs vai inženierzinātnēs;

Tādējādi nav viennozīmīgā pamata budžetu vietu pārdalei no sociālām zinātnēm (kurās budžetu vietu īpatsvars jau tagad ir viszemākais) uz dabas un inženierzinātnēm, vai uz profesionālo izglītību.

LATVIJAS BANKAS PĒTĪJUMS: ALGAS PRĒMIJA NO IZGLĪTĪBAS EKSAKTĀS UN SOCIĀLĀS ZINĀTNĒS IR LĪDZĪGA

19

Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma mikro dati; autora aprēķins.

Vairāk informācijas: O. Krasnopjorovs, K. Vilerts (2016) "Vai izglītības jomai ir ietekme uz algu?"

https://www.makroekonomika.lv/vai-izglitibas-jomai-ir-ietekme-uz-algu

"KĀDAS PROFESIJAS PIEPRASĪTAS DARBA TIRGŪ?" PIEPRASĪTI IR LABI SPECIĀLISTI, NEVIS PROFESIJAS

20

Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma mikro dati; autora aprēķins.

Vairāk informācijas: O. Krasnopjorovs, K. Vilerts (2016) "Vai izglītības jomai ir ietekme uz algu?"

https://www.makroekonomika.lv/vai-izglitibas-jomai-ir-ietekme-uz-algu

21

4. Diskusija: vai bezdarbs Latvijā ir cikliskais vai strukturālais?

LU un REA pētnieki –bezdarbs Latvijā ir cikliskais

LB (O.Krasnopjorovs), SVF –bezdarbs Latvijā ir strukturālais

• U – faktiskais bezdarbs;

• U* - dabiskais bezdarbs (cikliski koriģēts,

NAIRU, NAWRU utt.)

U* =

frikcionālais bezdarbs (~3%; nav

problēma; cilvēki starp darbvietām)

+ strukturālais bezdarbs (neefektīva

savienošana starp bezdarbniekiem un

brīvām darbvietām)

• Cikliskā komponente = U – U*;

– > 0 krīzes laikā;

– <0 ekonomikas pārkāršanas laikā. 22

0

5

10

15

20

19

98

IV

II1

99

9 I

VII

20

00

IV

II2

00

1 I

VII

20

02

IV

II2

00

3 I

VII

20

04

IV

II2

00

5 I

VII

20

06

IV

II2

00

7 I

VII

20

08

IV

II2

00

9 I

VII

20

10

IV

II2

01

1 I

VII

20

12

IV

II2

01

3 I

VII

20

14

IV

II2

01

5 I

VII

20

16

IV

II2

01

7 I

VII

Darba meklētāju īpatsvars (CSP)

Reģistrētais bezdarbs (NVA)

Bezdarba līmenis Latvijā (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

KĀPĒC TAS SVARĪGS PROGNOZĒŠANAI UN EKONOMIKAS POLITIKAI

U >> U* (LU un SSE Riga pētnieki)

U ~ U* (Oļegs Krasnopjorovs, Starptautiskais valūtas fonds)

Bezdarba veids Bezdarbs galvenokārt ciklisks Bezdarbs galvenokārt strukturāls

Ražošanasapjoma starpība (output gap)

Iekšzemes kopprodukts (IKP) būtiski zem sava potenciāla

IKP ir tuvs savam potenciālam līmenim

Prognozēšana Pat ātrs bezdarba kritums neradīsinflācijas pieaugumu

U ↓ (bez U* ↓) var paaugstināt inflāciju;

Ekonomikas politika

Kopējā pieprasījuma stimulēšana var mazināt bezdarbu nepaaugstinot inflāciju

Ilgtspējīgi bezdarbu var samazināt tikai mazinot U*: uzlabot bezdarbnieku un vakanču savienošanas efektivitāti

23

24http://www.irir.lv/2013/5/28/brainwashing-or-lack-of-competence

25https://www.makroekonomika.lv/diskusijas-materials-dabiska-un-cikliska-bezdarba-latvija-novertejums-ar-beveridza-liknes-modeli

5. KĀ LATVIJA PĀRVARĒJA KRĪZI –VAR PĀRRAKSTĪT EKONOMIKAS MĀCĪBU GRĀMATAS?

Vidējā mēneša bruto darba samaksa, eiro • “How did the internal devaluation work? It worked,

but in ways different from the textbook adjustment.

Public wages decreased sharply, but with limited

effects on private wages. Much of the improvement

in unit labor costs, especially in the tradable sector,

came from increases in productivity.”

(IMF, Olivier Blanchard et.al., 2013

“Boom, Bust, Recovery: Forensics of the Latvia crisis”)

• “Almost none of [internal devaluation] comes via

lower wages: wages in manufacturing have been

every bit as flat as those of us who warned about

downward nominal wage rigidity would have

predicted. Instead, what we see is a rapid rise in

productivity.

Paul Krugman “Latvian Adventures”, 19.09.2013. 26

300

400

500

600

700

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Kopā Privātais sektors Apstrādes rūpniecība

95

100

105

110

115

120

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Reālās vienības darbaspēka izmaksas (reālā alga / darba ražīgums; 2005 = 100)

konkurētspēja pasliktinās ↑

konkurētspēja uzlabojas ↓

Avots: CSP un Eurostat dati

FENOMENA ATSLĒGA: LATVIJĀ VIDĒJO ALGU RĒĶINA UZ “PILNO SLODZI”…

• Nosacīts piemērs: pirms krīzes vidējā alga bija 600 eiro.

• Krīzes laikā: praktikantu atlaida un speciālistu pārveda uz pusslodzi;

• Visiem ienākumi samazinājās, bet vidējā alga pieauga līdz 800 eiro.

• Ja šādu uzņēmumu bija daudz, tas nobīdīja vidējās algas statistiku uz augšu;

• Tajā pašā laikā mākslīgi pieauga vidējais darba ražīgums, kas ļāva ārvalstu ekonomistiem secināt,

ka Latvijā algas ir stīvas, un tautsaimniecības konkurētspējas atjaunošana notika uz darba ražīguma

kāpuma rēķina.

27Avots: Oļegs Krasnopjorovs. Vidējā alga Latvijā: cik liela, cik ticama, cik atbilstoša?https://www.makroekonomika.lv/videja-alga-latvija-cik-liela-cik-ticama-cik-atbilstosa

28https://www.macroeconomics.lv/krugmans-latvian-adventures

LATVIJAS BANKAS PĒTĪJUMS: VIDĒJĀS ALGAS KRITUMS PRIVĀTAJĀ SEKTORĀ BIJA TRĪSREIZ LIELĀKS NEKĀ TO UZRĀDA OFICIĀLĀ STATISTIKA

Oficiālā stundas alga

stundas alga; bez kontroles mainīgajiem

stundas alga; ar kontroles mainīgajiem

mēneša alga; ar kontroles mainīgajiem

Tautsaimniecība kopā -9.6% -8.4% -12.4% -15.7%

Privātais sektors -5.3% -8.0% -12.3% -16.6%

Rūpniecība -5.5% -5.9% -8.9% -12.1%

Būvniecība -8.9% -12.7% -17.6% -23.3%

29

Vidējās algas pārmaiņas 2008. – 2010. gadā (%)

Aprēķini no CSP darbaspēka apsekojuma mikro datiem

Avots: CSP darbaspēka apsekojuma mikro dati; autora aprēķini (pētījums tiks publicēts 2018. gadā)

6. INTERPRETĀCIJA IR VAJADZĪGA ARĪ PĒTĪJUMIEM • Carmen M. Reinhart & Kenneth S. Rogoff (2010) – "Growth in a time of Debt”: augsts valsts parāds

negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi; nav izaugsmes ja parāds veido vairāk kā 90% no IKP.

30

Results were widely published in mass media: The Economist; Wall Street Journal, New York Times, Washington Post utt.

• “We replicate Reinhart and Rogoff […] and find that coding errors, selective exclusion of available data, and

unconventional weighting of summary statistics lead to serious errors. […] Our finding is that when properly

calculated, the average real GDP growth rate for countries carrying a public-debt-to-GDP ratio of over 90

percent is actually 2.2 percent, not -0.1 percent as published in Reinhart and Rogoff.”

• Turpmākajās diskusijās par pieļauto Excel kļūdu un labāko rezultātu svēršanas veidu, aizmirstās pats galvenais:

pat izlabojot kļūdu un ar citu svēršanas veidu, ekonomikas izaugsme pie liela valsts parāda ir lēnāka, nekā pie

maza valsts parāda (Reinhartes un Rogova atbilde kritiķiem: The Wall Street Journal: “Reinhart, Rogoff Admit

Excel Mistake, Rebut Other Critiques”).

31

• Cēloņu-seku sakarība:

Augsts parāds => Lēna ekonomikas izaugsme

Vai lēna ekonomikas izaugsme => zems IKP => augsts parāds % no IKP ?

• Datu kļūdas:

Neviens nevarēja replicēt Reinhart & Rogoff rezultātus;

Herndon T., Ash M., Pollin R. (2013; palūdza atsūtīt viņiem datu bāzi): “Does High Public Debt Consistently Stifle Economic Growth? A Critique of Reinhart and Rogoff”:

7. NO NEVIENNOZĪMĪGĀS INTERPRETĀCIJAS NEPASARGĀ PAT EKONOMETRISKAIS PĒTĪJUMS

Kā ekonomikas izaugsmi ietekmē publiskais kapitāls (infrastruktūra)?

Pasaules zinātniskā literatūra šī jautājuma izpētei jau gandrīz 30 gadu garumā izmanto solīdu teorētisku bāzi (ražošanas funkcijas modelis) un ekonometriskās metodes, tomēr viennozīmīgās atbildes uz šo jautājumu joprojām nav.

• Naqvi, 2003: “public capital is at least as productive as private capital under the assumption of exogenous technology, and significantly more productive than private capital under the alternative assumption of endogenous technology.”

• Holtz-Eakin, 1994: “the best estimate of private output or productivity with respect to state […] capital is essentially zero”

32

Secinājums par publiskā kapitāla ietekmi uz ekonomikas izaugsmi galvenokārt atkarīgs no izmantotās ražošanas funkcijas formas.

33

Līmeņi Pirmās diferences

Ekonometriskais modelis

IKP ir funkcija no: • Fiziskā kapitāla privātajā sektorā; • Fiziskā kapitāla publiskajā sektorā (infrastruktūras); • Nodarbināto skaita; • Tehnoloģijas

IKP pieaugums ir funkcija no: • Fiziskā kapitāla priv. sekt. pieauguma; • Fiziskā kapitāla pub. sekt. (infrastruktūras) pieauguma; • Nodarbināto skaita pieauguma; • Tehniskā progresa

Pareizi no ekonomikas teorijas viedokļa; ir trūkumi no ekonometrijas viedokļa (stacionaritāte/kointegrācija; viltus

regresija)

Pareizi no ekonometrijas viedokļa; Nav jēgas no ekonomikas teorijas viedokļa

(pieņemts, ka pagātnes investīcijas neietekmē šī brīža IKP)

Novērtētā infrastruktūras ietekme uz IKP

Pozitīva, lielāka nekā fiziskajāmkapitālam privātajā sektorā

Nulle vai negatīva.

Dažreiz ir jāizvēlas starp ekonometriski (matemātiski) nevainojamo modeli ar nepietiekamo ekonomikas teorijas pamatojumu un uz ekonomikas teorijas balstīto modeli ar ekonometrijas trūkumiem, un šī izvēle mēdz noteikt pētījuma rezultātu.

SECINĀJUMI • Ekonomika nav tikai uzņēmējdarbība, grāmatvedība un naudas skaitīšana;

• Ekonomists - interesanta un izaicinājumu pilna profesija, kurai ir ietekme uz Latvijas

ekonomikas attīstību, sabiedrības organizāciju un dzīves līmeni. Profesija prasa

augstu intelektu un matemātikas zināšanas. Tā ir izcila iespēja pierādīt sevi;

• Turklāt ekonomika ir ne tikai zinātne, bet arī māksla. Ir nozīme

ne tikai ekonomiskiem datiem un pētījumiem, bet arī to interpretācijai;

• Par zinātniskiem sasniegumiem ekonomikā var saņemt

Nobela prēmiju (tāpat kā fizikā, ķīmijā, medicīnā un literatūrā).

34

LATVIJAS BANKAS ZINĀTNISKI – PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS

Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības un eiro

zonas makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī

stimulēt studentu pētnieciskās domas attīstību.

Var piedalīties ar: bakalaura darbu, maģistra darbu vai arī kursa

darbu.

Balvas:

1. vieta – 2 000 EUR

2. vieta – 1 250 EUR

3. vieta – 700 EUR

Jura Vīksniņa balvas ieguvējam – 1 422.87 EUR

Vairāk informācijas:

https://www.makroekonomika.lv/konkursi/zinatniski-

petniecisko-darbu-konkurss

35

SĪKĀK PAR LATVIJAS BANKAS KONKURSU

2017. gada konkursa godalgotie darbi

2016. gada konkursa godalgotie darbi

2015. gada konkursa godalgotie darbi

Oļega Krasnopjorova blogi par:

2017. gada konkursu

2016. gada konkursu

2015. gada konkursu

2014. gada konkursu

2013. gada konkursu

Oļega Krasnopjorova prezentācija

"Kā uzrakstīt izcilu diplomdarbu?"

36