Dizaina ietekmes uz Latvijas ekonomiku pētnieciskās ...petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/KM_Dizaina_ietekmes_uz... · Latvijā dizaina industrija ir identificēta kā

Latvijas Republikas Kultūras ministrijaDizaina ietekmes uz Latvijas ekonomiku pētnieciskās metodikas izstrāde un priekšizpētes nodrošināšana

1

DIZAINA IETEKMES UZ LATVIJAS EKONOMIKU PĒTNIECISKĀS METODIKAS IZSTRĀDE UN

PRIEKŠIZPĒTES NODROŠINĀŠANA

NOSLĒGUMA ZIŅOJUMS

Pasūtītājs Īstenotājs

Latvijas Republikas Kultūras ministrijaKr. Valdemāra iela 11ARīga, LV-1364LatvijaSIA “Excolo Latvia”Matīsa iela 11AJūrmala, LV-2008Latvija

Rīga, 2015


3

SATURS

1.IEVADS ........................................................................................................................................................... 4

2.METODIKA DIZAINA IETEKMES UZ LATVIJAS EKONOMIKU NOTEIKŠANAI ...................................................... 4

3.PRIEKŠIZPĒTE PAR DIZAINA JOMAS EKONOMISKO IETEKMI ........................................................................... 8

1.Dizaineru un dizaina speciālistu skaits ....................................................................................................... 8

2.Dizaineru un dizaina speciālistu darba vietu raksturojums pēc uzņēmējdarbības formām ........................ 8

3.Dizaineru un dizaina speciālistu darba vietu raksturojums pēc tautsaimniecības nozares ....................... 12

4.Dizaineru un dizaina speciālistu darba samaksa ...................................................................................... 22

5.Dizaina nozares uzņēmējdarbības raksturojums ...................................................................................... 24


4

1. IEVADSPētījuma mērķis: Balstoties uz ārvalstu pieredzi dizaina pētījumu jomā, izstrādāt atbilstošu metodiku dizaina ietekmes uz Latvijas ekonomiku novērtējumam un veikt dizaina ietekmes uz ekonomiku atsevišķu aspektu izpēti.Pētījuma īstenošanas laiks: No 2015. gada 3. novembra līdz 14. decembrimDarba uzdevumi: 1. Sadarbojoties ar vismaz vienu ārvalstu dizaina jomas pētnieku/konsultantu un pamatojoties uz ārvalstu pieredzi dizaina pētījumu jomā, izstrādāt Latvijas situācijai atbilstošāko metodiku dizaina ietekmes uz Latvijas ekonomiku noteikšanai. 2. Izstrādāt metodiku, pētnieciskā materiāla saturā ietverot vismaz šādus aspektus (jautājumus):

1. dizaina ietekmes rādītāji uz Latvijas tautsaimniecības nozarēm, ņemot vērā kritērijus: uzņēmumu apgrozījums, produktu un pakalpojumu eksporta radītāji, dizaina pielietojums dažādās tautsaimniecības nozarēs u.c.;2. dizaina un dizaina metožu lietojums uzņēmumos Rīgā un reģionos;3. dizaina nozares statistisks raksturojums un attīstības tendences: dizaina nozares kopējais apgrozījums, nozarē nodarbināto skaits, eksporta rādītāji nozarē, dizaina nozarē nodarbināto atalgojums un tā salīdzinājums pret vidējo atalgojumu valstī, salīdzinājums ar citām nozarēm u.c.;4. dizaineru nodarbinātības rādītāji Latvijā;5. dizaina pakalpojumu lietojums inovāciju ieviešanā uzņēmējdarbībā;6. dizaina un dizaina metožu lietojums sabiedriskajos pakalpojumos tautsaimniecības nozarēs un citi jautājumi atbilstoši pētnieku un izvēlētā konsultanta priekšlikumiem.

3. Informācijai jāaptver laika posms vismaz trīs gadu griezumā – 2012., 2013., 2014.gads (iespēju robežās, ja ir pieejami dati, arī par 2015.gadu).4. Izmantojot izstrādāto metodiku, veikt datu apkopošanu un sīkāku analīzi par vismaz 3 (trīs) līdz 5 (pieciem) definētajiem pētnieciskajiem jautājumiem.Pētījumā izmantotās metodes: 1. Statistikas datu apkopošana un analīze.2. Iepriekš veiktu pētījumu datu sekundārā analīze.3. Intervijas un konsultācijas ar dizaina nozares ekspertiem.4. Konsultācijas ar ārvalstu dizaina jomas speciālistu.Pētījuma autori: Gints Klāsons – pētījuma projekta vadītājs, statistikas datu apstrādes autorsUldis Spuriņš – dizaina ietekmes uz Latvijas ekonomiku metodikas izstrādes autorsAnna Whicher (Head Of Design Policy, PDR, Cardiff) – konsultante dizaina ietekmes pētījumu izstrādē


5

2. METODIKA DIZAINA IETEKMES UZ LATVIJAS EKONOMIKU NOTEIKŠANAIRadošo industriju ekonomiskā pienesuma pētījumi tiek regulāri īstenoti daudzās pasaules valstīs, lai pamatotu šī sektora esošo un potenciālo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā kopumā. Latvijā šādiem pētījumiem ir salīdzinoši nesena vēsture. Kultūras sektora tautsaimnieciskais nozīmīgums ticis pētīts, sākot no 1998. gada, bet pirmais un uz šo brīdi arī vienīgais radošo industriju ekonomiskā ieguldījuma pētījums ticis īstenots tikai 2013. gadā.1 Radošo industriju sektors sastāv no daudzām un dažādām konkrētām nozarēm un dizains ir viena no tādām. Dizaina nozares pētījumi tiek regulāri veikti gan lai identificētu un labāk uzskaitītu dizaina industriju nacionālo kontu sistēmā, gan lai labāk saprastu, kādu lomu dizains spēlē visas ekonomikas un atsevišķu uzņēmumu attīstībā. Piemēram, Skotija un Velsa ir veikušas dizaina industrijas kartēšanu, identificējot būtiskākos spēlētājus, aktīvus, iniciatīvas utt., kurus potenciāli varētu izmantot, lai uzlabotu reģionālās inovāciju sistēmas2. Savukārt Ņujorkā bāzētā domnīca Center for an Urban Future ir novērtējusi dizaina un arhitektūras industriju pašreizējo un potenciālo pienesumu Ņujorkas pilsētas ekonomikai3. Arī Latvijā dizaina industrija ir identificēta kā nozīmīga un ar ekonomiskā ieguldījuma potenciālu, par ko liecina gan tās iekļaušana kultūrpolitikas pamatnostādnēs „Radošā Latvija”, gan dizaina stratēģijas izstrāde.Lai labāk saprastu dizaina industrijas vietu pašreizējā Latvijas tautsaimniecības sistēmā un tās potenciālu ekonomiskās aktivitātes veicināšanā, būtiski novērtēt, kādi ir nozares galvenie ekonomiskie indikatori – nodarbinātība, pievienotā vērtība, eksports u.c.. Lai to paveiktu, dotā pakalpojuma ietvaros tika izstrādāta metodoloģija, pēc kuras iespējams īstenot padziļinātu dizaina nozares izpēti, vērtējot gan dizaina nozares struktūru, gan nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, gan dizaina un dizaina metožu izmantošanu uzņēmumos, gan dizaina un inovāciju korelāciju u.c. aspektus.1

1

Plašāku informāciju un pārskatu par Latvijā veiktajiem kultūras un radošo industriju pētījumiem skatīt biedrības CultureLab 2014. gada izdevumā “Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014. Pētījumu dati un statistika”.2

2

Whicher and Walters (2014). Mapping Design for Innovation in Wales & Scotland. Cardiff: PDR, Cardiff Metropolitan University.3

3

Growth by Design. The Powerful Impact & Untapped Potential of NYC’s Architecture & Design Sectors (2011). New York: Center for an Urban Future.


6

Metodoloģija tika izstrādāta, balstoties ārvalstu pieredzē līdzīgu pētījumu īstenošanā, kā arī konsultējoties ar dizaina jomas ekspertiem un analizējot pieejamos statistikas un cita veida datus. Jāuzsver, ka aprakstītā metodoloģija visdrīzāk būs jāprecizē pētījuma īstenošanas procesā atkarībā no konkrētu nepieciešamo datu pieejamības un it īpaši detalizācijas pakāpes (Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, starptautisko datu bāžu nodrošinātie dati).Ekonomiskās un sociālās ietekmes pētījumi tiek veikti, lai novērtētu, kā kāda institūcija, investīciju projekts, publiskais pasākums vai nozare kopumā ietekmē valsts ekonomisko attīstību. Var izdalīt četrus ietekmes veidus, kas ir atšķirīgi gan pēc savas būtības, gan nozīmīguma:

- Tiešā ietekme – pašas nozares, institūcijas, pasākuma utt. tieši radītā ekonomiskā aktivitāte, ko var raksturot ar izveidotajām darbavietām, pievienoto vērtību, eksportu vai citiem ekonomiskajiem indikatoriem.- Netiešā ietekme – ar analizējamās nozares, institūcijas, pasākuma utt. saistīto pakalpojumu sniedzēju un preču piegādātāju ekonomiskie ieguvumi, ko arī var raksturot ar izveidotajām darbavietām, pievienoto vērtību, eksportu vai citiem ekonomiskajiem indikatoriem.- Izraisītā ietekme – ekonomiskā aktivitāte, kas rodas pateicoties tiešajās un netiešajās aktivitātēs iesaistīto uzņēmumu un tajos nodarbināto cilvēku patēriņam. Izraisītās ietekmes aprēķina pamatā ir pieņēmums, ka mūsu patēriņš ir kāda cita ienākums, kurš atkal daļēji tiek patērēts utt. Dažreiz to dēvē arī par multiplikatora efektu. Lai noteiktu izraisīto ietekmi, izmanto ielaides-izlaides tabulu, kurā ir apkopota informācija par dažādu nozaru pienesumu citām ekonomikas nozarēm un gala patēriņam. No ielaides-izlaides tabulas var noteikt ienākumu un nodarbinātības multiplikatorus, kuri norāda, par cik palielinās kopējie ienākumi vai darba vietu skaits, ja attiecīgi par vienu vienību palielinās apskatāmās nozares ienākumi vai nodarbinātība4. Konkrētajā gadījumā tas ļautu identificēt, kāda ir dizaina nozares ietekme uz citiem tautsaimniecības sektoriem.- Katalizatora ietekme – nozares, institūcijas, pasākuma utt. ilgtermiņa ietekme uz ekonomikas kopējo produktivitātes līmeni un citu nozaru uzņēmumu darbības efektivitāti kopumā.

Sākotnējā analīzes vienība konkrētajā pētījumā ir dizaina industrija un šeit aprakstītā metodoloģija ļauj noteikt:4

4

Sīkāk par ielaides-izlaides modeļiem un aprēķiniem skatīt Leontief (1986). Input-Output Economics, 2nd Edition. New York: Oxford University Press un Miller and Blair (2009). Input-Output Analysis. Foundations and Extensions. Second Edition. New York: Cambridge University Press.


7

- tās tiešo pienesumu Latvijas ekonomikai; - tās radīto netiešo ietekmi uz piegādātājiem; - tās radītā patēriņa izraisīto ekonomisko aktivitāti;- tās ilgtermiņa ietekmi uz Latvijas ekonomikas produktivitāti.

Lai noteiktu dizaina industrijas tiešo un netiešo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, iesakām aprēķinus balstīt uz Lielbritānijā bāzētās Dizaina padomes 2015. gadā sagatavoto metodoloģiju dizaina industriju raksturojošo datu apkopošanai5, bet izraisītās un katalizatora ietekmes noteikšanai papildus izmantot arī citas statistiskās un ekonometriskās analīzes metodikas, piemēram, jau pieminēto ielaides-izlaides tabulu analīzi, kā arī t.s. pozitīvo blakus efektu identifikāciju6.Lai identificētu dizaina industrijai piederīgās profesijas un noteiktu industrijā nodarbināto skaitu, jāizmanto starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO) un Latvijas situācijai jāadaptē Lielbritānijā identificētās dizaina profesijas tur izmantotā profesiju klasifikatorā (SOC). Lielbritānijā izmantoto dizaina profesiju uzskaitījuma pielāgojums ISCO klasifikācijai sniegts zemāk tabulā.

DIZAINA APAKŠNOZARE ISCO KODS APRAKSTS PIEMĒRI

Arhitektūra un būvniecība2142 Būvinženieri Būvinženieri, konstruktori2161, 2162 Arhitekti Būvniecības arhitekti, ainavu arhitekti2164 Pilsētplānotāji Pilsētplānotāji, satiksmes plānotāji2165 Ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri Kartogrāfi… Tehniķi Tehniķi… Arhitekta palīgi Arhitekta palīgi3118 Rasētāji CAD operatori, kartogrāfi6113 Dārznieki, dārzu kultūru un stādu audzētāji Dārznieki dizaineri, daiļdārznieki, ainavu dārznieki3432 Dizaina speciālisti un dekoratori Interjera dizaineriDizains (dažādas nozares) 2163 Izstrādājumu un apģērbu dizaineri Produktu dizaineri, modes dizaineriDizains (reklāma) 1222 Reklāmas un sabiedrisko attiecību jomas vadītāji Reklāmas kampaņu vadītāji2431 Reklāmas un tirgzinības vecākie speciālisti Reklāmas menedžeri, zīmolu izstrādātājiDizains (amatniecība) 7221 Kalēji un presētāji Kalēji, zirgu kalēji7318 Tekstila, ādas un radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotāji Audēji un adītāji7315 Stikla izstrādājumu izgatavotāji un apdarinātāji Stiklinieki7312 Mūzikas instrumentu izgatavotāji un skaņotāji Mūzikas instrumentu meistari, skaņotāji7313 Juvelieri Juvelieri7314 Podnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki Podnieki, keramiķi

5

5

Design Council (2015). The Design Economy 2015: The Value of Design to the UK. London: Design Council.6

6

Balstoties uz nesen publicēto Tom Fleming Creative Consultancy (2015). Cultural and Creative Spillovers in Europe: Report on Preliminary Evidence Review. London: Tom Fleming Creative Consultancy.


8

7316 Dekoratīvie apgleznotāji, gravētāji un kodinātāji Gravētāji u.c.7317 Koka, pinumu un tiem radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotāji Daiļamatnieki7319 Citur neklasificēti amatnieki Citi amatnieki7522 Mēbeļu un citu koka izstrādājumu ražotāji Mēbeļu ražotāji, restaurētājiDizains (digitālais)

2511 Sistēmanalītiķi …2512 Programmētāji …2513 Tīmekļa lapu un multimediju veidotāji …2514 Lietojumprogrammu izstrādātāji …2521 Datubāzu veidotāji un administratori …2523 Datortīklu vecākie speciālisti IT arhitektiDizains (apģērbs) 7531 Šuvēji un cepuru izgatavotāji Šuvēji, cepurnieki7532 Apģērbu un līdzīgu izstrādājumu modelētāji un piegriezēji Apģērbu dizaineri7536 Kurpnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki KurpniekiDizains (grafiskais) 2651 Vizuālo mākslu mākslinieki …2166 Grafikas un multimediju dizaineri …Dizains (industriālais) 2144 Mehānikas inženieri Aviācijas inženieri, automobiļu inženieri2149 Citur neklasificēti inženieri CitiJāuzsver, ka tabulā iekļautā informācija šeit sniegta kā indikatīvs definējums padziļinātā dizaina nozares pētījuma Latvijā uzsākšanai, un to noteikti nepieciešams precizēt pētījuma uzsākšanas fāzē. Tāpat jānorāda, ka tas, kuras tieši profesijas tiek vai netiek uzskatītas par dizaina nozarei pieskaitāmai, nav matemātiski vai statistiski aprēķināms, bet vienmēr ir zināmā mērā “politisks lēmums”, ko pieņem nozares pārstāvji un nozares attīstības politikas īstenotāji. Pieņemot šādu lēmumu, vienmēr jāatceras, ka tas var būtiski ietekmēt nozares statistiskos rādītājus, jo konkrētu profesiju iekļaušana vai neiekļaušana ietekmē kā nozares nodarbinātības, tā atalgojuma, pievienotās vērtības un citu rādītāju vērtības.Otrs būtisks “politisks lēmums” pirms uzsākt dizaina nozares padziļinātu pētniecību, ir jautājums par to, kādas tieši nozares un apakšnozares attiecināt uz dizaina jomu. Arī šeit ir spēkā visi tie paši apsvērumi, kādi augstāk minēti attiecībā uz konkrētu profesiju iekļaušanu dizaina mērījumos. Kā izejas punktu konkrētu nozaru un apakšnozaru attiecināšanai uz dizaina industriju var izmantot Lielbritānijā īstenotās metodoloģijas pieeju, kur ir identificēti standartizētās visu ekonomiskās darbības veidu klasifikācijas (SIC) četru zīmju kodi, kuru ietvaros ir augsta (vairāk nekā 30%) dizaina profesionāļu koncentrācija. Proti – tiek identificētas tās tautsaimniecības nozares, kurās dizaina profesionāļu īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā veido ne mazāk kā 30%. Lielbritānijā, piemēram, dizaina industrijā līdzās programmatūras, datorspēļu izstrādei, modes dizainam, arhitektūrai, plaša patēriņa elektronisko iekārtu izstrādei, mēbeļu dizainam u.c. ietilpst arī rotaslietu izstrāde un keramika, bet nav automobiļu dizains un grafiskā dizaina pakalpojumi. Šo informāciju var izmantot, lai noteiktu Latvijas dizaina industrijas portretu, attiecīgi balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes izmantoto starptautisko standartizēto visu ekonomiskās darbības veidu


9

klasifikāciju (ISIC) un saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju Eiropas Savienībā (NACE). Latvijas gadījumā iespējams izmantot arī Valsts ieņēmumu dienesta datus par konkrētās profesijās nodarbināto skaitu sadalījumā pa saimnieciskās darbības nozarēm pēc NACE klasifikatora (šādu datu paraugs sniegts nākamajā ziņojuma nodaļā). Iegūstot konkrētus datus par dizaina profesionāļu īpatsvaru konkrētās nozarēs, būtu iespējams izvērtēt arī, vai Lielbritānijā izmantotais 30% īpatsvars ir izmantojams arī Latvijā, vai arī tas jāpārskata un jāadaptē vietējai situācijai. Nākamajā ziņojuma nodaļā iekļautie dati liecina, ka dizaina profesionāļu īpatsvars darba tirgū kopumā ir ļoti neliels, sekojoši – ir liela iespējamība, ka to īpatsvars konkrētās nozarēs nevienā no gadījumiem nesasniegs 30% slieksni, kas attiecīgi determinētu vēl vienu “politisko lēmumu” par šāda īpatsvara rādītāja atbilstošāko vērtību. Kā oficiālo institūciju datiem alternatīvu vai papildinošu informācijas avotu šeit var izmantot arī reprezentatīvu Latvijas uzņēmumu aptauju, tomēr jāuzsver, ka aptaujas izlases apjomam būtu jābūt pietiekami lielam, lai tās mērķa grupās iekļūtu uzņēmumi, kuru darbībā tiek izmantotas dizaina metodes vai/un nodarbināti dizaineri.Pēc tam, kad tikušas definētas konkrētas profesijas, kas attiecināmas uz dizaina profesionāļiem, kā arī konkrētas nozares, kas attiecināmas uz dizaina industriju (abi šie aspekti raksturo industrijas struktūru un portretu), nepieciešams apkopot statistiku un pētījumu/pārskatu datus, kas raksturo dizaina industriju dažādos tās aspektos. Zemāk tabulā sniegts apkopojums par konkrētiem nepieciešamajiem datiem un to ieguves avotiem.

Dati Datu ieguves avots Laika periodsEkonomiski aktīvās statistikas vienības konkrētajās definētajās dizaina nozarēs pēc NACE klasifikatora 4 zīmju kodiemSadalījumā pa reģioniemSadalījumā pa uzņēmuma lieluma grupāmSadalījumā pa uzņēmuma darbības veidiem (pa NACE sekcijām)Sadalījumā pa uzņēmuma darbības veidiem (pa NACE klasēm)Centrālā statistikas pārvalde 2010.-2015.

Komersantu (komercsabiedrību) neto apgrozījums konkrētajās definētajās dizaina nozarēs pēc NACE klasifikatora 4 zīmju kodiem Sadalījumā pa reģioniemSadalījumā pa uzņēmuma lieluma grupāmSadalījumā pa uzņēmuma darbības veidiem (pa NACE sekcijām)Sadalījumā pa uzņēmuma darbības veidiem (pa NACE klasēm)

Centrālā statistikas pārvalde 2010.-2015.

Komersantu (komercsabiedrību) eksporta apjoms konkrētajās definētajās dizaina nozarēs pēc NACE klasifikatora 4 zīmju kodiem Sadalījumā pa reģioniemSadalījumā pa uzņēmuma lieluma grupāmSadalījumā pa uzņēmuma darbības veidiem (pa NACE sekcijām)Sadalījumā pa uzņēmuma darbības veidiem (pa NACE klasēm)

Centrālā statistikas pārvaldeANO Comtrade datu bāze (izmantojot starptautisko standartizēto tirdzniecības klasifikāciju (SITC) un starptautisko pakalpojumu tirdzniecības (ITIS) un preču tirdzniecības datus)

2010.-2015.

Nodarbināto skaits konkrētajās definētajās dizaina nozarēs pēc NACE klasifikatora 4 zīmju kodiem Sadalījumā pa reģioniemSadalījumā pa uzņēmuma lieluma grupāmCentrālā statistikas pārvalde 2010.-2015.


10

Sadalījumā pa uzņēmuma darbības veidiem (pa NACE sekcijām)Sadalījumā pa uzņēmuma darbības veidiem (pa NACE klasēm)Radītā pievienotā vērtība konkrētajās definētajās dizaina nozarēs pēc NACE klasifikatora 4 zīmju kodiem Sadalījumā pa reģioniemSadalījumā pa uzņēmuma lieluma grupāmSadalījumā pa uzņēmuma darbības veidiem (pa NACE sekcijām)Sadalījumā pa uzņēmuma darbības veidiem (pa NACE klasēm)Centrālā statistikas pārvalde 2010.-2015.

Nodarbināto dizaina profesionāļu skaits atbilstoši konkrētām uz dizainu attiecināmām profesiju kategorijāmSadalījumā pa darba devēju pārstāvētajiem NACE kodiemSadalījumā pa darba devēju uzņēmējdarbības formāmValsts ieņēmumu dienests 2010.-2015.

Nodarbināto dizaina profesionāļu ienākumu apmērs atbilstoši konkrētām uz dizainu attiecināmām profesiju kategorijāmSadalījumā pa ienākumu grupām Valsts ieņēmumu dienests 2010.-2015.Produktivitātes rādītāji konkrētajās definētajās dizaina nozarēs pēc NACE klasifikatora 4 zīmju kodiem Aprēķins, izmantojot datus par pievienoto vērtību un nodarbināto skaitu 2010.-2015.

Apkopotie dati kalpo gan statistiskam dizaina industrijas raksturojumam, gan arī ļauj veikt aprēķinus par dizaina nozares tiešo, netiešo, izraisīto un katalizatora ietekmi.Bez statistikas datiem papildinošas informācijas ieguvei iespējams īstenot arī socioloģiskas aptaujas divās atsevišķās mērķa grupās: dizaina profesionāļu mērķa grupā un dizaina industrijas nozarēs strādājošo uzņēmumu mērķa grupā. Šādu aptauju īstenošana ļaus iegūt padziļinātu kvalitatīvu informāciju un datus par dizaina nozares darbību un dizaina metožu pielietojumu tautsaimniecības sektoros kopumā, kas ļaus raksturot dizaina nozares attīstības tendences ne tikai statistiski, bet arī saturiski, iekļaujot tādus aspektus kā – dizaina un dizaina metožu lietojums uzņēmumos dažādos tautsaimniecības sektoros, dizaina pakalpojumu lietojums inovāciju ieviešanā uzņēmējdarbībā, dizaina profesionāļu sociāli demogrāfisks raksturojums, dizaina industrijas uzņēmumiem nepieciešamais atbalsts attīstībai, dizaina un citu industriju sadarbības tīklojumi, u.c.. Abu mērķa grupu izlašu apjomi un sasniegšanas metodes iespējams definēt pēc tam, kad precīzi ticis nodefinēts dizaina profesionāļu grupā iekļaujamo profesiju loks, kā arī dizaina industrijā iekļaujamo nozaru saraksts, jo izlašu apjoms tiešā veidā atkarīgs no kopējā nodarbināto un nozarē strādājošo uzņēmumu skaita. Piemēram, ja atbilstoši nākamajā ziņojuma nodaļā sniegtajiem datiem darba tirgū šobrīd strādā ne mazāk kā aptuveni 1500 profesionāļu, tad minimālais nepieciešamās aptaujas izlases apjoms pie +/-5% statistiskās kļūdas būtu 300 respondentu.Iepriekš aprakstītā pētnieciskā metodoloģija jāīsteno loģiski secīgos posmos:

(1) Dizaina industrijas profila definēšana:a. Dizaina industrijā iekļaujamo nozaru definēšana atbilstoši NACE klasifikatora 4 zīmju līmenim.


11

b. Dizaina profesionāļu grupā iekļaujamo profesiju definēšana atbilstoši Profesiju klasifikatora 6 zīmju līmenim.(2) Abu iepriekš minēto aktivitāšu īstenošanai nepieciešams veikt primāro datu ieguvi no Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta:

a. Dati par kopējo nodarbināto skaitu tautsaimniecības nozarēs atbilstoši NACE klasifikatora 4 zīmju līmenim.b. Dati par dizaina profesijā nodarbināto skaitu un īpatsvaru tautsaimniecības nozarēs atbilstoši NACE klasifikatora 4 zīmju līmenim.c. Dati par dizainera profesijās nodarbināto skaitu atbilstoši Profesiju klasifikatora 6 zīmju līmenim.

(3) Pēc dizaina industrijā iekļaujamo nozaru definēšanas jāapkopo informācija un dati, kas raksturo nozares ekonomisko aktivitāti (atbilstoši augstāk dotajai tabulai).(4) Pēc dizaina profesionāļu grupā iekļaujamo profesiju definēšanas jāapkopo informācija un dati, kas raksturo dizaina industrijas nodarbinātību, ienākumus, vidējās stundas likmes (atbilstoši augstāk dotajai tabulai).(5) Papildinošas un padziļinātas informācija ieguvei paralēli statistikas datu apkopošanai jāīsteno:

a. Dizaina profesionāļu kvantitatīva aptauja, sasniedzot ne mazāk kā 300 respondentu izlasi. Precīzs izlases apjoms definējams pēc 2. solī norādīto datu apkopošanas.b. Dizaina industrijā strādājošo uzņēmumu kvantitatīva aptauja, sasniedzot ne mazāk kā 300 respondentu izlasi. Precīzs izlases apjoms definējams pēc 2. solī norādīto datu apkopošanas.

(6) Pēc visu pieejamo datu un informācijas apkopošanas veicama datu statistiskā, ekonometriskā un ekonomiskā analīze, kā arī aptaujas datu padziļināta satura analīze. Šajā posmā sagatavojami arī aprēķini un analīze par dizaina industrijas tiešo, netiešo, izraisīto un katalizatora ietekmi uz tautsaimniecību kopumā.(7) Ņemot vērā, ka šāda veida un apjoma pētījums Latvijā tiktu īstenots pirmoreiz, pēc tā īstenošanas būtu iesakāms veikt metodoloģijas precizēšanu, papildu aprobāciju, lai potenciālo sekojošo pētījumu īstenošanā tiktu ņemti vērā metodoloģiskie ierobežojumi un koriģējumi, kādi tiks īstenoti konkrētā pētījuma procesā.


12

3. PRIEKŠIZPĒTE PAR DIZAINA JOMAS EKONOMISKO IETEKMIIepriekšējā nodaļā aprakstītās pētnieciskās metodikas izstrādes ietvaros tika īstenots arī pilotpētījums jeb priekšizpēte par vairākiem metodikā definētajiem pētnieciskajiem jautājumiem: (1) darba vietu skaits dizaina jomā, (2) dizaineru darba vietu raksturojums pēc NACE kodiem, (3) dizaineru darba vietu raksturojums pēc uzņēmējdarbības formām, (4) dizaineru ienākumu raksturojums, u.c.. Minētā informācija tika iegūta, sagatavojot datu pieprasījumu Valsts ieņēmumu dienestam. Kā papildinoša informācija tika īstenota datu sekundārā analīze 2013. gadā veiktās radošo industriju aptaujas datos, identificējot dizaina nozares respondentus un veicot to viedokļu un vērtējumu pārskatu, kā arī izmantoti atsevišķi dati no Dizaina manifestācijas ietvaros īstenotās dizaina jomas profesionāļu aptaujas. Visi šeit iekļautie dati raksturo atsevišķus aspektus dizaina nozarē, bet nav uzskatāmi par dizaina industriju kopumā raksturojošiem. Šo datu apkopošana un sekundārā analīze ļāva pārliecināties, ka dizaina nozares ekonomiskās aktivitātes un ietekmes mērījumus Latvijā ir iespējams veikt, lai gan mērījumu procesā nāktos sastapties ar dažādiem metodoloģiskiem un datu pieejamības izaicinājumiem, uz kuriem jau norādīts iepriekšējā nodaļā, kā arī atsevišķi aspekti iezīmēti turpmākajās sadaļās.1. DIZAINERU UN DIZAINA SPECIĀLISTU SKAITSTā kā dotā pētījuma īstenošanai bija ierobežots laika rāmis (tikai aptuveni viens mēnesis), pilotpētījuma ietvaros informācija tika apkopota tikai par daļu no dizaineru profesijām: mēbeļu dizaineris (kods profesiju klasifikatorā - 216302), modes dizaineris (216303), produktu dizaineris (216304), datordizaineris (216601), interjera dizaineris (216602), kā arī dizaina speciālisti un dekoratori kā profesiju grupa (3432), neizdalot sīkāk tās apakškategorijas, kādu kopumā ir aptuveni 50. Sekojoši – šeit atainotā informācija raksturo tikai daļu no dizaina nozares. Pilnvērtīga un pilna apjoma pētījuma īstenošanas gadījumā iesakāms gan iekļaut papildu profesijas, kuras tieši vai netieši attiecas uz dizaina jomu, kā arī iegūt detalizētu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par dizaina speciālistu un dekoratoru detalizētām profesijām.Saskaņā ar VID sniegto informāciju, Latvijā kopumā 2015. gadā tikuši nodarbināti 600 dizaineri un 884 dizaina speciālisti un dekoratori, un novērojams, ka abu šo profesiju grupu pārstāvju skaits darba tirgū ir nedaudz palielinājies, salīdzinot ar 2014. gadu. Dizaineru profesijas grupas ietvaros lielāko daļu sastāda datordizaineri (tādu Latvijā ir 348). Salīdzinoši


13

daudz pārstāvēti arī interjera dizaineri (131). Pārējās šajā profesiju grupā iekļautās profesijas sastāda, savukārt, salīdzinoši nelielu dizaina jomā nodarbināto īpatsvaru - 82 mēbeļu dizaineri, 24 modes dizaineri, 15 produktu dizaineri. Ja salīdzina datus par pēdējiem diviem gadiem, novērojams, ka datordizaineru un mēbeļu dizaineru skaits ir pieaudzis, kamēr pārējo profesiju pārstāvju skaits - nedaudz samazinājies. Bez jau iepriekš minētā, ka šeit iekļautās profesijas veido tikai daļu no uz dizaina profesijās attiecināmajām, jāuzsver vēl kāds apstāklis - visdrīzāk ne visi kā dizaineri strādājošie VID tiek kā tādi deklarēti. Proti, piemēram, uzņēmumu vadītāji, pat ja ikdienā veic dizainera darbu, VID visdrīzāk tiek deklarēti kā vadītāji pēc profesijas. Tāpat, iespējams, daļa dizaineru tiek deklarēti kā projektu vadītāji vai, piemēram, IT programmētāji u.tml.. Ar līdzīgu problēmu radošo industriju pētnieki saskārās analizējot arhitektūrā nodarbināto statistiku7. Tādēļ padziļināta dizaina jomas pētījuma īstenošanas gadījumā iesakām detalizēti izvērtēt, kuras konkrētās profesijas iekļaut vai neiekļaut kā dizaineru grupu reprezentējošas (vislabāk - veicot priekšizpēti reprezentatīvas Latvijas uzņēmumu aptaujas ietvaros, identificējot, kuru profesiju un amatu pārstāvji uzņēmumos veic dizaineru pienākumus).Darba vietu skaits vidēji mēnesī 2014. un 2015.gadā dizaineru un dizaina speciālistu profesijāsDatu avots: Valsts ieņēmumu dienests.Piezīme: Dati par 2015. gadu par laika periodu no janvāra līdz septembrim.

Darba vietu skaits vidēji mēnesī 2014. un 2015.gadā dizaineru profesijās detalizētiDatu avots: Valsts ieņēmumu dienests.Piezīme: Dati par 2015. gadu par laika periodu no janvāra līdz septembrim.

2. DIZAINERU UN DIZAINA SPECIĀLISTU DARBA VIETU RAKSTUROJUMS PĒC UZŅĒMĒJDARBĪBAS FORMĀMAbsolūtais vairākums dizaineru un dizaina speciālistu tiek nodarbināti uzņēmumos (91% no visiem). 8% strādā budžeta iestādēs. Kā individuālie komersanti strādā mazāk nekā 1% dizaineru. Konkrētu dizaineru profesiju dalījumā nav novērojamas būtiskas atšķirības - visās profesijās absolūtais vairākums nodarbināti uzņēmumos. Savukārt dizaina speciālistu profesiju grupā salīdzinoši biežāk kā dizaineru vidū kā darba vietas norādītas budžeta iestādes (13%).Darba vietu skaits vidēji mēnesī 2014. un 2015.gadā dizaineru un dizaina speciālistu profesijās sadalījumā pa darba

devēju uzņēmējdarbības formāmDatu avots: Valsts ieņēmumu dienests.Piezīme: Dati par 2015. gadu par laika periodu no janvāra līdz septembrim.Darba vietu skaits vidēji mēnesī 2014. un 2015.gadā dizaineru un dizaina speciālistu profesijās sadalījumā pa darba

devēju uzņēmējdarbības formām detalizēti

7

7

Latvijas arhitektūras nozares statistisks raksturojums. Kultūras ministrija. SIA “Excolo Latvia”. 2014.


14

Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests.Piezīme: Dati par 2015. gadu par laika periodu no janvāra līdz septembrim.2014.g. 2015.g.Datordizaineris 321 348Akciju sabiedrība 11 10Ārvalstu uzņēmums, ārvalstu uzņēmuma filiāle 7 6Budžeta iestāde 3 5Sabiedriska vai reliģiska organizācija 2 2Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 298 325Interjera dizaineris 133 131Akciju sabiedrība 1 1Individuālais komersants 1 1Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 131 129Mēbeļu dizaineris 66 82Akciju sabiedrība 1 1Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 65 81Modes dizaineris 27 24Akciju sabiedrība 2 2Sabiedriska vai reliģiska organizācija 1 1Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 25 21Produktu dizaineris 17 15Akciju sabiedrība 1 1Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 16 14Dizaina speciālisti un dekoratori 829 884Nereģistrējama saimnieciskā darbība 1 1Akciju sabiedrība 29 27Ārvalstu uzņēmums, ārvalstu uzņēmuma filiāle 4 6Budžeta iestāde 108 113Cita uzņēmējdarbības forma 2 1Individuālais komersants 3 3Individuālais uzņēmums 5 5Sabiedriska vai reliģiska organizācija 8 8Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 670 720

3. DIZAINERU UN DIZAINA SPECIĀLISTU DARBA VIETU RAKSTUROJUMS PĒC TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARESAnalizējot nodarbinātības datus pēc tautsaimniecības nozares, novērojams, ka lielākā daļa dizaineru un dizaina speciālistu tiek nodarbināti reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu jomā, kā arī mazumtirdzniecībā (katrā - 18%). Kā salīdzinoši būtiskas darba devējas dizaina jomā iezīmējas arī - radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības (7%), vairumtirdzniecība (7%), mēbeļu ražošana (7%) un datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības (6%). Lai gan kā nozares, kas nodarbina dizainerus uzrādās arī apģērbu ražošana, izdevējdarbība, tekstilizstrādājumu ražošana un citas, kuras pašas par sevi tiek attiecinātas kā dizaina jomu pārstāvošas, to skaitliskais īpatsvars ir neliels. Arī šādā aspektā iezīmējas nepieciešamība veikt padziļinātu datu apkopošanu un analīzi, lai precīzāk identificētu tās tautsaimniecības jomas, kuras var uzskatīt par dizainam pieskaitāmām, un tās profesijas, kuras veic dizaineru pienākumus. Tādēļ būtu iesakāmi nozaru datus analizēt nevis 2 zīmju


15

līmenī, kā šajā gadījumā, bet 4 zīmju detalizācijā - tas ļautu precīzāk noteikt konkrētās apakšnozares, kurās dizaineri tiek nodarbināti (piemēram, tādos plaši pārstāvētos ekonomikas sektoros kā mazum- un vairumtirdzniecība). Tāpat šādā datu griezumā nepieciešams veikt precizējošus mērījumus par konkrētu nozaru dizaina intensitāti, saskaņā ar iepriekšējā nodaļā aprakstīto metodoloģiju. Proti - nepieciešams analizēt ne tikai datus par nodarbināto dizaineru skaitu, bet arī kopējo nodarbināto skaitu konkrētās nozarēs, attiecīgi aprēķinot dizaineru īpatsvaru kopējā nodarbināto skaitā. Šādu datu ieguve un analīze ļautu, savukārt, identificēt, vai Lielbritānijā veikto pētījumu metodoloģijās definētais 30% līmenis ir piemērojams arī Latvijas gadījumā.


16

Darba vietu skaits vidēji mēnesī 2014. un 2015.gadā dizaineru un dizaina speciālistu profesijās sadalījumā pa darba devēju tautsaimniecības nozarēm – 20 lielākās nozares pēc NACE klasifikatora 2 zīmju kodiemDatu avots: Valsts ieņēmumu dienests.Piezīme: Dati par 2015. gadu par laika periodu no janvāra līdz septembrim.


17

Darba vietu skaits vidēji mēnesī 2014. un 2015.gadā dizaineru un dizaina speciālistu profesijās detalizēti sadalījumā pa darba devēju tautsaimniecības nozarēmDatu avots: Valsts ieņēmumu dienests.Piezīme: Dati par 2015. gadu par laika periodu no janvāra līdz septembrim. 2014.g. 2015.g.

Dizaina speciālisti un dekoratori 829 884Nav norādīts 10 201 Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības 2 210 Pārtikas produktu ražošana 3 411 Dzērienu ražošana 1 113 Tekstilizstrādājumu ražošana 15 1514 Apģērbu ražošana 32 2915 Ādas un ādas izstrādājumu ražošana 1 116 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana 3 317 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana 6 618 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana 13 1719 Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana 1 120 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana 5 521 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana 3 222 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana 6 923 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 11 725 Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas 4 627 Elektrisko iekārtu ražošana 3 428 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana 1 130 Citu transportlīdzekļu ražošana 1 131 Mēbeļu ražošana 15 2032 Cita veida ražošana 6 537 Notekūdeņu savākšana un attīrīšana 1 141 Ēku būvniecība 4 743 Specializētie būvdarbi 12 1245 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts 2 246 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 33 3847 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 157 15449 Sauszemes transports un cauruļvadu transports 3 352 Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības 2 353 Pasta un kurjeru darbība 1 155 Izmitināšana 1 156 Ēdināšanas pakalpojumi 21 2058 Izdevējdarbība 14 1459 Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana 3 560 Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide 2 261 Telekomunikācija 0 162 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības 22 2563 Informācijas pakalpojumi 6 1164 Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu 5 668 Operācijas ar nekustamo īpašumu 3 269 Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi 2 271 Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze 4 673 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi 136 15874 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 25 2177 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings 1 1


18

2014.g. 2015.g.78 Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu 27 2779 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi 1 180 Apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana 1 181 Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi 1 182 Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības 2 384 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 56 6485 Izglītība 14 1586 Veselības aizsardzība 7 688 Sociālā aprūpe bez izmitināšanas 1 190 Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības 87 8791 Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība 12 1593 Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība 7 494 Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība 9 1495 Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts 1 196 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana 6 798 Pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās 1 1Datordizaineris 321 348Nav norādīts 202 Mežsaimniecība un mežizstrāde 1 10 Pārtikas produktu ražošana 1 111 Dzērienu ražošana 1 113 Tekstilizstrādājumu ražošana 6 814 Apģērbu ražošana 4 216 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana 1 217 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana 4 418 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana 35 2920 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana 2 321 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana 1 122 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana 2 223 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 1 125 Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas 6 726 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana 1 127 Elektrisko iekārtu ražošana 1 128 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana 3 229 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana 1 230 Citu transportlīdzekļu ražošana 1 131 Mēbeļu ražošana 1 132 Cita veida ražošana 2 233 Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana 1 141 Ēku būvniecība 142 Inženierbūvniecība 1 243 Specializētie būvdarbi 145 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts 1 146 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 12 1547 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 10 1149 Sauszemes transports un cauruļvadu transports 156 Ēdināšanas pakalpojumi 3 358 Izdevējdarbība 20 20


19

2014.g. 2015.g.59 Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana 2 360 Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide 2 261 Telekomunikācija 6 862 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības 49 5063 Informācijas pakalpojumi 38 3964 Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu 2 165 Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu 1 166 Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības 2 268 Operācijas ar nekustamo īpašumu 3 169 Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi 2 470 Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās 1 471 Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze 2 272 Zinātniskās pētniecības darbs 1 73 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi 60 6474 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 13 1777 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings 2 278 Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu 3 579 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi 1 280 Apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana 1 81 Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi 182 Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības 1 284 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 1 185 Izglītība 1 386 Veselības aizsardzība 2 290 Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības 1 291 Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība 1 192 Azartspēles un derības 4 594 Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība 1 196 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana 2 1Interjera dizaineris 133 131Nav norādīts 102 Mežsaimniecība un mežizstrāde 108 Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 111 Dzērienu ražošana 1 13 Tekstilizstrādājumu ražošana 1 116 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana 220 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana 1 123 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 1 128 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana 1 31 Mēbeļu ražošana 19 1533 Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana 1 138 Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde 1 41 Ēku būvniecība 7 742 Inženierbūvniecība 143 Specializētie būvdarbi 1 245 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts 1 46 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 25 2647 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 31 34


20

2014.g. 2015.g.55 Izmitināšana 1 56 Ēdināšanas pakalpojumi 3 268 Operācijas ar nekustamo īpašumu 6 569 Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi 1 170 Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās 1 171 Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze 11 1373 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi 1 174 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 17 1081 Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi 1 85 Izglītība 1 190 Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības 2 292 Azartspēles un derības 2 296 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana 1 1Mēbeļu dizaineris 66 8216 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana 2 125 Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas 1 27 Elektrisko iekārtu ražošana 1 131 Mēbeļu ražošana 42 4643 Specializētie būvdarbi 1 146 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 5 947 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 13 1949 Sauszemes transports un cauruļvadu transports 1 173 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi 1 174 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 190 Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības 1 196 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana 1 2Modes dizaineris 27 24Nav norādīts 110 Pārtikas produktu ražošana 1 113 Tekstilizstrādājumu ražošana 114 Apģērbu ražošana 14 1215 Ādas un ādas izstrādājumu ražošana 1 146 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 1 147 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 8 458 Izdevējdarbība 1 70 Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās 1 171 Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze 1 173 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi 1 74 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 185 Izglītība 1 194 Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība 1Produktu dizaineris 17 15Nav norādīts 110 Pārtikas produktu ražošana 2 214 Apģērbu ražošana 217 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana 1 118 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana 1 122 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana 2 2


21

2014.g. 2015.g.23 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 2 226 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana 1 230 Citu transportlīdzekļu ražošana 1 131 Mēbeļu ražošana 1 32 Cita veida ražošana 2 146 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 1 71 Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze 3 373 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi 1 190 Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības 2 14. DIZAINERU UN DIZAINA SPECIĀLISTU DARBA SAMAKSAVērtējot deklarētos dizaineru un dizaina speciālistu atalgojuma rādītājus, novērojams, ka vidēji 42% saņem atalgojumu no minimālās algas līdz 700 EUR, bet 37% - minimālo algu vai zem minimālās algas. Atalgojumu, kas pārsniedz 700 EUR, saņem tikai 21% dizaineru un dizaina speciālistu. Jāuzsver, ka izteiktas atšķirības iezīmējas, ja datus analizē detalizēti par konkrētām profesijām. Piemēram, modes dizaineru profesija iezīmējas kā tāda, kurā ir vislielākais tādu nodarbināto īpatsvars, kas saņem atalgojumu zem minimālās algas (46% (kamēr pārējās profesijās šis īpatsvars nepārsniedz 29%)), savukārt datordizaineri iezīmējas kā profesija, kurā ir lielākais tādu nodarbināto īpatsvars, kas atalgojumā saņem virs 700 EUR mēnesī (44%).Vērtējot pēc vidējās stundas likmes, kā vislabāk atalgotie dizaina jomas pārstāvji identificējami produktu dizaineri (6,22 EUR stundā) un datordizaineri (6,18 EUR), savukārt viszemāk atalgotie - mēbeļu dizaineri (3,22 EUR) un modes dizaineri (3,93 EUR).

Ienākumu apmērs dizaineru un dizaina speciālistu profesijās 2014. gadā (%)Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests.


22

Ienākumu apmērs dizaineru un dizaina speciālistu profesijās detalizēti 2014. gadā (skaits)Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests.Piezīme: Dati par 2015. gadu par laika periodu no janvāra līdz septembrim.2014.g. 2015.g.Mēbeļu dizaineris 66 82Zem minimālās algas 20 21Minimālā alga 12 14No minimālās līdz 700 EUR 32 41No 700 EUR līdz 1400 EUR 2 6Virs 1400 EUR 1 1Modes dizaineris 27 24Zem minimālās algas 12 11Minimālā alga 2 5No minimālās līdz 700 EUR 11 6No 700 EUR līdz 1400 EUR 2 1Virs 1400 EUR 1 1Produktu dizaineris 17 15Zem minimālās algas 5 2Minimālā alga 1 2No minimālās līdz 700 EUR 7 5No 700 EUR līdz 1400 EUR 3 4Virs 1400 EUR 2 2Datordizaineris 321 348Zem minimālās algas 59 57Minimālā alga 25 27No minimālās līdz 700 EUR 113 112No 700 EUR līdz 1400 EUR 79 99Virs 1400 EUR 45 53Interjera dizaineris 133 131Zem minimālās algas 32 38Minimālā alga 11 16No minimālās līdz 700 EUR 55 37No 700 EUR līdz 1400 EUR 28 32Virs 1400 EUR 7 7Dizaina speciālisti un dekoratori 829 884Zem minimālās 220 229Minimālā alga 49 50No minimālaš līdz 700 EUR 377 394No 700 EUR līdz 1400 EUR 150 173Virs 1400 EUR 33 39

Vidējā stundas tarifa likme dizaineru un dizaina speciālistu profesijās, 2015. gada septembrī, EURDatu avots: Valsts ieņēmumu dienesta informācija par profesiju atalgojumu darba vietās 2015. gada septembrī atbilstoši profesiju klasifikatoramPapildus iepriekš minētajiem rādītājiem, VID veic arī aprēķinu par to darba vietu īpatsvaru, kurās vidējā stundas tarifa likme ir mazāka par 80% no vidējās stundas tarifa likmes valstī, t.i. – šis rādītājs atspoguļo, cik lielai darba vietu daļai profesijā vidējā stundas tarifa likme ir mazāka par 80% no vidējās stundas tarifa likmes valstī. Un šie rādītāji liecina, ka modes dizaineru gadījumā 72% darba vietu stundas tarifa likme ir mazāka par 80% no vidējās stundas tarifa likmes valstī. Augsts šis rādītājs ir arī datordizaineru (53%) un interjera dizaineru (46%) gadījumā.Darba vietu dizaineru un dizaina speciālistu profesijās, kurās vidējā stundas tarifa likme ir mazāka par 80% no

vidējās stundas tarifa likmes valstī, īpatsvars 2015. gada septembrī (%)


23

Datu avots: Valsts ieņēmumu dienesta informācija par profesiju atalgojumu darba vietās 2015. gada septembrī atbilstoši profesiju klasifikatoram5. DIZAINA NOZARES UZŅĒMĒJDARBĪBAS RAKSTUROJUMSDizaina nozares papildu raksturojumam šajā nodaļā izmantoti dati no 2013. gadā īstenotās socioloģiskās kvantitatīvās aptaujas par radošo industriju uzņēmumiem, veicot to datu sekundāro analīzi, proti – radošo industriju aptaujas datu bāzē tika izdalīti tikai dizaina nozares uzņēmumi un veikta to datu atsevišķa analīze8. Minētajā aptaujā dizaina nozarē strādājošo uzņēmumu skaits bija 91, kas ļauj datus pilnvērtīgi statistiski analizēt, lai gan jānorāda, ka tiem ir ilustratīva nozīme, jo konkrētā pētījuma izlase tika veidota radošo industriju kopumā analīzei, tādēļ atsevišķu nozaru griezumi un dati ir vairāk indikatīvi kā reprezentatīvi. Tāpat jāuzsver, ka konkrētā aptauja tika veikta 2013. gada sākumā, un tās dati attiecināmi uz minēto laika periodu.Minētās aptaujas dati liecina, ka dizaina nozare attiecībā uz attīstību ir optimistiska - tikai 31% novērtē, ka tuvākajos gados savu darbību nepaplašinās, kamēr 42% vērtē, ka, iespējams, paplašinās, bet 27% ir pārliecināti, ka noteikti paplašinās. Attiecībā uz darbinieku skaitu vērtējumi gan ir piesardzīgāki - kopumā 56% novērtē, ka darbinieku skaits uzņēmumā nemainīsies, 5%, ka samazināsies, un 39%, ka palielināsies, bet no tiem tikai 10% - ka ievērojami palielināsies. Kokapstrādes operatori, šuvēji, galdnieki, interjera dizaineri un dizaineri ir tās profesijas, kuru pārstāvju pieprasījums darba tirgū dizaina jomā varētu palielināties. Jāuzsver, ka kopumā 59% dizaina nozares pārstāvju novērtē, ka uzņēmumam nepieciešamo darbinieku pieejamība darba tirgū ir nepietiekama. Kā būtiskākās problēmas, meklējot un piesaistot uzņēmumā nepieciešamos darbiniekus, dizaina jomā strādājošie norāda - nepietiekama kvalifikācija un profesionalitāte, neatbilstošas personīgās īpašības, pieredzes trūkums. Tas iezīmē būtiskus izaicinājumus izglītības un darba tirgus sasaistē, kā arī prakses iespēju nodrošinājumā. Par būtiskākajām konkurētspējas priekšrocībām dizaina jomā strādājošie uzskata - kvalitāti (42%), unikāls produkts (27%) un zemas cenas (20%). Šeit jāuzsver, ka zemas cenas kā konkurētspējas priekšrocība raksturo zemas pievienotās vērtības un zemas produktivitātes sektorus, pie tam - šāda faktora identificēšana lielā mērā ir pretrunīga pārējiem diviem 8

8

Pētījumu īstenoja personu apvienība „SIA „Baltijas Konsultācijas” un SIA „Konsorts”” (projekta vadītājs – Gints Klāsons). Pētījuma gala ziņojums pieejams: http://www.km.gov.lv/lv/doc/jaunumi/jaunumi_2013/Petijums_2013_Latvijas_radoso_industriju_darbiba.pdf

http://www.km.gov.lv/lv/doc/jaunumi/jaunumi_2013/Petijums_2013_Latvijas_radoso_industriju_darbiba.pdf


24

minētajiem konkurētspējas faktoriem, kuri, savukārt, drīzāk raksturotu augstas produktivitātes un pievienotās vērtības spēju. Kopumā gan jāuzsver, ka dizaina jomas situācija būtiski neatšķiras no radošo industriju kopējā raksturojuma – sektora struktūras un attīstības izaicinājumi ir līdzīgi.

Papildu informāciju par Latvijas dizaina jomu sniedz Dizaina manifestācijas ietvaros veiktās dizaineru aptaujas dati. Lai gan tos nevar uzskatīt par reprezentatīviem visai dizaina jomai, arī tie sniedz indikatīvu un ilustratīvu informāciju par dizaina nozares attīstību un izaicinājumiem. Šajā aptaujā kā Latvijas vadošās dizaina jomas tiek identificētas - grafikas dizains (18%), interjera dizains (16%), modes dizains (15%), reklāmas dizains (14%) un digitālo risinājumu dizains (13%). Kā būtiskas jomas iezīmējas arī iepakojumu un produktu dizains (attiecīgi - 11% un 10%). Kā būtiskākās problēmas laba dizaina radīšanai Latvijā aptaujā tiek izdalītas - neizpratne par dizaina darba finansiālo vērtību (29%), praktisko un akadēmisko iemaņu trūkums iegūtajā izglītībā (21%) un nepietiekošas zināšanas biznesa konceptu izveidē un attīstīšanā (19%).Spēja iedziļinātie un izprast pasūtītāja problēmu (17%), dizaina domāšana (15%), produktu izstrādes un lietošanas cikla izpratne (13%), spēja sastrādāties komandā (13%), prezentācijas un argumentācijas prasmes (11%) - tās ir piecas prasmes, kuras visbiežāk aptaujā tikušas minētas kā labam dizainerim nepieciešamas.

Vadošās dizaina jomas Latvijā (%)


25

Būtiskākās problēmas laba dizaina radīšanai (%)

Svarīgākās laba dizainera prasmes (%)


26

Documents

Dizaina ietekmes uz Latvijas ekonomiku pētnieciskās ...petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/KM_Dizaina_ietekmes_uz... · Latvijā dizaina industrija ir identificēta kā