IZM pedagogu darba samaksas noteikumu projekts (06.07.2015.) LIZDA atzinuma sniegšanai

IZM projekts 06.07.2015. plkst. 17:19Ministru kabineta noteikumu projekta

“Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi”

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1. Pamatojums Ministru kabineta noteikumu projekts „Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi” (turpmāk – projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 31. punktā minēto par jauna pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļa ieviešanu.Arī Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.33 98.§) „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1616 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai””4.punktā Izglītības un zinātnes ministrijai dots uzdevums līdz 2015.gada 31.augustam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai jaunu noteikumu projektu par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju (turpmāk – mērķdotācija) pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk – ministrija) saņemtajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā tika norādīts uz atsevišķām neprecizitātēm Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi”” (turpmāk – MK noteikumi Nr.836), kuru esošā redakcija pieļauj atšķirīgu tiesiskā regulējuma izpratni, tāpēc var rasties nepamatots finanšu resursu izlietojums.Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam (apstiprinātas 22.05.2014.), Rīcības virziena 3.2. apakšpunktā,, Efektīva izglītības finanšu resursu pārvaldība” noteikts - ,,Izstrādāts un ieviests jauns vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma modelis”.Projekts izstrādāts, ņemot vērā OECD pētījuma „Par pedagogu darba samaksas sistēmu Latvijā” (2013.gads) rekomendācijas.

2. Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Projekts izstrādāts, lai ieviestu jaunu pedagogu darba samaksas modeli. Lai samazinātu birokrātisko slogu, projektā iekļauts arī tiesiskais regulējums par kārtību, kādā aprēķina un sadala mērķdotāciju pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un dotāciju privātajām vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm. Šāda pieeja devusi iespēju atteikties no papildu normatīvajiem aktiem (iepriekš - Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala

IZMAnot_060715_darbasam; Ministru kabineta noteikumu projekta “Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

2

valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”, Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija noteikumos Nr.523 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas”, Ministru kabineta 2014.gada 1.jūlija noteikumus Nr.371 “Kārtība, kādā valsts finansē pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai un pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes”), Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumus Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.836).

No 2009.gada 1.septembra Latvijā tika mainīts pedagogu darba samaksas modelis, ieviešot pedagogu darba samaksas aprēķinā principu „nauda seko skolēnam”, kas radīja iespēju mērķdotācijas pedagogu algām aprēķinu sasaistīt ar skolēnu skaitu, kā arī skolēnu vajadzību ievērošanu, lietojot papildu koeficientus vairākām izglītības programmām, pielietoti koeficienti normētā izglītojamo skaita aprēķināšanai.Latvijā gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības iestādēs ir skolēnu skaita ziņā ļoti mazas klases, lai gan princips „nauda seko skolēnam” rosināja pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES un OECD dalībvalstīs. Ļoti mazais skolēnu skaits klasēs lauku vidusskolās negatīvi ietekmē ne vien izglītības finansēšanu valstī, bet arī izglītības kvalitāti.Papildu līdzekļi, kas no valsts budžeta nonāk pašvaldību rīcībā, bieži netiek izmantoti plašākam izglītības programmu, mācību priekšmetu piedāvājumam un individuālajam atbalstam izglītojamiem. Bieži tiek izlietoti neefektīvai, neprognozētai pedagogu darba likmju skaita palielināšanai un pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.Pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs saskaņā ar informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – sistēmā) uz 19.01.2015.aptuveni 70% pedagogu darba samaksa no valsts budžeta ir mazāka par 760 euro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Trešdaļai skolotāju darba slodze ir mazāka par 0,7 no pilnas darba likmes (21 darba stundas). Pedagogu darba samaksas jaunajā modelī šiem pedagogiem darba samaksa varētu pieaugt, jo lielākā apjomā varēs apmaksāt papildus veicamos pienākumus. Šo skolotāju algas pieaugs. Savukārt skolotāju skaits, kuriem darba samaksa ir lielāka par 1100 euro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, un kurus jaunais modelis varētu ietekmēt negatīvi, ir aptuveni 3,9%. Minētā situācija ar algas samazināšanos izveidosies tajās skolās, kur esošā darba samaksas modeļa ietvaros, pedagogiem netika tarificēti pilnā apmērā visi papildpienākumi, bet paaugstināts


3

atalgojums par likmi (21 darba stundu), kā arī tajās skolās, kur daļa valsts mērķdotācijas tika izmaksāta pedagogiem piemaksu veidā.Pedagogiem darba samaksu un darba slodzi nosaka izglītības iestādes vadītājs mācību gada sākumā, izglītības iestādei aprēķinātās valsts mērķdotācijas ietvarā, veidojot izglītības iestādes pedagoģisko darbinieku tarifikācijas. Esošajā pedagogu darba samaksas modelī valsts mērķdotācija pedagogu algām, ko izglītības iestādei aprēķina pašvaldība, var mainīties no gada uz gadu, jo tā ir atkarīga no skolēnu skaita skolā. Ja pašvaldība neveic valsts mērķdotācijas pārdali, tad, skolēnu skaitam samazinoties, izglītības iestādei samazinās valsts mērķdotācijas apjoms pedagogu algām, līdz ar to samazinās pedagogu darba alga. Esošais pedagogu darba samaksas modelis nenodrošina pedagogu atalgojuma nemainību un stabilitāti. Jaunajā modelī pedagogu algu neietekmēs nelielas skolēnu skaita izmaiņas, kā arī klašu komplektu skaita izmaiņas. Līdz ar to pedagogu atalgojuma nemainība un stabilitāte palielināsies.Pašvaldībām dotā iespēja pārdalīt valsts budžeta finansējumu bieži sekmēja pedagogu vidē izplatītu uzskatu par netaisnīgu atalgojumu, jo par līdzīgu darbu dažādās administratīvās teritorijās atalgojums var būt dažāds. Turklāt novados, kur ir liels skolu īpatsvars ar mazu skolēnu skaitu tajās, finansējums nebija pietiekams, lai nodrošinātu visus atbalsta pasākumus izglītojamiem. Savukārt skolās ar pietiekamu skolēnu skaitu, bija iespējams optimāli nodrošināt atbalsta pasākumu skolēniem, kā arī paaugstināt atalgojumu pedagogam par vienu likmi. Tas radīja milzīgu diferenci pedagogu atalgojumā, kā arī nevienlīdzīgu atbalsta pasākumu nodrošinājumu izglītojamiem.Modelī “nauda seko skolēnam” mēnešalgas aprēķinā nav iekļauti daudzi pedagogu pamatpienākumi, kā arī veids, kādā tiek noteikti un atalgoti papildu pienākumi, nav caurskatāms un konsekvents. Lai gan divas trešdaļas pedagogu saņem vairāk nekā zemāko samaksu par darba likmi, kas noteikta MK noteikumi Nr.836, viņi turpina uzskatīt, ka viņu paveiktais nav apmaksāts pilnībā.Pedagogu darba samaksas jaunajā modelī tiek saglabāta principa “nauda seko skolēnam” sasaiste ar skolēnu skaitu un paplašināta atbalsta pasākumu nodrošināšanas iespēja visiem izglītojamiem, neatkarīgi no skolas lieluma (izglītojamo skaita izglītības iestādē) un atrašanās vietas.

Pedagogu darba samaksas jaunajā modelī noteikta 36 darba stundu nedēļa (var strādāt mazāk, vai līdz 40 stundām nedēļā pie viena darba devēja), kurā vidējais mācību stundu skaits mācību priekšmeta pedagogam ir 24 mācību stundas, tādējādi netiek pieļauta pedagogu pārslodze un pedagoga darba slodzē ietverti visi pedagoga darba pienākumi, sekmējot pedagogu darba kvalitāti. Pedagoga darba slodzē saskaņā ar viņa amata aprakstu iekļauta mācību stundu vadīšana un to sagatavošana, kas ietver arī apmaksātas darba stundas par rakstu darbu labošanu, darbs ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām, kas


4

ietver arī apmaksātas darba stundas par klases audzināšanu un konsultācijām, kā arī līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā, kas ietver arī apmaksātas darba stundas par metodiskā darba veikšanu. Vispārējās un profesionālās izglītības skolotājiem darba slodzi plāno izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar skolotāju, nosakot darba pienākumus gada laikā atbilstoši šādai proporcijai:1. mācību stundu vadīšana un sagatavošana – līdz 77 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;2. darbs ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām – līdz 22 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – līdz 11 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā.Darba laika iedalījums 3 blokos, norādot darba laika procentuālo sadalījumu, ļauj izglītības iestādes vadītājam saplānot skolotāja amata pienākumus un darba laiku gada laikā, ņemot vērā, ka gada laikā skolotājam ir 44 darba nedēļas (1584 apmaksātas darba stundas, ja vienai amata vienībai atbilst 36 darba stundas nedēļā).Piemēram: skolotājs māca matemātiku 24 kontaktstundas skolā ar lielu skolēnu skaitu klasē, neaudzina klasi, bet vada skolas metodisko padomi un aktīvi piedalās skolas sadarbības projektos. Minētā skolotāja apmaksātā darba laika plānojums varētu būt (35 mācību nedēļu skaits gadā, 44 darba nedēļu skaits gadā): 1. mācību stundu vadīšana un sagatavošana – ((24 x 1,2 x 35=1008 minimālais apmaksātais darba laiks stundu vadīšanai un sagatavošanai) + (6 x 35 =210 katru mācību nedēļu 6 astronomiskās stundas papildus stundu sagatavošanai un darbu labošanai) = 1218 (76,8%);2. darbs ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām – (6 x 35 = 210 katru mācību nedēļu 6 astronomiskās stundas konsultācijām) 13,2 %;3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – 156 (10%)Piemēram: skolotājs māca vēsturi 25 stundas un audzina klasi, piedalās skolas metodiskajā darbā. Minētā skolotāja apmaksātā darba laika plānojums varētu būt (35 mācību nedēļu skaits gadā, 44 darba nedēļu skaits gadā) šāds:1. mācību stundu vadīšana un sagatavošana – ((25 x 1,13 x 35=989 minimālais apmaksātais darba laiks stundu vadīšanai un sagatavošanai) + (5 x 35 =175 katru mācību nedēļu 6 astronomiskās stundas papildus stundu sagatavošanai un darbu labošanai) = 1164 (73,5%);2. darbs ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām – (6 x 35 = 210 (katru mācību nedēļu 6 astronomiskās stundas klases audzināšanai) + 138 (4 stundas katru nedēļu konsultācijām un individuālajam darbam ar izglītojamiem) = 348 ( 22 %);3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – 72 (4,5%)

Kopējais finansējums pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm darba samaksas jaunajā modelī netiek palielināts. Ja


5

esošajā modelī piemaksas tika noteiktas uz likmi (21 darba stundu), tad, pārejot uz kopējo darba laiku 36 darba stundām, piemaksu apjoms ir proporcionāli palielināts, ņemot vērā attiecību 36/21. Vairākiem pedagogu amatiem (pagarinātās dienas grupas skolotājam, internāta skolotājam, bibliotekāram, koncertmeistaram, pedagogs karjeras konsultants, diriģentam), kuriem nav profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas metodikas, tāpat kā esošajā pedagogu darba samaksas modelī piemaksu neaprēķina.Piemēram: skolotājam, kas ieguvis 5.kvalitātes pakāpi un tarificēts uz vienu amata vienību (36 apmaksātas darba stundas nedēļā), piemaksa tiks noteikta 170 euro apmērā arī tad, ja minētajam skolotājam atbalsta pasākumos izglītojamajiem tiks apmaksāts darba laiks pagarinātās dienas grupas vadīšanai. Savukārt, ja skolotājs tiks tarificēts kā pagarinātās dienas grupas skolotājs un nevadīs mācību stundas, tad kvalitātes pakāpes piemaksa netiks aprēķināta.Jaunajā modelī ir pārskatīts atbalsts valsts ģimnāziju un profesionālās izglītības kompetences centru pedagogam, nosakot papildu direktora vietnieka un izglītības metodiķa amata vienības.

Jaunais tiesiskais regulējums nosaka skolu iedalījumu četrās grupās pēc vidējā skolēnu skaita klasē. Atbilstoši šīm grupām noteikta vidējā vispārējās vidējās izglītības skolotāju, vispārējās pamatizglītības skolotāju, sākumizglītības skolotāju (turpmāk – skolotājs) vidējā amata alga valsts mērķdotācijas aprēķināšanai. Skolotāja vidējā amata alga atkarīga no vidējā skolēnu skaita klasē neatkarīgi no skolas atrašanās vietas, tādējādi skolotājiem par līdzīgu darbu izglītības iestādēs ar vienādu klašu piepildījumu. Pedagogu mēnešalgu katru gadu nosaka izglītības iestādes vadītājs, veicot tarifikāciju no 1.septembri līdz nākamā gada 31.augustam. Ja pedagoga mēneša darba samaksas noteikšanas kritēriji mainās, veic pedagoga darba pārtarifikāciju.

Izglītības iestādē starpība starp zemāko un augstāko skolotāju amata algu nedrīkst pārsniegt 5 procentus no izglītības iestāžu grupai noteiktās vidējās skolotāja amata algas.Piemēram: izglītības iestāžu 5.grupā skolotāja vidējā amata alga par amata vienību vispārējās izglītības iestādēs ir 1000 euro. Izglītības iestādes vadītājs, veicot tarifikāciju piešķirtās valsts mērķdotācijas ietvaros, var noteikt skolotāja mēnešalgu no 975 euro par amata vienību līdz 1025 euro par amata vienību.Projektā noteikts, kā tiek sadalīta valsts budžeta mērķdotācija, kā arī dotācija pedagogu darba samaksai.Caurskatāma atalgojuma sistēma tiek nodrošināta, valsts līmenī nosakot pedagoga amata algu un aprēķinot skolotāju amata vienību skaitu katrai izglītības iestādei. Aprēķinātās skolotāju amata vienības un atbilstošo finansējumu mācību procesa nodrošināšanai saņem katra skola, pašvaldība to nepārdala.Ņemot vērā to, ka izglītojamo skaits izglītības iestādē gada laikā mainās (vislielākais – 1.septembrī, vismazākais – 27. maijā) , kā arī to, ka nepieciešams prognozēt izglītojamo skaitu uz 1. septembri,


6

tiek izgūts sistēmā reģistrēto izglītojamo skaits 1.janvārī, 27. maijā un 10.jūlijā un aprēķināts vidējais izglītojamo skaits izglītības iestādē gada laikā. Lai savlaicīgi un precīzi aprēķinātu finansējumu pedagogu algām, pedagogu amata vienību aprēķinā tiek izmantots vidējais izglītojamo skaits un vidējais klašu komplektu skaits izglītības iestādē gada laikā. Vidējo izglītojamo skaitu vispārējās izglītības iestādēs aprēķina, izmantojot formulu: Vsk = S1×5+S2×3+ S3×4

12 ,kurVsk – vidējais izglītojamo skaits kārtējā gadā vispārējās izglītības iestādē;S1 - sistēmā kārtējā gada 1.janvārī reģistrēto izglītojamo skaitu;S2 - sistēmā kārtējā gada 27.maijā reģistrēto izglītojamo skaitu;S3 - sistēmā kārtējā gada 10.jūlijā reģistrēto izglītojamo skaitu.Vidējo klašu/grupu komplektu skaitu vispārējās izglītības iestādēs aprēķina, kārtējā gada 1.janvārī, 27.maijā un 10.jūlijā sistēmā reģistrēto klašu/grupu komplektu skaitu summējot un dalot ar trīs.Līdzīgi to aprēķina profesionālās izglītības iestādēm, izmatojot izglītojamo skaitu sistēmā kārtējā gada 1. janvārī, 27.maijā un 1.oktobrī, jo minētajās izglītības iestādēs izglītojamo uzņemšana izglītības programmās turpinās līdz 1.oktobrim.Skolotāju amata vienību aprēķinam:Pamatskolas vidējais skolēnu skaits ir 103 skolēni (1.-6.klasē – 71, t.sk. 17 skolēni speciālajās izglītības programmās un 7.-9.klasē – 32, t.sk. 4 skolēni speciālajās izglītības programmās) 9 klašu komplektos, kur vidējais skolēnu skaits klasē 11,4. Izglītības iestādē mācās arī 11 bērni pirmsskolas izglītības programmās (programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai).Skolotāju amata vienību skaitu katrai izglītības iestādei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

AV=∑ ( P × K ) × I

R ×G ×TFormulā virs daļsvītras:1. P – aprēķina normēto izglītojamo skaitu izglītības pakāpē, kuru iegūst vidējam izglītojamo skaitam speciālajās izglītības programmās piemērojot koeficientu 2.

1.-6.klase: 17x2+(71-17)=88 normētie skolēni7.-9.klase: 4x2+(32-4)=36 normētie skolēni

2. K – aprēķina visiem izglītojamiem paredzēto mācību stundu skaitu nedēļai atbilstoši izglītības pakāpei un izglītības programmai.

1.-6.klase: 88x25,50=2244 mācību stundas7.-9.klase: 36x33,33=1199,88 mācību stundasKopā: 2244+1199,88=3443,88 mācību stundas

3. I – aprēķinātās mācību stundas tiek izteiktas astronomiskajās stundās, piemērojot stundas ilguma koeficientu 0,667 (koeficients noteikts noteikumu projektā).

3443,88x0,667=2297,06 astronomiskās stundas


7

Formulā zem daļsvītras:4. R – Aprēķina vidējo izglītojamo/skolotāju proporciju atbilstoši formulai: V = 2,997*S0,24, kur S – skolēnu skaits skolā - proporcija ir 9,12.5. G - Aprēķinātā vidējā izglītojamo/skolotāju proporcija tiek reizināta ar mācību priekšmetu pedagogu darba slodzi nedēļā - 36 stundas.9,12*36=328,32 astronomiskās stundas6. T - Iegūto rezultātu 5.punktā reizina ar vidējo mācību stundu skaita attiecību pret atmaksāto stundu skaitu vienā skolotāja amata vienībā – koeficients 0,611 (koeficients noteikts noteikumu projektā).328,32*0,611=200,60 astronomiskās stundas.Kad ir aprēķināti un zināmi visi skolotāju amata vienību aprēķina formulas indikatori, tiek aprēķināts skolotāju amata vienību skaits.2297,06/200,60=11,45 skolotāju amata vienības.Katrai 1. un 2.klasei, kurā izglītojamo skaits ir lielāks par 28 izglītojamajiem, aprēķinot mācību priekšmetu skolotāju amata vienības, papildus katrai klasei aprēķina septiņas mācību stundas, lai nodrošinātu vienlaikus otra pedagoga darbu klasē latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā.Lai īstenotu valdības stratēģiskajos plānos noteiktās prioritātes, skolotāju amata vienību skaitu aprēķina atsevišķi izglītības iestādes struktūrvienībai, kas izveidojusies izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā un īsteno pamatizglītības pirmā posma (1. – 6. klase) izglītības programmu.

Lai sniegtu atbalstu iespējai izglītojamiem saturīgi pavadīt brīvo laiku pēc mācību stundām, jaunajā modelī tiek mainīta valsts finansējuma aprēķināšanas metodika interešu izglītības skolotāju darba apmaksai. Interešu izglītības skolotāju daļējai darba samaksai amata vienību skaitu aprēķina atbilstoši vidējam izglītojamo skaitam attiecīgajā administratīvajā teritorijā, klātienes vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs republikas pilsētās uz katriem 15 izglītojamajiem, novados – uz katriem 12 izglītojamajiem: 1. – 6.klasē – 3 stundas nedēļā, 7. – 9. klasē – 2 stundas nedēļā, 10. – 12.klasē – 1 stunda nedēļā.Direktora un direktora vietnieka amata vienību skaitu un algu nosaka pēc vidējā skolēnu skaita skolā, ieskaitot bērnus no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai. Valsts ģimnāzijās izglītības metodiķa un bibliotekāra amata vienību skaitu un algu nosaka pēc vidējā izglītojamo skaita skolā.Jaunajā modelī noteikts atbalsta personāla (izglītības psihologa, skolotāja logopēda, pedagoga karjeras konsultanta) amata vienību skaits uz vidējo izglītojamo skaitu pašvaldībā, kam paredzēto valsts finansējumu pašvaldība sadala atbilstoši izglītojamo skaitam un izglītojamo atbalsta vajadzībām pašvaldībā. Kopumā būtiski palielinās no valsts budžeta apmaksātā atbalsta personāla (izglītības psihologa, skolotāja logopēda, pedagoga karjeras konsultanta) amata vienību skaits..

Atbalsta Amata vienību skaits Pedagoģiskās likmes


8

personāls (36 stundas) uz 1.11.2014. (21 stunda)

Psihologs 325,718 154,8

Logopēds 1.-6.klase

219,812 144,84

Pedagogs karjeras konsultants

97,716 17,53

Kopā 643,246 317,17

Pašvaldības sadala izglītības iestādēm to mērķdotācijas daļu, kas paredzēta atbalsta personāla finansēšanai, piemaksām par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm, daļējo finansējumu interešu izglītības skolotāju darba samaksai un daļēju finansējumu bērnu no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai pedagogu darba samaksai. Pašvaldība saņem papildu finansējumu līdz diviem procentiem no kopējās pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas prombūtnē esošu pedagogu aizvietošanai, ilgstoši slimojošu izglītojamo mācīšanai, reemigrējošo un imigrējošo izglītojamo atbalstam latviešu valodas apguvei.Sociālā pedagoga darba samaksai nepieciešamo finansējumu nosaka un nodrošina pašvaldība.

Ministrija nākamā gada budžeta projektu pedagogu darba samaksai veido, izmantojot kārtējā gada vidējo izglītojamo skaitu un, ņemot vērā demogrāfisko prognozi, kas iegūta, izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes. Finansējuma apmēru periodam no 1.janvāra līdz 31.augustam sadalījumā pa pašvaldībām iesniedz Finanšu ministrijā kā nākamā gada valsts budžeta likumprojekta pielikumus. Ministrija atbilstoši Saeimā pieņemtajam ikgadējam valsts budžeta likumam sagatavo apstiprinātās mērķdotācijas sadalījumu pa izglītības iestādēm pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām periodam no 1.janvāra līdz 31.augustam un iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā. Valsts budžetā apstiprināto nesadalīto finansējumu kārtējam gadam no 1.septembra līdz 31.decembrim ministrija sadala, izmatojot kārtējā gada vidējo izglītojamo skaitu un iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai.Projekts paredz, ka pašvaldības mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai atver jaunu vai norāda esošu kontu Valsts kasē. Naudas līdzekļi tiek pārskatīti uz pašvaldību Valsts kases kontiem. Pašvaldības izdevumus pedagogu darba samaksai veic no Valsts kasē atvērtajiem norēķinu kontiem. Atbilstoši saņemtajam finansējumam, pašvaldības katru gadu sagatavo un sniedz atskaiti Valsts kases informācijas sistēmā “Valsts budžeta un pašvaldību budžeta pārskati” par mērķdotācijas izlietojumu. Šajā atskaitē pašvaldības norāda gan saņemto finansējumu Valsts kases kontā,


9

gan atbilstoši tam – izlietoto. Tāpat, ja izglītības iestādes sistēmā ir sniegusi nepatiesas ziņas par izglītojamo skaitu un tās rīcība ir apstiprināta finanšu vai izglītības kvalitātes uzraudzības institūciju aktos vai atzinumos, kā arī gadījumos, ja nepamatoti izlietots pedagogu darba samaksai paredzētais finansējums, pašvaldībai jāatmaksā valsts budžetā atalgojumam neizlietotais finansējums vai arī jāatlīdzina nepamatoti izlietotais finansējums. Ja pārskatā uzrādītais atlikums pārskata gada beigās pārsniedz divus procentus no pašvaldībai piešķirtās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā, tas tiek ņemts vērā aprēķinot finansējumu pašvaldībai nākamajam budžeta gadam.

Noteikumu projekts ir attiecināms uz pašvaldību internātskolu pedagogu darba samaksu, jo minēto iestāžu pedagogi īsteno vispārējās izglītības programmas. Pašvaldību speciālās izglītības iestādes saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 3.panta 2.punktu nodrošina vispārējās izglītības īpašā veida – speciālās izglītības ieguvi. Tādēļ noteikumu projekts attiecināms uz pašvaldību speciālo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu.

Ņemot vērā, ka pašvaldības finansējumu plāno budžeta gadam, projektā ietvertā regulējuma izpildei var nepietikt finansējums. Ievērojot minēto, projekts paredz, ka no pašvaldības budžeta finansēto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu pašvaldības var ieviest pakāpeniski līdz 2017.gada 1.septembrim.

Dotācijas sadale un kārtība profesionālās ievirzes izglītības iestādēm noteikta Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1035 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas” un Ministru kabineta 20011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1036 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”, kurus nav plānots integrēt noteikumu projektā (jaunajā darba samaksas modelī). Vienlaikus jaunā darba samaksas modeļa regulējumā ņemta vērā profesionālās ievirzes izglītības specifika attiecībā uz pedagoga darba slodzes noteikšanu un citiem ar darba samaksas aprēķināšanu saistītiem jautājumiem.Projektā saglabāts tiesiskais regulējums no MK noteikumiem Nr.836 par augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu. Vēršam uzmanību uz to, ka augstskolas pedagogiem nav mainīta darba slodze, līdz ar to nevar mainīt zemāko noteikto atalgojumu. Turklāt augstskolu pedagogu algu nosaka pati augstskola, kas var paaugstināt (un praksē arī paaugstina) šajos noteikumos minēto zemāko samaksu par mēneša darba algas likmi. Līdz ar augstākās izglītības finansēšanas jaunā modeļa ieviešanu tiks izstrādāts jauns tiesiskais regulējums.

3. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Projekts apspriests ar pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem un izglītības speciālistiem, izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, saņemot priekšlikumus tiesiskā regulējuma papildināšanai.


10

Projekts apspriests un diskutēts šādās darba grupās:1)Pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupa (50-60 dalībnieku), kuras sastāvā iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, sociālie un sadarbības partneri – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, arodbiedrības ,,Latvijas izglītības vadītāju asociācija”, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pedagogu domes, Interešu izglītības iestāžu direktoru konsultatīvās padomes, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, kā arī citu nozaru ministriju pārstāvji;2) Izglītības un zinātnes ministrijas pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijas vadības grupa (darba grafiks ietvēra vizītes un tikšanās skolās un pašvaldībās);3) Pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas vadības grupa.

4. Cita informācija Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1. Sabiedrības mērķgrupas,kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Jaunais modelis ietekmēs izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot izglītojamiem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības otrajam posmam izglītību tuvāk dzīves vietai, savukārt izglītojamiem pamatizglītības otrajā posmā un vidējā izglītībā koncentrējoties vairāk reģionālajos centros, tādējādi veicinot konkurētspēju un nodrošinot izglītības kvalitāti.Jaunā modeļa ieviešana var sekmēt pedagogu mobilitāti, kā arī pedagogu skaita pakāpeniskas izmaiņas.Projekta tiesiskais regulējums attiecas uz aptuveni 26800 pedagogiem un 1200 izglītības iestādēm, kā arī 110 novadu pašvaldībām un 9 republikas pilsētu pašvaldībām.

2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Būtiski samazināsies administratīvais slogs pašvaldībām un izglītības iestādēm, jo Izglītības un zinātnes ministrija mērķdotāciju aprēķinās gan katrai pašvaldībai, gan katrai skolai.Izglītības un zinātnes ministrija projekta ieviešanu nodrošinās esošo resursu ietvaros.Projekts, mazinot administratīvo slogu, ietver trīs līdz šim spēkā esošos ministru kabineta noteikumus.

3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.


III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2015. gadsTurpmākie trīs gadi (euro)2016. 2017. 2018.

saskaņā ar valsts

izmaiņas kārtējā

izmaiņas, salīdzinot ar




11

budžetu kārtējam gadam

gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

kārtējo (2015.) gadu

kārtējo (2015.) gadu

kārtējo (2015. gadu

1 2 3 4 5 61. Budžeta ieņēmumi: 458 936 293 0 1 997 215 1 997 215 1 997 215

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

368 734 453 0 1 997 215 1 997 215 1 997 215

62.resors "Mērķdotācijas pašvaldībām", t.sk.:

302 629 019 0 1 252 036 1 252 036 1 252 036

Programma 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem"

43 515 502-3 512 014 -3 512 014 -3 512 014

Programma 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"

235 321 980 4 060 328 4 060 328 4 060 328

Programma 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"

23 791 537 703 722 703 722 703 722

Izglītības un zinātnes ministrija

40 342 486 0 747 350 747 350 747 350

Apakšprogramma 01.03.00 “Sociālās korekcijas izglītības iestāde”

255 326 0 0 0

Apakšprogramma 01.05.00 “Dotācija privātajām mācību iestādēm”

6 028 151 -1 266 180 -1 266 180 -1 266 180


12

Apakšprogramma 02.01.00 “Profesionālās izglītības programmu īstenošana”

24 350 153 0 0 0

Apakšprogramma 09.10.00 “Murjāņu sporta ģimnāzija”

651 266 70 000 70 000 70 000

Apakšprogramma 09.19.00 “Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”

9 057 590 1 943 530 1 943 530 1 943 530

Kultūras ministrija (programma 20.00.00. "Kultūrizglītība")

25 406 167 0 0 0

Labklājības ministrija (apakšprogramma "05.37.00. Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana")

249 406 -2 171 -2 171 -2 171

Tieslietu ministrija (apakšprogramma 04.01.00. "Ieslodzījuma vietas")

107 375 0 0 0

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets 90 201 840 0 0 02. Budžeta izdevumi: 458 936 293 0 24 349 129 73 047 387 73 047 387

2.1. valsts pamatbudžets 368 734 453 0 11 610 413 34 831 239 34 831 239


302 629 019 0 4 199 973 12 599 917 12 599 917


43 515 502-3 871 891 -11 615 674 -11 615 674


13


235 321 980 7 224 332 21 672 996 21 672 996


23 791 537 847 532 2 542 595 2 542 595


40 342 486 0 5 415 265 16 245 799 16 245 799


255 326 -4 428 -13 284 -13 284


6 028 151 558 824 1 676 473 1 676 473


24 350 153 1 918 502 5 755 507 5 755 507


651 266 133 928 401 785 401 785


9 057 590 2 808 439 8 425 318 8 425 318


14


25 406 167 1 892 746 5 678 237 5 678 237


249 406 102 429 307 286 307 286


107 375 0 0 0

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets 90 201 840 12 738 716 38 216 148 38 216 1483. Finansiālā ietekme: 0 0 -22 351 914 -71 050 172 -71 050 172

3.1. valsts pamatbudžets 0 0 -9 613 198 -32 834 024 -32 834 024


0 0 -2 947 937 -11 347 881 -11 347 881


0 0 359 877 8 103 660 8 103 660


0 0 -3 164 004 -17 612 668 -17 612 668


0 0 -143 810 -1 838 873 -1 838 873


15


0 0 -4 667 915 -15 498 449 -15 498 449


0 0 4 428 13 284 13 284


0 0 -1 825 004 -2 942 653 -2 942 653


0 0 -1 918 502 -5 755 507 -5 755 507


0 0 -63 928 -331 785 -331 785


0 0 -864 909 -6 481 788 -6 481 788


0 0 -1 892 746 -5 678 237 -5 678 237


0 0 -104 600 -309 457 -309 457


0 0 0 0 0

3.2. speciālais budžets 0 0 0 0 0

3.3. pašvaldību budžets 0 0 -12 738 716 -38 216 148 -38 216 148


16

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X9 000 000 9 000 000 9 000 000

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0 -13 351 914 -62 050 172 -62 050 172

5.1. valsts pamatbudžets 0 -613 198 -23 834 024 -23 834 024


0 6 052 063 -2 347 881 -2 347 881


0 359 877 8 103 660 8 103 660


0 5 835 996 -8 612 668 -8 612 668


0 -143 810 -1 838 873 -1 838 873


0 -4 667 915 -15 498 449 -15 498 449


0 4 428 13 284 13 284


0 -1 825 004 -2 942 653 -2 942 653


17


0 -1 918 502 -5 755 507 -5 755 507


0 -63 928 -331 785 -331 785


0 -864 909 -6 481 788 -6 481 788


0 -1 892 746 -5 678 237 -5 678 237


0 -104 600 -309 457 -309 457


0 0 0 0

5.2. speciālais budžets 0 0 0 05.3. pašvaldību budžets 0 -12 738 716 -38 216 148 -38 216 148


18

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Finansējums Izglītības un zinātnes ministrijai saskaņā ar valsts budžetu 2015.gadam – 342 961 209 euro, tai skaitā:62.resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” – 302 629 019 euro:

- Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” – 224 623 872 euro;

- Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" – 10 698 108 euro;

- Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 23 791 537 euro;

- Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem – 43 515 502 euro.

15.resora “Izglītības un zinātnes ministrija” – 40 579 688 euro:- apakšprogrammas 09.19.00 “Finansējums profesionālās ievirzes sporta

izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” apmērs 2015.gadā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 9 057 590 euro.

- apakšprogrammas 09.10.00 “Murjāņu sporta ģimnāzija” apmērs 2015.gadā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 641 498 euro.

- apakšprogrammas 01.03.00 “Sociālās korekcijas izglītības iestāde” apmērs 2015.gadā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 255 326 euro.

- apakšprogrammas 01.05.00 “Dotācija privātajām mācību iestādēm” apmērs 2015.gadā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 6 027 623 euro.

- apakšprogrammas 02.01.00 “Profesionālās izglītības programmu īstenošana” apmērs pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2015.gadā (atlīdzība pedagogiem) - 24 350 153 euro.

Kultūras ministrija – 25 406 167 euro.Labklājības ministrija – 249 406 euro.Pašvaldības budžetos pedagogu darba samaksai – 90 201 840 euro.

Tieslietu ministrijai 2015.gadā plānotie izdevumi pedagogu darba samaksai ir 107 375 euro. Sakarā ar Ministru kabineta noteikumu projekta „Kārtība, kādā nosaka vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības un augstākās izglītības pedagogu darba slodzes un darba samaksas lielumu, kā arī aprēķina un sadala valsts finansējumu vispārējās, profesionālās un interešu izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai” papildus finansējums pedagogu darba samaksai nav nepieciešams.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins


19

Pedagogu darba samaksa vispārējās izglītības iestādēs:Mērķdotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd (bez kvalitātes piemaksām), euro 17 693 289Finansējums kvalitātes pakāpēm, euro 784 432

Amata vienību skaits

Stundu skaits nedēļā

Nepieciešamais finansējums mēnesim, euro

Skolotāji 14377,679 517596 15 951 067Direktori 626,840 1 006 378Vietnieki 1015,440 1 281 287Atbalsta personāls 1035,469 870 989Papildus finansējums pašvaldībām 0,3% 57 329Finansējums kvalitātes pakāpēm 729 822Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim, euro 19 896 872Nepieciešamais finansējums 1 mēnesim, euro 1 419 151Nepieciešamais finansējums 4 mēnešiem, euro 5 676 604

Pedagogu darba samaksa interešu izglītībai:Mērķdotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd (bez kvalitātes piemaksām), euro 853 924Finansējums kvalitātes pakāpēm, euro 37 588




Pedagogi1006,836 3624,096 945 709

Finansējums kvalitātes pakāpēm 34 912Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim, euro 980 621Nepieciešamais finansējums 1 mēnesim, euro 89 109Nepieciešamais finansējums 4 mēnešiem, euro 356 436

Pedagogu darba samaksa 5.6.gadīgo apmācībai:Mērķdotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd (bez kvalitātes piemaksām), euro

1 920 051

Finansējums kvalitātes pakāpēm, euro 62 577Amata vienību skaits



Skolotāji 2049,443 73780,272 1 920 557Direktori 0Vietnieki 0Atbalsta personāls 126,633 118 707Finansējums kvalitātes pakāpēm 57 542Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim, euro 2 096 806


20

Finansējums 1 mēnesim, euro - kas nepieciešams 114 178Finansējums 4 mēnešiem, euro - kas nepieciešams 456 712

Pedagogu darba samaksa privātās izglītības iestādēs:Dotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd (bez kvalitātes pakāpēm), euro 488 870Finansējums kvalitātes pakāpēm, euro 13 476




Finansējums pedagogu darba samaksai 586 115Finansējums kvalitātes piemaksām 12 562Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim, euro 598 677Nepieciešamais finansējums 1 mēnesim, euro 96 331Nepieciešamais finansējums 4 mēnešiem, euro 385 324

Pedagogu darba samaksa pašvaldību profesionālās izglītības iestādēsMērķdotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd (bez kvalitātes pakāpēm), euro 110 411Finansējums kvalitātes pakāpēm, euro 5 683




Finansējums pedagogu darba samaksai 142 582Finansējums kvalitātes piemaksām 5 259Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim, euro 147 841Nepieciešamais finansējums 1 mēnesim, euro 31 747Nepieciešamais finansējums 4 mēnešiem, euro 126 988

Pedagogu darba samaksa pašvaldību internātskolāsMērķdotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd (bez kvalitātes pakāpēm), euro 532 766Finansējums kvalitātes pakāpēm, euro 11 503




Finansējums pedagogu darba samaksai 368 577Finansējums kvalitātes piemaksām 10 644Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim, euro 379 221Paliek pāri finansējums 1 mēnesim, euro - 165 048Paliek pāri finansējums 4 mēnešiem, euro - 660 192

Pedagogu darba samaksa speciālajās pamata izglītības iestādēsMērķdotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd (bez 2 395 045


21

kvalitātes pakāpēm), euroFinansējums kvalitātes pakāpēm, euro 51 642




Finansējums pedagogu darba samaksai 1 690 535Finansējums kvalitātes piemaksām 43 493Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim, euro 1 734 028Paliek pāri finansējums 1 mēnesim, euro - 712 659Paliek pāri finansējums 4 mēnešiem, euro - 2 850 636

Pedagogu darba samaksa speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēsMērķdotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd (bez kvalitātes pakāpēm), euro 741 901Finansējums kvalitātes pakāpēm, euro 18 276




Finansējums pedagogu darba samaksai 691 789Finansējums kvalitātes piemaksām 16 913Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim, euro 708 702Paliek pāri finansējums 1 mēnesim, euro - 51 475Paliek pāri finansējums 4 mēnešiem, euro - 205 900

Pedagogu darba samaksai valsts profesionālās izglītības iestādēs

Dotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd, (bez kvalitātes pakāpēm), euro 1 980 290Finansējums kvalitātes pakāpēm 1 mēnesim, euro 48 890


Stundu skaits


Skolotāji2584,440

93039,84

1 957 995

Direktori 33,710 60 783

Vietnieki 90,100 133 495

Internāta skolotāji(1/75) 92,827 66 906

Atbalsta personāls 230,983 240 736

Finansējums kvalitātes piemaksām 48 890Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim,euro 2 508 805


22

Nepieciešamais finansējums 1 mēnesim,euro 479 626Nepieciešamais finansējums 4 mēnešiem,euro 1 918 500

Pedagogu darba samaksa profesionālās ievirzei:Lai nodrošinātu noteikumu projektā noteikto pedagoga darba slodzē un

amata aprakstā iekļauto pienākumu (mācību stundu (nodarbību) vadīšanu un to sagatavošanu, darbu ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām, kā arī līdzdalību izglītības iestādes attīstības veicināšanā) un mācību priekšmeta (nodarbības) pedagoga amata algas likmes par amata vienību profesionālajā ievirzē samaksu, kā arī ievērojot Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666) paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā (VI sadaļa) iekļauto 31.uzdevumu (palielināt līdz 100% valsts līdzfinansējumu treneru atalgojumam profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, vienlaikus pilnveidojot dotāciju sadales kārtību), nepieciešams palielināt apakšprogrammā 09.19.00 „Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” – darba slodzes apjoms un algas palielinājums – 2015.gadā (ja noteikumu projekts attiecībā uz profesionālo ievirzi sportā stājas spēkā 2015.gada 1.septembrī) izdevumus transfertiem pašvaldībām 2 089 672 euro apmērā, attiecīgi 2016. un 2017. un 2018.gadā 6 269 017 euro apmērā.

Ņemot vērā to, ka profesionālajā ievirzē sportā, nosakot finansējuma apmēru katrai profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādei, tiek ievērots mācību – treniņu grupu skaits un to atbilstība Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1036 „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas” noteiktajām prasībām, tad aprēķini veikti uz grupu skaitu (dati uz 2015.gada 1.oktobri).

2015.gadam bāzes finansējums valsts budžeta apakšprogrammā 09.19.00 “Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”, kas ir līdzvērtīgs 100% nodrošinājumam ir 9 057 590 euro.

Pedagogu darba samaksai sporta ievirzēNepieciešamais finansējums mēnesim, euro

Nepieciešamais finansējums 1 mēnesim, euro - 702 109Nepieciešamais finansējums 4 mēnešiem, euro - 2 808 439

Pedagogu darba samaksa Murjāņu sporta ģimnāzijaiNosakot pedagogu algas Murjāņu sporta ģimnāzijai (turpmāk – MSĢ)

jauno MK noteikumu projektā un papildus nepieciešamo finansējuma apmēru jāņem vērā, ka MSĢ ir valsts dibināta (1965.gada 1.septembrī) vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde, kura atrodas ministrijas pakļautībā. MSĢ galvenais uzdevums ir kandidātu sagatavošana Latvijas nacionālajām izlasēm dalībai Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos MSĢ pārstāvētajos sporta veidos, vienlaikus nodrošinot iespēju apgūt kvalitatīvas akreditētas pamatizglītības otrā posma (7.- 9.klase) un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošo priekšmetu programmas (10.- 12.klase). Izglītības un sporta darbs noris gan MSĢ pamata atrašanās vietā Klintslejās 4 (Murjāņi, Sējas novads), gan trīs teritoriālajās struktūrvienībās – (1) „Jūrmala” (Jaunā iela 64a un


23

66, Jūrmala), (2) „Specializētā airēšanas sporta skola” (Vikingu iela 2 un 6, Jūrmala) un (3) „Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skola” (Šveices iela 13, Sigulda). Klintslejās un Jūrmalas filiālē izglītības un sporta darbs tiek organizēts pēc internāta modeļa, jo audzēkņiem tiek nodrošināta diennakts uzraudzība, ēdināšana un dzīvošana. Struktūrvienībās “Specializētā airēšanas sporta skola” un „Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skola” tiek īstenotas profesionālās ievirzes izglītības programmas.

2015.gada finansējums atlīdzībai (atalgojums un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) valsts budžeta apakšprogrammā 09.10.00 “Murjāņu sporta ģimnāzija” ir 1 090 720 euro, t.sk., pedagogiem (treneri, visp.izgl.ped.) – 651 266 euro.

Pedagogu darba samaksai Murjāņu sporta ģimnāzijaiNepieciešamais finansējums mēnesim, euro

Nepieciešamais finansējums 1 mēnesim, euro - 33 482Nepieciešamais finansējums 4 mēnešiem, euro - 133 928

Pedagogu darba samaksa sociālās korekcijas iestādei “Naukšēni”

Dotācijas apjoms 1 mēnesim šobrīd (bez kvalitātes pakāpēm), euro 21 116Finansējums kvalitātes pakāpēm, euro 161




Skolotāji 9,017 325 9 249Direktori 1,000 1 458Vietnieki 1,000 1 112Atbalsta personāls 10,950 8 144Papildus finansējums 0,3% 60Finansējums kvalitātes piemaksām 147Kopā paredzētais finansējums 1 mēnesim, euro 20 170Paliek pāri finansējums 1 mēnesim, euro - 1 107Paliek pāri finansējums 4 mēnešiem, euro - 4 428

Ministrija veikusi izglītojamo skaita 2015.gada 1.septembrī prognozi un konstatējusi, ka izglītojamo skaits 2015.gada 1.septembrī, salīdzinot ar izglītojamo skaitu 2014.gada 1.septembrī varētu palielināties par 2384 izglītojamiem.Aprēķins:

Izglītojamo skaits 01.09.2014. pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs un speciālajās izglītības iestādēs, kas nav internātskolas – 196 789,

Apstiprinātais finansējums 2015.gadam minētajām izglītības iestādēm – 223 230 744 euro,

Izmaksas vienam izglītojamajam 2015.gadā – 1 134 euro.Izglītojamo skaita palielinājums 2015.gada 1.septembrī – 2 384Papildu nepieciešamais finansējums 2016.gadam – 2 384x1 134/3 =

901 152 euro.

Ministrija veikusi piecgadīgo un sešgadīgo izglītojamo skaita prognozi 2015.gada 1.septembrī un konstatējusi, ka izglītojamo skaits 2015.gada 1.septembrī, salīdzinājumā ar izglītojamo skaitu 2014.gada 1.septembrī varētu palielināties par 1 864 izglītojamiem.

Aprēķins:Piecgadīgo un sešgadīgo izglītojamo skaits 01.09.2014. – 37 836,Apstiprinātais finansējums 2015.gadam minētajām izglītības iestādēm

– 23 791 537 euro,Izmaksas vienam izglītojamajam 2015.gadā – 629 euro.Izglītojamo skaita palielinājums 2015.gada 1.septembrī – 1 864Papildu nepieciešamais finansējums 2016.gadam – 1864x629/3 = 390

819 euro.

Papildus norādām, ka 2014./2015.mācību gadā pedagogi ir ieguvuši kvalitātes pakāpes, kurām būtu jāparedz finansējums no 2015.gada 1.septembra. Kvalitātes pakāpes ieguvuši:3.pakāpe – 653 pedagogi


24

4.pakāpe – 26 pedagogi5.pakāpe – 4 pedagogi.Aprēķinot papildus finansējumu pieņemam, ka katrs pedagogs teorētiski strādā vienu likmi:Aprēķins:3.pakāpe653x50x1,2359 = 40 352x4= 161 408 euro, attiecīgi 2017.gadam – 484 224 euro4.pakāpe26x130x1,2359 = 4 177x4= 16 708 euro, attiecīgi 2017.gadam – 50 124 euro5.pakāpe4x170x1,2359x4= 840x4=3360 euro, attiecīgi 2017.gadam – 10 080 euroPapildus nepieciešamais finansējums pedagogu kvalitātes pakāpēm 2016.gada septembrim – decembrim – 181 476 euro, 2017.gadam 544 428 euro.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 10.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.61 28.§) 32.punktā noteikto pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no 2015.gada 1.septembra valsts budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ir rezervēts finansējums 2015.gada 4 mēnešiem kopā līdz 3 000 000 EUR, un

7. Cita informācija

Ministrija ir veikusi sociālo partneru priekšlikumu finansiālo novērtējumu:

Sociālo partneru priekšlikumu finansiālais novērtējums (finansiālā ietekme vērtēta kā papildus nepieciešamais finansējums jau aprēķinātajām papildus

finansējumam pedagogu darba samaksas jaunajam modelim)

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība

Finansiālā ietekme

mēnesim, euro

Finansiālā ietekme

gadam, euroIzglītības iestādes bibliotekāra amata alga700 euro

74 436 893 227

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu amata alga – 790;870;950

501 722 6 020 659


25

Visām izglītības iestādēm 1 direktora amata vienība

115 528 1 386 333

Interešu izglītības iestāžu pedagogu daļējai darba samaksai amata vienību skaitu aprēķina atbilstoši izglītojamo skaitam republikas pilsētās – uz katriem 15 izglītojamiem, novados – uz katriem 10 izglītojamiem: 1.-6.klasei 4 stundas, 7.-9.klasei – 2 stundas, 10.-12.klasei – 1 stunda

351 761 4 221 132

Valsts ģimnāzijām 10% piemaksa pie amata algas 125 240 1 502 880Paaugstināt skolotāju amata algu visām grupām – 870;930;990;1050

1 452 276 17 427 313

Latvijas izglītības vadītāju asociācijaVietnieku amata alga 12% mazākā kā direktoriem 964;1054;1143;1232;1321;1411;1500;1589;1679;

282 491 3 389 894

Latvijas lielo pilsētu asociācijaAmata alga skolotājiem 4.grupas izglītības iestādēs

198 088 2 377 054

Kopā 3 101 541 37 218 492

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Vienlaikus ar projektu jāveic grozījumi šādos Ministru kabineta noteikumos:1.Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi Nr. 135 „Noteikumi par kvalificētā personāla skaitu un nepieciešamo aprīkojumu vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs“;2. Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumi Nr.382 „Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība”.3. Ministru kabineta 20011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1036 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”.4. Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.655 ,,Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”.5. Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumi Nr.825 “Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība.”6. Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija noteikumi Nr.523 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas.”

2. Atbildīgā institūcija Izglītības un zinātnes ministrija


26


Anotācijas V sadaļa – projekts šīs jomas neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1. Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

30 novadu semināri izglītības iestāžu vadītājiem un vietniekiem, kā arī apspriedes un diskusijas.Projekts 2015.gada 24.aprīlī nosūtīts pirmajai apspriešanai sociālajiem un sadarbības partneriem un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem un speciālistiem.Projekts publicēts Izglītības un zinātnes ministrijas interneta vietnē mājas lapā (30.04.2015.).

2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Projekts apspriests un diskutēts ar pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem un izglītības speciālistiem, izglītības iestāžu vadītājiem un vietniekiem; ar arodbiedrību ,,Izglītības vadītāju asociācija”, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas lielo pilsētu asociāciju, Latvijas logopēdu asociāciju un Latvijas Skolu psihologu asociāciju, kā arī Latvijas Skolu Bibliotekāru biedrību.

3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Projekts pilnveidots atbilstīgi budžeta iespējām, pārskatot un palielinot izglītības iestādei izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo pedagogu amatu vienību skaitu.


VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, novadu un republikas pilsētu pašvaldības, kā arī privātās izglītības iestādes.

2. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts nerada nepieciešamību izveidot jaunas institūcijas vai likvidēt vai reorganizēt esošās.


Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

Valsts sekretāra vietniece –Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore,valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Līga Lejiņa


27

06.07.2015.7274M.Jansone, 67047973, [email protected].Āboliņa, 67047930, [email protected]ša, 67047858, [email protected]


mailto:[email protected]

28

Projekts

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

2015.gada Noteikumi Nr.______Rīgā (prot. Nr. .§)

Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma14.panta 3., 16., 22. un 24. punktu,

Vispārējās izglītības likuma 4.panta 3.1, 3.2 un 3.3 punktuProfesionālās izglītības likuma 7.panta 12.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:1.1. pedagogu darba samaksas kārtību, darba samaksas apmēru un

pedagogu darba slodzes lielumu;1.2. kārtību, kādā Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina un sadala

mērķdotāciju šādu pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai:1.2.1. vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, tai skaitā bērnu no piecu

gadu vecuma izglītošanā nodarbinātajiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem,

1.2.2. profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuri īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas;

1.2.3. interešu izglītības skolotājiem;1.3. kārtību, kādā valsts finansē pirmsskolas izglītības programmas bērniem

no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas un profesionālās izglītības programmas (izņemot profesionālās ievirzes izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas), kuras īsteno privātās izglītības iestādes;

1.4. kārtību, kādā ministrijas aprēķina valsts finansējumu padotības izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai.

1.5. kārtību, kādā Kultūras ministrija aprēķina un sadala:1.5.1. valsts budžeta dotāciju tās padotībā esošajām profesionālās vidējās

izglītības iestādēm;1.5.2. valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību profesionālās vidējās

izglītības iestādēm, kurām finansējumu piešķir no Kultūras ministrijas budžeta;


http://likumi.lv/ta/id/20243-visparejas-izglitibas-likums#p4

http://likumi.lv/ta/id/20243-visparejas-izglitibas-likums

http://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums#p14

http://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums

29

1.5.3. valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldības un citu dibinātāju izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas;

1.6. nozaru ministrijas, kas nav minētas 1.2. un 1.3. punktā, aprēķina un sadala valsts budžeta dotāciju to padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.

2. Kultūras ministrija šo noteikumu 1.5. apakšpunktā minēto dotāciju un mērķdotāciju aprēķina un sadala saskaņā ar šo noteikumu 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38. un 39.punktā minēto.

II. Darba slodze vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem

3. Pedagoga darba slodzē saskaņā ar viņa amata aprakstu iekļauj mācību stundu vadīšanu un to sagatavošanu, darbu ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām, kā arī līdzdalību izglītības iestādes attīstības veicināšanā.

4. Pedagoga darba slodzi plāno izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, nosakot darba pienākumus gada laikā atbilstoši šādai proporcijai:

4.1. vispārējās vidējās izglītības skolotājiem, vispārējās pamatizglītības skolotājiem, sākumizglītības skolotājiem un profesionālās izglītības skolotājiem:

4.1.1. mācību stundu vadīšana un sagatavošana – līdz 77 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;

4.1.2. darbs ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām – līdz 22 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;

4.1.3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – līdz 11 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;

4.2. pirmsskolas pedagogiem:4.2.1. rotaļnodarbību vadīšana un sagatavošana – līdz 70 procentiem no

apmaksāto stundu skaita gadā; 4.2.2. darbs ar izglītojamajiem pēc rotaļnodarbībām – līdz 20 procentiem no

apmaksāto stundu skaita gadā; 4.2.3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – līdz 10

procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;4.3. profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā skolotājiem:4.3.1. mācību stundu vadīšanai un sagatavošanai – līdz 85 procentiem no

apmaksāto stundu skaita gadā;4.3.2. individuālais darbs ar izglītojamajiem – līdz 10 procentiem no

apmaksāto stundu skaita gadā;4.3.3. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – līdz 5

procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;


30

4.4. profesionālās ievirzes sporta izglītības pedagogiem:4.4.1. nodarbību vadīšana un sagatavošana – līdz 85 procentiem no



procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;4.5. interešu izglītības pedagogiem: 4.5.1. nodarbību vadīšanai un sagatavošanai – līdz 80 procentiem no



procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;4.6. izglītības psihologiem un skolotājiem logopēdiem:4.6.1. nodarbību sagatavošana un vadīšana, darbs ar izglītojamajiem

individuāli un grupās – līdz 95 procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā;4.6.2. līdzdalība izglītības iestādes attīstības veicināšanā – līdz 10

procentiem no apmaksāto stundu skaita gadā.

5. Pagarinātās dienas grupas skolotāju vai pedagogu, kuri veic klases audzinātāja pienākumus vairākās klasēs (grupās), internāta, dienesta viesnīcas skolotāju, izglītības iestādes bibliotekāru, pedagogu karjeras konsultantu un sociālo pedagogu darba slodzes plānošanā nepiemēro šo noteikumu 4. punktu.

6. Pedagoga darba slodze nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā, neskaitot promesoša pedagoga aizvietošanu.

7. Vispārējās izglītības skolotājiem un profesionālās izglītības skolotājiem mācību stundu vadīšanai un sagatavošanai paredzēto minimālo laiku astronomiskajās stundās aprēķina, mācību stundu skaitu nedēļā reizinot ar koeficientu:

7.1. valodu un literatūras, matemātikas un profesionālās izglītības mācību priekšmetos (izņemot profesionālās ievirzes programmu mācību priekšmetus) – 1,2;

7.2. fizikas, ķīmijas, bioloģijas, dabaszinību un vēstures mācību priekšmetos – 1,13;

7.3. sociālo zinību, vizuālās mākslas, mūzikas, informātikas, mājturības un tehnoloģiju, ekonomikas, kulturoloģijas un sporta mācību priekšmetos – 1,07;

7.4. profesionālās ievirzes programmu mācību priekšmetos – 1,07;


31

III. Amata algas grupu un mēnešalgas noteikšanas kārtība vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem

8. Pedagoga amata alga atbilst vienai pedagoga amata vienībai, kuru aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai pedagoga slodzei stundās nedēļā un gadā.

9. Vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, interešu izglītības iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem un izglītības metodiķiem amata algu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulu.

10. Skolotāja amata algu aprēķina saskaņā ar 2.pielikuma 2.tabulu atbilstoši izglītības iestādes grupai.

11. Vispārējās izglītības iestādes grupu (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 12.punktā noteikto vidējo izglītojamo skaitu dalot ar šo noteikumu 13.punktā noteikto vidējo klašu/grupu komplektu skaitu, izņemot klašu/grupu komplektu skaitu vispārējās izglītības iestādēs, kurās ir atvērtas atsevišķas klases speciālās pamatizglītības programmās izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmās izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem:

11.1. 1.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē mazāks par 13;11.2. 2.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē no 13,bet mazāks par 19;11.3. 3.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē no 19, bet mazāks par 25;11.4. 4.grupā – vidējais izglītojamo skaits klasē 25 vai vairāk.

12. Vidējo izglītojamo skaitu 11.punktā minētajās iestādēs aprēķina, izmantojot formulu:

Vsk = S1×5+S2×3+ S3×4 12, kur

Vsk – vidējais izglītojamo skaits kārtējā gadā vispārējās izglītības iestādē;S1 - Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – sistēma) kārtējā gada

1.janvārī reģistrēto izglītojamo skaits;S2 - sistēmā kārtējā gada 27.maijā reģistrēto izglītojamo skaits;S3 - sistēmā kārtējā gada 10.jūlijā reģistrēto izglītojamo skaits.


http://likumi.lv/doc.php?id=195578#piel1

32

13. Vidējo klašu/grupu komplektu skaitu šo noteikumu 11.punktā minētajās izglītības iestādēs aprēķina, kārtējā gada 1.janvārī, 27.maijā un 10.jūlijā sistēmā reģistrēto klašu/grupu komplektu skaitu summējot un dalot ar trīs.

14. Valsts, pašvaldības un privātajās profesionālās izglītības iestādēs (izņemot Kultūras ministrijas padotības profesionālās vidējās izglītības iestādes un pašvaldību profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurām finansējumu piešķir no Kultūras ministrijas budžeta, un pašvaldību un privātās profesionālās ievirzes izglītības iestādes) profesionālās izglītības skolotāja amata algas lielumu nosaka saskaņā ar 2.pielikuma 2.tabulu atbilstoši izglītības iestādes vidējam izglītojamo skaitam gadā, kas tiek finansēti no valsts budžeta:

14.1. 1.grupā – vidējais izglītojamo skaits iestādē mazāks par 300;14.2. 2.grupā – vidējais izglītojamo skaits iestādē no 300, bet mazāks par

500;14.3. 3.grupā – vidējais izglītojamo skaits iestādē no 500, bet mazāks par

800;14.4. 4.grupā – vidējais izglītojamo skaits iestādē 800 vai vairāk.

15. Vidējo izglītojamo skaitu šo noteikumu 14.punktā minētajās iestādēs aprēķina, izmantojot formulu:

Vsk = S1×5+S2×4+ S3×3 12, kur

Vsk – vidējais izglītojamo skaits profesionālās izglītības iestādē;S1 - sistēmā kārtējā gada 1.janvārī reģistrēto izglītojamo skaits;S2 - sistēmā kārtējā gada 27.maijā reģistrēto izglītojamo skaits.S3 - sistēmā kārtējā gada 1.oktobrī reģistrēto izglītojamo skaits.

16. Pirmskolas izglītības pedagoga amata algu nosaka saskaņā ar 2.pielikuma 2.tabulu atbilstoši pirmskolas izglītības iestādes grupai, kuru nosaka, sistēmā kārtējā gada 10.jūlijā reģistrēto izglītības iestādes izglītojamo skaitu pirmskolas izglītības programmā dalot ar grupu skaitu izglītības iestādē:

16.1. 1.grupā – vidējais izglītojamo skaits grupā mazāks par 10;16.2. 2.grupā – vidējais izglītojamo skaits grupā no 10, bet mazāks par 20;16.3. 3.grupā – vidējais izglītojamo skaits grupā 20 vai vairāk.

17. Profesionālās ievirzes izglītības iestādēs un Kultūras ministrijas padotības profesionālās vidējās izglītības iestādēs profesionālās izglītības skolotāja un profesionālās ievirzes skolotāja amata algu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 3.tabulu.


33

18. Pedagogu, izņemot šo noteikumu 9., 10., 16. un 17.punktā minētos, amata algu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 4 .tabulu.

19. Vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogiem un interešu izglītības skolotājiem, kuriem tarifikācijā ir noteikta darba slodze nedēļā, mēnešalgu aprēķina pēc šādas formulas:

M = A × st : sl, kurM - mēnešalga, A – amata alga, st – darba stundu skaits nedēļā, sl – darba slodze nedēļā, kas atbilst vienai amata vienībai.

20. Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem (izņemot šo noteikumu 17.punktā minētos), kuriem tarifikācijā ir noteikta darba slodze gadā, mēnešalgu aprēķina pēc šādas formulas:

M = A × st : st, kurM - mēnešalga, A – amata alga, st – darba stundu skaits gadā, sl – darba slodze gadā, kas atbilst vienai amata vienībai.

21 Izglītības iestādes vadītāja mēnešalgu no kārtējā gada 1.septembra līdz nākamā gada 31.augustam nosaka izglītības iestādes dibinātājs atbilstoši šo noteikumu 12.punktā noteiktajam vidējam izglītojamo skaitam. Profesionālās izglītības iestādes vadītāja mēnešalgu no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 30.septembrim nosaka izglītības iestādes dibinātājs atbilstoši šo noteikumu 15.punktā noteiktajam vidējam izglītojamo skaitam.

22. Pedagogu mēnešalgu no kārtējā gada 1.septembra līdz nākamā gada 31.augustam nosaka izglītības iestādes vadītājs. Izglītības iestādē starpība starp zemāko un augstāko pedagogu amata algu nedrīkst pārsniegt piecus procentus no izglītības iestāžu grupai noteiktās skolotāja amata algas.

23. Iestādes vadītājs veic tarifikāciju uz 1.septembri saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Tarifikācijā norāda katra pedagoga slodzi, kā arī vakanto pedagogu amatu vienību skaitu atbilstoši izglītības programmas mācību priekšmetu stundu plānam, mācību-treniņu nodarbību plānam un pedagogam noteiktajiem amata pienākumiem. Ja pedagoga mēneša darba samaksas noteikšanas kritēriji mainās, veic pedagoga darba pārtarifikāciju.

24. Lai nodrošinātu tarifikācijas atbilstību piešķirtajai valsts budžeta mērķdotācijai un dotācijai, izglītības iestādes vadītājs atbilstoši izglītības iestādes padotībai saskaņo tarifikāciju ar izglītības iestādes dibinātāju vai tā noteikto kompetento iestādi.




34

25. Vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības iestāžu direktori un viņu vietnieki, struktūrvienību vadītāji izglītības jomā, izglītības metodiķi, sporta organizatori, izglītības iestāžu bibliotekāri, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, viņu vietnieki un metodiķi, kuru darba slodze atbilst vienai amata vienībai, savu amata pienākumu ietvaros var veikt pedagoga darbu līdz septiņām stundām nedēļā, nesaņemot par to papildu samaksu, izņemot gadījumus, kad tiek veikta promesoša skolotāja aizvietošana.

26. Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuri nepilnu laiku piedalās izglītības programmas īstenošanā, var piemērot stundu atalgojumu. Stundas izmaksu aprēķina, dalot pedagoga amata algu ar amata vienībai noteikto stundu skaitu attiecīgajā mēnesī.

27. Par promesoša pedagoga aizvietošanu pedagogs saņem papildu samaksu atbilstoši papildus nostrādātajam stundu skaitam mācību stundu vadīšanā un sagatavošanā, kā arī sniedzot atbalstu izglītojamajiem.

28. Par darba apjoma palielināšanu, veicot papildu pedagoģisko darbu, iestādes darba samaksas fonda ietvaros var noteikt piemaksu līdz 30 procentu apmērā no amata algas vai stundas izmaksas, kas noteikta papildu darba veicējam.

29. Ņemot vērā katra pedagoga personisko darba ieguldījumu, viņu var prēmēt vai piešķirt naudas balvu, izmantojot ietaupītos valsts budžeta līdzekļus darba samaksai. Izglītības iestāžu vadītājiem paredzētās naudas balvas vai prēmijas apmērus nosaka izglītības iestādes dibinātājs. Pārējiem pedagogiem – iestādes vadītājs saskaņā ar izglītības iestādē apstiprināto valsts finansējuma sadales kārtību, kas ietver naudas balvas vai prēmijas piešķiršanas kārtību.

30. Pedagogiem, kuriem ir piešķirta profesionālās darbības 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpe un kas reģistrēta sistēmā uz kārtējā gada 1.septembri, nosaka piemaksu attiecīgi 50,00 euro, 130,00 euro un 170,00 euro apmērā par vienu pedagoga amata vienību proporcionāli tarificētajai slodzei. Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem izglītības jomā, izglītības metodiķiem, sporta organizatoriem, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem un metodiķiem, izglītības iestāžu bibliotekāriem minēto piemaksu par pedagoģisko darbu nosaka proporcionāli viņiem tarificētajai skolotāja slodzei (atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajam).

IV. Vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogu amata vienību skaita aprēķināšana mērķdotācijas un dotācijas apmēra

noteikšanaiIZMAnot_060715_darbasam; Ministru kabineta noteikumu projekta “Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

35

31. Skolotāju amata vienību skaitu katrai izglītības iestādei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

AV=∑ (P × K )× I

R ×G ×T, kur

AV – skolotāju amata vienību skaits izglītības iestādē;P – normētais izglītojamo skaits izglītības pakāpē, kuru iegūst, vidējam izglītojamo skaitam piemērojot šo noteikumu 32., 33., 34. un 35.punktā minētos izglītības programmu koeficientus;K – vidējais vienam izglītojamajam paredzētais mācību stundu skaits nedēļā atbilstoši izglītības pakāpei;I – mācību stundas ilguma koeficients;R – izglītojamo/skolotāju proporcija;G – skolotāja darba slodze nedēļā;T – vidējā mācību stundu skaita attiecība pret apmaksāto stundu skaitu vienā skolotāja amata vienībā.

32. Nosakot normēto izglītojamo skaitu izglītības pakāpē (P), izglītojamo skaitam piemēro papildu koeficientus šādām izglītības programmām:

32.1. izglītojamo skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmas speciālajās izglītības iestādēs, – koeficientu 1,8;

32.2. izglītojamo skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmas vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības klasēs (grupās) vai integrēti, – koeficientu 2;

32.3. izglītojamo skaitam vakara (maiņu) vispārējās izglītības programmās piemēro koeficientu 0,75;

32.4. izglītojamo skaitam neklātienes (tai skaitā – tālmācības) vispārējās izglītības programmās piemēro koeficientu 0,5;

32.5. pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programmās, matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmās, kā arī profesionāli orientētā virziena programmās (izņemot mūzikas programmas) ar padziļinātu mācību priekšmeta apguvi piemēro koeficientu 1,2;

32.6. pamatizglītības profesionāli orientēta virziena programmās ar padziļinātu mūzikas apguvi piemēro koeficientu 1,3;

32.7. pamatizglītības pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmās piemēro koeficientu 1,2;

32.8. ilgstoši slimojošajiem izglītojamajiem paredzētajās vispārējās pamatizglītības programmās, kuras īsteno slimnīcās, iepriekšējā gada izglītojamo vidējam skaitam, ko pašvaldība uz kārtējā gada 1.septembri iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā, piemēro koeficientu 0,81;

32.9. eksterņiem piemēro koeficientu 0,08.


36

33. Profesionālās vidējās izglītības mākslas programmām (izņemot Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās programmas) skolotāju amata vienību aprēķinā izglītojamo skaitam piemēro koeficientu 1,27.

34. Pedagoģiskās korekcijas programmām profesionālās izglītības iestādēs skolotāju amata vienību aprēķinā izglītojamo skaitam piemēro koeficientu 1,48.

35. Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām izglītības iestādēm skolotāju amata vienību aprēķinā izglītojamo skaitam piemēro papildu koeficientus šādām izglītības programmām:

35.1. profesionālās vidējās izglītības mākslas programmām – 2,2;35.2. profesionālās vidējās izglītības mūzikas programmām – 3,16;35.3. profesionālās vidējās izglītības teātra un dejas programmām – 2;35.4. profesionālās ievirzes mākslā, mūzikā, teātrī un dejā izglītības

programmām – 1,3.

36. Vidējo vienam izglītojamajam paredzēto mācību stundu skaitu nedēļā (K) atbilstoši izglītības pakāpei un izglītības programmai nosaka saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

37. Vidējās izglītojamo/skolotāju proporcijas (R) sadalījums ir šāds:37.1. vispārējās izglītības iestādēs (izņemot pirmskolas, speciālās izglītības

iestādes un valsts dibināto sociālās korekcijas izglītības iestādi) – no 1:6 līdz 1:16, atbilstoši formulai: R = 2,997×Vsk

0,24, kur Vsk – vidējais izglītojamo skaits skolā;37.2. speciālajās izglītības iestādēs - 1:6;37.3. pirmskolas izglītības iestādēs/grupās, kas īsteno pirmsskolas izglītības

programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai:

37.3.1. novados - 1:7;37.3.2. republikas pilsētās – 1:10,35;37.4. profesionālās izglītības iestādēs, izņemot izglītojamo skaitu vispārējās

izglītības programmās: 37.4.1. 1:12, ja vidējais izglītojamo skaits iestādē mazāks par 300; 37.4.2. 1:13, ja vidējais izglītojamo skaits iestādē no 300, bet mazāks par

500; 37.4.3. 1:14, ja vidējais izglītojamo skaits iestādē no 500 bet mazāks par

800; 37.4.4. 1:15, ja vidējais izglītojamo skaits iestādē 800 vai vairāk;

37.5. Kultūras ministrijas padotības iestādēs un pašvaldības profesionālās vidējās izglītības iestādēs, kurām finansējumu piešķir no Kultūras ministrijas budžeta, vidējās izglītojamo/skolotāju proporcijas sadalījumu nosaka šo noteikumu 5. pielikumu;


37

37.6. pašvaldību un privāto dibinātāju profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas programmu vidējās izglītojamo/skolotāju proporcijas sadalījums ir saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas;

37.7. valsts dibinātajā sociālās korekcijas izglītības iestādē – 1:3.

38. Stundas ilguma koeficients (I) izsaka mācību stundas ilguma attiecību pret astronomisko stundu 40/60 = 0,667 vai bērnu no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai rotaļnodarbības ilguma attiecību pret astronomisko stundu un izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem 30/60=0,5.

39. Mācību priekšmetu stundu vidējo procentuālo attiecību (P) aprēķina, vidējo mācību priekšmetu stundām paredzēto darba stundu skaitu dalot ar skolotāju amata vienībai atbilstošo darba stundu skaitu:

39.1. vispārējās un profesionālās izglītības programmās (izņemot profesionālās ievirzes izglītības programmas) – 22/36=0,611;

39.2. bērnu no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai sagatavošanai – 25,2/36=0,7;

39.3. profesionālās ievirzes izglītības programmās mākslā, mūzikā un dejā skaitu – 28/36= 0,777;

39.4. profesionālās izglītības programmās mākslā, mūzikā un dejā – 22/36= 0,611.

40. Pārējo pedagogu amata vienību skaitu (izņemot šo noteikumu 31.punktā minēto), nosaka saskaņā ar:

40.1. vispārējās izglītības iestādei – 6.pielikuma 1.tabulu;40.2. profesionālās izglītības iestādei – 6.pielikuma 2.un 3.tabulu,40.3. speciālās izglītības iestādei – 6.pielikuma 4.tabulu,40.4. internātskolai – 6.pielikuma 5.tabulu;40.5. valsts dibinātai sociālās korekcijas izglītības iestādei - 6.pielikuma 6.tabulu.

41. Skolotāju amata vienību skaitu aprēķina atsevišķi izglītības iestādes struktūrvienībai, kas izveidojusies izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā un īsteno pamatizglītības pirmā posma (1. – 6. klase) izglītības programmu.

42. Izglītības iestādēm, kurās 1. un 2.klasē skolēnu skaits ir vairāk par 28 skolēniem, aprēķinot mācību priekšmetu skolotāju amata vienības, katrai no klasēm papildus aprēķina septiņas mācību stundas, lai nodrošinātu vienlaikus otra pedagoga darbu klasē latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā.


38

43. Pedagogu amata vienību skaitu speciālās pirmskolas izglītības iestādēs/ grupās bērniem līdz piecu gadu vecumam nosaka, izmantojot bērnu/ pedagogu proporciju 1:6.

V. Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts finansējumu pašvaldību un privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai

44. Veicot mērķdotācijas un dotācijas aprēķinus, ministrijas ņem vērā:44.1. šo noteikumu 9., 10., 14., 16., 17., 18.punktā noteiktās pedagogu

amatalgas;44.2. šo noteikumu 30.punktā noteikto finansējumu pedagogu profesionālās

darbības kvalitātes piemaksām;44.3. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

45. Ministrijas nosaka dotācijas apmēru privātai izglītības iestādei, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai un akreditētas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas.

46. Privātā izglītības iestāde, kas īsteno profesionālās izglītības programmas saņem dotāciju, ja tā līdz kārtējā gada 30. aprīlim ir noslēgusi līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgās nozares ministriju par valsts noteikto finansēto vietu skaitu.

47. Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina mērķdotācijas apmēru:47.1. katrai pašvaldības vispārējās izglītības iestādei pedagogu (izņemot

izglītojamo no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu) darba samaksai, atbilstoši pedagogu amata vienību (izglītības iestādes vadītāja, viņa vietnieku, metodiķu valsts ģimnāzijās un skolotāju) skaitam;

47.2. katrai pašvaldībai:47.2.1. atbilstoši skolotāju logopēdu, izglītības psihologu, izglītības iestādes

bibliotekāru un pedagogu karjeras konsultantu amata vienību skaitam;47.2.2. izglītojamo no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto

pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai;47.2.3. piemaksām par iegūto pedagogu profesionālās darbības kvalitātes

pakāpi;47.2.4. ilgstoši slimojošo izglītojamo skolotāju darba samaksai

pašvaldībām, kuru izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmas slimnīcās;

47.2.5. papildu finansējumu līdz diviem procentiem no kopējās pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas prombūtnē esošu pedagogu aizvietošanai, ilgstoši


39

slimojošu izglītojamo mācīšanai, reemigrējošo un imigrējošo izglītojamo atbalstam latviešu valodas apguvei;

47.2.6. interešu izglītības pedagogu darba samaksai.

48. Interešu izglītības pedagogu daļējai darba samaksai amata vienību skaitu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 12.punktā noteiktajam vidējam izglītojamo skaitam attiecīgajā administratīvajā teritorijā, klātienes vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs republikas pilsētās uz katriem 15 izglītojamajiem, novados – uz katriem 12 izglītojamajiem:

48.1. 1. – 6.klasē – 3 stundas nedēļā;48.2. 7. – 9. klasē – 2 stundas nedēļā;48.3. 10. – 12.klasē – 1 stunda nedēļā.49. Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina un sagatavo:49.1. atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam budžeta projektu par

mērķdotāciju pašvaldībām nākamajam budžeta gadam, norādot:49.1.1. finansējuma apmēru periodam no 1.janvāra līdz 31.augustam

sadalījumā pa pašvaldībām;49.1.2. finansējuma apmēru periodam no 1.septembra līdz 31.decembrim

valsts budžeta likumā kā nesadalīto finansējumu, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 11.,12.,13.,14.,15.,16.,30.,31.,40.,42.,43. un 48.punktam par iepriekšējo budžeta gadu un, ņemot vērā demogrāfisko prognozi, kas iegūta, izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes;

49.2. atbilstoši Saeimā pieņemtajam ikgadējam valsts budžeta likumam:49.2.1. apstiprinātās mērķdotācijas sadalījumu pa izglītības iestādēm

pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām periodam no 1.janvāra līdz 31.augustam, un iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā;

49.2.2. apstiprināšanai Ministru kabinetā nesadalīto finansējumu sadalījumā pa pašvaldībām un izglītības iestādēm – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām kārtējam budžeta gadam no 1.septembra līdz 31.decembrim.

50. Pašvaldības mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai atbilstoši noteiktajam mērķim atver jaunu vai norāda esošu kontu Valsts kasē.

51. Rīkojumu par dotācijas sadali privātajām izglītības iestādēm izdod izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs, un Izglītības un zinātnes ministrija vai attiecīgās nozares ministrija saskaņā ar finansēšanas plānu pārskaita finansējumu konkrētai izglītības iestādei uz kontu Valsts kasē.

52. Novadu un republikas pilsētu pašvaldības sadarbībā ar sabiedrības pārstāvjiem izstrādā un apstiprina mērķdotācijas sadales kārtību izglītības


40

psihologu, skolotāju logopēdu, izglītības iestāžu bibliotekāru, pedagogu karjeras konsultantu (izņemot speciālās izglītības iestādes), ilgstoši slimojošu izglītojamo skolotāju, interešu izglītības pedagogu darba samaksai, kā arī prombūtnē esošu pedagogu aizvietošanai un atbilstoši šai kārtībai sadala mērķdotāciju izglītības iestādēm.

53. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina pedagogu amata vienību sadali un darba samaksas aprēķinu piešķirtā finansējuma ietvaros.

54. Ja izglītības iestāde sistēmā sniegusi nepatiesas ziņas par izglītojamo skaitu, kā arī nepamatoti izlietojusi pedagogu darba samaksai paredzēto finansējumu, un tās rīcība apstiprināta finanšu vai izglītības kvalitātes uzraudzības institūciju aktos vai atzinumos, izglītības iestādes dibinātājs 30 dienu laikā atmaksā valsts budžetā nepamatoti izlietoto finansējumu.

55. Pašvaldības sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu iepriekšējā budžeta gadā atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumam un līdz 15.janvārim ievada to Valsts kases informācijas sistēmā “Valsts budžeta un pašvaldību budžeta pārskati”.

56. Privātā izglītības iestāde līdz kārtējā gada 15.janvārim un 15.septembrim Izglītības un zinātnes ministrijā vai attiecīgās nozares ministrijā iesniedz pārskatu par dotācijas izlietojumu atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumam.

57. Ja šo noteikumu 55. un 56.punktā minētajā pārskatā uzrādītais atlikums budžeta gada beigās pārsniedz divus procentus no piešķirtā finansējuma apjoma iepriekšējā budžeta gadā, tad par šī atlikuma apmēru samazina finansējumu nākamajam budžeta gadam.

58. Privātai izglītības iestādei Izglītības un zinātnes ministrija vai attiecīgās nozares ministrija:

58.1. pārtrauc dotācijas izmaksu, ja:58.1.1. ir anulēta pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības

programmas akreditācija vai beidzies tās termiņš,58.1.2. ir anulēta attiecīgās programmas īstenošanai izsniegtā licence vai

beidzies tās derīguma termiņš,58.2. pieprasa 30 dienu laikā atmaksāt valsts budžetā pedagogu

atalgojumam nepamatoti izlietoto finansējumu.

VI. Pedagogu darba slodzes, mēneša darba algas likmes un mēneša darba algas noteikšanas kārtība augstskolā un koledžā


41

59. Pedagogam augstskolā vai koledžā darba samaksas kārtību un darba slodzē ietveramos pienākumus nosaka attiecīgi augstskolas senāts vai koledžas padome, ievērojot šo noteikumu 1.pielikumā noteikto darba slodzes lielumu.

60. Zemāko mēneša darba algas likmi augstskolā pedagogam nosaka saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikuma 1.tabulu.

61. Koledžu direktoriem, viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem un pedagogiem, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu, zemāko mēneša darba algas likmi nosaka saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikuma 2.tabulu.

62. Koledžas vadītāja mēneša darba algu atbilstoši faktiskajam izglītojamo skaitam nosaka katru gadu pēc stāvokļa uz 1.oktobri.

63. Augstskolas dibināto izglītības iestāžu vadītājiem mēneša darba algu atbilstoši faktiskajam izglītojamo skaitam katru gadu pēc stāvokļa uz 1.oktobri nosaka attiecīgā augstskola.

VII. Noslēguma jautājumi

64. Šo noteikumu 32.5. un 32.6. apakšpunktā minētās programmas, kuru īstenošana un finansēšana uzsākta līdz 2014.gada 1.septembrim, turpina finansēt no mērķdotācijas, ja izglītības iestāde līdz kārtējā gada 31.martam ir iesniegusi ministrijā licencētu pamatizglītības programmu ar atbilstošu mācību priekšmetu stundu plānu, informāciju par apmaksājamo stundu skaitu, prognozējamo skolēnu skaitu, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamajiem resursiem. Ministrija izvērtē un atzīmē apstiprinātās programmas sistēmā līdz kārtējā gada 10.jūlijam.

65. Atzīt par spēku zaudējušiem: 65.1. Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumus Nr.1616

„Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai” (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr., 2010, 138.nr.; 2011, 131., 205.nr.; 2012, 133.nr.; 2013, 100., 169.nr.; 2014, 137.nr);

65.2. Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija noteikumus Nr.523 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas” (Latvijas Vēstnesis, 2011, 105.nr.; 2013, 188.nr.; 2014, 162.nr.);

65.3. Ministru kabineta 2014.gada 1.jūlija noteikumus Nr.371 “Kārtība, kādā valsts finansē pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai un pamatizglītības un vispārējās




42

vidējās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes” (Latvijas Vēstnesis, 2014, 133., 241.nr.);

65.4. Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumus Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2009, 121., 168.nr.; 2010, 137.nr.; 2011, 131.nr.; 2012, 133.nr.; 2013, 169.nr.; 2014, 137.nr.).

66. No pašvaldības budžeta un privāto izglītības iestāžu dibinātāju finansēto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajam ievieš pakāpeniski budžetā pieejamā finansējuma ietvaros līdz 2017.gada 1.septembrim.

67. Noteikumi stājas spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Ministru Laimdota Straujuma


Iesniedzējs:


Vizē: Valsts sekretāra vietniece –Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore,valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Līga Lejiņa

06.07.2015.3905A.Āboliņa, 67047930, [email protected], [email protected], 67047973, [email protected]ša67047858, [email protected]


mailto:[email protected]

43

1.pielikumsMinistru kabineta

2015.gada___.__________ noteikumiem Nr.____

Pedagogu darba slodze, kas atbilst darba samaksai mēnesī par vienu amata vienību

Nr.p.k. Amata nosaukumsDarba slodze (astronomiskajās) stundāsnedēļā gadā

1.

Vispārējās vidējās izglītības skolotājs, vispārējās pamatizglītības skolotājs, sākumizglītības skolotājs, pirmsskolas izglītības skolotājs, koncertmeistars izglītības iestādē, skolotājs logopēds, izglītības psihologs, speciālais pedagogs vispārējās izglītības iestādē, sporta treneris izglītības iestādē, interešu izglītības skolotājs, pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājs, pirmsskolas izglītības sporta skolotājs, izglītības psihologs, sociālais pedagogs, pedagoga palīgs.Profesionālās izglītības skolotājs, profesionālās ievirzes skolotājs. Baletmeistars horeogrāfijas profesionālās izglītības iestādēSpeciālās izglītības skolotājs speciālās izglītības klasē vai grupā, kas paredzēta izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, redzes traucējumiem, valodas traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem vai jauktiem attīstības traucējumiem un ilgstoši slimojošiem izglītojamajiem, kuriem nepieciešami īpaši mācīšanas un audzināšanas apstākļi (ilgstoša ārstēšanās mājās vai slimnīcā), ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, speciālais pedagogs speciālās izglītības klasē vai grupā.

36 1584

2.

Izglītības iestādes vadītājs, izglītības iestādes vadītāja vietnieks, struktūrvienības vadītājs, izglītības metodiķis, pirmsskolas izglītības metodiķis, sporta organizators izglītības iestādē, arodmācības (amatmācības) skolotājs, pagarinātās dienas grupas skolotājs, internāta skolotājs vispārējās un speciālās izglītības iestādē, dienesta viesnīcas skolotājs, izglītības iestādes bibliotekārs, skolotājs mentors, pedagogs karjeras konsultants

40 1760

3.Lektors, asistents un koncertmeistars augstākās izglītības iestādē

600–1000


44

4.Profesors, asociētais profesors, docents augstākās izglītības iestādē

600–1000

5. Lektors, asistents koledžā 840–10006. Docents koledžā 840–1000

Iesniedzējs: Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile


06.07.2015.252M.Jansone, 67047973, [email protected].Āboliņa, 67047930, [email protected]


45



Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības (tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības) un interešu izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju amata

algas 1.tabula

Nr.p.k.

Pedagoga amata (profesijas) nosaukums

Amata alga euro

1. Izglītības iestādes vadītājs, kurā ir šāds vidējais izglītojamo skaits, kā arī arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītājs izglītības iestādē (koledžas struktūrvienībā), kurā ir šāds izglītojamo skaits:

1.1. 2601 un vairāk 24801.2. no 2401 līdz 2600 23801.3. no 2201 līdz 2400 22801.4. no 2001 līdz 2200 21801.5. no 1801 līdz 2000 20801.6. no 1601 līdz 1800 19801.7. no 1401 līdz 1600 18801.8. no 1201 līdz 1400 17801.9. no 1001 līdz 1200 16801.10. no 701 līdz 1000 15801.11. no 501 līdz 700 14801.12. no 301 līdz 500 13801.13. no 151 līdz 300 12801.14. no 101 līdz 150 11801.15. līdz 100 1080

2. Izglītības iestādes vadītāja vietnieks, struktūrvienības vadītājs izglītības iestādes mācību vietā, kas atrodas citā adresē, izglītības metodiķis, pirmsskolas izglītības metodiķis, profesionālās izglītības iestādes teritoriālās struktūrvienības vadītājs, kurā ir šāds vidējais izglītojamo skaits, kā arī arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītāja vietnieks izglītības iestādē (koledžas struktūrvienībā), kurā ir šāds izglītojamo skaits:

2.1. 2601 un vairāk 16002.2. no 2401 līdz 2600 15002.3. no 2201 līdz 2400 14502.4. no 2001 līdz 2200 14002.5. no 1801 līdz 2000 13502.6. no 1601 līdz 1800 13002.7. no 1401 līdz 1600 12502.8. no 1201 līdz 1400 12002.9.. no 1001 līdz 1200 11502.10. no 701 līdz 1000 11002.11. no 501 līdz 700 10502.12. no 301 līdz 500 1000


46

2.13. no 151 līdz 300 9502.14. no 101 līdz 150 9002.15. līdz 100 850

*Speciālo izglītības iestāžu un internātskolu vadītāju un vietnieku amata algu nosaka vienu pakāpi augstāk.**Profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu struktūrvienību vadītājiem, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem un metodiķiem amata algu nodrošina iestādes dibinātājs.***Profesionālās izglītības kompetenču centru (turpmāk – PIKC) vadītājiem, viņu vietniekiem, profesionālās izglītības iestādes teritoriālās struktūrvienības vadītājiem nosaka piemaksu 10 procentu apmērā no amata algas.

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolotāju amata alga par amata vienību valsts budžeta finansējuma aprēķināšanai

2.tabula

Izglītības iestāžu grupa 1. 2. 3. 4.Amata alga par amata vienību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs (euro)

760 830 940 1000

Amata alga par amata vienību pirmskolas izglītības iestādēs (euro)

600 680 760 -

*Speciālo izglītības iestāžu un speciālās izglītības programmu klasēs (grupās) vispārējās izglītības iestādēs skolotāju amata algu par amata vienību nosaka vienu pakāpi augstāk.**Skolotājiem, kuri vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmu īsteno ieslodzījuma vietās, amata algu par amata vienību nosaka viena pakāpes augstāk.***PIKC skolotājiem nosaka piemaksu 10 procentu apmērā no amata algas.

Profesionālās vidējās izglītības skolotāja mākslā, mūzikā un dejā, profesionālās ievirzes sporta izglītības skolotāja, profesionālās ievirzes skolotāja mākslā, mūzikā un dejā amata

alga

3.tabula

N.p.k. Pedagoga amatsAmata alga par amata vienību (euro)

1. Profesionālās ievirzes sporta izglītības skolotājs 7602. Profesionālās ievirzes izglītības skolotājs mākslā, mūzikā

un dejā760

3. Profesionālās izglītības skolotājs mākslā, mūzikā un dejā Kultūras ministrijas padotības izglītības iestādē un profesionālās ievirzes sporta izglītības skolotājs

900

4. Profesionālās izglītības skolotājs Kultūras ministrijas 1000


47

padotības izglītības iestādē, kas ir ieguvusi PIKC statusu, sporta treneris Izglītības un zinātnes ministrijas padotības vispārējās izglītības iestādē

Pedagogu (izņemot šī pielikuma 1.,2. un 3.tabulā minētos) amata alga par amata vienību 4.tabula

N.p.k. Pedagoga amatsAmata alga par

amata vienību (euro)1. Skolotājs logopēds 7602. Izglītības psihologs 7603. Izglītības iestādes bibliotekārs 5504. Pedagogs karjeras konsultants 7605. Sporta organizators 7606. Interešu izglītības skolotājs 7607. Dienesta viesnīcas skolotājs 5508. Internāta skolotājs 5509. Speciālais pedagogs 76010. Sociālais pedagogs 76011. Pedagoga palīgs 550*PIKC pedagogiem nosaka piemaksu 10 procentu apmērā no amata algas.







Izglītības iestāžu pedagogu tarifikācijas veidlapaAPSTIPRINU

____________________________

20___.gada_____________________(Izglītības iestādes nosaukums)Pedagogu tarifikācija Nr.____

(finansējuma avots)

20___.gada________________________

N.p.k.

Vārds, uzvārds, personas

kodsAmats

Amata alga, EUR

Mācību priekšmeti u.c.

izglītības programmā paredzētās nodarbības

Izglīto-jamo grupa

Mācību stundu

(nodarbību)

skaits

Darba stundas nedēļā/gadā** Darba samaksa

par stundām,

EUR


Darba samaksa

par amatu, EUR

Piemaksa par darba kvalitātes

pakāpi

Darba samaksa,

EUR

PiezīmesMācību

stundu koeficie

nts

Mācību stundu

vadīšanai un

sagatavošanai

Darbam ar izglītojamajiem individuāli un

grupās pēc mācību stundām

Līdzdalībai izglītības iestādes attīstības

veicināšanā

Kopā Citas piemak

sas

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19

*Ja nenorāda stundu skaitu no 8. līdz 11.ailei, tad ievelk svītru.**Darba stundas gadā norāda profesionālās izglītības iestādes.

Sagatavotājs _____________________________________________ (vārds, uzvārds un tālrunis)

SASKAŅOTS

_______________________


49

20___.gada_________________



06.07.2015.169M.Rozenštoka67047792, [email protected]




Vidējais vienam izglītojamajam paredzētais mācību stundu skaits nedēļā atbilstoši izglītības pakāpei un izglītības programmai

Nr. Programma Izglītības pakāpe vai izglītības veids

1.– 6.klaseStundu skaits izglītības programmā, mācību stundu plānā/klašu skaits – 6

7. – 9.klaseStundu skaitsizglītības programmā, mācību stundu plānā/klašu skaits – 3

10. – 12.klaseStundu skaitsizglītības programmā, mācību stundu plānā/klašu skaits – 3

1. Vispārējās izglītības programmā 153/6 = 25,50 100/3 = 33,33 108/3 = 36

2. Speciālās izglītības programmā

2.1. izglītojamajiem ar redzes traucējumiem

153/6 + 10 = 35,50

100/3 + 8 = 41,33 108/3 + 7 = 43

2.2. izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem

153/6 + 18 = 43,50

100/3 + 9 = 42,33 108/3 + 7 = 43

2.3. izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem

153/6 + 14 = 39,50

100/3 +14 = 47,33

108/3 + 7 = 43

2.4. izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām

153/6 + 5 = 30,50

100/3 + 3 = 36,33 -

2.5. izglītojamajiem ar valodas traucējumiem

153/6 +11 = 36,50

100/3 + 8 = 41,33 -

2.6. izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem

153/6 + 7 = 32,50 100/3 + 3 = 36,33 -

2.7. izglītojamajiem ar garīgās veselības traucējumiem

153/6 + 6 = 31,50

100/3 + 2 = 35,33 -

2.8. izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem

153/6 + 6 = 31,50

100/3 + 2 = 35,33 -

2.9. izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem

153/6 + 8 = 33,50

100/3 + 7 = 40,33 108/3 + 7 = 43Izglītības programmas īstenošanai papildu laikā

3. Pirmsskolas izglītības programmā 22 rotaļnodarbības

4. Profesionālās izglītības programmā

37 mācību stundas, izņemot profesionālās pamatizglītības pirmā kvalifikācijas līmeņa programmās - 34 stundas

5. Profesionālās ievirzes izglītības programmās mākslā, mūzikā un dejā

10 mācību stundas


51



06.07.2015.311M.Jansone, 67047973, [email protected]štoka, 67047930, [email protected]


52



Vidējās izglītojamo/skolotāju proporcijas sadalījums Kultūras ministrijas padotības iestādēs un pašvaldības profesionālās vidējās izglītības iestādēs, kurām finansējumu

piešķir no Kultūras ministrijas budžeta

1. 1:7 Kultūras ministrijas padotības izglītības iestāžu profesionālās vidējās mūzikas izglītības programmās;

2. 1:12 Kultūras ministrijas padotības izglītības iestāžu profesionālās vidējās mākslas izglītības programmās;

3. 1:7 Kultūras ministrijas padotības izglītības iestāžu profesionālās vidējās dejas izglītības programmās;

4. 1:4,15 Kultūras ministrijas padotības izglītības iestāžu profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmās ar kodu 20V;

5. 1:8 Kultūras ministrijas padotības izglītības iestāžu profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmās ar kodu 30V;

6. 1:7,8 Kultūras ministrijas padotības izglītības iestāžu profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmās ar kodu 10V;

7. 1:10,4 Kultūras ministrijas padotības izglītības iestāžu profesionālās ievirzes mākslas izglītības programmās;

8. 1:2,5 Kultūras ministrijas padotības izglītības iestāžu profesionālās ievirzes dejas izglītības programmā, kas tiek īstenota paralēli vispārējās pamatizglītības programmai;

9. 1:12 pašvaldību profesionālās vidējās izglītības iestādēm, kurām finansējumu piešķir no Kultūras ministrijas budžeta, profesionālās vidējās mākslas izglītības programmām;

10. 1:16 pašvaldību profesionālās vidējās izglītības iestādēm, kurām finansējumu piešķir no Kultūras ministrijas budžeta, profesionālās vidējās teātra izglītības programmām;

11. 1:7,8 pašvaldības un privāto dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmās ar kodu 10V;



14. 1:13,85 pašvaldības un privāto dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās ievirzes mākslas izglītības programmās;

15. 1:15,6 pašvaldības un privāto dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās ievirzes dejas izglītības programmās;

16. 1:20,8 pašvaldības un privāto dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās ievirzes dejas izglītības programmās;

17. 1:3,85 pašvaldības un privāto dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās ievirzes izglītības teātra programmās.


53





54



Vispārējās izglītības iestādes pedagogu amata vienību skaits, kas izmantots valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai

1.tabula

Iestādes vadītājs Viena amata vienība, iekļaujot 5.un 6.gadīgo izglītojamo skaitu (izglītības iestādēs līdz 100 izglītojamiem -

proporcionāli izglītojamo skaitam iestādē)Direktora vietnieks Viena amata vienība uz 200 izglītojamajiem, iekļaujot

5.un 6.gadīgo izglītojamo skaitu, valsts ģimnāzijā – papildus vienu amata vienība uz kopējo izglītojamo skaita

Izglītības iestādes bibliotekārs

Viena amata vienība uz 500 izglītojamiem proporcionāli izglītojamo skaitam iestādē

Izglītības psihologs Viena amata vienība uz 600 izglītojamajiem proporcionāli izglītojamo skaitam pašvaldībā

Skolotājs logopēds Viena amata vienība uz 300 pirmsskolas (5 – 6 gadīgajiem) izglītojamajiem, viena amata vienība uz 500

izglītojamajiem no 1. – 6.klasei katrā pašvaldībāPedagogs karjeras konsultants Viena amata vienība uz 2000 izglītojamajiem

proporcionāli izglītojamo skaitam pašvaldībāIzglītības metodiķis

valsts ģimnāzijāViena amata vienība uz 300 izglītojamajiem

proporcionāli izglītojamo skaitam izglītības iestādēStruktūrvienības vadītājs

vispārējās izglītības iestādes mācību vietā, kas atrodas citā

adresē

Viena amata vienība uz 200 izglītojamajiem proporcionāli izglītojamo skaitam struktūrvienībā

Profesionālās izglītības iestādes pedagogu amata vienību skaits, kas izmantots valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai

2.tabula

Direktors Viena amata vienība izglītības iestādē

Direktora vietnieks izglītības jomā

Viena amata vienība uz 200 izglītojamajiem, profesionālās izglītības kompetences centrā – papildus

vienu amata vienība uz kopējo izglītojamo skaita

Struktūrvienības vadītājsViena amata vienība uz struktūrvienību, kas atrodas citā

administratīvajā teritorijā

Izglītības psihologs*Viena amata vienība uz 600 izglītojamajiem

proporcionāli izglītojamo skaitam izglītības iestādēIzglītības metodiķis Viena amata vienība profesionālās izglītības

kompetences centrā un izglītības iestādē virs 500


55

izglītojamajiem

Izglītības iestādes bibliotekārs**Viena amata vienība uz 500 izglītojamajiem,

proporcionāli izglītojamo skaitam iestādē

Sociālais pedagogsViena amata vienība uz 600 izglītojamajiem izglītības

iestādē proporcionāli izglītojamo skaitam izglītības iestādē

Sporta organizatorsViena amata vienība iestādē, ja izglītojamo skaits ir

lielāks par 500Pedagogs karjeras konsultants*** Viena amata vienība profesionālās izglītības

kompetences centrā uz 500 izglītojamajiem

Dienesta viesnīcas skolotājsViena amata vienība uz 75 izglītojamajiem, kas dzīvo

dienesta viesnīcā

Interešu izglītības skolotājsViena amata vienība uz 300 izglītojamajiem

proporcionāli izglītojamo skaitam izglītības iestādē* Viena amata vienība Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas Profesionālajā vidusskolā

** Viena amata vienība uz 200 izglītojamiem Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas Profesionālajā vidusskolā

*** Viena amata vienība Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas Profesionālajā vidusskolā

Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību skaits, kas izmantots valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai

3.tabula

Direktors Viena amata vienība izglītības iestādēDirektora vietnieks izglītības jomā

Viena amata vienība uz 150 izglītojamajiem, bet ne vairāk kā pieci izglītības iestādē

Struktūrvienības vadītājsViena amata vienība uz struktūrvienību, kas atrodas citā

administratīvajā teritorijāIzglītības psihologs vai pedagogs karjeras konsultants

Viena amata vienība izglītības iestādē

Izglītības metodiķis Viena amata vienība PIKCIzglītības iestādes bibliotekārs Viena amata vienība

Dienesta viesnīcas skolotājsViena amata vienība uz 75 izglītojamajiem, kas dzīvo

dienesta viesnīcā

Speciālo izglītības iestāžu pedagogu amata vienību skaits, kas izmantots valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai

4.tabula

AmatsBērnu skaits speciālās izglītības iestādē

līdz 50 51-100 101-150 151-200 virs 200Direktors 1 1 1 1 1Direktora vietnieks izglītības jomā - 1 1,5 2 2,5Izglītības metodiķis Divas amata vienības speciālās izglītības iestādē, ja


56

tai ir piešķirts attīstības centra statuss.

Skolotājs logopēdsViena amata vienība uz 100 izglītojamajiem

proporcionāli izglītojamo skaitam.

Pedagoga palīgsViena amata vienība uz vienu klasi (grupu)

izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem.

Speciālais pedagogs(Dzirdes kabinetā)

Viena amata vienība uz speciālās pamatizglītības iestādi, viena amata vienība uz pirmsskolas izglītības iestādes grupu vājdzirdīgajiem vai nedzirdīgajiem izglītojamajiem.

Speciālais pedagogs(Redzes kabinetā)

Viena amata vienība uz speciālās pamatizglītības iestādi, viena amata vienība uz pirmsskolas izglītības iestādes grupu vājredzīgajiem vai neredzīgajiem izglītojamajiem.

Izglītības psihologs - 0,5 1 1 1Sociālais pedagogs - 0,5 1 1 1

Internāta skolotājs

Viena amata vienība uz audzināšanas grupu - 14 izglītojamajiem. Izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem - uz 6 izglītojamajiem.

Izglītības iestādes bibliotekārs - 0,25 0,5 0,75 1Interešu izglītības skolotājs 0,25 1 1,5 2 2,5

Internātskolu pedagogu amata vienību skaits, kas izmantots valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai

5.tabula

Amats Izglītojamo skaits internātskolā

DirektorsViena amata vienība, iekļaujot 5 - 6 gadīgo izglītojamo

skaitu (izglītības iestādēs līdz 100 izglītojamiem - proporcionāli izglītojamo skaitam iestādē)

Direktora vietnieksViena amata vienība uz 200 izglītojamajiem, iekļaujot 5-

un 6 - gadīgo izglītojamo skaitu

Izglītības psihologsViena amata vienība uz 600 izglītojamiem proporcionāli

izglītojamo skaitam iestādē

Skolotājs logopēdsViena amata vienība uz 500 izglītojamiem proporcionāli

izglītojamo skaitam no 1. līdz 6. klasei iestādē

Izglītības iestādes bibliotekārsViena amata vienība uz 500 izglītojamiem proporcionāli

izglītojamo skaitam iestādē

Pedagogs karjeras konsultantsViena amata vienība uz 2000 izglītojamiem proporcionāli izglītojamo skaitam iestādē

Internāta skolotājsViena internāta skolotāja amata vienības uz katru

audzināšanas grupu (ne mazāk kā 15 izglītojamo, kuri dzīvo internātā).


57

Sociālās korekcijas izglītības iestādes pedagogu amata vienību skaits, kas izmantots valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai

6.tabula

AmatsDirektors Viena amata vienībaDirektora vietnieks Viena amata vienībaIzglītības psihologs Viena amata vienībaSporta organizators 0,5 amata vienībasIzglītības iestādes bibliotekārs 0,25 amata vienībasSociālais pedagogs Viena amata vienībaInternāta skolotājs 8 amata vienībasPedagogs karjeras konsultants 0,2 amata vienības






2015.gada __.___________ noteikumiem Nr.________

Pārskats par mērķdotācijas novadu un republikas pilsētu pašvaldībām izlietojums 20____.gadā

KODI

Pašvaldības nosaukums

Pārskata gads

62.resora programm

aProgrammas nosaukums

Atlikums uz pārskata

perioda sākumu

Saņemts pārskata periodā

Izpilde pēc uzkrāšanas principaPedagogu

darba samaksai un

valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām

tajā skaitā piemaksas parNepedagoģiskā personāla darba

samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām

Pārējie iestādes

uzturēšanas izdevumi

Izpilde kopā(3.+7.+8.)

Atlikums uz pārskata perioda

beigām(1.+2.-9.)

3.kvalitātes pakāpi



A B 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10.

01.00.00Mērķdotācijas izglītības pasākumiem 0,00 0,00

05.00.00

Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām X X 0,00 0,00

10.00.00

Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām X X 0,00 0,00


59

0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00

Paskaidrojums par pārskata periodā neizlietoto finansējumu:



06.07.2015.184I.Pavloviča67047860, [email protected]




Pārskats par valsts budžeta dotācijas izlietojumu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām privātajām izglītības

iestādēm(pēc uzkrāšanas principa*)

(izglītības iestādes nosaukums)

Pārskats par

. gada

(dotācijas periods)

Atlikums uz dotācijas perioda sākumu (EUR)

Klasifikācijas kods

Ieņēmumi/izdevumi Pārskaitīts

Faktiski izlietots pēc uzkrāšanas

principa

21.7.0.0

Pārskata periodā ieskaitītās dotācijas apmērs pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

X

1100 Atalgojums X

1210Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas X

Izdevumi kopā X

Atlikums uz pārskata perioda beigām (EUR)

Naudas līdzekļu atlikums Valsts kases kontā uz pārskata perioda beigām (EUR)

Piezīme. * Uzkrāšanas princips – ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma norāda ar pārskata periodu saistītos ieņēmumus un izdevumus (norāda faktiski aprēķināto atalgojumu un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).

61

Izglītības iestādes vadītājs

(vārds, uzvārds) (paraksts)




IZMNotp8_060715_darbasam; 8.pielikums Ministru kabineta noteikumu projektam “Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi”

62



Pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes augstskolās un koledžās

1.tabula

Nr.p.k.

Pedagoga amata (profesijas) nosaukums Zemākā mēneša darba algas likme euro

1. Rektors 14102. Profesors 11753. Prorektors 9414. Asociētais profesors 9415. Dekāns 9416. Docents 7537. Katedras vadītājs 7538. Prodekāns 6029. Lektors 602

10. Asistents 481

2.tabula

Nr.p.k.

Pedagoga amata (profesijas) nosaukums

Zemākā mēneša darba algas likme euro

1. Direktors koledžā, kurā ir šāds izglītojamo skaits:1.1. 1001 un vairāk 1410

1.2. no 501 līdz 1000 1128

1.3. līdz 500 988

2. Direktora vietnieks koledžā, kurā ir šāds izglītojamo skaits:

2.1. 1001 un vairāk 9162.2. no 501 līdz 1000 7332.3. līdz 500 642

3. Studiju daļas vadītājs koledžā, kurā ir šāds izglītojamo skaits:

3.1. 1001 un vairāk 8253.2. no 501 līdz 1000 6603.3. līdz 500 5784. Docents 7535. Lektors 602

6.Katedras vadītājs,nodaļas vadītājs

602

7. Asistents 481


63





Education

IZM pedagogu darba samaksas noteikumu projekts (06.07.2015.) LIZDA atzinuma sniegšanai