Upload
rigas-stradina-universitate
View
34
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
1
Barības vada atrēzija
Rīgas Stradiņa universitāte
Pāvils Plūme; MF pIV.
04.02.2017.
2
• Vēsture
• Incidence un etioloģija
• Embrioloģija
• Klasifikācija
• Diagnostika
• Preoperatīvā aprūpe
• Ķirurģiskās ārstēšanas iespējas
• Pēcoperācijas periods
• Komplikācijas
• Prognoze
Saturs
3
• 1697. Thomas Gibson - pirmā klasiski apraksītā atrēzija ar distālu traheoezofageālu fistulu.
• 1840. Thomass Hill (kombinācija ar anus imperforatum)
• 1862. Harold Hirschsprung apraksta 14 gadījumus ar distālu traheozeofageālu fistulu.
• 1898. Hoffmann – pirmā permanentā gstrostoma pacientam ar BVA.
• Vēsture
4
• 1936. Lannman – pirmais veic operāciju ar ekstrapleirālu pieeju.
• Pirmais pacients izdzīvo 3h
• 1940. publicē 30 gadījumu aprakstu. Visi pacienti miruši.
• 1941. Cameron Haight – pirmā veiskmīgā primārā anastomoze.
• Ann Arbor MI, kreisā torkotomijas ekstrapleirālā pieeja, sūce no anastomozes gastrostoma uz 20 dienām, anastomozes striktūras dilatācija pēc 17 mēnešiem.
• 1943. Pāriet uz labās puses torakotomiju.
• 1951-1959 Waterson et al 57.6% pozitīvu iznākumu (113)
• 1985. - 85% veiksmīgu iznākumu.
• 2016. >90% veiksmīgu iznākumu.
5
• 1/2500-1/3000
• 6 -10% ģenētisku sindromu ietvaros.
• 90% nezināmas etioloģijas.
• Vides faktori (Methimazole?,CD, smēķēšana, alkohols, mātes vecums)
• Dauna, Edvardsa, Patau, CHARGE sindromi.
• 3x palielināta incidence daudzaugļu grūtniecībā.
• VACTERL asociācija (50%)
Incidence un etioloģija
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2874026/
6
• Adriamicīna (doxorubicīna) žurku un peļu modeļi.
• 4. nedēļa, respiratorais izaugums no postfaringeālās priekšzarnas.
• Traheoezofageālā starpsiena.
• Shh signālproteīni (Gli2,3 Foxf1) (CHD7, SOX20)
• Eksperimentos (FGF1 un FGF2R)
Embrioloģija
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/9574761
7http://www.aafp.org/afp/1999/0215/p910.html
8
• Barības vada atrēzija ar distālu traheoezofageālu fistulu.
• 86%gadījumu
• Proksimālā barības vada daļa beidzas ar aklu paplašinājumu augšējā videnē 3.- 4. Th līmenī.
• Distālais barības vads sašaurināts, savienojas ar trahejas mugurējo sienu carina trachealis līmenī vai 1-2cm virs tās.
• Fsitula var būt atvērta/okludēta
Klasifikācija
9
10http://www.eapsa.org/parents/conditions/a-e/esophageal-atresia-
and-tracheo-esophageal-fistula/
11
• Izolēta barības vada atrēzija bez fistulas.• 7% gadījumu
• Proksimālā un distālā barība vada daļas beidzas akli.
• Proksimālā daļa sabiezēta, Th2 līmenī mugurējā videnē.
• Distālais gals parasti īss, nereti jāplāno atlikta anastomoze un gastrostomas izveide.
• Traheoezofageāla fistula bez atrēzijas.• 4% gadījumu
• Fistula starp citādi anatomiski neizmainītiem barības vadu un traheju.
• 3-5mm
• C6-C7, var būt multiplas, nereti novēlota diagnostika.
12
• Barības vada atrēzija ar proksimālu traheoezofageālu fistulu.
• 2% gadījumu
• 1-2 cm virs proksimālās daļas aklā nobeiguma.
• Barības vada atrēzija ar proksimālu un distālu traheoezofageālu fistulu.
• 1% gadījumu
• Nereti sākotnējā ārstēšana kā 1.tipa gadījumā
• Rekurentas respiratorās saslimšanas
13
• Mazs vai neesošs kuņģa ‘’burbulis’’ US pēc 18.nedēļas.
• Jutība 42%, bet kombinācijā ar polihidramnionu tā sasniedz 56% (oligohidramnions neizslēdz diagnozi)
• Papildus MR vai US augļa kakla vizualizācija.
• Tikai 32% pacientu ar BVA pozitīvas abas atradnes.
• Polihidramnions parasti attīstās pēc 24.nedēļas.
• ’’Pouch sign’’ (23.-26.nedēļā)
• Cervikāls novietojums
• Mediastināls novietojums
• MRI
Prenatālā diagnostika
14
http://www.fetalultrasound.com/online/text/8-011.htm
15
http://www.fetalultrasound.com/online/text/8-011.htm
16
Cervikāls novietojums
http://www.fetalultrasound.com/online/text/8-011.htm
17
• Parasti diagnosticē pirmo 24h laikā.
• Hipersalivācija, regurģitācija pēc barošanas, cianoze, apnojas epizodes, RDS.
• Orogastriska katetra aizture 9-12 cm dziļumā, mērot no apakšlūpas.
• Veic visiem jaundzimušajiem ar polihidramnionu.
• Rtg thoracis (Ja distālajā segmentā ir fistula, kuņģī būs gaiss)
• 5-10ml gaisa proksimālā BV segmenta iestiepšanai.
• Endoskopija (traheobronhoskopija/ezofagoskopija)
• Nozīme izvērtējot arī citas barības vada vai elpceļu anomālijas. (traheomalācija)
• Kontrasta izmeklējums – aspirācijas risks.
• 1ml ūdenī šķīstoša kontrasta.
• Rtg, ECHO, US vēdera dobumam – asociēto anomāliju izvērtēšanai.
Postnatālā diagnostika
18
19https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3406418/
20http://www.fetalultrasound.com/online/text/8-011.htm
21
• 23% Kardiovaskulāras (VSD/ Fallo tetrāde)
• 18% muskuloskeletālas malformācijas
• 16% anorektālas, intestinālas malformācijas
• 15% ģenitālas, urīnceļu anomālijas
• 10% galvas un kakla malformācijas
• 8% mediastinālas malformācijas
Asociētās anomālijas
22
23
24
• 10 F Reploga katetrs atsūkšanai, dubulta lūmena.
• Sānu guļa pārvešanas laikā. 45º sēdus pozīcija.
• Parenterāla barošana.
• Ja dzimis priekšlaikus un ir RDSMPV
• Lai izvairītos no gāzu nokļūšanas kuņģī, vēlams intubācijas cauruli novietot distāli no fistulas, ievērot pozitīvā spiediena metodi. (Fistulas aizvēršana ar balonu) (Gastrostomas izveide)
• ECHO visiem. (RSAA 2.5%) (kreisās puses torakotomija)
• 50% VACTERL (TEF bez atrēzijas – 10%)
• A/b profilakse (Pseudomonas, Serratia)
• Ezofagostomija, ja plānota barības vada substitūcija.
• Preoperatīvā aprūpe
25
• Gastrostomas izveide pirmo 24-48h laikā• Uzsāk barošanu
• Izvērtē atrētisko segmentu pagarināšanas iespējas
• Mēģina izveidot atliktu primāro anastomozi
• Ja tas neizdodas, kuņģa transpozīcija vai barības vada aizstāšana izmantojot colon vai jejunum.
BVA bez TEF
26
• >2.5mm pozitīvā spiediena ventilācijas rezultātā ventiācija kļūst neefektīva, gaiss plūst uz kuņģi perforācija • Nozīme gastrostomai
• Ārkārtas fistulas aizvēršana
• Primāra atlikta anastomoze pēc 8-10 dienām.
• <2.5mm traheobronhiāls reflukss (Pozitīvais spiediens kuņģī un negatīvais krūškurvī) • Nozīme gastrostomai
• Ārkārtas fistulas aizvēršana nav nepieciešama.
BVA+distāla TEF + MPV
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2810827/
27
• Spitz klasifikācija (1994)• 1) Svars virs 1500g, bez nozīmīgiem sirds defektiem
• 2) Zem 1500g vai iedzimts sirds defekts.
• 3) Zem 1500g un iedzimts sirds defekts.
• 97%
• 59%
• 22%
Riska sadalījums un izredzes
28
• A) >2.5kg un citādi veseli
• B) 1.8-2.5kg un citādi veseli vai augstāks svars un vidēji smaga pneimonija + citas iedzimtas patoloģijas.
• C)<1.8kg vai augstāks svars, bet smaga pneimonija un citas smagas iedzimtas patoloģijas.
• A)Tūlītēja primāra korekcija
• B) atlikta korekcija
• C) Vairāku etapu korekcija (ārkārtas fistulas aizvēršana)
Waterson (1962)
29
1. Pottera sindroms un 18.hromosomas trisomija
2. Nelabojami sirds defekti
3. 4. pakāpes IV asiņošana
Izvēle neārstēt
30
1. Bronhoskopija/ezofagoskopija
2. Novietojums uz kreisā sāna, labā roka izstiepta virs galvas. Labais sāns pacelts par 45º.
3. Lokveida incīzija 5-6cm 1 cm zem skapulas (4.ribstarpa)
Primāra korekcija
31
• M.latissimus dorsi tiek atvilts uz mugurpusi kopā ar n.thoracodorsalis.
• M.serratus anterior tiek pacelts lāpstiņas virzienā.
• Interkostālie muskuļi tiek pārdalīti līdz ar 5.ribas augšējo malu.
• Līdz ko kļūst redzama parietālā pleira, to sāk atdalīt ar mīkstu vates kociņu, pēc tam ievieto ribu pletēju.
32
http://www.birth-defect.org/always-learning/
33
http://www.birth-defect.org/always-learning/
34
• Fistulas atdalīšana, nošūšana ar pārtrauktām, neuzsūcošām šuvēm.
• Augšējais BV segments tiek mobilizēts ar trakcijas šuvi.
• End-to-end anastomoze ar uzsūcošām monofilamenta 6/0 šuvēm vienā slānī.
35
36
37
38
Horizontāla incīzija
39
40
• >3cm
• >2 corpus vertebrae• Vēsturiski: Gastrostomija + nogaidoša taktika,
izmantojot pacienta lineāro augšanu.• Pēc 3 mēnešiem izdara atliktu primāro anastomozi.
• BV posma aizvietošana ar colon vai jejunum fragmentu.
• Kuņģa transpozīcija
’’Long – gap’’, jeb lielas atstarpes BVA
41https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2777230/
42
• 8F balona katetrs augšējā BV kabatā.
• Balons tiek fiksēts ar 4/0 trakcijas šuvi un uzpildīts.
• Muskuļslānis tiek pārdalīts 1cm proksimāli no paredzētās anastomozes vietas.
• Cirkulāri• Spirāliski
• Ieguvums: 5-10mm
• Liels risks attīstīties divertikulam, negatīva ietekme uz motilitāti.
• Asinsvadu bojājums, samazināta revaskularizācija anastomozes rajonā, samazināts kolagēna V daudzums.
• Nagaya et al pētījumā pierādīts, ka 5mm iestiepums tiek labi tolerēts.
Cirkulārā miotomija
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/13680489
43
44
• Ārējas trakcijas šuves• Realizē pēc 3 mēnešiem, kad samazinās barības vada
lineārā augšana un tas kļuvis izturīgāks.
• Nepieciešamas divas torakotomijas
• Šuves var pārplēst barības vadu• Modifikācija ar silikāta caurulītēm
Fokera metode
45https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3406418/#B67
46
Primāra atlikta anastomoze/ Fokera tehnika
http://slideplayer.com/slide/11410088/
47
Kuņģa transpozīcija
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1422608/
48
Gastric tube esophagoplasty
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1343835/
49https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/
PMC1422608/
50
Colon vs jejunum
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1420983/
51
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1422608/
52
• MPV, kakls fleksijas pozīcijā, lai atvieglotu anastomozi.
• Ja anastomoze zem liela iestiepuma, jāturpina miorelaksācija un MPV turpmākās 5 – 7 dienas.
• Barošanu caur trans-anastomotisko zondi uzsāk pēc 48h.
• Kad var norīt siekalas, nav infekcijas pazīmju, uzsāk barošanu p/o. Pirms tam kontrasta izmeklējums.
• Ja pieeja bijusi ekstrapleirāla, drenas parasti neatstāj.
• Pēcoperācijas periods
53
• Agrīnās komplikācijas:• Anastomozes sūce
• Striktūra
• Fistulas rekurence
• Vēlīnās komplikācijas:• GER
• Traheomalācija
• Barības vada dismotilitāte
Komplikācijas
54
• 15-20%
• 48h laikā
• Išēmija, iestiepums, sepse
• Mazas sūces (5.-7.diena) uzsūcas pāris dienu laikā. Galvenā nozīme striktūru veidošanā.
• Liela sūce var izraisīt tenzijas pneimotoraksu• Torakotomija, atkārtota anastomozes izveide.
• Ezofagostomabarības vada aizstāšana
• MPV + miorelaksācija 7dienas pēc operācijas
Sūce no anastomozes
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/16736216
55
• 30%-40%
• Parasti izdodas koriģēt ar divām balona dilatācijām.• 58-96%
• Iestiepums, sūces, GER
• GER ārstēšana, lai izvairītos no striktūru recidīviem.
• Retos gadījumos nepieciešama striktūras rezekcija
Striktūras
56http://pedsurg.ucsf.edu/conditions--
procedures/esophageal-atresia.aspx
57
• 5-14%• Klepus epizodes, apnojas vai cianozes epizodes.
• Atkārtotas respiratoras infekcijas
• Rtg thoracis – gaiss barības vadā.
• Video ezofagogrāfija ar kontrastu.
• Nepārtrauktas pilna biezuma neuzsūcošās šuves, ja iespējams, izmanto mediastinālo pleiru vai perikarda lēveri.
• Lāzera ablācija
• Fibrīna ielāps
Fistulas rekurence
58
• 40%-65% pacientu, no kuriem pusei nepieciešama ķirurģiska korekcija.
• Biežāk pēc liela iestiepuma anastomozes, atliktas anastomozes un gastrostomijas.
• Primārs neiromuskulārs defekts
• Ķirurģiska trauma
• Iestiepuma ietekme uz Hisa leņķi.
• Dismotilitāte: 75-100%, distālais segments.
• Miera spiediens - paausgtināts, distālā sfinktera aizvēršanās spiediens-samazināts.
• 24h pH metrija
• Omeprazols 1.9 mg/kg - 2.5 mg/kg dienā.
• Nissena fundoplikācija
• 40% gadījumu GER saglabājas
• Ezofagīts• Pneimonijas• Dispļāzijaadenokarcinoma
GER
59
• Traheomalācija (10-20% klīniski nozīmīga)• Bronhoskopiski: kolapss izelpojot vai klepojot.
• >75%• 50-75%• <75%
• 50% veic aortopeksiju.
• Rekurentas aspirācijas pneimonijas, bronhīta epizodes.
• Bronhektāzes
Respiratoras komplikācijas
60
Jautājumi auditorijai
61
• 1)BVA ar distālu fistulu
• 2)Izolēta BVA
• 3)BVA ar aortoezofageālu fistulu
• 4) BVA ar proksimālu traheoezofageālu fistulu
• Kāds ir visbiežākais BVA veids?
62
• 1)BVA ar distālu fistulu
• 2)Izolēta BVA
• 3)BVA ar aortoezofageālu fistulu
• 4) BVA ar proksimālu traheoezofageālu fistulu
63
• 1) Bleiloka metode
• 2) Fokera metode
• 3) Ērgļa metode
• 4) Gibsona metode
Kāda metode pielietojama BV atrētisko galu savstarpējai tuvināšanai pirms anastomozes izveidošanas?
64
• 1) Bleiloka metode
• 2) Fokera metode
• 3) Ērgļa metode
• 4) Gibsona metode
65
• https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2810827/
• http://www.downstatesurgery.org/files/cases/mgmt_eso_atresia_tracheo_eso_fistula.pdf
• https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21942581
• https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/16177921
• https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1422608/
• https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3406418/#B67
• https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2874026/
• https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2777230/
• http://www.birth-defect.org/always-learning/
• http://xray.ufl.edu/files/2010/03/Jan-09-2.pdf
• https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1420983/
• https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4037414/
Izmantotā literatūra:
66
Paldies par uzmanību!