Baraka Obamas 18 marts 2008

RACE RUNA: http://www.slideshare.net/VogelDenise/031808-obama-race-speech

"Mēs cilvēki, lai veidotu vairāk ideāls savienību."

Divi simti divdesmit vienu gadu atpakaļ, zālē, kas joprojām stāv pāri ielai, vīriešu grupas savākta un ar šiem vienkāršiem vārdiem, uzsāka Amerikas neticams eksperimentu demokrātiju. Lauksaimnieki un pētnieki, valstsvīri un patriotiem, kuri bija ceļojuši pāri okeānam, lai izbēgtu tirāniju un vajāti beidzot reālu savu neatkarības deklarāciju pie Filadelfijas konvenciju, kas ilga caur pavasarī 1787.

Dokuments viņi ražo bija beidzot parakstīts, bet galu galā nepabeigta. To iekrāso šo tautas iedzimtā grēka verdzības, jautājums, kas sadalīta kolonijas un cēla konvenciju strupceļā līdz dibinātāji izvēlējās ļaut vergu tirdzniecība turpināt uz divdesmit vismaz vairāk gadiem, un atstāt jebkuru galīgo rezolūciju nākamajām paaudzēm.

Protams, uz verdzībai jautājumu atbilde jau ir iestrādāts mūsu Konstitūciju - Konstitūcijas, kas bija pie i t s ļoti kodols ideālu vienlīdzīgas pilsonības saskaņā ar likumu; Constitution kas solīja tās cilvēki brīvību, un taisnīgumu, un savienībai, varētu būt un jāpilnveido laika gaitā.

Un vēl vārdi par pergamenta nebūtu pietiekami, lai nodrošinātu vergus no verdzības, vai nodrošināt vīriešiem un sievietēm katru krāsu un ticību savas tiesības un pienākumus, kā pilsoņi Amerikas Savienoto Valstu Kas būtu nepieciešams, bija amerikāņi paaudzēm, kas bija gatavs darīt savu daļu -. caur protestiem un cīņa, uz ielām un tiesās, izmantojot pilsoņu kara un pilsoniskās nepakļaušanās un vienmēr liels risks - lai sašaurinātu šo plaisu starp mūsu ideāliem solījumu un to laiku realitāte.

Tas bija viens no uzdevumiem mums noteiktajiem sākumā šīs kampaņas - turpināt ilgi gājienu no tiem, kas nāca pirms mums, gājiens uz taisnīguma vienlīdzīgāki, brīvāka, . mīļāku un pārtikušāku Amerikā es izvēlējos braukt uz prezidentūru šajā vēstures brīdī, jo es uzskatu, dziļi, ka mēs nevaram atrisināt problēmas mūsu laika, ja mēs tās risināt kopā - ja vien mēs ideāls mūsu savienību ar sapratni, ka mēs varētu būt dažādi stāsti, bet mēs tur kopīgas cerības, ka mēs nedrīkst izskatīties paši un mēs, iespējams, nav nāk no tās pašas vietas, bet mēs visi vēlamies, lai pārvietotos vienā virzienā - ceļā uz labāku nākotni bērniem un mūsu mazbērniem.

Šī pārliecība nāk no manas nepiekāpīgs ticības pieklājības un dāsnumu par amerikāņu tautai. Bet tas arī ir manas amerikāņu stāstu.

Es esmu dēls melnā no Kenijas vīrietis un baltā sieviete no Kanzasas man tika uzdots ar palīdzību baltu vectēvs, kurš izdzīvoja Depresija kalpot Patons armijā Otrā pasaules kara laikā un baltu vecmāmiņa kas strādāja uz bumbvedējs montāžu. līnija pie Fort Leavenworth, kamēr viņš bija

ārzemēs. Es esmu gājusi uz kādu no labākajām skolām Amerikā un dzīvoja vienā no pasaules nabadzīgākajām valstīm. Es esmu precējusies ar melnu amerikāņu kurš nes ietvaros viņas asinīm vergiem un slaveowners - mantojumā mums iet tālāk līdz mūsu diviem dārgakmeņi meitām. Man ir brāļi, māsas, nieces, brālēni, māsīcas un brālēni, par katru rasi un katru toni, izkaisīti pa trīs kontinentos, un tik ilgi, kamēr es dzīvoju, es nekad neaizmirsīšu, ka nevienā citā valstī Zeme ir mans stāsts pat iespējams.

Tas ir stāsts, kas nav lika man visvairāk parasto kandidāts. Bet tas ir stāsts, kas ir iededzināts manā ģenētisko aplauzums ideja, ka šī tauta ir vairāk nekā tās sastāvdaļu summa - ka no daudziem, mēs esam patiesi viens.

Gada pirmajā gadā šo kampaņu, pret visiem prognozes par pretējo, mēs redzējām, kā izsalkuši amerikāņu cilvēki bija par šo ziņu vienotības. Spīti kārdinājumam apskatīt manu kandidatūru caur tīri rasu lēcas, mēs uzvarēja komandē uzvaras starpā dažiem whitest iedzīvotājiem valstī. South Carolina, kur līdzdalībnieks karogs joprojām lido, mēs izveidojām spēcīgu koalīciju afroamerikāņiem un baltās amerikāņi.

Tas nav teikt, ka rase nav bijis jautājums kampaņā. Dažādos posmos kampaņā, daži komentētāji ir uzskatāms man nu "pārāk melnās" vai mēs redzējām rasu spriedzes burbulis uz virsmas nedēļā pirms South Carolina Primārā "nav melna pietiekami.". Prese mazgāta katru izejas aptauju par jaunākajiem pierādījumiem par rasu polarizāciju, ne tikai attiecībā uz balta un melna, bet melna un brūna kā arī.

Un vēl, tas bijis tikai pēdējās pāris nedēļās, rases diskusija šajā kampaņā ir pieņemts īpaši šķelšanos pagriezienu.

Uz vienu no spektra, mēs esam dzirdējuši mājiens, ka mana kandidatūra ir kaut vingrinājumu apstiprinošu darbību, ka tā ir balstīta tikai un vienīgi uz vēlmi plaša eyed liberāļiem izpirkuma rasu izlīgumu par lētu No otras beigām, mēs. 've dzirdējis mans bijušais mācītājs, mācītājs Jeremijas Wright, izmantojiet dedzinātājs valodu paust viedokli, ka ir potenciāls, ne tikai paplašināt rasu nošķirtību, bet viedokli, ka nomelnot gan cildenumu un mūsu tauta labestību, tas ir pareizi apvainot balts un melns līdzīgi .

Es jau nosodījuši, jo nepārprotami, paziņojumus par godājams Wright, kas izraisīja šādu polemiku. Dažiem, nagging jautājumi paliek. Vai es zinu, viņam ir reizēm sīva kritiķis amerikāņu iekšzemes un ārvalstu politiku? Protams. Vai es kādreiz dzirdēt viņam veikt piezīmes, kuras varētu uzskatīt strīdīgs, bet es sēdēju baznīcā? Jā. Vai es nepiekrītu daudziem viņa politiskajiem uzskatiem? Absolūti - tāpat kā es esmu pārliecināts, ka daudzi no jums ir dzirdējuši piezīmes no saviem mācītājiem, priesteriem, vai rabīni, ar kuru tu nepiekrita.

Bet piezīmes, kas izraisījuši šo neseno firestorm nebija vienkārši pretrunīga. Viņi nebija vienkārši reliģiskais līderis centieni iestāties pret uztver netaisnību vietā, viņi pauda dziļi izkropļoti šajā

valstī -. Viedoklis, ka redz baltu rasismu kā endēmiska, un kas paaugstina Kas ir nepareizi ar Ameriku par visu, kas mēs zinām, ir tiesības ar Ameriku; uzskats, ka redz konfliktus Tuvajos Austrumos, kā sakņojas galvenokārt no nelokāms sabiedroto piemēram Izraēlas rīcību, nevis nāk no aplamu un naidīgi ideoloģiju radikālo islāmu.

Tā, piemēram, godājams Wright komentāri bija ne tikai nepareizi, bet šķelšanos, neviennozīmīgs laikā, kad mums ir nepieciešams vienotību; rasistiski izmaksā laikā, kad mums ir nepieciešams sanākt kopā, lai atrisinātu virkni monumentālu problēmu - divi kari, terorisma draudi, kurām ekonomiku, hronisku veselības aprūpes krīze un potenciāli postošās klimata pārmaiņas, problēmas, kas nav ne melns vai balts vai Latino vai Āzijas, bet gan problēmas, kas stātos pretī mūs visus.

Ņemot vērā manu fona, mani politika un mani professed vērtībām un ideāliem, tad, bez šaubām, ir tie, kuriem mani pārskati nosodījumu nepietiek. Kāpēc saistīt sevi ar godājams Wright pirmajā vietā, viņi var lūgt? Kāpēc ne pievienoties citu baznīcu? Un es atzīstu, ka, ja viss, ko es zināju par godājams Wright bija fragmentus Šo sprediķu kas nobraukums nebeidzamu cilpa uz televīzijas

un You Tube, vai arī ja Trinity Apvienotā baznīca Kristus pieskaņota karikatūrām tiek peddled ko daži komentētāji, nav šaubu, ka es varētu reaģēt daudz pašā veidā

Bet patiesība ir, tas vēl nav viss, ko es zinu par cilvēku. Cilvēks man tikās vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, ir cilvēks, kas palīdzēja ieviest mani uz manu kristīgo ticību, cilvēks, kas runāja ar mani par mūsu saistībām mīlēt vienam otru, lai rūpētos par slimiem un pacelt slikts. Viņš ir cilvēks, kurš izcietis savu valsti kā ASV jūras; kurš ir studējis un lekcijas dažas no finest universitātēm un semināros valstī, un kurš vairāk nekā trīsdesmit gadus vadīja draudzi, kas kalpo sabiedrībai darot Dieva darbu šeit uz Zemes - ar mājokli bezpajumtniekiem, kalpojot trūkumcietējiem, sniedzot dienas aprūpes pakalpojumus un stipendiju sistēmu un cietuma ministrijām, un panākt, lai tiem, kas cieš no HIV / AIDS.

Manā pirmajā grāmatā, Sapņi no mana tēva, es aprakstīju pieredzi mana pirmā pakalpojuma Trinity:

"Cilvēki sāka kliegt, ka pieaugs no savām vietām un aplaudēt un iekliegties, stingru vējš uzskaites godājams balsi augšup spārēm .... Un šo vienu piezīmi - cerība - es dzirdēju kaut ko citu;! Pakājē ka krusts, iekšpusē baznīcu visā pilsētā tūkstošiem, es iztēlojos stāstus par parasto melno cilvēku apvienojas ar Dāvida un Goliāta stāstiem, Mozus un faraons, tad kristiešiem lauvas den, Ecēchiēla lauks sauso kaulu Šie stāsti - izdzīvošanas un brīvības, un ceru - kļuva par mūsu stāsts, mans stāsts,. Asinis, kas bija izliets bija mūsu asinis, asaras mūsu asaras; līdz šim melnā baznīcā, šajā gaišā dienā, likās vēlreiz kuģis, kam ir stāsts par cilvēkiem, uz nākamajām paaudzēm un ieguldījumu plašākā pasaulē. Mūsu pētījumos un uzvarām kļuva uzreiz unikālu un universālu, melnā un vairāk nekā melnā, jo chronicling mūsu ceļojums, stāsti un dziesmas mums deva līdzekļus, lai atprasīt atmiņām, ka mēs neesam nepieciešams justies kauns par ... atmiņām, ka visi cilvēki varētu mācīties un lolot - un ar kuru mēs varētu sākt atjaunot ".

Kas ir mana pieredze pie Trinity. Tāpat kā citi pārsvarā melnā baznīcām visā valstī, Trīsvienības iemieso melno kopienu kopumā - ārstu un labklājības mamma, modeļa studentu un bijušo banda

plaukšķeņu Tāpat kā citi melno baznīcām, Trīsvienības pakalpojumi ir pilns ar aizsmacis smiekli un dažreiz piedauzīgs. humors. Tās ir pilnas dejas, clapping, kliedz un kliedz, ka var šķist jarring uz neapmācīts auss. Baznīca ir pilnībā laipnību un cietsirdības, sīva izlūkošanas un šokējošu tumsība, cīņas un veiksmi, mīlestību un, jā, rūgtums un objektivitātes kas veido melno pieredze Amerikā.

Un tas palīdz izskaidrot, varbūt, manas attiecības ar godājams Wright. Kā nepilnīgas, kā viņš var būt, viņš ir bijis, piemēram, ģimene ar mani. Viņš nostiprināja manu ticību, officiated manu kāzu, un kristīja mani bērni. Ne reizi mana sarunas ar viņu neesmu dzirdējis viņu runājam par jebkuru etnisko grupu

paredzēto izņēmumu ziņā, vai ārstētu baltumus ar kuru viņš mijiedarbojās ar jebko, bet pieklājīgi un cieņu. Viņš ir viņā pretrunas - labu un sliktu - no Kopienas, ka viņš ir bijis cītīgi tik daudzus gadus.

Es varu ne vairāk noliegs viņam nekā es varētu neatzīt melno kopienu. Es varu ne vairāk noliegs viņam par mani mana baltā vecmāmiņa - sievieti, kas palīdzēja paaugstināt mani, sieviete, kas ziedoja atkal un atkal man, sieviete, kas mani mīl tikpat daudz kā viņa mīl kaut ko šajā pasaulē, bet sieviete,

kas reiz atzinās viņas bailes no melnā vīriešiem, kuri nokārtojuši ko viņas uz ielas, un kurš vairāk nekā vienu reizi ir teikusi rasu vai etniskās stereotipus, kas padarīja mani verdziskums.

Šie cilvēki ir daļa no manis. Un tie ir daļa no Amerikas, šī valsts, ka es mīlu.

Daži redzēt to kā mēģinājumu attaisnot vai attaisnot komentārus, kas ir vienkārši nepiedodams. Es varu jums apliecināt, tas nav. Es domāju politiski droša lieta būtu pāriet no šīs epizodes un ceru, ka tā zūd koka. Mēs varam noraidīt godājams Wright kā kloķa vai demagogs, tāpat kā daži noraidīja Geraldine Ferraro starpā pēc viņas nesenajiem paziņojumiem, kā slēpšana dažas dziļi iesakņojušās rasu aizspriedumiem.

Bet skrējiens ir jautājums, ka es uzskatu, ka šī tauta nevar atļauties ignorēt tagad mēs būtu padarīt to pašu kļūdu, ka Mācītājs Wright gūti viņa pretlikumīgajām sprediķos par Ameriku -. vienkāršot un stereotips, un paplašina negatīvā uz punktu, ka tā kropļo realitāti.

Fakts ir tas, ka komentāri, kas tika veikti, un jautājumiem, kas klāta pēdējo nedēļu atspoguļo sarežģītību rases šajā valstī, ka mēs nekad īsti strādājuši cauri - daļa no mūsu savienības ka mums ir vēl perfekta. Un, ja mēs iet prom tagad, ja mēs vienkārši atkāpties mūsu attiecīgajās stūriem, mēs nekad nevarēsim nākt kopā un risināt problēmas kā veselības aprūpe, vai izglītība, vai nepieciešams atrast labu darbu katram amerikāņu.

Izpratne par šo realitāti ir nepieciešama atgādinājumu par to, kā mēs nonācām šajā brīdī. Kā William Faulkner reiz rakstīja, "pagātnes nav miris un apglabāts Patiesībā, tas nav pat garām.". Mums nav nepieciešams stāstīt šeit vēsturi rasu netaisnības šajā valstī. Bet mums ir nepieciešams, lai atgādinātu sev ka tik daudzi no tās atšķirības, kas pastāv Āfrikas-American kopienai šodien var tieši izsekot nevienlīdzību novirzītas no iepriekšējās paaudzes, kas cietusi zem brutālo mantojumu verdzības un Jim Crow.

Segregētās skolās bija un ir, sliktāki skolas, mēs vēl nav noteikušas tos, piecdesmit gadus pēc Brown v izglītības padome, un sliktāks izglītību viņi sniedz, tad un tagad, palīdz izskaidrot izplatības lielā sasnieguma plaisu starp mūsdienu melnā un baltā studentiem.

Legalizēti diskriminācija - ja melnādainie tika novērsti, bieži izmantojot vardarbību, nedrīkst piederēt īpašums, vai aizdevumi nebija piešķirts afroamerikāņu uzņēmumu īpašnieki, vai melnās homeowners nevar piekļūt FHA hipotēku, vai melnās tika izslēgti no arodbiedrībām, vai policija, vai ugunsdzēsēji - nozīmēja, ka melnās ģimenes nevarēja amass ņemamu bagātību novēlēt, lai

nākamajām paaudzēm. ka vēsture palīdz izskaidrot bagātību un ienākumu atšķirības starp melno un balto, un koncentrēts nabadzīgi, kas pastāv tik daudzas mūsdienu pilsētu un lauku kopienās.

Trūkums ekonomikas izdevība melnās vīriešu, un kauns un vilšanās, kas nāca no nespēj nodrošināt savu ģimeni, veicināja erozijas melno ģimenēm - problēma, ka labturības noteikumi daudzus gadus, var būt pasliktinājusies Un trūkums. pamatpakalpojumi tik daudzās pilsētās melno kvartālu - parki bērniem spēlēt, policijas kājām sita, regulāru atkritumu pick-up un celtniecības kodu īstenošana - visi palīdzēja radīt vardarbības ciklu, puvi un nevērība, kas

turpina spokoties mums.

Tas ir realitāte, kurā mācītājs Wright un citām Āfrikas-amerikāņiem savas paaudzes izauga. Viņi nāca no vecuma vēlā piecdesmito un sešdesmito gadu sākumā, laikā, kad segregācijas vēl bija likums par zemi un iespēju sistemātiski bija saspiests Kas ievērojams ir nevis, cik daudz izdevies, saskaroties ar diskrimināciju, bet gan to, kā daudzi vīrieši un sievietes pārvarēja. izredzes; cik varēja veikt izeju no nekādā veidā tiem līdzīgi man, kas nāks pēc viņiem.

Bet visiem tiem, kas saskrāpēts un atgūtā savu ceļu, lai saņemtu kādu no amerikāņu sapnis, bija daudzi, kas nav darīt to - tie, kas galu galā sakāva, vienā vai otrā veidā, ko diskriminācija Šo sakāvi mantojums bija pagājis. nākamajām paaudzēm - šie jaunie vīrieši un arvien jaunas sievietes, kas mēs redzam stāvot uz ielu stūriem vai languishing mūsu cietumos, bez cerībām vai perspektīvām nākotnē. Pat tiem melno kurš izdarīja to, jautājumus par rases, un rasismu, turpina noteikt savu pasaules uzskatu, kas pamata veidos Par vīriešiem un sievietēm godājams Raita paaudzei, tad pazemošanu un šaubas un bailes atmiņām nav aizgājuši prom,. Ne objekta dusmas un no šiem gadiem rūgtums. Tas dusmas nevar saņemt izteikta publiski, priekšā balta kolēģiem vai balts draugi. Bet tas atrast balsi frizētavu vai ap virtuves galda. Pie reizes, ka dusmas ir ļaunprātīgi

izmanto politiķi, lai džins līdz balsis pēc rases pazīmēm, vai lai kompensētu politiķis pašu

trūkumiem.

Un reizēm tā konstatē balsi baznīcā svētdienas rītā, jo kancelē un to solos. Fakts, ka tik daudzi cilvēki ir pārsteigti dzirdēt, ka dusmas dažiem godājams Wright sprediķu vienkārši mums atgādina par veco acīmredzamu patiesību, ka visvairāk nošķirtā stunda amerikāņu dzīvē notiek svētdienas rītā. Ka dusmas ne vienmēr ir produktīvs un šķiet, pārāk bieži tā atrauj uzmanību no risināšanā reālas problēmas, tas neļauj mums no squarely saskaras mūsu pašu līdzdalību mūsu stāvoklī, un novērš Āfrikas-American kopienai viltošanā apvienības tai nepieciešams, lai panāktu reālu mainīt Bet dusmas ir īsta,. tas ir spēcīgs un vienkārši vēlas to prom, lai nosodītu to bez izpratnes savas saknes, tikai kalpo, lai paplašinātu bezdibenis pārpratumus, kas pastāv starp sacensībām.

Patiesībā, līdzīgi dusmas pastāv laikā segmentos balto sabiedrībā. Lielākā daļa strādnieku un vidusšķiras balta amerikāņi nav liekas, ka viņi ir bijuši īpaši priviliģēts ar viņu rasi. Viņu pieredze ir imigrants pieredze - ciktāl tie attiecas, neviens ir roku viņiem neko, tie esam būvēti no nulles. Tie esam smagi strādājuši visu savu dzīvi, daudzas reizes tikai, lai redzētu savu darbu nosūtīti aizjūras vai viņu pensiju dempinga pēc kalpošanas darbu. Viņi ir noraizējušies par savu nākotni, un šķiet, ka viņu sapņus slīdēšanu prom; laikmetā stagnējošu algas un globālā konkurence, iespēja nāk jāuzskata par nulles summas spēle, kurā jūsu sapņi pie mana rēķina Tātad, ja viņi ir teicis. autobusu savus bērnus uz skolu pa pilsētu, kad viņi dzird, ka Āfrikas amerikāņu kļūst priekšrocība nolaišanās labu darbu vai labā koledžā vietas, jo kāda netaisnība, ka viņi paši nekad izdarīts, un, kad viņi teica, ka viņu bailes par noziedzību piepilsētās ir kaut aizspriedumi, aizvainojums būvē laika gaitā.

Tāpat kā dusmas Melnās sabiedrībā, šie aizvainojumu ne vienmēr izsaka pieklājīgā sabiedrībā. Bet viņi ir palīdzējuši veidot politisko ainavu vismaz paaudzi. Pār labklājību Dusmas un pozitīvu rīcību palīdzēja panākt Reigana koalīciju. Politiķi parasti izmanto bailes no nozieguma savām vēlēšanu beigām. Sarunu šovs saimniekiem un konservatīvas komentētāji būvēts viss karjerai atmaskošanas fiktīvus pretenzijas rasisma noraidot likumīgās diskusijas par rasu netaisnības un nevienlīdzības kā tikai politkorektuma vai apgrieztā rasismu.

Tāpat kā melnā dusmas bieži izrādījās neproduktīva, tāpēc ir šie baltie aizvainojumu apjucis uzmanību no reālajām vainīgajiem no vidusšķiras saspiest - korporatīvo kultūru pārpilna ar iekšā nodarbojas, apšaubāms grāmatvedības praksi, un īstermiņa alkatība, Vašingtona dominē lobētājiem un īpašiem interesēm, ekonomikas politika, kas veicina maz pār daudziem. Un tomēr, lai vēlēties prom aizvainojumu balto amerikāņu, lai tos apzīmēt kā aplama vai pat rasistiska, bez atzīstot tos balstīta likumīgās bažas - tas ir pārāk paplašina rasu plaisu, un blokos ceļš uz sapratni.

Tas ir, ja mēs esam šobrīd. Tas rasu strupceļš mēs esam iestrēdzis gadiem. Pretēji dažiem maniem kritiķiem prasījumiem, melnā un baltā, es nekad neesmu bijis tik naivs, lai uzskatu, ka mēs varam iegūt ārpus mūsu rasu šķelšanos vienā vēlēšanu ciklu, vai ar vienu kandidatūru - īpaši kandidatūra kā nepilnīga kā mana pašu.

Bet man ir apgalvojusi stingru pārliecību - notiesāšanas sakņojas manu ticību Dievam un mana ticība amerikāņu tautai - ka strādājot kopā, mēs varam virzīties tālāk dažas no mūsu veco rasu brūces, un ka patiesībā mums nav citas izvēles, ir mums ir turpināt ceļu uz vairāk ideāls savienība.

Āfrikas-American kopienai, ka ceļš nozīmē aptver slogu mūsu pagātnes nekļūstot upuri mūsu pagātni. Tas nozīmē, turpinot uzstāt uz pilnu pasākumu tieslietu katru aspektu amerikāņu dzīvē Bet tas arī nozīmē, saistoties mūsu īpašu aizvainojumus -. Labāku veselības aprūpi, un labākas skolas, un labākas darbavietas - ar lielākiem centieniem visiem amerikāņiem - balta sieviete cīnās, lai izjauktu stikla griestiem, balts cilvēks, kura tika atlaisti, imigrants cenšas, lai pabarotu savu ģimeni. Un tas nozīmē, uzņemoties pilnu atbildību par savu dzīvi - pieprasot vairāk no mūsu tēviem, un tērēt vairāk laika ar saviem bērniem, un lasīt, lai viņiem, un mācot viņiem, ka, kamēr tie var saskarties ar problēmām un savās dzīvēs diskriminēta, tie nekad padoties līdz izmisumam vai cinisms, viņi vienmēr domā, ka viņi var rakstīt savu likteni.

Ironiski, ka tas kvintesenciālu amerikāņu - un jā, konservatīva - jēdziens pašpalīdzības atrasts bieža izteiksmi godājams Wright sprediķus. Bet ko mans bijušais mācītājs pārāk bieži nav izdevies saprast, ka uzsāk programmu pašpalīdzības prasa arī pārliecība, ka sabiedrība var mainīt.

Dziļa kļūda godājams Wright sprediķu nav, ka viņš runāja par rasismu mūsu sabiedrībā tas ir, ka viņš runāja tā, it kā mūsu sabiedrība bija statisks, jo ja nav gūti panākumi,. Kā šajā valstī - valsts, kas ir devusi iespēju viens no viņa kompanjoniem, lai palaistu uz augstāko amatu zemē un veidot koalīciju no baltā un melnā, Latino un Āzijas, bagātiem un nabagiem, jauni un veci - vēl neatgriezeniski saistās ar traģisko pagātni Bet ko mēs zinām -. - ko mēs esam redzējuši - ir tas, ka Amerika var mainīties. Tas ir patiess ģēnijs šo valsti. Ko mēs jau esam sasnieguši dod mums cerību - nekaunības cerēt - par to, ko mēs varam un jāpanāk rīt.

Baltajā sabiedrībā, ceļš uz vairāk ideāls savienība nozīmē atzīt, ka ko ails afroamerikāņu kopiena ne tikai pastāvēt par melno cilvēku prātos, ka mantojums diskriminācijas - un pašreizējie incidenti diskriminācijas, bet mazāk diagnosticētas nekā pagātnē - ir reāla un ir jārisina ne tikai ar vārdiem, bet ar. darbiem - ieguldot mūsu skolās un mūsu kopienās;, ieviešot mūsu pilsoņu tiesību aktus un nodrošināt taisnīgumu mūsu krimināltiesību sistēmas palielināšana, nodrošinot šo paaudzi ar kāpnēm un iespēju, kas bija pieejama iepriekšējos paaudzēm. Tas prasa visiem amerikāņiem saprast, ka jūsu sapņi nav pienācis rēķina no maniem sapņiem, ka ieguldījumi veselības, labklājības un izglītības melnā un brūnā un baltā bērniem galu galā palīdzēs visu Ameriku plaukt.

Beigu beigās, tad, ko sauc par ir nekas vairāk, un nekas mazāk, nekā to, ko visi pasaules lielās reliģijas pieprasījums -. Ka mēs pie citiem, kā mēs tos do unto mums Būsim mūsu brāļa sargs, Rakstos stāsta mums. Būsim mūsu māsas sargs. Ļaujiet mums atrast šo kopējo akciju mums visiem ir viens otrā, un ļaujiet mūsu politika atspoguļo šo garu, kā arī.

Jo mums ir izvēle šajā valstī. Mēs varam pieņemt politiku, kas šķirnes nodaļa, un konflikts, un cinisms. Mēs varam risināt sacīkstes tikai izrāde - kā mēs to darījām ar OV pētījumā - vai Pēc traģēdijas, kā mēs to darījām, kas seko Katrīna - vai lopbarībai par nakts ziņas. Mēs varam spēlēt godājams Wright sprediķi par katru kanālu, katru dienu, un par tām runāt, no šodienas līdz vēlēšanām, un padarīt vienīgais jautājums šajā kampaņā vai amerikāņu cilvēki domā, ka es kaut kā ticēt vai simpatizē viņa visvairāk aizskarošu vārdiem. Mums var uzklupt par dažiem Gaffe ko

Hilarija atbalstītājs kā pierādījumu, ka viņa spēlē sacensību karti, vai arī mēs varam spekulēt par to, vai baltie cilvēki būs visi dodas uz John McCain vispārējās vēlēšanās, neatkarīgi no viņa politikas.

Mēs varam darīt.

Bet, ja mēs, es varu jums pateikt, ka nākamajās vēlēšanās, mēs runājam par kādu citu uzmanību. Un tad vēl vienu. Un tad vēl vienu. Un nekas nemainīsies.

Tas ir viens variants. Vai, šajā brīdī, šajā vēlēšanās, mēs varam sanākt kopā un saka: "Ne šoreiz." Šoreiz mēs vēlamies runāt par crumbling skolām, kas ir zādzībās nākotni melno bērnu un balto bērnu un Āzijas bērniem un Hispanic bērniem un Native American bērniem. Šoreiz mēs gribam noraidīt cinismu, kas stāsta mums, ka šie bērni nevar iemācīties, ka šie bērni, kas neizskatās kā mums ir kāds cits problēmu. No Amerikā bērni nav tie bērni, tie ir mūsu bērni, un mēs neļaus viņiem atpaliek par 21.gadsimta ekonomiku. Ne šoreiz.

Šoreiz mēs vēlamies runāt par to, kā ārkārtas numurā līnijas ir piepildīta ar baltajiem un melnajiem toņiem un latīņamerikāņiem, kuriem nav veselības aprūpi; kuriem nav varas par to pašu, lai pārvarētu īpašas intereses Vašingtonā, bet kas var ņemt tos uz, ja mēs to darām kopā.

Šoreiz mēs vēlamies runāt par to slēdžu dzirnavas, kas reiz sniegto cienīgu dzīvi vīriešiem un sievietēm par katru rasi, un pārdošanai, kas reiz piederēja amerikāņiem no katras reliģijas, katrā reģionā visās dzīves mājas. Šoreiz mēs vēlamies runāt par to, ka patiesā problēma nav, ka kāds, kurš nav izskatās jūs varētu veikt savu darbu, tas ir, ka sabiedrība jūs strādājat būs kuģis to uz ārzemēm, lai nekas vairāk kā peļņu.

Šoreiz mēs vēlamies runāt par vīriešiem un sievietēm katru krāsu un ticību, kas kalpotu kopā, un cīnīties kopā, un asiņot kopā ar tiem pašiem lepoties karogu. Mēs vēlamies runāt par to, kā celt tos mājās no kara, kas nekad vajadzētu " Ve atļauta un nekad būtu esam algoti, un mēs vēlamies runāt par to, kā mēs parādām savu patriotismu, rūpējoties par viņiem, un viņu ģimenēm, kā arī sniedzot tiem priekšrocības sapelnītās.

Es nebūtu darboties par prezidentu, ja es neticēju ar visu savu sirdi, ka tas ir tas, ko lielākā daļa amerikāņu vēlas, lai šajā valstī. Šī savienība nekādā ziņā nevar būt ideāls, bet paaudze pēc paaudzes liecina, ka vienmēr var pilnveidojams. Un šodien, kad es atrast sev sajūta apšaubāms vai cinisks par šo iespēju, ko dod man visvairāk cerība ir nākamās paaudzes - jaunieši, kuru attieksme un uzskati un atvērtību pārmaiņām jau ir vēsture šajās vēlēšanās.

Ir viens stāsts īpaši ka es gribētu atstāt jūs ar šodienu - stāsts es teicu, kad man bija liels gods runāt par Dr King dzimšanas viņa mājās baznīcā, Ebenezer baptistu, Atlanta.

Ir jauni, divdesmit trīs gadus vecs balts sieviete nosauca Ashley Baia kas organizēja mūsu kampaņu Florencē, South Carolina. Viņa bija darba organizēt pārsvarā afroamerikāņu kopienu kopš šīs kampaņas, un vienu dienu viņa bija pie apaļā galda diskusijā, kurā ikviens gāja apkārt stāsta savu stāstu, un kāpēc viņi tur bija.

Un Ashley teica, ka tad, kad viņai bija deviņi gadi, viņas māte dabūja vēzi. Un tāpēc viņai nācās palaist garām darba dienas, viņa bija vaļā un zaudēja savu veselības aprūpi. Viņiem bija jāiesniedz bankrota, un tas ir tad, kad Ešlija nolēma, ka viņai bija kaut kas jādara, lai palīdzētu viņas mamma.

Viņa zināja, ka pārtika bija viens no viņu visvairāk dārgas izmaksas, un tāpēc Ashley pārliecināts viņas māti ka tas, ko viņa tiešām patika, un ļoti gribēja ēst vairāk nekā jebkas cits bija sinepes un jaukums sviestmaizes. Jo tas bija lētākais veids, kā ēst.

Viņa to izdarīja vienu gadu, līdz viņas mamma got labāk, un viņa teica visiem pie apaļā galda, ka iemesls viņa pievienojās mūsu kampaņu bija tā, ka viņa varētu palīdzēt miljoniem citiem bērniem valstī, kas vēlas un ir nepieciešams, lai palīdzētu vecākiem pārāk.

Tagad Ashley varētu būt izdarījusi citu izvēli. Varbūt kāds viņai pa ceļu, kas no viņas mātes problēmām avots bija melnādainie, kuri bija uz labklājību un pārāk slinks uz darbu, vai Hispanics kuri nonāk valstī nelegāli. Bet viņa nav. Viņa meklēja sabiedrotos viņas cīņu pret netaisnību.

Anyway, Ashley pabeidz savu stāstu, un tad iet pa istabu un lūdz ikvienu cits iemesls, kāpēc viņi atbalsta kampaņu. Viņi visi ir dažādi stāsti un iemeslus. Daudzi audzināt konkrētu jautājumu. Un beidzot viņi nāk uz šo vecu melns cilvēks, kurš ir bijis sēž tur mierīgi visu laiku. Un Ashley jautā, kāpēc viņš ir tur. Un viņš nav audzināt konkrētu jautājumu. Viņš nesaka veselības aprūpes vai

ekonomiku. Viņš nesaka izglītību vai karš. Viņš nesaka, ka viņš bija tur, jo Baraks Obama. Viņš vienkārši saka ikvienam telpā, "Es esmu šeit, jo Ashley."

"Es esmu šeit, jo Ashley." Pats par sevi, ka vienu brīdi atzīšanu starp šo jauno balto meiteni un ka vecās melns cilvēks nav pietiekami. Tas nav pietiekami, lai dotu veselības aprūpi slims, vai darbavietu uz bezdarba, vai izglītību mūsu bērniem.

Bet tas ir, ja mēs sākam. Tas ir, ja mūsu savienība aug lielāks. Un kā tik daudzas paaudzes ir sapratuši pāri no 2-100 kursu un divdesmit vienu gadu, kopš par patriotu grupa parakstīja šo dokumentu, Philadelphia, tas ir, ja pilnību sākas.