2 · Web viewSIEMENS Automatizācijas klasē ir: Apmācības stends „Pamatkurss programmējamo loģisko kontrolleru apmācība” – 8 gab. Apmācības stends „Komunikācija PROFIBUS

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

DATORZINĀTNES UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS FAKULTĀTE

DATORVADĪBAS, AUTOMĀTIKAS UN DATORTEHNIKAS INSTITŪTS

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

AUTOMĀTIKA UN DATORTEHNIKAMaģistra akadēmisko studiju programma

Studiju programmas „Automātika un datortehnika”direktors, profesors

A. Glazs

Rīga 2010

1

Saturs

1. Inženierzinātņu maģistra studiju programmas„Automātika un datortehnika”mērķi un uzdevumi................................................. 31.1. Studiju programmas mērķi............................................................................... 31.2. Uzdevumi un plānotie rezultāti........................................................................ 3

2. Studiju programmas organizācija........................................................................... 43. Maģistru studiju programmas struktūra.................................................................. 54. Zināšanu un prasmes vērtēšanas sistēma................................................................ 85. Studiju programmas praktiskā

īstenošana............................................................... 95.1. Maģistru studiju programmas īstenošana ....................................................... 95.2. Izmantoto mācību metožu lietderība programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanā.............................................................................................................. 105.3. Programmas realizācijas resursu analīze......................................................... 105.4. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā...................................................... 13

6. Programmas perspektīvais novērtējums................................................................. 196.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītībasstandarta.................................................................................................................. 196.2. Darba devēju aptaujas rezultāti........................................................................ 20

7. Studējošie................................................................................................................ 217.1. Studējošo skaits programmā............................................................................ 217.2. Studējošo aptaujas un to analīze...................................................................... 227.3. Absolventu aptaujas un to analīze................................................................... 237.4. Studējošo līdzdarbība studiju procesa pilnveidošanā...................................... 24

8. Akadēmiskā personāla novērtējums....................................................................... 258.1. Akadēmiskā personāla skaits........................................................................... 258.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība............................................... 268.3. Akadēmiskā personāla zinātniskā darbība....................................................... 268.4. Akadēmiskā personāla atlase un atjaunošana.................................................. 45

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums............................................ 4510. Ārējie sakari........................................................................................................... 45

10.1. Sadarbība ar darba devējiem......................................................................... 4510.2. Sadarbība ar Latvijas un ārzemju augstskolām............................................. 46

11. Studiju turpināšana studiju programmas „Automātika un datortehnika” likvidācijas gadījumā............................................................................................. 47

12. Studiju programmas attīstības plāns....................................................................... 4712.1. Akadēmiskā personāla atjaunošana............................................................... 4712.2. Studiju materiāltehniskais nodrošinājums..................................................... 4912.3. Studiju programmas „Automātika un datortehnika” attīstības plāns turpmākajos 10. gados............................................................................................ 49

13. Pašnovērtējums – SVID analīze............................................................................. 51Pielikumi................................................................................................................ 521.pielikums.Apliecinājums par akadēmisko personālu....................................................................... 532. pielikums. Akadēmiskā personāla biogrāfijas................................................................................. 543. pielikums. Studiju kursu apkopojums............................................................................................. 964. pielikums. Diploma un tā pielikuma paraugs.................................................................................. 1535. pielikums. Programmas „Automātika un datortehnika”studiju kursu plānojums un atbildīgais akadēmiskais personāls..................................................................................... 1576. pielikums. Programmas „Automātika un datortehnika” akadēmiskais personāls ......................... 1597. pielikums. Programmas „Automātika un datortehnika” akreditācijas papilddokumenti................ 1618. pielikums. Programmas „Automātika un datortehnika” iepriekšējo gadu pašnovērtējuma ziņojumi............................................................................................................................................... 162

2

3

1. Inženierzinātņu maģistra studiju programmas „Automātika un datortehnika” mērķi un uzdevumi

1.1. Studiju programmas mērķi

Automātikas un datortehnikas maģistra studiju programmas mērķis ir turpināt akadēmisko izglītību pēc bakalaura grāda iegūšanas, gatavot augstas kvalifikācijas speciālistus inženierzinātņu jomā, sniegt studentiem padziļinātas zināšanas izvēlētajā zinātņu apakšnozarē, lai programmu apguvušie maģistri varētu uzsākt darbu universitātēs un citās izglītības iestādēs, zinātniskās iestādēs un firmās, spējīgi sekmīgi konkurēt darbaspēka tirgū Latvijā un ārpus tās robežām, sagatavot tālākām studijām doktorantūrā informācijas tehnoloģijas nozarē.

Programma ir izstrādāta ar mērķi, lai tā būtu dinamiska un spējīga atspoguļot straujās izmaiņas informācijas tehnoloģijas industrijas jomā. Pieaugošā organizāciju atkarība no informācijas tehnoloģijas resursu izmantošanas intensitātes norāda uz to, ka strauji pieaug informācijas tehnoloģijas loma ražošanas, ekonomisko un sociālo procesu vadībā. Tāpēc programmas mērķis ir sagatavot speciālistus, kas ir spējīgi sekot informācijas tehnoloģijas resursu evolūcijai un sekmīgi vadīt informācijas tehnoloģijas resursu izstrādi un ieviešanu.

1.2. Uzdevumi un plānotie rezultāti

Lai nodrošinātu šo mērķi, piedāvātās programmas paredz šādus uzdevumus: sniegt padziļinātas zināšanas attiecīgos informātikas fundamentālos priekšmetos; sniegt padziļinātas zināšanas datorvadības teorētiskajās metodēs un praktiskajā pielietojumā; sniegt padziļinātas zināšanas mūsdienu datortehnikā, mikroprocesoru sistēmās un datoru tīklos; sniegt padziļinātas zināšanas mūsdienu datorgrafikas, attēlu apstrādes un datorredzes sistēmās; dot zinātniski-pētnieciskā darba iemaņas un attīstīt spējas veikt pētījumus izvēlētajā tematikā; sniegt padziļinātas zināšanas ekonomikā, humanitārajos priekšmetos un pedagoģijā; iemācīt studentiem patstāvīgi un radoši apgūt, kā arī vērtēt un lietot jaunās informācijas

tehnoloģijas un teorijas; nodrošināt studiju procesu ar kvalificētiem mācību spēkiem un modernām informācijas

tehnoloģijām; iemācīt studentiem izmantot programmatūru un tehniskos līdzekļus, veidot datorprogrammas un

projektēt sistēmas atbilstoši specializācijai; ar studiju virzienu un izvēles priekšmetu palīdzību, dot iespēju studentiem apgūt savai

turpmākai karjerai nepieciešamo specializāciju, kā arī ekonomikas un menedžmenta pamatus savā nozarē.

Uzdevumu realizāciju varētu vērtēt: pēc studentu aktivitātes mācību procesā; pēc piedalīšanās zinātniski pētnieciskā darbā; pēc piedalīšanās studentu sabiedriskajās organizācijās; pēc darba devēju atsauksmēm par absolventiem.

Iegūstamais grāds – inženierzinātņu maģistrs datortehnikā un tīklos.

Iegūtā izglītība nodrošina zināšanas, kas veido noteiktu kultūras un inteliģences pakāpi, ļaujot veikt sabiedrisku darbību, kontaktēties ar Latvijas un ārzemju profesionālo un akadēmisko aprindu pārstāvjiem.

4

2. Studiju programmas organizācijaProgrammā „Automātika un datortehnika” ir akadēmiskais zars ( bakalauru, maģistru, doktoru

apmācība) un profesionālais zars (bakalauru, profesionālo maģistru un doktoru apmācība). Studiju programmu struktūra parādīta 1.attēlā.

Reflektanti ar vispārējo vidējo izglītību

1.attēlsLīdz 2004./2005. m.g. profesionālo apmācības zaru realizēja inženieru studiju programma, kas

tagad pārveidota par profesionālo maģistru programmu ar apmācības laiku 2,5 gadi.RTU programmas “Automātika un datortehnika” izpildi nodrošina RTU Datorzinātnes un

informācijas tehnoloģijas fakultātes Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts ( DADI ) kopā ar citām RTU struktūrvienībām.

DADI sastāvā ietilpst:- Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupa (AADG), kas vada tāda pat nosaukuma

virzienu;- Automātiskās vadības katedra (AV), kas vada vadības tehnoloģijas virzienu;- Datoru tīklu profesora grupa (DT), kas vada datortehnikas un tīklu virzienu;- Datorvadības sistēmu profesora grupa (DV), kas vada datorvadības sistēmu virzienu.

5

RTU programmaAUTOMĀTIKA UN DATORTEHNIKA

Bakalaura studiju programma(ilgums 3 gadi, apjoms 122 KP)

Maģistra studijas:(ilgums 2 gadi, apjoms 81 KP)

Attēlu apstrāde un datorgrafika Datortehnika un tīkli Datorvadības sistēmas

Profesionālā izglītība (profesionālo maģistru studijas pēc

bakalauratūras):(ilgums 2,5 gadi, apjoms 100 KP)

Attēlu apstrāde un datorgrafika Datortehnika un tīkli Datorvadības sistēmas Vadības tehnoloģija

Citas radniecīgasprogrammas

Doktora studijas:(ilgums 4 gadi, apjoms 192 KP)

Attēlu apstrāde un datorgrafika Datortehnika un tīkli Datorvadības sistēmas Lēmumu atbalsta sistēmas Matemātiskā modelēšana Matemātiskā statistika un tās

lietojumi

Maģistra studiju programma nosaka studiju saturu un plānu, vērtēšanas prasības un kārtību, apraksta imatrikulācijas nosacījumus un vērtēšanas prasības un kārtību, kā arī studiju programmas īstenošanas akadēmiskos, materiālos un finansiālos resursus. Studiju programmu priekšmetu apraksti doti 1.pielikumā “Maģistru studiju priekšmetu apraksti”.

Studiju programmas ir savstarpēji saskaņotas un izstrādātas tā, lai Automātikas un datortehnikas bakalaura akadēmiskās studiju programmas ietvaros studenti iegūtu pamatzināšanas, bet Automātikas un datortehnikas maģistra akadēmiskās studiju programmas ietvaros – padziļinātas zināšanas datorvadības sistēmu, datortehnikas un tīklu, attēlu apstrādes un datorgrafikas teorijā, inātnisko izglītību, lai sagatavotu darbam inženierzinātņu sfērā, ekonomikā, finansēs, biznesā, enerģētikā, transporta un sakaru jomā, sociālajā sfērā ( medicīnā, izdevniecībās, izglītībā), kur nepieciešams lietot datorgrafiku un attēlu apstrādi, datorvadību vai datortehniku un tīklus.

Maģistru akadēmisko studiju programmu studiju plānus un procesus organizē atbilstoši RTU Satversmei, RTU Senāta un RTU Studiju daļas lēmumiem, kā arī citiem normatīvajiem dokumentiem.

Studiju programmas apjomu rēķina kredītpunktos (KP). RTU noteiktais apjoms ir 40 KP mācību gadā. 1 KP atbilst 1 studiju nedēļai jeb 40 studenta darba stundām. No tām darbs auditorijā paredzēts 16 kontaktstundām, kas veido 40% no kopējā studiju apjoma.

Kvalitātes novērtēšanas mehānisms Regulāra mācības procesa kontrole: lekcijas, praktiskās nodarbības, projektēšana. Par

to ir atbildīgs struktūrvienības vadītājs. Rezultātu analīze notiek struktūrvienības sēdē ( katedrā vai profesora grupā) un tālāk DADI padomes sēdē.

Regulāras pārrunas ar studentiem par mācību procesa kvalitāti un studentu aptaujas. Iegūtā informācija tiek aplūkota un apstrādāta konkrētā struktūrvienībā un tad izskatīta DADI padomes sēdē.

Sekmības analīze. Regulāra pašnovērtēšanas materiālu prezentācija un analīze DADI padomē. Piedalīšanās zinātnisko darbu analīzē DADI padomē. Darba devēju atsauksmju analīze DADI padomē par absolventiem.

Iegūtā informācija ļauj koriģēt priekšmetu saturu, nepieciešamības gadījumā mainīt pasniedzēju, atbilstoši mūsdienu prasībām mainīt priekšmetu secību pa kursiem un pusgadiem.

Izmaiņas studiju programmā un studiju plānāAr mācību prorektora rīkojumu nr. 02000-01/35 no 2010.gada 21. aprīļa maģistra akadēmisko

studiju programmā „Automātika un datortehnika” ir veiktas izmaiņas:Izslēgt no obligātās izvēles specializējošo studiju priekšmetu saraksta studiju priekšmetus –

no Attēlu apstrādes un datorgrafikas specializēšanās virziena saraksta-Visual Basic atpazīstošās sistēmas 2 KP

no Datorvadības sistēmu specializēšanās virziena saraksta-Negraujošās kontroles pamati 2 KP

Brīvās izvēles priekšmetu sadaļā studentiem tiek piedāvāts jauns priekšmets „Animācija tīmekļa vidē” 2 KP.

3. Maģistru studiju programmas struktūraMaģistra akadēmisko studiju programma ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācību

procesa neatņemama sastāvdaļa. Šāda tipa studiju programmas nodrošina visas vadošo Eiropas

6

valstu nacionālās nozīmes tehniskās universitātes. RTU ir nepieciešamais intelektuālais un tehnoloģiskais potenciāls šo studiju programmu kvalitatīvai īstenošanai.

Nominālais studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms Maģistra akadēmisko studiju programma – 2 gadi un 81 kredītpunkts pilna laika studijās. Katra semestra ilgums ir 16 nedēļas, vienā studiju gadā ir 2 semestri. Prasības uzsākot studiju programmas apguvi Maģistra akadēmisko studiju programmai – akadēmiskais inženierzinātņu bakalaura grāds

datorvadībā un datorzinātnē, vai tam pielīdzināta izglītība (izpildot papildprasības). Studiju programmas īstenošanas vieta Maģistra profesionālo studiju programma „Automātika un datortehnika” tiek realizēta Rīgas

Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē Rīgā. Programmas direktors ir habilitētais inženierzinātņu doktors, profesors Aleksandrs Glazs.Programmas daļu apjomi

1. Obligātie studiju priekšmeti 43 KP2. Obligātas izvēles priekšmeti 14 KP

2.1. Specializējošie priekšmeti 10 KP2.2. Humanitārie, sociālie,pedagoģijas priekšmeti 4 KP

3. Brīvā izvēles priekšmeti 4 KP4. Maģistra darbs 20 KP

Kopā 81 KP

Studiju programma 8. pielikumā.

Studiju programmas salīdzinājums ar Latvijas un citu valstu analogām studiju programmām

Salīdzinājums ar Latvijas lauksaimniecības universitātes Informācijas tehnoloģijas fakultātes programmu „Informācijas tehnoloģijas”.

Salīdzināšanas kritērijs

RTU„Automātika un

datortehnika”

LLU„Informācijas

tehnoloģijas”

Studiju ilgumsStudiju apjomsObligātie studiju

priekšmetiObligātie izvēles

priekšmetiBrīvās izvēles priekšmetiMaģistra darbsSpecializāciju skaits

2 gadi81 KP43 KP

14KP

4 KP20 KP3

2 gadi80 KP34 KP

20 KP

6 KP20 KP3

7

Salīdzinot programmas pēc satura, var teikt, ka nedaudz atšķiras programmu struktūra: RTU programmā obligātie priekšmeti 43 KP apjomā ir obligāti visiem studentiem, bet LLU

programmā tiešām obligāti ir tikai 16 KP, pārējie 18 KP ir specializāciju priekšmeti Ir paredzētas 3 specializācijas: Ražošanas datorvadības sistēmas, Datorvadības sistēmas,

Sistēmanalīze, Informācijas tehnoloģijas biosistēmās RTU programmā specializācijas priekšmeti 14 KP apjomā ir iekļauti obligātās izvēles blokā

un pārstāv arī 3 specializācijas: Datorvadības sistēmas, Datortehnika un tīkli, Attēlu apstrāde un datorgrafika

Salīdzinot RTU un LLU programmu specializācijas, var teikt, ka lielākā pārklāšanās ir specializācijām Ražošanas datorvadības sistēmas(LLU) un Datorvadības sistēmas (RTU), kā arī Sistēmanalīze(LLU) un Datortehnika un tīkli (RTU).

Salīdzinājums ar Transporta un sakaru institūta (TSI)Dabaszinātņu maģistra dabaszinātnēs programmas Datorzinātņu un elektronikas fakultātē.

Abas programmas ir radniecīgas datoru tīklu, optimizācijas teorijas, lēmuma pieņemšanas un intelektuālo sistēmu jomā.

Programmu struktūra ir ļoti atšķirīga, jo TSI programmā ir tikai norādīti 3 priekšmetu bloki A, B un C ar attiecīgi 32, 44, un 8 KP apjomu.

Maģistra darbam atvēlēti 22 KP, līdz ar to kopējais apjoms sastāda 106 KP, bet RTU tikai 81 KP

Salīdzinājums ar Mančestras Tehnisko universitāti un Helsinku Tehnisko universitāti.

Salīdzinājumam par pamatu ir izmantotas Mančestras un Helsinku Tehniskās universitātes, kurās ir līdzīga uzbūve un tematika;- Mančestras universitātes maģistra studiju programma “Automātika un sistēmu tehnoloģija”;- Helsinku Tehniskās universitātes studiju programma “Automātika un sistēmu tehnoloģija”.

Salīdzinājums pa priekšmetu grupām dots diagrammas veidā 2.attēlā.Sīkāks priekšmetu salīdzinājums tabulu veidā dots 8.pielikumā.

Mančestras universitātē teorētiskā daļā maģistri priekšmetus 70 KP apjomā no iespējamiem 290 KP izvēlas atbilstoši studiju virzienam. Priekšmeti sadalīti C (210 KP) un D (80 KP) moduļos: C modulī bez maģistra priekšmetiem ietilpst arī augstākie bakalaura studiju priekšmeti, D – doktora studiju priekšmeti. Maģistra darba izstrādei paredzēti 8 mēneši. Kopējais apmācības laiks – 2 gadi. Kopējais studiju apjoms - 110 KP. Katra priekšmeta apjoms ir 10 kredītpunkti. RTU līdzīga satura apjoms ir sadalīts vairākos 2, 3, 4 KP priekšmetos.

Helsinku Tehniskā universitātē atbilstošie priekšmeti ir ar līdzīgu kredītpunktu skaitu kā RTU. Teorētiskā daļa ir mazāka 48 KP – nav humanitāro priekšmetu un obligāto priekšmetu daļas, kas RTU ietver arī virzienam tālākos priekšmetus. Ievērojot pēdējo, var secināt, ka RTU speciālistu redzes loks ir plašāks un pieeja ir sistemātiska, nevis šauri specializēta. Kopējais maģistru studiju apjoms – 68 KP, studiju ilgums – 2 gadi.

Studiju programma augstāk minētajās augstskolās ir apgūstama kopumā, kas pēc Latvijas izglītības likumdošanas atbilst maģistra grāda ieguves prasībām.

8

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Datorgrafikastehnoloģijas

Datortīklu tehnoloģijas Datorvadībastehnoloģijas

Humanitārie priekšmeti Brīvā izvēle Maģistra darbs

Kredītpunkti

Rīgas tehniskā universitāte Mančetras universitāte Helsinku tehniskā universitāte

2.attēls. Maģistru studiju programmas "Automātika un datortehnika" salīdzinājums ar līdzīgām augstskolām

4. Zināšanu un prasmes vērtēšanas sistēmaVērtēšanas sistēma atbilst Latvijas valsts standartā noteiktajai:

pozitīvie studiju rezultāti tiek summēti; katra priekšmeta nobeigumā vērtējums ir obligāts; prasības tiek formulētas pirmajā lekcijā un ir pieejamas internetā; tiek pielietoti dažādi zināšanu un prasmes pārbaudes veidi – kursa darbi, individuālie

mājas darbi, uzstāšanās ar referātiem semināros, ieskaites, eksāmeni (rakstiskā formā), iesniegto kursa un laboratorijas darbu aizstāvēšana, kā arī maģistra darba aizstāvēšana.

Visi eksāmeni maģistra akadēmisko studiju programmā saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumiem Nr. 481 un 1998. gada 27. janvārī RTU

Senātā pieņemto lēmumu “Nolikums par eksāmenu kārtošanu bakalaura, inženiera un maģistra studijās” notiek rakstveidā.

Kvalitatīvais zināšanu novērtējums ir atzīme 10 baļļu sistēmā vai ieskaite. Kvantitatīvais rādītājs ir KP skaits katrā konkrētā studiju priekšmetā.

Studiju darbi tiek novērtēti ar atzīmi vai ieskaiti, un tie ir publiski jāaizstāv, lai apstiprinātu iegūtās zināšanas un prasmi.

Bez noslēguma pārbaudījumiem katrā studiju priekšmetā ir iespējami arī kārtējie pārbaudījumi – kontroldarbi, uzstāšanās semināros, individuālie uzdevumi, u.c., kas noteikti priekšmetu programmās.

Studiju programmas mērķi un to sasniegšana atspoguļota 1. tabulā.

9

1.tabula

Studiju programmas mērķu sasniegšanas vērtēšanu sistēmas

MērķiVērtēšanas sistēma

1. Zināšanas, kas jāiegūst absolventam:

jāiegūst inženierzinātņu maģistra grādam datorvadībā un datorttīklos atbilstošas zināšanas, kā arī pamatzināšanas eksakto, humanitāro un sociālo zinātņu jomās, lai spētu pildīt atbilstoša speciālista funkcijas ;

1. Eksāmeni, studiju darbu, kā arī referātu atzīmes, kontroldarbs vismaz vienu reizi mēnesī

2. Nepieciešamās iemaņas un prasmes: pētnieciskā darba iemaņas; prasme izmantot iegūtās teorētiskās

zināšanas konkrēta nestandarta uzdevuma formulēšanā un risināšanā;

prasme izmantot datorus unatbilstošas datorprogrammas, kā arī citus IT sasniegumus šo uzdevumu risināšanai;

2. Izpildītie studiju darbi, laboratorijas darbi un praktiskie darbi to izpildes novērtējums;

Piedalīšanās dažādos konkursos un tur ieņemtās vietas;

Piedalīšanās dažādos zinātniskos semināros un konferencēs ar referātiem

3. Absolventam jābūt spējīgam darīt: izpildīt atbilstoša līmeņa speciālista

funkcijas; būt spējīgam nepārtraukti paaugstināt

savu zinātnisko līmeni.

3. Izstrādātā maģistra darba līmenis un novērtējums, kā arī darba devēju atsauksmes.

Inženierzinātņu maģistra datorvadībā un datortīklos akadēmiskā grāda iegūšanai ir jāizpilda maģistra studiju programma un jāaizstāv maģistra darbs. Maģistra darba apjoms ir 20 KP, kas studiju programmā ir otrajā studiju gadā. Izstrādātais maģistra darbs, kam pievienota darba vadītāja atsauksme, ir publiski jāaizstāv.

Darba vērtēšanai tiek nozīmēts recenzents, kuram ir jābūt zinātņu doktoram atbilstošajā nozarē. Prasības darba saturam un publiskās aizstāvēšanas procedūra ir aprakstīta metodiskajā materiālā „Norādījumi studiju noslēguma darbu noformēšanai”.

Šajā mācību gadā RTU ir izstrādāts jauns nolikums par sekmju vērtēšanu, kas būtiski atšķirsies no pašreiz lietotās sistēmas, bet tas stāsies spēkā tikai 2010./2011. mācību gadā.

5. Studiju programmas praktiskā īstenošana

5.1. Maģistru studiju programmas īstenošana

Maģistru studiju programmas kvalitātes nodrošināšana iekļauj šādus etapus: Regulāra mācības procesa kontrole: lekcijas, laboratorijas un praktiskās

nodarbības, projektēšana. Par to ir atbildīgs struktūrvienības vadītājs. Rezultātu analīze notiek struktūrvienības sēdē ( katedrā vai profesora grupā) un tālāk DADI padomes sēdē.


10


Iegūtā informācija ļauj koriģēt priekšmetu saturu, nepieciešamības gadījumā mainīt priekšmetu secību pa kursiem un pusgadiem .

Kvalifikācijas darba izpildes organizācija – studentu plūsma tiek sadalīta mazās grupās kā iepriekšējā mācību gadā.

5.2. Izmantoto mācību metožu lietderība programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanā

Maģistru studiju ilgums ir 2 gadi, apjoms 81 KP, no tiem 43 KP sastāda obligātie studiju priekšmeti, 14 KP ir obligātās izvēles priekšmeti, 4 KP ir brīvās izvēles priekšmeti un 20 KP ir maģistra darbs.

Programmā apmācība norit klasiskā stilā ar lekcijām, semināriem, laboratorijas un praktiskajiem darbiem un studiju darbiem.

Lekcijas notiek modernās auditorijās, izmantojot filmplēves un diaprojektoru, datoru un videoprojektoru. Praktiskās nodarbībās un studiju darbos arvien plašāk tiek izmantots grupu un komandu darbs. Tā, piemēram, tiek pievērsta uzmanība studentu apmācībai grupās, izsniedzot 2-4 studentiem kopējus studiju darba uzdevumus. Katrs students izpilda savu darba daļu un rezultātus apvieno kopējā darbā, šajā gadījumā kopējā programmpaketē.

Studentiem ir iespējas izmantot mācību līdzekļus, lekciju konspektus no interneta, ko sagatavojuši institūta pasniedzēji.

Maģistrantiem ir kopēji referāti semināros, kas ir saistīti ar pēdējiem specializētiem tehniskiem žurnāliem ( piemēram, Pattern Recognition 2000.g.-2010.g. un citi ).

Praktiskajās un laboratorijas nodarbībās tiek izmantotas moderna datortehnika (t.sk. IBM datori, Dell, Apple Macintosh un citi) multivides un Internets. 2001-2010.g. maģistranti izveidoja fakultātes un institūta reklāmas klipu, kā arī institūta jauno mājas lapu (Web-site). Reklāmas klips atjaunots un pārveidots 2005.gadā un 2007. un 2010. gadā.

Sakarā ar to, ka tehniskā bāze ļoti strauji noveco un ir nepieciešams to uzlabot, tad mainās arī praktisko nodarbību un lekciju kurss.

Akadēmiskā personāla pētniecisko darbību skatīt tālāk punktā 8.3.

5.3. Programmas realizācijas resursu analīze

Programmas realizācija ir saistīta ar DITF un DAD institūta materiālo bāzi. „Automātikas un datortehnikas” maģistru studiju programmas priekšmetu pasniegšana un patstāvīgais darbs notiek 3 datorklasēs DITF Skaitļošanas centrā:

16 gab. HP Vectra VL Pentium III, monitors HP 19”, OS Windows 2000; 12 darba stacijas (Sun SPARC Station 20, Solaris 2.5.); 15 darba stacijas un serveris (Sun SPARC Station 10, Solaris 2.6.); 8 darba stacijas un serveris ( Pentium II 400, Windows 2000); 20 gab. HP Celeron 6000; Virtuālais privātais tīkls VPI Elektronikas un datorzinātņu institūtā (EDI), Dzērbenes 14

(Pentium IV – 2 datori, Pentium III – 1 dators, IBM 133 – 1 datorrs, AMD 5X86 – 1 dators).

11

Darbiniekiem un studentiem pētniecības darbiem un projektu realizācijai nodrošinātas 6 darba vietas ar Pentium tipa datoriem ( 750MHz, RAM128 MB).

„Automātikas un datortehnikas” studiju programmu praktisko kursu pasniegšanā izmanto LATNET serveru resursus.

Studentiem un darbiniekiem ir nodrošināta pieeja INTERNET, izmantojot 2Mbit/s Radio Link pakalpojumus.

DAD institūta rīcībā ir šādas laboratorijas: elektrisko mērījumu, sensortehnikas, automātiskās vadības, programmējamo loģisko kontroleru PLC.

Laboratorijās ir: 3 PLC kontroleri Modicon Micri, 10 PLC kontroleri SIMATIC CPU 212, 10 PLC kontroleri, teksta displeji TD 200, 11 analogo ieeju-izeju bloki, 5 licenzētas programmpaketes CADkey 98, programmpakete Mastercam 5.0.

DADI struktūrvienībās ir izveidotas jaunas datorklases un laboratorijas ar šādu moderno aparatūru un datortehniku:

Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupas datorklasē Datori Dell Precision – 2 gab. Dators IBM Intell Pro Datori Pentium 4 – 3 gab. Dators AMD Athl. 64x2 Dators iMac 24’ Dators iMac20’ 24 portu optiskais Switch Krāsainais lāzeru printeris HP Color LaserJet 2550L Lāzeru printeris HP LaserJet 1000 Skeneris HP ScanJet 5530 WebCamera Creative Motion Live WebCamera Creative Live WebCamera Labtec WWW Server Videoprojektors HP MP3222

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedras datorklasē Celeron 2.53, Ram 512MB, HDD 80GB – 5 gab. Core Duo 2.13 GHz, RAM 1024GB, HDD 160GB – 2 gab Pentium 1,4 GHz, RAM 512 MB, HDD 4 GB Pentium 1,4 GHz, RAM 265 MB, HDD 6GB Serveris Hewlet Packed Itanium 64 bit, RAM 4 gb Printeris HP LaserJet 3700dn Printeris HP LaserJet 3030 Videoprojektors 3M MP8725 Darba stacijas komplekts S/N Mikroprocesoru komplekts Charon II – 10 gab.

Datorvadības sistēmu profesora grupas datorklasē Klēpjdators Toshiba Portage Plaukstdators HP iPAQ HW 6915 – 3 gab. Printeris HP Color Laser Jet 3600 Tintes printeri – 4 gab. Kopētājs Canon IR 1510 Digitālais kardiogrāfs PROEKQ Digitālā kamera Fuji FinaPix 5600 Epidiaskops Vega Opus4 Filmu projektors Medium 536 P

12

Programmatūra CAD sistēma Solid Works EDU – 20 licencesSIEMENS Automatizācijas klasē ir:

Apmācības stends „Pamatkurss programmējamo loģisko kontrolleru apmācība” – 8 gab. Apmācības stends „Komunikācija PROFIBUS DP apakštīklā ar RT 200S” – 2 gab. Apmācības stends „Komunikācija PROFIBUS DP apakštīklā ar N-sekotāju” – 1 gab. Apmācību stends „Komunikācija atvērtos industriālos tīklos”- 1 gab. Apmācību stends „Frekvenču pārveidotājs MicroMaster Vektor”- 1 gab. Apmācību stends „Komunikācija MPI apakštīklā”- 1 gab. Apmācību stends „ASI komunikācija un LOGO!”- 1 gab. Apmācību stends ‘Komunikācij PROFINET tīklā”- 1 gab. Apmācību stends „Komunikācija GPRS/GSM tīklā” – 1 gab.

Bezvadu komunikācijas moduļi SCALANCE W788 – 1PRO – 2 gabDITF DADI materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana notika trīs pamatvirzienos:

1. datortehnikas atjaunošana un papildināšana;2. telpu remonts, jaunu mēbeļu iegāde;3. mācību-metodisko materiālu sagatavošana.

Atskaites periodā DADI iegādāta laboratoriju tehnika un datortehnika: Klēpjdatori – 8

Video projektors – 3Datori – 12Printeri – 2Atskaites periodā Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupas datorklasē tika iegādāti

paši modernākie Dell datori ( PSW-390, PSW-490) ar LCD 32” displejiem. Pašlaik datorklasē ir moderni IBM , 20”un 24” Macintosh, Dell datori, ko nodrošina Dell optiskais Switch.

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedrā izveidota D-Link laboratorija ar 10 darba vietām ( viena darba vieta - jaudīgs dators, 17 collu LCD monitors, D-Link biznesa klases komutators (DWS-3024) kā arī 2 D-Link bezvadu piekļuves punkti ( Wireless Access Points DWL-3500 AP).

Izremontēta un ar video tehniku aprīkota auditorija M1/4-341.Mācību procesa nodrošinājums ar mācību literatūru, galvenokārt, pamatojas uz RTU

bibliotēkas iespējām, kuras kopējo fondu veido ap 2 miljoni sējumu ( apmēram puse ir mācību literatūra). RTU bibliotēkā ir datoru klase ar 8 darba vietām, kas pieslēgta Latvijas bibliotēkas datu bāzei ALRPH un Internetam. Zinātniskā literatūra sakopota arī nelielās profesoru grupu lasītavās, kurās ir ne tikai mācību grāmatas, bet arī žurnāli un konferenču materiāli.

Datorklašu un laboratoriju tehniskais nodrošinājums ļauj sasniegt programmas formulētos mērķus.

Izstrādāta internetā datu bāze, kurā redzams studentu lekciju un praktisko nodarbību apmeklējums.

2008./2009. mācību gadā institūtā noorganizēta un atvērta starpfakultāšu „Industriālo robotu laboratorija”. Projektā piedalījās DITF institūti DADI un LDI, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, Transporta un mašīnzinību fakultāte. Laboratorijā uzstādīts industriālais robots ABB IRB1600, 10 galda datori ar serveri, licenzēta programmatūra „Robot Studio” 20 darba vietām.

Sakarā ar krasu finansējuma samazinājumu 2009. un 2010. gadā jaunas laboratorijas iekārtas vai datortehnika nav iegādātas.

5. 4. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā

13

Datorvadības sistēmu profesora grupā pētniecības darbā tika iesaistīti maģistranti I. Karpičs, M.Birznieks (IZM RTU R 7385 projekts) . I. Karpiča maģistra darbs „Terapeitisko iedarbību kombināciju izvēle ar datormodelēšanas palīdzību” tika izvirzīts uz Exigen Services DATI konkursu.

Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesorā grupā maģistrantes K. Krečetovas maģistra darbs novērtēts ar:

Laureāta diploms nr. LDBE 0701 2007. gada 26. oktobrī par iegūto pirmo vietu ar referātu «Development of a New Segmentation Method for Medical Images» 11. starptautiskā konferencē «Biomedical Engineering» jauno zinātnieku (doktorantu un maģistru) referātu konkursā, ko organizēja Kauņas Tehnoloģijas universitāte Lietuvā.

Atzinības raksts nr. 3339/1034 2007. gada 21. novembrī par uzvaru datorzinātņu un informātikas noslēguma darbu valsts konkursā ar maģistra darbu «Jaunas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana». Valsts konkursu par labāko bakalaura un maģistra izlaiduma darbu datorzinātnēs, organizēja a/s «Exigen Services DATI» un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma «Izglītībai, zinātnei un kultūrai».

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedrā pētniecības darbā iesaistīti: maģistranti A.Morozovs, A.Goglačovs, R.Kuzmenkovs, V.Akula, V.Savins.

Studentu piedalīšanās zinātniskajās konferencēs:

Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupa

1. A.Glaz, Y. Kristofic. Colour-Based Object Tracking for a Robotic System Using CMUCAM, 11-th International Power Electronics and Motion Control Conference, Riga, Latvia, September, 2004.

2. A.Glazs, A.Lubāns. Apgabalu atrašana tomogrammās, RTU 45. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2004.

3. A.Glazs, A.Timuhins. Virsmas rekonstrukcija, izmantojot atstarotās gaismas intensitāti, RTU 45. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2004.

4. A.Glaz, A.Lubans. Using of MDCT Images for Estimation of Brain Perfusion’s Parameters, 8th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October, 2004.

5. A. Glazs, A. Timuhins. Seju 3D virsmas atjaunošana 2D attēlu bāzē, Viskrievijas konference "Matemātiskās metodes tēlu atpazīšanā"( MMРO-12), Maskava, Krievija, 2005.

6. A. Glazs, A. Timuhins. Cilvēku seju 3D virsmas rekonstrukcija lietojot 2D attēlus, RTU 46. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2005.

7. K. Krečetova, A. Glazs, A. Lubāns. Modificēts algoritms medicīnas attēlu segmentācijai, RTU 46. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2005.

8. A. Glazs, J. Petričenko. Robota darbība kritiskās situācijās, RTU 46. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2005.

9. K. Krečetova, A. Glaz, A. Lubans. A Modified Algorithm for Medical Image Segmentation, 9th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October, 2005..

10. A.Glazs. A.Timuhins. Neironu tīklu apmācība ģeometrisko objektu atpazīšanai virtuālā vidē, RTU 47. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2006.

11. A.Glazs, S.Veselovs. Ģenētiskais algoritms un nejaušas meklēšanas algoritms optimizācijas uzdevumos, RTU 47. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2006.

12. A.Glazs V.Smoļaninovs. Attēlu uzlabošana kriminālistikā, RTU 47. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2006.

13. M.Alekseičevs, A.Glazs, T.Pudža. Komiteju metodes atpazīstošos neironu tīklos, RTU 47. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2006.

14

14. A.Sisojevs, A.Glazs. A New Approach to Bezier Surface Visualization by a Ray Tracing Method, The 18th International Conference on Computer Graphics and Vision (GraphiCon’2008), Moscow State University, June 23-27, 2008.

15. K.Krechetova, A.Glaz. Development of New Segmentation Method for Medical Images, 11th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, October 25-26, 2007.

16. A.Sisojevs, A. Glazs. Brīvas formas virsmu vizualizācija ar staru trasēšanas metodi, Rīga, RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Latvija, 11.-13. Oktobris, 2007.

17. K. Krečetova, A. Glazs. Jaunas medicīnas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana, RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 11.-13. oktobris, 2007.

18. M. Alekseičevs, A. Glazs. Neironu tīkla arhitektūras noteikšana attēlu atpazīšanas uzdevumos, RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 11.-13. oktobris, 2007.

19. A.Sisojevs, A.Glazs. An new approach of visualization of free-form surfaces by a ray tracing method, The 14th IEEE Mediterranean Electro technical Conference, May 5-7, 2008.

20. M. Alekseičevs, A. Glazs. Neironu tīklu komiteju lēmumu izmantošana attēlu klasifikācijā, RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 13.-15. oktobris, 2008.

21. K. Krečetova, A. Glazs. Patoloģijas zonu tilpuma noteikšana 3D medicīnas attēlos, RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 13.-15. oktobris, 2008.

22. A. Sisojevs, A. Glazs. Brīvo formu virsmu interpolācija un to vizualizācija ar datorgrafikas standartlīdzekļiem, RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 13.-15. oktobris, 2008.

23. V. Smoļaninovs, A. Glazs. Lokālo kontrastu adaptīvā uzlabošana, RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 13.-15. oktobris, 2008.

24. M. Alekseichevs, A. Glazs. A New Method of Medical Image Classification Using Neural Network Committees, 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October 23-24, 2008.

25. K. Krechetova, A. Glazs. Pathology Zone Volume Estimation in 3D Medical Images of a Brain, 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October 23-24, 2008.

26. A. Sisojevs, A. Glazs. Efficient approach of medical objects 3D visualization, 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October 23-24, 2008.

27. L. Bumbure, Y. Dekhtyar, A. Glazs, A. Katashev, K. Krechetova, A. Mortuzane. Evaluation of Quality of Digital X-ray Image, 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October 23-24, 2008.

28. K. Krečetova, A. Glazs. Volume Estimation of Pathology Zones in 3D Medical Images, 4th European Conference of the International Federation for Medical and Biological Engineering, Antwerp, Belgium, November 23-28, 2008.

29. M.Alekseichevs, A.Glazs. Face Recognition Using Ensemble of Neural Networks, International Conference on Agents and Artificial Intelligence ICAART’09, Porto, Portugal, January 10-21, 2009.

30. A. Sisojevs, A. Glazs. POSTER: Efficient approach to direct B–spline surface rendering by a ray tracing, The 17th International Conference on Computer Graphics, Visualization and Computer Vision WSCG'2009, Plzen: University of West Bohemia, February 2-5, 2009.

31. A. Sisojevs, K. Krechetova, A. Glaz. 3D Modeling of Free-Form Object (Interpolation, Visualization and Volume Estimation), The 17th International Conference on Computer Graphics, Visualization and Computer Vision WSCG'2009, Plzen: University of West Bohemia, February 2-5, 2009.

32. K. Krechetova, A. Glazs. Contour Extraction and Processing in CT Images, 13th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas, Lithuania, 29.-30.oktobrī, 2009.

15

33. A. Sisojevs, A. Glazs. Medical Object 3D Modeling Using B-Spline Surface, 13th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas, Lithuania, 29.-30.oktobrī, 2009.

34. K. Krechetova, A. Glazs. A. Platkājis. Slimības diagnostika pēc datortomogrāfijas datiem, RTU 50. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 12.-16. oktobris, 2009.

35. A. Sisojevs, A. Glazs. 3D objektu vizualizēšana izmantojot B-spline funkcijas un staru trasēšanu, RTU 50. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 12.-16. oktobris, 2009.

36. V. Smoļaninovs, A. Glazs. Par vienu neskaidro attēlu restaurācijas metodi, RTU 50. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 12.-16. oktobris, 2009.

37. M. Alekseičevs, A. Glazs. Cilvēka galvas 3D modeļu korekcija pēc diviem attēliem, RTU 50. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 12.-16. oktobris, 2009.

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedra

1. V.Zagursky, A.Riekstinch, Network Parameter Estimation for Voice – Data Transmission in Private. Virtual Networks,4 th EURASIP Conference, Video- Image Processing and Multimedia Communication ,2-5 July 2003, Zagreb, Croatia,

2. V.Zagursky,A.Riekstinch, I.Zarumba, A Statistical Method for Analog-Digital System Testing in Time and Spectral domain, IFAC Workshop DECOM-TT 2004, Oct. 3-5, 2004, Bansko, Bulgaria.

3. V.Zagursky, A,Riekstinch, BIST for High Speed ADC, East-West Design and Test Workshop, EWDTW’4, Yalta, Ukraine, 2004, July.

4. V.Zagursky, A.Riekstinch, I.Zarumba, Communication Network for Distributed Multimedia Servers,The 7-th IASTED International Conference on Computer Graphics and Imaging, CGIM 2004, August 17-19, 2004, Kauai, Hawaii, USA,

5. M.Ziema, E.Žeiris. E – pakalpojumu izveides problēmas, RTU 45.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2004.g. oktobris.

6. M.Ziema, E. Žeiris Drošības risinājumi e-pakalpojumu sistēmās, RTU 46.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2005.g. oktobris.

7. V.Zagursky, A.Riekstinch, I Zarumba, Network Parameter Estimation for Video Data Transmission in Virtual Private Networks ,IASTED International Conference on Communications and Computer Networks (CCN 2005), October 24-26, 2005 Marina del Ray, CA, USA

8. M.Ziema, E.Žeiris. Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras novērtēšanas kritēriji. Rīgas Tehniskā universitāte, 47. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2006. gada 12.-14.oktobris.

9. M.Ziema, P.Stipravietis. Sistēmu integrācijas risinājums elektronisko pakalpojumu sistēmās. Rīgas Tehniskā universitāte, 47. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2006. gada 12.-14.oktobris.

10. R.Safins. Globālas pozicionēšanas tehnoloģiju pielietojums lokācijas pakalpojumu sistēmā. Rīgas Tehniskā universitāte, 47. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2006. gada 12.-14.oktobris.

11. E. Zeiris, M.Ziema. E-Service Architecture Selection Based on Multi-criteria Optimization. 8th International Conference, PROFES 2007, Riga, Latvia, 2-4 July 2007.

12. E. Žeiris, M. Ziema. E-pakalpojuma arhitektūras izvēles metožu salīdzinājums. LU 66. starptautiskā zinātniskā konference Rīga,2008.gada februāris.

13. R. Safins, A. Morozovs, S. Šaraņins. Daudzkanālu reģistrācijas sistēma nejaušu signālu plūsmas laika raksturlīknēm. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

14. E. Žeiris, M. Ziema. Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras izvēle. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

16

15. P. Stipravietis, M. Ziema. Paplašinātu meta datu izmantošana WEB servisu identifikācijā. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

16. V.Zagurskis, A.Morozovs Dažu jautājumu analīze un atrisinājumi daudzkanālu sistēmas laika intervālu reģistrācijas konstruēšanai. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

17. D.Bļizņuks, V.Zagurskis Pieeja bezvadu resursu piekļuves kontrolei. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

18. V.Aņisimovs Fiksēta korekcijas koeficienta izmantošana stohastiskajos sinhronizācijas protokolos. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

19. E. Žeiris, M. Ziema. Grafu transformāciju un optimizācijas izmantošana WEB servisu projektēšanā. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

20. P.Stipravietis, M. Ziema. Industrijas standartu UML un XML izmantošana WEB servisu izvēlē. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

21. Bliznuks D., Zagurskis V. Approach for wireless resources access control. Int. Computer Symposium (ICS 2008), 13-15 November, Taipei, Taiwan.

22. R. Safins. Tīkla aizkaves prognozēšanas metožu salīdzinājums reāla laika režīmā. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008.gads 13.-15. oktobris.

23. A.Baums, A.Gordjušins, Ņ.Zaznova. Daudzsensoru tīklu „1-Wire” darbspējas novērtēšana RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gads 13.-15. oktobris.

24. V.Zagursky, D.Bliznjuk, Approach to verification of mixed-signal non-linear object, VIII International Conference “System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow, January 26- 30, 2009.

25. V.Zagursky, A.Morozov, Macromodel for uncertainty estimation of mixed-signal system elements under extreme operating condition, VIII International Conference “System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow, January 26- 30, 2009.

26. R.Taranovs, V.Zagurskis Jauna pieeja vides piekļuves vadībā bezvadu sensoru tīklos, RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2009.g. .oktobris.

27. A.Riekstiņš Multimediju tīkli un to modelēšana, RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2009.g. oktobris.

28. E.Žeiris, M.Ziema Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras projektēšana, RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2009.g. oktobris.

29. D.Bļizņuks Vides pārraudzības paredzēto bezvadu sensoru tīklu drošības problēmas, RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2009.g. oktobris.

30. R.Safins Tīkla aizkaves laika ar sadalījumu pēc Puasona likuma prognozēšana, RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2009.g. oktobris.

Datorvadības sistēmu profesora grupa

1. S. Kalnakārkle, A. Glazs, E. Kadakovska, Z. Markovitch. Improving of X-ray pictures to state typical symptoms //Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, Lithuania, 2003, 202. -205. lpp.

2. Z. Markovičs, I.Markoviča, J. Makarovs. Riska faktoru lomas izpēte ar statistiskām metodēm // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija –Datorzinātne, 15. sējums, Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, 2003, 27.- 36.lpp.

3. S. Kalnakārkle, A. Glazs, E. Kadakovska, Z. Markovičs. Rentgenogrammas kvalitātes uzlabošana raksturīgo simptomu konstatācijai // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija –Datorzinātne, 15. sējums, Datorvadības tehnoloģijas, Rīga,

4. E.Stalidzans, Z. Markovičs, V. Bilinskis, A. Berzonis. Modeling of Wintering Building Profitability Depending on Outside Temperature and Humidity // Book of abstracts XXXVIII APIMONDIA International Apicultural Congress, Ljublana, Slovenia, 2003, 290 p.2003, 19.- 26.lpp.

17

5. A. Krauze, E. Stalidzans, V. Bilinskis, A. Berzonis, Z. Markovitch. Modeling of computer controlled bee wintering building profitability // Proceedings of the International Science Conference „Information Technologies and Telecomunications for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 2004, 78. – 84.p.

6. A .Polikarpova, I.Berga, Z.Markovičs. Telpisku objektu restaurācija pēc tomogrāfijas attēliem // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija - Datorzinātne, 19.

7. A.Glazs, E. Kadakovska, S. Kalnakārkle, Z. Markovičs. Rentenogrammu attēlu kvalitātes uzlabošana raksturīgo simptomu konstatācijai. Starptautiskas izstādes „Baltic IT&T 2004” materiāli.

8. J. Kolodnickis, Z. Markovičs. Cardiogram digital registration and analysis // Proceedings of the 11th International Power Electronics and Motion Control Conference, Riga, Latvia, 2004.sējums – Datorvadības tehnoloģijas, 2004, 18.-27.lpp.

9. A. Polikarpova, I. Berga, Z. Markovičs. Sazarotu telpisku objektu restaurācija izmnantojot tomogrammas.// RTU zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, 24. sējums Datorvadības tehnoloģijas, RTU izdevniecība, Rīga, Latvija 2005., 37. – 46.lpp.

10. E. Stalidzans, Z. Markovitch.Development of Dynamic Model for a Biological System under Conditions of Insufficient Information // Proc. of International Congress on Information Technology in Agriculture, Food and Enviroment, ITAFE’05, Adana, Turkey, 2005. 337. – 344p.

11. E. Stalidzans, Z. Markovitch. Methodology of Control System Development for Biological Systems under Information Insuffieciency // Proc. of International Mediterranean Modeling Multiconference and European Modeling Simulation Symposium, EMS 2005. Marseille, France, 2005, 169. – 175p.

12. Z. Markovičs, I.Markoviča, J. Makarovs. Intelektuāla atveseļošanas datorsistēma sistēma // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija – Datorzinātne, 24. sējums – Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2005, 29. -34 lpp.

13. G. Balodis, J. Lauznis, V. Strelcs, Z. Markovitch. Development of personal wireless ECG monitoring system // Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, Lithuania, 26.-28.oct. 2006, 120-122.p.

14. E. Stalidzans, Z. Markovitch. Expert survey on topological model development for microclimate control in wintering bee colony // Proceedings of the International Scientific Conference „Information Technologies for Rural Development”, Jelgava, Latvia, oct.19.-20, 2006, 149-157.p.

15. I .Markoviča, J. Makarovs, Z. Markovičs. Sirds un asinsvadu slimību prognoze. Starptautiska izstāde „Baltic IT&T 2006” Rīga, Latvija, 5.-8. aprīlis, 2006.

16. I.Markoviča, J. Makarovs, Z. Markovičs. Datorsistēma sirds un asinsvadu riska prognozei. Eksponāts 3. specializētā medicīnas izstādē „Medica 2006”, Rīga, Latvija.

17. D. Bļizņuks, A. Ozols. Industriālie tīkli laikā kritiskos uzdevumos. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 51-59 lpp.

18. G. Balodis, J. Lauznis, Z. Markovičs. Vairāku Bluetooth savienojumu izmantošana datora programmā // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas, 32. sējums, Rīga, 2007, 29.-33. lpp.

19. I.Karpičs, Z. Markovičs. Gala darbu novērtējumu izskaitļošanas variants augstskolas mācību procesā // RTU zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas, 32. sējums, Rīga, 2007, 34.-43. lpp.

20. G. Balodis, J. Lauznis, V. Strelcs. Application of Bluetooth Low Power Modes for Monitoring Physiological Patient Data // Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, Lithuania, 2007, 249.-252p.

21. I.Markovitcha, Y. Makarov, Z. Markovitch. System Calculating the Risk of Coronary Heart disease // International journal of Cardiology, val.119, Supplement, June 2007, S15

22. I.Markovitcha, Y. Makarov, Z. Markovitch. System Calculating the Risk of Coronary Heart disease. XXI Nordic Congress of Cardiology, Oulu, Finland, 6-8 June 2007, poster P25

18

23. E. Stalidzans, A. Krauze, V. Bilinskis, A. Berzonis, Z. Markovitch. Modeling of bee wintering building profitability. Journal of Apicultural Science, Vol.51, #2 2007, 25-31p.

24. I.Karpich, Z. Markovičs, I. Markovitcha. Arterial Hypertension Therapy Selection Topological Modelling and production Law Logic // Proceedings of II International Conference „Advanced Information and Telemedicine Technologies for Health”, Minsk, Belarus, 2008, 54-58p.

25. G. Balodis, J. Lauznis, Z. Markovičs. Use of Mobile Phone for Transsmitting Electrocardiogram in Real Time // Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, Lithuania, 2008, 97-100 p.

26. G. Balodis, J. Lauznis, Z. Markovitch. Real Time ECG Transmission Using Wireless LAN // Applied Information and Comunnication Technologies, Proc. of International Scientific Conference, Jelgava, Latvia 10-12 apr. 2008, 106-109.p.

27. G. Balodis, J. Lauznis, Z. Markovičs. Elektrokardiogrammu pārraide reālā laikā. Lietojot mobilo telefonu // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas, 35. sējums, Rīga, 2008, 50.-54.lpp

28. I.Karpičs, Z. Markovičs, I. Markoviča. Sistēmas korekciju kombināciju noteikšanas un novērtēšanas metode // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas, 35. sējums, Rīga, 2008, 55.-62..lpp.

29. I.Karpičs, Z.Markovičs, I. Markoviča. Most Effective Two Therapies Combination Detection Approach // Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, Lithuania, 2008, 234.-236 p.

30. Balodis G., Z.Markovics, J.Lauznis. Development of Online Blood Pressure Monitoring Using Wireless Mobile Technologies. // Proc. of the 13th Annual Int. Conf. „Biomedical Engineering”, 29-30 October, 2009, Kaunas, Lithuania. – pp. 190-193.EBSCO, CSA/ProQuest, VINITI

31. Karpics I., Markovics Z. Improvement and assessment of the effective therapy selection method // Proc. of the 13th Annual Int. Conf. „Biomedical Engineering”, 29-30 October, 2009, Kaunas, Lithuania. – pp. 219-223. EBSCO, CSA/ProQuest, VINITI

32. Milasevica S., E. Prancane, I.Markovica, Z.Markovics. Knowledge Bases for arterial Hypertensiom Strategy Selection: Development and Estimation. // Proc. of the 13th Annual Int. Conf. „Biomedical Engineering”, 29-30 October, 2009, Kaunas, Lithuania. – pp.208-213 EBSCO, CSA/ProQuest, VINITI

33. Milaseviča S., Markoviča I., Markovičs Z., Prancāne E. Zināšanu bāzu izveide no nozarē eksistējoša zināšanu apjoma // RTU zinātniskie raksti. 5. sēr., Datorzinātne. - 39. sēj. (2009), 34.-42. lpp. EBSCO, CSA/ProQuest, VINITI

34. Karpičs I., Markovičs Z. Patoģenēzes topoloģiskā modeļa paplašināšanas iespējas un tā apstrādes metodes // RTU zinātniskie raksti. 5. sēr., Datorzinātne. - 39. sēj. (2009), 43.-49. lpp. EBSCO, CSA/ProQuest, VINITI

35. Balodis G., Lauznis J., Markovičs Z. Mobilo bezvadu tehnoloģiju izmantošana asinsspiediena monitorēšanai internetā // RTU zinātniskie raksti. 5. sēr., Datorzinātne. - 39. sēj. (2009), 23.-27. lpp. EBSCO, CSA/ProQuest, VINITI

36. Birznieks M., Markovičs Z. Transportlīdzekļu maršrutu kontroles un attālinātas vadības sistēma // RTU zinātniskie raksti. 5. sēr., Datorzinātne. - 39. sēj. (2009), 28.-33. lpp. EBSCO, CSA/ProQuest, VINITI

19

6. Programmas perspektīvais novērtējums

6.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

Maģistra akadēmiskās studijas programma apstiprināta RTU senāta sēdē 25.01.1999., prot. Nr. 436 un akreditēta ar Akreditācijas komisijas sēdes lēmumu 2001.gada 4. jūlijā ( lēmums Nr. 374). Saskaņā ar RTU Senāta 2002.g. 25.februāra lēmumu “Par maģistra akadēmisko studiju programmu struktūru” pārstrukturēta studiju programma apstiprināta RTU Senāta sēdē 2002.g. 26.jūnijā prot.nr. 469.

Maģistra akadēmisko studiju programma ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācību procesa neatņemama sastāvdaļa. Šāda tipa studiju programmas nodrošina visas vadošo Eiropas valstu nacionālās nozīmes tehniskās universitātes. RTU ir nepieciešamais intelektuālais un tehnoloģiskais potenciāls šo studiju programmu kvalitatīvai īstenošanai.

Studiju programma atbilst akadēmiskās izglītības standartam ( sk. Noteikumi par akadēmiskās izglītības standartu, Rīga, 2002.g. 3.janvārī, prot. Nr.1.4.) un Ministra kabineta noteikumiem, kā arī atbilstoša RTU senāta lēmumiem.

Datorvadības sistēmu virziens ir izveidojies sakarā ar to, ka tehnoloģiski attīstītajās valstīs ražošanas sfērā ieviesās un pašreiz dominē elastīgā automatizētā ražošana (EAR), kas sākas ar datorizēto projektēšanu (CAD), turpinās automatizētās datorvadības ražotnēs (CAM) un noslēdzas ar datorizētu kontroli un diagnostiku.

Datorvadības sistēmas (sākotnējie nosaukumi - programmēta vadība, ciparvadība) kādiskrēto darbības sistēmas atdalījās no klasiskās analogās darbības automātikas kā patstāvīga nozare un kalpo arī kā posms, kas savieno tehnoloģiskā procesa vadību ar datorizēto pārvaldes struktūru (plānu daļu, grāmatvedību, dispečeru dienestu, direkciju u.c.).

Datorvadības sistēmas (DVS) ir piedzīvojušas strauju attīstību, kā dziļumā, tā plašumā.Radušās mašīnbūves uzņēmumos ( piemēram, pilnīgi automātiskā rūpnīca Fuji Complex

Japānā, 1980. g.) – tās strauji ieņēma vietu citās ražošanas sfērās: kokapstrādē, apģērbu ražošanā, trikotāžas uzņēmumos (piemēram, Ogres trikotāžas kombinātā), pārtikas rūpniecībā u.c. ražošanas nozarēs. Ļoti strauji datorvadības sistēmas izplatās transporta sistēmās un tranzīta pakalpojumos: elektroenerģijas pārvadē, gāzes vadu saimniecībā, naftas vadu un rezervuāru saimniecībā, tankkuģu iekraušanā u.c. (piemēram, Ventspils naftas pārsūknēšanas termināls, Ostas rūpnīca u.c.).

DVS strauji izplatās arī tādās netradicionālās sfērās, kā lielu telpu mikroklimata vadība (sporta halles, Prezidenta pils, banku ēkas, biroju ēkas, stacijas, lidostas u.c.), medicīnas aparatūra (sākot no veloergometra vadības līdz magnētiskās kodolrezonances sistēmām MRI, sirdsdarbības vadībai un endoskopu vadībai), lauksaimniecībā (lauku apūdeņošanas, apsmidzināšanas, apmēslošanas vadība, lopu un putnu fermu vadība).

Ir izstrādātas un plaši pazīstamas datorvadības un procesa vizualizācijas programpaketes, tādas kā Factorv Link un Intouch tautsaimniecībā, NegFry99 un Powersim lauksaimniecībā. No CAD tipa paketēm vispopulārākās ir Cadkey, no CAD/CAM tipa paketēm - Mastercam. Tiek izgatavotas datorvadības sistēmām domātu specializētu mikrokontroleru sērijas, tādas kā Simatic, Modicon, Toshiba, ABB u.c. ar izvērstu perifēro iekārtu sistēmu.

Visām pieminētajām nozarēm ir labas attīstības perspektīvas, jo bez modernās tehnoloģijas un vadības nav iedomājama šo nozaru attīstība. Līdz ar to aug pieprasījums pēc šī virziena inženiertehniskā un radošā personāla, kas būtu spējīgs ne tikai ieviest un ekspluatēt DVS dažādās nozarēs, bet arī izstrādāt jaunas tehnoloģijas un veikt zinātniskos pētījumus.

Ir firmas, kur vairums speciālistu beiguši apskatāmo programmu (piemēram SIA Olimps (datorvadības sistēmu projektēšana), SIA Amerilat (medicīnas tehnika un datorizētās sistēmas) un citi).

Latvijas zinātnes nozaru klasifikatorā datorvadība atzīta kā apakšnozare informācijas tehnoloģijas nozarē.

20

Datortehnikas un tīklu virziens programmas "Automātika un datortehnika" ietvaros DAD institūtā strauji attīstās kopš 1998. gada. Virziens satur trīs daļas - datoru tīklu un sistēmu arhitektūra (tai skaitā mūsdienīgu aparatūras platformu organizācija), programmatūras un aparatūras līdzekļu apvienotā projektēšana (ISDN, SONET, ATM, hibrīdie bezvadu tīkli) un informācijas tehnoloģijas tīklu metodes un līdzekļi (signālu apstrāde, tīklu un sistēmu modelēšana, multivides, telematika). Visu līmeņu virziena programmu īpatnība ir , ka tās ietver mūsdienu projektēšanas un testēšanas metožu izpēti un aprobāciju datoru tīklu un sistēmu tehnisko līdzekļu savienojumā ar šo līdzekļu integrācijas principu uz programmu lietojuma sistēmu, protokolu un standartu bāzes. Acīmredzama ir integrētās pieejas aktualitāte, salīdzinājumā ar tikai programmu platformu un pielietojumu vai šauri virzītu firmu tehnisko līdzekļu apgūšanu. Šajā nozīmē attīstāmais virziens ir netriviāls un raksturīgs tehniskajām universitātēm. RTU pašlaik ir vienīgā augstskola Latvijā, kur šajā virzienā var iegūt kā profesionālo inženiera, tā arī maģistra un doktora akadēmisko izglītību. Automātikas un datortehnikas programmas ietvaros virziena programma var kalpot citu virzienu programmām kā instrumentārijs komunikāciju un kontroles resursu vadības uzturēšanai.

Attēlu apstrāde un datorgrafika kā pedagoģiskās un zinātniskās darbības virziens ir pietiekami aktuāls. Ja agrāk iegūtā informācija monitoru ekrānos parādījās tekstu, tabulu vai formulu veidā, tad pašlaik arvien biežāk tā ir izteikta 2D un 3D attēlos. Attēlu apstrādes un datorgrafikas virzienu nosacīti var sadalīt trijās daļās: attēlu apstrāde un scēnu analīze, datorredze un datorgrafika. Šis daļas ir ļoti cieši saistītas un grūti atrast starp tām robežas. Tāpēc dotajā virzienā visas daļas ir apskatītas saistībā. Iegūtās zināšanas ļaus sekmīgi risināt dažādus praktiskos uzdevumus, kas saistīti ar datorgrafikas iespēju izmantošanu reklāmas industrijā, izdevējdarbībā un attēla apstrādes, scēnu analīzes un datorredzes iespēju izmantošanu medicīniskajā un tehniskajā diagnostikā, kartogrāfijā, kriminālistikā un t.t. RTU pašlaik ir vienīgā augstskola Latvijā, kurā gatavo tādus speciālistus. Latvijas darba tirgū ir liels pieprasījums pēc speciālistiem, kas beiguši vai studē RTU Attēlu apstrādes un datorgrafikas virziena studiju programmā. Līdz ar to mūsu speciālisti strādā citās izglītības iestādēs ( piemēram Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā par pasniedzēju ).

Maģistru akadēmisko studijas programma akreditēta ar Akreditācijas komisijas sēdes lēmumu 2004.gada 31. marta Nr. 705.

Maģistra studiju programma tika pilnveidota atbilstoši RTU Senāta 2002.g. 25.februāra lēmumam “Par maģistra akadēmisko studiju programmu struktūru”.

Maģistra akadēmisko studiju programma ir vienāda visiem DADI studentiem, obligātās izvēles priekšmetu daļā iekļauti trīs specializējošie priekšmetu bloki: attēlu apstrāde un datorgrafika, datortehnika un tīkli, datorvadības sistēmas. Bloka apjoms 10 KP. Tas dod maģistrantiem iespēju izvēlēties konkrētu bloku atkarībā no specializācijas (apakšvirziena).

Studiju programma veidošanas periodā tika apspriesta DAD institūta padomes sēdē un DIT fakutātes Domes sēdē, kurā piedalījās arī fakultātes studentu parlamenta pārstāvji

6.2. Darba devēju aptaujas rezultāti

Darba devēji ļoti pozitīvi novērtē maģistrantūras programmu un studentu sagatavošanas līmeni.

Programmas studentus labprāt pieņem darbā tādās firmās kā Siemens, Olimps, ABB, Klinkmann, Arcus Electronics, Elmex , Microsoft (Šveice) u.c.

Darba devēju aptaujās un sanāksmēs ir izskanējušas domas par iespējamiem mācību procesa uzlabojumiem.

Firma ABB iestājas par mācību procesa papildināšanu ar robottehnikas elementiem, laboratoriju bāzes paplašināšanu un licenzētās programmatūras pielietojumu, sniedzot arī materiāli-tehnisko palīdzību universitātei.

21

Firma Klinkmann iestājas par mācību procesa papildināšanu ar tehnoloģiskā procesa vadības vizualizāciju, tās projektēšanu un lietošanu, aktīvi palīdzot vizualizācijas laboratorijas izveidošanā ar aparatūru un programmatūru.

Firma Olimps iestājas par mācību procesa pilnveidošanu attiecībā uz mācību praksēm, piedāvājot prakses vietas programmēšanas virzienā.

Firma Arcus Electronics iestājas par mācību procesa pilnveidošanu SCADA sistēmu jomā, veidojot laboratorijas stendus tehnoloģisko procesu datorvadībai.

Firma Siemens iestājas par programmējamo loģisko kontroleru programmēšanas un lietošamas pilnveidošanu, sniedzot palīdzību aparatūras un jaunāko tehnoloģisko sasniegumu jomā.

Aptaujās ir izskanējusi doma, ka mūsu studenti labi strādā individuāli, bet ne tik labi kā kolektīva locekļi. Tas ir ņemts vērā un studiju darbos aktualizējam studentu darbu mazos kolektīvos.

7. Studējošie

7.1. Studējošo skaits programmā

Akadēmiskajā maģistru studiju programmā “Automātika un datortehnika” no 2004./05. m.g. līdz 2009./10.m.g. studentu un absolventu skaits:

2.tabula

Mācību gads 1.k. imatrikul.sk.

Studējošo skaits

Absolventu skaits

2004./05. 27 57 182005./06. 24 47 162006./07. 30 51 132007./08. 11 40 152008./09. 20 32 102009./10. 16 32

7.2. Studējošo aptaujas un to analīze

Studējošo aptaujas rezultāti parāda, ka lielākā studentu daļa pozitīvi vērtē maģistru programmu. Šobrīd studentu atsauksmes par programmu kopumā ir labas. Tādas ir arī darba devēju atsauksmes. Pēc studentu aptaujas rezultātiem, tiek novērsti trūkumi maģistru studiju programmā.

22

Iegūt spējas pielietot zināšanas

0

10

20

30

40

50

60

lielā mērā daļēji nemaz

%matemātikā

dabas zinātnēs

inženierzinātnēs

Iegūt spēju

0

10

20

30

40

50

60


%

organizēt un veikt eksperimentusanalizēt un interpretēt rezultātuskonstatēt un formulēt problēmasrisināt inženiertehniskas problēmas

Izveidot atziņu par

0

10

20

30

40

50


%

mūžizglītībasnepieciešamībuspēju tajā iesaistīties

23

Iegūt spēju

0

10

20

30

40

50

60


%pielietot iemaņas unpaņēmienuspielietot modernu aprīkojumuinžniertehniskajā praksē

0

20

40

60

80

100


%

Iemācīties izprast profesionālo un ētisko atbildību

Iegūt plašu izglītību inzeniertehnisko risinājumu iespaidu globālā un sociālākonteksta izpratneiApgūt zināšanas aktuālos jautājumos

Iegūt spēju efektīvi komunicēt

7.3. Absolventu aptaujas un to analīze

Tika veikta akadēmisko maģistru studijas programmas „Automātika un datortehnika” absolventu aptauja.

Aptaujas rezultāti rāda, ka 2/3 no respondentiem atzīst programmu par labu esam, neapmierinoša vērtējuma nav.

Arī materiāli tehnisko bāzi institūtā respondenti novērtē atzinīgi – labi un apmierinoši, tikai 8% tā likusies vāja. Atšķiras vērtējums metodiskajam nodrošinājumam : 17% gadījumu – labs, 58% gadījumu – apmierinošs, bet 25% gadījumu novērtēts kā vājš.

Aptaujas rezultātu histogrammas redzamas attēlā :

24

7.4. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Fakultātē aktīvi darbojas studentu pašpārvalde, kas regulāri organizē savas studentu aptaujas par konkrētiem studiju kursiem. Par aptaujas rezultātiem studentu pašpārvaldes pārstāvji informē attiecīgās struktūrvienības ( institūta ) pasniedzējus par vēlamiem uzlabojumiem attiecīgo priekšmetu pasniegšanā.

25

8. Akadēmiskā personāla novērtējums

8.1. Akadēmiskā personāla skaits

Akadēmiskais personāla sastāvs pa struktūrvienībām:

Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupā.Prof., dr.h.sc.ing. A.Glazs – grupas vadītājsAs.prof. A. SprūdžsDoc. I. KivlānsLekt. M.AlekseičevsAsist. I.VīraAsist. K. Krečetova

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedrā.:Prof., dr.h.sc.comp.V.Zagurskis – katedras vadītājsAs.prof.,dr.h.sc.comp. A.BaumsAs.prof.,dr.sc.ing. M.ZiemaDoc.dr.sc.comp. A.ErmuižaLekt. M.RudovičsLekt. A.RiekstiņšAsist. R.SafinsAsist. R. TaranovsAsist. A. Morozovs

Automātiskās vadības katedrā:Doc., dr.sc.ing. V.Klimavičius – katedras vadītājsDoc., dr.sc.ing J.Avens-AveniņšDoc. , dr.sc.ing J.SalenieksLekt. J.Feldbergs

Akadēmiskais personāls Datorvadības sistēmu profesora grupā:Prof., dr.h.sc.ing. Z.Markovičs – grupas vadītājsDoc. , dr.sc.ing A.OzolsDoc.,dr.sc.med. I.MarkovičaDoc., dr.sc.ing E.Stalidzāns

Zinātniskais personālsI. Markoviča – vad. pētnieksZ. Markovičs – vad. pētnieksJ. Lauznis – pētnieksG. Balodis – pētnieksE. Prancāne – zin. asistenteJ. Kalniņš – zin. asistentsJ. Sudārs – zin. asistentsI. Karpičs – zin. asistents

Mācību procesā piedalās arī:Humanitāra institūta akadēmiskais personāls: asoc.prof. A.Lanka, doc. Girsova, doc.

Z.Lejniece, doc. V.KuņickisSIA COLLA - CAD/CAM apmācības centra vadītājs I. LipsteSIA INTEGRIS direktors J. Lauznis

26

Mācību spēku CV apkopoti 2. Pielikumā "Akadēmiskā personāla dzīves un darba gājums ".

8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība

Programmā kopumā ir 12 pasniedzēji ar doktora grādu: 4 habilitētie zinātņu doktori, 7 zinātņu doktori. Par profesoriem ievēlēti 3 habilitētie doktori, par asociētiem profesoriem – 2 doktori. Katrā apakšvirzienā strādā no 2 līdz 5 zinātņu doktoriem.

8.3. Akadēmiskā personāla zinātniskā darbība

Pārskata periodā pasniedzējiem bija 6 LZP granti: 05.1642 A.Glazs

Attēlu atpazīšanas metožu izstrādāšana pie nepietiekamas apmācošās izlases 05.1650 Z.Markovičs

Intelektuālās datorvadības izveide sistēmu kompleksai vadībai un uzturēšanai 05.1657 A.Ozols

Ceļu satiksmes informācija un industriālā informācijas tehnoloģija 05.1661 M.Ziema

Multivides tehnoloģiju balstītu e-pakalpojumu sistēmas arhitektūras izvēle 05.1395 V.Zagurskis

Multivides sistēmu ar jauktiem (analogajiem un diskrētajiem) signāliem (MSJS) verifikācija 05.1390

Enerģijas patēŗiņa un laika nosacījumiem adaptīvu iegultu sistēmu analīze un izstrāde

Akadēmiskais personāls piedalījās šādos projektos: “Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras izvēles metodikas izstrāde”, valsts finansēts

zinātniski pētniecisks darbs, nr. R7083, izpildes laiks 2006., vad. M.Ziema, doktoranti. IZM-RTU projekts U7114E. Bezvadu tehnoloģiju pielietojums cilvēku fizioloģiskās

informācijas pārraidei reālā laikā; zin.vadītājs Z. Markovičs, doktoranti EUREKA Project E! 3489 HEART GUARD 2005-2008; zin.vadītājs Z. Markovičs,

doktoranti “Complex Systems Modelling”- trīspusējs sadarbības līgums ar Goldey-Blacom College,

Delaware, USA, Latvijas Kardioloģijas institūts; dalībnieks Z.Markovičs, doktoranti ESF proj. N VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0004/0067 Informāciju tehnoloģiju studiju

programmas modernizācija Latvijas Lauksaimniecības universitāte; dalībnieks Z. Markovičs, doktoranti

Informācijas sistēmu koncepcija RTU zinātniskās darbības atbalstam; dalībnieks Z. Markovičs, doktoranti

Nordplus Neighbour 2005-2007, Nordic-Baltic-Russian Academic Network Bioinformatics; dalībnieks E. Stalidzāns

RTU projekts “ Zināšanu pārvaldības koncepcija Latvijas uzņēmumiem un organizācijām 2006; dalībnieks E. Stalidzāns

vides aizsardzības fonda projects “Videi draudzīga iepakojuma (EKO iepakojuma) lietošanas ekonomiskā analīze un lietošanas veicināšana Latvijā, 2006; dalībnieks E. Stalidzāns

IZM-RTU projekts U7114E. Bezvadu tehnoloģiju pielietojums cilvēku fizioloģiskās informācijas pārraidei reālā laikā; dalībnieks I. Markoviča

EUREKA Project E! 3489 HEART GUARD 2005-2008; dalībnieks I. Markoviča IZM-RTU pētniecības projekts R7196 „Bezvadu lokālā tīkla WLAN izmantošana cilvēka

fizioloģiskās informācijas pārraidei reālā laikā”, 2007.g. ,piedalās Z. Markovičs, J. Lauznis, G. Balodis

27

IZM-RTU pētniecības projekts R7385 „Mobilā telefona tīkla izmantošana cilvēka fizioloģiskās informācijas pārraidei ar atgriezenisko saiti”, 2008.g., piedalās Z. Markovičs, J. Lauznis, G. Balodis

RTU pētniecības projekts ZP-2008/5 „Asinsspiediena monitorēšanas sistēma ar datu bezvadu pārraidi internetā” , 2009.g. , piedalās Z. Markovičs, I. Markoviča, G. Balodis

Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs:


1. A.Glaz, Y. Kristofic. Colour-Based Object Tracking for a Robotic System Using CMUCAM, 11-th International Power Electronics and Motion Control Conference, Riga, Latvia, September, 2004.

2. A.Glazs, A.Lubāns. Apgabalu atrašana tomogrammās, RTU 45. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2004.

3. A.Glazs, A.Timuhins. Virsmas rekonstrukcija, izmantojot atstarotās gaismas intensitāti, RTU 45. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2004.

4. A.Glaz, A.Lubans. Using of MDCT Images for Estimation of Brain Perfusion’s Parameters, 8th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October, 2004.

5. A. Glazs, A. Timuhins. Seju 3D virsmas atjaunošana 2D attēlu bāzē, Viskrievijas konference "Matemātiskās metodes tēlu atpazīšanā"( MMРO-12), Maskava, Krievija, 2005.

6. A. Glazs, A. Timuhins. Cilvēku seju 3D virsmas rekonstrukcija lietojot 2D attēlus, RTU 46. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2005.

7. I. Kivlāns. NURBS objektu pārraide un vizualizācija tīklā, RTU 46. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2005.

8. K. Krečetova, A. Glazs, A. Lubāns. Modificēts algoritms medicīnas attēlu segmentācijai, RTU 46. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2005.

9. A. Glazs, J. Petričenko. Robota darbība kritiskās situācijās, RTU 46. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2005.

10. K. Krečetova, A. Glaz, A. Lubans. A Modified Algorithm for Medical Image Segmentation, 9th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October, 2005..

11. A.Glazs. A.Timuhins. Neironu tīklu apmācība ģeometrisko objektu atpazīšanai virtuālā vidē, RTU 47. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2006.

12. A.Glazs, S.Veselovs. Ģenētiskais algoritms un nejaušas meklēšanas algoritms optimizācijas uzdevumos, RTU 47. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2006.

13. A.Glazs V.Smoļaninovs. Attēlu uzlabošana kriminālistikā, RTU 47. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2006.

14. I. Kivlāns. Telpisku objektu interaktīva formas maiņa klienta servera vidē, RTU 47. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2006.

15. M.Alekseičevs, A.Glazs, T.Pudža. Komiteju metodes atpazīstošos neironu tīklos, RTU 47. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, oktobris, 2006.

16. A.Sisojevs, A.Glazs. A New Approach to Bezier Surface Visualization by a Ray Tracing Method, The 18th International Conference on Computer Graphics and Vision (GraphiCon’2008), Moscow State University, June 23-27, 2008.

17. K.Krechetova, A.Glaz. Development of New Segmentation Method for Medical Images, 11th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, October 25-26, 2007.

18. A.Sisojevs, A. Glazs. Brīvas formas virsmu vizualizācija ar staru trasēšanas metodi, Rīga, RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Latvija, 11.-13. Oktobris, 2007.

19. K. Krečetova, A. Glazs. Jaunas medicīnas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana, RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 11.-13. oktobris, 2007.

28

20. M. Alekseičevs, A. Glazs. Neironu tīkla arhitektūras noteikšana attēlu atpazīšanas uzdevumos, RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 11.-13. oktobris, 2007.

21. A.Sisojevs, A.Glazs. An new approach of visualization of free-form surfaces by a ray tracing method, The 14th IEEE Mediterranean Electro technical Conference, May 5-7, 2008.

22. M. Alekseičevs, A. Glazs. Neironu tīklu komiteju lēmumu izmantošana attēlu klasifikācijā, RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 13.-15. oktobris, 2008.

23. K. Krečetova, A. Glazs. Patoloģijas zonu tilpuma noteikšana 3D medicīnas attēlos, RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 13.-15. oktobris, 2008.

24. A. Sisojevs, A. Glazs. Brīvo formu virsmu interpolācija un to vizualizācija ar datorgrafikas standartlīdzekļiem, RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 13.-15. oktobris, 2008.

25. I. Kivlāns. Daži algoritmi NURBS objektu automātiskai formas maiņai, RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 13.-15. oktobris, 2008.

26. V. Smoļaninovs, A. Glazs. Lokālo kontrastu adaptīvā uzlabošana, RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 13.-15. oktobris, 2008.

27. M. Alekseichevs, A. Glazs. A New Method of Medical Image Classification Using Neural Network Committees, 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October 23-24, 2008.

28. K. Krechetova, A. Glazs. Pathology Zone Volume Estimation in 3D Medical Images of a Brain, 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October 23-24, 2008.

29. A. Sisojevs, A. Glazs. Efficient approach of medical objects 3D visualization, 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October 23-24, 2008.

30. L. Bumbure, Y. Dekhtyar, A. Glazs, A. Katashev, K. Krechetova, A. Mortuzane. Evaluation of Quality of Digital X-ray Image, 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October 23-24, 2008.

31. K. Krečetova, A. Glazs. Volume Estimation of Pathology Zones in 3D Medical Images, 4th European Conference of the International Federation for Medical and Biological Engineering, Antwerp, Belgium, November 23-28, 2008.

32. M.Alekseichevs, A.Glazs. Face Recognition Using Ensemble of Neural Networks, International Conference on Agents and Artificial Intelligence ICAART’09, Porto, Portugal, January 10-21, 2009.

33. A. Sisojevs, A. Glazs. POSTER: Efficient approach to direct B–spline surface rendering by a ray tracing, The 17th International Conference on Computer Graphics, Visualization and Computer Vision WSCG'2009, Plzen: University of West Bohemia, February 2-5, 2009.

34. A. Sisojevs, K. Krechetova, A. Glaz. 3D Modeling of Free-Form Object (Interpolation, Visualization and Volume Estimation), The 17th International Conference on Computer Graphics, Visualization and Computer Vision WSCG'2009, Plzen: University of West Bohemia, February 2-5, 2009.

35. K. Krechetova, A. Glazs. Contour Extraction and Processing in CT Images, 13th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas, Lithuania, 29.-30.oktobrī, 2009.

36. A. Sisojevs, A. Glazs. Medical Object 3D Modeling Using B-Spline Surface, 13th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas, Lithuania, 29.-30.oktobrī, 2009.

37. K. Krechetova, A. Glazs. A. Platkājis. Slimības diagnostika pēc datortomogrāfijas datiem, RTU 50. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 12.-16. oktobris, 2009.

38. A. Sisojevs, A. Glazs. 3D objektu vizualizēšana izmantojot B-spline funkcijas un staru trasēšanu, RTU 50. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 12.-16. oktobris, 2009.

29

39. V. Smoļaninovs, A. Glazs. Par vienu neskaidro attēlu restaurācijas metodi, RTU 50. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 12.-16. oktobris, 2009.

40. M. Alekseičevs, A. Glazs. Cilvēka galvas 3D modeļu korekcija pēc diviem attēliem, RTU 50. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 12.-16. oktobris, 2009.


1. V.Zagursky, A.Riekstinch, Network Parameter Estimation for Voice – Data Transmission in Private. Virtual Networks,4 th EURASIP Conference, Video- Image Processing and Multimedia Communication ,2-5 July 2003, Zagreb, Croatia,

2. V.Zagursky, D. Zibin, A.Riekstinch, Random Multiple Access Employing a Bernouli Scheme, 9th International Conference on Computer, Communication and ControlTechnologies,CCCT’03, July3, August1-2, 2003, Orlando. Florida, USA.

3. V.Zagursky,A.Riekstinch, I.Zarumba, A Statistical Method for Analog-Digital System Testing in Time and Spectral domain, IFAC Workshop DECOM-TT 2004, Oct. 3-5, 2004, Bansko, Bulgaria.

4. V.Zagursky, A,Riekstinch, BIST for High Speed ADC, East-West Design and Test Workshop, EWDTW’4, Yalta, Ukraine, 2004, July.

5. V.Zagursky, A.Riekstinch, I.Zarumba, Communication Network for Distributed Multimedia Servers,The 7-th IASTED International Conference on Computer Graphics and Imaging, CGIM 2004, August 17-19, 2004, Kauai, Hawaii, USA,

6. M.Ziema, E.Žeiris. E – pakalpojumu izveides problēmas, RTU 45.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2004.g. oktobris.

7. A.Ermuiža Riska kritērijs multi agentu modeļos, RTU 46.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2005.g. oktobris.

8. A.Baums Reālā laika sistēmu enerģijas patēriņa novērtējumi veicot uzdevumu dinamisku un statisku realizācijas plānojumu, RTU 46.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2005.g. oktobris.

9. M.Ziema, E. Žeiris Drošības risinājumi e-pakalpojumu sistēmās, RTU 46.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2005.g. oktobris.

10. V.Zagursky, I.Zarumba, New Approach fr Random Multiple Access, IASTED International Conference on Communication Systems and Networks (CSN 2005), September12-14,2005 Benidorm, Spain,

11. V.Zagursky, A.Riekstinch, I Zarumba, Network Parameter Estimation for Video Data Transmission in Virtual Private Networks ,IASTED International Conference on Communications and Computer Networks (CCN 2005), October 24-26, 2005 Marina del Ray, CA, USA

12. V.Zagursky, I.Zarumba, Verification of Mixed- Signal Non-Linear Objects, IEEE International Symposium on Intelligent Signal Processing (WISP 2005), September 1-3, 2005 University of Agraval, Campus de Gambelas, Portugal

13. V.Zagurskis. Informācijas tehnoloģijas elastīgai un attālinātai apmācībai. Rīgas Tehniskā universitāte, 47. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2006. gada 12.-14.oktobris.

14. M.Ziema, E.Žeiris. Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras novērtēšanas kritēriji. Rīgas Tehniskā universitāte, 47. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2006. gada 12.-14.oktobris.

15. M.Ziema, P.Stipravietis. Sistēmu integrācijas risinājums elektronisko pakalpojumu sistēmās. Rīgas Tehniskā universitāte, 47. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2006. gada 12.-14.oktobris.

16. A.Ermuiža. Prasības zināšanu pārvaldības mehānismiem apdraudētu objektu kolekcijas modelī. Rīgas Tehniskā universitāte, 47. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2006. gada 12.-14.oktobris.

30

17. R.Safins. Globālas pozicionēšanas tehnoloģiju pielietojums lokācijas pakalpojumu sistēmā. Rīgas Tehniskā universitāte, 47. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2006. gada 12.-14.oktobris.

18. V.Zagurskis. Uzlabots identifikācijas algoritms jauktām signālu sistēmām. VI International Conference “System Identification and Control Problems”, Maskava, 2007., 29.01. – 1.02.

19. E. Zeiris, M.Ziema. E-Service Architecture Selection Based on Multi-criteria Optimization. 8th International Conference, PROFES 2007, Riga, Latvia, 2-4 July 2007.

20. E. Žeiris, M. Ziema. E-pakalpojuma arhitektūras izvēles metožu salīdzinājums. LU 66. starptautiskā zinātniskā konference Rīga,2008.gada februāris.




24. V.Zagurskis, A.Morozovs Dažu jautājumu analīze un atrisinājumi daudzkanālu sistēmas laika intervālu reģistrācijas konstruēšanai. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

25. D.Bļizņuks, V.Zagurskis Pieeja bezvadu resursu piekļuves kontrolei. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

26. V.Aņisimovs Fiksēta korekcijas koeficienta izmantošana stohastiskajos sinhronizācijas protokolos. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

27. E. Žeiris, M. Ziema. Grafu transformāciju un optimizācijas izmantošana WEB servisu projektēšanā. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

28. P.Stipravietis, M. Ziema. Industrijas standartu UML un XML izmantošana WEB servisu izvēlē. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

29. G. Stočka, M. Ziema. Elektronisko pakalpojumu sistēmu pārraudzības problēmas. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

30. Bliznuks D., Zagurskis V. Approach for wireless resources access control. Int. Computer Symposium (ICS 2008), 13-15 November, Taipei, Taiwan.

31. R. Safins. Tīkla aizkaves prognozēšanas metožu salīdzinājums reāla laika režīmā. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008.gads 13.-15. oktobris.

32. A.Baums, A.Gordjušins, Ņ.Zaznova. Daudzsensoru tīklu „1-Wire” darbspējas novērtēšana RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gads 13.-15. oktobris.

33. V.Zagursky, D.Bliznjuk, Approach to verification of mixed-signal non-linear object, VIII International Conference “System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow, January 26- 30, 2009.

34. V.Zagursky, A.Morozov, Macromodel for uncertainty estimation of mixed-signal system elements under extreme operating condition, VIII International Conference “System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow, January 26- 30, 2009.

35. R.Taranovs, V.Zagurskis Jauna pieeja vides piekļuves vadībā bezvadu sensoru tīklos, RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2009.g. .oktobris.

36. A.Ermuiža Daudzaģentu tehnoloģiju lietošana datortīklos un lēmuma atbalsta sistēmās, RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2009.g. oktobris.

37. A.Riekstiņš Multimediju tīkli un to modelēšana, RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2009.g. oktobris.

38. E.Žeiris, M.Ziema Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras projektēšana, RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2009.g. oktobris.

31

39. D.Bļizņuks Vides pārraudzības paredzēto bezvadu sensoru tīklu drošības problēmas, RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2009.g. oktobris.

40. R.Safins Tīkla aizkaves laika ar sadalījumu pēc Puasona likuma prognozēšana, RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2009.g. oktobris.


1. Z. Markovitch, I. Markovitcha. Structural Models: Insight into Common and Distinctive Qualities //The International Workshop on Harbour, Maritime and Multimodal Logistics Modelling and Simulation, HMS 2003. Riga, Latvia 2003., 207. – 213 p.



4. S. Kalnakārkle, A. Glazs, E. Kadakovska, Z. Markovičs. Rentgenogrammas kvalitātes uzlabošana raksturīgo simptomu konstatācijai // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija –Datorzinātne, 15. sējums, Datorvadības tehnoloģijas, Rīga,.

5. I.Markovitcha, Z. Markovitch. The Expert System for Therapy Selection of Arterial Hypertension // Thirteen European meeting on Hypertension, ESH 2003, Milan, Italy, June 2003.


5. I.Markovitcha, V.Dzerve, J.Pachomova, N.Bricina Hypotensive therapy and cardiovascular complications. 13-th European Meeting on Hypertension, Milan, Italy, June, 2003

6. I.Markovitcha, Z.Markovitch The expert system for therapy selection of arterial hypertension. 13-th European Meeting on Hypertension, Milan, Italy, June, 2003

7. Дзерве В.Я., Пахомова Е.В., Маркович И.В., Брицина Н.Н., Ринкуж К.К., Митюшева Г.А., Силениеце Г.О. Контроль артериальной гипертонии в Латвии. Х Российский национальный конгресс «Человек и лекарство»,Москва 7-11 апреля 2003

8. Дзерве В.Я., Пахомова Е.В., Маркович И.В., Брицина Н.Н., Ринкуж К.К., Митюшева Г.А., Силениеце Г.О. Динамика показателей сердечно-сосудистой системы у гипертензивных пациентов с медикаментозной терапией и без нее. Х Российский национальный конгресс «Человек и лекарство»,Москва 7-11 апреля 2003

9. V.Dzērve, I.Markoviča, J.Pahomova, N.Bricina. Arteriālā hipertensija kā kardiovaskulāro slimību riska faktors. DOCTUS, 2003., No3, 5-12.

10. Дзерве В.Я., Пахомова Е.В., Брицина Н.Н., Маркович И.В., Ринкуж К.К., Митюшева Г.К. Динамика ЭКГ показателей у курящих и некурящих. Популяционное исследование. Материалы междисциплинарной (медицина, биология, физика, радиоэлектроника, химия, математика, информатика, педагогика…) конференции с международным участием “новые биокибернетические и телемедицинские технологии 21 века для диагностики и лечения заболеваний человека” (“НБАТТ-21”) г. Петрозаводск. 23-25 июня 2003, стр 7-8

11. O.Rasnačs, N.Bricina, J.Pahomova, I.Markoviča, K.Rinkužs Dzīvesveida rādītāju ietekmes novērtējums uz veselības stāvokli. RSU zinātniskās konferences tēzes, Medicīnas nozare, Rīga, 2004.g. 5.marts, 53.

12. N.Britcina,V.Dzerve, J.Pakhomova, I.Markovitcha, K.Rinkuzs Risk of CVD for women in menopause.Epidemiological study. 3rd Baltic Atherosclerosis Congress. 1st International Congress of the Latvian Society of Cardiology. May 20-22, 2004, Riga, Latvia,63.

32

13. N.Britcina, O.Rasnachs, J.Pakhomova, I Markovicha, K.Rinkuzs Blood lipids and life style. Epidemiological study. 3rd Baltic Atherosclerosis Congress. 1st International Congress of the Latvian Society of Cardiology. May 20-22, 2004, Riga, Latvia, 34.(poster)


15. A .Polikarpova, I.Berga, Z.Markovičs. Telpisku objektu restaurācija pēc tomogrāfijas attēliem // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija - Datorzinātne, 19. A.Glazs, E. Kadakovska, S. Kalnakārkle, Z. Markovičs. Rentenogrammu attēlu kvalitātes uzlabošana raksturīgo simptomu konstatācijai. Starptautiskas izstādes „Baltic IT&T 2004” materiāli.


17. V.Dzerve, N.Britcina, J.Pakhomova, I.Markovitcha, K.Rinkuzs and G.Mitjusheva Prevalence and control of Hypertension in Latvia. Journal of Human Hypertension, 2004

18. N.Bricina, V.Dzērve, I.Eisaka, I.Markovča, J.Pahomova, V.Pirāgs, K.Rinkužs Arteriālā hipertensija Latvijā.Epidemioloģisku pētījumu rezultāti. Arteriālās hipertensijas ārstēšana slimniekiem vecumā virs 45 gadiem. Latvijas Ārsts, 2004, 9, lpp.7-11.

19. A. Ozols. Laika intervālu sadalījuma izpēte ceļa kontroles zonā starp pretēju plūsmu transporta līdzekļiem. RTU Zinātniskie raksti, 5.sērija. Datorzinātne, 24.sējums-Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2005., 65-70 lpp.

20. A. Polikarpova, I. Berga, Z. Markovičs. Sazarotu telpisku objektu restaurācija izmnantojot tomogrammas.// RTU zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, 24. sējums Datorvadības tehnoloģijas, RTU izdevniecība, Rīga, Latvija 2005., 37. – 46.lpp.

21. G.Mitjusheva, N.Britcina, E.Pakhomova-Srautina, V.Dzerve, I.Markovitcha, K.Rinkuzs, Estimates of alcohol consumption in population study. 3.Baltijas valstu kardiologu kongress 28. – 30. septembris, 2006. g.



24. J.Pahomova, N.Bricina, I.Markoviča, K.Rinkužs, G.Mitjuševa. Arteriālās hipertensijas un kardiovaskulāro riska faktoru izplatība Latvijā. Epidemioloģiskie pētījumi. Metaanalīze. Latvijas Ārstu kongress, 2005. 16-18 jūnijs, lpp.27

25. Autoru kolektīvs. Sirds un asinsvadu slimības kā depopulācijas determinante Latvijā . Monogrāfijas manuskripts, 2005., 52 lpp.


27. N.Britcina, E.Pakhomova-Srautina, I.Markovitcha, K.Rinkuzs, V.Dzerve, G.Mitjusheva EKG changes in smoking hypertensive persons in 10 years follow up. The population study. 3.Baltijas valstu kardiologu kongress 28. – 30. septembris, 2006. g.

28. A.Ozols. Transporta līdzekļu intensitātes analīze uz daudzjoslu ceļiem. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 108 – 113 lpp.


33


31. E.Pakhomova-Srautina, N.Britcina, I.Markovitcha, K.Rinkuzs, V.Dzerve, G.Mitjusheva Prevalence of metabolic syndrome in Riga population. 3.Baltijas valstu kardiologu kongress 28. – 30. septembris, 2006. g



34. S. Korsakas, J. Lauznis, Z. Markovitch u.c. The Mobile ECG and Motion Activity Monitoring System for Home care Patients // Proceedings of International IEEE conference „Computer in Cardiology”, Valensia, Spain 2006.




38. S. Korsakas, A.Vainoras, J. Lauznis, Z. Markovičs et all. The Human Health Wireless Monitoring and Warning Systems // Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, Lithuania, 2007, 236.-239p.



41. L.Shuvalova, J.Lauznis, A.Katashev, J.Katasheva, I.Markovitcha. Impac of bluetooth tehnology on registration of electrocardiograms. International conference „Biomedical engineering” 25-27. 10. 2007.Kaunas, p.245-248.







34



50. K. Rinkužs, V. Dzērve, E. Pahomova-Strautiņa, I. Markoviča, N. Bricina, G. Mitjuševa Antisklerotiskā dieta kardiologa skatījumā.2008.02.01. Latvijas Universitātes 66.zinātniskā konference Pareizs uzturs: ieskats kardiologu rekomendācijās. Oftalmoloģijas žurnāls, 2008,7, lpp. 30 – 31.

51. G. Mitjuševa, E. Pahomova-Strautiņa, N. Bricina, I. Markoviča, K. Rinkužs

Smēķēšanas dinamika desmit gadu periodā Rīgas populācijā. 2009.g. 19.- 21.jūnijs 6.Latvijas ārstu kongress. 60.lpp.

52. Z. Markovičs. Ekspertu novērtējumu metodes. Metodisks materiāls. RTU izdevniecība, Rīga, Latvija, 2009, 111 lpp;

53. Z. Markovičs. Datorvadības sistēmu projektēšana. Metodisks materiāls. RTU izdevniecība, Rīga, Latvija, 2009, 110lpp.

54. Balodis G., Z.Markovics, J.Lauznis. Development of Online Blood Pressure Monitoring Using Wireless Mobile Technologies. // Proc. of the 13th Annual Int. Conf. „Biomedical Engineering”, 29-30 October, 2009, Kaunas, Lithuania. – pp. 190-193.EBSCO, CSA/ProQuest, VINITI







Akadēmiskā personāla un studentu zinātniskās publikācijas


1. A.Glaz, Y. Kristofic. Colour-Based Object Tracking for a Robotic System Using CMUCAM. // Proceedings of 11-th International Power Electronics and Motion Control Conference, Riga, Latvia, September, 2004.

2. A.Glazs, A.Lubāns. Apgabalu atrašana tomogrammās. // RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. 19.sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2004, 7-10 pp.

35

3. A.Glazs, A.Timuhins. Virsmas rekonstrukcija, izmantojot atstarotās gaismas intensitāti. // RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. 19.sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2004, 11-17 pp.

4. A.Glaz, A.Lubans. Using of MDCT Images for Estimation of Brain Perfusion’s Parameters. // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference, 8th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October, 2004, 101-104 pp.

5. A. Glazs, A. Timuhins. Seju 3D virsmas atjaunošana 2D attēlu bāzē. // Viskrievijas konference "Matemātiskās metodes tēlu atpazīšanā"( MMРO-12), Maskava, Krievija, 2005, 69-72 pp.

6. A. Glazs, A. Timuhins. Cilvēku seju 3D virsmas rekonstrukcija lietojot 2D attēlus. // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 24. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2005, 10-16 pp.

7. I. Kivlāns. NURBS objektu pārraide un vizualizācija tīklā. // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 24. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2005, 47-54 pp.

8. K. Krečetova, A. Glazs, A. Lubāns. Modificēts algoritms medicīnas attēlu segmentācijai. // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 24. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2005, 25-30 pp.

9. A. Glazs, J. Petričenko. Robota darbība kritiskās situācijās. // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 24. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2005, 17-24 pp.

10. K. Krečetova, A. Glaz, A. Lubans. A Modified Algorithm for Medical Image Segmentation. // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference, 9th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, October, 2005, 256-260 pp.

11. A.Glazs. A.Timuhins. Neironu tīklu apmācība ģeometrisko objektu atpazīšanai virtuālā vidē. // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 27. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2006, 10-15 pp.

12. A.Glazs, S.Veselovs. Ģenētiskais algoritms un nejaušas meklēšanas algoritms optimizācijas uzdevumos. // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 27. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2006, 16-19 pp.

13. A.Glazs V.Smoļaninovs. Attēlu uzlabošana kriminālistikā. // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 27. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2006, 20-23 pp.

14. I. Kivlāns. Telpisku objektu interaktīva formas maiņa klienta servera vidē // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 27. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2006, 30-35 pp.

15. M.Alekseičevs, A.Glazs, T.Pudža. Komiteju metodes atpazīstošos neironu tīklos. // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 27. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2006, 24-29 pp.

16. A.Sisojevs, A.Glazs. A New Approach to Bezier Surface Visualization by a Ray Tracing Method. // The 18th International Conference on Computer Graphics and Vision (GraphiCon’2008), Moscow State University, June 23-27, 2008.

17. K.Krechetova, A.Glaz. Development of New Segmentation Method for Medical Images. // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference, 11th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, October, 2007, 133-136 pp.

18. A.Sisojevs, A. Glazs. Brīvas formas virsmu vizualizācija ar staru trasēšanas metodi. // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 32. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija 2007., 7-13 pp.

19. K. Krečetova, A. Glazs. Jaunas medicīnas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana. // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 32. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2007,14-21 pp.

36

20. M. Alekseičevs, A. Glazs. Neironu tīkla arhitektūras noteikšana attēlu atpazīšanas uzdevumos. // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 32. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2007, 22-28 pp.

21. A.Sisojevs, A.Glazs. An new approach of visualization of free-form surfaces by a ray tracing method. // The 14th IEEE Mediterranean Electro technical Conference, May 5-7, 2008., 872-875 pp.22. M. Alekseičevs, A. Glazs Neironu tīklu komiteju lēmumu izmantošana attēlu klasifikācijā. //

RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 35. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2008, 27-35 pp.

23. K. Krečetova, A. Glazs Patoloģijas zonu tilpuma noteikšana 3D medicīnas attēlos // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 35. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2008, 18-26 pp.

24. A. Sisojevs, A. Glazs Brīvo formu virsmu interpolācija un to vizualizācija ar datorgrafikas standartlīdzekļiem // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 35. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2008, 10-17 pp.

25. V. Smoļaninovs, A. Glazs Lokālo kontrastu adaptīvā uzlabošana // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 35. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2008, 36-42 pp.

26. I. Kivlāns Daži algoritmi NURBS objektu automātiskai formas maiņai // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 35. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2008, 43-50 pp.

27. M. Alekseichevs, A. Glazs A New Method of Medical Image Classification Using Neural Network Committees // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference, 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 2008, 201-204 pp.

28. K. Krechetova, A. Glazs Pathology Zone Volume Estimation in 3D Medical Images of a Brain // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference, 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 2008, 225-228 pp.

29. A. Sisojevs, A. Glazs Efficient approach of medical objects 3D visualization // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference, 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 2008, 222-224 pp.

30. L. Bumbure, Y. Dekhtyar, A. Glazs, A. Katashev, K. Krechetova, A. Mortuzane. Evaluation of Quality of Digital X-ray Image // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference, 12th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 2008, 205-208 pp.

31. K. Krečetova, A. Glazs Volume Estimation of Pathology Zones in 3D Medical Images // IFMBE Proceedings. 4th European Conference of the International Federation for Medical and Biological Engineering, Antwerp, Belgium, 2008, 617-620 pp.

32. M.Alekseichevs, A.Glazs. Face Recognition Using Ensemble of Neural Networks // Conference Proceeding International Conference on Agents and Artificial Intelligence ICAART’09, Porto, 2009.

33. A.B. Glaz and V.V. Smolyaninov. On One metHod to Improve Videoimage Quality // Automatic Control and Computer Sciences, 1.sējums, Riga, Latvia, 2009, 71-80 pp.

34. A. Sisojevs, A. Glazs. POSTER: Efficient approach to direct B–spline surface rendering by a ray tracing// The 17th International Conference on Computer Graphics, Visualization and Computer Vision WSCG'2009 Poster proceedings, Plzen: University of West Bohemia, 2009, 13-16 pp.

35. A. Sisojevs, K. Krechetova, A. Glazs. 3D Modeling of Free-Form Object (Interpolation, Visualization and Volume Estimation) // The 17th International Conference on Computer Graphics, Visualization and Computer Vision WSCG'2009 Communication Papers proceedings, Plzen: University of West Bohemia, 2009, 125-128 pp.

37

36. K. Krechetova, A. Glazs. Contour Extraction and Processing in CT Images // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference, 13th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas, Lithuania, 29.-30.oktobrī, 2009, 172-175 pp.37. A. Sisojevs, A. Glazs. Medical Object 3D Modeling Using B-Spline Surface // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference, 13th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas, Lithuania, 29.-30.oktobrī, 2009, 168-171 pp.38. M. Alekseichevs, A. Glazs. Contour Correction of Human Face 3D Model Using 2D Images // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference, 13th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas, Lithuania, 29.-30.oktobrī, 2009, 229-232 pp.39. K. Krechetova, A. Glazs, A. Platkājis. Slimības diagnostika pēc datortomogrāfijas datiem, // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 39. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2009, 8-14 pp.40. A. Sisojevs, A. Glazs. 3D objektu vizualizēšana izmantojot B-spline funkcijas un staru trasēšanu // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 39. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2009, 15-22 pp.


1. A.Baums Energy and Time adaptability of embedded systems, Electronica ir Electrotechnica, N3 (52), 2004. Kaunas Technologia 2004, pp. 23-26.

2. A.Baums, A Čipa, V. Redko, N. Zaznova, Reāllaika un precizitātes jautājumi ''1-Wire'' daudzsensoru sistēmās , RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 19.sējums. Rīga, 2004, 11 –17.lpp.

3. A.Baums Embedded System Energy and Time characteristic optimization by Dynamic Voltage Scaling , RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 19.sējums. Rīga, 2004, 11 –17.lpp.

4. V.Zagursky, I.Zarumba, A.Riekstinch. Communication network for distributed multimedia servers, IASTED 2004 Aug. 17-19, 2004, Hawaii, USA, Proceedings of the 7 IASTED int.conf., Computer Graphics and Imaging, pp.317-323.

5. V.Zagursky, I.Zarumba. Statistical method for analog-to-digital system testing in time and spectral domain, International IFAC Workshop DECOM-TT 2004, Oct.3-5, 2004, Bansko, Bulgaria, Proceedings pp.401-406.

6. V.Zagursky, A.Riekstinch. BIST for high speed ADC, EASA-West Design&Test Workshop EDTW’04, Sept.23-26, 2004, Yalta, Ukraine, Proceedings pp.311-314.

7. M.Ziema, E.Žeiris. E – pakalpojumu izveides problēmas, RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 19.sējums. Rīga, 2004, 48.-52..lpp.

8. V.Zagursky, Dz.Zibin, Random Multiple Access Method for Wire and Wireless Local networks, 17-th International Conference Computer Theory and Applications, ICCTA 2007, Egypt , Alexandria, 1-3 September, 2007g,,Proceedings, 137-141pp.

9. A.Ermuiza. Using MULTI-AGENT Simulation tools for Modeling Distributed Systems. APPLIED INFORMATION AND COMMUNICATION TECHNOLOGIES, Proceedings of the International Scientific Conf., Jelgava, Latvia, April 10-12, 2008, pp 29 -33.

10. E. Žeiris, M. Ziema. ZZ Dats elektronisko pakalpojumu laboratorijā — viss notiek!. Sakaru pasaule. #2(46) 2007.g. 70.-71.lpp.

11. E. Zeiris, M. Ziema. E-Service Architecture Selection Based on Multi-criteria Optimization. 8th International Conference, PROFES 2007, Riga, Latvia, July 2007 Proceedings. Springer-Verlag Berlin Heidelberg 2007. p.345-357

12. E. Žeiris, M. Ziema, I. Amanis "Tīkla servisu drošības sistēma" Iesniegts patenta pieteikums LPV 27.03.2008

13. A.Baums Multi task real-time system energy consumption using mini-max method, Electronics and Electrical Engineering, N5 (77), 2007. Kaunas Technologia, pp. 61-64.

38

14. A.Baums, M. Greitans, U.Grunde Development of asynchronous data processing system by using general-purpose microprocessors,// Electronics and Electrical Engineering, N6 (78), 2007., Kaunas Technologia 2007, pp. 21-24

15. A.Baums, Using mini-max method for real-time systems energy consumption optimization, RTK rakstu krājumā Scientific Proceedings of Riga Technical College, 2007 pp. 12-17.

16. V. Zagurskis, A. Morozovs, S. Šaraņins. Daudzkanālu reģistrācijas metode nejaušu signālu plūsmas laika raksturlīknēm. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007.,60.-66. lpp.

17. V. Zagurskis, Dz. Zībiņš. Uzlabota brīvpiekļuves metodes shēma vadu un bezvadu lokāliem tīkliem. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 67-76 lpp.

18. A. Baums, N. Zaznova, V. Redjko. Augu māju temperatūras un relatīvā mitruma monitoringa sistēmu izstrāde. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 77-84 lpp.

19. A. Ermuiža. Kritisko stāvokļu novēršanas ārpakalpojumu modelis multi-aģentu sistēmu vidē. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 85-91 lpp.

20. A. Riekstiņš. Neviendabīgo datu tīklu pamata problēmas un attīstības tendences. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 92-98 lpp.

21. E. Žeiris, M. Ziema. Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras izvēle. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 99-107 lpp.

22. P. Stipravietis, M. Ziema. Paplašinātu meta datu izmantošana Web servisu identifikācijā. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 108-115 lpp.

23. D. Bļizņuks, A. Ozols. Industriālie tīkli laikā kritiskos uzdevumos. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32. sējums, 2007., 51-59 lpp.

24. V.Zagurskis, A.Morozovs Dažu jautājumu analīze un atrisinājumi daudzkanālu sistēmas laika intervālu reģistrācijas konstruēšanai. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 63.-71.lpp.

25. D.Bļizņuks, V.Zagurskis Pieeja bezvadu resursu piekļuves kontrolei. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 72.-79. lpp.

26. V.Aņisimovs. Fiksēta korekcijas koeficienta izmantošana stohastiskajos sinhronizācijas protokolos. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 103. – 109. lpp.

27. A.Ermuiža, J.Iščenko. Daudzaģentu sistēmu pielietojumi datortīklu programmatūrā. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 76.- 95. lpp.

28. V.Zagursky, D.Bliznjuk, Approach to verification of mixed-signal non-linear object, Proceedings of VIII International Conference “..System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow, January 26- 30.2009. Pp.813-830.

29. V.Zagursky, A.Morozov, Macromodel for uncertainty estimation of mixed-signal system elements under extreme operating condition, Proceedings of VIII International Conference “System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow, January 26- 30, 2009, 821-827 pp.

30. V.Zagurskis, A.Morozovs Dažu jautājumu analīze un atrisinājumi daudzkanālu sistēmas laika intervālu reģistrācijas konstruēšanai. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 63.-71.lpp.

31. D.Bļizņuks, V.Zagurskis Pieeja bezvadu resursu piekļuves kontrolei. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 72.-79. lpp.

32. V.Aņisimovs. Fiksēta korekcijas koeficienta izmantošana stohastiskajos sinhronizācijas protokolos. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 103. – 109. lpp.

33. E. Žeiris, M. Ziema, I. Amanis "Tīkla servisu drošības sistēma" Latvijas patents uz izgudrojumu, LV 13720 B, 20.08.2008.

39

34. E. Žeiris, M. Ziema. Grafu transformāciju un optimizācijas izmantošana WEB servisu projektēšanā. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 110-117 lpp.

35. P. Stipravietis, M. Ziema. Industrijas standartu UML un XML izmantošana WEB servisu izvēlē. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 118-125 lpp.

36. G. Stočka, M. Ziema. Elektronisko pakalpojumu sistēmu pārraudzības problēmas. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 126-132 lpp.

37. Bliznuks D., Zagurskis V. Approarch for wireless resources access control. // Proc. Of 2008 Int. Computer Symposium (ICS 2008), 13-15, Taipei, Taiwan. – Vol. 1, pp. 141-145.

38. R. Safins „Tīkla aizkaves prognozēšanas metožu salīdzinājums reāla laika režīmā”, RTU zinātniskie raksti, datorzinātne, sērija 5, sējums 35 – Rīga, 2008., 96.- 102.lapp.

39. A.Baums, A.Gordjušins, Ņ.Zaznova. Daudzsensoru tīklu „1-Wire” darbspējas novērtēšana. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 80. – 85. lpp.

40. A.Ermuiža, J.Iščenko. Daudzaģentu sistēmu pielietojumi datortīklu programmatūrā. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 76.- 95. lpp.

41. V.Zagursky, D.Bliznjuk, Approach to verification of mixed-signal non-linear object, Proceedings of VIII International Conference “..System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow, January 26- 30.2009. Pp.813-830.

42. V.Zagursky, A.Morozov, Macro model for uncertainty estimation of mixed-signal system elements under extreme operating condition, Proceedings of VIII International Conference “System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow, January 26- 30, 2009, 821-827 pp.

43. V.Zagursky, A.Riekstinch, Network Parameter Estimation for Voice –Data Transmission in Pivate Virtual Networks,4 th EURASIP Conference, Video- Image Processing and Multimedia Communication ,2-5 July 2003, Zagreb, Croatia, Proceedings,pp.V2,pp,811-816,

44. V.Zagursky, A.Riekstinch, Speech Signal Reconstruction for Real –Time Transmission over Internet, 4th EURASIP, Conference, Video- Image Processing and Multimedia communications, 2- 5 Juny 2003. Zagreb, Croatia, Proceedings, V2, pp.557-563,

45. V.Zagursky, , D. Zibin, A.Riekstinch, Random Multiple Access Employing a Bernoulli Scheme, 9th International Conference on Computer, Communication and Control Technologies ,CCCT’03, August 1-2, 2003, Orlando. Florida, USA, Proceedings,pp.341-349,

46. V.Zagursky, I. Peksens, Computer Network and System Remote Management, AUTOTESTCON’03,September 22-23, 2003,USA,Anaheim,SAProceedings pp.712-716 V.Zagursky, A.Riekstinch, I.Zarumba, Communication Network for Distributed

47. Multimedia Servers,The 7-th IASTED International Conference on Computer Graphics and Imaging, CGIM 2004, August 17-19, 2004, Kauai, Hawai, USA, Proceedings,pp.321-325,

48. V.Zagursky, K. Cherkashina, The Method of Optimization of the Computer Network Parameters,RTU 45.Starptautiska zinātniskā konference, Rīga, 2004gada, 10-14 Oktobris,Proceedings pp34- 39.

49. V.Zagursky, I.Zarumba, New Approach fr Random Multiple Access, IASTED International Conference on Communiation Systems and Networks (CSN 2005), September12-14,2005 Benidorm, Spain, , Proceedings,pp.176-181 .

50. V.Zagursky, A.Riekstinch, I Zarumba, Network Parameter Estimation for Video Data Transmission in Virtual Private Networks ,IASTED International Conference on Communications and Computer Networks (CCN 2005), October 24-26, 2005 Marina del Ray, CA, USA, Proceedings,pp.211-215.

40

51. V.Zagursky, I.Zarumba, Information Technology for Flexible and Distance Learning and Training, IASTED International Conference on CIRCUITS, SIGNALS and SYSTEMS, (CSS2005), October 24-26, 2005 Marina Del 2005Ray, USA, Proceedings,pp.275-279,

52. V.Zagursky, I.Zarumba, Verification of Mixed- Signal Non-Linear Objects, IEEE International Symposium on Intelligent Signal Processing (WISP 2005), September 1-3, 2005 University of Agraval, Campus de Gambelas, Portugal, Proceedings pp.132-136.

53. .V Zagursky, I Zarumba, Evaluation of the Analog-digital System in Dynamic conditions, IEEE International Symposium on Intelligent Signal Processing (WISP 2005), September 1- 3, 2005 University of Agraval, Campus de Gambelas, Portugal, Proceedings pp.115- 119.

54. V.Zagursky, Design Test Signal Tools for Investigating Analog- Digital Converters, Electronic Devices and Systems IMAPS International Conference, September 15-17, 2005 Brno University of Technology, Czech Republic, Proceedings, pp.187-191.

55. V.Zagursky, Multimedia and Network Technology for Flexible and Distance Learning and Training,VII RTU.Starptautiska zinātniskā konference, Rīga, 2006gada, Oktobris, Scientific Proceedings of Riga Technical University, Technologies of Computer Control, pp.74-83.

56. V.Zagurskis, Wireless Multimedia System based on the CSMA/CA Media Access 57. Algorithm, Second IEEE International Workshop on Performance and Management of Wireless

and Mobile Networks ,November 14-16, 2006, Tampa (Florida),USA, Proceedings, 231-235pp.58. V.Zagursky, Improving Identification Algorithm for Mixed Signal Systems, SICPRO 07,VI

International conference, ISBN 5-201-14492-8” System Identification and Control Problems” Moscow, January29- 1February 2007g.Proceedings, pp.937-942.

59. V.Zagursky, Dz.Zibin, Random Multiple Access Method for Wire and Wireless Local networks, 17-th International Conferenceon Computer Theory and Applications, ICCTA 2007, Egypt , Alexandria, 1-3 September, Proceedings, 2007g. pp137-141.

60. Zagursky, D.Bliznjuk, Approach for wireless resources access control, The ICS2008 International Computer Symposium, November 13-15, 2008.

61. Tamkang University, Damsui,Taipei County, Taiwan, R.O.C. Proceedings of 2008 International Computer Symposium, 145-150pp.http://ics2008.csie.tku.edu.tw/

62. V.ZagurskisA.Morozovs, Dažu jautājumu analīze un atrisinājumi daudzkanālu sistēmas laika intervālu reģistrācijas konstruēšanai. Proceedings of RTU 49th International Scientific Conference ISSN 1407-7493,Technology of Computer Control, RTU , Riga 2008g. October 13-15, pp.63-72.

63. Zagurskis, D Bliznjuks, Pieeja bezvadu resursu piekļuves kontrolei, Proceedings of RTU 49th International Scientific Conference ISSN 1407-7493,Technology of Computer Control, RTU , Riga 2008g. October 13-15 pp.72-80.

64. Zagursky, D.Bliznjuk, Approach to verification of mixed-signal non-linear object, Proceedings of VIII International Conference, ISBN 978-5-91450-027-3, “..System Identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow, January26- 30,2009g.813-830pp.

65. Zagursky, A.Morozov, Macromodel for uncertainty estimation of mixed-signal system elements under extreme operating condition,Proceedings of VIII International Conference, ISBN 978-5-91450-027-3, “..System Identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow,January26- 30,2009, 821-827 pp.

66. R.Taranovs, V. Zagurskis, Jaunā pieeja vides piekļuves vadībā bezvadu sensoru tīklos, RTU zinātniskie raksti, ISSN 1407-7493,5. sērija, Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, 2009.g.,50-57 lpp.

67. A.Ermuiža Daudzaģentu tehnoloģiju lietošana datortīklos un lēmuma atbalsta sistēmās, RTU zinātniskie raksti, ISSN 1407-7493,5. sērija, Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, 2009.g.,59-64 lpp.

68. A.Riekstiņš Multimediju tīkli un to modelēšana, , RTU zinātniskie raksti, ISSN 1407-7493,5. sērija, Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, 2009.g.,65-69 lpp.

41

http://ics2008.csie.tku.edu.tw/

69. E.Žeiris, M.Ziema Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras projektēšana, , RTU zinātniskie raksti, ISSN 1407-7493,5. sērija, Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, 2009.g.,70-79 lpp.

70. D.Bļizņuks Vides pārraudzības paredzēto bezvadu sensoru tīklu drošības problēmas, , RTU zinātniskie raksti, ISSN 1407-7493,5. sērija, Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, 2009.g.,80-86 lpp.

71. R.Safins Tīkla aizkaves laika ar sadalījumu pēc Puasona likuma prognozēšana, , RTU zinātniskie raksti, ISSN 1407-7493,5. sērija, Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, 2009.g.,87-91 lpp.


1. Z. Markovitch, I. Markovitcha. Structural Models: Insight into Common and Distinctive Qualities //The International Workshop on Harbour, Maritime and Multimodal Logistics Modelling and Simulation, HMS 2003. Riga, Latvia 2003., 207. – 213 p.



4. S. Kalnakārkle, A. Glazs, E. Kadakovska, Z. Markovičs. Rentgenogrammas kvalitātes uzlabošana raksturīgo simptomu konstatācijai // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija –Datorzinātne, 15. sējums, Datorvadības tehnoloģijas, Rīga,

5. I.Markovitcha, Z. Markovitch. The Expert System for Therapy Selection of Arterial Hypertension // Thirteen European meeting on Hypertension, ESH 2003, Milan, Italy, June 2003.


7. I.Markovitcha, V.Dzerve, J.Pachomova, N.Bricina Hypotensive therapy and cardiovascular complications. 13-th European Meeting on Hypertension, Milan, Italy, June, 2003

8. I.Markovitcha, Z.Markovitch The expert system for therapy selection of arterial hypertension. 13-th European Meeting on Hypertension, Milan, Italy, June, 2003

9. Дзерве В.Я., Пахомова Е.В., Маркович И.В., Брицина Н.Н., Ринкуж К.К., Митюшева Г.А., Силениеце Г.О. Контроль артериальной гипертонии в Латвии. Х Российский национальный конгресс «Человек и лекарство»,Москва 7-11 апреля 2003

10. Дзерве В.Я., Пахомова Е.В., Маркович И.В., Брицина Н.Н., Ринкуж К.К., Митюшева Г.А., Силениеце Г.О. Динамика показателей сердечно-сосудистой системы у гипертензивных пациентов с медикаментозной терапией и без нее. Х Российский национальный конгресс «Человек и лекарство»,Москва 7-11 апреля 2003

11. V.Dzērve, I.Markoviča, J.Pahomova, N.Bricina. Arteriālā hipertensija kā kardiovaskulāro slimību riska faktors. DOCTUS, 2003., No3, 5-12.

12. Дзерве В.Я., Пахомова Е.В., Брицина Н.Н., Маркович И.В., Ринкуж К.К., Митюшева Г.К. Динамика ЭКГ показателей у курящих и некурящих. Популяционное исследование. Материалы междисциплинарной (медицина, биология, физика, радиоэлектроника, химия, математика, информатика, педагогика…) конференции с международным участием “новые биокибернетические и телемедицинские технологии 21 века для диагностики и лечения заболеваний человека” (“НБАТТ-21”) г. Петрозаводск. 23-25 июня 2003, стр 7-8

42

13. O.Rasnačs, N.Bricina, J.Pahomova, I.Markoviča, K.Rinkužs Dzīvesveida rādītāju ietekmes novērtējums uz veselības stāvokli. RSU zinātniskās konferences tēzes, Medicīnas nozare, Rīga, 2004.g. 5.marts, 53.

14. N.Britcina,V.Dzerve, J.Pakhomova, I.Markovitcha, K.Rinkuzs Risk of CVD for women in menopause.Epidemiological study. 3rd Baltic Atherosclerosis Congress. 1st International Congress of the Latvian Society of Cardiology. May 20-22, 2004, Riga, Latvia,63.

15. N.Britcina, O.Rasnachs, J.Pakhomova, I Markovicha, K.Rinkuzs Blood lipids and life style. Epidemiological study. 3rd Baltic Atherosclerosis Congress. 1st International Congress of the Latvian Society of Cardiology. May 20-22, 2004, Riga, Latvia, 34.(poster) .


17. A .Polikarpova, I.Berga, Z.Markovičs. Telpisku objektu restaurācija pēc tomogrāfijas attēliem // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija - Datorzinātne, 19. A.Glazs, E. Kadakovska, S. Kalnakārkle, Z. Markovičs. Rentenogrammu attēlu kvalitātes uzlabošana raksturīgo simptomu konstatācijai. Starptautiskas izstādes „Baltic IT&T 2004” materiāli.


19. V.Dzerve, N.Britcina, J.Pakhomova, I.Markovitcha, K.Rinkuzs and G.Mitjusheva Prevalence and control of Hypertension in Latvia. Journal of Human Hypertension, 2004

20. N.Bricina, V.Dzērve, I.Eisaka, I.Markovča, J.Pahomova, V.Pirāgs, K.Rinkužs Arteriālā hipertensija Latvijā.Epidemioloģisku pētījumu rezultāti. Arteriālās hipertensijas ārstēšana slimniekiem vecumā virs 45 gadiem. Latvijas Ārsts, 2004, 9, lpp.7-11.

21. A. Ozols. Laika intervālu sadalījuma izpēte ceļa kontroles zonā starp pretēju plūsmu transporta līdzekļiem. RTU Zinātniskie raksti, 5.sērija. Datorzinātne, 24.sējums-Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2005., 65-70 lpp.

22. A. Polikarpova, I. Berga, Z. Markovičs. Sazarotu telpisku objektu restaurācija izmantojot tomogrammas.// RTU zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, 24. sējums Datorvadības tehnoloģijas, RTU izdevniecība, Rīga, Latvija 2005., 37. – 46.lpp.

23. G.Mitjusheva, N.Britcina, E.Pakhomova-Srautina, V.Dzerve, I.Markovitcha, K.Rinkuzs, Estimates of alcohol consumption in population study. 3.Baltijas valstu kardiologu kongress 28. – 30. septembris, 2006. g.



26. J.Pahomova, N.Bricina, I.Markoviča, K.Rinkužs, G.Mitjuševa. Arteriālās hipertensijas un kardiovaskulāro riska faktoru izplatība Latvijā. Epidemioloģiskie pētījumi. Metaanalīze. Latvijas Ārstu kongress, 2005. 16-18 jūnijs, lpp.27

27. Autoru kolektīvs. Sirds un asinsvadu slimības kā depopulācijas determinante Latvijā . Monogrāfijas manuskripts, 2005., 52 lpp.


43

29. N.Britcina, E.Pakhomova-Srautina, I.Markovitcha, K.Rinkuzs, V.Dzerve, G.Mitjusheva EKG changes in smoking hypertensive persons in 10 years follow up. The population study. 3.Baltijas valstu kardiologu kongress 28. – 30. septembris, 2006. g.




33. E.Pakhomova-Srautina, N.Britcina, I.Markovitcha, K.Rinkuzs, V.Dzerve, G.Mitjusheva Prevalence of metabolic syndrome in Riga population. 3.Baltijas valstu kardiologu kongress 28. – 30. septembris, 2006. g



36. S. Korsakas, J. Lauznis, Z. Markovitch u.c. The Mobile ECG and Motion Activity Monitoring System for Home care Patients // Proceedings of International IEEE conference „Computer in Cardiology”, Valensia, Spain 2006.




40. S. Korsakas, A.Vainoras, J. Lauznis, Z. Markovičs et all. The Human Health Wireless Monitoring and Warning Systems // Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, Lithuania, 2007, 236.-239p.



43. L.Shuvalova, J.Lauznis, A.Katashev, J.Katasheva, I.Markovitcha. Impac of bluetooth tehnology on registration of electrocardiograms. International conference „Biomedical engineering” 25-27. 10. 2007.Kaunas, p.245-248.





44





52. K. Rinkužs, V. Dzērve, E. Pahomova-Strautiņa, I. Markoviča, N. Bricina, G. Mitjuševa Antisklerotiskā dieta kardiologa skatījumā.2008.02.01. Latvijas Universitātes 66.zinātniskā konference Pareizs uzturs: ieskats kardiologu rekomendācijās. Oftalmoloģijas žurnāls, 2008,7, lpp. 30 – 31.

53. G. Mitjuševa, E. Pahomova-Strautiņa, N. Bricina, I. Markoviča, K. Rinkužs Smēķēšanas dinamika desmit gadu periodā Rīgas populācijā. 2009.g. 19.- 21.jūnijs 6.Latvijas ārstu kongress. 60.lpp.54. Z. Markovičs. Ekspertu novērtējumu metodes. Metodisks materiāls. RTU izdevniecība, Rīga,

Latvija, 2009, 111 lpp;55. Z. Markovičs. Datorvadības sistēmu projektēšana. Metodisks materiāls. RTU izdevniecība,

Rīga, Latvija, 2009, 110lpp. 56. Balodis G., Z.Markovics, J.Lauznis. Development of Online Blood Pressure Monitoring Using

Wireless Mobile Technologies. // Proc. of the 13th Annual Int. Conf. „Biomedical Engineering”, 29-30 October, 2009, Kaunas, Lithuania. – pp. 190-193.EBSCO, CSA/ProQuest, VINITI







45

8.4. Akadēmiskā personāla atlase un atjaunošana

Gandrīz visus lekciju kursus programmā nodrošina ievēlētais akadēmiskais personāls. Vienīgie stundu pasniedzēji ir as.prof. A.Sprūdžs, lektors Ivo Lipste un lektors Juris Lauznis, kuri katrs lasa pa vienam studiju kursam.DAD institūtā 2006.gadā tika ievēlēti 2 docenti (nepilnas slodzes) I. Markoviča un E.Stalidzāns, jauni asistenti I.Vīra, R.Safins.

2009.gadā Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupā par lektoru tika ievēlēts asistents M. Alekseičevs, bet par asistenti K. Krečetova.Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupā mācību procesā tiek iesaistīts arī doktorants A. Sisojevs.

Doktoranti R. Taranovs un A. Morozovs strādā par asistentiem Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedrā.Datorvadības sistēmu profesora grupas doktorants I. Karpičs vada nodarbības 3.kursa bakalauriem.

Jauno pasniedzēju atlases principa pamatā ir pašu izaudzinātie zinātnes maģistru un zinātņu doktoru piesaistīšana mācību procesam, pie kam zinātņu maģistriem obligātais nosacījums ir tālākā izglītība doktorantūra. Nākamajos gados paredzēts turpināt jauno pasniedzēju atlasi.

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājumsFinansēšanas lielākā daļa nāk no valsts budžeta dotācijām, ļoti nelielu daļu dod maksas apmācība.Zinātniskajai darbībai finansējuma avoti ir:LZP granti, skat. 8.2.,Bāzes finansējums zinātniskajam personālam, skat. 8.1.,Finansējums atsevišķiem IZM projektiem, TOP projektiem u.c., skat. 8.2.Infrastruktūras nodrošinājumu skat. p.5.4.

10. Ārējie sakari

10.1. Sadarbība ar darba devējiem

Ražošanas sfērā datorspeciālistu trūkums ir tik liels, ka praktiski visi studenti, pat bakalauratūras studenti, nemaz nerunājot par maģistrantūras studentiem, ir iesaistīti pastāvīgā darbā. No ražošanas nepārtraukti pienāk darba piedāvājumi studentiem, kas tiek apmierināti tikai daļēji. Tādēļ nav nekādu šaubu par darba iespējām pēc maģistrantūras beigšanas.

Darba devēji pozitīvi novērtē maģistrantu sagatavotību un atbalsta sadarbību ar DAD institūtu. Par to liecina mūsu absolventu veiksmīgs darbs ne tikai Latvijā , bet arī ārzemēs ( piemēram, Microsoft Šveicē un citur), kā arī Siemens, ABB, D-Link un citu firmu kopīgi iekārtotās laboratorijas un mācību klases.

Maģistru studiju programmas absolventi strādā tādās firmās kā „Microsoft”, SIA “SIEMENS”, SIA “OLIMPS”, “Integris”, SIA “KLINKMANN VILLA”, “Latvenergo”, “Elko”,

u.c. Pasniedzēju kolektīvam ir sakari ar SIA “ANDI”, SIA “IBM Latvija”, „IBM Šveice”, „Microsoft”, SIA “ELKO”, SIA “Schneider Electric”, Latvijas Elektrorūpniecības Biznesa inovāciju centru, RTU Tehnoloģisko parku u.c. No 2002.g. uz SIEMENS automatizācijas tehnoloģiju klases materiāli tehniskās bāzes tiek veikta maģistru apmācība. ( Sertifikāts 2002.g. 16.maijā )

Lai programmas realizācijā papildus iesaistītu augsti kvalificētus un ar reāliem projektiem saistītus speciālistus, plaši praktizē daļslodzes variantu. Pie tam maģistru gatavošana notiek ciešā sadarbībā ar LU Elektronikas un datorzinātņu institūtu, SIA InfoServiss, SIA ANDI un SIA ELKO.

46

Iezīmējas sadarbības iespējas ar rūpnīcu VEF-RRR uz līguma pamata ar RTU visām fakultātēm.Studiju procesa uzlabošanai ir plānots paplašināt licenzētās programmatūras iegādi ( pašlaik

daudzu laboratorijas un studiju darbu izstrādāšana notiek uz firmu piedāvāto novērtēšanas programmu bāzes, kuru iespējas ir ierobežotas). Šādi sadarbības līgumi ir noslēgti ar SIA „Olimps”, „Siemens” SIA Latvija, SIA „Aldaris”, „Scheider Electric” S.A. pārstāvniecību Latvijā, SIA „IBM Latvija”. Dažas firmas ir investējušas datortehniku, dažas – licenzētus programmproduktus ( ABB, Klinkmann, Arcus Electronic).

Lai pilnveidotu mācību procesu tiek uzturēta informatīva saite ar darba vietām par šādiem jautājumiem:

firmu un organizāciju vajadzības pēc speciālistiem nākotnē; zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas šiem speciālistiem firmu un organizāciju

perspektīvo attīstības plānu īstenošanai; programmas beidzēju sistematizēta apzināšana, kuri strādā specialitātē, veidojot attiecīgu

datu bāzi; zināšanas un prasme, kā mūsu absolventiem šobrīd pietrūkst amata pienākumu sekmīgai

veikšanai un tālākai attīstībai; kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana, iesaistot tajos arī firmu speciālistus pasniedzēju

lomā.Lai stimulētu jauno tehnoloģiju ienākšanu Latvijā, jaunākos sasniegumus atspoguļo lekciju

kursos. Studiju procesā pēc iespējas jāsamazina neracionāli patērētais laiks. Studiju procesu jāpārorientē uz lielāku faktisko patstāvīgo studiju apjomu. Šai nolūkā pakāpeniski (3-4 priekšmeti gadā) studenti jāapgādā ar moderniem studiju materiāliem, jāliek lietā modernās tālmācības tehnoloģijas. Jāturpina studentu aptauja par studiju procesu, un iegūtā informācija jāizmanto studiju procesa kvalitātes uzlabošanai.

Datortehnikas aparatūra un programmatūra ļoti strauji noveco (caurmērā 3-5 gados) un to atjaunošanai ir vajadzīgi ievērojami finanses resursi. Mazināt šī faktora negatīvo ietekmi daļēji izdodas ar darba devēju atbalstu. Risinājumi var būt šādi:

slēgt līgumus par noteikta virziena speciālistu sagatavošanu ar ieinteresētajām firmām un ar firmu atbalstu iekārtot nepieciešamās mācību laboratorijas;

slēgt sadarbības līgumus ar firmām par viņu tehniskās infrastruktūras izmantošanu laboratorijas darbu veikšanai un praksēm.

Studiju programmas attīstībā būtiska nozīme ir Nozares programmu komisijai un Nozares metodiskajai komisijai. Šo komisiju sastāvā ir iekļauti vadošie speciālisti IT jomā, kas pārstāv darba devējus.

10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārzemju augstskolām

DADI akadēmiskajam personālam ir nodibinājusies sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Informācijas tehnoloģijas fakultāti. Atsevišķus studiju kursus datorvadības virzienā lasa prof. Z. Markovičs, doc. E. Stalidzāns un doc. A. Ozols, datortīklu virzienā – prof. V. Zagurskis, asoc.prof. A. Baums, doc. A. Ermuiža. Minētie pasniedzēji bija iesaistīti LLU projektā par akadēmisko kursu sagatavošanu Eiropas Sociālo fondu finansējuma ietvaros.

DADI akadēmiskajam personālam ir nodibinājusies sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Informācijas tehnoloģijas fakultāti. Atsevišķus studiju kursus datorvadības virzienā lasa prof. Z.Markovičs, doc. E.Stalidzāns un doc. A.Ozols, datortīklu virzienā – prof. V.Zagurskis, asoc.prof. A. Baums, doc. A. Ermuiža. Minētie pasniedzēji bija iesaistīti LLU projektā par akadēmisko kursu sagatavošanu Eiropas Sociālo fondu finansējuma ietvaros.

DADI cieši sadarbojas ar Kauņas Tehnoloģisko universitāti medicīnisko attēlu apstrādes virzienā, bioloģisko procesu modelēšanas un datorvadības virzienā.

47

DAD institūts ir iekļauts kā viens no 26 partneriem starptautiskā projektā „Medical Image processing, Interpretation and Archiving”, projekta koordinators Kauņas Tehnoloģiskā universitāte.

Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupā profesors A.Glazs ir Pattern Recognition Society (USA) loceklis.

DTST katedras profesors V. Zagurskis ir IEEE un ACM biedrību loceklis.Datorvadības sistēmu profesora grupā – līdzdalība sadarbības līgumā „Complex systems

modelling” ar Goldey-Beacom College, Delaware, USA.Uzsākta sadarbība ar Tallinas Tehnoloģisko universitāti par industriālo robotu ABB IRB1600

savstarpējo darbināšanu no attāluma.

11. Studiju turpināšana studiju programmas „Automātika un datortehnika” likvidācijas gadījumā

Maģistra akadēmisko studiju programmas ‘Automātika un datortehnika” saturs, organizācija un struktūra ļauj studējušiem programmas likvidācijas gadījumā pāriet uz maģistra akadēmisko studiju programmu „Datorsistēmas”, nepieciešamības gadījumā apgūstot un kārtojot papildus studiju priekšmetus nosaka jaunās studiju programmas direktors.

12. Studiju programmas attīstības plāns

12.1. Akadēmiskā personāla atjaunošana

Šīs programmas uzlabošana iet kopsolī ar nozares attīstību. Pieprasījuma pēc šīs nozares speciālistiem liecina, ka pie atbilstoša finansējuma pieminētie datorvadības un datortehnikas virzieni kopā ar citiem datorzinātnes virzieniem, kas veido informācijas tehnoloģiju, var kļūt par vienu no ienesīgākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā.

Iespēju pārtapšanu realitātē pašreiz kavē 4 galvenās problēmas: nepietiekamais finansiālais nodrošinājums; pasniedzēju kadru politika; studentu materiālais nodrošinājums;

Programmas attīstībai ir nepieciešams noteikts finansējums. Patreizējais galvenais finansējums – valsts budžets nav pietiekams: tas gan ir ļāvis saglabāt kvalificēto pasniedzēju kodolu, bet neatļauj ne būtisku mācību procesa, ne arī zinātnes attīstību. Nepilnīgais finansējums traucē materiālās bāzes atjaunošanu, licenzētās programmatūras iegādi, metodisko materiālu izveidošanu un tiražēšanu, grāmatu iegādi, nozares periodikas abonēšanu, auditoriju tehnisko aprīkojumu iegādi u.c.




Studiju procesa uzlabošanai ir plānots paplašināt licenzētās programmatūras iegādi ( pašlaik daudzu laboratorijas un studiju darbu izstrādāšana notiek uz firmu piedāvāto novērtēšanas programmu bāzes, kuru iespējas ir ierobežotas). Šādi sadarbības līgumi ir noslēgti ar SIA „Olimps”,

48

„Siemens” SIA Latvija, SIA „Aldaris”, „Scheider Electric” S.A. pārstāvniecību Latvijā, SIA „IBM”Latvija. Dažas firmas ir investējušas datortehniku, dažas – licenzētus programmproduktus.

Pasniedzēju kadru analīze spiež izteikt visai kritiskas piezīmes par pašreizējo kadru politiku Latvijas augstskolās:

akadēmiskais personāls strādā ar pārslodzi; pasniedzēju algas ir mazākas par nozarē strādājošo algām; pasniedzēju kolektīvs strauji noveco; jaunos kadrus grūti piesaistīt darbam augstskolā.

Kardināls, bet ilgākā laikā realizējams, būtu risinājums pacelt akadēmiskā personāla algas vismaz līdz nozarē strādājošo vidējam līmenim. Tas celtu pasniedzēju amata prestižu, piesaistītu katedrām jaunos censoņus, atrisinot tādējādi arī pasniedzēju kolektīva novecošanas problēmu. Tā kā to nevar izdarīt lēcienveidīgi, pagaidu risinājumi varētu būt:

turpināt paaugstināt algas; piesaistīt jaunus un perspektīvus nozares speciālistus, kuriem ir spējas un interese par

pedagoģisko darbu, doktorantūras studijām un pasniedzēja darbu ar nepilnu slodzi; nodrošināt iespēju pasniedzējiem izstrādāt studiju materiālus, tos pavairot un nodot

studentiem; sadarboties ar citām radniecīgām programmām atsevišķu priekšmetu pasniegšanā; aktivizēt pasniedzēju iesaistīšanu starptautiskos projektos; veicināt stažēšanos citu valstu augstskolās vai pētniecības un apmācības centros. Tas ļautu

ne tikai cet kvalifikāciju, bet arī piesaistīt finansējumu.Absolventi ir viens no būtiskākiem faktoriem programmas attīstībā. Šobrīd studentu atsauksmes

par programmu kopumā ir labas. Stipendiju politika spiež studentus strādāt, lai sagādātu iztikas līdzekļus, tāpēc laika nopietnām studijām atliek mazāk. Lai pilnveidotu mācību procesu tiek uzturēta informatīva saite ar darba vietām par šādiem jautājumiem:




veikšanai un tālākai attīstībai; kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana, iesaistot tajos arī firmu speciālistus pasniedzēju

lomā.Lai stimulētu jauno tehnoloģiju ienākšanu Latvijā, jaunākos sasniegumus atspoguļo lekciju


Apkopojot programmas pašnovērtēšanas procesa rezultātus var veikt programmas stāvokļa analīzi (5. tabula ).

5. tabula

Stiprās puses Vājās puses Ir pieredzējuši un kvalificēti mācību

spēki. Absolventi darba tirgū ir

Studējošie strādā finansiālo apstākļu dēļ.

Maz jaunu pasniedzēju.

49

konkurētspējīgi. Ir mūsdienu prasībām atbilstošs

datoru parks. Interneta pieslēgums var sniegt

daudz informācijas. Pasniedzēju darbs pēc pasaulē

aktuālajām zinātniskajām tēmām un zinātniski ietilpīgiem projektiem, nodrošina programmas kvalitāti.

Nozares periodikas bibliotēkā nav pietiekamā daudzumā.

Kontakti ar darba devējiem nav regulāri.

Starptautiskā sadarbība ir nepietiekošā stadijā.

Iespējas Riski Programmas absolventi ir pieprasīti

darba tirgū. Datorvadības, attēlu apstrādes,

datorgrafikas, datortehnikas un datoru tīklu virziens strauji attīstās.

Sadarbība ar patērētājiem un sabiedrību.

Būs nepietiekams finansējums (algas, aparatūra, stipendijas, licenzēta programmatūra).

Būs nepietiekams skaits spējīgu studentu.

Neizdosies pilnīgi piesaistīt jaunus kvalificētus (Dr.sc.) pasniedzējus, ja nemainīsies valsts attieksme.

12.2. Studiju materiāltehniskais nodrošinājums

Izremontētas telpas kopējā platība 446,4m2 , t.s. 2 auditorijas un 2 datorklases, kas atbilst Eiropas standartam:

datorgrafikas un attēlu apstrādes datorklase;datortīklu datorklase;

Iegādāta laboratoriju tehnika un datortehnika. (skat.p.5.4..).Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedrā no 2008. – 2010. gadam tika izveidota D-Link

laboratorija ar 10 darba vietām ( viena darba vieta - jaudīgs dators, 17 collu LCD monitors, D-Link biznesa klases komutators (DWS-3024) kā arī 2 D-Link bezvadu piekļuves punkti ( Wireless Access Points DWL-3500 AP).

Pie Datorvadības sistēmu profesora grupas ar ABB Klinkmann Arcus Electronic atbalstu aprīkota laboratorija robotam IRB 166 – 611.45.

12.3. Studiju programmas „Automātika un datortehnika”attīstības plāns turpmākajos 10 gados

Studiju programmas attīstības plāns ietver šādus jautājumus:

1. Nodrošināt mācību procesu augstā līmenī.1.1. Regulāri pārskatīt un koriģēt mācību priekšmetu programmas atbilstoši akadēmiskās

izglītības standartam, valsts pasūtījumu un Eiropas jaunākām tehnoloģijām;1.2. Turpināt un pilnveidot sadarbību ar darba devējiem un darba devēju organizācijām;1.3. Veikt regulāras darba devēju un absolventu aptaujas par programmā apgūtā noderību;1.4. Izveidot pastāvīgu sadarbību ar citām Eiropas universitātēm un augstskolām, nosūtot

studentu pārstāvjus mācīties ārzemēs;

50

1.5. Regulāri analizēt sadarbības rezultātus, aktualizēt sadarbības virzienus;1.6. Paplašināt metodisko sadarbību ar Latvijas un ārvalstu augstskolām;1.7. Sagatavot elektroniskās versijas bakalauru programmas priekšmetos, ko lasa DADI

pasniedzēji;1.8. Izstrādāt jaunas datorizētās apmācības metodes;1.9. Izveidot jaunu zinātniski tehnisko laboratoriju;1.10. Izveidot studējošo un darbinieku zinātniski-tehnisko grupu datortehnikas un IT

attīstībai;1.11. Piesaistīt pasniedzēju darbā jaunus speciālistus, nodrošināt pasniedzēju

kvalifikācijas celšanu.

2. Zinātniskais darbs.2.1. Izmantot DAD institūta vadošo speciālistu potenciālu plašākai studējošo iesaistīšanai

zinātniskajos pētījumos;2.2. Aktivizēt piedalīšanos starptautiskajās konferencēs un to organizēšanu;2.3. Paplašināt studējošo iesaistīšanos zinātnisko grantu un projektu (t.s. starptautisko)

izpildē;2.4. Motivēt un atbalstīt akadēmiskā personāla dalību zinātniskajās konferencēs.

3. Materiāltehniskā bāze.3.1. Pastāvīgi uzlabot struktūrvienību tehnisko bāzi, katru gadu iegādājoties modernas

datortehnikas vienības un laboratorijas iekārtas;3.2. Nodrošināt remontu institūta telpās.

51

13. Pašnovērtējums – SVID analīzeApkopojot programmas pašnovērtēšanas procesa rezultātus iespējams izdarīt programmas

stāvokļa analīzi. Galvenās grūtības saistās ar programmas finansiālo nodrošinājumu ( vajadzības; datortehnikas atjaunošana, licenzētas programmatūras iegāde, mācību grāmatu izdošana un iegāde, auditoriju aprīkojums). Iepriekšējā gadā stāvoklis uzlabojās, jo kļuva pieejami Eiropas Savienības strukturālie fondi infrastruktūras attīstībai.

Stiprās vietas Vājās vietas

Studenti: var iegūt kvalitatīvu izglītību; iegūst maģistra grādu un inženiera

kvalifikāciju; labas karjeras iespējas, absolventi ir

konkurētspējīgi darba tirgū;Studiju process:

iespēja ar atgriezenisko saiti ietekmēt studiju process;

iespējas piedalīties Studentu Zinātniskajās konferencēs un semināros;

iespējas apgūt vairākas svešvalodas; iespējas studēt ārvalstu augstskolās; iespējas turpināt studijas nākamā pakāpē

Akadēmiskais personāls: akadēmiskā personāla pietiekami augstā

kvalifikācija un pieredze; akadēmiskā personāla liela pedagoģiskā

darba pieredze; pasniedzēju zinātniskais darbs pie

aktuālām zinātniskām tēmām nodrošina programmu kvalitāti

Pārējie faktori: aizvien labāka kļūst materiāli tehniskā

bāze.

Studenti: finansiālo apstākļu dēļ jāmeklē darbs

Studiju process: nepietiekams nodrošinājums ar

tehniskiem līdzekļiem un ar mācību metodisko literatūru

Akadēmiskais personāls: nelielas pasniedzēju kadru atjaunošanas

iespējas

Pārējie faktori: nepietiekošs valsts finansējums datoru

tehnikas, apmācības tehnisko līdzekļu iegādei.

52

PIELIKUMI

53

1. Pielikums. Apliecinājums par akadēmisko personālu

Akadēmiskajam personālam, kas nodrošina maģistra akadēmisko studiju programmu „Automātika un datortehnika” ( 15 pasniedzēji) ir doktora zinātniskais grāds 9 (tajā skaitā habilitētā doktora zinātniskais grāds ir 4 pasniedzējiem), kas sastāda 60%, kuri ievēlēti un strādā pamatdarbā RTU (6. pielikums).

Programmas direktors A. Glazs

54

2. Pielikums. Akadēmiskā personāla biogrāfijas

Curriculum VitaeMAKSIMS ALEKSEIČEVS

Dzimšanas datums: 05.06.1981Tālrunis: (+371) 22023344E – pasts: [email protected]

IZGLĪTĪBA2006. –

2006. g.2004. – 2006.g.2004. g.1999-2004.g.

Inženierzinātņu doktora stūdijaRīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūtsInženierzinātņu maģistra grāds datorvadībā un datortīklosRīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts,Inženiera kvalifikācija automātikā un datortehnikā.Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts,

ZINATNISKĀS INTERESESDiplomdarbi

Maģistra darba tēmaInženierprojekta tēma:

”Pārlūkprogrammas atbalstīta vadība un uzraudzība”,”Vadības sistēma izmantojot PROFIBUS DP apakštīklu”,

Publikācijas M. Alekseičevs, A. Glazs. Face Recognition Using Ensemble of Neural Networks, (sagatavots

publikācijai) International Conference on Agents and Artificial Intelligence 2009. Porto, Portugal M. Alekseičevs, A. Glazs. Neironu tīklu komiteju lēmumu izmantošana attēlu klasifikācijā (sagatavots

publikācijai). RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. M. Alekseičevs, A. Glazs. A New Method Of Medical Image Classification Using Neural Networks

Committees Proceedings of 12th International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas University of Technology, Kaunas, 2008.

M. Alekseičevs, A. Glazs. Neironu tīkla arhitektūras noteikšana attēlu atpazīšanas uzdevumos. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 22-28 lpp.

M.Alekseičevs, A.Glazs, T.Pudža. Komiteju metodes atpazīstošos neironu tīklos. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 24 – 29 lpp.

DATORU PRASMES

Operētājsistēmas:Programmēšanas valodas:

Datu bāzes:Ofisa programmas:Internets:Grafiskās paketes:CAD – sistēmas:

Windows 3.1/9x/Me/NT/2000/XP/2003, LinuxDelphi, Pascal, VB, VBA, C# / C++, OpOpenGL, HTML, PHP, Java, JavaScript, UML, VRML, CGI, PerlMsSQL, MySql, OracleMS Office (Word, Excel, PowerPoint, FrontPage, Project), OpenOfficeLietošana (MSIE, Opera, Mozilla, Netscape, Firefox), e-pasts3DS Max, Adobe: Photoshop, Illustrator, Premiere; CorelDraw, QuarkXPressAutoCad, CATIA, CADKEY, MathCAD, Solidworks

Plašas zināšanas par programmējamiem loģiskas kontrolieriem SIEMENS S7-200, S7-300, operatoru paneļi, kā arī par tīkliem Profibus, Industrial Ethernet, Profinet, MPI, ASI. Ir apgutas sekojošas programmas WINCC, Prootool, Simatic S7 win16/win32 Edition

55

DARBA PIEREDZE02.2009 – 02.2015 Rīgas Tehniskā universitāte, lektors 04. 2007 – 02.2013 Rīgas Tehniskā Universitāte, kultūras pasākumu organizators02. 2007 – 02.2013 Rīgas Tehniskā Universitāte, asistents11. 2006 – 02.2007 Rīgas Tehniskā Universitāte, datortīklu administrators.09. 2005. - 11.2006. Rīgas Tehniskā Universitāte, 1.kat. speciālists02. 2002. - 04.2003. SIA «TECTOOL», datortīklu administrators04. 2001. - 10.2004. SIA «RD STANDARTS », CAD speciālists (inženieris - konstruktors)09. 1998. - 06.1999. SIA «Baltic News Ltd.», maketētājs

VALODAS

Latviešu – brīvi , krievu – brīvi, angļu – brīvi

CU R RI C ULU M V I TAE

Personīgie datiVārds, uzvārds A L D I S B A U M SPersonas kods 160232-10104Adrese Ieriķu iela 43 - 57Tālrunis d..7558510 m. 7567898E-pasts [email protected]ība latvietisĢimenes stāvoklis precējies

Autovadītāja tiesības "B" kategorija

Valodu zināšanas latviešu - dzimtākrievu - brīvivācu - saprotuangļu – brīvi

Izglītība1951.- 1956. Latvijas universitāte

Vadības zinību bakalaurs (nepilna laika studijas)1994.-1998. Rīgas Valsts tehnikums, Datortehnikas nodaļa,

Biroja darba organizatora specialitāte, diploms T No 0557581986.-1994. Kārļa Videnieka v.n. Rīgas 77.vidusskola

Darba pieredze1956.- 1960. LZA Fizikas institūtā: inženieris, jaunākais zinātniskais

līdzstrādnieks, grupas vadītājs.1961. – līdz šim brīdim LZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā:

laboratorijas vadītājs (tagad LU Elektronikas un datorzinātņu institūts).

1961. – līdz šim brīdim RTU DITF DADI DTST katedra amatu savienošana docents, as.prof.

Kursi03.1999.-09.1999. SP aģentūra. Personīgā tēla veidošana vai imidžs09.1997.-12.1997. Gētes institūts. Vācu valodas kursi

Publikācijas1. 7. A.Baums, M. Greitans, U.Grunde Development of

asynchronous data processing system by using general-purposemicroprocessors,// Electronics and Electrical Engineering, N6 (78), 2007., Kaunas Technologija 2007, pp. 21-24

2. A.Baums Using mini-max method for real-time systems energy consumption optimization // Scientific Proceedings of Riga Tecchnical College, 2007 pp. 12-17

3. A. Baums, N. Zaznova, V. Redjko Augu māju temperatūras un relatīvā mitruma monitoringa sistēmu izsrāde // Scientific

mailto:[email protected]

Proceedings of Riga technical universitys, Computer Science .s.5.v.32,. 2007, pp. 77-84.

4. A.Baums, M.Greitans, U.Grunde. (2008) Level-crossing sampling using microprocessor based system, Proceedings of the International Conference on Signals and Electronic Systems “ICSES2008”, Kraków, Poland, September 2008, pp.19-22 .

5. A.Baums and N. Zaznova Power Optimization of Embedded Real-Time Systems and their Adaptability // Automatic Control and Computer Sciences" Vol.42, No 3, 2008 pp. 153-164.

6. A. Baums, A. Gordjušins, Ņ. Zaznova Availability estimation of 1- Wire multi sensor networks .// RTU Scientific.Proceedings of Riga Technical University, Computer Science . s.5.v.35, 2008. pp. 80-83.

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

PERSONAS DATI

Uzvārds, vārds: Bērziņš JānisE- pasts: Janis.Berzins@ rtu.lvTālrunis darbā: 67089097Personas kods: 180944-11818

VALODASDzimtā valoda: latviešuCitas valodas: angļu, vācu, krievu

IZGLĪTĪBA1968.-1975.Rīgas Politehniskais institūtsPiešķirta rādioinženiera kvalifikācija ( diploma Nr. 394115)

KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA31.10. 2001.g. VAS kursi “ Ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanas

kārtība”.26.03. 2003.g. VAS kursi “ Administratīvais process iestādē”.

09.06. 2005.g. VAS kursi “ Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma”.

19.04.2006.g. SIA “EUROPROJEKTS” seminārs “ Kā saņemt finansējumu no ES struktūrfondiem”.

DARBA PIEREDZENo 17. 10. 2006.g.-2008. Rīgas Tehniskā universitāte IEF Darba un civilās

aizsardzības katedra. Lektors.

No 03.04.2006.g -18.09. 2006. Valsts darba inspekcija. Direktora vietnieks.

No 01.02.1993.g -03.04. 2006. Valsts darba inspekcija. Direktors.

Mācību un metodiskie līdzekļi

1. Millere I. Rokasgrāmata ēdināšanas uzņēmuma vadītājiem / L. Medne, R.Riekstiņa, J. Bērziņš, I. Mellupe, K. Kirila, G. Hūna, I. Treimane Jelgava LLU 2007- 175 lpp.

2. Ieviņš J. Maģistra darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas metodiskie norādījumi/N. Lāce, I. Lapiņa, J. Bērziņš Rīga RTU 2006 – 41lpp.

DALĪBA ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS

27.03.- 28.03. 2007.g.Starptautiskā konference “Drošs darbs Latvijā”Referāts “Specializācijas problēmas un risinājumi”.30. 08. 2006.g.

12.04.- 14.04. 2005.g. Pasaules Bankas seminārs Turcijā Stambulā “ Privātā sektora attīstība”.Referāts “Inspekciju reforma Latvijā”

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBAPedagoģiskā darba stāžs augstākās izglītības iestādē 1 gads.

Lekciju kursi

Darba aizsardzības pamati – 1KPDarba aizsardzība- 2KP

Curriculum vitae

Vārds, uzvārds: Laila GirsovaPersonas kods: 251265 – 10104Dzimšanas gads, datums un vieta: 1965.gada 25. decembris, RīgāDzīves vieta: Jūrmala, Tirgoņu 14, Rīga, LV – 1010Tālrunis: mob. 9254608E-pasts: [email protected]

Izglītība:2003. – LU Sociālo zinātņu fakultātes doktorantūra1989. – 1992. M.Lomonosova Maskavas Valsts Universitātes Filozofijas fakultātes

aspirantūra1984. – 1989. M.Lomonosova Maskavas Valsts Universitātes Filozofijas fakultāte1973. – 1984. Rīgas 49.vidusskola.

Darba pieredze:1989. – Rīgas Tehniskā Universitāte, vecākā inženiere, asistente, lektore,

docente (praktiskā).1993. – Starptautiskā Praktiskās Psiholoģijas Augstskola (līdz 2002.gadam –

Institūts), lektore.1993. – 1996. Latvijas Jūras Akadēmija, lektore1994. – 1996. Biznesa Institūts “RIMPAK Livonija”, lektore.1997. – sadarbība ar Rīgas Zinātnes un Tehnikas Namu, lektore.1996. – sadarbība ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, personāla konsultante.2002. – sadarbība ar SIA “Staļi”, personāla konsultants2002. – sadarbība ar SIA “LEC”, sociologs.

Akadēmiskie kursi:Mazās grupas un personības socioloģijaSociālā psiholoģijaPsiholoģijas vēsture

Publikācijas:

– “Mitoloģisms domāšanā un sociālā reformācija”, 1998., Starptautiskās konferences materiāli, RTU;

– “Privāto un valsts augstskolu studentu studiju un profesionālās karjeras izvēles motivācijas salīdzinošā analīze”, Rēzekne, Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli, 2001.

- “Mūsdienu sabiedrība pārejas posmā no homo œconomicus uz homo credens – S.Moskoviči teorija Latvijas situācijas kontekstā”, Liepāja, Starptautiskās zinātniskā konferences materiāli, 2001.

- “Industriālās attiecības”, lekciju konspekti, kopā ar RTU HI Socioloģijas un pedagoģijas katedru. R., RTU, 2001.

- “Masu apziņas transformācijas tendences Latvijas sabiedrībā 20.gs. 90.gados”, RTU Zinātniskie raksti. 8.sēr. Humanitārās un sociālās zinātnes. 1.sēj., R., RTU, 2002


- “Lietu simbolisms dažādu kultūru pārstāvjiem”, SPPI, Starptautiskās konferences materiāli, 2002.

- “Metodiskais palīglīdzeklis praktiskajā sociālajā psiholoģijā”, SPPA, 2002.- “Hiliastiskie meklējumi mūsdienās un sociālās ietekmes stratagēmas”, RTU

Zinātniskie raksti. 8.sēr. Humanitārās un sociālās zinātnes. 4.sēj., R., RTU, 2003.- L.Girsova ,S.Gudzuka, G.Ozolzīle. Studentu attieksme pret militāro karjeru. . // RTU

Zinātniskie raksti. 8.sēr. Humanitārās un sociālās zinātnes. 8.sēj., R., RTU, 2005.

Dalība konferencēs:- 1998. Septembris, Starptautiskā zinātniskā konference RTU. Publicēts raksts

konferences materiālos.- 2001.marts, Starptautiskā zinātniski praktiskā konference Rēzeknes augstskolā.

Publicēts raksts konferences materiālos.- 2001.gada maijs, Starptautiskā zinātniskā konference Liepājas Pedagoģijas

Akadēmijā. Publicēts raksts konferences materiālos.- 2001.gada oktobris, RTU 42.Starptautiskā zinātniskā konference. Publicēts raksts

konferences materiālos.- 2002.gada februāris, Starptautiskā zinātniskā konference SPPA. Publicēts raksts

konferences materiālos.- 2002.gada oktobris, RTU 43. Starptautiskā zinātniskā konference. Publicēts raksts

konferences materiālos.- 2003 gada oktobris, RTU 44.Starptautiskā zinātniskā konference. Publicēts raksts

konferences materiālos.- 2004.gada oktobris, RTU 45.Starptautiskā zinātniskā konference. Publicēts raksts

konferences materiālos.- 2005.gada oktobris, RTU 46. Starptautiskā zinātniskā konference. Publicēts raksts

konferences materiālos.- 2007.gada 12.oktobris, RTU 48. Starptautiskā zinātniskā konference. Ziņojums

„ Studentu profesionālās specializācijas izvēles specifika sociālā postmodernisma apstākļos”.

Svešvalodas:Krievu – brīviVācu – sarunvalodas līmenī

Dzīves un darba gājums( CURRICULUM VITAE)

Personas dati:Vārds, uzvārds: Aleksandrs GlazsPersonas kods: 070439-10402Dzimšanas datums: 1939.gada 7. aprīlīDzimšanas vieta: Rīga, LatvijaPilsonība: Latvijas Republikas pilsonisDzīves vieta: Aglonas iela 4 – 60, Rīga, LV-1057E-pasts: [email protected]ālruņi: darbā - +371 67089542 mājās - +371 67254353 mob. - +371 29289793Iegūtā izglītība:

1966.g. Rīgas Politehniskais institūts, Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte, Diploms CN 470560.

Zinātniskie grādi : Inženierzinātņu habilitētais doktors (Dr.habil.sc.ing., Diploms: B-Dh N 00065

1993.g. 19.februāra Rīgas Tehniskās universitātes Habilitācijas padomes H-07 lēmums).

Tehnisko zinātņu doktors (Diploms: DT N 01577744 Augstākā atestācijas komisija, 1992.g. 17.jūlijā). Disertācija "Lēmumu kārtulu parametriskā un strukturālā adaptācija atpazīšanas uzdevumos" aizstāvēta 1992.g. 21.maijā Maskavā, Krievijas Zinātņu Akadēmijas Skaitļošanas Centrā.

Tehnisko zinātņu kandidāts (Diploms: MTN N 075963 Augstākā atestācijas komisija, 1971.g. 26.aprīlī Rīgas Politehniskā institūta padomes lēmums).

Akadēmiskie nosaukumi: Profesors (Diploms N 49, RTU Senāta lēmums, N 455, 2001.g. 29, janvarī). Profesors (Atestāts N 008, 1992.g. 23.aprīlī Latvijas tautsaimniecības vadītāju

un speciālistu valsts institūta padomes lēmums). Docents (Atestāts DC N 015222 Augstākā atestācijas komisija, 1977.g.

5.oktobrī). Baltijas informatizācijas akadēmijas īstenais loceklis (Diploms: BA N 0026,

1996.g. 18.septembrī)

Darba pieredze: No 1999.g. Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta direktors No 1997. g. RTU, Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte:

Lēmumu atbalsta sitēmu katedras profesors Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts, Attēlu apstrādes

un datorgrafikas profesora grupas profesors

1971.-1997.g. Latvijas tautsaimniecības vadītāju un speciālistu Valsts institūts:

- Vec. pasniedzējs, docents- Profesors, katedras vadītājs

Valodas: Latviešu, angļu, krievu

Zinātniskās publikācijas: Zinātnisko darbu kopējais skaits ir 123, no tiem pēdējo 6 gadu (2004-2010)

zinātnisko darbu skaits ir 37 Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs:

Pēdējo sešu gadu laikā piedalījies 37 starptautiskajās zinātniskajās konferencēs

Latvijas Zinātnes padomes pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā:

Pēdējo sešu gadu laikā piedalījies 4 LZP pētījumu projektos (sk. pielikumu 3):

LZP projekta Nr.09.1564 dalībnieks LZP projekta Nr.09.1240 dalībnieks LZP projekta Nr.05.1642 vadītājs

LZP projekta Nr.01.0854 vadītājsLekciju un semināru (kursu) vadība. Studiju priekšmetu programmu

izstrāde: DAA300. Datorgrafikas un attēlu apstrādes pamati, 2 KP DAA515. Datoru grafikas, tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes, 4 KP DAA402. Scēnu analīze, 3 KP DAA501. Datorredze, 4 KP DAA604. Modernas metodes datorgrafikā, attēlu apstrādē un scēnu analīzē, 8 KP DAA603. Skaitļošanas metodes zinātniskos pētījumos, 5 KP DAA601. Tēlu atpazīšana un attēlu apstrādāšana, 10 KP

Studiju programmu izstrāde un vadība: RDBF0 – Automātika un datortehnika, bakalaura akadēmiskās studijas DMF0 – Automātika un datortehnika, maģistra akadēmiskās studijas DGF0 – Automātika un datortehnika, profesionālā maģistra studijas

DDF6 – Automātika un datortehnika, doktora studijas

Sagatavotie mācību līdzekļi:

Mācību lidzekļu kopējais skaits ir 14, tajā skaitā par periodu 2004. – 2010. gg.:

A. Glazs. Datorgrafikas un attēlu apstrādes pamati. (Lekciju konspekts, ORTUS), 118 lpp., 2010

A.Glazs Grafisko primitīvu veidošanas algoritmi. (Elektroniska versija), RTU, DITF, DAD

institūts, Rīga, 26 lpp., 2004.

Organizatoriskā kompetence: Pattern Recognition Society (USA) loceklis no 1997 g. Latvijas Augstskolu Profesora Asociācijas loceklis RTU Senāta loceklis DITF Domes loceklis Promocijas padomes "RTU P-07" loceklis Informācijas tehnoloģijas nozares Profesoru padomes loceklis RTU Zinātnisko rakstu 5.sērijas "Datorzinātne" tematiskā izlaiduma

"Datorvadības tehnoloģijas" redkolēģijas loceklis Latvijas Zinātnieku savienības biedrs 2008., 2009. gg. starptautisko konferenču „Biomedical Engineering”

zinātniskās un programmas komisijas loceklis (sk. pielikumu 5) Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta direktors

Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesoru grupas vadītājsAtzin ī bas :

2007.g. atzinību raksti no A/S "DATI" (AS „Exigen Services DATI”) un Latvijas izglītības fonda par augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu.

Dzīves un darba gājums

Kivlāns Ivars

Dzīves vieta: Tautība: Dzimšanas dati: Izglītība: Kvalifikācija:

Valodas: Vaļasprieks:

Rīga, Višķu iela 13 dz. 87 tel. 267524 latvietis, dzimis 1954.gada 12.martā, Rīgā augstākāinženieris-matemātiķisStažēšanās1. ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts, Mikroprocesoru laboratorija.

2.Ziemeļrietumu energotīklu apvienotā dispečeru pārvalde, Releju aizsardzības dienests.

3. RTU, Pedagoģiskās meistarības fakultāte.Apl#34 1984.g.4. Beidzis mazo uzņēmumu vadības-grāmatvedības kursus SIA GRĀDA Reģ. Apl.Nr.GI-0072, 1998.g.Aspirantūrabeidzis aspirantūru specialitātē: "Tehniskā kibernētika un informācijas teorija" , tēma- "Vadības objekta hiearhisku mikroprocesoru struktūru tehniskās diagnostikas metodes un algoritmi." 1986.g. Maģistratūra- ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu lietišķās datorzinātnēs, maģistra darbs: "Informācijas meklēšanas, nelineāru vienādojumu un aproksimāciju, mikroprocesoru imitācijas sistēmu ieviešana mācību procesā" , RTU, 1995.g.

Latviešu, krievu, vācu, angļu-tehn.tulk. ar vārdn. Daba, zemledus makšķerēšana. Sporta meistars šahā.

Darba pieredzes apkopojums

1977.gada beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, profils - lietišķā matemātika (0647) un ieguvis inženiera matemātiķa-programmētāja specialitāti.Starpaugstskolu mācību un ražošanas skaitļošanas centrs - jaun. zin. līdzstr. 1977.g.Rīgas Politehniskais institūts , Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte, Matemātiskās apgādes katedra- asistents 1977-1982g.Rīgas Tehniskā universitāte, Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte, Informātikas un programmēšanas katedra -lektors no 1992.gRTU Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte, Datorvadības automātikas un datortehnikas institūts -lektors no 1998.g.Piedalījies zinātnisko un līgumdarbu izstrādēs, kas saistīti ar mikroprocesoru un apmācību sistēmu programmēšanu, magnētisko lauku rēķiniem enerģētikā, diagnostiku sistēmām uz mikroprocesoru bāzes, imitācijas un modelējošo sistēmu izveidi un programmēšanu.Izstrādājis daudzas mācību programmas un vadījis datorapmācības kursus DOS un Windows vidēs:1.Latvijas kuģniecībā -peldošā sastāva apmācības kursi DOS, Windows vidēs.2.AS "Turības mācību centrā"- studentu apmācība Word, Exel vidēs.3.Rīgas pils. Darba biržas pieaugušo pārkvalifikācijas kursi Windows, Word un citas programmas.

Strādājot RTU, vadījis inženiera diplomprojektus un bakalaura darbus, lasījis lekcijas ap 20 dažādos priekšmetos . Šobrīd lasa lekcijas "Delphi", "Datorgrafika", "3D grafika Windows vidē", "Datorgrafika Intemetā" un citos priekšmetos. Vairāku zinātnisko un

metodisko darbu autors. Pārvalda vairāk kā desmit programmēšanas valodas. Strādājis ar EC, Intel 8008,8080,CM-4, IBM 4318 ,SUN, IBM PC u.c. datoriem.

Curriculum Vitae

KATRINA KREČETOVADzimšanas datums: 04.06.1985

Tālrunis: (+371) 20025201e-pasts: [email protected]

VALODAS

Latviešu: brīviAngļu: brīvi

Krievu: brīvi

IZGLĪTĪBA

2007. - 2010. g Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts, Inženierzinātņu doktora stūdija

2005. - 2007. g Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

2002. - 2005. g Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts

ZINĀTNISKIE GRĀDI

2007.g Mg.sc.ing, Inženierzinātņu maģistra grāds datorvadībā un datortīklos2005.g B.sc.ing, Inženierzinātņu bakalaura grāds datorvadībā un datorzinātnē

DARBA PIEREDZE

06.02.2009 - Asistente, Rīgas Tehniskā Universitāte, Datorvadības un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts, Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupa.

01.09.2008 - 20.12.2008 Priekšmeta „Datorgrafika un attēlu apstrādes pamati” praktisko nodarbību vadīšana Rīgas Tehniskās Universitātes, Datorvadības un Informācijas tehnoloģijas fakultātes bakalauriem

01.02.2008 - 17.07.2008 Nolasīts lekciju kurss „Tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes medicīnā” Rīgas Tehniskās Universitātes, Transporta un mašīnzinību fakultātes studentiem.

01.09.2007 - 20.12.2007 Priekšmeta „Datorgrafika un attēlu apstrādes pamati” praktisko nodarbību vadīšana Rīgas Tehniskās Universitātes, Datorvadības un Informācijas tehnoloģijas fakultātes bakalauriem


PUBLIKĀCIJAS1. Krečetova K., Glazs A., Lubāns A. Modificēts algoritms medicīnas attēlu segmentācijai //

RTU zinātniskie raksti. 5. sēr., Datorzinātne. - 24. sēj., 2005. - 25.-30. lpp.2. Krečetova K., Glazs A., Lubāns A. A Modified Algorithm for Medical Image Segmentation

// Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference. – Kaunas: Kaunas University of Technology,, 2005. - 256-259. pp.

3. Krečetova K., Glazs A. Jaunas medicīnas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana // RTU zinātniskie raksti. 5. sēr., Datorzinātne. - 32. sēj. (2007), 14.-21. lpp.

4. Krečetova K., Glazs A. Development of a New Segmentation Method for Medical Images // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2007. - 133-136. pp.

5. Krečetova K., Glazs A., Platkajis A. 3D Medical Image Visualization and Volume Estimation of Pathology Zones // IFMBE Proceedings. NBC - 14th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics, 2008. - 532-535. pp.

6. Krečetova K., Glazs A. Patoloģijas zonu tilpuma noteikšana 3D medicīnas attēlos // RTU zinātniskie raksti. 5. sēr., Datorzinātne. - 35. sēj. (2008), 18.-26. lpp.

7. Krečetova K., Glazs A. Pathology Zone Volume Estimation in 3D Medical Images of a Brain // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2008. - 225-228. pp.

8. L. Bumbure, Y. Dekhtyar, A. Glazs, A. Katashev, K. Krechetova, A. Mortuzane. Evaluation of quality of digital X-ray image // Biomedical Engineering Proceedings of International Conference. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2008. - 205 - 208 pp.

9. Krečetova K., Glazs A. Volume Estimation of Pathology Zones in 3D Medical Images // IFMBE Proceedings. 4th European Conference of the International Federation for Medical and Biological Engineering, Antwerp, 2008. - 617-620 p.

10. Sisojevs A., Krechetova K., Glazs A. 3D Modeling of Free-Form Object (Interpolation, Visualization and Volume Estimation) // The 17th International Conference on Computer Graphics, Visualization and Computer Vision WSCG'2009 Communication Papers proceedings. – Plzen: University of West Bohemia, 2009. - 125 - 128 p.

11. Krechetova K., Glazs A. Contour Extraction and Processing in CT Images // Biomedical Engineering. Proceedings of International Conference, 13th Annual International Biomedical Engineering Conference, Kaunas, Lithuania, 29.-30.oktobrī, 2009, 172-176.

12. Krechetova K., Glazs A., Platkājis A. Slimības diagnostika pēc datortomogrāfijas datiem, // RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija. Datorzinātne. 39. sējums. Datorvadības tehnoloģijas, Rīga, Latvija, 2009, 8-14 pp.

ATZINĪBAS RAKSTI UN DIPLOMI1) Laureāta diploms nr. LD BE 0701 2007. gada 26. oktobrī par iegūto pirmo vietu ar referātu

«Development of a New Segmentation Method for Medical Images» 11. starptautiskā konferencē «Biomedical Engineering» jauno zinātnieku (doktorantu un maģistru) referātu konkursā, ko organizēja Kauņas Tehnoloģijas universitāte Lietuvā.

2) Atzinības raksts nr. 3339/1034 2007. gada 21. novembrī par uzvaru datorzinātņu un informātikas noslēguma darbu valsts konkursā ar maģistra darbu «Jaunas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana». Valsts konkursu par labāko bakalaura un maģistra izlaiduma darbu datorzinātnēs, organizēja a/s «Exigen Services DATI» un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma «Izglītībai, zinātnei un kultūrai».

3) Laureāta diploms nr. LD BE 09-01 2009. gada 30. oktobrī par iegūto pirmo vietu ar referātu « Contour Extraction and Processing in CT Images» 13. starptautiskā konferencē «Biomedical Engineering» jauno zinātnieku (doktorantu un maģistru) referātu konkursā, ko organizēja Kauņas Tehnoloģijas universitāte Lietuvā.

70

Curriculum vitae. Valērijs Kuņickis

Dzimšanas gads: 1952.17.10 /p.k. 171052-10604/Izglītība: 1975 – Maskavas Valsts Universitāte, filozofijas fakultāte.Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1985 – filozofijas zinātņu kandidāts1990 – docents.

Nodarbošanās:1975 – 1980 – RTU asistents1980 – 1990 – vec. pasniedzējs 1990 – 2006 – RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedras docents1993 – 2003 – Latvijas Policijas Akadēmija, Latvijas Sporta Akadēmija no 2007 - RTU Filozofijas un socioloģijas katedras docents,

Baltijas Krievu Institūts, Sociālo Tehnoloģiju Augstskola, Rimpak „Livonija”, Praktiskās Psiholoģijas Augstskola u.c. augstskolu docents.

Kvalifikācijas celšana:1981 – augstskolu pasniedzēju kvalifikācijas celšanas institūts Minskā1980 – 1984 – neklātienes aspirantūra Latvijas Universitātē1985 – disertācijas aizstāvēšana Maskavas Valsts Universitātē1997 – 1998 – piedalīšanās Latvijas – Somijas starptautiskā projektā2001 – 2002 – Latvijas – Lietuvas – Igaunijas projektā arodpedagoģijas jomā.

Zinātniski – pētnieciskā darbība un akadēmiskie kursi:Vispārējā socioloģija; Mazās grupas un personības socioloģija; Biznesa socioloģija; Industriālās attiecības; Sociālā psiholoģija; Organizāciju psiholoģija u.c.

Pēdējās publikācijas:„Profesiografiskā analīze: izmantošana un iespējas” – 2002„Organizāciju kultūra: mūsdienu diagnostikas metodes” – 2003 – RTU Zinātnisko rakstu krājumā„Pedagogs – jaunrades vadītājs (menedžeris) – Rīga, RTU, 2001„Industriālās attiecības” – RTU, 2001 – atb. redaktors un trīs raksti„Biznesa socioloģija”//Mācību materiāli un vingrinājumi. – Rīga, RTU, 2005„Industriālās un darba attiecības mūsdienu apstākļos”, -2006 – RTU Zinātnisko rakstu krājumā.

71

CURRICULUM VITAEDzīves un darba gājums

1. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Anita Lanka Dzimšanas dati: Rīga, 1950. gadsDzīves vietas adrese: Jūrmalas 48, „Piņķi”, Babītes pagasts Izglītība: augstākā

Izglītības iestāde Latvijas Valsts universitāte aspirantūraDatums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)01/1993

Iegūtā izglītība: Pedagoģijas doktora zinātniskais grāds pedagoģijāDiploma Nr. C-D Nr. 000617

Izglītības iestāde Latvijas Valsts universitāte aspirantūra

Datums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)

09/198712/1990

Iegūtā izglītība: Zinātņu kandidāta grāds pedagoģijā

Izglītības iestāde Latvijas Valsts universitāte Filoloģijas fakultāte


09/196806/1983

Iegūtā izglītība: augstākā ,filologs, pasniedzējsIzglītības iestāde Rīgas 49. vidusskola


09/1965.06/1968

Iegūtā izglītība Vidējā izglītība

AKADĒMISKAIS NOSAUKUMS UN ZINĀTNISKAIS GRĀDS

Profesore, Pedagoģijas zinātņu doktore

NODARBOŠANĀS

Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

12/2008Līdz šim brīdim

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte Humanitārais institūts .

Sociālo zinātņu katedra

72

Amata nosaukums Profesore, Humanitārā institūta direktoreGalvenie pienākumi 1. Lasa lekciju kursus un gatavo studiju materiālus studiju

priekšmetos: Pedagoģija Augstskolu didaktika Tehnisko disciplīnu pasniegšanas metodika Mācīšanās metodika Pieaugušo izglītības teorija

2. Veic zinātniski pētniecisko darbu augstskolu didaktikā un arodpedagoģijā.3. Vada un koordinē HI struktūrvienību darbību


199606/2002

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte Humanitārais institūts Socioloģijas un pedagoģijas katedra

Amata nosaukums docenteGalvenie pienākumi 1. Lasa lekciju kursus un gatavo studiju materiālus studiju

priekšmetos: Pedagoģiskais process Tehnisko disciplīnu pasniegšanas metodika

2.Pārrauga pedagoģisko praksi


1995.06/1998

Darba vietas nosaukums Latvijas universitāte Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteAmata nosaukums docenteGalvenie pienākumi 1. Izstrādā studiju kursus, lasa lekcijas un gatavo studiju

materiālus studiju priekšmetos: Audzināšanas teorija A. Ādlera psiholoģijas atziņas pedagoģijā

2. Vada bakalaura un maģistra darbus pedagoģijāDatums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)09/1994.07/1995

Darba vietas nosaukums RPIVA Sākumskolas katedraAmata nosaukums Docente, katedras vadītājaGalvenie pienākumi 1.Vada, koordinē un pārrauga studiju kursu satura izstrādi

un ieviešanu atbilstošās studiju programmās.2. Izstrādā studiju kursus, lasa lekcijas un gatavo studiju materiālus studiju priekšmetos:

Mācību metodika Audzināšanas teorija

3. Vada kvalifikācijas darbus pedagoģijāDatums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)01/199207/1994

Darba vietas nosaukums Rīgas 1. kristīgā skolaAmata nosaukums Direktora vietniece mācību un zinātniski pētnieciskā darbā

73

Galvenie pienākumi 1.Vada, koordinē un pārrauga mācību un pedagogu zinātniski pētniecisko darbību skolā2. Ievieš pedagoģiskās inovācijas


09/198301/1992

Darba vietas nosaukums Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūts, vēlāk institūts pārtopot par Izglītības attīstības institūtu

Amata nosaukums zinātniskā līdzstrādniece, docente Galvenie pienākumi 1. Veic zinātniski pētniecisko darbību lingvodidaktikā

2. Izstrādā izglītības saturu un mācību metodiku latviešu valodas apguvei sākumskolai.3. Ievieš pedagoģiskās inovācijas, lasa lekcijas skolotāju kvalifikācijas kursos


09/197709/ 1983

Darba vietas nosaukums Rīgas 28. vidusskola, Rīgas 49. vidusskola Amata nosaukums skolotājaGalvenie pienākumi 1.Veic mācību un audzināšanas darbu

2. Māca sekojošus mācību priekšmetus: Latviešu valoda un literatūra Fiziskā audzināšana

Valodu lietošanas prasmes (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):

Valoda Lasītprasme Runātprasme RakstītprasmeLatviešu 5 5 5Angļu 5 4 4Krievu 5 5 4

2. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem sešiem gadiem)

2.1. STARPTAUTISKO PĒTĪJUMU PROJEKTU DALĪBNIECE

1. 2007.gads līdz šim laikam. „Projekts Nr.LLP-LdV-TOI-2007-LT-0004 “Transfer of Innovative Methodology for Assessment of VET Teachers` Prior Learning”. Projekta koordinatore un vadītāja : Aušra Fokiene

2. 2006. – 2008. Līdzdalība starptautiskajā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra ( CEDEFOP) finansētā pētniecības projektā Nr 2006-094/AO/B/MB/VET Professions/017/06 “Defining VET Professions”. Projekta koordinatore un vadītāja: Kristiina Volmari

3. Comparative Analysis of Vocational Education and Training Reform and Role of Teacher Training in Latvia and Lithuania” (contract Nr. CON/02/ETF/0088/LV). Projekta koordinators un vadītājs: Rimantas Laužackas

74

2.2. LATVIJAS ZINĀTŅU PADOMES PROJEKTA DALĪBNIECE

2003.-2004. gads LZP Grants Nr.03.1016 “Jauno inženieru sagatavošana un darba tirgus Latvijā”, Vadītājs: G.Ozolzīle.

2.3. ESF PROJEKTA VADĪTĀJA UN DALĪBNIECE

1. 2006. -2007. gads „ Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā” 2006/0038/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2/0001/0007

Projekta vadītāja un dalībniece

2. 2006. – 2007. gads „Drēbnieku profesijas audzēkņu kvalifikācijas prakse šūšanas uzņēmumos”.

2005/0180/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.6.3./0101/0005Projekta dalībniece

2.4. IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJAS UN MĀCĪBU IESTĀŽU PROJEKTU DALĪBNIECE

1. 2008. marts - līdz šim laikam. R7387 "Adaptīvo atgriezenisko saišu realizācija jēdzienu tīklos sakņotā intelektuālā zināšanu vērtēšanas sistēmā" (IZM – RTU projektu konkurss “Zinātniskās darbības attīstība augstākās izglītības iestādēs”). Projekta vadītājs: J.Grundspeņķis

2. 2007.jūn.- 2007.dec. R7197 „Ontoloģijās sakņotas intelektuālas sistēmas izstrāde uzdevumu ģenerēšanai jēdzienu tīklu formā un zināšanu vērtēšanai” (IZM – RTU projektu konkurss “Zinātniskās darbības attīstība augstskolās”). Projekta vadītājs: J.Grundspeņķis

3. 2006-2007.gads)„Pedagoģiskais mantojums skolotāju sagatavošanā. A. Karules zinātniskā un metodiskā darbība.” IZM - RPIVA projekts 6/2006

Projekta vadītāja Z.Anspoka4. 2006. jan. - 2006. dec. U1771 “Jēdzienu tīklu un ontoloģiju balstīta

intelektuāla sistēma studentu zināšanu pašvērtēšanai un procesu orientētai zināšanu pārbaudei” (IZM – RTU projektu konkurss “Zinātnes attīstība universitātē”). Projekta vadītājs: J.Grundspeņķis

5. 2005. jūn. - 2005.dec. F6962 “Intelektuāla sistēma procesu orientētas studiju efektivitātes analīzes atbalstam” (IZM – RTU projektu konkurss “Zinātniskās darbības attīstība augstskolā”). Projekta vadītājs: J.Grundspeņķis

2.5. NOZARU PADOMJU, ASOCIĀCIJU LOCEKLE

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pedagoģijas doktorantūras padomes locekle, Latvijas Universitātes pedagoģijas profesoru padomes locekle.

2.6. PUBLIKĀCIJAS 2002.-2009.

2.6.1. STARPTAUTISKOS CITĒJAMOS IZDEVUMOS

75

1. Lanka A. VET Teachers in the Context of Professional Growth: Reality and Aspiration.// Vocational Education: Research and Reality. Lithuania, 2009/17 (10 lpp.)

2. Lanka A., Mūrnieks E. Vocational Education and Training in Latvia: The Problems and Solutions./ The Transformation of Vocational Education and Training (VET) in the Baltic States – Survey of Reforms and Developments. Series: Technical and Vocational Education and Training: Issues, Concerns and Prospects, Vol.4. Springer, 2006. (22. lpp.)

3. Lanka A. VET Teacher Training and the Role of Universities in this process. // Vocational Education and Training: Research and Reality. Lithuania, 2002/4 (6 lpp.)

2.6.2. RAKSTI RECENZĒTOS IZDEVUMOS

1. Lanka A. Priekšnoteikumi studentu pašvirzītam mācību procesam. // Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskie raksti.,8.sērija Humanitārās un sociālās zinātnes, 14. sēj. Rīga, RTU, 2008.(7 lpp.)

2. Lanka A., Anohina A. Individualizēta zināšanu vērtēšana datorizētā vērtēšanas sistēmā. RTU Zinātniskie raksti. 8.sēr.”Humanitārās un sociālās zinātnes” , 12. sēj. Rīga, RTU, 2007. ( 9 lpp.)

3. Lanka A. Procesorientēta vērtēšana kā priekšnosacījums profesijas standartā definēto pamatprasību sasniegšanai.//RTU Zinātniskie raksti. 8.sēr.Humanitārās un sociālās zinātnes,10.sēj., Rīga, RTU, 2006. (6 lpp.)

4. Lanka A.,Lapiņa I.. Vērtēšanas metodoloģijas pilnveide. //RTK Zinātniskie raksti. Augstākā profesionālā izglītība teorijā un praksē. 4.sēj. R., Izdevniecība „RTU”, 2006.(7 lpp.)

5. A.Lanka u.c. Zināšanu vērtēšana un pašvērtēšana procesorientētās studijās, izmantojot intelektuālu sistēmu, balstītu uz jēdzienu tīkliem. Starpaugstskolu zinātniski praktiskā un mācību metodiskā konference „Mūsdienu izglītības problēmas”. Rīgā, 23.-24.februārī 2006.g.(6 lpp.)

6. Lanka A. Mūsdienu didaktika postmodernisma kontekstā.// RTU Zinātniskie raksti.8.sērija Humanitārās un sociālās zinātnes, 4. sēj. Rīga, RTU, 2005.(6 lpp.)

7. Lanka A. Arodpedagogu izglītības satura pilnveides dialektika.// RTU Zinātniskie raksti., 8.sērija Humanitārās un sociālās zinātnes, 4. sēj. Rīga, RTU, 2003.( 6 lpp.)

8. Lanka A. Augstskolu didaktikas aktuālas problēmas. // Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskie raksti.,8.sērija Humanitārās un sociālās zinātnes, 4. sēj.Rīga, RTU, 2002. ( 6 lpp.)

2.6.3. METODIKĀS PUBLIKĀCIJAS

1. Līdzautore Assessment of Prior Learning in Vocational Teacher Education. Handbook for assessors. Tallinn, Baltic Print $ Banners, 2010. ( 105 lpp.)

2. Lanka A. Mācīšanās metodika. Lekciju kurss. Rīga, RTU, 2004. (56 lpp.)3. Lanka A., Mūrnieks E. Metodiskie ieteikumi arodskolotāju pamata

pedagoģiskās izglītības viengadīgās programmas dalībniekiem. Rīga, RTU, 2004. (14 lpp.)

76

4. Lanka A. Metodiskie ieteikumi pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas „Arodpedagoģija” apguvei. Rīga, RTU, 2004. (22 lpp.)

5. Lanka A. Karjeras izglītība profesionālajā izglītībā / Brigita Miķelsone, Svetlana Gaile, Anita Lanka /. Rīga, Profesionālās izglītības attīstības aģentūra, Profesionālās orientācijas informācijas centrs, 2004. (52 lpp.)

6. Lanka A. Pedagoģiskais process. Mācību līdzeklis. Rīga, RTU, 2003. (98 lpp.)7. Lanka A. Kāds ir studentu guvums plūsmas lekcijās. // Jaunais Inženieris –

2002. Nr.13. (3. lpp.)

2.7. PIEDALĪŠANĀS AR REFERĀTIEM KONFERENCĒS UN SEMINĀROS

1. Referāts „ Assessment of Prior Learning – the path towards VET teacher professionalization”. International Conference „ Recognizing Achievements of Prior Learning: Realities and Perspectives.” Kauņa, 2010. gada 15. janvāris.

2. Referāts„ Needs and experience of assessment of non-formal and informal learning in Latvia”. International Conference „ Assessment of Non-formal and Informal Learning: experience and methodological guidlines” . Kauņa, 2008. gada 1. – 2. aprīlis.

3. Referāts „ Studentu patstāvīgās mācīšanās veicināšana augstskolā”. RTU 49.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2008.gada 13. oktobris.

4. Referāts “The context of higher-level apprenticeships in Latvia and potential transferability”. Peer Review Italy: The higher apprenticeship: a part of effective lifelong learning and a flexicurity strategy .Turin, 30-31 October 2008.

5. Referāts “Latvijas profesionālās izglītības skolotāja profesija Eiropas kontekstā”. RTU 48.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2007.gada 12. oktobris.

6. Referāts “Latvijas TTnet specifiskie mērķi Eiropas Savienības TTnet vispārējo mērķu kontekstā. Konference “ Sadarbība profesionālās izglītības skolotāju sagatavošanā un tālākizglītībā”. Rīga, 2006. gada 16. jūnijs.

7. Referāts “ 21.gadsimta izglītības pretrunas”. Rīgas Tehniskās koledžas 4.Starptautiskā zinātniski praktiskā konference. Rīga, 2006.gada 11.aprīlis.

8. Referāts “ Key questions and priorities for national VET teacher/trainer training network” . Starptautisks seminārs „Initiating VET TTnet in Latvia”, Rīga, 23.03.2005.

9. Lecture and workshop on the theme “Assessment for Better Learning” Partners meeting of the Leonardo da Vinci Programme pilot project “AmpVoc” Riga, 24 February, 2005.

10. Referāts “Vērtēšana procesorientētās studijās.” RTU 46.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2005.gada 14. oktobris.

11. Referāts „Arodpedagogu kompetences pilnveides aspekti” Rīgas Tehniskās koledžas organizētajā 2. Starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē „Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības realizācija teorijā un praksē” Rīga, 2004. gada 11. jūnijs.

12. Referāts ”Laboratorijas darbu pedagoģiskā lietderība (studentu un pedagogu skatījumā). RTU 45.Starptautiskā zin.konf., Rīga, 2004.gada 14.oktobris.

13. Referāts “ The VET Teacher Qualifying Process”. ETF/CEDEFOP Conference” Teachers and trainers in vocational education and training in the future Member States,” Aalborg, 21 and 22 November 2002.

77

3. PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE

Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)

JAMK University of Applied Sciences

APL Assessors Training 09/06/200815/01/2010( ir sertifikāts12 ECTS)

Rīgas Tehniskā universitāte

From Teaching to Active Learning”.Seminar and workshop facilitated by Otawa University Dr. oec. Linda Manning

15/04/2009.(ir sertifikāts)

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Pedagoģijas Pētniecības centrs

“Latvijas pedagoģisko augstskolu mācībspēku profesionālo kompetenču pilnveide zinātniskās pētniecības jomā”.

02/03/2007. 30/03/2007.(ir sertifikāts)

RTU Rīgas Biznesa skola“ Teaching with Electronic Resources” seminar facilitated by Michael R.Lavin, University at Buffalo

03/12/2006.05/12/2006(ir sertifikāts)

European Peer Learning Activity Helsinki Finland

“Enhancing Discourse between Teachers and Worklife”

09/10/200613/10/2006

Rīgas Ekonomikas augstskola

„Managing Interpersonal Relationships in Organisations”

29/03/200401/04/2004(ir sertifikāts)

RTU Tālmācības centrs „Tālmācības studiju materiālu izveide RTU Blackboard vidē”

07/2004kursi 38 stundu apjomā

European Training Foudation, Ministry of Education of Finland, Ministry of Education of Denmark

Organisational Developer of VET Schools

17/06/2002.17/12/2002.(ir sertifikāts)

4. ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA

Eiropas Profesionālās izglītības skolotāju izglītotāju sadarbības tīkla (TTnet) koordinatore Latvijā

RTU Humanitārā institūta direktore RTU Senāta locekle Darbība RTU Senāta Studiju kvalitātes komisijā

78

Darbība RTU Zinātnisko rakstu sērijas “ Humanitārās un sociālās zinātnes” redkolēģijā

Darbība RPIVA doktorantūras padomē. Darbība Rīgas Tehniskās koledžas Zinātnisko rakstu redkolēģijā Lektore, konsultante un grāmatu līdzautore LVAVP (Latviešu valodas

apguves valsts programma). Sadarbība ar IZM profesionālās izglītības un tālākizglītības departamentu, lasot

lekcijas skolotāju, skolu vadītāju un metodiķu kursos. Eksperts starpposmu izvērtēšanai IZM Profesionālās izglītības centra

nacionālās programmas projektā „Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei” .

Eksperts LR Valsts kontroles revīzijas ziņojuma sagatavošanā par Vispārējās izglītības sistēmas realizāciju atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem.

5. KONTAKTINFORMĀCIJA

Adrese: Jūrmalas 48, „Piņķi”, Babītes pagasts, Rīgas rajons LV-2107

Tālruņa nr: +371 29275506Faksa nr: +371 7089152E-pasta adrese [email protected]

79


Dzīves un darba gājumsCurriculum Vitae

1. Vispārīgās ziņasVārds, uzvārds: Juris LauznisPersonas kods: 020452-11573Dzimšanas vieta: Latvija, Alūksne Dzīves vietas adrese: Rīgas raj., Stopiņu nov., Lauznīši Izglītība: 1970.-1975 – Rīgas Politehniskais Institūts Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: Lektors, Mg..sc.ing.Valodu lietošanas prasmes: latviešu, krievu, angļu

2. Zinātniskā darbība un publikācijas:

Publikācijas:

1. G.Balodis, J.Lauznis, V.Streļčs, Z.Markovičs. Personālā bezvadu kardiomonitora izstrāde. RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, 27. sējums. Rīga, Latvija, 2006., 60 – 64.

2. G. Balodis, J. Lauznis, Z. Markovičs Vairāku Bluetooth savienojumu izmantošana datora programmās – RTU zinātniskie raksti, 5.sērija Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas 32. sējums, Rīga, 2007, 29-33 lpp.

3. S. Korsakas, A. Vainoras, J. Lauznis, Z. Markovitch et. all The Human Health Wireless Monitoring and Warning System – Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, 2007, 236-239p.

4. G. Balodis, J. Lauznis, V. Strelcs, Z. Markovitch Application of Bluetooth low Power Modes for Monitorin Physiological Patient Data – Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, 2007,249-252p.

Zinātniskā darbība:1. „Innovatīva spēkratu dinamisko parametru reģistrācijas un analīzes sistēma”,

ERAF projekts 2006-2008 gads;2. „Mobīlais personālais kardiomonitors”, EUREKA projekts E! 3489 – Heart

Guard, 2005-2007 gads; 3. „Bezvadu tehnoloģiju pielietojums cilvēku fizioloģiskās informācijas pārraidei

reālā laikā”, DITF DADI Datorvadības sistēmu profesora grupas projekts, 2006 gads;4. „Research and development of wireless capability for CP-PRO ECG recorder”,

Welch Allyn Cardio Control, BV, 2004-2006 gads;

3. Pedagoģiskā darbība: No 1995. gada pasniedzējs RTU

80

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

Personas dati:

Zanda Lejniece, pers. kods 261152-13053Dzimusi Rīgā 1952. gada 26. novembrīDzīvo Rīgā, Matīsa ielā 43-25, tālr. mob. 6538877, e-mail: [email protected]

Izglītība:Beigusi 1977. gadā Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas specialitāti.

Diploms Nr. Ю 407959.1995.gadā beigusi minētās fakultātes maģistratūru filozofijas specialitātē.

Diploms Nr. 001238. Zinātniskā pētījuma tēma “Sabiedriskā progresa ideja J.G.Herdera filozofijā”(filozofijas vēsture).

Darba pieredze:Strādā no 1977. gada Rīgas Tehniskajā universitātē par mācībspēku, pašreiz RTU Humanitārā institūta Sociālo zinātņu katedrā par praktisko docenti.Darba vietas adrese: Rīgā, Āzenes ielā 16, 431. ist., tālr, - 7089250.Darba apvienošanas kārtībā epizodiski strādājusi par vieslektori Rīgas P.Stradiņa universitātē; Valsts Administrācijas skolā; Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā, semināru un konsultāciju centrā „Letija”u.c.Pasniedz sekojošus kursus: “Lietišķā etiķete”, “Oratora māksla”, “Prezentācijas prasme”, “Sociālās attīstības modeļi”, “Pedagoga ētika un etiķete”, “Ētika”.Piedalījusies kā konsultante un pedagogs konkursa “Zemgales Zeltene 2001” organizēšanā, projekta “Rīga 800” zonas “Rīga ēd” izstrādē, kā arī vadījusi un sastādījusi mācību programmas un praktiskās nodarbības lietišķās saskarsmes jautājumos P.Stradiņa Klīniskajā un Rīgas pils. 2. slimnīcā, a/s “Latvijas Dzelzceļš” un „Latvenergo” mācību centros, Ceļu satiksmes drošības departamentā un LV Aizsardzības ministrijas rekrutēšanas centrā u.c.

Papildus izglītība:Mācījusies LU aspirantūrā (1980.-1983.), stažējusies Latvijas Zinātņu Akadēmijas Tiesību un filozofijas institūta Filozofijas vēstures sektorā (1988.g.).Kvalifikāciju papildinājusi Valsts Administrācijas skolas (1995.g.) un Kopenhāgenas Nila Broka mācību projektos, P.Stradiņa universitātes un mācību centra ‘Letija” teorētiskajos semināros (2101.g.). 205./2006.g. SO Pieaugušo profesionālās tālākizglītības centrā apguvusi Profesionālās pilnveides izglītības programmu (404 st. apjomā) – K – 30 „Profesionālās izglītības pedagoga pedagoģiskās izglītības” programma; apliecība – PA Nr. 026588.

Autordarbi:Sagatavotas 40 publikācijas; no tām 19 – zinātniskās, 21 – metodiskās.

Publikācijas zinātniskajos izdevumos:„Krāsu loma pedagoga ārējā tēla veidošanā”, Ētiskās vērtības: to izpausme un

loma pedagoga darbā”, „Ētiskie stili pedagoga darbā”, „Mūsdienu etiķete: tradīcijas un inovācijas”, „Sociālie procesi un etiķetes attīstība” u.c

Lekciju kursi studiju E-vidē RTU portālā „Ortus”:„Prezentācijas prasme”, „Lietišķā etiķete”, „Ētikas pamati”.

Mācību līdzekļi:

81

„Pedagoga loma auditorijas vadīšanā”, ‘Ētika pedagoga darbā”, „Prezentācijas prasme”, „Lietišķā etiķete”, „Oratora māksla”, ‘Ētikas pamati”.

Piedalījusies 14 zinātniskajās konferencēs.Organizatoriskā darbība:

Kopš 2004. Gada Humanitārā institūta pārstāve RTU Akadēmiskajā sapulcē.

82


1. Vispārīgās ziņasVārds, uzvārds: Ivo LipstePersonas kods: 220965-10117Dzimšanas vieta: RīgaDzīves vietas adrese: Caunes iela 8 A-11, RīgaIzglītība: 1983.–1990 – Rīgas Politehniskais institūts, diploma nr. TB Nr 983553Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: Lektors, Dr.sc.ing.Nodarbošanās: 1997. – 2002. SIA Colla, CAD/CAM apmācības centra vadītājs

2002.-2005. SIA Colla, viceprezidents 1997.-2005. RTU, lektors

Valodu lietošanas prasmes: latviešu, angļu, krievu, vācu2. Zinātniskā darbība un publikācijas:

Publikācijas un zinātniskā darbība:1. CAD/CAM/CAE OBSERVER, #2(14)2004, „HSM in Mastercam (part1)”, p. 67-

71.2. CAD/CAM/CAE OBSERVER, #2(15)2004, „HSM in Mastercam (part2)”, p. 58-

62.3. CAD/CAM/CAE OBSERVER, #3(16)2004, „HSM in Mastercam (part3)”, p. 68-

73.4. CAD/CAM/CAE OBSERVER, #4(17)2004, „Mastercam HSM performance

pack”, p. 52-54.5. CAD/CAM/CAE OBSERVER, #5(18)2004, „Mastercam Art – CAM system for the

aid to art”, p. 64-67.6. CAD/CAM/CAE OBSERVER, #2(20)2005, „Mr. X unmasks. The new version is

called Mastercam X (part1)”, p. 76-79.7. CAD/CAM/CAE OBSERVER, #3(21)2005, „Mr. X unmasks. The new version is

called Mastercam X (part2)”, p. 75-79.8. CAD/CAM/CAE OBSERVER, #4(22)2005, „Mr. X unmasks. The new version is

called Mastercam X (part3)”, p. 62-67.

3. Pedagoģiskā darbība: No 1995. g. – lektors RTU

83


1. Vārds, uzvārds: Zigurds Markovičs

2. Personas kods: 031236-127063. Dzimšanas vieta: Latvija, Alūksne4. Dzīves vieta: Rīga, Kurzemes pr. 88 – 93 , LV10695. Darba vieta: Rīga Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas

tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts. Datorvadības sistēmu profesora grupas vadītājs

6. LR zinātniskais grāds, diploms, specialitāte:- inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.) diploms B – D Nr. 000383, RTU 1992.- inženierzinātņu habilitētais doktors (Dr.habil.cs.ing.) diploms B – Dh Nr.

000077, RTU 1993., informācijas un informācijas sistēmu specialitāte

7. Darba gājums:1960.g. Latvenergo lauku elektrifikācijas nodaļa1961.g. Rīgas Aparātu būves rūpnīca

8. Pedagoģiskā darbība:no 1962.g. – asistents Rīgas Politehniskajā institūtāno 1965.g. – vecākais pasniedzējs RPIno 1973.g. – docents RPIno 1993.g. – profesors Rīgas Tehniskajā universitātē

9. Zinātniskā darba virziens:- matemātiskā modelēšana tehnikā, bioloģijā un medicīnā- ekspertu sistēmas, datorvadības sistēmas

10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (2004.-2010.):1. LZP granta Nr. 05.1650 „Intelektuālās datorvadības izveide sistēmu kompleksai

vadībai un uzturēšanai” vadība, 2005. – 2008.2. TOP līguma vadība Nr. TOP 05 – 16 „Motorizēto transportlīdzekļu

ekspluatācijas parametru un notikumu reģistrators” līdzdalība, 2005.3. IZM – RTU pētniecības projekts #U7114 „Bezvadu tehnoloģiju pielietojums

cilvēka fizioloģiskās informācijas pārraidei reālā laikā” vadība, 2006.4. Līdzdalība ESF projektā #2005/vPD1/ESF/P1AA/04/3.2.3.2/0004/0067;5. Līdzdalība ERAF projektā VPD1/ERAF/CFLA/05/AKP/2.5.1.1/000069/035;6. IZM – RTU pētniecības projekts #R7196 „Bezvadu lokālā tīkla WLAN

izmantošana cilvēka fizioloģiskās informācijas pārraidei reālā laikā” vadība, 2007.

7. IZM – RTU pētniecības projekts R7385 „Mobilā telefona tīkla izmantošana cilvēka fizioloģiskās informācijas pārraidei ar atgriezenisko saiti” vadība, 2008.

8. RTU pētniecības projekts Nr. ZP – 2008/5 „Asinsspiediena monitorēšanas sistēma ar datu bezvadu pārraidi internetā” vadība, 2009;

9. LZP grants 09.1240 „Elektronisko pakalpojumu intelektuāla vadība” līdzdalība, 2009 – 2012.

84

Starptautiskie finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība (2004. – 2009.)1. Trīspusēja starptautisku zinātniskās sadarbības līguma

vadība – Agreement of Collaboration „Complex System Modelling” ar Latvijas universitātes Latvijas kardioloģijas institūtu un Golden Beacom College, Delaware, USA, 2003. – 2008.

2. EUREKA Project E!3489 HEART GUARD vadība, 2005. -2008.

11. Pēdējo 6 gadu galvenās starptautiskās publikācijas:1. E. Stalidzans, Z. Markovitch. Methodology of Control System Development for

Biological Systems under Information Insuffieciency // Proc. of International Mediterranean Modeling Multiconference and European Modeling Simulation Symposium, EMS 2005. Marseille, France, 2005, 169. – 175p.

2. S. Korsakas, A. Vainoras, J. Lauznis, Z. Markovitch u.c. The remote mobile monitoring system for patients with cardiac risk // Proceedings of the International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, Lithuania, 26.-28, oct, 2006, 123.-126.p



5. Z. Markovičs. Ekspertu novērtējumu metodes. Metodisks materiāls. RTU izdevniecība, Rīga, Latvija, 2009, 111lpp;

6. Z. Markovičs. Datorvadības sistēmu projektēšana. Metodisks materiāls. RTU izdevniecība, Rīga, Latvija, 2009, 110lpp.

12. Kopējais publikāciju skaits:124 zinātniskās un 40 metodiskas publikācijas, kopā 164.

13. Valodu prasme:latviešu, krievu, angļu (daļēji)

14. Kvalifikācijas celšana:Zinātniskās konferencēs, Ļeņingradā, vadot doktorantu darbus, Klinkmann firmas kursi.

15. Profesionālais un sabiedriskais darbs:- Latvijas Biznesa Inovācijas centra līdzdibinātājs un valdes loceklis - Latvijas Automātikas nacionālās organizācijas valdes loceklis - Latvijas Zinātnieku savienības biedrs - Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas biedrs- RTU Promociju padomes P – 07 loceklis „Informācijas tehnoloģijas nozare”- Informācijas tehnoloģijas nozares Profesoru padomes loceklis- RTU Zinātnisko rakstu 5.sērijas „Datorzinātne” tematiskā izlaiduma

„Datorvadības tehnoloģijas” atbildīgais redaktors

85

86


1. Vispārīgās ziņasVārds, uzvārds: Ieva MarkovičaPersonas kods: 230740-12736Dzimšanas vieta: RīgaDzīves vietas adrese: Kurzemes prospekts 88-93, RīgaIzglītība: Latvijas Medicīnas akadēmijaAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: Dr. med. 1992.g. HD #000097Nodarbošanās: pasniedzējsValodu lietošanas prasmes: latviešu, angļu, krievu

2. Zinātniskā darbība un publikācijas: Publikācijas:

2.1. Z. Markovitch, I. MarkovitchaSistēmu atveseļošanas datorvadības varianti. RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, tematiskais izlaidums „Datorvadības tehnoloģijas”, Rīga 2001, 6 – 15 lpp.

2.2. Z. Markovitch, I. MarkovitchaStructural Models: Insight into Common and Distinctive Qualities. Proceedings of the International Workshop on „Harbour Maritima and Multimodal logistics, Modeling and Simulation”, HMS 2003, Riga, 207 – 213 lpp.

2.3. S. Korsakas, J.Lauznis, A. Vainoras, Z. Markovitch, L. Gargasas, I. Markovitcha, Z. Navickas, R. Ruseckas.The mobile ECG and motion activity monitoring system for home care pacients. Conference Computers un Cardiology. Valensia, Spain, 17 – 20. sept. 2006.Zinātniskā darbība:

2.4. LZP grants #01.0866Sistēmu darbības korekcijas un atveseļošanas datorvadības, 2001. – 2004.g.

2.5. LZP grants #05.1650Intelektuālās datorvadības izveide sistēmu kompleksai vadībai un uzturēšanai. 2005 – 2008.g.

2.6. Projekts U7114Bezvadu tehnoloģiju pielietojums cilvēka fizioloģiskās informācijas pārraidei reālā laikā, 2006. gads.

2.7. EUREKA projekts 3489. Heart Guard, 2005. – 2007.g.

2.8. Trīspusējs starptautisks sadarbības līgums „Complex System Moelling”. Dalībnieki: Rīgas Tehniskā universitāte, Lativjas uiversitātes Kardioloģijas institūts, Golden Beacom College, Delaware, USA, 2003. – 2008.g.

3. Pedagoģiskā darbība: No 1995. g. – stundu pasniedzējs RTU

87


1. Vārds, uzvārds: Andris Ozols2. Personas kods: 290943-109303. Dzimšanas vieta: Latvija, Jelgava4. Dzīves vieta: Sudrabu Edžus iela 30-1, Rīga, LV 1014, Latvija5. Darba vieta: Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un

informācijas tehnoloģijas fakultāte, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts (DADI).

6. LR zinātniskais grāds, diploms Nr., specialitāte: Inženierzinātņu doktors, B-D Nr. 000534, automātika.

7. Praktiskā darbība: 1970–1975.g.g. LR Zinātņu akadēmija, Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts.

8. Pedagoģiskā darbība: 1976–1985.g.g. Rīgas politehniskais institūts (tagad – Rīgas Tehniskā universitāte), vecākais pasniedzējs. No 1986.g. līdz šim brīdim – docents RTU DADI .

9. Zinātniskā darba virziens: Ceļu satiksmes integrētas vadības un informācijas sistēmas.

10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (2001 – 2008):1. 2001-2003.g.g. granta Nr.01.0860 “Transporta lokālas

adaptīvas vadības algoritma izstrādāšana” zinātniskais vadītājs.2. 2004.g. granta Nr. 04.1262 „Transporta lokālas adaptīvas vadības algoritma

izstrādāšana un analīze” zinātniskais vadītājs.3. 2005-2008.g.g. granta Nr. 05.1657 „Ceļu satiksmes informācija un industriālā

informācijas tehnoloģija (IIT) zinātniskais vadītājs. 11. Pēdējo gadu galvenās starptautiskās publikācijas:

1. A.Ozols, Laika intervālu sadalījuma izpēte ceļa kontroles zonā starp pretēju plūsmu transporta līdzekļiem. Rīgas Tehniskās universitātes zinātnisko rakstu krājums, sērija ”Computer Science”, izlaidums „Datorvadības tehnoloģijas”, Izdevniecība „RTU”, 2005. Rīga, 52-56.

2. A.Ozols, Transporta līdzekļu intensitātes analīze uz daudzjoslu ceļiem. Rīgas Tehniskās universitātes zinātnisko rakstu krājums, sērija ”Computer Science”, izlaidums „Datorvadības tehnoloģijas”, Izdevniecība „RTU”, 2006. Rīga, 108-113.

3. D.Bļizņuks, A.Ozols, Industriālie tīkli laikā kritiskos uzdevumos. Rīgas Tehniskās universitātes zinātnisko rakstu krājums, sērija ”Computer Science”, izlaidums „Datorvadības tehnoloģijas”, Izdevniecība „RTU”, 2007. Rīga, 51-59.

12. Kopējais zinātnisko darbu skaits: 54.13. Valodas prasme: Valoda Lasīt

Runāt Rakstīt Latviešu mātes valoda

Vācu labi viduvēji viduvējiKrievu teicami labi

labi14. Kvalifikācijas celšana: Patstāvīgi, izmantojot Darmštates

Tehniskās augstskolas, Hanoveras universitātes, Bohumas

88

universitātes, firmas SIEMENS un citu tehnoloģiskā ziņā attīstītu ārzemju augstāko mācības iestāžu un firmu metodiskos un zinātniski pētnieciskos materiālus.

15. Profesionālais un sabiedriskais darbs: RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Domes loceklis, Zinātniskais vadītājs maģistrantiem studiju virzienā “Datorvadības sistēmas”.

89


Vārds: ValerijsUzvārds: ZagurskisPersonas kods: 100743-11215Dzimis: 1943.gadā 10. jūlijā, Vorkuta ( Krievija)Zinātniskais grāds: Datorzinātņu habilitētais doktors ( Dr.habil.sc. comp.) Darba vieta: Rīgas Tehniskā universitāteIeņemamais amats: Profesors, Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedras vadītājsTelefons darbā: (+371) 67089543Mobil. tel: (+371) 26321545Fax: (+371) 67089520E-mail: [email protected],

[email protected],WWW lapas: http://www.lza.lv, http://www.edi.lv, http://www.cs.rtu.lv/DADI/tikli.htmlMājas adrese Dravnieku 2-39, Rīga, LV-1021

Izglītība: 1950-1960. gg. Rīgas 35. vidusskola 1960- 1965. gg, Rīgas Politehniskais institūts, kvalifikācija inženieris -

elektriķis matemātisko un skaitļojamo mašīnu un aparātu specialitātē, ( Diploms O No 415351)

Akadēmiskie nosaukumi unzinātniskie grādi :

1972.g. Tehnisko zinātņu kandidāts, tehniska kibernētika un informācijas teorija, Latvijas Zinātņu akadēmija,

(diploms MKD No 018304 ) 1978.g. Vecākā zinātniskā līdzstrādnieka zinātniskais nosaukums

( diploms CH No 002253) Krievijas Zinātņu akadēmija1990.g. tehnisko zinātņu doktors, Augstākās atestācijas komisija,

Krievijas Zinātņu akadēmija ( diploms DT No 002109 ) 1992.g. Datorzinātņu habilitētais doktors, Latvijas Universitātes, ( Diploms C-Dh No 000011) , Informātika

1993. g. Profesors, Elektronikas un datorzinātnes institūts, Latvijas Universitāte ( Profesora diploms P-D No 004)

2001g. RTU profesors (diploms Nr.55)

Darba gaitas: 1960-1962.gg. Tehniķis, Rīgas Radio rūpnīca1965-1968.gg. Inženieris elektroniķis, Elektronikas un

datorzinātņu institūts, Latvijas Zinātņu akadēmija1969-1973.gg. Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. Elektronikas

un datorzinātnes institūts, Latvijas Zinātņu akadēmija

1973-1983.gg. Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Elektronikas un datorzinātnes institūts, Latvijas Zinātņu akadēmija

90

http://www.cs.rtu.lv/DADI/tikli.html

http://www.edi.lv/

http://www.lza.lv/



no 1983.g.-2004.g. Laboratoriju vadītājs, Elektronikas un datorzinātnes institūts, Latvijas Zinātņu akadēmija un no 1991.g. Latvijas Universitāte.

1982-1988.g. Vecākais pasniedzējs, Rīgas Politehniskais

institūts 1989-1996.g. Profesors, Rīgas Tehniskā universitāte no 1996.g. Profesors profesora grupas vadītājs, no 2004. g. RTU DITF Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas

katedras vadītājs

Nodarbošanās:Informācijas tehnoloģija un arhitektūra datoru sistēmās un datoru tīklos, multimediju

sistēmas un metodes, testēšanas un verifikācijas, monitoringa, datu un signālu apstrādes sistēmas.

Valodu lietošanas prasmes:latviešu - labi (runāt), teicami-lasīt un labi- rakstīt, poļu – labi ( lasīt un rakstīt),

viduvēji- runāt, krievu - dzimtā, angļu –labi(runāt), teicami- lasīt un rakstīt.

2.Zinatniskā darbība un publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem) 2003.-2009.gg. Latvijas ZP pētījumu projektu īstenošanas līdzdalība:

V.Zagurskis (proekta vadītajs) “Multimēdiju pielietojumu sistēmu ar jauktiem (analogajiem un diskrētajiem) signāliem (JSS) izstrādāšana un testēšana” Projekts Nr.01.0032, 2000.-2004.gg.V.Zagurskis (projekta vadītajs) “Multivides sistēmu ar jauktiem signāliem (MSJS) verifikācija”Projekts Nr.05.1395, 2005.-2008. gg.V.Zagurskis (projekta dalībnieks) “Multivides balstītu e-pakalpojumu sistēmas arhitektūras izvēle”. Projekts Nr.05.1661, .2004-200.8gg.V.Zagurskis (projekta dalībnieks) “ Elektronisko pakalpojumu intelektuāla vadība, Projekts Nr. 09.1240,2009.-2012.gg.V.Zagurskis( projekta dalībnieks)” Dalītu iegultu sistēmu veiktspējas un enerģijas partēriņa optimizācija”.Projekts Nr.05.1345,2009.-2012.gg.

V.Zagurskis (valsts pētijumu programmu dalībnieks) ”Informācijas tehnoloģiju zinātniskā bāze, sad. 1.3.Oriģinālu signālu apstrādes paņēmienu izveide un izpēte konkurētspējīgu ITehnoloģiju radīšanai” DAŽU JAUTĀJUMU ANALĪZE UN ATRISINĀJUMI DAUDZKANĀLU SISTĒMAS LAIKA INTERVĀLU REĢISTRĀCIJAS KONSTRUĒŠANAI,2008.g. http://www.edi.lv/projekts/VPP/3Pr5E.pdf

Eiropas Savienības ekspertu komisiju loceklis (Eiropas Sociālā fonda 1.1.1.2 aktivitātes projekts 1DP/1.1.1.2 0/ 09/APIA/VIAA/138),LZP ekspertu komisiju loceklis ( Datorzinātne, Informācijas tehnoloģijas, Elektronika

un telekomunikācijas nozares – projekti 09.1247, 05.1359, 06.0027, 05.1421-2008.g., 2009.g. un 2 projekti, katrs iepriekšējo gadus apmērā ).

Publikācijas starptautiski citējamos (SCI) zinātniskos izdevumos:

91

http://www.edi.lv/projekts/VPP/3Pr5E.pdf

1.V.Zagursky, A.Riekstinch, Network Parameter Estimation for Voice –Data Transmission in Private Virtual Networks,4 th EURASIP Conference, Video- Image Processing and Multimedia Communication ,2-5 July 2003, Zagreb, Croatia, Proceedings,pp.V2,pp,811-816, 2.V.Zagursky, A.Riekstinch, Speech Signal Reconstruction for Real –Time Transmission over Internet, 4th EURASIP, Conference, Video- Image Processing and Multimedia communications, 2- 5 Juny03. Zagreb, Croatia, Proceedings, V2,pp.557-563,3.V.Zagursky, , D. Zibin, A.Riekstinch, Random Multiple Access Employing a Bernouli Scheme, 9th International Conference on Computer, Communication and ControlTechnologies,CCCT’03, July3, August1-2, 2003, Orlando. Florida, USA, Proceedings,pp.341-349, 4.V.Zagursky, I. Peksens, Computer Network and System Remote Management, AUTOTESTCON’03,September22-23,2003,USA,Anaheim,SAProceedings.pp.712-716 5. V.Zagursky,A.Riekstinch,I.Zarumba, A Statistical Method for Analog-Digital SystemTesting in Time and Spectral domain, IFAC Workshop DECOM-TT 2004, Oct. 3- 5, 2004, Bansko, Bulgaria , Proceedings,pp.376-381,6. V.Zagursky, A, Riekstinch, BIST for High Speed ADC,East-West Design and Test Workshop , EWDTW’4, Jalta, Ukraine,2004,, Proceedings,pp.231-236,7. V.Zagursky, A.Riekstinch, I.Zarumba, Communication Network for Distributed Multimedia Servers,The 7-th IASTED International Conference on Computer Graphics and Imaging, CGIM 2004, August 17-19, 2004, Kauai, Hawai, USA, Proceedings,pp.321-325,8.V.Zagursky, K. Cherkashina, The Method of Optimization of the Computer Network Parameters,RTU 45.Starptautiska zinātniskā konference, Rīga, 2004gada, 10-14 Oktobris,Proceedings pp34- 39.9.V.Zagursky, I.Zarumba, New Approach fr Random Multiple Access, IASTED International Conference on Communiation Systems and Networks (CSN 2005), September12-14,2005 Benidorm, Spain, , Proceedings,pp.176-181, 10V.Zagursky, A.Riekstinch, I Zarumba, Network Parameter Estimation for VideoData Transmission in Virtual Private Networks ,IASTED International Conference on Communications and Computer Networks (CCN 2005), October 24-26, 2005 Marina del Ray, CA, USA, Proceedings,pp.211-215.11. V.Zagursky, I.Zarumba, Information Technology for Flexible and Distance Learning and Training, IASTED International Conference on CIRCUITS, SIGNALS and SYSTEMS, ( CSS2005), October 24-26, 2005 Marina DelRay, USA, Proceedings,pp.275-279,12V.Zagursky, I.Zarumba, Verification of Mixed- Signal Non-Linear Objects, IEEE International Symposium on Intelligent Signal Processing (WISP 2005), September 1-3, 2005 University of Agraval, Campus de Gambelas, Portugal, Proceedings pp.132-136.13.V Zagursky, I Zarumba, Evaluation of The Analog-digital System in Dynamic conditions, IEEE International Symposium on Intelligent Signal Processing (WISP 2005), September 1- 3, 2005 University of Agraval, Campus de Gambelas, Portugal, Proceedings pp.115- 119.14.V.Zagursky, Design Test Signal Tools for Investigating Analog- Digital Converters, Electronic Devices and Systems IMAPS International Conference, September 15-17, 2005 Brno University of Technology, Czech Republic, Proceedings, pp.187-191.15. V.Zagursky, Multimedia and Network Technology for Flexible and Distance Learning and Training,VII RTU.Starptautiska zinātniskā konference, Rīga, 2006gada, Oktobris, Scientific Proceedings of Riga Technical University, Technologies of Computer Control, pp.74-83.

92

16.V.Zagurskis, Wireless Multimedia System based on the CSMA/CA Media Access Algorithm, Second IEEE International Workshop on Performance and Management of Wireless and Mobile Networks ,November 14-16, 2006, Tampa (Florida), USA,Proceedings,231-235pp.17.V.Zagursky, Improving Identification Algorithm for Mixed Signal Systems,SICPRO 07,VI International conference”, ISBN 5-201-14492-8,’’ System Identification and Control Problems” Moscow, January29- 1February 2007g.Proceedings, pp.937-942.18.V.Zagursky, Dz.Zibin, Random Multiple Access Method for Wire and Wireless Local networks, 17-th International Conferenceon Computer Theory and Applications, ICCTA 2007, Egypt , Alexandria, 1-3 September, Proceedings, 2007g. pp137-141.19. Zagursky, D.Bliznjuk, Approach for wireless resources access control, TheICS2008International Computer Symposium, November 13-15, 2008, TamkangUniversity,Damsui,TaipeiCounty, Taiwan, R.O.C. Proceedings of 2008 International Computer Symposium, 145-150pp.,http://ics2008.csie.tku.edu.tw/20.V.ZagurskisA.Morozovs, Dažu jautājumu analīze un atrisinājumi daudzkanālu sistēmas laika intervālu reģistrācijas konstruēšanai. Proceedings of RTU 49th International Scientific Conference ISSN 1407-7493Technology of Computer Control, RTU , Riga 2008g. October 13-15,pp.63-72.21.Zagurskis, D Bliznjuks, Pieeja bezvadu resursi piekļuves kontrolei, Proceedings of RTU 49th International Scientific Conference ISSN 1407-7493Technology of Computer Control, RTU , Riga 2008g. October 13-15 pp.72-80.22.Zagursky, D.Bliznjuk, Approach to verification of mixed-signal non-linear object, Proceedings of VIII International Conference, ISBN 978-5-91450-027-3, “..System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow,January26- 30,2009g.813-830pp.23.Zagursky, A.Morozov, Macromodel for uncertainty estimation of mixed-signal system elements under extreme operating condition,Proceedings of VIII International Conference, ISBN 978-5-91450-027-3, “..System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow,January26- 30,2009, 821-827pp.,24. R.Taranovs, V. Zagurskis, Jaunā pieeja vides piekļuves vadībā bezvadu sensoru tīklos, RTU zinātniskis raksti, ISSN 1407-7493,5. sērija, Datorzinātne, Datorvadības tehnoloģijas, Rīga,2009.g.,50-57lpps.

Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs (ar referātu):

1. V.Zagursky, A.Riekstinch, I.Zarumba, Coding and On-Line transmitting System. Third international Conference on Advanced Engineering Design,01-04 June 2003 , Prague, Chech Republic,

2. V.Zagursky, A.Riekstinch,Network Parameter Estimation for Voice –Data Transmission in Pivate. Virtual Networks,4 th EURASIP Conference, Video- Image Processing and Multimedia Communication ,2-5 July 2003, Zagreb, Croatia,V.Zagursky, A.Riekstinch, Speech Signal Reconstruction for Real –Time Transmission over nternet, 4th EURASIP, Conference, Video- Image Processing and Multimedia communications, 2-5 Juky 2003. Zagreb, Croatia, V,Zagursky, A Riekstinch, I Zarumba, Testing Methods of Sound Signal Compression, 4th EURASIP Conference,- Video- Image Processing and Multimedia Communication ,2-5 July 2003, Zagreb, Croatia,

3. V.Zagursky, D. Zibin, A.Riekstinch, Random Multiple Access Employing a Bernouli Scheme, 9th International Conference on Computer, Communication

93

http://ics2008.csie.tku.edu.tw/

and ControlTechnologies,CCCT’03, July3, August1-2, 2003, Orlando. Florida, USA,

4. V.Zagursky,A.Riekstinch,I.Zarumba, A Statistical Method for Analog-Digital System Testing in Time and Spectral domain, IFAC Workshop DECOM-TT 2004, Oct. 3-5, 2004, Bansko, Bulgaria,

5. V.Zagursky, A, Riekstinch, BIST for High Speed ADC,East-West Design and Test Workshop, EWDTW’4, Jalta, Ukraine,2004,

6. V.Zagursky, A.Riekstinch, I.Zarumba, Communication Network for Distributed Multimedia Servers,The 7-th IASTED International Conference on Computer Graphics and Imaging, CGIM 2004, August 17-19, 2004, Kauai, Hawai, USA,

7. V.Zagursky, K. Cherkashina, The Method of Optimization of the Computer Network Parameters, RTU 45.Starptautiska zinātniskā konference, Rīga, 2004gada, 10-14 Oktobris,

8. V.Zagursky, I.Zarumba, New Approach fr Random Multiple Access, IASTED International Conference on Communiation Systems and Networks (CSN 2005), September12-14,2005 Benidorm, Spain,

9. V.Zagursky, A.Riekstinch, I Zarumba, Network Parameter Estimation for VideoData Transmission in Virtual Private Networks ,IASTED International Conference on Communications and Computer Networks (CCN 2005), October 24-26, 2005 Marina del Ray, CA, USA

10. V.Zagursky, I.Zarumba, Verification of Mixed- Signal Non-Linear Objects, IEEE International Symposium on Intelligent Signal Processing (WISP 2005), September 1-3, 2005 University of Agraval, Campus de Gambelas, Portugal

11. V.Zagurskis, Wireless Multimedia System based on the CSMA/CA Media Access, Second IEEE International Workshop on Performance and Management of Wireless and Mobile Networks ,November 14-16, 2006, Tampa (Florida), USA,

12. V.Zagursky, Improving Identification Algorithm for Mixed Signal Systems,SICPRO 07,VI International conference” System Identification and Control Problems” Moscow, January29- 1February 2007g

13. V.Zagursky, Dz.Zibin, Random Multiple Access Method for Wire and Wireless Local networks, 17-th International Conferenceon Computer Theory and Applications, ICCTA 2007, Egypt , Alexandria, 1-3 September

14. V. Zagursky, D.Bliznjuk, Approach for wireless resources access control, TheICS2008International Computer Symposium, November 13-15, 2008, TamkangUniversity,Damsui,TaipeiCounty, Taiwan, R.O.C.

15. V.ZagurskisA.Morozovs, Dažu jautājumu analīze un atrisinājumi daudzkanālu sistēmas laika intervālu reģistrācijas konstruēšanaipp. Proceedings of RTU 49th International Scientific Conference ISSN 1407-7493Technology of Computer Control, RTU , Riga 2008g. October 13-15

16. V.Zagursky, A.Morozov, Macromodel for uncertainty estimation of mixed-signal system elements under extreme operating condition,Proceedings of VIII International Conference “..System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow,January26- 30,2009,

2.Pedagoģiskā darbība: (par pēdējiem 6. gadiem) 2003.-2009.gg.

Vadītie promocijas darbi:D.Bļizņuks Sensoru tīklu tehnoloģiju pielietošana laikā kritiskos uzdevumos.V.Aņisimovs Tīklu līdzekļu izpēte un izstrāde sensoru tīkliem un to konfigurācija.

94

R.Safins Dalīto objektu vadība uz tīklu tehnoloģiju pamata.A.Riekstiņš Tīklu līdzekļu izpēte un izstrāde multimediju servisiem un to konfigurācijai.A.Morozovs Datu straumēšana (streaming) multivides pielikumos bezvadu tīklos.R. Taranovs Komponenšu kolektīva mijiedarbība bezvadu sensoru tīklos.

Studiju programmu vadīšana :Studiju programmas šifrs RDBF0 - Automātika un datortehnika, bakalaura akadēmiskās studijas;Studiju programmas šifrs DMF0 - Automātika un datortehnika, maģistra akadēmiskās studijas;Studiju programmas šifrs DGFO - Automātika un datortehnika, profesionala maģistra studijas;Studiju programmas šifrs DDF6 - Automātika un datortehnika, doktora studijas.Vadītie maģistra darbi (skaits 2004.-2009.gg.) : 41Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi (skaits 2004.-2009.gg.) :27Studiju priekšmeti ( nosaukums , apjoms kredītpunktos):

Akadēmisko maģistru priekšmeti

Mūsdienu datoru arhitektūra DST464 KP3Datoru tīklu vadība DST453 KP3Datoru tīklu un sistēmu arhitektūra DST450 KP4Signālu un procesu kodēšanas un apstrādes sistēmas DST462KP4Datoru tīklu projektēšanas teorija DST452 KP3

Profesionālo maģistru priekšmeti

Datoru arhitektūras attīstība KP4Datoru tīkli un sistēmas DST477 KP2Datoru tīkli un sistēmas (studiju projekts) DST417 KP2 Signālu un procesu kodēšanas un apstrādes sistēmas DST462 KP4Datoru tīklu vadība DST453 KP 3Interneta sistēmu projektēšana DST428 KP3

Doktorantūras priekšmeti

Modernas tīklu tehnoloģijas DST645 7 KPTestēšanas un signālu apstrādes metodes DST644 15 KPDatoru tīklu modelēšanas tehnoloģijas DST643 15 KP

Sagatavotie mācību līdzekli:

1. V. Zagurskis, Datu komunikācijas tīkls, sadalīto (teritoriāli izkliedēto) vadības sistēmu izveidošanai, 2004.g. 32.lpp., RTU, DITF, DADI, DTSTK, ( elektr . vers.)

95

2. V.Zagurskis, Datorsistēmu vadības rīki, 2004.g., 53.lpp.,RTU, DITF,DADI,DTSTK, (elektr.vers.)

3. V.Zagurskis, Starptīklu apmainas projektšanas pamati, 2004.g.,30.lpp.,RTU, DITF,DADI, DTSTK, (elektr. vers)

4. V.Zagurskis, Bezvadu vides piekļuves vadības protokoli, 2005.g., 22.lpp.,RTU, DITF, DADI, DTSTK, ( elektr . vers.)

5. V.Zagurskis, 10 Gigabit Ethernet datu apkopojums , 2004.g., 50.lpp., RTU,DITF, DADI, DTSTK, (elektr.vers.)

6. V.Zagurskis, Pārklājums bezvadu speciālajos sensoru tīklos, 2006.g., 21.lpp., RTU, DITF, DADI, DTSTK, ( elektr . vers.)

7. V. Zagurskis, Daudz protokolu atzīmes komutāciju vidē (MPLS). 2006.g. 42 .lpp., RTU, DITF, DADI, DTSTK, ( elektr . vers.)

8. V. Zagurskis, IT Guru palīgs, 2006.g., 38. lpp., RTU, DITF, DADI, DTSTK, ( elektr . vers.)

9. V. Zagurskis, Bezvadu tehnoloģiju pielietošana sensoru tīklos, 2006.g., 99. lpp., RTU, DITF, DADI, DTSTK, ( elektr . vers.)

10. V.Zagurskis, R. Kuzmenkovs, Harvardes arhitektūras RISC-procesoru ar sadalītu datu un programmas atmiņas piekļuvi, (Laboratorijas darbi, mācību līdzekli), 2008.g., 29. lpp., RTU, DITF, DADI, DTSTK, (elektr. vers.)

Visi faili atrodas RTU ORTUS E-Studijas : Datoru tīklu un sistēmas arhitektūra - DST 450; Datoru tīkli un sistēmas - DST477 V.Zagurskis: https://moodle.rtu.lv/moodle/files/index.php

ESF projekti : V.Zagurskis: dalība starptautiskos ESF projektos -līgumi

No: 2005/0131/VPD1/ESF/PIAA04/APK/3.2.3.2/0004/0067 DATORU TĪKLU UN SISTĒMU ARHITEKTŪRA (DTSA)

No : 2005/0125/VPDI/ESF/PIAA/APK/3.2.3.2/0062/0007 DATORU TĪKLI (DT)

3.Organizatoriska darbība:

Starptautiskā Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūta (IEEE) biedrs, No40187763, Datoru Associacijas (ACM-Association for Computing Machinery)biedrs No4776480, Latvijas Zinātnieku padomes loceklis, Žurnāla „Automātika un datortehnika”( Automatic Control and Computer Science) redkolēģiju loceklis, RTU zinātniskos rakstu „Datorzinātne, datorvadības tehnoloģijas” redkolēģiju loceklis, RTU,DITF,DADI, DTST katedra vadītājs, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesoru padomes loceklis no 1997, habilitācijas un promocijas padomes loceklis no 2003, RTU DITF Domes loceklis, RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes habilitācijas un promocijas padomes loceklis no 2003.g., RTU Senāta loceklis. Eiropas Savienības ekspertu komisiju loceklis (Eiropas Sociālā fonda 1.1.1.2 aktivitātes projekts 1DP/1.1.1.2 0/ 09/APIA/VIAA/138),

96

https://moodle.rtu.lv/moodle/files/index.php

LZP ekspertu komisiju loceklis ( Datorzinātne, Informācijas tehnoloģijas, Elektronikaun telekomunikācijas nozares – projekti 09.1247, 05.1359, 06.0027, 05.1421-2008.g., 2009.g. un 2 projekti katrs iepriekšējo gadus apmērā ). The Iasted International Conferences on Circuits, Signals and Systems ,CSS2004, Florida USA CSS2005, Marina del Ray, Orlando, USA, CSS2006, San Francisko, California, USA - International Program Commitee, member, International Scientific Conference Informatics in the Scientific Knowledge 2006.g.,-International Program Commitee member, Fourth International Workshop on Content-Based Multimedia Indexing, CBMI 2005.g., Riga, Latvia- InternationalTechnical Program Commitee member.

97

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds: Māris Ziema

Darba vieta: Rīgas Tehniskā universitāte, Meža iela 1, RīgaSIA ZZ Dats, Elizabetes iela 41/43, Rīga

Mājas adrese: Zemturu iela 10, Mārupe, Mārupes nov., LV-2167

Tālrunis: mājas: 67610106darba: 67333600mob. 29251514

Dzimšanas vieta, datums: Īslīce, Bauskas raj. 08.02.1959.

Valodas: latviešu - dzimtā, vācu – labi (runāt, lasīt un rakstīt), krievu - labi (runāt, lasīt un rakstīt), angļu – viduvēji (runāt, lasīt un rakstīt)

Izglītība: 1990 - 1991 stažēšanās Nirnbergas universitātē, Vācija, Mērīšanas

tehnikas laboratorija1982 – 1985 aspirants, Rīgas Politehniskais Institūts, Automātikas un

Skaitļošanas tehnikas fakultāte, Skaitļošanas tehnikas katedra

1977 - 1982 inženiera studijas, Rīgas Politehniskais Institūts, Automātikas un Skaitļošanas tehnikas fakultāte, Skaitļošanas tehnikas katedra

Zinātniskie grādi:1991 Inženierzinātņu doktors1987 Tehnisko zinātņu kandidāts, tēma:”Specializēto

daudzprocesoru sistēmu programmnodrošinājums”1982 Datortehnikas inženiera diploms

Publikācijas: kopā vairāk kā 50 zinātniskas publikācijas

Darba pieredze:2004 - Ass. profesors, Rīgas Tehniskā universitāte1995 - direktors, SIA ZZ Dats1995 - 2004 Docents, Rīgas Tehniskā universitāte1996 - 1998 Datortehnikas un tīklu katedras vadītājs, Rīgas Tehniskā

universitāte1994 -1996 Docents, Rīgas Tehniskā universitāte1991 - 1994 Zinātniskais līdzstrādnieks Nirnbergas Universitātē

Vācijā1987 - 1990 Docents Rīgas Politehniskajā Institūtā1985 - 1987 Zinātniskais līdzstrādnieks Skaitļošanas tehnikas katedrā

Rīgas Politehniskajā InstitūtāZinātnisko grantu vadība:2009 Grants nr. 09.1240 "Elektronisko pakalpojumu

intelektuāla vadība“

98

2004 - 2008 Grants nr.05.1661 “Multivides balstītu e-pakalpojumu sistēmas arhitektūras izvēle”.

2006 IZM grants nr.R7083 “Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras izvēles metodikas izstrāde”.

2001 - 2004 Grants nr. 01.0856 “Integrētu multimediju sistēmu projektēšana lokāliem tīkliem”.

Dalība starptautiskos projektos:

1999 – 2001 „Valsts pārvaldes attīstība”, konsultants pašvaldību e-pārvaldes jautājumos

Galvenās publikācijas:

E.Zeiris, M.Ziema QUALITY ATRIBUTES DRIVEN WEB SERVICES DESIGN METHOD// MATERIALS, METHODS & TECHNOLOGIES (MMT), 12th International Symposium, June 11 – 15, 2010, Sunny Beach, Bulgaria (subbmited)

E.Zeiris, M.Ziema SOA BASED E-BUSINESS SYSTEMS DESIGN//International Conference on e-Business ICE-B 2010, July 26-28, Athens, Greece (submitted)

E.Zeiris, P.Stipravietis, M.Ziema E-Business Platform to Enable Integrated Local Governments E-Services// MeTTeG 10 4th International Conference on Methodologies, Technologies and Tools enabling e-Government, 01-02 July 2010 – Olten, Switzerland (submitted)

E. Zeiris, M. Ziema , “E-Service Architecture Selection Based on Multi-Criteria Optimization”, 8th International Conference on Product Focused Software Process Improvement PROFES, Riga, Latvia, 2-4 July, Proceedings, pp. 345-357, Springer-Verlag Berlin Heidelberg 2007.

99

3. Pielikums. Studiju kursu apkopojums

A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI

RTU studiju priekšmets „Datoru grafikas, tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes”

Mācību spēks: Aleksandrs Glazs, Dr.h.inž., profesors.Studiju programma: AUTOMĀTIKA UN DATORTEHNIKAStudiju veids: Akadēmiskā programmaStudiju līmenis: Maģistra studijasStudiju virziens: ATTĒLU APSTRĀDE UN DATORGRAFIKA

Mācību priekšmeta apjoms: 4 KP

Mācību priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību datoru grafikā, tēlu atpazīšanā un attēlu apstrādē.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Apgūt rastru grafikas algoritmus, 2D un 3D objektu attēlošanu un transformāciju, atpazīšanas algoritmus, attēlu apstrādes metodes un algoritmus. Iegūst prasmi izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu uzdevumu nostādnes formulēšanai un datora risināšanai.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. J.Foley, A.van Dam, S.Feiner,J.Hughes. Computer Graphics. Principles and Practice. Second

Edition, Addison-Wesley Publishing Company, 1993.2. D.Hearn, M.Pauline-Baker. Computer Graphics. Second Edition, Prentice-Hall, Inc., 1994.3. B.Ripley. Pattern Recognition and Neural Networks. Cambridge University Press, 1996.4. S.Haykin. Neural Networks. A Comprehensive Foundation. Second Edition, Prentice-Hall, Inc.,

1999.5. W.Pratt. Digital Image Processing. Second Edition, I.Wiley & Sons, Inc., 1991.6. A.Glazs. Tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes algoritmi un metodes. Mācību līdzeklis, RTU, 1997.

Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas, laboratorijas darbi, studiju darbs.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme:Radošas spējas attīstīt un izmantot priekšmetā iegūtās zināšanas praktiskajam un pētnieciskajam darbam.

Vērtējuma svari:Eksāmens 40%Laboratorijas darbi 20 %Studiju darbs 20%Piedalīšanās diskusijās 10%Nodarbību apmeklēšana 10%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguvei:Regulāra nodarbību apmeklēšana, laboratorijas darbu pildīšana noteiktajos termiņos. Studiju darba pildīšana un aizstāvēšana.

100

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Reālo situāciju apraksts un analīze, kur tiek izmantotas datorgrafikas, tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes,

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Pirms lekcijas jāatkārto iepriekšējās lekcijas viela. Pirms laboratorijas darbu izpildes ir jāiepazīstas ar konkrētu algoritmu un izstrādāt programmu, kas realizē šo algoritmu ar datora palīdzību.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati:Datorgrafikas, tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes attīstības tendences un lietošanas sfēras.

Kalendārais plāns.

Nedēļa

Lekcijas temats Laboratorijas darbi

1 Ievads datorgrafikā un attēlu apstrādē

2 Grafiskie primitīvi. Rastru grafikas algoritmi.

3 Grafiskie primitīvi. Rastru grafikas algoritmi.

4 2D objektu attēlošanas uzdevumu realizācija. 2D objektu ģeometriskā transformācija.

5 2D objektu attēlošanas uzdevumu realizācija. 2D objektu ģeometriskā transformācija.

6 3D objektu attēlošanas uzdevumu realizācija

7 Ievads tēlu atpazīšanā. Vidējais un empīriskais risks atpazīšanas uzdevumos.

8 Atpazīšanas algoritmi, kas pamatojas uz attāluma funkcijām.

9 Atpazīšanas algoritmi, kas pamatojas uz attāluma funkcijām.

10 Tēlu atpazīšanas statistiskās metodes

11 Atpazīstošie neironu tīkli.12 Atpazīstošie neironu tīkli13 Klāsteranalīze.14 Attēlu kodēšana un kvantēšana15 Telpiskā diferencēšana un

izlīdzināšana16 2D attēlu lineārā apstrāde

101

RTU studiju priekšmets „Datoru ciparvadības sistēmas un to projektēšana”

Mācību spēks: Zigurds Markovičs, Dr.h.inž., profesors.Studiju programma: AUTOMĀTIKA UN DATORTEHNIKAStudiju veids: Akadēmiskā izglītībaStudiju līmenis: Maģistru studijasStudiju virziens: Datorvadības sistēmas


Mācību priekšmeta mērķis:Sniegt datorvadības sistēmu maģistrantiem akadēmisku izglītību datorvadības sistēmu jomā

(DVS): sistēmu klasifikāciju, ceidošanas pamatprincipus, attīstības tendences, modernos sasniegumus, zinātniskās izstrādnes datortehnikas pielietojumu un specifisko līdzekļu attīstību dažādās pielietošanas sfērās ražošanā, transportā, apkalpošanā, ekspluatācijā).

Mācību priekšmeta uzdevumi:Sniegt informāciju un informācijas analīzi sekojošos galvenajos priekšmeta jautājumos:

- modernās ražošanas tehnoloģijas,- modernais tehnoloģiskais parks,- roboti, robokari, štabelieri, manipulatori,- universālās vadības ierīces,- specializētās vadības ierīces,- algoritmizācija,- programmatūra,- modernie vadības procesori un kontroleri,- tehniskā diagnostika.

Apakšuzdevumu secība pakārtota galvenajai idejai – datorvadības sistēmas projektēšanai, izejot cauri visām projekta stadijām.Datorvadības sistēmu specialitātes maģistrantiem paredzēts akcentēt teorētiskos jautājumus dažādiem datorvadības pielietojumiem, izcelt zinātniskās izstrādnes, iesaistīt studentus mācību procesa pilnveidošanā (laboratorijas bāzes modernizācija) un zinātniskajā darbā.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. E.Nakano. Ievads robottehnikā.// “Mir”, Maskava, 1988. 236 lpp. (krievu val.)2. Houps G. Ciparu skaitļošanas iekārtu projektēšana no integrālām shēmām // “Mir”, Maskava,

1984, 400 lpp. (krievu val.)3. Ražošanas sistēmu mikroprocesoru iekārtas. Red. Prof. Kolosovs.// “Mašīnbūve”, Ļeņingrada,

1988., 285 lpp.4. Proceedings of the 1-st International Conference on Flexible Manufacturing Systems.// Brighton,

UK, October, 1982.5. S.I. Baranovs, V.A.Skļarovs. Ciparu iekārtas uz lielo integrālo shēmu bāzes ar matricu struktūru.//

“Radio un sakari”, Maskava, 1986., 268 lpp.6. Z.Markovičs. Iebūvētās datorvadības sistēmas. Metodisks materiāls un disketes.// Rīga, RTU,

1995., 76 lpp.7. M.Grīnhofs. PLD. Programmējamās loģiskās ierīces. Metodisks materiāls pēc firmas Intel

materiāliem.// Rīga, RTU, 1993.8. Z.Markovičs, V.Žuļins. Elastīgo automatizēto ražotņu vadības sistēmu projektēšana. Metodiski

norādījumi kursa projektēšanai.// Rīga, RTU, 1991. 32 lpp.

102

9. SIEMENS, SIMATIC S7-200. Programmable Controller system manual. Siemens AG, Nuernburg, 1998.

10. Modicon. Ladder Logic Block Library user Guide.// AEG Schneider Automation, Inc. North Andover, MA 01845, 1996.

11. Modicon. Modsoft. Lite Programmer User Manual.// AEG Schneider Automation, Inc. North Andover, MA 01845.

12. Modicon Micro. Ladder Logic. Manual// AEG Schneider Automation, Inc., North Andover, MA 01845, 1995.

13. Modicon 512/612 Micro PLC. Hardware User Manual.// AEG Schneider Automation, Inc.14. Robotics and Automation // IEEE International Conference , Proceedings vol.1, vol.2, vol.3,

1992, France.

Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas, praktiskās nodarbības, studiju darbs. Praktiskajās nodarbībās tiek apgūta projektēšanas tehnoloģija.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme:

Eksāmens 50%Studiju darbs 40%Darbs grupā 10%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguvei:Piedalīšanās grupu darbā, studiju darba savlaicīga izstrāde, eksāmena savlaicīga nokārtošana.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Iepriekšējo nodarbību tematikas apguve, lai spētu veikt projektēšanas tālākos soļus.


Nedēļa

Lekcijas temats

1 Elastīgo ražotņu vieta un loma ražošanā2 Datorvadības sistēmu attīstības vēsture3 Datorvadības sistēmu izplatība, salīdzinājums pa valstīm4 Datorvadības sistēmu vispārīgā struktūra un vadība5 Ražošanas tehnoloģijas6 Elastīgās ražošanas teorētiskie jautājumi7 Darba operācijas8 Darbības ciklogrammas9 Elastīgās ražošanas struktūrvienības10 Elastīgo moduļu klasifikācija11 Rūpnieciskie roboti12 Rezonances roboti13 Lokālās automātikas elementi14 Apakšējā līmeņa vadības programmas15 Interpolācija16 Universālās vadības iekārtas17 Vadības iekārtu sajūgšana ar objektu18 Specializētās vadības iekārtas

103

19 Kontrole un diagnostika elastīgajā ražošanā20 Projektēšanas tehniskais uzdevums21 Signālu kopas izstrāde22 Algoritmizācija23 Daudzautomātu struktūras24 Vadības sistēmas dzīvīguma paaugstināšana25 Finitautomāta jēdziens26 Abstraktais automāts27 Struktūrautomāts28 Finitautomāti uz PLM un PLD bāzes29 Finitautomāti ar kombinēto bāzi30 Programmējamie loģiskie kontroleri PLC31 PLC SIMATIC32 PLC MODICON, MODICON MICRO33 PLC programmēšanas varianti34 Papildbloki35 Programmatūra MODSOFT36 PLC ieslēgšana vadības sistēmā

Studiju darba tematika: uzprojektēt elastīgās ražotnes iecirkņa datorvadības sistēmu un sastādīt programmu divos variantos – uz mikroprocesora vai mikrokontrolera bāzes un uz finitautomātu bāzes.Praktisko nodarbību tematika:1. Tehniskā uzdevuma sastādīšana.2. Signālu kopu veidošana.3. Ciklogrammas izveidošana.4. Algoritmizācija normālam darbam.5. Algoritmizācija kļūdu gadījumā.6. Vadības iekārtas struktūrshēma.7. Lokālā automātika.8. Objektu pieslēgiekārtas.9. Vadības datora izvēle.10. Programmēšana apakšējā līmenī.11. Programmēšana augsējā līmenī.12. Finitautomāta sintēze.13. Paplašināšana pēc izejām un termiem.14. Paplašināšana pēc ieejām.15. Vadības sistēmas projektēšana uz PLM elementiem.

Uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļiMācību procesa nodrošinājumā ietilpst Modicon Micro 612 tipa programmējamie loģiskie kontroleri PLC, bibliogrāfijā norādītā Modicon literatūra, licenzēta programmpaketes MODSOFT (firmas Schneider Automation dāvinājums).Kopā ar firmu “Olimps” un “Schneider Automation” tiek izstrādāts laboratorijas darbu komplekss – nelielas naftas eksportēšanas ostas vienota datorvadības sistēma ar rezervuāru, cauruļvadu un tankkuģu saimniecību. Paredzēta objekta modelēšana, vadības un darbības vizualizācija, pakete Factory Link. Komplekss dos iespēju katram studentam variēt vadības uzdevumus dažādos līmeņos.

Mācību spēks Andris Ozols Dr. sc. ing., docents 104

RTU studiju priekšmets „Programmējamie loģiskie kontroleri PLC” (speckurss)

Studiju programma Automātika un datortehnikaStudiju veids AkadēmiskāStudiju līmenis Maģistru Studiju virziens Datorvadības sistēmas

Mācību priekšmeta apjoms 3 KPMācību priekšmeta mērķisDot studentiem teorētiskas un praktiskas darbības zināšanas par programmējamiem loģiskiem kontrolleriem, to programmēšanu un pielietojumu automātikas sistēmās un industriālus tīklos.

Mācību priekšmeta uzdevumi1. Apgūt programmējamo loģisko kontrolleru vispārinātu struktūru un programmas attēlošanas

veidus.2. Apgūt programmēšanas valodas STEP7 pamatinstrukcijas.3. Apgūt kodu bloku pielietojumu, datu un parametru tipus, diagnostikas

iespējas. 4. Apgūt S7-300 CPU komunikāciju industriālos tīklos.Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts 1. SIMATIC S7-300 Programmable Controller, System manual, Siemens AG 2009.2. SIMATIC Automatisierungssystem S7-200, Systemhandbuch, Siemens AG

2008.3. A.Ozols. Programmējamais loģiskais kontrolleris SIMATIC S7-300, Lekciju

konspekts.Priekšmeta mācīšanas metodeLekcijas, laboratorijas darbi un kursa darbs.Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīmeVērtējuma “svari”:

Eksāmens - 40%Laboratorijas darbi - 50%Nodarbību apmeklēšana - 10%

Prasības priekšmeta apguvei Nodarbību apmeklēšana pēc studenta ieskatiem ņemot vērā studiju priekšmeta kalendāro plānu, regulāra, savlaicīga sagatavošanās pirms laboratorijas darbu veikšanas, kursa darba izstrāde un eksāmena kārtošana termiņā.Priekšmeta situāciju apraksti un analīzePrasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībāmIr jāapgūst iepriekšējo lekciju un laboratorijas darbu materiālsPlānotās diskusijas un pārrunas, to temati un satursPlānota lekcija-diskusija ar SIA “SIEMENS” pārstāvju piedalīšanos par tēmu “Programmējamo loģisko kontrolleru pielietojuma perspektīvas Latvijas tautsaimniecībā”.

Kalendārais plānsN.p.k.

Temati Datumi

1. Programmējamie loģiskie kontrolleri (PLK), to vispārināta struktūra. SIMATIC S7-300 uzbūve un

1.ned.

105

pamatīpašības 2. PLK programmēšana. Programmas attēlošanas veidi

(LAD, CSF un STL). Programmas pamatstruktūra. S7-300 programmēšanas pamati. Pamatnoteikumi vadības sistēmas izstrādāšanai. Programmas koncepcija. S7-300 programmēšanas veidi. S7-300 programmas struktūra.

2.ned.

3. Programmatūra STEP7. Komunikācija starp datoru un PLK S7-300. Pamatnoteikumu izvēle. Jauna projekta veidošana.

3.ned.

4. CPU atmiņas apgabalu tiešā adresēšana. 4.ned.5. Programmēšanas valodas. STEP7 instrukcijas. PLK

S7-300 atmiņas apgabali, instrukcijas un operandu apgabali. Darbības ar kontaktiem. Darbības ar izejām. Pārējās pamata instrukcijas.

5.ned.

6. Lietojumprogrammas kodu bloki: OB, SFB, SFC, FC, FB un datu bloki DB. Kodu bloku veidošana.

6.ned.

7. Organizācijas bloku (OB) veidi un programmas struktūra. Bloku izsaukšanas hierarhija. Bloku mainīgie.

7.ned.

8. Aparatūras konfigurēšanas pamati ar STEP 7 palīdzību. S7-300 moduļu adresācija. Moduļu fiksēta adresācija.

8.ned.

9. Datu un parametru tipi. Datu elementāri tipi. Datu salikti tipi.

9.ned.

10. Lietotāja noteikti tipi. Datu parametriski tipi. Saliktu datu tipu pielietojums.

10.ned.

11. Masīva (ARRAY) un struktūras (STRUCT) izmantošana. piekļūšanai datiem. Datu bloku veidošanas pamatjēdzieni.

11.ned.

12. Industriālās komunikācijas nozīme tehnoloģisko procesu vadības sistēmu izveidē. Industriālās komunikācijas apakštīkli.

12.ned.

13. Punkts punkta saskarne (Point-to-Point Interface – PPI). Daudzpunktu saskarne (Multipoint Interface – MPI).

13.ned.

14. Industriālais apakštīkls PROFIBUS (Process Field BUS).

14.ned.

15. PROFIBUS protokoli atbilstoši Eiropas standartam NE 50 170. Industriālais apakštīkls PROFIBUS-DP.

15.ned.

16. Industriālais apakštīkls Industrial Ethernet atbilstoši starptautiskam standartam IEEE802.3.

16.ned.

17. Labor. darbs: S7 CPU 300 konfigurēšana, programmas veidošana un pārbaude.

9.ned.

18 Labor. darbs: S7 CPU 300 pamata instrukcijas, to pielietojums.

10.ned.

19. Labor. darbs: Organizācijas bloki (OB) un kļūdu diagnostika.

11.ned.

20. Labor. darbs: Strukturētas programmas veidošana. 12.ned.

106

21. Labor. darbs: Komunikācija MPI apakštīklā izmantojot komunikācijas sistēmas funkcijas SFC.

13.ned.

22. Labor. darbs: Komunikācija MPI apakštīklā izmantojot globālos datus.

14.ned.

23. Labor. darbs: Komunikācija PROFIBUD-DP apakštīklā. 15.ned.

24. Labor. darbs: Komunikācija Industrial Ethernet apakštīklā.

16.ned.

RTU studiju priekšmets „Ekspertu novērtējumu sistēmas”



Mācību priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisku izglītību datorvadības sistēmu specialitātes maģistrantiem ekspertu sistēmu

jomas ekspertu novērtējumu apakšjomā, sagatavojot tos arī praktisku uzdevumu veikšanai darbā ar ekspertu informāciju.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Priekšmeta uzdevumos ietilpst informācijas sniegšana, informācijas analīze un aprēķinu metodikas šādos jautājumos:

- ekspertu zināšanu veidi,- ekspertu eksperimenta mērķi un uzdevumi,- zināšanu iegūšanas paņēmieni,- eksperimenta sagatavošana,- datu ieguve,- ekspertu vienprātības pakāpes noteikšana,- rezultējošo ranžējumu iegūšana,- rezultējošo vērtējumu iegūšana,- daudzkriteriālās situācijas,- ekspertu kolektīva uzlabošana,- vienprātības pakāpes paaugstināšana.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. S.D.Bešeļevs, F.G.Gurevičs. Ekspertu vērtējumi.// “Zinātne”, Maskava, 1973., 158 lpp., (krievu

val.).2. S.D.Bešeļevs, F.G.Gurevičs. Ekspertu vērtējumu matemātiski-statistiskās metodes.// “Statistika”,

Maskava, 1974, 158 lpp. (krievu val.).3. B.G.Litvaks. Ekspertu informācija.// “Radio un sakari”, Maskava, 1982, 184 lpp. (krievu val.).4. Dalkey N. The Delphy Method: an Experimental Study of Group Opinion.// Rand Memo EM-

5888-PR,1969.5. Maurice G. Kendall. Rank Correlation Methods.// Griffin London, 1970, 213 p.

107

6. M.Kendal. Rangu korelācija.// “Statistika”, Maskava, 1975,213 lpp. (krievu val).7. Z.Markovičs. Ekspertu novērtējumu sistēmas. Metodisks materiāls un disketes .// Rīga, RTU,

1995. 69 lpp.

Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas, praktiskās nodarbības, studiju darbs.


Eksāmens 50%Studiju darbs 40%Darbs grupā 10%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguvei:Savlaicīga studiju darba izstrāde, eksāmena savlaicīga nokārtošana.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Sagatavot iepriekšējo materiālu, lai varētu to praktiski pielietot aprēķinos.


Nedēļa

Lekcijas temats

1 Ekspertu novērtēšanas metožu vieta un loma2 Ekspertu novērtēšanas metožu īss apskats; galvenie uzdevumu tipi; ekspertu

eksperimenta mērķi un uzdevumu varianti; ekspertu zināšanu iegūšanas paņēmieni; individuālie paņēmieni; kolektīvie paņēmieni; jauktie paņēmieni

3 Ekspertu eksperimenta sagatavošana; ekspertu kolektīva izveide; anketu sastādīšana; zināšanu inženiera darbs ar ekspertiem

4 Ekspertu eksperimenta realizācija; priekšnoteikumu ievērošana; eksperimenta realizācija

5 Eksperimenta rezultātu apstrāde; ekspertu vienprātības pakāpes noteikšana; vienprātības pakāpe ranžējot; vienprātības pakāpe pāru salīdzinājumu gadījumā; vienprātības pakāpes uzlabošanas metodes; rezultējošā ranžējuma iegūšana; rezultējošais ranžējums no atsevišķiem ranžējumiem; rezultējošais ranžējums pāru salīdzināšanas gadījumā; rezultējošo vērtējumu iegūšana; ekspertu vērtējumu vidējie lielumi; kvantitatīvie rādītāji ranžēšanas gadījumā; kvantitatīvie rādītāji pāru salīdzināšanas gadījumā; kvantitatīvie rādītāji pakāpenisku salīdzinājumu gadījumā; intervālu metode; kvantitatīvie rādītāji pāru salīdzināšanas gadījumā ar pārākuma pakāpes uzrādīšanu

6 Ekspertu vērtējumu apstrāde vairāku kvalitātes kritēriju gadījumā7 Delfi metode; priekšnosacījumi; eksperimenta sagatavošana; eksperimenta

norise; rezultātu apkopošana8 Praktiskais darbs ar ekspertu kolektīvu9 Studiju darbs ekspertu novērtējumu sistēmās

Studiju darba uzdevums: 1. Veikt ekspertu datu apstrādi ar gatavas programmatūras palīdzību.2. Sastādīt datorprogrammu kāda ierobežota ekspertu eksperimenta datu apstrādei.

Praktisko nodarbību tematika:

108

Praktiskajos darbos kopā ar studentiem tiek apstrādāts kāds datu masīvs pēc tām metodēm un tādā kārtībā, kā parādīts šī materiāla nodaļā – mācību priekšmeta uzdevumi.

Uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļiIr ekspertu datu masīvi, kas iegūti praktiskā darbā ar ekspertiem.

Ir studentu sastādīta ekspertu datu apstrādes programmpakete, sākot no ekspertu vienprātības pakāpes noteikšanas, līdz rezultējošā vērtējumu iegūšanai. Ir metodiskie materiāli par matemātisko metožu un datoru programmpaketes lietošanu.

RTU studiju priekšmets „Krāsu attēlu apstrāde”

Mācību spēks: Aleksandrs Glazs, Dr.h.inž., profesors Katrina Krečetova, asistenteStudiju programma: AUTOMĀTIKA UN DATORTEHNIKAStudiju veids: Akadēmiskā programmaStudiju līmenis: Maģistra studijasStudiju virziens: ATTĒLU APSTRĀDE UN DATORGRAFIKA


Mācību priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību krāsu attēlu apstrādē.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Apgūt krāsu attēlu apstrādes metodes - saspiešanu, transformācijas, krāsu attēlu uzlabošanas

metodes, krāsu apgabalu izdalīšanu.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:7. Gonzalez R., Woods R., Digital Image Processing, 3rd edition., Prentice Hall, 2008.8. Nixon M., Aguado A., Feature Extraction & Image Processing. 2nd edition, Academic Press,

2007.9. Г.Шлихт. Цифровая обработка цветных изобретений. ЭКОМ, Москва, 1997.

Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas, laboratorijas darbi.


Vērtējuma svari:Eksāmens 50%Laboratorijas darbi 30 %Piedalīšanās diskusijās 10%Nodarbību apmeklēšana 10%

Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguvei:Regulāra nodarbību apmeklēšana, laboratorijas darbu pildīšana un aizstāvēšana noteiktajos termiņos.

109

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Reālo situāciju apraksts un analīze, kur tiek izmantotas krāsu attēlu apstrādes metodes.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Pirms lekcijām jāatkārto iepriekšējo lekciju viela. Pirms laboratorijas darbu izpildes ir jāiepazīstas ar konkrētu krāsu attēlu apstrādes algoritmu. Izstrādāt programmu, kas realizē šo algoritmu ar datora palīdzību.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati:Krāsu attēlu apstrādes metodes attīstības tendences .


Nedēļa


1. Krāsu attēlu apstrāde. Attēlu uztvere. Spilgtuma un krāsas informācija.

2. Krāsu modeļi: RGB, CMY, CMYK. Krāsu attēlu atvēršana un rediģēšana.3. Krāsu modeļi: HSV, HLS, CIE, Lab. 4. Pāreja no viena krāsu modeļa uz citu.

Praktiskā realizācija. Attēlu grafiskie formāti (.bmp, .jpg un citi).

Pāreja no viena krāsu modeļa uz citu. Attēlu glabāšana dažādos formātos.

5. Krāsu attēla īpašības. Attēla izmēri, izšķirtspēja. Kontrasta un spilgtuma jēdzieni.

6. Attēlu intensitātes histogramma. Atsevišķo RGB kanālu histogrammas.

Krāsu attēla histogrammas izveide un attēlošana.

7. Kontrasta un spilgtuma korekcijas izmantojot attēla histogrammu.

8. Krāsu attēla kvalitātes uzlabošana. Kontrasta un spilgtuma izmaiņas. Praktiskā realizācija

Spilgtuma izmaiņa un kontrasta korekcija.

9. Krāsu attēlu segmentācija. Eksistējošie algoritmi.

10. Segmentācija. Uz histogrammas balstīta segmentācija. Praktiskā realizācija.

Segmentācija. Uz histogrammas balstīta segmentācija.

11. Segmentācija. Uz apgabaliem balstīta segmentācija.

12. Krāsu apgabalu izdalīšana. Atsevišķā krāsu segmenta rediģēšana. Praktiskā realizācija.

Segmentācija. Uz apgabaliem balstīta segmentācija.

13. Dažādi grafikas veidi: rastra grafika un vektorgrafika.

14. Krāsu attēlu saspiešana. Zināmie algoritmi.

Krāsu attēla saspiešana.

15. Krāsu attēlu apstrādes metožu praktiskie pielietojumi.

16. Dažādu eksistējošo grafisko pakešu pārskats. Krāsu attēlu apstrāde izmantojot grafiskās paketes.

Darbu aizstāvēšana.

110

RTU studiju priekšmets "Mūsdienu datoru arhitektūra"12216 Datoru tīklu un sistēmu teholoģijas katedra

Vispārīgā informācijaKods DST464Nosaukums Mūsdienu datoru arhitektūraStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma DatorikaAtbildīgais mācībspēks Zagurskis Valerijs - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās un kredītpunktos 1 daļa, 3.0 kredītpunkti, 4.5 EKPS kredītpunktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, EN, RUStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja tālmācības ceļā

Nav paredzēts

Anotācija Datoru arhitektūras attīstības tendences; jaunākie procesori un datu pārraides maģistrāles un tajos izmantotie risinājumi.Datoru arhitektūras attīstības vispārējās tendences un būtiskākie risinājumi; jaunākie datorsistēmu izveidei domātie funkcionālie mezgli un standarta funkcijas. Serveru un klasteru arhitektūras attīstības tendences. Procesoru un multiprocesoru platformu un starpprocesoru savienojumu veiktspējas analīze. Multivides procesoru veidi.

Mērķis un uzdevumi, izteikti kompetencēs un prasmēs

Sagatavot speciālistus, kas spēj izmantot, piemeklēt un izstrādāt dažādu datoru arhitektūrā un infrastruktūrā sakņotu visādu procesu attīstību veicinošus risinājumus.

Patstāvīgais darbs, tā organizācija un uzdevumi Prasības studentiem, lai sagatavotos laboratorijas un patstāvīgam darbiem: Semināri par visām lekciju tēmām. Darbs, saistīts ar inovācijas tehnoloģijas izpratne pa individuāli uzdotiem materiāliem un tēmām. Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Pirms laboratorijas darba izpildes studentam jābūt sagatavotai atskaites teorētiskai daļai ar eksperimentālo rezultātu pierakstiem. Pirms lekcijas vēlams atkārtot iepriekšējās lekcijas vielu, lai varētu aktīvāk apspriest tematu. Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi - atzīme: Desmit ballu sistēmā tiek vērtētas studenta zināšanas par teorētisko vielu, par praktisko darbu, veicot darba uzdevumus.

Literatūra 1Don Yentes and oth., Systems Analysis and Design PITMAN Publishing, 1994, 420 pp., ISBN 0-2736-0066-4. 2. J.Hennesy, D. Patterson, Computer architecture, 2007 by Elsevier Inc.,621pp., ISBN13: 978-0-12-370490-0, 3. D. Patterson, J.Hennesy, Computer Organization and Design, 2007 by Elsevier Inc., 623pp, ISBN:978-0-12-370606-5, 4. Lekciju konspekti.

Nepieciešamais tehniskais aprīkojums studiju priekšmeta īstenošanai

DTSTK datoru klases

Nepieciešamās priekšzināšanas DST308 ,Datoru arhitektūraIepriekš apgūstamie studiju priekšmeti DST203 Ievads datoru arhitektūrā

Tematu izklāstsTēma Stundu skaitsDatoru arhitektūru abstrakcijas un platformas. 2Datoru klasifikācija pēc pielietojuma sfēras 2Ražības novērtēšanas metodes 4Aparatūras platformu tehniskais raksturojums 2Pamatatmiņas organizācijas principi mūsdienu datoros 4Daudzprocesoru arhitektūras un kešatmiņas koherences problēma 2Moderno ievades/izvades iekārtas 2Kompānijas Sun Microsystems procesoru SPARC arhitektūras īpatnības 2Hewlett-Packard kompānijas PA-RISC procesori 2Tehnoloģijā ražotās MIPS arhitektūras īpašības 2Kompānijas IBM arhitektūras Power un kompānijas Motorolla, Apple īpatnības 6Augstas gatavības un atteikumu izturīgas sistēmas 8Datoru sistēmu klasteru risinājumi 4Daudzprocesoru apvienošanas tīkli 6

111

Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultāti Rezultātu vērtēšanas metodesSpēj apspriest datoru arhitektūru pamatprincipus, priekšrocības un ierobežojumus, pārzina infrastruktūras elementus un tehnoloģiju dzīves ciklus.

Veiksmīgi nokārtots eksāmens, kas ietver gan teorētiskus jautājumus, gan situācijas analīzi ar uzdevumu sniegt priekšlikumus vadāmo procesu uzlabošanai ar tehnoloģiju implementācijas palīdzību.

Spēj argumentēt datoru arhitektūru un infrastruktūru tehnoloģiju ieviešanas (vai arī neieviešanas) nepieciešamību atkarībā no ražošanas vadības procesa veida .

Situācijas analīzei izstrādāts procesu uzlabošanas plāns, izmantojot gatavas tehnoloģiju komponentes.

Izmantojot atbilstošus rīkus, spēj patstāvīgi izmantot gatavus metodes un modelis, lai integrētu dažāda veida procesos, izvēloties starp tiem piemērotākos attiecībā pret izvēlētiem mērķiem.

Veiksmīgi izpildīts patstāvīgais darbs

Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP Stundas nedēļā Pārbaudījumi

Rudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 3.0 2.0 1.0 0.0 *

RTU studiju priekšmets "Multivides pielietojumi"12216 Datoru tīklu un sistēmu teholoģijas katedra

Vispārīgā informācijaKods DST469 Nosaukums Multivides pielietojumiStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma Datorika Atbildīgais mācībspēks Ziema Māris - Doktors, Asociētais profesorsApjoms daļās un kredītpunktos 1 daļa, 3.0 kredītpunkti, 4.5 EKPS kredītpunktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, EN, RUStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja tālmācības ceļā

Nav paredzēts

Anotācija Multivides pielietojumu jomas, multivides pielietojumu izveides tehnoloģijas, multivides datu struktūras, interfeisi; video un audio informācijas kodēšana (JPEG un MPEG), informācijas sistēmas; video/audio datu pārraides tīkli; mediju sinhronizācija; multivides lietojumu izveides metodes un tehnoloģijas.


Studiju priekšmeta mērķis ir sagatavot studentu tādā kompetenču un prasmju līmenī, lai viņš pārzinātu multivides lietojumu izmantošanu un izveidi, pārzinātu multivides lietojumu izveides metodes un tehnoloģijas, spētu orientēties galvenajās multivides lietojumu izmantošanas īpatnībās, spētu projektēt un izveidot multivides lietojumus, spētu izvēlēties atkarībā no izmantošanas veida piemērotākās multivides lietojumu izveides metodes un tehnoloģijas.

Patstāvīgais darbs, tā organizācija un uzdevumi Kurss sastāv no lekcijām (2 st.) un laboratorijas darbiem (1 st.). Students patstāvīgi analizē lekciju materiālus un literatūru, un, balstoties uz šādi iegūtām zināšanām, veic laboratorijas darbus. Laboratorijas darbos students praktiski izvēlas multivides lietojumu izveides metodes un tehnoloģijas un mācību uzdevumu veidā izstrādā multivides lietojumu fragmentus.

Literatūra 1. K.B. Furth, Editor-in-Chief. „Encyclopedia of Multimedia”, Springer, 20062. Z.N. Li, M.S. Drew. „Fundamentals of Multimedia”, Pearson Prentice Hall, 2004. 3. S.Weinstein. „The Multimedia Internet”, Springer, 2005.4. R.Steinmetz “Multimedia- Technologie, Einfuerung und Grundlagen”, Springer-Verlag, 1995.5. R.Steinmetz, K. Nahrstedt. „Multimedia Applications”, Springer, 2004.6. M.K. Mandal „Multimedia Signals and Systems”, Flower Academic Publishers, 2003. 7. Encyclopedia of Computer Science, 2000 8. Botto F. Dictionary of multimedia and internet applications. A guide for Developers and Users, 1999 9. R.Steinmetz, K.Nahrsted. „Multimedia Systems”, Springer, 2004.10.. K.R.Rao, Z.S. Bojkovic, D.A. Milovanovic. „Multimedia Communication Systems: Techniques, Standards, and Networks”, Prentice Hall PTR, 2002.Internet resursi: http://www.pcwebopedia.com http://computers.cnet.com

112

http://ei.cs.vt.edu


Ar datoru, projektoru un ekrānu aprīkota auditorija lekcijām, datorklase laboratorijas darbiem.

Nepieciešamās priekšzināšanas Datoru arhitektūra, datoru tīkli, multimediju tehnoloģijasIepriekš apgūstamie studiju priekšmeti Datoru arhitektūra, Datoru tīkli, Multimediju tehnoloģijas

Tematu izklāstsTēma Stundu skaitsMultivides izmantošana, piemēri 2Multivides lietojumi 8Multivides lietojumu izveides metodes 8Multivides lietojumu izveides tehnoloģijas 8Multivides lietojumu izmantošana globālajā tīklā 8

Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultāti Rezultātu vērtēšanas metodesStudiju priekšmeta apguves sekmīgs vērtējums nozīmē, ka students atbilstoši saņemtajam vērtējumam pārzina multivides lietojumu izmantošanu un izveidi, pārzina multivides lietojumu izveides metodes un tehnoloģijas, spēj orientēties galvenajās multivides lietojumu izmantošanas īpatnībās, spēj projektēt un izveidot multivides lietojumus, spēj izvēlēties atkarībā no izmantošanas veida piemērotākās multivides lietojumu izveides metodes un tehnoloģijas.

Eksāmens, kurš iekļauj 60% teorētisko daļu un 40% laboratorijas darbu rezultātus


Rudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. 3.0 2.0 0.0 1.0 *

RTU studiju priekšmets "Datoru tīklu un sistēmu arhitektūra"12216 Datoru tīklu un sistēmu teholoģijas katedra

Vispārīgā informācijaKods DST450Nosaukums Datoru tīklu un sistēmu arhitektūraStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma DatorikaAtbildīgais mācībspēks Zagurskis Valerijs - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās un kredītpunktos 1 daļa, 4.0 kredītpunkti, 6.0 EKPS kredītpunktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, EN, RUStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja tālmācības ceļā

Nav paredzēts

Anotācija Dalītās sistēmas un tīkli; tīklu operāciju sistēmu struktūras; atvērtu sistēmu mijiedarbības modeļi un to arhitektūras pielietojumi; tīklu un sistēmu arhitektūras sinhronā un asinhronā hierarhija; mobilo tīklu un sistēmu arhitektūra; protokolu arhitektūra un steks lokāliem, pilsētu un globāliem tīkliem.


Sagatavot speciālistus, kas spēj izmantot, piemeklēt un izstrādāt dažādās datoru tīklu tehnoloģijās sakņotus procesu attīstību veicinošus risinājumus

Patstāvīgais darbs, tā organizācija un uzdevumi Semināri par visām lekciju tēmām. Studiju darbs, saistits ar innovacijas tehnoloģijas izpratne pa individuāli uzdotiem materiāliem un temam. Desmit ballu sistēmā tiek vērtētas studenta zināšanas par teorētisko vielu, par praktisko darbu, veicot uzdevumus, un par radošo pieeju, izstrādājot studiju darbu, ko raksturo ari vēlme veikt zinātniski pētniecisko darbu..Vērtējuma "svari": Eksāmens un kontroldarbi(semināros) 50 %, Studiju proekts 45 %,Nodarbību apmeklēšana 5 %,Kopā: 100 %

Literatūra 1. J.R. Freer, Computer communications and networks, IEEE Press, NY, 1996, 387pp., ISBN 0-7803-1179-5. ,2.S.M. Ballew, Managing IP Networks with Cisco Routers,4.ACM Academic Initiative materiāli ttp://portal.acm.org/dl.cfm , IEEE Academic Initiative materiāls , http://www.computer.org/portal/web/csdl,5.DTSTK sagatavotie un izstrādātie mācību līdzekļi,V.Zagurskis, Bezvadu vides piekļuves vadības protokoli, 2005.g., 22.lpp., ( elektr . vers.),.

113

V.Zagurskis, Pārklājums bezvadu speciālajos sensoru tīklos, 2006.g., 21.lpp., ( elektr . vers.),V. Zagurskis, Bezvadu tehnoloģiju pielietošana sensoru tīklos, 2006.g., 99. lpp .


Katedras auditorija un datoru klase

Nepieciešamās priekšzināšanas DST309 ,Ievads datoru tīklosIepriekš apgūstamie studiju priekšmeti

Tematu izklāstsTēma Stundu skaitsProtokola mašīnas (galīgie automāti, aģenti) kā sadarbības procesu uzturētāji 2Tīklu tehnoloģijas un mehānismi 4Galvenie tīklu standarti un to savietojamība 4Lokālo tīklu ātrdarbīgās tehnoloģijas 6Fast Ethernet (IEEE 802.3u) tehnoloģija 4Tīklu tehnoloģija, kurā kā datu pārraides vide izmantots optiskās šķiedras kābelis 4Pārraides vides 4Maršrutēšanas protokoli 4Klientservera tehnoloģija 4ATM tīkli 4Drošības infrastruktūras koncepcija 4Virtuālie tīkli, tunelēšana 4Starptīklu apmaiņas projektēšanas pamati 6Bezvadu tīklu tehnoloģijas 4 Datu glabāšanas tīkli 4Datortīklu servisa kvalitātes nodrošināšanas tehnoloģijas 2

Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultāti Rezultātu vērtēšanas metodesSpēj apspriest datoru tīklu pamatprincipus, priekšrocības un ierobežojumus, pārzināt infrastruktūras elementus un tehnoloģiju dzīves ciklus.

Veiksmīgi nokārtots eksāmens, kas ietver gan teorētiskos jautājumus, gan situāciju analīzi

Spēj argumentēt tīklu tehnoloģiju ieviešanas (vai arī neieviešanas) nepieciešamību, atkarībā nouzdevumu veida.

Situācijas analīzei izstrādāts procesu uzlabošanas plāns, izmantojot gatavus tehnoloģiju komponentus.

Izmantojot atbilstošus rīkus, spēj patstāvīgi izmantot gatavas metodes un modeļus, lai integrētu tos datoru tīklu arhitektūrā izvēloties paredzētajiem mērķiem piemērotākos risinājumuā

Patstāvīgi izpildīts praktiskais darbs.



RTU studiju priekšmets "Signālu un procesu kodēšanas un apstrādes sistēmas"12216 Datoru tīklu un sistēmu teholoģijas katedra

Vispārīgā informācijaKods DST462Nosaukums Signālu un procesu kodēšanas un apstrādes sistēmasStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma DatorikaAtbildīgais mācībspēks Zagurskis Valerijs - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās un kredītpunktos 1 daļa, 4.0 kredītpunkti, 6.0 EKPS kredītpunktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, EN, RUStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja tālmācības ceļā

Nav paredzēts

Anotācija Signālu un procesu kodēšanas un apstrādes sistēmu arhitektūra, struktūra un funkcionēšanas īpatnības; analīzes metodes; dinamisko objektu identifikācija; sistēmu testēšana.


Sagatavot speciālistus, kas spēj izmantot, piemeklēt un izstrādāt dažādās signālu apstrādes tehnoloģijās sakņotus procesu attīstību veicinošus risinājumus.

Patstāvīgais darbs, tā organizācija un uzdevumi Patstāvigais darbs par visām lekciju tēmām, kas saistits ar inovatīvu tehnoloģiju izpratni. Darba tēmas uzdod individuāli.

114

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: pirms semināra izpildes studentam jābūt sagatavotai atskaites teorētiskai daļai ar rezultātu pierakstiem; pirms lekcijas vēlams atkārtot iepriekšējās lekcijas vielu, lai varētu aktīvāk apspriest tematus.

Literatūra . I.G. Achenhussen, Signal Processing Technology and Applications, IEEE Technology Update Series, 1995, p. 531, ISBN 0-7803-2469-2. 2. V.Zagurskis, Mācību un pārbaudīšanas līdzekļi, RTU DITF publikācijas tīklā, 2003-2009, 3.ACM Academic Initiative materiāli http://portal.acm.org/dl.cfm , IEEE Academic Initiative materiāls , http://www.computer.org/portal/web/csdl


Interneta datoru klase, Iegulto un bezvadu sistēmu un sensoru tīklu laboratorija

Nepieciešamās priekšzināšanas Nepieciešams bakalaura akadēmiskais(profesionalais) grāds inženierzinātnēs vai dabaszinātnēs,matemātika, datoru arhitektūra

Iepriekš apgūstamie studiju priekšmeti

Tematu izklāstsTēma Stundu skaitsFurjē un Laplasa pārveidojumu pielietošana 2Filtrācija un diskretizācija 8Spektrālā analīze 2Daudzkanālu analizatoru izmantošana 4Dinamisko sistēmu testēšanas metodes 6Analogi-diskrētā un diskrēti-analogā pārveido-šana 4Sistēmas ar jauktiem signāliem 4Signālu apstrādes mikroprocesoru sistēmu arhitektūra 2Signālu apstrādes sistēmu komponentes 4Virtuālo instrumentu programmatūra, iespraužamās datu iegūšanas plates 4Tīklu sistēmas signālu apstrādei un procesiem 4Skaņu signālu kodēšana 2Attēlu kodēšana 2Galvenās audio- un videoinformācijas pārraides problēmas 8Akustisko un medicīnisko signālu apstrāde 2Signālu apstrādes sistēmu un procesu analīzes projektēšanas līdzekļi 6

Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultāti Rezultātu vērtēšanas metodesSpēj apspriest signālu apstrādes sistēmu pamatprincipus, priekšrocības un ierobežojumus, pārzināt infrastruktūras elementus un tehnoloģiju dzīves ciklus.

Veiksmīgi nokārtots eksāmens, kas ietver gan teorētiskos jautājumus, gan situāciju analīzi ar uzdevumu sniegt priekšlikumus

Spēj argumentēt signālu apstrādes sistēmu tehnoloģiju ieviešanas (vai arī neieviešanas) nepieciešamību, atkarībā no ražošanas procesa veida.


Spēi Izmantojot atbilstošus rīkus, spēj patstāvīgi izmantot gatavas metodes un modeļus, lai integrētu tos ražošanas procesos, izvēloties paredzētajiem mērķiem piemērotākos risinājumus

Patstāvīgi izpildīts praktiskais darbs

Spēj uzraudzīt signālu apstrādes tehnoloģijas veiktspēju ražošanas procesos. Patstāvīgi izpildīts praktiskais darbs



115

RTU studiju priekšmets „Scēnu analīze”

Mācību spēks: Aleksandrs Glazs, Dr.h.inž., profesors.Studiju programma: AUTOMĀTIKA UN DATORTEHNIKAStudiju veids: Akadēmiskā programmaStudiju līmenis: Maģistra studijasStudiju virziens: ATTĒLU APSTRĀDE UN DATORGRAFIKA


Mācību priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību scēnu analīzē

Mācību priekšmeta uzdevumi:Apgūt sintaktisko pieeju attēlu aprakstam scēnu analīzē, attēlu aprakstīšanas valodas, kontūru un apgabalu izdalīšanu, 2D un 3D modeļus scēnu analīzē.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:10. D. Forsyth, J. Ponce. Computer Vision. A modern approach. Prentice-Hall, Inc., 200011. E.Davies. Machine Vision: Theory, Algorithms, Practicalities. 2nd Edition, Academic Press,

1997.12. W.Pratt. Digital Image Processing. Second Edition, I.Wiley & Sons, Inc., 1991.13. Р.Дуда, П.Харт. Распознавание образов и анализ сцен, Москва, Мир, 1978.



Vērtējuma svari:Eksāmens 40%Darbs laboratorijas grupā 20 %Studiju darbs 20%Piedalīšanās diskusijās 10%Nodarbību apmeklēšana 10%

Kopā 100%


Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Reālo situāciju apraksts un analīze, kur tiek izmantotas scēnu analīzes metodes,.


116

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati:Scēnu analīzes metodes attīstības tendences un lietošanas sfēras.


Nedēļa


1 Ievāds scēnu analīzē.2 Attēlu kodešana3 Attēlu kvantešana4 Furje parveidojumi5 Sintaktiskā pieeja attēlu aprakstam

scēnu analīzē6 Attēlu aprakstīšanas valodas7 Primāro elementu izvēle8 Salīdzinašana ar etalonu9 Taisnes un formas aprakstīšana Sintaktisko metožu lietošana 2D

scēnam (1 daļa)10 Sintaktisko metožu lietošana 2D

scēnamSintaktisko metožu lietošana 2D scēnam (2 daļa)

11 Kontūru izdalīšana Kontūru izdalīšana (1 daļa)12 Apgabalu izdalīšana Kontūru izdalīšana (2 daļa)13 Attēlu segmentācija Apgabalu izdalīšana (1 daļa)14 3D modeļi scēnu analīzē Apgabalu izdalīšana (2 daļa)15 3D modeļi scēnu analīzē Attēlu segmentācija (1 daļa)16 Krāsu modeļi attēlu apstrādē Attēlu segmentācija (2 daļa)

RTU studiju priekšmets „IDA 117 Darba aizsardzība pamati”

117

Atbildīgais par priekšmetu:

Studiju profils:

Studiju veids:

Studiju līmenis:

Priekšmeta apjoms:

Kontroles forma:

Mācību priekšmeta

mērķis:

Programma

Viktors KOZLOVS, Dr.habil.oec.,

J. Bērziņš prakt.docents

visu profilu

akadēmiska programma

maģistru studijas

l KP, 16 stundas ar sadalījumu: - 16 stundas lekcijas;

ieskaite

Iemācīt studentus novērtēt dažādu ražošanu drošības (riska) līmeņus un projektēt aizsardzības sistēmas un līdzekļus drošu darba apstākļu nodrošināšanai

118

Mācību priekšmeta uzdevums: Galvenie priekšmeta uzdevumi studentu apmācībai ir:1) noteikt kaitīgos ražošanas faktorus un tos prognozēt;2) izmērīt šo faktoru parametrus un zināt to normēšanas principus saskaņāar Eiropas standartiem;3) zināt aizsardzības no kaitīgiem bīstamiem faktoriem metodes un principus ;

Nr. p/k. Stundu skaits Lekcijas Lab.d.

1. Vispārīgie jautājumi1 . 1 . Latvijas Repubikas likums par darba aizsardzību, likums par darba inspekciju. Darba ; aizsardzības jēdziens. Kursa sastāvdaļas. Terminoloģija. Darba aizsardzības likumdošanas akti. Darba drošības standarti, normas un noteikumi. Instrukcijas un instruktāža. Kontrole un uzraudzība darba aizsardzībā. Darba aizsardzības organizācija valstī un uzņēmumā. Atbildība par darba aizsardzības noteikumu neievērošanu Nelaimes gadījumu izmeklēšana un uzskaite. Traumatisma analīzes metodes.

3,5

2. Ražošanas sanitārija2.1. Ražošanas sanitārija jēdziens. Kaitīgie ražošanas faktori To iedarbība uz cilvēka organismu. Normēšanas principi. Pasākumi kaitīgo faktoru iedarbības novēršanai vai samazināšanai Atmosreras piesārņojuma avoti. Meteoroloģiskie apstākļi ražošanas telpā. Meteoroloģisko apstākļu iedarbība uz cilvēka organismu. Meteoroloģisko apstākļu normēšana. 1,0 2.2. Putekļi. Putekļu iedarbība uz cilvēka organismu Pniemokoniozes. Faktori, no kuriem atkarīgs putekļu iedarbības smagums. Putekļu koncentrācijas normēšana. Aizsardzības pasākumi 0,5 2 3 Toksiskās vielas. Akūta un hroniska saindēšanās. Faktori, no kuriem atkarīgs kaitīgās vielas iedarbības smagums. Vielu iedalījums pēc to iedarbības uz atsevišķiem orgāniem. Vielu koncentrāciju normēšana. Saindēšanās profilakse. Pirmā palīdzība pie akūtas saindēšanās un ķīmiskiem apdegumiem.

1,0 2.4. Radioaktīvais (jonizējošais) starojums. Radioaktīvā starojuma iedarbība

uz apkārtējo vidi un cilvēka organismu. Mērvienības un normēšana. Aizsardzības pasākumi.

0,5

2.5. Elektro-magnētiskais lauks. Elektro-magnētisko lauku iedalījums pēc frekvences Radioviļņu diapazona elektro-magnētiskā lauka iedarbība uz apkārtējo vidi un cilvceka organismu normēšana. Aizsardzības pasākumi. Lāzera starojuma iedarbība uz cilvoeka organismu. Aizsardzība.

0,5

2.6. Troksnis un vibrācijas. Trokšņa iedarbība uz cilvēka organismu. Vibrāciju iedalījums un iedarbība. Vibroslimība. Mērvienības. Trokšņa un vibrāciju līmenis. Normēšanas principi. Galvenie trokšņa un vibrāciju samazināšanas pasākumi. Ultraskaņa. Tās iedarbība uz cilvēka organismu un aizsardzības pasākumi.

2,0

3.3. 1

ApgaismojumsApgaismojums Apgaismojuma nozīme, mērvienības, iedalījums. Apgaismojumam uzstādītās prasības. Apgaismojuma avoti. Gaismekļi.

1,0

4.4.1

Drošības tehnikaJēdziens. Ražošanas bīstamie faktori. Iekārtu un procesu drošTbas vispārīgie jautājumi. Signālkrāsas un drošTbas zīmes. DrošTbas tehnikas prasības pacelšanas iekārtām. Iekraušanas izkraušanas, rakšanas darbu

1,0

4.2 Elektrodrošība Strāvas iedarbība uz cilvēka organismu. Iedarbības veidi. Faktori, no kuriem atkarīgs strāvas iedarbības smagums: ķēdes parametri, strāvas plūšanas ceļi. iedarbības ilgums Telpu klasifikācija pēc elektrobīstamības. Soļa spriegums Pieskares spriegums. Aizsardzības pasākumi. Pirmā palīdzība strāvas trieciena gadījumā

2,5

4.3. Statiskā elektrība. Elektrostatisko lādiņi bīstamība un aizsardzība pasākumi. Atmosfēras elektrostatiskās izlādes bīstamība. Zibensaizsardzība.

0,5 .

119

5. 5.1.

UgunsdrošībaLatvijas Republikas likums par ugunsdrošību. Valsts ugunsdrošības noteikumi. Degšana, tās veidi un nosacījumi. Materiālu ugunsbīstamības rādītāji. Pašuzliesrnošana un pašaizdegšanās Degošu gāzu, tvaiku un putekļu maisījumu sprādzienbīstamība Būvmateriālu un konstrukciju degamība un ugunsizturība. Ugunsdrošības profilakses pasākumi Cilvēku evakuācijas nodrošināšana. Dzēšanas vielas un līdzekļi. Ugunsdrošības sakari un signalizācija. Ugunsdrošības organizācija republikā, uzņēmumā.

2,0

Pamatliteratūra:

l LR normatīvie akti par darba aizsardzību. 5. papildin. izdevums ar grozījumiem un papildinājumiem, kasizsludināti līdz 01.06.99. g. KIF "Biznesa komplekss". Rīga, 1999. 228 Ipp. 2.V.Kozlovs,.Brigers,V.Ziemeiis.Darba un apkārtējās vides aizsardzība.Lekciju konspekts.IV daļa. -RTU, 1994.-81 Ipp3. V.Kozlovs, R.Lūsis Darba un apkārtējās vides aizsardzība Mācību līdzeklis. II daļa. - RTU, 1992. - 72 Ipp. 4. V.Kozlovs, R.Lūsis, V.Urbāne Darba un apkārtējās vides aizsardzība. Mācību līdzeklis, l daļa. - RTU, 1991.

- 80 Ipp 5. R. Večena. Atmosfēras un ražošanas telpu gaiss. Gaisa vides normalizēšana. Lekciju konspekts. - RTU, 1991.6. Darba aizsardzība. I daļa. Mācību līdzeklis. /I.Korobova, I.Paukša, R.Večena, V.Ziemelis / - RPI, 1988. - 100 Ipp.

7. Ugunsdrošības pamati. Mācību līdzeklis, / I.Korobova, I.Paukša, R.Večena, V.Ziemelis/. - RPI, 1983. - 100 Ipp.8. Aizsardzība pret ražošanas troksni un vibrācijām Elektrodrošības pamati.

Mācību Idzeklis. / I.Korobova,R. Večena / - 1977 - 94 Ipp.

9.Ražošanas sanitārijas pamati - RPI, 1977 - 80 Ipp

Literatūra patstāvīgajam darbam:

l Oxpana rpyaa B Mainu Hocrpoemm. FloA pe£. E 5\ KDjanHa M. MaiuHHOCTpoeHMe. 1991.2. KonapaTbCB A.M., MecreHKHH H.M. OxpaHa rpyaa B CTponrejibCTBe. M. Bbiciuafl tuKOJia. 19903 CajiOB A H. Oxpana rpvaa na npezmpmrniHx aBTOMOOHJībHoro TpaHcnopra M. TpaHcnopT. 1989. 312 c

4. OxpaHa Tpyjia B XHMHHCCKOH npoMbiiimeHHocm /floji peji. f.B.MaxapOBa, XHMHH, 1989. 496 c.5. Co4>oHOBCitHH B.H. OxpaHa rpyna Ha TeKemnbHbix npejuipHHTHflx. M., JIernpOM6biTH3flaT, 1987. 184 c.6. fleHHCCHKO r.Cj>. OxpaHa Tpyfla (on* CTyAemx>B ^OHOMMMCCKMX cneuHMbHOcrcH).

M.,BbICUJilfl LLJKOJia, 1985.- 318 C.

7. HOJIHH n.A. OcHoBbi TexHHHecKQH OesonacHOCTH B aneKTpoycraHOBKax. M., SneproHanaT. 1984.8. Paland N Schedes R. Occupational safety and health in Germany. - Bonn, 1992. - 96 p

RTU studiju priekšmets „Datorredze”

Mācību spēks: Aleksandrs Glazs, Dr.h.inž., profesors.Studiju programma: AUTOMĀTIKA UN DATORTEHNIKA

120

12 c.

Studiju veids: Akadēmiskā programmaStudiju līmenis: Maģistra studijasStudiju virziens: ATTĒLU APSTRĀDE UN DATORGRAFIKAMācību priekšmeta apjoms: 4 KP

Mācību priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību datorredzē

Mācību priekšmeta uzdevumi:Apgūt 2D un 3D objektu attēlošanas specifiku, tiešā un inversā perspektīvā

transformācijā, projektīvie invarianti un stereoskopiskā uztvere.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:14. D. Forsyth, J. Ponce. Computer Vision. A modern approach. Prentice-Hall, Inc.,

200015. E.Davies. Machine Vision: Theory, Algorithms, Practicalities. 2nd Edition,

Academic Press, 1997.16. R.Schalkoff. Digital Image Processing and Computer Vision. I.Wiley & Sons,

Inc., 1991.17. R.Haralick, L.Shapiro. Computer and Robot Vision. Addison-Wesley Publishing

Company, 1993.

Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas, praktiskās nodarbības, laboratorijas darbi, studiju darbs.


Vērtējuma svari:Eksāmens 40%Praktiskās nodarbības 10%Laboratorijas darbi 10 %Studiju darbs 20%Piedalīšanās diskusijās 10%Nodarbību apmeklēšana 10%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguvei:Regulāra nodarbību apmeklēšana, praktiskās nodarbības un laboratorijas darbu pildīšana noteiktajos termiņos. Studiju darba pildīšana un aizstāvēšana.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Reālo situāciju apraksts un analīze, kur tiek izmantotas datorredzes metodes (t.s. datorgrafikā),.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:

121

Pirms lekcijas un praktiskajām nodarbībām jāatkārto iepriekšējās lekcijas viela. Pirms laboratorijas darbu izpildes ir jāiepazīstas ar konkrētu algoritmu un izstrādāt programmu, kas realizē šo algoritmu ar datora palīdzību.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati:Datorredzes metodes attīstības tendences un lietošanas sfēras (t.s. datorgrafikā un intelektuālos robotos).


Nedēļa Lekcijas temats Laboratorijas darbi un praktiskās nodarbības

1 Ievads datorredzē. Attēla uztveršanas procesa modelēšana. Tiešā un inversā perspektīvā transformācija viendabīgās koordinātēs

2 Tiešā un inversā perspektīvā transformācija viendabīgās koordinātēs

3 Tiešā perspektīvā transformācija ar divām atskaites sistēmām.

4 Inversā perspektīvā transformācija ar divām atskaites sistēmām

5 Tiešā perspektīvā transformācija ar divām atskaites sistēmām. Inversā perspektīvā transformācija ar divām atskaites sistēmām

6 Perspektīvie kropļojumi7 Perspektīvie kropļojumi8 Stereoskopiskā uztvere9 Stereoskopiskā uztvere10 Telekonferences11 Projektīvie invarianti. Divdimensiju

projektīvās koordinātes12 Projektīvie invarianti. Divdimensiju

projektīvās koordinātes13 2D un 3D objektu attēlošanas

specifika. Objektu atjaunošana14 2D un 3D objektu attēlošanas

specifika. Objektu atjaunošana15 Klipu veidošana16 Klipu veidošana

RTU studiju priekšmets „Medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas”

Mācību spēks: I. Markoviča, docente, Juris Lauznis,lektors

122

Studiju programma: Automātika un datortehnikaStudiju veids: AkadēmiskāsStudiju līmenis: MaģistruStudiju virziens: Datortorvadības sistēmasMācību priekšmeta apjoms: 3 KP

Mācību priekšmeta mērķis: Iepazīties ar mūsdienu medicīnas elektroniskajām iekārtām un datorsistēmām.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Apgūt medicīnas elektronisko iekārtu darbības pamatprincipus un uzbūvi; iepazīties ar:

- datu apstrādes un sistēmu vadības pamata algoritmiem,sistēmu tehnisko uzbūvi un projektēšanas principiem,

- specifiskajām prasībām medicīnas iekārtu drošumam un tārealizācijas iespējām.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts: Sk. PielikumuPriekšmeta mācīšanas metode: Pamatā lekcijas, jo nav tieši priekšmetam atbilstošu visaptverošu mācību grāmatu. Pārnesamo iekārtu demonstrācija. Medicīnas sistēmu ineraktīvā datordemonstrācija. Darbs grupā (praktiskais darbs) ar medicīniskās informācijas apstrādes programmām. Situāciju analīze, diskusijas.Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi - atzīme: Spēja uztvert un saprast priekšmeta mērķi; prasme pielietot agrāk iegūtās zināšanas citos akadēmiskajos priekšmetos (fizikā, elektrotehnikā, matemātikā u.c.); izpratne par sistēmās notiekošajiem procesiem. Radoša pieeja problēmai, spēja rast savu risinājumu.Vērtējuma svari:Eksāmeni un kontroldarbi - 50%Darbs grupā - 20%Piedalīšanās diskusijās, aktivitāte - 20%

Nodarbību apmeklēšana -10%

100%Prasības priekšmeta apguvei: Regulāra nodarbību apmeklēšana, piedalīšanās diskusijās, izpratne par procesiem, svešvalodas (vismaz angļu) zināšana lasīšanas līmenī, elementāras zināšanas cilvēka anatomijā un fizioloģijā. Spēja strādāt ar literatūru un datoru.Priekšmeta situāciju apraksti un analīze:Lielākai dajai studentu nav bijusi tieša saskarsme ar medicīnu un medicīnas iekārtām - priekšmeta izklāstā da[u laika jāizlieto aprakstot situācijas, kur un kādēļ jālieto iekārtas un sistēmas. Da[a modernajās medicīnas iekārtās pielietoto fizikālo principu un tehnoloģiju pamati vēl nav ietverti fizikas kursā, un nepieciešams laiks to izskaidrošanai.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Atkārtot iepriekšējās tēmas vai lekcijas saturu; atkārtot ar nākamo tēmu saistītās pamatzināšanas (fizikā, elektrotehnikā u.c.). Ja iespējams, iepazīties ar par tēmu atrodamiem materiāliem internetā.Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs:

123

1. Mūsdienu medicīnas aparātu būves principi.- mikrodators kā katras mūsdienu elektroniskās iekārtas sastāvdaļa;

kas "pozitīvs" un "negatīvs" šai pieejai;- drošums un rezervēšana, to iespējamā realizācija.

2. Telemedicīna- kas ir un kam domāta telemedicīna;- telemedicīnas standarti;- telemedicīnas sistēmas un tīkli.

3. Medicīnas iekārtu un sistēmu drošība atbilstoši Eiropas KopienasDirektīvām.kas ir direktīvas, standarti un pamatprasības medicīnas iekārtu drošībai;- direktīvas:

- medicīnas iekārtas;- aktīvie implanti;- laboratorijas iekārtas.

- Latvijas Republikas normatīvie akti.Kalendārais plāns (lekciju tēmas):1. Medicīnas iekārtas, to nosacītā klasifikācija2. Diagnostikas iekārtas un to darbības pamatprincipi:

- tiešās un netiešās reģistrācijas iekārtas;laboratorijas iekārtas;

- vizuālās diagnostikas iekārtas:- rentgeniekārtas;- datortomogrāfija- kodolu magnētiskā rezonanse- ultraskaņas skeneri;- endoskopi.

3. Ārstniecības iekārtas.4. Datorsistēmas medicīnā (Mūsdienu medicīnas aparātu būves pamatprincipi -diskusija)

5. Digitalis kardiogrāfijas sistēmas6. Monitorsistēmas

- pacienta monitors kā datorsistēma- monitorsistēmu tīkli

7. Ārstniecības iekārtu vadības un kontroles sistēmas;8. Digitālās rentgensistēmas.9. Radioloģijas informatīvās sistēmas un attēlu arhīvi10. Telemedicīna un telemedicīnas sistēmas (diskusija)11. Medicīnas iekārtu un sistēmu drošība (diskusija)Mācību gaitā tiek demonstrētas pārnesamās iekārtas un to mezgli (2.,6.); Interaktīvās demonstrācijas programmas (2., 7), personālās informatīvās sistēmas (5., 8., 9), pielietojuma programmas (7.,10).Uztveramībai izmantoti materiāli no firmu Shimadzu, AGFA, General Electric, PIE Medical, Cardio Control un Ortho Diagnostic inženieru apmācību programmām (atļautā robežās).Ieteicamā periodiskā literatūra pielikumā.

Periodiskā literatūra

1. Medical Products Manufacturing News, Canon Communications, Inc.publication,

124

USA2. European Medical Device Manufacturer, A Canon Communications LLC

publication, Netherlands3. Medical Device Technology, An ADVANSTAR Publication, U.K.4. International Hospital Equipment & Solutions, Pepco, Belgium.5. Hospi Medica International (Medical Equipment International), A Glpbetech

Publication, USA6. Medical Electronic Manufacturing. (Design and Development), A Canon

Communications, Inc, .publication, USA7. Electronic Products, A Hearst Bussiness Publication, USA8. Medical Imaging International, A Globetech Publication, USA, ISSN 1068-1779

Ieteicamā literatūra

1. Jean A. Pope, Medical Physics, second edition, BA (Oxon) Plymonth College,1998

2. Thomas S. Curry, and. oth., Christensen's Physics of Diagnostic Radiology,fourthedition, Lea & Febiger, Philadelphia, 1990

3. H. M. JlMBeHLleB, SneicrpOMeAHLlMHCKaa annapaiypa, "MeflnijHHa", MocKBa, 19744. B. fl. >KyKOBCKm/i, MeflnquHCKne aneicrpOHHbiu cucreMbi, "MeflMLlUHa",

MocKBa,1976

5. A. PI. HeMupKO, LlucjDpOBaa o6pa6otKa ononornnecKHX cnmanos, "HayKa",MocKBa, 1984

6. P.Apinis, Cilvēks, SIA Jāņa Sēta, Rīgā, 19987. I.Zeidlers, Elektroterapija un magnetterapija, Zvaigzne ABC, Riga, 1999

125

B. OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI

1. Specializējošie priekšmeti

RTU studiju priekšmets „Datorgrafika”

Mācību spēks: Aleksandrs Glazs, Dr.h.inž., profesors. Ivars Kivlāns, inž.zin.maģ., lektors

Studiju programma: AUTOMĀTIKA UN DATORTEHNIKAStudiju veids: Akadēmiskā programmaStudiju līmenis: Maģistra studijasStudiju virziens: ATTĒLU APSTRĀDE UN DATORGRAFIKA


Mācību priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību datoru grafikā

Mācību priekšmeta uzdevumi:Apgūt 2D un 3D objektu attēlošanas specifiku, dzēšanas operācijas, splainu funkcijas un interpolācijas metodes, Bezjē līknes un virsmas, fraktālās ģeometrijas metodes, projekcijas un perspektīvie pārveidojumi.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. J.Foley, A.van Dam, S.Feiner, J.Hughes. Computer Graphics. Principles and

Practice. Second Edition, Addison-Wesley Publishing Company, 1993.2. D.Hearn, M.Pauline-Baker. Computer Graphics. Second Edition, Prentice-Hall,

Inc., 1994.3. P.Egerton, W.Hall. Computer Graphics. Mathematical First Steps. Prentice-Hall

Europe, 1998.4. Е.Шикин, А.Боресков. Компзютерная графика. Динамика, реалистические

изобрежения. Москва, Диалог- МИФИ, 1997.



Vērtējuma svari:Eksāmens 40%Laboratorijas darbi 20 %Studiju darbs 20%Piedalīšanās diskusijās 10%Nodarbību apmeklēšana 10%

Kopā 100%

126


Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Reālo situāciju apraksts un analīze, kur tiek izmantotas datorgrafikas metodes,.


Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati:Datorgrafikas attīstības tendences un lietošanas sfēras.


Nedēļa


1 2D objektu attēlošanas specifika. Attēlošana dažādās koordinātu sistēmās.

2 Punktu un līniju dzēšanas operācijas.

3 Punktu un līniju dzēšanas operācijas.

4 Daudzstūru un virsmu dzēšana.5 Daudzstūru un virsmu dzēšana.6 Lietotāju grafiskais interfeiss.7 3D objektu attēlošana. Kvadrātiskās

virsmas.8 3D objektu attēlošana. Kvadrātiskās

virsmas.9 Splainu funkcijas.10 Interpolācijas metodes, izmantojot

kubiskos splainus.11 Interpolācijas metodes, izmantojot

kubiskos splainus.12 Bezjē līknes un virsmas.13 Virsmu uzdošana, pārveidojot

līknes pa veidulēm.14 Fraktālās ģeometrijas metodes.15 3D transformācija. 3D skatījums.

Projekcijas un perspektīvie pārveidojumi.

16 Apgaismošanas modeļi.

127

RTU studiju priekšmets „3D grafika Windows vidē” (speckurss)

Mācību spēks: Ivars Kivlāns inž. zin. maģ. lekt.

Studiju programma: Automātika un datortehnikaStudiju veids: akadēmiskā programmaStudiju līmenis: maģistraStudiju virziens: Attēlu apstrāde un datorgrafika


Mācību priekšmeta mērķis: Sniegt profesionālo izglītību datoru grafikā un attēlu apstrādē, apgūstot teorētiskās zināšanas un izstrādājot praktiskās iemaņas grafikas metodēs un algoritmos, kā arī attiecīgu grafisko līdzekju un programmnodrošinājuma pielietošanā un izstrādē.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Iemācīt atveidojumu metodes un trīsdimensiju attēlu sintēzi reālā laikā. Apgūt grafisko plašu izmantošanu Windows vidē un programmnodrošinājuma lietošanu attēlu veidošanā un animācijā. Laboratorijas darbos gūt praktiskas iemaņas Direct3D un DirectX, OpenGL mehānismu lietošanā grafiskajos uzdevumos. Studiju darbā izstrādāt trīsdimensiju attēlu sintēzes pielikumus (OpenGL, Delphi, C Builder vide).

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts: 1. Foley J. D., van Dam A., Feiner S. K., Hugues J. F. Computer graphics. Principles

and practice. Addison-Wesley Pub. Com. 1991.2. 3D Computer Graphics: A User's Guide for Artists & Desgners, by Andrew

S.Glassner Lyon & Byrtbrd. ISBN 1-55821-305-83. TOMHCOH H. CeicpeTbi nporpaMMHpoeaHHfl xpexMepHoa rpaclmKH jznz Windows 95,

1997.4. OpenGL Programming Guide, by Jackie Neider, Tom Davis, Mason Woo (ISBN 0-

201-63274-8). Addison-Wesley Pub. Com..

Priekšmeta mācīšanas metode: Lekcijas, laboratorijas darbi, studiju darbs.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi: Studenta sagatavotība programmēšanā un spēja profesionāli veidot savus pielikumus.Radošas spējas izmantot priekšmetā iegūtās teorijas zināšanas laboratorijas darbu veikšanā. Piedalīšanās diskusijās un kursa projekta aizstāvēšana. Nodarbību apmeklēšana virs 60%. Ieskaites kārtošana teorijas jautājumos.

Prasības priekšmetu apguvei: Nodarbību apmeklēšana, laboratorijas darbu pildīšana un aizstāvēšana noteiktajos termiņos. Studiju darba aizstāvēšana.

128

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze: Priekšmeta saturs tiek nepārtraukti papildināts ar informāciju par jaunumiem datoru grafiskajās sistēmās un to programmnodrošinājumā. Laboratorijas darbu uzdevumi tiek atbilstoši koriģēti, ievērojot grafisko līdzekļu pieejamību.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Pirms lekcijām jāatkārto iepriekšējo lekciju viela par tēmu, vai jāizlasa norādītā literatūra. Laboratorijas darbu veikšanai ir jāiepazīstas ar programmēšanas vidiattiecīgajai datorsistēmai.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati: Datorgrafikas programnodrošinājuma attīstības tendences un lietošanas sfēras. Reālistisku attēlu veidošanas līdzekļi un metodes. Grafisko plašu un paātrinātāju jaunākie modeļi un programmēšanas iespējas.

Kalendārais plāns:

Nedēļa Lekcijas temats 1-2. Grafiskās plates, tipi, lietojums, iespējas ,Windows grafiskā izvade. 3. Direct3D, DirectX SDK uzbūve, darbības principi. 4. DirectDraw interfeiss. 5. Telpisku ķermeņu uzdošanas metodes. 6. Vizualizācijas paņēmieni. 7. Klipu veidošana.

8.-10. OpenGl arhitektūra. 11. Primitīvi un attēla veidošana.

12.-13. Ģeometriskie pārveidojumi un projekcijas. 14.-15. Reālistisku attēlu veidošana.

16. Darbs ar tekstūrām.

RTU studiju priekšmets „Datorgrafika Internetā” (speckurss)

Mācību spēks: Ivars Kivlāns inž. zin. maģ. lekt.

Studiju programma: Automātika un datortehnikaStudiju veids: akadēmiskā programmaStudiju līmenis: maģistraStudiju virziens: Attēlu apstrāde un datorgrafika

Mācību priekšmeta apjoms: 3 KP.

Mācību priekšmeta mērķis: Sniegt profesionālo izglītību attēlu apstrādē tīklā, apgūstot teorētiskās zināšanas un izstrādājot praktiskās iemaņas Internet tīkla lietojumprogrammu uzbūvē un izveidē.

Mācību priekšmeta uzdevumi:

129

Apgūt Internet savienojumu arhitektūru un galveno protokolu darbības principus, pielikumu izstrādes standartus un grafisko failu formātus. Web mezglu, lapaspušu, servera, robota un citu tīkla pielikumu veidošanas iemaņu apgūšana, īpašu uzmanību veltot grafikas elementu realizācijai( Delphi, CGI, WinSock, Corba vide).

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. PaspaooTKa Internet-npHJio^ceHHH B Delphi 2. jūteBHC^enMen, DiaSoft, 1997.2. OopMaTBi (ļjaiuioB INTERNET. THM Ķeram, ITHTEP, 1997.3. ripoTOKOJiBi H pecypcbi INTERNET. K).A. CeMeHOB , Pajmo H CBHSB, 1996.4. Delphi 4. 3HUHJCione;mfl nojibaoBarejifl . KajīBepT Hapjība, DiaSoft, 1998.

Priekšmeta mācīšanas metode: Lekcijas, laboratorijas darbi.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi: Studenta sagatavotība programmēšanā un spēja profesionāli veidot savus pielikumus,Radošas spējas izmantot priekšmetā iegūtās teorijas zināšanas laboratorijas darbu veikšanā. Piedalīšanās diskusijās. Nodarbību apmeklēšana virs 60%. Ieskaites kārtošana teorijas jautājumos.

Prasības priekšmetu apguvei: Nodarbību apmeklēšana, laboratorijas darbu pildīšana un aizstāvēšana noteiktajos terminos.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze: Priekšmeta saturs tiek nepārtraukti papildināts ar informāciju par jaunumiem Internet protokolos, failu formātos un interfeisu tehnoloģijās. Laboratorijas darbu uzdevumi tiek atbilstoši koriģēti, ievērojot jaunumu pieejamību.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Pirms lekcijām jāatkārto iepriekšējo lekciju viela par tēmu, vai jāizlasa norādītā literatūra. Laboratorijas darbu veikšanai ir jāiepazīstas ar programmēšanas vidi attiecīgajai datorsistēmai un Internet pieslēgumu.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati:Jaunumi Intenet dienestos un interfeisos. Grafisko un multimediju formātu izmantošana tīklā. Web pakešu iespēju analīze.


Nedēļa Lekcijas temats 1. Internet tīkls un galvenie dienesti.

2.-3. Savienojumi tīklā no pielikumu veidotāja viedokļa. 4. Galvenie komunikāciju protokoli. 5. WinSock API. 6. Internet pielikumu izstrādes standarti.

7.-8. Klienta un servera realizācija. 9.-10. Delphi un CGI sadarbība. 11.-12. Grafisko formātu izmantošana attēlu izveidē.

130

13.-16. Web mezglu realizācija.

RTU studiju priekšmets „Grafisko pakešu 3D Studio, Corel Draw un Photo Shop lietošana” (speckurss)

Mācību spēks: Aleksandrs Glazs, dr.h.sc.ing.,prof.Maksims Alekseičevs, inž.zin.maģ., lektors. Studiju programma: AUTOMĀTIKA UN DATORTEHNIKAStudiju veids: Akadēmiskā programmaStudiju līmenis: Maģistra studijasStudiju virziens: ATTĒLU APSTRĀDE UN DATORGRAFIKA


Mācību priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību attēlu apstrādē un datorgrafikā.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Apgūt grafisko pakešu 3D Studio Max, Corel Draw un Photo Shop lietošanu

attēlu apstrādes un datorgrafikas uzdevumos.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:18. Stephen Romaniello Photoshop CS2 Visual Encyclopedia Read Less 200519. Scott Kelby The Photoshop CS2 Book for Digital Photographers New

Riders 200520. Steve Bain CorelDraw11:The Offiicial Guide 200821. Dariush Derakshani Introducing 3ds Max 9: 3D for Beginners Wiley Publishing

2008

Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas un laboratorijas darbi.


Vērtējuma svari:Ieskaite 40%Laboratorijas darbi 30 %Piedalīšanās diskusijās 10%Nodarbību apmeklēšana 20%

Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguvei:Regulāra nodarbību apmeklēšana, laboratorijas darbu pildīšana noteiktajos termiņos

131

http://www.amazon.com/Photoshop-CS2-Book-Digital-Photographers/dp/0321330625/ref=cm_lmf_tit_2

http://www.amazon.com/Photoshop-Visual-Encyclopedia-Stephen-Romaniello/dp/0764598600/ref=cm_lmf_tit_1

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Reālo situāciju apraksts un analīze, kur tiek izmantotas datorgrafikas metodes un kuras tālāk var realizēt ar grafiskām paketēm datorā.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Pirms lekcijas un laboratorijas darbiem jāatkārto iepriekšējās lekcijas viela.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati:Grafisko pakešu attīstības tendences un lietošanas sfēras.


Nedēļa


1 Photoshop instrumenti, kā ar tiem darboties. Krāsu korekcija, paletes, slāņi, kanāli.

2 Photoshop instrumenti, kā ar tiem darboties. Krāsu korekcija, paletes, slāņi, kanāli.

3 Destruktīvie, koriģējošie un efektu filtri, to pielietošanas nepieciešamība.Maskas, kontūri, failu formāti, failu imports un eksports.

4 Destruktīvie, koriģējošie un efektu filtri, to pielietošanas nepieciešamība.Maskas, kontūri, failu formāti, failu imports un eksports.

5 CorelDraw instrumenti, komandrinda, darba panelis, lapas parametru iestādīšana. Operācijas ar objektiem.

6 CorelDraw instrumenti, komandrinda, darba panelis, lapas parametru iestādīšana. Operācijas ar objektiem.

7 Darbs ar teksta instrumentu. Perspektīva, telpiski objekti, telpiskais dziļums, krāsu piešķiršana telpiskiem objektiem, tekstūras.

8 Darbs ar teksta instrumentu. Perspektīva, telpiski objekti, telpiskais dziļums, krāsu piešķiršana telpiskiem objektiem, tekstūras.

9 Galvenie 3DS MAX darba principi.

132

Objektu veidošanas principi. Objektu transformācija. Scēnu hierarhijas organizācija. Animācijas principi.Orientācija 3D telpā. Izdalīšanas izmantošana. Grupu izdalīšana. Palīglīniju un palīgobjektu izmantošana.

10 Galvenie 3DS MAX darba principi. Objektu veidošanas principi. Objektu transformācija. Scēnu hierarhijas organizācija. Animācijas principi.Orientācija 3D telpā. Izdalīšanas izmantošana. Grupu izdalīšana. Palīglīniju un palīgobjektu izmantošana.

11 Krāsu modeļi. Krāsu modificēšana. Krāsu maiņa apgaismojuma ietekmē. Kompozīcija un perspektīva. Tradicionālā un 3DS MAX pielietojamās metodes 3D vizuālam attēlam. Perspektīvās kameras.

12 Krāsu modeļi. Krāsu modificēšana. Krāsu maiņa apgaismojuma ietekmē. Kompozīcija un perspektīva. Tradicionālā un 3DS MAX pielietojamās metodes 3D vizuālam attēlam. Perspektīvās kameras.

13 Apgaismojums un kameras. Gaismas avoti. Ēnas. Vides sagatavošana. Dažādu veidu fonu izveide. Kameras objektu sagatavošana. Materiāli un kartes. Materiālu redaktors. Standartmateriāla izveidošana. Projicēšanas kanāli.Karšu tipi. Papildus materiāli. Karšu animācija un to parametri. Ticamības efekta pielietošana. Materiālu projicēšana.

14 Apgaismojums un kameras. Gaismas avoti. Ēnas. Vides sagatavošana. Dažādu veidu fonu izveide. Kameras objektu sagatavošana. Materiāli un kartes. Materiālu redaktors. Standartmateriāla izveidošana. Projicēšanas kanāli.Karšu tipi. Papildus materiāli. Karšu animācija un to parametri. Ticamības efekta

133

pielietošana. Materiālu projicēšana.15 Modelēšana. Apakšobjektu

modelēšana. Karkasveida modelēšana. Modelēšana ar virsotņu palīdzību. Modelēšana ar malu palīdzību. Modelēšana ar “ribu” palīdzību. Animācija un kadrēšana. Animācijas izveides principi. Objektu izveide sižeta iegūšanai. Projektu plānošana. Darbs ar failiem. Animācijas vadības instrumenti.

16 Modelēšana. Apakšobjektu modelēšana. Karkasveida modelēšana. Modelēšana ar virsotņu palīdzību. Modelēšana ar malu palīdzību. Modelēšana ar “ribu” palīdzību. Animācija un kadrēšana. Animācijas izveides principi. Objektu izveide sižeta iegūšanai. Projektu plānošana. Darbs ar failiem. Animācijas vadības instrumenti.

RTU studiju priekšmets „Grafika Delphi client/server vidē”

Mācību spēks: Ivars Kivlans inž. zin. maģ. lekt.

Studiju programma: Automātika un datortehnika Studiju veids: akadēmiskā programma Studiju līmenis: maģistra Studiju virziens: Attēlu apstrāde un datorgrafikaMācību priekšmeta apjoms: 2KP

Mācību priekšmeta mērķis: Sniegt profesionālu izglītību grafiskās informācijas nodošanā un apstrādē datortīklu vidē, izmantojot klienta/servera tehnoloģiju.Iegūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas informācijas apmaiņai starp attālinātiem datoriem. Apgūt grafisko līdzekļu un attiecīgā programnodrošinājuma pielietošanu un izstrādi.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Iemācīt klienta/servera programmu izstrādes paņēmienus un metodes. Apgūt CORBA vai jaunāku tehnoloģiju pielietošanu datu pārraidei tīklā.Laboratorijas darbos iegūt praktiskas iemaņas grafisko failu veidošanā, meklēšanā, apstrādē un nosūtīšanā pa tīklu ar vai bez datu bāzu izmantošanas, izstrādājot patstāvīgu programnodrošinājumu (Delphi, Java, CORBA vide).

134

Studiju darbā izstrādāt klienta/servera pielikumus konkrētu grafiskās informācijas apstrādes un pārraides uzdevumu veikšanai.

Mācību grāmatas, izmantojamas un ieteicamās literatūras saraksts: 1. Kajieepx HapjB. DELLPHI4.3HUHKJioneAHH nojibsoBaxejifl. «JļHaCo^T», 252055,KneB-55, 1998, SOOcxp.2. JĪ>KOH Cnreji. CORBA3 , MocKBa, 2003r.,250cTp.2. KopnopaTHBHbie cHCTeMbi Ha OCHOBC CORBA., MocKBa-KHeB-

MHHCK-CaHKTnexep6ypr,2000r.,300cTp.

3.Priekšmeta mācīšanas metode: Lekcijas, laboratorijas darbi, studiju darbs.Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi: Studenta sagatavotība programmēšanā un spēja profesionāli veidot savus pielikumus. Radošas spējas izmantot priekšmetā iegūtās teorētiskās zināšanas laboratorijas darbu veikšanā. Piedalīšanās diskusijās un kursa projekta aizstāvēšana. Nodarbību apmeklēšana virs 60%. Ieskaites kārtošana teorijas jautājumos.

Prasības priekšmetu apguvei: Nodarbību apmeklēšana, laboratorijas darbu pildīšana un aizstāvēšana noteiktajos termiņos. Studiju darba aizstāvēšana.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:

Priekšmeta saturs tiek nepārtraukti papildināts ar jaunumiem klienta/servera arhitektūrā un grafisko failu formātos, kā arī to programnodrošinājurnā. Laboratorijas darbu uzdevumi tiek atbilstoši koriģēti, ievērojot datoru un pro gramnodrošināj urna pieejamību un iespējas.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:

Pirms lekcijām jāatkārto iepriekšējo lekciju viela par tēmu, vai jāizlasa norādītā literatūra. Laboratorijas darbu veikšanai ir jāiepazīstas ar programmēšanas vidi attiecīgajai datorsistēmai

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati: Klienta/servera arhitektūras attīstības tendences. Grafiskās informācijas pārraides metodes un ātrdarbības palielināšanas paņēmieni. Jaunākais WEB standartos datorgrafikas jomā.


Nedēla Lekcijas temats 1. Klienta un servera programmu uzbūve. 2. CORBA tehnoloģijas arhitektūras pamati. 3. Servera karkass un klienta skelets CORBA vidē. 4. Objekta pieprasījumu starpnieks. 5. Interfeisa aprakstīšanas valoda. 6. Interfeisa lietošana, galvenās metodes.

135

7. Grafisko failu pārsūtīšana tīklā, izmantojot Delphi. 8. CORBA realizācija Delphi vidē. Laboratorijas darbu tēmas 1-2 Klienta programmas veidošana. 3-4 Servera programmas veidošana. 5-6 Plūsmu un failu lietošana grafiskās informācijas pārsūtīšanai. 7-8 Grafisko formātu lietošana.

RTU studiju priekšmets "Datoru tīklu projektēšanas teorija"12216 Datoru tīklu un sistēmu teholoģijas katedra

Vispārīgā informācijaKods DST452Nosaukums Datoru tīklu projektēšanas teorijaStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma DatorikaAtbildīgais mācībspēks Zagurskis Valerijs - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās un kredītpunktos 1 daļa, 3.0 kredītpunkti, 4.5 EKPS kredītpunktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, EN, RUStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja tālmācības ceļā

Nav paredzēts

Anotācija Datoru tīklu ražības novērtējums; kanālu un līdzekļu caurlaides spēja;drošības politikas formēšana sistēmu tīklu līmenī; sistēmas interfeisa izstrāde; interfeisa cilvēks-dators izstrāde; tīkli un datu bāzes; programmu un loģiskā projekta izstrāde; datu komunikāciju projektēšana;tīklu un sistēmu vadības projektēšana.


Sagatavot speciālistus, kas spēj izmantot, piemeklēt un izstrādāt dažādās tīklu proektešanas tehnoloģijās sakņotus procesu attīstību veicinošus risinājumus

Patstāvīgais darbs, tā organizācija un uzdevumi Patstāvigais darbs par visām lekciju tēmām, kas saistits ar inovatīvu tehnoloģiju izpratni. Darba tēmas uzdod individuāli. Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: pirms semināra izpildes studentam jābūt sagatavotai atskaites teorētiskai daļai ar rezultātu pierakstiem; pirms lekcijas vēlams atkārtot iepriekšējās lekcijas vielu, lai varētu aktīvāk apspriest tematus.

Literatūra 1. D. Yeates, M. Shields, D. Helmy, Systems Analysis and Design, Longman Group, 1994, 416 pp, ISBN 0-2736-0066-4. 2. J. Freer, Computer Communications Networks, IEEE Press, 1996, 382 pp. 3. http://www.mistral.ru 4. D.G. Harrison, N.M. Potel, Performance modelling of communication network and computer architecture, M.A.: Addison-Weslers, N3, 1993, 427 pp.


Katedras datoru klase

Nepieciešamās priekšzināšanas Pamatzināšanas datortīklos, vai datoru tīkli (DOP319),(DST311), Ievads datoru arhitectūra (DST203)

Iepriekš apgūstamie studiju priekšmeti

Tematu izklāstsTēma Stundu skaitsKataloga struktūras projektēšana 4Tīkla projektēšanas rīki 2Uz aģentiem bāzēta komplekso-adaptīvo ražošanas tīklu veidošana 6Kataloga koka projektēšana 4Augšējo līmeņu projektēšana 4Apakšējo līmeņu projektēšana 4Kataloga koka struktūras noteikšana 4Kopīgi lietojamo resursu izvietojums 4Sadaļu un replikāciju veidošanas stratēģijas noteikšana 4Laika sinhronizācijas stratēģijas plānošana 4

136

Pieejas plāna veidošana 4Cisco pakešservisa starptīklu izstrāde 4

Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultāti Rezultātu vērtēšanas metodesSpēj apspriest datoru tīklu proektešanas un izveidošānas metodee, tehnologijas, pamatprincipus, priekšrocības un ierobežojumus, pārzināt infrastruktūras elementus un tehnoloģiju dzīves ciklus.

Veiksmīgi nokārtots eksāmens, kas ietver gan teorētiskos jautājumus, gan situāciju analīzi .

Spēj argumentēt tīklu proektešanas tehnoloģiju ieviešanas (vai arī neieviešanas) nepieciešamību, atkarībā no ražošanas (biznesa) procesa veida.


Spēj uzraudzīt tīklu proektešanas veiktspēju ražošanas (biznesa) procesos Patstāvīgi izpildīts praktiskais (laboratorijas) darbs.



RTU studiju priekšmets "Datoru tīklu vadība"12216 Datoru tīklu un sistēmu teholoģijas katedra

Vispārīgā informācijaKods DST453Nosaukums Datoru tīklu vadībaStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma DatorikaAtbildīgais mācībspēks Zagurskis Valerijs - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās un kredītpunktos 1 daļa, 3.0 kredītpunkti, 4.5 EKPS kredītpunktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, EN, RUStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja tālmācības ceļā

Nav paredzēts

Anotācija Informatīvās tehnoloģijas; atvērto sistēmu savienošana; tīklu resursi un to savienošanas iespējas; pieejas metodes un tehnoloģijas tīklos; tīklu un sistēmu profili un platformas; vadība bezvadu tīklos, ATM tīklos un integrētos tīklos.


Sagatavot speciālistus, kas spēj izmantot, piemeklēt un izstrādāt dažādās tīklu vadības tehnoloģijās sakņotus procesu attīstību veicinošus risinājumus

Patstāvīgais darbs, tā organizācija un uzdevumi Patstāvigais darbs par visām lekciju tēmām, kas saistits ar inovatīvu tehnoloģiju izpratni. Darba tēmas uzdod individuāli. Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: pirms semināra izpildes studentam jābūt sagatavotai atskaites teorētiskai daļai ar rezultātu pierakstiem; pirms lekcijas vēlams atkārtot iepriekšējās lekcijas vielu, lai varētu aktīvāk apspriest tematus.

Literatūra 1. D. Yeates, M. Shields, D. Helmy, Systems Analysis and Design, Longman Group, 1994, 416 pp, ISBN 0-2736-0066-4. 2. J. Freer, Computer Communications Networks, IEEE Press, 1996, 382 pp. 3. ACM Academic Initiative materiāli http://portal.acm.org/dl.cfm , IEEE Academic Initiative materiāls , http://www.computer.org/portal/web/csdl, 4., DTSTK sagatavotie un izstrādātie mācību līdzekļi,V.Zagurskis, Bezvadu vides piekļuves vadības protokoli, 2005.g., 22.lpp., ( elektr . vers.),. 5. D.G. Harrison, N.M. Potel, Performance modelling of communication network and computer architecture, M.A.: Addison-Weslers, N3, 1993, 427 pp.


Katedras datoru klase

Nepieciešamās priekšzināšanas DST309 ,Ievads datoru tīklosIepriekš apgūstamie studiju priekšmeti

Tematu izklāstsTēma Stundu skaitsTīklu vadība - Funkcionālā arhitektūra 4

137

No kā sastāv tīkla plānošana 2Korporatīvā tīkla transporta sistēmas veidošanas stratēgīskās problēmas 6Sarežītā lokālā tīkla transporta sistēmas ar paplašināmo ražigumu veidoša 4Individuālā apkalpošanas kvalitātes ieviešana dažādien trafika tipiem un dažādiem lietojumiem 4Vadības funkcionālie domēni 4Tīkla vides pārvaldība 4Ātras un ekonomiskas pieejas nodrošināšana attālinātiem kleintiem un filiālu tīkliem 4Korporatīvo pielietojumu veidošanas stratēģiskās problēmas 4Integrētās vadības sistēmas izveidošana 4Jaunu tehnoloģiju ieviešanas veidi ekstisējošā tīklā un to plānošana 4Ātruma hierarhijas un apkalpošanas kvalitāte nodrošināšana 4

Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultāti Rezultātu vērtēšanas metodesSpēj apspriest datoru tīklu vaības izveidošānas metodee, tehnologijas, pamatprincipus, priekšrocības un ierobežojumus, pārzināt infrastruktūras elementus un tehnoloģiju dzīves ciklus.

Veiksmīgi nokārtots eksāmens, kas ietver gan teorētiskos jautājumus, gan situāciju analīzi .

Spēj argumentēt tīklu vadības tehnoloģiju ieviešanas (vai arī neieviešanas) nepieciešamību, atkarībā no ražošanas (biznesa) procesa veida.


Spēj uzraudzīt tīklu vadības veiktspēju ražošanas (biznesa) procesos Patstāvīgi izpildīts praktiskais (laboratorijas) darbs.


Rudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 3.0 2.0 0.0 1.0 *

RTU studiju priekšmets "Lietotāja interfeisa projektēšanas metodes"12216 Datoru tīklu un sistēmu teholoģijas katedra

Vispārīgā informācijaKods DST434 Nosaukums Lietotāja interfeisa projektēšanas metodesStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma DatorikaAtbildīgais mācībspēks Ziema Māris - Doktors, Asociētais profesorsApjoms daļās un kredītpunktos 1 daļa, 4.0 kredītpunkti, 6.0 EKPS kredītpunktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, EN, RUStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja tālmācības ceļā

Nav paredzēts

Anotācija Lietotāja interfeisa (lietotāja saskarnes) jēdziens, interfeisa iedalījums, vērtēšanas kritēriji, "usability" jēdziens. Lietotāja interfeisa problēmas, interfeisa daudzkriteriāla būtība. Lietotāja interfeisa projektēšanas metodes un to vieta informāciju sistēmu projektēšanā. Ekrāna formu projektēšana. Automātiski projektēšanas rīki. WEB lietotāja interfeiss, WEB interfeisa īpatnības. WEB interfeisa projektēšana.


Studiju priekšmeta mērķis ir sagatavot studentu tādā kompetenču un prasmju līmenī, lai viņš pārzinātu lietotāja interfeisa projektēšana metodes un spētu tās izmanot praksē dažādu programmatūras izstrādes lietotāja interfeisa projektēšanas uzdevumu risināšanā.

Patstāvīgais darbs, tā organizācija un uzdevumi Kurss sastāv no lekcijām (2 st.) un laboratorijas darbiem (2 st.). Students patstāvīgi analizē lekciju materiālus un literatūru, un, balstoties uz šādi iegūtām zināšanām, veic laboratorijas darbus. Laboratorijas darbos students praktiski veic lietotāja interfeisa projektēšanu dažādām informācijas sistēmu un citu programmatūru klasēm.

Literatūra 1. B. Shneiderman, C. Plaisant, Designing the User Interface: Strategies for Effective Human-Computer Interaction, Addison Wesley, 2005 2. A. Dix, J. Finlay, G.D. Abowd, R. Beale, Human-Computer Interaction, Third Edition, Pearson Prentice Hall, 2004.3. J. Preece, Y.Rogers, H.Sharp, Interaction Design, John Wiley & Sons, 2002

138

4. J. Tidwell, Designing Interfaces, O’Reilly, 2006 5. J. Raskin, The Human Interface: New Directions for Designing Interactive Systems, Addison-Wesley, 20006. Internetā pieejamā informācija.


Ar datoru, projektoru un ekrānu aprīkota auditorija lekcijām, datorklase laboratorijas darbiem.

Nepieciešamās priekšzināšanas Programmēšanas pamati, datu bāzes, aparatūras sistēmu programmēšanaIepriekš apgūstamie studiju priekšmeti Programmēšanas pamati, Datu bāzes, DST310 ,Aparatūras sistēmu programmēšana

Tematu izklāstsTēma Stundu skaitsLietotāja interfeisa pamati 2Lietotāja interfeisa vērtēšanas metodes 4„Usability” jēdziens 8Lietotāja interfeisa projektēšanas metodes 16Piemērotas lietotāja interfeisa projektēšanas metodes zvēle 2

Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultāti Rezultātu vērtēšanas metodesStudiju priekšmeta apguves sekmīgs vērtējums nozīmē, ka students atbilstoši saņemtajam vērtējumam pārzina lietotāja interfeisa projektēšana metodes un spēj tās izmanot praksē dažādu programmatūras izstrādes lietotāja interfeisa projektēšanas uzdevumu risināšanā.

Eksāmens, kurš iekļauj 60% teorētisko daļu un 40% laboratorijas darbu rezultātus



RTU studiju priekšmets "Multimikroskaitļotāju sistēmu projektēšana"12216 Datoru tīklu un sistēmu teholoģijas katedra

Vispārīgā informācijaKods DST444 Nosaukums Multimikroskaitļotāju sistēmu projektēšanaStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma DatorikaAtbildīgais mācībspēks Aldis Baums as.prof.Apjoms daļās un kredītpunktos 1 daļa, 2.0 kredītpunkti, 3.0 EKPS kredītpunktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, EN, RUStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja tālmācības ceļā

Nav paredzēts

Anotācija Daudzprocesoru un daudzdatoru veidošanas principi; galveno arhitektūru aparatūra; mērinstrumentu maģistrāle un virtuālais paplašinātais interfeiss; lokālo tīklu veidošanas aparatūra; datoru izstrādāšanas sistēmas.


Apgūst zināšanas multimikroskaitļotāju sistēmu projektēšanā aparatūras un programmatūras līmeņos. Prast aprakstīt un analizēt atšķirīgas sistēmu arhitektūras. Prast uzprojektēt vienkāršu multimikroskaitļotāju sistēmu un realizēt to darbību vairākuzdevumu režīmā.

Patstāvīgais darbs, tā organizācija un uzdevumi Literatūra 1. A. Čipa. Multimikroskaitļotāju sistēmas. RTU, 1994.

2. S.Sriram, S.Bhattacharyya. Embedded multiprocessors: scheduling and synchronization. 2nd edition, CRC press, 2009.


Mikroprocesoru laboratorija

Nepieciešamās priekšzināšanas DST307 ,Mikroprocesoru sistēmasIepriekš apgūstamie studiju priekšmeti

139

RTU studiju priekšmets "Strukturētu datu apstrāde"12216 Datoru tīklu un sistēmu teholoģijas katedra

Vispārīgā informācijaKods DST451 Nosaukums Strukturētu datu apstrādeStudiju priekšmeta statuss programmā Brīvās izvēlesStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips MaģistraTematiskā joma DatorikaAtbildīgais mācībspēks Ziema Māris - Doktors, Asociētais profesorsApjoms daļās un kredītpunktos 1 daļa, 2.0 kredītpunkti, 3.0 EKPS kredītpunktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, EN, RUStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja tālmācības ceļā

Nav paredzēts

Anotācija Strukturēti dati; strukturētu datu tabula, lauks, raksts, attiecības, relacionālo datu bāzu modeļi, u.c. jēdzieni; datu struktūru veidošana praktiskiem uzdevumiem.


Sniegt akadēmisko izglītību datu struktūru pamatos un to saistību ar telemātiku un multividēm, apgūt telemātikas un multivides lietojumu izmantošanas, novērtēšanas, analīzes un projektēšanas līdzekļus.Iemācīt studentus pareizi lietot, novērtēt un analizēt mūsdienīgus telemātikas un multivides programmatūras līdzekļus, datu struktūras, sniegt praktiskas iemaņas laboratorijas darbu veidā telemātikas un multivides lietojumu projektēšanā.

Patstāvīgais darbs, tā organizācija un uzdevumi Pirms kārtējās teorētiskās lekcijas ir jāapgūst līdz tam izklāstītā teorētiskā viela. Laboratorijas darbi balstās uz līdz tam izklāstīto teorētisko kursu. Pirms kārtējā laboratorijas darba ir papildus jāveic uzdotais praktiskais sagatavošanās uzdevums: esošas telemātikas un multivides programmas novērtējums, analīze, jauna multivides lietojuma projektējums vai izstrāde.

Literatūra 1. The Windows Interface Gridlines for Software Design. Microsoft Press, Redmond, 1995. 2. Hutchinson S.E., Sawyer S.C. Computers, the user perspective, Homewood, Boston, 1990. 3. B. Shneiderman., Design the User Interface. Addison-Wesley, 1998. 4. Internets.


datoru klases

Nepieciešamās priekšzināšanas DST308 ,Datoru arhitektūraIepriekš apgūstamie studiju priekšmeti

Tematu izklāstsTēma Stundu skaits

Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultāti Rezultātu vērtēšanas metodes

Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP Stundas nedēļā Pārbaudījumi Brīvās izvēles pārbaudījumi

Rudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs Ieskaite Eksām. Darbs1. * 2.0 2.0 0.0 0.0 *

RTU studiju priekšmets „CAD/CAM tehnoloģijas” (speckurss)

Mācību spēks: Zigurds Markovičs, prof.Ivo Lipste, lektors.Studiju programma: AUTOMĀTIKA UN DATORTEHNIKAStudiju veids: Akadēmiskā izglītībaStudiju līmenis: Maģistru studijasStudiju virziens: Datorvadības sistēmas Mācību priekšmeta apjoms: 3 KPMācību priekšmeta mērķis:

140

Datorizēto automatizēto projektēšanas un tehnoloģisko sistēmu pielietojums modernās ražotnēs.Mācību priekšmeta uzdevumi:

Dot studentiem iespēju iepazīties ar modernām datorizētā automatizētās projektēšanas (CAD) un tehnoloģiskajām (CAM), inženērijas (CEI) un tiešās ciparu vadības (DNC) sistēmām un to pielietojuma iespējām, apgūt projektēšanas sistēmas CADKEY praktisku lietošanu dažādu projektēšanas uzdevumu veikšanai un iepazīšanās ar citām pasaulē populārām CAD/CAM/CAE/DNC sistēmām, ko izmanto Latvijas uzņēmumos.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:15. Walt Silva. Basic CADKEY.16. Dr.Jonathan Linn. Engeneering Design Graphics with CADKEY.17. Ralph Semrock, Assoc. Professor. Hybrid Modeling with CADKEY Solids

Baystate Rechnologies Inc. Introduction and Basic training.18. Jerry Kuhn. The CADKEY 97 Cookbook.19. Dr. Len Nasman . The CADKEY 97 Project Book.20. Dr. Len Nasman. The Cadkey 97 for Windows Workbook.21. Roy Wysack. Design Parts with SolidWorks.22. Dr. S.C. Jonathan Lin and Dr. F.C. Tony Shiue. Mastercam Version 7.23. CAD/CAM Publishing, Inc, CAD Report.Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas, praktiskie darbi pasniedzēja vadībā un patstāvīgais darbs ar mācību, informatīvajiem materiāliem, patstāvīgā praktizēšanās darbā ar projektēšanas sistēmu CADKEY.Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīme:

Atzīme eksāmenā. Eksāmenā tiek vērtēta studenta izpratne par CAD/CAM sistēmu pielietojuma aspektiem atbilstoši lekcijās izskatītajam un praktiskā darbā ar mācību materiāliem apgūtajām tēmām, ja students izvēlas teorētisko eksāmenu vai projektēšanas uzdevuma izpilde, ja students izvēlas praktisko eksāmenu.Prasības priekšmeta apguvei:Regulārs lekciju un praktisko darbu apmeklējums, eksēmnu vai ieskaišu kārtošana termiņā.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:

Kursa teorētiskās daļas laikā studentiem ir jāorientējas iepriekš apskatītajā materiālā, jo turpmāk sekojošā informācija bieži ir saprotama tikai iepriekšējā kontekstā. Praktiskajos darbos ar projektēšanas sistēmu CADKEY studentiem tiek doti papildus uzdevumi, kas izpildāmi patstāvīgi ārpus pamata mācību laika datoru klasē. Kalendārais plāns.

Nedēļa

Lekcijas temats

1 Teorētiskā kursa apskats2 Terminoloģija un pielietojamie jēdzieni3 Projektēšanas un modelēšanas pamatuzdevumi4 Klasiskais izstrādājuma tapšanas algoritms no idejas līdz fabrikātam5 Datorizētais izstrādājuma tapšanas algoritms6 Abu algoritmu sintēze7 Abu algoritmu sintēze analīze un salīdzinājums8 Automatizētās projektēšanas sistēmas (CAD)

141

9 Automatizētās tehnoloģijas sistēmas (CAM)10 Tiešās ciparu vadības sistēmas (DNC)11 Tiešās ciparu programmēšanas sistēmas (CNC)12 Automatizētās kvalitātes kontroles sistēmas13 Pašregulējošās ražošanas jēdziens14 Dažādu APS sistēmu iedalījums15 Nepieciešamais datortehnikas nodrošinājums16 Ciparu vadības darba galdi17 APS pielietojamības sfēras18 Nepieciešamā APL optimālā risinājuma novērtēšanas principi19 APS sistēmu ieviešanas priekšnosacījumi Latvijā20 Latvijas industrijas stāvokļa analīze

Praktisko darbi:16. Iepazīšanās ar dažādām CAD,CAM DNC utt. Sistēmu pielietojumiem Latvijas

uzņēmumos..17. Iepazīšanās ar instrumentu ražotni.18. 3D CAD sistēmas apgūšana un to pielietošana modeļu veidošanā.19. Ieskaites testa projektēšanas uzdevums.

Uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi1. CAD sistēma CADKEY 99.2. Video projektors.3. Speciālas planšetes ar CAD sistēmas CADKEY komandkaršu (menu)

struktūrām CADKEY Hot KEY & Menu Chart DeskSet Poster Set.4. Video apmācības kurss Dr. len Nasman . The Cadkey 97 for Windiws

Workbook Video patstāvīgai CADKEY sistēmas apguvei.5. Video tehnika-televizors un videomagnetofons.6. Datorklase.

RTU studiju priekšmets „Piedziņas diskrētā vadība” (speckurss)

Mācību spēks Zigurds Markovičs, Dr.Hab.sc.ing., prof.

Studiju programma: AUTOMĀTIKA UN DATORTEHNIKA.Studiju veids: akadēmiskā programma.Studiju līmenis: maģistra studijas.Studiju virziens: DATORVADĪBAS SISTĒMAS.

Mācību priekšmeta apjoms: 3 KP, 48 stundas; no tām 32 stundas lekcijas, 16 stundas praktiskās nodarbības paredzēts studiju darbs.

Mācību priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību datorvadības sistēmu diskrētās piedziņas iekārtu projektēšanā.Mācību priekšmeta uzdevumi:

142

Iemācīt studentiem patstāvīgi sastādīt piedziņas diskrētās vadības sistēmu funkcionālās un elektriskās shēmas, to elementu matemātiskos modeļus, veikt ciparkorekcijas iekārtu sintēzi un vadības sistēmu dinamisko analīzi, kā arī apgūt ciparvadības sistēmu noregulēšanas un diagnostikas pamatus.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. L. Vingris. Piedziņas diskrētās vadības iekārtas. Lekciju konspekts. 1998. Diskete,

DADI.2. Ю. А. Сабинин. Электромашинные устройства автоматики. Л., 1988.3. В. И. Клюев. Теория электропривода. М., 1985.4. С. Г. Герман и др. Цифровые электроприводы с транзисторными

преобразователями. Л., 1986.5. В. Г. Файнштейн, Э. Г. Файнштейн. Микропроцессорные системы

управления электроприводами. М., 1986.6. В. Г. Домрачев, В. Р. Матвеевский, Ю. С. Смирнов. Схемотехника цифровых

преобразователей перемещений. М., 1987.7. А. В. Башарин, В. А. Новиков, Г. Г. Соколовский. Управление

электроприводами. Л., 1982.8. А. М. Вейнгер. Регулируемый синхронный электропривод. М., 1985.9. Г. Деч. Руководство к практическому применению преобразования Лапласа

и z-преобразования. М., 1971.10. Дискретный электролривод с шаговыми двигателями. Под ред. М. Г.

Чиликина. М., 11. Г. Виглеб. Датчики. М., 1989.12. М. С. Алатырев. Элементы цифровых электроприводов. Чувашский гос. ун-

т, Фрунзе, 1986.13. А. Я. Тун. Системы контроля скорости электропривода. М., 1984.

Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas, praktiskās nodarbības, studiju darbs.

Priekšmeta apguves vērtēšanas principi:Priekšmeta apgūšanu vērtē ar ieskaiti par izpildītu un aizstāvētu studiju darbu un eksāmenu par kursa teorētisko daļu.

Prasības priekšmeta apguvei:Regulāra nodarbību apmeklēšana, kontroldarbu izpilde praktiskajās nodarbībās, studiju darba izpilde un aizstāvēšana.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Priekšmeta saturs tiek sistemātiski papildināts un koriģēts. Studiju darba izpildei studentu rīcībā ir datorprogramma, kura paredzēta ciparkorekcijas iekārtu sintēzes veikšanai pseidofrekvenču apgabalā. Tiek sagatavots ilustratīvi izdales materiāli lekcijām.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Pirms lekcijas un praktiskās nodarbības ir nepieciešami atkārtot iepriekšējās lekcijās aplūkotos jautājumus, kā arī ar tiem saistītās nepieciešamās tēmas no automātisko sistēmuelementu kursa.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati:

143

Analogo un diskrēto vadības sistēmu "antagonisms".Ciparkorekcijas iekārtu fiziskās realizācijas iespējas.

KALENDĀRPLĀNS

Nedēļa

Lekcijas tēma Praktiskās nodarbības tēma

Studiju darbs

1 Piedziņas ciparvadības sistēmu iedalījums. Diskrētās piedziņas vadības piemērs.

2 Līdzstrāvas piedziņas modeļi. Kinematiskā ķēde ar spraugu.

Līdzstrāvas piedziņas pārvades funkcijas.

3 Piedziņas mehānisko svārstību slāpēšana. Līdzstrāvas dzinēji ar polu vadību

4 Asinhrono dzinēju, sinhrono dzinēju un soļu dzinēju matemātiskie modeļi.

Maiņstrāvas piedziņas pārvades funkcijas

Uzdevuma izsniegšana

5 Griešanās ātruma devēji. Impulsu frekvences un perioda devēji. Devēji ar fāzes griezējiem.

Konsultāc.

6 Pagrieziena leņķa devēji. Leņķa tiešie pārvei-dotāji kodā. Leņķa netiešā pārveidošana kodā.

Devēju statiskās un dinamiskās kļūdas

Konsultāc.

7 Līdzstrāvas reversīvas piedziņas impulsvadība. Simetriskā, nesimetriskā un pārmaiņus komutācija.

Konsultāc.

8 Divfāžu asinhrono dzinēju vadīšana. AD amplitūdas un fāzes vadīšana. AD frekvenčvadība.

Dzinēju impulsvadī-bas veidi

Konsultāc.

9 Signālu pārveidotāji līdzstrāvas dzinēju vadīšanai.

Konsultāc.

10 Signālu pārveidotāji asinhrono dzinēju vadīšanai. Koda pārveidotāju kļūdu analīze

Konsultāc.

11 Lineāro ciparkorekcijas iekārtu teorijas pamati. Ciparkorekcijas iekārtu tipveida dinamiskie posmi.

Konsultāc.

12 Nelineārās ciparkorekcijas iekārtas. Sistēmas nelinearitāšu kompensācija. Nelineārie ciparfiltri.

Diferenču vienādojumu sastādīšana

Konsultāc.

13 Piedziņas ciparvadības sistēmu sintēze. Bilineārā pārveidojuma metode.

Konsultāc.

14 Ciparvadības sistēmu korekcijas iekārtu sintēze. Ciparkorekcijas iekārtu sintēze

Konsultāc.

15 Piedziņas sistēmas nepārtrauktās daļas eksperimentāla pētīšana. Piedziņas ciparvadības sistēmu eksperimentālas pētīšanas īpatnības.

Studiju darba iesniegšana

16 Piedziņas ciparvadības sistēmu noregulēšana un diagnostika.

Piedziņas sistēmas ele-mentu identifikācija.

SD aizstā-vēšana

RTU studiju priekšmets „Robotu elektromehāniskās iekārtas”

Mācību spēks: Zigurds Markovičs, Dr.Hab.sc.ing., prof.

144

Studiju programma: AUTOMĀTIKA UN DATORTEHNIKA.

Studiju veids: akadēmiskā programma.Studiju līmenis: maģistra studijas.Studiju virziens: DATORVADĪBAS SISTĒMAS.

Mācību priekšmeta apjoms: 2 KP, 32 stundas lekcijas.

Mācību priekšmeta mērķis:Sniegt akadēmisko izglītību datorvadības sistēmu elektromehāniskās daļas projektētājiem un ekspluatētājiem.Mācību priekšmeta uzdevumi:Dot zināšanas par robotu tehnikā izmantotiem elektromehāniskiem elementiem un iekārtām, to uzbūvi, darbības principu, raksturlīknēm un parametriem, kā arī par dažāda veida iekārtu piemērotību konkrētos apstākļos. Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. Dž. F. Jangs. Robototehnika. Ļeņingrada, 1979. (krievu valodā).2. Robototehnika. Red. J. P. Popovs. Maskava, 1984. (krievu val.).3. V. S. Jastrebovs, A. M. Filatovs. Robotu kustību vadības sistēmas. Maskava,

1979. (krievu val.).4. S. G. Germans u. c. Diskrētā elektropiedziņa ar tranzistorpārveidotājiem.

Ļeņingrada, 1986. (krievu val.).5. L. Vingris. Piedziņas diskrētās vadības iekārtas. Lekciju konspekts. 1998. Diskete,

DADI.Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas.

Priekšmeta apguves vērtēšanas principi:Priekšmeta apgūšanu vērtē ar eksāmenu par kursa teorētisko daļu.

Prasības priekšmeta apguvei:Regulāra nodarbību apmeklēšana.

Priekšmeta situācijas apraksts un analīze:Priekšmeta saturs tiek sistemātiski papildināts un koriģēts. Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Pirms lekcijas ir nepieciešami atkārtot iepriekšējās lekcijās aplūkotos jautājumus.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati:Robotu enerģētikas problēmas.

KALENDĀRPLĀNS

Nedēļa

Lekcijas tēma

1 Ievads. Robotu elektromehānisko elementu un iekārtu iedalījums. 2 Robotu muskuļi. Manipulatora dinamiskās īpašības un optimālā pārvades funkcija.3 Elektromehāniskās satvērējiekārtas. Galvenās satveršanas kustības. 4 Apstrādājamo detaļu elektromagnētiskā orientācija.5 Robotu piedziņas veidi un to salīdzinājums. Robotu elektriskā piedziņa.

145

6 Līdzstrāvas un asinhronie dzinēji robotu piedziņā.7 Sinhronie un soļu dzinēji robotu piedziņā.8 Solenoīdi kā izpildmehānismi.9 Sajūgi un bremzes.10 Elektropneimatiskā piedziņa.11 Elektrohidrauliskā piedziņa.12 Signālu devēji robotu kustību kontrolei.13 Analogo un diskrēto signālu devēju lietošana robotu atgriezeniskājās saitēs.14 Robotu enerģētika. Robotu temperatūras režīms.15 Robotu elektromehānisko iekārtu drošums un tā paaugstināšanas ceļi.16 Robotu pārvietošanās problēmas. Nobeigums.

RTU studiju priekšmets „Tehnisko sistēmu diagnostika ar grafmodeļiem”



Mācību priekšmeta mērķis:Maģistrantūras profilējošā izvēles priekšmeta mērķis ir sniegt teorētiskās

zināšanas un praktiskās iemaņas tehnisko sistēmu diagnostikā, izmantpjot topoloģiskos modeļus, lai sagatvotu studentus tālākām studijām doktorantūrā šajā virzienā.

Mācību priekšmeta uzdevumi:Mērķa sasniegšanai var formulēt atsevišķus uzdevumus, tādus kā:

- tehniskās diagnostikas metodes,- diagnostiskie apakšuzdevumi,- diagnostisko parametru kopas veidošanas metodes,- modeļa novērtēšana,- parametru izvēle ar topoloģiskā modeļa palīdzību,- duālā atbilstības grafa veidošana,- defektu atpazīšanas metodes,- algebriskā algoritma priekšrocības un pielietošana attēlu atpazīšanas uzdevumos.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. J.Osis, J.Geļfandbeins, Z.Markovičs, N.Novožilova. Diagnostika ar

grafmodeļiem.// “Transports”, Maskava, 1991, 244 lpp (krievu val.).2. P.Parhomenko, J.Sogomonjans. Tehniskās diagnostikas pamati. Divās daļās //

“Energoizdat”, Maskava, 1976, 1981., 461 un 319 lpp. (krievu val.).3. G.Verzakovs, N.Kinšts, V.Rabinovičs, L.Timonens. Ievads tehniskajā

diagnostikā.// “Enerģija”, Maskava, 1968, 222 lpp (krievu val.).4. Rational Fault Analysis, edited by Richard Saeks and Stanley R. Liberty.// Marcel

Dekker, Inc.,New York and Basel, 1974, 241 p.

146

5. A.Zakrevskis, A.Ostrovskis. Mazākā pārklājuma meklēšanas optimizācija.// Ciparu automātu sintēzes problēmas, Maskava, “Zinātne”, 1967. (krievu val.).

6. J.Žuravļovs. Par algebrisko pieeju atpazīšanas un klasifikācijas uzdevumu risināšanā.//Kibernētikas problēmas, “Zinātne”, Maskava, 1978, Nr.33, 3-56 lpp. (krievu val.).

Priekšmeta mācīšanas metode:Lekcijas un semināru nodarbības.


Eksāmens 80%Semināri 20%Kopā 100%

Prasības priekšmeta apguvei:Regulāra lekciju un semināru apmeklēšana.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:Uz semināra nodarbībām jāapgūst iepriekšējo lekciju materiāls.


Nedēļa

Lekcijas temats

1 Tehniskās diagnostikas uzdevumu klasifikācija2 Kļūmju attēlošana topoloģiskajā grafmodelī3 Struktūras parametru un defektu attēlošana4 Ar modeli risināmie diagnostiskie uzdevumi5 Prasības diagnostisko parametru kopai6 Diagnostisko parametru atlases metodes7 Klasiskie parametru atlases algoritmi pēc grafmodeļa8 Modeļa virsotņu sarindošana9 Modeļa loku novērtēšana10 Ekspertu metodes modeļa elementu novērtēšanā11 Ceļa garuma jēdziens, attālums, tuvības mērs12 Grafmodeļa saistība13 Jēdziens par kritisko ceļa garumu14 Darba grafmodeļa iegūšana15 Darba grafa dekompozīcija, soļu algoritms16 Grafa virsotņu sarangošana17 Diagnostisko parametru atlases tabulas sastādīšana18 Tabulas pārklājuma metode19 Dinamiskā pārnumurēšana, soļu algoritms20 Duālā atbilstības grafa ieguve21 Diagnostisko procedūru klasifikācija22 Dihotomiskais algoritms23 Defektu atšķelšanas princips

147

24 Attēlu atpazīšanas algoritmu pielietojums tehniskās diagnostikas uzdevumos25 Algebriskais algoritms26 Diagnostiskā procedūra27 Tehniskās diagnostikas sistēma KLARA28 Sistēma DOMPTOGRAM

Mācību spēks Andris Ozols Dr. sc. ing., docents RTU studiju priekšmets „Ceļu satiksmes regulēšanas un vadības teorija”

Studiju programma Automātika un datortehnikaStudiju veids AkadēmiskāStudiju līmenis Maģistra studijasStudiju virziens Datorvadības sistēmas

Mācību priekšmeta apjoms 3 KPMācību priekšmeta mērķisDot studentiem teorētiskas un praktiskas darbības zināšanas ceļu satiksmes regulēšanas un vadības teorijā.

Mācību priekšmeta uzdevumi1. Apgūt transporta plūsmas pamatparametrus un to kopsakarības.2. Apgūt stāvokļa vienādojuma un fundamentāldiagrammas fizikālo

jēgu.3. Apgūt sakarības starp transporta plūsmas un infrastruktūras

parametru ietekmi uz transporta līdzekļu aizkavi pie regulējamiem krustojumiem.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts1. Ausgewahlte Kapitel aus der Theorie des Verkehrsflusses. Ruhr-

Universitat Boshum Lehrstuhl fur Vekehrswessen Prof. Dr.-Ing. W.Brilon, Aufgabe 1995.

2. A.Ozols. Transporta plūsmas teorijas pamati. Lekciju konspekts.3. А.П.Васильев, М.И.Фримштейн. Управление движением на

автомобильных дорогах. Москва, Транспорт, 1979.4. Х.Иноси, Т.Хамада. Управление дорожным движением,

Москва, Транспорт, 1983. Priekšmeta mācīšanas metode Lekcijas, praktiskie darbi un kursa darbsPriekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi – atzīmeVērtējuma “svari”:

Eksāmens - 30%

Praktiskie darbi - 40%

Kursa darbs - 30%

Prasības priekšmeta apguvei

148

Nodarbību apmeklēšana pēc studenta ieskatiem ņemot vērā studiju priekšmeta kalendāro plānu, regulāra, savlaicīga izņemtā materiāla apgūšana, regulāra praktisko darbu izpilde, kursa darba izpilde un eksāmena kārtošana termiņā.

Priekšmeta situāciju apraksti un analīzePrasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībāmIr jāapgūst iepriekšējo lekciju un praktisko darbu materiālsPlānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs

Kalendārais plānsN.p.k. Temati Datumi1. Satiksmes norises parametri. Satiksmes

noslogojuma parametri. Lokāla novērošana. 1.ned.

2. Satiksmes noslogojuma parametri. Momentnovērošana.

2.ned.

3. Ātruma un stāvokļa vienādojums. Ātruma lokāla novērošana.

3.ned.

4. Ātruma un stāvokļa vienādojums. Ātruma momentnovērošana.

4.ned.

5. Kopsakarības starp lokālo un momentāno ātrumu. 5.ned.6. Stāvokļa vienādojums. 6.ned.7. Momentānā ātruma aprēķins no lokālu mērījumu

rezultātiem.7.ned.

8. Ātruma sadalījuma augstāku kārtu momenti. 8.ned.9. Kvazi-lokāli mērījumi. 9.ned.10. Kvazi-momentāni mērījumi. 10.ned.11. Reisa ātrums. 11.ned.12. Sakarības starp transporta plūsmas parametriem.

Fundamentāldiagramma.12.ned.

13. Lineāra vidējā momentānā ātruma un intensitātes sakarība.

13.ned.

14. Lineāra vidējā momentānā ātruma un satiksmes blīvuma sakarība.

14.ned.

15. Transporta līdzekļu aizkaves pie regulējamiem krustojumiem. Aizkaves aprēķins, pamatojoties uz transporta plūsmas nepārtrauktu modeli.

15.ned.

16. Transporta plūsmas aizkaves pie krustojuma pie intensitātes taisnstūrveida formas, neievērojot dispersiju.

16.ned.

17. Praktiskie darbi:1. Transporta plūsmas parametru iegūšana, analīze

un secinājumi.2. Fundamentāldiagrammas analīze pie dažādiem

transporta plūsmas parametriem.3. Aizkaves aprēķins pie regulējamiem

krustojumiem.

9.ned-16.ned.

18. Kursa darbs: Aizkaves aprēķins pie dažādiem 9.ned.-

149

optimizācijas nosacījumiem (individuāli uzdevumi). 16.ned.

2. Humanitārie priekšmeti

RTU studiju priekšmets "Biznesa socioloģija"01129 Sociālo zinātņu katedra

Vispārīgā informācijaKods HSP488 Nosaukums Biznesa socioloģijaStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma Atbildīgais mācībspēks Kuņickis Valerijs - DocentsApjoms daļās un kredītpunktos 1 daļa, 2.0 kredītpunkti, 3.0 EKPS kredītpunktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, EN, RUStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja tālmācības ceļā

Nav paredzēts

Anotācija Biznesa,uzņēmējdarbības galvenie sociālie priekšnosacījumi un likumsakarības. Biznesa kā sabiedrības sociālā institūta loma un attīstība. Uzņēmēja sociālais portrets. Sabiedrības sociālekonomiskā stratifikācija.


Patstāvīgais darbs, tā organizācija un uzdevumi Literatūra Mūrnieks E. Sabiedrības sociāli ekonomiskā startifikācija. R.,RTU, 2000

Biznesa terminu skaidrojošā vārdnīca. R., kamene, 2001 V.Kuņickis. Biznesa socioloģija. Mācību materiāli un vingrinājumi. R., RTU, 2005.


Audiovizuālie līdzekļi.

Nepieciešamās priekšzināšanas HSP377 ,Vispārējā socioloģija.Iepriekš apgūstamie studiju priekšmeti

Tematu izklāstsTēma Stundu skaits

Sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultāti Rezultātu vērtēšanas metodes



RTU studiju priekšmets „Pedagoģija” /maģistriem/

Šifrs: HSP 446

Mācību spēks: Anita Lanka, Dr.paed.,prof.

Studiju programma: visas RTU maģistrantūras studiju programmas

150

Studiju veids: akadēmiskās studijas

Studiju līmenis: maģistra studijas

Mācību priekšmeta apjoms: 2 KP, 80 st., no kurām 32 kontaktstundas

Mācību priekšmeta mērķis: veidot izpratni par pedagoģijas kategorijām un to izpausmi pedagoģiskajā realitātē.

Mācību priekšmeta uzdevumi: veidot izpratni par pedagoģijas zinātnes priekšmetu un uzdevumiem; iepazīstināt ar mūsdienu pedagoģijas attīstības tendencēm; veidot izpratni par mācību procesa komponentēm; veidot prasmi formulēt mācību mērķus un izraudzīties atbilstošus metodiskos

līdzekļus; veidot prasmi plānot un vadīt mācību nodarbību un veikt nodarbības

pašanalīzi.

Mācību grāmatas, izmantojamās literatūras saraksts:

1. Albrehta Dz. Didaktika. - R.: RaKa, 2001.2. Beļickis I. Vērtīborientētā mācību stunda. - R.: RaKa, 2000.3. K.Bikše. Ievadlekciju kurss mūsdienu pozitīvajā pedagoģijā. Lūdzu, skolotāj…

Lekciju konspekts 1. Daļa. – R.: Kvalitātes vadība, 2008.4. Briede B. u.c. Izglītojošās grupas un mācību plānošana.-Jelgava, 1998.5. Briede B. u.c. Grupas darba nozīme sociālās kompetences attīstībā.-

Ozolnieki,1999.6. Jacques Delors. Learning: the Treasure Within. – UNESCO Publishing, 1996.7. L.B.Curzon. Teaching in Further Education. – London, 1997.8. Gailīte I. Pedagoģiskā analīze skolu praksē. – R.: Mācību grāmata, 2000.9. R.Garleja. Cilvēkpotenciāls sociālā vidē.-R: RaKa, 2006.10. N.L.Geidžs, D.C.Berliners. Pedagoģiskā psiholoģija. – R.: Zvaigzne ABC,

1999.11. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas.- R.: Zvaigzne ABC, 1998.12. Inglar Tron (ed), Bjerknes Ellen, Lappen Reidun, Tobiassen Tov. Learning

and Counselling. – Kaunas: Vytautas Magnus University, “Morkūnas ir Ko” 2002.13. Kooperatīvā mācīšanās. Metodika. – R.: RaKa, 2004.14. Lanka A. Pedagoģiskais process. Mācību līdzeklis. – R.: RTU Izdevniecība,

2003.15. Lanka A. Mācīšanās metodika. Lekciju kurss. – R.: RTU Izdevniecība, 2004.16. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca / sastādījis autoru kolektīvs

V.Skujiņas vadībā. – R.: Zvaigzne ABC, 2000.17. Students J.A. Vispārīgā pedagoģija. I d. - R.: RaKa,1998.18. The Quality of Higher Education.- Kaunas: Vytautas Magnus University,

2009. 19. Žogla I. Didaktikas teorētiskie pamati. - R.: RaKa, 200120. Бухвалов В.А. Начальный курс педагогики сотрудничества. М., 1995.21. Практическая психология образования. Под рук. И.В.Дубровиной. М.:

ТЦ Сфера, 1997.

151

22. Подласый И.П. Педагогика. Книга 1 Общие основы. Процесс обучения. – Москва: ВЛАДОС, 2000.

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs.

Priekšmeta apgūšanas, vērtēšanas principi: priekšmetu apguvi vērtē ar ieskaiti.

Prasības priekšmeta apguvei: lekciju apmeklēšana, dalība semināros un praktiskās nodarbībās, patstāvīgo darbu veikšana.

Priekšmeta situācija: priekšmets tiek apgūts kontekstā ar citiem sociāli humanitāriem priekšmetiem.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekcijās izklāstītās vielas apgūšana pirms praktiskajām nodarbībām.

Pedagoģijas mācību kursa saturs: 1. Pedagoģija kā zinātne, kā māksla. Pedagoģijas priekšmets, uzdevumi.

Pedagoģijas zinātņu sistēma. Tās saikne ar citām zinātnēm. (kontaktstundas[ I] -2; patstāvīgais darbs [ II] – 2 )

2. Pedagoģiskās vērtības dažādās izglītības teorijās. Izglītības humānā paradigma. Jauniedibināmās izglītības pamatidejas.Pārmaiņu būtība. ( I-2; II-6)

Sagaidāmais rezultāts: izpratne par pedagoģijas zinātnes priekšmetu, uzdevumiem; izglītības humānās paradigmas būtības izpratne.

3. 20.gs. Didaktika un mācīšanas –mācīšanās teorijas. ( I-4; II-6) Dažādu didaktisko sistēmu salīdzinājums. To filosofiskais, psiholoģiskais un pedagoģiskais pamats. Mūsdienu didaktikas attīstības tendences. Mūsdienu izglītības vērtības. Sagaidāmais rezultāts:

studenti spēs orientēties mācību teoriju daudzveidībā, noteikt kopējās likumsakarības un principiālās atšķirības;

izpratīs didaktikas likumsakarības un pamatprincipus; pratīs izvērtēt atšķirīgo didaktisko pieeju priekšrocības un nepilnības.

4. Mācīšanās prasmes un to pilnveides aspekti. Izziņas procesi un to loma mācībās. ( I -2; II -6) Sagaidāmais rezultāts:

prasme raksturot savus izziņas procesus, noteikt savu uztveres un atmiņas dominanti;

prasme izraudzīties sev piemērotāko mācīšanās stratēģiju.5. Mācību process. Mācību likumsakarības un pamatprincipi. (I -2; II -4)

Sagaidāmie rezultāti: izpratne par mācību procesa pamatkomponentiem un to savstarpējo

saikni; prasme argumentēt un interpretēt mācību principus un to lomu

mācībās.6. Izglītības mērķu taksonomijas. ( I -4; II – 4)

152

Mērķu hierarhiskās sistēmas, to klasifikācija. Izglītības mērķu taksonomijas „mērķis – līdzeklis-rezultāts” metodoloģija un tehnoloģija. Mērķu saikne mācību metodēm, studējošo vecumposmu un studentu motivāciju. Sagaidāmais rezultāts:

izpratne par mērķu un līdzekļu saikni; prasme analizēt izglītības (mācību) mērķi izraudzīto līdzekļu

kontekstā; prasme raksturot definētos studiju priekšmeta mērķus atbilstoši

izvēlētajai taksonomijai.7. Studiju priekšmeta saturs (programma) un tā strukturēšana. (I -4; II – 6)

Izglītības saturs un studiju priekšmeta saturs. Studiju priekšmeta satura transformācija izglītības saturā. Studiju priekšmeta satura izveides pamatprincipi. Izglītības procesa didaktiskās analīzes modelis. Vispārējie mērķi. Vidējā līmeņa mērķi. Konkrētie priekšmeta mērķi. Studiju priekšmeta satura (programmu) izstrādes ciklveida process. Satura izkārtojums (lineārais, koncentriskais, spirālveida , jaukta tipa, integrētais). Programmas saturiskā un procesuālā vienotība.Sagaidāmais rezultāts:

prasme izstrādāt studiju priekšmeta programmu vai tās daļu, precīzi formulējot mērķus un sagaidāmos rezultātus;

prasme didaktiski pamatot izstrādātās programmas struktūru, kā arī mērķu taksonomiju.

8. Mācību nodarbību veidi un to organizēšana. Mācību metodes, to klasifikācijas problēmas. ( I – 8; II – 8)

(Problēmorientēta lekcija, mutvārdu eseja, lekcija – diskusija, lekcija – izaicinājums u.c.) Lekcija un tās veidi. Lekcijas struktūras modifikācijas. Grupu darbs un kooperatīvā mācīšanās. Semināri. Diskusiju grupa. Paneļdiskusija. Nodarbības analīzes kritēriji. Pašvērtējums.Sagaidāmais rezultāts:

prasme plānot un vadīt mācību nodarbību; prasme veikt nodarbības pašanalīzi; izprast nodarbības vadīšanas veida un izglītības mērķa mijsakarības.

9. Studentu mācību sasniegumu izzināšana un vērtēšana. ( I -4; II – 6)Vērtēšanas funkcijas, uzdevumi. Vērtēšanas didaktiskie pamatprincipi un prasības. Vērtēšanas veidi (ievadvērtēšana, kārtējā vērtēšana, robežvērtēšana, noslēdzošā vērtēšana), formas un metodes. Vērtēšanas formu un metožu izvēles pamatojums.Laba vērtējuma rādītāji: objektivitāte, validitāte, drošums, praktiskums. Uz kompetenci balstītās vērtējuma sistēmas veidošana (portfolio). Testi. To izveides pamatprincipi.Snieguma, izvērstu atbilžu un īso atbilžu pārbaudes darbu relatīvās priekšrocības. Studentu iesaistīšana vērtēšanas procesā. Sagaidāmais rezultāts:

orientēšanās vērtēšanas daudzveidībā; prasme izraudzīties konkrētiem mērķiem atbilstošu vērtēšanas veidu,

formu un metodi; vērtēšanas sistēmas izstrāde savā studiju priekšmetā.

___________________________________________________________________ Kopā: kontaktstundas - 32; patstāvīgais darbs – 48.

153

RTU studiju priekšmets „Prezentācijas prasme”

Šifrs: HFL 433Mācību spēks: Mg.phil., docente Zanda LejnieceStudiju programma:Studiju profils:Studiju veids: akadēmiskās un profesionālāsStudiju līmenis: maģistra studijas, profesionālās (pēc bakalaura) studijasMācību priekšmeta apjoms: 2 KP, 32 st.

Mācību priekšmeta mērķis: sniegt zināšanas un radīt izpratni par personas (firmas iestādes, organizācijas) tēla (imidža) veidošanas pamatnosacījumiem un tā pašprezentācijas paņēmieniem, līdzekļiem, veidiem.

Mācību priekšmeta uzdevumi: apgūt zināšanas par personas tēla veidošanas un prezentēšanas galvenajiem struktūrelementiem; saprast prasmīgi veidota imidža nozīmi sociālajos kontaktos, prast izvērtēt uzvedības manieru, etiķetes normu ievērošanas, runas stila utt. piemērotību konkrētai situācijai; apgūt iemaņas personas pašprezentēšanā vispārcilvēciskajos, profesionālajos un lietišķajos kontaktos.

Mācību grāmatas, izmantojamās literatūras saraksts: Kincāns V. Etiķete.R.,2003. ; Kincāns V. Etiķete sadzīvē, lietišķajos kontaktos, starptautiskajās attiecībās. R.,2000.; Denijs R. Prasme sazināties un uzstāties. R.,2002.; Dubkeviča L.,Ķestere I. Saskarsme. Lietišķā etiķete. R.,2003.; Hindls T. Prasme uzstāties. R., 2000.; Neļķe K. Prezentēšana. R.,2003.; Lejniece Z. Oratora māksla. Lekciju konspekts.(pieejams pavairošanai RTU bibliotēkā); Lejniece Z. Lietišķā etiķete. Lekciju konspekts. 2000. (pieejams pavairošanai RTU bibliotēkā); Lejniece Z. Apģērbs – zīme: tradīcijas un novitāte// RTU Zinātniskie raksti. Sērija 9. Humanitārās un sociālās zinātnes. Sējums 1., R.,RTU,2003.; Zvejnieks A. Sociālā realitāte un tikumiskā kultūra mūsdienu Latvijā// Sabiedrība un kultūra. 4.rakstu krājums. Liepāja, LPA, 2002., 176.-182.lpp.;

Priekšmeta mācīšanas metode: lekcijas, praktiskās nodarbības (darbs mikrogrupās), patstāvīgais darbs, testi zināšanu apguves kontrolei.

Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: ieskaite (teorētisko zināšanu pārbaude testa veidā); papildus punktus var saņemt par: a) darbu mikrogrupās, b) regulāriem testiem.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju konspektu un pasniedzēja norādītās literatūras studijas.

Kalendārais plāns.Lekcijas. 1.nedēļa. Ievads: priekšmeta mērķis, uzdevumi, literatūra, zināšanu vērtēšana. Studentu interešu apzināšana. Saskarsme, prezentācija, etiķete, to loma cilvēku dzīvē.3.nedēļa. Vispārcilvēciskā etiķete. Sasveicināšanās, iepazīstināšana, uzrunas formas. Uzvedība darba vietā.

154

5.nedēļa. Lietišķo kontaktu etiķete un ētika. Telefona sarunas. Vizītkartes un to lietošana. Dāvanas un ziedi.6.nedēļa. Krāsas, to simbolika un psihofizioloģiskā iedarbība. Krāsu loma personas tēla veidošanā. Krāsas interjerā, informatīvos uzrakstos, reklāmā u.c.7.nedēļa. Apģērbs un to stili. Lietišķais ģērbšanās stils sievietēm un vīriešiem.9.nedēļa. Lietišķo tikšanās organizēšana. Pieņemšanas un to veidi. Ielūgumi un atbildes uz tiem. Apģērba formas dažādās pieņemšanās.11.nedēļa. Publiska runa kā prezentācijas veids. Oratora loma publiskā runā. Klausītāju auditorija.13.nedēļa. Publiskas runas struktūra un loģika. Pierādīšana un argumentēšana runas laikā. Neverbālā komunikācija publiskās runas procesā.Praktiskās nodarbības.2.nedēļa. Etiķetes loma personas tēla (imidža) veidošanā. Studentu priekšzināšanu pārbaude.4.nedēļa. Vispārcilvēciskā etiķete sabiedriskajos, profesionālajos un personiskajos kontaktos.8.nedēļa. Uzvedības normas lietišķajos kontaktos.10.nedēļa. Lietišķais protokols.12.nedēļa. Oratora un auditorijas mijiedarbība publiskas runas procesā.14. nedēļa. Runas sagatavošana, realizēšana, vērtēšana. Runas tehnika.15.nedēļa., Žesti, mīmika, vizuālais kontakts, saskarsmes distances un pozas publiskas runas procesā.16.nedēļa.Studentu aptauja par priekšmeta kvalitāti. Ieskaite.

RTU studiju priekšmets „Sociālā psiholoģija”

Šifrs: HSP 430

Mācību spēks: Laila Girsova, docente

Studiju programma: visas RTU maģistra vai inženiera studiju programmas

Studiju veids: akadēmiskās un profesionālās studijas

Studiju līmenis: maģistra vai inženiera studijas

Mācību priekšmeta apjoms: 2 KP, 32 st. ar sadalījumu – 20 st.lekcijas -12 st.pr.nodarbības

Mācību priekšmeta mērķis: formēt studentos zinātniski pamatotu priekšstatu par sabiedrībā norisošiem psiholoģiskajiem procesiem.

Mācību priekšmeta uzdevumi: – dot priekšstatu paar šādiem sociālās psiholoģijas galvenajiem jautājumiem

Principiālās teorētiskās atšķirības starp galvenajiem sociālās psiholoģijas metodoloģiskajiem virzieniem – dažādas pieejas sociālo procesu psiholoģiskajā interpretācijā;

Priekšstats par personības sociālpsiholoģisko būtību un tās tipoloģijas paņēmieniem;

155

Socializācijas process – personības sociālpsiholoģiskā attīstība, vecuma krīzes, dzīves scenāriji, gendera socializācija;

Dinamiskie procesi mazajās grupās; Informatīvie, perceptīvie un interaktīvie aspekti komunikatīvajā procesā; Izplatītākās praktiskās metodes sociālpsiholoģiskajos pētījumos.

Mācību grāmatas, izmantojamās literatūras saraksts:

1. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija. R., 1994.2. Omārova S. Cilvēks dzīvo grupā. Sociālā psiholoģija. R., 1996.3. Reņģe V. Sociālā psiholoģija. R., 2002. 4. Reņģe V. Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas. R., 1997.5. Reņģe V. Organizāciju psiholoģija. R., 2000.6. Karpova Ā Personība. Teorijas un to radītāji. R., 1997.7. Vorobjovs A. Sociālā psiholoģija. Rīga, 2003.8. Андреева Г.М. Социальная психология. Москва, 2002. (и ранее).9. Майерс Д. Социальная психология. СПб., 1997.10. Майерс Д. Социальная психология. Интенсивный курс. Москва, 2000.11. Аронсон Э. Общественное животное. Введение в социальную

психологию. Москва, 1998.]12. Vārdnīcas socioloģijā un psiholoģijā. Vēlami izdevumi pēc 1990.gada.

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs.

Priekšmeta apgūšanas, vērtēšanas principi: Ieskaites darbs – 1.variants: radošais darbs, eseja - analītisks komentārs par lekcijās izskatīto problemātiku; 2.variants: kontroldarbs – izvēloties vienu no 5 variantiem, atbildēt uz 3 jautājumiem par sociālpsiholoģijas teorijām, autoriem vai fenomeniem. Prasības priekšmeta apguvei: lekciju apmeklēšana, dalība praktiskās nodarbībās.

Priekšmeta situācija: priekšmets tiek pasniegts kontekstā ar citiem sociāli humanitāriem priekšmetiem, ievērojot pēctecību. Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekcijās izklāstītās vielas apgūšana pirms praktiskajām nodarbībām, lai varētu tajās aktīvi un produktīvi piedalīties.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati: 1) Gendera psiholoģijas aktuālākās problēmas ikdienas saskarsmē. 2) Sociālās ietekmes stratagēmas.

Sociālās psiholoģijas mācību kursa saturs:

1. Ievads sociālajā psiholoģijā. Sociālās psiholoģijas priekšmets un vēsturiskās attīstības galvenie etapi. Sociālās psiholoģijas pamatlicēji. Mūsdienu sociālās psiholoģijas aktuālākā problemātika. (2 stundas)

2. Galveno teorētisko virzienu apskats. Sociālais neobiheviorisms un simboliskais iinterakcionisms. A.Banduras, N.Millera, D.Dollarda, D.Tibo, H.Kellija, Dž.Homansa pieejas. Dž.Mida koncepcija. Lomu teorijas. (4 stundas)

156

3. Neofreidiskais virziens mūsdienu sociālpsiholoģijā. Frankfurtes skola. V.Baijona, V.Bennisa, H.Šeparda teorijas par grupas dinamiskajiem procesiem. V.Šutca koncepcija. (2 stundas)

4. Kognitīvisms mūsdienu sociālajā psiholoģijā – F.Haidera strukturālā līdzsvara teorija; T.Njukoma komunikatīvo aktu teorija; L.Festingera kognitīvās disonanses teorija; Č.Osguda un P.Tannenbauma kongruences teorija. Konformisma pētījumi. Sociālās ietekmes pētījumi mūsdienu sociālajā psiholoģijā. (4 stundas)

5. Personības sociālpsiholoģiskā analīze: personības psiholoģiskā struktūra. Psiholoģiskā pretestība un psiholoģiskie aizsargmehānismi. (4 stundas)

6. K.Leonharda psihisko akcentuāciju teorija un praktiskās izpētes metode. (4 stundas)

7. Socializācijas procesa būtība. Vecuma krīzes. E.Berna dzīves scenāriju teorija. (4 stundas)

8. Saskarsmes procesa sociālpsiholoģiskās analīzes principi. Interaktīvā, perceptīvā un informatīvā aspektu būtība. Baumu mehānisms un to tipoloģija. (2 stundas)

9. Savstarpējā uztvere interpersonālajā saskarsmē – perceptīvā aspekta īpatnības. Sociometriskās aptaujas principi un nozīme. (2 stundas)

10. Interaktīvā aspekta analīze. Varas un autoritātes sociālpsiholoģiskie mehānismi, līderība. Interpersonālo konfliktu mehānisms.

157

4. Pielikums. Diploma un tā pielikuma paraugs

158

159

160

161

5. Pielikums. Programmas „Automātika un datortehnika” studiju kursu plānojums un atbildīgais akadēmiskais personāls

A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 18 KP Lekc. Prakt. Lab. Pasniedzējs

1. Datoru grafikas, tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes 4 KP 3 1 Prof. A.Glazs

2. Datoru ciparvadības sistēmas un to projektēšana 4 KP 2 2 Prof. Z.Markovičs3. Programmējamie loģiskie kontroleri PLC 3 KP 2 1 Doc. A. Ozols4. Ekspertu novērtējumu sistēmas 4 KP 2 2 Prof. Z. Markovičs5. Krāsu attēlu apstrāde 3 KP 2 1 Asist. K. Krečetova6. Mūsdienu datoru arhitektūra 3 KP 2 1 Prof. V. Zagurskis7. Multivides pielietojumi 3 KP 2 1 As. prof. M. Ziema8. Datoru tīklu un sistēmu arhitektūra 4 KP 3 1 Prof. V. Zagurskis9. Signālu un procesu kodēšanas un apstrādes sistēmas 4 KP 3 1 Prof. V. Zagurskis10. Scēnu analīze 3 KP 2 1 Prof. A. Glazs11. Darba aizsardzības pamati 1 KP 1 Doc. J. Bērziņš12. Datorredze 4 KP 2 1 1 Prof. A. Glazs13. Medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas 3 KP 2 1 Doc. I. MarkovičaB. OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 14 KP1. Specializējošie priekšmeti 10 KP1.1. Datorgrafika 3 KP 2 1 Doc. I. Kivlāns1.2. 3D grafika Windows vidē 3 KP 2 1 Doc. I. Kivlāns1.3. Datorgrafika Internetā 3 KP 2 1 Doc. I. Kivlāns

1.4. Grafisko pakešu 3D Studio, Corel Draw un Photo Shop lietošana

3 KP 2 1 Lekt. M. Alekseičevs

1.5. Grafika Delphi Client Server vidē 2 KP 1 1 Doc. I. Kivlāns1.6. Datoru tīklu projektēšanas teorija 3 KP 2 1 Prof. V. Zagurskis

162

1.7. Datoru tīklu vadība 3 KP 2 1 Prof. V. Zagurskis1.8. Lietotāja interfeisa projektēšanas metodes 4 KP 2 2 As. prof. M. Ziema1.9. Multimikroskaitļotāju sistēmu projektēšana 2 KP 1 1 As.prof. A. Baums1.10. Strukturētu datu apstrāde 2 KP 2 As. prof. M. Ziema1.11. CAD/CAM tehnoloģijas 3 KP 2 1 Prof. Z.Markovičs1.12. Piedziņas diskrētā vadība 3 KP 2 1 Prof. Z.Markovičs1.13. Robotu elektromehāniskās iekārtas 2 KP 2 Prof. Z.Markovičs1.14. Tehnisko sistēmu diagnostika ar grafmodeļiem 3 KP 2 1 Prof. Z. Markovičs 1.15. Biologisko sistēmu topoloģiskā modelēšana 4 KP 3 1 Prof. Z. Markovičs1.16. Ceļu satiksmes regulēšanas un vadības teorija 3 KP 2 1 Doc. L. Ozols 2. Humanitārie studiju priekšmeti 4 KP2.1. Biznesa socioloģija 2 KP 1 1 Doc. V. Kuņickis2.2. Pedagoģija (maģistriem) 2 KP 1 1 As.prof. A.Lanka2.3. Prezentācijas prasme 2 KP 1 1 Doc.Z.Lejniece2.4. Sociālā psiholoģija 2 KP 1 1 Doc.L.GirsovaC. Brīvās izvēles priekšmeti 4 KPE. GALA PĀRBAUDĪJUMI 20 KP1. Maģistra darbs 20 KP

Kopā: 81 KP

163

6. Pielikums. Programmas „Automātika un datortehnika” akadēmiskais personāls

Nr.p.k. Vārds, uzvārds Amats Izglītība Zinātniskais grāds

Ievēlēts/Blakus darbā

Studiju kursi

1. Glazs Aleksandrs profesors Augstākā Dr.hab.sc.ing. Ievēlēts Datoru grafikas, tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodesScēnu analīze Datorredze

2. Markovičs Zigurds profesors Augstākā Dr.hab.sc.ing. Ievēlēts Datoru ciparvadības sistēmas un to projektēšanaEkspertu novērtējuma sistēmasCAD/CAM tehnoloģijasPiedziņas diskrētā vadība Robotu elektromehāniskās iekārtasTehnisko sistēmu diagnostika ar grafmodeļiemBioloģisko sistēmu topoloģiskā modelēšana

3. Zagurskis Valerijs profesors Augstākā Dr.hab.sc.comp. Ievēlēts Mūsdienu datoru arhitektūraDatoru tīklu un sistēmu arhitektūraSignālu un procesu kodēšanas un apstrādes sistēmasDatoru tīklu projektēšanas teorijaDatoru tīklu vadība

4. Ziema Māris as. profesors Augstākā Dr.sc.ing. Ievēlēts Multivides pielietojumiLietotāja interfeisa projektēšanas metodesStrukturētu datu apstrāde

5. Baums Aldis as.profesors Augstākā Dr.hab.sc.comp. Ievēlēts Multimikroskaitļotāju sistēmu projektēšana6. Ozols Andris docents Augstākā Dr.sc.ing. Ievēlēts Programmējamie loģiskie kontroleri PLC

Ceļu satiksmes regulēšanas un vadības teorija

164

7. Markoviča Ieva docente Augstākā Dr.med. Ievēlēta Medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas

8. Kivlāns Ivars docents Augstākā Mg.sc.ing. Ievēlēts Datorgrafika3D grafika Windows vidēDatorgrafika InternetāKrāsu attēlu iegūšanaGrafika Delphi Client Server vidē

9. Alekseičevs Maksims

Lektors Augstākā Mg.sc.ing. Ievēlēts Grafisko pakešu 3D Studio, CorelDraw un Photo Shop lietošana

10. Bērziņš Jānis praktiskais docents

Augstākā Ievēlēts Darba aizsardzības pamati

11. Kuņickis Valerijs docents Augstākā Dr.phil. Ievēlēta Biznesa socioloģija12. Lanka Anita profesore Augstākā Dr.paed. Ievēlēta Pedagoģija13. Lejniece Zanda praktiskais

docentsAugstākā Mg.phil. Ievēlēta Prezentācijas prasme

14. Girsova Laila praktiskais docents

Augstākā Ievēlēts Sociālā psiholoģija

165

7. Pielikums. Programmas „Automātika un datortehnika” akreditācijas papilddokumenti

Nr.p.k. Dokuments Atrašanās vieta1. Maģistra akadēmisko studiju programma

„Automātika un datortehnika”Rīga, Meža iela 1 korp 3. – 304

2. Maģistra akadēmisko studiju programmas „Automātika un datortehnika” semestra plāni

Rīga, Meža iela 1 korp 3. – 304

3. Aptaujas anketas Rīga, Meža iela 1 korp 3. – 3044. Rīcība studiju programmas „Automātika un

datortehnika” likvidācijas gadījumāRīga, Meža iela 1 korp 3. – 304

166

8. Pielikums. Programmas „Automātika un datortehnika” iepriekšējo gadu pašnovērtējuma ziņojumi

167

SATURS

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi..........................................................32. Studiju programmas attīstība.............................................................................43. Studiju programmas praktiskā realizācija.........................................................54. Vērtēšanas sistēma............................................................................................75. Studenti..............................................................................................................86. Akadēmiskais personāls....................................................................................87. Pašnovērtējums - SVID analīze........................................................................98. Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai......................................................10Pielikumi.............................................................................................................12Pielikums 1. Studiju programmaPielikums 2. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas Pielikums 3. Aptaujas rezultāti

168

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

Automātikas un datortehnikas maģistra studiju programmas mērķis ir turpināt akadēmisko izglītību pēc bakalaura grāda iegūšanas, gatavot augstas kvalifikācijas speciālistus inženierzinātņu jomā, sniegt studentiem padziļinātas zināšanas izvēlētajā zinātņu apakšnozarē, lai programmu apguvušie maģistri varētu uzsākt darbu universitātēs un citās izglītības iestādēs, zinātniskās iestādēs un firmās, kā arī turpināt izglītību doktorantūrā.

Kopumā studiju programmu uzdevumi: sniegt padziļinātas zināšanas attiecīgos informātikas fundamentālos

priekšmetos; sniegt padziļinātas zināšanas datorvadības teorētiskajās metodēs un praktiskajā

pielietojumā; sniegt padziļinātas zināšanas mūsdienu datortehnikā, mikroprocesoru sistēmās

un datoru tīklos; sniegt padziļinātas zināšanas mūsdienu datorgrafikas, attēlu apstrādes un

datorredzes sistēmās; dot zinātniski-pētnieciskā darba iemaņas un attīstīt spējas veikt pētījumus

izvēlētajā tematikā; sniegt padziļinātas zināšanas ekonomikā, humanitārajos priekšmetos un

pedagoģijā; iemācīt studentiem patstāvīgi un radoši apgūt, kā arī vērtēt un lietot jaunās

informācijas tehnoloģijas un teorijas; nodrošināt studiju procesu ar kvalificētiem mācību spēkiem un modernām

informācijas tehnoloģijām; iemācīt studentiem izmantot programmatūru un tehniskos līdzekļus, veidot

datorprogrammas un projektēt sistēmas atbilstoši specializācijai; ar studiju virzienu un izvēles priekšmetu palīdzību, dot iespēju studentiem

apgūt savai turpmākai karjerai nepieciešamo specializāciju, kā arī ekonomikas un menedžmenta pamatus savā nozarē.


169

2. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBA

2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā

Maģistru studiju programma “Automātika un datortehnika” apstiprināta RTU Senāta sēdē 2002.g. 26. jūnijā, prot. nr. 469, akreditēta ar Akreditācijas komisijas sēdes lēmumu 2004. gada 31. marta (lēmums Nr. 705) līdz 2010. gada 31.decembrim.

Kopš tā brīža izmaiņas studiju programmā nav notikušas.

2.2. Studiju programma atbilst akadēmiskās izglītības standartam


Studiju programma atbilst akadēmiskās izglītības standartam.

2.3. Izmaiņas studiju programmas realizācijā

Maģistra studiju programma tika pilnveidota atbilstoši RTU Senāta 2002.g. 25.februāra lēmumam “Par maģistra akadēmisko studiju programmu struktūru”. Pašlaik to veido : obligātie studiju priekšmeti 43 KP ( iepriekšējās programmās bija no 46 līdz 49 KP), obligātās izvēles priekšmetu daļa 14 KP (iepriekšējās programmās no 29 līdz 33 KP). Pārstrukturētā programmā gala pārbaudījuma daļā nav inženierprojekta ar 12 KP. Maģistra studiju programmas ilgums tika samazināts no 3 gadiem līdz 2 gadiem ( attiecīgi no 120 (121) KP līdz 81 KP).

Pašlaik maģistra akadēmisko studiju programma ir vienāda visiem DADI studentiem, bet obligātās izvēles priekšmetu daļā tika iekļauti trīs specializējošie priekšmetu bloki: attēlu apstrāde un datorgrafika, datortehnika un tīkli, datorvadības sistēmas. Bloka apjoms 10 KP. Tas dod maģistrantiem iespēju izvēlēties konkrētu bloku atkarībā no specializācijas (apakšvirziena).

Studiju programma veidošanas periodā tika apspriesta DAD institūta padomes sēdē un DIT fakutātes Domes sēdē, kurā piedalījās arī fakultātes studentu parlamenta pārstāvji.

170

3. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA

3.1. Pasniegšanas metodes

Maģistru programmā apmācība norit klasiskā stilā ar lekcijām, semināriem, laboratorijas darbiem un studiju darbiem.

Lekcijas notiek, izmantojot filmplēves un diaprojektoru. Praktiskās nodarbībās un studiju darbos arvien plašāk tiek izmantots grupu darbs. Tā, piemēram, no 2002.g. tiek pievērsta uzmanība studentu apmācībai grupās, izsniedzot 2-4 studentiem kopējus studiju darba uzdevumus. Katrs students izpilda savu darba daļu un rezultātus apvieno kopējā darbā, šajā gadījumā kopējā programmpaketē.


Praktiskajās un laboratorijas nodarbībās tiek izmantotas multivides un Internets. 2001-2002.g. maģistranti izveidoja fakultātes un institūta reklāmas klipu, kā arī institūta jauno mājas lapu (Web-site). Reklāmas klips atjaunots un pārveidots 2005.gadā.


Programmas realizācija ir saistīta ar DITF un DAD institūta materiālo bāzi. Automātikas un datortehnikas maģistra studiju programmas praktisko priekšmetu pasniegšana un patstāvīgais darbs notiek 3 datorklasēs DITF Skaitļošanas centrā:- 16 gab. HP Vectra VL Pentium III, monitors HP 19”, OS Windows 2000;- 12 darba stacijas ( Sun SPARC Station 20, Solaris 2.5);- 15 darba stacijas un serveris ( Sun SPARC Station 10, Solaris 2.6);- 8 darba stacijas un serveris ( Pentium II 400, Windows 2000);- 20 gab. HP Celeron 6000;- virtuālais privātais tīkls VPI Elektronikas un datorzinātņu institūtā ( EDI) ,

Dzērbenes 14 ( PentiumIV – 2 datori, Pentium III – 1 dators, IBM 133 – 1 dators, AMD 5X86 – 1 dators).

Iegādātā datortehnika un laboratorijas iekārtas: 3 jaunas, jaudīgas datorizētas vietas ( SIA SIEMENS dāvinājums) Jauns projektors un klēpjdators lekciju materiāla mūsdienīgam izklāstam ( SIA

SIEMENS dāvinājums) Izveidotas papildus 4 laboratorijas darba vietas ar CPU 300 un a/s ALDARIS

piešķirtiem lietotiem datoriem 2 iekārtas CPU 312C Jaunas, 2004.g. decembrī izgatavotas iekārtas bezvadu industriālai

komunikācijai (SCALANCE W788-1PRO un SCALANCE X-200) (SIA SIEMENS dāvinājums)

171

Jaunas, 2004.g. decembrī izgatavotas iekārtas PROFINET IO standarta realizēšanai (SIA SIEMENS dāvinājums)

Printeris PHOTOSMART 8150 HP Printeris HP Color Laser Jet 2550 LN Projektors HP MP 3222 Projektors 3M 2000T OVERHEAD Monitors LCD 20,1” VX 2000 - 2 gab. Dators Intel Pentium 4 3200/2Gb/200Gb Dators Pentium 4 2800/512/120 WEB kamera Creative WEB Com NX Pro

Metodiskie darbi: A.Čipa. Ievads datoru arhitektūrā. Lekciju konspekts-Rīga, RTU, 2003 A.Ermuiža. Datortīkli – materiāli. Rīga, RTU, 2003 V.Zagurskis. Mācību un pārbaudīšanas līdzekļi. Rīga, RTU, 2003. M.Ziema. Metodiskie darbi. Rīga, RTU, 2004. A.Glazs. Grafisko primitīvu veidošanas algoritmi. Mācību līdzeklis. Rīga, 2004.

( datorversija ) I.Kivlāns. Datorgrafika. Mācību līdzeklis. Rīga, 2004. ( datorversija ) A.Ozols. Informācijas tehnoloģijas ar SIMATIC S7 un IT-CP. Lekciju

konspekts. A.Ozols. Komunikācija PROFIBUS un Industrial Ethernet apakštīklos. Lekciju

konspekts.Publicēti 38 zinātniskie raksti.( pielikums 2.)


Maģistru studiju programmas absolventi strādā tādās firmās kā SIA “SIEMENS”, SIA “OLIMPS”, SIA “AMERILAT”, SIA “KLINKMANN VILLA” u.c. Pasniedzēju kolektīvam ir sakari ar SIA “VAR”, SIA “ANDI”, SIA “IBM Latvija”, SIA “ELKO”, SIA “Schneider Electric”, Latvijas Elektrorūpniecības Biznesa inovāciju centru, RTU Tehnoloģisko parku u.c. No 2002.g. uz SIEMENS auromatizācijas tehnoloģiju klases materiāli tehniskās bāzes tiek veikta maģistru apmācība. ( Sertifikāts 2002.g. 16.maijā )


Iezīmējas sadarbības iespējas ar rūpnīcu VEF-RRR uz līguma pamata ar RTU visām fakultātēm.

172

4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

Zināšanu vērtēšana notiek saskaņā ar RTU rektora 2001. gada 16. janvāra rīkojumu Nr. 3 – 10 “Par pāreju uz Latvijā vienotu atzīmju sistēmu”.


1.tabulaStudiju programmas mērķu sasniegšanas

vērtēšanu sistēmas

Mērķi Vērtēšanas sistēma7. Zināšanas, kas jāiegūst

absolventam (bakalauram):

jāiegūst inženierzinātņu maģistra grādam automātikā, datortehnikā un tīklos atbilstošas zināšanas, kā arī pamatzināšanas eksakto, humanitāro un sociālo zinātņu jomās, lai spētu pildīt atbilstoša speciālista funkcijas ;

1. eksāmeni, studiju darbu, kā arī referātu atzīmes;

8. Nepieciešamās iemaņas un prasmes:

pētnieciskā darba iemaņas; prasme izmantot iegūtās

teorētiskās zināšanas konkrēta nestandarta uzdevuma formulēšanā un risināšanā;


2. Izpildītie studiju darbi, praktiskie darbi to izpildes novērtējums;Piedalīšanās dažādos konkursos un tur ieņemtās vietas;Piedalīšanās dažādos zinātniskos semināros un konferencēs ar referātiem

9. Absolventam jābūt spējīgam darīt:

izpildīt atbilstoša līmeņa speciālista funkcijas;

būt spējīgam nepārtraukti paaugstināt savu zinātnisko līmeni.


173

5. STUDENTI

Akadēmiskajā maģistru studiju programmā “Automātika un datortehnika” 2003./04. mācību gada beigās bija sekojošais studentu un absolventu skaits:

2.tabula


Studējošo skaits

Absolventuskaits

2003./04. 22 57 212004./05. 27 52

2003./04.m.g. 4 studenti mācās pa maksu, no tiem 1 apgūst otru augstāko izglītību ( iepriekšējās augstākās izglītības ir Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā). Maģistrantūrā studē arī 1 students no Francijas (par maksu).

Studējošo aptaujas rezultāti parāda, ka lielākā studentu daļa pozitīvi vērtē maģistru programmu. Studējošo aptaujas rezultāti un to analīze pielikumā 3.

6. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

Akadēmisko bakalauru studiju programmu realizē DADI personāls, kuru akadēmiskā kvalifikācija ir sekojoša:

profesori – 3; asoc. profesori – 2; docenti –8; lektori – 2; asistenti – 2.To zinātniskā kvalifikācija ir sekojoša: Dr. habil.inž. – 2, Dr.habil.dat. – 2,

Dr. inž. - 7, Dr.dat. – 1, mag. – 4. Humanitāro priekšmetu un valodas pasniegšanai tiek pieaicināti kvalificēti mācībspēki no citām RTU fakultātēm un institūtiem.

Pasniedzēji izmanto kvalifikācijas celšanai piedalīšanos konferencēs un semināros.

Personāla atjaunošana: 2001.gadā DADI ievēlēts jauns asistents – A.Riekstiņš, lektors - A.Lubāns, docents – I.Kivlāns.

Pārskata periodā institūta pasniedzējiem bija sekojoši LZP granti: Nr. 01.0866 Sistēmu darbības korekcijas un atveseļošanas datorvadība, vad.

Prof. Z.Markovičs; Nr. 01.0860 Transporta lokālas adaptīvas vadības algoritma izstrādāšana, vad.

Doc. A.Ozols; Nr.01.0854 Medicīnisko attēlu kvalitātes uzlabošanas un atpazīšanas metožu

izstrādāšana, vad. Prof. A.Glazs;

174

Nr. 01.0856 Integrētu multimediju sistēmu projektēšana lokāliem tīkliem, vad. Doc. M.Ziema;

Nr.01.0032 Multimēdiju pielietojumu sistēmu ar jauktiem signāliem izstrādāšana un testēšana, vad. Prof. V.Zagurskis.

Publikācijas kopā 38. ( pielikums 2. )

7. PAŠNOVĒRTĒJUMS - SVID ANALĪZE

Stiprās vietas Vājās vietas Ir pieredzējuši un kvalificēti mācību


konkurētspējīgi. Ir daļēji mūsdienu prasībām

atbilstošs datoru parks. Interneta pieslēgums var sniegt


aktuālajām zinātniskajām tēmām un zinātniski ietilpīgiem projektiem, nodrošina programmu kvalitāti.

Programmu virzieni ir populāri starp vidusskolu absolventiem.

Maz jaunu pasniedzēju. Laboratoriju aparatūra ir daļēji

novecojusi. Nozares periodikas bibliotēkā nav

pietiekamā daudzumā. Nav mūsdienu prasībām atbilstošas

licenzētas programmatūras. Kontakti ar darba devējiem nav

regulāri. Starptautiskā sadarbība ir

nepietiekama.




Labas atsauksmes no absolventiem un darba devējiem.

Sadarbība ar patērētājiem un sadarbību.

Būs nepietiekams finansējums ( algas, aparatūra, stipendijas, licenzēta programmatūra).

Reflektanti joprojām būs ne visai labi sagatavoti.


Grūti piesaistīt jaunus kvalificētus (Dr.sc.) pasniedzējus, ja nemainīsies valsts attieksme.

Neizdosies saglabāt pat vecos pasniedzēju kadrus, ja nemainīs likumdošanu.

175

8. PRIEKŠLIKUMI DARBA KVALITĀTES UZLABOŠANAI

Automātikas un datortehnikas maģistru akadēmiskā izglītības programma nodrošina augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu augstāk pieminētās informācijas tehnoloģijas apakšvirzienos: datorvadībā, datortehnikā un tīklos, attēlu apstrādē un datorgrafika.

Studiju programmas ir sastādītas, ņemot vērā ES valstu un ASV universitāšu studiju programmu saturu. Programmas ievēro Latvijas darba tirgus specifiku, tās tiek regulāri koriģētas un uzlabotas.

Akadēmisko studiju programmas, plāni un mācību process tiek organizēti atbilstoši RTU Satversmei, RTU Senāta, DITF Domes un DAD institūta Padomes lēmumiem. Kvalitāti nodrošina DADI augsti kvalificēts akadēmiskais personāls un tā zinātniskais potenciāls, atbilstošais - materiāli-tehniskais nodrošinājums un metodiskais nodrošinājums.

Pozitīvie faktori

• RTU programma "Automātika un datortehnika" atbilst LR Augstākās izglītības likuma prasībām pēc satura un apjoma un sakrīt ar līdzīgām programmām Eiropas valstīs.• Maģistru programmas absolventiem ir lielas perspektīvas tautsaimniecībā, ir liels pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem.• Ir atbilstošs pedagoģiskais un zinātniskais potenciāls programmas nodrošināšanai.• Studiju organizācija pieskaņota Eiropas valstu studiju organizācijas praksei: ir obligātie, obligātas izvēles un brīvas izvēles priekšmeti. Studiju priekšmeta apjomu nosaka ar kreditpunktu skaitu. Lielāka vieta ierādīta studentu patstāvīgajam darbam.• Studiju procesā visi studenti apgūst praksi darbā ar datoriem, iemācās izmantot standartprogrammatūru,veidot savas programmas, darboties Internetā.

• Maģistru darbos izstrādā aktuālas zinātniskas tēmas.• Ir laba sadarbība ar firmām, kas dod iepēju apgūt jaunāko tehniku.• Studentiem ir pieejamas licenzētas programmpaketes konkrētu priekšmetu apguvē.

• Pasniedzēju darbs pie pasaulē aktuālajām zinātniskajām tēmām un zinātniski ietilpīgiem projektiem nodrošina programmu kvalitāti.

• Apskatāmā programma ir viena no pirmajām, kas stimulē tehnisko un zinātniski teorētisko zināšanu un prasmes apvienošanu datorvadības, automātikas, datortehnikas un tīklu un attēlu apstrādes un datorgrafikas virzienos.

• Programma ļauj sagatavot speciālistus kopējai darbībai projektēšanā, izmantojot aparatūras un programmu platformas.

176

Vājās vietas

• Nepilnīgais finansējums traucē jaunākos datorvadības un datortehnikas sasniegumus uzreiz operatīvi ieviest mācību procesā.

• Atalgojuma ziņā RTU nevar konkurēt ar nozarē strādājošajiem, tādēļ akadēmiskais personāls noveco, jauno speciālistu iesaistīšana mācību procesā norit pārāk gausi.

• Nenokārtotās studentu kreditēšanas dēļ studenti pārāk daudz laika spiesti tērēt iztikas pelnīšanai. Tas pazemina izglītības kvalitāti un paildzina studijas.

• DAD institūtā vēl līdz galam nav atrisināts jautājums par vakara un neklātienes apmācību un tālmācības izmantošanu.

Studiju programmas “Automātika un datortehnika”Pašnovērtēšanas darba grupas vadītājs Dr. habil.sc.ing., prof. A.Glazs

2005. gada 9.maijā

177

178

SATURS

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi..........................................................32. Studiju programmas attīstība.............................................................................4 2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā...........................................4 2.2. Studiju programma atbilst akadēmiskās izglītības standartam..................4 2.3. Izmaiņas studiju programmas realizācijā...................................................43. Studiju programmas praktiskā realizācija.........................................................5 3.1. Pasniegšanas metodes................................................................................5 3.2. Maģistra darba izstrāde..............................................................................5 3.3. Humanitāro, sociālo, pedagoģijas, vadības un citu zinātņu apguves iespējas............................................................................5 3.4. Programmas realizācijas resursu analīze....................................................6 3.5. Sadarbība ar darba devējiem......................................................................84. Vērtēšanas sistēma............................................................................................85. Studenti..............................................................................................................96. Akadēmiskais personāls..................................................................................107. Pašnovērtējums - SVID analīze......................................................................138. Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai......................................................14Pielikumi.............................................................................................................16Pielikums 1. Studiju programmaPielikums 2. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas Pielikums 3. Aptaujas rezultāti

179

2. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

Automātikas un datortehnikas maģistra studiju programmas mērķis ir palicis nemainīgs un tas ir turpināt akadēmisko izglītību pēc bakalaura grāda iegūšanas, gatavot augstas kvalifikācijas speciālistus inženierzinātņu jomā, sniegt studentiem padziļinātas zināšanas izvēlētajā zinātņu apakšnozarē, lai programmu apguvušie maģistri varētu uzsākt darbu universitātēs un citās izglītības iestādēs, zinātniskās iestādēs un firmās, kā arī turpināt izglītību doktorantūrā.

Kopumā studiju programmu uzdevumi arī ir nemainīgi: sniegt padziļinātas zināšanas attiecīgos informātikas fundamentālos

priekšmetos; sniegt padziļinātas zināšanas datorvadības teorētiskajās metodēs un praktiskajā

pielietojumā; sniegt padziļinātas zināšanas mūsdienu datortehnikā, mikroprocesoru sistēmās

un datoru tīklos; sniegt padziļinātas zināšanas mūsdienu datorgrafikas, attēlu apstrādes un

datorredzes sistēmās; dot zinātniski-pētnieciskā darba iemaņas un attīstīt spējas veikt pētījumus

izvēlētajā tematikā; sniegt padziļinātas zināšanas ekonomikā, humanitārajos priekšmetos un

pedagoģijā; iemācīt studentiem patstāvīgi un radoši apgūt, kā arī vērtēt un lietot jaunās

informācijas tehnoloģijas un teorijas; nodrošināt studiju procesu ar kvalificētiem mācību spēkiem un modernām

informācijas tehnoloģijām; iemācīt studentiem izmantot programmatūru un tehniskos līdzekļus, veidot

datorprogrammas un projektēt sistēmas atbilstoši specializācijai; ar studiju virzienu un izvēles priekšmetu palīdzību, dot iespēju studentiem

apgūt savai turpmākai karjerai nepieciešamo specializāciju, kā arī ekonomikas un menedžmenta pamatus savā nozarē.


180

2. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBA




2.2. Studiju programma atbilst akadēmiskās izglītības standartam


Studiju programma atbilst akadēmiskās izglītības standartam.

2.3. Izmaiņas studiju programmas realizācijā



Studiju programma veidošanas periodā tika apspriesta DAD institūta padomes sēdē un DIT fakultātes Domes sēdē, kurā piedalījās arī fakultātes studentu parlamenta pārstāvji.

181

3. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA






Praktiskajās un laboratorijas nodarbībās tiek izmantotas multivides un Internets. 2001-2002.g. maģistranti izveidoja fakultātes un institūta reklāmas klipu, kā arī institūta jauno mājas lapu (Web-site). Reklāmas klips atjaunots un pārveidots 2005.gadā un 2006. gadā.

3.2. Maģistra darba izstrāde



3.3. Humanitāro, sociālo, pedagoģijas, vadības un citu zinātņu apguves iespējas

Maģistru studiju programmā 5 KP paredzēti virsrakstā minēto priekšmetu apguvei, starp kuriem ir obligātais priekšmets Darba aizsardzības pamati – 1KP un obligātie izvēles priekšmeti 4 KP, kas studentam ir jāizvēlas no humanitāro un sociālo, pedagoģijas un vadības mācību priekšmeta saraksta. Visi šie priekšmeti ir plānoti pirmajā studiju gadā.

182


Programmas realizāciju nodrošina šādas DADI struktūrvienības: Attēlu apstrādes un datorgrafikas prof. grupa (AADG), Datorvadības sistēmu prof. grupa ( DV), Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedra ( DTST), Vadības tehnoloģijas katedra (VT).

Institūta struktūrvienības izvietotas Meža ielas 1 III un IV korpusā. Atskaites periodā izremontētas 3. stāvā sekojošas telpas:DADI koplietošanai – 311. auditorija 79,5 m2

DADI lietvedības un direkcijas telpas – 304. un 306. telpa 53,5 m2, 306a. telpa 17,9 m2, 308. telpa 18,2 m2

AADG prof. grupā – 338. telpa 19,3 m2

DV prof. grupā – 333. telpa 18,3 m2

DTST katedrā – 336. telpa 18,8 m2

Atskaites periodā iegādāta laboratoriju tehnika un datortehnika:Attēlu apstrādes un datorgrafikas prof. grupā

Dators Apple Macintosh Imac G5 Dators Amd XP +3800 Dators Pentiuim P4 3Ghz Dators Pentium P4 3Ghz Dators IBM Intelli Pro Z Xeon Skeneris HP 5530 Printeris HP 3020 Printeris HP 3800 WEB kamera Creative Motion WEB kamera Creative Notebook Siemens Amilo 17” Notebook Siemens 15” Monitor Sony 20” – 2 gab. Monitor Philips 20” – 2 gab. Monitor Samsung 17” UPS 200w Network Disk 160gb Wireless Access point Proektor HP mp3222 – 2 gab. Kodoskops 3M

Datorvadības sistēmu prof. grupā Darba stacijas komplekts ( dators S/N 622343G-kDZZC12), monitors S/N VN2A0546005779, monitors S/N VN2A0546005545, skeneris S/N CNBF081532, ārējais diska apjoms S/N FCF44BP312 bezvadu piekļuves punkts,

183

Darba stacija DS3 VECTOR AK07?win – 4 gab, Monitors 17” LCD Optima – 2 gab. Projektors Hitachi CPX340 XGA Notebook Siemens Amilo 17” Komunikācijas procesors CP343-1 IT, Skārienpanelis TP 177B

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedrā Darba stacija iMAC G5 Darba stacijas komplekts (dators S/N 622343G-KDZZC06, monitors S/N

VN2A0546005684, monitors S/N VN2A0546005684, skeneris S/N CNBF081537, ārējais diska apjoms S/N FCF44BP, bezvadu piekļuves punkts).

Vadības tehnoloģijas katedrā Datorsistēma VECTOR AK06 – 2 gab. Notebook Siemens Amilo 17” Printeris Hp Laser Jet 1020

Izdoti šādi jauni metodiski materiāli:1. Kivlāns. Krāsu teorijas pamati, lekciju konspekts.2. Z. Markovičs.A.Ozols. Izvērsta programma un metodiskie materiāli „Ražošanas datorvadības sistēmas” ESF projekta ietvaros, elektroniska versija.3. A.Ozols. Informācijas tehnoloģijas datorvadībā, lekciju konspekts.4. A.Ozols. Laboratorijas darbi- Skārienpaneļa TP 177B iespēju analīze- Bezvadu komunikācija industriālos tīklos- PROFINET – atvērts Industrial Ethernet standarts automātikā5. A.Ermuiža. Datoru tīkli. Lekciju konspekts - Rīga: RTU, 2005, DADI mājas lapā. 6. A.Riekstiņš. Ievads datoru arhitektūrā. Metodiskie norādījumi DTST mājas lapā.7. A.Riekstiņš. Datoru interfeisi. Metodiskie norādījumi DTST mājas lapā.8. A.Riekstiņš. Darbs tīkla režīmā MS Windows vidē. Metodiskie norādījumi DTST mājas lapā.9.V.Zagurskis. Jaunās tīklu tehnoloģijas Internetā.. Metodisko norādījumu elektroniskā versija..10. V.Zagurskis. Sensoru tīkli. Lekciju konspekta elektroniskā versija.

Publicēti 24 zinātniskie raksti.( pielikums 2.)


Maģistru studiju programmas absolventi strādā tādās firmās kā „Microsoft”, SIA “SIEMENS”, SIA “OLIMPS”, SIA “AMERILAT”, SIA “KLINKMANN

184

http://www.ditf.rtu.lv/PubsLoc/Ermuiza/Saturs.htm

VILLA” u.c. Pasniedzēju kolektīvam ir sakari ar SIA “ANDI”, SIA “IBM Latvija”, SIA “ELKO”, SIA “Schneider Electric”, Latvijas Elektrorūpniecības Biznesa inovāciju centru, RTU Tehnoloģisko parku u.c. No 2002.g. uz SIEMENS automatizācijas tehnoloģiju klases materiāli tehniskās bāzes tiek veikta maģistru apmācība. ( Sertifikāts 2002.g. 16.maijā )



4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA





Mērķi Vērtēšanas sistēma10.Zināšanas, kas jāiegūst

absolventam (bakalauram):

jāiegūst inženierzinātņu maģistra grādam datorvadībā un datorttīklos atbilstošas zināšanas, kā arī pamatzināšanas eksakto, humanitāro un sociālo zinātņu jomās, lai spētu pildīt atbilstoša speciālista funkcijas ;


11.Nepieciešamās iemaņas un prasmes:

pētnieciskā darba iemaņas; prasme izmantot iegūtās

teorētiskās zināšanas konkrēta nestandarta uzdevuma formulēšanā un risināšanā;

prasme izmantot datorus unatbilstošas datorprogrammas, kā arī citus IT sasniegumus šo


185

uzdevumu risināšanai;12. Absolventam jābūt

spējīgam darīt: izpildīt atbilstoša līmeņa

speciālista funkcijas; būt spējīgam nepārtraukti

paaugstināt savu zinātnisko līmeni.


5. STUDENTI

Akadēmiskajā maģistru studiju programmā “Automātika un datortehnika” 2004./05. mācību gada beigās bija sekojošais studentu un absolventu skaits:

2.tabula


Studējošo skaits

Absolventuskaits

2004./05. 27 57 182005./06. 24 47

2004./05.m.g. 1 students mācās pa maksu.Studējošo aptaujas rezultāti parāda, ka lielākā studentu daļa pozitīvi vērtē

maģistru programmu. Studējošo aptaujas rezultāti un to analīze pielikumā 3.

6. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

Akadēmisko bakalauru studiju programmu realizē DADI personāls, kuru akadēmiskā kvalifikācija ir sekojoša:

profesori – 3; asoc. profesori – 2; docenti – 8; lektori – 2; asistenti – 1.To zinātniskā kvalifikācija ir sekojoša: Dr. habil.inž. – 2, Dr.habil.dat. – 2,

Dr. inž. - 7, Dr.dat. – 1, mag. – 4. Humanitāro priekšmetu un valodas pasniegšanai tiek pieaicināti kvalificēti mācībspēki no citām RTU fakultātēm un institūtiem.


186

Pārskata periodā institūta pasniedzējiem bija sekojoša zinātniskā darbība:Prof. A. Glazs - LZP grants nr. 05.1642 „Attēlu atpazīšanas metožu izstrādāšana pie nepietiekamas apmācošās izlases”- Piedalīšanās ar datorklipu starptautiskā izstādē „Baltic IT&T 2006”, Rīgā, Latvija, 05.-08.apr. 2006.g.Doc. A.Ozols - LZP grants Nr. 05.1657 „Ceļu satiksmes informācija un industriālā informācijas tehnoloģija”- līdzdalība ESF projektā Nr. VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0004/0067 „Informāciju tehnoloģiju studiju programmas modernizācija Latvijas Lauksaimniecības universitātē”- piedalīšanās Starptautiskā izstādē „Baltic IT&T 2006” 05.-08. 04. 2006. ar eksponātu „IT – CP funkcionālās iespējas”.Prof. Z.Markovičs- LZP grants Nr. 05.1650 „Intelektuālās datorvadības izveide sistēmu kompleksai vadībai un uzturēšanai”,- tirgus orientētā pētījuma vadība Nr. TOP 05-16 „Motorizēto transportlīdzekļu ekspluatācijas parametru un notikumu reģistrators” 15.03.2005. – 14.03.2006.g.- līdzdalība ESF projektā Nr. VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0004/0067 „Informāciju tehnoloģiju studiju programmas modernizācija Latvijas Lauksaimniecības universitātē”- līdzdalība projektā „Informācijas sistēmas koncepcija RTU zinātniskās darbības atbalstam” vad. Asoc. Prof. M.Kirikova- piedalīšanās starptautiskā izstādē „Baltic IT&T 2006” 05-08.04. 2006. Rīgā, Latvija ar eksponātu „Datorsistēma riska faktoru ievērošanai”.- līdzdalība starptautiskā projektā EUREKA E! 3489 Heart Guard 2005.-2007.- līdzdalība sadarbības līgumā „Complex systems modelling” ar Goldey-Beacom College, Delaware, USA.M. Ziema 05.1661 Multivides tehnoloģiju balstītu e-pakalpojumu sistēmas arhitektūras izvēleV.Zagurskis 05.1395 Multivides sistēmu ar jauktiem (analogajiem un diskrētajiem) signāliem (MSJS) verifikācija A.Baums 05.1390 Enerģijas patēriņa un laika nosacījumiem adaptīvu iegultu sistēmu analīze un izstrādeA.Ermuiža 05.1393 Potenciāli apdraudētu objektu kopu kontroles un aizsardzības līdzekļu kā multi aģentu sistēmu modelēšana un pielietošana DTST katedra piedalās ESF projektos:- Informācijas tehnoloģijas studiju programmas modernizēšana LLU (V.Zagurskis, A.Baums)

187

- RTU akadēmiskās studiju programmas „Datorsistēmas” kursu pilnveidošana. (A.Baums, A.Ermuiža, V.Zagurskis, A.Čipa)- Profesionālās orientācijas informatīvā bāze datorzinātnē un informācijas tehnoloģijā.(M.Ziema)

DV prof. grupā ievēlēti zinātniskos amatos šādi darbinieki:Dr. I. Markoviča – vadošais pētnieksInž. J.Lauznis – asistentsMaģ. G.Balodis – asistentsMaģ. J.Makarovs – asistentsMaģ. A.Polikarpova – asistentsMaģ. I.Berga – asistentsMaģ. K.Sležis – asistents

Atskaites periodā DADI darbinieki un studenti piedalījušies šādās konferencēs:1. K. Krečetova, A. Glazs, A. Lubāns. Modificēts algoritms medicīnas attēlu segmentācijai. RTU 46. starptautiskā konference, Datorzinātnes sekcija, Rīga, Latvija, 2005.2. A. Glazs, J. Petričenko. Robota darbība kritiskās situācijās. RTU 46. starptautiskā konference, Datorzinātnes sekcija, Rīga, Latvija, 2005.3. I. Kivlāns. NURBS objektu pārraide un vizualizācija tīklā. RTU 46. starptautiskā konference, Datorzinātnes sekcija, Rīga, Latvija, 2005.4. K. Krečetova, A. Glaz, A. Lubans. A modified algorithm for medical image segmentation. Proceedings of International Conference "Biomedical Engineering", october, 2005, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 256 - 260.5. A. Glazs, A. Timuhins. Seju 3D virsmas atjaunošana 2D attēlu bāzē. Viskrievijas konference "Matemātiskās metodes tēlu atpazīšanā"( MMRO-12), 2005, Maskava, Krievija, 69 - 72.6. A. Glazs, A. Timuhins. Cilvēku seju 3D virsmas rekonstrukcija lietojot 2D attēlus.RTU 46. starptautiskā konference, Datorzinātnes sekcija, Rīga, Latvija, 2005.7. E. Stalidzans, Z. Markowitch. Methodology of Control System Development for Biological Systems under Information Insufficiency. Proceeding of the International Mediterraneam Modelling Multiconference EMSS 2005, Marseille, France, 2005., 169 - 175.8. E. Stalidzans, Z. Markowitch. Development of Dynamic Model for a Biological System under Conditions of Isufficient Information. Proceeding of the International Congress on Information technology in Agriculture, Food and Environment. Adana, Turkey, 2005., 337 - 344.9. A. Polikarpova, I. Berga, Z. Markovičs. Sazarotu telpisku objektu restaurācija izmantojot tomogrammas. RTU 46. starptautiskā konference, Datorzinātnes sekcija, Rīga, Latvija, 2005.10. Z. Markovičs, I. Markoviča, J. Makarovs. Intelektuāla atveseļošanas datorsistēma. RTU 46. starptautiskā konference, Datorzinātnes sekcija, Rīga, Latvija, 2005.

188

11. G. Balodis, J. Lauznis. Bluetooth programmatūras pielāgošana bezvadu kardiogrāfam. RTU 46. starptautiskā konference, Datorzinātnes sekcija, Rīga, Latvija, 2005.12. K. Sležis, J. Lauznis. Mobilo iekārtu veidošana uz procesors PIC16F876A bāzes. RTU 46. starptautiskā konference, Datorzinātnes sekcija, Rīga, Latvija, 2005.13. V.Zagursky. Involvement into International Technical Program Committee of The Fouth International Workshop on Content-Based Multimedia Indexing (CBMI 2005), June 21-23, 2005 Riga, Latvia.14. V.Zagursky. Involvement into IEEE International on Soft Computing Applications (SOFA 2005), August 27-30, 2005 Arad-Timisoara, Hungary-Romania.15. V,Zagursky. Involvement into International Program Commitee of The IASTED International Conference CIRCUITS, SIGNALS and SYSTEMS,( CSS 2005), October 24-26, 2005 Marina Del 2005Ray, USA.16. V.Zagurskis. IEEE International Symposium on Intelligent Signal Processing (WISP 2005), September 1-3, 2005 University of Agraval, Campus de Gambelas, Portugal.17. V.Zagursky. Electronic Devices and Systems IMAPS International Conference, September 15-17, 2005 Brno University of Technology, Czech Republic.18. V.Zagursky. IASTED International Conference on Communiation Systems and Networks (CSN 2005), September12-14,2005 Benidorm, Spain.19. I.Zarumba. IASTED International Conference on Communications and Computer Networks (CCN 2005), October 24-26, 2005 Marina del Ray, CA, USA20. E.Zeiris, M.Ziema. “Municipal e-service systems”, “Baltics IT&T”, Riga, April 6-9, 200521. E.Zeiris, M.Ziema. “Security solutions for client management and e-service systems”, Workshop, Riga, October 27-28, 2005.22. A. Ermuiža. A vision of desirable eLearning and eInclusion development trends in Latvia. Baltics IT&T 2005, 2005. g., Riga, April 6-9 , 2005.11. M.Ziema, E.Žeiris. “Drošības risinājumi e-pakalpojumu sistēmās”, RTU 46. starptautiskā zinātniskā konference, Sekcija “Datorzinātne”, apakšsekcija “Datorvadības tehnoloģijas”, 13.-15. oktobris, 2005, Rīga.Publikācijas kopā 24. ( pielikums 2. )

7. PAŠNOVĒRTĒJUMS - SVID ANALĪZE

Stiprās vietas Vājās vietas Ir pieredzējuši un kvalificēti mācību


konkurētspējīgi. Ir daļēji mūsdienu prasībām

Maz jaunu pasniedzēju. Laboratoriju aparatūra ir daļēji

novecojusi. Nozares periodikas bibliotēkā nav

pietiekamā daudzumā.189

atbilstošs datoru parks. Interneta pieslēgums var sniegt


aktuālajām zinātniskajām tēmām un zinātniski ietilpīgiem projektiem, nodrošina programmu kvalitāti.

Programmu virzieni ir populāri starp vidusskolu absolventiem.

Nav mūsdienu prasībām atbilstošas licenzētas programmatūras.

Kontakti ar darba devējiem nav regulāri.

Starptautiskā sadarbība ir nepietiekama.





Sadarbība ar patērētājiem un sadarbību.

Būs nepietiekams finansējums ( algas, aparatūra, stipendijas, licenzēta programmatūra).

Reflektanti joprojām būs ne visai labi sagatavoti.


Grūti piesaistīt jaunus kvalificētus (Dr.sc.) pasniedzējus, ja nemainīsies valsts attieksme.

Neizdosies saglabāt pat vecos pasniedzēju kadrus, ja nemainīs likumdošanu.

8. PRIEKŠLIKUMI DARBA KVALITĀTES UZLABOŠANAI




190

Pozitīvie faktori

• RTU programma "Automātika un datortehnika" atbilst LR Augstākās izglītības likuma prasībām pēc satura un apjoma un sakrīt ar līdzīgām programmām Eiropas valstīs.• Maģistru programmas absolventiem ir lielas perspektīvas tautsaimniecībā, ir liels pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem.• Ir atbilstošs pedagoģiskais un zinātniskais potenciāls programmas nodrošināšanai.• Studiju organizācija pieskaņota Eiropas valstu studiju organizācijas praksei: ir obligātie, obligātas izvēles un brīvas izvēles priekšmeti. Studiju priekšmeta apjomu nosaka ar kredītpunktu skaitu. Lielāka vieta ierādīta studentu patstāvīgajam darbam.• Studiju procesā visi studenti apgūst praksi darbā ar datoriem, iemācās izmantot standartprogrammatūru,veidot savas programmas, darboties internetā.• Maģistru darbos izstrādā aktuālas zinātniskas tēmas.• Ir laba sadarbība ar firmām, kas dod iespēju apgūt jaunāko tehniku.• Studentiem ir pieejamas licencētas programmpaketes konkrētu priekšmetu apguvē.• Pasniedzēju darbs pie pasaulē aktuālajām zinātniskajām tēmām un zinātniski

ietilpīgiem projektiem nodrošina programmu kvalitāti.• Apskatāmā programma ir viena no pirmajām, kas stimulē tehnisko un zinātniski

teorētisko zināšanu un prasmes apvienošanu datorvadības, automātikas, datortehnikas un tīklu un attēlu apstrādes un datorgrafikas virzienos.


Vājās vietas






2006. gada 15. maijā

191

192

Saturs

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi…………………………………………….32. Studiju programmas organizācija…………………………………………………….3

2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā…………………………………...32.2. Studiju programmas ieksējās kvalitātes nodrošināšanas

mehānisma darbība………………………………………………………………43. Studiju programmas struktūra……………………………………………………......44. Vērtēšanas sistēma…………………………………………………………………...45. Studiju programmas praktiskā īstenošana……………………………………………5

5.1. Pasniegšanas metodes……………………………………………………………55.2. Maģistra darbu izstrāde………………………………………………………….65.3. Humanitāro, sociālo, pedagoģijas, vadības un citu

zinātņu apguves iespējas………………………………………………………...65.4. Akadēmiskā personāla zinātniskā darbība………………………………………65.5. Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs………………………………………….7

6. Programmas perspektīvais novērtējums……………………………………………..86.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam……………..86.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajos

sešos gados………………………………………………………………………87. Studējošie…………………………………………………………………………….98. Akadēmiskā personāla novērtējums...………………………………………………13

8.1. Akadēmiskā personāla skaits…………………………………………………...138.2. Pieaicinātie pasniedzēji………………………………………………………...148.3. Pasniedzēju strukturālais sastāvs………………………………………………148.4. Akadēmiskā personāla atlase un atjaunošana………………………………….14

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums………………………………1510. Ārējie sakari………………………………………………………………………...1811. Studiju turpināšana studiju programmas likvidācijas gadījumā…………………….1912. Programmas attīstības plāns . ………………………………………………………19

12.1. Pozitīvie faktori……………………………………………………………..1912.2. Vājās vietas…………………………………………………………………2012.3. Studiju programmas “Automātika un datortehnika” attīstības plāns turpmākajiem 10 gadiem…………………………………...20

Pielikumi ...……………………………………………………………………………221.pielikums. Maģistru studiju programma “Automātika un datortehnika”…………232. pielikums. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas……………………...25

193

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi


Kopumā studiju programmu uzdevumi arī ir nemainīgi: sniegt padziļinātas zināšanas attiecīgos informātikas fundamentālos priekšmetos; sniegt padziļinātas zināšanas datorvadības teorētiskajās metodēs un praktiskajā pielietojumā; sniegt padziļinātas zināšanas mūsdienu datortehnikā, mikroprocesoru sistēmās un datoru

tīklos; sniegt padziļinātas zināšanas mūsdienu datorgrafikas, attēlu apstrādes un datorredzes

sistēmās; dot zinātniski-pētnieciskā darba iemaņas un attīstīt spējas veikt pētījumus izvēlētajā tematikā; sniegt padziļinātas zināšanas ekonomikā, humanitārajos priekšmetos un pedagoģijā; iemācīt studentiem patstāvīgi un radoši apgūt, kā arī vērtēt un lietot jaunās informācijas


tehnoloģijām; iemācīt studentiem izmantot programmatūru un tehniskos līdzekļus, veidot datorprogrammas

un projektēt sistēmas atbilstoši specializācijai; ar studiju virzienu un izvēles priekšmetu palīdzību, dot iespēju studentiem apgūt savai



2. Studiju programmas organizācija




2.2. Studiju programmas iekšējā kvalitātes nodrošināšanas mehānisma darbība

Maģistru studiju programmas kvalitātes nodrošināšana iekļauj šādus etapus: Regulāra mācības procesa kontrole: lekcijas, praktiskās nodarbības,

projektēšana. Par to ir atbildīgs struktūrvienības vadītājs. Rezultātu analīze

194

notiek struktūrvienības sēdē ( katedrā vai profesora grupā) un tālāk DADI padomes sēdē.


Sekmības analīze. Regulāra pašnovērtēšanas materiālu prezentācija un analīze DADI padomē. Piedalīšanās zinātnisko darbu analīzē DADI padomē. Darba devēju atsauksmju analīze DADI padomē par absolventiem

(bakalauriem).Iegūtā informācija ļauj koriģēt priekšmetu saturu, nepieciešamības gadījumā mainīt

pasniedzēju, atbilstoši mūsdienu prasībām mainīt priekšmetu secību pa kursiem un pusgadiem .

3. Studiju programmas struktūra




4. Vērtēšanas sistēma






absolventam: jāiegūst inženierzinātņu maģistra

grādam datorvadībā un datorttīklos

1. eksāmeni, studiju darbu, kā arī referātu atzīmes

195

atbilstošas zināšanas, kā arī pamatzināšanas eksakto, humanitāro un sociālo zinātņu jomās, lai spētu pildīt atbilstoša speciālista funkcijas ;


pētnieciskā darba iemaņas; prasme izmantot iegūtās teorētiskās








5. Studiju programmas praktiskā īstenošana






Praktiskajās un laboratorijas nodarbībās tiek izmantotas multivides un Internets. 2001-2002.g. maģistranti izveidoja fakultātes un institūta reklāmas klipu, kā arī institūta jauno mājas lapu (Web-site). Reklāmas klips atjaunots un pārveidots 2005.gadā un 2006. gadā.

5.2. Maģistra darba izstrāde



196

5.3. Humanitāro, sociālo, pedagoģijas, vadības un citu zinātņu apguves iespējas


5.4. Akadēmiskā personāla zinātniskā darbība

Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupā:LZP grants nr. 05.1642 Attēlu atpazīšanas metožu izstrādāšana pie nepietiekamas apmācošās izlases -Zin. vadītājs prof. A.GlazsIzpildītāji:

Doktorants A.TimuhinsDoktorants M.AlekseičevsDoktorants A.Sisojevs

Maģistrante T. Pudža

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedrā:Projekti-“Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras izvēles metodikas izstrāde”, valsts finansēts zinātniski pētniecisks darbs, nr. R7083, izpildes laiks 2006., vad. M.Ziema, doktoranti.LZP grants 05.1661 Multivides tehnoloģiju balstītu e-pakalpojumu sistēmas arhitektūras izvēle – vad. M.Ziema, doktoranti. E. Žeiris, P. Stipravietis.LZP grants 05.1395 Multivides sistēmu ar jauktiem (analogajiem un diskrētajiem) signāliem (MSJS) verifikācija – vad. V.Zagurskis, doktoranti, maģistranti.

Datorvadības sistēmu profesora grupā:Prof. Z.Markovičs- LZP grants Nr. 05.1650 Intelektuālās datorvadības izveide sistēmu kompleksai vadībai un uzturēšanai; zin.vadītājs- IZM-RTU projekts U7114E. Bezvadu tehnoloģiju pielietojums cilvēku fizioloģiskās informācijas pārraidei reālā laikā; zin.vadītājs- EUREKA Project E! 3489 HEART GUARD 2005-2008; zin.vadītājs- “Complex Systems Modelling”- trīspusējs sadarbības līgums ar Goldey-Blacom College, Delaware, USA, Latvijas Kardioloģijas institūts- ESF proj. N VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0004/0067 Informāciju tehnoloģiju studiju programmas modernizācija Latvijas Lauksaimniecības universitāte; dalībnieks- Informācijas sistēmu koncepcija RTU zinātniskās darbības atbalstam; dalībnieksDoc. A.Ozols - LZP grants Nr. 05.1657 Ceļu satiksmes informācija un industriālā informācijas tehnoloģija; zin.vadītājs- ESF projekts VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0004/0067 Informāciju tehnoloģiju studiju programmas modernizācija Latvijas Lauksaimniecības universitātē ; dalībnieksDoc. E.Stalidzāns- Nordplus Neighbour 2005-2007, Nordic-Baltic-Russian Academic Network Bioinformatics; dalībnieks- RTU projekts “ Zināšanu pārvaldības koncepcija Latvijas uzņēmumiem un organizācijām 2006; dalībnieks

197

- vides aizsardzības fonda projects “Videi draudzīga iepakojuma (EKO iepakojuma) lietošanas ekonomiskā analīze un lietošanas veicināšana Latvijā, 2006; dalībnieks.Doc. I.Markoviča- LZP grants Nr. 05.1650 Intelektuālās datorvadības izveide sistēmu kompleksai vadībai un uzturēšanai; dalībnieks.- IZM-RTU projekts U7114E. Bezvadu tehnoloģiju pielietojums cilvēku fizioloģiskās informācijas pārraidei reālā laikā; dalībnieks.- EUREKA Project E! 3489 HEART GUARD 2005-2008; dalībnieks

5.5. Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs

Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupaRTU 47. starptautiskā zinātniskā konference:

1. A.Glazs, A.Timuhins. Entropijas dinamikas izmantošana neironu tīklu arhitektūras adaptācijai.

2. A.Glazs, A.Timuhins. Neironu tīklu apmācīšana ģeometrisko objektu atapzīšanai virtuālā vidē.

3. A.Glazs, S.Veselovs. Ģenētiskie algoritmi un gadījuma meklēšanas algoritmi optimizācijas uzdevumos.

4. A.Glazs, V.Smoļaninovs. Attēlu uzlabošana kriminālistikā.5. M.Alekseičevs, A.Glazs,T.Pudža. Komiteju metodes atpazīstošos neironu tīklos.6. A.Sisojevs. Staru trasēšana un bilineāru virsmu vizualizācija.7. I.Kivlāns. Telpisku objektu interaktīva formas maiņa klienta-servera vidē.

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedraRTU 47. starptautiskā zinātniskā konference:

1. V.Zagurskis. Informācijas tehnoloģijas elastīgai un attālinātai apmācībai.2. M.Ziema, E.Žeiris. Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras novērtēšanas kritēriji.3. M.Ziema, P.Stipravietis. Sistēmu integrācijas risinājums elektronisko pakalpojumu

sistēmās.4. A.Ermuiža. Prasības zināšanu pārvaldības mehānismiem apdraudētu objektu kolekcijas

modelī.5. R.Safins. Globālas pozicionēšanas tehnoloģiju pielietojums lokācijas pakalpojumu

sistēmā.6. V.Zagurskis. Uzlabots identifikācijas algoritms jauktām signālu sistēmām. VI

International Conference “System Identification and Control Problems”, Maskava, 2007., 29.01. – 1.02.

Datorvadības sistēmu profesora grupa1. E.Stalidzāns, Z.Markovičs.International Scientific Conference “Information

Technologies for Rural Development”, Jelgava, Latvija, 2006. 2. J.Lauznis,G.Balodis,Z.Markovičs, I.Markoviča. International Conference “Biomedical

Engineering”, Kaunas, Lithuania, 2006. ( 2 referāti ).3. J.Lauznis, Z.Markovičs, I.Markoviča. International IEEE Conference “Computer in

Cardiology”, Valencia, Spain, 2006. 4. J.Lauznis, G.Balodis. International Conference “Advanced Engineering Design”, Prague,

Czech Republic, 2006.5. I. Markoviča. 2-nd Baltic Cardiology Congress. Riga, Latvia, 2006. ( 2 referāti)RTU 47 starptautiskā zinātniskā konference:1. E. Stalidzāns, Z. Markovičs. Bioloģiskās vadības sistēmas dinamiskās modelēšanas

algoritms.

198

2. E. Stalidzāns, Z. Markovičs. Mākslīgās vadības sistēmas izveides algoritms bioloģiskās sistēmas vadībai.3. J. Makarovs. Atveseļošanas datorsistēmas hierarhiskā struktūra.4. G. Balodis, V. Streļčs, J. Lauznis, Z. Markovičs. Personālā bezvadu

kardiomonitora izstrāde5. A. Polikarpova. Digitāla rentgenogrammu apstrāde raksturīgo simptomu konstatācijai, izmantojot attēlu apstrādes paketes.6. A. Ozols. Transporta līdzekļu intensitātes analīze uz daudzjoslu ceļiem.

6. Programmas perspektīvais novērtējums



Studiju programma atbilst akadēmiskās izglītības standartam ( sk. Noteikumi par akadēmiskās izglītības standartu, Rīga, 2002.g. 3.janvārī, prot. Nr.1.4.).

6.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajos sešos gados


Maģistrantūras studenti strādā tādās firmās, kā “Microsoft”,. “Siemens”, “Olimps”, “Integris”, “Klikmann villa”, “IBM Latvia”, “Latvenergo”, “Elko”, u.c.

7. Studējošie

Akadēmiskajā maģistru studiju programmā “Automātika un datortehnika” no 2004./05. m.g. līdz 2006./07.m.g. bija sekojošais studentu un absolventu skaits:

2.tabula


Studējošo skaits

Absolventuskaits

2004./05. 27 57 182005./06. 24 47 162006./07. 30 51 13

Studējošo aptaujas rezultāti parāda, ka lielākā studentu daļa pozitīvi vērtē maģistru programmu. Studējošo aptaujas rezultāti un to analīze pielikumā 3.

Absolventi ir viens no būtiskākiem faktoriem programmas attīstībā. Šobrīd studentu atsauksmes par programmu kopumā ir labas. Tādas ir arī darba devēju atsauksmes. Diemžēl,

199

salīdzinājumā ar stāvokli pirms 10 un vairāk gadiem, studentu sagatavotība uzsākot studijas ir vājāka. Stipendiju politika spiež studentus strādāt, lai sagādātu iztikas līdzekļus, tāpēc laika nopietnām studijām atliek mazāk.

Studentu piesaistīšanai ir jāvelta vēl lielāka vērība. Bez atvērtu durvju dienām, piedalīšanos izstādēs un reklāmas lapiņām, jāveic arī citi propagandas pasākumi. Tādi varētu būt:

fakultātes www lapu pārveidošana un uzturēšana tā, lai piesaistītu jaunu cilvēku uzmanību;

reklāmas klipu veidošana. Pieredze rāda, ka pirmais solis šajā virzienā, kas bija izdarīts skreditācijas periodā, dod pozitīvu rezultātu.

Studentu aptaujas anketa

Atzīmējiet Jūsuprāt, kā visatbilstošāko vērtējumu tam, kā Jūsu bakalaura studiju programmā realizēti zemāk norādītie uzdevumi.

Programma: Automātika un datortehnika

Uzdevums Lielā mērā Daļēji NemazIegūt spējas pielietot zināšanas:

- matemātikā- dabas zinātnēs

- inženierzinātnēs

Iegūt spēju:- organizēt un veikt eksperimentus- analizēt un interpretēt rezultātus

Iegūt spēju:- konstatēt un formulēt problēmas- risināt inženiertehniskas

problēmasIemācīties izprast profesionālo un ētisko atbildībuIegūt spēju efektīvi komunicētIegūt plašu izglītību, kas nepieciešama, lai izprastu inženiertehnisko risinājumu iespaidu globālā un sociālā kontekstāIzveidot atziņu par:

- mūžizglītības nepieciešamību- spēju tajā iesaistīties

Apgūt zināšanas aktuālos jautājumosIegūt spēju:

- pielietot iemaņas un paņēmienus- pielietot modernu aprīkojumu

inženiertehniskajā praksē

200

Studentu aptaujas rezultāti

2006./2007.m.g. II semestrī tika rīkota studentu aptauja par bakalaura programmas kvalitāti. Respondenti bija maģistrantūras 1.kursa studenti, kas tikko kā ieguvuši bakalaura grādu.

Aptauju veica pēc pievienotās anketas . Aptaujas rezultāti atspoguļoti 1., 2., 3. attēlā.

Kā realizēt iespēju palielināt zināšanas

90

100

90

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

matemātikā dabas zinātnēs inženierzinātnēs

lielā mērā

daļēji

nemaz

1. attēls

Kā realizēta iespēja organizēt un veikt eksperimentus un analizēt rezultātus

42

23

42

60

15 15

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

organizēt un veikt eksperimentus analizēt rezultātus

lielā mērā

daļēji

nemaz

201

Kā realizēta iespēja konstatēt un risināt problēmas

35

25

50 50

1523

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

konstatēt problēmas risināt problēmas

lielā mērā

daļēji

nemaz

Kā realizēta iespēja izprast profesionālo un ētikas atbildību

18

26

58

3327

42

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

izprast profesionālo un ētisko atbildī bu spēja efektī vi komunicēt

lielā mērā

daļēji

nemaz

2. attēls

Kā izveidota atziņa par mūžizglītības nepieciešamību un spēju tajā iesaistīties

62 65

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

mūžizglī tī bas nepieciešamība spēja iesaistī ties

lielā mērā

daļēji

nemaz

202

Kā realizēta iespēja iegūt plašu izglītību un apgūt zināšanas aktuālos jautājumos

15

35

50

59

35

8

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

iegūt plašu izglītību apgūt zināšanas aktuālos jautājumos

lielā mērā

daļēji

nemaz

Kā realizēta spēja pielietot iemaņas un paņēmienus un modernu aprīkojumu praksē

2515

58 59

1525

0102030405060708090

100

iemaņu un paņēmienu pielietošana moderna aprīkojuma pielietošanapraksē

lielā mērā

daļēji

nemaz

3. attēls

Raksturīgākā iezīme grafikos ir tā, ka visos prevalē gradācija “daļēji”, izņēmums ir vienīgi ar spēju efektīvi komunicēt. Tur gandrīz puse respondentu ir atzīmējuši, ka šādu spēju viņi nav ieguvuši. Tas var mudināt pasniedzējus pēc iespējas vairāk rīkot publiskas projektu aizstāvēšanas, referātu lasīšanas , lai trenētu studentus savas domas formulēšanai, uzskatu aizstāvēšanai, diskutēšanai utl.

8. Akadēmiskā personāla novērtējums

8.1. Akadēmiskā personāla skaits

Maģistra studiju programmas „Automātika un datortehnika” realizāciju nodrošina Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta štata pasniedzēji:To zinātniskā kvalifikācija ir sekojoša: Dr. h.inž. – 2, Dr.h.dat. – 2, Dr. inž. - 8, Dr.dat. – 1, mag. – 5. Humanitāro priekšmetu un valodas pasniegšanai tiek pieaicināti kvalificēti mācībspēki no citām RTU fakultātēm un institūtiem.

203



Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupā.Prof., dr.hab.sc.ing. A.Glazs – grupas vadītājs Doc. I. KivlānsAsist. M.AlekseičevsAsist. I.Vīra

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedrā.:Prof., dr.hab.comp.ing.V.Zagurskis – katedras vadītājs As.prof., dr.sc.ing. A.BaumsAs.prof., dr. sc.ing. M.ZiemaDoc., dr. sc.ing. A.ErmuižaLekt. M.RudovičsLekt. A.RiekstiņšAsist. R.Safins

Automātiskās vadības katedrā:Doc., dr. sc.ing. V.Klimavičius – katedras vadītājsDoc., dr. sc.ing. J.Avens-AveniņšDoc., dr. sc.ing. J.SalenieksLekt. J.Feldbergs

Akadēmiskais personāls Datorvadības sistēmu profesora grupā:Prof., dr.hab.sc.ing. Z.Markovičs – grupas vadītājsDoc., dr.sc.ing. A.OzolsDoc., dr.sc.ing. L.VingrisDoc., dr.sc.med. I.MarkovičaDoc.dr.sc.ing. E.StalidzānsLekt. J.LauznisLekt. I.Lipste

Zinātniskais personāls:I.Markoviča – vadošais pētnieksJ.Lauznis – zin. asistentsJ.Makarovs – zin.asistentsG.Balodis – zin.asistentsA.Polikarpova – zin. asistentsK.Virka – vec.labor.zin.M.Birznieks – vec.labor.zin.S.Milaseviča – vec.labor.zin.E.Prancāne – vec.labor.zin.

8.2. Pieaicinātie pasniedzēji

Gandrīz visus lekciju kursus programmā nodrošina ievēlētais akadēmiskais personāls. Vienīgie stundu pasniedzēji ir lektors Ivo Lipste un lektors Juris Lauznis, kuri katrs lasa pa vienam studiju kursam.

204

8.3. Pasniedzēju strukturālais satāvs

Programmā kopumā ir 12 pasniedzēji ar doktora grādu: 4 habilitētie zinātņu doktori, 8 zinātņu doktori. Par profesoriem ievēlēti 3 habilitētie doktori, par asociētiem proefesoriem – 2 doktori. Katrā apakšvirzienā strādā no 2 līdz 5 zinātņu doktoriem.

8.4. Akadēmiskā personāla atlase un atjaunošana

2001./02.m.g. DAD institūtā tika ievēlēti 2 jauni asistenti, toreizējie doktoranti A.Lubāns un E. Stalidzāns.

2006.gadā ievēlēti 2 docenti (nepilnas slodzes) I. Markoviča un E.Stalidzāns, jauni asistenti I.Vīra, M.Alekseičevs, R.Safins.

Par lektoriem strādā jaunie speciālisti A.Riekstiņš un M.Rudovičs.Jauno pasniedzēju atlases principa pamatā ir pašu izaudzinātie zinātnes maģistru un

zinātņu doktoru piesaistīšana mācību procesam, pie kam zinātņu maģistriem obligātais nosacījums ir tālākā izglītība doktorantūra. Tādējādi no ievēlētajiem pasniedzējiem 2 ir ar doktora grādu ( I.Markoviča, E.Stalidzāns), 3 mācās doktorantūrā (M.Alekseičevs, R.Safins, A.Riekstiņš), 2 gatavojas iestāties doktorantūrā (M.Rudovičs un I.Vīra).

Nākamajos 6 gados paredzēts turpināt jauno pasniedzēju atlasi.Pasniedzēju kadru analīze spiež izteikt visai kritiskas piezīmes par pašreizējo kadru politiku

Latvijas augstskolās: akadēmiskais personāls strādā ar pārslodzi; pasniedzēju algas ir mazākas par nozarē strādājošo algām; pasniedzēju kolektīvs strauji noveco; jaunos kadrus grūti piesaistīt darbam augstskolā.

Kardināls, bet ilgākā laikā realizējams, būtu risinājums pacelt akadēmiskā personāla algas vismaz līdz nozarē strādājošo vidējam līmenim. Tas celtu pasniedzēju amata prestižu, piesaistītu katedrām jaunos censoņus, atrisinot tādējādi arī pasniedzēju kolektīva novecošanas problēmu. Tā kā to nevar izdarīt lēcienveidīgi, pagaidu risinājumi varētu būt:

turpināt paaugstināt algas; piesaistīt jaunus un perspektīvus nozares speciālistus, kuriem ir spējas un interese par

pedagoģisko darbu, doktorantūras studijām un pasniedzēja darbu ar nepilnu slodzi; nodrošināt iespēju pasniedzējiem izstrādāt studiju materiālus, tos pavairot un nodot

studentiem; sadarboties ar citām radniecīgām programmām atsevišķu priekšmetu pasniegšanā; aktivizēt pasniedzēju iesaistīšanu starptautiskos projektos; veicināt stažēšanos citu valstu augstskolās vai pētniecības un apmācības centros.

Tas ļautu ne tikai celt kvalifikāciju, bet arī piesaistīt finansējumu.

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Programmas realizāciju nodrošina šādas DADI struktūrvienības: Attēlu apstrādes un datorgrafikas prof. grupa (AADG), Datorvadības sistēmu prof. grupa ( DV), Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedra ( DTST), Vadības tehnoloģijas katedra (VT).

Institūta struktūrvienības izvietotas Meža ielas 1 III un IV korpusā. Atskaites periodā DAD institūtā ir izremontētas telpas : 304, 306, 308, 320, 322, 333, 335, 336, 338, 339 ( kopā 203,8

205

m2). Par Eiropas fondu līdzekļiem izremontētas telpas: 311, 313, 340, 341 (2 auditorijas un 2 datorklases kopā 242,6 m2).Atskaites periodā iegādāta laboratoriju tehnika un datortehnika:Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupa

Dators Pentium4 – 4 gab. Dators DellOptiFlex GX620 Dators Celeron 1Ghz Dators AMD Athlon XP 1600 Klēpju dators Dell Inspiron XPS M 1710 Klēpju dators Toshiba Quosmio G30-194 Klēpju dators Fujitsu Siemens Amilo – 2 gab. Klēpju dators Lenovo C100 Lāzeru printeris-Skeneri-Kopētājs HPLaserJet 3020 Krāsainais tintes printeris HP PhotoSmart 8150 Krāsainais tintes printeris Canon ip6700D Krāsainais tintes printeris HP Color LaserJet3800dn Lāzeru printeris-Skeneris-Kopētājs HPLaserJet3300 Monitors 18’Mag 810FD Web kamera Creative CT 6840 UPS Barošanas bloks Eaton PowerWare 5110 Video kamera Sony DCR-PC9E PAL Video projektors HP MP3222

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedra Klēpjdators Notebook Hewlett Packard nx9420 – 2 gab. Datorsistēma NEO GX04 E6400/1GB/160GB/1300Pro/DVDRW DELL projectors 3400MP 2100:1 1500 Lum XGA Serveris DELL PowerEdge 2950/X5 130/73SASx3/4GB/PERC/Combo Monitors LCD 17” – 7 gab. Dators Intel 326 – 5 gab. Klēpjdators AMILO L 7310

Datorvadības sistēmu profesora grupā Klēpjdators Toshiba Portage R200 Plaukstdators HP IPAQ HW 6915 Mobile Messenger – 3 gab. Digitāls kardiogrāfs PROEKQ APR Digitālā kamera FujiFinaPix 5600 Epidiaskops Vega Opus4 Filmu projectors Medium 536P Ekrāns Properta Proffesional Matte White 180x180 Datorsistēma DS3 NEO GX04 – 4 gab. Kopētājs Canon IR1510 Printeris HPColor Laser Jet 3600 LCD monitori 19” – 4 gab. Programmatūra CAD sistēma SolidWorks EDU – 20 licences Datorsistēma PD945/1GB/160GB – 3 gab. LCD monitori Philips Monitors 19” – 3 gab. Datorsistēma DS3 Neo GX04 – 2 gab. SIMATIC S7-300 atmiņa 6ES7313

206

Automātiskās vadības katedra 2-kanālu osciloskops ( apvienojams ar datoru) Osciloskops TDS2002 Datori Pentium IV – 2 gab. Laboratorijas stends UV 103 Laboratorijas stends UV 202

Bez tam DADI struktūrvienībās ir izveidotas jaunas datorklases un laboratorijas ar šādu moderno aparatūru un datortehniku:Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupas datorklasē

Datori Dell Precision – 2 gab. Dators IBM Intell Pro Datori Pentium 4 – 3 gab. Dators AMD Athl. 64x2 Dators iMac 24’ Dators iMac20’ 24 portu optiskais Switch Krāsainais lāzeru printeris HP Color LaserJet 2550L Lāzeru printeris HP LaserJet 1000 Skeneris HP ScanJet 5530 WebCamera Creative Motion Live WebCamera Creative Live WebCamera Labtec WWW Server Videoprojektors HP MP3222


Datorvadības sistēmu profesora grupas datorklasē Klēpjdators Toshiba Portage Plaukstdators HP iPAQ HW 6915 – 3 gab. Printeris HP Color Laser Jet 3600 Tintes printeri – 4 gab. Kopētājs Canon IR 1510 Digitālais kardiogrāfs PROEKQ Digitālā kamera Fuji FinaPix 5600 Epidiaskops Vega Opus4 Filmu projektors Medium 536 P Programmatūra CAD sistēma Solid Works EDU – 20 licences

SIEMENS Automatizācijas klasē ir:

207

Apmācības stends „Pamatkurss programmējamo loģisko kontrolleru apmācība” – 8 gab. Apmācības stends „Komunikācija PROFIBUS DP apakštīklā ar RT 200S” – 2 gab. Apmācības stends „Komunikācija PROFIBUS DP apakštīklā ar N-sekotāju” – 1 gab. Apmācību stends „Komunikācija atvērtos industriālos tīklos”- 1 gab. Apmācību stends „Frekvenču pārveidotājs MicroMaster Vektor”- 1 gab. Apmācību stends „Komunikācija MPI apakštīklā”- 1 gab. Apmācību stends „ASI komunikācija un LOGO!”- 1 gab. Apmācību stends ‘Komunikācij PROFINET tīklā”- 1 gab. Apmācību stends „Komunikācija GPRS/GSM tīklā” – 1 gab. Bezvadu komunikācijas moduļi SCALANCE W788 – 1PRO – 2 gab

Programmas attīstībai ir nepieciešams noteikts finansējums. Patreizējais galvenais finansējums – valsts budžets nav pietiekams: tas gan ir ļāvis saglabāt kvalificēto pasniedzēju kodolu, bet neatļauj ne būtisku mācību procesa, ne arī zinātnes attīstību. Nepilnīgais finansējums traucē materiālās bāzes atjaunošanu, licenzētās programmatūras iegādi, metodisko materiālu izveidošanu un tiražēšanu, grāmatu iegādi, nozares periodikas abonēšanu, auditoriju tehnisko aprīkojumu iegādi u.c.

10. Ārējie sakari

Maģistru studiju programmas absolventi strādā tādās firmās kā „Microsoft”, SIA “SIEMENS”, SIA “OLIMPS”, SIA “AMERILAT”, SIA “KLINKMANN VILLA” u.c. Pasniedzēju kolektīvam ir sakari ar SIA “ANDI”, SIA “IBM Latvija”, SIA “ELKO”, SIA “Schneider Electric”, Latvijas Elektrorūpniecības Biznesa inovāciju centru, RTU Tehnoloģisko parku u.c. No 2002.g. uz SIEMENS automatizācijas tehnoloģiju klases materiāli tehniskās bāzes tiek veikta maģistru apmācība. ( Sertifikāts 2002.g. 16.maijā )



Studiju procesa uzlabošanai ir plānots paplašināt licenzētās programmatūras iegādi ( pašlaik daudzu laboratorijas un studiju darbu izstrādāšana notiek uz firmu piedāvāto novērtēšanas programmu bāzes, kuru iespējas ir ierobežotas). Šādi sadarbības līgumi ir noslēgti ar SIA „Olimps”, „Siemens” SIA Latvija, SIA „Aldaris”, „Scheider Electric” S.A. pārstāvniecību Latvijā, SIA „VAR”, SIA „IBM”Latvija. Dažas firmas ir investējušas datortehniku, dažas – licenzētus programmproduktus.





veikšanai un tālākai attīstībai; kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana, iesaistot tajos arī firmu speciālistus

pasniedzēju lomā.

208

Lai stimulētu jauno tehnoloģiju ienākšanu Latvijā, jaunākos sasniegumus atspoguļo lekciju kursos. Studiju procesā pēc iespējas jāsamazina neracionāli patērētais laiks. Studiju procesu jāpārorientē uz lielāku faktisko patstāvīgo studiju apjomu. Šai nolūkā pakāpeniski (3-4 priekšmeti gadā) studenti jāapgādā ar moderniem studiju materiāliem, jāliek lietā modernās tālmācības tehnoloģijas. Jāturpina studentu aptauja par studiju procesu, un iegūtā informācija jāizmanto studiju procesa kvalitātes uzlabošanai.




11. Studiju turpināšana studiju programmas likvidācijas gadījumā

Maģistru akadēmisko studiju programmas “Automātika un datortehnika”saturs, organizācija un struktūra ļauj studējošiem programmas likvidācijas gadījumā pāriet uz akadēmisko augstākās izglītības maģistru studiju programmu “Datorsistēmas”, nepieciešamības gadījumā apgūstot un kārtojot papildus studiju priekšmetus. Par šādu iespēju ir panākta vienošanās ar RTU DITF institūta LDI vadību, kas realizē programmu “Datorsistēmas”.

12. Programmas attīstības plāns




12.1. Pozitīvie faktori

• RTU programma "Automātika un datortehnika" atbilst LR Augstākās izglītības likuma prasībām pēc satura un apjoma un sakrīt ar līdzīgām programmām Eiropas valstīs.• Maģistru programmas absolventiem ir lielas perspektīvas tautsaimniecībā, ir liels pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem.• Ir atbilstošs pedagoģiskais un zinātniskais potenciāls programmas nodrošināšanai.

209

• Studiju organizācija pieskaņota Eiropas valstu studiju organizācijas praksei: ir obligātie, obligātas izvēles un brīvas izvēles priekšmeti. Studiju priekšmeta apjomu nosaka ar kredītpunktu skaitu. Lielāka vieta ierādīta studentu patstāvīgajam darbam.• Studiju procesā visi studenti apgūst praksi darbā ar datoriem, iemācās izmantot standartprogrammatūru,veidot savas programmas, darboties internetā.• Maģistru darbos izstrādā aktuālas zinātniskas tēmas.• Ir laba sadarbība ar firmām, kas dod iespēju apgūt jaunāko tehniku.• Studentiem ir pieejamas licencētas programmpaketes konkrētu priekšmetu apguvē.• Pasniedzēju darbs pie pasaulē aktuālajām zinātniskajām tēmām un zinātniski ietilpīgiem

projektiem nodrošina programmu kvalitāti.• Apskatāmā programma ir viena no pirmajām, kas stimulē tehnisko un zinātniski teorētisko

zināšanu un prasmes apvienošanu datorvadības, automātikas, datortehnikas un tīklu un attēlu apstrādes un datorgrafikas virzienos.


12.2. Vājās vietas





Šīs programmas uzlabošana iet kopsolī ar nozares attīstību. Pieprasījuma pēc šīs nozares speciālistiem liecina, ka pie atbilstoša finansējuma pieminētie datorvadības un datortehnikas virzieni kopā ar citiem datorzinātnes virzieniem, kas veido informācijas tehnoloģiju, var kļūt par vienu no ienesīgākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā.

Iespēju pārtapšanu realitātē pašreiz kavē 4 galvenās problēmas: nepietiekamais finansiālais nodrošinājums; pasniedzēju kadru politika; studentu materiālais nodrošinājums; vidusskolu absolventu zemais sagatavošanas līmenis eksaktajās zinātnēs.

12.3. Studiju programmas „Automātika un datortehnika”attīstības plāns turpmākajiem 10 gadiem

Studiju programmas attīstības plāns ietver šādus jautājumus:

1. Nodrošināt mācību procesu augstā līmenī.1.1. Regulāri pārskatīt un koriģēt mācību priekšmetu programmas atbilstoši akadēmiskās

izglītības standartam, valsts pasūtījumu un Eiropas jaunākām tehnoloģijām;1.2. Turpināt un pilnveidot sadarbību ar darba devējiem un darba devēju organizācijām;1.3. Veikt regulāras darba devēju un absolventu aptaujas par programmā apgūtā noderību;

210

1.4. Izveidot pastāvīgu sadarbību ar citām Eiropas universitātēm un augstskolām, nosūtot studentu pārstāvjus mācīties ārzemēs;

1.5. Regulāri analizēt sadarbības rezultātus, aktualizēt sadarbības virzienus;1.6. Paplašināt metodisko sadarbību ar Latvijas un ārvalstu augstskolām;1.7. Sagatavot elektroniskās versijas bakalauru programmas priekšmetos, ko lasa DADI

pasniedzēji;1.8. Izstrādāt jaunas datorizētās apmācības metodes;1.9. Izveidot jaunu zinātniski tehnisko laboratoriju;1.10. Izveidot studējošo un darbinieku zinātniski-tehnisko grupu datortehnikas un IT

attīstībai;1.11. Piesaistīt pasniedzēju darbā jaunus speciālistus, nodrošināt pasniedzēju kvalifikācijas

celšanu.

2. Zinātniskais darbs.2.1. Izmantot DAD institūta vadošo speciālistu potenciālu plašākai studējošo iesaistīšanai

zinātniskajos pētījumos;2.2. Aktivizēt piedalīšanos starptautiskajās konferencēs un to organizēšanu;2.3. Paplašināt studējošo iesaistīšanos zinātnisko grantu un projektu (t.s. starptautisko)

izpildē;2.4. Motivēt un atbalstīt akadēmiskā personāla dalību zinātniskajās konferencēs.

3. Materiāltehniskā bāze.3.1. Pastāvīgi uzlabot struktūrvienību tehnisko bāzi, katru gadu iegādājoties modernas

datortehnikas vienības un laboratorijas iekārtas;3.2. Nodrošināt remontu institūta telpās.


2007. gada _____________

211

PIELIKUMI

1. pielikums. Maģistru studiju programma „Automātika un datortehnika”

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEStudiju progr. apstiprināta RTU Senāta sēdē25.01.99., prot. Nr. 436.Saskaņā ar RTU Senāta 2002. g. 25. februāra

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte lēmumu "Par maģistru akadēmisko studijuDatorvadības,automātikas un datortehnikas programmu struktūru"pārstrukturēta studijuinstitūts progr. apstiprināta RTU Senāta sēdē

2002. g. 26. jūnijā, prot. Nr. .........Mācību prorektors ...........................................

E. Beķeris

STUDIJU PROGRAMMA

Programmas nosaukums: Automātika un datortehnikaStudiju līmenis: Maģistra akadēmiskās studijasNominālais studiju ilgums 2 gadiStudiju apjoms: 81 kredītpunktsIepriekšējā izglītība: Bakalaura grāds datorvadībā un datorzinātnēIegūstamais grāds: Inženierzinātņu maģistrs automātikā, datortehnikā un tīklos

Studiju programmas šifrs DMF0Uzņemšana no 2002./03. akad. g.

A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 43 KP1. Datoru grafikas, tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes 4 KP2. Scēnu analīze 3 KP3. Krāsu attēlu apstrāde 3 KP4. Datorredze 4 KP5. Datoru ciparvadības sistēmas un to projektēšana 4 KP6. Ekspertu novērtējumu sistēmas 4 KP7. Programmējamie loģiskie kontroleri PLC (speckurss) 3 KP8. Medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas 3 KP9. Datoru tīklu un sistēmu arhitektūra 4 KP10. Signālu un procesu kodēšanas un apstrādes sistēmas 4 KP11. Mūsdienu datoru arhitektūra 3 KP12. Multivides pielietojumi 3 KP13. Darba aizsardzības pamati 1 KPB. OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 14 KP1. Specializējošie priekšmeti 10 KP Attēlu apstrāde un datorgrafika1.1. Datorgrafika 3 KP1.2. 3D grafika Windows vidē (speckurss) 3 KP1.3. Datorgrafika Internetā ( speckurss ) 3 KP1.4. Grafisko pakešu 3Dstudio, CorelDraw un PhotoShop lietošana (speckurss ) 3 KP1.5. Visual Basic atpazīstošās sistēmas 2 KP1.6. Grafika Delphi Client server vidē 2 KP Datortehnika un tīkli1.7. Datoru tīklu projektēšanas teorija 3 KP1.8. Datoru tīklu vadība 3 KP1.9. Lietotāja interfeisa projektēšanas metodes 4 KP1.10. Multimikroskaitļotāju sistēmu projektēšana 2 KP1.11. Strukturētu datu apstrāde 2 KP

Datorvadības sistēmas1.12. CAD/CAM tehnoloģijas (speckurss) 3 KP

212

1.13. Piedziņas diskrētā vadība (speckurss) 3 KP1.14. Robotu elektromehāniskās iekārtas 2 KP1.15. Tehnisko sistēmu diagnostika ar grafmodeļiem 3 KP1.16. Bioloģisko sistēmu topoloģiskā modelēšana 4 KP1.17. Ceļu satiksmes regulēšanas un vadības teorija 3 KP1.18. Negraujošās kontroles pamati 2 KP2. Humanitārie un sociālie, pedagoģijas vai ekonomikas un vadības priekšmeti 4 KP2.1. Biznesa socioloģija 2 KP2.2. Sociālā psiholoģija 2 KP2.3. Prezentācijas prasme 2 KP2.4. Uzņēmējdarbība un investīcijas 2 KP2.5. Pedagoģija 2 KPC. BRĪVĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 4 KPE. GALA PĀRBAUDĪJUMI 20 KP1. Maģistra darbs 20 KP

Kopā: 81 KP

Programma akceptēta Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes domes 2002. g. 17.jūnija sēdē, prot. Nr. 447.

Priekšsēdētājs J. Grundspeņķis

Programma izvērtēta Automātikas un datortehnikas nozares studiju programmu komisijas sēdē 2002.g. 14.jūnijā.

Priekšsēdētājs A.Glazs

2. pielikums. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas


1. A.Glazs. A.Timuhins. Neironu tīklu apmācība ģeometrisko objektu atpazīšanai virtuālā vidē. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 10 – 15 lpp.

2. A.Glazs, S.Veselovs. Ģenētiskais algoritms un nejaušas meklēšanas algoritms optimizācijas uzdevumos. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 16 – 19 lpp.

3. A.Glazs V.Smoļaninovs. Attēlu uzlabošana kriminālistikā. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 20 – 23 lpp.

4. M.Alekseičevs, A.Glazs, T.Pudža. Komiteju metodes atpazīstošos neironu tīklos. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 24 – 29 lpp.

5. I.Kivlāns. Telpisku objektu interaktīva formas maiņa klienta servera vidē. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 30 – 34 lpp.

6. A.Sisojevs. Staru trasēšana un bilineāru virsmu vizualizācija. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 35 – 41 lpp.


1. V.Zagurskis. Informācijas tehnoloģijas elastīgai un attālinātai apmācībai. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. ,74 – 82 lpp.

2. M.Ziema, E.Žeiris. Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras novērtēšanas kritēriji. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 91 – 98 lpp.

213

3. M.Ziema, P.Stipravietis. Sistēmu integrācijas risinājums elektronisko pakalpojumu sistēmās. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 99 – 107 lpp.

4. A.Ermuiža. prasības zināšanu pārvaldības mehānismiem apdraudētu objektu kolekcijas modelī. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 83 – 90 lpp.

5. R.Safins. Globālas pozicionēšanas tehnoloģiju pielietojums lokācijas pakalpojumu sistēmā. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 114 – 123 lpp.


1. E.Stalidzans, Z.Markovitch. Expert Survey on topological Model Development for Microclimate Control in Wintering Bee Colony. Proceedings of International Scientific Conference „Information Technologies for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 2006., 149-157.

2. S.Korsakas, A.Vainoras, J.Lauznis, Z.Markovitch et all. The Remote Mobile Monitoring System for Patients with Cardiac Risk. Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, Lithuania, 2006., 123-126.

3. G.Balodis, J.Lauznis, V.Strelcs, Z.Markovitch. Development of Personal Wireless ECG Monitoring System. Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, Lithuania, 2006., 120-122.

4. S.Korsakas, J.Lauznis, A.Vainoras, Z.Markovitch et all. The Mobile ECG and Motion Activity Monitoring System for Home Care Patients. Proceedings of International IEEE Conference „Computer in Cardiology”, Valencia, Spain, 2006.

5. G.Balodis, J.Lauznis. Development of wireless ECG recorder based on Bluetooth technology. Proceedings of conf. „Advanced Engineering Design”, Prague, Czech Republic, 2006., 80-85.

6. E.Pakhomova-strautina, N.Britcina, I.Markovitcha et all. Prevalence of metabolic syndrome in Riga population. 2-nd Baltic Cardioly Congress, Riga, Latvia, September 28-30, 2006.

7. N.Britcina, I.Markovitcha, E.Pakhomova et all. ECG changes in amoking hypertensive persons in 10 years follow up. The population study. 2-nd baltic Cardiology Congress, Riga, Latvia, September 28-30, 2006.

8. E.Stalidzāns, Z.Markovičs. Bioloģiskās vadības sistēmas dinamiskās modelēšanas algoritms. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 42 – 50 lpp.

9. E.Stalidzāns, Z.Markovičs. Mākslīgās vadības sistēmas izveides algoritms bioloģiskas vadības sistēmas vadībai. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 51 – 59 lpp.

10. G.Balodis, J.Lauznis, V.Streļčs, Z.Markovičs. Personālā bezvadu kardiomonitora izstrāde. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 60 – 64 lpp.

11. A.Polikarpova, Z.Markovičs. Digitāla rentgenogrammu apstrāde raksturīgo simptomu konstatācijai izmantojot attēlu apstrādes paketes. RTU zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5. sējums 27, Rīga. 2006. , 65 – 73 lpp.


13. J.Makarovs, I.Markoviča, Z.Markovičs. Sirds un asinsvadu slimību prognoze. Datorsistēma – eksponāts Starptautiskā izstādē „Baltic IT&T 2006”, Rīga, Latvija, 5.-8.apr. 2006.

214

14. I.Markoviča, K.Rinkušs u.c. Kardioskalārās slimības depopulācijas aspektā. Monogrāfija. Rīga, Latvija, 2006., 52.lpp.

15. K.Rinkušs. I.Markoviča, V.Dzērve u.c. Sirds un asinsvadu slimību riska faktori depopulācijas aspektā. Stratēģiskās analīzes komisijas rakstu krājums, 2006. Demogrāfija, qxd. 10.10.2006, 55-75.

215

216

Saturs

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, to īstenošana……………………........2. Studiju programmas attīstība …………………………………………………….

2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā ……………………………....2.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam .......…….

3. Studiju programmas praktiskā realizācija………………………………………...3.1. Izmaiņas studiju programmu īstenošanā……………………………………..3.2. Izmantoto mācību metožu lietderība programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanā………………………………….……………………………………. 3.3. Programmas realizācijas resursu analīze ……………………………………3.4. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā………………………………….3.5. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība ……………………………........3.6. Sadarbība ar darba devējiem, absolventiem…………………………………

4. Studējošo mācību sasniegumu (zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju) vērtēšana …………………………………………………………………………

5. Studējošie…………………………………………………………………………5.1. Studējošo skaits programmā…………………………………………………5.2. Studējošo sekmības raksturojums……………………………………………5.3. Studējošo līdzdalība studiju programmas attīstībā..........................................

6. Akadēmiskais personāls………………………………………………………….6.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas izmaiņu dinamika…………………….6.2. Akadēmiskā personāla metodiskais un zinātniskais darbs..............................

7. Pašnovērtējums – SVID analīze………………………………………………….8. Priekšlikumi programmas īstenošanas kvalitātes uzlabošanai……………………

8.1. Iepriekšējā pašnovērtējuma ziņojuma priekšlikumu īstenošana……………..8.2. Priekšlikumi turpmākai programmas attīstībai................................................

217

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, to īstenošana


Kopumā studiju programmu uzdevumi arī ir nemainīgi: sniegt padziļinātas zināšanas attiecīgos informātikas fundamentālos priekšmetos; sniegt padziļinātas zināšanas datorvadības teorētiskajās metodēs un praktiskajā pielietojumā; sniegt padziļinātas zināšanas mūsdienu datortehnikā, mikroprocesoru sistēmās un datoru

tīklos; sniegt padziļinātas zināšanas mūsdienu datorgrafikas, attēlu apstrādes un datorredzes

sistēmās; dot zinātniski-pētnieciskā darba iemaņas un attīstīt spējas veikt pētījumus izvēlētajā tematikā; sniegt padziļinātas zināšanas ekonomikā, humanitārajos priekšmetos un pedagoģijā; iemācīt studentiem patstāvīgi un radoši apgūt, kā arī vērtēt un lietot jaunās informācijas


tehnoloģijām; iemācīt studentiem izmantot programmatūru un tehniskos līdzekļus, veidot datorprogrammas

un projektēt sistēmas atbilstoši specializācijai; ar studiju virzienu un izvēles priekšmetu palīdzību, dot iespēju studentiem apgūt savai



2. Studiju programmas attīstība

2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā Maģistra studiju programma tika pilnveidota atbilstoši RTU Senāta 2002.g. 25.februāra

lēmumam “Par maģistra akadēmisko studiju programmu struktūru”. Pašlaik to veido : obligātie studiju priekšmeti 43 KP ( iepriekšējās programmās bija no 46 līdz 49 KP), obligātās izvēles priekšmetu daļa 14 KP (iepriekšējās programmās no 29 līdz 33 KP). Pārstrukturētā programmā gala pārbaudījuma daļā nav inženierprojekta ar 12 KP. Maģistra studiju programmas ilgums tika samazināts no 3 gadiem līdz 2 gadiem ( attiecīgi no 120 (121) KP līdz 81 KP).

218





Kopš tā brīža izmaiņas studiju programmā nav notikušas. Izmaiņas paredzētas veikt 2008./09. mācību gadā.




3. Studiju programmas praktiskā realizācija

3.1. Izmaiņas studiju programmas īstenošanā


projektēšana. Par to ir atbildīgs struktūrvienības vadītājs. Rezultātu analīze notiek struktūrvienības sēdē ( katedrā vai profesora grupā) un tālāk DADI padomes sēdē.





219




Lekcijas notiek modernās auditorijās, izmantojot filmplēves un diaprojektoru. Praktiskās nodarbībās un studiju darbos arvien plašāk tiek izmantots grupu un komandu darbs. Tā, piemēram, tiek pievērsta uzmanība studentu apmācībai grupās, izsniedzot 2-4 studentiem kopējus studiju darba uzdevumus. Katrs students izpilda savu darba daļu un rezultātus apvieno kopējā darbā, šajā gadījumā kopējā programmpaketē.



Praktiskajās un laboratorijas nodarbībās tiek izmantotas moderna datortehnika (t.sk. IBM datori, Dell, Apple Macintosh un citi) multivides un Internets. 2001-2007.g. maģistranti izveidoja fakultātes un institūta reklāmas klipu, kā arī institūta jauno mājas lapu (Web-site). Reklāmas klips atjaunots un pārveidots 2005.gadā un 2007. gadā.





(Pentium IV – 2 datori, Pentium III – 1 dators, IBM 133 – 1 datorrs, AMD 5X86 – 1 dators).Darbiniekiem un studentiem pētniecības darbiem un projektu realizācijai nodrošinātas 6

darba vietas ar Pentium tipa datoriem ( 750MHz, RAM128 MB).„Automātikas un datortehnikas” studiju programmu praktisko kursu pasniegšanā izmanto

LATNET serveru resursus.Studentiem un darbiniekiem ir nodrošināta pieeja INTERNET, izmantojot 2Mbit/s Radio

Link pakalpojumus.DAD institūta rīcībā ir šādas laboratorijas: elektrisko mērījumu, sensortehnikas,

automātiskās vadības, programmējamo loģisko kontroleru PLC.Laboratorijās ir: 3 PLC kontroleri Modicon Micri, 10 PLC kontroleri SIMATIC CPU 212,

10 PLC kontroleri, teksta displeji TD 200, 11 analogo ieeju-izeju bloki, 5 licenzētas programmpaketes CADkey 98, programmpakete Mastercam 5.0.

220

Pirms 2007.g. DADI struktūrvienībās ir izveidotas jaunas datorklases un laboratorijas ar šādu moderno aparatūru un datortehniku:Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupas datorklasē

Datori Dell Precision – 2 gab. Dators IBM Intell Pro Datori Pentium 4 – 3 gab. Dators AMD Athl. 64x2 Dators iMac 24’ Dators iMac20’ 24 portu optiskais Switch Krāsainais lāzeru printeris HP Color LaserJet 2550L Lāzeru printeris HP LaserJet 1000 Skeneris HP ScanJet 5530 WebCamera Creative Motion Live WebCamera Creative Live WebCamera Labtec WWW Server Videoprojektors HP MP3222



SIEMENS Automatizācijas klasē ir: Apmācības stends „Pamatkurss programmējamo loģisko kontrolleru apmācība” – 8 gab. Apmācības stends „Komunikācija PROFIBUS DP apakštīklā ar RT 200S” – 2 gab. Apmācības stends „Komunikācija PROFIBUS DP apakštīklā ar N-sekotāju” – 1 gab. Apmācību stends „Komunikācija atvērtos industriālos tīklos”- 1 gab. Apmācību stends „Frekvenču pārveidotājs MicroMaster Vektor”- 1 gab. Apmācību stends „Komunikācija MPI apakštīklā”- 1 gab. Apmācību stends „ASI komunikācija un LOGO!”- 1 gab. Apmācību stends ‘Komunikācij PROFINET tīklā”- 1 gab.

221

Apmācību stends „Komunikācija GPRS/GSM tīklā” – 1 gab.Bezvadu komunikācijas moduļi SCALANCE W788 – 1PRO – 2 gab

DITF DADI materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana notika trīs pamatvirzienos:41. datortehnikas atjaunošana un papildināšana;42. telpu remonts, jaunu mēbeļu iegāde;43. mācību-metodisko materiālu sagatavošana.

Atskaites periodā DADI iegādāta laboratoriju tehnika un datortehnika: Klēpjdatori – 8

Video projektors – 3Datori – 12Printeri – 2Atskaites periodā Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupas datorklasē tika

iegādāti paši modernākie Dell datori ( PSW-390, PSW-490) ar LCD 32” displejiem. Pašlaik datorklasē ir moderni IBM , 20”un 24” Macintosh, Dell datori, ko nodrošina Dell optiskais Switch.

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedrā izveidota D-Link laboratorija ar 10 darba vietām ( viena darba vieta - jaudīgs dators, 17 collu LCD monitors, D-Link biznesa klases komutators (DWS-3024) kā arī 2 D-Link bezvadu piekļuves punkti ( Wireless Access Points DWL-3500 AP).

Izremontēta un ar video tehniku aprīkota auditorija M1/4-341.Mācību procesa nodrošinājums ar mācību literatūru, galvenokārt, pamatojas uz RTU

bibliotēkas iespējām, kuras kopējo fondu veido ap 2 miljoni sējumu ( apmēram puse ir mācību literatūra). RTU bibliotēkā ir datoru klase ar 8 darba vietām, kas pieslēgta Latvijas bibliotēkas datu bāzei ALRPH un Internetam. Zinātniskā literatūra sakopota arī nelielās profesoru grupu lasītavās, kurās ir ne tikai mācību grāmatas, bet arī žurnāli un konferenču materiāli.

Datorklašu un laboratoriju tehniskais nodrošinājums ļauj sasniegt programmas formulētos mērķus.

Izstrādāta internetā datu bāze, kurā redzams studentu lekciju un praktisko nodarbību apmeklējums.

3.4. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā

Datorvadības sistēmu profesora grupā pētniecības darbā ir iesaistīti maģistranti I. Karpičs, M.Birznieks (IZM RTU R 7385 projekts) . I. Karpiča maģistra darbs „Terapeitisko iedarbību kombināciju izvēle ar datormodelēšanas palīdzību” tika izvirzīts uz Exigen Services DATI konkursu.Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesorā grupā maģistrantes K. Krečetovas maģistra darbs novērtēts ar:

Laureāta diploms nr. LDBE 0701 2007. gada 26. oktobrī par iegūto pirmo vietu ar referātu «Development of a New Segmentation Method for Medical Images» 11. starptautiskā konferencē «Biomedical Engineering» jauno zinātnieku (doktorantu un maģistru) referātu konkursā, ko organizēja Kauņas Tehnoloģijas universitāte Lietuvā.

Atzinības raksts nr. 3339/1034 2007. gada 21. novembrī par uzvaru datorzinātņu un informātikas noslēguma darbu valsts konkursā ar maģistra darbu «Jaunas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana». Valsts konkursu par labāko bakalaura un maģistra izlaiduma darbu datorzinātnēs, organizēja a/s «Exigen Services DATI» un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma «Izglītībai, zinātnei un kultūrai».

Datoru tīklu un sistēmu tehnoloģijas katedrā pētniecības darbā iesaistīti: maģistranti A.Morozovs, A.Goglačovs, R.Kuzmenkovs, V.Akula, V.Savins.

Studentu piedalīšanās zinātniskajās konferencēs:1. A. Sisojevs, A. Glazs. Brīvas formas virsmas vizualizācija ar staru trasēšanas metodi.

RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13.oktobris. 222

2. K. Krečetova, A. Glazs. Jaunas medicīnas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

3. M. Alekseičevs, A. Glazs. Neironu tīkla arhitektūras noteikšana attēlu atpazīšanas uzdevumos. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

4. V. Smoļaņinovs, A. Glazs. Optimāla filtra parametru noteikšana attēla kvalitātes uzlabošanai. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

5. G. Balodis, J. Lauznis, Z. Markovičs. Vairāku Bluetooth savienojumu izmantošana datora programmās. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

6. I. Karpičs, Z. Markovičs. Gala darbu novērtējuma izskaitļošanas variants augstskolas mācību procesā. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

7. J. Makarovs. Ēku vadības sistēmu integrācija. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.




11. A.Glazs, K. Krečetova. II Международная конференция « Актуальные проблемы биомедицинcкой инженерии, информатики , кибернетики и телемедицины», novembris, 2007.g. , Ukraina, Kijeva.

12. A.Glazs, K. Krečetova. International Conference „Biomedical Engineering”, October, 2007, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania. (saņemts atzinības raksts).

13. K.Krečetova, A.Glazs, A.Platkajis. 3D medical image vizualization and volume estimation of pathalogy zones. Thew 14th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics, Riga, June 16-20, 2008.

14. A.Sisojevs, A.Glazs. An new approach of vizualization of free-form surface by a ray tracing method. The 14th IEEE Mediteranean Electrotechnical Conference, Ajaccio, France, May 5-7, 2008.

15. A.Sisojevs, A.Glazs. A new approach to Bezioer surface visualization by a ray tracing method. The 18th International Conference on Computer Graphics and Vision (GraphiCon’2008), Moscow State University, June 23-27, 2008.

16. A.Sisojevs, A.Glazs An new approach for high-quality vizualization of Bezier surfaces. 4TH IOnternational Conference on Computer Science and Information Systems, Athens, Greece, July 21-24, 2008.

17. I.Markovitcha, J.Makarovs, Z.Markovitch. System calculating the risk of coronary heart disease. – International journal of Cardiology, val. 119, supplement, June 2007.

18. G.Balodis, J.Lauznis, V.Strelcs, Z.Markovitch. Application of Bluetooth low Power Modes for Monitorin Physiological Patient Data – Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, October, 2007.

19. E. Zeiris, M. Ziema. E-Service Architecture Selection Based on Multi-criteria Optimization. 8th International Conference, PROFES 2007, Riga, Latvia, 2-4 July 2007

20. E. Žeiris, M. Ziema. E-pakalpojuma arhitektūras izvēles metožu salīdzinājums. LU 66. starptautiskā zinātniskā konference 2008.02.08.

223

3.5. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība

DADI akadēmiskajam personālam ir nodibinājusies sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Informācijas tehnoloģijas fakultāti. Atsevišķus studiju kursus datorvadības virzienā lasa prof. Z.Markovičs, doc. E.Stalidzāns un doc. A.Ozols, datortīklu virzienā – prof. V.Zagurskis, asoc.prof. A. Baums, doc. A. Ermuiža. Minētie pasniedzēji bija iesaistīti LLU projektā par akadēmisko kursu sagatavošanu Eiropas Sociālo fondu finansējuma ietvaros.





modelling” ar Goldey-Beacom College, Delaware, USA.

3.6. Sadarbība ar darba devējiem, absolventiem


Darba devēji pozitīvi novērtē maģistrantu sagatavotību un atbalsta sadarbību ar DAD institūtu. Par to liecina mūsu absolventu veiksmīgs darbs ne tikai Latvijā , bet arī ārzemēs ( piemēram, Microsoft Šveicē un citur), kā arī Siemens, ABB, D-Link un citu firmu kopīgi iekārtotās laboratorijas un mācību klases.

Maģistru studiju programmas absolventi strādā tādās firmās kā „Microsoft”, SIA “SIEMENS”, SIA “OLIMPS”, “Integris”, SIA “KLINKMANN VILLA”, “Latvenergo”, “Elko”, u.c. Pasniedzēju kolektīvam ir sakari ar SIA “ANDI”, SIA “IBM Latvija”, „IBM Šveice”, „Microsoft”, SIA “ELKO”, SIA “Schneider Electric”, Latvijas Elektrorūpniecības Biznesa inovāciju centru, RTU Tehnoloģisko parku u.c. No 2002.g. uz SIEMENS automatizācijas tehnoloģiju klases materiāli tehniskās bāzes tiek veikta maģistru apmācība. ( Sertifikāts 2002.g. 16.maijā )



Studiju procesa uzlabošanai ir plānots paplašināt licenzētās programmatūras iegādi ( pašlaik daudzu laboratorijas un studiju darbu izstrādāšana notiek uz firmu piedāvāto novērtēšanas programmu bāzes, kuru iespējas ir ierobežotas). Šādi sadarbības līgumi ir noslēgti ar SIA „Olimps”, „Siemens” SIA Latvija, SIA „Aldaris”, „Scheider Electric” S.A. pārstāvniecību Latvijā, SIA „IBM Latvija”. Dažas firmas ir investējušas datortehniku, dažas – licenzētus programmproduktus.


224




veikšanai un tālākai attīstībai; kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana, iesaistot tajos arī firmu speciālistus

pasniedzēju lomā.Lai stimulētu jauno tehnoloģiju ienākšanu Latvijā, jaunākos sasniegumus atspoguļo lekciju





4. Studējošo mācību sasniegumu (zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju) vērtēšana


Visi eksāmeni maģistra profesionālo studiju programmā saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumiem Nr. 481 un 1998. gada 27. janvārī RTU Senātā pieņemto lēmumu “Nolikums par eksāmenu kārtošanu bakalaura, inženiera un maģistra studijās” notiek rakstveidā.





1.tabula

225



absolventam: jāiegūst inženierzinātņu maģistra

grādam datorvadībā un datorttīklos atbilstošas zināšanas, kā arī pamatzināšanas eksakto, humanitāro un sociālo zinātņu jomās, lai spētu pildīt atbilstoša speciālista funkcijas ;

1. eksāmeni, studiju darbu, kā arī referātu atzīmes, kontroldarbs vismaz vienu reizi mēnesī












5. Studējošie


Akadēmiskajā maģistru studiju programmā “Automātika un datortehnika” no 2004./05. m.g. līdz 2007./08.m.g. bija šāds studentu un absolventu skaits:

2.tabula


Studējošo skaits

Absolventuskaits

2004./05. 27 57 182005./06. 24 47 162006./07. 30 51 132007./08. 11 40 15

226

2006./07.m.g. bakalauru studiju programmu absolvēja tikai 26 studenti (bija 56 studenti). Uz jauno 2007./08.m.g. 11 studenti iestājās akad. maģistra studijās, 11 studenti - prof. maģistra studijās. Kā rezultātā imatrikulēto studentu skaits bija ļoti mazs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

5.2. Studējošo sekmības raksturojums

Absolventi ir viens no būtiskākiem faktoriem programmas attīstībā. Diemžēl, salīdzinājumā ar stāvokli pirms 10 un vairāk gadiem, studentu sagatavotība uzsākot studijas ir vājāka. Līdz ar to arī sekmība maģistra studijās ir zemāka. Stipendiju politika spiež studentus strādāt, lai sagādātu iztikas līdzekļus, tāpēc laika nopietnām studijām atliek mazāk. 2007./08.m.g. 3,2% no studējošo skaita tika atskaitīti par nesekmību. Nesekmības cēlonis ir studentu lielā slodze darbā, kā rezultātā nav laika apmeklēt lekcijas un nostrādāt nepieciešamos laboratorijas darbus. Atskaites gadā absolventu skaits lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Lai samazinātu nesekmības līmeni, pasniedzēji savus lekciju konspektus ievieto internetā, lai studentam tie būtu vieglāk pieejami. Ir veiktas izmaiņas bakalauru studiju programmā un 2008./09. m. g. tiks veiktas izmaiņas arī maģistra studiju programmā.Studentu piesaistīšanai ir jāvelta vēl lielāka vērība. Bez atvērto durvju dienām, piedalīšanos izstādēs un reklāmas lapiņām, jāveic arī citi propagandas pasākumi. Tādi varētu būt:


reklāmas klipu veidošana.

5.3. Studējošo līdzdalība studiju programmas attīstībā

Studējošo aptaujas rezultāti parāda, ka lielākā studentu daļa pozitīvi vērtē maģistru programmu. Šobrīd studentu atsauksmes par programmu kopumā ir labas. Tādas ir arī darba devēju atsauksmes. Pēc studentu aptaujas rezultātiem, tiek novērsti trūkumi maģistru studiju programmā.

227

Iegūt spējas pielietot zināšanas

0

10

20

30

40

50

60


%matemātikā

dabas zinātnēs

inženierzinātnēs

Iegūt spēju

0

10

20

30

40

50

60


%

organizēt un veikt eksperimentusanalizēt un interpretēt rezultātuskonstatēt un formulēt problēmasrisināt inženiertehniskas problēmas

228

Izveidot atziņu par

0

10

20

30

40

50


%mūžizglītībasnepieciešamībuspēju tajā iesaistīties

Iegūt spēju

0

10

20

30

40

50

60


%

pielietot iemaņas unpaņēmienuspielietot modernu aprīkojumuinžniertehniskajā praksē

229

0

20

40

60

80

100


%


Iegūt plašu izglītību inzeniertehnisko risinājumu iespaidu globālā un sociālākonteksta izpratneiApgūt zināšanas aktuālos jautājumos

Iegūt spēju efektīvi komunicēt

6. Akadēmiskais personāls

6.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas izmaiņu dinamikaMaģistra studiju programmas „Automātika un datortehnika” realizāciju nodrošina

Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta štata pasniedzēji:To zinātniskā kvalifikācija: Dr. h.inž. – 2, Dr.h.dat. – 2, Dr. inž. - 8, Dr.dat. – 1, mag. – 5. Humanitāro priekšmetu un valodas pasniegšanai tiek pieaicināti kvalificēti mācībspēki no citām RTU fakultātēm un institūtiem.Pasniedzēji izmanto kvalifikācijas celšanai piedalīšanos konferencēs un semināros.


Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupā:Prof., dr.hab.sc.ing. A.Glazs – grupas vadītājsAs.prof. A.Sprūdžs Doc. I. KivlānsAsist. M.AlekseičevsAsist. I.Vīra


Automātiskās vadības katedrā:Doc., dr. sc.ing. V.Klimavičius – katedras vadītājs

230

Doc., dr. sc.ing. J.Avens-AveniņšDoc., dr. sc.ing. J.SalenieksLekt. J.Feldbergs

Akadēmiskais personāls Datorvadības sistēmu profesora grupā:Prof., dr.hab.sc.ing. Z.Markovičs – grupas vadītājsDoc., dr.sc.ing. A.OzolsDoc., dr.sc.med. I.MarkovičaDoc.dr.sc.ing. E.StalidzānsLekt. J.LauznisLekt. I.Lipste

Zinātniskais personāls:I.Markoviča – vadošais pētnieksJ.Lauznis – zin. asistentsJ.Makarovs – zin.asistentsG.Balodis – zin.asistentsK.Virka – vec.labor.zin.M.Birznieks – vec.labor.zin.S.Milaseviča – vec.labor.zin.E.Prancāne – vec.labor.zin.

Programmā kopumā ir 12 pasniedzēji ar doktora grādu: 4 habilitētie zinātņu doktori, 8 zinātņu doktori. Par profesoriem ievēlēti 3 habilitētie doktori, par asociētiem proefesoriem – 2 doktori. Katrā apakšvirzienā strādā no 2 līdz 5 zinātņu doktoriem.

Gandrīz visus lekciju kursus programmā nodrošina ievēlētais akadēmiskais personāls. Vienīgie stundu pasniedzēji ir as.prof. A.Sprūdžs, lektors Ivo Lipste un lektors Juris Lauznis, kuri katrs lasa pa vienam studiju kursam.

DAD institūtā 2006.gadā tika ievēlēti 2 docenti (nepilnas slodzes) I. Markoviča un E.Stalidzāns, jauni asistenti I.Vīra, M.Alekseičevs, R.Safins.

Par lektoriem strādā jaunie speciālisti A.Riekstiņš un M.Rudovičs.Jauno pasniedzēju atlases principa pamatā ir pašu izaudzinātie zinātnes maģistru un

zinātņu doktoru piesaistīšana mācību procesam, pie kam zinātņu maģistriem obligātais nosacījums ir tālākā izglītība doktorantūra. Tādējādi no ievēlētajiem pasniedzējiem 2 ir ar doktora grādu ( I.Markoviča, E.Stalidzāns), 3 mācās doktorantūrā (M.Alekseičevs, R.Safins, A.Riekstiņš), 1 gatavojas iestāties doktorantūrā (M.Rudovičs ).

Nākamajos gados paredzēts turpināt jauno pasniedzēju atlasi.

6.2. Akadēmiskā personāla metodiskais un zinātniskais darbs

Pārskata periodā pasniedzējiem bija 6 LZP granti: 05.1642 A.Glazs

Attēlu atpazīšanas metožu izstrādāšana pie nepietiekamas apmācošās izlases 05.1650 Z.Markovičs

Intelektuālās datorvadības izveide sistēmu kompleksai vadībai un uzturēšanai 05.1657 A.Ozols

Ceļu satiksmes informācija un industriālā informācijas tehnoloģija

231

05.1661 M.ZiemaMultivides tehnoloģiju balstītu e-pakalpojumu sistēmas arhitektūras izvēle

05.1395 V.ZagurskisMultivides sistēmu ar jauktiem (analogajiem un diskrētajiem) signāliem (MSJS) verifikācija

05.1390Enerģijas patēŗiņa un laika nosacījumiem adaptīvu iegultu sistēmu analīze un izstrāde

Akadēmiskais personāls piedalījās šādos projektos: “Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras izvēles metodikas izstrāde”, valsts

finansēts zinātniski pētniecisks darbs, nr. R7083, izpildes laiks 2006., vad. M.Ziema, doktoranti.

IZM-RTU projekts U7114E. Bezvadu tehnoloģiju pielietojums cilvēku fizioloģiskās informācijas pārraidei reālā laikā; zin.vadītājs Z. Markovičs, doktoranti

EUREKA Project E! 3489 HEART GUARD 2005-2008; zin.vadītājs Z. Markovičs, doktoranti

“Complex Systems Modelling”- trīspusējs sadarbības līgums ar Goldey-Blacom College, Delaware, USA, Latvijas Kardioloģijas institūts; dalībnieks Z.Markovičs, doktoranti

ESF proj. N VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0004/0067 Informāciju tehnoloģiju studiju programmas modernizācija Latvijas Lauksaimniecības universitāte; dalībnieks Z. Markovičs, doktoranti

Informācijas sistēmu koncepcija RTU zinātniskās darbības atbalstam; dalībnieks Z. Markovičs, doktoranti

Nordplus Neighbour 2005-2007, Nordic-Baltic-Russian Academic Network Bioinformatics; dalībnieks E. Stalidzāns

RTU projekts “ Zināšanu pārvaldības koncepcija Latvijas uzņēmumiem un organizācijām 2006; dalībnieks E. Stalidzāns

vides aizsardzības fonda projects “Videi draudzīga iepakojuma (EKO iepakojuma) lietošanas ekonomiskā analīze un lietošanas veicināšana Latvijā, 2006; dalībnieks E. Stalidzāns

IZM-RTU projekts U7114E. Bezvadu tehnoloģiju pielietojums cilvēku fizioloģiskās informācijas pārraidei reālā laikā; dalībnieks I. Markoviča

EUREKA Project E! 3489 HEART GUARD 2005-2008; dalībnieks I. Markoviča

Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs:1. A. Sisojevs, A. Glazs. Brīvas formas virsmas vizualizācija ar staru trasēšanas metodi. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13.oktobris. 2. K. Krečetova, A. Glazs. Jaunas medicīnas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.3. M. Alekseičevs, A. Glazs. Neironu tīkla arhitektūras noteikšana attēlu atpazīšanas

uzdevumos. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.4. V. Smoļaņinovs, A. Glazs. Optimāla filtra parametru noteikšana attēla kvalitātes uzlabošanai.

RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.5. G. Balodis, J. Lauznis, Z. Markovičs. Vairāku Bluetooth savienojumu izmantošana datora

programmās. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.6. I. Karpičs, Z. Markovičs. Gala darbu novērtējuma izskaitļošanas variants augstskolas mācību

procesā. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.7. E. Stalidzāns. Ražošanas sistēmu un procesu datorvadības uzdevumu klasifikācija.8. J. Makarovs. Ēku vadības sistēmu integrācija. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference,

Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.232

9. A. Ozols . Transporta līdzekļu intensitātes analīze uz daudzjoslu ceļiem ar vienu kontroles zonu. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

10. A. Ozols. Ceļu satiksmes informācija un industriālā informācijas tehnoloģija (IIT). RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.


12. V. Zagurskis. Piekļuves metode vadu un bezvadu tīkliem. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

13. V. Zagurskis, R. Safins. Daudzkanālu reģistrācijas metode nejaušu signālu plūsmas laika raksturlīknēm. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

14. A.Baums, N. Zaznova, V. Redko. Temperatūras un relatīvā mitruma monitoringa sistēma. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

15. A. Ermuiža. Kritisko stāvokļu novēršanas ārpakalpojumu modelis multiaģentu sistēmu vidē. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.

16. A. Riekstiņš. Neviendabīgo datu tīklu pamata problēmas un attīstības tendences. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga 2007.gada 11.- 13. oktobris.



19. A.Glazs, K. Krečetova. II Международная конференция « Актуальные проблемы биомедицинcкой инженерии, информатики , кибернетики и телемедицины», novembris, 2007.g. , Ukraina, Kijeva.

20. A.Glazs, K. Krečetova. International Conference „Biomedical Engineering”, October, 2007, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania. (saņemts atzinības raksts).

21. K.Krečetova, A.Glazs, A.Platkais. 3D medical image vizualization and volume estimation of pathalogy zones. Thew 14th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics, Riga, June 16-20, 2008.

22. A.Sisojevs, A.Glazs. An new approach of vizualization of free-form surface by a ray tracing method. The 14th IEEE Mediteranean Electrotechnical Conference, Ajaccio, France, May 5-7, 2008.


24. A.Sisojevs, A.Glazs An new approach for high-quality vizualization of Bezier surfaces. 4TH IOnternational Conference on Computer Science and Information Systems, Athens, Greece, July 21-24, 2008.

25. I.Markovitcha, J.Makarovs, Z.Markovitch. System calculating the risk of coronary heart disease. – International journal of Cardiology, val. 119, supplement, June 2007.

26. S.Korsakas, A.Vainoras, J.Lauznis, Z.Markovitch et.all. The Human Health Wireless Monitoring and Warning System – Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, October, 2007.

27. G.Balodis, J.Lauznis, V.Strelcs, Z.Markovitch. Application of Bluetooth low Power Modes for Monitorin Physiological Patient Data – Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, October, 2007

28. E.Stalidzans, Z.Markovitch, A.Krauze, V.Bilinskis, A.Berzonis. Modeling of Bee Wintering Building Profitability – Journal of Apicultural Science, 2007.

29. L.Shuvalova, J.Lauznis, A.Katashev, J.Katasheva, I.Markovitcha. Impact of Bluetooth Technology on Registration of electrocardiograms – Proceedings of Internationa Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, October, 2007.

233

30. I.Mozga, E.Stalidzans. Application of Dynamic Models of Glycolysis Developing Control System. 6th International Scientific Conference „Engineering for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 24-25 May, 2007.

31. I.Mozga, U.Grunde-Zeiferts, S.Sudars, E.Stalidzans. Life Cycles and Competition in Modelling of Artificial and Biological Control System. ESM 2007, Malta, 23-26, October, 2007.

32. E. Zeiris, M. Ziema. E-Service Architecture Selection Based on Multi-criteria Optimization. 8th International Conference, PROFES 2007, Riga, Latvia, 2-4 July 2007

33. E. Žeiris, M. Ziema. E-pakalpojuma arhitektūras izvēles metožu salīdzinājums. LU 66. starptautiskā zinātniskā konference 2008.02.08.

34. V.Zagursky, Dz.Zibin, Random Multiple Access Method for Wire and Wireless Local networks, 17-th International Conference Computer Theory and Applications, ICCTA 2007, Egypt , Alexandria, 1-3 September, 2007g,,Proceedings, 137-141pp

Akadēmiskā personāla un studentu zinātniskās publikācijas:

1. V.Zagursky, Dz.Zibin, Random Multiple Access Method for Wire and Wireless Local networks, 17-th International Conference Computer Theory and Applications, ICCTA 2007, Egypt , Alexandria, 1-3 September, 2007g,,Proceedings, 137-141pp.

2. Andrejs Ermuiza. Using MULTI-AGENT Simulation tools for Modeling Distributed Systems. APPLIED INFORMATION AND COMMUNICATION TECHNOLOGIES, Proceedings of the International Scientific Conf., Jelgava, Latvia, April 10-12, 2008, pp 29 -33.

3. E. Žeiris, M. Ziema. ZZ Dats elektronisko pakalpojumu laboratorijā — viss notiek!. Sakaru pasaule. #2(46) 2007.g. 70.-71.lpp.

4. E. Zeiris, M. Ziema. E-Service Architecture Selection Based on Multi-criteria Optimization. 8th International Conference, PROFES 2007, Riga, Latvia, July 2007 Proceedings. Springer-Verlag Berlin Heidelberg 2007. p.345-357

5. E. Žeiris, M. Ziema, I. Amanis "Tīkla servisu drošības sistēma" Iesniegts patenta pieteikums LPV 27.03.2008

6. A.Baums Multi task real-time system energy consumption using mini-max method // Electronics and Electrical Engineering, N5 (77), 2007., Kaunas Technologija 2007, pp. 61-64.

7. A.Baums, M. Greitans, U.Grunde Development of asynchronous data processing system by using general-purpose microprocessors,// Electronics and Electrical Engineering, N6 (78), 2007., Kaunas Technologija 2007, pp. 21-24

8. A.Baums, Using mini-max method for real-time systems energy consumption optimization, RTK rakstu krājumā Scientific Proceedings of Riga Technical College, 2007 pp. 12-17.

9. V. Zagurskis, A. Morozovs, S. Šaraņins. Daudzkanālu reģistrācijas metode nejaušu signālu plūsmas laika raksturlīknēm. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007.,60.-66. lpp.

10. V. Zagurskis, Dz. Zībiņš. Uzlabota brīvpiekļuves metodes shēma vadu un bezvadu lokāliem tīkliem. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 67-76 lpp.

11. A. Baums, N. Zaznova, V. Redjko. Augu māju temperatūras un relatīvā mitruma monitoringa sistēmu izstrāde. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 77-84 lpp.

12. A. Ermuiža. Kritisko stāvokļu novēršanas ārpakalpojumu modelis multi-aģentu sistēmu vidē. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 85-91 lpp.

13. A. Riekstiņš. Neviendabīgo datu tīklu pamata problēmas un attīstības tendences. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 92-98 lpp.

234

14. E. Žeiris, M. Ziema. Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras izvēle. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 99-107 lpp.

15. P. Stipravietis, M. Ziema. Paplašinātu meta datu izmantošana Web servisu identifikācijā. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 108-115 lpp.


17. K.Krechetova, A.Glaz. Development of New Segmentation Method for Medical Images-Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas University of Technology, Kaunas, October, 2007, 133-136 pp.

18. A.Sisojevs, A. Glazs. Brīvas formas virsmu vizualizācija ar staru trasēšanas metodi. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 7-13 lpp.

19. K. Krečetova, A. Glazs. Jaunas medicīnas attēlu segmentācijas metodes izstrādāšana. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007.,14-21 lpp.

20. M. Alekseičevs, A. Glazs. Neironu tīkla arhitektūras noteikšana attēlu atpazīšanas uzdevumos. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 22-28 lpp.

21. A.Sisojevs, A.Glazs. An new approach of visualization of free-form surfaces by a ray tracing method. The 14th IEEE Mediterranean Electro technical Conference, May 5-7, 2008., pp.872-875.

22. I.Markovitcha, J.Makarovs, Z.Markovitch. System calculating the risk of coronary heart disease. – International journal of Cardiology, val. 119, supplement, June 2007, S15.

23. S.Korsakas, A.Vainoras, J.Lauznis, Z.Markovitch et.all. The Human Health Wireless Monitoring and Warning System – Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, October, 2007, 236-239p.

24. G.Balodis, J.Lauznis, V.Strelcs, Z.Markovitch. Application of Bluetooth low Power Modes for Monitoring Physiological Patient Data – Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, October, 2007, 249-252p.

25. E.Stalidzans, Z.Markovitch, A.Krauze, V.Bilinskis, A.Berzonis. Modeling of Bee Wintering Building Profitability – Journal of Apicultural Science, vol. 51, #2, 2007, 25-31p.

26. L.Shuvalova, J.Lauznis, A.Katashev, J.Katasheva, I.Markovitcha. Impact of Bluetooth Technology on Registration of electrocardiograms – Proceedings of International Conference „Biomedical Engineering”, Kaunas, October, 2007, 245-248p.

27. I.Mozga, E.Stalidzans. Application of Dynamic Models of Glycolysis Developing Control System. 6th International Scientific Conference „Engineering for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 24-25 May, 2007, 119-123p.

28. I.Mozga, U.Grunde-Zeiferts, S.Sudars, E.Stalidzans. Life Cycles and Competition in Modeling of Artificial and Biological Control System. ESM 2007, Malta, 23-26, October, 2007, p.533-536.

29. G. Balodis, J. Lauznis, Z. Markovičs. Vairāku Bluetooth savienojumu izmantošana datora programmās. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 29-33 lpp.

30. I. Karpičs, Z. Markovičs. Gala darbu novērtējuma izskaitļošanas variants augstskolas mācību procesā. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 34-43 lpp.

31. E. Stalidzāns. Ražošanas sistēmu un procesu datorvadības uzdevumu klasifikācija. Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 32.sējums, 2007., 44-50 lpp.


7. Pašnovērtējums – SVID analīze

235

Apkopojot programmas pašnovērtēšanas procesa rezultātus iespējams izdarīt programmas stāvokļa analīzi. Galvenās grūtības saistās ar programmas finansiālo nodrošinājumu ( vajadzības; datortehnikas atjaunošana, licenzētas programmatūras iegāde, mācību grāmatu izdošana un iegāde, auditoriju aprīkojums). Iepriekšējā gadā stāvoklis uzlabojās, jo kļuva pieejami Eiropas Savienības strukturālie fondi infrastruktūras attīstībai.

3. tabula

Stiprās puses Vājās puses Programmu atbilstība rekomendācijām

un Eiropas vadošo universitāšu studiju programmām šajā nozarē.

Pieredzējuši un kvalificēti mācību spēki. Absolventi darba tirgū ir

konkurētspējīgi. Mūsdienu prasībām atbilstošs datoru

parks. Interneta pieslēgums var sniegt daudz informācijas.

Programmu kvalitāti nodrošina pasniedzēju darbs pie pasaulē aktuālajām tēmām un zinātniski ietilpīgiem projektiem.

Maz jaunu pasniedzēju. Nozares periodikas bibliotēkā nav

pietiekamā daudzumā. Maz mūsdienu prasībām atbilstošas

licenzētas programmatūras. Kontakti ar darba devējiem nav regulāri. Nepietiekama starptautiskā sadarbība.


darba tirgū. Datorvadības sistēmu, attēlu apstrādes

un datorgrafikas, datortehnikas un tīklu, virzieni strauji attīstās.


Sadarbība ar patērētājiem .

Nepietiekams finansējums (algas, aparatūra, stipendijas, licenzēta programmatūra).

Reflektanti joprojām nav labi sagatavoti. Promocijas darbu aizstāvējušie bieži pamet

augstskolu un aiziet uz labāk apmaksātu darbu firmās un iestādēs.

Nepietiekams skaits spējīgu studentu. Grūti piesaistīt jaunus kvalificētus (Dr.sc.)

pasniedzējus.

8. Priekšlikumi programmas īstenošanas kvalitātes uzlabošanai

8.1. Iepriekšējā pašnovērtējuma ziņojuma priekšlikumu īstenošana

Iepriekšējā 2006./07.m.g. maģistru studiju pašnovērtējuma ziņojuma izvirzīto mērķu izpilde: Jaunu pasniedzēju iesaistīšana mācību procesā ( asist. I.Vīra, M.Alekseičevs, R.Safins); Jauna reklāmas klipa izstrādāšana; D-Link laboratorijas izveidošana; Jaunas, modernas datortehnikas iegāde;

236

Telpu remonts.

8.2. Priekšlikumi turpmākai programmas attīstībai

Priekšlikumi programmas attīstībai: piesaistīt jaunus un perspektīvus nozares speciālistus, kuriem ir spējas un interese

par pedagoģisko darbu, doktorantūras studijām un pasniedzēja darbu ar nepilnu slodzi;

nodrošināt iespēju pasniedzējiem izstrādāt studiju materiālus, tos pavairot un nodot studentiem;

sadarboties ar citām radniecīgām programmām atsevišķu priekšmetu pasniegšanā; aktivizēt pasniedzēju iesaistīšanu starptautiskos projektos; veicināt stažēšanos citu valstu augstskolās vai pētniecības un apmācības centros. Tas

ļautu ne tikai celt kvalifikāciju, bet arī piesaistīt finansējumu; studiju procesa uzlabošanai ir plānots paplašināt licenzētās programmatūras iegādi; Jāturpina studentu aptauja par studiju procesu, un iegūtā informācija jāizmanto

studiju procesa kvalitātes uzlabošanai.


2008. gada _____________

237

238

SATURS

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, to īstenošana……………..... 32. Studiju programmas attīstība ………………………………………..... 3

2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā ………………........ 32.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam 4

3. Studiju programmas praktiskā realizācija…………………………....... 43.1. Izmaiņas studiju programmu īstenošanā………………………...... 43.2. Izmantoto mācību metožu lietderība programmas mērķu un

uzdevumu sasniegšanā………………………………….………………........ 43.3. Programmas realizācijas resursu analīze ……………………........ 53.4. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā……………………....... 73.5. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība …………………........ 73.6. Sadarbība ar darba devējiem, absolventiem…………………........ 8

4. Studējošo mācību sasniegumu (zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju) vērtēšana ………………………………………………...............

5. Studējošie………………………………………………………………5.1. Studējošo skaits programmā………………………………………5.2. Studējošo sekmības raksturojums…………………………………5.3. Studējošo līdzdalība studiju programmas attīstībā..........................

6. Akadēmiskais personāls……………………………………………......6.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas izmaiņu dinamika…………6.2. Akadēmiskā personāla metodiskais un zinātniskais darbs..............

7. Pašnovērtējums – SVID analīze…………………………………….....8. Priekšlikumi programmas īstenošanas kvalitātes uzlabošanai…………

8.1. Iepriekšējā pašnovērtējuma ziņojuma priekšlikumu īstenošana…..8.2. Priekšlikumi turpmākai programmas attīstībai................................

239

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, to īstenošana

Programmas mērķis ir palicis nemainīgs un tas ir sagatavot tautasaimniecības vajadzībām atbilstošus speciālistus automātikas un datortehnikas nozarē ar padziļinātām zināšanām automātikā, datorvadības sistēmās, datoru tīklos, attēlu apstrādē un datorgrafikā un, kas ir spējīgi sekmīgi konkurēt darbaspēka tirgū Latvijā un ārpus tās robežām, sagatavot tālākām studijām doktorantūrā informācijas tehnoloģijas nozarē.

Kopumā studiju programmas uzdevumi arī ir nemainīgi tas ir apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas šādās jomās:

datoru tīklu tehnoloģijas, projektēšana, drošība un uzturēšana; vadības sistēmu un procesu analīze, sintēze un modelēšana; datorgrafikas un attēlu apstrādē; pētnieciskā darba iemaņas eksprimentālos pētījumos un patstāvīgajā literatūras analīzē; prasmi izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu uzdevumu nostādnes formulēšanai un

risināšanai savā nozarē; iemaņas patstāvīgam praktiskam darbam, strādāt kolektīvā; programmēšanas valodas, algoritmu un programmu izstrādāšanas tehnoloģijas; progresīvu informācijas tehnoloģiju ieviešana un uzturēšana dažāda profila uzņēmumos

un organizācijās.Iegūtā izglītība nodrošina zināšanas, kas veido noteiktu kultūras un inteliģences pakāpi,

ļaujot veikt sabiedrisku darbību, kontaktēties ar Latvijas un ārzemju profesionālo un akadēmisko aprindu pārstāvjiem.

2. Studiju programmas attīstība

2.1. Izmaiņas studiju programmā un studiju plānāMaģistra studiju programma tika pilnveidota atbilstoši RTU Senāta 2002.g. 25.februāra

lēmumam “Par maģistra akadēmisko studiju programmu struktūru”. Pašlaik to veido : obligātie studiju priekšmeti 43 KP ( iepriekšējās programmās bija no 46 līdz 49 KP), obligātās izvēles priekšmetu daļa 14 KP (iepriekšējās programmās no 29 līdz 33 KP). Pārstrukturētā programmā gala pārbaudījuma daļā nav inženierprojekta ar 12 KP. Maģistra studiju programmas ilgums tika samazināts no 3 gadiem līdz 2 gadiem ( attiecīgi no 120 (121) KP līdz 81 KP).




Pamatojoties uz programmas „Automātika un datortehnika”analīzi, kas tika veikta iepriekšējā gadā ( skat. Pašnovērtējuma ziņojumus par 2007./08.m.g.) šajā atskaites periodā ir veiktas izmaiņas, t.i., brīvās izvēles priekšmetu sadaļā ir iekļauts jauns priekšmets „Animācija tīmekļa vidē” 2 KP.

240


2.2. Studiju programmas atbilstība izglītības standartam



3. Studiju programmas praktiskā realizācija

3.1. Izmaiņas studiju programmas īstenošanā


projektēšana. Par to ir atbildīgs struktūrvienības vadītājs. Rezultātu analīze notiek struktūrvienības sēdē ( katedrā vai profesora grupā) un tālāk DADI padomes sēdē.







Programmā apmācība norit klasiskā stilā ar lekcijām, semināriem, laboratorijas darbiem un studiju darbiem.

Lekcijas notiek modernās auditorijās, izmantojot filmplēves un diaprojektoru. Praktiskās nodarbībās un studiju darbos arvien plašāk tiek izmantots grupu un komandu darbs. Tā, piemēram, tiek pievērsta uzmanība studentu apmācībai grupās, izsniedzot 2-4 studentiem kopējus studiju

241

darba uzdevumus. Katrs students izpilda savu darba daļu un rezultātus apvieno kopējā darbā, šajā gadījumā kopējā programmpaketē.



Praktiskajās un laboratorijas nodarbībās tiek izmantotas moderna datortehnika (t.sk. IBM datori, Dell, Apple Macintosh un citi) multivides un Internets. 2001-2007.g. maģistranti izveidoja fakultātes un institūta reklāmas klipu, kā arī institūta jauno mājas lapu (Web-site). Reklāmas klips atjaunots un pārveidots 2005.gadā un 2007. gadā.





(Pentium IV – 2 datori, Pentium III – 1 dators, IBM 133 – 1 datorrs, AMD 5X86 – 1 dators).Darbiniekiem un studentiem pētniecības darbiem un projektu realizācijai nodrošinātas 6

darba vietas ar Pentium tipa datoriem ( 750MHz, RAM128 MB).„Automātikas un datortehnikas” studiju programmu praktisko kursu pasniegšanā izmanto

LATNET serveru resursus.Studentiem un darbiniekiem ir nodrošināta pieeja INTERNET, izmantojot 2Mbit/s Radio

Link pakalpojumus.Sakarā ar taupības režīmu laboratorijas tehnikas un datortehnikas iegāde ir gandrīz

pārtraukta.DADI struktūrvienībās ir datorklases un laboratorijas ar šādu aparatūru un datortehniku:

Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupas datorklasē Datori Dell Precision – 2 gab. Dators IBM Intell Pro Datori Pentium 4 – 3 gab. Dators AMD Athl. 64x2 Dators iMac 24’ Dators iMac20’ 24 portu optiskais Switch Krāsainais lāzeru printeris HP Color LaserJet 2550L Lāzeru printeris HP LaserJet 1000 Skeneris HP ScanJet 5530 WebCamera Creative Motion Live WebCamera Creative Live WebCamera Labtec

242

WWW Server Videoprojektors HP MP3222



SIEMENS Automatizācijas klasē ir: Apmācības stends „Pamatkurss programmējamo loģisko kontrolleru apmācība” – 8 gab. Apmācības stends „Komunikācija PROFIBUS DP apakštīklā ar RT 200S” – 2 gab. Apmācības stends „Komunikācija PROFIBUS DP apakštīkl’ar N-sekotāju” – 1 gab. Apmācību stends „Komunikācija atvērtos industriālos tīklos”- 1 gab. Apmācību stends „Frekvenču pārveidotājs MicroMaster Vektor”- 1 gab. Apmācību stends „Komunikācija MPI apakštīklā”- 1 gab. Apmācību stends „ASI komunikācija un LOGO!”- 1 gab. Apmācību stends ‘Komunikācij PROFINET tīklā”- 1 gab. Apmācību stends „Komunikācija GPRS/GSM tīklā” – 1 gab. Bezvadu komunikācijas moduļi SCALANCE W788 – 1PRO – 2 gab.

Datorvadības sistēmu profesora grupā atvērta jauna ABB, Klinkmann, Arcus Electronic robotu klase, kurā ir:

Datori Pentium, 5 gab. Datori Core 2 Duo, 3 gab. Monitori, 8 gab. Komutatori, 2 gab. (B3G 124 – 24 un FSD-803). ABB firmas robots IRB 1600-611.45 ABB firmas pozicionieris IRBP 250L ABB firmas kontrolleri IRC M2004 Telemehānikas demo komplekts MAKDEM-01K01 10 licenzētas darbvietas ar programmatūru InTouch 10.0 10 licenzētas darbvietas ar programmatūru Robot Studio

243

3.4. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā

Pētniecības darbā ir iesaistīti maģistru studiju maģistranti R. Taranovs, A. Goglačovs, A. Morozovs ( Daudzkanālu sistēmu laika intervālu reģistrācija).

Maģistranta Māra Jaunžeikars darbs „Kustīgas scēnas vizualizācija un datora resursu novērtējums” zin. vadītājs docents I. Kivlāns no Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes tika izvirzīts a/s Exigen Services Latvia un Latvijas Izglītības fonda rīkotajā Informācijas tehnoloģiju maģistru darbu valsts konkursam.

3.5. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība

DADI akadēmiskajam personālam ir nodibinājusies sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Informācijas tehnoloģijas fakultāti. Atsevišķus studiju kursus datorvadības virzienā lasa prof. Z.Markovičs, doc. E.Stalidzāns un doc. A.Ozols, datortīklu virzienā – prof. V.Zagurskis, asoc.prof. A.Baums, doc. A.Ermuiža. Minētie pasniedzēji bija iesaistīti LLU projektā par akadēmisko kursu sagatavošanu Eiropas Sociālo fondu finansējuma ietvaros.





modelling” ar Goldey-Beacom College, Delaware, USA.

3.6. Sadarbība ar darba devējiem, absolventiem

Maģistrs studiju programmas absolventi strādā tādās firmās kā „Microsoft” SIA “SIEMENS”, SIA “OLIMPS”, SIA “INTEGRIS”, SIA “KLINKMANN VILLA” u.c. Pasniedzēju kolektīvam turpināta sadarbība ar SIA “ANDI”, SIA “IBM Latvija”, SIA “ELKO”, SIA “Schneider Electric”, Latvijas Elektrorūpniecības Biznesa inovāciju centru, A/S RIX „Technologies”, RTU Tehnoloģisko parku u.c. 2008. gadā nodibināta sadarbība ar SIA „ABB” un D. Link.

4. Studējošo mācību sasniegumu (zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju) vērtēšana

Vērtēšanas sistēma atbilst Latvijas valsts standartā noteiktajai: pozitīvie studiju rezultāti tiek summēti; katra priekšmeta nobeigumā vērtējums ir obligāts; prasības tiek formulētas pirmajā lekcijā un ir pieejamas internetā; tiek pielietoti dažādi zināšanu un prasmes pārbaudes veidi – kursa darbi, individuālie

mājas darbi, uzstāšanās ar referātiem semināros, ieskaites, eksāmeni (rakstiskā formā), iesniegto kursa un laboratorijas darbu aizstāvēšana, kā arī maģistra darba ar projekta sadaļu aizstāvēšana.

Eksāmenu jautājumi atbilst profesionālās kvalifikācijas prasībām.

244

Visi eksāmeni maģistra studiju programmā saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumiem Nr. 481 un 1998. gada 27. janvārī RTU Senātā pieņemto lēmumu “Nolikums par eksāmenu kārtošanu bakalaura, inženiera un maģistra studijās” notiek rakstveidā.






Programmas uzdevumu realizāciju varētu vērtēt : pēc studentu aktivitātes mācību procesā; pēc piedalīšanās zinātniski pētnieciskā darbā; pēc piedalīšanās studentu sabiedriskajās organizācijās; pēc darba devēju atsauksmēm par absolventiem.Zināšanu vērtēšana notiek saskaņā ar RTU rektora 2001. gada 16. janvāra rīkojumu Nr.

3 – 10 “Par pāreju uz Latvijā vienotu atzīmju sistēmu” un RTU Senāta 2002.gada 25.maija lēmumu”Par kritērijiem studiju rezultātu vērtēšanai”.

Studiju programmas mērķi un to sasniegšana atspoguļota 1. tabulā.1.tabula


Mērķi Vērtēšanas sistēma

19. Zināšanas, kas jāiegūst absolventam (bakalauram):

jāiegūst inženierzinātņu maģistra grādam datorvadībā un datorttīklos atbilstošas zināšanas, kā arī pamatzināšanas eksakto, humanitāro un sociālo zinātņu jomās, lai spētu pildīt atbilstoša speciālista funkcijas;




zināšanas konkrēta uzdevuma formulēšanā un risināšanā;

prasme izmantot datorus un atbilstošas datorprogrammas, kā arī citus IT sasniegumus šo uzdevumu risināšanai;

2. Izpildītie studiju darbi, praktiskie darbi to izpildes novērtējums;Piedalīšanās dažādos konkursos un tur ieņemtās vietas;Piedalīšanās dažādos zinātniskos semināros un konferencēs ar referātiem;


3. Izstrādātā maģistra darba (ar projekta daļu) līmenis un novērtējums,

245


būt spējīgam nepārtraukti paaugstināt savu zinātnisko un tehnisko līmeni.

kā arī darba devēju atsauksmes.

5. Studējošie


Akadēmiskajā maģistru studiju programmā “Automātika un datortehnika” no 2004./05. m.g. līdz 2008./09.m.g. bija šāds studentu un absolventu skaits:

2.tabula

Mācību gads 1.k.imatrikul. sk.

Studējošo skaits

Absolventu skaits

2004./05. 27 57 182005./06. 24 47 162006./07. 30 51 132007./08. 11 40 152008./09. 20 32 10

2007./08.m.g. bakalauru studiju programmu absolvēja 37 studenti (bija 61 studenti). Uz jauno 2008./09.m.g. 20 studenti iestājās akad. maģistra studijās, 11 studenti - prof. maģistra studijās.

5.2. Studējošo sekmības raksturojums

Absolventi ir viens no būtiskākiem faktoriem programmas attīstībā. Diemžēl, salīdzinājumā ar stāvokli pirms 10 un vairāk gadiem, studentu sagatavotība uzsākot studijas ir vājāka. Līdz ar to arī sekmība maģistra studijās ir zemāka. Stipendiju politika spiež studentus strādāt, lai sagādātu iztikas līdzekļus, tāpēc laika nopietnām studijām atliek mazāk. 2008./09.m.g. 6% no studējošo skaita noformēja akadēmisko atvaļinājumu.

Lai celtu studentu sekmības līmeni, pasniedzēji savus lekciju konspektus ievieto internetā, lai studentam tie būtu vieglāk pieejami.

Studentu piesaistīšanai ir jāvelta vēl lielāka vērība. Bez atvērto durvju dienām, piedalīšanos izstādēs un reklāmas lapiņām, jāveic arī citi propagandas pasākumi. Tādi varētu būt:


reklāmas klipu veidošana.

5.3. Studējošo līdzdalība studiju programmas attīstībā

Studējošo aptauja tika organizēta 2009. gada aprīlī. Studentu atsauksmes par studiju programmu kopumā ir pozitīvas. Aptaujas rezultātu apkopojuma dati 2. tabulā.

246

2. tabula

Uzdevums Lielā mērā Daļēji NemazIegūt spējas pielietot zināšanas:

- matemātikā- dabas zinātnēs- inženierzinātnēs

40%-80%

60%70%20%

-30%-

Iegūt spēju:- organizēt un veikt eksperimentus- analizēt un interpretēt rezultātus

40%

40%

60%

60%

-

-Iegūt spēju:

- konstatēt un formulēt problēmas- risināt inženiertehniskas

problēmas

50%30%

50%60%

-10%


Iegūt spēju efektīvi komunicēt 30% 60% 10%Iegūt plašu izglītību, kas nepieciešama, lai

izprastu inženiertehnisko risinājumu iespaidu globālā un sociālā kontekstā

50% 40% 10%

Izveidot atziņu par:- mūžizglītības nepieciešamību- spēju tajā iesaistīties

40%20%

60%80%

--

Apgūt zināšanas aktuālos jautājumos 20% 80% -Iegūt spēju:

- pielietot iemaņas un paņēmienus- pielietot modernu aprīkojumu

inženiertehniskajā praksē

30%

20%

70%

50%

-

30%

Fakultātē aktīvi darbojas studentu pašpārvalde , kas regulāri organizē savas studentu aptaujas par konkrētiem studiju kursiem. Par aptaujas rezultātiem studentu pašpārvaldes pārstāvji informē attiecīgās struktūrvienības (institūta) pasniedzējus par vēlamiem uzlabojumiem attiecīgo priekšmetu pasniegšanā. Apkopotā informācija ir lasāma programmā ORTUS.

6. Akadēmiskais personāls

6.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas izmaiņu dinamika

Akadēmisko maģistra studiju programmas „Automātika un datortehnika” realizāciju nodrošina Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta štata pasniedzēji:

247

To zinātniskā kvalifikācija: Dr. h.inž. – 2, Dr.h.dat. – 2, Dr. inž. - 8, Dr.dat. – 1, mag. – 5. Humanitāro priekšmetu un valodas pasniegšanai tiek pieaicināti kvalificēti mācībspēki no citām RTU fakultātēm un institūtiem.

Pasniedzēji izmanto kvalifikācijas celšanai piedalīšanos konferencēs un semināros.Iepriekšējā atskaites periodā ir veikts papildinājums akadēmiskā personāla sastāvam

AADG profesora grupā, jo tika ievēlēti lektors M. Alekseičevs un asistente K. Krečetova.Akadēmiskais personāla sastāvs pa struktūrvienībām:

Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupā:Prof., dr.hab.sc.ing. A.Glazs – grupas vadītājsAs.prof. A.Sprūdžs Doc. I. KivlānsLekt. M.AlekseičevsAsist. I.VīraAsist. K. Krečetova


Automātiskās vadības katedrā:Doc., dr. sc.ing. V.Klimavičius – katedras vadītājsDoc., dr. sc.ing. J.Avens-AveniņšDoc., dr. sc.ing. J.SalenieksLekt. J.Feldbergs

Datorvadības sistēmu profesora grupā:Prof., dr.hab.sc.ing. Z.Markovičs – grupas vadītājsDoc., dr.sc.ing. A.OzolsDoc., dr.sc.med. I.MarkovičaDoc.dr.sc.ing. E.StalidzānsLekt. J.LauznisLekt. I.Lipste

Zinātniskais personāls:I.Markoviča – vadošais pētnieksJ.Lauznis – zin. asistentsG.Balodis – zin.asistentsK.Virka – vec.labor.zin.M.Birznieks – vec.labor.zin.S.Milaseviča – vec.labor.zin.E.Prancāne – vec.labor.zin.I. Karpičs – zin. asistents

Mācību procesā piedalās arī Humanitārā institūta akadēmiskais personāls.

248

Mācību procesā ir piesaistīti nozaru augstas kvalifikācijas speciālisti: „CAD/CAM tehnoloģijas” lasa SIA „Colla” viceprezidents Ivo Lipste, „Medicīnas elektroniskās sistēmas” lasa SIA „Integris” prezidents J. Lauznis.

6.2. Akadēmiskā personāla metodiskais un zinātniskais darbs

Datorvadības sistēmu prof. grupa

Akadēmiskā personāla metodiskais darbs

1) Z. Markovičs. Ekspertu novērtējumu metodes. Rīga, RTU izdevniecība, 2009.g. 110lpp.2) Z. Markovičs. Datorvadības sistēmu projektēšana. Rīga, RTU izdevniecība, 2009.g.

115lpp.

Akadēmiskā personāla piedalīšanās zinātniskos projektos un grantos 2008./09.m.g.

1) RTU pētniecības projekts #ZP-2008/5.Asinsspiediena monitorēšanas sistēma ar datu bezvadu pārraidi internetā, 2009.gads. Zin.vad. prof. Z. Markovičs.

2) Piedalīšanās LZP grantā #09.1240 2009.-2012.g. Elektronisko pakalpojumu intelektuāla vadība. Zin.vad. prof. M. Ziema.

Akadēmiskā personāla piedalīšanās zinātniskās konferencēs 2008.g.:

1) Z. Markovitch, G. Balodis, J.Lauznis. Real time EXG transmission using wireless LAN. // Proc. of international scientific conference “Applied information and communication technologies”, Jelgava, Latvia, 2008.g., p106-109.

2) 2) I. Karpich, Z. Markovitch, I. Markovitcha. Arterial Hypertension Therapy Selection by Using Topological Modeling and Production on Law Logic. // Proc. of the II International Conference “Advanced Information and Telemedicine Technologies for Health”, Minsk, Belarus, 2008, p54-58.

3) G. Balodis, J. Lauznis, Z. Markovitch. Use of Mobile Phone for Transmitting Electrocardiogram in Real-Time. // Proc. of International Conference “Biomedical Engineering”, Kaunas, KTU, 2008. p. 97-100.

4) I. Karpich, Z. Markovitch, I. Markovitcha. Most Effective Two Therapies Combination Detecting Approach. // Proc. of International Conference “Biomedical Engineering”, Kaunas, KTU, 2008, p.234-236.

5) G.Balodis, J. Lauznis, Z. Markovičs. Elektrokardiogrammas pārraide reālā laikā, lietojot mobilo telefonu.//RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008.g. oktobris.

6) I. Karpičs, Z. Markovičs, I Markoviča. Sistēmas korekciju kombināciju noteikšanas un novērtēšanas metode. // RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008.g. oktobris.

7) I. Markovitcha, N. Bricina, J.Pahomova, V. Dzerve. Coronary risk dynamics in randomized population. Epidemiological follow-up study //XXII Nordic-Baltic Congress of Cardiology, Reykjavik, 2-6 June, 2009. Abstract #116.

Zinātnisko publikāciju saraksts 2008.gadā

1) Z. Markovitch, G. Balodis, J.Lauznis. Real time ECG transmission using wireless LAN // Proc. of international scientific conference “Applied information and communication technologies”, Jelgava, Latvia, 2008.g., p106-109.

249

2) 2) I. Karpich, Z. Markovitch, I. Markovitcha. Arterial Hypertension Therapy Selection by Using Topological Modeling and Production on Law Logic. // Proc. of the II International Conference “Advanced Information and Telemedicine Technologies for Health”, Minsk, Belarus, 2008, p54-58.

3) G. Balodis, J. Lauznis, Z. Markovitch. Use of Mobile Phone for Transmitting Electrocardiogram in Real-Time // Proc. of International Conference “Biomedical Engineering”, Kaunas, KTU, 2008. p. 97-100.

4) I. Karpich, Z. Markovitch, I. Markovitcha. Most Effective Two Therapies Combination Detecting Approach. // Proc. of International Conference “Biomedical Engineering”, Kaunas, KTU, 2008, p.234-236.

5) G.Balodis, J. Lauznis, Z. Markovičs. Elektrokardiogrammas pārraide reālā laikā, lietojot mobilo telefonu // Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti, Datorzinātne, sērija 5., sējums 35. – Rīga: RTU, 2008. 50.-54.lpp.

6) I. Karpičs, Z. Markovičs, I Markoviča. Sistēmas korekciju kombināciju noteikšanas un novērtēšanas metode //Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti, Datorzinātne, sērija 5., sējums 35. – Rīga: RTU, 2008.., 55.-62.lpp.

7) Markovitcha, N. Bricina, J.Pahomova, V. Dzerve. Coronary risk dynamics in randomized population. Epidemiological follow-up study // XXII Nordic-Baltic Congress of Cardiology, Reykjavik, 2-6 June, 2009. Abstract #116.


Akadēmiskā personāla metodiskais darbs:

1) Datorgrafikas un attēlu apstrādes pamati. – ORTUS: kalendārais plāns.

Akadēmiskā personāla piedalīšanās zinātniskos projektos un grantos 2008./09.g.

1) Piedalīšanās LZP grantā #09.1240 2009.-2012.g. Elektronisko pakalpojumu intelektuāla vadība. Zin.vad. prof. M. Ziema.

Piedalīšanās zinātniskās konferencēs 2008.gadā:

1) RTU 49. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 13.-15. oktobris, 2008.2) Biomedical Engineering, 12th International Conference, Kaunas Lithuania, October 23-

24, 2008.3) 4th European Conference of the International Federation for Medical and Biological

Engineering, Antwerp, Belgium, November 23 - 28, 2008.4) International Conference on Agents and Artificial Intelligence ICAART’09, Porto,

Portugal, January 19-21, 2009.5) The 17th International Conference on Computer Graphics, Visualization and Computer

Vision WSCG'2009, Plzen, Czech Republic, February 2-5, 2009.

Zinātnisko publikāciju saraksts 2008.gadā:

1) M. Alekseičevs, A. Glazs Neironu tīklu komiteju lēmumu izmantošana attēlu klasifikācijā// Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti, Datorzinātne, sērija 5., sējums 35. – Rīga: RTU, 2008. – 27. – 35. lpp.

2) I. Kivlāns Dati algoritmi NURBS objektu automātiskai formas apmaiņai// Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti, Datorzinātne, sērija 5., sējums 35. – Rīga: RTU, 2008. – 43. – 49. lpp.

250

3) K. Krečetova, A. Glazs Patoloģijas zonu tilpuma noteikšana 3D medicīnas attēlos// Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti, Datorzinātne, sērija 5., sējums 35. – Rīga: RTU, 2008. – 18. – 26. lpp.

4) A. Sisojevs, A. Glazs Brīvo formu virsmu interpolācija un to vizualizācija ar datorgrafikas standartlīdzekļiem // Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti, Datorzinātne, sērija 5., sējums 35. – Rīga: RTU, 2008. – 10. – 17. lpp.

5) V. Smoļaninovs, A. Glazs Lokālo kontrastu adaptīvā uzlabošana// Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti, Datorzinātne, sērija 5., sējums 35. – Rīga: RTU, 2008. – 36. – 42. lpp.

6) M. Alekseichevs, A. Glazs A New Method of Medical Image Classification Using Neural Network Committees// Biomedical Engineering Proceedings of International Conference. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2008. – 201 – 204 p.

7) K. Krechetova, A. Glazs Pathology Zone Volume Estimation in 3D Medical Images of a Brain// Biomedical Engineering Proceedings of International Conference. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2008. – 225 – 228 p.

8) A. Sisojevs, A. Glazs Efficient approach of medical objects 3D visualization// Biomedical Engineering Proceedings of International Conference. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2008. – 222 – 224 p.

9) L. Bumbure, Y. Dekhtyar, A. Glazs, A. Katashev, K. Krechetova, A. Mortuzane. Evaluation of quality of digital X-ray image// Biomedical Engineering Proceedings of International Conference. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2008. – 205 – 208 p.

10) K. Krečetova, A. Glazs Volume Estimation of Pathology Zones in 3D Medical Images // IFMBE Proceedings. 4th European Conference of the International Federation for Medical and Biological Engineering, Antwerp, 2008. - 617-620 p.

11) M.Alekseichevs, A.Glazs. Face Recognition Using Ensemble of Neural Networks// Conference Proceeding International Conference on Agents and Artificial Intelligence ICAART’09, Porto, 2009.

12) A.B. Glaz and V.V. Smolyaninov On one method to improve videoimage quality, pp.71-80.// Automatic Control and Computer Sciences. - Riga, 71-80 p.

13) Sisojevs A., Glazs A. POSTER: Efficient approach to direct B–spline surface rendering by a ray tracing// The 17th International Conference on Computer Graphics, Visualization and Computer Vision WSCG'2009 Poster proceedings. – Plzen: University of West Bohemia, 2009. - 13 - 16 p.

14) Sisojevs A., Krechetova K., Glazs A. 3D Modeling of Free-Form Object (Interpolation, Visualization and Volume Estimation)// The 17th International Conference on Computer Graphics, Visualization and Computer Vision WSCG'2009 Communication Papers proceedings. – Plzen: University of West Bohemia, 2009. - 125 - 128 p.


Akadēmiskā personāla metodiskais darbs

1) Laboratorijas darbu uzdevumi priekšmetā „Mikroprocesoru sistēmu projektēšana un skaņošana” , RTU prof. maģistrantu studijās

2) Visu mācību priekšmetu aprakstu un kalendārā plāna ievietošana ORTUS vidē.

Akadēmiskā personāla piedalīšanās zinātniskos projektos un grantos 2008./09.g.

1) Projekts LZP 05.1393 Potenciāli apdraudētu objektu kopu kontroles/aizsardzības sistēmu kā multiaģentu modelēšana un pielietošana.

251

2) LZP projekts nr. 05.1661 „Multivides balstītu e-pakaIpojumu sistēmas arhitektūras izvēle”, 2005 – 2008.g. RTU.

3) LZP projekts nr. 09.1240 „Elektronisko pakalpojumu intelektuāla vadība, 2009.g. RTU.4) Projekts Nr.05.1390 Enerģijas patēriņa un laika nosacījumiem adaptīvu iegultu sistēmu

analīze un izstrāde ( 2005-2008).5) Projekts Nr.09.1345 Dalītu iegultu sistēmu veiktspējas un enerģijas patēriņa

optimizācija ( 2009-2012).6) Multivides sistēmu ar jauktiem signāliem (MSJS) verifikācija”Projekts Nr.05.1395,

2005.-2008. gg.7) Dalītu iegultu sistēmu veiktspējas un enerģijas patēriņa optimizācija. Projekts

Nr.05.1345,2009.-2012.gg.

Piedalīšanās zinātniskās konferencēs 2008.g.

1) V.Zagurskis, A.Morozovs Dažu jautājumu analīze un atrisinājumi daudzkanālu sistēmas laika intervālu reģistrācijas konstruēšanai. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

2) D.Bļizņuks, V.Zagurskis Pieeja bezvadu resursu piekļuves kontrolei. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

3) V.Aņisimovs Fiksēta korekcijas koeficienta izmantošana stohastiskajos sinhronizācijas protokolos. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

4) E. Žeiris, M. Ziema. Grafu transformāciju un optimizācijas izmantošana WEB servisu projektēšanā. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

5) P. Stipravietis, M. Ziema. Industrijas standartu UML un XML izmantošana WEB servisu izvēlē. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

6) G. Stočka, M. Ziema. Elektronisko pakalpojumu sistēmu pārraudzības problēmas. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

7) Bliznuks D., Zagurskis V. Approarch for wireless resources access control. Int. Computer Symposium (ICS 2008), 13-15 November, Taipei, Taiwan.

8) A.Baums, M. Greitans, U.Grunde Development of asynchronous data processing system by using general-purpose microprocessors,// Electronics and Electrical Engineering, N6 (78), 2007., Kaunas Technologija 2007, pp. 21-24

9) A.Baums, Using mini-max method for real-time systems energy consumption optimization, RTK rakstu krājumā Scientific Proceedings of Riga Technical College, 2007, pp. 12-17.

10) R. Safins. Tīkla aizkaves prognozēšanas metožu salīdzinājums reāla laika režīmā. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, 2008. gada 13.-15. oktobris.

11) A.Baums, A.Gordjušins, Ņ.Zaznova. Daudzsensoru tīklu „1-Wire” darbspējas novērtēšana. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 80. – 85. lpp.

12) A.Ermuiža, J.Iščenko. Daudzaģentu sistēmu pielietojumi datortīklu programmatūrā. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 80. – 85. lpp.

13) Zagursky, D.Bliznjuk, Approach to verification of mixed-signal non-linear object, Proceedings of VIII International Conference “System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow,January26- 30,2009..

14) Zagursky, A.Morozov, Macromodel for uncertainty estimation of mixed-signal system elements under extreme operating condition,Proceedings of VIII International Conference “System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow,January26- 30,2009.

Zinātnisko publikāciju saraksts 2008.g.

252

1) V.Zagurskis, A.Morozovs Dažu jautājumu analīze un atrisinājumi daudzkanālu sistēmas laika intervālu reģistrācijas konstruēšanai. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 63.-71.lpp.

2) D.Bļizņuks, V.Zagurskis Pieeja bezvadu resursu piekļuves kontrolei. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 72.-79. lpp.

3) V.Aņisimovs Fiksēta korekcijas koeficienta izmantošana stohastiskajos sinhronizācijas protokolos. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 103. – 109. lpp.

4) E. Žeiris, M. Ziema, I. Amanis "Tīkla servisu drošības sistēma" Latvijas patents uz izgudrojumu, LV 13720 B, 20.08.2008

5) E. Žeiris, M. Ziema. Grafu transformāciju un optimizācijas izmantošana WEB servisu projektēšanā. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 110-117 lpp.

6) P. Stipravietis, M. Ziema. Industrijas standartu UML un XML izmantošana WEB servisu izvēlē. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 118-125 lpp.

7) G. Stočka, M. Ziema. Elektronisko pakalpojumu sistēmu pārraudzības problēmas. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 126-132 lpp.

8) Bliznuks D., Zagurskis V. Approarch for wireless resources access control. // Proc. Of 2008 Int. Computer Symposium (ICS 2008), 13-15, Taipei, Taiwan. – Vol. 1, pp. 141-145.

9) E. Žeiris, M. Ziema. ZZ Dats elektronisko pakalpojumu laboratorijā — viss notiek!. Sakaru pasaule. #2(46) 2007.g. 70.-71.lpp.

10) E. Zeiris, M. Ziema. E-Service Architecture Selection Based on Multi-criteria Optimization. 8th International Conference, PROFES 2007, Riga, Latvia, July 2007 Proceedings. Springer-Verlag Berlin Heidelberg 2007. p.345-357

11) A.Baums Multi task real-time system energy consumption using mini-max method // Electronics and Electrical Engineering, N5 (77), 2007., Kaunas Technologija 2007, pp. 61-64.

12) A.Baums, M. Greitans, U.Grunde Development of asynchronous data processing system by using general-purpose microprocessors,// Electronics and Electrical Engineering, N6 (78), 2007., Kaunas Technologija 2007, pp. 21-24

13) A.Baums, Using mini-max method for real-time systems energy consumption optimization, RTK rakstu krājumā Scientific Proceedings of Riga Technical College, 2007, pp. 12-17.

14) R. Safins „Tīkla aizkaves prognozēšanas metožu salīdzinājums reāla laika režīmā”, RTU zinātniskie raksti, datorzinātne, sērija 5, sējums 35 – Rīga, 2008., 96.- 102.lpp.

15) A.Baums, A.Gordjušins, Ņ.Zaznova. Daudzsensoru tīklu „1-Wire” darbspējas novērtēšana. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 80. – 85. lpp.

16) A.Ermuiža, J.Iščenko. Daudzaģentu sistēmu pielietojumi datortīklu programmatūrā. RTU Zinātniskie raksti, Datorzinātne. 5. sērija, Datorvadības tehnoloģijas. 35.sējums, Rīga, 2008., 76.- 95. lpp.

17) V.Zagursky, D.Bliznjuk, Approach to verification of mixed-signal non-linear object, Proceedings of VIII International Conference “..System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow,January26- 30,2009g.813-830pp.

18) V.Zagursky, A.Morozov, Macromodel for uncertainty estimation of mixed-signal system elements under extreme operating condition,Proceedings of VIII International Conference “..System identification and Control Problems” SICPRO-09, Moscow,January26- 30,2009, 821-827pp.

253

7. Pašnovērtējums – SVID analīze

Apkopojot programmas pašnovērtēšanas procesa rezultātus iespējams izdarīt programmas stāvokļa analīzi. Galvenās grūtības saistās ar programmas finansiālo nodrošinājumu ( vajadzības; datortehnikas atjaunošana, licenzētas programmatūras iegāde, mācību grāmatu izdošana un iegāde, auditoriju aprīkojums). Iepriekšējā gadā stāvoklis uzlabojās, jo kļuva pieejami Eiropas Savienības strukturālie fondi infrastruktūras attīstībai.

Šajā gadā sakarā ar taupības režīmu laboratorijas tehnikas un datortehnikas iegāde ir praktiski pārtraukta.

Stiprās vietas Vājās vietas

Studenti: var iegūt kvalitatīvu izglītību; iegūst bakalaura grādu datorvadībā un

datorzinātnē; labas karjeras iespējas, absolventi ir

konkurētspējīgi darba tirgū;Studiju process:

iespēja ar atgriezenisko saiti ietekmēt studiju process;

iespējas piedalīties Studentu Zinātniskajās konferencēs un semināros;

iespējas apgūt vairākas svešvalodas; iespējas studēt ārvalstu augstskolās; iespējas turpināt studijas nākamā pakāpē;

Akadēmiskais personāls: akadēmiskā personāla pietiekami augstā

kvalifikācija un pieredze; akadēmiskā personāla liela pedagoģiskā

darba pieredze; pasniedzēju zinātniskais darbs pie

aktuālām zinātniskām tēmām nodrošina programmu kvalitāti;

Pārējie faktori: aizvien labāka kļūst materiāli tehniskā

bāze.

Studenti: zemāks vidusskolu absolventu

sagatavošanas līmenis; finansiālo apstākļu dēļ jāmeklē darbs;

Studiju process: neatbilstošs koplietojamo auditoriju

fonds, kas neatbilst minimālajām mūsdienu prasībām;

auditoriju izvietojums dažādās ēkās, kuras atrodas ievērojamā attālumā viena no otras;

nepietiekams nodrošinājums ar tehniskiem līdzekļiem un ar mācību metodisko literatūru;

Akadēmiskais personāls: nelielas pasniedzēju kadru atjaunošanas

iespējas;

Pārējie faktori: nepietiekošs valsts finansējums datoru

tehnikas, apmācības tehnisko līdzekļu iegādei.

Programmas iespējas

254

- palielināt studējošo skaitu;- paplašināt zinātnisko darbību, orientētu uz Latvijas tautsaimniecību;- akadēmiskais un administratīvais personāls var piedalīties RTU realizējamās apmaiņas

programmās (ERASMUS, u.c.)- realizēt studentu starptautisko apmaiņu;- iesaistīt apmācības procesā vadošās darba devēju firmas;- piedalīties jaunu tehnoloģiju ieviešanas projektos apmācības procesā;- atbilstoši zinātnes un tehnikas sasniegumiem realizēt studiju programmas

restrukturizāciju un izmaiņu vadību.

Programmas draudi- valsts politika izglītības jomā;- finansējuma samazinājuma dēļ nebūs iespējams piesaistīt vieslektorus;- augsta studiju maksa, grūtības atrast labi apmaksātu darbu, kas ļautu apvienot mācības,

strādājot pilnu darba slodzi;- demogrāfisko procesu iespaidā var samazināties potenciālais studiju pretendentu skaits

un pasliktināties jaunuzņemto studentu sagatavotība;- automātikas un datortehnikas nozare ir no tām, kurā notiek straujas izmaiņas un

informācija ātri noveco, tādēļ nepieciešams garantēts finansējums, kas nodrošinātu zinātniskās un mācību literatūras ikgadēju atjaunošanu, bet ņemot vērā patreizējo situāciju valstī, finansējums nav sagaidāms un stāvoklis pasliktināsies.

8. Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai

8.1. Iepriekšējā pašnovērtējuma ziņojuma priekšlikumu īstenošana

Jaunu pasniedzēju iesaistīšana mācību procesā ( asist. K. Krečetova, lektors M.Alekseičevs);

DADI reklāmu publicēšana masu medijos; Robotu laboratorijas izveidošana; Telpu remonts M1/3-309; Piedalīšanās starptautiskā zin. projektā EUREKA Project E! 3489 HEART GUARD

2005-2008; zin.vadītājs Z. Markovičs, doktoranti; Jaunu priekšmetu ieviešana pēc studentu aptaujas rezultātu apkopošanas.

8.2. Priekšlikumi turpmākai programmas attīstībai

Priekšlikumi programmas uzlabošanai: piesaistīt jaunus un perspektīvus nozares speciālistus, kuriem ir spējas un interese

par pedagoģisko darbu, doktorantūras studijām un pasniedzēja darbu ar nepilnu slodzi;

nodrošināt iespēju pasniedzējiem izstrādāt studiju materiālus, tos pavairot un nodot studentiem;

sadarboties ar citām radniecīgām programmām atsevišķu priekšmetu pasniegšanā; aktivizēt pasniedzēju iesaistīšanu starptautiskos projektos; veicināt stažēšanos citu valstu augstskolās vai pētniecības un apmācības centros. jāturpina studentu aptauja par studiju procesu, un iegūtā informācija jāizmanto

studiju procesa kvalitātes uzlabošanai. studentu piesaistīšanai ir jāvelta vēl lielāka vērība

255

docentiem un profesoriem vairāk pievērsties zinātniskām publikācijām. studenti jāapgādā ar moderniem studiju materiāliem. studiju procesa uzlabošanai ir plānots paplašināt licenzētās programmatūras iegādi


2009. gada _____________

256

Documents

2 · Web viewSIEMENS Automatizācijas klasē ir: Apmācības stends „Pamatkurss programmējamo loģisko kontrolleru apmācība” – 8 gab. Apmācības stends „Komunikācija PROFIBUS