1

Tautsaimniecības konkurētspējas

uztvere un tās analīzes veidi Daina Paula, Makroekonomikas

analīzes daļas galvenā

ekonomiste

2016. gada 27. janvārī

Saturs

• Kas ir tautsaimniecības konkurētspēja / tās loma ekonomiskajā analīzē

• Produktivitāte un izaugsme: – kas īsti aug?

– iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību

– vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?

– alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi

• Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju? – (tautsaimniecības) konkurētspējas uztvere

– Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos

– Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem

– Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?

“…bet papagaiļos es tomēr esmu visgarākais…”*

Kas tas ir, ko

gribam mērīt?

(definēšana,

formulēšana,

izpratne)

Kā to var izmērīt?

(Ko satur izvēlētais

rādītājs)

Ko ar to iesākt?

(Interpretācija)

* no I.Ufimceva multfilmas “38 papagaiļi”

Pasaules ekonomikas forums: “Konkurētspēja ir institūciju, politiku un faktoru kopums, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī. Produktivitātes līmenis savukārt nosaka labklājības līmeni, ko tautsaimniecība var iegūt” (par citiem uzskatiem tālāk, arī pielikumā)

Tātad jau definējot konkurētspējas jēdzienu, tas tiek nereti saistīts ar materiālās labklājības līmeni:

Produktivitātes aprēķins parasti izriet no IKP, produktivitātei vienlaikus raksturojot materiālo labklājību; produktivitātes kāpums var tikt asociēts ar izaugsmi

Visai loģiska ir tieksme uz pēc iespējas augstākiem šiem rādītājiem…

Par izaugsmi un konkurētspēju nereti (gan mācību literatūrā, gan starptautiskos pētījumos, gan ekonomiskās politikas dokumentos) runā kā par pamatjēdzieniem, kurus nedefinē, tādējādi to uztvere saglabājas ļoti dažāda

Izaugsmes formulējumi mūsdienās

• Identificēšana ar IKP pieaugumu

• Potenciālā IKP pieauguma pētīšana

• Izaugsmes un attīstības nodalīšana

• output vs throughput (izlaide un caurlaidspēja*)

• koncentrēšanās uz ilgtspējīgu; zaļo izaugsmi kā mērķi;

• t.s. neekonomiskā izaugsme

* - pielikumā

Virsproporcionāla attiecība starp IKP un iedzīvotāju skaita īpatsvaru pasaulē rada iespaidu, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs dzīvo turīgāk

nekā vidējais pasaules iedzīvotājs

Valsts īpatsvars pasaules iedzīvotāju skaitā, %

Valsts īpatsvars pasaules IKP, %, 2014

Latvija 0.027 0.04

Ķīna 18.97 16.23

ASV 4.39 16.14

Brazīlija 2.84 3.02

Indija 17.84 6.83

Avots: Pasaules Banka, https://www.quandl.com/collections/economics/gdp-as-share-of-world-gdp-at-ppp-by-country

Mērvienības? Bāze?

Nominālā IKP pieaugums, 1995 = 100%

0

100

200

300

400

500

600

700

19

95

1

99

6

19

97

1

99

8

19

99

2

00

0

20

01

2

00

2

20

03

2

00

4

20

05

2

00

6

20

07

2

00

8

20

09

2

01

0

20

11

2

01

2

20

13

2

01

4

EU28

EU15

LV

Reālā IKP pieaugums, 1995 = 100%

0

100

200

300

400

500

600

700

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

Avots: Eurostat

Mērvienības? Bāze?

Nominālā IKP pieaugums uz 1 iedzīvotāju , 1995 = 100%

0

100

200

300

400

500

600

700

19

95

1

99

6

19

97

1

99

8

19

99

2

00

0

20

01

2

00

2

20

03

2

00

4

20

05

2

00

6

20

07

2

00

8

20

09

2

01

0

20

11

2

01

2

20

13

2

01

4

EU28

EU15

LV

Reālā IKP pieaugums uz 1 iedzīvotāju, 1995 = 100%

0

100

200

300

400

500

600

700

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

Avots: Eurostat

Konverģence: Latvijas cenu un reālo izdevumu attīstība (IKP, 1995-2014)

Avots: Eurostat

1995

2014

0

10

20

30

40

50

60

70

80

0 10 20 30 40 50 60 70 80

Re

ālo

izd

evu

mu

uz

1 ie

dz.

līme

nis

, ES

15

= 1

00

%

Cenu līmenis, ES 15=100%

Konverģence: Latvijas privātā patēriņa un kapitālpreču cenu un reālā izdevumu līmeņa attīstība (1999-2014)

Avots: Eurostat

Privātais patēriņš Kapitālpreces

1999

2014

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

Re

ālo

izd

evu

mu

uz

1 ie

dz.

līme

nis

, ES

15

=

10

0%

Cenu līmenis, ES 15=100%

1999

2014

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

Re

ālo

izd

evu

mu

uz

1 ie

dz.

līme

nis

, ES

15

=

10

0%

Cenu līmenis, ES 15=100%

Saimnieciskie lēmumi un ekonomikas politika balstās izpratnē par lietu savstarpējo saistību

• lai gan ir mainījušies priekšstati par izaugsmes iespējām, kā arī datu pieejamība un analīzes metodes, ekonomikas teorija un politika arvien darbojas ar tiem pašiem jēdzieniem: – resursi, pilnīga nodarbinātība, ekonomikas pastāvīgais stāvoklis u.c.,

un risina to pašu galveno problēmu – cilvēka vajadzību neierobežotība un resursu ierobežotība

Avots: http://steadystate.org/wp-content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf

Bet

Lai gan pasaules ekonomisti vēl arvien risina tos pašus

jautājumus (resursu ierobežotība un cilvēka

vajadzību neierobežotība), ir ļoti atšķirīgi apstākļi, kuros

idejas, viedokļi un sistematizētu uzskatu kopums radās agrāk un tagad (empty vs

full world)

Avots: http://steadystate.org/wp-

content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf

Aizraušanās ar izaugsmi kā pašmērķi tiek arī kritizēta, jo izaugsme neatrisina daudzas lietas

• James Gustave Speth, Growth fetish, 2013: – izaugsme nenodrošina solītos labumus (..)

– IKP kā izaugsmes mērs ir kļūda

– Koncentrēšanās uz IKP novērš no to lietu augšanas, kurām jāaug

– pavēle augt rada varu tiem (galvenokārt uzņēmumiem), kuriem pieder kapitāls, lai šo izaugsmi nodrošinātu, bet tādējādi tiek noniecinātas daudzas sabiedriskās politikas, jo tās taču bremzē izaugsmi (slow growth and hurt economy);

– ekonomiskā aktivitāte un tās kāpums ir galvenie iemesli masīvai vides degradācijai

http://www.huffingtonpost.com/james-gustave-speth/growth-fetish-five-reason_b_4018166.html

• Līdzīga tematika: McNeill, Something New Under the Sun https://www.nytimes.com/books/first/m/mcneill-sun.html

Taču ir arī pretēja kritika

• jo IKP kritizētāji pārmet, ka IKP nekalpo tiem mērķiem, kam tas nemaz nav domāts (piem., LSE pētījums)

Vai ekonomiskā izaugsme var kļūt par neekonomisko izaugsmi (Daly)

19 Avots: H.E. Daly, Ecological economics, 2011

• Robežderīgums un “rebežnederīgums”

• Robežderīgums, patērējot saražotās preces un pakalpojumus vairāk; tam ir tieksme sarukt ar katru nākamo vienību

• Robežnederīgums = viss, kas ziedots, lai saražotu minētā patēriņa pieaugumu (t.sk. brīvais laiks, vides piesārņojums u.c.);

• Brīdī, kad otrais pārsniedz pirmo, ekonomiskā izaugsme saskaņā ar šo vērtēšanas pieeju kļūst neekonomiska

Alternatīvie izaugsmes un attīstības mērīšanas paņēmieni

• Measure of economic welfare, (Nordhaus, Tobin);

• Index of sustainable economic welfare (Daly, Cobb); valstis, kuras ir

mēģinājušas to aprēķināt

• Human development index;

• Gross sustainable development product;

• Genuine progress index u.c; Nacionālie konti vs labklājības (welfare) konti, kuri balstās uz cilvēku

vajadzību izvērtēšanu;

Izaugsmes iespējas var būt atkarīgas arī no ienākumu (patēriņa, izdevumu) sadalījuma

Džini (GINI) koeficienta vērtības ar dažādām metodēm var būt atšķirīgas

25.0

30.0

35.0

40.0

45.0

50.0

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

LV (Eurostat)

UK (Eurostat)

LV (ANO)

UK (ANO)

US (ANO)

US(CIA)

• Vajadzību neierobežotība rada iespaidu par pastāvīgas izaugsmes iespējamību no pieprasījuma puses;

• toties materiālo lietu dematerializācijas iespējamība vai vismaz fizisko resursu taupīgas izmantošanas iespējas (īsākā laika periodā) – no piedāvājuma puses

Augšana fiziskā izpratnē var būt ierobežota, bet attīstības iespējas saglabājas arī pēc tam

Piemēra avots: http://steadystate.org/wp-content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf

• Zivju nozvejas palielināšanai var ieguldīt kapitālā- flotē;

• Iestājoties brīdim, kad ražošanas kapacitāte pārsniedz apstrādājamo resursu apjomu, jēgas palielināt kapacitāti nav (zivju paliek mazāk – lielāks kuģu skaits nepalīdz nozvejot vairāk);

• Tomēr daudzās jomās t.s. zināšanu ekonomikas pieeja ir ar neierobežotu iespēju pieaudzēt produktivitāti vērtības izteiksmē: attīstība ir neierobežota

• Tātad konkurētspējas paaugstināšanas iespējas arī varētu būt plašas…

• Ko var paaugstināt, paaugstinot konkurētspēju?

Konkurētspējas formulēšanas virzieni mūsdienās

• Koncentrēšanās uz sacensību pretstatā ilgtspējai

• Koncentrēšanās uz cenu salīdzināšanu

• Koncentrēšanās uz produktivitāti noteicošajiem faktoriem

• WEF, IMD, OECD, u.c.

• Konkurētspējas pozīcija un attīstība

Konkurētspējas uztveres piemēri • konkurētspēja kā sacensība vai ilgtspējas nodrošināšana

– Uzņēmumu / valstu konkurētspēja (red, blue ocean strategy, produktivitāte, vai valstis tiešām/ tīšām sacenšas?)

• Konkurētspēja kā izaugsmes pamats (starptautiskie pētījumi), tās paaugstināšana aktuāla pat visattīstītākajās valstīs, kuras ir augstās pozīcijās konkurētspējas rangos)

• Konkurētspēja tiek uztverta arī kā apsēstība (Krugman, 1994 https://cs.uwaterloo.ca/~alopez-o/politics/dangcompet.html; Ecolinks, 2014 “Has the Competitiveness obsession killed Europe?”)

• H.E.Daly: "Global competitiveness" (..) usually reflects not so much a real increase in resource productivity as a standard-lowering competition to reduce wages, externalize environmental and social costs, and export natural capital at low prices, while calling it income.”

Izvēlētie rādītāji konkurētspējas vērtēšanai ir atkarīgi no tā, kāda ir konkurētspēja uztvere

• Konkurētspējas uztvere mēdz būt tendēta uz sacensību, kā arī uz ilgtspēju

• Konkurētspējas vērtējums var tikt veikts no stāvokļa (piem., tirgus

daļas, globālie indeksi) un attīstības viedokļa (piem., relatīvo cenu un

izmaksu, rādītāji)

Daži piemēri par tautsaimniecības konkurētspējas aspektiem

• Tirgus daļu pieaugums (metodes un interpretācija)

• Izmaksu (cenu) kritums (vai tas palīdz uzlabot tirdzniecības bilanci un dzīves līmeni?)

• Augsta pievienotā vērtība = ? = high tech

– kam pievienota vērtība?

– kas pievieno vērtību?

– Kur pievieno vērtību?

• Tirdzniecības diversifikācija kā viens no ilgtspējas pieejas pozīcijas un dinamikas rādītājiem

• “ Ir labi būt TOPā”

Konkurētspējas vērtējums var būt atkarīgs no tā, kādu valstu loku, kādu laika periodu un kādu rādītāja aprēķina metodi

lieto

Augstu tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības nozares un preces: kur slēpjas jēdzienu saturs un pievilcība?

Piev. vērt. / 1 nodarb., tūkst. EUR Piev. vērt. / izlaides vērtība, %

DE FR LV DE FR LV

Ekonomika kopā 59.9 69.8 22.8 48.7 50.4 42.7

Apstrādes rūpniecība 76.8 78.8 20.2 32.7 28.6 30.4

Naftas pārstrāde 277.5 210.7 75.0 6.1 3.5 26.3

Farmācija 179.7 271.2 45.2 50.2 49.2 61.0

Elektrisko iekārtu ražošana 81.3 79.3 23.3 41.2 31.1 37.5

Mēbeļu u.c. preču ražošana 55.1 53.0 13.9 45.1 42.1 36.8

Darījumi ar NĪ 616.5 693.0 118.3 75.9 81.5 69.5

Izglītība 48.5 55.9 12.1 76.6 81.7 76.3

Enerģija 201.8 232.7 53.1 38.1 28.3 22.7

Avots: Eurostat, 2013, Nacionāli konti

Sarkanā un zilā okeāna stratēģija (sadalīts tirgus / pieprasījuma

izgudrošana): izaugsmes pamats vai pārlieka aizraušanās?

Tirgus daļas

100% Jebkuras valsts tirgus daļa var augt, tikai citām sarūkot

Latvijas tirgus daļas preču sektorā stabilas; pakalpojumu sektorā tās būtiski ietekmē transporta pakalpojumi

80

100

120

140

160

180

200

220

240

260

280

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

*

Preču tirdzniecība (LV E/ W E)

Preču tirdzniecība (LV E/ W I)

Komercpakalpojumu tirdzniecība (LV E/ W E)

Komercpakalpojumu tirdzniecība (LV E/ W I)**

Komercpakalpojumu tirdzniecība (LV E/ W I)

Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules preču un pakalpojumu importā/eksportā (2000=100)

Avots: PTO, Latvijas Bankas aprēķini;* īstermiņa dati; ** - atšķirīga metodoloģija 37

Tās var augt arī, izmantojot citus tirgus daļas aprēķināšanas paņēmienus: korekcija ar iedzīvotāju skaita dinamiku

Avots: http://unctadstat.unctad.org/wds/ReportFolders/reportFolders.aspx

40

60

80

100

120

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

DE

IT

JP

NL

SE

CH

UAE

UK

US

50

150

250

350

450

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

BL

CN

CZ

EE

IN

LV

LT

PL

RO

50

150

250

350

450

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

BL CN CZ EE IN LV LT PL RO UAE

40

60

80

100

120

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

DE

IT

JP

SE

CH

UK

US

NL

Cenu un izmaksu konkurētspēja samērā stabila; REK neparāda izmaksu absolūto līmeni, tikai tendenci

90

100

110

120

130

140

150

160

170

20

05

I III

20

06

I III

20

07

I III

20

08

I III

20

09

I III

20

10

I III

20

11

I III

20

12

I III

20

13

I III

20

14

I III

20

15

I III

37 valstis, deflēts ar eksprota (preču un pakalpojumu) deflatoru

37 valstis, deflēts ar VDI ekonomikā kopā

37 valstis, deflēts ar SPCI

42* valstis, deflēts ar SPCI

39

REK indeksi 2005 = 100%

Avots: EK; * - 42 valstu kompozīcijā iekļauta Krievija

Ja eksports ir atkarīgs no izejvielu importa, uz cenu konkurētspējas rādītāju pārmaiņām abas tirdzniecības plūsmas var reaģēt līdzīgi(piem., Latvijā)

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

25

-50 -40 -30 -20 -10

0 10 20 30 40 50

19

99

I III

20

00

I III

20

01

I III

20

02

I III

20

03

I III

20

04

I III

20

05

I III

20

06

I III

20

07

I III

20

08

I III

20

09

I III

20

10

I III

20

11

I III

20

12

I III

20

13

I III

20

14

I III

20

15

I III

Preču un pakalpojumu eksports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, % Preču un pakalpojumu imports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, % Reālais efektīvais kurss (SPCI, 42 valstis, gada pieauguma temps, %), labā ass

Avots: CSP, EK

• Tā kā REK nerāda izmaksu absolūto līmeni (piem., eiro izteiksmē) ne kādai konkrētais precei, ne nozares produkcijai, ne arī tautsaimniecībā kopumā, turklāt katras tautsaimniecības struktūra ir ļoti atšķirīga šāda iespējamā “vidējā” izmaksu līmeņa aprēķināšanai, var mēģināt skatīt atsevišķi REK sastāvdaļas: kāds ir tautsaimniecības elastīgums attiecībā uz kādu izmaksu sastāvdaļu vai peļņas ierobežošanu ar mērķi uzturēt vai paaugstināt izmaksu/cenu konkurētspēju

Darba ienākumu* daļa tautsaimniecībā kopumā Latvijā ir daudz zemāka nekā eiro zonā (to ietekmē daudz faktoru), kā arī cikliski svārstīgāka

Līmenis, %

47

49

51

53

55

57

59

61

63

65

20

00

I

20

01

I

20

02

I

20

03

I

20

04

I

20

05

I

20

06

I

20

07

I

20

08

I

20

09

I

20

10

I

20

11

I

20

12

I

20

13

I

20

14

I

20

15

I

EA

LV

Indekss, 2000. 1. cet.= 100%

85

90

95

100

105

110

20

00

I

20

01

I

20

02

I

20

03

I

20

04

I

20

05

I

20

06

I

20

07

I

20

08

I

20

09

I

20

10

I

20

11

I

20

12

I

20

13

I

20

14

I

20

15

I

Avots: Eurostat; MPP aprēķini, * - darba ienākumi nacionālajos kontos (D1) koriģēti ar pašnodarbināto īpatsvaru

Ienākumu komponentu devuma novērtējums IKP deflatorā

-15

-12

-9

-6

-3

0

3

6

9

12

15

18

21

20

00

I IV

III II

20

03

I IV

III II

20

06

I IV

III II

20

09

I IV

III II

20

12

I IV

III II

20

15

I

Ražošanas un importa nodokļi-subsīdijas

Pamatdarbības pārpalikums un jauktais ienākums, bruto

Atlīdzība nodarbinātajiem

Avots: Eurostat; MPP aprēķini

Atsevišķu (nefinanšu uzņēmumu sektora) peļņas rādītāju dinamika Latvijā

Atsevišķu nefinanšu sektora ienākumu rādītāju dinamika, % no pievienotās vērtības

Atsevišķu nefinanšu sektora ienākumu rādītāju dinamika, indekss, 2000. = 100%

Avots: Eurostat; CSP; MPP aprēķini

20

25

30

35

40

45

50

55

60

20

00

2

00

1

20

02

20

03

20

04

2

00

5

20

06

20

07

2

00

8

20

09

2

01

0

20

11

2

01

2

20

13

2

01

4

Pamatdarbības pārpalikums un jauktais ienākums, bruto

Pamatdarbības pārpalikums un jauktais ienākums, neto

Neto uzņēmējdarbības ienākums

70

85

100

115

130

145

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

Ieplūstot investīciju precēm gados, kad tika būvēta ražošanas kapacitāte, tirdzniecības bilance nav cieši saistīta ar eksporta izdevīgumu no cenu

viedokļa

-30

-25

-20

-15

-10

-5

0

5

10 2

00

0

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

*

20

12

20

13

20

14

Preču ārējās tirdzniecības bilance, % no IKP

Tirdzniecības nosacījumi, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, %

Avots: CSP, MPP aprēķini; *- mainījusies metodoloģija TN

Preču eksporta noieta tirgi paplašinās galvenokārt Eiropas valstīs un ārpus ES

Preču eksporta struktūra valstu grupu dalījumā (%)

Avots:CSP 46

30.2 30.6 30.8

33.0 18.6 19.1

13.0

23.5 23.7

14.4 14.9 11.6

9.4 12.4 14.8

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2007 2014 2015 Janv-Nov

Citas

NVS

Pārējā ES

Pārējā EZ

Baltijas valstis

Polija 6.0%; Zviedrija 5.3%; Lielbritānija 5.2%; Dānija 4.1%

Krievija 7.9%; Baltkrievija 1.4% Ukraina 0.7%

Āzijas valstis 8.2% ASV 1.4%

Vācija 6.7%; Nīderlande 2.7% Somija 1.9%;

Lietuva 19.0%; Igaunija 11.7%

2015 Janv-Nov

Ar Herfindāla - Hiršmana indeksu var mērīt tirdzniecības diversifikācijas (valstu, preču, pakalpojumu) pakāpi

0.05

0.10

0.15

0.20

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

Latvijas HHI, preces (22 preču grupas)

Latvijas HHI, valstis (20 lielākās 2013. gadā + pārējās)

Latvijas HHI, valstis (20 lielākās 2014. gadā + pārējās)

Avots: CSP, MPP aprēķini

Starptautiskie indeksi: ne katrs valstu ranžējums runā par konkurētspēju; taču katrs no tiem var nodrošināt

kādu vērtētāja vajadzību

Kādam mērķim vēlamies starptautiskos indeksus indeksus lietot? Noder salīdzinājums ar Maslova piramīdu

World giving index

Happy planet index World happiness report

Global competitiveness index (GCI) Social Sustainability adjusted GCI

Environmental Sustainability adjusted GCI IMD World competitiveness yearbook Global Innovation index

(World energy sustainability index) World energy trilemma index

Doing Business Logistics performance index ekonomiskās brīvības indekss

Ne visas reformas palīdzējušas padarīt biznesa Latvijā vidi vienkāršāku un atbalstošāku

30 40 50 60 70 80 90

100

Biz

nes

a u

zsāk

šan

a

Bū

vatļ

auju

ie

gūša

na

Elek

trīb

as

pie

ejam

ība

Īpaš

um

a re

ģist

rāci

ja

Kre

dīt

a p

ieej

amīb

a

Maz

āku

ma

inve

sto

ru

aizs

ard

zīb

a

No

do

kļu

mak

sāša

na

Pārr

ob

ežu

ti

rdzn

iecī

ba

Līgu

mu

izp

ilde

Mak

sātn

esp

ējas

ri

sin

āšan

a

2010

2016

50

Attālums līdz “labākajai praksei” Doing Business rādītājos (100 = labākais vērtējums)

Avots: http://www.doingbusiness.org/custom-query

Vajadzība, ko nodrošina

indeksa lietojums

Indekss Latvijas pozīcija / no x valstīm

(gads)

Pozīcijas pārmaiņas

pret iepriekšējo (+ uzlabojums; - pasliktinājums; ~ nemainīga)

Apraksts (izstrādes mērķis, saturs vai citi komentāri)

Iekļ

auša

nās

, p

ied

erīb

a kā

dai

gr

up

ai /

cie

ņa

un

atz

inīb

a

Global competitiveness index (GCI)

Social Sustainability adjusted GCI

Environmental Sustainability adjusted GCI

IMD World competitiveness yearbook Global Innovation index

44 / 140 (2015/2016) 37/ 140 (2014/2015) 27 / 140 (2014/2015) 43 / 61 (2015) 33 / 136 (2014)

- -

+

(GCI) Definē konkurētspēju kā institūciju, politiku un faktoru kopumu, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī (IMD) Veido augstas kvalitātes ainu par to, kā valstis apsaimnieko savu kompetenču un resursu kopumu, lai sasniegtu izaugsmi un pārticību (GII)Pēta veidus, kā saprast, izmērīt inovācijas, un kā mērķtiecīgas politikas un labā prakse var tās veicināt

*- Dati nav tieši salīdzināmi, jo atšķiras valstu skaits

Kopsavilkums

• Konkurētspēja nav skalārs, tieši novērojams lielums un to kā ražošanas faktoru nevar ietvert izaugsmes modelī, tomēr ekonomikas izaugsmes teorijas un konkurētspējas teorijas izmanto viena otras jēdzienus, elementus un procesu skaidrojumu;

• Mūsdienu konkurētspējas teorijas attīstās, pievienojot tādus elementus kā ilgtspēja, veidojot ar sociāliem un ekoloģijas rādītājiem koriģētos konkurētspējas indeksus u.tml;

• Biežāk sastopamie konkurētspējas vērtējumi mūsdienās balstās uz t.s. “izaugsmes ekonomiku” (pretstatā tās pastāvīgam stāvoklim); uzsver zināšanu lomu, tehnoloģisko progresu; meklē veidus, kā institūcijas un uzņēmēji var palīdzēt paaugstināt produktivitāti ilgtspējīgā veidā (resursi).

Interesanta, noderīga literatūra

• Acemoglu D. “Introduction to Modern Economic Growth”, 2008

• Kim W.Ch., Mauborgne R. “Blue Ocean Strategy “, 2005

• Anderson Ch. “The Long Tail”, 2006

• Cho D.S., Moon H. Ch. “From Adam Smith to Michael Porter”, 2000

• Daly E.H., Farley J. Ecological Economics, 2nd edition, 2011

• Porter M. “On Competition”, 2008

• IMD, WEF, Īrijas, Lielbritānijas u.c. valstu konkurētspējas pārskati;

• A. Meļihova, A. Zasovas, K. Vītolas, K.Beņkovska, G. Dāvidsoa u.c. pētījumi par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta konkurētspēju

• http://steadystate.org/discover/definition/

MANA VIZĪTKARTE

• Nāku no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti, maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.

• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu ..

• .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību

• Tā sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas Centrālās bankas padomē, ..

• .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos

• Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un makroekonomiskā stabilitāte Latvijā

59

STUDENTU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS

Darbu iesniegšana: Bankā no 2016. gada 16. maija līdz 27. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram.

Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

60

Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un eirozonā vienuviet:

www.makroekonomika.lv

• Aktuālie dati, to analīze • Ekonomistu viedoklis • Pētījumi • Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija

61

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Diskusija

Aptaujas anketa

PIELIKUMS

Izaugsmes formulējumu piemēri

Ekonomiskās izaugsmes definēšanas veidi pārsvarā svārstās starp kapacitāti/potenciālu un faktiskās izlaides vērtības kāpumu

• Investopedia: An increase in the capacity of an economy to produce goods and services, compared from one period of time to another. (..) The growth of an economy is thought (..) also as an improvement in the quality of life to the people of that economy. http://www.investopedia.com/terms/e/economicgrowth.asp#ixzz3YalruLZr

• Wikipedia: the increase in the market value of the goods and services produced by an economy over time. It is conventionally measured as the % rate of increase in real GDP

• Business dictionary: Increase in a country's productive capacity, as measured by comparing gross national product in a year with the GNP in the previous year. http://www.businessdictionary.com/definition/economic-growth.html#ixzz3Yb9RZPbP

• H.E. Daly (Ecological economics, 2011): izaugsme = caurlaidspējas pieaugums (caurlaidspēja = resursu plūsma no dabas caur saimniekošanas sistēmu atpakaļ uz dabu kā atkritumi)

Konkrētu valstu politikas dokumentos izaugsme mēdz figurēt kā pašmērķis, bet izaugsmes uztvere pasaulē sliecas uz ilgtspēju

• OECD: Sustainable economic growth in operational terms is the upward trend in environmentally adjusted net domestic product (EDP) under certain conditions and assumptions (Bartelmus, 1994). https://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=2628

• OECD, 2011: Green growth means fostering economic growth and development, while ensuring that natural assets continue to provide the resources and environmental services on which our well-being relies. http://www.oecd.org/greengrowth/48012345.pdf

Konkurētspējas formulējumu piemēri

Izaugsmes un konkurētspējas saikne/neatdalāmība aktuālajos pētījumos

• The Global Competitiveness Report 2014-2015 assesses the competitiveness landscape of 144 economies, providing insight into the drivers of their productivity and prosperity(..)

• Competitiveness is defined as the set of institutions, policies and factors that determine the level of productivity of a country. The level of productivity, in turn, sets the level of prosperity that can be earned by an economy.

• (..)This 35th edition emphasizes innovation and skills as the key drivers of economic growth.

http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2014-2015

• IMD direktors Arturo Bris: “(..)Competitiveness refers to such objective: it determines how countries, regions and companies manage their competencies to achieve long-term growth, generate jobs and increase welfare. Competitiveness is therefore a way towards progress that does not result in winners and losers: when two countries compete, both are better off.“, http://www.imd.org/wcc/

• The World Competitiveness Yearbook ranks and analyzes the ability of nations to create and maintain an environment in which enterprises can compete. http://www.imd.org/wcc/research-methodology/

(Tautsaimniecības) konkurētspējas daži citi definēšanas veidi

• Populārs ir uzskats, ka konkurētspēja ir spēja ražot salīdzināmas kvalitātes preces lētāk nekā citi;

• SVF ekonomistu pētījums: “ (..) This paper defines competitiveness as the ability of a given country to produce goods and services of international quality standards more cost effectively than other countries. This is hence a simple, broad-based definition of competitiveness that implicitly includes a number of macro, micro, and institutional of indicators.” https://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2007/wp07201.pdf

• OECD: Konkurētspēja ir valsts spējas pārdot preces starptautiskajā tirgū neizdevīguma vai izdevīguma mērs. https://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=399

ECB Competitiveness Research Network (CompNet)

“ Konkurētspējīga ekonomika ir tāda, kurā institucionālie un makroekonomiskie apstākļi ļauj produktīviem uzņēmumiem zelt. Rezultātā šādu uzņēmumu attīstība nodrošina nodarbinātības, investīciju un tirdzniecības kāpumu"

(Mario Draghi, 2012).