View
7
Download
0
Category
Preview:
Citation preview
ŠAJĀ NUMURĀ
NAP 2020 izstrāde un jaunatnes
prioritātes
JKP darba grupu darbība
Strukturētais dialogs
Portāls jaunatneslietas.lv
Neformālās izglītības atzīšanas
veicināšana
Kampaņa „Brīvprātīgais – ieguvējs
šodien un rīt!”
Jauniešu dienas 2012 pašvaldībās
G
Šogad nacionālā mērogā, piedaloties gan zinošiem
ekspertiem, gan nozaru ministrijām un NVO, notiek
darbs pie Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020.gadam
projekta izstrādes. Šobrīd Nacionālā attīstības plāna
2014. – 2020.gadam sākotnējā redakcijā (turpmāk –
NAP 2020) ir minētas vairākas prioritātes un rīcības
virzieni dažādās nozarēs, kas skar jaunatnes jomu. Par
NAP 2020 izstrādi ir atbildīgs Pārresoru koordinācijas
centrs, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības
mērķis ir nodrošināt nacionālā līmeņa attīstības
plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un
atbilstību normatīvo aktu prasībām (vairāk
http://www.nap.lv/).
2012.gada 3.oktobrī Jaunatnes konsultatīvās padomes
sēdes locekļi tika informēti par šādām definētām
prioritātēm un rīcības virzieniem NAP 2020 septiņās
jomās, kas skar jaunatni:
Veselība un labklājība
[259] Veselīga un aktīva dzīvesveida paraduma
nostiprināšana visās izglītības pakāpēs un sabiedrībā
kopumā: (a) veselīga uztura un aktīva dzīvesveida
veicināšana, (b) bērnu un jauniešu sporta un tautas
sporta attīstība, (c) veselību veicinošu izglītības iestāžu
sadarbības tīkla izveide
2012.gada oktobris Nr. 3(35)
[260] Atkarību izraisošo vielu un procesu
prevencija un izplatības ierobežošana: (a) universālās
un selektīvās profilakses pasākumi; (b) ārstniecība no
alkohola atkarīgajiem visos nacionālās nozīmes
attīstības centros šo cilvēku integrācijai darba tirgū; (c)
atkarību izraisošo vielu piedāvājuma mazināšana.
[263] Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes
uzlabošana: (a) tālākizglītības programmu īstenošana
ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām; (b)
slimību (sirds un asinsvadu, onkoloģisko, diabētu un
psihiatrisko saslimšanu) menedžmenta programmu
izstrāde.
[240] Atbalsta pasākumi darba, izglītības un
ģimenes dzīves apvienošanai, t.sk. attālināta un
nepilna laika darba veicināšana, ģimenei draudzīgā
komersantu kustība, statusa apliecinoša karte
atvieglojumu nodrošināšanai daudzbērnu ģimenēm,
starppaaudžu auklīšu dienests.
[245] Ģimenes un garīgās veselības konsultāciju tīkla
izveide (ģimenes un darba dzīves apvienošanas, krīzes
konsultācijas, vardarbības prevencija, kā arī cietušo un
varmāku rehabilitācija).
[246] Nepilngadīgo likumpārkāpumu mazināšana
un bērnu aizsardzība pret noziedzīgiem
nodarījumiem.
Labdien!
Savu darbu vasarā uzsāka jaunais apvienotais Sporta un jaunatnes
departaments, kura darbībā ir iekļāvusies iepriekšējā Jaunatnes politikas
nodaļa, turpinot jau visiem zināmās aktivitātes un pasākumus darba ar
jaunatni sistēmas attīstībai Latvijā.
Šajā jaunatnes lietu e-žurnālā kā jau ierasts sākumā ieskicēsim jaunatnes
politikas aktualitātes nacionālā mērogā, kas ir aktuālas arī pašvaldību
speciālistiem jaunatnes jomā.
Šoreiz īpaši tika aicinātas pašvaldības pastāstīt par vasarā organizētajām
Jauniešu dienām/festivāliem godinot vietējo jaunatni, kas kalpotu par
iedvesmu arī citām pašvaldībām. Tā kā droši smeļaties jaunas idejas un lai
nākamā vasara ir vēl krāsaināka!
Ar sveicieniem,
Sporta un jaunatnes departamenta jaunietes
IZM definētās prioritātes
jaunatnes jomā
2
Kultūra un radošums
[214] Atbalsts nacionālo identitāti veidojošas
mūsdienīgas mākslas, tautas mākslas un literatūras
radīšanai, uz kultūras pamata veidojot sadarbību
dažādu nacionālo grupu, īpaši jauniešu starpā.
[284] Inovatīvu mācību satura un darba formu
ieviešana radošuma veicināšanai pamatizglītībā un
vidējā izglītībā - digitālā mācību vide, mūsdienīga
svešvalodu apguve, dabas zinātņu un sociālo zinātņu
mācību satura pilnveidošana.
[285] Iespēju radīšana talantu atklāšanai un
izkopšanai: (a) papildu stundas pedagogiem darbam ar
talantīgajiem bērniem; (b) atbalsts jauniešu zinātnes
centriem, skolēnu vasaras mācību nometņu, zinātnisko
semināru, konkursu un zinātnisko projektu
nodrošināšana.
Nodarbinātība un uzņēmējdarbība
[311] Jauniešu nodarbinātības veicināšana, t.sk. (a)
jauniešu pēc profesionālās un, vai augstākās izglītības
pabeigšanas integrācija darba tirgū; (b) jauniešiem-
bezdarbniekiem atbalsta pasākumi pirmās darba
pieredzes iegūšanai; (c) brīvprātīgā darba pieejamības
palielināšana sociālās atstumtības riskam pakļautajiem
jauniešiem.
[312] Sociālās atstumtības riskam pakļauto
bezdarbnieku un darba meklētāju nodarbinātības
veicināšana, nodrošinot motivācijas, prasmju
uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un
sociālā atbalsta sistēmu (t.sk. apmācības, pagaidu darba
iespējas, vietējās nodarbinātības iniciatīvas).
Jaunatne un pasaule
[217] Iespēju nodrošināšana integrācijai sabiedrībā,
t.sk. saistošas latviešu valodas mācības, informācija par
tiesībām, veselības, nodarbinātības, kultūras un
labklājības pakalpojumiem un mājokli.
[218] Sociālo tīklu ar ārzemēs dzīvojošiem un
studējošiem Latvijas pilsoņiem veidošana un
uzturēšana, veicinot viņu atgriešanos un akcentējot viņu
lomu Latvijas attīstībā un identitātes uzturēšanā, t.sk.,
rīkojot saietus, iesaistot politikas un ekonomikas
veidošanā, izglītības sistēmā, iekļaujot prakses un
brīvprātīgo darbavietās, mācot valodu.
[219] Kvalitatīvs, demokrātisks informatīvās telpas
risinājums, kas visā Latvijā iedzīvotājiem, t.sk.
mazākumtautībām un dažādām paaudzēm nodrošina
pieeju informācijai par valstī un sabiedriskā dzīvē
notiekošo.
Izglītība un apmācība
[293] Papildu studiju vietu nodibināšana prioritārās
studiju jomās – dabas zinātnes, inženierzinātnes,
iespējams informācijas tehnoloģijas, vides zinātne,
medicīna, veselības aprūpe u.c. valstī noteiktās
prioritārās jomās.
[288] Uz klientu orientēta, koordinēta "ārpus
formālās izglītības" sistēmas izveide (interešu
izglītība, neformālā izglītība, kultūras izglītība): (a) e-
prasmju sistēmas ieviešana; (b) jauniešu ar ierobežotām
iespējām iesaistīšana neformālās izglītības aktivitātēs;
(c) minimālā kultūras pakalpojuma groza („kultūras
skolas somas”) nodrošināšana visiem līdz 18 gadu
vecumam.
Sociālā iekļaušana
[286] Iekļaujošas izglītības attīstība un
nodrošināšana: (a) atbalsta personāla, tai skaitā
pedagogu palīgu, ieviešana (b) mācību materiāla
speciālajai izglītībai izveide.
[313] Uz re-socializāciju vērstu pasākumu īstenošana
probācijas dienestā kriminālsodu izpildījušu sociāli
atstumto grupu integrācijai sabiedrībā un darba tirgū.
Līdzdalība un brīvprātīgais darbs
[215] Kvalitatīva pilsoniskās sabiedrības līdzdalības
veicināšana un publiskās pārvaldes komunikācija ar
sabiedrību, sevišķi jautājumos par valsts budžetu,
nodokļiem un izmaiņām rīcībpolitikā, kas skar
cilvēkus.
[216] Pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, kas stiprina
sadarbību un savstarpēju sapratni starp dažādām
paaudzēm, etniskajām un interešu grupām,
profesijām, teritorijām, īpaši atbalstot sabiedriski
neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanu, sociālo
uzņēmējdarbību, kā arī brīvprātīgo darbu, kopienu
attīstību un līdzdalību politikas veidošanā.
Paralēli NAP 2020 izstrādei un saskaņošanai pašlaik
notiek darbs pie Eiropas Savienības struktūrfondu
plānošanas un prioritāšu noteikšanas nākamajam
plānošanas periodam, kas ietu sasaistē ar NAP 2020
noteiktajiem uzdevumiem.
IZM Sporta un jaunatnes departaments
atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem ir definējis
šādus pasākumus, kas ir nozares tiešajā
kompetencē:
- Mērķtiecīga atbalsta sniegšana jauniešu
iesaistīšanai brīvprātīgā darba aktivitātēs
- Jauniešu apmācību īstenošana viņu sociālajai
iekļaušanai un konkurētspējai darba tirgū,
attīstot jauniešu sociālās, pilsoniskās un
komunikatīvās prasmes
- Daudzfunkcionālu jauniešu iniciatīvu centru
izveide un/vai tā labiekārtošana jauniešu,
t.sk. jauniešu ar ierobežotām iespējām, sociālo
iemaņu un komunikāciju stiprināšanai un
pilnveidei pašvaldībās.
- Ārpus formālās izglītības jauniešu uzskaites
sistēmas ieviešana e-vidē
Jj
Šogad Jaunatnes konsultatīvās padomes ietvaros tika
izveidotas divas darba grupas: Jaunatnes darbinieka
profesijas standarta izstrādes darba grupa un
Jaunatnes organizāciju attīstības un kapacitātes
stiprināšanas darba grupa.
Jaunatnes darbinieka profesijas standarta
izstrādes darba grupa tika izveidota 2012.gada
28.maijā, darba grupas vadītāja ir Sporta un
jaunatnes departamenta direktora vietniece jaunatnes
jomā D.Sīmansone. Jaunatnes politikas valsts
programmā 2009.-2013.gadam kā viens no
uzdevumiem tika noteikts jaunatnes lietu speciālista
un jaunatnes darbinieka pienākumu izvērtēšana un
nodalīšana.
JKP darba grupas
3
Darba grupā ir pārstāvji no Latvijas Pašvaldību
savienības, Valsts izglītības satura centra, Rīgas domes
Jaunatnes nodaļas, Talsu novada Bērnu un jauniešu
centra, jaunatnes organizāciju apvienība „IMKA Latvija”
un Izglītības un zinātnes ministrijas.
Šobrīd darba grupa ir definējusi jaunatnes darbinieka pienākumus, uzdevumus, prasmes un nepieciešamās
zināšanas. Jaunatnes darbinieka profesijas standartu
iecerēts pielīdzināt 3.profesionālās kvalifikācijas līmenim.
Darba grupa jaunatnes darbinieka profesijas standarta
projektu plāno izstrādāt līdz 2012.gada decembrim,
attiecīgi nododot tālākai izvērtēšanai Jaunatnes
konsultatīvās padomes locekļiem.
Turpmāk notiks darbs pie izstrādātā profesijas standarta
saskaņošanas ar nozaru ministrijām un iekļaušanas
Profesiju klasifikatorā.
Jaunatnes organizāciju attīstības un kapacitātes
stiprināšanas darba grupas vadītājai ir Latvijas
Mazpulku vadītāja I.Kļava. Pašlaik darba grupas locekļu
ierosinājums ir veikt grozījumus Izglītības likumā,
iekļaujot tajā jauniešu neformālās izglītības definīciju un
papildinot to ar ikdienējās mācīšanās (informal education)
definīciju, lai termini latviešu valodā sakristu ar Eiropas
Savienībā lietoto terminoloģiju. Tas veicinātu neformālās
izglītības atzīšanas sistēmas sakārtošanu.
Darba grupā ir pārstāvētas šādas organizācijas: biedrība
„Latvijas Mazpulki”, jaunatnes organizāciju apvienība
„IMKA Latvija”, biedrība „Latvijas Bērnu forums”,
Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne, Latvijas Pašvaldību
savienība, jaunatnes organizācija „NEXT”, Izglītības un
zinātnes ministrija, Aizsardzības ministrija, Rīgas domes
Jaunatnes nodaļa.
Plānots, ka darba grupa līdz š.g. decembrim turpinās
darbu pie plāna jaunatnes organizāciju attīstības un
kapacitātes stiprināšanai, rosinot atbilstošas rīcības.
Viens no līdzdalības mehānismiem, kas pēdējos gados tiek
aktīvi pielietots Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs ir
strukturētais dialogs. Strukturētā dialoga pirmsākumi
ir meklējami 2005.gadā, kad Eiropas Komisija un Eiropas
Savienības dalībvalstis tika aicinātas ciešāk sadarboties
ar jauniešiem, jaunatnes organizācijām, jaunatnes
pētniekiem un politikas veidotājiem, ar mērķi atbalstīt
jauniešu tiesības piedalīties politikas izstrādē, kas tiešā
veidā viņus skar. ES Padome atzīst, ka strukturētā
dialoga mērķis ir kalpot par forumu, kurā patstāvīgi
kopīgi apsver, kādas ir prioritātes Eiropas sadarbībai
jaunatnes jomā, tās īstenošanu un pārraudzību. Tā
uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes
organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES
dalībvalstīs.
Strukturētā dialoga laikā ik semestri katrā „trio” valstī
notiek jaunatnes konferences, kurās piedalās jaunatnes
organizāciju un attiecīgo ministriju pārstāvji no katras
ES dalībvalsts. Pirms konferencēm notiek jauniešu
konsultācijas nacionālajā līmenī, lai izzinātu galvenās
problēmas par iepriekš izvirzīto tēmu, kuras apspriest
Eiropas līmenī, lai vēlāk veidotu oficiālas rekomendācijas
ES Ministru Padomei.
Pēdējā ES Jaunatnes konferencē 2012.gada septembrī
tika izstrādātas rekomendācijas problēmu risināšanai
jauniešu līdzdalības un sociālās iekļaušanas jomā,
kas kā oficiāls priekšlikums tiks iekļauts ES Padomes
prezidentūras „trio” noslēguma dokumentā. Šādi
strukturētā dialoga laikā tiek nodrošināta jauniešu
iesaistīšana procesā, no problēmas definēšanas līdz
pat oficiāla dokumenta izveidei.
Pats strukturētā dialoga process, par „trio”
prezidentūru izvirzīto tēmu, sastāv no trijiem
posmiem: aptaujas, reģionālajām darba grupām,
kurās tiek izvirzīti priekšlikumi par to, kā uzlabot
jauniešu dzīvi Latvijā, un noslēgumā tiek organizēts
nacionāla mēroga jaunatnes forums, kurā prezentē
Latvijas jauniešu izstrādātās rekomendācijas.
Izstrādātās rekomendācijas ziņojuma veidā tiek
nosūtītas uz ES strukturētā dialoga koordinējošo
institūciju, iekļaušanai ES Jaunatnes konferencē.
Gatavojoties ES jaunatnes konferencei Kiprā,
septembra sākumā, jaunieši diskutēja par imigrējušo
jauniešu vai jauniešu, kuri nāk no imigrantu
ģimenēm, iekļaušanu sabiedrībā un viņu līdzdalības
veicināšanu. Savu viedokli aptaujās, reģionālajās
diskusijās, kā arī jaunatnes forumā „Vienoti jaunieši
Latvijas attīstībai”, kopumā izteica ap 250 dalībnieku
no visas Latvijas. Par to, vai šis, salīdzinoši jaunais,
līdzdalības mehānisms ir iedarbīgs un veiksmīgs,
jāspriež ir katram personīgi, taču svarīgi ir
neaizmirst, ka strukturētais dialogs, uz doto brīdi ir
iespēja tapt sadzirdētam un aktīvi piedalīties savas
un citu dzīves uzlabošanas procesā ne tikai vietējā,
bet arī valstiskā un ES līmenī.
Noslēguma foruma galvenās tēmas:
jauniešu līdzdalība neatkarīgi no viņu
etniskās izcelsmes;
starpkultūru un pilsoniskā izglītība;
jauniešiem draudzīgas mediju vides attīstība;
Latvijā dzīvojošo jauniešu vienotība.
Strukturētais dialogs ar jauniešiem
ES līmenī
4
Strukturētā dialoga laikā izstrādātās rekomendācijas
aktualizē un uzsver brīvprātīgo darbu, tā tiesiskā
regulējuma izstrādi un precizēšanu, nepieciešamību pēc
sadarbības starp pamatiedzīvotājiem un minoritātēm,
sociālo zinību nepieciešamību skolās un sabiedrībā
kopumā, u.c.
Latvijā izstrādātās rekomendācijas iespējams apskatīt
šeit (angļu valodā).
Vairāk par strukturētā dialoga nacionālo darba grupu un
iespējām iesaistīties lasiet ministrijas mājas lapā
www.izm.gov.lv sadaļā „Jaunatne”.
Ieklausīsimies mūsu
jauniešos strukturēti!
„Listening to the Youngsters” (no angļu val. –
ieklausīties jauniešos)– ar šādu nosaukumu un
aicinājumu norisinājās starptautiskais apmācību kurss
jaunatnes līdzdalības jomā Bragā, Portugālē no šī gada
24.aprīļa līdz 29.aprīlim. Jāmin, ka Braga ir pasludināta
par Eiropas Jaunatnes galvaspilsētu 2012. Semināru
organizēja Eiropas Savienības programmas „Jaunatne
darbībā” Portugāles aģentūra (SALTO-YOUTH apmācību
ietvaros). Apmācību dalībnieku sastāvs bija
daudznacionāls – 18 dalībnieki pārstāvēja 7 valstis
(Vāciju, Latviju, Lietuvu, Portugāli, Maltu, Turciju un
Slovākiju). Dalībnieku sastāvā bija gan Eiropas
jaunatnes politikas veidotāji, gan jaunatnes neformālās
izglītības un nevalstiskā sektora darbinieki, pašvaldību
jaunatnes darbinieki, kā arī studējošā jaunatne.
Pateicoties ES programmas „Jaunatne darbībā”
finansējumam un Latvijas V/A „Jaunatnes starptautisko
programmu aģentūra” atbalstam, man bija iespēja
piedalīties šajā starptautiskajā apmācību kursā, dalīties
savā jaunatnes darba pieredzē un pārstāvēt Latviju.
Jaunatnes politikas jomā darbojos jau kopš 2001.gada un
jaunatnes līdzdalības jomā Rēzeknē aktīvi darbojas
Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome, tāpat tradicionāli tiek
rīkoti jaunatnes līdzdalības pasākumi Rēzeknes pilsētas
domē - „Jaunatnes demokrātijas nedēļa”, „Kafija ar
politiķiem”. Taču jaunatnes līdzdalībai pašvaldības
lēmumu pieņemšanas un citos procesos jābūt
sistemātiskai, strukturētai un jauniešos jāieklausās ne
tikai brīžos, kad notiek sabiedriskās aptaujas jau par
apstiprinātiem projektiem, bet gan projektu (izglītības,
infrastruktūras, sporta u.c.) plānošanas procesā.
Apmācību kursa tematika - jaunatnes līdzdalība
lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī, strukturētais dialogs
- vistiešākajā veidā saskanēja ar šī brīža procesiem
jaunatnes darbā Rēzeknes pašvaldībā. Proti, šobrīd
Rēzeknes pašvaldībā uzsākts darbs pie jaunatnes
politikas rīcības programmas 2013. – 2016. gadam
izstrādes un jaunieši tiks mērķtiecīgi iesaistīti minētās
programmas izstrādē.
Strukturētais dialogs tiek organizēts un notiek pēc
konkrētas sistēmas, iesaistot politikas veidotājus,
īstenotājus un jauniešus. Ja runā par Rēzeknes
pašvaldību, tad pašvaldības un jauniešu strukturētā
dialoga sastāvdaļa ir gan Rēzeknes pilsētas Jauniešu
dome un skolēnu pašpārvaldes, pasākums „Kafija ar
politiķiem”, jaunatnes līdzdalības iniciatīvu projekti,
piemēram, Zoom in (jaunieši caur fotoobjektīvu pauž
savu viedokli), kā arī jauniešu tikšanās ar lēmumu
pieņēmējiem jaunatnes iniciatīvu centros „JACis”,
„Draugu centrs”.
Atgriežoties pie apmācību kursa, visvērtīgākās bija
tieši tēmas par jaunatnes līdzdalības mehānismiem
dažādu Eiropas valstu pašvaldību vietējā līmenī.
Apmācību dalībniekiem bija iespēja dalīties pieredzē
ar citiem dalībniekiem par savas labās prakses
piemēriem jaunatnes līdzdalībā savās pašvaldībās,
organizācijās (organizatori pirms apmācībām
aicināja veikt sagatavošanos un izveidot aprakstus
ar labās prakses piemēriem). Interesantas un idejām
bagātas bija Bragas apkārtnē esošo pašvaldību
jaunatnes līdzdalības projektu prezentācijas, kas
ļāva labāk iepazīt jaunatnes līdzdalības mehānismus
Portugālē, kā arī deva jaunas ierosmes par līdzīgu
projektu ieviešanas iespējām savā pašvaldībā. Tāpat
vērtīga bija arī neformālās izglītības apmācību
metodika, kas tika izmantota apmācībās, piemēram,
teorētiskā materiāla par ES programmas „Jaunatne
darbībā” apakšprogrammām 1.3 un 5.1. (jauniešu
līdzdalības veicināšanas jomā) pasniegšana
viktorīnas formātā, kas interaktīvā veidā gan
paplašināja zināšanas par minētajām programmām,
gan arī padziļināja izpratni par atsevišķiem
programmas punktiem.
Protams, balstoties uz nodibinātajiem kontaktiem un
idejām, apmācību kursa dalībnieki sprieda par
turpmāko sadarbību ES programmas „Jaunatne
darbībā” projektu ietvaros. Priecē tas, ka Rēzeknes
pašvaldības jaunatnes darba pieredze tiek atzīta arī
Eiropas līmenī par vērtīgu un no apmācību kursa
treneriem tika saņemts uzaicinājums iesaistīties
jaunā projektā - sadarbības tīkla veidošanā starp
dažādām Eiropas jaunatnes darba institūcijām par
tēmu: Jaunatnes līdzdalība.
Īpaša pateicība Latvijas V/A „Jaunatnes
starptautisko programmu aģentūra” speciālistiem,
kuri atsaucīgi un operatīvi risināja visus ar dalību
apmācību kursā saistītos jautājumus. Aicinu arī citus
jaunatnes politikā, neformālajā un formālajā izglītība
iesaistītos darbiniekus pieteikties dalībai atbilstošos
apmācību semināros, tā ir unikāla iespēja pilnveidot
savas profesionālās un personīgās kompetences.
Noslēguma vietā gribētos vēlreiz akcentēt jaunatnes
līdzdalības nozīmi katrā pašvaldībā. Jauniešiem ir
tiesības būt iesaistītiem un sniegt savu ieguldījumu
pašvaldības attīstībā. Savukārt, līdzdalība jauniešos
veicina piederības sajūtu savai dzīves vietai, valstij.
Jāapzinās arī tas, ka no jauniešu iesaistīšanās ir
atkarīga mūsu pašvaldības, valsts un sabiedrības
turpmākā attīstība.
Informāciju sagatavoja: Iveta Balčūne,
Rēzeknes pilsētas jaunatnes lietu speciāliste
5
Jaunumi iekš www.jaunatneslietas.lv
Jau vairāk par diviem mēnešiem portāls par un ap
jauniešiem www.jaunatneslietas.lv dzīvojas jaunā
izskatā, veidolā un izkārtojumā. Ir nedaudz mainījusies
pašvaldības jaunatnes politikas karte (ko tagad iespējams
atrast zem nosaukuma „Ceļa rādītājs”), tā ir kļuvusi
interaktīvāka, kā arī tagad tajā ir iespējams atrast arī
jaunatnes organizācijas, tādējādi izveidojot vienotu
resursu, kur vienuviet ir atrodama informācija par vietām
un cilvēkiem, kas darbojas jaunatnes jomā. Cenšamies arī
sekot līdzi tam, lai organizāciju un iestāžu norādītā
kontaktinformācija ir aktuāla, tāpēc, ja esiet pamanījuši
kādu neprecizitāti, vai arī ir zināma kāda jaunatnes
organizācija, kas nav atrodama datubāzē, lūdzam mūs
par to informēt (jaunatneslietas@izm.gov.lv).
Vēl viens svarīgs jaunievedums, kas pamazām tiek
apgūts, ir „tīklošanās” iespēja, kas dod iespēju veidot
personiskos un/vai profesionālos profilus, kuros var sniegt
informāciju par savu iepriekšējo pieredzi, portfolio,
intereses portālā, ievietot foto, video materiālus, veidot
domubiedru grupas, arī savu draugu loku, meklēt un
atrast kontaktus un sadarbības partnerus un vēl, un vēl,
un vēl... Esiet laipni aicināti pievienoties un paši
pārbaudīt jauno portāla funkciju!
Visas iepriekšējās portāla funkcijas ir saglabājušās un
nekur pazudušas nav, tā ka, ja kādu no sadaļām nav
izdevies atrast ierastajā vietā, tā noteikti ir paslēpusies
kādā apakšsadaļā. Arī tie jaunumi, kas ir redzami
pirmajā lapā nav visi, lai piekļūtu visam ziņu klāstam,
klikšķiniet uz augšējā lapas daļā redzamās sadaļas
„Jaunumi”. Portāla pārmaiņas notika Izglītības un
zinātnes ministrijas projekta „Integrācijas veicināšanas
atbalsta sistēmas izveide trešo valstu valstspiederīgajiem
jauniešiem” ietvaros, lai ne tikai uzlabotu portāla
efektivitāti, bet arī kļūtu par pilnvērtīgi interaktīvu
tiešsaistes atbalsta un informācijas resursu arī angļu un
krievu valodās (viss par jaunatnes politiku un jauniešu
iespējām), uzziņu resursu (interaktīvā darba ar jaunatni
Latvijas karte), izglītojošo rīku (tematiskā latviešu –
krievu/angļu frāžu vārdnīca) un saziņas platformu.
Atgādinām arī to, ka lai portāla www.jaunatneslietas.lv
iepazīšana kļūtu interesantāka, izglītības iestādēm,
jauniešu centriem, kā arī jaunatnes organizācijām un
citiem tiek piedāvāta lielformāta spēle „Ko Tu zini par
jaunatneslietas.lv?”. Ar šīs spēles palīdzību jaunieši varēs
pārbaudīt savas zināšanas par jaunatnes politiku,
brīvprātīgo darbu, līdzdalību, mobilitātes un brīvā laika
pavadīšanas iespējām.
Iepazīsti portālu, apskatot izveidoto informatīvo
prezentāciju: http://ejuz.lv/jaunatneslietas.
Nefor
Darbs ar jaunatni un neformālā izglītība ir jēdzieni,
kas lielākajai daļai sabiedrības liekas, ja ne līdz galam
saprotami, tad vismaz noteikti dzirdēti. Domājams, ka
daudzi arī ir sastapušies ar situāciju, kad, pieminot,
ka darbojies jaunatnes jomā, sarunu biedrs jautā, kas
tad tas īsti ir un vai tas vispār ir nopietni. To varētu
saukt par tādu visai ikdienišķu situāciju, kuras
risināšana neprasa daudz pūļu un laika (protams,
atkarīgs no sarunu biedra :) ), taču šoreiz stāsts būs
par kopējo ainu – neformālās izglītības atzīšanu.
Pirmais, kas būtu jānodefinē pašam skaidrotājam ir
savs personīgais viedoklis par to, kas ir jaunatnes
darbs un neformālā izglītība, kāda tam ir vērtība un
ko mēs gribam panākt ar skaidrošanu. Ir svarīgi
apzināties, ka darbam ar jaunatni piemīt sociāla,
politiska, ekonomiska un personiska vērtība, jo, kā
zināms, darbs ar jaunatni lielākoties balstās uz
neformālās izglītības principiem, savukārt neformālā
izglītība ir nepiespiesta mācīšanās darot.
Respektīvi, no jaunieša puses skatoties, neformālā
izglītība ir iespēja attīstīt savas komunikācijas
prasmes ar vienaudžiem un citiem sabiedrības
pārstāvjiem, iepazīt autoritāšu darbu, iegūt pirmo
(brīvprātīgā) darba pieredzi un, galvenais, izprast sevi
un savu lomu sabiedrībā.
Jaunatnes jomas pārstāvjiem nav nekādu šaubu par
sava darba nozīmi un pievienoto vērtību, taču ne
vienmēr un ne visur cilvēki būs informēti par to, tāpēc
tīri loģisks ir jautājums par to, cik lielā mērā
jaunatnes darbs un neformālā izglītība ir atzīti
pašvaldību, valstiskā un Eiropas Savienības līmenī.
Godīgi sakot, ar to nav tik slikti, cik varētu šķist
pirmajā brīdī. Pirms saukt konkrētus piemērus,
gribētos atdalīt dažādos atzīšanas veidus:
Sociālā atzīšana – process, kas ved uz
labāku izpratni un pozitīvāku uzskatu par to,
ko jūs darāt, kā arī tas ir lielāks ieguldījums
jūsu aktivitātēs.
Formālā atzīšana – oficiāls statuss
dažādiem darba ar jaunatni un neformālās
izglītības aspektiem (kādas prasmes ir
iegūtas, oficiāla neformālās izglītības
akreditācija, kas veikta no formālās izglītības
iestāžu puses, jaunatnes darbinieku un
treneru licencēšana, valsts apstiprināti
jaunatnes lietu speciālista/jaunatnes
darbinieka profesijas standarti, u.c.)
Politiska atzīšana – attiecas uz attīstību
attiecīgajās politikas jomās, kas ir saistītas ar
jaunatnes darbu, jauniešu neformālo izglītību.
Pašnovērtējums – atzīšana dažkārt sākas no
mums pašiem. Kā mēs novērtējam savu
darbu? Kādi ir mūsu darba rezultāti un to
pierādījumi (piemēram, pētījumi)? Cik ļoti
mēs esam ieinteresēti sava darba attīstībā?
Vai mēs spējam uzskaitīt prasmes un
iemaņas, ko jaunieši iegūst, piedaloties mūsu
projektos/aktivitātēs?
Kā redzams, atzīšanas jomu un veidu ir pietiekoši
daudz, lai atrastu ko tādu, kas būtu izdarāms. Ja
skatāmies virzienā no augšas uz leju, tad neformālās
izglītības un darba ar jaunatni atzīšanas process
Neformālās izglītības atzīšanas
veicināšana
6
Septembrī arī tika izsludināts Brīvprātīgā darba
konkurss, kurā var piedalīties gan klases, gan skolas
vai vienkārši jauniešu draugu grupas. Komandas tiek
aicinātas veikt brīvprātīgo darbu un iesniegt tā
aprakstu konkursam. Var iesniegt arī brīvprātīgo
darbus, kas veikti iepriekš, bet ne agrāk kā šī gada
janvāris.
Tā kā viens no nozīmīgiem aspektiem brīvprātīgā darba
attīstībai ir sadarbība ar organizāciju vai cilvēku, kas
pārzina situāciju un zina, kur un kādu brīvprātīgo
darbu būtu nepieciešams veikt vai kur palīdzība būtu
visvairāk vēlama, tad viena no visai vērtīgām konkursa
balvām „Brīvprātīgo balsts 2012” tiks piešķirta
cilvēkam, kas sniedzis visnozīmīgāko atbalstu kādai no
komandām, izvēloties un veicot konkursam pieteikto
brīvprātīgo darbu. Palīdziet jauniešiem un varbūt šo
balvu iegūsiet tieši Jūs!
Konkursa darbi jāiesniedz līdz 2012. gada 16.
novembrim. Konkursa dalībniekiem jāiesniedz
Konkursa darbs, kas sastāv no komandas brīvprātīgā
darba apraksta un veiktā brīvprātīgā darba foto, video,
audio, PowerPoint vai cita formāta prezentācijas.
Konkursa uzvarētāji tiks noteikti trīs nominācijās:
Ietekmīgākie brīvprātīgie 2012 - par brīvprātīgo
darbu, kas radījis visnozīmīgākās pārmaiņas kāda
cilvēka, organizācijas, pašu brīvprātīgo, kopienas dzīvē;
Brīvprātīgo tīkls 2012 - par izcilāko, plašāko
sadarbību brīvprātīgo darba veikšanā; Brīvprātīgo
magnēts 2012 – par brīvprātīgo darba prestiža celšanu,
tā publicitāti, citu iesaistīšanu un motivēšanu. Labāko
konkursa darbu dalībnieki katrā nominācijā tiks
nosaukti katrā no plānošanas reģioniem: Zemgale,
Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Rīgas plānošanas
reģions. Konkursa uzvarētāji tiks apbalvoti 2012.gada
5.decembrī svinīgā pasākumā Starptautiskajā
Brīvprātīgo dienā Rīgā.
Papildu informācija par informatīvo kampaņu un
izsludināto konkursu pieejama
www.draugiem.lv/brivpratigodarbs
neapstājas, tas tikai turpina pieņemt arvien lielākus
apmērus. Kā pierādījumu tam var minēt kaut vai labi
zināmo ES programmu „Jaunatne darbībā”, kas ir ļoti
spēcīgs instruments neformālās izglītības un darba ar
jaunatni nodrošināšanā. Nākošie piemēri, ko var minēt
pie ES līmeņa aktivitātēm ir izstrādātā ES jaunatnes
stratēģija un strukturētā dialoga aktivitātes ES Padomes
prezidentūru ietvaros.
Tepat, Latvijā, viens no nozīmīgākajiem soļiem bija
Jaunatnes likuma pieņemšana, kas beidzot definēja to,
kas ir jaunietis un darbs ar jaunatni. Papildus tam
gribētos minēt arī jaunatnes lietu speciālista profesijas
standarta izveidi, šogad notiekošā kampaņa „Brīvprātīgo
brigāde”, metodisko materiālu izstrāde un daudzas citas
lietas. Savukārt, pašvaldības pamazām izstrādā
attīstības plānošanas dokumentus jaunatnes jomā,
atjauno un atklāj jaunus multifunkcionālos jauniešu
iniciatīvu centrus un strādā pie tā, lai jaunatnes joma ir
redzama. Šo sarakstu varētu turpināt ilgi, lai pievērstu
jūsu uzmanību tam, ka jau ir izdarīts ļoti daudz darba ar
jaunatni un neformālās izglītības atzīšanā un vēl vairāk
darba ir priekšā. Darba, ko var darīt katrs, kas ir kaut
nedaudz ieinteresēts. Kas tieši tas varētu būt? Te būs
dažas idejas: šeit un šeit.
„Tautai nepieciešamas nevis abstraktas idejas, bet gan
vienkāršas patiesības.” /Antoine de Rivaroli/
Informācija sagatavota, izmantojot SALTO – Youth
izstrādāto metodisko materiālu „Unlocking Doors
to Recognition” un Eiropas Padomes izstrādāto
žurnāla „Coyote” jūnija numuru.
2011.gadā visā Eiropā tika atzīmēts Eiropas Brīvprātīgā
darba gads. Arī Latvijā notika daudz un dažādi
pasākumi, kas daudzus cilvēkus pirmo reizi iepazīstināja
ar brīvprātīgo darbu un rosināja interesi iesaistīties. Lai
nezaudētu radīto interesi, Izglītības un zinātnes
ministrija arī šogad turpina aktivitātes, kuru mērķis ir
popularizēt brīvprātīgo darbu jauniešu vidū, kā arī
informēt par ieguvumiem, iespējām un pieredzi, ko var
iegūt veicot brīvprātīgā darbu.
Ne viens vien brīvprātīgā darba veicējs ir atzinis, ka tieši
brīvprātīgā darbs tam ir devis prasmes un zināšanas,
pieredzi un kontaktus, kas palīdzējuši turpmākajā
karjerā. Daudziem tas ir palīdzējis saprast, vai izvēlētais
studiju virziens tiešām ir tas, kam veltīt turpmāko
profesionālo dzīvi. Jauniešiem brīvprātīgā darbs ir reāla
iespēja, kas būtu jāizmanto katram, kas domā par savu
nākotni.
Oktobrī Brīvprātīgo brigāde, kas sastāvēja no
sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem un jauniešiem –
pieredzējušiem brīvprātīgā darba veicējiem, viesojās 10
Latvijas skolās visos reģionos: Rīga, Salaspils, Jēkabpils,
Līvāni, Dundaga, Liepāja, Valmiera, Alūksne un
Rēzekne. Kopā ar šo skolu skolēniem Brīvprātīgo brigāde
veica dažādus labus darbus, kurus ieteica kāda vietējā
nevalstiskā organizācija vai pašvaldība. Vēlāk
Brīvprātīgo brigāde, kopā ar skolēniem, kas piedalījās
darbos, dalījās iespaidos savā skolā ar pārējiem
skolēniem, skolotājiem un saviem vecākiem. Te arī
varēja uzzināt par brīvprātīgā darba iespējām ne tikai
Latvijā, bet arī citviet Eiropā.
„Brīvprātīgais ir ieguvējs šodien un rīt”
7
Jauniešu diena Gulbenē
Jauniešu diena Gulbenē tradicionāli notiek katru gadu
pilsētas svētku ietvaros – jūlija pēdējā piektdiena jau
vairākus gadus vienmēr ir veltīta jauniešiem. Tā iegājies,
ka katru gadu Jauniešu dienai ir sava tematika. Ir bijis
gan talantu konkurss, gan jauniešu sporta diena, gan hip-
hop stilā u.c.
Šogad tēma bija zaļais, alternatīvas un aktīvais
dzīvesveids. Par un ap to tad arī tika organizētas
dažādas aktivitātes. Vēl pirms oficiālās Jauniešu dienas
atklāšanas visiem bija iespēja piedalīties pozitīvajā
riteņbraukšanā "Gulbenes ciskudrillis", kas noslēdzās pie
kultūras centra, kur savukārt uzreiz ar eko-elektro-velo
gājienu uz skvēru sākās Jauniešu diena.
Bija gan dažādas darbnīcas (auduma maisiņi, pudeļu
korķu šeikeru, paklāja tamborēšana no vecajiem
audumiem), gan mākslinieciskākas izdarības, gan
izzinošas (eko pēdas mērīšana un elektromobiļa pētīšana
un izbraucieni) un sportiskas aktivitātes (izpaudās vietējo
jauniešu – ekstrēmo sporta veidu piekritēju – biedrība
„Gulces Gēns”).
Vēlāk vakarpusē uzstājās beļģu jauniešu deju grupa, bet
noslēgumā kultūras centra iekšpagalmā visiem bija
iespēja izlēkāties enerģiskās grupas "Oranžās brīvdienas"
pavadījumā. Kas būs nākamgad? To mēs jau zinām!
Atkal kaut kas jauns. Gaidiet!
Informāciju sagatavoja Gulbenes novada jaunatnes
lietu speciāliste Liene Dembovska
Ceļš uz pirmajām Madonas
novada Jauniešu dienām
Virziens ir svarīgāks par ātrumu. (Autors nezināms)
Katram notikumam ir sava vēsture, un ja runājam par
Jauniešu dienām Madonā tās domās un idejās tika
auklētas jau sen. Tāpēc, mazs ieskats to tapšanas
vēsturē.
2008.gada rudens skolēnu pašpārvalžu sanāksmē tiek
nolemts, lai jaunatnes darbs notiktu nepārtraukti,
nevis no semināra uz semināru un citām atsevišķām
epizodēm - nepieciešams dibināt rajona jauniešu domi.
2009.gada janvāris notiek jauniešu kongress, kurā tiek
dibināta Madonas rajona jauniešu dome un ievēlēts
pirmais tās sastāvs. Plānojot darbus pavīd ideja par
Jauniešu dienas organizēšanu. Turpmākos gadus (līdz
pat šai dienai) jauniešu dome – nu jau Madonas novada
jauniešu dome (MNJD) uzņem „apgriezienus”, tiek
realizēti daudzi jauki projekti, doma par Jauniešu
dienu netiek atmesta, bet tās vēl nenotiek.
2012.gada 15.maijs Madonā tiek atklāts Madonas
novada jaunatnes multifunkcionālais centrs, kura
atklāšanā tiek aicināti piedalīties arī bijušie jauniešu
domes līderi. Svētkos piedalījās arī kādreizējā MNJD
valdes locekle, šobrīd studente Kristiāna Štāla. Un kā
pati Kristiāna teica, atklāšanas pasākumā,
sentimentālu sajūtu vadīta atcerējusies par
kādreizējiem sapņiem, idejām un sapratusi, ka vēlas ko
paliekošu dāvināt novada jauniešiem.
Foto: Kristiāna Štāla
Un tā laikā no 15.maija līdz 4.augustam tika saaicināti
esošie, bijušie MNJD jaunieši un citi interesenti un
tapa pirmās Madonas novada Jauniešu dienas
darba grupa. Jaunieši plānoja aktivitātes, tikās ar
Bērnu un jauniešu centra direktori G.Kļaviņu, novada
domes priekšsēdētāja vietnieku A.Lungeviču, novada
kultūras nodaļas vadītāju J.Kļaviņu un saņēma
atbalstu no novada pašvaldības. Tika meklēti
atbalstītāji un sponsori, informēti jaunieši, līdz
2012.gada 4.augustā Madonā notika pirmā
Madonas novada Jauniešu diena, tā pulcēja ap 80
dalībniekus.
JAUNIEŠU DIENAS 2012
8
2011.gadā Jēkabpils jauniešu diena jau tapa kopā ar
biedrību „Streetbasket”, piedāvājot vairākas Ghetto
games sacensības. 2011.gadā jauniešu dienu jau
apmeklēja aptuveni 500 jauniešu, kas ir divkārt vairāk
nekā pirmajā Jēkabpils jauniešu dienā.
Savukārt 2012.gada 2.jūnijā norisinājās jau trešā
Jēkabpils jauniešu diena. Arī šogad tā tapa sadarbībā
ar biedrību „Streetbasket”, iekļaujot Jēkabpils jauniešu
dienu kā vienu no Ghetto festivāla posmiem. Jauniešu
dienas ietvaros notika „Ghetto Basket”, „Ghetto
Dance”, „Ghetto Football” un ielu vingrošanas
sacensības, kā arī skeitparka sporta veidu sacensības
BMX, skeitborda un „inline” disciplīnās.
Tāpat jauniešu dienas ietvaros stadionā varēja
piedalīties volejbola, florbola, šaha un galda hokeja
sacensības, ko rīkoja Jēkabpils sportisti un aktīvisti..
Šajā gadā bija vērojama patiesi liela dalībnieku
atsaucība visu sporta veidu sacensībās. Jauniešu dienu
Jēkabpilī apmeklēja aptuveni tūkstotis sportistu no
visiem Latvijas reģioniem Ekstrēmo sporta veidu
profesionāļi pēc Jauniešu dienas atzina, ka Jēkabpils
skeitparks ir viens no pieciem labākajiem skeitparkiem
Latvijā un Jēkabpils ir viena no retajām pilsētām, kas
regulāri to atjauno, lai sniegtu iespēju jauniešiem
trenēties un aizvadīt Latvijas mēroga sacensības.
Pasākuma ietvaros notika Jauniešu dienas atklāšanas
brīdis, jauno izpildītāju koncerts, rādīta jauniešu teātra
izrāde, notika komandu orientēšanās sacensības
„Jaunieši Madonā” un apbalvošanas ceremonija ar
noslēguma koncertu. Visas dienas garumā bija
apskatāma foto izstāde „Madona –jauniešiem draudzīga
pilsēta”, darbojās foto stūrītis, notika bezmaksas
kinoseansi, kā arī katram bija iespēja izkrāsot kādu
gabaliņu no jauno mākslinieču veidotās gleznas un
piedalīties veiklības, erudīcijas un komandas gara
stiprināšanas darbnīcās.
Un tā pirmā Madonas novada Jauniešu diena jau ir
vēsture, bet zināms, ka novada jauniešu rudens forumā
š.g. 12.-13.oktobrī notiks ne tikai MNJD vēlēšanas , bet
grupās tiks spriests arī par nākošo Jauniešu dienu, un
kas to zina varbūt par vairākām Madonas novada
Jauniešu dienām.
Informāciju sagatavoja: Madonas novada
jaunatnes lietu metodiķe Nadja Niedrīte
Jēkabpils jauniešu diena –
vērienīgākais jauniešu pasākums
Jēkabpilī
2010.gadā Jēkabpils jauniešu dome vērsās Jēkabpils
pilsētas pašvaldībā ar iniciatīvu – pilsētā pirmo reizi
tās vēsturē rīkot Jauniešu dienu. Ar pašvaldības
atbalstu 2010.gada augusta nogalē Jēkabpils Mežaparkā
tika rīkota pirmā jauniešu diena, kuras apmeklētāji
varēja apmeklēt dažādas radošās darbnīcas, piedalīties
volejbola, strītbola un futbola sacensībās, vērot kā
uzstājas dažādas jauniešu grupas, lūkoties ekstrēmo
sporta vedu paraugdemonstrējumos, un vēl daudz un
dažādas aktivitātes. Ņemot vērā šo un citas Jēkabpils
jauniešu domes iniciatīvas, 2011.gadu Jēkabpils
pilsētas pašvaldība pasludināja par jauniešu gadu
un kā vienu no budžeta prioritātēm izvirzīja „pasākumus
jauniešu izaugsmei, konkurētspējai un iekļaušanai
sabiedrībā”, paredzot pašvaldības budžetā atsevišķu
finansējumu jauniešu pasākumiem.
9
Jēkabpils jauniešu dienā jauniešiem tiek piedāvāta
iespēja gan vērot aizraujošas sacensības, gan pašiem
veidot komandas un vai pierādīt sevi individuāli gan
ekstrēmajos, gan tradicionālajos sporta veidos, tādējādi
popularizējot aktīvu un sportisku dzīvesveidu. Jauniešu
dienā ik gadu liels skaits jauniešu veic arī brīvprātīgo
darbu.
Jēkabpils jauniešu diena jau kļuvusi par tradicionālu un
vērienīgāko jauniešu pasākumu Jēkabpilī. Jēkabpils
pilsētas pašvaldība augstu novērtē Jēkabpils jauniešu
iniciatīvu, jo visas Jauniešu dienas aktivitātes rīko un
nodrošina tieši Jēkabpils jaunieši!
Informāciju sagatavoja: Jēkabpils pilsētas
jaunatnes lietu speciāliste Lāsma Skļarska
Stopiņu novada Jauniešu diena
Stopiņu novada 125.gadadienas svētku nedēļas ietvaros
20.augustā Līgo parka estrādē notika Stopiņu novada
Jauniešu diena, kuras ietvaros jauniešiem bija iespēja
piedalīties dažādās aktivitātēs.
Jauniešu diena sākās ar Greentrials Bike Tour šovs, kur
Green Trials komanda rādīja savus ekstrēmos trikus ar
riteņiem. Turpinājumā jauniešiem bija iespēja piedalīties
biedrības „ Reāls piedzīvojums” dažādās aktivitātēs –
skūtā papagaiļa mešana, šķēpa mešana u.c., pa to laiku
uzstājās jauniešu grupa „ The Citizens”.
Pasākuma laikā jaunieši iepazinās ar jauniešu
organizācijām Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne” un
„Klubs Māja" un piedalījās viņu piedāvātajās aktivitātēs.
Pasākums noslēdzās ar skaņas un gaismas
priekšnesumu mūsdienīgā mūzikas ritmā
Informāciju sagatavoja: Stopiņu novada jaunatnes
lietu speciālists Sergejs Andrejevs
Jauniešu aktivitātes Ilūkstē
Šovasar Ilūkstes novada Sociālais dienests sadarbībā ar
Ilūkstes novada pašvaldību piedāvā Ilūkstes novada
jauniešiem veikt brīvprātīgo darbu ar mērķi popularizēt
brīvprātīgo darbu un tā nozīmi aktīvas pilsonības un
līdzdalības veicināšanā Ilūkstes novadā. Viena no
brīvprātīgā darba aktivitātēm, ko jaunieši veica ir
Jaunatnes buss. Jaunatnes busa ideja ir dot iespēju
lauku jauniešiem apgūt radošās prasmes, kā arī
pilnveidot savas zināšanas jaunatnes darba organizācijā.
Ilūkstes novada jaunieši paši izdomā radošo darbnīcu
saturu un dodās ar busu pa novada ciemiem. Jaunatnes
busa ideja radās 2011. gadā. Sadarbojoties ar igauņu
jauniešiem, Ilūkstes novada jaunieši īstenoja
starptautiskās jauniešu iniciatīvas projektu
„YouthLand.” Projekta galvenā ideja bija veicināt
jaunatni apzināt savas iespējas un sekmēt jauniešu
iniciatīvu attīstību, to izmantotību reģionu attīstībā, lai
veicinātu jauniešu līdzdalību pilsoniskās sabiedrības
veidošanā. Viena no projekta aktivitātēm, kuru jaunieši
īstenoja bija Jaunatnes buss – autobuss, kuru jaunieši
paši piepilda ar darbnīcām un braukā pa novada
ciemiem piedāvājot bērniem un jauniešiem radošās
darbnīcas. Jaunatnes busa ideja bija veiksmīga un guva
lielu atsaucību. Līdz ar to, Ilūkstes novada jaunieši,
kuri piedalījās projektā vienojās ar Ilūkstes novada
pašvaldības atbalstu turpināt Jaunatnes busa
darbnīcas arī šogad.
Ilūkstes novada svētku ietvaros šogad vesela diena tika
veltīta jauniešiem – Ilūkstes novada cerībai un
nākotnei. 24.augustā visi 13 - 25 gadus veci Ilūkstes
pilsētas un novada pagastu iedzīvotāji varēja pulcēties
Ilūkstes stadionā, lai piedalītos dažādos interesantos un
jautros pasākumos, kuru klāsts bija visai plašs.
Jaunieši varēja spēlēt ūdensbolu, mēroties spēkiem
basketbola soda metienos, kā arī noskaidrot, kurš
izrādīsies veiklāks, ātrāks un atjautīgāks dažādās
neparastās stafetēs. Rokdarbnieki varēja veidot
skaistas puķes no kreppapīra un auduma.
10
Olaines novada Jauniešu diena’12
1. septembrī Olaines novada pašvaldība otro gadu rīkoja
svētkus jauniešiem ar daudz un dažādām interesantām
aktivitātēm- „Olaines novada Jauniešu diena’12”.
Jauniešu dienas aktivitātes norisinājās 2012. gada
pavasarī atklātajā Olaines Mežaparkā. Baudīt Jauniešu
dienas aktivitātes kuplā skaitā ieradās ne tikai paši
jaunieši, bet arī bērni un pieaugušie.
Jauniešu dienu atklāja foto orientēšanās sacensības,
kurās piedalījās 11 komandas. Ļoti lielu atsaucību guva
6 metrus augstais kāpšanas tornis, aptuveni 100
metrus garais trošu nobrauciens un kāpšana pa kastēm.
Vienam no dalībniekiem izdevās, kāpjot pa kastēm,
salikt vertikālu torni no 26 kastēm, aptuveni 6,5 metru
augstumā.
Visas dienas garumā darbojās informācijas telts, kur
bija iespēja spēlēt lielformāta spēli „Jaunatneslietas.lv”,
uzzināt sev interesējošo informāciju par Jaunatnes
starptautisko programmu aģentūru un piedalīties
dažādās viktorīnās. Akcijā „Iesien savu PET pudeli”
tika saplacinātas un kopējā striķī iesietas 175 pudeles
un 24 glāzītes.
Vēstures rekonstrukcijas klubs Rodenpoys ļāva
ielūkoties 14. gadsimta notikumos, rādīja zobencīņas
paraugdemonstrējumus un iesaistīja Olaines jauniešus
kaujas apmācībā. Radošā darbnīca, kur varēja
apgleznot somiņas un maskas, guva ļoti lielu atsaucību
no bērnu puses. Arī lapenē, kur norisinājās spēļu
kaujas, bija liela rosība. Karjeras konsultāciju lapene
bija iekārtota ļoti omulīgi un jaunieši nepiespiestā
atmosfērā varēja uzzināt sev nozīmīgu informāciju.
Skatītājus priecēja jauks jauniešu projekta „Olaine
draudzīga pilsēta” noslēguma koncerts, kur jaunieši
izpildīja dažādas dziesmas latviešu, krievu un angļu
valodā. Skatītāji bija sajūsmināti par aizraujošo Ielu
vingrotāju šovu. Savukārt Armreslingā, lai parādītu cik
kuram spēcīgas rokas, sapulcējās 29 dalībnieki.
Šogad novadniekiem tika dota unikāla iespēja pārbaudīt,
cik labi viņi pazīst Ilūkstes pilsētu, jo Jauniešu dienas
laikā tika sarīkota foto orientēšanās, kur dalībniekiem
tika iedotas Ilūkstes bildes, kuras uzņemtas laika posmā
no 1950. līdz 1980. gadam un kurās attēloti dažādi
objekti. Visus šos objektus bija jāatrod un jānofotografē,
kā arī jāizpilda dažādi interesanti uzdevumi.
Ļoti aktīvi šogad jaunieši veidoja zirgus – Ilūkstes
pilsētas simbolu. Jauniešu dienas noslēgumā bija
sarīkota izjāde uz saviem paštaisītajiem rikšotājiem, kas
ieguva jo īpašu skatītāju sajūsmu. Izjādes, stafešu, soda
metienu un foto orientēšanās uzvarētājiem Ilūkstes
novada pašvaldība sarīkoja balvas. Visu pasākumu
organizēja un vadīja novada aktīvākie jaunieši. Tomēr
jauniešiem palīgā nāca arī draugi no kaimiņu novadiem,
kuri piedāvāja pārbaudīt savu līdzsvaru, uzkāptu klinšu
sienā, izpētīt dažādus neparastus kukaiņus un prusakus,
izveidot skaistu rokassprādzi, spēlēt galda spēles, kur
ejamā kauliņa vietā ir pats spēlētājs. Tas viss padarīja
24. augustu par īpašu dienu šī gada kalendārā.
Par īpašu novada svētku rozīnīti šogad kļuva jauniešu
sarīkotā paštaisīto kuģīšu regate, kas notika 26.augustā
Ilūkstes upē.
Stāvot krastā un vērojot šīs, jāsaka, visai amizantās
sacensības, sejā neviļus uzplaukst smaids. Kuģīši - visi
tik dažādi – burinieki, koka, netradicionālie un nākotnes
kuģi, peldot pa straumi, spēja izraisīt tiešām pārsteidzoši
lielu ātrumu. Šī regate vienoja vecākus ar bērniem, kuri
kopīgi ar saviem mazuļiem meistaroja kuģīšus, kā arī
pulcināja draugus, kas veidoja savu komandu un
izgatavoja vienu lielu kuģi. Tik jauki bija no malas vērot,
kā mazie patiesi juta līdzi savam kuģītim. Bērnu vēlme,
lai tieši viņu paštaisītais brīnums finišē pirmais, bija
skaidri nolasāma viņu mazajās, apbrīna pilnajās sejiņās.
Jaunieši gan savās emocijās bija atturīgāki, tomēr pēc
spīduma viņu acīs varēja saprast, ka šīs sacensības viņus
patiesi aizrāva.
Un, protams, peldes uzvarētāji tika apbalvoti ar kausiem
un piemiņas balvām. Regates jaunākie dalībnieki
saņēma piepūšamos glābšanas riņķus, lai turpmāk ne
tikai viņu kuģi jūtas droši Ilūkstes upes dziļumos, bet arī
šo kuģu mazie kapteiņi ne no kā nebaidās peldes laikā.
Par pašu oriģinālāko kuģi tika atzīts Pilskalnes
komandas nākotnes kuģis. Šogad Ilūkstē tika aizsākta
jauna, skaista tradīcija – paštaisīto kuģīšu regates
rīkošana.
Informāciju sagatavoja: Ilūkstes novada jaunatne
11
Guncha Beatbox priecēja skatītājus ar vokālajām
perkusijām. Pēc tam estrādi ieskandināja puišu grupas
„Mono” un Samantas Tīnas koncerts. Noslēgumā
aktīvākie iedzīvotāji diskotēkā dejoja līdz pat 2 naktī. Visas dienas garumā bija iespēja, piedaloties dažādās
aktivitātēs, krāt zīmodziņus. Bija nepieciešams sakrāt 3
zīmodziņus, lai piedalītos izlozē. Šī aktivitāte guva
atsaucību, jo izlozes kastē tika iemestas 211 lapiņas.
Olaines novada pašvaldībai Jauniešu dienas rīkošanā
palīdzēja Olaines Pieaugušo izglītības centrs, Olaines
Sporta centrs, Olaines Kultūras centrs, Olaines Jauniešu
padome, Bērnu un jauniešu sociālā atbalsta centrs
„Olaks”, SIA "AJZ consulting", A/S „Olaines ūdens un
siltums” un 46 brīvprātīgie palīgi.
Informāciju sagatavoja: Olaines novada jaunatnes
lietu speciāliste Agnese Skarstāne
Daugavpils Jaunatnes
departamenta ziņas
Modes skate "SENIORI, JUNIORI UN MODE"
2012. gads tiek atzīmēts, kā Eiropas aktīvas novecošanas
un paaudžu solidaritātes gads. Šajā gadā Latvijā notiek
pasākumi vecāka gadagājuma paaudzes cilvēku
aktīvākai iesaistei sabiedrības dzīvē. Arī Daugavpils
pilsētas domes Jaunatnes departaments ir piedalījies
šajā aktivitātē un sadarbībā ar Daugavpils pilsētas
domes Sociālo lietu pārvaldi, Sociālās aprūpes un
rehabilitācijas dienas centra klubu ”Literatūra. Māksla.
Cilvēks” un NVO „Varavīksne” organizēja modes skates
pasākumu „Seniori, juniori un mode”.
Pasākuma mērķis bija parādīt, ka sieviete ir skaista
jebkurā vecumā un katram dzīves posmam ir sava
pievilcība un šarms. Modes skates laikā klātesošie ne
vien gūs estētisko baudījumu, bet arī uzzināja daudz
jauna par skaistumindustrijas un modes pasauli, par tās
vēsturi, attīstību un izaugsmi.
URBANSTYLE 2012
Starptautiskais ielu kultūras festivāls „URBANSTYLE
2012” šogad notika 12. maijā, ko organizēja Daugavpils
pilsētas domes Jaunatnes departaments sadarbībā ar
STOPTIME Dance Studio.
Festivāla laikā Daugavpils skeitparka teritorijā notika
sacensības ekstremālajos sporta veidos, deju šovu
sacensības un deju komandu hip-hop un breakdance
battle, kā arī graffiti festivāls un RAM mūzikas
izpildītāju uzstāšanās. Festivāla tiesneši bija aicināti no
Eiropas, kas ne vien vērtēja festivāla dalībnieku līmeni
un prasmes, bet arī sniega apmācības klases mūsu
pilsētas jauniešiem.
Festivālā piedalījās 17 komandas no dažādām Latvijas
pilsētām - Daugavpils, Krāslavas, Dagdas, Rēzeknes,
Rīgas, Jēkabpils, kā arī dažādu stilu dejotāji no Viļņas,
Grodņas, Minskas, Mogiļovas, Polockas,
Novopolockas, Londonas un Kijevas!!!
Mūsu pilsētā festivāls „URNANSTYLE 2012” noritēja jau
ceturto reizi, pirmo reizi tas tika organizēts 2009.gadā,
kad par pasākuma iniciatoru un organizatoru
uzstājās Daugavpils DJSchool un STOPTIME Dance St
udio. Savukārt, sākot ar 2010. gadu, festivāls notika ar
Jaunatnes lietu nodaļas un Kultūras pārvaldes
atbalstu, bet šogad to organizē Jaunatnes
departaments.
Ielu kultūras festivāls „URBANSTYLE 2012” – tie ir
svētki ne vien aktīvai jaunatnei, bet arī mūsu pilsētas
brends, ko pazīst jaunieši ne vien Latvijā, bet arī
Baltijā! Ceram, ka ar kopīgiem spēkiem mūsu festivāla
līmenis sasniegs Eiropas līmeni, kas būs par labāko
pierādījumu tam, ka Daugavpils pretrunā visām
prognozēm – jauniešu pilsēta!
12.klašu skolēnu tusiņš
18.maijā, kad visās skolās noskanēja pēdējais zvans,
Jaunatnes departaments aicināja visus 12. klašu
skolēnus, to draugus un vecākus uz Svinīgo gājienu, kas
notika no dzelzceļa stacijas līdz Vienības laukumam,
kur visus absolventus gaudīja 10 metrus gara Roku
nospiedumu siena, kur katram skolēnam bija iespēja
iemūžināt savu roku nospiedumu ar košām krāsām,
kopīgi veidojot uzrakstu “SKOLĒNI 2012”.
Svinīgais pasākums notika Latviešu Kultūras Centrā,
un to atklāja Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna
Kulakova. Tāpat apsveikuma vārdus un labus
vēlējumus izteica Vispārējās un profesionālās izglītības
pārvaldes vadītāja Marina Isupova un Jaunatnes
departamenta vadītājs Teodors Bikovskis. „12.klašu
skolēnu tusiņa” programmā skolēnus gaidīja mūzika,
foto-stūris visiem jautro bilžu cienītājiem, grupas „Stage
On” uzstāšanās, dažādas aktivitātes un konkursi.
EURO 2012
Sadarbības līguma starp Harkovu un Daugavpili
ietvaros 2. jūnijā trīs aktīvi jaunieši no mūsu pilsētas
jauniešu organizācijām piedalījās Brīvprātīgo nometnē
„EURO 2012”, kas notika Harkovā. Ar mērķi nodrošināt
komfortablu viesu uzturēšanos Eiropas Futbola
čempionāta laikā uz nometni devās Jevģēnijs Garkuļs
(Sambo un džudo centrs „SINGITAJ”), Ivars Račko
(biedrība „J.ORG”) un grupas vadītāja Nataļja
Demjaņenko (Sociālo brīvprātīgo biedrība
„ODIN/VITA”).
Pirmajās dienās, no 1.-4. jūnijam, brīvprātīgie pētīja
lielāko pilsētu Ukrainas austrumos Harkovu, kā arī
iepazinās ar dažādu sporta objektu, viesnīcu, medicīnas
iestāžu u.c. svarīgu objektu atrašanās vietām.
Nākamajās desmit dienās, no 7.-17.jūnijam, jaunieši
strādāja par dažādu valstu delegāciju vadītājiem un
tulkiem, kā arī palīdzēja fanu zonā.
Jaunieši bija gandarīti par šo iespēju, jo tā bija milzīga
pieredze un iegūti jauni draugi. Pēc braucina
brīvprātīgie tikās ar domes priekšsēdētājas 1.vietnieku
V.Azareviču un pasniedza suvenīrus no sadraudzības
pilsētas Harkovas.
Azareviča kungs izteica prieku, ka pilsētā ir tādi aktīvi,
darboties griboši jaunieši, kuri vēlas iegūt pieredzi un
strādāt. Viņš cer, ka šī brīvprātīgo kustība pilsētā kļūs
arvien plašāka un aizraus arī citus jauniešus. Domes
priekšsēdētājas 1.vietnieks pateicās brīvprātīgajiem par
to, ka viņi godam ir nesuši Daugavpils vārdu un
parādījuši savu vēlmi strādāt un palīdzēt tik liela un
nozīmīga pasākuma organizēšanā.
12
Jauniešu festivāls „ARTIŠOKS”
Jauniešu festivāls ARTIŠOKS – tas ir ikgadējais
pasākums, kas apvieno dažādas jauniešu organizācijas
un dažādu interešu grupas. ARTIŠOKS tā ir sporta,
mūzikas, radošo darbnīcu un ekstrēma teritorija, kur
katram ir iespēja izteikt savu viedokli, dalīties ar jaunām
idejām un piedalīties ekstra apmācību klasēs, dažāda
veida pasākumos, atrakcijās un konkursos. Tā ir
teritorija, kur katrs var izmēģināt sevi bruņinieka,
dejotāja, joga, sportista vai pat tiesneša lomā. Jauniešu
festivāls ARTIŠOKS rīkots ar mērķi iepazīstināt
jauniešus ar iespējām lietderīgi pavadīt brīvo laiku
Daugavpils pilsētā, atbalstot visdažādākās intereses,
radošo pieeju un aktīvu, veselīgu dzīves veidu.
Šogad jauniešu festivāls notika 8. septembrī Centrālajā
parkā, kur piedalījās ap 40 organizācijām no Daugavpils
un rajona. Festivālu atklāja Daugavpils Domes
priekšsēdētāja Žanna Kulakova, kura uzsvēra, ka pilsētā
veidojas vēl viena skaista un interesanta tradīcija -
festivāls Artišoks. Festivāla dalībniekus sveica arī
Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes vadītāja
Marina Isupova.
Festivāls sākās ar velobraucienu, kurā piedalījās vairāk
nekā 100 braucēju. Velobrauciens notika pa pilsētu un
noslēdzās Centrālajā parkā, kur dalībnieki ieradās uz
pašu festivāla atklāšanu. Tāpat jāatzīmē, kas viena no
nozīmīgākajām sporta aktivitātēm ARTIŠOKĀ bija
Atklātās sacensības boksā „Domes kauss”. Vislielāko
apmeklētāju uzmanību pievērsa graffiti, karate, džiu –
džitsu un džudo meistarklases, ļoti populāras bija dažādu
virzienu deju sacensības un uzstāšanās, kā arī
skeitbordistu un ekstrēmo sporta veidu pārstāvju
priekšnesumi.
Tāpat liels prieks, ka mūsu ideja par sava zīmola
radīšanu – konfektēm „Artišoks” – arī iepatikās festivāla
dalībniekiem un viesiem. Jauniešu festivāls noslēdzās ar
grandiozo uguns šovu un stundas koncertu no Rassella
un Eirovīzijas zvaigznes Sabīnes Berezinas.
Jaunatnes departaments pateicas visām organizācijām,
brīvprātīgajiem un visiem apmeklētājiem par fantastisko
festivālu!!!
Informāciju sagatavoja: Daugavpils pilsētas
Jaunatnes departamenta speciālistes Edīte
Ivanova un Evita Lukša
13
Septembris Rīgā kā allaž -
Jauniešu mēnesis
Jau septīto gadu septembris Rīgā kā allaž ir Jauniešu
mēnesis, kad katru nedēļu pilsētas parkos un laukumos
notiek dažādi izglītojoši, sportiski, radoši un izklaidējoši
pasākumi jauniešiem. Šogad Jauniešu mēnesis aicināja
iesaistīties deviņos pasākumos, un informācija par tiem
no jūlija ir pieejama interneta vietnē
www.jauniesumenesis.lv.
„Zem viena jumta” Mūzika no NU UN,MUSIQQ...
aktivitātes, organizācijas, iPod nano, loterija,
Staburadzes konditoru veidotā 110kg Selgas kūka - tas
viss un vēl vairāk skolēnus gaidīja 1. septembrī! Plašāka
info www.rsd.lv
„Nāc un piedalies” Viss par un ap Rīgas interešu
izglītību – varēja iepazīties, iesaistīties, un piedalīties
radošajās darbnīcās, sporta spēlēs un citās aktivitātēs.
Katrs izvēlējās kā lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku.
www.intereses.lv
„Extreme Party” ''Studentu paradīze 2012'' iesildošais
pasākums. Azarts, adrenalīns un asas sajūtas - tas viss
sportistu un aktīvu cilvēku izpildījumā, kas bailes
nezina. Vairāk www.studentuparadize.lv.
”Žurku skrējiens 2012” Varēja 2 stundu laikā sekot
līdzi 3 žurku piedzīvojumiem dimdošajā Rīgā! Jaunieši
izaicināja 25 komandas! Interesantais sižets pārsteidza
ne vienu vien komandu. Ieskaties sižeta 14:43 minūtē
http://www.tvnet.lv/online_tv/23658-lnt_zinas_20120908
„Caur darbiem un domām paaudzes satiekas”
Esplanādē - šaušana ar kaķenēm, iešana uz koka kājām,
izglītojoša filmu telts, praktiskas meistarklases, jaunie
mūziķi un īpašie viesi uz skatuves – diena, kad biedrība
„KultūrMānija” centās apvienot paaudzes!
Atvērto durvju dienā “Kaņierī” bija laipni gaidīts
ikviens jaunietis. Muzikālo performanču pavadībā
ikviens tiks iekļauts informācijas okeāna izziņā, rosināts
iedvesmoties, radīt idejas, atrast domubiedrus, kā arī
izpētīt brīvprātīgā darba iespējas Latvijā un Eiropā.
www.kopnica.lv
„Radi Rīgu – rādi Rīgu” Visas dienas garumā 38
komandām bija iespēja piedalīties aizraujošā sacensībā,
iepazīstot Rīgas daudzveidību, izmantojot jebkādu
transporta līdzekli. Patīkams pārsteigums, ka neatkarīgi
no rezultāta visas komandas saņēma labas balvas un
spēles momentus fiksēja 10 fotogrāfi. www.izzini.lv
28.septembrī Rīgas domes sēžu zālē satikās Rīgas skolu
jaunie līderi! Vienreizēja iespēja diskutēt un apmainīties
14
viedokļos ar citiem, sēžot deputātu krēslos. Rīgas skolu
jaunieši - nepalaidiet garām! Rīgas Skolēnu dome aicina
iesaistīties www.rsd.lv.
Jauniešu mēnesi 29.septembrī noslēgs „Rīga –
piedzīvojumu pilsēta” Komandas sacentīsies savā
starpā risinot dažādus rēbusus, kā arī pierādīs veiklību
braucot laivā, spēlējot peintbolu un kāpjot klintīs. Pēc
apbalvošanas visus sagaida neliels akustiskais koncerts
Kārļa Kazāka un Kristapa Pujāta izpildījumā pie Cabo
cafe Ķīšezera krastā. www.piedzivojumagars.lv
Kā Jauniešu mēneša idejas autore varu teikt, ka
šogad esmu priecīga par 3 lietām:
1. Par jauno interneta vietni no jūlija
www.jauniesumenesis.lv, vidējais apmeklētāju skaits
dienā 90, iesākumam labi.
2. Tika izveidots konts Twitterī
https://twitter.com/JauniesuMenesis pateicoties
kuram ir vislielākais apmeklējums. Varu teikt, ka Google
Analytics man deva iespēju katru dienu iegūt pārskatu,
kas, kur, kad un kādu info pēta. Patīkami, ka ieejot
interneta vietnē, zem pasākumiem var lasīt pēdējās
sarunas twitterī, nemaz tur neesot.
3. Draugos tika atvērta oficiālā lapa
http://www.draugiem.lv/jauniesumenesis/, šeit gan
lielā piedāvājuma pēc rezultāti nav īpaši labi.
Visu pasākumu bildes varat apskatīt manā Picasa
albumā, jo fotografēšana ir vēl viena mana aizraušanās -
http://ej.uz/BaibaVarna
Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Izglītības,
kultūras un sporta departamenta Sporta un
jaunatnes pārvaldes Jaunatnes nodaļas galvenā
speciāliste Baiba Vārna
Jauniešu iniciatīvas projekta „Veselā
miesā vesels gars” dalībnieki informē
par paveikto!
Jau otro gadu pēc kārtas Bolderājas jaunieši, kuri nāk no
dažādām sociālām grupām „Jaunatnes starptautisko
programmu aģentūrā” sadarbībā ar Nodibinājumu „C
Modulis” un Rīgas Sociālo dienestu bija iesnieguši
jaunieši iniciatīvas projektu, šoreiz ar nosaukumu
„Veselā miesā vesels gars”.
Projekta galvenā tēma bija saturīga brīvā laika
vecināšana, kas sevī ietver gan veselīga dzīvesveida un,
gan arī radošo aktivitāšu popularizēšana jauniešu vidū.
Projekta laikā jaunieši paši plānoja paredzētās
aktivitātes, kā arī piedalījās izglītojošos semināros par
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un atkarību izraisošām
vielām. Taču projekta kulminācija bija divas radošās
darbnīcas, kurās jauniešiem tika dota iespēja, praksē
izmantot semināros gūtās zināšanas – radošās darbnīcās
iesaistot jauniešus ar īpašām vajadzībām un veicinot
diskusijas par atkarību izraisošām vielām jauniešu vidū.
Projekta noslēgumā, radošajās darbnīcās iesaistītie
jaunieši kopīgi devās uz Rīgas veco ļaužu pansionātu
„Stella Maris”, lai ar grafitti metodi attēlotu projekta
laikā gūtās emocijas un iespaidus.
Paši jaunieši kā lielāko ieguvumu min komunikācijas
prasmju uzlabošana, kā arī dzīvei tik nepieciešamā
komandas darba nozīmības izjušana, it īpaši
sadarbojoties ar jauniešiem no dažādām sociālajām
grupām, un jaunu draugu iegūšana. No sarunām ar
projektā iesaistītajiem jauniešiem ir atkal un atkal
dzirdamas atziņas, ka dodot mums iespēju, mēs varam,
gribam un spējam darīt!
Jauniešu iniciatīvas projekts “Veselā miesā vesels gars”
īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī
publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un
projekta finansētājiem nevar uzlikt atbildību par tajā
ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Recommended