- informācija par precēm un … · Web viewPēdējos gados būtiskākās investīcijas ieguldītas Zemītes pamatskolā (kopējās izmaksas ap 211 000 Ls), kas ir Kandavas novada

Kandavas novada

Attīstības programma

2004.

Apstiprināta Kandavas novada domes sēdē 29.04.2004. ar lēmumu § 2 “Par Kandavas novada Attīstības programmas apstiprināšanu”

Kandavas novada Attīstības programma

Saturs

Ievads..................................................................31. Teritorijas īss raksturojums.............................42. Sektoru analīze................................................8

2.1. Pašvaldība...............................................92.2. Iedzīvotāji.............................................192.3. Izglītība un sports.................................222.4. Kultūra..................................................362.5. Infrastruktūra........................................392.6. Sociālā palīdzība un veselība................422.7. Vide......................................................462.8. Uzņēmējdarbība un tūrisms..................502.9. Drošība.................................................532.10. Sabiedriskais sektors............................54

3. SVID analīze.................................................554. Vīzija.............................................................575. Attīstības prioritātes.......................................586. Attīstības mērķi.............................................597. Stratēģiskais darbības plāns 2004.-2008.

gadam.........................................................628. Ieteikumi teritorijplānojumam.......................659. Informācijas avoti..........................................66

© Kandavas novada dome 2


Ievads

Foto – Kandavas pilsēta

Kandavas novada dome 2003. gada 30. oktobrī pieņēma lēmumu par novada teritoriālplānojuma izstrādāšanas uzsākšanu ar mērķi sekmēt ilgspējīgu un konkurētspējīgu Kandavas novada attīstību.

2004. gada 26. februāra Kandavas novada domes sēdē Kandavas novada attīstības programma tika izskatīta 1. lasījumā. 2004. gada 29. aprīlī Kandavas novada attīstības programma tika apstiprināta domes sēdē.

Kandavas novada attīstības programma 2004.-2010.gadam ir vietējās pašvaldības attīstības plānošanas dokuments, kurā aplūkota esošā situācija 10 nozaru griezumā: Pašvaldība, Iedzīvotāji, Izglītība un sports, Kultūra, Infrastruktūra, Sociālā palīdzība un veselība, Vide, Uzņēmējdarbība un tūrisms, Drošība, Sabiedriskais sektors. Tālāk tiek izvērtētas Kandavas novada stiprās un vājās puses, iespējas un draudi (SVID analīze), vīzija, teritorijas attīstības prioritātes un tās attīstības mērķi, uzdevumi šo mērķu sasniegšanai, stratēģiskais darbības plāns 2004.-2008. gadam un ieteikumi teritorijas plānojumam.

Kandavas novada attīstības programmas izstrādei tika iesaistīti pārstāvji no dažādām iestādēm, struktūrvienībām – vietējās Kandavas novada pašvaldības, valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas, uzņēmēji. Kopumā šī dokumenta sagatavošanā piedalījās vairāk kā 20 cilvēku. Kandavas novada dome izsaka pateicību visiem, kas piedalījās šī dokumenta tapšanā.

Kandavas novada attīstības programma 2004.- 2010.gadam ir vidēja termiņa (7 gadiem) dokuments. To ieteicams aktualizēt saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un vietējo pašvaldību vēlēšanām.



1. Teritorijas īss raksturojums

Kandavas novada teritorija izveidojusies 1996. gadā, apvienojoties Kandavas pilsētai ar Kandavas un Cēres pagastiem. 1997. gadā esošā teritorija apvienojās ar Matkules un Zemītes pagastiem.

1.1. Ģeogrāfiskais stāvoklis

Kandavas novads atrodas Austrumkursas augstienes fizģeogrāfiskajā apgabalā. Augstienes pamatā ir asimetrisks pamatiežu pacēlums, ko veido dažāda vecuma augšdevona un jaunākie paleozoja un mezozoja nogulumieži – dolomītmerģeļi, dolomīti, smilšakmeņi, aleirolīti un māli.

Vissenākie pamatieži atsedzas Abavas senlejā, Imulas un Amules lejtecē. Pamatiežus sedz kvartāra, galvenokārt ledāja un tā kušanas ūdeņu nogulumi, vietām māli un alerīti. To biezums vidēji 20 m.

Teritorijas pamatā aizņem dažādas ģenēzes lēzeni, viļņoti līdzenumi, kuros paceļas arī atsevišķi morēnu pauguri, kēmi, osi, drumlini, gar Amulas un Imulas upi sastopami limnoglaciālie līdzenumi

Klimats mēreni vēss un mitrs. Vidējā temperatūra janvārī ir – 3,7 C0, jūlijā + 17,3 C0. Temperatūras summa aktīvajā veģetācijas periodā sastāda 1800-1900 C0.

Kandavas novadā ir labi izveidots hidrogrāfiskais tīkls. Areālos, kur virszemes notece apgrūtināta, atrodas nelieli purvu masīvi. Tīrumos pamatā sastopamas velēnu vāji un vāji podzolētās augsnes, nelielās platībās sastopamas arī velēnu karbonātu augsnes.

Kandavas novads atrodas Kurzemes austrumu daļā, robežojoties ar Zentenes, Pūres, Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes un Vānes pagastiem Tukuma rajonā, Kabiles pagastu Kuldīgas rajonā, Virbu, Strazdes, Balgales pagastiem un Sabiles novadu Talsu rajonā.

Ap 35% no kopējās platības aizņem meži.

Kandavas novadā ir 7 smilts un smilts-grants atradnes. Lielākā no šīm atradnēm ir smilts-grants atradne „Cēre” ar kopējo platību 93,3 ha un novērtētiem krājumiem ap 12 400 tūkst m3 grants. Šo granti var izmantot betona ražošanā, ceļu būvē un remontā.

Kandavas novadā ir 3 Eiropas nozīmes kultūras pieminekļi. Kandavas novadā ir vairākas valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas parks, dabas liegums un vairāki aizsargājami dabas pieminekļi, tai skaitā 33 valsts nozīmes īpaši aizsargājamie koki. Kandavas novadā ir arī 4 vietējās nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Kandavas novada ģeopolitiskais stāvoklis, bagātais dabas un kultūras mantojums noteicis šīs teritorijas daļēju atrašanos īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā „Abavas ieleja” (izveidota ar MK rīkojumu Nr. 251, 02.07.1996), kas pazīstama kā „Kurzemes Šveice”. Tas ir radījis gan attīstības priekšrocības, gan ierobežojumiem. Abavas ieleja aptver Kandavas vēsturisko daļu un daļu no Matkules un Kandavas pagastiem. Abavas ielejā ietilpst kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma kopums, kas veidojies kopš otrā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras un ir iekļauts Pasaulē 100 apdraudētāko vietu vidū. Tās izveidošanas mērķis ir novērst kultūrvēsturiskās vides un dabas degradāciju, kā arī saglabātu nākamajām paaudzēm kultūras un dabas mantojumu,



veicinātu teritorijas ilgspējīgu attīstību, izglītības un tūrisma attīstību un zinātniskās pētniecības darbu.

Kandavas novads ietilpst arī dabas parka „Abavas Senleja” teritorijā. Dabas parka teritorija aptver gan esošo „Abavas Ieleja” teritoriju, ietverot visu Kandavas pilsētu un papildus esošajam platības no Kandavas un Matkules pagastiem.

1.2. Vēstures raksturojums

Kandavas vārds (Candowe) pirmo reizi rakstiski minēts 1230. gadā līgumā starp Austrumkursas deviņu kungu novadiem un Rīgas Māras baznīcas doma kapitulu, Zobenbrāļu ordeni, Rīgas rāti un krustnešiem. 1231. gada 17. janvārī līgumā minēta Kandavas kuršu pils, 1245. gada kuršu padošanās līgumā vāciešiem minēta Vanemas (Vanēnijas) valsts, kurā ietilpa Kandava, un tās vietā tiek lietots nosaukums – Miera Kursa (Vredecuronia).

1817. gadā, pēc dzimtbūšanas atcelšanas un zemnieku brīvlaišanas, izveidojās pagasti kā zemnieku pašpārvaldes vienībām. 1819. gadā pilskungu iecirkņi tika pārdēvēti par apriņķiem, pagastu zemes atdalīja no muižas zemēm. Pēc 1866. gada pagastu centri veidojās atsevišķi – ar pagastnamiem, skolām un nabagmājām.

Sākotnēji pastāvēja vairāki mazi pagasti, taču laika gaitā apriņķi un pagasti vairākkārt dalīti un pārdalīti.

1920. gadā, kad arī muižas zemes tika iekļautas valsts zemes fondā, izveidojās šāda situācija:

- Tukuma apriņķī ietilpa Zemītes pagasts ar Zemītes un Kukšu muižām un Grenču pagasts (likvidēts 1965. gadā un daļā pievienota Zemītes pagastam),

- Talsu apriņķī ietilpa Matkules pagasts ar Matkules, Pedvāles, Kalnmuižas un Jaunsabiles teritorijām; Cēres pagasts ar Cēres, Oksles, Vecciema, Putnenes un Korģelciema teritorijām; Kandavas pagasts ar Kandavmuižas, Daigones, Aizdzires, Rūmenes, Mācītājmuižas un pilsētas teritorijām.

1938. gadā Matkules pagasts tiek iekļauts Tukuma apriņķī.

Aptuveni šādās robežās pagasti palika arī pēc II. Pasaules kara, kad tie tika pārdēvēti par ciemiem un tika uzsākta vienlaidus kolektivizācija.

1950. gadā izveidoja Kandavas rajonu, sastāvošu no Aizdzires, Aizupes, Bālgales, Cēres, Dzirciema, Jaunpagasta, Līgas, Matkules, Pūres, Strazdes, Vānes, Virbu, Zantes, Zemītes un Zentenes ciemiem, Kandavas un Sabiles pilsētām.

1960. gadā likvidē Kandavas rajonu un lielākā daļa ciemu tiek pievienota Tukuma rajonam.

1990. gadā Tukuma rajonu veido 2 pilsētas un 21 pagasts, tai skaitā Kandavas pilsēta, Cēres, Matkules, Kandavas un Zemītes pagasti.

1996. gadā izveidojās Kandavas pilsēta ar lauku teritoriju, apvienojoties Kandavas pilsētai ar Kandavas un Cēres pagastiem.

1997. gadā Kandavas pilsēta ar lauku teritoriju apvienojās ar Matkules un Zemītes pagastiem, veidojot tagadējo Kandavas novada teritoriju.



1.3. Demogrāfiskās situācijas raksturojums

Kandavas novadā dzīvo 8984 iedzīvotāju (Kandavas novada Sociālās Palīdzības centra dati uz 01.01.2004.), tai skaitā aptuveni puse iedzīvotāju ir apmetušies uz dzīvi Kandavas pilsētā. No kopējā iedzīvotāju skaita 51% ir darba spējīgi, 25% vecumā līdz 18 gadiem un 21% pensijas vecuma cilvēku.

2003. gadā Kandavas novadā dzīvo 303 invalīdi.

4,52% no darba spējīgo skaita ir bezdarbnieki. No ilgstošiem bezdarbniekiem 2003. gadā strādāt sākuši 50 cilvēki.

Pavisam Kandavas novadā ir 3266 mājsaimniecības jeb ģimenes.

1.4. Izglītības raksturojums

Kandavas novadā ir daudz un dažādas izglītības mācību iestādes, kas sniedz dažādas izglītības veidus:

Izglītības veids Kandavas pilsēta

Kandavas pagasts

Cēres pagasts

Matkules pagasts

Zemītes pagasts

Pirmsskolas izglītība 2 1 1 1Vispārējā pamatizglītība 2 1 1 1Vidējā izglītība 2Profesionālā un profesionālās ievirzes izglītība

6

Speciālā izglītība 1Interešu izglītība 8 1 1 1

1.1. tab. Izglītības iestāžu skaits pa izglītības veidiem

Tabulā 1.1. ir vērsta uzmanība uz izglītības veidiem, uzskaitot to iestāžu skaitu, kas sniedz šādu izglītību. Tas nozīmē, ka viena mācību iestāde var sniegt vairākus izglītības veidus.

Vērtējot situāciju Kandavas novadā, tad pamatskolas izglītība ir nodrošināta turpat administratīvajās teritorijās, bet vidusskolas vai profesionālo izglītību Kandavas pilsētā.

Pieaugušo tālākizglītība tiek nodrošināta Kandavas pilsētā – Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumā un K.Mīlenbaha vidusskolā. Apmācības norit dažādu kursu veidā – lauksaimniecības kursi, datoru apmācības kursi, autovadītāju apmācības kursi.

Dažādus izglītojošus seminārus organizē Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes darbinieki, Valsts Ieņēmuma dienesta darbinieki, Kandavas novada zemnieku atbalsta fonda „Novadnieki” darbinieki. Pārsvarā semināri tiek organizēti Kandavas novada zemniekiem.



1.5. Sociālās aprūpes un veselības raksturojums

Kandavas novada dome ir iesaistījusies Finanšu Ministrijas un Labklājības Ministrijas pilotprojektā par sociālās aprūpes uzlabošanu, kā rezultātā 2000. gadā tikai izveidots Kandavas novada Sociālās palīdzības centrs.

Sociālās aprūpes funkcijas tiek realizētas pēc četrām programmām – informācijas un pabalstu programma, mājas un institūciju aprūpes programma, rehabilitācijas programma un ģimenes aprūpes programma. Ir izveidots dienas centrs, kas veic sociāli profesionālo darbu personām ar kustību traucējumiem.

Veselības aprūpi Kandavas novadā nodrošina pašvaldības uzņēmums „Kandavas slimnīca un poliklīnika”. Savus palapojumus sniedz 5 ģimenes ārsti, 1 doktorāts Matkules pagastā, 3 feldšeru – vecmāšu punkti.

1.6. Infrastruktūras raksturojums

Kopējā novada teritorija ir 387 km2, tā administratīvais centrs – Kandavas pilsēta – atrodas 97 km no Rīgas un 100 km no Ventspils.

Teritoriju šķērso dzelzceļš Rīga-Ventspils un valsts nozīmes autoceļi Rīga-Ventspils un Rīga-Kuldīga. Kandavas novadā ir izvērsts plašs ceļu tīkls, lai gan ceļu kvalitāte neatbilst mūsdienu prasībām.

Kandavas pilsētā, pāri Abavas upei, atrodas 1873. gadā celts akmens tilts, kuram nesen veikta pilna rekonstrukcija.

Abavas upe ar pietekām Vēdzeli, Bebrupi, Imulu un Amulu ģeogrāfiski vieno Kandavas novadā esošos pagastus un pilsētu.

1.7. Uzņēmējdarbības un tūrisma raksturojums

Galvenie nodarbošanās veidi – lauksaimniecība, mežizstrāde, kokapstrāde, preču tirdzniecība un tūrisms. Pamatā iedzīvotāji ir nodarbināti (pašnodarbināti) zemnieku saimniecībās, dažādos uzņēmumos Kandavas pilsētā un ārpus tās.

Kandavas novads ir iecienīta vieta atpūtai dabā. Iecienītākās atpūtas vietas tūrismam Kandavas novadā ir:

- Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs ar Kandavas novada muzeju, Bruņinieku un Kuršu pilskalniem un Pulvertorni;

- Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma sporta komplekss;

- Buses pilskalns Matkules pagastā;

- slēpotāju trase ar pacēlāju Zviedru cepure Matkules pagastā.



2. Sektoru analīze

Kandavas novada attīstības perspektīvas tiek aplūkota no dažādu sektoru analīzes:

- Pašvaldība

- Iedzīvotāji

- Izglītība un sports

- Kultūra

- Infrastruktūra

- Sociālā palīdzība un veselība

- Vide

- Uzņēmējdarbība un tūrisms

- Drošība

- Sabiedriskais sektors

Sektoru pašreizējās situācijas atspoguļošana notiks divu administratīvo teritoriju iedalījumu veidā:

- sektoru analīze par Kandavas novadu kopumā;

- sektoru analīze par katras administratīvās teritorijas vienību atsevišķi.

Pamatā informācija ir apkopota par Kandavas novadu kopumā. Pašreizējo situāciju sektoru analīzē par katras administratīvās teritorijas vienību atsevišķi pielieto gadījumos, lai pilnīgāk atainotu attiecīgā sektora analīzi.



2.1. Pašvaldība

Kandavas novada domes administratīvais centrs atrodas Kandavas pilsētā. Bijušo pagastu centros Cērē, Matkulē un Zemītē strādā pagasta atbildīgās sekretāres. Kandavas novada domes pakļautībā ir sekojošas iestādes:

- Kandavas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde „Zīļuks”;

- Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola;

- Cēres pamatskola;

- Matkules pamatskola;

- Zemītes pamatskola;

- Kandavas Mākslas skola;

- Kandavas Mūzikas skola;

- Kandavas Tūrisma informācijas centrs;

- Kandavas novada Bērnu un Jaunatnes Sporta skola;

- Kandavas novada Kultūras centrs (ieskaitot tai pakļautās institūcijas);

- Kandavas novada domes pašvaldības aģentūra „Kandavas novada Sociālās palīdzības centrs”;

- Kandavas novada muzejs.

Kandavas novada domei ir finanšu līdzdalība 3 dažādos uzņēmumos:

- P/u „Kandavas pilsētas Dzīvokļu komunālā saimniecība”;

- P/u „Zemītes komunālā saimniecība”;

- P/u BO „Kandavas slimnīca”.

Kandavas novada domē uz 01.01.2004. strādā 27 darbinieki.

Pēc attēlā 2.1.1. attēlotā struktūra norāda lēmējvaras struktūru Kandavas novada pašvaldībā. Šajā struktūrā Kandavas novada domē tiek izskati dažādi iedzīvotāju jautājumi un pašvaldības attīstības jautājumi un tiek pieņemti lēmumi.



2.1.1. att. Lēmējvaras struktūra Kandavas novada domē

Deputātu komiteju un pagastu iedzīvotāju konsultatīvo padomju darbība norit periodiski 1 reizi mēnesī, kur tiek izskatīti dažādi ar pašvaldību saistīti jautājumi, tai skaitā iedzīvotāju iesniegumi. Jautājumu izskatīšanas virzība un lēmumu pieņemšanas kārtība ir noteikta saskaņā ar Kandavas novada domes nolikumu.

Ir izveidotas dažādas komisijas, kuras nodrošina dažādu specifisku jautājumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu, ņemot vērā konkrēto jautājumu specifiku un komisiju darbības biežumu.

Pēc attēlā 2.1.2. izveidotās struktūras tiek nodrošinātas nepieciešamās pašvaldības izpildvaras funkcijas pa nodaļām. Pārējās nepieciešamās pašvaldības izpildvaras funkcijas nodrošina Kandavas novada domes pakļautās iestādes (skatīt iepriekš) un citi galvenie speciālisti.


Komisijas

Deputātu komitejas

Domes deputāti

Domes priekšsēdētājs Vietnieks

Attīstības un finanšu komiteja

Izglītības, kultūras un sporta komiteja

Lauksaimniecības, vides aizsardzības un komunālo

jautājumu komiteja

Veselības aizsardzības un sociālo lietu komiteja

Cēres pagasta konsultatīvā padome

Matkules pagasta konsultatīvā padome

Zemītes pagasta konsultatīvā padome

Bāriņtiesa

Būvvalde

Novada vēlēšanu komisija

Ceļu un satiksmes organizācijas komisija

Administratīvā komisija

Kandavas pilsētas zemes komisija

Dzīvojamo māju privatizācijas komisija

Pašvaldības īpašumu privatizācijas komisija

Nekustamā īpašuma un nepabeigtās celtniecības inventarizācijas komisija

Ilgtermiņa ieguldījumu, kustamo īpašumu, inventāra, krājumu, debitoru, kreditoru,

nākamo periodu izdevumu, naudas līdzekļu inventarizācijas komisija

Iepirkumu komisija

Konsultatīvās padomes


2.1.2. att. Izpildvaras struktūra Kandavas novada domē pa nodaļām

Pašvaldības ieņēmumi

Lai precīzāk analizētu datus par Kandavas novada pašvaldības ieņēmumiem, šie dati tiek atspoguļoti pēc naudas plūsmas principiem.

Kandavas novada pašvaldības budžeta ieņēmumi uz 2003. gadu bija 2109651, uz 2002. gadu - 1808966 Ls. 2004. gadā plānots budžeta ieņēmumu apjoma samazinājums – 2099408 Ls.

Pašvaldībā ir nepietiekama patstāvīgo ieņēmumu (nodokļu un nenodokļu ieņēmumi) daļa kopējos pamatbudžeta ieņēmumos. Mērķdotāciju, norēķini ar citām pašvaldībām un maksājumu no speciāliem budžetiem īpatsvars pašvaldībās sasniedza aptuveni 60%.

Kandavas novada pašvaldības budžeta ieņēmumi, Ls 2.1.1. tab.

Ieņēmumu pozīcija 2003. gads

2002. gads

2001. gads

PAMATBUDŽETS 2033797 1808966 1605455Nodokļu ieņēmumi 798507 569133 506388Nenodokļu ieņēmumi 143478 120561 120071Saņemtie maksājumi (ieskaitot mērķdotācijas) 1235290 1119272 978996

SPECIĀLAIS BUDŽETS 75854 68421 119246KOPĀ IEŅĒMUMI 2109651 1877387 1724701

Pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, % 12,4% 8,9% 15,4%


Kandavas novada domes priekšsēdētājs

Izpilddirektors

Kancelejas vadītāja

Attīstības nodaļas vadītājs

Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis

Finanšu daļas vadītājs

Vietnieks

SekretāreAutotransporta pārzinis -

sagādnieks

Saimniecības daļas vadītājs

Uzziņu un informācijas speciāliste

Galvenais speciālists

projektu vadībā

Galvenais speciālists teritorijas plānojuma jautājumos

Matkules atbildīgā sekretāre

Zemītes atbildīgā sekretāre

Cēres atbildīgā sekretāre

Galvenais grāmatvedis

Vecākais grāmatvedis

Novada zemnieku konsultante

Izglītības darba koordinatore

Arhitekte

Speciālists nekustamā īpašuma

jautājumos

DOME


Pēc līdzšinējā izlīdzināšanas sistēmas modeļa pašvaldībām ir nepietiekošs finansējums pastāvīgajām funkcijām, īpaši tām, kuras vērstas uz atbalstu uzņēmējdarbības (iekļaujot tūrismu) attīstībai – infrastruktūras sakārtošana, uzņēmējdarbības atbalsta struktūru izveidošana. Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai nākotnē palielinātu pašvaldības ieņēmumu bāzi. Pašvaldībām grūti plānot ilgtermiņa finansu attīstību, nespējot prognozēt finansu resursus ilgstošam laika periodam.

Gan pēc budžeta ieņēmumu summas, gan procentuāli, ir vērojamas lielas svārstības kopējā budžeta ieņēmumu sadalījumā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pamatbudžeta ieņēmumi katru gadu pieaug vidēji par 10-15%.

Nodokļu ieņēmumi ir stabili pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi. Nodokļu ieņēmumus sastāda:

- Iedzīvotāju ienākumu nodoklis;

- Nekustamā īpašuma nodoklis;

- Netiešie nodokļi – azartspēļu nodoklis.

Nodokļu ieņēmumu pieaugums ir panākts uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa rēķina, kas sastāda aptuveno 75% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi svārstās. Kā iemesls tam ir nekustamā īpašuma nodokļa savlaicīga nenomaksāšana.

Lai gan ieņēmumi no azartspēļu nodokļa pieaug, tas sastāda nelielu kopējo ieņēmumu daļu – mazliet vairāk par 0,1% no kopējiem ieņēmumiem.

Nenodokļu ieņēmumi katru gadu pieaug, bet ir ļoti nepastāvīgi ienākumi un sastāda mazāk par 10% no kopējiem ieņēmumiem.

Kandavas novada pašvaldības nenodokļu ieņēmumu sadalījums, Ls 2.1.2. tab.

Nenodokļu ieņēmumu veidi2003. gads

2002. gads

2001. gads

Valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu, juridiskajiem un citiem pakalpojumiem

- 1478 1354

Valsts un pašvaldību nodevas 2971 1068 904Ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem

50094 56777 73527

Ienākumi no valsts un pašvaldību īpašumu iznomāšanas 3521 2183 1022

Sodi un sankcijas 150 241 184Pārējie nenodokļu ieņēmumi 86742 58814 43080

KOPĀ 143478 120561 120071

Nenodokļu ieņēmumu pieaugums ir panākts uz sadaļas „pārējie nenodokļu ieņēmumi” rēķina. Savukārt šie ieņēmumi ir vienreizēja veida ieņēmumi, jo ietver meža resursu un pašvaldībai piekritīgās mantas realizāciju. Toties ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas ir būtiska nenodokļu ieņēmumu daļa un ietver maksu par izglītības pakalpojumiem, ieņēmumus par telpu nomu vai īri un citus budžeta iestāžu maksas pakalpojumus, ir samazinājušies.



Kandavas novada pārvaldības pamatbudžeta ieņēmumi bāzējas uz saņemtajiem maksājumiem (iekļaujot arī mērķdotācijas) – ap 60% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem.

Kandavas novada pašvaldības saņemto maksājumu veidi, Ls 2.1.3. tab.

Saņemto maksājumu veidi2003. gads

2002. gads

2001. gads

Norēķini ar pašvaldību budžetiem 580054 539487 517200Mērķdotācijas 374800 403101 298597Maksājumi no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda 206941 176684 163099

Maksājumi no valsts pašvaldības budžetā 73495

Maksājumi no citiem budžetiem 100KOPĀ 1235290 1119272 978996

Ieņēmumu summa no norēķiniem ar pašvaldību budžetiem un maksājumiem no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda katru gadu saglabājas stabila, pat nedaudz pieaug. Savukārt mērķdotācijas no valsts pamatbudžeta katru gadu mainās. Ja 2002. gadā tās būtiski palielinājās, tad bažas par finansējumu samazināšanos Kandavas internātskolai rada risku, ka tuvā nākotnē mērķdotāciju summa varētu strauji samazināties. Pašlaik mērķdotāciju apjoms sastāda 1/3 pret kopējiem saņemtajiem maksājumiem.

Kandavas novada pašvaldības saņemtais maksājums no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda vidēji sastāda zem 10% pret kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem.

Pašvaldības kopīgā attīstībā būtiski ir piesaistīt papildus investīcijas. Pēdējos gados lielākie investīciju projekti:

- Pilotprojekts sociālajā sfērā (projekta ietvaros tikai izveidots Kandavas novada Sociālās palīdzības centrs, organizētas sociālo darbinieku apmācības). Kopējās projekta izmaksas – 895 961 Ls, tai skaitā pašvaldības līdzfinansējums 30 000 Ls apmērā un kredīta atmaksa Pasaules Bankai 368 607 EUR apmērā.

- Projekts par Kandavas centrālās ūdenssaimniecības un kanalizācijas saimniecības darbības uzlabošanu. Kopējās projekta izmaksas – 150 000 Ls, tai skaitā piesaistītais līdzfinansējums no Latvijas Vides Aizsardzības fonda – vairāk par 130 000 Ls.

- Izglītības iestādēm katru gadu tiek sagatavoti projekti valsts investīciju piesaistei. Pēdējos gados būtiskākās investīcijas ieguldītas Zemītes pamatskolā (kopējās izmaksas ap 211 000 Ls), kas ir Kandavas novada domes kredīts no Valsts kases.

- 2003. gadā apstiprināts projekts par līdzfinansējuma saņemšanu no ES pirmsiestāšanās fonda SAPARD programmas. Projekta realizācija notiks 2004. gadā. Plānotās kopējās izmaksas ir 150 000 Ls, piesaistītais līdzfinansējums no SAPARD programmas ir 113 000 Ls.

Aktuālākie projekti investīciju piesaistei ir izglītības iestādēm, ūdenssaimniecības un kanalizāciju saimniecības sakārtošanai Kandavā un novada administratīvajos centros, kā arī pašvaldības autoceļu rekonstrukcija.

Speciālie budžeti sastāda 3,7% no kopējiem pašvaldības ieņēmumiem.



Kandavas novada pašvaldības speciālo budžetu ieņēmumi, Ls 2.1.4. tab.

Speciālais budžets2003. gads

2002. gads

2001. gads

Privatizācijas fonds - 478 1183Autoceļu fonds 71683 61411 41937Dabas resursu nodoklis 3648 3839 2886Sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošo pensijas 2660 2660 2686

Pārējie speciālā budžeta līdzekļi 54 33 70554KOPĀ 78045 68421 119246

Finansējuma apjoms speciālajos budžetos ir nedaudz svārstīgs.

Ir samazinājies finansējuma apjomu sadaļā „Pārējiem speciālā budžeta līdzekļi”. Līdz 2002. gadam šajā sadaļā bija iekļauti līdzekļi/uzturnauda par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Pašlaik šo maksājumu veic valsts no sociālā budžeta.

Kā pozitīva iezīme parādās, ka palielinās finansējums autoceļu fondam. Tomēr šāds finansējums ir nepietiek, lai veiktu pašvaldības autoceļu rekonstrukciju atbilstoši mūsdienu prasībām.

Pašvaldības izdevumi

Kandavas novada pašvaldības izdevumi katru gadu, tāpat kā ieņēmumi, pieaug. Pašvaldības naudas izdevumi tiek skatīti pēc naudas plūsmas principa, kas precīzāk atspoguļo reālos Kandavas novada pašvaldības izdevumus.

Kandavas novada pašvaldības budžeta izdevumi pa pozīcijām, Ls 2.1.5. tab.

Izdevumu pozīcijas 2003. gadā

2002. gadā

2001. gadā

Pamatbudžets 1984039 1777821 1576525Speciālais budžets 94544 60056 116244

KOPĀ IZDEVUMI 2078583 1837877 1692769 Pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, % 13,1% 8,6% -4,8

Salīdzinot Kandavas novada budžeta ieņēmumu pieaugumu ar izdevumu pieaugumu, tad šie rādītāji ir līdzīgi. Procentuāli izdevumi pieaug mazliet straujāk nekā ienākumi.

Kandavas pašvaldības pamatbudžets tiek sadalīts atbilstoši pašvaldības lēmējvaras apstiprinātajam budžetam, ņemot vērā jau iepriekš noteiktās prioritātes. Kā galvenā prioritāte ir minama izglītība



Kandavas novada pašvaldības pamatbudžeta izdevumu sadalījums, Ls 2.1.6. tab.

Pamatbudžeta izdevumu sadalījums

2003. gads 2002. gads 2001. gads

Izpildvara 131542 112150 101819

Pašvaldību parādu procentu nomaksa 23929 37529 42488

Norēķini ar citām pašvaldībām (izglītības un sociālo iestāžu sniegtie pakalpojumi)

27118 18446 14873

Sabiedriskā kārtība un drošība 4821 3158 11495

Izglītība 1330739 1212527 1062249

Veselības aprūpe 8196 7456 7000

Sociālā nodrošināšana 180617 161142 149669

Dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība 69711 64423 53982

Kultūra un sports 147680 138168 118220

Lauksaimniecība 6673 3932 2296

Tūrisms 8482 2089

Pārējie izdevumi 43455 16801 12434

KOPĀ 1984039 1777821 1576525

Papildus esošajiem izdevumiem tabulā 2.1.6., tiek veikti maksājumi Valsts Kasē par aizdevuma dzēšanu.

Ņemot vērā ikgadēju ieņēmumu palielināšanos, tiek palielinātas arī izdevumu pozīcijas, ņemot vērā Kandavas novada pašvaldībā iepriekš noteiktās prioritātes. Ņemot vērā izdevumu apjoma pieaugumu, var izdalīt 5 pozīcijas ar lielāko izdevumu apjoma pieaugumu:

- Izglītība;

- Kultūra un sports;

- Izpildvara;

- Sociālā nodrošināšana;

- Dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība.

Strauja izdevumu svārstība ir sabiedriskās kārtības un drošības sektorā, kas ir saistīts ar dažādām investīcijām.

Straujš izdevumu palielinājums (izdevumu apjoma ziņā mazāk nozīmīgs, salīdzinot ar kopējiem izdevumiem) ir lauksaimniecības sektorā, kas ir saistīts ar 2003. gadā piešķirto subsīdiju Latvijas Republikas pļaušanas sacensību organizēšanai.



Ņemot vērā, ka izglītībai ir lielākais finanšu izdevumu apjoma pieaugums, būtiski, vai izdevumu palielinājums ir uzturēšanas izdevumu palielinājums vai ieguldījums nākotnes attīstībā.

Pamatbudžeta izdevumi izglītības sektorā pa pozīcijām, Ls 2.1.7. tab.

Pozīcija 2003. gads 2002. gads 2001. gads

Atalgojums (ieskaitot nodokļus) 9333103 821558 699306

Komandējumu un dienesta izbraucienu izdevumi 1468 1566 2287

Pakalpojumu apmaksa 71210 58228 63404

Materiālu un mazvērtīgā inventāra iegāde 238939 225499 224899

Grāmatu un žurnālu iegāde 10195 7938 10905

Transporta izdevumu kompensācija skolēniem 15578 12876 10198

Investīcijas un kapitālieguldījumi 60106 84862 51250

Izdevumi lielākoties tiek izmantoti izglītības darbinieku atalgojumam un mazvērtīgajam inventāram, lai nodrošinātu izglītības iestāžu ikdienas darbību. Pārējās izdevumu pozīcijās izdevumi procentuāli strauji svārstās, bet izdevumu apjoma ziņā šie izdevumi ir mazāk nozīmīgi, ieskaitot arī izdevumus investīcijām un kapitālieguldījumiem.

Speciālā budžeta līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši šā budžeta mērķiem.

Kandavas novada pašvaldības speciālo budžetu izdevumi, Ls 2.1.8. tab.

Pozīcija 2003. gads 2002. gads 2001. gads

Privatizācijas fonds 606 356 1826Autoceļu fonds 83360 51877 40923Dabas resursu nodoklis 10057 5130 255Sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošo pensijas 2660 2660 2686

Pārējie speciālā budžeta līdzekļi 54 33 70554

KOPĀ 94544 60056 116244

Analizējot Kandavas novada pašvaldības speciālo budžetu ieņēmumus un izdevumus, būtiskākie speciālie budžeti pašvaldībā ir sekojoši:

- Autoceļu fonds;

- Dabas resursu nodoklis;



Autoceļa fonda un dabas resursu nodokļa finansējums tiek uzkrāts un izlietots pēc nepieciešamības.

Sadarbība

Lai nodrošinātu informatīvo saikni ar Kandavas novada iedzīvotājiem Kandavas novada pašvaldībā ir izveidojusi veiksmīgu sadarbību ar divām Tukuma rajona avīzēm, kurās ir izveidotas lapas Kandavas novada aktualitātēm. Visās novada domes sēdēs un informatīvajās sanāksmēs piedalās rajona avīžu “Tukuma Neatkarīgās Ziņas“ un “Tukuma ziņotājs“ žurnālisti.

Par lielākiem notikumiem un pašvaldības aktualitātēm informācija tiek sniegta “Kurzemes radio” un citiem masu informācijas līdzekļiem. Plānots tuvākajā laikā uzlabot Kandavas mājas lapu Internetā, lai tajā regulāri varētu ievietot jaunāko informāciju.

Domē pieņemtie lēmumi, sēžu protokoli ir pieejami ne tikai domē vai pie pagastu atbildīgajām sekretārēm, bet arī visās novada bibliotēkās un lasītavās.

Katru pirmdienu domes priekšsēdētājam un izpilddirektoram ir pieņemšanas, kad katrs iedzīvotājs var izteikt savas domas un vēlmes, ierosinājumus, iebildumus.

Regulāri tiek rīkotas iedzīvotāju sapulces pilsētā un pagastos. Tad pašvaldības pārstāvji informē par tā brīža aktualitātēm, plāniem un uzklausa iedzīvotājus.

Kandavas novada pašvaldība ir izveidojusi sadarbību ar dažādām sabiedriskām organizācijām:

- ARDIC (Abavas ielejas Attīstības un uzņēmējdarbības centrs)

- Latvijas Sarkanā Krusta Kandavas nodaļa;

- Kandavas novada cukura diabētu biedrība;

- Kandavas novada Invalīdu biedrība;

- Kandavas novada pensionāru apvienība;

- Kandavas Daudzbērnu ģimeņu biedrība;

- Daugavas Vanagu Latvijā Kandavas kopa;

- Kandavas novada ģimenes atbalsta centrs "Vesta".

Sadarbība izpaužas finansiāla atbalsta sniegšanā organizācijas darbības nodrošināšanai un kopīgu pasākumu organizēšanā.

Kandavas novada dome nodrošina valsts pārvaldes institūciju darbu savā administratīvajā teritorijā:

- Tukuma rajona Kandavas policijas iecirknis;

- VUGD Kandavas postenis;

- VID Zemgales reģionālās iestādes Tukuma nodaļas pārstāvis;

- VZD Kurzemes reģiona Tukuma rajona Kandavas birojs;

- Pašvaldības darbinieks veic pienākumus, kas saistīti ar PMLP;



- VSAA Tukuma rajona filiāle (iedzīvotājus pieņem 1 x mēnesī);

- NVD Tukuma filiāle (iedzīvotājus pieņem 2 x mēnesī).

Kandavas novada dome dažādu jautājumu kārtošanai sadarbojas ar attiecīgās nozares ministriju.

Latvijā mūsu sadraudzības pašvaldības ir Talsu pilsēta, Tukuma pilsēta, Kuldīgas pilsēta, Saldus un Dobeles pilsētu pašvaldības.

Kandavas novada pašvaldība ir noslēgusi starptautiskus sadarbības līgumus par sabiedrības attīstības procesu veicināšanu un saprašanos starp tautām:

- Strengnesas (Zviedrijā),

- Lejres (Dānijā),

- Afjordas (Norvēģijā) komūnām

- un Sundas (Somijā) pašvaldību.

1997.gadā Strengnesas komūnas administrācija piedāvāja Kandavas pilsētai piedalīties projektā , kura mērķis bija veidot un attīstīt efektīvu vadības sistēmu un padziļināt demokrātiju. Kā viens no galvenajiem sadarbības mērķiem ir zināšanu un pieredzes apmaiņas ceļā stiprināt saites starp atsevišķām personām, organizācijām un uzņēmumiem. Rezultāta sasniegšanai sadarbības partneriem bija kopīgi jāizstrādā Stratēģiskais plāns, kur būtu atspoguļotas Kandavas vīzijas, noformulēti mērķi un parādīts budžets.

Plašu rezonansi šis projekts ieguva LR Ministru kabinetā. Tā radīšanā iesaistījās gan Strengnesas komūnas pārstāvji, gan Kandavas pašvaldības politiķi un speciālisti, gan dažādu sociālo grupu pārstāvji, gan skolu jaunatne. Iedzīvotājiem noorganizēja apmācību par sava novada attīstību, vidi un savu vietu tajā. Projekts ierosināja veikt izmaiņas nodokļu administrēšanas likumdošanā, piešķirt lielāku pastāvību pašvaldībām.

Lai veicinātu ilglaicīgu attīstības politikas īstenošanu Latvijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālās attīstības departaments izstrādāja likumprojektu, ko apstiprināja arī Saeima - ”Teritorijas attīstības plānošanas likums”, kurā par pamatu tika ņemta šī Kandavas novada pašvaldības pieredze, izstrādājot projektu kopīgi ar sadarbības partneriem.

Realizējoties minētajam projektam, kā dabisks turpinājums aizsāktajam 2000.-2001. gadā mūsu pašvaldība iesaistījās starptautiskā projektā DE BU CE, ko finansēja Zviedrijas valdība.

Kandavas novada pašvaldība un tās izglītības iestādes vienmēr augstu vērtējušas iespēju darboties dažādos projektos un izteikušas pateicību saviem sadarbības partneriem:



2.2. Iedzīvotāji

Kandavas novadā uz 01.01.2004. dzīvo 8984 iedzīvotāju, tai skaitā aptuveni puse iedzīvotāju ir apmetušies uz dzīvi Kandavas pilsētā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, iedzīvotāju skaits ir samazinājies.

Iedzīvotāji Kandavas novadā, skaits 2.2.1. tabula

Gads Iedzīvotāju

skaits

1997 8810

1999 9017

2000 8538*

2003 8984**

* 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti (pēc Centrālā statistikas biroja datiem)

** Faktiskais iedzīvotāju skaits (pēc Kandavas novada Sociālās palīdzības centra datiem uz 01.01.2004.)

Ņemot vērā, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem īpašumi un pieraksta adrese ir Kandavas novadā, var uzskatīt, ka iedzīvotāju skaits Kandavas novadā ir stabils.

2003. gadā ir dzimuši 80 cilvēki, toties miruši ir 98 cilvēki.

Mirušo pensijas vecuma iedzīvotāju skaitā ir 49 sievietes ar vidējo vecumu 79,6 gadi un 33 vīrieši ar vidējo vecumu 73,2 gadi. Darba spējas vecumā mirušo iedzīvotāju skaitā ir 6 sievietes ar vidējo vecumu 45,2 gadi un 8 vīrieši ar vidējo vecumu 45,9 gadi. Mirušo iedzīvotāju līdz 18 gadiem skaitā ir 2 vīrieši ar vidējo vecumu 17 gadi. Kopā 2003. gadā mirušas 55 sievietes ar vidējo vecumu 75,8 gadi un 43 vīrieši ar vidējo vecumu 65,5 gadi.

Iedzīvotāju vidējais miršanas vecums Kandavas novadā, gados 2.2.2. tabula

Gads 1998 1999 2000 2001 2002

Mirušo vidējais mūža garums 86 59 76 87 73,4

Iedzīvotāju vidējais vecums Kandavas novada veco ļaužu namā, gados 2.2.2. tabula

Gads 1998 1999 2000 2001 2002

vidējais iedzīvotāju vecums: 72 72,4 72,8 74,2 74

vīriešiem 68 66,4 63,5 66,7 69,8



sievietēm 73 74,1 76,3 77,2 76,9

Nāves iemesli, galvenokārt ir saslimšana ar onkoloģiskām, sirds un asinsvadu slimībām. 2003. gadā miruši divi jaunieši, vecumā līdz 17 gadiem, no kuriem viens ir II.grupas invalīds uz ratiņiem un otrs gāja bojā autoavārijā.

2003. gadā Kandavas novadā bija reģistrēti pavisam 80 jaundzimušie - 38 zēni un 42 meitenes.

Jaundzimušo bērnu skaits Kandavas novadā, skaits 2.2.3. tabula

Jaundzimušā bērna ģimenes raksturojums

Jaundzimušo bērnu skaits

% pret kopējo jaundz. skaitu

Nepilngadīgi vecāki 2 2,7%

Jaunas ģimenes (pirmais bērns) 35 47,3%

Nepilnas ģimenes (ģimenes, kurās nedzīvo viens no vecākiem) 10 13,5%

Daudzbērnu ģimenes 14 18,9%

Problēmu ģimenēs (ir problēmas ar bērnu apgādi un audzināšanu) 13 17,6%

Pavisam Kandavas novadā ir aptuveni 3200 mājsaimniecības jeb ģimenes.

Lai gan demogrāfiskā situācija Kandavas novadā nav krasi samazināšana, ir pamats aizdomām, ka iedzīvotāju skaits saglabājas dēļ iedzīvotāju mehāniskās migrācijas no citām vietām. Nedaudz jūtama tendence, ka darbaspējīgie, jaunie cilvēki pārvietojas uz lielajām pilsētām (labāka izvēle darba vietu ziņā), bet gados vecāki cilvēki pārvietojas Kandavas virzienā (lētāki komunālie pakalpojumi).

2003. gadā no kopējā iedzīvotāju skaita 51% ir darba spējīgi, 25% vecumā līdz 18 gadiem un 21% pensijas vecuma cilvēku. Kandavas novadā dzīvo 303 invalīdi.

Kandavas novada iedzīvotāju skaits pa vecuma grupām, skaits 2.2.3. tabula

Iedzīvotāju vecuma grupa Skaits % pret kopējo iedz. skaitu

BĒRNI LĪDZ 18 GADU VECUMAM: 2220 24,7%

Pirmskolas vecuma bērni 574 6,4%

Skolēni 1519 16,9%

Nepilngadīgie likumpārkāpēji 15 0,2%

Bērni invalīdi 44 0,5%

Bērni aizbildnībā 131 1,5%



DARBASPĒJAS VECUMA IEDZĪVOTĀJI 4579 51,0%

PENSIONĀRI, t.sk.: 1882 20,9%

Vientuļie pensionāri 455 5,1%

INVALĪDI: 303 3,4%

I. grupas invalīdi 20 0,2%

II. grupas invalīdi 161 1,8%

III. grupas invalīdi 122 1,4%

2003. gadā 4,52% no darba spējīgo skaita ir bezdarbnieki. Ņemot vērā, ka vidējais bezdarba līmenis Latvijā ir virs 8%, jāsecina, ka bezdarba problēma Kandavas novada nav ļoti sāpīga problēma. No ilgstošiem bezdarbniekiem strādāt sākuši 50 cilvēki. 12 invalīdi iesaistījušies dažādos projektos un arī strādā (tie invalīdi, kuri līdz 2003. gadam nestrādāja)

Lai gan ik pa laikam parādās daba vakances Kandavas novada uzņēmumos un tā apkārtnē, tomēr ir dažādi apstākļi, kas kavē cilvēkus pieteikties uz šīm vakancēm:

- daudzbērnu ģimenes mātēm ir jāaprūpē bērni mājās;

- bērns līdz 3 gadu vecumam;

- cilvēki, kuri ir pirmspensiju vecumā (58-62 gadi);

- veselības traucējumi, kas nav saistīti ar invaliditāti;

- invalīdi ar kustību traucējumiem un garīgo nespēju;

- profesionālo iemaņu un prasmju trūkums;

Kandavas novadā nav aktuāla cittautiešu integrācijas problēmas, jo pārsvarā pēc tautības iedzīvotāji ir latvieši.



2.3. Izglītība un sports

Latvijas attīstības programmā 2004-2006. gadam kā viena no esošās situācijas problēmām min audzēkņu pamatzināšanu un pamatprasmju zemo līmeni, kas neļauj pilnvērtīgi turpināt savu izglītības un profesionālās karjeras veidošanas ceļu un rada nopietnu risku sociālās izstumtības pieaugumam. Topošajiem speciālistiem ir nepietiekama izpratne saistībā ar izglītības turpmākā ceļa izvēli un profesionālās orientācijas trūkums.

Kandavas novada pašvaldība ir noteikusi izglītību kā vienu no galvenajām prioritātēm. Tas izpaužas finansējumā Kandavas novada izglītības iestādēm savas darbības nodrošināšanai un izglītības procesa nemitīgai uzlabošanai.

Kandavas novada pašvaldības finansējums izglītības iestādēm, Ls 2.3.1. tab.

Izglītības iestāde 2003. gads 2002. gads % pieaugums pret 2002. gadu

Kandavas pirmsskolas izglītības iestāde „Zīļuks” 86440 95000 -9,0%

Zemītes pamatskola 26000 21000 23,8%Cēres pamatskola 28600 22400 27,7%Matkules pamatskola 42500 34300 23,9%K.Mīlenbaha viduskola 91500 78000 17,3%Kandavas internātvidusskola 612000 529000 15,7%Kandavas Mākslas skola 14500 12300 17,9%Kandavas Mūzikas skola 7200 5400 33,3%

Kandavas novadā ir 11 izglītības iestādes, kas sniedz iespēju apgūt gandrīz visus iespējamos izglītības veidus:

- pirmsskolas izglītība;

- vispārējā pamatizglītība;

- vidējā izglītība;

- profesionālā un profesionālās ievirzes izglītība;

- speciālā izglītība;

- interešu izglītība.

Kandavas novadā tika atvērta augstskolas filiāle, taču grūti prognozēt šīs filiāles darbību. Apzinoties, ka studēt gribētāji lielākoties izvēlas studijas lielās pilsētās, netiek radīti nepieciešamie priekšnosacījumi augstākās izglītības iestādes pastāvēšanai Kandavas novadā.



Izglītības iestādes pēc to darbības veidiem 2003. gadā, skaits 2.3.2. tab.Skola Dibināšanas

gadsPirmsskolas

izglītībaVispārējā

pamatizglītībaVidējā

izglītībaProfesionālā vai

profesionālās ievirzes izglītība

Speciālā izglītība

Interešu izglītība

Cēres pamatskola 1840. X X XZemītes pamatskola 1848. X X XMatkules pamatskola 1879. X X X XK.Mīlenbaha viduskola 1936. X X X XValsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums

1945. X X X

Kandavas internātvidusskola 1958. X X X

Kandavas Mūzikas skola 1959. X XKandavas pirmsskolas izglītības iestāde „Zīļuks” 1978. X X

Kandavas Mākslas skola 1992. X XKandavas Deju skola 1994. XKandavas novada Bērnu un Jaunatnes Sporta skola 2003. X X

Pirmsskolas izglītībaPirmsskolas izglītības programmas tiek realizē visās Kandavas novada

administratīvajās teritorijās. Zemītes, Matkules un Cēres pamatskolās ir izveidotas bērnudārza grupas, bet Kandavas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē “Zīļuks”.

Sākot ar 2002. gada septembri visas izglītības iestādes nodrošina 5-6 gadīgo bērnu apmācību.

Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs 2003. gadā, skaits 2.3.3. tab.

Skolas ar pirmsskolas izglītību

bērnudārza grupā

5.-6. gadīgi

Kandavas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks”

70 86

Zemītes pamatskola 10 18Matkules pamatskola 10 13Cēres pamatskola 15 18K. Mīlenbaha vidusskola 11

Kopā: 105 142

Pirmsskolas izglītība ir būtiska, lai bērnus sagatavotu pamatizglītības apguvei. Arī novada administratīvajos centros bērni apgūst licencētas izglītības programmas tās ir līdzvērtīgas pilsētas programmām.



Pirmsskolas 5-6 gadu vecuma bērnu skaits izglītības iestādēs 2003. gadā, skaits

2.3.4 tab.

Kopā Kandavas pilsēta ar pagasts

Zemītes pagasts

Cēres pagasts

Matkules pagasts

Kopējais 5-6 gadīgo skaits 162 103 29 18 13No tiem apgūst pirmsskolas izglītību 144 97 20 18 11No tiem apgūst pirmsskolas izglītību, % 89% 94% 68% 100% 85%

Vecāki novērtē skolas darbu bērnu apmācībā, tāpēc arī ir pieprasījums pēc šādām bērnudārza grupām.

Pirmsskolas vecuma bērnu skaits izglītības iestādēs 2003. gadā, skaits 2.3.5 tab.

Kopā Kandavas pilsēta ar pagasts

Zemītes pagasts

Cēres pagasts

Matkules pagasts

Kopējais skaits 388 269 52 35 32No tiem apgūst pirmsskolas izglītību 251 167 30 31 23No tiem apgūst pirmsskolas izglītību, % 65% 62% 57% 88% 72%

Pirmsskolas izglītības nodrošināšanu Kandavas novadā lielākoties veic viena izglītības iestāde – Kandavas pirmsskolas izglītības iestāde „Zīļuks”.

Kandavas bērnudārzs savas durvis vēra 1978. gada janvārī. Tajā laikā iestādē darbojās divpadsmit grupas ar aptuveni 250 bērniem.

Mainoties laikiem, Latvijai iegūstot neatkarību, mainījās situācija ģimenēs un līdz ar to arī situācija bērnudārzā. Valstī samazinājās dzimstības līmenis, samazinājās arī bērnu skaits izglītības iestādē “Zīļuks”.

Kandavas novada pašvaldība nodrošina finansējumu Kandavas pirmsskolas izglītības iestāde „Zīļuks” darbībai. 2003.gadā ir ieguldīti līdzekļi izglītības iestādes remontdarbos 12440 Ls, 2004.gada budžetā plānots investēt 10000 Ls.

Izglītības iestādē „Zīļuks” strādā 29 pedagoģiskie darbinieki, kuriem algu apjoms ar katru gadu palielinās. Ja 2001. gadā pedagogu algās tika izmaksāti 49840 Ls, tad 2003. gadā tas bija 67166 Ls. Pedagogu izglītības kvalifikācija lielākai daļai pedagogu ir augstākā (to prasa LR likumdošana).

2003.gadā valsts un pašvaldības izdevumi vienam bērnam bija 692 Ls, bet 2004.gadā plānoti 748 Ls.

Bērnudārza ēdināšanas pakalpojumi ir nodota privātfirmas pārziņā.

Bērnudārzā darbojas 11 bērnu grupas. Tai skaitā 3 logopēdiskās grupas bērniem ar runas traucējumiem, kuru darbība ir uzsākta 1991.gadā, kad tika atvērta grupa bērniem ar valodas attīstības traucējumiem, un 1 nakts grupa visu nedēļu, kura tika izveidota 1996. gadā. Šāda nepieciešamība radās, jo pirmsskolas izglītības iestādi apmeklēja bērni no Kandavas un apkārtējiem pagastiem. Paralēli „Zīļuks” darbībai bērnu līdz skolas vecumam pieskatīšanai un izglītošanai, norit darbs dažādu citu darbības programmu īstenošanas:



- Ārpus nodarbībām bērniem ir iespēja sevi pilnveidot vokālajā ansamblī;

- Ar laiku radās vajadzība un prasība pēc fizkultūras zāles, tādējādi viena grupa pārtapa par sporta zāli, kur katru rītu bērni izkustas mūzikas pavadījumā. Tiek rīkoti dažādi sporta pasākumi;

- Sākot ar 2002. gada septembri Kandavas pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks” īsteno pirmsskolas izglītības apmācības programmu 5-6 gadīgiem bērniem.

Kandavas pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks” 2002./2003. mācību gadā apmeklēja 156 bērni. 2003./2004. gadā pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē 160 bērni, tajā skaitā 5-6 gadīgie bērni – 87.

2003. gadā pirmsskolas izglītības iestāde piedalījās dažādu projektu izstrādē:

- Projekts “Darīsim dzīvi krāsaināku!”, kurš tika iesniegts un saņēma atbalstu Kandavas novada domes un BAPP neatkarīgā kopfinansējuma Fondā. Kopējais projekta finansējums ir 634 Ls, tai skaitā Fonda līdzfinansējums 339 Ls apmērā. Projekta mērķis bija veicināt sadarbību starp vecākiem, bērnudārza pedagogiem un bērniem.

- Kultūrkapitāla fonds atbalstīja projektu “Meistardarbnīca – PASAKAINĀS MĀLA PĀRVĒRTĪBAS”. Projekta kopējās izmaksas ir 1059 Ls, tai skaitā līdzfinansējums no Kultūrkapitāla fonda 730 Ls apmērā.

Vispārējā pamatizglītība un vidējā izglītība:Pamatizglītību var iegūt 3 pamatskolās Matkulē, Cērē, Zemītē un 2 vidusskolās –

K. Mīlenbaha vidusskolā un Kandavas internātvidusskolā.

Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs 2003. gadā, skaits 2.3.6. tab.

Izglītības iestāde 1.-9. klasei 10.-12. klasei t.sk. skolēni ārpus Kandavas novada

K.Mīlenbaha vidusskola 623 61 42Kandavas internātvidusskola 477 85 237Valsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikums 628 ap 500

Zemītes pamatskola 107 9Cēres pamatskola 114 6Matkules pamatskola 137 25

Kopā: 1455 146 319

Vispārējo pamatizglītību Kandavas novadā vidēji ik gadu iegūst ap 1400 skolēni, vispārējo vidējo izglītību – vidēji 140 skolēni gadā. Skolēnu īpatsvars, kas apmeklē Kandavas novada vispārizglītojošās iestādes un paši dzīvo ārpus Kandavas novada, svārstās no 5% - 15% katrā skolā. Izņēmums ir Kandavas internātvidusskola, kuras darbības mērķis ir nodrošināt izglītību sociāli mazāk aizsargātiem bērniem. Šeit dinamika citu pašvaldību bērniem svārstās līdz 45% pret kopējo Kandavas internātvidusskolas skolēnu skaitu.

Kopējais skolēnu skaits, kas iegūst vispārējo izglītību, ir atšķirīgs lauku un pilsētas teritorijās Kandavas novadā.



Kandavas novada skolēnu skaits pēc teritorijas administratīvajiem centriem, skaits

2.3.7. tab.

Kandavas pilsēta

Kandavas pagasts

Zemītes pagasts

Cēres pagasts

Matkules pagasts

Skolēnu skaits 1291 474 215 162 165% pret kopējo 56,0% 20,5% 9,3% 7,0% 7,2%

Jāpiemin, ka skolēni no Kandavas pagasta apmeklē Kandavas pilsētas izglītības iestādes.

Pēc skaita vispārizglītojošās iestādēs ir nodarbināti 156 pedagogi. Pārsvarā visiem ir augstākā vai nepabeigta augstākā pedagoģiskā izglītība savā specialitātē kā to prasa LR likumdošana.

Pedagogu skaits Kandavas vispārējās izglītības iestādēs, skaits 2.3.8. tab.

Vispārējās izglītības iestādēs 2003. gadsK.Mīlenbaha vidusskola 50Kandavas internātvidusskola 57Valsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikums 66

Zemītes pamatskola 15Cēres pamatskola 15Matkules pamatskola 19

Vērojot Kandavas novada pašvaldības finansējumu no budžeta izglītības iestādēm, ir redzams budžeta pieaugums, īpaši lauku skolām.

Vispārējās izglītības iestāžu finansējums, Ls/skolēnu skaits 2.3.9. tab.

Vispārējās izglītības iestāde 1997. gads 2002. gads Pieaugums, %K.Mīlenbaha vidusskola 103,00 125,00 10,6%Kandavas internātvidusskola 508,00Valsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikums* 405,80

Zemītes pamatskola 122,03 206,00 68,8%Cēres pamatskola 138,19 183,00 32,4%Matkules pamatskola 100,47 241,00 139,9%

* valsts finansējums

Pēdējos gados ir bijušas būtisks finansējuma palielinājums Kandavas novada izglītības iestādēs.



Kandavas internātvidusskola.

Kandavas internātvidusskola saņem finansējumu no valsts, jo tajā mācās bērni gan no visas Kurzemes, gan arī no attālākām vietām Latvijā. Pašlaik skola nespēj uzņemt visus, kuriem kā maznodrošinātiem pienākas valsts atbalsts.

Līdz 1998. gadam Zemītes pagastā bija 2 pamatskolas – Zemītes un Grenču pamatskola. Bija problemātiski saglabāt Grenču skolas darbību, jo 1997./98. mācību gadā Zemītes pamatskolā mācījās 111 skolēni, bet turpat kaimiņu skolā Grenčos – 59 bērni. Teritoriālās reformas rezultātā radās iespēja Grenču pamatskolu pievienot Kandavas internātvidusskolai, nododot tās pārziņā bijušās Grenču pamatskolas ēku. Tādējādi tika saglabāta skolas darbība, saglabāts un nedaudz palielināts darbavietu skaits skolā, kā arī galvenais – nodrošināta skolēnu uzņemšana Kandavas internātvidusskolā. Tādēļ 1998./99. mācību gadā bija straujš kāpums skolēnu skaita ziņā. pagasta teritorijā ir 2 izglītības iestādes. No šī mācību gada Grenčos mācās pirmās 6 klases, un skolēnu skaits tikai šajās klasēs vien audzis līdz 100.

2003. gada augustā Kandavas internātvidusskola atzīmēja savas pastāvēšanas 45 gadu jubileju, aicinot visu izlaidumu absolventus.

Kandavas internātvidusskola ir iesaistījusies vairākos projektos. Viens no tiem ir projekts “Veselību veicinoša skola”. Projektā iesaistījušās 41 valsts, un to finansē Pasaules Veselības organizācija.

Pašlaik valsts līmenī nav pieņemts lēmums par internātvidusskolu turpmāko likteni, tādēļ Kandavas internātvidusskolas turpmākā pastāvēšana un turpmākā attīstība ir finansiāli apdraudēta.

K.Mīlenbaha vidusskola.

K.Mīlenbaha vidusskolai 2003. gads ir jubileju gads – 150 gadi. Novadnieka jubileju skola atzīmēja ar plašu pasākumu plānu, paredzot gan skolēnu zinātniski pētniecisko darbu, valodniekam veltītiem piemiņas mirkļiem, konferenci, sadarbību ar Zinātņu Akadēmijas speciālistiem. Notika skolas absolventu salidojums, jo jaunajai skolas ēkai 25 gadu jubileja.

K.Mīlenbaha vidusskola ir iesaistījusies vairākos projektos. Lielākie no tiem:

- Projekts “Baltic Business College”, kurā ir iesaistītas Baltijas valstu skolas. Skolas sadarbības partnere ir Eiropas skola Strengnesā (Zviedrija).

- Projekts “Pamatskolas skolēnu starptautiskās saziņas prasmes veicināšana”. Skolas sadarbības partnere ir Fogdo skola Strängnäss komunā (Zviedrija).

Cēres pamatskola

1998. gadā šāda rekonstrukcija tika veikta Cēres pamatskolā, ierīkojot jaunas, Eiropas līmenim atbilstošas tualetes skolas ēkā, kurā līdz tam laikam sausās tualetes atradās ārpus skolas. Šajā skolā tika veikts kapitālais remonts aktu zālē, kura pēc remonta ir piemērota svinīgu pasākumu organizēšanai. Tas ir būtiski, jo skola vienlaicīgi kalpo arī kā kultūras centrs. Skolā ir izveidots muzejs, kur apkopoti materiāli par Cēres pagastu.

Patreiz norit darbs pie finansējuma piesaistes skolas siltināšanai un sporta zāles būvniecībai.



2003.gadā Cēres skolai uzlika jaunu jumtu, izremontēja malkas šķūni un ēdamzāli, kopā ieguldot vairāk par 13000 Ls

Matkules pamatskola

1879. gadā ir dibināta Matkules pamatskola.

Kad Matkules pagasts pievienojās Kandavas novadam, arvien vairāk investīcijas ir ieguldītas skolas tehniskā stāvokļa uzlabošanā.

1998. gadā ir izveidots jauns dziļurbums (3600 LVL). 1999. gadā skolā izveidoti sanitārie mezgli ar modernām attīrīšanas iekārtām un dušas telpām. Ēdināšanas blokā ir ierīkoti piekaramie griesti, flīzēta grīda. Kapitāli atremontēts ir skolas malkas šķūnis.

2000. gadā notika rekonstrukcija Matkules pamatskolā. Tika veikta tualešu pārbūve, ēdnīcas telpu remontu, tika izveidota jauna artēziskā aka. 8000 Ls vērtībā. 2000. gadā skolai tiek nomainīts jumts 10 400 LVL vērtībā.

2002. gadā izremontētas un iekārtotas telpas 5 un 6-gadīgo apmācībai.

2003. gadā zāles renovācijai ir ieguldīti 7800 LVL.

Plānots uzlabot skolas telpu tehniskais stāvoklis, sporta zāles un internāta izbūve.

Matkules pamatskola bija iesaistījusies un projektā un ir sertificēta “Veselību veicinoša skola”. Projektā iesaistījušās 41 valsts, un to finansē Pasaules Veselības organizācija.

Matkules pamatskola bija iesaistījusies projektā “Skolas ilgtspējīgai attīstībai Baltijas valstīs”. Projektā iesaistītas 3 Baltijas valstis, to finansē Nīderlandes ārlietu ministrija (MATRA programma).

Kopš 2001. Matkules pamatskolā darbojas eko-komandas.

Zemītes pamatskola

2000.gadā teritoriālās reformas rezultātā Zemītes pamatskola tika pārvietota no tās bijušās vietas, kura bija kritiskā stāvoklī, uz pagasta centru – uz „Pils” ēku. Tādā veidā Zemītes pagasta bērni ieguva skaistu, mūsdienīgu, šim laikam piemērotu skolu ar pienācīgiem izglītības apstākļiem. Kopējās izmaksas pārsniedza 211 000 Ls .

Zemītes pamatskola bija iesaistījusies projektā “Skolas ilgtspējīgai attīstībai Baltijas valstīs”. Projektā iesaistītas 3 Baltijas valstis, to finansē Nīderlandes ārlietu ministrija (MATRA programma).

Zemītes pamatskolai ir aktīva sadarbība ar Sundas komūnas Sundas skolu Somijā. Šis sadarbības iniciatore ir bijusī Zemītes iedzīvotāja Vrēdes kundze, kas pašlaik palīdz Zemītes skolai ar materiālās bāzes uzturēšanu.

Arī pārējās Kandavas novada pašvaldības izglītības iestādes skolēnu skaita ziņā ir piepildītas. Skolēnu skaits tajās ir mainīgs, bet pietiekams, lai nodrošināt pilnvērtīgu skolu darbu.

Katru gadu skolu labiekārtošanai Kandavas novada pašvaldība atvēl lielus līdzekļus. Tā tas paredzēts arī tuvākajā nākotnē, jo ir plānots:



- uzsākt Sporta halles celtniecību pie K.Mīlenbaha vidusskolas;

- uzcelt sporta zāli Cēres pamatskolai;

- Matkules pamatskolai nokrāsot fasādi, veikt remontu katlu mājai, sporta zāles un internāta celtniecība;

- PII „Zīļuks” un K.Mīlenbaha vidusskolai veikt pakāpenisku logu nomaiņu;

- Zemītes pamatskolai izveidot basketbola laukumu;

- labiekārtot Matkules, Zemītes, Cēres skolu bērnudārza un 5-6 gadīgo bērnu mācību un atpūtas telpas.

Profesionālā izglītībaKandavas novadā profesionālo izglītību nodrošina viena izglītības iestāde.

Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums apmāca skolēnus pēc vispārējās pamatizglītības iegūšanas dažādās vidējās profesionālās studiju programmās un nodrošina pieaugušo profesionālo izglītību dažādu kursu veidā.

Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums.

Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumā katru gadu mācās vidēji ap 600 audzēkņi (2003. gadā bija 633 audzēkņi). Katrā izglītības programmā uzņem 30 audzēkņus, izvērtējot sekmes pamatizglītības apliecībā.

Tehnikums ir Kurzemes novada lauksaimniecības centrs, kurā tiek veidota moderna praktiskās apmācības bāze. Audzēkņi praktiskās iemaņas apgūst ar modernu mācību aprīkojumu nodrošinātās mācību darbnīcās un laboratorijās.

Profesionālo izglītību Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumā 4 gadu laikā var iegūt šādās specialitātēs:

- Tūrisma pakalpojumi. Profesija- lauku tūrisma speciālists;

- Lauksaimniecības tehnika. Profesija- mehāniķis;

- Autotransports. Profesija- automehāniķis;

- Elektromontāža. Profesija- elektrotehniķis;

- Ēdināšanas serviss. Profesija- ēdināšanas servisa speciālists;

- Viesnīcu serviss. Profesija- viesnīcu servisa speciālists.

K.Mīlenbaha vidusskola.

K.Mīlenbaha vidusskolā notiek profesionālās izglītības apmācība pieaugušajiem. Privātie uzņēmumi izīrē telpas no vidusskolas un nodrošina savu darbaspēku, lai organizētu kursus.

Uzņēmums SIA „DRMC” kadru apmācības centrs organizē datora apmācības kursus pieaugušajiem. Kursos ir ietverta pamatiemaņu apguve darbam ar datoru (MS Word, MS Excel), ja vēlas, tad tiek piedāvāta Internet Explorer programmas apguve. Apmācības notiek 2 reizes nedēļā vakaros. Kursi ir organizēti jau kopš 2000. gada un šajā laika periodā 55 cilvēki ir jau pabeiguši apmācības.



Uzņēmums i/u „Universāls” sagatavo autovadītāju tiesību saņemšanai. Pašlaik tiek sagatavoti B kategorijas autovadītāji, bet uzņēmuma ir licence sagatavot autovadītājus visās kategorijās. Ceļu satiksmes noteikumu apguve kursos notiek 2 reizes nedēļā, praktiskās iemaņas automašīnu vadīšanā notiek pēc individuālas vienošanās. Šāda veida kursi tiek piedāvāti jau kopš 2000. gada.

Profesionālās ievirzes izglītībaKandavas novadā ir vēl arī īpaša iespēja attīstīt savu radošo talantu, kā arī

sportisko garu – profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.

Bērnu skaits profesionālās ievirzes izglītības iestādēs 2003. gadā, skaits 2.3.10. tab.

Profesionālās ievirzes izglītības iestāde

Kandavas novada skolēni

Citu pašvaldību skolēni

Kandavas Mākslas skola 126 18Kandavas Mūzikas skola 103 16Kandavas novada Bērnu un Jaunatnes Sporta skola 224

Profesionālās ievirzes skolas darbojas uz tādiem pašiem principiem kā vispārizglītojošās izglītības iestādes, toties katra bērna brīva izvēle ir apmeklēt šīs skolas. Kopumā šajās 3 skolās tiek nodarbināti 31 pedagogi.

Pedagogu skaits profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, skaits 2.3.11. tab.


2003. gads

Kandavas Mākslas skola 10Kandavas Mūzikas skola 12Kandavas novada Bērnu un Jaunatnes Sporta skola 9

Ar katru gadu tiek palielināts finansējums arī profesionālās ievirzes izglītības iestādēm.

Kandavas novada pašvaldības finansējums profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, Ls/kopējais audzēkņu skaits 2.3.12. tab.


1995. 1998. 2002.

Kandavas Mākslas skola 49,65 93,44 125,00Kandavas Mūzikas skola 62,52 81,65 112,00

Pašvaldība sniedz lielu finansiālu ieguldījumu Mūzikas un Mākslas skolu uzturēšanai.



2003. gadā tika izveidota Kandavas novada Bērnu un Jaunatnes Sporta skola. Līdz šim visas sporta aktivitātes šajā jomā organizēja un vadīja sabiedriskā organizācija – sporta klubs „Kandava”.

Kandavas Mūzikas skola.

1959. gadā darbu uzsāka Kandavas Mūzikas skola.

Skolā 2003. gadā mācās 119 audzēkņi. Profesionālās ievirzes izglītības programmu apgūst 111 audzēkņi, interešu programmas izglītību „Sagatavošanas klase” apgūst 8 audzēkņi. Skolu apmeklē bērni no Kandavas novada un Pūres, Zentenes, Jaunsātu, Vānes pagastiem, Sabiles novada. 44% no kopējā audzēkņu skaita ir Kandavas pilsētas bērni, 44% - no Kandavas novada lauku teritorijas, bet 12% nāk no citām pašvaldībām.

Paralēli profesionālās ievirzes izglītības programmai audzēkņiem ir iespēja iesaistīties interešu izglītības pulciņā – bērnu popgrupa „Taustiņi”. Nesen nodibinātā grupa veiksmīgi startē skatēs un konkursos.

Kandavas un apkārtnes bērni te apgūst mūzikas pamatus un dažādu instrumentu – klavieru, vijoles, akordeona, pūšamo instrumentu – spēles prasmi.

2003. gads Kandavas Mūzikas skolai ir nozīmīgs ar to, ka pirmo reizi tās pastāvēšana vēsturē ir izstrādātas, licencētas un akreditētas profesionālās ievirzes izglītības programmas „Instrumentālā mūzika” apakšprogrammas:

- Klavierspēle;

- Vijoles spēle;

- Akordeona spēle;

- Flautas spēle;

- Saksofona spēle;

- Klarnetes spēle;

- Trompetes spēle;

- Mežraga spēle.

Daudz tiek domāts par to, lai bērniem būtu iespēja apgūt instrumenta spēles uz instrumentiem, kas ir labā tehniskā stāvoklī un kvalitatīvi, kā arī lai to spektrs būtu arvien plašāks. Notiek skolas fonētikas labiekārtošana (nopirkts televizors, videomagnetafons, mūzikas centri). Katru gadu pakāpeniski tiek kapitāli atremontētas skolas klases.

Daudzi skolotāji turpina mācīties augstskolā un pilnveido savu profesionālo un pedagoģisko kvalifikāciju.

Mūzikas skolas audzēkņi iegūst godalgotas vietas dažādos konkursos, tai skaitā arī starptautiskos.

Kandavas Mūzikas skola ir iesaistījusies projektā “Trīs valstis, trīs pilsētas, trīs gadi”. Projektā iesaistītas Saku (Igaunija), Strengnesas (Zviedrija), Kandavas (Latvija) Mūzikas skolu jaunieši un pedagogi. Sadarbības centrālais gala notikums – jauniešu mūzikas festivāls.



Kandavas Mākslas skola.

Kandavas Mākslas skolā ir šādi pamatpriekšmeti - zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, mākslas valodas pamati. Pēc izvēles var apgūt sekojošus priekšmetus:

- keramika;

- pīšana;

- ādas apstrāde;

- tekstilmāksla;

- noformēšana;

- datorgrafika;

- kokapstrāde;

- apģērba dizains;

- porcelāna apgleznošana.

Regulāri notiek bērnu darbu izstādes ne tikai Kandavā, bet arī Rīgā, Tukumā, Kuldīgā, kā arī ārzemēs. Skola regulāri piedalās starptautiskajās bērnu mākslas izstādēs Japānā, Polijā, Zviedrijā. 2004. gadā plānota dalība Starptautiskā izstādē Rīgā un Dānijā, Lejres komūnā. Audzēkņu izlaiduma darbu izstāde regulāri apskatāma Kandavā, galerijā „Vējspārns”.

Kandavas Mākslas skolas dalība dažādās starptautiskās izstādēs:

- Pasaules bērnu 10. gadskārta zīmējumu konkurss „Ģimene” Japānā,

- 6. Starptautiskais bērnu un jauniešu mākslas izstāde „Harmonija” Rīgā, 2004. gadā,

- Starptautiskā Bērnu muzejs izstāde „Laimīgākā diena manā dzīvē” Zviedrijā,

- Starptautiskā bērnu un jauniešu mākslas izstāde „Putni” Polijā.

Skolas telpās tiek rīkotas gan gleznu, gan fotomākslas izstādes, vasarā Kandavā labprāt glezno topošie mākslinieki – studenti.

Jau tradicionāli, Mākslas skola ir ideju autore Mākslas dienām Kandavas novadā, kā arī Rīgā, Talsos, Tukumā, Ventspilī, Liepājā un citās pilsētās.

Kandavas novada Bērnu un Jaunatnes Sporta skola.

Kandavas Bērnu un Jaunatnes Sporta skola tika izveidota 2003. gadā, bet pirms tam sporta aktivitātes veica sporta klubs „Kandava”.

Skolā strādā 9 treneri, kuri sagatavo Kandavas novada jauniešus basketbolā un vieglatlētikā. 2004. gadā Kandavas novada Bērnu un Jauniešu sporta skolā ir 248 audzēkņi.

Basketbolā darbojas 14 grupas, ar kurām piedalāmies LR LJBL čempionāta spēlēs. 2003./2004. gadā sezonā trīs komandas ir iekļautas LR čempionātā basketbolā finālturnīrā (treneris Andris Bambis).

Trīs Kandavas novada Bērnu un Jauniešu sporta skolas audzēkņi ir iekļauti Latvijas jaunatnes izlases kandidātu sarakstos Baltijas kausu izcīņai.



Ar labiem panākumiem startē skolas jaunie vieglatlēti. 2003. gada sezonā vieglatlēts A.Rūtiņš ir izcīnījis LR čempiona titulu lodes grūšanā un vicečempiona titulu šķēpa mešanā B grupā. 2004. gada sezonā A grupā jaunais vieglatlēts A.Štemmers ir iekļauts Latvijas jaunatnes izlases kandidātos sprinta disciplīnā.

Vieglatlēti trenējas ne tikai Kandavā, bet arī Kandavas novada lauku teritorijās – Cērē, Matkulē un Grenčos. Soļotājs M.Lagzdiņš, ko sagatavoja Kandavas internātskolas Grenču filiāles trenere E.Juhņēviča, 2003. gadā izcīnija 1. vietu LR čempionātā 3000 m soļošanā B grupā.

Būtisks nosacījums skolas darbības veiksmīgai turpināšanai un arī jaunu sporta veidu apgūšanai ir mūsdienīgas sporta bāzes izveidei Kandavas novadā.

Kopš 1996. gada Kandavas novadā sporta dzīvi organizē sporta klubs “Kandava“ sadarbībā ar Kandavas novada domi. Sporta klubs darbojas apmēram 220 bērni un apmēram 200 pieaugušie. Tiek pārstāvēti šādi sporta veidi:

- Basketbols;

LR Jaunatnes basketbola līgā Kandavas novadu pārstāv 8 zēnu un 7 meiteņu komandas. 2002./2003. gada sezonā 1990. gadā dzimušie zēni izcīnīja LR čempionu titulu Ivara Bambja vadībā.

- Volejbols (gan jauniešiem, gan pieaugušajiem);

- Florbols (jauniešiem);

- Dambrete;

- Šahs;

- Novuss;

- Karatē;

- Sporta klubs „Kandava” atbalsta un iesaistās aerobikā un riteņbraukšanā.

Sporta klubs “Kandava“ organizē sacensības novadā - tiek organizēti sporta svētki Cērē, Matkulē, Zemītē, Kandavā. Notiek novada čempionāti basketbolā, volejbolā, futbolā, galda tenisā, šahā, šautriņu mešanā, ūdenspolo, florbolā, dambretē, zolītē, makšķerēšanā. Arī skolās un tehnikumā darbojas dažādas sekcijas, kurās var trenēties basketbolā, vieglatlētikā, volejbolā, galda tenisā, svarcelšanā, aerobikā, karatē. Daži jaunieši nodarbojas ar kartingu, bet pieaugušie ar autosportu. Notiek ģimeņu sacensības, invalīdu sacensības.

K. Mīlenbaha vidusskolas un Valsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma sporta zālēs sporta klubam noteiktajos laikos Kandavas novada iedzīvotājiem ir iespējas sportot darbadienu vakaros un sestdienās, svētdienās par brīvu, jo sporta aktivitātes atbalsta Kandavas novada dome. Par maksu var apmeklēt Kandavas internātvidusskolas un Valsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma trenažieru zāli, dažādos aerobikas pulciņus. Matkules kultūras namā aktīvi darbojas Matkules pagasta iedzīvotāji, jo kultūras nams pēc pārbūves ir piemērots sporta nodarbībām. Šeit ierodas arī Zemītes pagasta iedzīvotāji, bet Cēres pagasta iedzīvotāji pamatā dodas uz Kandavas sporta zālēm.



Lielākais sporta pasākums, ko organizē SK “Kandava” kopš 1998. gada ir Latvijas vasaras olimpiskās dienas, kur piedalās aptuveni 2500 dalībnieku no visām Latvijas skolām.

Speciālā izglītībaSkolēniem ar īpašām vajadzībām Matkules pamatskolā piedāvā pedagoģiskās

korekcijas klases. Šeit mācās bērni no Kandavas novada un apkārtējiem pagastiem – Kabiles pagasta un Sabiles novada.

Pedagoģiskās korekcijas programma (no 1.-9. klasei) ir licencēta un akreditēta uz 6 gadiem (līdz 2009. gadam).

Matkules pamatskolā strādā speciālisti (sociālais pedagogs, logopēds, psihologs), kas var sniegt kvalificētu palīdzību bērniem, piemērojot skolēna uztveres īpatnībām. Skolā ir internāts.

Matkules pamatskolā pamatizglītību var iegūt 2 korekcijas klasēs, katrā pa 9 skolēniem. Tuvākajos gados nav paredzēts palielināt korekcijas klašu skaitu, bet tikai saglabāt esošās klases.

Interešu izglītībaKandavas novada pirmsskolas, vispārizglītojošās un profesionālās ievirzes

izglītības iestādes nodrošina savus audzēkņus ar dažādu interešu izglītību.

Pulciņu skaits Kandavas novada izglītības iestādēs 2.3.13. tab.

Kandavas novada izglītības iestādes

Pulciņu skaits

K.Mīlenbaha vidusskola 22Kandavas internātvidusskola 24Valsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikums 12

Zemītes pamatskola 13Cēres pamatskola 4Matkules pamatskola 8Kandavas Mākslas skola 2Kandavas Mūzikas skola 1Kandavas pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks” 1

Interešu izglītības pulciņi tiek veidoti atbilstoši skolēnu interesēm, tādēļ šie rādītāji ir dinamiski.



Kandavas Deju skola

Kandavas Deju skola savas nodarbības uzsāka 1989. gadā atjaunotajā kultūras namā, kur dejotāji varēja izmantot skatuvi, baleta zāli, ģērbtuvi un tērpu noliktavu. 1994. gadā uz deju kolektīva bāzes tika veidota deju skola.

Kandavas Deju skolas ir izglītības iestāde kopš 2001. gada, bet nav akreditēta. Tā darbojas Kandavas novada Kultūras centra pakļautība. Tomēr tās darbībā tiek izmantoti tādi paši principi kā citās skolās – audzēkņi tiek vērtēti pēc to sasniegumiem, apliecības saņemšanai nepieciešams kārtot eksāmenu.

Tajā 140 audzēkņu apgūst:

- latviešu un klasisko deju;

- raksturdeju, aerobiku;

- džeza un moderno deju.

Skolēni gūst priekšstatu arī par dejas vēsturi un skatuves kultūru. Deju skolas budžets ir iekļauts Kandavas Kultūras centra budžetā. Deju skolas pedagogu darba algas arī nodrošina pašvaldība. Lai gan audzēkņu skaitliskā ziņā deju skola ir liela, ar tiem strādā tikai 3 deju pedagogi un 3 koncertmeistari.

Visas šīs izglītības iestādes apmeklē ne vien bērni no Kandavas pilsētas, bet arī no tuvākiem pagastiem. 2003. gadā no 116 audzēkņiem 4 bija no citām pašvaldībām.



2.4. Kultūra

Kandavas novada kultūras darbu organizē un koordinē Kandavas novada Kultūras centrs.

2.4.1. att. Kandavas novada kultūras centra pārvaldes struktūra uz 2004. gadu

Kandavas novada Kultūras centrs tika izveidots 1998. gada janvārī, apvienojoties Kandavas, Valdeķu, Zemītes un Matkules kultūras namiem, Kandavas novada muzejam, gleznu galerijai “Vējspārns“, brīvdabas estrādei “Ozolāji“ un Cēres brīvdabas estrādei. 2000. gadā Kandavas novada Kultūras centram pievienoja 5 novada bibliotēkas.

2001. gadā izveidoja Kandavas Tūrisma informācijas centru, kuru iekļāva Kandavas novada Kultūras centra struktūrā.

Ar 2004. gada 1. janvāri Kandavas novada muzejs atkal kļuva par pastāvīgu juridisku personu.

Ar 2004. gada 1. aprīli Kandavas Tūrisma informācijas centrs kļuva par pastāvīgu juridisku personu.

Kandavas novada kultūras (tautas) nami.

Kandavas novada Kultūras centrs apvieno dažādus pašdarbnieku kolektīvus Kandavā – jaukto kori “Kandava”, vecākās paaudzes deju kolektīvu “Kandavnieks”,


Kandavas novada Kultūras centrs

Kandavas kultūras nams

Valdeķu kultūras nams

Zemītes tautas nams

Matkules kultūras nams

Galerija „Vējspārns”

Kandavas pilsētas bibliotēka

Cēres bibliotēka

Zemītes bibliotēka

Matkules bibliotēka

Brīvdabas estrāde „Ozolāji”

Cēres brīvdabas estrāde

Valdeķu bibliotēka

Kandavas Deju skola


tradīciju ansambli, sabiedriskās organizācijas “ Daugavas vanagi Latvijā” Kandavas sieviešu vokālo ansambli, grupu “Flame”, līnijdeju grupu un pieaugušo aerobikas grupas, jauniešu vienaudžu izglītošanas klubs.

Pēc Kandavas novada Kultūras centra izveidošanas visu administratīvo teritoriju kultūras darbinieku un pašdarbības kolektīvu darbs ir savstarpēji cieši saistīts. Notiek daudzi kopēji pasākumi – dramatisko kolektīvu saspēlēšanās, mazo dziedātāju konkurss “Novada Cālis“, vokālo ansambļu sadziedāšanās, pensionāru vakari, kopēji pasākumi bērniem u.c. Jau vairākus gadu pēc kārtas novada pašdarbnieki tiek vienoti lielā pasākumā – Novada svētkos. Šogad augustā jau otro gadu notiek lielākais pašmāju dziedātāju koncerts – konkurss “Kā es māku, tā es dziedu – nāc manī klausīties!”. Atkal pēc ilgāka pārtraukuma ir atdzimusi tradīcija – Bērnības svētku svinēšana.

Kultūras nama darbiniekiem izveidojusies laba sadarbība arī ar Valmieras teātri, neatkarīgo teātri “Kabata” u.c. Līdz ar to iedzīvotājiem ir iespējams vismaz riezi divos mēnešos iepazīties ar teātru iestudējumiem.

Jau kā tradīcija ir Ziemassvētku un Līgo vakara organizēšana visas Kurzemes mērogā. 2003. gadā “Skroderdienas Silmačos” brīvdabas estrādē “Ozolāji” pulcēja ap 4000 skatītāju. 2003. gadā jau otro gadu pēc kārtas kopā ar Latvijas Nacionālā teātra aktieriem tiek organizēta Ziemassvētku svinēšana, kas guvusi plašu atsaucību ne tikai Kandavas novada iedzīvotāju starpā.

Kultūras namā pēc pārtraukuma atkal tiek demonstrētas kino filmas.

Kandavas Deju skola.

Kandavas novada Kultūras centrā darbojas Deju skola, kas dibināta 1994. gadā uz deju kolektīva bāzes. Šobrīd to apmeklē 140 bērnu – 10 grupas (tuvāku informāciju skatīt sadaļā „Izglītība” pie interešu izglītības).

Galerija “Vējspārns”.

Kandavas kultūras namā atrodas gleznu galerija “Vējspārns”, dibināta 1995.gadā. Gada laikā Kandavas un tās apkārtnes iedzīvotājiem ir iespējams aplūkot gan pašmāju, gan Latvijas labāko mākslinieku darbus.

Kandavas novada bibliotēkas.

Lai labāk apzinātu novada bibliotēkas, tika izveidota Kandavas novada bibliotēku nodaļa. Tajā apvienojušās 4 pagastu un Kandavas pilsētas bibliotēka. Rezultātā bibliotekāri var paši sekot saviem budžeta līdzekļiem, kopīgi plānot tos, veidot savstarpēju apriti gan ar grāmatām, gan ar dažādiem materiāliem, izstādēm, kā arī organizēt kopējus pasākumus. Bibliotēku telpas, ieguldot pašvaldības līdzekļus, iegūst jaunu veidolu, tiek kapitāli remontētas.

Kandavas novada bibliotēkas ir aktīvi iesaistījušās dažādu projektu izstrādē un realizēšanā. Kā viens no pēdējiem bija Kultūrkapitāla fonda atbalsts grāmatu iegādei bērniem un pieaugušajiem.



Kandavas novada muzejs.

Kandavas novada muzejs izveidots 1995.gadā, izmantojot Kandavas internātvidusskolas vēstures skolotāja Viktora Vītola savākto priekšmetu un dokumentu kolekciju. Muzeja ēka ir vairāk kā simts gadus veca.

2000.gadā tika ievilta centrālapkures sistēma. 2003. gadā muzejā ir ierīkota signalizācijas sistēma.

Kandavas novada muzejs 2003. gadā saņēma akreditāciju no Valsts Muzeju pārvaldes.

Kandavas novada muzejā ir izveidota ekspozīcija, kurā var iepazīties ar Kandavas pilsētas un novada vēsturi. Muzejā notiek dažādas izstādes ar vietējo mākslinieku darbiem, dažādām privātkolekcijām.

Kandavas novada muzejs veiksmīgi sadarbojas ar pilsētas sabiedriskajām organizācijām – Daugavas Vanagi Latvijā, Latvijas Represēto apvienība, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, rīkojot atceres pasākumus vai izstādes.

Kandavas novada muzeja darbinieki ir kvalificēti gidi pa Kandavas pilsētu un Kandavas novadu. 2003. gadā Kandavas novada muzejs izstrādāja un realizēja projektu par dabas taku ierīkošanu īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskajā teritorijā „Abavas Ielejā”.

Kandavas novada muzejs piedalās dažādu projektu realizācijā, kas saistās ar Kandavas novada vēstures izpēti un kultūras pieminekļu saglabāšanu. Projektu īstenošanā tiek iesaistīti vietējie muzeja atbalstītāji, kā arī zinātnieki un speciālisti no citiem muzejiem. Dažādu projektu rezultātā tiek uzlabota muzeja darbība, tiek veidotas izstādes.

Kandavas Tūrisma informācijas centrs.

2001. gadā izveidoja Kandavas Tūrisma informācijas centru. Tā funkcijas ir nodrošināt tūrisma informācijas apriti Kandavas novadā (tuvāku informāciju skatīt sadaļā „Uzņēmējdarbība un tūrisms”).



2.5. Infrastruktūra

Satiksmes infrastruktūra

Satiksmes infrastruktūru veido valsts, pašvaldības un privātie autoceļi un arī dzelzceļš.

Kopējais autoceļu garums ir 166,7 km, no kuriem asfaltēti 75,3 km. Kandavas novada administratīvais centrs – Kandavas pilsēta – atrodas 97 km no Rīgas un 100 km no Ventspils. Galvenie autoceļi, kas šķērso pašvaldības teritoriju, ir Rīga-Ventspils un Rīga-Kuldīga. Pasažieru pārvadājumus pa autoceļiem Kandavas novada pašvaldības teritorijā un ārpus tās nodrošina vairāki pasažieru pārvadājuma uzņēmumi – „Tukuma Auto”, „Nordeka”, „Mobile A” un „Ventspils Reiss”. Kandavas novadā ir izvērsts plašs ceļu tīkls, lai gan ceļu kvalitāte neatbilst mūsdienu prasībām.

Izveidojot Kandavas novadu, pašvaldība centās sakārtot sabiedriskā autotransporta kustību Kandavas novadā. No 1990.gada līdz 1996.gadam Zemītē, Matkulē, Cērē un Kandavas pagastā bija pilnīgi paralizēta autotransporta kustība pasažieru pārvadāšanā. Pēc 1997. gada lauku teritorijas nomales tika atjaunoti 13 jauni maršruti, kas aptvertu visas apdzīvotās vietas pašvaldības teritorijā.

Vēlāk rentabilitātes dēļ atkrita 6 maršruti. Lielākais akcents ir likts uz bērnu pārvadāšanu uz skolām. Bērnu pārvadāšanā gadā tiek izlietoti 16 000 Ls. Vasaras periodā tiek samazināts maršrutu skaits. Pasažieru pārvadāšanu Kandavas novada teritorijā veic SIA “ Tukums Auto“.

Teritoriju šķērso dzelzceļš Rīga-Ventspils. Tās garums pašvaldības teritorijā ir 10,5 km (pārvalda „Latvijas Dzelzeļš”). Dzelzceļa stacija „Kandava” atrodas 6 km no Kandavas pilsētas. Kopš 2001. gada augusta ir pārtraukta dzelzceļa pasažieru pārvadāšanas satiksme uz dzelzceļā līnijas Rīga-Ventspils. Pašlaik to izmanto tikai tranzīta kravu pārvadājumiem.

Kandavas pilsētā, pāri Abavas upei, atrodas 1873 gadā celts akmens tilts, kuram nesen veikta pilna rekonstrukcija.

Pašvaldības teritoriju 16,8 km garumā šķērso naftas vads uz Ventspili. Šai teritorijai ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas un zināma riska pakāpe.

Ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes infrastruktūra

Kandavas pilsētas dzīvokļu komunālā daļa nodrošina ūdensapgādi, kanalizācijas un siltumapgādes centralizēto apgādi visā Kandavas novada teritorijā. Vienīgi atsevišķi ir izveidota Zemītes ūdensvadu un kanalizāciju saimniecība, kas sniedz pakalpojumu Zemītes pagasta teritorijā.

Siltumapgādes decentralizācija ir pabeigta Kandavas pilsētā un tās lauku teritorijā, pārejot uz lielāku katlu māju skaitu un aizstājot šķidro kurināmo ar malku. Pašlaik lielākā daļa siltumapgādes katlu mājas atrodas privātīpašumā.

Kopējais ūdensapgādes tīklu garums Kandavā ir 7250 m. Dzeramā ūdens apgādei tiek izmantoti pazemes ūdeņi ar 3 urbumiem palīdzību. Iegūtā ūdens attīrīšana netiek veikta, ūdens sagatavošanas stacijas nav. Piegādātajam ūdenim ir augsts dzelzs saturs – starp 1,18 mg/l un 3,8 mg/, kas pārsniedz ES un Latvijas standartus ( 0,4 mg/l). Vienīgā izmantotā dzeramā ūdens tvertne ir ūdenstornis, kura rezervuāram pirms 6 gadiem tika



veikta rekonstrukcija. Maģistrālais ūdensapgādes tīkls vairāk nekā 30 gadus ir ekspluatācijā bez nopietniem kapitālieguldījumiem to rekonstrukcijā.

Abavas upe pilsētu sadalījusi divās daļās. Upes labajā krastā atrodas dzīvojamās mājas, skolas un tirdzniecības uzņēmumi. Abavas kreisajā krastā ir Kandavas lauksaimniecības tehnikums, bijusī Kandavas radiorūpnīca, dažas dzīvojamās mājas un bioloģiskās attīrīšanas iekārtas.

Kanalizācijas tīklu kopgarums ir 4700 m. Centralizēto kanalizācijas sistēmu izmanto apmēram 70% iedzīvotāju. Maģistrālais kanalizācijas tīkls, tāpat kā ūdensvada tīkls, vairāk kā 30 gadus tiek ekspluatēts bez kapitālieguldījumiem tā rekonstrukcijā.

Bioloģiskās attīrīšanas iekārtām 1998.gadā tika veikta rekonstrukcija, lai Abavas upes labā krasta notekūdeņus novadītu uz attīrīšanas iekārtām. Tās gaitā zem upes gultnes izbūvēja 790 m garu spiedvadu. Attīrīšanas iekārtu tehniskais stāvoklis ir labs, atbilstošs prasībām. Notekūdeņu apjoms apm. 767 m3/ dnn. Izplūde notiek Abavas upē. Ir izstrādāts tehniskais projekts šķidro fekāliju pieņemšanas ietaisēm pie attīrīšanas iekārtām, kuru realizācijai nepieciešams piesaistīt investīcijas.

Pašlaik Kandavā un pilsētai piegulošajā lauku teritorijā notiek izpētes darbs un izvērtējuma sagatavošana projekta “ES likumdošanas ieviešana ūdenssaimniecības sektorā 12 Kurzemes reģiona pilsētās”. Projekta realizācija paredzēta divos posmos no 2005. līdz 2015. gadam, kura laikā Kandavā paredzēts investēt 3,2 miljons latus ūdensvada un kanalizācijas sistēmas pārbūvei un modernizācijai atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.

Komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūra

Kandavas novada teritorijā telekomunikāciju pakalpojumu nodrošina „Lattelekom” un mobilo pakalpojumu sakaru sniedzēji „Latvijas Mobilais Telefons” un „Tele2”. Matkules pagastā, ņemot vērā tā ģeogrāfiskās īpatnības, dažviet netiek nodrošināta pieņemamam mobilo sakaru kvalitāte. Pašvaldības teritoriju šķērso tālsatiksmes sakaru kabelis 5,6 km garumā.

Interneta pieslēgumu nodrošina „Lattelekom” un vietējie uzņēmumi, izmantojot radio apraides iespējas. 2003. gadā Valsts investīciju projekta ietvaros Kandavas novada pašvaldībā tika izveidoti 4 Interneta pieslēguma punkti.

Kandavas novadā ir nodrošināta pārraide Latvijas Nacionālās televīzijas programmām, kā arī Latvijas komerctelevīziju programmām. Pastāv iespēja iedzīvotājiem individuāli uzstādīt nepieciešamo aprīkojumu satelīta programmu saņemšanai.

Kandavas novadā ir nodrošināta Latvijas nacionālo radio programmu pārraide, kā arī reģionālā radio „Kurzemes radio” programmas pārraide.

Elektroenerģijas apgādes infrastruktūra

Elektroenerģijas piegādi nodrošina „Latvenergo” 153. apakšstacija, izmantojot 0,4 kV līnijas. Kandavas novada teritoriju šķērso divas Tukums-Ventspils augstsprieguma līnijas (110 kV).

Kandavas pilsētā atrodas „Latvenergo” Dienvidu elektrisko tīklu Kandavas elektrisko tīklu rajona administrācija.



Gāzes apgādes infrastruktūra

Gāzes piegādi nodrošina „Latvijas Propāna Gāze” Tukuma apgādes zonas Kandavas balonu realizācijas punkts, izmantojot gāzes balonus. Gāzes iesūknēšanu vietējos rezervuāros centralizētai apgādei nodrošina „Latvijas Propāna Gāze” Rīgā.

Atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra

Kandavas novada teritorijā nav izsniegta atļauja atkritumu izgāztuvju darbībai. Kandavas pilsētas tuvumā atrodas izgāztuve, kurai rekultivēšanai nepieciešams piesaistīt investīcijas.

Kapu apsaimniekošanas infrastruktūra.

Kandavas novadā ir 19 kapsētas un 1 kapliča, kas celta 1997.gadā. Ikdienas kapsētu uzturēšanas darbus veic iedzīvotāji kopā ar Kandavas novada pašvaldības uzņēmumiem.

Pašlaik pilsētas kapos strādā algots cilvēks, kas veic kapu apkopšanu: tīra centrālos celiņus, pļauj un sagrābj zāli, grābj lapas, ziemā tīra sniegu. Tāpat apkopj ilgi nesakoptas kapu kopiņas. Lai daļēji segtu kapu uzturēšanas izmaksas, ir noteikti ziedojumi: par kapa vietas ierādīšanu kapu apsaimniekotāja uzņēmuma budžetā.

Pasts.

Kandavas novadā ir nodrošināti visiem pieejami pasta pakalpojumi. Kopumā ir izveidotas 6 pasta filiāles, viena no tām ir Kandavas pilsētā.



2.6. Sociālā palīdzība un veselība

Sociālā aprūpe

Sociālās aprūpes jomā darbojas Kandavas novada domes izveidotā pašvaldības aģentūra „Kandavas novada Sociālās Palīdzības centrs”.

1997. gadā Kandavas novadā tika uzsākts pilotprojekts sadarbībā ar Finanšu un labklājības ministrijām, apgūstot pieredzi Zviedrijā. Šī projekta ietvaros 2000. gadā tika izveidots Kandavas novada Sociālās Palīdzības centrs, kas veiksmīgi realizē izvirzītos mērķus – veic iedzīvotāju sociālo aprūpi piecu programmu ietvaros ar vairākām blakus programmām.

2.6.1. att. Kandavas novada kultūras centra struktūra 2004. gadā

2003. gadā Kandavas novada Sociālās Palīdzības centra budžets bija ap 166a000 Ls, no tiem pabalstiem tika iztērēti ap 43000 Ls un paša Sociālās Palīdzības centra uzturēšanai –133 000 Ls.

Sociālās Palīdzības centra gada budžets Ls/ gadā 2.6.1. tab.

Pozīcija 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003.

SPC gada budžets, t.sk.: 84851 148526 142162 137011 130942 125568

Pabalsti 52021 52021 50012 38104 25536 41141

Mājas aprūpe 4847 4847 10752 13466 16505 21954

Sociālās palīdzības pakalpojumi 27983 27983 81398 61644 59423 62473

Informācijas un pabalstu nodaļa apkopo informāciju par katru klientu un izmaksā pabalstus.


P/A „Kandavas novada Sociālās Palīdzības cents”

Informācijas un pabalstu nodaļa

Mājas aprūpe nodaļa

Sociālās rehabilitācijas nodaļa

Ģimenes atbalstu nodaļa

Dienas centrs


Sociālās Palīdzības centra izmaksātie pabalsti 2003. gadā, Ls 2.6.2. tab.

Pabalstu veids Iedzīvotājus skaits Summa

GMI pabalsts 1521 34166,00

Apbedīšanas pabalsts 29 1096,74

Pabalsts stihiskas nelaimes gadījumā 34 5534,03

Pabalsti 80. un 90. gadīgām personām 79 790,00

Pakalpojumu daļēja apmaksa 140 953,00

Dotācijas sociālo dzīvokļu apmaksai 23 848,78

Pabalsti citās ārkārtas situācijās 468 2810,23

Mājas aprūpes nodaļa veic aprūpi mājās pensijas vecuma cilvēkiem un invalīdiem, tādejādi nodrošinot šo peronu pastāvīgumu un personīgo neatkarību.

Sociālās Palīdzības centra mājas aprūpes dienesta klientu un to aprūpētāju skaits 2003. gadā, skaits 2.6.3. tab.

Administratīvā teritorija Klientu skaits Aprūpētāji

Kandavas pilsēta 61 20

Kandavas pagasts 20 13

Cēres pagasts 8 4

Zemītes pagasts 10 3

Matkules pagasts 2 1

Pašlaik mājas aprūpē atrodas 101 cilvēks. Mājas aprūpi veic 41 darbinieks.

Sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta Kandavas novada komiteju, brīvprātīgie aprūpētāji 2003. gadā ir veikuši mājas aprūpi 551 personai, tai skaitā 238 veciem cilvēkiem un 313 invalīdiem.

Viena no sociālās aprūpes formām Kandavas novadā ir izveidota sociālā pansija Kandavā. Šajā pansijā 2003. gadā dzīvoja 23 iemītnieki.

Sociālās rehabilitācijas nodaļa veic Kandavas novada iedzīvotāju rehabilitāciju, ja ir nepieciešamība.

Sociālās Palīdzības centra rehabilitācijas dienesta klientu skaits 2003. gadā pēc izmantotā pakalpojuma veida, skaits 2.6.4. tab.

Pakalpojuma veids Skaits

Sociālais darbs, konsultācijas 96

Ergoterapeita konsultācijas, terapija 57

Fizioterapeita konsultācijas, terapija 449



Ortopēda konsultācijas, terapija 40

Rehabilitācijas kurss pabeigts: 148

ar slēdzienu bez izmaiņām 17

ar uzlabošanos 131

2003. gadā kopumā rehabilitācijas dienesta darbinieki apkalpoja 732 iedzīvotājus.

Ģimenes aprūpes programmas ietvaros 2003. gadā tika konsultētas 754 personas, risinot dažādas ģimenes problēmas, aizbildņu jautājumus un darbs ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.

Savukārt dienas centrs aprūpē I. un II. grupas invalīdus ar psihiskas dabas traucējumiem, veic sociāli profesionālo darbu ar invalīdiem ar kustības traucējumiem. 2003. gadā vidēji aprūpē 20 – 30 cilvēkus. Nav gaidāms, ka to skaits tuvākajā nākotnē samazināsies vai palielināsies.

Kopumā Kandavas novada Sociālās Palīdzības centrs vidēji dienā apkalpo 60 – 80 cilvēkus.

Šāda veida Sociālās palīdzības centrs darbība ir efektīga ne tikai no to sasniegto rezultātu aspekta, bet šādā veidā Kandavas novada pašvaldība var ieekonomēt finansu līdzekļus nekā gadījumā, ja sociālo aprūpi veic pansionātā.

Kandavas novada Sociālās palīdzības centrs aktīvi iesaistās dažādu projektu izstrādāšanā un realizēšanā dažādās Valsts atbalsta programmās un citos finansējuma avotos. Kā pēdējais ir minams projekts „Cilvēku ar garīgu vai fizisku invaliditāti integrācija sabiedrībā”, kurš saņēma finansiālu atbalstu no Nīderlandes vēstniecības Mazo projektu programmas (MATRA/KAP programma).

Veselība

Veselības aprūpi Kandavas novadā nodrošina pašvaldības uzņēmums “Kandavas slimnīca un poliklīnika“. Kandavas slimnīcā ir 47 gultas – terapijas un vispārējā profila, ir iespējams veikt laboratoriskos un rentgenoloģiskos izmeklējumus, darbojas fizikālās terapijas kabinets. Personāls ir sertificēts, sertificēta ir arī slimnīca, laboratorija un rentgena kabinets ir licencēti.

Savus pakalpojumus sniedz 5 ģimenes ārsti, 1 doktorāts Matkules pagastā, 3 feldšeru – vecmāšu punkti. Ambulatoro palīdzību nodrošina ginekologs, neirologs, ķirurgs, traumatologs, okulists un kardionologs. Diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Visām ārstniecības iestādēm ir līgumi ar Valsta obligātās apdrošināšanas veselības aģentūru.

Pašvaldības līdzekļi ieguldīti slimnīcas un poliklīnikas remontos. Visiem dienestiem ir laba sadarbība ar Sociālās Palīdzības centru, kas nodrošina ar savu transportu nokļūšanu pie ārsta, uz slimnīcu, aptieku vai speciālistu konsultācijām visā valsts teritorijā: vecus cilvēkus, invalīdus, īslaicīgi vai ilglaicīgi slimus cilvēkus, trūcīgās ģimenes.



Medicīnisko rehabilitāciju pēc akūtās medicīniskās palīdzības nodrošina Sociālās palīdzības centrs.

Kopš 2003. gada valsts līmenī turpinās veselības nodrošināšanas iestāžu reforma. Nav skaidrs Kandavas slimnīcas turpmākais pastāvēšanas modelis, kas rada risku tās attīstībā.

Kandavas slimnīca ir modernizējusi neatliekamās palīdzības aprīkojumu, izmantojot kredītu un valsts investīcijas.

Kā viena no aktuālām problēmām ir Kandavas slimnīcas telpu īpašumu attiecības, kas rada šķēršļus ēku remontdarbu veikšanai.



2.7. Vide

Īpaši aizsargājamie vides objekti

Lai novērstu vienas no lielākajām Latvijas nacionālajām bagātībām – Abavas ielejas degradāciju, ir izveidota īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija „Abavas Ieleja”. Tās mērķis ir saglabāt nākamajām paaudzēm kultūras un dabas mantojumu, veicināt teritorijas ilgspējīgu attīstību, izglītības un tūrisma attīstību, un zinātniskās pētniecības darbu.

Kandavas novadā ir sekojoši Eiropas nozīmes kultūras pieminekļi:

- īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija „Abavas Ieleja”,

- K.Mīlenbaha vidusskolas vecā ēka,

- Kandavas Kuršu pilskalns.

Kandavas novadā ir vairāki valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas:

- dabas parks „Abavas senleja”,

- dabas liegums „Čužu purvs”,

- īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi:

aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki;

aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi – Abavas Velnala, Velna acs avots, Imulas dolomīta klintis, Kalnamuižas kraujas, Langsēdes klintis;

dabas piemineklis – Cēres parks,

Īpaši aizsargājamie un retie koki Kandavas novadā, skaits 2.7.1. tab.

Īpaši aizsargājamie un retie koki Dižkoks Potenciālais

dižkoksApse 2Āra bērzs 1 5Dižskābardis, parastais 1Lapegle, Eiropas 1Melnalksnis 1Parastā egle 1Parastā goba 1 4Parastā kļava 1Parastā liepa 5 6Parastā priede 3 1Parastais osis 4 5Parastais ozols 25 17Parastais skābardis 2Sudrabvītols 1



Vīksna 1 2Zirgkastaņa, parastais 1

KOPĀ 47 44

Kā redzams tabulā 2.7.1., ozols sastāda vairāk par pusi no esošo dižkoku daudzuma Kandavas novadā. Tādēļ ne bez pamata ozolzīle ir Kandavas pilsētas simbolā un neformāli tiek izmantots kā visa Kandavas novada tēls.

Kandavas novadā ir arī vietējās nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas:

- aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi „ „Vīnkalnu” zīdkoku stādījumi”

- kadiķu audze

- Čužu sērūdens avoti

- aizsargājamās augu atradne Pūzuru gravā

Derīgo izrakteņu ieguves vietas:

- smilts-grants atradne „Kurzemnieki”

- smilts-grants atradne „Zābaks”

- smilts atradne „Grantskalni”

- smilts atradne „Eniņi”

- smilts atradne „Lapsukalni”

- smilts-grants atradne „Cēre”

Kandavas novadā atrodas 27 vietējas un valsts nozīmes kultūras pieminekļi (objekti).

Kultūras pieminekļi (objekti) Kandavas novadā, skaits 2.7.2. tab.

N.p.k. Pieminekļu nosaukums Pieminekļu vērtības grupa

Pieminekļu veids

1. Matkules Baznīcas kalns – kulta vieta

Valsts nozīmes Arheoloģija

2. Kalnmuižas ūdensdzirnavas ar iekārtu

Valsts nozīmes Arhitektūra

3. Kandavas māzītājmuižas dzīvojamā māja


4. Lanksēdes senkapi Valsts nozīmes Arheoloģija

5. Matkules pilskalns ar apmetni Valsts nozīmes Arheoloģija

6. Čāpuļu pilskalns Valsts nozīmes Arheoloģija

7. Čāpuļu upurkalns (Lūgšanu vieta) – kulta vieta


8. Ķempju Piltiņkalns – kulta vieta Valsts nozīmes Arheoloģija

9. Lanksēdes Velna pēdas akmens Vietējās nozīmes Arheoloģija



10 Lauciņu Elka kalns – senkapi un kulta vieta

Vietējās nozīmes Arheoloģija

11. Matkules senkapi Valsts nozīmes Arheoloģija

12. Melderu Velna akmens – kulta vieta


13 Melderu Velna ala – kulta vieta Valsts nozīmes Arheoloģija

14. Raibāju viduslaiku kapsēta Vietējās nozīmes Arheoloģija

15. Oļu (Ūļu) viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)

Vietējās nozīmes Arheoloģija

16. Kancele (Zemītes luterāņu baznīcā)

Valsts nozīmes Māksla

17. Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs

Valsts nozīmes Pilsētbūvniecība

18. Kandavas senkapi Valsts nozīmes Arheoloģija

19. Mēra kalniņš – senkapi Vietējās nozīmes Arheoloģija

20. Kandavas pilskalns (Baznīckalns) Valsts nozīmes Arheoloģija

21. Kandavas luterāņu baznīca Valsts nozīmes Arhitektūra

22. Ērģeles (Kandavas luterāņu baznīcā)


23. Kancele un biktssols (Kandavas luterāņu baznīcā)


24. Dzīvojamā ēka un saimniecības ēka (Kandavā, Lielā iela 14)


25. Kandavas viduslaiku pils un Pulvertornis


26. Kandavas pilsdrupas un Pulvertornis


27. Zemītes luterāņu baznīca Valsts nozīmes Arhitektūra

Dabas parks „Abavas Senleja”

Dabas parka „Abavas Senleja” kopējā platība ir 14933 ha.

Teritorija veidota Abavas ielejas aizsardzībai. Izcila biotopu daudzveidība, tajā skaitā ļoti retu, piem. kaļķaini purvi ar Devela grīsli, kadiķu audzes kaļķainās pļavās u.c. Viena no nozīmīgākajām teritorijām sausu pļavu kaļķainās augsnēs (ar nozīmīgām orhideju atradnēm) aizsardzībai Latvijā. Izcila pļavu tipu daudzveidība (7 Eiropas direktīvas pļavu tipi). Izcili daudz retu un aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Teritorija ar lielu ģeoloģisku un ģeomorfoloģisku vērtību.



Teritorija ar izcilu ainavisko vērtību - upes ielejas ainavas, pļavu un nogāžu ainavas, ģeomorfoloģiskās vērtības.

Abavas Senlejas teritorijas ģeoloģiskās un ģeomorfoloģiskās vērtības:

- Sudmaļu ūdenskritums;

- Imulas dolomīta klintis;

- Kalnamuižas kraujas;

- Cimmermaņu krauja;

- Īvandes ūdenskritumi;

- Muižarāju klintis;

- Langsēdes klintis;

- Abavas Velnala.

Ūdens piesārņojums (lauksaimnieciskais u.c. veida) apdraud zivju un molusku klātbūtni upē un pieupes biotopos. Nelegālā zveja apdraud lašveidīgo zivju un nēģu klātbūtni upē. Mežsaimnieciskā darbība. Pastiprināta rekreācijas slodze, trokšņa izraisīti traucējumi u.c.

Pašlaik norit darbs pie „Abavas Senleja” dabas aizsardzības plāna un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādes.

Vides aizsardzības pasākumi

1998.gadā pēc rekonstrukcijas tika nodotas Kandavas pilsētas attīrīšanas iekārtas, kas atbilst Eiropas Savienības standartiem. Līdz tam pilsētas notekūdeņi Abavas upē tika ievadīti neattīrīti. Rekonstrukcijas darbos tika ieguldīti 120 000 Ls no Vides fonda. Kandavas novada pašvaldības ieguldījums projektā sastādīja 20% .

Pašlaik Kandavā un pilsētai piegulošajā lauku teritorijā notiek izpētes darbs un izvērtējuma sagatavošana projekta “ES likumdošanas ieviešana ūdenssaimniecības sektorā 12 Kurzemes reģiona pilsētās”. Projekta realizācija paredzēta divos posmos no 2005. līdz 2015. gadam, kura laikā Kandavā paredzēts investēt 3,2 miljons latus ūdensvada un kanalizācijas sistēmas pārbūvei un modernizācijai atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.

Tā kā Matkule atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā, tad kanalizāciju ūdeņu attīrīšana ir vēl aktuālāks jautājums. Ir jau izstrādāts tehniskais projekts. Projekts par kanalizāciju attīrīšanas iekārtu izbūvi vairākkārt tika iesniegts Latvijas Vides aizsardzības fondam. Pašlaik norit darbs pie šī projekta iekļaušanas Latvijas nacionālajā programmā.

Joprojām aktuāla problēma ir atkritumu apsaimniekošanas vietu rekultivācija. Kandavas novadā nav nevienas licencētas atkritumu izgāztuves, tādēļ atkritumu centralizētu savākšanas nodrošina „Kurzemes Ainava”.

Ik pa laikam norit dažādi vides izglītojoši semināri – dalītā atkritumu savākšana, vērtīgo pļavu aizsardzība Abavas Ielejā.

Sadarbībā ar Latvijas Vides fondu ir apzināti aizsargājamie augi Abavas ielejā. Abavas ielejā uzsākts informēt esošo zemju īpašniekus par viņu teritorijā esošajiem retajiem un īpaši aizsargājamajiem augiem.



2.8. Uzņēmējdarbība un tūrisms

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības veicināšanai un bezdarba samazināšanai pašvaldība līdz šim ir rūpīgi izskatījusi jebkuru priekšlikumu vai jautājumu, kas skar uzņēmējdarbību pašvaldības teritorijā. Pašvaldība atbalsta iniciatīvas, kuru veiksmīgas darbības rezultātā taptu jaunas darba vietas.

Ja uzņēmējdarbības priekšlikums tiek atbalstīts, pašvaldība izskata iespējas piešķirot zemi vai telpas uzņēmējdarbības uzsākšanai uz atvieglotiem noteikumiem, ar minimālu nomas maksu, piedāvājot izpirkuma pirmtiesības.

Galvenās uzņēmējdarbības formas Kandavas novadā, skaits 2.8.1. tab.Atrašanās vieta Sabiedrība

ar ierobežotu atbildību

Akciju sabiedrība

Kooperatīvās sabiedrības

Individuālais uzņēmējs

Zemnieku saimniecība

Citi uzņēmējdarbības

veidi

Kopā

Kandavas pilsēta 83 2 2 35 2 3 127

Kandavas pagasts 20 3 5 102 130

Cēres pagasts 2 1 42 45

Matkules pagasts 7 3 3 66 79

Zemītes pagasts 4 3 2 56 65

KOPĀ: 116 2 12 45 268 3 446

Kandavas novadā svarīgākās uzņēmējdarbības nozares ir :

- pārtikas ražošana un tirdzniecība;

- kokapstrāde;

- tūrisms.

Galvenās uzņēmējdarbības nozares Kandavas novadā, skaits 2.8.2. tab.

Uzņēmējdarbības nozare Uzņēmumu skaits

Apdrošināšanas sabiedrības 3Atpūtas bāzes 3Automobiļu remonts, apkope, rezerves daļu un piederumu tirdzniecība 7

Degvielas un naftas produktu tirdzniecība 3Elektromontāža 3



Kafejnīcas, bāri, restorāni 6Kokapstrāde 10Pārtikas tirdzniecība 22Rūpniecības preču tirdzniecība 4Tirdzniecības iekārtas 3Viesnīcas 3

Kokapstrādes jomā veiksmīgi darbojas uzņēmums SIA “Kandavas Koks“, kur pašvaldība piedalījās veiksmīgu sadarbības partneru atrašanā mūsu sadraudzības pilsētā Strengnesā, Zviedrijā.

Vieglās rūpniecības jomā 60 darbavietas nodrošina SIA “SAKTA”, šujot darba apģērbus ES tirgum.

Aizvien straujāk attīstās zivju pārstrādes uzņēmums “Kurzemes pārtika”, nodarbinot aptuveni 150 strādājošos. Uzņēmumam ir sezonālas rakstura darbība, kas atstāj negatīvu iespaidu uz nodarbinātību.

Pārtikas ražošanas jomā konkurenci nopietni pieteicis konditorijas cehs “ Ineta –Ance” , gaļas pārstrādātāji z/s “Birzes”.

Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai un skolēnu redzesloka paplašināšanai Kandavas K.Mīlenbaha vidusskolā projekta ietvaros notiek uzņēmējdarbības pamatu apmācība , kurā piedalās Kandavas pašvaldība un Strengnesas komūna Zviedrijā. Tā rezultātā notiek skolēnu apmaiņa un jauniešiem ir iespēja iepazīties arī ar citu valstu uzņēmējdarbības pamatprincipiem un tradīcijām.

Tūrisms

Kandavas ģeogrāfiskais stāvoklis, daba ir pateicīga vieta tūrisma attīstībai. Lai pilnvērtīgāk attīstītu tūrisma sektoru, 2002. gadā pašvaldība izveidoja Kandavas Tūrisma informācijas centru.

Šobrīd maksimāla uzmanība no pašvaldības puses tiek pievērsta tūrisma uzņēmumu attīstības veicināšanai. 2003. gadā pašvaldībās sociāli ekonomiskās politikas veidošanā nosaka tūrisma biznesu kā primāro atbalstāmo jomu pašvaldības un uzņēmēju sadarbībā.

2003. gadā tika izveidota Kandavas novada tūrisma padome, kuras mērķis ir līdzsvarotas un daudzveidīgas attīstības veicināšana un atbalstīšana tūrisma, vides aizsardzības un lauksaimniecības jomā novada teritorijā.

Kandavas novadu apmeklē tūristi ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm.

Tūristu skaits, kas apmeklēja Kandavas TIC, skaits 2.8.3. tab.

Tūrista pārstāvētā valsts 2002.*

% pret kopējo 2003.**

% pret kopējo

Latvija 984 80,7% 493 81,6%Vācija 102 8,4% 43 7,1%Beļģija 31 2,5% - 0,0%Igaunija 20 1,6% 11 1,8%



Krievija 14 1,1% 5 0,8%Somija 12 1,0% 3 0,5%Francija 12 1,0% 11 1,8%Pārējās valstis 45 3,7% 38 6,3%

KOPĀ: 1220 604 * dati laika periodā no 2002. gada maija līdz decembrim.** dati laika periodā no 2003. gada janvāra līdz septembrim.

Tomēr, apskatot datus 2.1.8. tabulā, jāsecina, ka stabils ir tūristu skaits no Latvijas, bet ārvalstu tūristu skaits ir mainīgs un nestabils. Tas ir saistīts ar dažādiem nejaušiem tūrisma braucienu gadījumiem, kas neļauj prognozēt ārvalstu tūristu plūsmu.

2003. gadā Kandavas novadā ir dažādi tūrisma uzņēmuma veidi – 6 pirtis, 9 ēdināšanas uzņēmumi, 3 zirgu izjādes vietas un 1 laivu noma. Drīzumā pie Kandavas apkārtnē pie Abavas upes būs vairākas vietas, kur piedāvās iznomāt laivas. Kandavas pilsētā ir 2 velosipēdu nomas vietas. Ir 4 dažādu izstāžu un kolekciju apskates vietas.

Tūrisma uzņēmēji Kandavā pārsvarā ir viesu nami un ēdināšanas uzņēmumi. Ir izveidoti viesu nami lauku mājās – “ Indāni”, “Gravas”, “ Mucenieki” , “Bienes”. Aktīvi darbojas tūrisma un atpūtas centri– “Plosti” un ”Zviedru cepure”, sniedzot kalnu slēpošanas, rodeļu trases, ūdens motociklu, zirgu izjādes, laivu un velosipēdu nomas iespējas. Vietējie ēdināšanas uzņēmumi sniedz ne tikai ēdināšanas pakalpojumus, bet piedāvā arī telšu vietas, kā arī telpas izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanai.

Sadarbībā ar Nīderlandes Overjiseles provinci 2003.gadā uzsākts projekts “Abavas ielejas takas”. Projekta mērķis ir izveidot dažādas grūtības pastaigu takas tūristiem gar Abavas, Imulas un Amulas upēm. Taku tīkls savienotu interesantus apskates objektus – gan kultūrvēsturiskus, gan dabas, gan speciāli tūristiem veidotus. Projekts ļaus attīstīties tūrisma uzņēmējdarbībai pilsētā un novadā.

Projekta “Abavas ielejas takas” laikā Abavas krastu tīrīšanas talkās aprīlī un maijā piedalījās Kandavas pilsētas un novada iedzīvotāji, kā arī Kandavas internātvidusskolas visi 5.līdz 12.klašu skolēni. Rezultātā tika attīrīts Abavas upes krasts no plastmasas, stikla un metāla atkritumiem, kā arī tika iztīrīta Abavas upes gultne.



2.9. Drošība

Valsts policija

Kandavas novada teritoriju apkalpo četri Tukuma rajona Kandavas policijas iecirkņu inspektori. Inspektoru darbs ir saistīts ar izbraukšanu uz notikumu vietām, likumpārkāpumu novēršanu, atklāšanu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu novadā. Tāpat tiek veikta patrulēšana Kandavas pilsētā un novadā. Tiek veikti reidi kopā ar Jauniešu padomi, nolūkā atklāt alkoholisko dzērienu un cigarešu tirgošanas vietas nepilngadīgām personām.

Sadarbība ar novada pašvaldību tiek nodrošināta sabiedriskā kārtība pašvaldības rīkotajos pasākumos. Iecirkņu inspektori papildus veic arī pašvaldības policijas funkcijas, sastādot administratīvos protokolus.

Kandavas novada pašvaldība finansē policijas darba uzlabošanā, apmaksājot Kandavas policijas iecirkņa dienesta telpu īri, apmaksājot mobilo telefonu rēķinus, un nododot lietošanā (ar apmaksātu ikmēneša degvielas patēriņa limitu) pašvaldībai piederošo vieglo automašīnu AUDI 80.

Ugunsdzēsēji

Ir izstrādāts un domes sēdē apstiprināts “Ugunsdzēsēju komandu uzturēšanas Nolikums”.

Administratīvajos centros ugunsdzēšamā tehnika pieder pašvaldībai, savukārt Kandavas pilsētā ugunsdzēšamā tehnika ir Valsts īpašums.

Zemessardze

Zemessardzē darbojas Tukuma 42. Zemessardzes bataljona 2. rota, kurai ir laba sadarbība ar Valsts policiju sabiedriskās kārtības uzturēšanā.



2.10. Sabiedriskais sektors

Aktivitātes sabiedriskajā sektorā norāda vietējās sabiedrības vēlmi iesaistīties Kandavas novada nākotnes un attīstības veidošanā.

Kandavas novada teritorijā uz 2004. gada aprīli darbojas 21 oficiāli reģistrēta sabiedriskā organizācija. Aktīvākās no tām ir:

- Latvijas Sarkanā Krusta Kandavas nodaļa, kuras mērķis ir humānisms, palīdzības sniegšana maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, invalīdiem un palīdzība ārkārtas situācijās;

- Kandavas novada cukura diabētiķu biedrība, kas novadā apvieno 62 diabēta slimniekus, veic viņu izglītošanu, kā dzīvot, lai nepasliktinātu savu veselības stāvokli, palīdz apgādāt slimniekus ar cukura līmeņa asinīs noteikšanas aparātiem;

- Kandavas novada Invalīdu biedrības mērķis ir integrēt invalīdus sabiedrībā, rast iespēju izglītoties un iesaistīties visos sabiedriskajos pasākumos.

- Kandavas novada pensionāru apvienība apvieno visus novada 1600 pensionārus, rūpējas par tiem un organizē viņu kultūras aktivitātes u.c. pasākumus;

- Daudzbērnu ģimeņu biedrība strādā ar 47 daudzbērnu ģimenēm. Kopā ar daudzbērnu ģimenēm strādā arī Daugavas Vanagu Kandavas kopa;

- SO “Vesta“, kas apvieno sievietes, kuras apgūst zināšanas ģimeņu terapijas jautājumus, organizē darbu ar jaunatni un līdzatkarīgajiem;

- Vides Aizsardzības klubs Kandavas nodaļa;

- Represēto klubs;

- Nacionālo karavīru biedrība;

- Jaunatnes padome u.c.

Darbu ar ticīgajiem un jaunatnes kristīgo audzināšanu veic luterāņu, katoļu, baptistu, 7. dienas adventistu draudzes, Dieva draudze un Jaunatnes Kristīgā savienība.

2004. gada sākumā ar Kandavas novada pašvaldības finansiālu atbalstu ir nodibināta sabiedriskā organizācija „Kandavas novada sabiedrisko organizāciju centrs”. Šīs organizācijas ir apvienot sabiedriskās organizācijas un dažādas interešu grupas, lai veicinātu demokrātijas attīstību vietējā sabiedrībā.

Sabiedriskās organizācijas ir aktīvas dažādu vietēju un starptautisku projektu izstrādē un realizēšanā.



3. SVID analīze

SVID analīze sevī ietver:

S – pašvaldības stiprās puses;

V – pašvaldības vājās puses;

I – iespējas pašvaldībai;

D – draudi pašvaldībai.

Veidojot SVID analīzi, ir bijušas tikšanās ar dažādu sektoru pārstāvjiem. Tā rezultātā arī ir veidota esošā SVID analīze.

Kandavas novada stiprās puses:

- Teritoriālās reformas rezultātā efektīgi izveidota pašvaldības pārvaldes struktūra.

- Kandavas novada teritorija ir bagāta ar dabas un kultūrvēsturisko mantojumu.

- Izdevīgs ģeopolitiskais stāvoklis.

- Pašvaldībai ir nepieciešamie zemes resursi dažādu uzņēmējdarbības iniciatīvu atbalstīšanai.

- Izveidotas sporta pasākumu organizēšanas tradīcijas.

- Lauksaimniecībā ir nodrošinātas iespējas profesionālās izglītības un tālākizglītības apgūšanai.

- Lielas iespējas dažādu interešu radošai pašizpausmei jebkurā vecumā.

- Labi attīstīta pasažieru pārvadājumu sistēma.

- izveidoti visi priekšnosacījumi veiksmīgai sociālās palīdzības sistēmas tālākai attīstībai.

- Nodrošināts vispārējās izglītības apguves process.

- Izveidots Kandavas Tūrisma informācijas centrs.

- Plaši attīstīts autoceļu tīkls.

Kandavas novada vājās puses:

- Novecojusi fiziskā struktūra ēkām un infrastruktūrai dažādu pašvaldībai nepieciešamu funkciju pildīšanai.

- Zems atalgojuma līmenis darbaspējīgajiem iedzīvotājiem.

- Zemi kvalificēts darbaspēks.

- Neattīstīti rūpniecības objekti ar novecojušu tehnoloģiju.

- Mūsdienu prasībām neatbilstošs autoceļu stāvoklis.



Kandavas novada iespējas:

- Atbalstīt tūrisma attīstību.

- Izveidot ES normām atbilstošu infrastruktūru.

- Pilnveidot izglītības procesa kvalitāti

- Veicināt jaunu uzņēmumu izveidi, saglabājot esošos uzņēmumus.

- Iesaistīt vietējos iedzīvotājus savas pašvaldības attīstībā

- Piesaistīt jaunus iedzīvotājus, radot labvēlīgus apstākļus dzīvie Kandavas novadā.

- Veicināt izglītota, kvalificēta darbaspēka atgriešanos Kandavas novadā.

- Sekmēt kultūras pasākumu norisi Kandavas novadā.

- Pilnveidot sociālās palīdzības sistēmu.

Draudi Kandavas novadam:

- Nepietiekams finansējums infrastruktūras attīstībai.

- Nepietiekams finansējums pašvaldības funkciju realizēšanai.

- Dzeramā ūdens sliktā kvalitāte.

- Iedzīvotāju skaita samazināšanās.

- Bīstamo kravu tranzīts uz valsts autoceļiem.



4. Vīzija

Vīzija – nākotnes redzējums, kuru sasniedz, veidojot vienotu, savstarpēji saskanīgu pasākumu kopumu.

„Kurzemes vārti”

1. Kandavas novads – pievilcīga dzīves vieta ikvienam.

Kandavas novads ir pievilcīga dzīves vieta gan esošajiem tās iedzīvotājiem, gan potenciālajiem tās iedzīvotājiem, nodrošinot ar nepieciešamajiem sadzīves apstākļiem, saistošu kultūras dzīvi un plašām izglītības iegūšanas iespējām.

2. Kandavas novads – pieejams visiem.

Kandavas novads ir visiem ātri un ērti pieejama vieta, ar sakārtotu informācijas plūsmu, labu satiksmes kustību, ņemot vērā katra cilvēka individuālās vajadzības.

3. Kandavas novads – latvisks un videi draudzīgs.

Kandavas novada attīstība ir ilgspējīga, ņemot vērā tās unikālo dabu un kultūrvēsturiskās tradīcijas. Esošais dabas mantojums tiek saglabāts. Ozols, ozolzīle, ozollapa ir kā simbols visam Kandavas novadam, tas veido Kandavas novada atpazīstamību ārpus tā teritorijas.



5. Attīstības prioritātes

Kandavas novada teritorijas attīstībai tiek izvirzītas sekojošas prioritātes:

- Izglītība;

- Infrastruktūras attīstība;

- Sociālā palīdzība un veselības aizsardzība.

- Kultūra un sports;

- Tūrisms.



6. Attīstības mērķi

1. Kandavas novada pašvaldības darbības uzlabošana:

1.1. Veicināt vienotas, telpiskas politikas izstrādi un saskaņotu tās realizēšanu.

1.2. Sekmēt stabilu sadarbību ar citām organizācijām nacionālā un ārvalstu līmenī.

1.3. Veicināt finansējumu piesaisti pašvaldības attīstībai.

1.4. Sekmēt sadarbību pašvaldības-sabiedrības-privātā sektora starpā.

1.5. Veicināt Kandavas novada pievilcīga tēla veidošanu.

1.6. Organizēt pašvaldību darbinieku apmācības.

1.7. Aktivitātes, kas stiprinātu vispārēju pašvaldības institucionālās, finansu un cilvēkresursu bāzi.

2. Kandavas novada iedzīvotāju spēju un sociālās aktivitātes paaugstināšana:

2.1. Sekmēt sabiedrības integrācijas procesus, veidot demokrātisku un atvērtu sabiedrību.

2.2. Veidot labvēlīgus priekšnosacījumus nodarbinātības veicināšanai.

2.3. Veicināt kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību.

2.4. Atbalstīt visiem pieejamas vispārējās izglītības, tālākizglītības un profesionālās izglītības iespējas.

2.5. Sekmēt drošu, ātru un ērtu transporta satiksmi Kandavas novadā.

2.6. Nodrošināt kvalitatīvus veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus.

2.7. Veicināt atpūtas iespēju paplašināšanos un kultūras pasākumu pieejamību.

2.8. Aktivitātes, kas sekmē Kandavas novada iedzīvotāju spēju un sociālās aktivitātes paaugstināšanos.

3. Izglītības mācību procesa modernizēšana un pilnveidošana, sporta attīstība:

3.1. Ēku un telpu tehniskā stāvokļa uzlabošana.

3.2. Jaunu ēku būvniecība izglītības mācību procesa pilnveidošanai.

3.3. Mācību programmu pilnveidošana.

3.4. Izglītības mācību procesa datorizācija.

3.5. Skolu bibliotēku darbības modernizēšana.

3.6. Pedagogu pārkvalifikācija un pieredzes apmaiņas organizēšana.

3.7. Sporta inventāra atjaunošana.

3.8. Aktivitātes, kas sekmē izglītības mācību procesa modernizēšanu un pilnveidošanu, sporta attīstību.



4. Kultūras darbības pilnveidošana:

4.1. Veicināt kultūras pasākumu daudzveidību un pieejamību ikvienam.

4.2. Uzlabot kultūras iestāžu materiālu un tehnisko stāvokli.

4.3. Aktivitātes, kas veicina kultūras darbības pilnveidošanos.

5. Infrastruktūras attīstība :

5.1. Piesaistīt investīcijas autoceļu rekonstrukcijai un izbūvei.

5.2. Sekmēt vides infrastruktūras sakārtošanu un attīstību.

5.3. Atbalstīt infrastruktūras attīstību, kas veicina enerģijas taupīšanu un efektīgu energoresursu izmantošanu.

5.4. Veicināt pievilcīgas dzīves vides un mājokļu attīstību.

5.5. Atbalstīt infrastruktūru informatīvās telpas attīstībai.

5.6. Atbalstīt infrastruktūras attīstību, kas sekmētu ilgspējīgu Kandavas novada attīstību.

6. Kvalitatīvu sociālās aprūpes un veselības pakalpojumu nodrošināšana:

6.1. Piesaistīt investīcijas sociālās aprūpes un veselības iestāžu materiālu un tehniskā stāvokļa uzlabošanai.

6.2. Sekmēt kvalitatīvu veselības pakalpojumu nodrošināšanu.

6.3. Veicināt sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību.

6.4. Veicināt veselības, sociālā rehabilitācijas centra attīstību.

6.5. Aktivitātes, kas nodrošina kvalitatīvus sociālās aprūpes un veselības pakalpojumus.

7. Kvalitatīvas un veselīgas dzīves vides nodrošināšana:

7.1. Veicināt ilgtspējīgas politikas veidošanu un plānošanu.

7.2. Sekmēt vērtīgu Kandavas pilsētas un lauku kultūrainavu un dabas resursu un vērtīgo dabas teritoriju saglabāšanos, aizsargāšanu un attīstību.

7.3. Atbalstīt vides aizsardzības aktivitātes.

7.4. Aktivitātes, kas sekmē kvalitatīvas un veselīgas dzīves vides nodrošināšanu.

8. Tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības veicināšana:

8.1. Veicināt tūrisma attīstību Kandavas novadā.

8.2. Saglabāt esošo uzņēmumu skaitu.

8.3. Piesaistīt jaunus uzņēmumus.

8.4. Sekmēt uzņēmējdarbības rosinošas infrastruktūras izveidi.




8.6. Veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma un kultūrainavu attīstību caur tūrismu.

8.7. Pasākumi, kas sekmētu uzņēmējdarbības attīstību.

9. Drošības garantiju nodrošināšana:

9.1. Sekmēt pašvaldības dienestu darbību sabiedriskās drošības nodrošināšanai.

9.2. Veicināt sadarbību ar valsts iestādēm sabiedriskās drošības nodrošināšanai.

9.3. Pasākumi, kas sekmētu drošības garantiju nodrošināšanu.

10. Sabiedriskā sektora darbības nodrošināšana un attīstība:

10.1. Atbalstīt sabiedrisko organizāciju darbību.

10.2. Organizēt apmācības sabiedrisko organizāciju darbības uzlabošanai.

10.3. Veicināt finansējuma piesaisti sabiedrisko organizāciju darbības nodrošināšanai.


10.5. Aktivitātes, kas veicina sabiedriskā sektora darbības attīstību.



7. Stratēģiskais darbības plāns 2004.-2008. gadam

Atbilstoši noteiktajiem attīstības mērķiem tiek identificēti projekti un projektu idejas laika posmā no 2004. gada līdz 2008. gadam:

N.p.k. Atbilstība attīstības mērķiem

Projekta nosaukums Projekta realizācijas

laiks

Atbildīgā institūcija

Kopējās finanses

Finansu avoti Prioritāte*

1.

2.7.8.1.8.6.

Tūrisma infrastruktūras uzlabošana dabas parkā „Abavas Senleja” (NATURA 2000 teritorijā)

2004.-2008. Kandavas TIC 150 000 LVL Kandavas novada dome, ES struktūrfondi, ES programmas

2

2.2.3.5.2.8.4.

Attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Matkulē

2004.-2005. Kandavas novada dome

90 000 LVL Kandavas novada dome, ES struktūrfondi

1

3.2.5.5.1.9.3.

Transporta drošības sistēmas efektivitātes uzlabošana Kandavas pilsētā



2

4.

2.2.6.3.

Sociālās izstumšanas mazināšana Kandavas novadā

2004.-2005. Kandavas novada Sociālās palīdzības centrs

50 000 LVL Kandavas novada Sociālās palīdzības centrs, ES struktūrfondi

2

5.2.1.5.5.

Publisko pieejas punktu izveide Kandavas novadā



3



6.2.3.5.2.8.4.

Ūdenssaimniecības rekonstrukcija Kandavas pilsētā


1 700 000 LVL

Kandavas novada dome, ES programmas

1

7.5.2.7.1.8.4.

Atkritumu izgāztuvju rekultivācija Kandavas novadā


500 000 LVL Kandavas novada dome, ES kohēzijas fonds

1

8.

2.4.3.3.

Izglītības un tālākizglītības mācību programmu pilnveidošana Kandavas novadā

2004.-2008. Kandavas novada izglītības iestādes

300 000 LVL Kandavas novada izglītības iestādes, ES struktūrfondi

2

9.2.5.5.1.8.4.

Kandavas novada ceļu rekonstrukcija


400 000 LVL Kandavas novada dome, VIP

1

10.2.8.3.2.3.7.

Kandavas sporta halles būvniecība



1

11.3.1.3.3.

Kandavas K.Mīlenbaha vidusskolas rekonstrukcija, energoefektivitātes palielināšana

2004.-2008. Kandavas K.Mīlenbaha vidusskola


1

12.

3.1.3.3.

Valsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma rekonstrukcija, energoefektivitātes palielināšana

2004.-2008. Valsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikums

340 000 LVL Izglītības ministrija, VIP, ES struktūrfondi

1

13.3.1.3.3.

Kandavas Mākslas skolas rekonstrukcija, energoefektivitātes palielināšana

2005.-2006. Kandavas Mākslas skola


2

14. 3.1. Kandavas Mūzikas skolas 2004.-2006. Kandavas 20 000 LVL Kandavas 2



3.3. rekonstrukcija, energoefektivitātes palielināšana

Mūzikas skola Mūzikas skola, VIP

15.3.1.3.3.

Kandavas PII „Zīļuks” rekonstrukcija, energoefektivitātes palielināšana

2004.-2006. Kandavas PII „Zīļuks”


1

16.3.1.3.3.

Cēres pamatskolas rekonstrukcija, energoefektivitātes palielināšana

2005.-2008. Cēres pamatskola


2

17.3.1.3.3.

Matkules pamatskolas rekonstrukcija, energoefektivitātes palielināšana

2005.-2008. Matkules pamatskola


2

18.3.1.3.3.

Zemītes pamatskolas rekonstrukcija, energoefektivitātes palielināšana

2005.-2008. Zemītes pamatskola


3

19.

3.1. Kandavas internātskolas Grenču filiāles rekonstrukcija

2005.-2006. Kandavas internātskolas

20 000 LVL Kandavas internātskola, Kandavas novada dome, VIP

1

* Prioritāte tiek novērtēta 3 ballu sistēmā (1 – augstākā prioritāte, 3 – zemākā prioritāte).



8. Ieteikumi teritorijplānojumam

Teritorijplānojumā nepieciešams iekļaut:

- teritorijas atļauto izmantošanu, norādot teritorijas (ja tādas ir), kuru faktiskā izmantošana neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai un kurās zemesgabalu īpašnieki un lietotāji var turpināt pirms pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādāšanas un spēkā stāšanās likumīgi uzsākto izmantošanu, bet jaunu būvniecību vai citu saimniecisko darbību uzsāk atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojuma prasībām. Pašvaldības teritorijas plānojumā var noteikt nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas;

- pašvaldības saistošos apbūves noteikumus, kas ietver prasības zemesgabalu apbūvei, teritorijas labiekārtojumam un citādai apsaimniekošanai katrai teritorijai ar noteiktu atšķirīgu atļauto izmantošanu;

- esošo un plānoto apdzīvoto vietu robežas;- teritorijas, kas nepieciešamas konkrētu pašvaldības funkciju īstenošanai;- prasības obligāti izstrādājamiem detālajiem plānojumiem;- aizsargjoslas, kuras ar nepieciešamo precizitāti ir iespējams attēlot grafiski, arī

ūdens ņemšanas vietas ar aizsargjoslām. Ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas nosakāmas tikai valsts vai rajona nozīmes maģistrālajām inženierkomunikācijām;

- vietējās nozīmes teritorijas, objektus un pasažieru pārvadājumu shēmu;- dzelzceļus, ceļus, ielas, velosipēdistu celiņus, ostu teritoriju funkcionālo

zonējumu, objektus, kuri var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību, prasības satiksmes organizācijas pilnveidošanai un ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, 330 kV un 110 kV elektroenerģijas pārvades tīklus un 20 kV elektroenerģijas sadales tīklus;

- esošās un plānotās nacionālās, rajona un vietējās nozīmes izglītības, kultūras, zinātnes, tūrisma, sporta un kūrortsaimniecības teritorijas un objektus, sociālos objektus;

- kapsētas;- paaugstinātas bīstamības vai riska objektus, kuru izvietojums var palielināt citu

objektu bīstamību vai tieši apdraudēt apkārtnes iedzīvotājus vai vidi, norādot drošu attālumu starp šādiem objektiem vai starp šādu objektu un dzīvojamām teritorijām vai citus veicamos pasākumus, kas līdz minimumam samazinātu šāda objekta iespējamo kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem un vidi;

- augsnes erozijai pakļautās teritorijas un stādījumu joslas augsnes erozijas apkarošanai, būvniecībai nelabvēlīgu nogulumiežu saguluma teritorijas, kā arī teritorijas, kurām nepieciešama inženiersagatavošana;

- virszemes ūdeņu pirmās un otrās pakāpes pieteku sateces baseinus, ūdens notekas;

- atkritumu apsaimniekošanas būves;- citus objektus, teritorijas un prasības saskaņā ar rajona, reģiona vai nacionālo

plānojumu un pašvaldības teritorijas plānojuma darba uzdevumu.



9. Informācijas avoti

Plānošanas dokumenti:

- Latvijas attīstības programma (Vienotais programdokuments)

- Latvijas Programmas papildinājums 2004.-2006. gadam

- Rīgas reģiona attīstības programma

- Tukuma rajona padomes attīstības programma (projekts)

- Latvijas Tūrisma attīstības nacionālā programma 2001. – 2010. gadam, apstiprināta Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijā 2001. gadā

- Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998.-2010. no 30.06.1998

- Tūrisma attīstības koncepcija, apstiprināta MK, 1997.gada 2. decembrī.

- Velotūrisma attīstības valsts programma 1999.–2015. gadiem, apstiprināta Satiksmes ministrijā.

Starptautiskie normatīvie akti:

- “Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija”, 92/102 / EEC

- “Par līdzsvarotu tūrisma attīstību aizsargājamās teritorijās”, EP rekomendācija Nr.95/1997

- “Par liellopu identifikāciju un reģistrāciju”, 820 / 97 EC

- “Par vispārējo līdzsvarota un videi draudzīga tūrisma attīstības politiku”, EP rekomendācija Nr. 94/1994

LR likumdošana:

- Administratīvi teritoriālās reformas likums, 21.10.1998.

- Aizsargjoslu likums, 05.02.1997.

- Atkritumu apsaimniekošanas likums 14.12.2000

- Augu aizsardzības likums, 17.12.1998.

- Autopārvadājumu likums 23.08.95.g.

- Bērnu tiesību aizsardzības likums, 27.12.2002.

- Būvniecības likums, 10.08.1995.

- Ceļu satiksmes likums 01.10.97.g.

- Ciltsdarba likums, 02.04.1998.

- Dzelzceļa likums, 01.04.98.

- Elektronisko dokumentu un parakstu likums, 31.10.2002.

- Enerģētikas likums, 03.09.1998.



- Fizisko personu datu aizsardzības likums, 23.03.2000.

- Informācijas atklātības likums, 29.10.1998.

- Izglītības likums, 29.10.1998.

- Komerclikums, 13.04.2000.

- Lauksaimniecības un lauku attīstības likums, 07.04.2004.

- Likums „Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”, 22.02.1996.

- Likums „Par 1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību”, 31.08.1995.

- Likums „Par akcīzes nodokli”, 30.10.2003.

- Likums „Par autoceļiem”, 11.03.1992.

- Likums „Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, 06.11.1995.

- Likums „Par dabas resursu nodokli”, 14.09.1995.

- Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 30.10.1998

- Likums „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”, 29.09.1992.

- Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 02.03.1993.

- Likums „Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem”, 14.09.1995.

- Likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, 12.02.1992.

- Likums „Par meliorāciju”, 20.04.1993.

- Likums „Par nodokļiem un nodevām”, 02.02.1995.

- Likums „Par pašvaldībām”, 09.06.1994.

- Likums „Par piesārņojumu”, 15.03.2001.

- Likums „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”, 17.03.1994.

- Likums „Par policiju”, 04.06.1991.

- Likums „Par prakses ārstiem”, 24.04.1997.

- Likums „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, 19.10.2000.

- Likums „Par sociālo drošību”, 07.09.1995.

- Likums „Par ugunsdrošību”, 24.03.1992.

- Likums „Par uzņēmējdarbību”, 26.09.1990.

- Likums „Par valsts pensijām”, 02.11.1995.

- Likums „Par vides aizsardzību” 06.08.1991

- Likums „Par zemes dzīlēm”, 02.05.1996

- Likums „Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”, 21.06.1991.

- Likums „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, 09.07.1992.


http://www.raplm.gov.lv/latviski/word/tiesib_akti/Likumi/harta.doc

http://www.raplm.gov.lv/latviski/word/tiesib_akti/Likumi/deputata_stat_lik.doc

http://www.raplm.gov.lv/latviski/word/tiesib_akti/Likumi/deputata_stat_lik.doc


- Likums „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, 30.10.1997.

- Likums „Par zemes reformu lauku apvidos”. 21.11.1990.

- Meža likums, 24.02.2000.

- Pasta likums, 12.05.1994.

- Profesionālās izglītības likums, 10.06.1999.

- Radio un televīzijas likums, 24.08.1995.

- Reģionālās attīstības likums, 21.03.2002.

- Sugu un biotopu aizsardzības likums, 16.03.2000

- Teritorijas attīstības plānošanas likums, 30.10.1998.

- Teritorijas plānošanas likums, 22.05.2002.

- Tūrisma likums, 17.09.1998.

- Ūdens apsaimniekošanas likums 12/09/2002.

- Valsts informācijas sistēmu likums, 02.05.2002.

- Veterinārmedicīnas likums, 26.04.2001.

- Vispārējās izglītības likums, 10.06.1999.

Ministru Kabineta noteikumi:

- Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi, MK noteikumi Nr. 315, 07.09.1999.

- Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā, MK noteikumi Nr. 446, 23.10.2001.

- Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā, MK noteikumi Nr. 189, 08.05.2001.

- Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā, MK noteikumi Nr. 189, 08.05.2001.

- Ekspluatācijas aizsargjoslu gar sakaru līnijām noteikšanas metodika, MK noteikumi Nr. 61, 13.02.2001.

- Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi, MK noteikumi Nr. 413, 22.10.1996.

- Gāzes piegādes un lietošanas noteikumi, MK noteikumi Nr. 23, 20.01.1998.

- Govju pārraudzības kārtība, MK noteikumi Nr. 577, 14.10.2003.

- Informācijas sistēmu drošības noteikumi, MK noteikumi Nr. 106, 21.03.2000.

- Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, MK noteikumi Nr.415, 22.07.2003.

- Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, MK noteikumi Nr. 354, 21.10.1997.

- Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, MK noteikumi Nr. 87, 17.02.2004.



- Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai, MK noteikumi Nr.275, 03.08.1999.

- Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika, MK noteikumi Nr.263, 19.06.2001.

- Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas , MK noteikumi Nr. 684, 09.12.2003.

- Noteikumi par ceļu satiksmi, MK noteikumi Nr.135, 07.04.1997.

- Noteikumi par gaisa kvalitāti, MK noteikumi Nr. 588, 21.10.2003.

- Noteikumi par integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu, MK noteikumi Nr. 104, 14.03.2000.

- Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli, MK noteikumi Nr. 365, 20.08.2002.

- Noteikumi par pesticīdu atlieku kontroli augu valsts izcelsmes produktos, MK noteikumi Nr.476, 26.08.2003.

- Noteikumi par regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidiem, MK noteikumi Nr.297, 03.07.2001.

- Noteikumi par teritorijas plānojumiem, MK noteikumi Nr. 423, 05.12.2000.

- Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām, MK noteikumi Nr.155, 22.04.1997.

- Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām, MK noteikumi Nr. 269, 03.08.1999.

- Pasažieru regulāro autopārvadājumu iekšzemes maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtība, MK noteikumi Nr. 84, 26.02.2002.

- Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta uzraudzības padomes nolikums, MK noteikumi Nr.201, 20.06.2000

- Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldības regulējamās nozarēs, MK noteikumi Nr. 281, 26.06.2001.

- Siltumapgādes, piegādes un lietošanas noteikumi, MK noteikumi Nr. 41, 28.02.1995.

- Suņu un kaķu turēšanas noteikumi, MK noteikumiem Nr. 291, 03.10.1995.

- Telekomunikāciju gala iekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi, MK noteikumi Nr. 283, 22.08.2000.

- Telekomunikāciju tīklu un iekārtu būvniecības speciālie būvnoteikumi, MK noteikumi Nr.395, 02.12.1997.

- Valsts autoceļu fonda un pašvaldību autoceļu (ielu) fondu izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība, MK noteikumi Nr. 202, 20.06.2000.

- Viesnīcu un viesu māju atbilstības novērtēšanas noteikumi, MK noteikumi Nr.42, 10.02.1998.

- Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi, MK noteikumi Nr. 34, 13.01.2004.

- Vispārīgie būvnoteikumi, MK noteikumi Nr. 112, 01.04.1997.


http://www.raplm.gov.lv/latviski/word/dokumenti/nacionalais_planojums/nac_noz_lauks_teritorijas.doc


Citi informācijas avoti:

- LR Valsts Kultūras pieminekļu inspekcija.

- Valsta Ieņēmuma dienests.

- Latvijas Vides aģentūra (www.lva.gov.lv)


Documents

- informācija par precēm un … · Web viewPēdējos gados būtiskākās investīcijas ieguldītas Zemītes pamatskolā (kopējās izmaksas ap 211 000 Ls), kas ir Kandavas novada