SAUSIŅA 1.D: 40-49.lpp.POROZOVA 2.D.: 33-34. lpp.

LiteratūraLīga Sausiņa.

Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 40-49. lpp.

Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 2. daļa (zaļā grāmata)

33-34. lpp.

Kā varētu sagrupēt šos organismus?

Aristotelis ( 384 – 322. g. p. m. ē. )

Aristotelis

Mēģināja klasificēt dzīvniekus

Ieviesa jēdzienu “suga” (līdzīgi dzīvnieki) un “dzimta” (līdzīgu sugu grupa)

Džons Rejs (29.11.1627. – 17.01.1705.)

Džons Rejs

pirmais sistematizēja augus

izveidoja jēdzienus “viendīgļlapji” un “divdīgļlapji”

nodalīja jēdzienus “suga”, “ģints”

Roberts Vitakers (Robert Harding Whittaker (1920–1980))

Vitakera klasifikācija Valstis

Kā varētu sagrupēt šos organismus?

Monēras Protisti Sēnes Augi Dzīvnieki

Monēras Protisti Sēnes Augi Dzīvnieki

http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=114.html

Kārlis Linnejs (23.05.1707. – 10.01. 1778.)

Kārlis Linnejs 1758. g. „Dabas sistēma” (Systema Naturae).

iedibināja taksonomiskās kategorijas “valsts”, “klase”, “kārta”, “ģints”, “suga”,

radīja bināro nomenklatūru un daudzus zinātniskus terminus,

aprakstīja 4200 dzīvnieku un 10000 augu sugas

noteica dabisko pamatvienību – sugu kā klasifikācijas atbalsta punktu.

Suga ir organismu grupa, kas brīvi krustojas un dod auglīgus pēcnācējus

Sugas taksons- sistemātiskas pamatvienība

Binārā nomenklatūra: sugas nosaukums veidots no diviem vārdiem latīņu valodā,

•kur pirmais norāda piederību ģintij, otrs - sugai, •latviešu valodā pirmais vārds norāda sugu (vārdu), otrs-ģinti (uzvārdu)

(ārējā uzbūve),

(iekšējā uzbūve),

(izplatības vieta)

morfoloģiskais

anatomiskais

Sugas kritēriji:

fizioloģiskais (dzīvības procesi),

etoloģiskais (uzvedība),

bioķīmiskais (ķīmiskais sastāvs),

ģenētiskais (hromosomu skaits),

ekoloģiskais

ģeogrāfiskais

(dzīves vide),

Atrodi nosauktajām pazīmēm atbilstošos sugas kritērijus

1.morfoloģiskais2.anatomiskais

A. Šūnas kodolā 46 hromosomasB. Vidējā ķermeņa t036,6 C0

C. plaukstas īkšķis izvietots 900leņķīD. aizkuņģa dziedzeris izstrādā insulīnu, kas glikozi pārvērš glikogēna rezervē

E. galvas smadzeņu lielāko masu veido lielās puslodes

F. pastāvīgi apdzīvo visu Zemi, atskaitot polāros apgabalusG. sazinās ar artikulētu valoduH. būtiski izmaina vidi atbilstoši dzīves prasībām

3.fizioloģiskais

4.etoloģiskais

5.bioķīmiskais

6.ģenētiskais

7.ekoloģiskais

8.ģeogrāfiskais

SistemātikaZinātne par dzīvo organismu sakārtošanu pamatojoties uz līdzīgu uzbūvi un radniecību

Sistemātiskie taksoni - grupas

Dzīvnieku valsts tips nodalījums klase kārta dzimtaģintssuga

Augu valsts

nodalījums klase rinda dzimtaģintssuga

Augu valsts

ziedaugu divdīgļlapju rožuzemeņumeža zemene

Dzīvnieku valstshordaiņumugurkaulnieku zīdītājuprimātu cilvēkucilvēkusaprātīgais cilvēks

Mācību avoti:SAUSIŅA 1.D: 40-49.lpp.POROZOVA 2.D.: 33-34. lpp.http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/

default.aspx@tabid=9&id=114.html

Krievu valodā:http://biology.ru/course/content/chapteri/section/

paragraph3/theory.htmlhttp://afonin-59-bio.narod.ru/4_evolution/

4_evolution_self/es_05_krsp.htm