Upload
daina-birkenbauma
View
424
Download
9
Embed Size (px)
Citation preview
SAUSIŅA 1.D: 88-150.lpp.POROZOVA 2.D.: 56-135. lpp.
LiteratūraLīga Sausiņa.
Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 88-150. lpp.
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 2. daļa (zaļā grāmata)
56-135. lpp.
Vitakera klasif ikācija Valstis
Sporaugi bez vadaudiem – sūnas (мох)Pirmie sauszemes augiNav vadaudu, tāpēc
neizaug garasaug mitrās vietās
Nav sakņu – ūdeni uzsūc ar visu virsmuDaļai ir saknēm līdzīgi izaugumi – rizoīdiSastāv no stumbra un lapāmVairojas ar sporām
Sūnu dzīves cikls
Sūnu lapu īpašības:Forma palīdz uzkrāt ūdeniSaglabā un lēni atdod videi ūdens rezerves
Sūnu nozīmeUzkrāj un saglabā ūdeniNodrošina ūdeni mežam, strautiemNo apakšas satrūd – nodrošina augsnes veidošanosPurvos veido kūdruBioindikatori – liecina, ka augsne ir skābaMājvieta sīkajiem meža dzīvniekiemSiltuma izolators un mitruma novadītājs guļbaļķu
būvēsSenatnē – pirmie “pamperi”.
Sporaugi ar vadaudiem:
psilofītistaipekņikosaspapardes
Psilofīti
Staipekņi (плауны)
StaipekņiIr vadaudi, tāpēc var izaugt garāki par sūnāmSenatnē (karbona periodā) bijuši ļoti gari kokveida
augi, mūsdienās – tikai lakstaugiLožņājošs stumbrs ar zvīņveida lapāmSporaugi – vairojas ar sporāmAttīstība notiek ļoti lēni – 10-15 gadusVisi Latvijas staipekņi ir aizsargājami
Kosas (хвощи)
KosasIr divu veidu dzinumi:
auglīgie pavasara dzinumi ir stumbrs un lapas, veidojas sporas
neauglīgie vasaras dzinumi ir zaļš posmots, zarots stumbrs, kas veic fotosintēzi uzkrāj barības vielas posmotā saknenī
Šūnas satur silīcija dioksīda kristālus – augi ir ļoti asi, dzīvnieki tos neēd, var izmantot kā beržamo materiālu
Papardes (папоротник)
PapardesLabi attīstīti visi auga orgāni (saknes, stumbrs, lapas)
un vadaudiLabi attīstīts saknenis, kurā uzkrājas barības vielasDaudzām Latvijas papardēm stumbrs ir sarucis, lapas
sakārtotas rozetēVairojas ar sporām – papardes nezied!Virszemes daļa ziemā iet bojā
Papardes dzīves cikls
Sēklaugi ar vadaudiem
Kailsēkļi (голосеменные растения)
Segsēkļi jeb ziedaugi (цветковые растения)
Kailsēkļi
KailsēkļiVairumam ar vasku klātas adatveida lapasDzimumšūnas un sēklas attīstās čiekuros
vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas veidojas atsevišķos čiekuros
vienmājnieki – uz viena auga abu veidu čiekuridivmājnieki – uz viena auga tikai viena veida čiekuri
(sievišķie un vīrišķie augi)Pielāgojušies dzīvei nelabvēlīgos laika apstākļos (labi
pacieš aukstumu, sausumu, mazauglīgas augsnes)Latvijā – egles, priedes, kadiķi, īves.
Kailsēkļu dzīves cikls
Kailsēkļu nozīme un izmantošanaPlaši meži
Augsnes saglabāšana (piemēram, kāpas jūras krastā)
Izdala ēteriskās eļļas, sveķus
Koksne – papīrs, mēbeles, būvniecība, kurināmais
Segsēkļi jeb ziedaugi
Segsēkļi jeb ziedaugi
Izplatītākie augi uz zemeslodesKoki, krūmi, liānas, lakstaugiVeidojas ziedi un augļi
Zieda uzbūve
Ziedaugu dzīves cikls
Augļu iedalījums
Ziedaugu iedalījums (105-107.lpp.)
ViendīgļlapjiGraudzāļu dzimtaLiliju dzimtaOrhideju dzimta
u.c.
DivdīgļlapjiKrustziežu dzimtaRožu dzimtaTauriņziežu dzimtaKurvjziežu (asteru) dzimtaNakteņu dzimtaČemurziežu dzimta
u.c.
Vēlams mājās izveidot pierakstu burtnīcā dzimtu pārskatu
Ziedaugu noteikšana
Mācību avoti:SAUSIŅA 1.D: 88-150.lpp.POROZOVA 2.D.: 56-135. lpp.www.latvijasdaba.lv – augihttp://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=114.html
Krievu valodā:http://interneturok.ru/ru/school/biology/6-klass/2Sūnas: http://ru.wikipedia.org/wiki/МхиStaipekņi http://ru.wikipedia.org/wiki/ПлаунKosas http://ru.wikipedia.org/wiki/ХвощPapardes http://ru.wikipedia.org/wiki/Папоротниковидныe Kailsēkļi http://www.ebio.ru/bot16.htmlSegsēkļi http://ru.wikipedia.org/wiki/Цветковые_растения