Austrālijas flora

Austrālijas floras valsts(Flora Australis), tās raksturojums.

Izstrādāja: Kārlis Taukačs un Indulis Sloka

Floras valsts ģeogrāfija

Kopējā platība: 7 617 930 km3

Austrālijas garums ir aptuveni 3700 km, platums 4000 km

Augstākā virsotne: Kostijuško kalns (2228m) - vidēji 330m.

Trīs ģeogrāfiskie reģioni:

- Rietumaustrālijas plakankalne (aptuveni 60% no kontinenta);

- Lielais artēziskais baseins;

- Lielā ūdensšķirtnes grēda.

Veidošanās īpatnības

Flora ir izteikti raksturīga Gondwana(superkontinents) augu valstij (lietus meži pirms 300 milj. g)

Atdalījusies no Antarktīdas pirms aptuveni 50 milj. g

Pirmatnējie iedzīvotāji - Aborigēni (pirms 55 000 g) un Eiropieši (1788 g) ir tieši ietekmējuši un izmainījuši augu valsti.(dedzināšana lauksaimnieciskām vajadzībām), ievestas vismaz 18 zīdītāju sugas, kas samazinājušas bioloģisko daudzveidību (61 iznīcināta suga un vismaz 1000 apdraudētas)

http://en.wikipedia.org/wiki/File:Hellyer_Gorge,_Tasmania.jpg

Zināmas 30 000 vaskulāro augu sugas (16 000 nav sastopamas citur),

14 000 nevaskulāru augu sugas,

250 000 sēņu(fungi) sugas,

3 000 kērpju sugas

Klimata raksturojums

Sausākais apdzīvotais kontinents

Temperatūra un klimatiskie apstākļi (lietusgāzes un sausums) mainās sezonāli, to ietekmē gaisa straumju kustība.

80% no sauszemes nokrišņu daudzums – 600 mm/gadā, no kuras 50 % mazāk par 300 mm/ gadā.

Augšņu raksturojums

Augsnes ir nenoturīgas, to ražīgums ir atkarīgas no augu radīto barības vielu daudzuma.

Noplicināšana ( ganības, lauksaimniecība, atmežošana)

Augāja raksturojums (tipi)

Kartē attēlots dažādoaugāju tipu izvietojums Austrālijas teritorijā

Augāja raksturojums (tipi)• Lai arī augāju tipi ir ļoti

daudzveidīgi, neņemot vērā to dimensijas, varam izdalīt ar 8 raksturīgākajām ģintīm apdzīvotas teritorijas.

Tagad Amaranthaceae

EuclyptusValsts Augi

Nodalījums Segsēkļi (Plantae)

Klase Divdīgļlapji (Magnoliophtya)

Rinda Miršu rinda (Myrtales)

Dzimta Miršu dzimta (Myrtaceae)

Ģints Eikalipti (Eucalyptus)

Raksturojums: daudzveidīga ģints ar ziedošiem kokiem līdz pat krūmājiem, kopumā vairāk nekā 700 sugu. Ģints nosaukums ir atvasināts no grieķu vārdiem ευ (ES) "labi" un καλυπτος (kalyptos) "aizsargā’’. Izmēri visdažādākie līdz pat 100m (Eucalyptus regnans). Ģints cēlies no 35 līdz 50 miljoniem gadu atpakaļ, neilgi pēc Austrālijas-Jaungvineja atdalīšanās no Gondvanas.

Sastopamība : Galvenokārt Austrālijā, vēl mazā skaitā tie ir sastopami Jaungvinejā un Indonēzijā, savukārt Eucalyptus deglupta ir sastopami ziemeļu Filipīnās. Tā ir vienīgā eikaliptu suga, kas atrasta ziemeļu puslodē .

Dažas sugas izdala «gumiju».

Eucalyptus regnans

Eucalyptus deglupta

Eucalyptus niphophila

Acacea• Raksturojums:

Akācijas (Acacia) ir tauriņziežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 1300 sugas. 960 sugas – Austrālijas izcelsmes. Ģintī esošie augi ir visdažādākā lieluma , gan krūmi gan koki.

• Sastopamība: Vislielākā sugu daudzveidība ir sastopama Austrālijā un Āfrikā. Akācijas aug arī citos kontinentos, galvenokārt tropu un subtropu klimatiskajās joslās. Eiropā ir sastopamas tikai 3 sugas.

• Dažas sugas izdala «gumiju».

Valsts Augi



Rinda Pākšaugi (Fabales)

Dzimta Tauriņziežu dzimta (Fabaceae)

Ģints Akācijas (Acacia)

Acacia greggii

Acacia meiantha

Acacia aneura

Acacia koaAcacia smallii

AllocasuarinaRaksturojums: Allocasuarinair endēma ģints, kas izplatīta galvenokārt Austrālijas dienvidos. Kopā 61 suga. Izceļas ar gariem segmentētiem dzinumiem ko izmanto kā lapas – dzinumi atgādina skujas. Cieta koksne ar bagātīgu tekstūru piemērota virpošanai.Cieši saistīta ģints Casuarina.Izcelšanās sena konstatētas fosilijas vēl no Gondvanaslaika.

Valsts Augi



Rinda Fagales

Dzimta Casuarinaceae

Ģints Allocasuarina

Allocasuarina littoralis

Allocasuarinatorulosa

Allocausarinaluehmanii

Allocasuarinadecaisneana

AmaranthaceaeRaksturojums: dzimtā ietilps sugas ar vis dažādākajiem ciltsrakstiem. Tagad ietilps arī Chenopodiaceae. Kopā vairāk kā 2500 sugas 180 ģintis. Pārsvarā daudzgadīgi lakstaugi un krūmi.Izplatība: sastopama no mērenā klimata līdz tropiskajam, bijusī Chenopodiaceae ir savas izplatības īpatnības – sausun silts klimats, pieļaujot sāļas augsnes, stepes un pustukšnešus.

Valsts Augi



Rinda Caryophyllales

Dzimta Amaranthaceae

Chenopodiaceae sp.

Chenopodium pumilio

Chenopodium album

MelaleucaRaksturojums: Pārsvarā krūmi un koki, no 2-30 m augstumā, Lapas ir mūžzaļi, pamīšus sakārtotas, olveida līdz lancetveida.Ir vairāk nekā 200 sugas, no kuriem lielākā daļa ir endēmas Austrālijai. Piemīt ārstnieciskas un nomierinošas īpašības.Savvaļā, Melaleuca augi parasti ir atrodami atklātā mežā, mežu vai krūmāju, īpaši gar ūdenstecēm un purvu malas.

Valsts Augi



Rinda Miršu rinda (Myrtales)

Dzimta Miršu dzimta (Myrtaceae)

Ģints Melaleuca

MelaleucaQuinquenervia miza

Melaleuca armillaris

Melaleuca alternifoliaTējas koks

AstreblaRaksturojums: maza stiebrzāļu ģints, kas ir endēma Austrālijai. Kserofiti.Ģintī tikai 4 stiebrzāles.• Astrebla elymoides ; Hops

Mitchell Zāle• Astrebla lappacea ;

Cirtaini Mitchell Zāle• Astrebla pectinata ;

Barley Mitchell Zāle• Astrebla squarrosa ; Bull

Mitchell Zāle

Valsts Augi


Klase Viendīģļlapji (Monocotyledons)

Rinda Poales

Dzimta Poaceae

Ģints Astrebla

Astrebla elymoides

Astrebla lappacea

Astrebla pectinata

Astrebla squarrosa

DichanthiumRaksturojums: ģintī ietilpst 59 sugas, kas pārsvarā ir viengadīgas vai daudzgadīgas graudzāles.

Izplatība: Austrālijas un Klusā okeāna salas, Āzijas un Dienvidamerikas tropu josla.

Valsts Augi



Rinda Poales

Dzimta Poaceae

Ģints Dichanthium

Dicanthium sericeum

Stipa• Stipa ir ģints aptuveni

300 sugu liela. Pārsvarā daudzgadīgi hermafro-dītas graudzāles, tautā pazīstami kā spalvu zāli, adatu zāles, un šķēpa zāli.

• Daudzas sugas ir nozīmīgi lopbarības kultūras.

• Aug pļavās vai savannu biotopos.

Valsts Augi



Rinda Poales

Dzimta Poaceae

Ģints Stipa

Stipa viridula

TriodiaValsts Augi



Rinda Poales

Dzimta Poaceae

Ģints Triodia

Triodia ir liela ģints ar 64 atzītām sugām. Endēma Austrālijai. Graudzāles parasti ir paugurus veidojošas un daudzgadīgas, aug sausos reģionos. Augstā silīcija satura dēļ stiebru gali ir asi un ir iespejama ievainojumu pieskaroties tiem. Parasti zāle ir 30-40 cm aaugstas.Austrālijas aborigēni no ģints augu sēklām ieguva sveķus, kurus izmantoja dūmu signālu sūtīšanai.

Triodia pungens (zaļš) un Triodiabasedowii(zili pelēks)

Austrālijas floras nozīme

• Austrālijas flora ir viena no unikālākajām dabas daudzveidības krātuvēm, kurā ir liela koncentrācija ar pasaulē unikālām (Austrālijai endēmām) sugām. Austrālijas flora ir arī ļoti trausla, ko dabiskais norobežojums no pārējās pasaules. Vēsture pierāda daudzo sugu izmiršanu (61 augu suga ,1000 apdraudēto sarakstā), kas saistīta ar 1788 gadu, kad Austrālijā ieradās baltais cilvēks.

Literatūra• http://www.dfat.gov.au/facts/flora_and_fauna.html

• http://www.fpc.wa.gov.au/assets/images/plantations/species/18_Mulga_Acacia_aneura/acacia_aneura-01-large.gif

• http://www.imagejuicy.com/images/plants/a/acacia/23/

• http://en.wikipedia.org/wiki/Acacia

• http://www.tropicalforages.info/key/Forages/Media/Html/Astrebla_spp.htm

• Lazarides, M. (1997). "Pārskatīšana Triodia ieskaitot Plectrachne (Poaceae, Eragrostideae, Triodiinae)." Austrālijas Sistemātiska Botānika 10: 381-489.

Paldies par uzmanību.

Education

Austrālijas flora