Ilgtspējas indekss 2013

Sarunas par aizliegto augli un citi pieredzes stāstiPlatīna virsotnē Aldarim pievienojas LatvenergoVērtē pilsoņi: kuru nozaru uzņēmumi ir atbildīgāki?

PIELIKUMS

Ilgtspējasindekss 2013

2 ILGTSPĒJAS INDEKSS

Žurnāla Ir speciālizdevumsIzdevējs: a/s Cits medijsReģistrācijas apliecība: nr.000703359Iespiests Poligrāfijas grupā Mūkusala

Galvenā redaktore: Nellija LočmeleVāks: Frank&Stein

SATURS

Apritējis jau ceturtdaļgadsimts, kopš apjēga par to, cik bīstama pretruna pastāv starp cilvēces vajadzībām un pasaules resursu ierobežotību, radīja ilgtspējas jēdzienu.

Kad ANO veidotā Pasaules Vides un attīstības komisija 1987.gadā definēja ilgtspējīgas attīstības principus, mūsu valsts vēl nebija atjaunota, un tās ilgtspēja bija sāpīgs sapnis. Pat tikai ticību Latvijas neatkarībai padomju vara bargi sodīja — lai atceramies drosmīgo latvieti Gunāru Astru, kurš šajā laikā joprojām sēdēja cietumā par Džordža Orvela 1984 un Latvijas vēstures sējumu glabāšanu, kādi tagad brīvi pieejami katrā bibliotēkā.

Pārmaiņas, ko esam piedzīvojuši šajā ceturtdaļgadsmitā, ir neticami vērienīgas. Mazāk pamanāma, taču ļoti būtiska attīstība Latvijā turpinās arī biznesa vidē.

Atgūstot savu valsti un iedarbinot tirgus ratu, tā dunai ir viegli noslāpēt sirdsapziņas balsi, ko modernā menedžmenta valodā sauc par korporatīvo sociālo atbildību. Šajā sirdsapziņas balsī patiesībā saplūst daudzas balsis, kuras tālredzīgam saimniekam jāspēj sadzirdēt. Tās ir gan nākamās paaudzes, kuras grib piedzimt zaļā pasaulē, gan darbinieki, kas tepat blakus griež tirgus ratu jo dienas, jo straujāk. Tās ir aizvien prasīgākas klientu balsis un partneri ik brīdi ciešāk satīklotā globālā tirgus placī.

Modernajā pasaulē, kurā troksnis kļuvis par bīstamu piesārņojumu, gudru saimnieku no viendienīga šeptētāja atšķir spēja ieklausīties. Ilgtspējas indekss trenē šo spēju, un četru gadu pieredze ļauj ar gandarījumu secināt — kļūstam dzirdīgāki! l

— Nellija Ločmele, Ir galvenā redaktore

Sirdsapziņas balss

Dārgmetālu lietussargiKas ir Ilgtspējas indekss?Pieredze: kāpēc uzņēmumi piedalās?

ilgtspējas inDekss 2013Galvenie secinājumi — klubs aug!Rezultātu tabula

stratēģijaTuvplānā: kā Latvija Statoil apvieno prasīgumu ar dāsnumuLabā prakse: azartspēļu riski, bankas, elektrības ražošanaTendences un vērtējums: stratēģijas eksperts Jānis Andžāns

sabieDrībaTuvplānā: ar ko Cēsu alus kliedē tīņu garlaicībuLabā prakse: sadzīves elektrotehnika, stipendijas studentiem, veselības dienasTendences un vērtējums: korporatīvo attiecību konsultante Kitija Balcare

Darba viDeTuvplānā: kā Draugiem.lv lutina savus talantusLabā prakse: par velo, pret smēķiem un sacensības pie stūresTendences un vērtējums: organizāciju attīstības eksperts Jānis Gredzens

tirgus attiecībasTuvplānā: kāpēc Exigen Services rūpējas par matemātiku pamatskolāLabā prakse: drošība taksometros, nelegālais alkohols, invalīdi lidostāTendences un vērtējums: advokāts Indriķis Liepa

viDeTuvplānā: kā apdrošinātājs Balta rūpējas par baltajiem lāčiem ziemeļpolā Labā prakse: gudrās mājas, kāpnes nav jāgaida, taupām ūdeniTendences un vērtējums: vides eksperte Laura Berga

nozaru attīstībaAnalīze: konkurencē noslāpētais koplabumsSkaitļi un fakti: kā sociālo atbildību izprot sabiedrība

44

66

81011

121415

161819

202223

242627

2830

ŽURNĀLA IZNĀKŠANU NODROŠINA

Ilgtspējas indeksa iniciatīva tiek īstenota ar Eiropas Savienības

un Eiropas Sociālā fonda atbalstu.

Projekta nr. 1DP/1.3.1.3.2./08./IPIA/

NVA/001

3ILGTSPĒJAS INDEKSS

Dace Helmane, KorporatīvāS ilgtSpējaS un

atbilDībaS inStitūta vaDītāja

Latvijā veidojas arvien lielāka plaisa starp uzņēmumiem, kuri

domā ilgtspējas un atbildības kategorijā, un «vidējiem» uzņēmumiem, kuri uzskata, ka to vienīgā

atbildība ir godprātīgi maksāt nodokļus. Ilgtspējas indekss palīdz novērtēt savu sniegumu un iegūt pārskatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem, tāpēc dalībnieku

rezultāti ar katru gadu būtiski aug. Tieši šie uzņēmumi spēj ne tikai ietekmēt savas nozares attīstību,

bet arī sekmēt valsts ilgtspēju.

pēteriS KrīgerS, latvijaS brīvo aroDbieDrību

SavienībaS prieKšSēDētājS

Pirmais solis ceļā uz ilgtspējīgu, atbildīgu un konkurētspējīgu uzņēmēj

darbību ir darba vides sakārtošana, padarot to saistošu gan esošajiem, gan potenciālajiem darbiniekiem. Iepriekšējo gadu ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka Latvijas uzņēmumi to sāk apzināties arvien vairāk, jo dialogs ar darbiniekiem tiek organizēts aizvien atbildīgāk. Šī pozitīvā tendence ap

liecina, ka ilgtspējas indekss nav tikai vārdu salikums. Ka tas ir efektīvs ins

truments ar augstu pievienoto vērtību ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdar

bības vides attīstīšanai.

līga meņģelSone, latvijaS Darba Devēju KonfeDerācijaS

prieKšSēDētāja

Piedaloties ilgtspējas indeksā, uzņēmumi demonstrē ne tikai spēju efektīvi komunicēt ar sabiedrību par stratēģiskajiem mērķiem, bet parāda — patiesi

ilgtspējīga attīstība ir cieši saistīta ar brīvprātīgu iniciatīvu ieviešanu

attiecību stiprināšanai ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem un sabiedrību kopumā. Pozitīvi, ka daudzi uzņēmumi piedalās atkārtoti, turklāt nozaru ietekmīgāko uzņēmumu iesaiste ilgtspējas indeksā un to sociāli atbildīgā darbība veicina arī viņu partneru, klientu un piegādātāju izpratni par ilgtspējīgu

saimniekošanu un pārdomātu uzņēmējdarbības attīstību ilgtermiņā.

IlgTSpējAS IndekSA pARTneRI


Ilgtspējas indeksu droši var salīdzināt ar sportistu treniņu. Tas vienlaikus gan attīsta, gan pārbauda varēšanu, ļaujot justies pārliecinoši īstajā uzņēmumu sacensību arēnā — tirgū.

Šogad treniņā iesaistījušās 72 Latvijas uzņēmumu komandas. To biznesa prakse pēc starptautiski atzītas metodoloģijas tiek vērtēta piecās svarīgās jomās — stratēģijā, tirgus attiecībās, darba organizācijā, ietekmē uz vidi un sabiedrību.

Process norit divos posmos — vispirms detalizētu pārskatu sniedz pats uzņēmums, pēc tam to analizē eksperti, kuru uzdevums ir novērtēt uzņēmuma sniegumu 100 punktu skalā.

Konkrētie rezultāti līdz ar rekomendācijām netiek atklāti, bet nodoti tieši uzņēmumam, taču publiski ir zināms, kurai ilgtspējas kategorijai uzņēmums ir kvalificējies — platīna, zelta, sudraba vai bronzas līmenim. Par metodoloģiju un citiem indeksa aspektiem sīkāk var uzzināt mājaslapā Ilgtspejasindekss.lv. l

Stratēģija. Šajā sadaļā

noskaidro, kā uzņēmumi

analizē un plāno savu darbību

ilgtermiņā, cik lielā mērā

būtisku lēmumu pieņemšanā

iesaista darbiniekus, klientus un

citas «ietekmes puses» un kā informē sabiedrību

par darbības rezultātiem.

ietekme indeksa

kopvērtējumā: 15%.

SabieDrība. Šajā sadaļā vērtē, vai un cik tālredzīgi uzņēmumi

sekmē vietējās kopienas izaugsmi:

demogrāfijas un infrastruktūras

attīstību, sabiedrības labklājības

paaugstināšanu, veselības

veicināšanu un citus līdzīgus

mērķus. ietekme indeksa


Darba viDe. Te analizēts,

kā uzņēmumi novērtē

un attīsta personālu, kādā

mērā sekmē darbinieku drošību un

labsajūtu darba vietā.

ietekme indeksa


tirguS attiecībaS.

Šie kritēriji palīdz noskaidrot,

cik uzņēmumi ir atklāti un

atbildīgi pret saviem

klientiem, piegādātājiem un uzņēmēj-

darbības vidi kopumā.

ietekme indeksa


viDe. Šajā sadaļā vērtē, vai un

kā uzņēmumi novērtē savas

darbības ietekmi uz apkārtējo vidi

un kādus pasākumus veic,

lai samazinātu izejvielu

patēriņu un atkritumu apjomu. ietekme indeksa


SaSnieDziS platīna virSotniPiedalāmies ilgtspējas indeksā no 2010.gada, jo augstu vērtējam Latvenergo korporatīvo sociālo atbildību. Indeksa vajadzībām sniegtā informācija, ziņošanas veids daļēji sakrīt ar Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskatos sniegto informāciju, kuru gatavojam pēc starptautiska ziņošanas standarta (General Reporting Initiative, GRI) jau no 2009.gada. Katru gadu pilnveidojam un paplašinām atklātās informācijas apjomu.

jaunpienācējSRTU ir bijusi Latvijā 150 gadus un 150 gadus vēl būs, bet ilgtspējas indekss ir stilīgs instruments, ar kuru palūkot, kā mēs izskatāmies salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem. Protams, arī labs treniņš. Pagājušajā gadā RTU tika atzīta par darba devēju ieteiktāko augstākās izglītības iestādi, saņēmām arī balvu par elektronisko studiju vidi ORTUS, kas tagad ir atzīta par

Ilgtspējas treniņš

ilgtSpējaS pieci pamati

ingrīDa lāce, Latvenergo

starptautisko attiecību un

zīmolvadības direktore

moDriS ozoliņš, RTU rektora

vietnieks biznesa attiecību un

attīstības jautājumos

ČeTRAS ATbIldeS Uz jAUTājUmU, kāpēc pIedAlīTIeS IlgTSpējAS IndekSā


pēc pauzeS atgriezieSSavus darbiniekus, darba vides aspektus un plašāku darbības kontekstu uzskatām par mijiedarbes sistēmu, kurai jābūt līdzsvarā un jāredz attīstības perspektīvas. RBSSKALS darbības virziens ir ilgtspējīga būvniecība, tāpāt veidojam atbildīgu politiku sociālā atbalsta un vides jomā. Ilgtspējas indekss dod objektīvu iespēju palūkoties uz sevi kā uz dzīvu daudzšūnu organismu no malas — citu biznesa kompāniju kontekstā.

Krīzes smagākajā laikā bijām paņēmuši pārtraukumu, jo uzņēmuma kapacitāte tika koncentrēta dzīvībai svarīgākajos punktos. Esam pārliecinājušies, ka ilgtermiņā nozīme ir visām indeksā iekļautajām jomām, tāpēc mūsu mērķis ir turpināt veiksmīgu atveseļošanās ceļu un rast jaunas pievienotās vērtības saviem darbiniekiem, realizētajiem projektiem un nozarei.

Palūkojoties ar radošu un svaigu skatienu, var atrast izaugsmes iespējas, kas nepieciešamas uzņēmuma attīstībai, sakārtotai biznesa videi un efektīvas uzņēmējdarbības realizēšanai. Šī iniciatīva ir būtisks pienesums arī būvniecības nozares prestiža celšanai.

Sākot no 2012.gada, gatavojam arī korporatīvās pārvaldības ziņojumu atbilstoši NASDAQ OMX Riga korporatīvās pārvaldības principiem.

Uzņēmuma ieguvums ir laba prakse pilnveidot informācijas atklāšanas metodes, profesionālāk strukturējot informāciju par koncernu. Vērtīgi ir katru gadu saņemtie ieteikumi.

Latvenergo turpina pilnveidot korporatīvo pārvaldību, 2012.gada nogalē darbu sāka neatkarīga revīzijas komiteja, un pilnveidojam arī citus kontroles pasākumus. Dalība ilgtspējas indeksā ir komandas darbs, kas dod iespēju analizēt nepilnības un reizē motivē sasniegt aizvien labākus rezultātus. Šogad ceram uz visaugstāko novērtējumu.

panāciS StraujāKo uzlabojumuŠis ir jau trešais gads, kad piedalāmies ilgtspējas indeksā, un tagad tas ir kopdarbs — katram uzņēmuma nodaļas vadītājam ir sava sadaļa, par ko viņš ir atbildīgs. Galvenā ir dalība, bet, līdzīgi kā sportistam, medaļa ir patīkama.

Pagājušajā gadā izmantojām konsultācijas — pastrīdējāmies ar konsultantu, bet beigās pārliecinājos par ieviešamajām aktivitātēm, piemēram, tagad mums ir sabiedrisko attiecību speciālists iekšējai un ārējai komunikācijai. Konkrēti definējamu

rezultātu tam vēl nav, bet ir diezgan daudz iestrādņu — komunikācija tviterī, Draugiem.lv, mājaslapas uzlabojumi. Šis speciālists ir atbildīgs arī par uzņēmuma darbinieku apmierinātības anketām, tāpēc informācijas vākšana ir kvalitatīvāka, jo iepriekš to darīja finanšu daļas pārstāvji paralēli pamatdarbam. Konsultācijā mums ieteica arī diezgan daudz ideju, ko var paveikt bez naudas.

Ilgtspējas indeksā ir laba iespēja salikt kopā dažādus uzņēmumus un novērtēt to darbību. Mums patīk anketā redzēt kopsavilkumu par uzņēmumu — visa gada aktivitātes kopainā. Indeksa jautājumi ir uzvedinoši, līdz ar to pie kaut kā jauna padomājam, kāpēc mēs vēl to nedarām. Esmu aicinājis arī kolēģus no citiem uzņēmumiem piedalīties.

eDgarS štrauSS,

RBSSKALS valdes priekšsēdētājs

ivarS ĶiKSiS, Valmieras

ūdens direktors

labāko Latvijā. Tā kā mums tik labi veicās iepriekš, domājām — varbūt veiksies arī ilgtspējas indeksā.

Anketas aizpildīšanas laikā sēdējām darba grupiņās, un bija pārsteidzoši atklāt, cik daudz dažādu lietu mēs darām. Bija jomas, kur mums īsti nebija ko teikt, jo tās tieši neattiecas uz augstskolas darba specifiku, piemēram, «zaļums», izmešu daudzums un tamlīdzīgi. Tomēr arī mēs domājam par «zaļumu» — nule nosvinējām spāru svētkus Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātei, kurai ir, piemēram, siltumizolējoši logi un būs arī saules baterijas. Mūsu mērķis ir tādā pašā veidā turpināt veidot universitātes pilsētiņu.


Indekss 2013

cemex cEmENTA RAŽOŠANA

cēsu alus DZēRIENU RAŽOŠANA

electrolux latvia ltd. SADZīVES TEhNIKAS TIRDZNIEcīBA

grifs ag APSARDZE

neste latvija DEGVIELAS mAZUmTIRDZNIEcīBA

nordea bank Finland plc latvijas filiāle FINANŠU PAKALPOJUmI

olympic casino latvia AZARTSPēLES UN DERīBAS

rimi latvia mAZUmTIRDZNIEcīBA

seb banka FINANŠU PAKALPOJUmI

statoil Fuel and retail latvija DEGVIELAS mAZUmTIRDZNIEcīBA

swedbank FINANŠU PAKALPOJUmI

valmieras stikla šķiedra ķīmISKĀ UN TEKSTILA RūPNIEcīBA

zelta grupa

Jau ceturto pavasari ilgtspējas indekss vērtē Latvijas atbildīgos uzņēmumus. Šajā laikā izveidojies uzņēmumu «klubiņš», kas regulāri veic pašvērtējumu, izmanto izglītības iespējas un pilnveido savu risku un procesu vadību. Pateicoties tam, dalībnieku sniegums ik gadu turpina augt, tomēr dati liek izdarīt arī dažus satraucošus secinājumus.

Uzņēmumi, kas piedalās indeksā, demonstrē

drosmi, atklātību un apņemšanos pilnveidot savu sniegumu. Diemžēl jau ceturto gadu viskūtrākās ir

valsts kapitālsabiedrības, kaut tām būtu jākalpo kā labās prakses piemēriem privātajam sektoram.

Prieks, ka uzņēmumi ir kļuvuši atklātāki un aktīvāk sāk dalīties savā labajā praksē. Īpašs lepnums par tiem, kas sākuši nefinanšu ziņošanas praksi, publiskojot darbības rezultātus ilgtspējas pārskatos.

Uzņēmumiem joprojām ir plašas iespējas pilnveidot komunikāciju, it īpaši ar darbiniekiem, tajā skaitā izglītojot par uzņēmuma mērķiem un vērtībām. Pirms pāris gadiem Eiropā veiktā pētījumā tikai trešā daļa no visiem darbiniekiem zināja

sava darba devēja mērķus, lai gan visi apgalvoja, ka uzņēmuma mērķu sasniegšanai velta 90% sava darba laika. Tas liek jautāt — cik efektīvi ir šādi uzņēmumi?

Darba vidē, kas ir katras organizācijas ilgtspējas pamatā, diemžēl jau otro gadu ir zemākie rezultāti. Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem — informēšanas un konsultēšanās trūkums ar darbiniekiem.

Biznesa vides attīstības būtisks priekšnoteikums ir arī aktīva uzņēmumu iesaiste nozares attīstībā, tāpēc eksperti šogad tam veltīja īpašu uzmanību.

Ilgtspējas indeksā var piedalīties jebkurš Latvijā

reģistrēts uzņēmums, tāpēc bieži šo instrumentu izmanto arī mazie un pat mikrouzņēmumi, kuriem prasības lielākoties izrādās pārāk augstas. Lai dotu iespēju arī tiem gūt objektīvu pārskatu par savu darbu, jau šogad tiem piedāvāsim «mikroindeksu».

Latvijā aug plaisa starp uzņēmumiem, kuri domā ilgtspējas kategorijās un kuri to nedara. Situāciju var mainīt valdības atbalsts atbildīgajiem uzņēmumiem, kā arī mūsu kā klientu, darbinieku un iedzīvotāju pieprasījums pēc patiesi tālredzīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības. l

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un

atbildības institūta vadītāja

klubs aug!eKSperta vieDoKliS

aldaris DZēRIENU RAŽOŠANA

latvenergo ENERģēTIKA

platīna grupa

Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90% un tie korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējuši savā darbībā. Zelta grupā indekss ir no 80 līdz 89,9%, sudraba grupā — no 60 līdz 79,9%, bronzas — no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par 40%, netiek publicēti.

Uzlabojies Pasliktinājies Palicis nemainīgs Jaunpienācējs


platīna grupa. Kompānijas, kuras sasniedz ilgtspējas indeksa platīna līmeni, korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējušas savā darbībā, un tajās ir noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas norāda uz 3—4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās, kurās uzņēmumam ir ietekme. Tie darbojas un atskaitās par savu darbību ar augstu caurskatāmības un ietekmes auditoriju iesaistes līmeni, bet to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors.

zelta grupa. Uzņēmumi ar zelta statusu demonstrē atklātību un caurskatāmību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot tajos būtiskākos korporatīvās atbildības aspektus. Šo uzņēmumu korporatīvās atbildības stratēģija ietver skaidrus un izmērāmus mērķus.

SuDraba grupa. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īstenotu efektīvu ietekmes auditoriju iesaisti un ieviestu procesus, ar kuriem identificēt un vadīt riskus un iespējas. Šīm kompānijām ir arī apkopoti dati, kuri uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās pēdējā gada vai divu laikā.

bronzaS grupa. Uzņēmumi, kuri iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi būtiskākajos jautājumos par ietekmi uz vidi, sabiedrību, darba vidi un kopējo tirgu, tomēr rezultāti nav viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir noteikuši savu vīziju, misiju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildības principus, kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums.

aga sia GĀZES PRODUKTU RAŽOŠANA UN TIRDZNIEcīBA

balta APDROŠINĀŠANA

csDD TRANSPORTLīDZEKļU UN VADīTĀJU REģISTRA UZTURēŠANA

Daugavpils siltumtīkli SILTUmAPGĀDE

exigen services latvia IT PAKALPOJUmI

Fortum jelgava SILTUmAPGĀDE

g4s latvia APSARDZE

glaxosmithkline latvia sia FARmĀcIJA

latvijas balzams ALKOhOLISKO DZēRIENU RAŽOŠANA

latvijas loto AZARTSPēLES UN DERīBAS

pricewaterhousecoopers sia AUDITORU PAKALPOJUmI

rbsskals BūVNIEcīBA

re&re BūVNIEcīBA

rīgas siltums SILTUmAPGĀDE

siemens TEhNOLOģISKIE RISINĀJUmI UN PAKALPOJUmI

siguldas būvmeistars BūVNIEcīBA, TIRDZNIEcīBA UN KARJERU IZSTRĀDE

starptautiskā lidosta «rīga» LIDOSTAS PAKALPOJUmI

united oils NAFTAS UN ķīmIJAS PRODUKTU RAŽOŠANA

valmieras piens PIENA PĀRSTRĀDE

valmieras ūdens PILSēTAS ūDENSAPGĀDE

«ventspils nafta» termināls NAFTAS UZGLABĀŠANA UN PĀRKRAUŠANA

ventpils reiss AUTO PASAŽIERU PĀRVADĀJUmI

vtu valmiera AUTO PASAŽIERU PĀRVADĀJUmI

ziemelvidzemes atkritumu apsaimniekošanas

organizācija ATKRITUmU APSAImNIEKOŠANA

SuDraba grupaDanske bank FINANŠU PAKALPOJUmI

DHl latvia KURJERU DARBīBA

Draugiem IT PAKALPOJUmI

eversheds bitāns JURIDISKIE PAKALPOJUmI

if p&c insurance APDROŠINĀŠANA

konekesko latvija LAUKSAImNIEcīBAS TEhNIKAS TIRDZNIEcīBA

latvijas gaisa satiksme GAISA SATIKSmES VADīBA

liepājas ras ATKRITUmU APSAImNIEKOŠANA

merks BūVNIEcīBA

poligrāfijas grupa mūkusala IESPIEDDARBI

rīgas starptautiskā ekonomikas un biznesa

administrācijas augstskola AUGSTĀKĀ IZGLīTīBA

rīgas tehniskā universitāte IZGLīTīBA

vidzemes slimnīca VESELīBAS APRūPE

bronzaS grupa

uzņēmumuviDējaiSSniegumS 66,4%

pērn62%


Stratēģija

Lai vienmēr atrastos cilvēku gaitu epicentrā, Latvija Statoil prasīgumu pret sevi un partneriem prot apvienot ar gādību par tiem, kuru dzīvi piemeklējušas bedres, gluži kā mūsu lielceļus

būt pa ceļam

mēs esam pie cilvēkiem. Uz šīs vienkāršās atziņas degvielas mazumtirgotājs Latvija Statoil ir uzbūvējis sava uzņēmuma stratēģiju. Rūpīgi izstrādātajā uz

ņēmuma misijā, vīzijā un vērtībās galvenais fokuss vienmēr ir un paliek uz klientu, kuram Statoil sola dzīvi padarīt ērtāku gan ikdienā, iepērkoties degvielas uzpildes stacijā, gan ilgtermiņā — uzņēmumam īstenojot savu sociālās atbildības stratēģiju. Tā izstrādāta 2012.—2015.gadam, un ilgtspējas indeksa eksperti to uzteic par precīzu mērķu un uzdevumu definēšanu gan attiecībā uz pašu uzņēmumu, gan uz tā piegādātājiem un klientiem.

Mērķu piraMīda«Mēs parasti sākam ar misiju, vīziju un vērtībām,» Latvija Statoil mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis stāsta, uz kā balstās uzņēmuma ilgtermiņa korporatīvās atbildības ieceres. Statoil grupā ir stratēģiskie mērķi, kas tiek definēti kopīgi visām valstīm. Taču nav tā, ka «centrs» pasaka stratēģiskos virzienus — tos formulē paši, iniciatīvu uzņemoties Statoil Eiropas

organizācijai, kas sadarbojas ar valstu vadības grupām. Pēc tam katra valsts nosaka savus stratēģisko plānus.

Statoil vīzija, misija un vērtības ir veidotas piramīdas formā. Pašā augšā — uzņēmuma ilgtermiņa mērķi. Statoil savu vīziju definējis kā «būt cilvēku notikumu epicentrā» jeb vienmēr būt klāt cilvēkam

svarīgos mirkļos. «Mēs cilvēkam neesam pati svarīgākā lieta pasaulē, bet tajā brīdī, kad cilvēks lemj, kur iepildīt degvielu, mēs esam viņa dzīves epicentrā,» skaidro Eglītis. Nākamais piramīdas posms — misija, kas nosaka ikdienā darāmo, lai uzņēmums sasniegtu savu ilgtermiņa vīziju. Statoil misija skan: iesaistīt klientus un padarīt viņu ikdienas dzīvi ērtāku.

Misijas un vīzijas definēšanā nav iesaistīti visi darbinieki, bet notikušas klasiskās klientu aptaujas, kurās jautāts, ar ko cilvēkiem asociējas Statoil. Balstoties uz šīm atziņām, uzņēmums arī sapratis, ka ir mazs epicentrs cilvēku dzīvē.

Četras izraudzītās vērtības gan uzņēmumam nāk no senākiem laikiem, kad Statoil vēl tirgū darbojās kā naftas ieguvējs. Tagad degvielas mazumtirdzniecība ir atdalīta no naftas ieguves biznesa, tāpēc svarīga ir orientēšanās uz klientu. Drosmīgi, atklāti, iejūtīgi un aizrautīgi — tā uzņēmums apņēmies īstenot savu saimniecisko darbību.

LīdzciLvēkieM un videiPati uzņēmuma ilgtspējas stratēģija gan ir tikai un vienīgi Latvijas «produkts», kas tapināts, iesaistoties ne tikai vadībai, bet dažādu līmeņu Latvija Statoil darbiniekiem. Latvija Statoil īpaši uzsver, ka uzņēmuma korporatīvās atbildības aktiviātes sniedzas pāri sponsorēšanas un labdarības projektiem. Šis aspekts Latvijas uzņēmējiem ir viens no klupšanas akmeņiem, jo, kā liecina ilgtspējas indeksa dati, daļa uzņēmumu sociālo atbildību saprot nevis kā ilgtermiņa ieguldījumu sabiedrības labā, bet gan kā īstermiņa sponsorēšanas projektus — iedod naudu kādai aktivitātei un pēc tam par to aizmirst.

Interesants ir projekts, kad kolēģi var mainīties darba vietām

— Dita Arāja

FO

TO

— E

mīL

S D

ES

JAT

ņIK

OV

S,

F6

4


Latvija Statoil mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis


Stratēģijaciti labipiemēri

Latvija Statoil mērķis ir ilgtspējīga uzņēmējdarbība, kas apzinās gan savas un partne ru, gan klientu darbības sekas, izprot kopējo situāciju un rīkojas tā, lai pēc iespējas mazāk negatīvi ietekmētu vidi, kā arī veido attīstītu un savstarpēji izprotošu sabiedrību. Tāpēc Latvija Statoil ilgtermiņa stratēģija balstās uz trim dimensijām: sociā lo, ekonomisko un ekoloģisko.

Sabiedrības jeb sociālajā sadaļā Latvija Statoil iegulda gan izglītībā, gan atbalstā mazāk aizsargātajām un riska grupām. Piemēram, kopš 2002.gada uzņēmums katru gadu sadarbībā ar Vītolu fondu sagādā stipendiju vairāk nekā desmit spējīgiem un centīgiem maznodrošinātajiem jauniešiem, lai viņi varētu studēt kādā no Latvijas augstskolām. Vītolu fonda stipendiātiem arī tiek organizētas iepazīšanās vizītes uzņēmumā, kur speciālisti dalās savās zināšanās ar jauniešiem. Tāpat Latvija Statoil atbalsta Dziesmusvētkus un Iespējamo misiju, kā arī kopā ar CSDD veido kampaņas, lai veicinātu autovadītāju ieradumu maiņu un paaugstinātu satiksmes drošību. Kampaņu laikā Latvija Statoil piedāvā savu degvielas uzpildes staciju tīklu kā informācijas izplatīšanas kanālu autovadītājiem.

Taču ir vēl kāda sirsnīga tradīcija, ko brīvprātīgi un pēc pašiniciatīvas īsteno Latvija Statoil darbinieki. Tas ir atbalsts Auces krīžu centram, kur ikdienā uzturas mazturīgo un riska ģimeņu bērni. Kad radusies ideja par palīdzību bērniem, uzņēmums konsultējies ar Ziedot.lv, kas ieteikuši šo centru. Tagad darbinieki paši organizējoties, meklējot sadarbības partnerus un braucot pie bērniem gan vienkārši tāpat parunāties, gan aizvedot līdzi pazīstamus mūziķus. Latvija Statoil divreiz gadā atved bērnus uz Rīgu — uz pašu uzņēmumu, kā arī kādu kultūras pasākumu. Bet uz Ziemassvētkiem degvielas uzpildes stacijas izvēloties konkrētus centra bērnus, kuriem pērk dāvanas un sūta uz Auci.

MaināMies ar darbieM!Stratēģijā Latvija Statoil ir akcentējis, ka savā darbībā stingri īsteno antikorupcijas un ētikas politiku. Te spēkā ir uzņēmējdarbības prakses kodekss, kurā ietverti gan godīgas konkurences noteikumi, gan cīņa ar korupciju, gan attiecības ar valsts ierēdņiem, piegādātājiem, partneriem un

klientiem, gan arī lobēšanas pamatprincipi un uzņēmuma attiecības ar politisko vidi. Piemēram, kodeksā noteikts, ka uzņēmums neatbalsta konkrētas partijas vai politiķus, bet darbinieki drīkst piedalīties politiskās darbībās, ja tas neietekmē viņu attiecības ar Statoil.

Īpašas attiecības uzņēmumam veidojas ar piegādātājiem, pret kuriem tam ir ļoti augstas prasības. «Viss sākas ar risku analīzi — izanalizējam, kas ir mūsu lielākie riski, ar ko varam saskarties. Piemēram, pārtikas drošība, jo nekad nevaram pieļaut, piemēram, saindēšanos ar mūsu tirgotajiem produktiem,» stāsta Artūrs Eglītis. Tāpēc Latvija Statoil pārtikas piegādātājiem izvirzot vēl stingrākas prasības, nekā noteikusi valsts, un auditējot piegādātāja produkciju.

Uzņēmumam, kurš pats jau sesto gadu ir pasludināts par lielāko nodokļu maksātāju valstī, esot svarīgi arī tas, lai partneri

godīgi maksā nodokļus un savā darbā ievēro cilvēktiesības un darba drošību.

Būdams degvielas pārdevējs, uzņēmums savā darbībā orientējas uz ilgtspējīgu attīstību un videi draudzīgiem risinājumiem, nebaidoties no augstām prasībām. Par savu mērķi izvirzot «nulles kaitējumu uz vidi», uzņēmums izveidojis īpašu programmu Vide. Veselība. Drošība, kurā definējis savu vides politiku. Piemēram, apņemšanos novērst jebkādus negadījumus, samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu un atklāti runāt ar sabiedrību. Kopš 2003.gada uzņēmums arī pasniedz vides, veselības un drošības gada balvu, un to par ieguldījumu vides saudzēšanā saņēmuši gan paši uzņēmuma darbinieki, gan sadarbības partneri.

Arī klientiem Statoil sniedz padomus ekonomiskā braukšanā, kas ļauj ietaupīt degvielu un radīt mazāk kaitīgo izmešu. Piemēram, jumta bagāžnieki vai divriteņa

latvenergo patlaban ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kas sistemātiski seko līdzi saviem nefinanšu rādītājiem dažādās ilgtspējas jomās, balstoties uz starptautiski atzītajām globālās ziņošanas iniciatīvas vadlīnijām.

pievilcīgāKie Darba Devēji*Kā, jūSuprāt, varētu veicināt ilgtermiņa bezDarbnieKu SKaita SamazināšanoS un šo cilvēKu atgriešanoS aKtīvajā noDarbinātībā? StrāDājošo uztverē

StuDentu uztverē

TNS, 2012. * ŠOS UZņēmUmUS KĀ PIEVILcīGĀKOS NOSAUKUŠI VISmAZ 3% APTAUJĀTOTNS, 2012.GADA OKTOBRIS

29%

11%

4%

29%

10%

16%

5%

3%

2%

1%

2%

Latvijas valsts mežiLatvenergoLatvijas dzelzceļšLidosta RīgaGrindeksSEB bankaairBalticLatvijas gāzeNP Foods

airBalticSwedbankLidosta RīgaLatvijas valsts mežiSEB bankaLmTVentspils naftaLatvenergoLauma LingerieStatoilLattelecomSiemens

Nodarbinātības valsts aģentūrai aktīvāk jāstrādā ar šiem cilvēkiem

Jāsamazina pabalsti,jāpārskata pabalstu sistēma

Jāveicina jaunu darbavietu radīšana un jāattīsta uzņēmējdarbība

Jāpārveido nodokļu politika

cits

Jāiegulda papildu nauda šo cilvēku izglītības līmeņa paaugstināšanā

Jāpaaugstina minimālās un vidējās algas valstī

Nav nepieciešams neko darīt

Nepieciešams ieviest «mobilitātes» pabalstu

Šie cilvēki jāmotivē,jāpiedāvā psiholoģiska palīdzība

Grūti pateikt


Uzņēmumi ilgtspējas jautājumus integrē savās stratēģijās un labākajā gadījumā arī strādā, lai sasniegtu ilgtspējas mērķus. Man patīk, ka arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu sāk pievērst uzmanību savas darbības vērtēšanai, jo viņi strādā konkrētā vidē, un, ja tā sabruks, tad sabruks arī uzņēmums. Taču lielākā problēma ir nevis mērķu definēšana, bet gan prioritāšu un sociālās atbildības īstenošana praktiskajā līmenī. To pašu var teikt par vērtībām, uzņēmumu misiju un vīziju. Bet tajā pašā laikā negribētu zīmēt tikai melnu bildi, jo uzņēmumi ir sākuši mērīt savu sniegumu un skatās, kāds ir progress mērķu sasniegšanā.

Viens no stratēģijas sadaļas jautājumiem — kā uzņēmumi savā darbībā iesaista ietekmes

puses — klientus, sadarbības partnerus, piegādātājus — un ņem vērā viņu viedokli. Ieguvums ir risku monitorēšanas iespējas, piemēram, ja nerunā ar klientiem un neņem vērā viņu viedokli, tad uzņēmumi nesaskata iespējas mainīgajā biznesa vidē. Ir uzņēmumi, kas definē, ka tiem visas ietekmes puses ir prioritāras, un bieži šādos gadījumos uzņēmumi nestrādā ne

ar vienu pusi. Es ieteiktu skaidrāk definēt prioritārās un kvalitatīvi strādāt ar tām. Protams, šis darbs prasa resursus — ja ir liels klientu skaits, viņu izzināšanai vajadzīgi diezgan lieli resursi. Vēl viens aspekts — jo atvērtāks uzņēmums, jo vairāk tas ņem vērā darbinieku vēlmes. Šādam uzņēmumam biznesa izdošanās ir daudz augstāka nekā tam, kas to nedara.

Nākamgad es no uzņēmumiem gaidītu korektāk aizpildītas anketas un lai viņi vairāk strādātu ar prioritātēm, jo pat lielākie uzņēmumi nespēs vērtēt savu ietekmi visos aspektos, tāpēc daudz kvalitatīvāk ir analizēt būtiskos jautājumus. Vēl labāk būtu, ja uzņēmumi ņemtu vērā to, ko viņiem iesaka ietekmes puses un iesaistītu tās uzņēmuma attīstībā. l

stiprinājumi degvielas patēriņu var palielināt pat par 20%, tāpēc ieteicams tos noņemt, ja netiek izmantoti. Kopā ar Drošas braukšanas skolu uzņēmums izstrādājis arī īpašu ekobraukšanas kursu.

Iepriekšējās stratēģijas darbības termiņā 2010. un 2011.gadā uzņēmums izvirzīja dažādus taupības mērķus, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, un, kā liecina aprēķini, tos arī sasniedzis. Piemēram, elektroenerģijas patēriņš samazināts par aptuveni 15%, papīra izlietojums — par 10%, vairākās degvielas uzpildes stacijās ierīkoti siltumsūkņi, kā arī sākta ceturkšņa vides resursu patēriņa analīze degvielas uzpildes stacijās, tā ļaujot laikus konstatēt neatbilstoši lielu ūdens un elektrības patēriņu.

Kā vēl vienu prioritāti Latvija Statoil izvirzījis darba vidi, ko uzskata par pamatu uzņēmuma vērtību iedzīvināšanai un efektīvai darbībai. Uzņēmumā strādā ap 850 darbinieku, lielākā daļa — degvielas uzpildes stacijās. Latvijā ir 58 pilna servisa, sešas pašapkalpošanās un vēl 12 franšīzes stacijas. Darbiniekiem Latvija Statoil nodrošina veselības apdrošināšanu, dāvanas bērna piedzimšanas gadījumā un par nostrādāto stāžu uzņēmumā, kā arī brīvdienu 1.septembrī pamatskolēnu vecākiem. Darbiniekiem ir iespēja sportot un dziedāt uzņēmuma korī.

Interesants ir projekts, kad kolēģi var mainīties darba vietām. Ideja aizgūta no biedrības Junior Achievement organizētajām ēnu dienām vidusskolēniem, un pēc šāda paša principa Statoil darbinieki var mēģināt iejusties kolēģa ādā un izzināt dažādās darba iespējas savā uzņēmumā. Degvielas uzpildes staciju darbinieki var doties uz biroju, bet biroja darbinieki, kā arī vadības grupas pārstāvji — uz stacijām. Ik gadu šajā akcijā piedalās ap 100 uzņēmuma darbinieku, un Latvija Statoil uzskata, ka tas veicina darbinieku karjeras izaugsmi. Pēc šiem pasākumiem uzlabojas savstarpējā komunikācija un sapratne starp struktūrvienībām, kā arī kolektīvs kļūst saliedētāks.

Šie ir tikai daži piemēri no Latvija Statoil korporatīvās atbildības aktivitāšu klāsta. Laika gaitā uzņēmums ir pārliecinājies — ilgtspējīga sociālā atbildība ir investīcija, kas nav pašmērķis, bet gan instruments uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai, lai šodienas panākumus pārvērstu ilgtermiņa nodrošinājumā. l

uzņēmumuviDējaiSSniegumSTādā mērā visi uzņēmumi kopā (vidēji) apliecinājuši kategorijas kritēriju izpildi

68,8%

Azartspēļu uzņēmums olympic caSino veic analīzi par savas darbības potenciālo kaitējumu sabiedrībai. Piemēram, ir veikts pētījums par atkarības problēmām un par azartspēļu ietekmi uz ģimeni un vidi un veikti pasākumi šīs ietekmes mazināšanai.

norDea banKa ieviesusi darbinieku apmierinātības indeksu. Daudziem uzņēmumiem ir prakse organizēt darbinieku aptaujas, taču šī banka to dara mērķtiecīgi, lai saprastu, kāds tieši ir darbinieku apmierinātības koeficients. Svarīgi, ka pēc aptaujas rezultātu noskaidrošanas uzņēmuma vadība tos pārrunā ar darbiniekiem.

jāniS anDžānS, aģentūras McCann

Consulting konsultants, lektors Rīgas Stradiņa

universitātē

progresa mērīšana

eKSperta vieDoKliS

pērn58,7%


SabieDrība

Cēsu alus ar vidusskolēniem atklāti runā par alkohola atkarību un izveido skeitparku, lai garlaicība neliktu jauniešiem sniegties pēc pudeles

Sarunas par aizliegto augli

dzer, bet ar mēru. Un nekļūsti atkarīgs. Uz šādu principu savus sociālās atbildības pasākumus balsta vecā brāļa alutiņa darītājs Cēsu alus. Uzņēmums par savu izglītojošo pasākumu mērķgrupu

izvēlējies vidusskolēnus un līdztekus semināriem par alkohola atkarību piedāvā jauniešiem arī saturīgu laika pavadīšanas veidu, Cēsīs izbūvējot skeitparku.

kLauvē pie tīņu prātieMDzīve jau sen pierādījusi, ka aizraušanās ar alkoholu pie laba gala nenoved, tomēr neviena sabiedrība līdz šim nav pavisam iztikusi bez kādiem apreibinošiem dzērieniem. Un — kur pieprasījums, tur vienmēr būs arī dzērienu darītāji un tirgotāji. Tikai jautājums — cik atbildīgi šie uzņēmumi attiecas pret savu sabiedrību?

«Jaunieši nav mērķauditorija, lai pirktu mūsu produktus,» saka Cēsu alus sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde. Taču jauniešu izglītošanu par alkohola kaitīgumu Cēsu alus ir izvirzījis kā savu galveno

prioritāti sociālās atbildības jomā. Šis ir jau trešais gads, kopš uzņēmums strādā ar jauniešiem. Sākumā sadarbībā ar atkarību

profilakses biedrības Esi brīvs! psihologiem definējuši mērķgrupu — vidusskolēni, kas uzskatāma par riska grupu attiecībā uz alkohola lietošanu, jo padsmitnieku gadi ir

laiks, kad dzīvē gribas izmēģināt aizliegtos augļus un daudzi šajā vecumā jau ir izveidojuši «attiecības» ar grādīgajiem dzērieniem. Tapa projekts Esi neatkarīgs! Vidusskolēni parasti grib būt neatkarīgi no vecākiem, skolas, skolotājiem — tad kāpēc būt atkarīgiem no alkohola? «Skaidrs, ka tas ir temats, par ko viņiem īsti negribas runāt, bet mums jābūt godīgiem un jāsaprot, ka daļai jauniešu jau ir bijusi saskare ar alkoholu,» saka Baltbārde.

Sākotnēji uzņēmums kopā ar psihologiem rīkojis seminārus Latvijas vidusskolu audzēkņiem, bet kopš 2012.gada tie modificējušies, pārtopot interaktīvā pasākumā visas dienas garumā. Jaunieši izspēlē lomu spēles, diskutē par alkohola ietekmi, stāsta par savu pieredzi un uzklausa vietējā kopienā pazīstamus cilvēkus, kuri ir lielisks piemērs tam, ka iespējams attīstīt savus talantus un veidot veiksmīgu karjeru. Pērn šādi pasākumi notikuši Cēsu skolu 10.klašu skolēniem, bet šogad — Daugavpils reģiona 10.—11.klašu skolēniem. Uzņēmuma mērķis ir aptvert visus Latvijas vidusskolēnus, taču Daugavpils izraudzīta kā viena no pirmajām, jo Latgales pusē alkohola problēmas šķiet akūtākas nekā citviet Latvijā.

Cēsīs vidusskolēni stāstījuši, ka iedzer, garlaicības mākti, bet Daugavpils reģionā — ka piemēru ņem novecākiem un apkārtējās vides

— Dita Arāja

FO

TO

— E

mīL

S D

ES

JAT

ņIK

OV

S,

F6

4


Cēsu alus sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde


SabieDrībaciti labipiemēri

Interesanti bijis salīdzināt jauniešu motivāciju, kāpēc viņi pamēģina alkoholu. Cēsīs vidusskolēni stāstījuši, ka iedzer, garlaicības mākti, bet Daugavpils reģionā — ka piemēru ņem no vecākiem un apkārtējās vides. «Tur varēja just, ka strādājam pareizajā virzienā — ar zināšanu vairošanu, jo izpratne par to, kas ir atbildīga un mērena alkohola lietošana, ir dažāda. Jaunieši nesaprot, ka, piemēram, noteikts daudzums alus pilnīgi citādi ietekmē jaunieša organismu un pilnīgi citādi — pieaugušo,» secina Baltbārde.

skeitparka atdziMšanaJauniešu diskusijas uzņēmuma Cēsu alus devušas ierosmi praktiskākiem sociāli atbildīgiem projektiem. Ja jau padsmitnieki atzīst, ka garlaicības dēļ ķeras pie pudeles, tātad jāpalīdz noorganizēt brīvā laika aktivitātes! Viens virziens — uz jauniešu pasākumiem tiek uzaicināti pārstāvji no vietējo ielu vingrotāju kustības. Viņi parāda, ka fiziskām aktivitātēm nemaz nav nepieciešams dārgs aprīkojums un laba sporta zāle, bet pietiek ar improvizētām līdztekām pagalmā.

Cita palīdzība — Cēsu alus par saviem līdzekļiem drīz pabeigs skeitparka izbūvi Cēsīs. Jauniešu iecienīts skeitparks savulaik pilsētā jau bijis, taču laika zobs to uzvarējis. Tagad atkal būs vieta, kur brīvo laiku pavadīt sportiskā garā. Izmaksu summu Baltbārde gan nevēlas atklāt. Taču labprāt stāsta, ka Cēsu alus kopā ar pilsētas domi un Cēsu jauniešu domi jau plānojot arī to, kādus pasākumus nākotnē skeitparkā rīkot.

Kopumā uzņēmumam, kurš dod darbavietu aptuveni 220 vietējiem iedzīvotājiem un ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, ar pašvaldību izveidojusies laba sadarbība. Vietējā vara palīdzot identificēt mērķgrupas, kurām Cēsu alus varētu palīdzēt. Piemēram, pašvaldība uzņēmumu savedusi ar dienas centru Saules taka, kurā brīvo laiku iespējams pavadīt nelabvēlīgo un riska ģimeņu bērniem. Kopš 2011.gada Cēsu alus uzņēmies rūpes par šo centru, un uzņēmuma darbinieki ieteikuši, kā savākt līdzekļus labdarības mērķiem.

Katru gadu Cēsu alus rīko Ziemassvētku tirdziņu, kur darbinieki cits citam

pārdod un pērk pašu darinātas lietas. Par ietirgoto naudu uzņēmums, iepriekš sazinoties ar dienas centru un uzzinot akūtākās vajadzības, nopērk nepieciešamās lietas. Tad uzņēmuma pārstāvji dodas sveikt Saules takas bērnus un darbiniekus svētkos.

Sociālās atbildības eksperti min piemērus, ka daudzi uzņēmumi nereti atbildību pret sabiedrību izprot tikai ar finansējuma piešķiršanu kādam projektam vai aktivitātei — iedod naudu un pēc tam aizmirst, nedomājot par ieguldījumu ilgtermiņā. Cēsu alus uzsver, ka viņiem sponsorēšanas un sociālās atbildības projekti ir skaidri nošķirti.

Domājot par sponsorēšanu, uzņēmums izsludinājis iespēju pieteikties vietējām sporta komandām, lai izvērtētu, kuru komandu atbalstīt, turklāt ne tikai vienreizēji, bet veidojot sadarbību ilgtermiņā. Taču uzņēmums nepiedalās, piemēram, kampaņās, kas aicina autovadītājus nebraukt dzērumā, to atstājot Ceļu satiksmes drošības direkcijas ziņā, kam jau ir liela pieredze, kā strādāt ar konkrēto mērķauditoriju.

Kaut arī uz jauniešu mērķgrupu uzņēmums ilgtermiņā liek vislielāko akcentu, kā ikvienam ražotājam, tam ir arī zināma ietekme uz vidi, tāpēc nākas piedomāt arī par videi draudzīgu saimniekošanu. «Skaidrs, ka alus ražošanā galvenā sastāvdaļa ir kvalitatīvs ūdens, un Cēsīs tāds ir. Mums gribas «atdot atpakaļ» tikpat tīru ūdeni, kā paņēmām,» stāsta Baltbārde. Tāpēc vislielākais vides projekts, ko Cēsu alus īstenojis, ir jaudīgu, modernu ūdens attīrīšanas iekārtu uzstādīšana pirms pieciem gadiem. Tas ir lielākais darītavas ieguldījums vides saimniecībā.

Protams, ikdienā, tāpat kā tagad daudzos birojos, uzņēmuma darbinieki cenšas dzīvot zaļi. Izveidot «zaļo biroju» bijusi pašu darbinieku iniciatīva, un uzņēmumā apkopoti darbinieku ieteikumi, kā ikdienā samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Izveidojuši uzlīmes ar dažādiem atgādinājumiem. Piemēram, pie printera lasāms, ka papīru var drukāt no abām pusēm, pie gaismas slēdžiem — ka elektrība jāizslēdz, e–pastos ieviesta parakstu josla, aicinot padomāt, vai dokumentu nepieciešams izdrukāt. Tāpat nevajadzīgais papīrs tiek

Uzņēmumā electrolux latvia sabiedrības atbalsta principus un prioritātes definējuši paši uzņēmuma darbinieki un sadarbības partneri, nevis vadība vai komunikācijas aģentūra. Katru gadu atbalsta projektu izvēlē līdzās darbiniekiem piedalās arī uzņēmuma vadība un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti.

vai pieKrītat apgalvojumam «eSmu gatavSzieDot Savu laiKu cēlu mērĶu labā»?

TNS, 2012.GADA PAVASARIS

27% Pilnībā piekrītu

27% Daļēji piekrītu

27% Pilnībā nepiekrītu

9% Daļēji nepiekrītu

20% Ne piekrītu,

ne nepiekrītu

2% Nav atbildes


Lielākiem uzņēmumiem ar starptautisku pieredzi sociālās atbildības aktivitātes ir sakārtotākas un mērķtiecīgākas, bet mazākie uzņēmumi pārsvarā koncentrējas uz gadījuma aktivitātēm — ja kāds palūdz atbalstu, to izvērtē, taču pietrūkst mērķtiecības. Latvijā sociālā atbildība ir jauns jēdziens, tāpēc starptautiskās uzņēmumu ķēdes ieliek pamatus un liek vietējiem uzņēmumiem domāt šajā virzienā. Un mazie uzņēmumi mācās no lielajiem.

Joprojām labdarība un sponsorēšana ir klasiskais priekšstats par sociālo atbildīgumu. Tā ir amerikāniskā pieeja, kad uzņēmumi līdzdarbojas, mērķgrupām dodot naudu, produktus un sniedzot pakalpojumus. Eiropas pieeja, kas arvien vairāk attīstās, ir vērsta uz investīcijām, tās

sasaistot ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Piemēram, uzņēmums, kas nodarbojas ar finanšu pakalpojumiem, iesaistot darbiniekus, pēc iekšējas izvērtēšanas par prioritāti izvirza jauniešus. Tad naudu nevis vienkārši novirza, teiksim, bērnunamam, bet gan piedāvā savu darbinieku zināšanas un māca bērnunama audzēkņus rīkoties ar savu budžetu. Savukārt sensitīvās nozares, piemēram,

alkohola vai ne visai veselīgas pārtikas ražotāji, apzinoties savu ietekmi, var darboties preventīvi, izglītojot sabiedrību šo uzņēmumu produkciju lietot atbildīgi. Šādas investīcijas atgriežas atpakaļ sabiedrībā izglītotāku sabiedrības pārstāvju veidā.

Vēl viena no problēmām — uzņēmumi neseko rezultātiem, un pietrūkst ieguldījuma izvērtējuma. Tā ir vienvirziena darbība, taču būtu nepieciešams, lai uzņēmumi izvērtētu savu ieguldījumu un tālāk dalītos ar citiem savā pieredzē, kā arī izvirzītu nākamos mērķus, pilnveidojot savu darbu sociālās atbildības jomā. Tāpat vajadzētu izvairīties no vientuļās salas sindroma, jo nav ieteicams paļauties tikai uz vienas reizes aktivitātēm, kas beidzas ar mazu projektu, kam pietrūkst pēctecības. l

savākts vienkopus un aizceļo uz Līgatnes papīrfabriku, bet izlietotajām baterijām iekārtotas savākšanas kastes.

atbiLdība katraM savaSociālās atbildības jomā svarīgi, lai uzņēmuma nostāju pret sabiedrību nevis izveidotu uzņēmuma vadība, bet gan viss kolektīvs izprastu, kāpēc viņu darbavieta naudu, laiku un enerģiju iegulda tieši konkrētajos projektos. Baltbārde stāsta, ka pirms gada, pilnveidojot uzņēmuma definētās vērtības, tikušies ar visu līmeņu uzņēmuma darbiniekiem, lai izkristalizētos vienota sapratne par tām: «Definējot, ka mūsu vērtības ir pozitīva attieksme vai atbildība, bieži vien katrs ar to saprot ko citu. Tāpēc izrunājām, ko saprotam ar vērtībām un kā ar tām varam dzīvot ikdienas profesionālajā dzīvē.» Izvēlējušies arī «vērtību vēstnešus», kas tālāk informāciju par uzņēmuma korporatīvo atbildību skaidrojuši savās struktūrvienībās.

Jautājot, kā darbinieki izprot atbildību pret sabiedrību, iezīmējas tendence, ka to katrs vērtē caur savu konkrēto pienākumu prizmu. Teiksim, tirdzniecības pārstāvji uzskata, ka viņu darbā atbildība izpaužas kā ierašanās laikus pie klienta vai dotā vārda turēšana, savukārt ražošanas ceha darbinieki atbilstoši savai pozīcijai par savu atbildību uzskata, piemēram, perfektu etiķetes uzlīmēšanu uz pudeles. «Gribētos domāt, ka sapratne par ieguldījumu sabiedrībā ir visā uzņēmumā, jo mums ir darbinieku iekšējā avīze, kurā komunicējam par prioritārajiem projektiem, ko darām sociālās atbildības jomā,» saka Baltbārde. Tāpat uzņēmumā esot regulāras sanāksmes gan vadības līmenī, gan ar visiem darbiniekiem, kurās notiekot ne tikai informācijas nodošana, bet pašiem strādājošajiem esot iespējams izteikt viedokli un priekšlikumus.

Uz jautājumu, vai atbildība pret sabiedrību uzņēmumam «atmaksājas», Baltbārde atbild: nav iespējams runāt tādos terminos, jo «mēs ticam, ka zināšanu vairošana un sapratnes radīšana veido nākotnes sabiedrību». «Veido izpratni, kas ir atbildīga alkohola lietošana un mērens tā patēriņš. Tikai tad, ja to zini, vari būt atbildīgs par saviem lēmumiem un atbildēt arī par sekām.» l


70,4%

Tehnoloģiju kompānija SiemenS Latvijā kopš 2000.gada rīko kompānijas dibinātāja Verne-ra fon Sīmensa Izcilības konkursu. Tā mērķis — atbalstīt Latvijas augstskolu studentu un jauno zinātnieku radošās spējas un veicināt to produktīvu izmantošanu valsts ekonomikai nozī-mīgās jomās. Šogad balvās sadalīti 5000 eiro.

Farmācijas uzņēmums glaxoSmitHKline latvia ir nodibinājis mazo grantu programmu, lai atbals-tītu uzņēmumu darbinieku iniciatīvas kopienas ilgstpējīgai attīstībai. Pērn īstenoja piecus projektus, piemēram, organizēja veselības dienas, mācīja brīv-prātīgos darbam ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un izveidoja mājaslapu par bērnu paliatīvo aprūpi.

Kitija balcare, aģentūras Hauska&partner

korporatīvo attiecību konsultante

prom no vientuļās salas

eKSperta vieDoKliS

pērn69,5%


Darba viDe

Draugiem.lv darbinieki tiek lutināti ar pusdienām un pat datorpele katram ir tieši tāda, kādu vēlas, ja tikai izpildīta uzņēmuma galvenā prasība — acis deg

mājīgā ligzdā

mums Tevis ļoti pietrūkst! Šādu īsziņu telefonā saņem ikviens portāla Draugiem.lv darbinieks, kurš slimības vai cita iemesla dēļ nav ieradies birojā. Melots nav, jo

uzņēmums, kuru savulaik radīja trīs šķietami neprātīgas idejas apsēsti jauni cilvēki, jau gandrīz desmit gadus virtuālām draudzības saitēm sien Latvijas iedzīvotājus un gluži ģimeniskā lokā iekļauj arī darbiniekus. Tāpēc ne bez pamata Draugiem.lv sevi pozicionē kā labāko darbavietu Latvijā, kur strādājošajiem nodrošinātas nepieciešamās ērtības, lai viņi maksimāli varētu veltīt sevi darbam.

Šāda attieksme dod augļus, kas atspoguļojas ne tikai uzņēmuma izaugsmes skaitļos, bet arī biroja vides uzlabošanā, jo Draugiem.lv komanda, izmantojot savas informācijas tehnoloģiju zināšanas, turpina pilnveidot biroja aprīkojumu, lai pašiem darba vide ikdienā būtu draudzīgāka, iekļaujošāka un ērtāka.

kā ģiMeneĢimeniskuma sajūta uzņēmumā ielikta jau pirmsākumā, kad portāla idejas autori Lauris Liberts, Agris Tamanis un pirmais programmētājs Mārtiņš Pikšs 2004.gadā radīja Draugiem.lv. «Kad strādā visi kopā, acis deg un ir viens mērķis, videi jābūt tādai, lai viss

ir ērti, lai visi cits par citu rūpējas. Uz tā pamata šī filozofija ir tālāk attīstījusies,» stāsta Draugiem.lv personāla un klientu attiecību vadītāja Santa Līce–Krūze. Tāpēc, definējot uzņēmuma vērtības, Draugiem.lv pašā pamatā licis draudzīgumu, kas uzņēmuma uztverē nozīmē cienīt un būt atvērtiem citam pret citu — domubiedriem un citādi domājo

šajiem. Vēl Draugiem.lv svarīgs ir godīgums, radošums, aizrautība, eksperimentu kāre, atvērtība zināšanām un globāla domāšana: «Mēs sapņojam lielus sapņus par visaugstāko virsotni, ceļā uz to sasniedzot daudzas mazākas.»

Draugiem.lv radītāju galvās šis vērtību kopums bijis jau kopš uzņēmuma dzimšanas, taču uz papīra noformulēts pirms gadiem 4—5, aptaujājot arī darbiniekus un niansētāk izstrādājot vērtību definējumu. Tagad šis vērtību saraksts, glīti noformēts uz plastikāta plāksnes, piesaista aci, tiklīdz

kāja sperta pāri biroja slieksnim Mārupes pievārtē.

Turpat pie ieejas atnācējam par uzņēmuma draudzīgumu vēstī «elektroniskā sekretāre» — planšetdators ar pašu programmētu sistēmu, kura, uzrakstot darbinieka vārdu, aizsūta viņam ziņu par atnākušo viesi, un jau pēc pāris minūtēm vajadzīgais cilvēks smaidīgs nāk apsveicināties ar savu ciemiņu. «Elektroniskā sekretāre» ir darbinieku pašiniciatīvas rezultāts, lai lieki pie durvīm nebūtu jādežūrē kādam administratīvajam darbiniekam, stāsta Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks. Un šis nav vienīgais pašu izgudrojums. Atvērtā tipa birojā pie sienas redzams tablo, kurā izlasāma sadzīvei nepieciešamā informācija — sākot ar to, kuri darbinieki patlaban nav birojā, un beidzot ar to, kuras tualetes konkrētajā mirklī aizņemtas.

MekLējaM taLantusNāc un strādā! — aicina darba vide, un kopš sākuma 2004.gada martā Draugiem.lv izauguši par sazarotu uzņēmumu, kurā patlaban strādā aptuveni 120 darbinieku. Un nepavisam nav tā, ka te strādā pārsvarā programmētāji. Nē, tie ir tikai trešā daļa no darbiniekiem, pārējie ir reklāmas pārdevēji un projektu vadītāji, grāmatvedība un mākslinieki, vadība un administratīvais personāls. Un arī stereotips par vīriešu kolektīvu nav pareizs — šogad 8.martā saskaitījuši, ka 40% no darbiniekiem ir sievietes.

«Galvenais, lai talants atnāk pie mums, mēs darbu viņam atradīsim»

— Dita Arāja

FO

TO

— E

mīL

S D

ES

JAT

ņIK

OV

S,

F6

4


Draugiem.lv personāla vadītāja Santa Līce–Krūze un sabiedrisko attiecību

speciālists Jānis Palkavnieks


Darba viDeciti labipiemēri

Turklāt pats portāls, kaut arī joprojām centrālais produkts, vairs nebūt nav vienīgais. Ap to laika gaitā, pateicoties informācijas tehnoloģiju iespējām un komandas radošumam, sazēlusi virkne jaunu produktu. Piemēram, vēl citas interneta vietnes: Mammām un tētiem, Pērkam kopā, bezmaksas sludinājumu serviss Zip.lv, DraugiemTV. Uzņēmums piedāvā arī sociālo mediju monitoringa sistēmu, autoparka kontroles sistēmu, interneta lietotāju biznesa analīzes platformu un pat mājas siltuma taupīšanas rīkus.

Lai šo darba apjomu varētu paveikt, Draugiem.lv faktiski visu laiku meklē darbiniekus. Pie vainas nav liela kadru mainība — tā ir pat ļoti zema, jo gadā uzņēmumu atstāj vidēji divi darbinieki —, bet gan vēlme piesaistīt jaunus kolēģus. «Divas programmētāju vakances mums vienmēr stāv vaļā — meklējam talantīgus programmētājus. Galvenais, lai talants atnāk pie mums, mēs darbu viņam atradīsim,» saka Santa.

Draugiem.lv īpaši nesūdzas par Latvijas informācijas tehnoloģiju videi patlaban samērā raksturīgo problēmu — augsti kvalificētu, izcilu programmētāju trūkumu. Santa gan atzīst, ka izcilie IT speciālisti ir īpaši jāuzrunā. «Viņu personības introvertais tips neliek iet un izrādīt interesi par jaunu darbu. Pat ja nav izcilu apstākļu, viņi sēdēs un strādās.» Vēl joprojām saglabājies stereotips, ka Draugiem.lv darbā ņem tikai savējos. Jā, pirmsākumos tā bijis, taču tagad gan vairs ne. Draugiem.lv darbiniekus atrodot ļoti dažādi — gan ar sludinājumu palīdzību, gan uzrunājot konkrētus cilvēkus. Īpaša uzmanība tiek veltīta arī studentiem, kam dota iespēja gan savienot darbu ar studijām, gan arī iziet praksi uzņēmumā. Jaunākajam Draugiem.lv darbiniekam ir tikai 16 gadu, viņš mācās skolā un uzņēmumā strādā tikai dažas stundas nedēļā. Viņam uzņēmums noteicis principu, ka darba dēļ sekmes nedrīkst pasliktināties.

Centralizētu tālākizglītošanās iespēju gan Draugiem.lv nepiedāvā cilvēku pārāk atšķirīgo darba uzdevumu dēļ, tomēr noorganizē mācības, ja kādam darbiniekam vajag apgūt konkrētas jaunas zināšanas vai iemaņas. Arī paši strādājošie tiek aicināti meklēt papildizglītības vai pieredzes gūšanas iespējas, ko uzņēmums apmaksā, ja uzskata par darbam nepieciešamu.

Draugiem.lv iespējamos kolēģus kārdina ar ērtiem darba apstākļiem, konkurētspējīgu

atalgojumu, elastīgu darba laiku un atsevišķām apmaksātām brīvdienām, piemēram, darbinieka dzimšanas dienā un 1.—4.klašu skolēnu vecākiem 1.septembrī. Komplektā nāk arī veselības apdrošināšana un kopēji pasākumi — laivošana, orientēšanās sacensības, Ziemassvētku un uzņēmuma jubilejas ballītes. Kā arī Latvijas birojiem neraksturīga ekstra — uzņēmuma apmaksātas pusdienas.

krīzi nav izjutuši nekad«Zinot, kā programmētāji aizraujas ar darbu, viņi aizmirstu paēst, un no veselības viedokļa tas būtu ļoti kaitīgi,» skaidro Santa. Tāpēc ikdienā uz ekrāna pie sienas pulksten 12 dienā iedegas zaļš gaismas signāls, aicinot visus «biznesa pusdienās», kuru laikā kolēģi saviesīgās sarunās ne tikai labāk iepazīst cits citu, bet nereti, saliekot prātus kopā, atrisina arī kādu darba problēmu. «Auklīte Ilzīte», kā kolēģi mīļi sauc saimniecības pārzini Ilzi Āzeri, katru dienu sarūpē ne tikai pusdienas, bet arī veselīgus našķus un gadalaikam atbilstošus dzērienus — bērzu sulas pavasarī un tēju ar ingveru ziemā. Viņa ir tā, kas nodrošina «pasaulē mājīgāko biroju», lai kolēģi var nodoties darbam.

Draugiem.lv darbinieki krīzi izjutuši neesot nekad. Pat ja bijušas kādas problēmas ar finansēm, uzņēmums atradis iespēju paņemt kredītlīniju, lai tikai darbinieku kontos noteiktajā dienā varētu pārskaitīt algu. Pat krīzes laikā Draugiem.lv, atrodoties vēl iepriekšējā birojā Sapņu fabrikā, raduši iespēju paplašināties un aicinājuši darbā jaunus kolēģus.

Vai tik labā maizē nerodas tieksme uz «aptaukošanos»? «Lai arī vide tik ļoti laba, mēs darbiniekus kontrolējam. Ja kādam pasliktinās darba rezultāti, tad runājam un meklējam atbildi — kāpēc? Ja ir darba problēma, tad pieslēdzam kolēģus un to atrisinām, ja problēma skolā vai ģimenē, tad iesakām izmantot atvaļinājuma dienas un atpūsties,» stāsta Santa Līce–Krūze. Draugiem.lv darbinieki tiek vērtēti gan pēc termiņu, gan pēc kvalitātes prasību ievērošanas. Uzņēmums izmanto pašu radīto darba uzskaites rīku Desk Time, kas ļauj vadībai saprast, kā darbinieki organizē savu laiku, kā arī identificēt un novērst laika zudumus.

Pārrunas un darbinieku vērtēšana Draugiem.lv notiek divas reizes gadā, taču tā neesot domāta, lai savilktu treknus mīnusus un

norDea banKa ir ieviesusi korporatīvo velosipēdu, un pagājušajā velosezonā kopā veikti aptuveni 1000 izbraucienu, bankas darbiniekiem dodoties pie klientiem vai kopējās pusdienās ar kolēģiem. Banka nodrošinājusi velosipēdu ērtu lietošanu — drošības aprīkojumu, velosipēdu novietnes un dušas darba telpās.

vai jūS perSonīgi jūtatieS DrošS par Savu Darbavietu?

ciK lielai, jūSuprāt, jābūt minimālajai algai pēc noDoKļu nomaKSaS?

DARBAVIETA: TNS, 2012.GADA FEBRUĀRIS; ALGA: TNS, 2013.GADA FEBRUĀRIS

15% Noteikti jā

3% Līdz Ls 200

42%Ls 201—300

42%Ls 301—400

9% Noteikti ne

23% Drīzāk

ne

2% Grūti pateikt

11% Vairāk nekā Ls 400

45%Drīzāk jā

8%Grūti pateikt


Darbinieku iesaiste lēmumu pieņemšanā joprojām ir nepietiekama. Jautājumi par darba vidi un uzņēmuma stratēģiju tiek izlemti šaurā lokā, un darbinieki par to uzzina tikai pēc tam.

Daļa uzņēmumu darbinieku atalgojumu joprojām saista ar uzņēmuma mērķiem un ieņēmumiem. Tomēr maz uzņēmumu darbinieku sniegumu vērtē individuāli — vienalga, vai darbinieks strādā labi vai slikti, ja uzņēmums mērķus sasniedz, tad visiem labi. Tas veicina situāciju, kad «teicamnieki» mazāk cenšas izcelties, bet tie, kas dara mazāk, tā turpina.

Uzņēmumiem ir arī samērā vāja izpratne par tā dēvēto aprūpēto darba uzteikumu, kad būtu jāpalīdz aizejošajam darbiniekam sameklēt nākamo darbu. Arī elastīgais darba laiks nav dokumentēts, kaut principā elastība pastāv un darbinieks var sarunāt brīvu dienu, ja tas nepieciešams.

Interesanta ir tendence, ka uzņēmumu augstākā vadība netiek regulāri vērtēta.

Ir apsveicami, ja vadītāji ir aizrautīgi un strādā ne tikai naudas dēļ, bet ir gatavi domāt un ņemt vērā arī darbinieku idejas, jo kolektīvu satur radoša pieeja. Taču, ja darbinieks kļūst pārāk laimīgs, tad uzņēmumam vairs nav rentabilitātes. Latvijā gan darbinieki tiek gana presēti, tāpēc, ja ilgtspējas indekss uzņēmumiem liek par šiem jautājumiem aizdomāties, tad tas vien jau ir pozitīvs moments.

Starp 20 labākajiem uzņēmumiem 12 ir arodbiedrības, un noslēgti darba koplīgumi. Aktīvas arodbiedrības ir abos platīna uzņēmumos. Tas liecina, ka darba devēja un arodbiedrību auglīgā sadarbībā uzņēmums var pilnveidot darba vidi — sekmīgi attīstīties un celt kopējo labumu. Tādēļ nākotnē aicinām darbiniekus kļūt aktīvākiem un nebaidīties veidot arodbiedrības, savukārt darba devējus uztvert arodbiedrības nevis kā šķērsli, bet kā uzņēmumu ilgtspējas veicinātāju. l

plusus darbinieku novērtējuma lapās, bet gan izzinātu viņu vēlmes — varbūt ir apnikusi pašreizējā darba pozīcija, varbūt gribas apgūt ko jaunu. Draugiem.lv nav plašu iespēju kāpt pa vertikālām karjeras kāpnēm, no izsūtāmā zēna uzkalpojoties līdz valdes priekšsēdētājam, taču ir iespēja iesaistīties jaunos projektos. Piemēram, kāds kolēģis izdomājis jaunu produktu uzņēmumam — sociālo mediju monitoringa rīku ProDesk — un kļuvis par tā vadītāju. Nepieciešama tikai ideja, un Draugiem.lv atbalsta un palīdz, ja redz, ka piedāvātais ir nozīmīgs ieguldījums uzņēmuma attīstībā. «Mēs ņemam darbā cilvēkus, kuriem deg acis, tas nozīmē, ka viņiem jau ir iekšējā motivācija izdarīt darbu,» saka Santa. Prēmijas Draugiem.lv neuzskata par motivējošu līdzekli, jo cilvēki pie tām pierodot. Tāpēc uzņēmums jau sākotnēji ar darbinieku vienojas par adekvātu samaksu un regulāri pārskata algu apjomu.

Darba apstākļi arī nedod iespēju darbiniekiem aizbildināties, ja darbs nav padarīts. «Vide sakārtota, tāpēc nav attaisnojuma teikt, ka darbu neizdarīja, jo vainīgi blakusapstākļi,» piebilst Jānis Palkavnieks. Draugiem.lv uzstādījums — darbiniekam, atnākot uz darbu, ne par ko citu nav jādomā, kā tikai par darba uzdevumu, pārējo nodrošina uzņēmums. «Lai viņam ir iespējams iedzert kafiju, padzerties bērzu sulas, ir pusdienas, ērts krēsls un lai datora pele ir tāda, kādu vēlas,» saka Santa, kas laika gaitā pārliecinājusies, ka ērtie darba apstākļi veicina kolēģu darba spējas, kas jau tālāk nodrošina uzņēmuma attīstību. Tieši ģimeniskuma sajūtas dēļ cilvēki uzņēmumā jūtoties labi un jūtot atbildību arī pret savu darbu — to vadība noskaidrojusi darba pārrunās. Tā jūtas arī Santa pati, kas komandai pievienojusies pirms divarpus gadiem pēc dažu Draugiem.lv darbinieku ieteikuma.

Ja cilvēks vairs nav motivēts palikt Draugiem.lv, viņu uzņēmums necenšas paturēt — lai iet! Taču šādu gadījumu neesot daudz. Nesenākais — kad darbinieks citā uzņēmumā saskatījis sev plašākas izaugsmes iespējas. Taču pamatā Draugiem.lv cenšas izvēlēties darbiniekus, kam līdzīga vērtību izpratne, un tad nav grūti, kā formulēts Draugiem.lv vērtību komplektā, kopīgi meklēt jaunus apvāršņus, mācīties no kļūdām un kļūt gudrākiem, lai sasniegtu rezultātu, kas aizrauj gan pašus, gan citus. l


63,8%

Degvielas tirgotājs neSte oil atbalsta smēķēšanas ierobežošanu, tāpēc birojos ir likvidētas speciālās smēķēšanas telpas, kā arī pieņemts lēmums, ka elektroniskās cigaretes uzskatāmas par tikpat kaitīgām kā parastās, tāpēc arī to lietošana uzņēmuma birojos nav atļauta.

Pasažieru pārvadātājs ventSpilS reiSS jau četrus gadus rīko autobusu vadītāju profesionālās meistarības konkursu, kurā nosaka satiksmes noteikumu zināšanas un drošas braukšanas iemaņas. Vadītāji, kuri gada laikā sasnieguši vislabākos rezultātus, pie algas iegūst piemaksu no Ls 25 līdz 100 mēnesī.

jāniS greDzenS, organizāciju attīstības

centra Spring Valley izpilddirektors

KaSparS rācenājS, darba vides eksperts,

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Starp laimi un peļņueKSperta vieDoKliS

pērn57,7%


tirguS attiecībaS

IT nozare prasa tālredzīgumu, tāpēc Exigen Services rūp, lai pamatskolā vairāk mācītu matemātiku, bet vidusskolā — programmēšanu, jo drīz ES trūks jau 0,7 miljoni šīs nozares profesionāļu

nākotnes kods

jo ciešāk ikdienā sevi sasaistām vadiem, jo vairāk dzīve piespiež draudzēties ar cilvēkiem, kas mūsu idejas pārvērš ciparos, programmās un sistēmās, kas darba un ikdienas dzīvei piešķir pavisam jaunas aprises un kvalitāti. Sarunvalodā mēs viņus mīlīgi saucam

par cipargalvām, bet patiesībā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozare Latvijā ir viena no visstraujāk augošajām un perspektīvākajām — tās uzņēmumi par klientu apsīkumu var nesatraukties, bet ar labu speciālistu trūkumu gan nākas pacīnīties. Informācijas tehnoloģiju (IT) projektu izstrādātājs un īstenotājs Exigen Services atzīst, ka biznesa vidē neviens nevar justies pašapmierināti un komfortabli, taču sajūt sevi kā stabilu uzņēmumu, kurš redz nākotni saviem IT risinājumiem un var balstīties uz plašu klientu loku un profesionālu komandu.

ieguLda jaunajos«Krīzes sekas jutām un arī pašu krīzi pārdzīvojām — bijām spiesti samazināt strādājošo skaitu un šķirties arī no ļoti labiem speciālistiem,» Exigen Services biznesa attīstības

direktore Ivonna Bibika koriģē priekšstatu, ka IT nozare globālo ekonomisko krīzi vispār nav pamanījusi. Taču uzņēmumam no ilgtspējas viedokļa satricinājumi nav bijuši īpaši dramatiski plašā klientu loka dēļ. Un

arī tāpēc, ka vajadzība pēc IT pakalpojumiem nekur nepazūd, tikai jautājums — cik daudz konkrētajā brīdī klienti ir gatavi par tiem maksāt? Tā kā Exigen Services, Bibikas vārdiem runājot, ir uzņēmums — divdabis, jo tam ir klienti gan Latvijā un Baltijā, gan kā ASV kompānijas meitasuzņēmumam arī Amerikā, tad pasūtījumus saņēmuši

no abiem tirgiem. Tas palīdzējis biznesu sabalansēt un nodrošināties ilgtermiņā. Patlaban uzņēmums, kura apgrozījums pērn pārsniedza 10 miljonus latu, kurā nodarbināti vairāk nekā 300 darbinieku un ir divas reģionālās filiāles Liepājā un Jelgavā, investē savā komandā. Exigen Services audzē klāt jaunos speciālistus, jo jebkuras tirgus attiecības vispirms balstās spēcīgā uzņēmuma komandā, kas var piedāvāt kvalitatīvu produktu, to pielāgojot tieši klienta vajadzībām.

«Trūkst labu speciālistu,» IT nozares vājo pusi atklāj Bibika. Exigen Services strādā pēc projektu principa. Ja domā par dinamisku attīstību un tirgiem ārpus Latvijas, tad nokomplektēt lielu projekta komandu, 20—30 cilvēkus, ar pašreizējiem uzņēmuma resursiem nav iespējams, jo darbinieki ir jau noslogoti. Šādas komandas savākšanai nepieciešami 2—3 mēneši, un, ja vajadzīgs, kā sadarbības partneri jāpiesaista arī apakšuzņēmēji. Tāpēc, lai risinātu speciālistu trūkuma problēmu, Exigen Services cenšas labus darbiniekus audzināt paši.

«Mēs esam pievilcīga prakses vieta, kur ir faktiski visi programmatūras izstrādes posmi,» stāsta Bibika.

Tikko studijas beigušais par kvalitatīvu speciālistu jāaudzina vismaz gadu

— Dita Arāja

FO

TO

— E

mīL

S D

ES

JAT

ņIK

OV

S,

F6

4


Exigen Services biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika


tirguSattiecībaS

citi labipiemēri

Līdz ar to uzņēmumā praktizēties var dažādu specializāciju studenti, jo ir mānīgs priekšstats, ka IT uzņēmumā strādā tikai programmētāji. Nē, te nodarbināti arī testētāji un tehniskās dokumentācijas rakstītāji, konsultanti un mācību speciālisti, analītiķi un projektu vadītāji. Vēl uzņēmums strādājošajiem studentiem maksā stipendiju un piedāvā papildu mācību atvaļinājumu pie jau likumā noteiktajām piecām dienām, tā atbalstot mācību procesu. Sākot strādāt uzņēmumā, students tiek pietiekami noslogots, un nereti gadās, ka labi darbinieki kļūst par ne tiem labākajiem studentiem.

Exigen Services dibināts 1995.gadā, un paaudžu maiņa pilnībā tajā vēl nav notikusi. «Nepieredzējušo speciālistu īpatsvars uzņēmumā nedrīkstētu pārsniegt 10—15%. Ja studentu īpatsvars ir ļoti liels, mēs nevaram nodrošināt kvalitāti,» skaidro Bibika. Viens ir augstskolā iegūtās teorētiskās zināšanas, bet, sākot strādāt uzņēmumā, jaunais speciālists iziet «reālo skolu», un Bibika lēš — nule studijas beigušais par kvalitatīvu speciālistu jāaudzina vismaz gadu.

saķere ar kLientuExigen Services saka — nozares statistika liecina, ka vairāk nekā 65% IT projektu izrādās neveiksmīgi vai pārlieku sarežģīti, turklāt daļā no veiksmīgajiem projektiem tomēr peļņa attiecībā pret kapitāla ieguldījumu ir salīdzinoši maza. Tāpēc sadarbībā ar klientiem IT uzņēmumam ir svarīgi izprast viņu vēlmes un piedāvāt kvalitatīvākos, progresīvākos un tālredzīgākos IT risinājumus pasūtītāju biznesam. Lai to nodrošinātu, atkal ir jāiegulda darbinieku tālākizglītībā — jāorganizē kvalifikācijas celšanas mācības, jāsūta darbinieki uz starptautiskām konferencēm un semināriem, lai uzzinātu aktualitātes nozarē.

Tāpat jāattīsta darbinieku komunikācijas prasmes, kas īpaši svarīgas sadarbībā ar klientiem, jo savstarpēja sapratne ir viens no būtiskākajiem aspektiem, lai IT produkts klientam nestu gaidītos augļus. «Uzprogrammēt, protams, ir viegli, bet — vai tas ir tas, kas vajadzīgs klientam? Vai viņš to lietos? Vai viņam tas patiks? Lai būtu saķere ar klientu, ir vajadzīgas lietas, kas mūsu nozarē strādājošajiem klibo. Tā ir komunikācija, atvērtība, prasme sadzirdēt klienta vēlmes un transformēt tās mūsu valodā — pārlikt kodā,» saka Bibika.

Exigen Services sevi pozicionē kā uzņēmumu, kura piedāvātie risinājumi dod biznesa ieguvumus klientiem, rodot iespēju optimizēt rutīnas lietas un radoši attīstīt biznesu ar lielāku pievienoto vērtību. «Partnerim ir jāzina, kādu mērķi viņš grib sasniegt ar sistēmas ieviešanu. Viņam būs jāatbild, cik ilgā laikā šī sistēma atmaksāsies, vai varbūt viņa bizness var eksistēt bez tās,» stāsta Bibika. Protams, Exigen Services piedāvā arī jau gatavus aprobētus produktus, piemēram, dokumentu vai personālvadības sistēmas, kur klientu vajadzības jau ir konsolidētas vienā produktā un jauna izstrāde vairs nav nepieciešama.

Gana dzīvs klientu prātos ir stereotips, ka ar programmētājiem kā ar bitēm nekad neko nevar zināt — projektu nodošanas termiņi ievelkas, budžeti aug un beigās vēl uzražotais neatbilst klienta iedomātajam. Exigen Services lepojas, ka savos projektos novērš visus būtiskākos programmnodrošinājuma defektus: kavētus termiņus, budžeta robežu pārsniegšanu un izstrādāto projektu neatbilstību mainīgajām biznesa prasībām. Viens no veidiem, kas to palīdz

nodrošināt, ir Agile metode — tas nozīmē, ka tiek veidots sistēmas prototips, kas nav produkta gala versija un kuru klients var «pataustīt». Tā uzņēmums saņem pirmās atsauksmes un saprot, kas klientam ir vai nav skaidrs — varbūt ir kaut kas jāmaina un produkta izstrādē jāiet cits ceļš. Savukārt klients šādā veidā ne tikai jau izstrādes gaitā iepazīstas ar produktu, bet pasargā sevi no situācijas, kad beigās ierauga pavisam ko citu, nekā bija domājis.

neo kā kataLizatorsPirms trim gadiem Exigen Services vārds īpaši skaļi tika piesaukts saistībā ar tā dēvēto Neo lietu. Par Neo sauktais LU pētnieks Ilmārs Poikāns, izmantojot «robu» Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), bija ieguvis lielu skaitu dokumentu, no kuriem daļu publiskoja, parādot valsts informācijas sistēmu drošības vājās vietas. EDS bija programmējis Exigen Services.

«No šīs situācijas mēs izgājām stiprāki, jo iekšēji pārvērtējām gan metodoloģiju, gan testēšanas fāzi. Mums bija iespēja

Alkoholisko dzērienu ražotājs rīgaS balzamS aktīvi iesaistās nelegālā tirgus izpētes un apkarošanas aktivitātēs. 2012.gadā uzņē-mums ierosināja un veica pirmo pētījumu par nelegālā alkohola apriti Latvijā, un šā pētījuma rezultāti izraisīja interesi arī aiz Latvijas robežas.

vai pieKrītat apgalvojumam «eSmu pārtrauciS iegāDātieS to uzņēmumu ražojumuS, Kuru rīcību neatbalStu»?

vai pieKrītat apgalvojumam «ir Svarīgi, lai uzņēmumi DarbotoS

atbilStoši ētiKaS principiem»?

TNS ATLAS, 2012.GADA PAVASARIS

41% Piekrītu

84% Piekrītu

25% Nepiekrītu

3% Nepiekrītu

33% Ne piekrītu, ne nepiekrītu


1% Nav atbildes

1% Nav atbildes


Uzņēmumi tirgus attiecību jomā kļūst atbildīgāki. Domāju, viņi saprot — ilgtspējas indeksa anketa palīdz pašiem iekšēji sakārtoties. Šogad anketu esam papildinājuši ar diviem būtiskiem jautājumiem: kā uzņēmums rūpējas par industrijas attīstību, un vai seko līdzi, kādu kaitējumu uzņēmuma radītais produkts nodara sabiedrībai. Uz šiem jautājumiem uzņēmumi kopumā nav bijuši īsti gatavi atbildēt.

Lielo uzņēmumu rūpes par industrijas attīstību izpaužas pētījumos par tirgu vai tieši par jaunu produktu radīšanu, kā arī strādājot nozares asociācijās un ietekmējot likumdošanu. Savukārt mazajiem uzņēmumiem īsti nav resursu, lai paši domātu par industrijas attīstību, tāpēc viņi vai nu nedara neko, vai

piedalās asociāciju darbā. Tomēr jebkurā industrijā darbs pie attīstības norit vairāk kampaņveidīgi, jo uzņēmumi spēj aizmirst konkurenci un vienoties vienīgi tad, kad jārisina kādi būtiski industriju ietekmējoši jautājumi.

Par produkta iespējamo kaitējumu sabiedrībai jautājām, lai saprastu, cik daudz uzņēmumi par to vispār domā. Liela daļa nav domājuši ne tāpēc, ka baidītos no atklātības,

bet tāpēc, ka mēs vēl neesam pārdzīvojuši mežonīgā kapitālisma fāzi, kad produkts ātri jāpārdod, lai ātri nopelnītu. Ļoti daudzi norādījuši, ka uzņēmuma piedāvātie pakalpojumi vai preces nenodara nekādu kaitējumu, kas nevarētu būt tiesa. Viena lieta ir alkohols un azartspēles, kam ir tieša ietekme uz sabiedrību, bet par šo jautājumu jādomā plašāk. Man kā advokātam pirmajā brīdī šķiet, ka mani pakalpojumi neko ļaunu nenodara, bet, ja, piemēram, pietiekami neiedziļinoties, es publiski komentēju kādu jautājumu, tad radu nepareizu priekšstatu par konkrēto likuma normu. Ņemot vērā, ka ilgtspējas indeksam ir izglītojoša funkcija, mēs ceram, ka uzņēmumi turpmāk aizdomāsies, cik drošs ir viņu produkts. l

paskatīties uz sevi, pārvērtēt, izanalizēt,» secina Bibika. Guvuši vairākas atziņas. Viena no tām — jebkurš projekta izstrādes posms ir svarīgs. Izanalizējuši, cik ļoti kvalitātes sistēma atbalsta reālos projektus, un stiprinājuši iekšējo kvalitātes auditu. Vēl secinājuši, ka svarīgi, kā pēc izstrādes sistēma tiek ekspluatēta. «Viens ir izstrādāt sistēmu un atdot to lietošanā, bet tālāk ir svarīgi, lai tā tiktu uzturēta un pārraudzīta atbilstoši labākās prakses standartiem,» saka biznesa attīstības direktore. Ir lielākas sistēmas, ko uztur paši izstrādātāji, bet citu uzturēšanā apmāca klientus. Bibika atzīst — pēc Neo lietas uzņēmumam nācies skaidrot klientiem savu iesaisti tajā, tomēr VID datu noplūdes dēļ klienti un projekti neesot zaudēti.

Sekmīgs bizness nav iespējams nesakārtotos tirgus apstākļos, tāpēc Exigen Services ir aktīvs nozares organizāciju biedrs un caur tām sniedz savu ieguldījumu nozares sakārtošanā. Piemēram, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomē. Bibika stāsta, ka caur nozares organizācijām snieguši rekomendācijas Iepirkumu likumam par iepirkumu kritēriju pamatotību — nozarē vērojama tendence, ka neatkarīgi no projekta rakstura pasūtītājs nosakot neadekvāti augstas nefunkcionālās izmaksas, piemēram, veiktspēju vai pieejamību, tā nepamatoti sadārdzinot budžetu.

Taču īpaši IT uzņēmumiem sāp pašreizējā izglītības sistēma. Caur Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju arī Exigen Services atbalstījis priekšlikumu Izglītības un zinātnes ministrijai pamatskolās nodrošināt vismaz piecas matemātikas stundas nedēļā, ieviest jaunu mācību priekšmetu — datoriku — un vidusskolā mācīt programmēšanas pamatus, jo ES prognozes liecina, ka 2015.gadā Eiropā varētu trūkt 700 000 nozares profesionāļu.

«IT nozare ir viena no lielākajām nodokļu maksātājām valstī. Ja mēs valsts līmenī cērtam šo koku nost, tad mums būs mazāk labi apmaksātu darbavietu ar lielu intelektuālo pievienoto vērtību,» skaidro Bibika. Bet patlaban, ņemot vērā IT industrijas attīstību kopumā, Exigen Services sevi sajūt kā stabilu uzņēmumu, kuram norises un konkurence nozarē ir motīvs rosīties un neatslābt. l


66,7%

Apzinoties, ka uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus bieži izmanto ģimenes ar bērniem, pasažieru pārvadātājuzņēmums vtu valmiera bērnu drošībai taksometros piedāvā gan bērnu sēdeklīšus, gan paliktņus.

liDoSta rīga rūpējas ne tikai par klientiem, kas atrodas gaisā, bet arī par tiem, kas vēl ir uz zemes. Lidosta sniedz bezmaksas palīdzību pasažieriem ar kustību traucēju-miem, redzes vai citām problēmām, kas liedz patstāvīgi pārvietoties. Pakalpojums iepriekš jāpiesaka. Pie ieejas lid-ostā ierīkotas pogas ļaus izsaukt darbiniekus, kuri palīdzēs reģistrēties, iziet drošības kontroli un tikt līdz lidmašīnai.

inDriĶiS liepa, zvērināts advokāts, advokātu biroja

Borenius partneris

mežonīgais kapitālisms turpinās

eKSperta vieDoKliS

1% Nav atbildes

pērn63,5%


viDe

Komandējumu un papīra kalnu vietā — interneta risinājumi palīdz Baltas apdrošinātājiem kaut mazliet parūpēties arī par baltajiem lāčiem ziemeļpolā

zaļā drošība

Uzņēmumi, kuru darba dzīve galvenokārt norit pilsētas birojos, nereti rausta plecus — kāda gan mūsu uzņēmējdarbībai ietekme uz vidi? Tomēr, skatoties plašāk, vai ikviena rīcība un izvēle ietek

mē to, cik liels ir mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. Vairāki Latvijas uzņēmumi, galvenokārt tie, kas pieder lielām starptautiskām ķēdēm, ir sākuši mērīt savu ietekmi uz vidi un cenšas dzīvot zaļāk. Apdrošināšanas kompānija Balta vidi ir izvirzījusi par vienu no korporatīvās atbildības pīlāriem, un uzņēmuma rūpes par to atspoguļojas gan biznesā, gan biroja ikdienas dzīvē.

papīra patēriņu rēķina kokosBalta ietilpst Lielbritānijā bāzētajā starptautiskajā apdrošināšanas kompāniju RSA grupā, kurai meitasuzņēmumi ir 140 valstīs visā pasaulē un kas par savu prioritāti sociālajā atbildībā izvirzījusi trīs jomas: drošību, vidi un sociālo integrāciju. Balta no mātesuzņēmuma ir pārņēmusi šīs prioritātes, pielāgojot iecerētās aktivitātes vietējiem apstākļiem. Uzņēmumā ir izveidota korporatīvās atbildības

darba grupa, kura izskata dažādas iespējas, kā, izmantojot gan Baltas pakalpojumus, gan strādājot ar piegādātājiem un klientiem, samazināt uzņēmuma ietekmi uz vidi. «Nav tā, ka paķeram kaut ko no vides viedokļa, bet darām, lai vides aktivitātes būtu saistītas ar

biznesu un tām būtu arī finansiāla ietekme,» uzņēmuma zaļo filozofiju skaidro Baltas komunikācijas vadītāja Ilze Rassa.

Apdrošināšana pēc būtības ir papīrs. Klients saņem dokumentu mapīti, kurā ietilpst prāva kaudze ar papīriem

— apdrošināšanas polise un nosacījumi par atlīdzības atmaksu. Taču papīra kalni nozīmē nocirstus kokus, tāpēc Balta, piemērojoties 21.gadsimta elektroniskajām iespējām, ir radījusi klientu pašapkalpošanās interneta portālu, kur klienti var apskatīties savu apdrošināšanas vēsturi, pieteikt atlīdzības, samaksāt prēmijas, saņemt no apdrošinātāja turpmākos sūtījumus, kas tad vairs nekrājas papīra mapē, bet gan elektroniski. «Protams, tas prasa lielus resursus gan no darba, gan no IT sistēmas izstrādes viedokļa, bet tas palīdz kļūt draudzīgākiem gan pret klientiem, gan pret vidi,» uzskata Ilze Rassa.

Baltai ir 800 000 klientu datubāze, un viņi visi kopš februāra var izmantot šo portālu — klientam tikai pašam jāapliecina, ka viņš to vēlas, un tad uzņēmums viņa datus ievada sistēmā. Ņemot vērā, ka kompānijai daudz klientu ir reģionos un arī vecāka gadagājuma ļaudis, kas internetu izmanto mazāk, uzņēmums rēķinās, ka daļa klientu joprojām priekšroku dos mapītēm. Pirmajos četros mēnešos elektronisko iespēju pieteikušies izmantot 4% no Baltas klientiem, taču uzņēmums uzstādījis izaicinošu mērķi — šāgada laikā reģistrēt 20%, bet piecu gadu laikā jau pusi klientu.

Gadā no cirvja tiks paglābti 16 koki. «Tas ir daudz. Papīra patēriņš ir jāsamazina par 136 436 lapām»

— Dita Arāja

FO

TO

— E

mīL

S D

ES

JAT

ņIK

OV

S,

F6

4


Baltas komunikācijas vadītāja Ilze Rassa


viDeciti labipiemēri

Balta savu papīra patēriņu ir sākusi rēķināt kokos un aplēsusi, ka, vēršot plašumā klientu aktivitāti portālā, gadā no cirvja tiks paglābti 16 koki. «Tas ir daudz. Lai nosargātu 16 kokus, papīra patēriņš ir jāsamazina par 136 436 lapām. Ir citi biznesi, kur pat divus kokus paglābt būtu grūti,» saka Rassa. Balta iecerējusi ar citām aktivitātēm šogad nosargāt vēl sešus kokus — uzņēmums ir pārskatījis klientiem mapītēs izsniegto papīru apjomu un turpmāk samazinās arī to. Tāpat samazināts poligrāfijas materiālu, piemēram, produktu reklāmas bukletu apjoms, un tagad aģenti bukletus drukā tikai tad, ja klients to vēlas, jo visi apraksti par piedāvātajiem produktiem atrodami uzņēmuma mājaslapā internetā.

Lai īstenotu programmu 0 ietekmes uz kokiem, Baltas darbiniekiem papildus jau biznesā veiktajām papīra taupīšanas aktivitātēm ik gadu būtu jāiestāda 517 koki. Šo akciju gribējuši sākt jau šogad Lielajā talkā, taču aukstais laiks plānus daļēji izjaucis. Kolēģi Liepājā iestādījuši 100 priedītes, bet pārējie gaida nākamo pavasari.

Uzņēmumam arī esot plāns pakāpeniski nomainīt neefektīvos kopētājus un drukātājus, lai materiālus varētu drukāt un pavairot uz abām lapas pusēm. Savukārt izlietoto papīru Balta nodod otrreizējai pārstrādei Līgatnes papīrfabrikai, taču paši birojā otrreizējo papīru izmantot nevar — tas bojā printerus.

saMazina izMešusKaut arī apdrošināšanas lielajā ķēdē uzņēmumi darbojas līdzīgi, vides aktivitātes tomēr nākas piemērot atbilstoši katras valsts tirgus īpatnībām. Piemēram, Polijā apdrošināšanas bizness balstoties tikai uz pārdošanu pa telefonu vai internetā, bet Latvijā joprojām ar klientu klātienē strādā aģenti. Esot daļa klientu, kam ar komunikāciju virtuālajā pasaulē nepietiek un nepieciešams personiskais kontakts — lai aģents izskaidro visus dažkārt krietni sarežģītos apdrošināšanas aspektus. Baltai reģionos ir 51 filiāle, un kādreiz esot bijis ļoti populāri, ka filiāļu darbinieki regulāri brauc uz Rīgu uz sanāksmēm.

Tagad, domājot par CO2 izmešu samazināšanu, Balta ieviesusi vebinārus — sanāksmes internetā. «Tas nāk ar RSA grupas kultūru, jo mums grupā arī ir daudz vebināru, lai samazinātu lidojumus. Pēdējā gada laikā visos līmeņos komandējumu skaits ir

samazinājies, tā ietaupot gan laiku, gan resursus,» stāsta Ilze Rassa. Protams, bez cilvēciskā kontakta jau neiztikt, ja grib saglabāt komandas sajūtu, tāpēc ir lielāki pasākumi, kur uzņēmuma cilvēki tomēr pulcējas vienkopus, taču ikdienas jautājumus nokārto ar interneta starpniecību.

Daļu no «biznesa zaļuma» nosaka arī uzņēmējdarbības profils — ja ir filiāļu bizness, tad ir arī autoparks un jārēķinās, ka laukos aģentiem, dodoties pie klientiem, bieži vien nākas nobraukt vairākus desmitus kilometru. Tāpēc, izvērtējot finansiālo efektivitāti un ietekmi uz vidi, Balta pērn decembrī autoparkam uzstādījusi gāzes iekārtas, kas mazāk patērē degvielu un līdz ar to arī samazina CO2 izmešus, šāgada sākumā automašīnām uzstādītas GPS navigācijas iekārtas, tā samazinot nobraukto kilometru skaitu. Uzņēmums rēķinās, ka šādi 2013.gadā samazinās degvielas patēriņu par 5%.

Birojā veikti vēl dažādi zaļie pasākumi. Piemēram, parastās lampas tiek pakāpeniski nomainītas ar videi draudzīgajām LED spuldzēm, tā par 10% samazinot elektrības patēriņu uz izgaismoto kvadrātmetru. Arī

dzeramo ūdeni Baltai vairs nepiegādā no Cēsīm — uzņēmums uzstādījis ūdens filtru aparātus, un, veicot ķīmiskās analīzes, apstiprinājies, ka veselībai nav kaitīgs arī parastais krāna ūdens. Darbinieki vienojušies, ka dzers to. Uzņēmums regulāri piedalās arī Dienā bez auto, taču arī ikdienā vismaz 20—30 strādājošo no aptuveni 200 darbinieku lielā Baltas Rīgas biroja kolektīva uz darbu braucot ar velosipēdiem. Pagalmā izveidotas novietnes aptuveni 30 riteņiem, bet birojā — dušas.

pieradina kLientus doMāt zaļiApdrošināšanas bizness pēc būtības pārdod drošību, un, piemērojoties savam profilam, Balta arī biznesa piedāvājumos klientiem ir iekļāvusi ar vidi saistītus aspektus. Piemēram, lai samazinātu atkritumu kalnus un arī lai saglabātu sabojātās vērtības, Balta klientiem piedāvā ķīmisko tīrīšanu mantai, kas cietusi no uguns un ūdens. «Klients var izvēlēties — atlīdzību saņemt naudā vai veikt tīrīšanu, jo mums ir sadarbības partneris, kas to nodrošina, un māja pēc nelaimes paliek tāda, kā bijusi — bez dūmu smakas un

Jaunā cSDD ēka Talsos ir viena no videi draudzīgā-kajām un mūsdienīgākajām publiskajām celtnēm Latvijā. Apkurei tur izmanto zemes dzīļu resursus no ģeotermāliem urbumiem, savukārt saules enerģija kalpo gan ūdens uzsildīšanai, gan kā atbalsts apku-res sistēmai. Rezultātā — zems energopatēriņš un izmaksas ilgtermiņā.

vai pieKrītat apgalvojumam «eSmu gatavS maKSāt vairāK par eKoloģiSKi tīriem proDuKtiem»?

vai pieKrītat apgalvojumam «eS apzināti šĶiroju atKritumuS»?

TNS ATLAS, 2012.GADA PAVASARIS

33% Piekrītu

33% Piekrītu

41% Nepiekrītu

47% Nepiekrītu



2% Nav atbildes

1% Nav atbildes


Daļa uzņēmumu vides jautājumiem uzmanību pievērš aiz pārliecības, taču daļa ir tādi, kas to dara bez dziļākas izpratnes — tikai tāpēc, ka tas ir moderni. Piemēram, uzņēmums uzskata, ka ir pietiekami «zaļš», ja tam ir piešķirta atļauja veikt piesārņojošu darbību ar nosacījumu, ka iekārtas funkcionē atbilstoši vides aizsardzības regulējumam, bet vairāk tas neko praktiski nedara, lai uzlabotu apkārtējo vidi.

Indeksa pašos pirmsākumos pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas un apdrošināšanas kompānijas, uzskatīja, ka viņu darbā nav nekādas ietekmes uz vidi. Šāgada pozitīvā iezīme — šāda veida uzņēmumi ir sapratuši, ka viņu uzņēmējdarbība vidi ietekmē. Viņi ir iedziļinājušies šajos

jautājumos, lūguši ekspertu konsultācijas un cenšas ļoti nopietni pievērsties vides jautājumiem, jo uzskata, ka tas ir viens no konkurētspējas aspektiem. Tomēr vēl joprojām ir ļoti maz zaļo publisko iepirkumu, kuros integrēti vides nosacījumi. Tāpat vēl neliels skaits uzņēmumu nodarbojas ar piegāžu analīzi — kā sadarbības partneri ražo produktus, un kas ar tiem notiek pēc izlietošanas.

Nākamgad no uzņēmumiem gribētu sagaidīt labāku iekšējo komunikāciju un skaidrāku izpratni par vides jautājumiem. Papīra un izlietoto bateriju nodošana otrreizējai pārstrādei ir pats vienkāršākais veids, kā mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Tomēr patlaban trūkst radošuma, tāpēc uzņēmumiem jāstāsta par saviem veiksmīgajiem un inovatīvajiem piemēriem, jo tas rosina aizdomāties arī pārējos. Protams, ir jautājums, vai uzņēmums ir gatavs investēt vides uzlabošanā, jo šie ieguldījumi neatmaksāsies uzreiz, taču tas ir jautājums par gribu. Galvenais — neskatīt sevi atrauti no globālajām norisēm. Ja ir ausis, acis un veselais saprāts, tad cilvēks spēj sevi sasaistīt ar uzņēmumu un saskatīt tā ietekmi uz vidi visplašākajā izpratnē. l

sodrējiem,» stāsta Ilze Rassa. Pērn šo pakalpojumu izvēlējusies trešdaļa klientu, kuru mantu vēl bijis iepējams glābt iztīrot.

Savukārt, ja apdrošināta krava un notiek satiksmes negadījums, tad kompānija nodrošina arī kravas drupu savākšanu. Tas gan neattiecas, piemēram, uz bīstamo atkritumu savākšanu, kam nepieciešamas īpašas tehnoloģijas, bet gan uz parastām kravām, piemēram, gaļas vai dzērienu, kas pēdējā laikā itin bieži apgāžas uz Latvijas ceļiem.

Lai samazinātu CO2 izmešus un arī klienta laika un naudas tēriņus, Balta kā pirmā kompānija Latvijā ieviesusi atlīdzību pieteikšanu telefoniski vai internetā. Tāpat satiksmes negadījumā cietušo transportlīdzekli vairs nevajag vest atrādīt apdrošinātāju tehniskajam darbiniekam, bet klients pa taisno var doties uz servisu, kur notiek pārbaude. Pēc uzņēmuma aprēķiniem, tā gadā ietaupīti 330 000 kilometru. Savukārt, reaģējot uz globālo sasilšanu un tās izraisītajām dabas stihijām, kam pamatā ir cilvēka radītā kaitīgā ietekme uz dabu un ko pēdējos gados izjūtam arī Latvijā, kompānija piedāvā apdrošināt elektroierīces pret zibens spērieniem. Gada laikā šajā segmentā Balta izmaksājusi vairāk nekā 10 000 latu.

Protams, zaļi dzīvot ir dārgāk nekā tad, ja nedomājam par ietekmi uz vidi. Ilze Rassa atzīst — klientiem, izvēloties apdrošināšanas kompāniju, pagaidām pirmajā vietā vēl nepavisam nav kritērijs, cik atbildīga ir uzņēmuma vides politika. «Vairāk noteikti ir finansiālais un ērtību rakurss. Ja mēs paskatītos kopumā, vai patērētāji, piemēram, izvēlas ekoloģisko bieti, kas dārgāka, vai parasto, tad arī redzētu, ka vairākumā gadījumu atbalsts tomēr tiek lētākajai.» Taču tas jau nav šķērslis, lai uzņēmums soli pa solim klientus nepieradinātu domāt zaļi.

Arī pašus darbiniekus mātesuzņēmums rosina aizdomāties par kompānijas ietekmi uz vidi, jo ik gadu visi ķēdes uzņēmumos strādājošie ir aicināti iesniegt savus priekšlikumus vides projektiem. Konkursa uzvarētāji vienugad braukuši uz ziemeļpolu skatīt, kā klimata pārmaiņas ietekmē balto lāču dzīvi, bet citugad — uz Brazīlijas lietus mežiem. Latvijas pārstāvji gan pagaidām palikuši bez balvām, taču, kas zina, kā būs citugad, jo Baltas darbinieki zaļajam izaicinājumam jau atdevuši mazo pirkstiņu. l


64,8%

Seb banKā pērn bija Zaļais gads — īstenoti dažādi pasākumi, lai mazinātu uzņēmuma ietekmi uz vidi. Piemēram, pie printeriem pielīmētas uzlīmes «Kociņš Tevi vēro, drukā atbildīgi!», bet izvēlēties kāpnes, nevis liftus, mudināja pamācība «Kāpnes nekad nav jāgaida».

Lai ekoloģiskās pēdas nospiedums saruktu, cementa ra-žošanas uzņēmums cemex samazinājis ražošanā patē-rēto enerģiju un ūdeni uz produkcijas vienību. Tāpat fosilo kurināmo aizvieto ar alternatīvajiem kurināmajiem, kas ražoti no atkritumiem, bet dažus izejmateriālus aizvieto ar citās rūpniecības nozarēs radītajiem atkritumiem, piemē-ram, granulētajiem domnu sārņiem un filtru putekļiem.

laura berga, Latvijas Zaļā punkta vides

pārvaldības vadītāja

zaļš — mode vai pārliecība

eKSperta vieDoKliS

pērn62,5%


nozaruattīStība

Vairāk konkurenti, nevis sabiedrotie — tā ne tikai biznesā, bet arī darbojoties nozares attīstībā, jūtas Latvijas uzņēmumi. Rezultātā tie apvienojas galvenokārt tikai kampaņveidīgi, lai reaģētu uz

kādām nozīmīgām izmaiņām likumos, bet mazāk rūpējas par biznesa vides sakārtošanu ikdienā. Kaut arī tieši skaidri biznesa ētikas principi ļautu izvairīties no strīdus situācijām un palīdzētu uzņēmumiem ieguldīt sabiedrības attīstībā, saka ilgtspējas attīstības indeksa tirgus attiecību sadaļas eksperte Elīna Dobulāne, kas ikdienā ir aģentūras McCann Consulting klientu servisa direktore.

Pēc ilgtspējas indeksa statistikas datiem, lielākā daļa jeb 87% uzņēmumu veic

ieguldījumus savas nozares attīstībā. Tomēr Elīna Dobulāne saka: šie dati jāvērtē kritiski, jo uzņēmumu izpratne par savu ieguldījumu nozares attīstībā un formas, kā viņi to dara, ir dažādas. Piemēram, 45% uzņēmumu atzīst, ka veic ieguldījumus nozares zinātniskajā attīstībā, tomēr katrs ar šiem ieguldījumiem saprot ko savu. Kāds

par investīciju zinātnē uzskata interviju sniegšanu studentiem viņu mācību darbu izstrādes laikā, bet citi patiešām veic nopietnus pētījumus. Pamatā, protams, ir izpratne par to, kādi ilgtermiņa ieguldījumi ir jāveic nozares attīstībā. Taču šo izpratni varētu panākt vai vismaz veicināt, ja uzņēmumi savstarpēji sadarbotos.

reaģē uz LikuMu grozījuMieMDobulāne uzskata — ļoti labs piemērs savstarpējas sadarbības trūkumam ir telekomunikāciju nozare, gan skatoties televīzijas pakalpojumu sniedzēju, gan mobilo sakaru nodrošinātāju jomā, jo tur konkurentu kari ir bijuši ļoti spilgti. «Protams, tirgus ekonomikas pamati noteic, ka konkurence veicina pakalpojumu kvalitāti, bet Latvijas ekonomika ir pietiekami šaura un maza. Ja gribam skatīties tālāk un plašākā mērogā ieiet

Savstarpējos cīkstiņos Latvijas uzņēmumi palaiž garām iespējas, ko dod nozares pārstāvju vienošanās par kopējiem mērķiem

koplabums noslīkst konkurencē

Telekomunikāciju nozarē konkurentu kari ir bijuši ļoti spilgti

— Dita Arāja

Zīm

ēJU

mS

— E

RN

ES

TS


tirgū, tad sadarbība ir atslēgas vārds,» saka Dobulāne.

Patlaban viņas novērojumi, analizējot ilgtspējas indeksa anketas, liecina — uzņēmumi ir pietiekami noslēgti un neizmanto savu potenciālu, lai radītu kopējas vērtības, kas būtu vērstas uz nozares attīstību vai inovāciju radīšanu. Uzņēmumi pārsvarā sāk sadarboties tikai tajā brīdī, ja kādi ārēji faktori, piemēram, likumu izmaiņas, ietekmē viņu biznesu. Tad viņi ir spiesti apvienoties, lai kopīgi veidotu dialogu ar valsti un norādītu uz konkrētiem riskiem un ietekmēm nozarē, un skaidrotu savu argumentāciju, kā un kāpēc konkrēto jautājumu risināt.

Ilgtspējas indekss arī parāda, ka uzņēmumi reti definē savu pozīciju pret izmaiņām tiesību aktos, kuru izstrādē viņi paši ir ieinteresēti. Lielākoties viņi uzskata, ka pietiek ar viedokļa paušanu medijos.

KāDS ir bijiS uzņēmuma iegulDījumS nozareS attīStībā?

Stipendijas studentiem ar nozari saistītās studiju programmās

Tirgus un līdzīgi pētījumi, kas padarīti publiski

Nozares produktu attīstībai noderīgi pētījumi

Atbalsts zinātniskai darbībai, izpētei

Diskusiju, konferenču organizēšana par nozares attīstību

citsvariants

RESPONDENTI — VISI 2013.GADA ILGTSPēJAS INDEKSA DALīBNIEKI , KURI PILNīBĀ AIZPILDīJA ANKETU

41%

45%

52%

32%

43%

29%


Taču indeksa eksperti aicina uzņēmumus pirmām kārtām definēt iekšēji, kuru tiesību aktu izstrādē viņi ir ieinteresēti un kāda ir viņu pozīcija, un šo informāciju ievietot arī uzņēmuma interneta mājaslapā. Kā pozitīvo piemēru viņa min Aldari, kura mājaslapā minēts, kādās pārmaiņās uzņēmums ir ieinteresēts. Tas esot progress salīdzinājumā ar pērno gadu — Aldaris ir izpildījis indeksā sniegtās ekspertu rekomendācijas.

Pozitīvā prakse būtu, ja uzņēmumi skatītos ilgtermiņā, nevis rosītos kampaņveidīgi. Taču te ir jautājums, cik aktīvas un spēcīgas ir nozares asociācijas. Lielākoties gan tās vērstas uz lobēšanu, taču Dobulāne kā piemēru, no kura aizgūt labo praksi, min Latvijas Komercbanku asociāciju. Tā ne tikai aktīvi reaģē uz likumdošanas procesu, bet arī strādā, lai nozare attīstītos, iegulda zināšanās, pasniedz nozares balvu. Piemēram, Komercbanku asociācija ir sākusi finanšu pratības projektu, kura laikā asociācija sadarbojas ar Latvijas izglītības iestādēm, palīdzot tām veikt mācību programmu un satura izvērtējumu, lai piedāvātu satura papildinājumus par finanšu izglītību.

aizMirsts sabiedriskais LabuMsIlgtermiņa ieguldījumi nozarē augļus nestu arī tad, ja uzņēmumi atbildīgi ieguldītu augstskolu zināšanu attīstībā. Spriežot pēc anketām, augstskolas diezgan proaktīvi dodas pie biznesa pārstāvjiem, tos aicinot uz sadarbību un rosinot dažādus nozaru pētījumus. Tomēr liela daļa uzņēmumu šajā sadarbībā aprobežojas ar stipendiju un balvu piešķiršanu, bet viņus neinteresē kvalitatīvi pētījumi, ko augstskolas tiem var piedāvāt un kas pašiem uzņēmumiem, visticamāk, palīdzētu attīstīt biznesu. Ja arī tiek veikti pētījumi, tā biežāk ir tirgus izpēte — patērētāju paradumu analīze, sabiedriskās domas aptaujas, kam ir īstermiņa raksturs, nevis ieguldījums nozares ilgtermiņa attīstībā. «Mēs visi esam audzināti, lai savstarpēji sacenstos, nevis kopīgi veidotu un uzlabotu vidi, kurā dzīvojam. Atceros no savas augstskolas

nozaruattīStība

Kā uzņēmumiieteKmē SabieDrību?

FO

TO

— E

mīL

S D

ES

JAT

ņIK

OV

S,

F6

4

Aģentūras McCann Consulting klientu servisa direktore Elīna Dobulāne

Darbavieturadīšana

Nodokļumaksāšana

Ekonomiskās izaugsmesveicināšana

Mācības saviem darbiniekiem

Finansiāla atbalsta sniegšana vietējiem iedzīvotājiem

Inovatīvu produktu unpakalpojumu attīstība

Atdeves sniegšana investoriem

Korupcija

Darbinieku skaita samazināšana

Videspiesārņošana

Slikti darba apstākļi,darba standartu neievērošana

Slikta produktu vai pakalpojumu kvalitāte

Pārmērīga ietekme uz valsts politiku

Pārlieku lielapatēriņa veicināšana

62%

45%

33%

31%

24%

18%

7%

52%

48%

37%

37%

25%

23%

11%

JŪSUPRĀT, KURAS NO ŠĪM IR GALVENĀS POZITĪVĀS SEKAS, KO UZŅĒMUMI ATSTĀJ UZ LATVIJAS SABIEDRĪBU?

JŪSUPRĀT, KURAS NO ŠĪM IR GALVENĀS NEGATĪVĀS SEKAS, KO UZŅĒMUMI ATSTĀJ UZ LATVIJAS SABIEDRĪBU?

CIK CILVĒKU UZSKATA, KA KOPUMĀ UZŅĒMUMU IETEKME UZ SABIEDRĪBU IR POZITĪVA?

CIK CILVĒKU UZSKATA, KA DAŽĀDU NOZARU UZŅĒMUMI CENŠAS BŪT SOCIĀLI ATBILDĪGI? (VIDĒJI ES)

BRAZĪLIJA INDIJA IGAUNIJA LATVIJA ASV ĶĪNA TURCIJA VIDĒJI ES LIETUVA

79% 73% 70%60% 60% 59% 56% 52% 52% Pārtikas ražošana un

lauksaimniecībaTirdzniecība un

lielveikaliIT un

telekomunikācijasApģērbu un

apavu ražotāji

Farmācijaskompānijas

Būvniecība Ķīmijas prečuražotāji

Finanšu un banku sektors

70% 67% 62% 51%

50% 49% 40% 34%


— tur tikai pamazām iedibinājās kultūra, ka studenti cits citam palīdz, kopīgi strādā pēc lekcijām, dalās zināšanās,» konkurences dominēšanu pār savstarpējo sadarbību skaidro Dobulāne.

Sacensība, kas darbojas pret kopējo sabiedrisko labumu, viņasprāt, novērojama arī publiskajos iepirkumos. Ja kāds uzņēmums nav ieguvis kāda objekta, piemēram, bērnudārza būvniecības vai renovācijas pasūtījumu, tas izmanto savas likumīgās iespējas un iesniedz sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. «Domājot no uzņēmuma viedokļa, iespējams, tas neatstāj nekādu ietekmi — viņš būs iztraucējis vienu iepirkumu, bet tas viņa dzīvi nemainīs. Taču, paskatoties plašāk, bērnudārzs, visticamāk, paliks neuzcelts,» saka Dobulāne.

Virkne jautājumu rodas par biznesa un tiesiskuma interešu sadursmi ar sabiedrisko labumu. Vai iepirkuma leģitimitātes aspekts būtu jāupurē sabiedriskā labuma dēļ? «Ja vidē, kurā uzņēmumi paši strādā, būtu

izstrādāti augsti ētikas standarti un nozare par tiem būtu vienojusies, tad šādu diskusiju būtu arvien mazāk,» atbild Dobulāne. Viņasprāt, protestēšana pret iespējami negodīgiem iepirkumiem ir cīņa ar sekām: «Ja gribam attīstīt pakalpojumus, būt inovatīvi un radīt jaunas, eksportspējīgas lietas, tad nozares sadarbībā viena no svarīgām formām ir pašregulācija, kad uzņēmumi vienojas par kvalitātes standartiem un veido biznesa vidi, kurā paši strādā. Jo vairāk veidosim vidi, jo mazāk būs aizdomu par katru soli vai iepirkumu, kurā piedalāmies.»

Ilgtspējas indeksa eksperti ieteikuši uzņēmumiem definēt savus principus attiecībās ar valsts institūcijām. «Piemēram, nekad nedosim kukuļus. Tad ikviens darbinieks, nonākot konkrētā situācijā, zinās, kāda ir uzņēmuma politika un kā rīkoties,» saka Dobulāne. Viņa gan atzīst, ka indekss, kurā piedalās tikai daļa uzņēmumu, nedod vispārēju priekšstatu par kopējo vidi Latvijā, jo ir uzņēmumi, kas biznesa ētikas regulēšanā jau

daudz paveikuši, un tas parasti noticis nozarēs, kur ir spēcīgas nozares organizācijas.

Vēl viens no jautājumiem, par ko uzņēmumiem būtu jāpadomā, — kāda ir to ietekme uz sabiedrību kopumā, un jāmēģina rosināt par to publiskas diskusijas. Dobulāne uzskata, ka, piemēram, mobilo telefonu ražotāju atbildība būtu sabiedrībai skaidrot, ka pie auto stūres nedrīkst sarunāties pa telefonu, lasīt īsziņas vai sērfot internetā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, viņasprāt, daļa uzņēmumu ir vairāk sākuši domāt par šo jautājumu un mēģinājuši analizēt savu ietekmi un definēt pozīciju. Taču tajā pašā laikā nav pārliecinošu datu, vai patērētājiem vispār ir svarīgi uzņēmumu atbildības aspekti un vai tas ietekmē viņu rīcību, izvēloties konkrēto uzņēmumu sniegtos pakalpojumus vai produktus. Dobulānei ir doma izpētīt šo patērētāju motivācijas aspektu, un, iespējams, jau nākamais ilgtspējas indekss rādīs uzņēmumu attieksmes maiņu pret savu darba vidi un sabiedrību. l

Dow joneS SuStainability inDexeS ir ilgtspējas mērījumu globālais veterāns, kura datus investori visā pasulē ņem vērā, ceļot īkšķi uz augšu vai liecot uz leju, kad jāpieņem lēmumi par ieguldījumiem. Šie Dow Jones ilgt-spējas mērījumi sākti 1999.gadā, un tajos integrēts vērtējums par uzņēmumu pārvaldību, risku me-nedžmentu, ietekmi uz klimatu, darbaspēka izmantošanas un piegādes ķēdes standartiem. Līdztekus pasaules indeksam tiek veidoti arī reģionu indeksi.

ilgtSpējaS jēDzienS pirmo reizi tika definēts 1987.gadā ANO izveidotajā Pasaules Vides un attīstības komisijā, kuru mēdz dēvēt par Bruntlanes komisiju — tās vadītājas, bijušās Norvēģijas premjerministres Grū hārlemas Bruntlanes vārdā. Ilgtspēja apvie-no vides un attīstības jēdzienus, uzsverot to saistību — cilvēku darbība ietekmē vidi, tāpēc jāprot saimniekot tālredzīgi, lai vide spē-tu nodrošināt cilvēku vajadzības vēl paaudzēm ilgi.

3bl jeb triple bottom lineir organizāciju darbības vērtēšanas metode, kas pirmo reizi formulēta 1981.gadā, bet kopš 2007.gada to pielieto ANO. Šī pieeja integrē ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos faktorus, kā organizāciju darbības mērķi izvirzot ne tikai finansiālus ieguvumus, bet arī atbildīgu attieksmi pret sabiedrību un vidi.

Korporatīvā Sociālā atbilDība ir biznesa pašregulācijas mehā-nisms, kas paredz uzņēmumu ētisku darbību, nodrošinot labumus ne tikai īpašniekiem, bet plašākam iesaistīto lokam — darbiniekiem, patērētājiem, partneriem, apkārtējai videi un sabiedrībai. Korporatīvā sociālā atbildība definēta jau 60.gados, taču diskusiju un attīstī-bas process joprojām turpinās, tajā skaitā Eiropas Komisija 2011.gadā ir pieņēmusi korporatīvās sociālās atbildības stratēģiju, kas izvirza konkrētus mērķus ES dalībvalstīm.

SKaiDrojošā vārDnīca


Nodokļumaksāšana






Korupcija







62%

45%

33%

31%

24%

18%

7%

52%

48%

37%

37%

25%

23%

11%








lielveikaliIT un


apavu ražotāji




70% 67% 62% 51%

50% 49% 40% 34%


Nodokļumaksāšana






Korupcija







62%

45%

33%

31%

24%

18%

7%

52%

48%

37%

37%

25%

23%

11%








lielveikaliIT un


apavu ražotāji




70% 67% 62% 51%

50% 49% 40% 34%

DATI : EuRoBARoMEtER , 2013

Business

Ilgtspējas indekss 2013