Meža stādu audzēšana LVM Sēklas un stādi kokaudzētavās

Laima ZvejnieceLVM Sēklas un stādi

Direktora vietniece ražošanas jautājumos 30.11.2012.

Bulduri

Meža atjaunošana:

plānošana; darba

uzdevuma formulēšana;

līgumu slēgšana;

kvalitātes pārbaude.

Jaunaudžu kopšana:

plānošana; darba

uzdevuma formulēšana;

līgumu slēgšana;

kvalitātes pārbaude.

Retināšana: plānošana; darba

uzdevuma formulēšana;

līgumu slēgšana;

kvalitātes pārbaude.

Augošu koku pārdošana.

Jautājums- kādam būt stādam ?

stādam jānodrošina meža ilgtspējīga apsaimniekošana

stādam savā dzīves laikā jāsaražo maksimāli iespējamais koksnes apjoms

stādam jāsadzīvo ar apkārtējo “dzīvo sabiedrību “ – meža ekosistēmu

Ietvarstādi – izaudzēti kasetēs, podos Kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu

sistēmu - izaudzēti sākumposmā kasetēs un pēc tam pārskoloti laukā

Klasiskie kailsakņu stādi - sēti siltumnīcā vai laukā, audzējot gan kā sējeņus, gan kā stādus

Stādu patēriņa apjoms Latvijā - 50 līdz 55 miljoni gadā

Reproduktīvā materiāla pārvietošanas, ieguves avota reģistrācijas, sertificēšanas, izmantošanas un tirdzniecības kārtību nosaka normatīvie akti: ◦ Meža likums (20.pants),◦ MK “Noteikumi par meža reproduktīvo

materiālu” Nr.648. no 19.11. 2003. ( šobrīd papildinājumu un izmaiņu stadijā ) – kontrolē VMD

◦ Augu aizsardzības likums un uz to attiecināmie noteikumi - kontrolē VAAD

vietējas izcelsmes, ar iespējami augstāku selekcijas efektu

nākotnes meža vērtības paaugstināšanai ( ievācot sēklas no meža sēklu koku plantācijām )

ģenētiski nemodificēts

◦ bez mehāniskiem virszemes daļas, bez sala un sakņu sistēmas bojājumiem;

◦ labi izveidotu, biezi sazarotu, kompaktu sakņu sistēmu;

◦ neizstīdzējušiem, ar pārkoksnējušiem pēdējā gada dzinumiem;

◦ ar virszemes daļas un sakņu sistēmas garuma attiecību 2:1 līdz 3:1;

◦ ar taisniem stumbriem, izteiktu centrālo dzinumu;

◦ bez redzamām slimības pazīmēm;

Ietvarstādi

Koku suga Virzszemes daļas garums ( cm)

Minimālais sakņu kakla

caurmērs (mm)

Ietvara tilpums (cm3)

Priede P1/0 I (pavasarī II apritei) Priede P1/0 I; P1/0 IGN; P2/0 I

7-15

10-20

2

3

120

120

Egle E1/0 I; E2/0 I 20-4030-50

34

120120

Ietvarstādi

Bērzs, melnalksnis B1/0 I; B2/0 I; Ma1/0 I; Ma2/0 I

20-4041-6061-80

346

120 un 110 120 un 110 120 un 110

Hibrīdapse Aha1/0 I ; Aha2/0 I

20-4041-6061-80

346

310310310

Koku suga Virzszemes daļas garums ( cm)

Minimālais sakņu kakla

caurmērs (mm)

Ietvara tilpums (cm3)

Ietvarstādi

Kailsakņi un kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu

Koku suga Virzszemes daļas garums ( cm)

Minimālais sakņu kakla

caurmērs (mm)

Priede P2/0 10-2021-30

23

Egle E1/2; E2/2; E1/1 IS; E1/2 IS

20-4041-60

46

Bērzs, melnalksnis B1/1; B1/1 IS; Ma1/1; Ma1/1 IS

30-6061-9091-120

468

Kailsakņi un kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu

Koku suga Virzszemes daļas garums

( cm)

Minimālais sakņu kakla caurmērs

(mm)

Hibrīdapse Aha1/1 IS 30-6061-9091-120

121-150

46810

Ozols, osis, kļava, liepa Oz2/0; Os2/0; K2/0; L2/0

20-30 30-5051-70

356

Ozols, osis, kļava, liepa Oz1/1; Os1/1; K1/1; L1/1; Oz1/2; Os1/2; K1/2; L1/2

30-6061-9091-120

6810

1960.-1990.gadi – kailsakņu stādu audzēšana MRS kokaudzētavās

1990.-2000.gadi – virsmežniecību kokaudzētavas , vienlaikus veidojas privātās kokaudzētavas

No 2000.gada- virsmežniecību kokaudzētavas pāriet A/S “ Latvijas valsts meži “ valdījumā un tiek uzsākta pakāpeniska jauno tehnoloģiju stādu ražošana

ar 2001.gada 1.janvāri nodibinās struktūrvienība LVM Sēklas un stādi

12 gadu darbības laikā LVM stādu ražošana kļuvusi par lielāko un modernāko ražotni Baltijas valstīs un izcilu veiksmes stāstu

Strenču kokaudzētava ārvalstu ekspertu vidū šobrīd tiek vērtēta kā modernākā stādu ražošana pasaulē

Podiņu kokaudzētava – savukārt kā lielākais stādu apjoms pasaulē uzlabotajiem kailsakņiem

Mazsili- 2012.g realizācija – 13,1 milj stādu Strenči - 2012.g realizācija -16,8 milj stādu Podiņi - 2012.g realizācija -7,6 miljoni stādu Kalsnavas kokaudzētava -hibrīdapse –0,5

milj stādu ) papildus uzlabotie kailsakņi tiek pārskoloti

arī Popes, Valmieras, Smiltenes , Pļaviņu kokaudzētavās

Jelgavas kokaudzētava - pamatā ozols

Priedes ietvarstādi Egles ietvarstādi

Egle, bērzs, melnalksnis

Priede, egle, bērzs, ozols, u.c

Audzējamās sugas un audzēšanas tehnoloģijas

Audzējamais - pārdodamais apjoms Kokaudzētavu platības Ūdens resursu pieejamība, tā apgādes

sistēmas Inventārs, izejvielas – t.sk. elektroenerģija Agrotehniskie mehānismi, ēkas Darbaspēka resursi Zināšanas, pieredze

stādu audzēšana notiek 9 kokaudzētavās, kas izvietotas vienmērīgi pa visu Latvijas teritoriju

kokaudzētavu kopējā platība – 334,6 ha .sk. siltumnīcu kopējā platība – 4,7 ha, no

kurām 2.05 ha ir sezonālā apkure 80% no realizējamās stādu produkcijas ir

jauno tehnoloģiju stādi kopējā stādu realizācija 2012.gadā ir 48

miljoni stādu

sēšana uz BCC AB pildīšanas un sēšanas līnijas ar jaudu 350 tūkst. gab stādvietu maiņā

diedzēšana un audzēšana siltumnīcās 3 apritēs

kasetes HIKO V-120 SS un audzēšanas paliktņi

tālāka audzēšana lauka poligonos stādu novākšana , šķirošana stādu uzglabāšana, realizācija

Siltumnīcas izmēri 25m x100m 1 siltumnīcā ievietojas 1 134 000 stādvietu jeb aptuveni 970 000 gab realizējamu stādu

Audzēšana 1.apritei -marts –maijs Audzēšana 2.apritei –maijs- jūnijs Audzēšana 3.apritei –jūlijs – augusts

Audzēšanas pamatpostulāti – regulāra vēdināšana, pilnas kapacitātes salaistīšana, virsējās kārtas neliela iežāvēšana, papildmēslošanas uzsākšana- kad atvērušās pirmās skujiņas

izvesšana no siltumnīcas izvietošana poligonā zem laistāmajiem

stieņiem regulāra papildmēslošana apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem augu minerālās barošanas monitorings,

veicot substrātu, augu skuju un lapu analīzes (LU Bioloģijas institūts)

Hibrīdapses audzēšana

Stādu kastu salikšana ar Kuka robotu

Saldētavu kapacitāte: Mazsilu kokaudzētava - līdz 4 miljoni stādu Strenču kokaudzētava – līdz 12 miljoni

stādu Podiņu kokaudzētava - līdz 8 miljoni stādu Stādu uzglabāšana notiek - 4° C Stādu vitalitātes pārbaudes uzglabāšanas

laikā

sēšana uz BCC AB pildīšanas un sēšanas līnijas ar jaudu 550 tūkst. gab stādvietu maiņā

diedzēšana un audzēšana siltumnīcās 2 apritēs kasetes HIKO V-50 SS un audzēšanas paliktņi tālāka īslaicīga audzēšana lauka poligonos pārskološana no vasaras vidus audzēšana uz lauka pēc pārskološanas

(rušināšana, ravēšana, mēslošana, augu aizsardzība nepieciešamības gadījumos)

stādu novākšana , šķirošana stādu uzglabāšana, realizācija

Siltumnīcas izmēri 25m x100m 1 siltumnīcā ievietojas 1 899 450 stādvietu jeb aptuveni 1 400 000gab realizējamu stādu

rindstarpu rušināšana un papildbarošana izmanto 5 - rindu EGEDAL rušinātāju ar

minerālmēslu padevēju FIONA FGF-800, ar ko iestrādā minerālmēslus granulu veidā

minimāla ravēšana ar rokām herbicīdus nezāļu apkarošanai nepielieto lauku laistīšana ar BAUER Rainstar T 31 vai

līdzīga tipa laistāmajām spolēm- īpaši svarīga pirms un pēc pārskološanas

Akcepts uz sakņu sistēmu

stādu novākšanu veic rudenī un pavasarī izmanto trīs agregātus – paceļamo EGEDAL skavu, kur stādi aizmugurē

jāsavāc ar rokām EGEDAL LIFTMASTER izcēlājmašīnu 1 rindai , ko

apkalpo 2 cilvēki. Jauda maiņā 60-80 tūkst gab stādu

SUPRO III plantlifter PICK UP 1400 izcēlājmašīnu 5 rindām. ko apkalpo 3 cilvēki. Jauda maiņā - 200 tūkst gab stādu

Stādu novākšana ar PICK Up 1400 un EGEDAL LIFTMASTER

stādu ražošanā no 2000.gada līdz 2012.gadam investēts pamatlīdzekļos -12,5 miljoni LVL, ilglaicīgajā inventārā ( kasetes, audzēšanas pailktņi - 4,2 milj LVL

sasniegta LVM Sēklas un stādi darbības rentabilitāte 11 %

ar 2006.gadu uzsākts stādu eksports pamatā uz Zviedriju ( šobrīd ap 6 miljoni stādu )

saldētavu kompleksu izbūve - stādu uzglabāšana un loģistika ( Mazsili, Strenči , Podiņi, Kalsnava )

ražošanas līniju regulāra darba ražīguma celšana ar papildus iekārtu uzstādīšanu ( kasešu pildīšanas,sēšanas, pakošanas procesos )

garās nakts tehnoloģija ietvarstādu audzēšanā

robota KUKA uzstādīšana stādu pakošanas procesā Strenču kokaudzētavā

1. stādu realizācijas apjomi -2014.-2018.gads

2. sēklu ieguve ar augstāku ģenētisko vērtību

3. ķīmijas samazināšana ražošanā - alternatīvo apstrādes metožu izpēte- attīstīšana –jauns izaicinājums

priede- jaunu plantāciju veidošana ar kategoriju “ pārāks”

egle –mērķis ar 2020.gadu nodrošināt kategoriju “ uzlabots “, iegūstot pirmās ražas no jaunierīkotajām plantācijām,

egle – turpināt zinātniskās izpētes darbus par somatiskās embrioģenēzes metodi, tā mēģinot ātrāk iegūt augstākas kategorijas stādmateriālu ar kategoriju “ pārāks “

ir apstiprinātas AAL vadlīnijas uzņēmumā esam apņēmušies 2015.gadā vismaz 5%

no LVM skujkoku stādmateriāla (≈ 1,3 milj ) apstrādāt ar alternatīvām metodēm smecernieka bojājumu ierobežošanai

stādu tirgus Zviedrijā pieprasa līdz 10 % stādu apstrādātu ar alternatīvām metodēm

apstrāde ar Conniflex – speciālas līmes un smilšu maisījums ( Sveaskog un BCC AB projekts ) aizsardzībai pret smecernieka bojājumiem mežā

apstrāde ar vasku – Bugstop - type C ( Stora Enso (šobrīd Bergvik Skog AB ) un Norsk Wax projekts) aizsardzībai pret smecernieka bojājumiem mežā

17.08.2012.