Alternatīvā un augmentatīvā komunikācija - · PDF fileKas ir AAK? • Alternatīvā un...

Alternatīvā un

augmentatīvā komunikācija

Antra Krauce

antra.krauce@inbox.lv

KOMUNIKĀCIJA

• Komunikācija ir mijiedarbīga

darbība.

• Abas iesaistītās puses ir vienlaikus

un pa kārtai saņēmēji un nosūtītāji.

• Vienas puses ziņas nosūtīšanas

problēmas ir aktuālas abām pusēm.

Kas ir AAK? • Alternatīvā un augmentatīvā komunikācija

tiek lietota, lai varētu sazināties tie, kam ir

traucēta vai ierobežota iespēja saprasties ar

runātas vai rakstītas valodas palīdzību

• Alternatīvā komunikācija (aizstājošā) – tiek

lietota, ja cilvēks nerunā

• Augmentatīvā komunikācija (atbalstošā) – tiek

lietota, lai palīdzētu izteikties

Pirms komunikācijas līdzekļu izvēles, jānoskaidro

• Kas rada bērnam komunikācijas problēmas?

• Kā cilvēks sazinās?

• Kādas ir viņa komunikācijas vajadzības?

• Kāda ir viņa iekšējā valoda, valodas sapratne un izpausme?

• Kādas no esošajām alternatīvajām metodēm viņam būtu iespēja izmantot?

• Kuras no šīm metodēm, ko viņš spētu izmantot, vislabāk apmierinātu viņa komunikācijas vajadzības?

Komunikācija Bez palīglīdzekļiem

• Ţesti, izteiksme, ķermeņa valoda, pieskārieni

• Atbalsta zīmes – izmantojot atbalsta zīmes, svarīgi izmantot runu – tas atvieglo informācijas saprašanu

• Individuālās atvieglotās zīmes

Ar palīglīdzekļiem

• Priekšmeti

• Attēli vai fotogrāfijas

• Zīmējumi

• Piktogrammas, Bliss simboli, PECS

• Komunikāciju tāfeles

• Attēlu grāmatiņas

ŽESTI

• Fotogrāfiju albūmi, mapes,

dienas kārtības tabulas,

burtnīcas (dienasgrāmatas)

Komunikācijas

palīglīdzekļi

• Uzlīmes saziņas

nodrošināšanai, uzlīmju

albūmi

• Joslas ar priekšmetiem vai

bildēm

KOMUNIKĀCIJU GRĀMATIŅAS

KLASES NOTEIKUMI

• Jā /nē pogas

• Komunikāciju (runas) tāfeles, kurās

redzami visi attēli uzreiz, teksta runas

sintezatori

• Datori ar speciālām

datorprogrammām

http://www.youtube.com/watch?v=QLObX2uMDm8&feature=related

http://www.special-need-products.com/go-talk-9.html

http://www.superduperinc.com/products/view.aspx?pid=att09

Izmanto komunikāciju

tāfeli

Izmanto žestu – «Lūdzu iedod!»

Mācību procesā tiek izmantots arī iPad

Attēli komunikācijā

• Izvēloties pirmās zīmes, jāievēro bērna intereses - ar pirmajām zīmēm tiek izprasts komunikācijas spēks

• Bērnam jāpiedalās komunikācijas tāfeles/grāmatas izvēlē un veidošanā

• Komunikāciju tāfelei/grāmatai jādzīvo un jāmainās līdz ar lietotāju

• Svarīga plānošana, ņemot vērā lietotāja prasmes un spējas

Izmantojamie Attēli, simboli

• Fotogrāfijas

• Attēli no avīzēm

• Attēli no žurnāliem

• Reālas produktu etiķetes

• Zīmējumi

• Piktogrammas

• Bliss simboli

• Attēlu sērijas

Piktogrammas • Piktogrammas ir grafisku simbolu sistēma – balti attēli uz melna fona, vai krāsaini attēli

• Katrs simbols apzīmē noteiktu objektu vai jēdzienu un ir viegli lasāmu attēlu valoda

• Lai izvairītos no iespējamām grūtībām uztverot attēlus, tiek fiksētas tikai būtiskās detaļas

• Melnbaltais, vienkāršotais attēls ar nedaudz detaļām ļauj simbolu piemērot daţādām situācijām

• Tie nodrošina svarīgu informāciju un bieţi redzami no liela attāluma

• Starptautiskos simbolus var vienkārši saprast, neizmantojot vietējo rakstīto vai runāto valodu

Piktogrammas

Dažādi tualetes apzīmējumi

dažādās valstīs

• Blisa sistēmas simbolu aizsācējs ir Austrijā dzimušais ebrejs

Čārlzs Bliss. Viņš bija ķīmijas inţenieris.

• Uzturoties vairākus gadus Ķīnā, zinātnieks atklāja, ka teritoriju

apdzīvo daudzas tautas, kurām ir sava verbālā valoda. Ķīnas

iedzīvotāji nesaprata runāto valodu, bet daudzi varēja izmantot

rakstu valodu.

• Čārlzs Bliss nolēma radīt simbolu valodu un sarakstīja

grāmatu “Semantogrāfija” (20.gs. 50 - gados).

• Kāda kanādiešu skolotāju grupa septiņdesmitajos gados Blisa

simbolus sāka lietot darbā ar nerunājošiem skolēniem.

Bliss simboli

BLISS

Bērni redz zirgus

Zāle ir zaļa

Zirgs grib zāli

Zēns brauc ar traktoru

Traktors ir zaļā krāsā

Zēnam ir zābaki

PECS (Pictures Exchange Communication System)

• Metodi izstrādājis logopēds Lori Frost un

ārsts Andrew Bondy ( ASV)

• Attēlu kartiņas datorprogrammā

Boardmaker (vairāk kā 3000

kontūrzīmējumi)

Metodei ir septiņi posmi, kurās tiek attīstītas sazināšanās

iemaņas ar attēliem, kā arī uzlabotas verbālās sazināšanās

spējas.

Metode balstās uz ikdienišķām situācijām- bērnam jāizvēlas

mīļākais gardums vai priekšmets.

PECS Video.mp4

http://www.youtube.com/watch?v=NbZhcyXfaNo&feature=related

PECS_dzeni.mp4

http://www.youtube.com/watch?v=TxNR_jePRj8

PECS Speech Therapy.mp4

• http://www.youtube.com/watch?v=uxaj0FBLzC0

Pirmais posms

• Bērns iemācās apmainīt jēdzienu pret attēlu

Šajā posmā jāpanāk, lai bērns patstāvīgi spētu izvēlēties attēlu, kas atbilst atbilstošajam objektam, kontaktēties ar savu sarunu partneri un nodot viņam attēlu

Vingrinājuma gaitā izmanto vairākas lietas, kas bērnu interesē, bet ikreiz tikai vienu

Rezultāts – bērns ierauga kāroto lietu, paņem attēlu un sniedz to partnerim

Otrais posms

• Bērnam jāpaņem attēlu no komunikācijas

pamatnes, jāsniedz to sarunas partnerim vai jāieliek to plaukstā

Palielina attālumu starp bērnu un sarunu biedru

Palielina attālumu no bērna līdz attēlam

Rezultāts- bērns aiziet pie komunikācijas pamatnes, paņem attēlu, iet pie pieaugušā un ieliek attēlu viņam rokā

Trešais posms

• Tiek trenētas iemaņas atšķirt dažādus attēlus

Sāk ar diviem attēliem, viens no tiem ir jauns

Kad bērns spēj izšķirt 5-8 attēlus, tad attēlu izmērus samazina

Rezultāts - bērns patstāvīgi spēj izvēlēties vienu attēlu starp daudziem citiem, to aiznest pieaugušajam un iedot viņam rokās

Verbālais apstiprinājums tiek dots pēc tam, kad attēls ir sarunu biedram rokās.

Ceturtais posms

• Attēliem pievieno “Es gribu” attēlu, kā arī iecienītāko priekšmetu vai darbības attēlus

Bērns izvēlas attēlu ar vēlamo teikumu un iedod partnerim

Sarunu biedrs verbāli atkārto bērna izvēlēto teikumu

Vismīļākās lietas nav redzes lokā, bērnam jāvingrinās patstāvīgi veidot teikumus

Rezultāts- bērns spēj palūgt lietu, izmantojot teikumu

Komunikācijas mapē 20-50 attēlu - tas spēj sazināties ar vairākiem cilvēkiem

Piektais posms

• Bērns iemācās atbildēt uz mutisku

jautājumu “Ko tu vēlies?”

• Līdz šim sarunu biedrs uzrunāja bērnu tikai pēc tam, kad bērns

patstāvīgi nodeva savu pieprasījumu attēlu veidā

• Tagad partneris uzsāk diskusiju ar jautājumu ”Ko tu vēlies? ”

Rezultāts – bērns spēj patstāvīgi sakārtot savu atbildi uz “teikuma

lentas”, kad ir dzirdēts jautājums “Ko tu vēlies?”, gūstot iespēju

paprasīt daţas lietas

• Attēlu ”Es redzu ” noliek uz

komunikācijas pamatnes zem attēla “Es gribu”

Noliek mazāk iecienītus attēlus un jautā “Ko tu redzi?”

Norāda uz attēlu “Es redzu”, ja bērns neņem attēlu “Es redzu” un neliek uz teikuma lentas, tad pieaugušais palīdz.

Rezultāts - bērns spēj spontāni atbildēt uz jautājumu ”Ko tu redzi?”, “Ko tu dzirdi?”, ”Kas tev ir?”

Sestais posms

• Bērna jēdzienu krājums tiek paplašināts -

vingrinājumus papildina ar jēdzieniem par telpu,

krāsām, lielumiem un citiem abstraktiem jēdzieniem,

kuri apraksta galveno

Tiek iemācītas ”Jā ” un “Nē” atbildes

Rezultāts- bērns izmanto attēlus vai vārdus daţādās

komunikācijas situācijās – var komunicēt

septītais posms

WIDGIT

• Projekta ietvaros ir iegādāta licence un

šobrīd tiek tulkoti materiāli un simboli

latviešu valodā SymWriter programmatūrā

Antra Krauce

Liepājas IIAC eksperts

antra.krauce@inbox.lv

Paldies !