Latvijas emigrantu kopienas — Galvenās atziņas

ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

LATVIJAS EMIGRANTU KOPIENAS

Nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika

2015. gada 25. jūnijs, Dr. sc. soc. Inta Mieriņa LU Filozofijas un socioloģijas institūts


Īsi par pētījumu

�  Finansējums: �  90,13% – Eiropas Sociālais

Fonds «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei»

�  9,67% – valsts līdzfinansējums �  0,20% – projekta īstenotāja

līdzfinansējums

�  Neatkarīga 11 migrācijas pētnieku un 5 piesaistītu ekspertu grupa

�  Īsteno LU Filzofijas un Socioloģijas institūts sadarbībā ar Ekonomikas un Vadības Fakultāti.


Metodoloģija

�  Politikas dokumentu analīze: �  aptvertais laika periods 2008.–2014. gads �  (attīstības un politikas plānošanas dokumenti, tiesību akti un to

projekti, informatīvie ziņojumi)

�  Aptaujas dati par plāniem atgriezties un identitātes saglabāšanu: �  14 068 Latvijas emigrantu 15+ g.v. aptauja no 118 valstīm. �  Aptaujas metode: internetaptauja. �  Aptaujas laiks: 2014. gada 4. augusts – 30. oktobris

�  Reemigrācijas politikas mērķa grupas vērtējums: �  18 padziļinātās daļēji strukturētās intervijas ar tiem, kuri un

atgriezušies. �  90 padziļinātās daļēji strukturētās intervijas ar Latvijas emigrantiem

Lielbritānijā (13), Zviedrijā (10), Norvēģijā (15), ASV (15), Vācijā (22)

�  Intervijas ir veiktas laikā no 2014. gada februārim līdz novembrim


Cik nopietna problēma ir emigrācija?

•  Vairāk nekā 10% Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas, un to skaits turpina augt

•  Arvien vairāk izbrauc jauni cilvēki, arvien biežāk – ar visām ģimenēm (vai pievienojas savai ģimenei)


Galvenās atziņas


CIK daudzi plĀno atgriezties? (no tiem, kuri aizbrauca 2000.g. Vai vēlāk)

�  Daudzi būtu gatavi apsvērt atgriešanos pie noteiktiem apstākliem!

Tuvāko 6 mēnešu

laikā 4%

Ne 6 mēnešu laikā, bet Tuvāko

5 gadu laikā

Ne 5 gadu laikā, bet

Vecumdienās

Varbūt, pie noteiktiem apstākļiem

Neplānāno atgriezties

12% 16% 41% 27%

Varbūt vecumdienās

Varbūt 5.g. Laikā (31%)


Atgriešanās iemesli

�  Galvenie atgriešanās iemesli ir ne-ekonomiska rakstura: �  vēlme pavadīt vairāk laika ar saviem tuviniekiem, kas palikuši Latvijā; �  ilgas pēc mājām; �  ilgas pēc Latvijas dabas; �  vēlme runāt latviski un vēlme, lai bērni izaug par latviešiem, nevis asimilējas

uzņemošajā valstī; �  nevēlas dzīvot kaut kur kā svešinieki, bet netiek pieņemti kā savējie.

�  Ar ekonomiskiem aspektiem saistīti argumenti: �  ekonomiski un sociāli nav iespējams sasniegt to ienākumu un sociālā statusa līmeni,

kas vietējiem; �  Latvijā samilzušās privātās naudas problēmas (kredīti, parādi) ir atrisinātas (parādi ir

nomaksāti); �  mazinoties ekonomiskās krīzes apmēriem un parādoties nelielai ekonomiskajai

izaugsmei, ir palielinājusies iespēja atrast darbu Latvijā un nopelnīt, lai varētu izdzīvot;

�  grib attīstīt biznesa idejas Latvijā.

�  Emigrācijas ieguvumi vairs nešķiet tik būtiski (vērtību pārvērtēšana)


Nostaļģija

�  «Mana preference nav nauda, ja es, protams, varu izdzīvot. Mana preference ir atrasties tajā vidē, kas man ir patīkama, un būt gan ar dabu kopā, gan ar cilvēkiem, ar ko jūtos labi.» (Vīrietis, 36 gadi, atgriezies no Vācijas)

�  «Sēdi Anglijā un sapņo, cik forši – atbrauc mājās no darba vakarā un aizej turpat pie mājas upītē nopeldies. Tur nekā tāda nav. Tu sēdi uz sava asfalta, dzīvo un skaties uz trakajām lapsām, kas riņķī skraida.» (Vīrietis, 32 gadi, atriezies no Anglijas)


Kas kavē atgriezties? (tos, kas aizbrauca 2000. g. vai vēlāk)

0 20 40 60 80 100

Latvijā man būtu valodas grūtības

Nenokārtotas parādsaistības, kredīti Latvijā

Lielākā daļa ģimenes un draugu nedzīvo Latvijā

Neesmu drošs/-a vai bērns saņems nepieciešamo atbalstu, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā

Esmu vīlies/-usies Latvijas valstī

Latvijā man nav profesionālās izaugsmes un/vai uzņēmējdarbības iespēju

Esmu iekārtojies/-usies uz dzīvi šeit, ārzemēs

Latvijā man nav pietiekams sociālais atbalsts (pabalsti, pensijas)

Latvijā nevaru atrast sev pieņemamu darbu

Lai atgrieztos, jābūt iespējām nodrošināt ģimeni, stabilitātes un drošības sajūtai!

Cik % minētais iemesls ir svarīgs vai ļoti svarīgs


Darba atrašana Latvijā

�  No tiem, kuri emigrēja 2000.g. vai vēlāk, �  Aptuveni puse (53%) domā, ka iespējas atrast viņu kvalifikācijai un

prasmēm atbilstošu darbu Latvijā ir drīzāk vai ļoti sliktas; �  85% domā, ka iespējas atrast darbu ar viņus apmierinošu atalgojumu

Latvijā ir sliktas.

�  Tipiski atpakaļmigranti darbu atrod paši. Daļa atgriežas pie iepriekšējā darba devēja, turpretī citi atgriežas pat bez konkrēta darba piedāvājuma

�  Kontaktiem ir ļoti liela nozīme, tādējādi pozīcija darba tirgū vājinās, ja kontakti ir pazaudēti

�  Gandrīz visos gadījumos ienākumi samazinās, taču samazinās arī izdevumi.

�  Daļa ir izveidojuši uzkrājumus, kas tiem ļauj šo samazinājumu pārdzīvot, turpretī citiem ļoti iespējama ir atkārtota emigrācija. �  Ap 40% ārpus Latvijas dzīvojošo no Latvijas aizbraukuši vairākkārt.


Vēlamā alga

�  Tiem pēc 2000. gada aizbraukušajiem, kurus atgriezties kavē nespēja Latvijā atrast pieņemamu darbu, tika jautāts, kādai būtu jābūt neto darba samaksai mēnesī, lai viņus varētu ieinteresēt darbs Latvijā. �  Alga līdz 500 EUR ieinteresētu reti kuru ārpus Latvijas

dzīvojošo; �  700 EUR būtu pieņamama 20%; �  1000 EUR turpretī varētu ieinteresēt aptuveni pusi (54%)

aizbraukušo (!) �  Alga 1500 EUR piesaistītu 75% aizbraukušo, kuru

atgriešanos kavē nespēja atrast pieņemamu darbu.


Subjektīvā pieredze

�  Daudzi, dzīvojot ārzemēs, ir ieguvuši lielāku pašpārliecību, attīstījuši spējas uzņemties atbildību par savu dzīvi un labklājību. Tas viņiem daudzos gadījumos ir ļāvis atrisināt savas finansiālās grūtības, un ir novedis pie savu vērtību pārvērtēšanas.

�  «Atgriešanās mājās» parasti saistīta ar pozitīvām emocijām. Atgriešanās dod lielāku brīvības sajūtu, pašpārliecību, ko veicina pazīstama kultūras un sociālā vide, iespēja runāt savā valodā, kā arī pārliecību par spēju saviem spēkiem risināt problēmsituācijas, negaidot uz palīdzību no ārpuses. Tie, kuri atgriezušies mājās jūtas stiprāki un vairāk spējīgi ietekmēt savu dzīvi nekā pirms aizbraukšanas, un ir ieguvuši skaidru izpratni par to, ko viņi dzīvē vēlas un kur to vislabprātāk pavadītu.


Kopējais raksturojums

�  Atpakaļmigranti (un potenciālie atpakaļmigranti) ir ļoti dažādi. Tos vieno: �  Latvijas pilsonības paturēšana �  Ciešas saites ar Latviju – emocionālās (draugi un ģimene) un

fiziskās (māja, dzīvoklis, utml.). �  Galvenokārt latvieši; jūtas stipri piesaistīti Latvijai. �  Lielākā daļa dzīvojuši ārzemēs salīdzinoši neilgu laiku (līdz

2 gadiem) �  Optimistiskāk noskaņoti par Latvijas ekonomikas stāvokli un tās

attīstību, vairāk uzticības Latvijas politiskajam institūcijām!

�  Šie faktori veicina atgriešanos un integrēšanos Latvijas sabiedrībā.


Kas biežāk plāno atgriezties (5 gadu laikā)?

�  Latvieši

�  Jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumā

�  Vīrieši, īpaši ar zemu izglītības līmeni

�  Tie, kas darbā neizmanto savu kvalifikāciju

�  Tie, kas iepriekš dzīvoja mazpilsētās un laukos

�  Tie, kam Latvijā ir ģimene

�  Īrijā un bijušajās Padomju Savienības republikās dzīvojošie

�  Tie, kas jūtas piederīgi Latvijai 0%

25%

50%

75%

100%

Visi kopā Latvieši Krievi Citi

Vai Jūs domājat, ka atgriezīsieties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā tuvāko 5 gadu laikā?

Noteikti nē

Drīzāk nē

Varbūt pie noteiktiem apstākļiem

Drīzāk jā

Noteikti jā


Priekšstati par situāciju (1)

�  Šobrīd diasporā vērojams liels pesimisms attiecība uz situāciju Latvijā. �  2000.g. vai vēlāk aizbraukušie ļoti kritiski vērtē Latvijas

ekonomisko situāciju un valdības sniegumu: 75% vērtē to kā sliktu vai ļoti sliktu un tikai 18% uzskata, ka tā uzlabojas; gandrīz visi (92%) ir pilnībā vai drīzāk neapmierināti ar Latvijas valdības darbu, un 82% pilnībā vai drīzak piekrīt, ka Latvijas valdību tādi cilvēki kā viņi neinteresē.

�  Tieši tas ir galvenais ārkārtīgi zemā uzticības līmeņa Latvijas valdībai iemesls.

�  Īpaši kritiski valdību vērtē ‘ekonomiskie migranti’ - tie, kuriem pirms aizbraukšanas bija grūti ‘savilkt galus kopā’ un kuri aizbrauca peļņas nolūkos vai arī tādēļ, ka vēlējās dzīvot stabilākā, sakārtotākā valstī ar labākām sociālajām garantijām un apmierinošāku politisko vidi.


Priekšstati par situāciju (2)

�  Nepieciešams veiksmīgāks valsts un diasporas dialogs un ar darbiem apliecināta diasporas interešu pārstāvniecība.

�  Būtiski arī spodrināt valsts tēlu un novērst gadījumus, kas liek ārzemēs dzīvojošajiem kaunēties par savu valsti.

�  Latvijas uzdevums ir ar darbiem rādīt, ka valstī notiek virzība deklarēto (uzstādīto) attīstības mērķu sasniegšanai Jārada skaidra pārliecība par valsts pozitīvu virzību un stabilu attīstību!


Saikne ar Latviju �  Saikne ar Latviju visbiežāk nav

zudusi: �  63% (t.sk. 71% latviešu un 49%

krievu) Latvijas valstspiederīgo jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, kas ir vairāk nekā ar valsti, kurā dzīvo šobrīd

�  Latviešu emigrantu piesaisti Latvijai maz ietekmē ārzemēs pavadītais laiks

�  67% regulāri seko ziņām par Latviju �  91% Latvijā ir draugi, 71% vismaz

reizi nedēļā sazinās ar tuviniekiem Latvijā

�  65% ir draugi no Latvijas mītnes zemē; 25% (t.sk. 33% latviešu) piedalās Latvijas diasporas On-line grupās un vēstkopās.

�  63% atzīmē Jāņus un 62% vismaz šad tad klausās latviešu mūziku

  * Kopš 2012.gada aizbraukušajiem 13% mājās palicis dzīvesbiedrs, 10% – pirmskolas vecuma bērns, 12% – skolas vecuma bērns.

0 25 50 75 100

Līdz gadam

1-‐2 gadus

3-‐5 gadus

6-‐10 gadus

Vairāk nekā 10 gadus

Līdz gadam

1-‐2 gadus

3-‐5 gadus

6-‐10 gadus

Vairāk nekā 10 gadus

Latviju

Mītnes zemi

Latviešu piesaistes sajūta Latvijai un mītnes zemei atkarībā no ārzemēs

pavadītā laika

Ļoti cieši Cieši


Ar skatu uz nākotni

�  Aizbraukušie nav «zuduši» Latvijai: lielākā daļa joprojām jūtas piederīgi savai valstij un tautai, taču ļoti strauji asimilējas bērni

�  Saglabājot saikni ar Latviju, latvisko identitāti un valodu, būtiski palielinās atgriešanās iespēja un veiksmīga bērnu iekļaušanās Latvijas skolu sistēmā un sabiedrībā kopumā.


Mērķa grupas viedokļi (1)

�  Latvijas emigrantu masveida atgriešanos var ietekmēt galvenokārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās, valsts kopējā labklājības līmeņa celšanās, stingrāka tiesiskuma principu ievērošana: �  (..) es domāju, ka nevar būt tāds plāns, kas tieši panāks, ka

cilvēki atbrauc atpakaļ. Ar viena plāna palīdzību nevar panākt cilvēka atgriešanos atpakaļ, ka principā atgriešanos var panākt tikai ar kopējās sociālās ekonomiskās situācijas uzlabošanos un attieksmes pret tautu maiņu arī no politiķu puses, komunikācijas veida maiņu ar tautu, pat ja tie līdzekļi paliek tādi, kādi ir. Pārējais ir pakārtoti. (Sieviete, 36 gadi, emigrācijā)

�  Emigrācija ir cilvēka individuāla izvēle, un valstij un sabiedrībai tā ir jāpieņem tādā nozīmē, ka emigrācija nav pretrunā ar brīvu cilvēku pārvietošanos (mobilitāti) un tiesībām izvēlēties savu dzīves vietu, īpaši Eiropas Savienības ģeopolitiskajā un ekonomiskajā telpā.



�  Tā vietā, lai sekmētu cilvēku atgriešanos, drīzāk būtu jākoncentrē dažāda veida resursi uz to, lai saglabātu esošo cilvēkkapitālu Latvijā: �  (..) Tad, ja mēs viņus kaut kā dabūsim šeit, viņiem dzīves līmenis

smagi kritīsies (..). Mēs neko neiegūsim no tā. Jautājums man ir – kāpēc mums vajag, lai atbrauc atpakaļ tie, kas aizbraukuši? Dēļ tā skaita? Dēļ profesionālisma? (..) varbūt viņi var dzīvot Anglijā un vienalga kaut ko dot Latvijai, viņiem te nav obligāti jādzīvo, un to saikni noteikti vajadzētu veidot un izmantot tos cilvēkus vai viņu profesionalitāti, vai vienalga, dažādi tie mehānismi. (..) tas varbūt ir tas, ko vairāk vajadzētu veicināt, nekā fizisku atgriešanos. (Sieviete, 29 gadi, atgriezusies)

�  (..) tas ir grūti piesaistīt latviešus Latvijai, bet man otrs jautājums, – vai tas tiešām vajadzīgs? Jo redziet, tas, kas gribēs, tas tāpat dzīvos Latvijā. (..) es domāju, ka šis lēmums jāatstāj katram indivīdam tomēr. Latvijas valstij jācenšas darīt vienkārši, ko var, lai latvieši Latvijā justos laikam omulīgāk vēl, lai galvenais uzlabotos ekonomiskā situācija. (Vīrietis, 36 gadi, atgriezies)



�  Reemigrācijas politika ir politiķu deklaratīva rīcība elektorāta piesaistīšanai un varas iegūšanai: �  Viņiem [plāna autoriem] taču bija kaut kas, ka viņi maksās tiem,

kuri gribēs atgriezties. Es nedomāju, ka viņi domā par cilvēkiem. Kā jau visi politiķi jebkurā valstī viņi nedomā par cilvēkiem, bet domā par varu. Viņiem visiem vajag varu. Viņi ir gatavi piedāvāt visu ko, lai tikai cilvēki par viņiem nobalsotu, bet tas ir… Kā lai saka? No tā cilvēkiem īpašas jēgas nav. Ļoti reti kurš politiķis kaut ko dara. (respondents Lielbritānijā)

�  Šķirtne starp «mums», emigrācijā dzīvojošajiem, un «viņiem», politikas veidotājiem, slēptā «viņiem» piešķirtā nozīme ir plašāka, ar «viņiem» saprotot valsti �  Ka viņi grib, lai mēs atgriežamies? Jā? Nu un, tālāk? Dabūs viņi

mūs tur. Un tālāk, kas būs? Kas būs tālāk, lūdzu? Dabūsiet jūs mūs atpakaļ. Un? Tāpat viņi nespēs nodrošināt to mierīgo, labo dzīvi, ko viņi ir guvuši ārvalstīs, pie kā viņi ir pieraduši gadiem. Es domāju, tas viņus vispār neinteresē. Viņi var darīt, ko viņi grib. (respondents Vācijā)


Mērķa grupas vajadzības

�  atbalsts nodarbinātības jomā – palīdzība darba atrašanā; �  minimālās algas līmeņa celšana līdz līmenim, kas ļauj apmierināt

cilvēka pamatvajadzības; �  mājokļa nodrošinājums vismaz pirmajam laikam (pirmie mēneši

līdz pusgadam); �  sociālā palīdzība bērnu vajadzību nodrošināšanai (bērnu pabalsti); �  atbalsts skolēniem, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā.

�  Lēmumu atgriezties Latvijā vai palikt mītnes valstī nenosaka valsts paredzēti atbalsta pasākumi, bet gan pašu patstāvīgi pieņemts lēmums

�  Es braucu mājās nevis tāpēc, ka ir plāns, nav viņš nekāds tāds vilinošais, lai es brauktu dēļ tā plāna mājās, būsim reāli, tas viss ir no pašiem cilvēkiem atkarīgs. Es braucu mājās ar to, ka es atbraukšu, es te darbu dabūšu, es te dzīvošu, un man viss būs kārtībā. (Sieviete, 30 gadi, atgriezusies)


Pateicamies

�  Pētnieku grupa pateicas katram, kas piedalījās pētījumā,

�  kā arī mūsu informatīvajiem atbalstītājiem!

�  Pētījums – pamats sistemātiskai informācijas ieguvei par ārpus Latvijas dzīvojošajiem mūsu tautiešiem (Migrācijas Monitoringam)


Paldies par uzmanību!

[email protected]

Science

Latvijas emigrantu kopienas — Galvenās atziņas