LATVIJAS ZIN�T�U AKAD�MIJAS EKONOMIKAS INSTIT�TS Bezpe��as organiz�cija sabiedr�ba ar ierobežotu atbild�bu, re�.nr. 40003324342

Akad�mijas laukums 1, LV-1050, R�ga, Latvija; tel.7222830, fax/tel 7820608, e-pasts: raimara@lza.lv

Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�

P�t�juma rezult�ti atbilstoši Latvijas Republikas Kult�ras ministrijas un BO SIA Zin�t�u Akad�mijas Ekonomikas instit�ta 2001.gada

7./5.j�nija l�gum� noteiktajam uzdevumam.

Projekta vad�t�ja: Raita Karn�te

Autori: P�teris Gu��ns un

M�ris K�ava

R�g�,2001.gada novembr�

2

Satura r�d�t�js Lp

Visp�r�j�s piez�mes 3 P�t�juma metode un inform�cijas avoti 5 Nozares dažas att�st�bas �patn�bas globaliz�cijas apst�k�os 6 Kinote�tri un to apmekl�jumi Latvij� 8 Kino apmekl�jumu tendences cit�s valst�s 11 Filmu demonstr�šana 14 Filmu skatam�ba Latvij� 16 Filmu ražošanas finans�šana 19 Kinofilmu ražošana 23 Nozares strukt�ra 28 Filmu nozares ieguld�jums tautsaimniec�b� 31 Secin�jumi 35 Pielikumi 36

3

Visp�r�j�s piez�mes Š� p�t�juma priekšmets Kult�ras ministrijas un BO SIA Zin�t�u Akad�mijas

Ekonomikas instit�ta 2001.gada 7/5 j�nija l�gum� noteikts: Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�.

Min�tais p�t�juma priekšmeta defin�jums ir visp�r�js un atbilst pre�u ražošanas nozar�m. Filmu nozari tikai da��ji var piel�dzin�t pre�u ražošanai, jo t� liel� m�r� ir kult�ras t�tad pakalpojumu sf�ras nozare. Pre�u ražošanas noteicoš� motiv�cija ir pe��as g�šana. Lai gan ar� pakalpojumu sf�r� ietilpst atseviš�as uz pe��u orient�tas nozares, tom�r te ir ar� t�das kuru uzdevums ir pild�t soci�l�s apr�pes, izgl�tojošas un kult�ras dabas funkcijas, sa�emot finansi�lo nodrošin�jumu no sabiedr�bas kop�jiem resursiem. Filmu nozarei šin� zi�� ir du�ls raksturs, kuras darb�bu ietekm� abi min�ti mot�vi. J�r��in�s ar� ar cit�m, zem�k da��ji uzskait�t�m, filmu nozares �patn�b�m.

1. Filmu, jeb kino nozari veido tr�s savstarp�ji saist�ti uz��m�jdarb�bas veidi: filmu ražošana(1), to izplat�šana(2) un demonstr�šana(3).

2.Izgatavot� filma, neatkar�gi no t�s materi�l�s formas (kino- vai video lente, video disks), no ekonomisk� viedok�a ir prece. K� jebkuras preces ar� filmas ražošana saist�ta ar materi�lo resursu un darba pat�ri�u. To apjoms un kvalitat�vais sast�vs veido t�s ražošanas izmaksas. Filmas realiz�cijas, jeb pat�ri�a veids ir t�s demonstr�šana skat�t�jiem kinote�tros, TV ekr�nos, vai dz�vok�os. T�s izlietojuma efekts, jeb der�gums ir pat�r�t�ju (skat�t�ju) gar�go, jeb kult�ras vajadz�bu apmierin�šana. Š�s vajadz�bas,. atš�ir�b� no cilv�ka bioloisk�m vai fizisk�m (uztura, ap�rba, m�jok�a un tml.) nav neatliekam�s un pat�r�t�js pats lemj skat�ties vi�am k�du konkr�to filmu, vai neskat�ties, citiem v�rdiem bag�tin�t sevi ar t�m atzi��m, ko vi�am iecer�juši sniegt filmas rad�t�ji, vai ar� t�s ignor�t.

3. T� k� filma ir tikai viens no l�dzek�iem cilv�ka kultur�lo vajadz�bu apmierin�šanai skat�t�jam nav oblig�ti j�pie�em k�da no pied�v�t� skaita. Ja neviena no t�m neatbilst indiv�da v�lm�m, vi�š t�s neskat�s un savu atp�tai paredz�to laiku izmanto cit�di: kult�ras rakstura pas�kumu apmekl�šanai, TV raid�jumu skat�šanai, sportam, daž�d�m sarun�m (p��p�šanai), atp�tai un tml. darb�b�m. No šejienes izriet, ka filmu nozare t�s produkta izlietojuma sf�r� konkur� ar p�r�j�m kult�ras, sporta un sadz�ves sf�ras nozar�m.

4. Divdesmit� gadsimt� filmu ražošana koncentr�j�s atseviš�os glob�la m�roga centros, kuri veido kop�jo situ�ciju pasaules filmu tirg�. Lai palielin�tu produkcijas konkur�tsp�ju, producenti tiecas pied�v�t arvien sarež�t�kus sižetus, kuru ražošana saist�ta ar liel�k�m izmaks�m. T�s var at�auties tikai lielie filmu ražot�ji. Š�das filmas parasti orient�tas ne tikai uz savas valsts, bet ar� un pat liel�k� m�r� uz visas pasaules auditoriju. Starptautiskaj� tirg� vissekm�g�k darbojas to valstu filmu ražot�ji, kur�s ir sam�r� plašs viet�jais kinofilmu demonstr�šanas t�kls,

5. T� k� filmu ražošan� j�iegulda lieli finansu resursi, lai tie atmaks�tos ir nepieciešams atbilstošs noieta tirgus, resp. skat�t�ju auditorija. Iedz�vot�ju skaita zi�� nelielo valstu filmu nozares kop�j�, objekt�v� probl�ma ir mazs skat�t�ju skaits. To sašaurina ar� plaš� cit�s valst�s ražoto filmu konkurence. T�d�� filmu ražošana maz�s valst�s tiek realiz�ta ar valsts finansi�lu atbalstu,

4

Vai teiktais noz�m�, ka j�akcept� visas pasaules kino ražošanas koncentr�ciju daž�s valst�s, atst�jot p�r�j�m tikai to skat�t�ja (pat�r�t�ja) funkcijas?

Tam var�tu piekrist, ja kino firmu produkcija b�tu vienk�rši pat�ri�a priekšmets, l�dz�gs, piem�ram automaš�nai, kuru ražošanu visas pasaules vajadz�bu apmierin�šanai nodrošina sam�r� neliels lielu firmu skaits izvietojot uz��mumus nedaudz�s valst�s. Pieejot t�ri utilit�ri, no izmaksu viedok�a, ar� filmu ražošanas koncentr�cija tikai lielos uz��mumos �autu j�tami samazin�t ražošanas izmaksas, t�d�j�di rad�t iesp�ju pazemin�t to realiz�cijas cenu un palielin�t pat�r�t�ju loku. Tai paš� laik� filma ir produkts, kurš apmierina pat�r�t�ja (skat�t�ja) nevis materi�l�s, bet gar�g�s vajadz�bas. T�d�j�di t� pilda skat�t�ju izklaides, izgl�t�bas un kult�ras l�me�a paplašin�šanas un pasaules uzskata veidošanas funkcijas. T�s kult�ras v�rt�ba nav tieši atkar�ga no filmas izgatavošanas izmaks�m. Turkl�t kult�ras v�rt�bas noteikšanai pasaul� nav vienota krit�rija. Katrai tautai ir sava att�st�bas v�sture un liel� m�r� ar� izpratne par to kas ir v�rt�gs un kas t�ds nav. Liela loma te ir trad�cij�m un visp�r�jam izgl�t�bas l�menim. Vienlaic�gi izmantojot vizu�los un ska�as l�dzek�us kino ir viens no visiedarb�g�kajiem inform�cijas veidiem. Ar t� pal�dz�bu var pak�peniski ietekm�t iedz�vot�ju kult�ras l�me�a un pasaules uzskata att�st�bas virz�bu.

Nacion�l� filmu ražošana var realiz�ties tikai valst�, kura ir sasniegusi noteiktu att�st�bas pak�pi. T�s esam�ba un pied�v�t� produkta kvalit�te raksturo sabiedr�bas visp�r�jo kult�ras un intelekta l�meni. V�l vair�k, filmu industrija rada nosac�jumus t� izaugsmei un sabiedr�bas locek�u dot�bu apliecin�šanai. Te, bez t�ri tehniska rakstura darbiniekiem noteicoš� loma ir t�d�m radošaj�m profesij�m k� scen�risti, režisori, operatori un aktieri. Tikai viet�j� filmu ražošana rada iesp�ju š�du talantu atkl�šanai un to izaugsmei.

No visu pasaules n�ciju vienl�dz�bas principa izriet, ka vis�m ir ar� vien�das ties�bas att�st�ties. Attiec�b� uz filmu ražošanu viens no aptauj�tajiem ekspertiem šo atzi�u formul�ja apm�ram š�di: Katrai tautai ir nepieciešam�ba un ties�bas apliecin�t sevi ekr�na spogul� un ar t� pal�dz�bu sekm�t sava kult�ras l�me�a k�pumu.

T�d�� nav pie�emama t�ze, ka filmu industriju lietder�gi koncentr�t tikai atseviš��s lielaj�s valst�s, bet mazaj�m j�samierin�s ar to produkcijas pat�ri�a statusu.

Bez min�t� v�l ir vajadz�ba p�c izgl�tojoša rakstura lent�m, kas iev�rojot konkr�to situ�ciju veicin�tu sabiedr�bas salied�t�bu, vides saglab�šanu, vesel�ga dz�ves veida nostiprin�šanu, iedz�vot�ju sabiedrisk�s aktivit�tes k�pin�šanu un citu aktu�lu probl�mu risin�šanu.

No teikt� izriet, ka mazas valsts filmu producentiem v�lams orient�ties vispirms uz viet�jo auditoriju, risin�t tai aktu�las probl�mas, k� kult�ras mantojuma t� ar� pašreiz�jo aktualit�šu jom�. Tas, saprotams neizsl�dz iesp�ju risin�t ar� glob�la rakstura jaut�jumus, orient�ties uz auditoriju �rpus valsts robež�m, akt�vi iesaist�ties reion�laj� un v�l lab�k glob�laj� filmu tirg�, saprotams, ja ir atbilstošs intelektu�lais potenci�ls (scen�risti, režisori un lomu t�lot�ji) un iesp�ja ieg�t nepieciešamos finansu resursus, lai ražotu konkur�tsp�j�gu produktu.

5

P�t�juma metode un inform�cijas avoti Darba sagatavošan� izmantota tradicion�l� anal�tiski sal�dzinoš� p�tniec�bas

metode. Nozares st�voklis, att�st�bas dinamika un to ietekm�jošie nosac�jumi v�rt�ti sal�dzinot ar visp�r�j�m t�s att�st�bas tendenc�m pasaul�, atseviš�i izdalot t�s valstis, kuras eogr�fiski ir tuvas Latvijai un t�s kuru soci�lais un ekonomiskais st�voklis ir mums l�dz�gs.

P�t�jums veikts izmantojot zem�k min�tos inform�cijas avotus Nozares att�st�bas visp�r�jo probl�mu izpratnes noz�m�g�kais avots bija Alberta

Morana redakcij� izdot� gr�mata Filmu Politika.1 Min�tais izdevuma sagatavot�js ir ar� apkopojoš� raksta autors. Gr�mat� sniegta plaša anal�ze par filmu nozares st�vokli, galveno š�s industrijas centru Holivudu, nacion�lo kino att�st�bu, kult�ras identit�ti un atseviš�u valstu politiku šin� jom�.

Ieskatu par audiovizu�l�s nozares veidošan�s probl�m�m devi�desmito gadu vid� ES kandid�tvalst�s sniedz ES vair�ku Direktor�tu kop�ji izdotais nosaukt�s valstu grupas autoru sagatavoto rakstu kr�jums par šo nozari Centr�laj� Eirop�.2 Latvijas probl�m�m velt�t� raksta autori ir Aldis Paulins un Linda Liepna.

Priekšstatu par Latvijas kino nozares v�sturi sniedz 1989.gad� apg�d� "Liesma" izdot� Latvijas PSR Zin�t�u Akad�mijas Andreja Up�ša Valodas un Literat�ras instit�ta autoru kolekt�va gr�mata Padomju Latvijas kinom�ksla.

Starptautiskiem sal�dzin�jumiem, k� inform�cijas avots kalpoja Eiropas filmu, telev�zijas un jauno mediju Statistikas Gadagr�mata.3

Atseviš�u valstu filmu nozares raksturojumi aizg�ti no to Statistikas Gadagr�mat�m. Šo valstu politikas filmu nozares att�st�b� noskaidrošanai izmantotas attiec�g�s m�jas lapas internet�.

Kino nozares uz��mumu sarakstu sagatavoja Latvijas Republikas Centr�l� statistikas p�rvalde (sk. 1. pielikumu). Te j�piebilst, ka tas sast�d�ts izmantojot uz��mumu apsekojumu datus par svar�g�ko darb�bas jomu. Sal�dzinot to ar Latvijas Nacion�l� Kinocentra sarakstu izr�d�j�s, ka tie nav piln�gi identiski, piem�ram pirmaj� iztr�kst studija Platforma Filma. Statistikas p�rvaldes darbinieki šo nesakrit�bu skaidro ar to, ka Platforma Filma iek�auta rekl�mas nozar�, jo galveno ien�kumu t� apsekojuma gad� guvusi no rekl�mas un aparat�ras iznom�šanas.

Kino nozares uz��mumu maks�to nodok�u summas, sadal�jum� pa darb�bas jom�m un nodok�u veidiem sniedz p�c m�su programmas sagatavotais Valsts Ie��mumu dienesta apkopojums (sk. 2. pielikumu).

Lai noskaidrotu nozares probl�mas, raugoties no filmu ražot�ju un izplat�t�ju viedok�a tika veiktas p�rrunas ar kompetentiem speci�listiem. Aptauj�to ekspertu saraksts sniegts 3.pielikum� un ar tiem p�rrun�to jaut�jumu loks 4.pielikum�.

Apkopojošie r�d�t�ji par kino nozares darb�bu ieg�ta no Latvijas un citu valstu Statistikas Gadagr�mat�m.

Detaliz�tu nozares darb�bas atseviš�u r�d�t�ju atšifr�jumu sniedza Latvijas Nacion�l� Kinomatogr�fijas centra Filmu reistrs.

1 FILM POLICY. Intetrnational, National and Regional Perspectives. Edited by Albert Moran. Routledge, London and New York. 2 The Development of the Audiovisual Landscape In Central Europe since 1989. 3 Statistical Yearbook. Film, television, video and new media in Europe. 2001 Edition. European Audiovisual Observatory, Strasbourg, 2001.

6

Nozares dažas att�st�bas �patn�bas globaliz�cijas apst�k�os. V�rt�jot kinofilmu nozares st�vokli un att�st�bas iesp�jas un veidus jebkur� valst�,

�paši maz�, k�da ir Latvija, j�r��in�s ar t�s att�st�bas tendenc�m pasaul�. Noteicošie ir divi apst�k�i:

- visp�r�j� ekonomisko procesu globaliz�cija, kas strauji iek�auj pasaules aprit� arvien vair�k cilv�ka darb�bas jomu, to skait� ar� filmu ražošanu un

- tehniskais progress radik�li maina nozares iesp�jas paplašin�t produkta veidus un to realiz�cijas formas.

Laiks, kad kinofilm� ietvert�s inform�cijas realiz�cijas vien�gais veids bija to demonstr�šana kinote�tros ir neatgriezeniski pag�jis. TV raidorganiz�ciju att�st�ba bija pirmais etaps, kas likvid�ja kinote�tru monopolu. V�l�k to papildin�ja video kasešu un p�d�j� laik� videodisku tehnoloijas. Jaun�s tehnoloijas vienk�ršo ražošanas procesu un paplašina nozares produkcijas realiz�cijas iesp�jas. M�sdien�s v�rojama strauja p�reja uz ciparu tehnoloij�m. Samazinoties to ražošanas izmaks�m palielin�s iesp�ja d�rg�s kinolentes aizst�t ar videodiskiem. Inform�cijas apkopošana netiek l�dzi straujajiem nozares att�st�bas tempiem. Pieejam� inform�cija par ES valst�m sniedz tuvin�tu ainu par situ�ciju šin� nozar� (1.tabula).

1.tabula Audiovizu�l� tirgus apjoms Eiropas Savien�b�, EUR milj.

1995 1996 1997 1998 1999 Telev�zija 32805 35864 39426 43388 48000 Kinote�tru ie��mumi 3008 3351 2752 4223 4250 Video tirdzniec�ba 5054 5220 5475 5969 5610 Digit�lo disku tirdzniec�ba

57 420

Kop� 40867 44435 48653 53637 58280 Avots: Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe, Strasbourg 2001. No tabulas skait�iem izriet: audiovizu�l� tirgus apgroz�jums �etros gados

palielin�jies 1.43 reizes. L�dz�gi audzis ar� TV apgroz�jums. Uzman�bu saista fakts, ka kinote�tru ie��mumi ne tikai nav kritušies, bet palielin�j�s 1.41 reizi t.i. tikai nedaudz (par diviem procenta punktiem atpaliekot no TV k�puma tempiem. Video iek�rtu mazumtirdzniec�bas apgroz�juma k�pums nebija tik izteiksm�gs - par 19.3% (kop� ar digit�liem diskiem). Izskaidrojams tas š�iet ar diviem apst�k�iem: m�jsaimniec�bu pies�tin�t�bu ar šo tehniku un t�s l�tin�šanos. ES audiovizu�l� tirgus strukt�r� izmai�as nav lielas (1.att�ls)

7

1.att�ls. ES audio visu�l� tirgus strukt�ra, %

80.3 80.7 82.7 80.9 82.4

7.4 7.5 5.8 7.9 7.3

12.4 11.7 11.5 11.1 9.6

0.1 0.7

0%

20%

40%

60%

80%

100%

1995 1996 1997 1998 1999

DVDVideoKinote�triTV

1. audiovizu�laj� tirg� domin�još� loma ir TV. T�s da�a turpina palielin�ties

(1995.gad� 80.3%, 1999.- 82.4) 2. kinote�tru ie��mumu da�a kop�j� tirgus apjom� ir sam�r� stabila -7.4% 1995. un

7.3% 1999.gad�, 3. video kasešu un disku mazumtirdzniec�bas apjoms ES valst�s ac�mredzot ir tuvs

optim�lajam. T� �patn�jais svars kop�j� apgroz�jum� no 12.4% samazin�j�s l�dz 9.6%. Iesp�jams, ka tas saist�ts ar� ar notiekošo tehnoloijas paaudžu mai�u video jom�, kasešu aizst�šana ar digitalajiem video diskiem.

Att�stot filmu ražošanas uz��m�jdarb�bu un valsts atbalstu šai nozarei v�lams r��in�ties ar apr�d�taj�m tendenc�m ES valst�s šaj� sf�r�.

8

Kinote�tri un to apmekl�jumi Latvij�. Devi�desmitie gadi Latvij� rakstur�gi ar strauju kinote�tru lomas kritumu un TV

skaita un to raidlaika palielin�jumu. 1999.gad� Latvij� darboj�s 24 TV raidorganiz�cijas ar kop�jo raid�šanas laiku vid�ji 93 stundas dien�. Lielu da�u no t�, �paši komerci�lajos TV aizpilda filmu demonstr�šana. Tas, k� ar� iedz�vot�ju ien�kumu straujš sarukums samazin�ja kinote�tru apmekl�t�ju un l�dz ar to ar� pašu šo iest�d�jumu skaitu (2.tabulu un 2.att�ls)

2.tabula

Kinote�tru darb�bas r�d�t�ji 1990 1995 1996 1997 1998 1999 2000

Kinote�tru skaits 90 52 34 35 37 32 30 Apmekl�jumu skaits (iesk. kult�ras namus), t�kst

19748 1020 958 1268 1420 1375 1457

Tai skait�: pils�t�s 15528 938 913 1214 1378 1348 1428 laukos 4220 82 45 54 42 27 29 Apmekl�jumu skaits uz 1000 iedz�vot�jiem

7394 405 385 514 580 565 614

Tai skait�: pils�t�s 8393 540 531 712 815 804 882 laukos 5143 105 58 71 55 36 38

Avots: Latvijas Statistikas Gadagr�mata 2001.

2.att�ls. Kino seansu apmekl�jumi uz 1000 iedz�vot�jiem

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000

Latvij� vid�ji

Pils�t�sLaukos

V�rojama sakar�ba starp valsts ekonomisk� potenci�la un kino apmekl�jumu skaita

izmai�u. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedz�vot�ju devi�desmito gadu vid�, sal�dzinot ar 1990. gadu bija samazin�jies par 46-47%. Kinoseansu apmekl�jumi attiecinot uz vienu iedz�vot�ju samazin�j�s 18.3-19.2 reizes. Devi�desmito gadu otraj� pus� kop�j� situ�cija valsts ekonomik� stabiliz�j�s un iez�m�j�s dažas augšupejas paz�mes. Tam sekoja ar� kinoseansu apmekl�juma k�pums (~1.6 reizes). Rakstur�gi, ka tas notika galvenok�rt pils�tu kinote�tros. Lauku apvidos, kur ekonomisk� situ�cija

9

joproj�m ir satraucoša, l�dz1999.gadam turpin�s kinoseansu apmekl�jumu samazin�jums. 1999.gad�, attiecinot šo kinote�tru apmekl�t�ju kopumu uz lauku teritoriju iedz�vot�ju skaitu, izn�k, ka vid�ji viens lauku iedz�vot�js apmekl�ja kinoseansu 143 reizes maz�k nek� 1990.gad�. 2000.gad� lauku apvidos kinoseansu apmekl�t�ju skaits palielin�j�s par 2 t�kstošiem, kas vieš cer�bu, ka š� r�d�t�ja lejupsl�de ir apst�jusies un turpm�kajos gados iesp�jama t� palielin�šan�s.

Nov�rt�jot min�tos skait�us j��em v�r�, ka att�stoties autotransportam, �paši palielinoties individu�lo automobi�u skaitam, lauku iedz�vot�jiem rodas iesp�ja apmekl�t kinoseansus pils�t�s. Iesp�jams, ka neliela da�a to ar� dara t� palielinot pils�tu kinote�tru apmekl�juma r�d�t�ju. Tom�r, ir ac�mredzams, ka š�da iesp�ja ir ne visiem. Ar� nodrošin�jums ar TV apar�tiem un to kvalit�te, daudziem lauku iedz�vot�jiem nav v�lam� l�men�, vai ar� to visp�r nav. Kinoseansu apmekl�jumi ir viens no veidiem k� cilv�kam ienest p�rmai�as sav� vienmu�aj� ikdien�. Ar� tiem, kam ir transporta l�dzeklis �rt�k ir apmekl�t kinoseansu savas dz�ves vietas tuvum�, nek� speci�li braukt uz pils�tu. Turkl�t, lauku apvidos kinofilmu demonstr�šana ir ne tikai izklaides vai kult�ras pas�kums. Kino seansu apmekl�jumi rada ar� iesp�ja lauku teritorij� izklied�tajiem iedz�vot�jiem savstarp�ji kontakt�ties un p�rrun�t tos interes�još�s probl�mas. T� k� liel�k� da�a lauku cilv�ku nav sp�j�gi ieg�d�ties d�rgas ieejas bi�etes, lauku pašvald�b�m j�mekl� iesp�jas subsid�t š�dus izbraukuma kino demonstr�jumus. Teiktajam j�piebilst, ka daudzi kinote�tri un kult�ras nami ilgu laiku nav remont�ti un moderniz�ti. To pied�v�tajam pakalpojumam ir relat�vi zems komforta l�menis. T� uzlabošana ir viens no apmekl�t�ju skaita palielin�šanas nosac�jumiem.

Risinot atseviš�us jaut�jumus kinote�tru saglab�šanas un atjaunošanas jom� svar�gi zin�t vai, sakar� ar jauno tehnoloiju izplat�bu, š�da tipa kult�ras iest�de nav savas iesp�j�s izsm�lusi. P�tot šo jaut�jumu nevar balst�ties tikai uz inform�ciju par Latvijas kinote�tru t�kla izmai��m devi�desmitajos gados, jo t�s laika zi�� sakrita ar radik�l�m p�rmai��m vis� tautas saimniec�b� un iedz�vot�ju dz�ves l�men�. Ir j�pie�em par aksiomu, ka n�kotn� ir j�pan�k b�tisks valsts ekonomisk� st�vok�a uzlabojums. Sagaid�mo izmai�u prognozei kinote�tru jom� varam izmantot citu valstu r�d�t�jus, kuri raksturo š� sektora att�st�bas tendences (3.tabula un 3.att�ls).

3.tabula Kinoekr�nu skaits

Valstis 1992 1995 1996 1997 1998 1999 1999/92 % ES 19056 20046 21122 22284 23212 24520 128.7 Centr�leiropas 4310 3143 3141 2982 3104 3122 72.4 Baltijas 1329 680 377 340 328 388 29.2 ASV 25105 27805 29690 31640 34186 37185 148.1 Jap�na 1744 1776 1828 1884 1993 2221 127.4

Avots: Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe, Strasbourg 2001. P�csoci�lisma valstu grup� visstrauj�k kino ekr�nu skaits saruka Baltijas valst�s un

to skait� Latvij�. Te gan j�piebilst, ka statistika iesp�jams nav piln�gi identiska, �paši attiec�b� uz devi�desmito gadu s�kumu, kad v�l iev�rojams skaits kino demonstr�šanas iek�rtu bija ne tikai stacion�rajos kino te�tros, bet ar� cit�s iest�d�s, k� ar� p�rvietojam�s. Iesp�jams, ka, piem�ram Lietuv� t�s nav iek�autas kop�j� skait�. Maz ticams, ka 1992.gad� kino ekr�nu skaits Lietuv� bija maz�ks nek� Latvij� un Igaunij� (attiec�gi: 325, 552 un 452). Kinoekr�nu skaita samazin�jums Igaunij� un Latvij� ir apst�jies un devi�desmito gadu nogal� s�cies to pieaugums.

10

Samazin�jums Centr�leiropas valst�s, saist�ms ar iedz�vot�ju materi�lo iesp�ju

kritumu tautsaimniec�bas lejupsl�des rezult�t�. T�s stabiliz�cija, ac�mredzot ir viens no iemesliem apl�kojam� r�d�t�ja palielin�jumam p�c 1997.gada. Uzlabojoties valsts ekonomiskajam st�voklim veidosies nosac�jumi kinote�tru skaita palielin�jumam. Š� r�d�t�ja dinamika industri�laj�s valst�s p�rliecinoši r�da, ka iedz�vot�ju augsts dz�ves l�menis un m�sdien�g�s audiovizu�l�s tehnikas pieejam�ba nav mazin�jusi kinote�tru skaitu. Gluži otr�di v�rojams to palielin�jums, �paši ASV, ekonomiski vissp�c�g�kaj� valst�.

3.att�ls. Kino ekr�nu skaits

0

5000

10000

15000

20000

25000

30000

35000

40000

1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

ASVESCentr.Eiropa un BaltijaJap�na

11

Kino apmekl�jumu tendences cit�s valst�s. No iepriekš min�tiem skait�iem par kinoapmekl�t�ju dinamiku Latvij� it k� izriet,

ka š� par�d�ba ir uz izzušanas robežas. Uz to, k� jau min�ts, iedarboj�s divi faktori: TV un video tehnoloiju att�st�ba un valsts ekonomisk� potenci�la sarukums. Uzlabojoties ekonomiskajai situ�cijai paliks tikai pirmais. Pilnveidojoties video tehnoloijai t�l�k uzlabosies ar� att�la un ska�as kvalit�te un tikai no š� viedok�a cilv�kiem neb�tu j�t�r� laiks kinote�tru apmekl�jumiem. Pieredze r�da, ka cilv�ku iev�rojamai da�ai, svar�gi ir ne tikai redz�t k�du filmu, vai citu izr�di (te�tri, koncertu), bet ar� situ�cija, vide k�d� vi�š to redz: vienatn� (ar� šaur� imenes lok�) s�žot pie televizora, vai ar� kinote�tra z�l� kop� ar daudziem citiem interesentiem, kur var izjust p�r�jo skat�t�ju reakciju par to, kas notiek uz ekr�na un sal�dzin�t ar sav�jo. Š� cilv�ka k� sabiedrisk�s b�tnes v�lme p�c saskares ar sev l�dz�giem, ac�mredzot nezud�s. To apliecina kinote�tru apmekl�jumu dinamikas r�d�t�ji cit�s Eiropas valst�s. (4. tabula)

4.tabula Kino seansu apmekl�jumi daž�s Eiropas valst�s

Apmekl�jumi uz1000 iedz�vot�jiem gad�

Gad

s

Nor

v��i

ja

D�n

ija

Zvi

edri

ja

N�d

erla

nde

Som

ija

Slov�n

ija

Polij

a

Lie

tuva

Hor

vatij

a

1990 2683 1241 1424 860 1991 2503 1204 1992 2285 1072 1993 2530 1943 1135 1994 2687 1818 1103 1995 2502 1698 1163 1035 1470 586 183 791 1996 2623 1697 1140 1072 1366 725 1997 2483 1695 1217 1156 1260 152 707 1998 2602 2078 1808 1283 1242 1299 525 431 608 1999 1806 990 712 486 512 2000 568

Avots: Attiec�go valstu Statistikas Gadagr�matas par 1999., 2000. un 2001.gadiem Tabulas aizpild�jums r�da, ka ne visu valstu statistikas gadagr�mat�s ir pilna š�

r�d�t�ja rinda. Valstis tabul� sak�rtotas p�c IKP uz iedz�vot�ju lieluma 1999.gad�, iz�emot Horvatiju, kuras IKP apjoms izmantotaj� avot� nav nor�d�ts.4 Esoš� inform�cija �auj izdar�t dažus secin�jumus:

• past�v sam�r� ciešu sakar�bu starp valsts ekonomisko potenci�lu un kinote�tru apmekl�jumu intensit�ti, • valst�s ar stabilu ekonomiku šis r�d�t�js ir sam�r� augsts un notur�gs un • bijušaj�s soci�lisma zem�s, kur�s šis r�d�t�js iepriekš�j� period� bija augsts apmekl�t�bas l�menis 90-to gadu beig�s atbilst to ekonomikas st�voklim. No tabul� min�taj�m valst�m visliel�kais IKP uz iedz�vot�ju ir Slov�nijai, seko Polija un Lietuva. To, ka kinote�tru apmekl�jumi joproj�m ir popul�rs iedz�vot�ju izklaides un

atp�tas veids apliecina visatt�st�t�ko valstu dati (5.tabula un 4.att�ls). Tie raksturo 4 International Financial Statistcs, Yearbook, 2000.

12

situ�ciju un izmai�u tendences 18 industri�laj�s valst�s, kuru iedz�vot�ju skaits 1999.gad� p�rsniedza 774 milj.

5.tabula Kinote�tru apmekl�t�ju skaits, miljoni

Valstis 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2000/95 % ES 662.48 707.67 763.62 819.50 808.62 844.12 127.4 ASV un Kan�da

1263.00 1339.00 1388.00 1481.00 1465.00 1421.00 112.5

Jap�na 127.04 119.65 140.72 153.10 145.00 136.00 107.1 Avots: Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe, Strasbourg 2001.

4.att�ls. Kinoseansu apmekl�jumi, milj.

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1995 1996 1997 1998 1999 2000

ESASV un Kan�daJap�na

ES, ASV un Kan�d� kinoapmekl�t�ju skaits turpina palielin�ties. Jap�n�,

ac�mredzot sakar� ar iedz�vot�ju mentalit�ti priekšroka tiek dota m�jas variantam. Kino te�tru apmekl�jumu intensit�te tur arvien ir bijusi maz�ka nek� Eirop� un Amerik�. T� 1998.gad�, kad konstat�ts visaugst�kais apmekl�t�ju skaits, attiecinot uz 1 iedz�vot�ju tas bija 1.22, kas ir 1.8 reizes maz�ks nek� ES dal�bvalst�s (2.19) un 4.1 maz�ks sal�dzinot ar ASV un Kan�du (4.95). Neskatoties uz kino apmekl�jumu kritumu Jap�na p�c š� r�d�t�ja joproj�m iev�rojami apsteidz Latviju. Mums tas bija tikai 0.614, jeb divas reizes maz�ks.

No iepriekšteikt� izriet visp�r�js secin�jums, ka l�dz ar ekonomikas att�st�bu Latvij� palielin�sies piepras�jums p�c kinote�tru pakalpojumiem, kas savuk�rt rad�s labv�l�g�ku vidi nacion�lo filmu demonstr�šanai un to ražošanas paplašin�šanai.

Izstr�d�jot kinote�tru repertu�ra politiku nepieciešams zin�t kino skat�t�ju vecuma sast�vu un izgl�t�bas l�meni. Š� probl�ma ir maz p�t�ta. No m�su p�t�jum� izmantot�m statistikas gadagr�mat�m attiec�ga inform�cija ir tikai Slov�nijai. Šaj� valst� izlases veid� ik gadu tiek noskaidrots kino seansu apmekl�t�ju vecums un izgl�t�bas l�menis, aptauj�jot 6 - 8 t�kstošus cilv�ku. Apsekojumi r�da, ka kinote�tru apmekl�t�ju kontingentu veido galvenok�rt jauni cilv�ki. Piem�ram, 1999.gad� vecum� l�dz 20 gadiem bija 43.9%, 20 - 39 gadi - 46.5 un 40 - 59 gadi - 9.0%. Sal�dzinot ar 1995.gadu sarukusi galvenok�rt akt�v� darba sp�ka vecuma apmekl�t�ju grupa (20 - 59 gadi)- no

13

66.1 l�dz 55.5%. un palielin�jies padsmitnieku �patn�jais svars. Sadalot apmekl�t�jus p�c izgl�t�bas l�me�a aina ir l�dz�ga. Apmekl�t�ju da�a ar pamatskolas un zem�ku izgl�t�bu no 19.7% 1965.gad� palielin�j�s l�dz 42.5% 1999.gad�. Savuk�rt to da�a, kam ir arodskolas un vid�j� izgl�t�ba strauji samazin�j�s - no 62.3 l�dz 31.1%. Šie skait�i, tom�r v�l nedod pamatu secin�jumam, ka kinote�triem repertu�ra izv�l� j�orient�jas galvenok�rt uz maz izgl�totiem pusaudžiem. Sava loma šo izmai�u veidošan� var b�t ar� pied�v�tajam repertu�ram. Jaut�jums par to kas ir c�lonis un kas sekas paliek atkl�ts. T� noskaidrošanai nepieciešams realiz�t apsekojumus saist�b� ar filmu žanru.

14

Filmu demonstr�šana Pied�v�t�s filmas konkur�tsp�ju tirg� izsaka divi savstarp�ji saist�ti r�d�t�ji t�s

seansu apmekl�t�ju skaits un ie��mumi par p�rdot�m bi�et�m. Šie r�d�t�ji nav piln�gi identiski. Atš�ir�bu nosaka: 1) atseviš�u filmu demonstr�jumu teritori�l� strukt�ra, jo kinote�tru bi�etes R�g� ir d�rg�kas, nek� p�r�j� teritorij� un 2) skat�t�ju vecuma strukt�ra - noteikt�s ned��as dien�s kinote�tros bi�etes p�rdod par pazemin�t�m cen�m. Intensit�ti ar k�du šo iesp�ju izmanto maznodrošin�tie iedz�vot�ji, galvenok�rt, pension�ri un skolnieki, nosaka filmas popularit�te min�taj� iedz�vot�ju kontingent�.

Inform�ciju par filmu demonstr�šanu apkopo Kinomatogr�fijas centra Filmu reistrs. Kinote�tros demonstr�to filmu skaits uzr�d�ts Latvijas statistikas Gadagr�mat�s (sk. 6.tabulu un 5.att�lu)

6.tabula Latvijas kinote�tros demonstr�to filmu valstisk� izcelsme

1996 1997 1998 1999 2000 Pavisam 102 221 230 220 271

Tai skait� ražotas: Latvij� 1 2 3 4 6 ASV 80 198 207 184 223 Eiropas valst�s 15 12 10 24 30 Cit�s valst�s 2 1 kopražojuma filmas 4 9 10 8 11

Avots: Latvijas Statistikas Gadagr�mata 2001

5.att�ls. Demonstr�to filmu nacion�l� izcelsme

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1996 1998 2000

Kopražojumi un citas valstisEiropas valst�sASVLatvij�

Devi�desmito gadu otraj� pus� Latvij� demonstr�to kinofilmu skaits j�tami

palielin�jies. Kino filmu tirg� domin� ASV ražot�s. No 1996. l�dz 2000.gadam šaj� valst� ražoto filmu skaits palielin�jies 2.8 reizes, bet to da�a kop�j� demonstr�to filmu kopskait� bija 80 - 90%. Lai gan iev�rojami palielin�jušies ar� Eiropas valst�s ražoto filmu demonstr�jumi, tom�r tie nav sp�juši b�tiski main�t situ�ciju. Saska�� ar aptauj�to ekspertu izteikto atzinumu un literat�r� sastopamo viedokli, ASV ražot�s liel�koties ir

15

kosmopolitiskas izklaides filmas un k� t�das ir saprotamas un skat�mas viscaur civiliz�t� pasaul�. Katrai tautai, tom�r ir sava v�sturisko apst�k�u ietekm� izveidojusies mentalit�te, kas rada pras�bu un labv�l�gu vidi nacion�lo filmu demonstr�šanai. Kaut cik saman�mas sekmes šin� zi�a ir tikai lielaj�m valst�m, ko apliecina 7.tabulas skait�i.

7.tabula 1999.gad�, demonstr�t s�kto filmu sadal�jums p�c valstisk�s izcelsmes

Procentos no demonstr�t s�kto kop�j� skaita Gad� ražoto

Iedz�vot�ju

Nacion�l�s Eiropas ASV Citas filmu skaits

skaits, milj.

Jap�na 45.5 15.7 26.2 12.6 282 126.7 Francija 38.3 12.9 36.8 11.9 150 59.2 It�lija 24.8 26.2 43.1 5.9 108 57.7 Apv. Karaliste 23.3 14.4 52.8 9.4 103 59.6 Sp�nija 17.1 34.2 45.1 3.5 82 39.4 V�cija* 16.9 21.0 56.9 5.1 74 82.2 N�derlande 12.3 26.4 51.0 10.3 22 15.9 Zviedrija 11.0 29.0 51.4 8.6 23 8.9 D�nija 9.9 31.0 55.6 3.5 19 5.3 Austrija 9.5 32.2 49.2 9.1 23 8.1 Portug�le 8.3 23.8 65.2 2.8 15 10.0 Grie�ija 7.2 16.3 74.7 1.8 19 10.5 Somija** 6.2 24.8 60.7 8.3 12 5.2 Norv�ija 4.3 34.9 53.0 7.8 16 4.5 Belija 1.9 31.0 55.6 3.5 14 10.2 Islande 1.0 14.0 81.9 3.1 2 0.3

Avots: Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe, Strasbourg 2001. * 1998.gads, ** 1997.gads Valstis tabul� sak�rtotas dilstoš� sec�b� p�c nacion�lo filmu �patn�j� svara

demonstr�t uzs�kto kop�j� skait�. K� redzams vissekm�g�k ASV filmu industrijas konkurences spiedienu iztur Jap�na (ASV ražoto da�a 26.2%), Francija (36.8), It�lija (43.1), Sp�nija (45.1) un Austrija (49.2). P�r�j�s ASV produkcija veido vair�k nek� pusi kinoekr�nos pied�v�to filmu.

Kop�jais skat�t�jiem pied�v�to filmu skaits ir �oti atš�ir�gs. Visliel�kais tas bija Jap�n� - 611. T�l�k seko Sp�nija (479), It�lija (404), Francija (394), Belija (363) un Apvienot� Karaliste (360). Maz�k nek� 200 jaunas filmas gad� skat�t�jiem pied�v�ja: Somij� (145), Grie�ij� (166) D�nij� (171), Portug�l� (181) un Island� (193)

Sal�dzinot atseviš��s valst�s ražoto filmu skaitu ar nacion�lo filmu �patn�jo svaru kop�j� demonstr�t s�kto jauno filmu skait� ir v�rojama sam�r� cieša sakar�ba. Valstis kuras ražo vair�k filmu (ieskaitot kopražojumus), parasti ie�em augst�ku vietu tabul�.

Ražoto filmu un iedz�vot�ju skaita sakar�ba (p�d�j�s divas ailes), v�rojama tikai tabulas augšgal�, turkl�t ne piln�ga. Piem�ram V�cija p�c iedz�vot�ju skaita b�tu ierindojama otraj� viet�, bet p�c ražoto filmu skaita un ar� p�c nacion�lo filmu �patn�j� svara ie�em tikai piekto vietu. Visvair�k filmu attiecinot uz 1 miljonu iedz�vot�ju 1999.gad� izlaida Skandin�vijas valst�s un Austrij�, Šis r�d�t�js attiec�gi bija: D�nij� 3.58, Norv�ij� 3.55, Austrij� 2.84, Zviedrij� 2.58 un Somij� 2.31. Pirmo vietu ie�em maz� Islande (0.3 milj. iedz�vot�ju) kur� izgatavoja 2 filmas, jeb 6.66 uz 1 milj. iedz�vot�ju. No lielaj�m valst�m tuv�k min�tajai grupai ir Francija (2.53), Jap�na (2.22) un Sp�nija (2.08)

16

Filmu skatam�ba Latvij� Filmu izplat�t�ji un to demonstr�t�ji kinote�tros k� uz��m�ji ir ieinteres�t r�d�t t�s

lentes, kuras visvair�k piesaista skat�t�ju. Patriotisk�s un nacion�l�s j�tas te nav un saska�� ar tirgus attiec�bu principiem ar� nevar b�t noteicoš�s, ja valsts ar attiec�giem normat�vajiem aktiem nereglament� šo procesu. Citu valstu pieredze r�da, ka m�in�jumi iespaidot kinote�tru repertu�ra veidošanu j�tamus rezult�tus nav devuši. Runa šeit, saprotams, nav par to, ko visp�r nedr�kst propagand�t. Latvij� demonstr�jamo filmu sast�vu izv�las paši kinote�tri. J�piebilst gan, ka izv�li zin�m� m�r� ietekm� ar� filmu izplat�t�ji, kuri vienlaic�gi ir ar� pasaul� liel�ko filmu ražot�ju aenti. Tas apgr�tina mazaj�s studij�s veidoto filmu nok��šanai citu valstu kinote�tros. Atseviš�os gad�jumus papildus gr�t�bas rada valodas jaut�jums - ja filma ir maz izplat�t� nacion�laj� valod�. Sekm�g�k kinote�tru ekr�nus sasniedz to producentu ražojumi, kuriem ir izv�rsts filmu izplat�t�ju aentu t�kls. Latvijas kinote�tros demonstr�to filmu apmekl�t�ba par�d�ta 8.tabul�.

8.tabula

Latvijas kinote�tros demonstr�to filmu apmekl�t�ba Izcelsmes valstis

Filmu skaits Skat�t�ju skaits

vid�jais liel�kais maz�kais 1998.gads

Latvija 3 23658 66330 32 ASV 205 5645 132296 16 Eiropa 10 5315 29137 101 Kopražojumi 9 2238 11647 287 Vid�ji gad� 227 5734 132296 16

1999.gads Latvija 4 2138 6738 272 ASV 182 5606 66475 2 Eiropa 17 3873 18870 141 Krievija 3 1480 3638 98 Kopražojumi 5 1769 3411 32 Vid�ji gad� 211 5251 66475 2

2000.gads Latvija 8 13520 74351 375 ASV 218 5506 79641 6 Eiropa 18 1851 39100 23 Krievija 7 5703 8800 100 Citas valstis 1 2584 Kopražojumi 10 4688 17240 162 Vid�jais gad� 262 5465 79641 6

Avots: Latvijas filmu reistrs. V�rojama ASV ražoto filmu �patn�j� svara neliela samazin�šan�s, kas atspogu�o

kop�jo demonstr�to filmu skaita palielin�jumu, galvenok�rt uz Eiropas valstu un kopražojumu r��ina. Tajos gados, kad par�d�j�s jaunas latviešu sp�lfilmas, vid�jais apmekl�t�ju skaits Latvij� ražotajam bija liel�ks, nek� ievestajam no cit�m valst�m (6.att�ls). Ar� p�c seansu apmekl�t�ju liel�k� skaita atseviš�as viet�j�s filmas ie��ma otro vietu t�l�t aiz ASV izcil�kaj�m.

17

6.att�ls Atseviš�u valstu filmu vid�jaisskat�t�ju skaits

57345251 5465

23658

2138

13520

5645 5606 55065315

3873

185122381769

2584

0

5000

10000

15000

20000

25000

1998 1999 2000

Vid�jais

Latvijas

ASV

Eiropas valstis

Kopražojumi

Latvijas skat�t�ji izr�da sam�r� lielu interesi par Latvijas film�m. 2000.gad� starp

jaunaj�m film�m viena no visapmekl�t�kaj�m bija Baig� vasara, kura p�c š� r�d�t�ja ie��ma otro vietu, tikai par 5.3 t�kst. (6.6%) atpaliekot no visskat�t�k�s ASV ražot�s filmas (Mazais stjuarts). Ar� otra pilnmetr�žas sp�lfilma (Vec�s pagastm�jas mist�rija) ie��ma sam�r� augstu - tr�spadsmito vietu. Tas apliecina, ka Latvijas iedz�vot�ji izr�da dz�vu interesi par nacion�l�m kino film�m, lai gan to saturs un veidot�ju pied�v�tie risin�jumi ne visiem ir piln�gi pie�emami. Otrs apst�klis, kas pastiprini skat�t�ju interesi ir tas, ka sp�lfilmu ražošana bija gandr�z apst�jusies un katras jaunas par�d�šan�s ir pats par sevi nacion�la m�roga notikums. Tas rada papildus interesi - paraudz�ties k� filmas veidot�jiem veicies.

T� k� latviešu film�s tiek risin�tas p�rsvar� t�ri lok�la rakstura probl�mas, interese par t�m, pat Latvij� visvair�k skat�taj�m, �rpus Latvijas ir niec�ga.. Ac�mredzot, turpm�k filmu veidot�jiem š� lok�lisma barjera j�likvid�.

No skait�iem par demonstr�t uzs�kto filmu apmekl�t�ju skaitu izriet, ka Latvij� ražot�s sadal�s div�s atš�ir�g�s grup�s: divas atrodas saraksta augšda�� (2. un 13.vieta) un p�r�j�s tr�s t� lejas da�� (90., 103. un 104. vietas). Tas, ka š�s ar valsts finansi�lo atbalstu ražot�s 3 filmas kop� noskat�jušies tikai 1760 cilv�ku liecina ne tikai par to veidot�ju neveiksm�m, bet ar� par to, ka pieteikumu izv�rt�šana par valsts asign�jumu pieš�iršanu nav bijusi pietiekami atbild�ga un kvalific�ta, �paši iev�rojot šo resursu ierobežot�bu.

Filmu ražošana ir d�rgs pas�kums, saist�ts ar iev�rojamu resursu izlietojumu. T�d��, atš�ir�b� no dažiem citiem radoš�s darb�bas veidiem (glezniec�ba, rakstniec�ba) to nevar uzskat�t tikai, vai pat iev�rojam� m�r�, k� t�s rad�t�ju (scen�rista, režisora un citu radošo cilv�ku) pašapliecin�juma veidu. T�s produktam (filmai) kalpojot iedz�vot�ju kult�ras vajadz�bu apmierin�šanai un ietekm�jot to intelekta att�st�bu, vienlaic�gi liel�k� vai maz�k� m�r� j�atpelna t�s izgatavošan� ieguld�tie l�dzek�i. To

18

sekm�g�k var�s sasniegt tad, ja t� b�s veidota ne tikai uz kino lentes, bet ar� (vai pat tikai) video variant�.

19

Filmu ražošanas finans�šana Pasaules pieredze r�da, ka tikai liel�s valst�s ir iesp�jams izveidot filmu ražošanu

k� pelnošu tautsaimniec�bas nozari. Spilgt�kais piem�rs šin� zi�� ir ASV, kurai devi�desmito gadu vid� pieder�ja 51% pasaules filmu tirgus, kam�r Eiropas da�a bija tikai 31%5 . ASV filmu ražošanu realiz� lielas komp�nijas, kuru gada apgroz�jums ir vair�ki miljardi USD, to skait� daž�m tuvojas 20 miljardiem. Saska�� ar attiec�gaj� gadagr�mat� public�to att�lu liel�kaj�s ASV komp�nij�s vid�jie izdevumi filmas izgatavošan� p�rsniedz USD 50 miljonus. Galvenaj�s Eiropas filmu ražot�j�s valst�s (Lielbrit�nija, Francija, It�lija) vid�j�s izmaksas aptuveni ir 1 - 10 miljonu USD.6

ES valst�s da�a filmu ražot�ju ie��mumu rodas no TV kan�liem p�rdot�m licenc�m. Maz�s un ar� vid�ja lieluma valst�s filmu ražošana sa�em valsts finansi�lu atbalstu. Atbalsta lielumu nosaka divi faktori: 1) valsts ekonomikas att�st�bas l�menis (kop�jais resursu daudzums) un 2) šos resursus p�rvaldošo un sadalošo l�m�jinstit�ciju (politi�u un ier�d�u) izpratne par filmu nozares noz�m�gumu sabiedr�bas att�st�b�.

Finansu resursu nepietiekam�bu, liel�k� da�a aptauj�to ekspertu min�ja k� galveno iemeslu nozares att�st�b� un m�kslinieciski augstv�rt�gu filmu ražošan�. L�dzek�u ierobežot�ba nenoliedzami negat�vi ietekm� filmas kvalit�ti, jo tas, pirmk�rt, ierobežo film�šanai nepieciešamo materi�lo un cilv�ku resursu pieejam�bu un, otrk�rt, režisors un citi proces� iesaist�tie darbinieki daudz laika t�r� l�dzek�u sag�d�, t�d�j�di mazinot uzman�bu radošajam aspektam. L�dzek�u ierobežot�ba rada nenoteikt�bu, jo projekta realiz�t�jiem, kuri sa��muši finans�jumu konkr�taj� gad�, nav garantijas, ka atbalsts tiks sniegts ar� n�košaj� finansu gad�.

Filmu ražošanai, ja to realiz� tikai Latvijas producenti, finans�šanai tiek izmantoti tr�s galvenie avoti: 1) valsts budžeta pieš��rumi, kurus realiz� ar Nacion�l� Kinomatogr�fijas centra starpniec�bu, 2) Kult�rkapit�la fonda (KKF) pieš��rumi un 3) producentu sag�d�tie l�dzek�i (pašu uzkr�jumi, sponsoru ziedojumi un tml.). Ja filmu veido k� kopražojumu ar �rvalstu producentiem, p�d�jie sedz da�u izdevumu. Parasti to da�a ir liel�ka un tie ieg�st ar� liel�ko da�u filmas izplat�šanas ties�bu, lab�kaj� gad�jum� proporcion�li finansi�lajam ieguld�jumam. T� k� producentu iekš�jie resursi un to papildin�šanas avoti ir konfidenci�li turpm�k oper�sim tikai ar publisko finansu resursu r�d�t�jiem - valsts budžeta un KKF pieš��rumiem. Tie skat�mi kop�, jo KKF liel� m�r� tiek veidots no budžeta l�dzek�iem, vai t�diem kuriem cit�di b�tu j�ien�k budžet�. Nozarei pieš�irto l�dzek�u apjoms p�d�jo tr�s gados par�d�ts 9.tabul�.

9.tabula Filmu nozares finans�jums un t� izlietojums, Ls

Finans�juma avots 1998 1999 2000 Valsts budžets 682068 548065 525403 Kult�rkapit�la fonds 85577 267523 250099 Kop� 767645 815588 775502 Procentos no IKP 0.021 0.021 0.018 Izlietots: LN Kinomatogr�fijas centram

67412

65099

63188

Filmu uz�emšanai 431845 500033 442128 Citi projekti (m�c�bas, piedal�šan�s festiv�los, to organiz�šana un tml.)

268388 250456 270186

Avots: Kinomatogr�fijas nacion�lais centrs. Kult�rkapit�la fonds un Latvijas Statistikas Gadagr�mata 2001. 5 http//www.europa.eu.int/ 6 Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe. 2001.

20

Budžeta finans�jums nozares att�st�ba divos gados samazin�jies par Ls 156.7 t�kst.

jeb 23%. T� k� šaj� laik� filmu finans�šan� iek��v�s KKF, kop�jais finans�jums main�jies maz un 2000.gad� nedaudz (par 1%) p�rsniedza 1998.gada apjomu. Tai paša laik� valsts konsolid�t� kopbudžeta izdevumi palielin�j�s par 11.3%. Filmu nozares da�a no 0.049% 1998.gad� samazin�j�s l�dz 0.044% 2000.gad�. Sar�k analiz�jam�s nozares da�a ar� IKP no 0.021 l�dz 0.018%.

2001.gad� budžeta finans�jumu pl�nots palielin�t par 10.6%. Š�ds k�puma temps nenoliedzami v�rt�jams pozit�vi. Tom�r, j��em v�r�, ka 2000.gada apjoms bija neliels. Min�tais procentu�lais palielin�jums absol�tos skait�os ir Ls 55.8 t�kst., bet sal�dzinot ar 1999.gadu v�l maz�k - 22.3 t�kst. L�dz�ga aina veidojas ar� ar pieš��rumiem no KKF. Notikušajos tr�s konkursos pieš�irti Ls 173.3 t�kst. Iepriekš�j� gad� attiec�gi tika pieš�irts Ls 164 t�kst. un v�l agr�k (1999.gad�) - 153 t�kst.

Tas, ka min�t�s summas nedaudz aug v�rt�jams pozit�vi. Tom�r, nevar neredz�t, ka kop�jais finans�juma apjoms b�tiski atpaliek no nozares vajadz�b�m.

Pieš�irt� finans�juma kop�j� summa nosaka nozares darb�bas maksim�l�s iesp�jas. K� š�s iesp�jas tiek realiz�tas atkar�gs no t� cik racion�li l�dzek�i tiek sadal�ti un izlietoti. No tabul� min�tajiem skait�iem izriet, ka 8.0 - 8.8 % tiek izlietoti p�rvaldes funkciju nodrošin�šanai. Tieši filmu ražošanas finans�šanai izlietoja 56.3 - 61.3%. P�r�jo da�u (30.7 - 34.9%) veido izdevumi, kas netieši saist�ti ar filmu ražošanu un izplat�šanu. Te ietilpst t�di t�ri�i k� piedal�šan�s starptautiskajos filmu festiv�los, to organiz�šana Latvij�, starptautiskie sakari, stipendijas studij�m �rzem�s, �slaic�gu m�c�bu kursu apmaksa utt.

Š� darba uzdevum� neietilpst un t� autori nav kompetenti v�rt�t nozares r�c�b� non�kušo l�dzek�u sadal�juma lietder�gumu starp atseviš�iem to izlietojuma veidiem un filmu žanriem un cit�m vajadz�b�m. Turkl�t, l�dzek�u sadale notiek demokr�tisk� ce��, kompetentiem speci�listiem izv�rt�jot katru piepras�jumu. Raugoties no ekonomista viedok�a, krit�rijs l�dzek�u sadales efektivit�tes noteikšanai ir ar to pal�dz�bu rad�to filmu kvalit�te. P�d�j� savuk�rt m�r�ma ar filmu demonstr�šanas seansu apmekl�t�bu. To, ka šin� zi�� v�l daudz kas dar�ms jau nor�d�j�m. Bez min�t�, pieš�irto l�dzek�u izmantošanas efektivit�tes uzlabošana jom�, lietder�gi apsv�rt ar� citus jaut�jumus.

Pirmais. Latvij� p�c neatkar�bas atjaunošanas ir izveidojies t�s iedz�vot�ju skaitam un ekonomiskajam potenci�lam nesam�r�gi liels filmu studiju skaits. Saska�� ar Latvijas Centr�l�s statistikas p�rvaldes reistra datiem, k� filmu ražot�ji reistr�ti 43 uz��mumi. Turkl�t, k� iepriekš min�ts nav iek�autas visas studijas. Liel�k� to da�a ir s�kas, str�d� daži cilv�ki, v�ji nodrošin�ti ar norm�lam darbam nepieciešamo aparat�ru. Modern� jaun�s paaudzes film�šanas un p�cfilm�šanas stadijas iek�rtas ir d�rgas un nav pieejamas mazaj�m studij�m. Nav nejauš�ba, ka ES valst�s, t�pat k� citur pasaul� nov�rojama arvien liel�ka uz��mumu apvienošan�s.7 Šin� situ�cij� finans�juma sadali lietder�gi realiz�t t�, lai sekm�tu atseviš�u nelielu studiju apvienošanos, vai pievienošanos liel�kaj�m.

Otrs ir jaut�jums par finans�juma droš�bu. K� izriet no KKF inform�cijas ik gadu notiek 4 projektu konkursi. Lai k�da studija realiz�jamam projektam/iem/ sa�emtu finans�jumu, tai j�iesniedz un j�aizst�v argument�ti piepras�jumi. Š�iet lietder�g�k b�tu gada s�kum� pie�emt l�mumu par kop�j� finans�juma pieš�iršanu un realiz�t to saska�ojot ar ien�košo l�dzek�u apjomu un projekta realiz�cijas kalend�ro pl�nu.

Trešais. Filmas veidošana ir ilgstošs process. Saska�� ar budžeta pl�nošanas un vad�bas nosac�jumiem, l�dzek�i tiek pieš�irti tikai noteiktam (nelielam) kalend�r� laika periodam. Pras�ba tos izlietot š� perioda ietvaros mazina filmas ražot�ju iesp�jas 7 http//www.europa.eu.int/

21

racion�li pl�not to izmantošanu. V�lams, lai projektam tiktu iepl�nota kop�j� iedal�t� summa sadal�jum� pa periodiem, dodot producentiem ties�bas tos uzkr�t un izlietot tad, kad tas ir nepieciešams un racion�li no uz��m�jdarb�bas viedok�a.

N�kotn� filmu nozar� palielin�sies kopražojumu loma. Latvijas dažas studijas jau ir realiz�jušas vair�kus projektus veidojot kop�j�s sp�lfilmas un anim�cijas filmas. Sa��mušas ar� attiec�gu finans�jumu. Iesaistoties Euroimage programm� iesp�jas veidot kopražojumus palielin�sies. Nav skaidras atbildes k�p�c l�dzšin�j�s ar Latvijas l�dzdal�bu veidot�s kopražojuma filmas nav guvušas m�su skat�t�ju atzin�bu, lai gan speci�listi nereti devuši t�m pozit�vu v�rt�jumu. Uzman�bu saista 8.tabul� min�t� inform�cija, ka ar� bez Latvijas l�dzdal�bas kopražojumu filmas popularit�tes zi�� j�tami atpaliek no atseviš�� valst� ražot�m. Uz gr�t�b�m, kas sarež� rad�t augstv�rt�gu filmu, š�das sadarb�bas rezult�t� nor�d�ja ar� atseviš�i eksperti. T� k� min�t� finans�šanas metode n�kotn� k��s arvien noz�m�g�ka, ac�mredzot, to veidošanas organizatorisko meh�nismu un radoš� person�la komplekt�šanas principus, nepieciešams t� pilnveidot, lai nodrošin�tu kopprodukta augstu kvalit�ti. Pasaules filmu industrijas pieredze r�da, ka m�r�tiec�gi str�d�jot tas ir iesp�jams. Piem�ram 1999.gad� no 50 visvair�k skat�taj�m film�m ES valst�s 5 bija kopražojumi un tikai 2 veidotas atseviš�� valst� (Lielbrit�nij� un It�lij�). P�r�j�s, saprotams ražotas ASV.8 T�pat k� cit�s ekonomisk�s darb�bas jom�s ar� kino nozar�, �r�j� kapit�la piesaist� finansi�lais aspekts nav vien�gais ieguvums. Ne maz�k noz�m�gi ir cit�s valst�s uzkr�t�s pieredzes apg�šana un �paši filmas realiz�cijas tirgus paplašin�šana.

Risinot kopražojuma veidošanas jaut�jumus ir j�apzin�s, ka t� notiks tirgus attiec�bu ietvaros, kur virzošais mot�vs ir ien�kuma g�šana. Il�zij�m te nav vietas. T�pat k� cit�s darb�bas jom�s, ar� filmu nozar� sekm�ga sadarb�ba veidojas tikai tad, ja ab�m pus�m ir skaidri m�r�i un izpratne k� tos sasniegt. V�lams, lai Latvijas Nacion�lais Kinomatogr�fijas centrs sp�tu sniegt studij�m pal�dz�bu sadarb�bas l�gumu sl�gšan�, ieviešot attiec�gu amatu, vai apmaks�jot juridisko firmu pakalpojumus.

Daži aptauj�tie eksperti k� vienu no iesp�jamiem finans�šanas papildus avotiem min�ja Latvijas telev�zijas iesaist�šan�s filmu ražošanas finans�šan�. Tika nor�d�ts, ka t�da sist�ma darbojas cit�s valst�s. Latvijas telev�zijas un ar� LNT speci�listi š�du iesp�ju izsl�dz k� l�dzek�u tr�kuma d��, t� ar� nesaredzot t�d� l�dzdal�b� ekonomisko j�gu. LTV, k� zin�ms pati cieš no finans�juma nepietiekam�bas. Maz� valst� mazs ir k� TV skat�t�ju t� ar� rekl�mdev�ju skaits. P�d�jiem vienk�rši nav izdev�gi t�r�t daudz l�dzek�u rekl�mai, kura adres�ta nelielai auditorijai. T�d�� nav objekt�vu nosac�jumu prognoz�t LTV komercie��mumu t�du apjomu, lai t� sp�tu l�dzdarboties kinofilmu ražošan�. Re�li Latvij� š�da iesp�ja nepast�v un p�rredzamaj� n�kotn� nav prognoz�jama.

Mazas valsts dilemma ir neliels skat�t�ju un TV rekl�mdev�ju kontingents. T� k� lielaj�s valst�s, �paši ASV ražot�s filmas sevi liel� m�r� atpelna pašu zem�, t�s demonstr�šanai cit�s valst�s tiek pied�v�tas par relat�vi mazu maksu. Viet�j�m, uz pašm�ju skat�t�ju orient�t�m film�m iesp�jas g�t ien�kumus �rvalst�s ir �oti niec�gas. Rezult�t� to demonstr�šanas ie��mumi ir daudzk�rt maz�ki, nek� t�s ražošanas izdevumi. T�d��, iz�emot ASV, kur� domin� izklaides filmu ražošana, š� nozare parasti sa�em liel�kas vai maz�kas valsts subs�dijas. Piem�ram, Somija 1999.gad� no nacion�l� budžeta filmu nozarei novirz�ja 76.5 miljoni marku (FIM). Saska�� ar val�tu kursu tas atbilda 14.3 milj. USD. Sal�dzinot ar 1997.gadu palielin�j�s par 6.6%. Nosaukto summu veido pieš��rumi: Somijas Filmu fondam - 59 milj. FIM (11.04 milj. USD), Filmu

8 Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe. 2001 Edition. European Audiovisual Observatory, Strasbourg, 2001.

22

arh�vam - 14.717 (2.754) un Valsts filmu cenzoru padomei - 2.8 milj. FIM (0.524 milj. USD).9

D�nija filmu nozarei no valsts budžeta pieš��ra (miljoni kronu): 1997.gad� - 211.1 un 1999.gad� - 267.4.10 Nov�rt�jot p�c attiec�g� gada val�tas mai�as kursa, pieš��rums attiec�gi bija (miljoni USD): 32.0 un 40.5.

Min�t�s relat�vi liel�s summas, kuras no valsts budžeta asign� filmu nozarei, šaj�s augsti att�st�taj�s valst�s veido sam�r� nelielu IKP da�u: Somij� - 0.011% un D�nij� - 0.018 - 0.022%.

Latvij�, sakar� ar niec�go filmu budžetu ir �oti gr�ti (daudz eksperti uzskata, ka pat neiesp�jami) izveidot filmu tirg� konkur�tsp�j�gu produktu. Šeit filmu ražošana nevar b�t pe��as un valsts budžeta ie��mumu avots. To uzdevums ir vicin�t iedz�vot�ju kult�ras l�me�a k�pumu, to �tisko un mor�lo pamatu stiprin�šanu, indiv�da aktivit�tes un atbild�bas j�tu veidošanu un citu sabiedr�bas att�st�bas jaut�jumu risin�šanu.

9 Statistical Yearbook of Finland, 1999. 10 Statistical Yearbook 1999. Denmarks Statistics.

23

Kinofilmu ražošana. P�c neatkar�bas atjaunošanas, iepriekš�j� sist�m� izveidot� un uz t�s vajadz�bu

apmierin�šanu orient�t� (pat ne�emot v�r� ideoloiskos nosac�jumus) filmu ražošanas sist�ma Latvij� praktiski sabruka. Katrs sabrukums ir negat�va par�d�ba, jo t� rezult�t� savu v�rt�bu zaud� iepriekš�j� period� izveidot� nozares tehnisk� b�ze, pazemin�s sabiedr�bas intelektu�lais potenci�ls, liela da�a šaj� nozar� nodarbin�to talant�go speci�listu nerod vairs iesp�ju to m�r�tiec�gi pielietot. Daudzu pieredz�jušu radošo darbinieku st�vok�a dramatismu palielina apst�klis, ka nozares p�rveidošana laika zi�� sakr�t ar taj� izmantojam�s tehnikas un filmu izgatavošanas tehnoloijas paaudžu nomai�u periodu.

Svar�g�kie momenti, kas, p�c Latvijas neatkar�bas atjaunošanas, ietekm�ja kinofilmu ražošanas nosac�jumus ir:

1. sabr�kot soci�listiskajai, centraliz�ti vad�tai saimniec�bas sist�mai, izzuda ar� lielvalstij vienota kinofilmu ražošanas pl�nveida organiz�cija,

2. iepriekš�j� sist�m� filmas veidot�ja uzdevums bija izgatavot to atbilstoši apstiprin�tajam scen�rijam un pieš�irtajam finans�jumam. Par t�s demonstr�šanu. skat�t�ju piesaisti un naudas ie��mumiem no tiem r�p�j�s citas organiz�cijas,

3. kinofilmas tika uzskat�tas par ietekm�gu Kompartijas ieroci cilv�ku politisk�s uztic�bas veidošanai, izgl�t�bas un kult�ras l�me�a k�pin�šanai. T�d�� netika vienm�r pras�ts, lai ie��mumi no filmas demonstr�šanas atbilstu vai p�rsniegtu t�s izgatavošanas izdevumus. Turkl�t filmas bez kinote�triem, nemaks�jot to ražot�jiem atl�dz�bu demonstr�ja valstij piederošaj� telev�zijas t�kl�,

4. sabr�kot PSRS izzuda ar� Latvij� ražoto filmu izplat�šanas are�ls, k�dreiz plašais skat�t�ju kontingents. Bijušaj�s savienotaj�s republik�s, t�pat k� Latvij� samazin�j�s kinote�tru apmekl�t�ba, turkl�t ar� to iedz�vot�jiem k�uva pieejama pasaules filmu industrijas produkcija, konkur�t ar kuru Latvijas filmu nozare nebija sp�j�ga un resursu ierobežot�ba nedod pamatu cer�b�m par t�du k��t,

5. p�rejot uz tirgus attiec�bu sist�mu radik�li main�j�s ar� filmu ražošanas finans�šanas principi. Te atz�m�jami divi momenti:

• l�dzek�u sag�de filmas izgatavošanai k�uva par t�s ražot�ja svar�g�ko uzdevumu. Valsts vairs nefinans�ja to ražošanu, bet var�ja sniegt tikai da��ju atbalstu un • radik�li samazin�j�s valsts pieš��rumu apjoms filmu nozares atbalstam. Jaut�jum� par valsts finans�juma katastrof�lu kritumu ekspertu aptauj� n�c�s

dzird�t viedokli, ka samazin�jums rad�s t�p�c, ka t� nauda kuru iepriekš�j� sist�m� centraliz�ti izlietoja Latvijas kino nozares finans�šanai p�c atdal�šan�s no PSRS palika Maskav�. Š�ds skaidrojums, tom�r, nav korekts jo balst�s uz virspus�ju situ�cijas v�rojumu. Izmai�u b�t�ba ir sekojoša:

1. PSRS centraliz�taj� tautsaimniec�bas sist�m� "Maskava", k� lielvalsti vadošais centrs, pati naudu neražoja. Tur nosac�ti (finansu pl�nošan�) tika koncentr�ti, k� m�dza teikt "kop�j� katl�" finansu resursi no vis�m savienotaj�m republik�m un attiec�gi sadal�ti pa nozar�m un savienotaj�m republik�m (atbilstoši tam, cik kurš prata "izpl�st"). Latvija no š� "kop�j� katla" sa��ma ne vair�k k� taj� iemaks�ja. P�c PSRS sabrukuma visi finansu resursi, kas iepriekš non�ca "kop�j� katl�" palika Latvij� un tikai no pašu politi�u prasmes bija atkar�ga to racion�la un m�r�tiec�ga izmantošana un

2. kino nozares finans�juma aps�kuma pamat� ir visp�r�js tautsaimniec�bas sabrukums un t� izsauktais tot�ls resursu tr�kums no budžeta finans�jamo nozaru (ne tikai kino) vajadz�bu apmierin�šanai. Tautsaimniec�bas sabrukuma m�rogus raksturo IKP apjoma kritums: trijos gados (1990.- 93) tas samazin�j�s vair�k nek� divas reizes.

24

P�c zin�ma sastinguma perioda devi�desmito gadu vid�, dek�des otraj� pus� v�rojams neliels k�pums. Tom�r, ar� 2000.gad� tas bija tikai 62.3% no 1990.gada apjoma.

Finansi�lo resursu katastrof�ls samazin�jums bija viens no iemesliem filmu ražošanas aps�kumam. Otrs, ne maz�k noz�m�gs, t�pat k� cit�s tautsaimniec�bas nozar�s, bija pieredzes un izpratnes tr�kums darb�bai tirgus attiec�bu sist�m�. T� k� filmu nozares vadošajiem speci�listiem š�das izpratnes nebija tie vadoties no iepriekš�j� sist�m� izveidojuš�s pieredzes turpin�ja gaid�t, ja ne tieši resursu pieš�iršanu tad vismaz ieteikumus k� turpm�k darboties. Diemž�l ar� tiem, kuri p�rmai�u gait� non�ca valsts vadošajos amatos un bija aicin�ti veicin�t to p�rzi�� esošo nozaru m�r�tiec�gu p�rveidi, atbilstoši tirgus attiec�bu pras�b�m, nebija pietiekami skaidra priekšstata k� to realiz�t un racion�li izmantot no iepriekš�j�s sist�mas p�rmantotos materi�los resursus.

Viens no b�tiskiem š�das situ�cijas rezult�tiem bija iepriekš�j� sist�m� izveidot�s filmu ražošanas materi�l�s b�zes degrad�cija. R�gas kino studij� bija koncentr�ta visa filmu ražošanai nepieciešam� aparat�ra, dekor�ciju un kost�mu komplekti. Taj� ir ar� vieni no liel�kajiem film�šanas paviljoniem Baltijas j�ras reion� ( ar plat�bu:1000, 800 un 200m2 . Š� unik�l� objekta privatiz�cija notika form�li, atbilstoši privatiz�cijas likum� noteiktajam visp�r�jam m�r�im: "mainot valsts un pašvald�bu �pašuma objekta �pašnieku, rad�t labv�l�gu vidi priv�t� kapit�la darb�bai…" Likums nepras�ja no privatiz�t�ja rast t�du variantu, lai privatiz�tais objekts b�tu konkur�tsp�j�gs tirgus attiec�bu sist�m�.

Lai kino studija var�tu sekm�gi att�st�ties un sniegt kvalitat�vus pakalpojumus filmu veidot�jiem, nepietiek vienk�rši valsts �pašuma formu nomain�t ar priv�to. Iev�rojot objekta specifiku, v�lams bija ne vienk�rši to privatiz�t, bet nodot to t�da uz��m�ja (viet�j� vai �r�j�) �pašum�, kurš b�tu sp�j�gs un ieinteres�ts objekta att�st�b�, ieguldot nepieciešamos l�dzek�us aparat�ras atjaunošan�. Objekt�vu apst�k�u un da��ji ar� subjekt�vu k��du d�� tas netika realiz�ts. Pašreiz�jais �pašnieku sast�vs nav sp�j�gs ieguld�t l�dzek�us t�s p�rveidošan� atbilstoši laikmeta pras�b�m un jaunaj�m tehnisk� progresa rad�taj�m iesp�j�m. R�gas kino studij� esoš� aparat�ra ir fiziski un mor�li novecojusi un t�s izmantošana filmu veidošan� strauji samazin�s. Jaun�s, vairum�

10.tabula Filmu ražošana Latvij�

Gadi Pilnmetr�žas -

Tai skait�: �smetr�-žas -

Tai skait�: Kop�

pavisam m�kslas un

multipli-k�cijas

dokumen- t�l�s un

popul�rzin�tnisk�s

pavisam m�kslas un

multipli k�cijas

dokumen t�l�s un

popul�rzin�tnisk�s

1990 11 6 5 32* 3 14 43 1991 12 7 5 27* 11 13 39 1992 4 2 2 23 10 13 27 1993 7 4 3 24 17 7 31 1994 7 2 5 31 25 6 38 1995 4 2 2 17 11 6 21 1996 - - - 10 7 3 10 1997 7 2 5 27 5 22 34 1998 6 2 4 20 12 8 26 1999 5 2 3 21 12 9 26 2000 4 3 1 21 12 9 25

Avots: Latvijas Statistikas Gadagr�mata 1996 un 2001. *tai skait� zin�tniski tehnisk�s un m�c�bu �smetr�žas kinofilmas: 1990.gad� - 15 un1991.gad� - 3.

25

maz�s kino studijas spiestas ieg�d�ties savas iek�rtas un savstarp�ji kooper�joties risin�t tehnoloisk�s probl�mas. Ir jau daži pozit�vi rezult�ti piem�ram ir iez�m�jies jauns aparat�ras koncentr�cijas centrs (Platforma Filma J�rmal�). Filmu ražošanas dinamika Latvij� atspogu�ota10.tabul�.

Laika posm� p�c neatkar�bas atg�šanas filmu ražošanas nozar� saskat�mi divi periodi. Pirmaj� (1991.- 96.gadi) notika iepriekš�j� period� izveidot�s ražošanas sist�m�s sabrukums un nozares p�rk�rtošan�s darb�bai tirgus attiec�bu apst�k�os. Ar 1997.gadu lejupsl�de apst�j�s un pak�peniski veidoj�s nosac�jumi nozares stabiliz�cijai un att�st�bai turpm�kaj� period�. Pašreiz�jais pilnmetr�žas filmu ražošanas apjoms, raugoties no nozares norm�las funkcion�šanas viedok�a ir p�r�k niec�gs. Kinofilmu ražošana ir radošs process un k� r�da pasaules pieredze, te l�dz ar pan�kumiem satopamas ar� neveiksm�s. Filmas producentu, režisoru un citu t�s rad�t�ju ieceres ne vienm�r izdodas realiz�t kino skat�t�jiem pie�emam� veid�. P�c aptauj�to ekspertu, gandr�z vienota atzinuma, ik gadu v�lams ražot 4 - 5 filmas, jo tikai tad ir cer�ba, ka vismaz viena un lab�k� gad�jum� divas var�tu b�t labas. Saska�� ar apkopoto inform�ciju par filmu ražošanu Eirop� izr�d�s, ka no �etr�m film�m viena nav komerci�li izmantojama. ES valst�s gad� ražo ap 600 filmu. To komerci�lie pan�kumi ir �oti atš�ir�gi. Public�tais tikai 50 vislab�k apmekl�to filmu saraksts r�da, ka atš�ir�ba starp filmu, kas ie��ma pirmo un t�m kuras ir 46 - 50 viet�s ir ~ 33 reizes11. Ir ac�mredzams, ka p�r�jo 550 popularit�te, t�tad ar� kvalit�te ir daudzk�rt maz�ka, nek� t�m, kuras iek�autas piecdesmit visapmekl�t�ko skait�.

Filmu ražošana v�l nav nostabiliz�jusies ne tikai Latvij� k� bijušaj� PSRS republik�, bet ar� vair�k�s bijušaj�s Eiropas soci�listiskaj�s valst�s, par ko liecina 11.tabulas skait�i.

11.tabula ES kandid�t valst�s izgatavoto sp�lfilmu skaits

Valstis 1995 1996 1997 1998 1999 2000 Latvija 2 0 2 1 3 2 Lietuva 3 1 3 0 1 2 Igaunija 1 0 1 3 4 0 Bulg�rija 6 6 7 4 2 3 ehija 23 20 20 14 17 … Ung�rija 19 17 16 13 17 21 Polija 23 17 20 14 24 20 Rum�nija 9 11 6 3 3 0 Slov�kija 3 2 3 1 3 … Slov�nija 2 3 3 4 3 …

Avots: Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe. 2001. Tikai daž�s ES kandid�t valst�s (Polija, ehija un Ung�rija) sp�lfilmu ražošanas

apjomi ir pietiekami lieli, lai veidotu nosac�jumus nozares norm�lai funkcion�šanai. P�r�j�s izgatavo tikai dažas filmas gad�, turkl�t ne katru gadu. Atseviš��s valst�s ražoto filmu skaits, ja t�s netiek m�r�tiec�gi gatavotas eksportam, ir sam�r� cieš� sasaist� ar diviem valsti raksturojošiem parametriem: iedz�vot�ju skaitu un valsts ekonomisko potenci�lu, resp. IKP uz iedz�vot�ju. ES kandid�t valstu izvietojums p�c min�tiem r�d�t�jiem par�d�ts 12.tabul�

11 Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe. 2001 Edition. European Audiovisual Observatory, Strasbourg, 2001.

26

12.tabula ES kandid�t valstu ranž�jums p�c iedz�vot�ju skaita un

IKP uz iedz�vot�ju1999.gad� Vieta p�c Valsts Iedz�vot�ji,

milj. vid�ji gad�

IKP uz iedz�vot�ju EUR Iedz�vot�ju

skaita IKP uz iedz�vot�ju

Polija 38.65 8200 1 5 Rum�nija 22.46 5800 2 9 ehija 10.28 12400 3 2 Ung�rija 10.07 10700 4 3 Bulg�rija 8.21 4900 5 10 Slov�kija 5.40 10300 6 4 Lietuva 3.66 6200 7 7 Latvija 2.43 5900 8 8 Slov�nija 1.99 15000 9 1 Igaunija 1.41 7700 10 6

Avots: International Financial Statistics, Yearbook 2000. Latvijas Statistikas Gadagr�mata 2001.

Sal�dzinot tabulas r�d�t�jus ar iepriekš�j�s tabulas inform�ciju par valst�s ražoto

filmu skaitu redzam, ka past�v sakar�ba starp iedz�vot�ju skaitu un ražoto filmu daudzumu. T� tom�r nav tieši proporcion�la. Piem�ram izgatavoto filmu skaits ehij� un Ung�rij� ir l�dz�gs Polij� ražotajam, lai gan iedz�vot�ju skaits atš�iras 3.8 reizes. Zin�mu izskaidrojumu rodam sal�dzinot šo valstu ekonomikas att�st�bas l�meni: IKP uz iedz�vot�ju Polij� bija maz�ks nek� ehij� 1.5 un - Ung�rij� 1.3 reizes. Rum�nij� dz�vo p�ri par div�m reiz�m vair�k cilv�ku nek� ehij� un Ung�rij�. T� k� IKP uz iedz�vot�ju te bija 1.8 -2.1 reizi maz�ks, ar� filmu ražošan� t� iev�rojami atpaliek. Ekonomikas sastinguma apst�k�os, l�dz�gi k� Latvij�, notiek ar� filmu nozares lejupsl�de.

Maz�ko valstu grup�, lai ar� nelielos apm�ros, tom�r stabila izskat�s filmu ražošanas nozare taj�s, kur�s ir relat�vi liels IKP uz iedz�vot�ju apjoms. Labs piem�rs šin� zi�� ir Slov�nija. ES kandid�tvalst�s, t�pat k� Latvij�, nacion�lo filmu da�a skat�t�jiem pied�v�to filmu skait� ir �oti maza (13.tabula)

13.tabula Pirmo reizi demonstr�t s�kto filmu sadal�jums 1999.gad�

Izcelsmes valstis, procentos no kop�j� skaita Ražoto filmu

Iedz�vo t�ji

Nacion�l�s Eiropas ASV P�r�j�s skaits milj. Polija** 11.8 26.6 57.1 4.4 20 38.7 ehija* 9.3 22.7 65.3 2.7 17 10.3 Ung�rija 9.2 19.5 66.7 4.6 17 10.0 Slov�nija 4.7 24.7 68.2 2.4 3 2.0 Rum�nija 3.0 25.7 71.3 0.0 3 22.5 Bulg�rija 2.7 18.1 77.9 1.3 2 8.2 Igaunija 2.4 25.6 72.0 0.0 4 1.4 Latvija** 4.7 14.2 80.2 0.9 3 2.4 Slov�kija 1.5 32.6 61.4 4.5 3 5.4 Lietuva** 0.5 30.3 69.1 0.0 2 3.7

Avots: Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe, Strasbourg 2001. Latvijas filmu reistrs.

27

* 1998.gads, ** 2000.gads Nacion�lo filmu da�a kop�j� demonstr�šanai pied�v�to skait� ES kandid�tvalst�s ir:

no 0.5% Lietuv� l�dz 11.8% Polij�. Sal�dzinot ražoto filmu skaitu ar iedz�vot�ju skaitu, liel�koties v�rojama sam�r� cieša sakar�ba. Tom�r, ir ar� daži iz��mumi. Spilgt�kie piem�ri te ir r Rum�nija un Slov�nija. Ab�s taj�s apl�kojamaj� gad� demonstr�šanai pied�v�ja vien�du skaitu pašu valst� ražoto filmu, lai gan iedz�vot�ju skaits Rum�nija ir 11 reizes liel�ks nek� Slov�nij�. Izskaidrojums, k� jau min�ts, mekl�jams valsts ekonomikas att�st�bas l�men�: IKP uz iedz�vot�ju 2000.gad� (EUR, p�c PPS12) Rum�nij� bija 6000, bet Slov�nij� - 16100, t�tad 2.7 reizes liel�ks. Liel�ks ekonomiskais potenci�ls palielina valsts iesp�jas d�sn�k atbalst�t filmu nozari.

Sal�dzinot Latvijas un citu tabul� iek�auto valstu r�d�t�jus uzman�bu saista tas, ka mums ir visaugst�kais ASV ražoto filmu �patn�jais svars kop�j� demonstr�šanai pied�v�to skait� 80.2%. 1999.gad� Latvij� no jauna s�ka demonstr�t 85 ASV filmas. Vid�ji ES kandid�tvalst�s šis r�d�t�js bija liel�ks 93.1. Vismaz�kais demonstr�t s�kto ASV filmu skaits bija Slov�nij� (58), Igaunij� (59), Rum�nij� (72) un Slov�kij� (81). Cit�s tas bija liel�ks nek� Latvij� ehij� 98 - 130 robež�s. K� noskaidrots iepriekš atseviš�u ASV ražoto filmu demonstr�šanas seansu apmekl�t�bas l�menis ir �oti zems. Tas liecina, ka Latvijas filmu izplat�t�jiem v�l tr�kst selekt�vas pieejas filmu izv�les un pied�v�juma jom�. Uzsvars tiek likts uz kvantit�ti. Gr�ti rast objekt�vu skaidrojumu tam k�d�� Latvij� pirmo reizi s�ka demonstr�t 106 filmas, bet Igaunij� tikai 81 un Slov�nij� 85.

12 PPS - pirktsp�jas parit�tes standarti

28

Nozares strukt�ra Kino nozares strukt�ru varam apl�kot no vair�kiem viedok�iem. Vienu no tiem

kinote�tros demonstr�to filmu sast�vs p�c to valstisk�s izcelsmes Latvij� un cit�s valst�s apl�kots iepriekš�j�s noda��s. Ieguld�juma tautsaimniec�b� strukt�ra analiz�ta noda�� Filmu nozares ieguld�jums tautsaimniec�b�. Šeit �sum� pieskarsimies dažiem filmu ražošanas strukt�ras jaut�jumiem. Ražoto filmu skaits par�d�ts 10.tabul�. To strukt�ras izmai�as sniegtas 7.att�l�

7.att�ls.Latvij� ražoto filmu strukt�ra, %

21.4

9.5 5.9 7.7 7.712

17.9

9.5 14.715.4 11.5 4

10.7 52.4

14.7

46.146.2

48

50

28.6

64.7

30.8 34.6 36

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1990 1995 1997 1998 1999 2000

��smetr�žas dokuiment�l�s�smetr�žas m�kslasPilnmetr�žas dokument�l�s Pilnmetr�žas m�kslas

Att�l�, k� pilnmetr�žas t� ar� �smetr�žas m�kslas filmu grup� iek�autas sp�lfilmas

un anim�cijas filmas. Rakstur�ga p�d�jo gadu filmu ražošanas strukt�ras �paš�ba ir pilnmetr�žas filmu da�as kritums. Kopš 1997.gada pilnmetr�žas filmu skait� strauji saruka dokument�lo filmu skaits no 5 1997.gad� l�dz 1 2000.gad�. �smetr�žas filmu skaits šaj� laik� ar� samazin�jies, tom�r relat�vi l�n�k nek� pilnmetr�žas. Š�s izmai�as atspogu�o objekt�vos nozares darb�bas nosac�jumus, starp kuriem noteicošais ir finansi�lo resursu aps�kums un administrat�vo ierobežojumu atcelšana darb�bai šaj� nozar�, kas veicin�ja jaunu studiju rašanos, kuru kapacit�te bija piem�rotas tikai �smetr�žas filmu veidošanai.

L�dz�gas izmai�as ir ar� p�r�j�s Baltijas valst�s. Saska�� ar Igaunijas Statistikas Gadagr�mat� sniegtaj�m zi��m pilnmetr�žas filmu ražošana tur no 5 1990.gad� samazin�j�s l�dz 3 1999.gad� un nullei 2000.gad�13. Lietuvas Statistikas gadagr�mat� š�das inform�cijas visp�r nav. No datiem kas public�ti Filmu TV un video Gadagr�mat� par m�kslas filmu ražošanu Eiropas valst�s redzams, ka Lietuv� to skaits bija: 1995.gad� 3, 1996., - 1, 1997. - 3, 1998. - 0, 1999. - 1 un 2000.gad� 2. Turkl�t, 1995., 1996. un 1997.gad� 1 filma bija kopražojums14.

Filmas, �paši sp�lfilmas veidošanas process parasti neiek�aujas kalend�r� gada, kas atbilst ar� budžeta gadam, ietvaros. Lai noskaidrotu finans�juma strukt�ru pa filmu žanriem un atseviš�u žanru finans�juma avotiem lietder�gi sal�dzin�t šos datus tikai par pabeigtiem projektiem. Š�du iesp�ju rada Latvijas Nacion�l� Kinomatogr�fijas centra apkopot� inform�cija par film�m kuras izvirz�tas skatei "Lielais Kristaps 2001" (14.tabula un 8.att�ls) 13 Statistical Yearbook of Estonia, 2001. 14 Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe. 2001 Edition

29

14.tabula L�dzek�u avotu strukt�ra, skatei "Lielais Kristaps 2001" izvirz�to filmu

ražošanas izmaksu finans�šan�,% Filmu žanri Valsts Pašval-

d�bas Priv�tais rzemju Kop�

Sp�lfilmas 69.9 2.8 5.8 21.5 100.0 Tai skait�: - pilnmetr�žas 71.3 - 4.3 24.4 100.0 - �smetr�žas 58.8 24.4 16.8 - 100.0 Dokument�l�s 52.1 - 26.1 21.8 100.0 Anim�cijas 79.7 7.7 12.6 - 100.0 Visas filmas 61.9 4.9 13.5 19.7 100.0

Avots: Latvijas Nacion�lais Kinomatogr�fijas centrs.

8.att�ls. "Liel� Kristapa 2001" filmu finans�šanas avoti, %

71.3

58.852.1

79.7

61.9

24.4

7.7

4.9

4.3

16.8

26.1

12.6

13.5

24.4 21.8 19.7

0%

20%

40%

60%

80%

100%

P/M sp�lfilmas �sm. sp�lfilmas Dokument�l�s Anim�cijas Vid�ji

�rzemjuPriv�taisPašvald�bu Valsts

Lai gan inform�cija neaptver piln�gi visas skatei pieteikt�s filmas, tom�r t� sniedz

orient�jošu priekšstatu par to veidošanas l�dzek�u avotiem. Noteicoš� loma filmu ražošanas finans�šan� joproj�m ir valsts resursiem. �paši tas attiecas uz anim�cijas un pilnmetr�žas sp�lfilm�m. Pašvald�bu l�dzdal�ba ir epizodiska un saist�ta ar R�gas 800.gadadienu. Priv�tais kapit�ls vair�k atbalst�jis dokument�lo un �smetr�žas sp�lfilmu veidošanu. Izskaidrojams tas, š�iet ar to, ka š� žanra film�s sponsoriem viegl�k uztverama filmas iecere. �rvalstu l�dzek�i izmantoti vienas kopražojuma pilnmetr�žas sp�lfilmas veidošanai, kur� Latvijas da�a (valsts un priv�tkapit�la) bija tikai 41.7%. Sam�r� liela ir �rvalstu interese par dokument�lo filmu veidošanu. No 23 dokument�laj�m film�m š�du finans�jumu sa��ma 9. Inform�cija par finans�šanas avotu sadal�jumu pa filmu žanriem sniedz 15.tabula un 9.att�ls.

30

15.tabula

Finans�šanas avotu izlietojuma strukt�ra pa filmu žanriem, % Filmu žanri Valsts Pašvald�

-bas Priv�tais rzemju Kop�

Sp�lfilmas 71.0 35.9 26.8 68.6 62.9 Tai skait�: - pilnmetr�žas 64.1 - 17.8 68.6 55.6 - �smetr�žas 6.9 35.9 9.0 - 7.3 Dokument�l�s 23.9 - 54.7 31.4 28.3 Anim�cijas 5.1 64.1 18.5 - 8.8 Visas filmas 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0

Avots: Latvijas Nacion�lais Kinomatogr�fijas centrs.

9.att�ls. Finans�juma sadal�jums pa filmu žanriem "Lielais Kristaps 2001"

64.1

17.8

68.6

55.6

6.9

35.99

7.3

23.9

54.7

31.4

28.3

5.1

64.1

18.5

8.8

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Valsts Pašvald�bu Priv�tais �rzemju Viss finans�jums

Anim�cijasDokumemt�l�s�sm. sp�lfilmasP/m sp�lfilmas

Valsts l�dzek�i, galvenok�rt, tika izlietoti nozares pamatprodukcijas - pilnmetr�žas

sp�lfilmu un dokument�lo filmu ražošanas finans�šanai. R�gas pašvald�ba piln�gi finans�ja vienu �smetr�žas sp�lfilmus, da��ji vienu anim�cijas filmu un projektu "R�ga skat�s bildes"(tabul� nosac�ti iek�auts anim�cijas filmu grup�). Priv�tais kapit�ls dev�g�ks bija dokument�lo filmu veidot�jiem (14 no 23) un subsid�ja ~ 10% kopražojuma pilnmetr�žas sp�lfilmas (Lab�s rokas) ražošanas izmaksu. �rzemju kapit�la vair�k nek� divas trešda�as izlietotas jau min�t�s sp�lfilmas un p�r�jais citu valstu sabiedr�bu interes�jošo dokument�lo filmu ražošanas finans�šanai.

31

Filmu nozares ieguld�jums tautsaimniec�b� Filmu industriju, k� jau min�ts, veido tr�s atseviš�i darb�bas veidi: ražošana, sadale

un demonstr�šana. P�d�j� laik� sakar� ar video tehnikas par�d�šanos, k� atseviš�s darb�bas veids k�uva kino un videofilmu kop�šana. Divdesmit� gadsimta otraj� pus� filmu industrijas att�st�bu b�tiski ietekm�ja telev�zija (TV), s�kum� k� filmu demonstr�t�js, bet p�d�j� laik� ar� k� to ražot�js, vai ražošanas l�dzfinans�t�js. Noskaidrot filmu lomu TV kop�j� ieguld�jum� tautsaimniec�bas potenci�la veidošan� nav iesp�jams un m�su analiz� šis sektors nav aptverts.

Min�to filmu nozares sast�vda�u saikne ar Latvijas tautsaimniec�bu ir daž�da. Filmu ražošanu realiz� Latvij� reistr�ti uz��m�ji. Neatkar�gi no finans�juma avota

tie nodarbina valsts iedz�vot�jus un maks� likumos noteiktos nodok�us. Kino un videofilmu kop�šana k� patst�v�ga uz��m�jdarb�ba veidojas sakar� ar videotehnikas att�st�bu.

Filmu sadali veic specializ�ti uz��mumi, kas liel�koties ir pasaul� liel�ko filmu ražot�ju p�rst�vji, starpnieki starp filmu ražot�jiem �rzem�s un to demonstr�t�ju Latvij�. Atseviš�os gad�jumos filmu demonstr�t�ji paši ieg�d�jas filmas apejot sadales uz��mumus. Piem�ram, t� tika demonstr�tas atseviš�as Krievij� ražot�s filmas. Latvij� ražoto filmu izplat�šana, sakar� ar to mazo skaitu, ir epizodiska. Str�d�jošo skaits šajos uz��mumos nav liels.

Filmu demonstr�t�ji nodrošina filmu novad�šanu l�dz skat�t�jam. T� k� demonstr�tas tiek galvenok�rt cit�s valst�s ražot�s filmas, Latvijas filmu ražot�ju ietekme uz š�s sf�ras darb�bas m�rogiem un ieguld�jumu tautsaimniec�b� ir niec�ga. K� zem�k tiks par�d�ts, filmu demonstr�t�ji nodrošina nozares pienesuma valsts budžet� galveno da�u.

Videotehnikas att�st�ba rad�ja iesp�ju filmas skat�ties m�jas apst�k�os. Š�du filmu nes�ju realiz�cija vai noma ir k�uvusi par jaunu, turkl�t strauji augošu, uz��m�jdarb�bas veidu. Saska�� ar Latvijas Filmu reistra inform�ciju 2000.gad� at�aujas nodarboties ar videoierakstu mazumtirdzniec�bu un nomu bija iz��muši 370 uz��mumu ar 1016 tirdzniec�bas viet�m. Inform�cija par to darb�bas apjomiem ir tikai da��ja, jo p�rskatus iesniedza tikai 230 uz��mumu ar 578 tirdzniec�bas viet�m (attiec�gi 62 un 57% no reistr�tajiem). Inform�ciju iesniegušo uz��mumu ie��mumi no š�s nodarbes 2000.gad� sasniedza Ls 1689.6 t�kst, tai skait� no videoierakstu mazumtirdzniec�bas 1064.2 t�kst. un no nomas - 625.4 t�kst. Sal�dzinot ar iepriekš�jo gadu kop�jais palielin�jums -34.8%

Sabiedr�bas ieguvums no k�das nozares funkcion�šanas ir taj� ietilpstošo uz��mumu maks�tie nodok�i valsts un pašvald�bu budžetos un nodarbin�to iedz�vot�ju ien�kumi to darba samaksas veid�. Inform�ciju par nodok�u ie��mumiem apkopo Valsts Ie��mumu Dienests (VID), iz�emot nekust�m� �pašuma nodokli, kuru, kopš 2000.gada 1.janv�ra maks� attiec�go pašvald�bu kontos un VID šos datus neapkopo. Analiz�jamaj� nozar� š� nodok�a maks�t�ju gandr�z nav, jo uz��mumiem, iz�emot š�iet tikai R�gas kinostudiju, nav sava nekust�m� �pašuma l�dz ar to nav j�maks� ar� nekust�m� �pašuma nodoklis. Ar� 1999.gad�, kad v�l bija t� centraliz�ta uzskaite kop�j� iekas�t� summa bija tikai Ls 123.63. Kino nozares, kop�jie un sadal�jum� pa darb�bas veidiem, maks�jumi valsts budžetam par�d�t 16.tabul�.

32

16.tabula

Kino nozares uz��mumu kop�jie nodok�u maks�jumi valsts budžet� Darb�bas joma Summa latos % no kopsummas 1999. 2000. 2001.

9 m�neši 1999. 2000 2001

9 m. Filmu ražošana 236226.65 118258.08 92258.08 34.9 18.3 19.3 Kino- un videofilmu kop�šana

6007.51 35123.34 35164.17 0.9 5.8 7.4

Filmu izplat�šana 39264.85 55565.33 50084.94 5.8 8.6 10.5 Filmu demonstr�šana 391089.83 425613.21 293628.44 57.8 66.0 61.6 Pašnodarbin�t�s personas

4190.74 10549.85 5898.38 0.6 1.6 1.2

Kop� 676779.58 645109.81 477034.01 100.0 100.0 100.0 Avots: Latvijas Republikas Valsts Ie��mumu Dienests Kop�j� valstij samaks�to nodok�u summa ir vair�k nek� Ls 600 t�kst. Liel�kie

nodok�u maks�t�ji ir filmu demonstr�t�ji, kuru darb�bas galvenais mot�vs ir uz��m�jdarb�bas pe��a. L�dz�ga motiv�cija ir ar� filmu kop�šanas un izplat�šanas uz��mumiem, k� ar� pašnodarbin�tajiem. To maks�to nodok�u apjoms ir relat�vi neliels, jo mazs ir ar� izpild�to darbu apjoms.

Lai gan filmu ražošana princip� nav orient�ta uz pe��as g�šanu, tom�r ar� š� nozare iemaks� budžet� iev�rojamas summas. T�s, k� par�d�ts zem�k, liel� m�r� veido ar darba samaksu saist�tie nodok�i un soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas k� ar� pievienot�s v�rt�bas nodoklis. Ar p�d�jo apliek realiz�to produkciju, kuras izgatavošana netiek finans�ta no valsts budžeta (rekl�mas un tml. darbi). Dažas studijas izveidojušas sadarb�bu ar �rzemju firm�m un izpildot to pas�t�jumu nodrošina darbu Latvijas iedz�vot�jiem un iemaks� valsts budžet� ar atalgojumu saist�tos nodok�us. Rakstur�gs piem�rs šin� zi�a ir studija Rija. T�s maks�tie nodok�i atseviš�os gados p�rsniedz valsts finans�juma summas (17.tabula)

17.tabula

Studijas Rija darb�bas finansi�lie r�d�t�ji, Ls 1998 1999 2000 Neto apgroz�jums 200400 214352 159694 Tai skait�: valsts finans�jums 19386 39924 27100 Samaks�ti nodok�i, pavisam 20689 29112 26553 Tai skait�:- iedz�vot�ju ien�kuma 10715 15850 14271 - soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas 9623 12845 12282

Avots: Studijas Rija materi�li Lai gan 2001.gads p�t�juma laik� v�l nebija nosl�dzies, studijas apr��ini r�da, ka

nodok�u iemaksas budžet� vair�k nek� tr�s reizes p�rsniegs summu, ko t� sa�ems valsts finans�juma veid�. Apl�kojot šo situ�ciju no t�ri fisk�l� viedok�a t� v�rt�jama pozit�vi, jo uz��mums sevi atpelna un papildina valsts budžeta ie��mumus. Pozit�vi v�rt�jama ar� ieg�t� pieredze sadarbojoties ar pasaul� paz�stam�m studij�m. Negat�vais ir tas, ka niec�gais Latvijas puses finans�jums kopražojuma veidošan� nosaka v�l niec�g�ku t�s da�u realiz�jot filmu tirg�. P�c studijas vad�bas prognoz�m no kop�j� produkta realiz�cijas �r�jie partneri ieg�s miljonus, bet Latvijas puse tikai dažus t�kstošus.

33

Atgriežoties pie kop�jiem nodok�u ie��mumiem apl�kosim to strukt�ras atš�ir�bas darb�bas nozar�s, izmantojot 2000.gada datus (18.tabula un 10.att�ls)

18.tabula Kino nozares uz��mumu maks�jumu budžet� strukt�ra 2000.gad�, %

Darb�bas nozare

Iedz�vot�ju ien�kuma nodoklis

Soci�l�s apdrošin�šana

s iemaksas

Uz��muma ien�kuma nodoklis

P�r�jie Kop�

Filmu ražošana 43.4 33.4 2.1 21.0 100.0 Kino un video filmu kop�šana

10.9 13.0 - 0.1 76.1 100.0

Filmu izplat�šana

13.9 25.9 - 0.2 60.4 100.0

Filmu demonstr�šana

21.6 37.0 31.8 9.6 100.0

Pašnodarbin�t�s personas

79.6 13.2 0.0 4.2 100.0

Vid�ji 25.3 33.7 21.3 19.7 100.0

Filmu ražot�ju samaks�to nodok�u liel�ko da�u (76.8%) veido ar darba samaksu saist�ti nodok�i. P�r�jo nodok�u grup� liel�ko summu (~92%) veido pievienot�s v�rt�bas nodoklis (PVN). Ar� filmu izplat�t�ju maks�to nodok�u kopsumm� PVN da�a bija 97% p�r�jo un 58% visu maks�to nodok�u. Filmu demonstr�t�ju maks�to nodok�u strukt�ra nav spilgti izteiktas k�da viena nodok�a dominantes.

10.att�ls. Nozares uz��mumu maks�jumu budžet� strukt�ra 2000.gad�,%

43.4

10.9 13.921.6 25.3

33.4

13

25.9

37 33.7

2.1

-0.1

-0.2

31.821.3

21

76.1

60.4

9.619.7

-20%

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Filmu ražošana Videofilmu kop�šana Filmu izplat�šana Filmu demonstr�šana Nozare kop�

P�r�jieUz��m. ien.Soc. iemaksasIedz. ien�kuma

16.tabul� min�t�s iemaksas valsts budžet� neietver nodok�us, ko maks� uz��mumi,

kas nodarbojas ar videoierakstu realiz�ciju. Saska�� ar Centr�lajai Statistikas p�rvaldei sniegtaj�m zi��m, import�to filmu videoierakstu vairumtirdzniec�bas apgroz�jums 2000.gad� bija Ls 787.6 t�kst. Vadoties no t� varam apr��in�t, ka PVN veid� budžet� ien�ca Ls 141.8 t�kst. T� k� š�s produkcijas realiz�cija ir tikai viens no vairumtirgot�ju darb�bas veidiem, noteikto to maks�to citu nodok�u lielumu (uz��mumu ien�kuma nodoklis un ar darbinieku algu saist�tie maks�jumi), nav iesp�jams. Saskaitot 16.tabul�

34

min�to nodok�u summu (645.1) un šeit apr��in�to PVN (141.8) ieg�stam, ka nozare 2000.gad� budžet� ienesa vismaz Ls 786.9 t�kst.

Kino nozares lomu tautsaimniec�b�, bez nodok�u ie��mumiem v�l raksturo ar� t�s pied�v�to darba vietu skaits. Nodarbin�t�bas statistik� šis r�d�t�js nav izdal�ts un pieejama tikai fragment�ri r�d�t�ji. Izmantojot inform�ciju par nozares uz��mumu samaks�to soci�lo nodokli ir iesp�jams tuvin�ti noteikt kop�jo kino nozar� nodarbin�to nomin�l�s algas summu. M�su apr��ins balst�s uz sekojošiem nosac�jumiem:

1. 2000.gad� nozares(bez videofilmu tirdzniec�bas) soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas bija Ls 217672.6.

2. saska�� ar nodok�a likm�m darba dev�js maks�ja 27.09% un darba ��m�js 9.0% 3. sadalot p.1 min�to summu ar p.2 min�taj�m proporcij�m ieg�stam, ka darba

��m�ju iemaksa bija Ls 54282.44 4. t� k� p.3 apr��in�t� summa veido 9% kop�j� algas fonda t� absol�tais lielums

v�rt�jams Ls 603138. Min�tais skaitlis j�uzskata k� minim�lais, jo da�a nodarbin�to ir str�d�jošie

pension�ri, kuru iemaksu likme ir maz�ka.

35

Secin�jumi Latvijas filmu nozares ekonomiskaj� potenci�l� p�c strauja t� samazin�juma

devi�desmito gadu pirmaj� pus� ir v�rojama zin�ma stabiliz�cija un nosac�jumu veidošan�s pieaugumam p�rredzamaj� n�kotn�. Šis secin�jums balst�s uz š�diem apsv�rumiem:

1. Latvijas ekonomisk� potenci�la k�pums rad�s iesp�ju palielin�t valsts pieš��rumus sabiedr�bas interes�m atbilstošu filmu veidošanai,

2. nozares ietvaros ir iez�m�jusies p�reja uz m�sdien�gas aparat�ras izmantošanu film�šanas un p�cfilm�šanas apstr�des procesos,

3. ir iesp�jams uzlabot valsts pieš�irto l�dzek�u sadales sist�mu t�, lai sekm�tu to racion�l�ku izmantošanu, koncentr�jot tos svar�g�ko projektu atbalstam,

4. t� k� s�k�s studijas nevar nodrošin�t noz�m�gu projektu realiz�ciju un valsts pieš�irt� finans�juma efekt�vu izmantošanu, to apvienošan�s vai pievienošan�s liel�kaj�m ir viena no nozares potenci�la palielin�šanas rezerv�m. Valsts finans�juma sadalei j�veicina š� procesa norisi,

5. filmu veidošanas radošais person�ls skaitliski piln�gi nodrošina nozares vajadz�bas. Latvijas te�tros ir t� pietiekamas rezerves. Tr�kumi, kas v�rojami atseviš�os risin�jumos ir p�rvarami nov�ršot nepiln�bas iecer�to projektu izv�rt�šanas proced�r�, realiz�jot zin�šanu papildin�šanas programmu un citus pas�kumus,

6. aizs�kta sadarb�ba ar �rzemju studij�m. Att�stot to t�l�k palielin�sies iesp�ja apg�t cit�s valst�s uzkr�to pieredzi darb�bai starptautiskaj� m�rog�, izp�t�t š� tirgus nosac�jumus un pan�kt Latvijas pusei v�lamos rezult�tus.

Filmu nozares ieguld�jums tautsaimniec�b� izpaužas div�j�di: Pirmais, valsts ekonomisko ieguvumu izsaka summas, ko nozares uz��mumi

iemaks� valsts budžet� nodok�u veid� un darba vietu nodrošin�jum� iedz�vot�jiem. Nodok�u veid� p�d�jos divos gados (1999.- 2000.) no filmu ražošanas, izplat�šanas uz��mumiem valsts ie��mumos ien�ca vid�ji gad� Ls 660 t�kst. Pieejam� inform�cija par videokasešu un videodisku realiz�cijas un nomas apjomiem r�da, ka tikai PVN veid� budžet� var�ja ien�kt aptuveni Ls 140 t�kst. Kop�j� ie��mumu summa (~Ls 800 t�kst.) ir ne maz�ka par to, ko kuru no sabiedriskiem l�dzek�iem (budžets un KKF) izlietota nozares atbalst�šanai. Nozar� nodarbin�to nomin�l�s darba algas kop�j� summa p�rsniedz Ls 600 t�kst.

Otrais ir ekonomiski netveramais ieguvums - filmu iedarb�ba uz t�s skat�t�ju, t� kult�ras l�me�a palielin�šanas, �tisko un mor�lo v�rt�bu nostiprin�šanas jom�. M�r�tiec�gi att�stot filmu nozari ir iesp�jams šo ieguvumu palielin�t.

36

1.pielikums

© Latvijas Republikas Centr�l� statistikas p�rvalde UZ�MUMU, KURIEM GALVENAIS DARB�BAS VEIDS IR NOZARES 9211, 9212, 9213,

IESKAITOT LIKVID�TOS, SARAKSTS

UU

K -u

z��m

uma

kods

Ter

itori

jas

kods

IUFI

K

NA

CE

Nos

auku

ms

V�k

šana

s sa

raks

ts

Nod

a�as

kod

s

Uz��m

uma

rei

str�

cija

s da

tum

s

Lik

vid �

cija

s pa

z�m

e

Lik

vid �

cija

s da

tum

s

Dar

bini

eku

ska

its p�c

p�

d�j�

aps

ekoj

uma

(pam

atda

rb�

+ pa

pild

darb�)

88578132 0194 9151 9211 'ABOOM' filmu studija, SIA

20-Apr-98 2

88521008 0191 6071 9211 'AILE L' Jansones individu�lais daudznozaru uz��mums

23-Mai-97

99115582 0194 6051 9211 'ANIM�CIJAS BRIG�DE' filmu studija, SIA

19-Jan-93 7

99996944 0191 6051 9211 'ART EKS' SIA 23-Nov-94 6 88355969 0193 6051 9211 'AUDIOVIZU�L�

STUDIJA' SIA 20-Mai-96

88746606 0193 6051 9211 'AURA FILMA' SIA 2 Z 25-J�n-99 1 99139542 0194 6051 9211 'AVE' kino un video

studija, SIA 2 Z 25-Nov-91

99845903 0193 9056 9211 'CONSUM' studija, AS fili�le

14-Jan-92

05546838 0193 6051 9211 'DAUKA' anim�cijas filmu studija, SIA

17-J�l-91 6

99607167 0193 6051 9211 'DEVI�I' filmu studija, SIA 05-Sep-91 4 99471727 0194 6051 9211 'EBRON' SIA 09-Mar-94 88775111 0191 6051 9211 'EHO FILMA' SIA 27-Jan-00 2 88275578 0195 6051 9211 'EIRO CENTRS' SIA 18-Apr-96 99382113 0194 6051 9211 'EIROPAS

DOKUMENT�L� KINO SIMPOZIJI (EDKS)' bezpe�as organiz�cija, SIA

2 Z 28-Jan-93 3

88555906 0191 7180 9211 'ELEGANT EXPRESS,INC.' past�v�g� p�rst�vniec�ba

16-Dec-97 6

99219784 0193 4051 9211 'EMMANULS' krist�g�s videoinform�cijas centrs, SIA

16-Apr-93 3

99994038 0191 6051 9211 'F.O.R.M.A.' studija, SIA 21-J�n-93 3 99143437 0191 6051 9211 '�ILDE' Pipara SIA 20-Aug-91 99339465 0191 9151 9211 'JURA PODNIEKA

STUDIJA' kopuz��mums, SIA

02-J�n-94 10

99629232 0191 6051 9211 'KAUPO' SIA 06-J�n-91 5 88519359 0195 6051 9211 'KINOLATS' SIA 16-Mai-97 1 88428697 0194 6051 9211 'KOMP�NIJA HARGLA'

SIA 11-Feb-97 2

88773253 0196 6051 9211 'KVINTA FILMA' SIA 2 Z 14-Dec-99 3 88718581 0191 9151 9211 'LOCOMOTIVE

INTERNATIONAL' SIA 22-Jan-99

88737814 0194 6051 9211 'LT STUDIJA' SIA 2 Z 30-Apr-99 99178938 0191 6051 9211 'MK ŠOVS' SIA 31-Okt-94 88260648 0192 6071 9211 'NT PRODUCENTU

CENTRS' Tolstonogovas individu�l� komercfirma

19-Dec-95

88250741 0196 6071 9211 'PAŠA' Paškevi�a individu�lais uz��mums

23-Okt-95

88730278 0194 6051 9211 'RAKURSS VIDEO' SIA 15-Mar-99 3 99122688 0194 6051 9211 'REVIS' SIA 18-Jan-93 3 02421220 0194 8455 9211 'R�GAS KINOSTUDIJA'

AS 3 Z 19-Sep-91 51

37

UU

K -u

z��m

uma

kods

Ter

itori

jas

kods

IUFI

K

NA

CE

Nos

auku

ms

V�k

šana

s sa

raks

ts

Nod

a�as

kod

s

Uz��m

uma

rei

str�

cija

s da

tum

s

Lik

vid �

cija

s pa

z�m

e

Lik

vid �

cija

s da

tum

s

Dar

bini

eku

ska

its p�c

p�

d�j�

aps

ekoj

uma

(pam

atda

rb�

+ pa

pild

darb�)

88255311 0194 6051 9211 'RIJA' filmu studija, SIA 3 Z 27-Okt-95 37 88147633 0195 6051 9211 'SAULES CE Š' radoš�

apvien�ba, SIA 12-Sep-95

99577986 0191 6051 9211 'STUDIJA-2' SIA 19-J�l-91 88749541 0195 6051 9211 'TAIMENTS' SIA 15-J�l-99 2 05559717 0194 6051 9211 'TR�S' filmu studija, SIA 09-Okt-91 88428059 0195 6051 9211 'TV R�GA

PRODUCENTA CENTRS' SIA

06-Feb-97

88359174 0193 6051 9211 'UNIVERS�LAIS INFORM�CIJAS SERVISS' SIA

03-J�n-96

88564746 0194 6051 9211 'VILKS FILMA' SIA 06-Feb-98 88748781 0191 7151 9211 'VILKS STUDIJA' SIA 6 Z 09-J�l-99 6 88254116 0196 6071 9211 'VIZU�LO M�KSLU

STUDIJA 'SCILLA'' Rikarda individu�lais uz��mums

03-Okt-95

99933330 0194 6051 9211 'ZALKTIS' SIA 22-Okt-92 88507072 9600 6071 9211 'NITA' Interberga

individu�l� firma 26-J�n-95 1

88357135 0194 6051 9211 '1=1' SIA 28-Mai-96 D 01-Dec-00 1 99556872 0196 6051 9211 'D�RTA LKA' SIA 17-Apr-91 D 01-Apr-99 88270902 0191 9151 9211 'LOKOMOT�VE' SIA 30-Nov-95 L 14-Apr-00 99526279 0194 6051 9211 'OLIMPOS' filmu studija,

SIA 28-Okt-93 D 28-Okt-93

04039387 0194 1010 9211 'R�GAS DOKUMENT�LO FILMU STUDIJA' valsts uz��mums

30-Sep-91 B 06-Nov-98

88116615 0193 6051 9211 'ŠERL 95' SIA 09-Mai-95 D 01-J�n-98 99139393 0194 6051 9211 'TE�TRIS' Latvijas te�tru

kinosabiedr�ba, SIA 30-Sep-91 D 01-Jan-99

88563610 0196 6071 9211 'V TV' Korobkovas individu�lais komercuz��mums

23-Feb-98 F 30-Mar-00

88769926 1300 6051 9211 'ANDRIS KOLBERGS' SIA

07-Dec-99 D 01-J�l-00 2

99241430 3200 6071 9211 'KONTREKS' Kononova individu�lais uz��mums

07-Aug-93 D 01-Jan-95

99177979 8000 6051 9211 'PAVASARS-A' SIA 10-Okt-94 N 12-Dec-97

99661675 0194 6051 9212 'AL KO' SIA 16-Mai-91 5 88591925 0195 6051 9212 'BALT TV MARKETS' SIA 02-J�l-98 88271014 0194 6051 9212 'BALTIK VIDEO

SERVISS' SIA 07-Nov-95 14

88709798 0194 9151 9212 'BDG FILMA' SIA 6 Z 02-Nov-98 6 88781070 0195 9151 9212 'DAUGAVA VF' SIA 2 Z 16-Feb-00 2 88787953 0194 6051 9212 'NIDA FILMA' SIA 24-Mar-00 3 88743594 0194 6071 9212 'OKSI' Bojeveca

daudznozaru individu�lais uz��mums

30-J�n-99 1

10421151 0196 2001 9212 'R�GAS PILSTAS SKOLU VIDEOCENTRS'

4 R budžeta iest�de 5

88412934 0192 9051 9212 'TV 21' SIA 07-Nov-96 12 88791469 0191 6051 9212 'V�ZA V' SIA 2 Z 11-Apr-00 3

38

UU

K -u

z��m

uma

kods

Ter

itori

jas

kods

IUFI

K

NA

CE

Nos

auku

ms

V�k

šana

s sa

raks

ts

Nod

a�as

kod

s

Uz��m

uma

rei

str�

cija

s da

tum

s

Lik

vid �

cija

s pa

z�m

e

Lik

vid �

cija

s da

tum

s

Dar

bini

eku

ska

its p�c

p�

d�j�

aps

ekoj

uma

(pam

atda

rb�

+ pa

pild

darb�)

99346258 7400 6071 9212 'ANTA-K' Plac�nas individu�lais tirdzniec�bas uz��mums

06-Okt-94

99797334 9000 6051 9212 'AL-TUKUMS' SIA 09-Mai-94

02920526 0194 3010 9212 'LATVIJAS KINOCENTRS' Latvijas Kinematogr�fistu savien�bas uz��mums

27-Sep-91 D 14-Sep-95

88364951 0196 6051 9212 'SAULE ART' SIA 08-J�l-96 M 08-J�l-96 99485936 6400 6051 9212 'EKSPRESIS E' SIA 09-Mar-94 N 12-Dec-97 99747187 0193 6051 9212 'NIKA-L' SIA 07-Aug-92 D 01-Jan-98 88603574 9000 6071 9212 'BALTIJAS VIDEO

CENTRS' Šablinska individu�lais daudznozaru uz��mums

15-Sep-98 D 01-Mar-99

02421160 0194 1010 9212 'R�GAS KINOVIDEO NOMAS B�ZES VALSTS UZ�MUMS'

14-Okt-91 N 10-Dec-99

99338187 0191 8451 9212 'LATVIJAS NACION�L� SINEMATKA' bezpe�as organiz�cija, SIA

20-J�n-94 D 01-Jan-00 1

88828037 0192 6051 9212 'KADRS I.K.' SIA 18-Feb-00 D 01-Mai-00 1

88281917 0193 9051 9213 'AUDIOVISUAL MULTIMEDIA BALTIC' SIA

1 Z 26-Jan-96 62

06819221 0193 6051 9213 'AVISEN' SIA 30-Apr-91 2 99290049 0196 9151 9213 'BALTIC CINEMA'

kopuz��mums, SIA 1 Z 08-J�l-93 128

99932157 0191 6051 9213 'KINO GALERIJA' SIA 15-Okt-92 3 99338595 0191 8451 9213 'PALLADIUM' SIA 3 Z 22-J�n-94 30 05364511 0191 2051 9213 'R�GA' kinote�tris,

pašvald�bas bezpe�as SIA

1 Z 06-Dec-91 46

88810155 0900 6074 9213 'TON�TIS' �un�uu individu�lais �imenes uz��mums

2 Z 04-Mar-99 2

99917117 1700 6071 9213 'KINEMATOGR�FS' Vološina individu�lais uz��mums

2 Z 22-Mai-91

88397531 2700 6051 9213 'STALKERS K' SIA 18-Mar-97 6 02421349 3200 6071 9213 'EKR�NS' kinodirekcija,

Liepi�a individu�lais uz��mums

28-Apr-93 1

15875394 3600 2001 9213 'LIESMA' kinote�tris 02421504 4000 2010 9213 'BAUSKAS RAJONA

KINODIREKCIJA' pašvald�bas uz��mums

1 Z 23-Dec-91 3

99379186 4200 6051 9213 'VIDZEMNIEKS' SIA 19-Jan-93 9 02421438 6200 2010 9213 'KINO' pašvald�bas

uz��mums 1 Z 03-Apr-92 4

99589943 7400 8451 9213 'OGRES KINO' SIA 2 Z 20-Feb-92 88458391 7600 6071 9213 'SIŽETS' Zar�na

individu�lais uz��mums 2 Z 18-Sep-97

88762781 8000 6051 9213 'OTRAIS N�KOTNES IESPJU KINO' SIA

2 Z 14-Okt-99 4

39

UU

K -u

z��m

uma

kods

Ter

itori

jas

kods

IUFI

K

NA

CE

Nos

auku

ms

V�k

šana

s sa

raks

ts

Nod

a�as

kod

s

Uz��m

uma

rei

str�

cija

s da

tum

s

Lik

vid �

cija

s pa

z�m

e

Lik

vid �

cija

s da

tum

s

Dar

bini

eku

ska

its p�c

p�

d�j�

aps

ekoj

uma

(pam

atda

rb�

+ pa

pild

darb�)

99257224 8400 6071 9213 'SALDUS KINO' Š�lberga individu�lais uz��mums

29-Dec-93

88424021 8800 2010 9213 'AUSEKLIS 1' Talsu pašvald�bas bezpe�as uz��mums

1 Z 20-Jan-97 10

99483601 8800 6071 9213 'P�REJA' Treima�a individu�lais uz��mums

22-Apr-94

88591693 9000 6071 9213 'KINO SENLEJA' Z�vertes kino pakalpojumu individu�lais uz��mums

30-J�l-98

02421510 9400 2010 9213 'KINO' pašvald�bas uz��mums

1 Z 07-Jan-92 5

88328518 9600 6051 9213 'CAPRICORNUS' SIA 12-Apr-96 1 99340066 9600 6071 9213 'L.OZERA

INDIVIDU�LAIS UZ�MUMS'

23-Sep-94

02421355 8800 2010 9213 'AUSEKLIS' pašvald�bas uz��mums

09-Mar-92 L 02-Sep-96

99826113 6200 6071 9213 'INKVO' Kolerta individu�lais uz��mums

27-Feb-92 D 01-Okt-96

17001570 8800 2001 9213 'AUSEKLIS' kinote�tris L 20-Jan-97 99482339 4600 6071 9213 'KADRS' Ozolas

individu�lais uz��mums 23-Mar-94 N 15-Apr-97

99379401 0500 6071 9213 'KINO-LATGALE' Loces individu�lais uz��mums

21-Jan-93 M 17-J�l-97

02421415 7600 2010 9213 'PREI U RAJONA KINODIREKCIJA' pašvald�bas uz��mums

26-Sep-91 N 08-J�n-98

02421444 1700 2010 9213 'KINO' pašvald�bas uz��mums

06-Dec-91 N 28-J�l-98

99136733 0191 9151 9213 'PULSS PLUSS' rekl�mas a�ent�ra, SIA

30-Mar-93 N 04-Aug-98

99404257 0500 8451 9213 'AUSTRA' SIA 22-Dec-92 N 26-Mai-99 02421556 4400 2010 9213 'KINO' pašvald�bas

uz��mums 12-Mar-92 N 02-J�l-99

05984840 6600 2010 9213 'SELGA' re�ion�lais pašvald�bas uz��mums

16-Jan-92 N 08-Sep-99

02421450 6600 2010 9213 'LIMBAŽU KINO' pašvald�bas uz��mums

14-Jan-92 N 08-Nov-99

05557606 0194 2010 9213 'JUGLA-TEIKA' kinodirekcija, pašvald�bas uz��mums

24-Sep-91 D 01-Jan-00

02421527 9600 2010 9213 'GAISMA' pašvald�bas kino-video uz��mums

04-Mar-93 N 14-Apr-00

15897540 0191 6051 9213 'ANDAL�ZIJAS SUNS' sinemat�ka, bezpe�as SIA

02-Nov-94 N 02-J�n-00

02421313 0900 2010 9213 'JELGAVAS PILSTAS KINODIREKCIJA' pašvald�bas uz��mums

1 Z 27-Sep-91 L 26-J�l-00 2

88507741 0193 2010 9213 'R�GAS KINO M�KSLAS NAMS' R�gas pils�tas pašvald�bas bezpe�as uz��mums

09-Feb-96 B 11-Nov-00

99281333 6800 2010 9213 'LATGALE' pašvald�bas uz��mums

03-J�n-93 N 02-Feb-01

Materi�lu sagatavoja: Erv�ns Rekke, t�lr.7366666 19.09.2001.

40

1.pielikums, turpin�jums Cien. Karn�tes kundze! Atbildot uz J�su piepras�jumu, nos�tam Jums uz��mumu sarakstu, kuri p�c m�su

r�c�b� esoš�s inform�cijas pašreiz�j� moment� nodarbojas ar videoierakstu reproduc�šanu (NACE 22.32).

U. Ain�rs, Inform�cijas, izdevniec�bas poligr�fijas departamenta direktors L. Liberte 7366932; M. Behmane 7366878 http://ww.csb.lv

RNR RDT NOS TEL1 TEL2 CILV 2000

CILV 2001 NACE ADR1 FAX MTEL

010315573 95.04.13 'VIDE M' SIA 1 1 2232 Krustpils iela 4, R�ga, LV-1073

9211687

000327184 95.11.07 'BALTIK VIDEO SERVISS' SIA

7210394 7517319 14 2232 Br�v�bas iela 169, R�ga, LV-1012

7517318

000335625 97.08.28 'APM�C�BU UN KOPPRODUKCIJU CENTRS' SIA

7288702 4 2232 Elizabetes iela 49, R�ga, LV-1010

7288536

000345256 99.07.15 'TAIMENTS' SIA 9213972 2 2232 Melnsila iela 21-31, R�ga, LV-1046

9206920

000348092 00.02.16 'DAUGAVA VF' SIA

1 2 2232 Melnsila iela 21-31, R�ga, LV-1046

9206920

000348899 00.04.04 'FOCUS FILM' SIA 2232 Pavasara gatve 5-137, R�ga, LV-1082

360301231 99.02.19 'ZEMGALES MEDIA' SIA

9683444 7 2232 Bebru ce�š 20, Jelgava, LV-3001; Rai�a iela 36, Jelgava, LV-3001

9696513

41

2.pielikums

LATVIJAS REPUBLIKAS

VALSTS IE�MUMU DIENESTS

Smilšu iel� 1, R�g�, LV-1978, tel. 7028703, tel./fakss 7028704

2001.gada /^.oktobri Uz2001gada9.oktobra

SIA "Zin�t�u akad�mijas ekonomikas instit�tam"

Akad�mijas laukums l, R�ga, LV-1050

Par inform�cijas sniegšanu

Atbildot uz J�su v�stuli, sniedzam inform�ciju par kino nozares uz��mumu un pašnodarbin�to personu iemaks�m valsts budžet� 1999.g., 2000.g. un 2001 .gada 9 m�nešos.

Vienlaic�gi inform�jam, ka s�kot ar 2000.gada 1.janv�ri nekustam� �pašuma nodok�a maks�jumus nodok�u maks�t�ji veic pašvald�bu kontos, l�dz ar to nevaram sniegt š�du inform�ciju.

Pielikum�: kino nozares uz��mumu un pašnodarbin�to personu

maks�jumi valsts budžetam 1999.g., 2000.g. un 2001.gada 9 m�nešos. Galven�s nodok�u p�rvaldes direktora vietniece

R�g�

Nr. 15.8.3-5.b/ Nr. 1-4/42

N. Jezdakova

Polijektova 7028892

42

Kino nozares uz��mumu un pašnodarbin�to personu maks�jumi valsts budžetam 1999.g., 2000.g. un 2001.gada 9 m�nešos (Ls)

Kino nozares uz��mumu un pasnodarbinato personu iemaksas valsts budžet�

1100 Iedz�vot�ju ien�kuma nodoklis

1200 Uz��mumu ien�kuma nodoklis

2000 Soci�l�s apdrošin�s, iemaksas

4200 �pašuma nodok�a maks�jumi

5100 PVN

5AOO Akc�zes nodoklis

5500 Dabas resursu nodoklis

6000 Muitas nodoklis

9000 Valsts nodevas un nenodok�u maks�jumi

10000 Sodi un sankcijas

Kop�:

Filmu ražošana

1999.gad�

84 871,42

5 138,69

99 745,97

125,63

44 608,65

0,00

254,29

12,79

0,00

1 469,21

236 226,65 2000.gad�

51 372,84

2 446,74

39 549,22

0,00

24 554,32

0,00

128,11

72,35

134,50

0,00

118 258,08 2001. gad�

38 472,74

7 845,64

31369,29

0,00

14 026,26

110,00

16,71

103,10

104,15

0,00

92 047,89 Kino un videofilmu kop�šana

1999.gad�

1 540,75

40,51

2 177,98

0,00

2 240,28

0,00

0,38

7,61

0,00

0,00

6 007,51 2000.gad�

3 835,56

-34,32

4 877,76

0,00

26 047,37

0,00

277,07

85,90

24,00,

10,00

35 123,34 2001. gad�

2 338,80

1 633,19

4 740,69

0,00

25 592,58

0,00

199,07

88,71

483,92

87,21

35 164,17 Filmu izplat�šana

1999.gad�

13 531,36

2092,18

22251,93

0,00

1 376,36

0,00

3,24

9,78

0,00

0,00

39 264,85 2000.gad�

7 748,96

-113,46

14 376,20

0,00

32 422,34

0,00

251,67

117,76

472,16

289,60

55 565,23 2001. gad�

8 334,34

371,80

14 256,83

0,00

25 434,23

0,00

244,16

142,83

1 151,38

149,37

50 084,94 Filmu demonstr�šana

1999.gad�

81 700,71

114073,56

153 149,80

0,00

40 905,40

0,00

1 120,91

134,45

0,00

5,00

391 089,83 2000.gad�

91 906,45

135 208,24

157 459,01

0,00

37 947,81

0,00

1 571,93

726,41

718,36

75,00

425 613,21 2001. gad�

84 017,62

37 977,77

142 789,08

0,00

23 490,70

0,00

175,92

766,44

4 126,32

284,59

293 628,44 Pašnodarbin�t�s personas

1999.gad�

3 337,90

0,00

839,84

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

13,00

0,00

4 190,74 2000.gad�

8 398,58

0,00

1 710,41

! 0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

320,86

120,00

10 549,85 2001. gad�

4 197,69

0,00

1 428,68

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

162,01

110,00

5 898,38

Kop�:

485 605,72

306 680,54

690 722,69

125,63

298 64630

110,00

4 243,46

2 268,13

7 710,66

2 599,98

43

3.pielikums Aptauj�to ekspertu saraksts.

1. Ain�rs Alksnis R�gas kinostudijas direktors; 2. Atis Amoli�š Baltic Cinema direktors; 3. Arv�ds Babris LTV Programmu da�as vad�t�js; 4. P�teris Bankovskis Latvijas Kult�ras fonda priekšs�d�t�js; 5. Ansis B�rzi�š studijas Dauka prezidents; 6. Antra Cilinska Juris Podnieks studija režisore - producente; 7. Uldis Cekulis Vides filmu studijas producents; 8. �ris Dreimanis Kvinta Filma producents; 9. Daina Dumpe LTV producente; 10. Ansis Epners Filmu studijas AVE režisors - producents; 11. Aigars Grauba Platforma Filma režisors - producents; 12. J�nis Holšteins LTV produc�šanas direktors; 13. Viesturs Kairišs filmu režisors; 14. Vilnis Kalnaellis tudijas Rija producents; 15. Rolands Kalni�š studijas Tr�s režisors - producents; 16. In�ra Kolmane studija Devi�i režisore - producente; 17. Ilze Lasmane LNT programmas da�as vad�t�ja; 18. Romualds Pipars Filmu studijas ilde direktors; 19. Rikards P�ks Saeimas priekšs�d�t�ja biedrs, bijušais R�gas kinostudijas direktors; 20. M�ris Putni�š studijas Anim�cijas Brig�de režisors - producents; 21.Brigita Rozenbrika BDG direktore; 22. Ivars Se�eckis studijas EDKS režisors; 23. J�nis Strei�s R�gas Latviešu biedr�bas priekšs�d�t�js, vair�ku filmu režisors; 24. Guntis Trekteris studijas Kaupo producents; 25. Gatis Upmalis studijas F.O.R.M.A. producents; 26. Baiba Urb�ne "Eiropas dokument�lie kino simpoziji" direktore; 27. Anna Viduleja režisore; 28. J�nis Vingris studijas EHO filma režisors - producents; 29. Gun�rs Šmits LNKC Filmu reistra vad�t�js; 30. Kalvis Zalcmanis LKA Kino katedras vad�t�js.

44

4.pielikums

Jaut�jumi ekspertiem

1. Kinofilmu ražošanas pašreiz�j� st�vok�a v�rt�jums: - uz�emto filmu skaits - to strukt�ra (sp�lfilmas, dokument�l�s, anim�cijas) - m�kslinieciskais l�menis, - saturs (tematika, žanrs) Latvij� uz�emto filmu nov�rt�jums: skat�s un kinote�tros (rentabilit�te). sakar�ba starp šiem diviem r�d�t�jiem. 2. Vai iepriekš�j� period� izveidot�s kinofilmu ražošanas sabrukums bija fat�li neizb�gams, �paši t� m�rogi? Galvenie faktori, kas veicin�ja nozares sabrukumu: - objekt�vie - subjekt�vie 3. Vai Latvijai ir vajadz�ga nacion�la kinofilmu ražošana? Argumenti t�s nepieciešam�bas pamatošanai. K�da veida filmas un kam t�s b�tu galvenok�rt j�ražo? - sp�lfilmas t.sk. pilnmetr�žas �smetr�žas seri�lus - dokument�l�s t.sk. pilnmetr�žas �smetr�žas - anim�cijas t.sk. pilnmetr�žas �smetr�žas. V�lamais gada vid�jais atseviš�u filmu ražošanas skaits 4. Vai valstij finansi�li j�atbalsta kinofilmu ražošana? Galvenie uzdevumi, kuru risin�šan� var�tu efekt�vi izmantot kinofilmas. - fisk�lie - mor�li �tiskie - sabiedr�bas konsolid�cija - izgl�tojošie (vesel�gs dz�ves veids, imunit�tes veidošana pret kait�gu ieradumu ietekmi) 5. Par filmu ražošanas att�st�bas iesp�j�m Latvij�: - radošais person�ls (scen�risti, režisori, lomu t�lot�ji) - materi�l� b�ze (kinostudijas, uz�emšanas iek�rtas, resursi vienreiz�ji izmantojamo objektu veidošanai un tml.). Filmu ražošanas att�st�bas iesp�ju v�rt�jums: - galvenie bremz�jošie faktori (finansi�lie, materi�li tehniskie, cilv�ciskais faktors), - to p�rvar�šanas iesp�jas, - kopražojumu veidošana ar �rzemju producentiem, - to pozit�vie un negat�vie aspekti. K� pan�kt, lai Latvij� ražot�s filmas atbilstu sabiedr�bas objekt�vaj�m interes�m un b�tu rentablas? 6. Citu valstu pieredze, kuru b�tu lietder�gi izmantot Latvij�? - tiešs finansi�ls atbalsts,

45

- nodok�u atvieglojumi, - citi atbalsta veidi. 7. Latvijas filmu ražot�ju kooper�šan�s iesp�jas aparat�ras iek�rtu izmantošan�: - vai t� tiek realiz�ta. - kas trauc� sadarb�bu? Vai ir lietder�gi kooper�ties ar Baltijas un Zieme�valst�m tehnisk�s b�zes jom�: - filmu uz�emšanas studijas un laukumi, - filmu mont�žas, ieska�ošanas un kop�šanas laboratorijas - filmu negat�vu uzglab�šanas arh�vs. Kas trauc� š�das sadarb�bas realiz�ciju? 8. Filmu izplat�šanas sist�ma K� t� veidoj�s? Kas ir t�s �pašnieki? Vai t� ir optim�la? K� sekm�t viet�jo filmu izplat�šanu? Iesp�jas t�s uzlabošanai, atbilstoši Latvijas interes�m. 9. Kinote�tros un TV p�d�jos 2 - 3 gados demonstr�to filmu visp�r�js v�rt�jums: - k�da rakstura filmas domin�? - k� taj�s risin�m�s probl�mas ietekm� sabiedr�bu? - vai varat nosaukt atseviš�as �rzem�s ražot�s filmas, kuras j�supr�t pozit�vi ietekm� Latvijas sabiedr�bu? - k�d� valst�s t�s ražotas? - vai t�das ir starp viet�jo producentu ražotaj�m? - kuras J�s v�rt�jat visaugst�k? Par (p�rsvar�) izklaides un sabiedr�bas viedokli veidojošo filmu v�lam�m attiec�b�m. 10. Kinofilmu (�paši izgl�tojoša un audzinoša rakstura) demonstr�šana �rpus kinote�triem un kult�ras namiem: - skol�s un cit�s m�c�bu iest�d�s, - slimn�c�s un cit�s �rstniec�bas iest�d�s, - karasp�ka da��s, - ieslodz�juma viet�s (�paši nepilngad�go likump�rk�p�ju). Galvenie iemesli, kas trauc� (ierobežo) realiz�t š�du darb�bu: - ierobežots finans�jums, - nodok�u sist�ma, - viet�j�s iniciat�vas tr�kums. 11. Citas eksperta atzi�as un ieteikumi

46

5. pielikums

Izmantot� literat�ra un inform�cijas avoti

1. FILM POLICY. Intetrnational, National and Regional Perspectives. Edited by Albert Moran. Routledge, London and New York.

2. The Development of the Audiovisual Landscape In Central Europe since 1989.Published by ULP/John Libbey Media University of Luton.

3. Padomju Latvijas kinom�ksla. "Liesma" 1989.

4. Latvijas Statistikas Gadagr�mata 1996 un 2001.

5. Latvijas Nacion�l� Kinomatogr�fijas centra materi�li.

6. Latvijas Kult�rkapit�la fonda materi�li (no interneta)

7. International Financial Statistics, Yearbook 2000. International Monetary Fond.

8. Statistical Yearbook. Film, television, video and new media in Europe. 2001 Edition. European Audiovisual Observatory, Strasbourg, 2001.

9. Statistical Yearbook of Croatia, 2000.

10. Statistical Yearbook of Denmark, 1999.

11. Statistical Yearbook of Estonia, 2001.

12. Statistical Yearbook of Finland, 1999.

13. Statistical Yearbook of Lithuania, 2001.

14. Statistical Yearbook of Netherlands, 2000.

15. Statistical Yearbook of Norway, 2000.

16. Statistical Yearbook of the Republic of Pooand, 2000.

17. Statistical Yearbook of the Slovak Republic, 2000.

18. Republic of Slovenia Statistical Yearbook, 2000.

19. Statistical Yearbook of Sweden 2001.