B 11 1_atkārtojums

10. kl. tematu atkārtojums

Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola

Daina Birkenbauma

Bioloģija ir zinātņu komplekss par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās

matērijas organizāciju (molekulārā, šūnu, audu,

orgānu, organismu, organismu kopu līmenī).

Dzīvo organismu

valstis

Monēras

Monēras

Dzīvnieki

Dzīvnieki

ProtistiProtisti

Sēn

esS

ēnes

AugiAugi

• Zooloģija – bioloģijas apakšnozare, kas pēta dzīvnieku valsti;

• Botānika – bioloģijas apakšnozare, kas pēta augu valsti;

• Mikoloģija –virziens, kas pēta sēņu valsti;

• Mikrobioloģija - bioloģijas apakšnozare, kas pēta baktērijas (monēru valsts), vīrusus.

Dzīvības pamatpazīmes

• Visi organismi veidoti no šūnām• Organismiem ir noteikts ķīmiskais sastāvs• Vielmaiņa• Nemainīgas iekšējās vides uzturēšana• Augšana un attīstība• Vairošanās• Reakcija uz apkārtējo vidi• Pielāgošanās videi - evolūcija

Organismu uzbūves pamatprincipi

• Visi organismi veidoti no šūnām. Šūnām ir līdzīga uzbūve.



• Līdzīgas šūnas ar līdzīgām funkcijām apvienojas audos (muskuļaudi, nervaudi u.c.).

• Audi veido orgānus.• Orgāni apvienojas orgānu sistēmās.• Orgānu sistēmas veido organismu.

Dabas organizācijas līmeņi

Bioloģijas apakšnozares

Molekulas Molekulārā Molekulārā

bioloģijabioloģija DNS molekula

Šūnas Šūnas bioloģijabioloģija Nervu šūna Šūna

Cilvēka embrijsOrganisms

HistoloģijaHistoloģijaKaulaudi Audi

EmbrioloģijaEmbrioloģija

AnatomijaAnatomija

FizioloģijaFizioloģija

PaleontoloģijaPaleontoloģija

ĢenētikaĢenētika

Orgānusistēma

Elpošanas orgānu sistēma

Orgāni Niere

Dabas organizācijas līmeņi

Bioloģijas apakšnozares

Populācija Populāciju Populāciju

ģenētikaģenētika SistemātikaSistemātika EtoloģijaEtoloģija EkoloģijaEkoloģija

Balto vizbuļu grupa

Ekosistēma

Purva ekosistēma

Biosfēra

Biocenoze

Pētāmie lielumi:

Neatkarīgais lielums – lielums, kuru mēs kontrolēti mainām pētījuma laikā

Piemēram, sēklas modeļa masa

Atkarīgais lielums – lielums, kurš mainās, jo mēs mainām neatkarīgo lielumu

Piemēram, sēklas modeļa planēšanas ilgums

Fiksētie lielumi – lielumi, kurus visu pētījuma laiku nodrošinām nemainīgus.Piemēram, modeļa kātiņa garums, lietussarga diametrs, augstums, no kura

modelis lido

Pētāmās problēmas formulēšana Pētāmās problēmas formulējumā iekļauj

neatkarīgo lielumu, atkarīgo lielumu un pētāmo objektu:

Kā pētāmajam objektam mainīsies atkarīgais lielums (ko mērām), izmainot neatkarīgo lielumu (kuru mainām)?

Piemēram: Kā mainīsies sēklas modeļa lidošanas ilgums , ja mainīs

tā masu?

Hipotēzes (pieņēmuma) formulēšanaHipotēze atbild uz pētījuma jautājumu. Arī tās

formulējumā iekļauj neatkarīgo lielumu, atkarīgo lielumu un pētāmo objektu:

Mainot objekta neatkarīgo lielumu (kā), atkarīgais lielums mainīsies (kā), jo ….. (sprieduma pamatojums)

Piemēram: Palielinot sēklas modeļa masu, tā lidošanas ilgums

samazināsies, jo sēklas modeļa lidspēju ietekmē Zemes pievilkšanas spēks.

Darba piederumu, vielu izvēleIzvēlas, kādi piederumi un vielas nepieciešami, lai

pārbaudītu izvirzīto hipotēzi.

Mērierīcēm novērtē mērapjoma atbilstību un mērījumu precizitāti,

Norāda mērierīču un vielu lietošanas mērķi,Ja nepieciešams, norāda nepieciešamos drošības

noteikumus.

Piemēram: Svari modeļa masas noteikšanai, 200 ± 0,5 g. Nesvērt

objektus, kas smagāki par 200 g.

Palielinot sēklas modeļa masu, tā lidošanas ilgums samazināsies, jo sēklas modeļa lidspēju ietekmē Zemes pievilkšanas spēks.

Darba gaitas plānošanaPlāno visas darbības, kas nepieciešamas

hipotēzes pārbaudīšanai. Ja nepieciešams, norāda drošības pasākumus.1. Izveido 3 sēklas modeļus ar atšķirīgu neatkarīgo

lielumu – masu.2. Izveido datu reģistrācijas tabulu.3. Nosaka modeļu masu (neatkarīgo lielumu), reģistrē

to tabulā.4. Katru sēklas modeli palaiž trīs reizes no 1,5 m

augstuma (fiksētais lielums) un izmēra atkarīgo lielumu – planēšanas ilgumu.


Darba gaitas plānošana5. Reģistrē sēklas modeļa planēšanas ilgumu

tabulā. Aprēķina katra modeļa vidējo planēšanas laiku.

6. Attēlo rezultātus grafiski.

7. Apstrādāt datus.

8. Analizēt rezultātus.

9. Izdarīt secinājumus.


Novērošana, mērīšana, datu reģistrācija

N.p.k.

Sēklas modeļa masa,g ± 0,5 g

(neatkarīgais lielums un tā mērvienība, kļūda)

Sēklas modeļa planēšanas ilgums,

s ± 0,5 s(atkarīgais lielums un tā

mērvienība, kļūda)Vidējais sēklas modeļa

planēšanas ilgums, s

1. 2. 3.

1.

2.

3.


Datu apstrādeJa iespējams, rezultātus attēlo grafiski.Izvēlas piemērotāko grafika veidu.

Uz asīm norāda pētāmos lielumus:uz x ass – neatkarīgais lielums un tā mērvienība,uz y ass – atkarīgais lielums un tā mērvienība

Uzraksta grafika nosaukumu, tajā iekļaujot neatkarīgo lielumu, atkarīgo lielumu un pētāmo objektu.


Sēklas modeļa masas ietekme uz tā lidošanas ilgumu


Rezultātu analīze, izvērtēšana

• Kāda likumsakarība tika novērota eksperimentā?

• Kādi faktori, kas nebija minēti darba aprakstā, varēja ietekmēt rezultātus?

• Vai bija kādi negaidīti rezultāti, novērojumi?• Kā iespējams pilnveidot šo eksperimentu?


SecinājumiNorāda, vai izvirzītā hipotēze apstiprinājās.

Pamato, ar ko to var pierādīt.Ja hipotēze neapstiprinās, apraksta atšķirības

un norāda to cēloņus.

Piemēram: Eksperimentā apstiprinājās izvirzītā hipotēze:

palielinot sēklas modeļa masu, tā lidošanas ilgums samazinās.


Rezultātu prezentācija• Raksturo pētāmo problēmu.• Nosauc izvirzīto hipotēzi.• Raksturo, kā hipotēze tiek pārbaudīta

(metodes, darba paņēmieni, īpašas nianses, kas jāņem vērā).

• Parāda iegūtos rezultātus, tos izskaidro.• Formulē secinājumus.

• ! Uzstāšanās kultūra (apģērbs, stāja, runas skaļums, zinātiskās valodas lietošana utt.)


Vitakera klasif ikācija Valstis

SistemātikaZinātne par dzīvo organismu sakārtošanu pamatojoties uz l īdzīgu uzbūvi un radniecību

Sistemātiskie taksoni - grupasDzīvnieku valsts

tips nodalījums klase kārta dzimta

ģintssuga

Augu valsts

nodalījums klase rinda dzimta

ģintssuga

Augu valsts

ziedaugu divdīgļlapju

rožu

zemeņumeža zemene

Dzīvnieku valstshordaiņumugurkaulnieku

zīdītājuprimātu

cilvēkucilvēkusaprātīgais cilvēks

Ziedaugu noteikšana

Dzīvības izcelšanās teorijasKreacionisma

Panspermijas

Stacionārā stāvokļa

Spontānās izcelšanās

Bioķīmiskās izcelšanās

dzīvība uz Zemes ir ieradusies no kosmosa

noteiktā laika periodā dzīvību ir radījis Dievs

dzīvība ir pastāvējusi vienmēr

dzīvība ir radusies vairākkārt no nedzīvās vielas;

dzīvība ir radusies ķīmijas un fizikas likumiem atbilstošos procesos;

Vēsturiskās attīstības galvenie posmi1.“Pirmatnējais buljons” ar koacervātiem2.Heterotrofi prokariotiski vienšūņi

4.Kolonijveida organismi5.Fototrofi vienšūņi6.Aļģes

7.Ūdens bezmugurkaulnieki

9.Zivis8. Sporaugi

11.Kailsēkļi

13.Kukaiņi

10.Abinieki

14.Rāpuļi15.Putni16.Zīdītāji

12.Segsēkļi

3.Heterotrofi eikariotiski vienšūņi

Čārlza Darvina evolūcijas teorija1809-1882

Studējis medicīnu Edinburgā, teoloģiju Kebridžā, kā naturālists 5. gados apceļojis pasauli ar kuģi Beagle

DienvidAmerika

Rio deŽaneiro

Anglija

Kape Verde

Galapagu sala

Falklanda sala

Austrālija

JaunZēlande

Maur cijaī

Eksistences cīņa

Iedzimstošā mainība

Vides mainība

Dabiskā izlasePielāgošanās vides apstākļiemPazīmju attālināšanāsSugu daudzveidība

Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā

Hominīdu evolūcija

Ekoloģija (no grieķu val. oikos – māja, logos – zinātne)

ir bioloģijas nozare, kas pēta organismu un vides mijiedarbību,

kā arī attiecības starp pašiem organismiem.

Barošanās ķēde

• Pēctecīga virkne, kurā katrs organisms ir barības avots nākamajam.

Ekoloģiskie faktori – atsevišķie vides elementi, kas ietekmē

organismu izplatību

• Abiotiskie faktori – nedzīvās dabas parametri,• Biotiskie faktori – organismu ietekme,• Antropogēnie faktori – cilvēku iedarbība.

Eikariotu šūnas uzbūveAUGU ŠŪNA DZĪVNIEKU ŠŪNA

http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@tabid=9&id=120.html

http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@tabid=9&id=220.html#navtop

http://www.youtube.com/watch?v=h9kCPO7oMf8

http://www.youtube.com/watch?v=szDQS7FNGUI

http://www.youtube.com/watch?v=lVt_ACnSgOE

http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@tabid=9&id=230.html#navtop

Organismus veido ķīmiskās vielas:

• organogēnie elementi – ietilpst visu organisko vielu sastāvā:– ogleklis C (15-18%),– ūdeņradis H (65-75%),– skābeklis O (8-10%),– slāpeklis N (1,5-30%);

• makroelementi – vairāk kā 0,01% no organisma sastāva (K, Ca, Na, Mg, Fe, Cl, P, S)– mikroelementi – mazāk kā 0,01% no organisma

sastāva (Cu, Mn, Zn, Co, I, F, Br)

~ 75 % no cilvēka organisma ir ūdens. Ja dzīvē nav ne sapņu, ne mērķu, principā viņš ir vertikāla peļķe.

Ogļhidrātu iedalījums

Lipīdi

• Lipīdi ir dažādas ūdenī nešķīstošas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos:– tauki,– eļļas,– fosfolipīdi,– vaski,– steroīdi.

Olbaltumvielas jeb proteīni

ir biopolimēri, kas satur ne tikai oglekli, ūdeņradi un skābekli, bet arī slāpekli,

fosforu, sēru un citus elementus.

To sastāvā var būt 20 dažādas aminoskābes.

DNS RNS

1) Cukurs - dezoksiriboze2) Fosforskābes atlikums3) Slāpekļa bāzes:

• adenīns (A)• timīns (T)• guanīns (G)• citozīns (C)

1) Dubultspirāle2) Glabā iedzimtības

informāciju

1) Cukurs - riboze2) Fosforskābes atlikums3) Slāpekļa bāzes:

• adenīns (A)• uracils (U)• guanīns (G)• citozīns (C)

1) Viena virkne2) Izmanto iedzimtības

informāciju

Uzdevums:

• Izveidot dotajai DNS ķēdei komplementāro DNS ķēdi un RNS ķēdi:

A A T C G C A A T T G

DNS

RNS

Adenozīntrifosforskābe (ATP) sastāv no

• slāpekļa bāzes adenīna,• ribozes,• trim fosforskābes atlikumiem.

http://www.youtube.com/watch?v=1qXoevqhboI (Video angļu valodā)

Education

B 11 1_atkārtojums