Ventilacijas sistemu klasifikacija

Ventilācija un gaisa kondicionēšana

Arturs LešinskisDr.sc.ing., RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta

profesorsLLU Ainavu arhitektūras un bū vniecī bas katedras viesprofesors, RISEBA Arhitektūras fakultātes viesprofesors SIA LAFIVENTS valdes priekšsēdētājs, LBS un Amerikas (ASHRAE) inženieru apvienību biedrs

http://faili.lafivents.lv/index.php?mape=Arhitektiem

18

international energy agencyagence internationale de l’energie

ENERGY EFFICIENCY REQUIREMENTS IN BUILDING CODES, ENERGY EFFICIENCY

POLICIES FOR NEW BUILDINGS

IEA InformAtIon pApEr

Mr. Jens LAUsTsenInTernATIonAL energy Agency

© OECD/IEA, March 2008

In Support of the G8 Plan of Action

http://www.herz-lang.com/herz-lang/web.nsf/id/pa_en_startseite.html

19

https://ashrae.org/

https://books.google.lv/books

https://www.google.com/search?q=hvac&btnG=Search+Books&tbm=bks&tbo=1

SIA’MERION’, http://www.merion.lv/ru/KONTAKTI,tel.67315727 http://www.lord-n.narod.ru/klimat.html

http://www.engineeringtoolbox.com/

Menerga R īga SIA

Informāciju par Menerga tehnoloģijām Jūs varat iegūt apskatot mūsu katalogus internetā

http://katalogi.menerga.lv/

menerga@menerga.lv

Lafivents SIA

Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšana, iekārtu piegāde,

uzstādīšana, apkalpošana un ēku automatizēšana (BMS) projektu

izstrāde un īstenošana

www.lafivents.lv

lafivents@lafivents.lv

O3FM SIA

Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu pilns projektēšanas cikls, failu un elektroniskās informācijas menedžments

www.o3fm.lv

info@o3fm.lv

ACV SIA

Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu tirdzniecība.

Carrier un Toshiba iekārtu pārstāvis Latvijā

www.acv.lv

acv@acv.lv

Ventmont āža SIA

Visa veida mikroklimata uzturēšanas iekārtu un sistēmu montāža

www.ventmontaza.lv

ventmontaza@ventmontaza.lv

Lafivents Serviss SIA Ventilācijas, gaisa dzesēšanas, apkures iekārtu

apkope, remonts. Freona sistēmu serviss un montāža.

24 stundu tehniskā palīdzība. BMS sistēmu uzraudzība

www.lafivents.lv

serviss@lafivents.lv

http://toshibalatvia.lv/http://carrier.lv/

SIA “O3FM Inženieru birojs”, kuru vada Dr.sc.ing., profesors Uldis Pelīte

www.o3fm.lvUzņēmuma dibināšanas gads: 2003 Būvkomersanta reģistrācijas Nr. 4383‐R

Darbinieku skaits: 11LSGŪTIS sertificētie speciālisti: 5Vadošo inženieru pieredze specialitātē: 14 ‐ 43 gadi

Darbības virzieni:AVK: Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšana. FPS: Failu un elektroniskās informācijas menedžments http://www.fm1.lv/web/ VAS: Inženiersistēmu centralizētā vadības projektēšana (ar sadarbības 

partneriem).

Izstrādājam pilnu projektēšanas ciklu: Skiču projekti, Tehniskie projekti, Darba zīmējumi, Autoruzraudzība

http://www.o3fm.lv/

AVK slodžu aprēķins un patērētās enerģijas modelēšana

HVAC loads and energy consumption calculation, simulation software

Telpas modelēšana/ Space simulation

Stundu temperatūras modelēšana gada griezumā/ Indoor air temperatures by hourly basis throughout the year.Alternatīvu gaisa kvalitātes pakāpju analīze, piemēram, atdzesēts un neatdzesēts gaiss /Analysis of alternative indoor air quality levels, for example comparisons between cooling and no coolingAlternatīvu logu tipu salīdzināšana /Comparison of alternative windows shadesGaisa kondicionēšanas iekārtu izmēru noteikšana /Dimensioning of air conditioning equipment

Sistēmu modelēšana/ System simulation

Alternatīvu AVK sistēmu gada enerģijas patēriņa salīdzinājums /Comparisons between the annual energy consumption of alternative HVAC systemsGaisa apstrādes zonu optimizācija /Optimisation of zones for air handling unitsGaisa kondicionēšanas iekārtu izmēru noteikšana pēc faktiskajām jaudām/ Dimensioning of cooling equipment based on actual cooling loads

Ēkas modelēšana/Building simulation

Ēkas modelis aprēķina gada enerģijas patēriņu visai ēkai, vai telpu grupām/Building simulation calculates annual energy consumption for the whole building or for groups of individual spaces:Dažādu ēkas norobežojošo konstrukciju vai logu salīdzinājums/Comparison of alternative building envelopes or windowsPatērētās enerģijas budžeta sastādīšana/Budgeting of energy costsPatērējamās enerģijas aprēķini LCC analīzei/ Calculations of energy consumption for LCC analysis

Publicēts:"Latvijas Vēstnesis", 125 (5443),30.06.2015.OP numurs: 2015/125.14

Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 339Pieņemts: 30.06.2015.Stājas spēkā: 01.07.2015.

Ministru kabineta noteikumi Nr.339

Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 64.§)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēkunorobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 3.punk tu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" (turpmāk –Latvijas būvnormatīvs LBN 002-15).

1/32

1.tabula

Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URN W/(m2 x K) un ψRN W/(m x K)normatīvās vērtības

Nr.p. k. Būvelementi

Dzīvojamās mājas,pansionāti, slimnīcas unbērnudārzi

Publiskās ēkas, izņemotpansionātus, slimnīcas unbērnudārzus

Ražošanas ēkas

1. Jumti un pārsegumi, kas saskarasar āra gaisu

0,15 κ 0,20 κ 0,25 κ

2. Grīdas uz grunts 0,15 κ 0,20 κ 0,30 κ3. Sienas 0,18 κ 0,20 κ 0,25 κ4. Logi, durvis un citas stiklotās

konstrukcijas:

4.1. logi, balkona durvis un citasstiklotās konstrukcijas

1,30 κ 1,40 κ 1,60 κ

4.2. ēku ārdurvis 1,80 κ 2,00 κ 2,20 κ5. Termiskie tilti ψRN 0,10 κ 0,15 κ 0,30 κ

Piezīme. κ – temperatūras faktors.

ψRNj - lineārā termiskā tilta j normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K), ko nosaka saskaņā ar šībūvnormatīva 1.tabulu.

13. Temperatūras faktoru κ izmanto atsevišķu būvelementu (arī būvelementa starp divām blakus telpām)siltumtehniskajam aprēķinam un aprēķina saskaņā ar formulu (4):

κ = 19/(Θi – Θe), kur (4)

6/32

2. tabula

Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/(m2 x K) un ψRM W/(m x K)maksimālās vērtības

Nr. p.k. Būvelementi

Dzīvojamās mājas,pansionāti, slimnīcas unbērnudārzi

Publiskās ēkas, izņemotpansionātus, slimnīcas unbērnudārzus

Ražošanas ēkas

1. Jumti un pārsegumi, kas saskarasar āra gaisu

0,20 κ 0,25 κ 0,35 κ

2. Grīdas uz grunts 0,20 κ 0,25 κ 0,40 κ3. Sienas

Θi – iekštelpu aprēķina temperatūra (°C), kas izvēlēta atbilstoši ēkas izmantošanai;

Θe – āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01"Būvklimatoloģija" vai temperatūra blakus telpā, ja aprēķinu veic būvelementam, kas atrodas starp divām blakus telpām.

Temperatūras faktora vērtības atkarībā no Θi un Θe ir norādītas šī būvnormatīva pielikuma 8. tabulā.

14. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients HT nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību HTR.

15. Atsevišķu būvelementu un lineāro termisko tiltu aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu vērtības U i un ψj varpārsniegt normatīvo siltuma caurlaidības koeficientu URN un ψRN vērtības, bet nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības URMun ψRM, kas noteiktas šī būvnormatīva 2.tabulā. URM ir attiecīgā būvelementa maksimālais siltuma caurlaidības koeficients

W/(m2 x K), ψRM - attiecīgā lineārā termiskā tilta maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K).

7/32

Objekti: Jaunbūves‐ Būvniecības stadija

Latvijas Nacionālā bibliotēka

44`000 m2

Arhitekti: G.Birkerts

SIA „Arhitektu birojs Ģelzis ‐ Šmits – Arhetips”

Augstceltne “Da Vinci”42`000 m2

Arhitekti:GMP von Gerkan Marg and Partner

SIA „Vincents, Avotiņš un partneri”

Objekti: Rekonstrukcijas

Lidosta “Rīga” VIP zāles rekonstruk‐cija

500 m2

Arhitekts: SIA ”Arhis”

Rīgas Biržas rekonstruk‐cija par aizrobežu mākslas muzeju9`000 m2

Arhitekts: SIA ”Arhitektoniskās Izpētes Grupa”

Tērbatas 14rekonstruk‐cija3950 m2

Arhitekts: SIA ”Arhitekta Modra Ģelža birojs”

Dekoratīvi‐lietišķās mākslas muzeja rekonstruk‐cija3483 m2

Arhitekts: SIA ”Arhitektoniskās Izpētes Grupa”

Objekti: Jaunbūves‐projekta stadijā

Lidosta “Rīga” 5., 6.kārta15 000 m2

Arhitekts: SIA ”Arhis”

Kvartāls “Tango centrs”30`000 m2

Arhitekts:SIA ”Kubs”

Liepājas koncert‐zāle10 600 m2

Arhitekts: Giencke &Company

Memoriāls “Vēstures taktīla”400 m2

Arhitekts: SIA “Taktīla”

Objekti: Īstenotās JaunbūvesBirojs Matrožu 157`000 m2

Arhitekts: SIA “Arhitektonika”

“Officeday” Birojs13 200 m2

Arhitekts:SIA ”Projektu birojs Grietēns un Kagainis”

“Latvijas Finiera” rūpnīca “Verems”25 000 m2

Arhitekts:SIA ”8 a.m.”

Ledus halle Ozolniekos2 400 m2

Arhitekts: SIA ”Būvdizains”

Ledus hallesLedus halleKrievijas Federācijā5085 m2

Arhitekts: SIA ”Nams”

Ledus halleOzolniekos

2 400 m2

Arhitekts: SIA ”Būvdizains”

Ledus halle Vidzemes Olimpiskajā sporta centrāValmierā

2400 m2

Arhitekts: SIA ”Nams”

Ledus halle Olimpiskajā sporta centrāDaugavpilī(AVK Izbūves darbu vadīšana)

2400 m2

SlimnīcasVidzemes slimnīcas (Valmierā) rehabilitācijas nodaļas rekonstrukcija 

670 m2

Arhitekts:SIA ”SB projekts”

Vidzemes slimnīcas (Valmierā) A korpusa rekonstrukcija 7 500 m2

Arhitekts: SIA ”Nams”

Vidzemes slimnīcas (Valmierā) C korpusa 5.stāvarekonstrukcija

750 m2

Arhitekts: SIA ”Nams”

Liepājas slimnīcas rekonstrukcija5 220 m2

Arhitekts: SIA ”Nams”

www.lafivents.lv

http://www.lnb.lv/en/nll-new-building

Gaismas pils Castle of Light

References objekti:Menerga Resolair

● Valmieras Olimpiskā centra ledus halle Raiņa iela 3, Valmiera

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32014R1253

http://katalogi.menerga.lv/

EMZin_070116_LVS; Konceptuālais ziņojums “Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu

Projekts

Ministru kabineta ___.gada ___._______ rīkojums Nr.________

KONCEPTUĀLAIS ZIŅOJUMS Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu

SATURA RĀDĪTĀJS

I. KOPSAVILKUMS ........................................................................................................ 4

II. SITUĀCIJAS APRAKSTS ............................................................................................... 71. Citu valstu un organizāciju pieredze ...................................................................................... 9

1.1. Eiropas Savienība ................................................................................................................. 10

1.2. Apvienoto Nāciju Organizācija ............................................................................................. 14

1.3. Citu ne Eiropas Savienības valstu pieredze ......................................................................... 14

2. Risināmie problēmjautājumi .............................................................................................. 15

2.1. Standartu loma tiesību sistēmā ........................................................................................... 15

2.2. Nacionālās standartizācijas institūcijas statuss ................................................................... 16

2.3. Standartu tulkošana un tās finansēšana ............................................................................. 17

III. RISINĀJUMS ............................................................................................................ 18

IV. Ietekme uz budžetu ............................................................................................. 25

https://www.em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/

http://www.latarh.lv/userfiles/files/342-LAS_ST_0113.pdf

http://likumi.lv/doc.php?id=269069

3.6. Projektēšanas uzdevums54. Projektēšanas uzdevums ir būvprojektēšanas līgumaneatņemama sastāvdaļa, ko sastāda un paraksta pasūtītājs un projektētājs.55. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves galvenāsfunkcijas un parametrus, teritoriālplānojuma un inženierkomunikāciju projektēšanas prasības, kā arī to, cik būvprojektēšanas stadijās izstrādājams būvprojekts. Ja nepieciešams, norādāmi īpašie nosacījumi (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijasun materiāli, tehnoloģija).56. Projektēšanas uzdevuma prasības, būvprojekta stadiju skaitu unsastāvu specializētajai būvei nosaka atbilstoši būvnoteikumiem un būvnormatīviem attiecīgajā jomā, bet ja tādi nav izstrādāti, pasūtītājs saskaņo projektēšanas uzdevumu ar ministriju, kuras pārraudzībā ir attiecīgā specializētā būvniecība.

4.6. Tehniskais projekts93. Tehniskā projekta apjomu projektēšanas uzdevumā unlīgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu nosaka pasūtītājs kopīgi ar projektētāju saskaņā ar būvvaldes sniegto atzinumu par būvniecības ieceri vai plānošanas arhitektūras uzdevumu.78. Ja nepieciešama tehniskā projekta tālāka detalizācija,piemēram, papildu rasējumu, maksas aprēķinu (tāmju), interjera, iekārtas dizaina, maketa izstrādāšana, pasūtītājs to norāda projektēšanas uzdevumā un ar projektētāju noslēgtajā līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu vai arī minētie papildu darbi veicami pēc atsevišķa pasūtījuma.

Arturs Lešinskis, Dr.sc.ing.,profesors. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas

sistēmas ekspertīze. 1. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas sistēmas ekspertīze uzsākama tikai un vienīgi

pēc telpas un tajā noritošo procesu analīzes, saskaņošanas un projektēšanas vai ekspertīzes uzdevuma sastādīšanas. 1.1. Projektēšanas uzdevumā jāformulē un jāvienojas par telpu izmantošanas režīmiem un telpās izvietotajiem

tehnoloģiskajiem procesiem. 1.2. Jābūt detalizētai informācijai par telpu ārējām norobežojošajām un iekšējām konstrukcijām. 1.3. Ekspertīzes gadījumā jābūt detalizētai informācijai par esošo apkures sistēmu un tās darbību. 1.4. Projektēšanas uzdevumā jābūt fiksētam uz kādu temperatūras un iekštelpu gaisa mitruma komfortu

sistēmas tiks vai tika projektētas.

2. Jāvienojas par projektējamo sistēmu tipu.

3. Jāvienojas un jāfiksē projektēšanas uzdevumā uz kādiem āra gaisa klimata parametriem ventilācijas ungaisa kondicionēšanas sistēmas tiks vai tika projektētas.

4. Jāsastāda telpas siltuma un mitruma bilance, lai noteiktu gaisa stāvokļa izmaiņu procesa virzienu telpāvismaz trīs āra gaisa klimata parametriem (ziema, vasara, pārejas periods).

5. Jānosaka un projektēšanas uzdevumā jāvienojas par vēlamo iekštelpu gaisa kvalitātes klasi un jāveic kaitīgoizdalījumu novadīšanai nepieciešamā gaisa daudzuma aprēķins.

5.1. Gaisa daudzuma aprēķins ēkai vai sistēmai, kura apkalpo vairākas telpas, lielā mērā būs atkarīgs no pieņemtās iekštelpu gaisa kvalitātes automatizētās vadības sistēmas stratēģijas.

6. Jānosaka vēlamo vai no arhitektoniskā viedokļa iespējamo pieplūdes gaisa sadales un nosūces gaisanovadīšanas principu telpā, lai noteiktu gaisa sadales pilnvērtības koeficientu un pieplūdes, telpas un nosūces gaisa punktu izvietojumu uz procesa virziena vektora.

7. Tikai pēc šādiem priekšdarbiem var uzsākt piemērotas pieplūdes gaisa apstrādes tehnoloģijas izvēli vaiesošās ventilācijas un gaisa kondicionēšanas tehnikas novērtēšanu, lai tā spētu, jeb vai tā spēj, veikt gaisa apstrādes procesu no (vismaz trīs) āra gaisa klimata parametriem līdz nepieciešamajiem pieplūdes gaisa parametriem.

8. Vienlaikus uz sausa gaisa un ūdens tvaika maisījuma diagrammas jāmodelē gaisa apstrādes procesi, laiatrastu no enerģijas patēriņa viedokļa visracionālāko gaisa apstrādes procesu un atbilstošu gaisa apstrādes iekārtu, kas spēj šo procesu īstenot.

9. Jāsaskaņo attiecīgu gaisa apstrādes iekārtu piegāde objektam, iekārtu cena, to ekspluatācijas izdevumi un attiecīgi atmaksāšanās laiks, ņemot vērā pārējo ēkas inženiersistēmu tāmes izmaksu samazinājumu.

1.Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas sistēmas

ekspertīze uzsākama tikai un vienīgi pēc telpas un tajā noritošo procesu

analīzes, saskaņošanas un projektēšanas vai ekspertīzes uzdevuma

sastādīšanas.

1.1. Projektēšanas uzdevumā jāformulē un jāvienojas par telpu izmantošanas režīmiem un telpās izvietotajiem tehnoloģiskajiem procesiem.

32 000 kvm

http://www.chicagobooth.edu/~/media/ABBC0C99767E4F6784135E6397806E4E.pdf

1.2. Jābūt detalizētai informācijai par telpu ārējām

norobežojošajām un iekšējām konstrukcijām.

Ē K Ā M J Ā B Ū T B L Ī V Ā M !!!

http://www.passivhaustagung.de/Passive_House_E/passivehouse.html

Jāņem vērā, ka augstvērtīgi siltuma izolācijas materiāli labi pasargā ēku ziemā, bet nerada šķēršļus siltuma plūsmai, kas pārkarsē ēku vasarā!!!

http://www.constructionstudies.ie/practical_guide_to_building.pdf

Nedrīkst aizmirst, ka apsildes ierīcēm, kurās izmanto organisko kurināmo nepieciešams gaiss degšanas nodrošināšanai!!!

Ēku ietekmē vējš:

Caurvējš ? = draft is it good?

+20

‐20

Dabiskā velkme ēkas  būvtilpumā

HVAC Design Guide for Tall Commercial Buildings

Mūsu kolēģi rietumos to sauc par  «stack effect»

Dabisko velkmi ietekmē gaisa blīvumu starpība un ēkas vai kanāla augstums:

Jo ēkai mazāk stāvu un ēka gaisa blīvāka, jo dabiskā velkme mazāka

Jo ēka augstāka, jo dabiskā velkme lielāka

Velke dabiskās ventilācijas kanālos atkarīga no kanāla garuma/augstuma

Jo ārā zemāka temperatūra, jo šie siltā gaisa eksfiltrācijas procesi intensīvāki

http://www.constructionstudies.ie/practical_guide_to_building.pdf

2010.05.26. 9Arturs Lešinskis LAFIVENTS&MENERGA

2010.05.26. 12

IV. Ēkas gaiscaurlaidība22. Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā

gaisa noplūde m3/(m2 x h), ja spiediena starpība ir 50 Pa, nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 23.punktā noteiktās vērtības. Minēto prasību var nepiemērot ražošanas ēkām, ja pierāda, ka konkrētajai ēkai minētāprasība nav būtiska.

23. Maksimālā pieļaujamā gaiscaurlaidība, ja spiediena starpība ir 50 Pa, dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem ir 3 m3/(m2 x h), publiskajām ēkām, izņemot pansionātus un slimnīcas, - 4 m3/(m2 x h), ražošanas ēkām - 6 m3/(m2 x h). Ēku gaiscaurlaidību var noteikt saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām metodēm.

24. Ēkas, kur gaiscaurlaidība ir 3 m3/(m2 x h) vai mazāka, ja spiediena starpība ir 50 Pa, aprīko ar ventilācijas sistēmām.

Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

IV. Ēku gaiscaurlaidība un energoefektivitātes rādītāji (Nodaļa MK 08.04.2014. noteikumu Nr.189 redakcijā)

Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2 × h) un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 23.punktā

norādītās vērtības.

22. Atkarībā no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena dzīvojamām mājām, pansionātiem,

slimnīcām, bērnudārziem un publiskajām ēkām gaiscaurlaidībai ir noteiktas šādas

robežvērtības:

22.1. ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h); 22.2. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h); 22.3. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm −

q50 ≤

1,5 m3/(m2 × h). 23.1 Ražošanas ēkām gaiscaurlaidība (q50) ≤ 4 m3/(m2× h).

23. Ēku gaiscaurlaidību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 13829:2013 L "Ēku termiskā

efektivitāte – Ēku gaisa caurlaidības noteikšana – Piespiedu ventilācijas metode". Veicot

testu, ēkai ir jābūt sagatavotai atbilstoši minētā standarta B metodei (norobežojošās

konstrukcijas testēšana).

24.1 Ēkas energoefektivitātes rādītājus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā.

Daži papildus iemesli, kādēļ ēkām jābūt gaisa blīvām

• putekļi• āra piesārņojums• iekšējais piesārņojums• smakas• troksnis• ziedputekšņi• mitruma uzkrāšanās• drošība

Uz šo fizikas likumu un enerģijas taupīšanas prasību fonaIezīmējas “diskusija par logiem”…projektēt veramus vai neveramus logus ????

2011.12.05. 25Arturs Lešinskis LAFIVENTS

Šveices firma BELIMO ražo logu automātiskās atvēršanas/aizvēršanas sistēmas.

30 mm

BELIMO paredz ārpusē uz loga rāmjaizvietot nokrišņu un vēja stipruma signāla devēju

Logu rāmjos iebūvētas regulējamas ventilācijas spraugas, kurās tiek nodrošināta gaisa caurplūdes regulēšana, trokšņu slāpēšana, putekļu atdalīšana vai pat automātiska to atvēršana telpu mitrumam palielinoties un aizvēršana negaisa laikā. Piemēram parādīti “KBE” sistēmas logi, ko piedāvā “Profine-group”

Ventilācijas spraugas logu rāmjos.

Ventilācijas risinājumi izmantojot logu konstrukciju

Profine Regel Air

Aereco

Fresh

Profine KBE Premi Vent

Simple air inlets cause draft...

Gaisa caurplūdi var regulēt un nodrošināt trokšņu slāpēšanu un putekļu attdalīšanu arī dažādās ventilācijas palīgierīcēs, kas iebūvējamas ārsienās. Piemēram, parādītas “FRESH Rotus” sistēmas ventilācijas palīgierīces, ko piedāvā “ONNINEN”.

Ventilācijas palīgierīces ārsienās.

Ventilācijas risinājumi ārsienas konstrukcijā

Lindab ULA Systemair VTK

Fresh

Ē K Ā M J Ā B Ū T B L Ī V Ā M !!!

1.Visiem cilvēkiem neatkarīgi no to sociāli- ekonomiskā stāvokļa sabiedrībā ir tiesības elpot veselīgu, svaigu gaisu darba un atpūtas telpās. Telpu gaisa kvalitātei jāstimulē ražens darbs, mācības, arī prieks atpūtā.

2. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūt projektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai telpu lietotājiem iespējami mazinātu risku tikt pakļautiem kaitīgu gāzu, izgarojumu un putekļu ietekmei neatkarīgi vai to izcelsmes avots ir ārpus ēkas, vai ēkā.

3. Speciālistiem jādara viss iespējamais, lai personas, kuras pieņem lēmumus tiek informētas par telpu gaisa kvalitātes nozīmi. Apkures, ventilācijas un dzesēšanas sistēmas nevar tikt projektētas/iebūvētas/apkalpotas balstoties uz maksimālas izdevumu samazināšanas principa.

4. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūt projektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai iespējami samazinātu enerģijas patēriņu, bet tas nedrīkst notikt uz telpu gaisa kvalitātes un temperatūras komforta nodrošināšanas rēķina.

Arturs Lešinskis

1.3. Ekspertīzes gadījumā jābūt detalizētai

informācijai par esošo apkures sistēmu un tās darbību.

1.4. Projektēšanas uzdevumā jābūt fiksētam uz kādu

temperatūras un iekštelpu gaisa mitruma komfortu sistēmas tiks vai

tika projektētas.

2. Jāvienojas par projektējamo sistēmu tipu.

3. Jāvienojas un jāfiksē projektēšanas uzdevumā uz

kādiem āra gaisa klimata parametriem ventilācijas un gaisa

kondicionēšanas sistēmas tiks vai tika projektētas.

4. Jāsastāda telpas siltuma un mitruma bilance, lai noteiktu

gaisa stāvokļa izmaiņu procesa virzienu telpā vismaz trīs āra gaisa

klimata parametriem (ziema, vasara, pārejas periods).

Procesu anal zes un izp tes centrs

Center for processes analysis and research

METODISKAIS PAL GMATERI LS ENERGOAUDITA VEIKŠANAI

saska ar pas t juma „ kas energoefektivit tes apr ina programmas aktualiz šana un metodisk

pal gmateri la energoaudita veikšanai izstr de” (identifik cijas nr. EM 2011/47/ERAF)

tehnisko specifik ciju

Izpild t ji: Dr. fiz. A.Jakovi s Fiz. ma . S. Gendelis

Inž. zin. ma . I. Dimdi a Fiz. bak. J. Džeri š

R g , 2011.g. novembr

https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/padomi_renovacijai/ekas_energoefektivitates_aprekina_programma_un_metodika/

5. Jānosaka un projektēšanas uzdevumā jāvienojas par

vēlamo iekštelpu gaisa kvalitātes klasi un jāveic kaitīgo izdalījumu

novadīšanai nepieciešamā gaisa daudzuma aprēķins.

5.1. Gaisa daudzuma aprēķins ēkai vai sistēmai, kura apkalpo

vairākas telpas, lielā mērā būs atkarīgs no pieņemtās iekštelpu

gaisa kvalitātes automatizētās vadības sistēmas stratēģijas.

6. Jānosaka vēlamo vai no arhitektoniskā viedokļa iespējamo

pieplūdes gaisa sadales un nosūces gaisa novadīšanas principu telpā,

lai noteiktu gaisa sadales pilnvērtības koeficientu un pieplūdes,

telpas un nosūces gaisa punktu izvietojumu uz procesa virziena

vektora.

12

www.rehva.eu/en/guidebooks

7. Tikai pēc šādiem priekšdarbiem var uzsākt piemērotas

pieplūdes gaisa apstrādes tehnoloģijas izvēli vai esošās ventilācijas un

gaisa kondicionēšanas tehnikas novērtēšanu, lai tā spētu, jeb vai tā

spēj, veikt gaisa apstrādes procesu no (vismaz trīs) āra gaisa klimata

parametriem līdz nepieciešamajiem pieplūdes gaisa parametriem.

8. Vienlaikus uz sausa gaisa un ūdens tvaika maisījuma

diagrammas jāmodelē gaisa apstrādes procesi, lai atrastu no enerģijas

patēriņa viedokļa visracionālāko gaisa apstrādes procesu un atbilstošu

gaisa apstrādes iekārtu, kas spēj šo procesu īstenot.

9. Jāsaskaņo attiecīgu gaisa apstrādes iekārtu piegāde objektam, iekārtu cena, to ekspluatācijas izdevumi un attiecīgi atmaksāšanās laiks, ņemot vērā pārējo ēkas inženiersistēmu tāmes izmaksu samazinājumu.