ELEMENTI AR ZEMU KUŠANAS TEMPERATŪRU- SVINS, CINKS, ALVA

Viktors

Cinks un tā sakausējumi

Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30. Tas ir zilganpelēks, amfotērs metāls. Cinks ir samērā aktīvs metāls, tāpēc dabā nav sastopams brīvā veidā. Tas reaģē ar skābēm, veidojot attiecīgo skābju sāļus un ūdeņradi, un ar sārmiem, veidojot cinkātus. Cinku iegūst, reducējot oksīdu un sulfīdu rūdas. Cinkam ir relatīvi zema viršanas temperatūra, tāpēc to iegūst, kondensējot tā tvaikus. Cinku lieto galvenokārt pārklājumiem (cinkotais skārds), sakausējumiem (misiņš) un baterijām. Savienojumos cinkam parasti ir vērtība 2; īpašos gadījumos 1. 

• Kušanas temp. 419,53 °C• Viršanas temp. 907 °C • Trausls, • No 100°C līdz 150°C - plastisks• viegli lokāms un velmējams. • Virs 200 °C tas atkal kļūst trausls. • Gaisā pārklājas ar plānu oksīda un

hidrogēnkarbonāta kārtiņu, kas to pasargā no tālākas oksidēšanās.

• Cinku galvenokārt izmanto kā pretkorozijas līdzekli.

• Ar cinku tiek pārklātas dzelzs un tērauda detaļas, caurules utt. Šo procesu sauc par cinkošanu

Svins Pb

• Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā svins ieņem tikai 35. vietu, taču šis metāls cilvēcei zināms jau vairāk kā 8500 gadu.

• Pazīstamākais svinu saturošais minerāls ir svina spīde jeb galenīts PbS.

• Svinu iegūst no svina spīdes, to vispirms apdedzinot. Iegūto svina (II) oksīdu reducē ar ogli vai oglekļa (II) oksīdu.

• Kušanas temp. 327,46 °C

• Viršanas temp. 1749 °C

• Svins ir samērā mīksts

• bet smags metāls ar zilgani pelēku spīdumu

• Svinu plaši izmanto akumulatoru, munīcijas, arī cauruļvadu un blīvju izgatavošanā, kā arī dažādās ierīcēs aizsardzībai pret radioaktīvo starojumu. Svina izmantošanas iespējas tehnikā ir novedušas pie tā, ka lieli svina daudzumi nokļūst apkārtējā vidē. Atmosfērā atrodas ap 180 000 t svina. Taču autotransports ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem avotiem piesārņojumam ar svinu.

Alva Sn

• Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50. Alva ir samērā viegli kūstošs metāls, kuru lieto galvenokārt dažādos viegli kūstošos sakausējumos (piemēram, lodalva) un grūti kūstošos sakausējumos (bronza).

Alva Sn

• Alvu izmanto skārda ražošanai, aizsargkārtiņas veidošanai uz citu metālu virsmām (piemēram, konservu kārbām). Alvu izmanto dažādu sakausējumu, piemēram, bronzas ražošanā. Bronzas pulveri maisījumā ar laku izmanto dažādu priekšmetu krāsošanai. Alvu izmanto arī foliju ražošanai, mērinstrumentu detaļu,  lodēšanai un pat viltotās naudas izgatavošanai.

Alva Sn

• Kušanas temp. 231,93 °C

• Viršanas temp. 2602 °C

• viegli kūstošs metāls

• Pastāv trīs alvas modifikācijas: pelēkā, baltā un trauslā alva

Interesants fakts

•  Temperatūrā, kas ir zemāka par 13,2 °C, baltā alva sāk pārvērsties pelēkajā alvā. Ar to var izskaidrot irdenu pelēku traipu rašanos uz alvas izstrādājumiem. Šo parādību sauc par "alvas mēri". Alvas mēris 1912. gadā iznīcināja R. Skota vadīto ekspedīciju, kad viņš bija atpakaļceļā no Dienvidpola, jo saira ar alvu salodētās kuģa degvielas tvertnes. Alvas mēris var progresēt, it īpaši temperatūrās, kas zemākas par 0 °C. Ap -30 grādu temperatūrā baltā alva sairst pelēkā pulverī. Savukārt temperatūrā, kas augstāka par 161 °C, baltā alva veido trauslo alvu.

Izmantotā literatūra

• V.Ņikiforovs ‘’Metālu tehnoloģija un konstrukciju materiāli’’ , Rīga, “Zvaigzne” 1984.gads

• http://lv.wikipedia.org/wiki/Cinks

• http://lv.wikipedia.org/wiki/Svins

Paldies par uzmanību!