LIETU VIRZĪBA SAEIMĀ

1. Kāds ir likumdošanas process? 2. Kas ir likumprojekts? 3. Kā tas tiek pieņemts?

Jauniešu SaeimaGribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!

LIKUMDOŠANAS PROCESS I

Latvijas Republikas Saeimas svarīgākais uzdevums ir likumdošana. Citiem vārdiem sakot, Saeima pieņem likumus, sabalansējot dažādu sabiedrības grupu intereses. Tas notiek atklātu un argumentētu diskusiju ceļā.

Likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara savstarpēji sadarbojas un kontrolē cita citu. Tādā veidā izpaužas

sabiedrības pašregulēšanās demokrātiskā un tiesiskā valstī. Lai to varētu pienācīgi nodrošināt, ir izstrādāts likumdošanas process – priekšrakstu kopums, kuram sekojot tiek pieņemti likumi.

LIKUMDOŠANAS PROCESS II

Likumdošanas process sākas ar likumprojekta iesniegšanu. To var iesniegt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija, ne mazāk kā pieci deputāti vai ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Likumprojekts ir juridisks dokuments ar noteiktām formas un satura prasībām. Tajā jābūt tiesību normām, kas apraksta pienākumus un tiesības, kā arī reglamentē noteiktus procesus, tai skaitā paredz sodus, nosaka ierobežojumus un aizliegumus.

LIKUMDOŠANAS PROCESS III

Vispirms Saeima lemj par likumprojekta nodošanu atbilstošai Saeimas komisijai (vairāk par komisijām sk. 5.nod.). Saeima nosaka atbildīgo komisiju, likumprojekta iesniegšanas termiņu un, ja nepieciešams, izveido darba grupu.

Atbildīgā komisija sagatavo likumprojekta atzinumu un virza attiecīgo jautājumu balsojumam Saeimas sēdē, kur par to tiek diskutēts. Šajā stadijā Saeima likumprojektu var atzīt par steidzamu, kas samazina tā izskatīšanas laiku, izsludināšanas un spēkā stāšanās kārtību. Tāpat Saeima var likumprojektu noraidīt, nolemjot izstrādāt alternatīvu likumprojektu, vai atdot to Ministru kabinetam pārstrādāšanai.

LIKUMDOŠANAS PROCESS IVJa likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā, tiek noteikts priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam.

Priekšlikumus iesniedz Saeimas komisijai, kas tos apkopo, rūpīgi analizē, atbalsta vai noraida un atbilstoši tam likumprojektu precizē. Šajā posmā tiek pieaicināti dažādi eksperti, institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

• Ja komisija virza likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā, Saeimā izskata katru priekšlikumu atsevišķi un tad balso par likumprojektu kopumā.

• Ja likumprojekts ir guvis Saeimas atbalstu un tas nav steidzams, tiek noteikts priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam.

• Ja likumprojekts ir steidzams, otrais lasījums tam ir galīgais un pēc tā šis likumprojekts tiek nosūtīts Valsts prezidentam izsludināšanai.

LIKUMDOŠANAS PROCESS VSagatavojot likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā,

Saeimas komisija, pieaicinot ekspertus, apkopo un analizē priekšlikumus, un vēlreiz precizē likumprojektu. To atkal virza uz Saeimas sēdi un izskata tāpat kā otrajā lasījumā, tomēr cenšas neskart jautājumus, kas iepriekšējās diskusijās nav izskanējuši.

Ja likumprojekts guvis atbalstu trešajā - galīgajā - lasījumā, to nosūta izsludināšanai Valsts prezidentam. Viņam ir tiesības likumprojektu neizsludināt un lūgt to izskatīt atkārtoti, norādot konkrētas iebildes. Šajā gadījumā Saeima atkārtoti atgriežas pie likumprojekta apspriešanas. Saeima ir tiesīga arī neņemt vērā Valsts prezidenta iebildumus.

Valsts prezidents likumus izsludina laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un tie stājas spēkā 14.dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

LIKUMDOŠANAS PROCESS VIPar īpašu parlamenta darbu likumdošanas jomā var uzskatīt valsts budžeta likuma pieņemšanu un starptautisko līgumu ratifikāciju, kas notiek divos lasījumos. Līgumi pēc to apstiprināšanas kļūst par Latvijas tiesību sistēmas sastāvdaļu un var attiekties uz ikvienu no mums.

Avots: http://www.flickr.com/photos/saeima/6476148931/in/set-72157628331013985/

Jāņem vērā, ka daļa Latvijas valsts kompetences ir deleģēta Eiropas Savienībai.

Līdz ar to mums visiem tieši un nepastarpināti var būt saistošas Eiropas Savienības regulas. Tomēr par Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanu katrā gadījumā vispirms lemj Saeima.

PARLAMENTA LOMA ISvarīgi atcerēties, ka

parlamenta loma nav tikai likumdošana. Tā, piemēram, Saeima var noturēt debates un izteikt

pozīciju svarīgos jautājumos, pieņemt deklarācijas un citus paziņojumus, kā arī debatēt par Eiropas Savienības un ārpolitikas jautājumiem. Saeima uzklausa un pēc tam balso par Ministru kabineta locekļu ziņojumiem.

Saeima lemj arī par dažādu augstu valsts amatpersonu iecelšanu amatos, piemēram, Valsts prezidentu, valsts kontrolieri, tiesībsargu, tiesnešiem, Latvijas Bankas prezidentu. Saeima arī izsaka uzticību (kas tā pati iecelšana amatā vien ir) izpildvaras augstākajai koleģiālajai institūcijai – Ministru kabinetam.

PARLAMENTA LOMA IIParlaments nodrošina izpildvaras darba uzraudzību. Tas nozīmē, ka parlamentam ir iespēja un tiesības atcelt no amatiem (izteikt neuzticību) Ministru kabinetu kopumā, atsevišķus ministrus vai citu valsts amatpersonu, kuru amatā iecēlusi pati Saeima. Saeimas deputātiem ir tiesības iesniegt izpildvaras amatpersonām – ministriem un ministru prezidentam - adresētus jautājumus un pieprasījumus. Saeimas komisijām ir tiesības pieprasīt to darbam nepieciešamo informāciju un uzaicināt uz sarunām ikvienu amatpersonu. Saeima var izveidot arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

PARLAMENTA LOMA III

Papildus tam Saeima lemj par: • kara pieteikšanu, • izņēmuma stāvokļa izsludināšanu, • Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanu, deputāta

izdošanu kriminālvajāšanai, • Saeimas komisiju izveidi. Saeimas deputāti balso gan ar rokām (parasti pirmajā sēdē pirms mandātu apstiprināšanas), gan elektroniski (atklāti vai aizklāti), gan ar vēlēšanu zīmēm (aizklāti).

Nodaļu sagatavoja:

Saeimas Juridiskais birojs

Uzzini vairāk par Saeimas darbu:• http://

saeima.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/apmekletaju-pienemsana-un-ekskursijas

• Saeimas informatīvais tālrunis: 67087321

• e-pasts: info@saeima.lv• Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrs atrodas Jēkaba ielā 16, Rīgā (ieeja no Trokšņu ielas), atvērts katru darba dienu no plkst.9.00 līdz 16.30

Jauniešu SaeimaGribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!