SFL iniciatīvas 2009/2010 un Pārmaiņu Skolu ilgtspēja

Liesma Ose,

SFL Cilvēktiesību un sociālās integrācijas programmas direktore

Sorosa fonda – Latvija (SFL) iniciatīva Sorosa fonda – Latvija (SFL) iniciatīva „Pārmaiņu iespēja skolām”„Pārmaiņu iespēja skolām”

• Sorosa fonds – Latvija (SFL) ir neatkarīgs resursu avots cilvēkiem un organizācijām, kas vēlas darbināt demokrātiju, stiprināt tiesiskumu un vairot toleranci Latvijā.

• Ārkārtas palīdzības Fonds – Atvērtās sabiedrības fondu iespēja palīdzēt krīzes skartajām valstīm Eiropā kopš 2009. gada;

• SFL tā ir iespēja darboties sociālo tiesību jomā, piesaistot līdzekļus konkrētām sociālām inovācijām –risinājumu pilotprojektiem vai arī aizstājot uz laiku valsts vai pašvaldību iespējamu līdzfinansējumu struktūrfondiem (līdz 2012.g.) noteiktu problēmu risināšanai.

Ārkārtas palīdzības fonda apstiprinātās SFL iniciatīvas 2009/2010. gadā

• Paēdušai Latvijai! – līdzfinansējums projekta administrēšanai/69 800 EUR

• Pārmaiņu iespēja skolām/ 1 388 000 EUR• Atbalsts SOS ciematu asociācijai darbam ar riska

ģimenēm/141 180 EUR• Mobilās kultūras brigādes (sociālās

uzņēmējdarbības projekts)/140 580 EUR• Atbalsts 9 krīzes centru projektiem (Māras centrs,

Skalbes, Dardedze u.c.) krīzes intervencei ( individuāliem klientiem un ģimenēm)/139 540 EUR

Plāni 2010/211

• Virziens Labklājības atjaunošana – apmācība un nodarbinātība sociālās iekļaušanas veicināšanai (kooperatīvu kustības veicināšanas projekts, Pārmaiņu iespēja skolām turpinājums, sociālās uzņēmējdarbības atbalsta struktūras – holdinga un inkubatora izveide, līdzfinansējums NVA subsidētajam darbam attiecībā uz īpašām personu grupām).

Plāni 2010/2011 ( turp.)

• Virziens Kopienās balstītu veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu attīstība (mobilās aprūpes vienības- palīdzība laukos dzīvojošiem sociālās izslēgtības riska grupu klientiem, nodrošinot viņus ar pamata sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem; atbalsta un kaitējuma mazināšanas pasākumi HIV/AIDS riskam pakļautajiem Bauskā, Liepājā, Kuldīgā, Saldū, Jēkabpilī, Ogrē, Olainē, Daugavpilī)

Pārmaiņu iespēja skolām kā sociāla inovācija

• Inovatīvas aktivitātes un pakalpojumi, kuru pamatā ir sabiedriskā labuma mērķi un kuras galvenokārt izstrādā un ievieš organizācijas, kuru darbības mērķi ir sociāli.(Mulgan, 2006).

• Sociāls šeit lietots kopīgā - sabiedriskā labuma kontekstā!

Izplatītākās sociālo inovāciju jomas:

* Sociālā uzņēmējdarbība * Dizains * Tehnoloģija * Izglītība un sabiedriskā kārtība * Pilsētu/lauku attīstība * Sociālās kustības * Kopienu attīstība

(Mulgan, 2006)

Sociālo inovāciju ieviešanas konteksts Baltijas reģionā

( pēc BASAAR Scenario Project, Scenario Development for the Central Baltic Sea Region, 2009) Nenoteiktības Virzošie spēki

Nepārtrauktas reformas sociālekonomiskajā sektorā

Demokrātija nobriešanas procesā

Vajadzība pēc prasmīgām zināšanām (know-how) un inovācijām pieaug!

Vides un dabas resursu stāvoklisDarbaspēka resursi Darba devēju intereses

Tehnoloģiju attīstība

Dzīvesveida faktori Patērētāju uzvedība

Cilvēku izpratne par personisko un sociālo drošību pieaug, ietverot prasības izglītības, veselības, sociālajam sektoram

Sabiedriskā sektora – izglītības, veselības, sociālo pakalpojumu, infrastruktūras attīstība

Ekoloģiskā apziņa un darbība kļūst uzskatāmāka

Veiksmīgu sociālo inovāciju attīstības loģika

• * Tās parasti veido jau esošu elementu ( sektoru, stratēģiju, pakalpojumu utt.)jaunas kombinācijas vai hibrīdus; * To ieviešana prasa organizāciju vai nozaru savstarpēju sadarbību; * To ietekmes rezultātā veidojas jaunas sociālās attiecības starp iepriekš nesaistītiem cilvēkiem vai grupām, un rada jaunas iespējas dinamiskai turpmāku inovāciju attīstībai. (Mulgan, 2006).

Kas notiek jaunizveidotajos centros?

Labuma guvēji – vecāki,

vietējā sab.

Vietējie resursi-bizness, NVO

pašvaldība

skola

Inovāciju nozīme• Sacensībā par labāko un iedzīvotājiem piemērotāko pakalpojumu

parasti uzvar sociālo inovāciju ieviesēji, piesaistot uzņēmējus un akadēmiskos resursus. Latvijas gadījumā tie ir vietējie un nacionāla līmeņa uzņēmumi un galvenokārt reģionālo augstskolu un izglītības NVO pārstāvji.

• Spēja radīt, pielāgot un ieviest jaunas idejas, darba formas, partnerības vairo reģiona pievilcību gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā!

• Cilvēku sociālās prasmes: sarunāties, uzklausīt (!), vienoties un veidot partnerības kļūst arvien nozīmīgākas!

• Protams, tam pievienojas mūžizglītības nozīmes pieaugums.

Ilgtspējas solījumi no SFL puses

“Projekta norises laikā tā dalībnieku spējas un prasmes plānots nostiprināt, organizējot darbu vietējās kopienās, kā arī skolām sadarbojoties reģiona ietvaros.

Projekta noslēguma fāzē pārveidotās skolas/kopienu centri būs atvērti vietējās sabiedrības cilvēkiem, nodrošinot to interesēm atbilstošus pakalpojumus – tālākizglītību, pārkvalificēšanos citās specialitātēs, sociālo atbalstu u.c.

To ilgtspēja būs atkarīga no izveidotās sadarbības starp skolu, pašvaldību un vietējiem uzņēmējiem.”

Resursu situācija 27.10.2010.

• Cilvēkresursi – daļa jau 2011. gada budžetos, daļai resursu trūkst, vajag 195 021 EUR/137 062 LVL

• Telpu uzturēšana – vairumā gadījumu 2011. gada budžetos: nodrošināta

• Pamatlīdzekļi – SFL un vietējie, jācer, ka kalpos pienācīgu laiku, vēl vajag 65 607EUR/ 46 109 LVL

• Transporta izmaksas – daļai nosegtas, vēl vajag 31 561EUR/ 22 181 LVL

• Darba u. c. nepieciešamie materiāli – 36 603 EUR/ 25 725 LVL

• Kopā 328 792 EUR/ 231 077LVL

Nepieciešamie resursi sadalījumā pa plānošanas reģioniem

• Rīgas plānošanas reģions -52 311 EUR/36 764 LVL• Vidzemes plānošanas reģions – 142 924 EUR/ 100

448 LVL• Zemgales plānošanas reģions- 47 654 EUR/33 491

LVL• Kurzemes plānošanas reģions- 18 643 EUR/13 103

LVL• Latgales plānošanas reģions – 67 260 EUR/ 47 271

LVL

Plānosim un ieguldīsim centru ilgtspējā kopā!

Jautājumi pārdomām un apspriešanai

• 1. Kādi konkrēti resursi nepieciešami jaunizveidoto centru funkciju īstenošanai un kādi resursu avoti, lai funkcijas īstenotu, ir apzināti un reālistiski apgūstami?

• 2. Kādās jomās – kādu funkciju, pakalpojumu veikšanai - resursu nav un nebūs turpmāko 2 gadu laikā?

• 3. Ko minēto funkciju īstenošanai var izdarīt bez naudas?

• 4. Kas traucē iedzīvotājiem nepieciešamās funkcijas īstenot?

• 5. Kāda ir pārmaiņu skolas vieta reģiona attīstības stratēģijā? Kādas funkcijas turpmāk tā varēs veikt, balstoties uz šogad uzsākto?

Ilgtspēja: traucēkļi

• Neieinteresētība/birokrātiskie šķēršļi• Cilvēku vienaldzība, neticība, kūtrums• Laika un infrastruktūras, aprīkojuma, finansu trūkums• Kompetentu cilvēkresursu trūkums • Neattīstīta uzņēmējdarbība

Ilgtspēja – palīdz

• Īstie cilvēki īstajās vietās• citi finansētāji - fondi, • ārvalstu labvēļi - ziedotāji;• telpas un citi resursi uz vietas• cilvēku aizrautība, kompetence• pašvaldības atbalsts• vecāku atbalsts• kopienas atbalsts

Resursi un risinājumi

Biedrība

Pašvaldības funkciju deleģējums līdz ar finansējumu, piem. Mūžizglītības iestādes

Biznesa inkubatori

Atbildību dalījums

Darbs Darītājs

Paldies par kopīgu darbu un ieguldījumu!

Jūsu SFL