Cieceres ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi · bērnu un jaunatnes sporta skolas...

1

Cieceres ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas)

noteikumi

2018.gads

2

Cieceres ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi

(Noteikumu sadaļas, atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra

noteikumiem Nr.1014 „Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu

izstrādāšanas kārtība”. NOTEIKUMU saturam iekrāsotas zilā krāsā un izceltas)

1. Vispārīgie dati:

1.1. ūdens objekta nosaukums Cieceres ezers

1.2. atrašanās vieta (pilsēta, novads); Brocēnu novads

1.3. ģeogrāfiskās koordinātas;

Centroīds: Platums- 56º38’52.2”; Garums - 22º33’44.7”

1.4. ūdenssaimnieciskā iecirkņa kods/ūdenstilpes kods (saskaņā ar Latvijas Vides,

ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru);

Ūdenstilpes kods saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras

klasifikatoru – 361141

Ūdens objekta kods – E018 (saskaņā ar Ventas upju baseinu apgabala

apsaimniekošanas plāna, 2016.-2021.gadam, virszemes ūdensobjektu iedalījumu)2.

1.5. upes baseins, kurā atrodas ūdens objekts: Cieceres ezers atrodas Ventas upju

baseinu apgabalā

1.5.1. upe, kur atrodas ūdens objekts; n/a

1.5.2. attālums no ietekas citā upē, jūrā (km); Cieceres ezers ir caurtekošs, tajā ietek

Dūņupe, Mazupe (Ciecere), Elles strauts, Salas strauts un vairāki grāvji. No ezera

iztek Cieceres upe.

1.6. ūdens objekta veids:

1.6.1. dabīga ūdenstilpe (ezers, upe) – ezers;

1.6.2. dabīga ūdenstilpe ar mākslīgi mainītiem ūdens līmeņiem; n/a

1.6.3. mākslīgs uzpludinājums (dīķis, ūdenskrātuve); n/a

1.6.4. jaunveidots uzpludinājums (ūdenskrātuve, dīķis, kanāls); n/a

1 https://likumi.lv/ta/id/292166-noteikumi-par-udenstilpju-klasifikatoru

2 https://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-

apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-un-pludu-riska-

parvaldiba?id=1107&nid=424

3

1.7. ūdens objekta saimnieciskās izmantošanas veids –

Saskaņā ar Civillikuma 1102.panta kā arī šā panta pielikumu, Cieceres ezers pieder

pie publiskajiem ūdeņiem, kuros zvejas tiesības pieder valstij.

Ezera izmantošana paredzēta publiskai, ikdienišķai lietošanai, tajā skaitā –

rekreācijai (atpūta uz un pie ūdeņiem un peldvietās)

amatierzvejai – makšķerēšanai.

2. Ūdens objekta raksturojums:

2.1. morfometriskais un hidroloģiskais raksturojums:

2.1.1. ūdens objekta sateces baseins (km2) Cieceres ezera sateces baseina platība ir

11940 ha (119,4 km2)3;

2.1.2. baseina relatīvā mežainība (%); 55,4%4

2.1.3. baseina relatīvā purvainība (%); 4,5%

2.1.4. pavasara plūdu maksimālais caurplūdums

Caurplūduma pārsniegšanas varbūtība, p%

1% 2% 3% 5% 10%

Pavasara palu maksimālie

caurplūdumi, (m3/s)

12,87 11,33 10,55 9,52 8,11

2.1.5. minimālais caurplūdums: Vasaras 30 dienu perioda vidējais minimālais

(ekoloģiskais) caurplūdums, 44,69 (l/s);

2.1.6. normālais ūdens līmenis (NŪL) (m) (LAAS) : 100,3m;

2.1.7. zemākais ūdens līmenis (ZŪL) (m) (LAAS): 99,8m;

2.1.8. augstākais (plūdu) 1 % ūdens līmenis (AŪL) (m) (LAAS): 100,7m;

2.1.9. kopējais ūdens objekta tilpums normālam ūdens līmenim (milj. m3) ūdens

objekta tilpums normālam ūdens līmenim (100,3m LAS) – 19104 tūkst.m3. Ūdens

apmaiņas periods – 0,63 gadi

2.1.10. lietderīgais tilpums (milj. m3) 17850 tūkst.m

3;

3 Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju internetā

https://lv.wikipedia.org/wiki/Vies%C4%ABtes_ezers 4 Noteikts izmantojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) līdzekļus

4

2.1.11. virsmas laukums normālam ūdens līmenim (ha) 270,2 ha (saskaņā ar

aprēķiniem izmantojot ĢIS rīkus un jaunākajiem (2016.gada) kartogrāfiskajiem

materiāliem);

2.1.12. ūdens objekta garums (km) 9,5 km;

2.1.13. ūdens objekta lielākais platums (km) 0,5 km;

2.1.14. ūdens objekta vidējais dziļums (m); 7,2 m (ūdens līmenim 100,3 m LAAS);

2.1.15. ūdens objekta maksimālais dziļums (m) 22 m;

2.1.16. krasta līnijas garums (km) 29,7km;

2.1.17. seklūdens zonas (dziļums mazāks par 0,5 m) platība (ha) 125,4ha

2.1.18. ilggadīgā vidējā notece gadā ūdens objektā (milj. m3) Ilggadīgā vidējā notece

Cieceres ezerā ir 30,3 milj. m3/gadā.

2.1.19. ietekmēto zemju platība normālam ūdens līmenim (ha) Tā kā Cieceres ezerā

nav ūdens līmeni regulējošo hidrotehnisko būvju, ietekmēto zemju platība normālam

ūdens līmenim nav attiecināma.

2.2. ūdens objekta ekoloģiskā stāvokļa raksturojums:

2.2.1. prioritārie ūdeņi (ūdens objekta atbilstība normatīvo aktu prasībām par

virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti)

MK noteikumos Nr.418 “Noteikumi par riska ūdensobjektiem” 4.tabulā noteikts, ka

Cieceres ezers noteikts kā riska ūdensobjekts Ventas upju baseinu apgabalā, jo

konstatēts punktveida piesārņojums (notekūdeņos esošie biogēni) un izkliedētais

piesārņojums.

Saskaņā ar Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna (2016.-

2021.gadam) raksturojumu ūdensobjekts Cieceres ezers E018 pieder 5. ezeru tipam

(sekls dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību).

Cieceres ezers atbilstoši 12.03.2002. MK noteikumu Nr.118 „Noteikumi par

virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” nosaacījumiem nav iekļauts prioritārajos zivju

ūdeņos.

2.2.2. ūdens objekta hidroloģiskā režīma ietekme uz piegulošo platību gruntsūdens

līmeņiem

Cieceres ezers ir tipisks un Latvijas apstākļiem raksturīgs glaciālas izcelšanās ezers,

kura ieplaku ir veidojis ledājs un tā kušanas ūdeņu straumes. Cieceres ezera

veidošanās apstākļi un tā ezerdobes forma norāda uz šī ezera ciešo hidraulisko

saistību ne tikai ar kvartāra, bet arī ar zemkvartāra pazemes ūdens horizontiem.

Ūdens līmeņa izmaiņas ezerā vistiešākajā veidā ir saistītas ar ezeram piegulošās

teritorijas pazemes ūdeņiem, un šī savstarpējā ezera un pazemes ūdeņu ietekmes zona

5

praktiski var sniegties līdz ezera sateces baseina robežām. Cieceres ezera pazemes

plūsmu modelēšanas rezultāti liecina par to ka visvairāk ūdens Cieceres ezera rajonā

pienāk no austrumiem (37%), nedaudz mazāk (22%) no rietumiem un vēl mazāk

(11%) no dienvidiem. Apmēram 25% ūdens ieplūst no augšējā gruntsūdens horizonta.

Pavisam niecīga daļa (~5%) pienāk no zemāk esošā ūdens horizonta.

2.2.3. hidrobiocenožu raksturojums, tajā skaitā dati par kopējo un virsūdens

aizaugumu (%);

Kopējais ezera aizauguma līmenis – 10%, virsūdens aizaugums – 5%. Ezerā

galvenokārt aug niedres, meldri, lēpes un glīvenes. Ezera piekrastē raksturīga 10-15 m

plata kosu un niedru josla. Tāpat plaši satopamas ūdensrozes.

2.2.4. ihtiofaunas raksturojums;

Ezerā var būt sastopamas vairāk nekā 17 sugu zivis. Ezera zivju faunu veido

galvenokārt plauži, asari, raudas un līdakas, bet salīdzinoši lielā daudzumā sastopami

arī līņi un ruduļi. Karpas ezerā, visticamāk, dabiski nevairojas, to daudzums ezerā

atkarīgs no resursu mākslīgas pavairošanas. Iespējams, ka ezerā ir izveidojusies

dabiski atražojoša sudrabkarūsu populācija. Ezera zivju resursi atražojas un tiek

izmantoti galvenokārt paša ezera robežās.

2.2.5. ekoloģiskā stāvokļa vērtējums un to ietekmējošie faktori;

Ūdensobjekta Cieceres ezers E018 ekoloģiskās kvalitātes kopvērtējuma rezultāti

2006.-2008.gadā, un 2009.-2014.gadā saskaņā ar LVĢMC datiem, atbilda vidējai

ūdens kvalitātei. 2018.gadā veikto ūdens paraugu analīžu rezultāti kopumā atbilda

vidējai ūdens kvalitātei, vienīgi kopējā fosfora koncentrācija atbilda sliktai ūdens

kvalitātes klasei.

2.3. ūdens objekta un tā piekrastes joslas saistība ar aizsargājamām teritorijām un

aizsargājamiem dabas objektiem;

Cieceres ezera paplašinātajā vidējā daļā atrodas 6,5 m augsta sala. Uz salas atrodas

dabas liegums “Cieceres ezera salas” (Natura 2000 teritorija). Dabas lieguma platība –

15 ha, dibināšanas gads – 1923.g.5, aizsargājama no 1977. gada. Sākot ar 2011. gada

1. februāri dabas lieguma pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes

struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija. Dabas liegums “Cieceres ezera

salas” ir nozīmīga platlapju mežu aizsardzības teritorija. Uz ezera salas dominē ozols,

liepa, osis. Salas biotopi īpaši piemēroti šeit sastopamajam vidējam dzenim, Latvijā

retam un aizsargājamam putnam.

2.4. ūdens līmeņa regulēšanas būvju raksturojums: n/a

3. Ūdens objekta ekspluatācijas nosacījumi:

3.1. hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nosacījumi: n/a

5 DAP, DDPS „Ozols”, 2018

6

3.2. saimnieciskās darbības nosacījumi:

Cieceres ezera akvatorijas un tai piegulošo teritoriju izmantošanai tiek izvirzīti šādi

mērķi:

- sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti līdz 2021.gadam6;

- Cieceres ezera akvatorijas un tai piegulošo teritoriju floras un faunas eksistences un

daudzveidības nodrošināšana, vienlaikus nodrošinot to pieejamību sabiedrībai;

- Cieceres ezera kā makšķerēšanas vietas potenciāla saglabāšana un palielināšana;

- Cieceres ezera un tā piekrastes rekreatīvā potenciāla saglabāšana un palielināšana,

tajā skaitā izmantošana Brocēnu bērnu un jaunatnes sporta skolas airēšanas trases

darbības nodrošināšanai.

3.2.1. ūdens objekta izmantošana ekspluatācijas noteikumos paredzētās

saimnieciskās darbības veikšanai;

1) Cieceres ezera un tā piekrastes zona var tikt izmantota rekreācijai (peldvietas un

atpūta uz ūdeņiem), sportam (airēšanai, ūdenssportam), ūdens transporta līdzekļu

piestātņu izvietošanai, makšķerēšanai, kā arī citiem rekreācijas veidiem, ja tie nav

pretrunā ar šiem noteikumiem un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un

šajos noteikumos izvirzītajiem Cieceres ezera apsaimniekošanas mērķiem.

2)Izmantošana jāveic atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (Ūdens

apsaimniekošanas likums; Sugu un biotopu aizsardzības likums (kas aizliedz bojāt un

iznīcināt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un indivīdus); MK 09.02.2016. noteikumi

Nr. 92 „Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos; MK 22.12.2015.

noteikumi Nr. 800 „Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”; MK

31.03.2015. noteikumi Nr. 150 „Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs

ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī

prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru

izmantošanu” u.c.) prasībām.

Īpašu papildu ierobežojumu noteikšana rekreācijas un citiem pasākumiem no zivju

resursu aizsardzības viedokļa šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.

3) Saimnieciskā darbība tiek organizēta atbilstoši ezera zonējumam, kas atspoguļota

pievienotajā shēmā šo noteikumu 1. Pielikumā. Ezers iedalīts sekojošās zonās:

pludmales zona, airēšanas trases zona. Publiski pieejami rekreācijas pasākumi tiek

organizēti vietās, kur tas paredzēts shēmā, kas pievienota šo noteikumu pielikumā, kā

arī vietās, kas ir noteiktas pašvaldības teritorijas plānojumā, ja tas nav pretrunā ar

šajos noteikumos izvirzītajiem Cieceres ezera apsaimniekošanas mērķiem;

4) visā Cieceres ezerā, izņemot pludmales zonu un dabas lieguma “Cieceres ezera

salas” teritoriju, ir atļauta makšķerēšana no krasta un no laivas;

6 Saskaņā ar Ventas upju baseina apsaimniekošanas plānu, LVĢMC, 2015.g. (5.3.pielikumu)

7

5) Cieceres ezera krastos zemes īpašnieks (vai valdītājs) var ierīkot labiekārtotas

peldvietas ievērojot šajos noteikumos noteiktās zivju nārsta nodrošinājuma un citas

dabas aizsardzības prasības.

6) Zemūdens niršana ar akvalangiem nevar tikt organizēta peldvietās, pludmales

zonās, piestātņu teritorijās un airēšanas trases zonā, izņemot, ja niršana saistīta ar

speciālu darbu veikšanu.

7) Ūdens velosipēdu, airu laivu, katamarānu un citu nemotorizētu peldlīdzekļu

izmantošana rekreācijai atļauta neapdraudot peldētāju drošību.

8) Airēšanas trases zonā aizliegts izmantot kuģošanas līdzekļus (izņemot Brocēnu

bērnu un jaunatnes sporta skolas sporta airu laivas), kas nav reģistrēti Ceļu satiksmes

drošības direkcijā (CSDD), saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 25.martā

noteikumu Nr.213 „Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu

reģistrācijas kārtība”.

9) Inženiertehnisko būvju aprīkošanu ar navigācijas zīmēm un ugunīm nodrošina šo

būvju īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

10) Jaunu rekreācijas, sporta un citu infrastruktūras objektu izveidošana ir pieļaujama,

ja tie nepalielina saimnieciskās un rekreatīvās darbības ietekmi uz piegulošo teritoriju

floru un faunu, kā arī ievērojot šajos noteikumos noteiktās zivju nārsta nodrošinājuma

un citas dabas aizsardzības prasības. Papildus ierobežojumu noteikšana rekreācijas

objektu izveidošanai nav nepieciešama.

11) Sporta un rekreācijas infrastruktūras objektos ir jānodrošina videi draudzīga to

uzturēšana un ekspluatācija atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un labas

prakses paraugiem.

3.2.2. piekrastes platību izmantošana ūdens objekta aizsargjoslā;

Ezera piekrastes austrumu pusē dominē vairāk meži, rietumos – tīrumi.

Ezera austrumu krastā atrodas atpūtas bāze “Radi”, kas piedāvā telpas pasākumiem,

vairākas kotedžas un vasaras mājiņas, tiek piedāvātas vietas teltīm un kemperiem.

Netālu no atpūtas bāzei “Radi” atrodas arī atpūtas bāze “Zvejnieki 2000”. “Zvejnieki

2000” piedāvā telpas pasākumiem, kotedžas, pirti, kempinga pakalpojumus, telšu

vietas. Tiek piedāvāta laivu noma un makšķerēšanas iespējas.

Cieceres ezera krastā ir internātpamatskolas sporta bāze. Ezera ziemeļu galā Brocēnu

bērnu un jaunatnes sporta skola organizē airēšanas sporta nodarbības un sacensības.

Ezers tiek plaši izmantots rekreācijai, ir vairākas peldvietas. Cieceres ezera krastā

atrodas 18 metrus augsts skatu tornis.

Piekrastes platību izmantošana veicama ievērojot aprobežojumus, kas jāievēro

aizsargjoslā saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.

8

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 7.pantu, Cieceres ezeram ir noteikta aizsargjosla ne

mazāk kā 300 metrus plata josla, ārpus apdzīvotām vietām, kā ūdenstilpei, kuras

platība ir 100-1000 hektāri. Brocēnu pilsētā tā ir 10m plata.

Cieceres ezera virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā jāievēro visi aprobežojumi, kas

noteikti Aizsargjoslu likuma 37.pantā.

Saskaņā ar Zvejniecības likumu, ap ezera krastu noteikta 10 m plata tauvas josla, ko

kājāmgājēji, zvejnieki un makšķernieki drīkst izmantot, pārvietojoties gar krastu.

Citām ar zvejniecību saistītām vajadzībām to var izmantot pēc saskaņošanas ar zemes

īpašnieku.

Krasta līnijai jābūt brīvi pieejamai, bez nožogojumiem.

Ezerā atļauta tikai atbilstoši normatīvo aktu prasībām attīrītu sadzīves, rūpniecisko un

lietus notekūdeņu novadīšana.

3.2.3. ūdens objekta izmantošana citām saimnieciskām darbībām;

Gultnes tīrīšana, gultnes padziļināšana, dažādu objektu būvniecība vai rekonstrukcija

u.c. ir pieļaujama, ja tā tiek veikta atbilstoši Cieceres ezera ekspluatācijas

(apsaimniekošanas) atļautās izmantošanas shēmai (pievienota šo noteikumu

1.Pielikumā). Saimniecisko darbību īstenošanai nepieciešams saņemt MK 08.05.2001.

noteikumos Nr.188 „Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā

zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība” un/vai MK 13.06.2006.

noteikumos Nr. 475 „Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un

padziļināšanas kārtība” paredzētos atzinumus un darbus veikt atbilstoši minēto

atzinumu rekomendācijām. Konkrētu ierobežojumu noteikšana šajos ekspluatācijas

noteikumos nav nepieciešama.

Cita veida saimnieciskā darbība ūdenstilpē jāveic atbilstoši spēkā esošo attiecīgās

jomas normatīvo aktu prasībām.

3.2.4. prasības zivju aizsardzības un pārvades ierīcēm;

Ezerā šobrīd nav izbūvētas tādas hidrotehniskās būves, kurām būtu nepieciešams

noteikt īpašus nosacījumus zivju aizsardzības un pārvades ierīcēm. Lai arī zivju

faunas atražošanās un izmantošana norisinās galvenokārt paša ezera robežās, zivju

migrācijai var būt vērā ņemama nozīme līdaku un, iespējams, arī citu sugu zivju

dabiskās atražošanās nodrošināšanā. Minēta iemesla dēļ arī nākotnē nav pieļaujama

tādu hidrotehnisko būvju veidošana, kas var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz zivju

migrāciju.

3.2.5. zivju nārsta nodrošinājums un citas dabas aizsardzības prasības;

Zivju nārsts ezerā norisinās krasta tuvumā aptuveni līdz divu metru dziļumam,

nozīmīgākais zivju nārsta periods ezerā ir no 1. aprīļa līdz 20. jūnijam. Zivju nārsta

aizsardzībai šajā periodā ezerā un tā tiešā tuvumā nav pieļaujami būvdarbi, kas var

atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz zivju nārstu vai ikru attīstību, t.i., ar ezera dibenu vai

ūdeni tieši saistīti būvdarbi, kā arī būvdarbi, kas saistīti ar augstu ūdens piesārņošanas

9

risku. Salīdzinoši lielās potenciālo nārsta vietu platības dēļ ūdens transportlīdzekļu

pārvietošanās, publisko pasākumu organizēšanas un citus ierobežojumus zivju nārsta

laikā noteikt pašlaik nav nepieciešams.

Dabiskā krasta līnija un litorāls ir saglabājies faktiski visā ezerā, zivju atražošanā īpaši

nozīmīgas vietas izdalīt un aizsargāt pašlaik nav nepieciešams. Ezera rietumu krastā,

īpaši Brocēnu tuvumā, ezerā ir izveidoti vairāki nelieli infrastruktūras objekti (laivu

piestātnes, peldvietas u.c.), taču ietekmētās ezera krasta līnijas īpatsvars ir kopumā

neliels un pašlaik infrastruktūras objektu izveidošanas ierobežošana nav

nepieciešama.

Ezers atrodas divu salīdzinoši lielu apdzīvotu vietu (Saldus un Brocēni) tuvumā, tāpēc

perspektīvā ezerā ir iespējama gan būtiska rekreācijas pasākumu, gan infrastruktūras

objektu izveidošanas intensitātes palielināšanās. Šādā gadījumā var būt nepieciešama

zivju nārsta un nārsta vietu aizsardzības pasākumu īstenošana. Pasākumus

antropogēnās ietekmes uz zivju dabisko atražošanos samazināšanai ir lietderīgi plānot

un īstenot tad, kad šāda ietekme tiks konstatēta, un ņemot vērā šīs ietekmes veidu un

apjomu.

Ierobežojumi neliela apjoma infrastruktūras objektiem ezerā nārsta vietu aizsardzībai

(peldvietas, piestātnes, laipas, laivu nolaišanas vietas u.tml.)

Neliela apjoma infrastruktūras objekti pie fizisku un juridisku personu īpašumā

esošiem īpašumiem, kas domāti individuālai izmantošanai (labiekārtotas peldvietas,

piestātnes, laipas, laivu nolaišanas vietas u.tml.) nedrīkst ietekmēt vairāk kā 10 m

krasta līnijas. Pie katra fizisku un juridisku personu īpašuma individuālai

izmantošanai ezerā var tikt izbūvēts vairāk kā viens objekts kombinējot – peldvietu,

laipu, piestātni un/vai laivu nolaišanas vietu, bet starp katru no izveidotajiem

objektiem ezera krastā ir jāatstāj neskarta piekrastes līnija – 25 m.

Pie fizisku personu, juridisku personu, pašvaldības un valsts īpašumā esošiem zemes

īpašumiem, atpūtas vietās, kas paredzētas publiskai izmantošanai, labiekārtotas

peldvietas, piestātnes, laipas, laivu nolaišanas vietas u.tml. var tikt izbūvētas 100 m

garumā gar krasta līniju. Pie katra īpašuma var tikt izbūvēts vairāk kā viens objekts

publiskai izmantošanai kombinējot – peldvietu, laipu, piestātni un/vai laivu nolaišanas

vietu, bet starp katru no izveidotajiem objektiem ezera krastā ir jāatstāj neskarta

piekrastes līnija – 25 m.

Citi ierobežojumi

Nozīmīgākajā zivju nārsta laikā no 1. aprīļa līdz 20. jūnijam ūdenstilpē nav

pieļaujama sporta, rekreācijas, ūdens transporta vai citu infrastruktūras objektu

būvniecība, rekonstrukcija vai likvidēšana, kā arī citi darbi (tīrīšana, padziļināšana,

uzbērumu veidošana, grunts ieguve u.c.), kas saistīti ar tiešu ietekmi uz ūdenstilpi,

būtisku troksni, uzduļķojuma veidošanos, vai būtisku ūdens piesārņošanas risku.

Labu zivju nārsta apstākļu saglabāšanai un zivju resursu aizsardzībai ir jāņem vērā arī

šo noteikumu 3.2.1. punktā un 3.2.3. punktā noteiktās prasības infrastruktūras un citu

objektu izveidošanai un saimnieciskās darbības veikšanai.

10

3.2.6. īpaši nosacījumi makšķerēšanai;

Makšķerēšanas nosacījumus Cieceres ezerā nosaka MK 22.12.2015. noteikumi Nr.

800 „Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”. Pašlaik šajos

noteikumos noteiktie ierobežojumi ir pietiekami zivju resursu aizsardzības

nodrošināšanai un papildu prasību noteikšana nav tūlītēji nepieciešama. Ja šādu

prasību noteikšana būs nepieciešama nākotnē, tā jāveic saskaņā ar MK 22.12.2015.

noteikumu Nr. 800 46. punkta prasībām. Pirms papildu prasību noteikšanas ezerā ir

vēlams veikt zivju faunas izpēti un šīs prasības balstīt uz šīs izpētes secinājumiem.

3.2.7. peldošo līdzekļu izmantošanas kārtība;

Peldošo līdzekļu izmantošana jāveic atbilstoši MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 92

„Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos” un MK 25.03.2008

noteikumu Nr. 213 „Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas

līdzekļu reģistrācijas kārtība” prasībām.

Cieceres ezerā atļauti arī rekreācijas veidi izmantojot peldlīdzekļus, kā piemēram,

airēšanas sporta laivas, ūdens motosports, ūdensslēpošana un citi aktīvās atpūtas

veidi. Lai samazinātu gultnes uzduļķojumu un peldaugu un iegremdēto augu sakņu

sistēmu iznīcināšanu, motorizēto ūdens transporta līdzekļu izmantošana rekreācijai

atļauta ezera zonā, kur ūdens dziļums pārsniedz 10m – ezera centrālajā daļā, līdz tai

nokļūstot ar izslēgtu motoru un neuzduļķojot seklo piekrastes zonu.

Ūdens motosporta, ūdensslēpošanas un citu aktīvās atpūtas veidu uz ūdens kuģošanas

līdzekļu izmantošana nav pieļaujama dabas lieguma “Cieceres ezera salas” tiešā

tuvumā.

Īpašu prasību noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos no zivju resursu

aizsardzības viedokļa nav nepieciešama.

3.2.8. pašvaldības pieņemtie saistošie noteikumi, kas nosaka ūdens objekta

izmantošanu;

Latvijas zivju resursu aģentūras 2008.gadā izstrādātie Cieceres ezera zivsaimnieciskās

ekspluatācijas noteikumi.

3.3. saimnieciskās darbības veicēja pienākumi un tiesības;

Saimnieciskās darbības veicēju pienākums ir ievērot šo ekspluatācijas noteikumu un

spēkā esošo normatīvo aktu prasības, kā arī iespēju robežās nodrošināt, lai šo

noteikumu un normatīvo aktu prasības ievērotu arī citas fiziskas un juridiskas

personas.

Ūdenstilpes gultnes tīrīšanas un padziļināšanas darbi jāveic atbilstoši attiecīgo

normatīvo aktu (MK 13.06.2006. noteikumi Nr. 475 „Virszemes ūdensobjektu un ostu

akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība” u.c.) prasībām.

Par saimniecisko darbību, kas saistīta ar potenciālu nelabvēlīgu ietekmi uz zivju

resursiem (būvniecība, rekonstrukcija u.c.) pirms darbības uzsākšanas ir jānodrošina

11

zivsaimnieciskā ekspertīze atbilstoši MK 08.05.2001. noteikumi Nr.188

„Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un

kompensācijas kārtība” prasībām. Konkrētās saimnieciskās darbības veikšanā ir

jāņem vērā zivsaimnieciskās ekspertīzes rekomendācijas.

Zivju resursu pavairošana ir jāveic atbilstoši MK 31.03.2015. noteikumi Nr. 150

„Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un

pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju

pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu”.

3.4. saimnieciskās darbības veicēja darbība ārkārtējos dabas apstākļos.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu Valsts

ugunsdzēsības un glābšanas dienests koordinē pasākumu kopumu, kurus īsteno valsts

un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma

drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā.

4. Institūcijas, kas kontrolē ekspluatācijas noteikumu ievērošanu.

Kontrolēt noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus savas kompetences

ietvaros ir tiesīgas šādas amatpersonas:

- Brocēnu novada pašvaldības policija;

- Brocēnu novada iestāžu un uzņēmumu amatpersonas savas kompetences ietvaros.

Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas

likums “Par policiju”.

5. Papildmateriāli:

1.pielikums. Atļautās izmantošanas shēma.

Cieceres ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) atļautās izmantošanas shēma

12

Saskaņojumi

1. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde

2. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides

zinātniskais institūts"

3. Brocēnu novada pašvaldība

4. Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija

13

1.Pielikums. Cieceres ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) atļautās

izmantošanas shēma (pamatnes avots: LĢIA, 2018.g.)