Sabiedrības veselības pamatnostādnes AktualizācijaSabiedrības veselības politikas virsmērķis...

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam

Aktualizācija

Asociētais profesors Dr.med. Dzintars Mozgis

Šajā prezentācijā izmantoto datu avoti ir Slimību profilakses un kontroles centrs un Centrālā statistikas pārvalde

Deklarēju, ka neatrodos nekāda interešu konflikta situācijā

Sabiedrības veselības politikas pamatprincipi un mērķiem vajadzētu būt saskaņā ar:

WHO GLOBAL ACTION PLAN FOR THE PREVENTION AND CONTROL OF NONCOMMUNICABLE DISEASES 2013-2020

PVO Eiropas reģiona stratēģisko ietvaru Veselība 2020 (Health 2020: the European policy for health and well-being)

Veselībā 2020 ir atzīts, ka veiksmīgas valdības var panākt reālus uzlabojumus veselības jomā, ja visa valdība strādā kopā divu savstarpēji saistītu stratēģisko uzdevumu izpildei:

• uzlabot veselību visiem un samazināt nevienlīdzību veselības jomā

• uzlabot (pilnveidot) vadību un aktīvāku (enerģiskāku) pārvaldību veselības jomā.

Tie arī varētu būt nodaļu virsraksti!

Stratēģiskā ietvara Veselība 2020 politika pamatojas uz četrām prioritārām jomām:

• ieguldījums veselībā visas dzīves laikā un iespēju nodrošināšana

• lielāko veselības problēmu risināšana neinfekcijas un infekcijas slimību jomā

• tādas veselības sistēmas nostiprināšana, kuras centrā ir cilvēks, kurā tiek vairoti sabiedrības veselības resursi un tiek paredzētas, uzraudzītas un ir zināma rīcības gatavība ārkārtas situācijās, kā arī

• stipras vietējās sabiedrības un atbalstošas vides radīšana

Pamatnostādnēs definētais sabiedrības veselības politikas

virsmērķis ir pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību.

Līdz 2017.gadam paveicamais:

par 2 gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus

par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus

Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir

pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža ilgumu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību

Līdz 2020.gadam paveicamais:

par 3 gadiem pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža ilgumu (sakrīt ar NAP)

par 20% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju (varētu varbūt iecerēt – par ne mazāk kā vai vismaz 20% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju – saskaņā ar NAP 5300 uz 100 000 iedzīvotāju ir 11% salīdzinot ar 2012. gada rādītāju, līdz 2030. gadam par 24%

Apakšmērķi:

1. ....

2. Samazināt saslimstību un mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.

Patiesībā nereāls mērķis...

Europe is getting older: rapidly

Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director

WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March

2013

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde http://www.csb.gov.lv/notikumi/tautas-skaitisana-apstiprina-esam-mazak-un-vecaki-34508.html (skatīts 09.10.2013.)

Iedzīvotāju migrācija

-70000

-60000

-50000

-40000

-30000

-20000

-10000

0

10000

20000

Iebrauca Latvijā

Izbrauca no Latvijas

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Latvijas iedzīvotāju skaits 1990-2012 un prognoze

līdz 2100.g.

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

1990

1995

2000

2005

2010

2015

2020

2025

2030

2035

2040

2045

2050

2055

2060

2065

2070

2075

2080

2085

2090

2095

2100

Dr.hist.I.Meža prognoze prezentācijā 20.09.2013.

0

50

100

150

200

250

300

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Miruši – pavisam

0–4

5–9

10–14

15–19

20–24

25–29

30–34

35–39

40–44

45–49

50–54

55–59

60–64

65–69

70–74

75–79

80–84

85+

Iedzīvotāju mirstība uz 1000 attiecīgā vecuma iedzīvotājiem Avots:

LR Centrālā statistikas pārvalde

Iedzīvotāju vecuma struktūras prognoze

0

10

20

30

40

50

60

Nabadzības līmeņa pieaugums ģimenēm ar 3+ bērniem, %

Ģimenes ar 3+bērniem Visi iedzīvotāji

Apakšmērķi: 1. ... 2. Samazināt saslimstību un mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību. Saslimstību (incidenci) un hronisko slimību izplatību (prevalenci), ņemot vērā sabiedrības novecošanu un veselības aprūpes efektivitātes attīstību nevarēs samazināt – tieši otrādi – tās pieaugs! Labāk apakšmērķi formulēt – samazināt priekšlaicīgo mirstību no ...

Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director

WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013

No Veselības ministres I.Circenes prezentācijas

0

5000

10000

15000

20000

25000

19

80

19

81

19

82

19

83

19

84

19

85

19

86

19

88

19

89

19

90

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

Miruši no audzējiem

Miruši no asinsrites sistēmasslimībām

Miruši no elpošanas sistēmasslimībām

Miruši no gremošanas sistēmasslimībām

Miruši no ārējiem nāves cēloņiem

Mirstības struktūra no galvenajiem nāves iemesliem

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

I20-I25 Sirds išēmiskāsslimības

I60-I69 Cerebrovaskulārasslimības

I42 Kardiomiopātija

I10-I15 Hipertensīvasslimības

I70 Ateroskleroze

I00-I09 Reimatisms

Mirstības struktūra no asinsrites sistēmas slimībām

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

0

5000

10000

15000

20000

25000

19

80

19

81

19

82

19

83

19

84

19

85

19

86

19

88

19

89

19

90

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

Miruši noaudzējiem

Miruši noasinsritessistēmasslimībām

Aizguvums no prof. A.Ērgļa prezentācijas

Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director

WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013

Mirstība no citiem nāves iemesliem

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

19

80

19

81

19

82

19

83

19

84

19

85

19

86

19

88

19

89

19

90

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

Miruši no vardarbības

Miruši no tīša paškaitējuma

Miruši transporta nelaimesgadījumos

Miruši no saindēšanās

Miruši no pakļaušanas dūmu, ugunsun liesmu iedarbei

Nejauša noslīkšana un slīkšana

Miruši kritienos

Miruši nosalstot

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

0

5

10

15

20

25

30

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

E00-E88 Endokrīnas,uztures un vielmaiņasslimības

F01-F99 Psihiski unuzvedības traucējumi

G00-G98; H60-H93 Nervusistēmas un maņu orgānuslimības

Vēl dažas mirstības tendences

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Zīdaiņu mirstība uz 1000 dzīvi dzimušiem

Zīdaiņu mirstības starpvalstu salīdzinājums (OECD un CSP

dati)

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Austria

Estonia

Czech Republik

Finland

France

Germany

Latvija

29

0

50

100

150

200

250

300

uz

10

00

dzī

vi d

zim

uši

em

Gads

Zīdaiņu mirstība Latvijā uz 1000 dzīvi dzimušiem

95% no valstu atšķirībām zīdaiņu un bērnu mirstībā

nosaka *

• Ienākumu līmenis

• Ienākumu sadales vienlīdzība

• Māšu izglītības līmenis

• Valsts iekšējās etniskās atšķirības

• Reliģija

* D.Filmer, L.Pritchett (WB), Social science & Medicine 49 (1999), 1309 - 1333

0

100

200

300

400

500

600

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem

Pavisam Uz 100 000 iedzīvotāju

Dažas saslimstības tendences

31,30%

32%

30,50% 30,30%

27,30%

24,00%

25,00%

26,00%

27,00%

28,00%

29,00%

30,00%

31,00%

32,00%

33,00%

2008 2009 2010 2011 2012

Īpat

svar

s

Gads

Vēlīnās vizuālo lokalizāciju ļaundabīgo audzēju diagnosticēšanas īpatsvars

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

4000

4500

0

10000

20000

30000

40000

50000

60000

70000

80000

90000

2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

Skai

ts (

atti

ecī

ba

uz

10

0 0

00

ied

zīvo

tāju

)

Gads

Uzskaitē esošo pacientu skaits

Prevalence uz 1000 000iedzīvotāju

Uzskaitē esošo diabēta pacientu skaits un prevalence

Infekciju slimības nav zudušas Gripa un akūtās respiratoriskās vīrusu ir milzīga problēma no darbnespējas viedokļa Antibakteriālā rezistence ir problēma Imunizācijā rādītāju pasliktināšanās tendence Sociālo infekcijas slimību pieauguma tendence

Nedaudz par infekciju slimībām

Saslimstība ar tuberkulozi

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

0

10

20

30

40

50

60

2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

Visu formu tuberkuloze

Visu formu tuberkuloze uz100 000 iedzīvotāju

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Pirmreizējo tuberkulozesslimnieku skaits Pavisam

Pirmreizējo tuberkulozesslimnieku skaits Uz 100 000iedzīvotāju

Saslimstība ar tuberkulozi

Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna

Jakab, Regional Director

WHO Regional Office for Europe. WHO

Report, EFMA Forum, 22 March 2013

Saslimstība ar zarnu infekciju slimībām

0

50

100

150

200

250

300

350

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

Saslimstība ar neprecizētāmzarnu infekcijām, uz 1000 000iedzīvotāju

Saslimstība ar citām, precizētāmzarnu infekcijām , uz 100 000iedzīvotāju

Saslimstība ar salmonelozi, uz100 000 iedzīvotāju

Saslimstība ar citām infekciju slimībām

0

100

200

300

400

500

600

Pārējās akūtās zarnu infekcijas

Vējbakas

Vīrushepatīti

Kašķis

Stacionārā ārstētās infekciju slimības

0

5000

10000

15000

20000

25000

2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

No

sta

cio

nār

a iz

raks

tīto

ska

its

Infekcijas un parazitārās slimības A00–B99

Zarnu infekcijas slimības A00–A09

Saslimstība ar vīrushepatītiem

0

50

100

150

200

250

300

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

4000

4500

5000

2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

Vīrushepatīti, kopā

Vīrushepatīti, kopā uz 100 000iedzīvotāju

Veselību ietekmējošie faktori

Uztura paradumi

Nepietiekamas fiziskās aktivitātes

Smēķēšana

Alkoholisko dzērienu lietošana

Narkotisko vielu lietošana

Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director

WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013

Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director

WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013

Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director

WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013

Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director

WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013

Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director

WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013

SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN PROBLĒMU

FORMULĒJUMS VESELĪBAS APRŪPĒ

4.1.Veselības sistēmas finansēšana

4.2. Veselības aprūpes organizācija

4.3.Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un drošība

Varbūt sadaļas varētu būt šādas saskaņā ar PVO

ieteiktajiem principiem • veselības finansēšanas sistēma, nodrošinot

nepieciešamos ieņēmumus sistēmai un resursu sadales taisnīgumu pacientam (Equity based approach and Human rights approach)

• veselības pakalpojumu efektivitāte, drošība, kvalitāte

• līdervadība un laba pārvaldība

• cilvēkresursi veselības aprūpē

• veselības informācijas sistēmas

• piekļuve zālēm un medicīniskajām ierīcēm

NMPD izsaukumu, ambulatorisko apmeklējumu un

hospitalizēto sakarība

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

0

5000

10000

15000

20000

25000

Ambulatoro apmeklējumu skaits,tūkst.

Kopējais NMPD izsaukumu skaits,tūkst.

Hospitalizēto skaits, tūkst.

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

0

5

10

15

20

25

30

35

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

Slimnieku vidējais ārstēšanāsilgums (dienas)

Gultas aprite

Report on health inequalities in the European Union, 2013

Pašu ziņotās nepiepildītās medicīnisko izmeklējumu vajadzības pieejamības

šķēršļu dēļ (pārāk dārgi, pārāk tālu vai gaidīšanas rindas) pa dzimumiem 2011.

gadā Aizgūts no Prof. Ģ.Briģa

Uzdevumi sociālās drošības palielināšanai ir veselības aprūpes pieejamības (accessibility,

access, availability, allowance) un taisnīguma (equity) pilnveidošana

Vissvarīgākais uzdevums – vispārējs veselības aprūpes segums (universal health coverage)

11,9 11,9 11,6

11,4 11,0 11,0

10,7

10,2

9,6 9,6 9,5 9,5 9,4 9,2

9,0 8,8 8,6

7,9 7,8 7,5 7,3

7,0 6,9 6,7

6,0 6,0 5,6

-1

1

3

5

7

9

11

13

15

% n

o IK

P

Publiskie Privātie

5.Politikas rezultāti, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji to sasniegšanai SPKC darbinieki veica milzīgu darbu, lai veiktu konkrēto mērķu un rezultātu prognozēšanu Tomēr rādītāji vēl jāpārskata, jo daļa rādītāju „nenosedz” mērķi Tāpat tie jāsalāgo ar plānotajām darbībām un to rezultātiem (pagaidām nav zināmi).